3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/1

---

2013/C 225/01

Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 215, 27.7.2013.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 207, 20.7.2013.

OV C 189, 29.6.2013.

OV C 178, 22.6.2013.

OV C 171, 15.6.2013.

OV C 164, 8.6.2013.

OV C 156, 1.6.2013.

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/2

---

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 6. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-383/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - LESD 56. un 63. pants - EEZ līguma 36. un 40. pants - Nodokļu tiesību akti - Atbrīvojums no nodokļa, kas paredzēts tikai procentiem, ko maksā rezidentes bankas, izslēdzot procentus, ko maksā ārvalstīs reģistrētas bankas)

2013/C 225/02

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un F. Dintilhac)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — J.-C. Halleux un M. Jacobs)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — LESD 56. un 63. panta pārkāpums — Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 36. un 40. panta pārkāpums — Pakalpojumu sniegšanas brīvības un kapitāla brīvas aprites ierobežojums — Valsts tiesību normas, ar kurām ievieš atbrīvojumu no nodokļa, kas piemērojams tikai Beļģijas banku maksātajiem procentiem, nepiemērojot šo atbrīvojumu nerezidentu banku maksātajiem procentiem — Diskriminējoša nodokļu uzlikšana

Rezolutīvā daļa:

1)

ieviešot un saglabājot sistēmu, ar kuru noteikta diskriminējoša tādu procentu aplikšana ar nodokļiem, ko maksā nerezidentes bankas, tāda atbrīvojuma no nodokļa piemērošanas dēļ, kas paredzēts tikai Beļģijas rezidentu banku maksātajiem procentiem, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi LESD 56. pantā, kā arī 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 36. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 274, 09.10.2010.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/2

---

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-512/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Transports - Direktīva 91/440/EEK - Kopienas dzelzceļa attīstība - Direktīva 2001/14/EK - Dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadale - Direktīvas 2001/14 6. panta 2. un 3. punkts - Ilgstoša finanšu līdzsvara neesamība - Direktīvas 91/440 6. panta 1. punkts un 7. panta 3. un 4. punkts - Infrastruktūras pārvaldītāju stimulējošu pasākumu neesamība - Direktīvas 2001/14 7. panta 3. punkts un 8. panta 1. punkts - Maksas par minimālo piekļuvi aprēķins)

2013/C 225/03

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — H. Støvlbæk un K. Herrmann)

Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvji — M. Szpunar, kā arī K. Bożekowska-Zawisza un M. Laszuk)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji — M. Smolek un T. Müller, kā arī J. Očková) un Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, pārstāvis, kam palīdz S. Fiorentino, avvocato dello Stato)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 237, 25. lpp.) 6. panta 3. punktā un II pielikumā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju (OV L 75, 29. lpp.) 4. panta 2. punktā, 6. panta 1.-3. punktā, 7. panta 3. punktā, 8. panta 1. punktā un 14. panta 2. punktā paredzētās prasības

Rezolutīvā daļa:

1)

neveicot pasākumus, kas ir paredzēti, lai mudinātu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju samazināt infrastruktūras nodrošināšanas izmaksas un piekļuves maksas apmēru, kā arī pieļaujot, ka maksas, kas iekasēta par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un sliežu ceļa piekļuvi apkalpes iekārtām, aprēķinā tiek iekļautas izmaksas, kuras nevar uzskatīt par tiešajām izmaksām, kas radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai attiecīgi ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK, 6. panta 2. punktā un 7. panta 3. punktā;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Komisija, Polijas Republika, Čehijas Republika un Itālijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 30, 29.1.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/3

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 27. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-569/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 94/22/EK - Atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumi ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei - Nediskriminējoša piekļuve)

2013/C 225/04

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — K. Herrmann un M. Owsiany-Hornung)

Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvji — M. Szpunar, M. Drwięcki un B. Majczyna)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvas 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (OV L 164, 3. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 6. nod., 2. sēj., 262. lpp.) 2. panta 2. punkta, 3. panta 1. punkta, kā arī 5. panta 1. un 2. punkta nepareiza un/vai nepilnīga transpozīcija — Nediskriminējoša piekļuve minētajām darbībām un to veikšanai

Rezolutīvā daļa:

1)

neveicot pasākumus, lai nodrošinātu, ka visiem ieinteresētajiem subjektiem ir nediskriminējoša piekļuve ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbībām un ka atļaujas šo darbību veikšanai tiek piešķirtas tādas procedūras iznākumā, kurā visi ieinteresētie subjekti var iesniegt pieteikumus, balstoties uz kritērijiem, kuri pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa sākuma ir tikuši publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Polijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvas 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei 2. panta 2. punktā, kā arī 5. panta 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Komisija un Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 46, 12.2.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/3

---

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 16. maija spriedums (Sąd Apelacyjny — Sąd Pracy i Ubezpieczeń Społecznych w Białymstoku (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Janina Wencel/Zakład Ubezpieczeń Społecznych w Białymstoku

(Lieta C-589/10) (1)

(LESD 45. pants - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 10. pants - Vecuma pabalsti - Pastāvīga dzīvesvieta divās dažādās dalībvalstīs - Tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju vienā no šīm valstīm un vecuma pensiju otrā - Viena no šiem pabalstiem atcelšana - Pabalstu, kas esot saņemti nepamatoti, atgūšana)

2013/C 225/05

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Apelacyjny — Sąd Pracy i Ubezpieczeń Społecznych w Białymstoku (Polija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Janina Wencel

Atbildētāja: Zakład Ubezpieczeń Społecznych w Białymstoku

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sąd Apelacyjny w Białymstoku — LESD 20. panta 2. punkta un 21. panta, kā arī Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 1. sēj., 35. lpp.), 10. panta interpretācija — Vecuma pabalsts — Atteikšanās no noteikumiem par dzīvesvietu — Aizliegums atcelt pabalstu tāpēc, ka tā saņēmējs dzīvo citā dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā atrodas institūcija, kura ir atbildīga par tā maksāšanu — Savienības pilsonis, kas ir vienlaikus dzīvojis divās dalībvalstīs, neizvēloties vienu dzīvesvietu, un saņem apgādnieka zaudējuma pensiju vienā valstī un vecuma pensiju otrā valstī — Valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj šādā gadījumā pārskatīt tiesības uz pensiju un prasīt atmaksāt pēdējo trīs gadu laikā izmaksāto pensiju

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, tās redakcijā ar grozījumiem un atjauninājumiem, kas izdarīti ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 592/2008, 10. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai varētu piemērot minēto regulu, personai vienlaikus nevar būt divas pastāvīgās dzīvesvietas divu dažādu dalībvalstu teritorijā;

Saskaņā ar minētajā Regulā Nr. 1408/71, konkrētāk, tās 12. panta 2. punktā un 46.a pantā, noteikto tādos apstākļos kā pamatlietā esošie dalībvalsts kompetentā iestāde nevar leģitīmi ar atpakaļejošu spēku atcelt saņēmēja tiesības saņemt vecuma pensiju un prasīt atmaksāt pensijas, kas esot izmaksātas nepamatoti tāpēc, ka viņš saņem apgādnieka zaudējuma pensiju citā dalībvalstī, kuras teritorijā viņam arī ir bijusi dzīvesvieta. Tomēr šīs pirmajā dalībvalstī saņemtās vecuma pensijas apmērs var tikt samazināts otrajā dalībvalstī saņemto pabalstu apmēra robežās, piemērojot iespējamu valsts noteikumu par pārklāšanās novēršanu;

LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā esošie tam nav pretrunā lēmums, kurā ir noteikts pirmajā dalībvalstī saņemtās vecuma pensijas apmēru samazināt otrajā dalībvalstī saņemto pabalstu apmēra robežās, piemērojot iespējamu valsts noteikumu par pārklāšanās novēršanu, ja vien tā rezultātā šo pabalstu saņēmējam netiek radīta nelabvēlīga situācija salīdzinājumā ar to, kurā atrodas persona, kuras gadījumā nav neviena pārrobežu aspekta, un ja — līdzko šādas nelabvēlīgas situācijas esamība tiek konstatēta — tā ir attaisnota ar objektīviem apsvērumiem un ir samērīga ar valsts tiesībās leģitīmi izvirzīto mērķi, ko pārbaudīt ir iesniedzējtiesas ziņā.

---

(1)  OV C 89, 19.3.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/4

---

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 8. maija spriedums (Cour constitutionnelle (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Eric Libert, Christian Van Eycken, Max Bleeckx, Syndicat national des propriétaires et copropriétaires (ASBL), Olivier de Clippele/Gouvernement flamand (C-197/11), All Projects & Developments NV u.c./Vlaamse Regering (C-203/11)

(Apvienotās lietas C-197/11 un C-203/11) (1)

(Pamatbrīvības - Ierobežojums - Pamatojums - Valsts atbalsts - Jēdziens “būvdarbu publiskā iepirkuma līgums” - Noteiktu pašvaldību teritorijās esošie zemes gabali un ēkas - Reģionālais tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tiesību uz zemes gabaliem un ēkām pāreja ir pakļauta potenciālā pircēja vai īrnieka “pietiekamas saiknes” ar mērķa pašvaldību esamībai - Zemes gabalu īpašniekiem un attīstītājiem uzliktais sociālais pienākums - Nodokļu stimulēšana un subsidēšanas mehānismi)

2013/C 225/06

Tiesvedības valoda — franču un holandiešu

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Lietas dalībnieki pamata procesā

(lieta C-197/11)

Prasītāji: Eric Libert, Christian Van Eycken, Max Bleeckx, Syndicat national des propriétaires et copropriétaires (ASBL), Olivier de Clippele

Atbildētāja: Gouvernement flamand

piedaloties: Collège de la Commission communautaire française, Gouvernement de la Communauté française, Conseil des ministres

(lieta C-203/11)

Prasītāji: All Projects & Developments NV u.c.

Atbildētāja: Vlaamse Regering

piedaloties: College van de Franse Gemeenschapscommissie, Franse Gemeenschapsregering, Ministerraad, Immo Vilvo NV, PSR Brownfield Developers NV

Priekšmets

(lieta C-197/11)

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour constitutionnelle — LESD 21., 45., 49., 56. un 63. panta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 77. lpp.), 22. un 24. panta interpretācija — Reģionālā tiesiskā regulējuma, atbilstoši kuram zemesgabalu un uz tiem esošu ēku īpašumtiesību nodošana ir pakļauta nosacījumam, ka to ieguvējs vai atsavinātājs pierāda pietiekamu saikni ar šo pašvaldību, saderība ar šīm tiesību normām — Tiesību uz brīvu apriti un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā pārkāpums — Vispārēju interešu mērķis — Samērīguma princips

(lieta C-203/11)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Grondwettelijk Hof — LESD 21., 45., 49., 56., 63., 107. un 108. panta, kā arī EKL 86. panta 2. punkta interpretācija — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.), 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 77. lpp.), 22. un 24. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 36. lpp.) 2. panta 2. punkta a) un j) apakšpunkta, 4. panta 6. punkta un 9., 14. un 15. panta interpretācija — Valsts atbalsts — Reģionālais tiesiskais regulējums par zemes un nekustamo īpašumu politiku — Sociālie mājokļi — Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Ierobežojumi

Rezolutīvā daļa:

1)

LESD 21., 45., 49., 56. un 63. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 22. un 24. pantā netiek pieļauts tāds tiesiskais regulējums kā Flandrijas reģiona 2009. gada 27. marta Dekrēta par zemes un nekustamo īpašumu politiku 5. grāmatā paredzētais, saskaņā ar kuru tiesību uz Vlaamse Regering noteiktu atsevišķu pašvaldību teritorijās esošu nekustamu īpašumu pāreja ir pakļauta provinces novērtēšanas komisijas pārbaudei par “pietiekamas saiknes” starp potenciālā pircēja vai īrnieka un šīm pašvaldībām esamību;

2)

LESD 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts tāds tiesiskais regulējums kā minētā Flandrijas reģiona dekrēta 4. grāmatā noteiktais, saskaņā ar kuru noteiktiem saimnieciskās darbības subjektiem ir uzlikts “sociālais pienākums”, piešķirot tiem būvniecības vai detālplānošanas atļauju, ja iesniedzējtiesa konstatē, ka šis tiesiskais regulējums ir nepieciešams un atbilstošs, lai īstenotu mērķi nodrošināt pietiekamu mājokļu piedāvājumu personām, kurām ir mazi ienākumi, vai citām nelabvēlīgām vietējo iedzīvotāju kategorijām;

3)

šajā pašā Flandrijas reģiona dekrētā paredzētie nodokļu stimulēšanas pasākumi un subsidēšanas mehānismi var tikt atzīti par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai ir izpildīti ar valsts atbalsta esamību saistītie nosacījumi, un apstiprinošas atbildes gadījumā attiecībā uz šī dekrēta 4. grāmatā paredzētajiem pasākumiem, ar kuriem tiek kompensēts zemes gabalu attīstītājiem un īpašniekiem uzliktais sociālais pienākums, ir jāpārbauda, vai šādiem pasākumiem tomēr nav piemērojams Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmums 2005/842/EK par [EKL] 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;

4)

tādu sociālo mājokļu realizēšana, kuri pēc tam par iepriekš noteiktu cenu ir jāpārdod sociālo mājokļu publisko tiesību iestādei vai pakalpojumu sniedzējam, kurš šos mājokļus ir realizējis un kurš aizstāj šo iestādi, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu, piegādes publiskā iepirkuma līgumu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, redakcijā, kura izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulas (EK) Nr. 596/2009, 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā definētajā jēdzienā “būvdarbu publiskā iepirkuma līgums”, ja ir izpildīti šajā noteikumā paredzētie kritēriji, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 211, 16.7.2011.

OV C 219, 23.7.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/5

---

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 16. maija spriedums (Landgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Melzer/MF Global UK Ltd

(Lieta C-228/11) (1)

(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Īpašā jurisdikcija lietās, kas attiecas uz deliktu vai kvazideliktu - Vairāku personu pārrobežu piedalīšanās vienā un tajā pašā neatļautā darbībā - Iespēja atzīt teritoriālo jurisdikciju atbilstoši darbības, ar kuru kaitējumu nodarījusi cita persona, nevis atbildētājs, izdarīšanas vietai (“wechselseitige Handlungsortzurechnung”)

2013/C 225/07

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Melzer

Atbildētāja: MF Global UK Ltd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Düsseldorf — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.) 5. panta 3) punkta interpretācija — Īpaša jurisdikcija lietās, kas attiecas uz kaitējumu vai neatļautu rīcību — Teritoriālās jurisdikcijas noteikšana prasības par zaudējumu atlīdzināšanu izskatīšanai, ja vairāku personu pārrobežu piedalīšanās attiecas uz vienu un to pašu neatļautu darbību — Iespēja atzīt šo jurisdikciju atbilstoši darbības, ar kuru kaitējumu nodarījusi cita persona, nevis atbildētājs, izdarīšanas vietai

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj noteikt, pamatojoties uz notikumu, kura dēļ ir radies kaitējums un kura izdarīšanā tiek vainots viens no līdzdalībniekiem, kurš nav lietas dalībnieks, jurisdikciju attiecībā pret citu iespējamo līdzdalībnieku minētā kaitējuma nodarīšanā, kurš savas darbības nav veicis tiesas, kura izskata lietu, teritoriālajā jurisdikcijā.

---

(1)  OV C 211, 16.7.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/6

---

Tiesas (virspalāta) 2013. gada 25. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Čehijas Republika

(Lieta C-241/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2003/41/EK - Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbība un uzraudzība - Daļēja netransponēšana noteiktajā termiņā - Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde - Neizpilde - LESD 260. panta 2. punkts - Finansiālas sankcijas - Naudas sods)

2013/C 225/08

Tiesvedības valoda — čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — Z. Malůšková, N. Yerrell un K.-Ph. Wojcik)

Atbildētāja: Čehijas Republika (pārstāvji — M. Smolek un J. Očková)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — LESD 260. pants — Tiesas 2010. gada 14. janvāra sprieduma lietā C-343/08 Komisija/Čehijas Republika neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvas 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 10. lpp.) prasības — Soda naudas un kavējuma naudas piemērošana

Rezolutīvā daļa:

1)

datumā, kurā beidzās brīdinājuma vēstulē, ko Eiropas Komisija bija nosūtījusi Čehijas Republikai saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu, noteiktais termiņš, neveicot visus pasākumus saistībā ar 2010. gada 14. janvāra sprieduma lietā C-343/08 Komisija/Čehijas Republika izpildi, Čehijas Republika nav izpildījusi LESD 260. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

2)	piespriest Čehijas Republikai samaksāt Eiropas Komisijai naudas sodu EUR 250 000 apmērā, ieskaitot to kontā “Eiropas Savienības pašu resursi”;

3)	Čehijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 232, 6.8.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/6

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums — Eiropas Komisija/Zviedrijas Karaliste

(Lieta C-270/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/24/EK - Datu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu, saglabāšana - Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde - Neizpilde - LESD 260. pants - Naudas sodi - Naudas soda noteikšana)

2013/C 225/09

Tiesvedības valoda — zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Tufvesson un D. Maidani, kā arī F. Coudert)

Atbildētāja: Zviedrijas Karaliste (pārstāvji — A. Falk un C. Meyer-Seitz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — LESD 260. pants — Tiesas 2010. gada 4. februāra sprieduma lietā C-185/09 Komisija/Zviedrija neizpilde — Lūgums noteikt kavējuma naudu

Rezolutīvā daļa:

1)

nepieņemot vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu 2010. gada 4. februāra spriedumu lietā C-185/09 Komisija/Zviedrija par to, ka Zviedrija nav transponējusi savos tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvas 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK, noteikumus, kā arī par to, ka tā noteiktajā termiņā nav pieņēmusi normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai izpildītu minētās direktīvas noteikumus, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi LESD 260. pantā noteiktos pienākumus;

2)	piespriest Zviedrijas Karalistei samaksāt Eiropas Komisijai kontā “Eiropas Savienības pašu resursi” naudas sodu EUR 3 miljonu apmērā;

3)	Zviedrijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 226, 30.7.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/7

---

Tiesas (virspalāta) 2013. gada 4. jūnija spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — ZZ/Secretary of State for the Home Department

(Lieta C-300/11) (1)

(Personu brīva pārvietošanās - Direktīva 2004/38/EK - Lēmums, ar kuru Savienības pilsonim tiek aizliegts ieceļot dalībvalsts teritorijā valsts drošības apsvērumu dēļ - Minētās direktīvas 30. panta 2. punkts - Pienākums informēt attiecīgo pilsoni par šāda lēmuma pamatojumu - Izpaušana pretēji valsts drošības interesēm - Pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā)

2013/C 225/10

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: ZZ

Atbildētājs: Secretary of State for the Home Department

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 77. lpp.), 30. panta 2. punkta interpretācija, ņemot vērā LESD 346. panta 1. punkta a) apakšpunktu — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Lēmums, ar kuru dalībvalsts pilsonis tiek izraidīts no citas dalībvalsts sabiedriskās valsts drošības apsvērumu dēļ — Pienākums informēt attiecīgo pilsoni par izraidīšanas iemesliem, neraugoties uz to, ka atbildīgās iestādes uzskata, ka šāda informācijas izpaušana būtu pretrunā valsts drošības interesēm

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 30. panta 2. punkts un 31. pants, skatot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar tiem piekritīgajai valsts tiesai ir jānodrošina, lai kompetentā valsts iestāde varētu precīzi un plaši neizpaust attiecīgajai personai apsvērumus, ar kuriem ir pamatots atbilstoši šīs direktīvas 27. pantam pieņemtais lēmums, kā arī uz to attiecināmos pierādījumus tikai tad, ja tas patiešām ir nepieciešams, un lai attiecīgā persona katrā ziņā tiktu informēta par minētā pamatojuma būtību, pienācīgi ievērojot nepieciešamo pierādījumu konfidencialitāti.

---

(1)  OV C 252, 27.8.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/7

---

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 13. jūnija spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Piepenbrock Dienstleistungen GmbH & Co KG/Kreis Düren

(Lieta C-386/11) (1)

(Publiskā iepirkuma līgumi - Direktīva 2004/18/EK - Jēdziens “publiskā iepirkuma līgums” - 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Starp divām pašvaldībām noslēgts līgums - Viena subjekta uzdevuma uzkopt noteiktas tam piederošas telpas nodošana otram subjektam, par tā izpildi maksājot finansiālu atlīdzību)

2013/C 225/11

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Piepenbrock Dienstleistungen GmbH & Co KG

Atbildētājs: Kreis Düren

piedaloties: Stadt Düren

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgerichts Düsseldorf — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts [būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.), 1. panta a) apakšpunkta interpretācija — Līgums, ar kuru pašvaldība nodod publisku ēku, kuras ir tās īpašumā, uzkopšanas pakalpojumu izpildi citam reģionālam publisko tiesību subjektam, kura teritorijā attiecīgās ēkas atrodas, un atlīdzina radušos izdevumus — Šī līguma kvalificēšana par pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu vai par pašvaldības savstarpēju sadarbību, kurai Savienības tiesību normas publisko iepirkumu jomā nav piemērojamas

Rezolutīvā daļa:

Tāds līgums, kāds tiek aplūkots pamatlietā, ar kuru, neiedibinot sadarbību līgumslēdzēju publisko tiesību subjektu starpā, lai izpildītu kopīgu sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu, viens publisko tiesību subjekts piešķir otram publisko tiesību subjektam noteiktu biroju, pārvaldes telpu un skolu iestāžu vajadzībām izmantojamo ēku uzkopšanas uzdevumu, katrā ziņā saglabājot sev pilnvaras kontrolēt pienācīgu šī uzdevuma izpildi, un par tā izpildi maksā finansiālu atlīdzību, kura tiek uzskatīta par atbilstošu izdevumiem, kas rodas, izpildot minēto uzdevumu, un turklāt šis otrais subjekts šī uzdevuma izpildei ir tiesīgs izmantot tādu trešo personu pakalpojumus, kuras eventuāli ir spējīgas veikt darbību tirgū, ir uzskatāms par pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas [būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas] procedūru, 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

---

(1)  OV C 311, 22.10.2011

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/8

---

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums (Fővárosi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Erika Jőrös/Aegon Magyarország Hitel Zrt.

(Lieta C-397/11) (1)

(Direktīva 93/13/EEK - Patērētāju līgumos ietverti negodīgi noteikumi - Valsts tiesas pēc savas ierosmes veikta līguma noteikuma negodīguma pārbaude - Sekas, kuras valsts tiesai jāņem vērā, ja konstatēts noteikuma negodīgums)

2013/C 225/12

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék (agrāk — Fővárosi Bíróság)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Erika Jőrös

Atbildētāja: Aegon Magyarország Hitel Zrt.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Fővárosi Bíróság — Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.) 7. panta 1. punkta interpretācija — Valsties tiesību akti, kuros paredzēts, ka valsts tiesas pilnvaras, pārbaudot iepriekš noformulētu standartlīgumu negodīgo raksturu, ir ierobežotas, ja lietas dalībnieki tieši neprasa konstatēt šo negodīgo raksturu — Iespēja valsts tiesai, kas lemj otrajā instancē, pēc pašas iniciatīvas izvērtēt tās vērtējumam nodotā līgumā ietverta noteikuma negodīgo raksturu, ja šis jautājums nav ticis izvirzīts pirmajā instancē un saskaņa ar valsts tiesisko regulējumu nevar tikt ņemts vērā apelācijas kārtība kā jauni apstākļi vai pierādījumi

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir interpretējama tādējādi, ka valsts tiesai, kurai jāizskata apelācijas sūdzība par starp profesionāli un patērētāju noslēgta tāda līguma, kura pamatā ir minētā profesionāļa iepriekš izstrādāta veidlapa, spēkā esamību, atbilstoši valsts procesuālajām tiesību normām ir tiesības pārbaudīt jebkādu spēkā esamības pamatu, kurš skaidri izriet no pirmajā instancē iesniegtajiem elementiem, un, attiecīgā gadījumā atbilstoši konstatētajiem faktiem, pārkvalificēt norādīto juridisko pamatojumu, lai atzītu minētos noteikumus par spēkā neesošiem, tai pēc savas ierosmes, vai pārkvalificējot prasības juridisko pamatojumu, ir jāizvērtē noteikumu negodīgums atbilstoši šīs direktīvas kritērijiem;

2)

Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka valsts tiesai, kura konstatē līguma noteikuma negodīgumu, pirmkārt, negaidot patērētāja prasību par to, ir jāņem vērā visas sekas, kas atbilstoši valsts tiesībām izriet no šādas konstatācijas, lai pārliecinātos, ka patērētājam minētais noteikums nav saistošs, un, otrkārt, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ir jāizvērtē, vai attiecīgais līgums var turpināt būt spēkā bez attiecīgā noteikuma;

3)

Direktīva 93/13 ir interpretējama tādējādi, ka valsts tiesai, kas pēc savas ierosmes ir konstatējusi līguma noteikuma negodīgumu, savas procesuālās tiesību normas ir jāpiemēro tā, ka tiek ņemtas vērā visas sekas, kas atbilstoši valsts tiesībām izriet no attiecīgā līguma negodīguma konstatācijas, lai pārliecinātos, ka patērētājam šis noteikums nav saistošs.

---

(1)  OV C 331, 12.11.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/9

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 27. jūnija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Verwertungsgesellschaft Wort (VG Wort)/Kyocera, agrāk — Kyocera Mita Deutschland GmbH, Epson Deutschland GmbH, Xerox GmbH (C-457/11), Canon Deutschland GmbH (C-458/11) un Fujitsu Technology Solutions GmbH (C-459/11), Hewlett-Packard GmbH (C-460/11)/Verwertungsgesellschaft Wort (VG Wort)

(Apvienotās lietas no C-457/11 līdz C-460/11) (1)

(Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums - Autortiesības un blakustiesības informācijas sabiedrībā - Direktīva 2001/29/EK - Reproducēšanas tiesības - Taisnīga atlīdzība - Jēdziens “reproducēšana uz papīra vai līdzīga materiāla, ko veic, izmantojot jebkuru fotografēšanas metodi vai citu procesu ar līdzīgu iedarbību” - Pieejamu tehnoloģisku pasākumu, kas paredzēti neatļautu darbību novēršanai vai ierobežošanai, neizmantošanas sekas - Tiešas vai netiešas reproducēšanas atļaujas sekas)

2013/C 225/13

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Verwertungsgesellschaft Wort (VG Wort) Fujitsu Technology Solutions GmbH (C-459/11), Hewlett-Packard GmbH (C-460/11)

Atbildētāi: Kyocera, agrāk — Kyocera Mita Deutschland GmbH, Epson Deutschland GmbH, Xerox GmbH (C-457/11), Canon Deutschland GmbH (C-458/11), Verwertungsgesellschaft Wort (VG Wort)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) interpretācija — Reproducēšanas tiesības — “Reproducēšanas uz papīra vai līdzīga materiāla, ko veic, izmantojot jebkuru fotografēšanas metodi vai citu procesu ar līdzīgu iedarbību” jēdziens, kas norādīts minētās direktīvas 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā — Reproducēšanas, izmantojot printerus un ploterus, iespējamā iekļaušana

Rezolutīvā daļa:

1)

laikposmā no 2001. gada 22. jūnija, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā spēkā stāšanās diena, līdz 2002. gada 22. decembrim, šīs direktīvas transponēšanai noteiktā termiņa beigām, minēta direktīva neietekmē aizsargātu darbu un citu tiesību objektu lietošanu;

2)

saistībā ar Direktīvas 2001/29 5. panta 2. vai 3. punktā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu iespējamā darbība, ar kuru tiesību īpašnieks ir atļāvis sava aizsargātā darba vai cita tiesību objekta reproducēšanu, nekādi neietekmē taisnīgu atlīdzību, kas obligāti vai fakultatīvi ir paredzēta saskaņā ar šīs direktīvas piemērojamajām tiesību normām;

3)	iespēja piemērot Direktīvas 2001/29 6. pantā paredzētos tehnoloģiskos pasākumus nevar padarīt par spēkā neesošu šīs direktīvas 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu par taisnīgu atlīdzību;

4)

jēdziens “reproducēšana […], ko veic, izmantojot jebkuru fotografēšanas metodi vai citu procesu ar līdzīgu iedarbību”, Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver reproducēšanu, ko veic, izmantojot printeri vai personālo datoru, gadījumos, ja šīs ierīces ir savstarpēji savienotas. Šādā gadījumā dalībvalstis drīkst ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru taisnīgu atlīdzību maksā personas, kuru rīcībā ir ierīce, kura neautonomā veidā tiek izmantota vienotā aizsargāta darba vai cita tiesību objekta reproducēšanas procesā uz attiecīgā materiāla tiktāl, ciktāl šīm personām ir iespēja pārnest nodevas izmaksas uz saviem klientiem, ņemot vērā to, ka taisnīgas atlīdzības, kas maksājama kā kompensācija par kaitējumu, kas autoram nodarīts šāda vienota procesa beigās, kopējā summa būtībā nevar atšķirties no tās, kas noteikta par reprodukciju, kas izgatavota, izmantojot vienu ierīci.

---

(1)  OV C 362, 10.12.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/9

---

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 27. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-485/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi - Direktīva 2002/20/EK - 12. pants - Administratīvie maksājumi, kas piemērojami uzņēmumiem, kas ir vispārējo atļauju saņēmēji - Valsts tiesību akti - Elektronisko telekomunikāciju operatori - Papildu maksājuma pienākums)

2013/C 225/14

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bordes un G. Braun)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un J.-S. Pilczer)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāve — N. Díaz Abad) un Ungārija (pārstāvji — M. Z. Fehér, K. Szíjjártó, K. Molnár un A. Szilágyi)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002 gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (OV L 108., 21. lpp.) 12. panta pārkāpums — Maksa un atlīdzība, kas piemērojama uzņēmumiem, kas ir vispārējo atļauju saņēmēji — Valsts tiesību aktu, ar kuriem ir noteikts papildu maksājums elektronisko telekomunikāciju operatoriem, saderīgums

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Spānijas Karaliste un Ungārija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 355, 3.12.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/10

---

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums (Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Dirk Frederik Asbeek Brusse, Katarina de Man Garabito/Jahani BV

(Lieta C-488/11) (1)

(Direktīva 93/13/EEK - Patērētāju līgumos ietverti negodīgi noteikumi - Dzīvojamo telpu īres līgums, kas noslēgts starp profesionālu izīrētāju un īrnieku, kurš rīkojas privātās interesēs - Līguma noteikuma negodīguma pārbaude valsts tiesā pēc tās ierosmes - Noteikums par līgumsodu - Noteikuma atcelšana)

2013/C 225/15

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te Amsterdam

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Dirk Frederik Asbeek Brusse, Katarina de Man Garabito

Atbildētāja: Jahani BV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Gerechtshof te Amsterdam — Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.) 6. panta interpretācija — Īres līgums, kas noslēgts starp komerciālu izīrētāju un nekomerciālu īrnieku — Izīrētāja kvalificēšana par preču pārdevēju vai pakalpojumu piegādātāju — Imperatīvās tiesību normas

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir interpretējama tādējādi, ka, neskarot valsts imperatīvās tiesību normas, kuras jānoskaidro valsts tiesai, tā ir piemērojama dzīvojamo telpu īres līgumam starp izīrētāju, kurš to noslēdzis savas profesionālās darbības ietvaros, un īrnieku, kurš to noslēdzis ārpus savas profesionālās darbības;

2)

Direktīva 93/13 ir interpretējama tādējādi, ka: — ja valsts tiesa, kura izskata prasību, ko profesionālis pret patērētāju cēlis sakarā ar līguma izpildi, atbilstoši valsts procesuālajām tiesību normām ir kompetenta pēc savas ierosmes pārbaudīt prasījuma pamatā esošā noteikuma atbilstību valsts imperatīvajām tiesību normām, tad tai, ja tā ir konstatējusi, ka minētais noteikums ietilpst direktīvas piemērošanas jomā, tāpat pēc savas ierosmes ir jāpārbauda iespējamais šī noteikuma negodīgums atbilstoši minētajā direktīvā paredzētajiem kritērijiem; — ja valsts tiesa atbilstoši valsts procesuālajām tiesību normām ir kompetenta pēc savas ierosmes atcelt noteikumu, kurš ir pretrunā sabiedriskai kārtībai vai obligāti piemērojamām tiesību normām, kuru saturs pieļauj šādu rīcību, tad tai principā, dodot iespēju lietas dalībniekiem paust savu viedokli tiesu debatēs, pēc savas ierosmes ir jāatceļ līguma noteikums, kura negodīgumu tā ir konstatējusi atbilstoši minētajā direktīvā noteiktajiem kritērijiem;

3)

Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka atbilstoši tam valsts tiesa, gadījumā, kad tā konstatējusi starp profesionāli un patērētāju noslēgta līguma noteikuma par līgumsodu negodīgumu, nedrīkst aprobežoties — kā tas tai ļauts atbilstoši valsts tiesībām — ar patērētājam piemērojamā līgumsoda apmēra samazināšanu, bet tai ir vienkārši jāizslēdz šī noteikuma piemērošana patērētājam.

---

(1)  OV C 13, 14.1.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/11

---

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 27. jūnija spriedums (Giudice di Pace di Mercato San Severino (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ciro Di Donna/Società imballaggi metallici Salerno Srl (SIMSA)

(Lieta C-492/11) (1)

(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Mediācija civillietās un komerclietās - Direktīva 2008/52/EK - Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts obligāts mediācijas process - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2013/C 225/16

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Giudice di Pace di Mercato San Severino

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Ciro Di Donna

Atbildētāja: Società imballaggi metallici Salerno Srl (SIMSA)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Giudice di Pace di Mercato San Severino — Prasība interpretēt 6. panta 1. punktu un 13. pantu Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un 47. pantu Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās (OV L 136, 3. lpp.) — Valsts tiesiskais regulējums, kurā pirms prasības celšanas tiesā ir prasīts izlīguma mēģinājums, kas var ietekmēt šādas prasības celšanu, kā arī izskatīšanas ilgumu un iznākumu

Rezolutīvā daļa:

Uz prejudiciālajiem jautājumiem, ko Giudice di Pace di Mercato San Severino (Itālija) ar 2011. gada 21. septembra lēmumu uzdevusi lietā C-492/11, vairs nav jāatbild.

---

(1)  OV C 347, 26.11.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/11

---

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 8. maija spriedums — ENI SpA/Eiropas Komisija

(Lieta C-508/11 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Butadiēnkaučuka un emulsijas polimerizācijā iegūta butadiēnstirolkaučuka tirgus - Mātesuzņēmuma vainojamība meitasuzņēmuma pārkāpjošā rīcībā - Izšķirošas ietekmes faktiskas izmantošanas prezumpcija - Pienākums norādīt pamatojumu - Pārkāpuma smagums - Palielinošā faktora piemērošana preventīvas ietekmes nodrošināšanai - Konkrētā ietekme uz tirgu - Atbildību pastiprinoši apstākļi - Recidīvs)

2013/C 225/17

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ENI SpA (pārstāvji — G. M. Roberti un I. Perego, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci, G. Conte un L. Malferrari)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-39/07 ENI/Komisija, ar ko Vispārējā tiesa ir daļēji noraidījusi prasību atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/F/38.638 — Butadiēnkaučuks un emulsijas veida stirēna un butadiēna kaučuks) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Eni SpA, vai, pakārtoti, atcelt vai samazināt naudas sodu, kas piemērots Eni — Pārkāpuma pierādīšana — Vainojamība pārkāpjošā rīcībā — Pamatojuma nesniegšana

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Eni SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas saitīti ar pamata apelācijas sūdzību;

3)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas saitīti ar pretapelācijas sūdzību.

---

(1)  OV C 340, 19.11.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/12

---

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 13. jūnija spriedums — Versalis SpA, agrāk — Polimeri Europa SpA/Eiropas Komisija

(Lieta C-511/11 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Butadiēnkaučuka un emulsijas polimerizācijā iegūta butadiēnstirolkaučuka tirgus - Plānoto cenu noteikšana, klientu sadale, izmantojot līgumus par otras puses klientu nepiesaistīšanu, un apmaiņa ar komercinformāciju - Pierādījumi - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Naudas soda apmērs - Pārkāpuma smagums un ilgums - Atbildību pastiprinošs apstāklis - Recidīvs)

2013/C 225/18

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Versalis SpA, agrāk — Polimeri Europa SpA (pārstāvji — M. Siragusa, F. Moretti un L. Nascimbene, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci, L. Malferrari un G. Conte)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-59/07 Polimeri Europa/Komisija, ar ko Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.638 — Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks), vai, pakārtoti atcelt vai samazināt naudas sodu, kas piemērots Polimeri Europa SpA — Tiesību uz aizstāvību pārkāpums — Vainojamība pārkāpjošā rīcībā — Pamatojuma nesniegšana

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Versalis SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar pamata apelācijas sūdzību;

3)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar pretapelācijas sūdzību.

---

(1)  OV C 340, 19.11.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/12

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums (Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Zuheyr Frayeh Halaf/Darzhavna agentsia za bezhantsite pri Ministerskia savet

(Lieta C-528/11) (1)

(Patvērums - Regula (EK) Nr. 343/2003 - Dalībvalsts, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, noteikšana - 3. panta 2. punkts - Dalībvalstu rīcības brīvība - Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja loma - Dalībvalstu pienākums aicināt šo iestādi sniegt atzinumu - Neesamība)

2013/C 225/19

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Zuheyr Frayeh Halaf

Atbildētāja: Darzhavna agentsia za bezhantsite pri Ministerskia savet

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad Sofia-grad — Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 50, 1. lpp.), 3. panta 2. punkta interpretācija — Patvēruma pieteikums, kas jau ir iesniegts citā dalībvalstī — Dalībvalsts, kas ir saņēmusi pieteikumu, pienākums uzņemties atbildību par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, pamatojoties uz suverenitātes klauzulu, kas paredzēta minētās regulas 3. panta 2. punktā, ja atbildīgās dalībvalsts tiesību akti un prakse patvēruma jomā neatbilst starptautiskajiem cilvēktiesību noteikumiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pantam — Dalībvalsts, kas ir saņēmusi pieteikumu, tiesiskais regulējums, kurā nav noteikti nedz suverenitātes klauzulas piemērošanas kritēriji, nedz procesuālo tiesību normas — Neatbilstības Eiropas Savienības tiesību aktiem patvēruma jomā pieļaujamie pierādījumi, ja nav Tiesas sprieduma, kurā konstatēta patvēruma jomā atbildīgās dalībvalsts pienākumu neizpilde šo pārkāpumu dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka dalībvalsts, kura nav saskaņā ar šīs regulas III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem noteikta par atbildīgo, izskata patvēruma pieteikumu, pat ja nav tādu apstākļu, kas pieļautu minētās regulas 15. pantā ietvertās humānās klauzulas piemērošanu. Šī iespējamība nav atkarīga no tā, ka atbildīgā valsts saskaņā ar minētajiem kritērijiem nav sniegusi atbildi uz pieprasījumu par attiecīgā patvēruma meklētāja atpakaļuzņemšanu;

2)

ja no Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja dokumentiem izriet, ka dalībvalsts, kas saskaņā ar Regulas Nr. 343/2003 III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem ir noteikta par atbildīgo, pārkāpj Savienības tiesību normas patvēruma jomā, dalībvalstij, kurā atrodas patvēruma meklētājs, atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesā nav pienākuma lūgt šīs organizācijas atzinumu.

---

(1)  OV C 370, 17.12.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/13

---

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 8. maija spriedums (Upper Tribunal (Immigration and Asylum Chamber) London (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Olaitan Ajoke Alarape, Olukayode Azeez Tijani/Secretary of State for the Home Department

(Lieta C-529/11) (1)

(Personu brīva pārvietošanās - Regula (EEK) Nr. 1612/68 - 12. pants - Dalībvalsts valstspiederīgā šķirts laulātais, kas strādājis citā dalībvalstī - Pilngadīgs bērns, kas mācās uzņēmējā dalībvalstī - Vecāka, kas ir trešās valsts valstspiederīgais, uzturēšanās tiesības - Direktīva 2004/38/EK - 16.–18. pants - Savienības pilsoņa ģimenes locekļu, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, pastāvīgās uzturēšanās tiesības - Likumīga uzturēšanās - Uzturēšanās, pamatojoties uz minēto 12. pantu)

2013/C 225/20

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal (Immigration and Asylum Chamber) London

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Olaitan Ajoke Alarape, Olukayode Azeez Tijani

Atbildētājs: Secretary of State for the Home Department

piedaloties: AIRE Centre

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Upper Tribunal (Immigration and Asylum Chamber) London — Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.) 12. panta interpretācija — Trešās valsts pilsones, kas ir apgādniece savam bērnam, kuram ir 21 gads un kurš studē uzņēmējā dalībvalstī, uzturēšanās tiesības pēc viņas šķiršanās ar citas dalībvalsts pilsoni, kurš izmantojis savu pārvietošanās brīvību — Jēdziens “vecāks, kas ir bērna faktiskais apgādnieks” — Vērtēšanas kritēriji

Rezolutīvā daļa:

1)

bērna, kurš sasniedzis pilngadību un kurš ieguvis tiesības mācīties saskaņā ar Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK, 12. pantu, vecāks var turpināt gūt labumu no atvasinātajām uzturēšanās tiesībām atbilstoši šim pašam pantam, ja šim bērnam, lai turpinātu un pabeigtu mācības, vēl aizvien ir nepieciešama viņa klātbūtne un rūpes, kas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus tajā ierosinātās lietas apstākļus;

2)

Savienības pilsoņa ģimenes locekļu, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, uzturēšanās laikposmi uzņēmējā dalībvalstī, kas balstīti vienīgi uz Regulas Nr. 1612/68, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/38, 12. pantu, neizpildot nosacījumus, lai iegūtu uzturēšanās tiesības saskaņā ar minēto direktīvu, nevar tikt ņemti vērā saistībā ar šo ģimenes locekļu pastāvīgo uzturēšanas tiesību iegūšanu šīs direktīvas izpratnē.

---

(1)  OV C 370, 17.12.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/13

---

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums (Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mehmet Arslan/Policie ČR, Krajské ředitelství policie Ústeckého kraje, odbor cizinecké policie

(Lieta C-534/11) (1)

(Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Direktīva 2008/115/EK - Kopīgie standarti un procedūras attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi - Piemērojamība patvēruma meklētājiem - Iespēja turpināt aizturēt trešās valsts valstspiederīgo arī pēc patvēruma pieteikuma iesniegšanas)

2013/C 225/21

Tiesvedības valoda — čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší správní soud

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Mehmet Arslan

Atbildētāja: Policie ČR, Krajské ředitelství policie Ústeckého kraje, odbor cizinecké policie

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 98. lpp.), 2. panta 1. punkta kopā ar preambulas 9. apsvērumu interpretācija — Piemērošanas joma — Trešās valsts valstspiederīgā, kurš dalībvalstī uzturas nelikumīgi, aizturēšana, kas tiek veikta viņa izraidīšanas nolūkā, situācijā, kad viņš ir iesniedzis patvēruma pieteikumu Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvas 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (OV L 326, 13. lpp.), izpratnē

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 2. panta 1. punkts, ko lasa kopā ar tās preambulas 9. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šī direktīva nav piemērojama trešo valstu valstspiederīgajam, kurš ir iesniedzis starptautiskas aizsardzības pieteikumu Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvas 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, izpratnē, laikposmā no minētā pieteikuma iesniegšanas brīža līdz lēmuma par šo pieteikumu pieņemšanas pirmajā instancē brīdim vai — attiecīgajā gadījumā — līdz prasības, kas celta par minēto lēmumu, izskatīšanas pabeigšanas brīdim;

2)

Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvai 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs, un Direktīvai 2005/85 nav pretrunā tas, ka trešās valsts valstspiederīgo, kurš ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu Direktīvas 2005/85 izpratnē, pēc tam, kad viņš ir ticis aizturēts saskaņā ar Direktīvas 2008/115 15. pantu atgriešanai vai izraidīšanai, turpina aizturēt, pamatojoties uz valsts tiesību normu, ja, katrā atsevišķajā gadījumā izvērtējot visus atbilstošos apstākļus, tiek konstatēts, ka šis pieteikums tika iesniegts ar vienīgu mērķi kavēt vai izjaukt atgriešanas lēmuma izpildi un ka ir objektīvi vajadzīgs saglabāt aizturēšanas līdzekli, lai novērstu, ka ieinteresētā persona galīgi izvairās no atgriešanas.

---

(1)  OV C 65, 3.3.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/14

---

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 27. jūnija spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Staatssecretaris van Financiën/Codirex Expeditie BV

(Lieta C-542/11) (1)

(Kopienas Muitas kodekss - Regula (EEK) Nr. 2913/92 - Preces pagaidu uzglabāšanā - Ārpuskopienas preces - Kopienas ārējā tranzīta muitas procedūra - Nodošanas muitošanas vai izmantošanas režīmā brīdis - Muitas deklarācijas pieņemšana - Preču izlaišana - Muitas parāds)

2013/C 225/22

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētāja: Codirex Expeditie BV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 50. panta interpretācija — Pagaidu glabāšanā esošas preces, kas ir deklarētas Kopienas ārējā tranzīta procedūras piemērošanai — Nodošanas muitas vai izmantošanas režīmā brīdis

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 648/2005, 50., 67. un 73. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pagaidu glabāšanā esošajām ārpuskopienas precēm, par kurām iesniegta muitas deklarācija, kuru ir pieņēmušas muitas iestādes, un kuras ir deklarētas Kopienas ārējā tranzīta procedūras piemērošanai, tiek piemērota šī muitas procedūra un līdz ar to tās tiek nodotas muitošanas vai izmantošanas režīmā, tiklīdz ir noteikta šo preču atlaišana.

---

(1)  OV C 25, 28.1.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/15

---

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 20. jūnija spriedums (Vestre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Agroferm A/S/Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri

(Lieta C-568/11) (1)

(Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Cukura produkts, kura sastāvā ir 65 % lizīna sulfāta un 35 % piemaisījumu, kas radušies ražošanas procesā - Regula (EK) Nr. 1719/2005 - Regula (EK) Nr. 1265/2001 - Ražošanas kompensācija par noteiktiem produktiem, ko izmanto ķīmiskajā rūpniecībā - Nepamatoti izmaksāts Kopienu atbalsts - Atlīdzināšana - Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips)

2013/C 225/23

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Agroferm A/S

Atbildētāja: Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vestre Landsret — Komisijas 2005. gada 27. oktobra Regulas (EK) Nr. 1719/2005, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 286, 1. lpp.) un Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 1265/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 piemērošanai attiecībā uz ražošanas kompensācijas piešķiršanu par dažiem cukura produktiem, kurus izmanto ķīmiskajā rūpniecībā (OV L 178, 63. lpp), interpretācija — Preču tarifa klasifikācija attiecībā uz ražošanas kompensācijas piešķiršanu par atsevišķiem cukura produktiem, kurus izmanto ķīmiskajā rūpniecībā — Produkts, kura pamatā ir cukurs, un kuru ražo, fermentācijas procesā izmantojot Corynebacterium glutamicum, un kurš satur apmēram 65 % lizīna sulfāta un piemaisījumus, kas radušies ražošanas procesā — Klasifikācija Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 2309, 2922 vai 3824 — Nepamatoti izmaksāts Kopienas atbalsts

Rezolutīvā daļa:

1)

Kombinētās nomenklatūras, kas ir ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2005. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1719/2005, ir jāinterpretē tādējādi, ka produkts, kas sastāv no lizīna sulfāta, kā arī piemaisījumiem, kuri radušies ražošanas procesā, ir jāklasificē pozīcijā 2309 kā tāda veida preparāts, kas tiek izmantots dzīvnieku barībā;

2)

tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, neliedz valsts muitas iestādēm, pirmkārt, prasīt atlīdzināt nepareizi saņemtās ražošanas kompensācijas par lizīna sulfātu, ko ražotāji jau ir saņēmuši, un, otrkārt, liegt ražošanas kompensāciju par šo produktu, ko šīs iestādes ir apņēmušās maksāt šim ražotājam, samaksu.

---

(1)  OV C 25, 28.1.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/15

---

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 27. jūnija spriedums (Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Eleftherios-Themistoklis Nasiopoulos/Ypourgos Ygeias & Pronoias

(Lieta C-575/11) (1)

(Diplomu un kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšana - Direktīva 2005/36/EK - Fizioterapeita profesija - Daļēja un ierobežota profesionālās kvalifikācijas atzīšana - LESD 49. pants)

2013/C 225/24

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Eleftherios-Themistoklis Nasiopoulos

Atbildētājs: Ypourgos Ygeias & Pronoias

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Symvoulio tis Epikrateias — LESD 49. panta un Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību (OV L 19, 16. lpp.), un Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/51/EEK par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un mācību atzīšanai, lai papildinātu Direktīvu 89/48/EEK (OV L 209, 25. lpp.), interpretācija — Atteikums piešķirt atļauju uzņemošajā dalībvalstī piekļūt reglamentētai fizioterapeita profesijai kādam no saviem pilsoņiem, kam nav attiecīgā diploma Direktīvas 92/51/EEK 1. panta a) punkta izpratnē, bet kam ir kvalifikācija, kura ir vajadzīga, lai strādātu līdzīgā profesijā, kas ir atzīta citā dalībvalstī — Daļējas piekļuves iespēja, kas attiecas tikai uz dažām no darbībām, kuras ir saistītas ar attiecīgo profesiju

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādus valsts tiesību aktus, ar kuriem tiek izslēgta daļēja piekļuve uzņemošajā dalībvalstī reglamentētajai fizioterapeita profesijai attiecībā uz tādu šīs pašas valsts pilsoni, kurš citā dalībvalstī ieguvis tādu kvalifikāciju kā masiera hidroterapijas speciālista kvalifikācija, kas viņam šai otrajā dalībvalstī ļauj veikt daļu no darbībām, kuras saistītas ar fizioterapeita profesiju, ja darbību jomu atšķirības ir tik būtiskas, ka šai personai faktiski būtu no jauna jāiziet pilnīga apmācība, lai varētu piekļūt fizioterapeita profesijai. Valsts tiesas kompetencē ir novērtēt, vai tas tā ir.

---

(1)  OV C 25, 28.1.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/16

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums (Juzgado de Primera Instancia no 12 de Madrid (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Genil 48, S.L., Comercial Hostelera de Grandes Vinos, S.L./Bankinter SA, Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, SA

(Lieta C-604/11) (1)

(Direktīva 2004/39/EK - Finanšu instrumentu tirgi - 19. pants - Profesionālās ētikas normu īstenošana, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus klientiem - Ieguldījumu konsultācija - Citi ieguldījumu pakalpojumi - Pienākums novērtēt sniedzamā pakalpojuma piemērotību vai atbilstību - Šī pienākuma neizpildes līgumiskās sekas - Ieguldījumu pakalpojums, ko piedāvā kā daļu no finanšu produkta - Mijmaiņas (“swaps”) līgumi, kas paredzēti aizsardzībai pret ar finanšu produktiem saistītām procentu likmes svārstībām)

2013/C 225/25

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia no 12 de Madrid

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Genil 48, S.L., Comercial Hostelera de Grandes Vinos, S.L.

Atbildētājas: Bankinter SA, Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de Primera Instancia no 12 Madrid — Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 1. lpp.), 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta un 19. panta 4., 5. un 9. punkta interpretācija — Procentu likmju mijmaiņas līgumi, lai segtu procentu likmju svārstību risku citiem finanšu produktiem — Piemērotības pārbaude

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, 19. panta 9. punkts jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, ieguldījumu pakalpojums tiek piedāvāts kā daļa no finanšu produkta tikai tad, ja tas ir tā neatņemama sastāvdaļa brīdī, kad šis finanšu produkts tiek piedāvāts klientam, un, otrkārt, Savienības tiesību normām un kopīgiem Eiropas standartiem, uz kuriem ir atsauce šajā noteikumā, jāļauj novērtēt klientu risku un/vai tām jāiekļauj prasības informācijas jomā, kas ietver arī tādu ieguldījumu pakalpojumu, kurš ir aplūkojamā finanšu produkta neatņemama daļa, lai uz šo pakalpojumu neattiecinātu šajā 19. pantā norādītos pienākumus;

2)

Direktīvas 2004/39 4. panta 1. punkta 4) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka piedāvājums klientam noslēgt mijmaiņas līgumu, lai nosegtu šī klienta iegādātā finanšu produkta procentu likmes svārstību risku, ir ieguldījumu konsultācija, kā tas ir definēts šajā normā, ja ieteikums par šāda mijmaiņas līguma parakstīšanu ir adresēts šim klientam tādēļ, ka viņš ir ieguldītājs vai tas tiek pasniegts kā piemērots šim klientam vai kā tāds, kas ir pamatojams ar šīs personas konkrēto situāciju, un tas netiek izplatīts tikai izplatīšanas kanālos vai paredzēts plašākai sabiedrībai;

3)

katras dalībvalsts iekšējā tiesiskajā kārtībā ir jāreglamentē līgumiskās sekas, kādas iestājas, ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvājošā ieguldījumu sabiedrība neizpilda Direktīvas 2004/39 19. panta 4. un 5. punktā paredzētās prasības novērtēšanas jomā, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus.

---

(1)  OV C 32, 4.2.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/16

---

Tiesas (desmitā palāta) 2013. gada 16. maija spriedums — Eiropas Komisija/Ryanair Ltd, Air One SpA

(Lieta C-615/11 P) (1)

(Apelācija - Prasība sakarā ar bezdarbību - EKL 232. pants - Regula (EK) Nr. 659/1999 - 20. panta 2. punkts - Norādītais valsts atbalsts Itālijas aviosabiedrību labā - Sūdzība - Komisijas lēmuma neesamība)

2013/C 225/26

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Flynn, D. Grespan un S. Noë)

Pārējās lietas dalībnieces: Ryanair Ltd (pārstāvji — E. Vahida, avocat, I.-G. Metaxas-Maragkidis, dikigoros); Air One SpA (pārstāvji — M. Merola, M.C. Santacroce un G. Belotti, advokāti)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā T-442/07 Ryanair/Komisija, ar kuru daļēji tika apmierināta prasība sakarā ar bezdarbību, kuras mērķis bija konstatēt, ka Komisija prettiesiski atturējās pieņemt lēmumu par prasītājas sūdzībām attiecībā uz valsts atbalstu, kuru Itālija, iespējams, piešķīra Alitalia, Air One un Meridiana kā dažādus labvēlīgus pasākumus, kas tika piemēroti par labu šīm sabiedrībām

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 65, 3.3.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/17

---

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 13. jūnija spriedums — HGA Srl u.c./Eiropas Komisija

(Apvienotās lietas no C-630/11 P līdz C-633/11 P) (1)

(Apelācija - Valsts reģionālais atbalsts - Atbalsts viesnīcu nozarei Sardīnijā - Jauns atbalsts - Grozījums pastāvošā atbalsta shēmā - Lēmums par procedūras koriģēšanu - Iespēja pieņemt šādu lēmumu - Regula (EK) Nr. 659/1999 - 4. panta 5. punkts, 7. panta 6. punkts, 10. panta 1. punkts, 13. panta 2. punkts, 16. pants un 20. panta 1. punkts - Atbalsta attīstību veicinoša iedarbība - Tiesiskās paļāvības aizsardzība)

2013/C 225/27

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: HGA Srl, Gimar Srl, Coghene Costruzioni Srl, Camping Pini e Mare di Cogoni Franco & C. Sas, Immobiliare 92 Srl, Gardena Srl, Hotel Stella 2000 Srl, Vadis Srl, Macpep Srl, San Marco Srl, Due lune SpA, Hotel Mistral di Bruno Madeddu & C. Sas, L'Esagono di Mario Azara & Co. Snc, Le Buganville Srl (iepriekš Le Buganville di Cogoni Giuseppe & C. Snc), Le Dune Srl (iepriekš Le Dune di Stefanelli Vincenzo & C. Snc) (pārstāvji — G. Dore, F. Ciulli un A. Vinci, advokāti) (C-630/11 P), Regione autonoma della Sardegna (pārstāvji — A. Fantozzi un G. Mameli, advokāti (C-631/11 P), Timsas srl (pārstāvji — D. Dodaro un S. Pinna, advokāti (C-632/11 P), Grand Hotel Abi d’Oru SpA (pārstāvji — D. Dodaro un R. Masuri, advokāti (C-633/11 P)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — D. Grespan, C. Urraca Caviedes un G. Conte)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 20. septembra spriedumu lietā T-394/08 Regione autonoma della Sardegna u.c./Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasības atcelt Komisijas 2008. gada 2. jūlija Lēmumu 2008/854/EK par valsts atbalsta shēmu “1998. gada reģionālais likums Nr. 9 — Atbalsta N 272/98 nepareiza izmantošana” (OV L 302, 9. lpp.), ar kuru Regione autonoma della Sardegna ir piešķīrusi dotācijas sākotnējiem ieguldījumiem viesnīcu nozarē Sardīnijā — Pienākums norādīt pamatojumu — Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzības noraidīt;

2)	apelācijas sūdzības iesniedzēji atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 118, 21.4.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/17

---

Tiesas (astotā palāta) 2013. gada 20. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-635/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2005/56/EK - Kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanās - 16. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts - Pārrobežu apvienošanās rezultātā radusies sabiedrība - Darbinieki, kas nodarbināti dalībvalstī, kurā ir sabiedrības juridiskā adrese, vai kas nodarbināti citās dalībvalstīs - Līdzdalības tiesības - Nevienlīdzīgas tiesības)

2013/C 225/28

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Enegren un M. van Beek)

Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C.S. Schillemans un C. Wissels)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu tiesību aktu nepieņemšana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (OV L 310, 1. lpp.) 16. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās prasības — Darbinieku līdzdalība

Rezolutīvā daļa:

1)

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos 16. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās prasības nodrošināt, lai pārrobežu apvienošanās rezultātā radušās sabiedrības, kuras juridiskā adrese ir Nīderlandē, uzņēmumu darbiniekiem, kas atrodas citās dalībvalstīs, būtu tādas pašas iespējas izmantot līdzdalības tiesības, kādas ir darbiniekiem, kas nodarbināti Nīderlandē, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi šajā normā paredzētos pienākumus;

2)	Nīderlandes Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 58, 25.2.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/18

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 6. jūnijs spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — The Queen, pēc MA, BT, DA pieprasījuma/Secretary of State for the Home Department

(Lieta C-648/11) (1)

(Regula (EK) Nr. 343/2003 - Atbildīgās dalībvalsts noteikšana - Nepilngadīgais bez pavadības - Patvēruma pieteikumi, kas secīgi iesniegti divās dalībvalstīs - Fakts, ka nepilngadīgajam nav ģimenes locekļu dalībvalsts teritorijā - Regulas Nr. 343/2003 6. panta otrā daļa - Nepilngadīgā pārvietošana uz dalībvalsti, kurā tas ir iesniedzis savu pirmo pieteikumu - Saderība - Bērna interešu prioritāte - Hartas 24. panta 2. punkts)

2013/C 225/29

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: The Queen, pēc MA, BT, DA pieprasījuma

Atbildētājs: Secretary of State for the Home Department

piedaloties: The AIRE Centre (Advice on Individual Rights in Europe) (UK)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) -6. panta otrās daļas interpretācija Padomes 2003. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 50, 1. lpp.) — Procedūra tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, ko ir iesnieguši nepilngadīgie bez pavadības, trešās valsts pilsoņi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 6. panta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka apstākļos, kādi ir pamatlietā, kuros nepilngadīgais bez pavadības, kuram nav ģimenes locekļu, kuri likumīgi atrastos kādas dalībvalsts teritorijā, ir iesniedzis patvēruma pieteikumus vairāk nekā vienā dalībvalstī, par “atbildīgo dalībvalsti” nosaka to dalībvalsti, kurā šis nepilngadīgais atrodas pēc tam, kad viņš tajā ir iesniedzis patvēruma pieteikumu.

---

(1)  OV C 65, 3.3.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/18

---

Tiesas (devītā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Staatssecretaris van Financiën/X BV

(Lieta C-651/11) (1)

(PVN - Sestā direktīva 77/388/EEK - 5. panta 8. punkts - Jēdziens “visu aktīvu vai to daļas nodošana” - Sabiedrības, kurai atsavinātājs sniedz ar PVN apliekamus pakalpojumus, 30 % kapitāldaļu nodošana)

2013/C 225/30

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamatlietā

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētājs: X BV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 5. panta 8. punkta un 6. panta 5. punkta interpretācija — Ar nodokli apliekami darījumi — Aktīvu (visu vai to daļas) nodošana, ja tiek piegādātas preces un/vai sniegti pakalpojumi — Sabiedrības 30 % kapitāldaļu nodošana, ko veic akcionārs, kurš līdz nodošanas dienai šai sabiedrībai sniedza ar PVN apliekamus pakalpojumus

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 5. panta 8. punkts un/vai 6. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sabiedrības, kurai atsavinātājs sniedz ar PVN apliekamus pakalpojumus, 30 % kapitāldaļu nodošana nav visu aktīvu vai pakalpojumu vai to daļas nodošana šo normu izpratnē neatkarīgi no tā, ka pārējie akcionāri praktiski tajā pašā brīdī nodod atlikušās šīs sabiedrības kapitāldaļas tai pašai personai un ka šī nodošana ir cieši saistīta ar šajā pašā sabiedrībā veiktajām pārvaldes darbībām.

---

(1)  OV C 73, 10.03.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/19

---

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 20. jūnija spriedums (Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs/Paul Newey, kas rīkojas zem komercnosaukuma Ocean Finance

(Lieta C-653/11) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sestā PVN direktīva - 2. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkts - Jēdziens “pakalpojumu sniegšana” - Reklāmas un starpniecības pakalpojumu sniegšana saistībā ar kredītiem - Atbrīvojumi no nodokļa - Darījumu ekonomiskā un komerciālā situācija - Ļaunprātīga rīcība - Darījumi, kuru vienīgais mērķis ir gūt nodokļu priekšrocības)

2013/C 225/31

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs

Atbildētājs: Paul Newey, kas rīkojas zem komercnosaukuma Ocean Finance

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Upper Tribunal — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta un 13. panta B daļas d) apakšpunkta interpretācija — Aizdevumu starpniecības pakalpojumu atbrīvošana no nodokļa — Džersijā reģistrētas sabiedrības aizdevumu starpniecības darbības, kas vērstas uz Apvienoto Karalisti, kurās izmantoti Apvienotajā Karalistē dzīvojošas personas pakalpojumi — Džersijā reģistrētās vai Apvienotajā Karalistē dzīvojošas personas pienākums maksāt nodokli

Rezolutīvā daļa:

Līguma noteikumi, pat ja tie ir uzskatāmi par vērā ņemamu elementu, nav noteicošie, lai identificētu sniedzēju un saņēmēju “pakalpojumu sniegšanas” darījumā Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 2000. gada 17. oktobra Direktīvu 2000/65/EK, 2. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta izpratnē. It īpaši tie var netikt ņemti vērā gadījumā, ja izrādās, ka tie neatspoguļo ekonomisko un komerciālo situāciju, bet ir vienīgi fiktīvs darījums bez jebkādas ekonomiskās realitātes, kurš veikts ar vienu vienīgu mērķi — iegūt nodokļu priekšrocības, un tas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 65, 3.3.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/19

---

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums (Curtea de Apel Oradea (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Scandic Distilleries SA/Direcția Generală de Administrare a Marilor Contribuabili

(Lieta C-663/11) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 92/12/EEK - Akcīzes nodoklis - Preces, kuras laistas apgrozībā dalībvalstī, kurā samaksāts akcīzes nodoklis - Tās pašas preces, kas transportētas uz citu dalībvalsti, kurā arī samaksāts akcīzes nodoklis - Pieprasījums atmaksāt pirmajā dalībvalstī samaksātu akcīzes nodokli - Atteikums pieprasījuma neiesniegšanas pirms preču nosūtīšanas dēļ - Saderība ar Savienības tiesībām)

2013/C 225/32

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Oradea

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Scandic Distilleries SA

Atbildētāja: Direcția Generală de Administrare a Marilor Contribuabili

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Curtea de Apel Oradea — Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (OV L 76, 1. lpp.) 7. panta un 22. panta 2. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Valsts iestāžu atteikums atmaksāt akcīzes nodokli, kurš iekasēts par precēm, kuras citā dalībvalstī ir domātas patēriņam — Sūtītāja pienākuma pirms preču nosūtīšanas iesniegt atmaksāšanas pieprasījumu tā dalībvalsts kompetentajām iestādēm neievērošana — Valsts tiesiskais regulējums, kurā prasīts iesniegt vairākus dokumentus, kuri var tikt iesniegti tikai pēc preču piegādes — Par vispārīgo piecu gadu termiņu, kas ir piemērojams visiem atmaksāšanas pieprasījumiem, ierobežojošāki pareizības kritēriji — Tirgotāja tiesību saņemt atmaksu zaudēšana — Saderība ar nodokļu neitralitātes, līdzvērtības un efektivitātes principiem

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1992. gada 14. decembra Direktīvu 92/108/EEK, 22. panta 1.–3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja akcīzes preces, kuras laistas apgrozībā dalībvalstī, kurā ir samaksāts akcīzes nodoklis, ir tikušas transportētas uz citu dalībvalsti, kurā šīm precēm tiek piemērots akcīzes nodoklis un kurā šis nodoklis arī ir ticis samaksāts, sākumpunkta dalībvalstī samaksātā akcīzes nodokļa atmaksāšanas pieprasījums nevar tikt noraidīts, pamatojoties tikai uz to, ka šis pieprasījums nav ticis iesniegts līdz šo preču nosūtīšanas brīdim, bet šis pieprasījums ir jāizvērtē, pamatojoties uz šī panta 3. punktu. Savukārt, ja akcīzes nodoklis nav ticis samaksāts galamērķa dalībvalstī, šāds pieprasījums var tikt atteikts, pamatojoties uz minētā panta 1. un 2. punktu.

---

(1)  OV C 89, 24.3.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/20

---

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 6. jūnija spriedums (Administrativen sad — Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Paltrade EOOD/Nachalnik na Mitnicheski punkt — Pristanishte Varna pri Mitnitsa Varna

(Lieta C-667/11) (1)

(Tirdzniecības politika - Regula (EK) Nr. 1225/2009 - 13. un 14. pants - Ķīnas izcelsmes importa produkti - Antidempinga maksājumi - Apiešana - Preču nosūtīšana atpakaļ caur Malaiziju - Īstenošanas regula (ES) Nr. 723/2011 - Importa reģistrācija - Antidempinga maksājumu piedziņa - Atpakaļejošs spēks)

2013/C 225/33

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad — Varna

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Paltrade EOOD

Atbildētājs: Nachalnik na Mitnicheski punkt — Pristanishte Varna pri Mitnitsa Varna

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad — Varna — Padomes 2011. gada 18. jūlija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 723/2011, ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 91/2009 noteikts dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, attiecina arī uz dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu, ko veic, tos nosūtot no Malaizijas un deklarējot vai nedeklarējot kā Malaizijas izcelsmes ražojumus (OV L 194, 6. lpp.), 1. panta, kā arī Komisijas 2010. gada 27. oktobra Regulas (ES) Nr. 966/2010, ar ko sāk izmeklēšanu par tādu antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kuri ar Padomes Regulu (EK) Nr. 91/2009 noteikti dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu veidu importam, ko veic, tos nosūtot no Malaizijas un deklarējot vai nedeklarējot kā Malaizijas izcelsmes ražojumus, un par šāda importa reģistrāciju (OV L 282, 29. lpp.), interpretācija — Antidempinga maksājuma iekasēšana ar atpakaļejošu datumu — Importēto produktu reģistrēšanas sistēmas, kas atšķiras no tās, kura atbilst vienotajam administratīvajam dokumentam (VAD), neieviešana Bulgārijas muitas sistēmā — Ar atpakaļejošu datumu iekasējamā antidempinga maksājuma atbilstoša apmēra noteikšana

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 14. panta 5. punkts, uz kuru norāda atsauce Komisijas 2010. gada 27. oktobra Regulas (ES) Nr. 966/2010, ar ko sāk izmeklēšanu par tādu antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kuri ar Padomes Regulu (EK) Nr. 91/2009 noteikti dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu veidu importam, ko veic, tos nosūtot no Malaizijas un deklarējot vai nedeklarējot kā Malaizijas izcelsmes ražojumus, un par šāda importa reģistrāciju, 2. pantā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda reģistrācijas kārtība kā tā, uz kuru attiecas pamatlieta, atbilst šai tiesību normai un līdz ar to ir pietiekama, lai, piemērojot Padomes 2011. gada 18. jūlija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 723/2011, ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 91/2009 noteikts dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, attiecina arī uz dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu, ko veic, tos nosūtot no Malaizijas un deklarējot vai nedeklarējot kā Malaizijas izcelsmes ražojumus, 1. pantu, iekasētu antidempinga maksājumu ar atpakaļejošu datumu, kad izmeklēšanas gaitā ir konstatēta galīgo antidempinga maksājumu, kas ir noteikti ar Padomes 2009. gada 26. janvāra Regulu (EK) Nr. 91/2009, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, apiešana.

Saskaņā ar Regulas Nr. 91/2009 1. panta 2. punktu likme paplašinātā antidempinga maksājumam, ko iekasē ar atpakaļejošu datumu par importu pirms Īstenošanas regulas Nr. 723/2011 spēkā stāšanās, sasniedz 85 % “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

---

(1)  OV C 89, 24.3.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/21

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 13. jūnija spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Établissement national des produits de l’agriculture et de la mer (FranceAgriMer), kas ir Office national interprofessionnel des fruits, des légumes, des vins et de l’horticulture (Viniflhor) tiesību pārņēmēja/Société anonyme d'intérêt collectif agricole Unanimes (C-671/11 un C-672/11), Organisation de producteurs Les Cimes (C-673/11), Société Agroprovence (C-674/11), Regalp SA (C-675/11), Coopérative des producteurs d’asperges de Montcalm (COPAM) (C-676/11)

(Apvienotās lietas no C-671/11 līdz C-676/11) (1)

(Lauksaimniecība - Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantijas fonds - “Pārbaudāmā perioda” jēdziens - Iespēja paplašināt pārbaudāmo periodu un noteikt tā datumus - Pārbaužu efektivitātes mērķis - Tiesiskā noteiktība)

2013/C 225/34

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Établissement national des produits de l’agriculture et de la mer (FranceAgriMer), kas ir Office national interprofessionnel des fruits, des légumes, des vins et de l’horticulture (Viniflhor) tiesību pārņēmēja

Atbildētāji: Société anonyme d'intérêt collectif agricole Unanimes (C-671/11 un C-672/11), Organisation de producteurs Les Cimes (C-673/11), Société Agroprovence (C-674/11), Regalp SA (C-675/11), Coopérative des producteurs d’asperges de Montcalm (COPAM) (C-676/11)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État — Padomes 1989. gada 21. decembra Regulas (EEK) Nr. 4045/89 par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansējuma sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm un Direktīvas 77/435/EEK atcelšanu (OV L 388, 18. lpp.) 2. panta 4. punkta interpretācija — Jēdziens “pārbaudāmais periods” — Iespēja dalībvalstij pagarināt pārbaudes laikposmu, ņemot vērā prasības par Savienības finanšu interešu aizsardzību — Pienākums ierobežot pārbaudāmo periodu — Daļas no saņemtā atbalsta atmaksāšana

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1989. gada 21. decembra Regulas (EEK) Nr. 4045/89 par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansējuma sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm un Direktīvas 77/435/EEK atcelšanu, kas grozīta ar Padomes 1994. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 3094/94, 2. panta 4. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja dalībvalsts izmanto pārbaudāmā perioda paplašināšanas iespēju, minētajam periodam nav noteikti jābeidzas iepriekšējā pārbaužu periodā, bet tas var beigties arī pēc šā perioda. Tomēr minētā tiesību norma tāpat ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā uzņēmējiem netiek piešķirtas tiesības, kas tiem ļautu iebilst pret citām vai plašākām pārbaudēm nekā tās, kas tajā ir paredzētas. Līdz ar to tikai tādēļ, ka pārbaude attiecas tikai uz periodu, kurš beidzies pirms iepriekšējā pārbaužu perioda sākuma, šī pārbaude nekļūst prettiesiska attiecībā uz pārbaudāmajiem uzņēmējiem.

---

(1)  OV C 89, 24.03.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/21

---

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Doux Élevage SNC, Coopérative agricole UKL-ARREE/Ministère de l'Agriculture, de l'alimentation, de la pêche, de la ruralité et de l'aménagement du territoire, Comité interprofessionnel de la dinde française (CIDEF)

(Lieta C-677/11) (1)

(LESD 107. panta 1. punkts - Valsts atbalsts - “Valsts līdzekļu” jēdziens - “Valsts vainojamības” jēdziens - Lauksaimniecības nozares starpprofesiju organizācijas - Atzītas organizācijas - Kopīgi pasākumi, ko šīs organizācijas noteikušas profesijas interesēs - Finansējums no iemaksām, ko brīvprātīgi noteikušas minētās organizācijas - Administratīvs akts, kurā ir noteikts, ka šīs iemaksas ir obligātas visiem attiecīgās lauksaimniecības nozares speciālistiem)

2013/C 225/35

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Doux Élevage SNC, Coopérative agricole UKL-ARREE

Atbildētājas: Ministère de l'Agriculture, de l'alimentation, de la pêche, de la ruralité et de l'aménagement du territoire, Comité interprofessionnel de la dinde française (CIDEF)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālo nolēmumu — Conseil d'État — LESD 107. panta interpretācija, ņemot vērā 2004. gada 15. jūlija spriedumu lietā C-345/02 Pearle BV u.c. — Valsts iestādes lēmums, ar kuru uz visiem vienas nozares profesijas pārstāvjiem tiek attiecināts nolīgums, kurā ir noteiktas iemaksas, kas veicamas valsts iestādes atzītas starpprofesiju organizācijas ietvaros un kas šo iemaksu padara par obligātu — Paziņošanas, reklāmas, ārējo sakaru, kvalitātes nodrošināšanas, izpētes un nozares interešu aizsardzības darbību īstenošana — Savienības tiesībām pretrunā esošu darbību finansēšana — “Atbalsta” jēdziens

Rezolutīvā daļa:

LESD 107. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts iestādes lēmumam, ar kuru uz visiem lauksaimniecības nozares profesijas pārstāvjiem tiek attiecināts nolīgums, kurā — kā starpprofesiju nolīgumā pamatlietā — ir noteiktas iemaksas, kas veicamas valsts iestādes atzītās starpprofesiju organizācijas ietvaros un kas tādējādi padarītas obligātas, lai varētu veikt paziņošanas, reklāmas, ārējo sakaru, kvalitātes nodrošināšanas, izpētes un nozares interešu aizsardzības darbības, nepiemīt valsts atbalsta aspekts.

---

(1)  OV C 89, 24.03.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/22

---

Tiesas (virspalāta) 2013. gada 18. jūnija spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bundeswettbewerbsbehörde, Bundeskartellanwalt/Schenker und Co AG u.c.

(Lieta C-681/11) (1)

(Aizliegtas vienošanās - LESD 101. pants - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 5. pants un 23. panta 2. punkts - Subjektīvi naudas soda uzlikšanas nosacījumi - Juridiska atzinuma vai valsts konkurences iestādes lēmuma ietekme - Valsts konkurences iestādes iespēja konstatēt Eiropas Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu, neuzliekot naudas sodu)

2013/C 225/36

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamatlietā

Prasītāji: Bundeswettbewerbsbehörde, Bundeskartellanwalt

Atbildētājas: Schenker und Co AG, ABX Logistics (Austria) GmbH, Logwin Invest Austria GmbH, Logwin Road + Rail Austria GmbH, Alpentrans Spedition und Transport GmbH, Kapeller Internationale Spedition GmbH, Johann Strauss GmbH, Wildenhofer Spedition und Transport GmbH, DHL Express (Austria) GmbH, G. Englmayer Spedition GmbH, Internationale Spedition Schneckenreither Gesellschaft mbH, Leopold Schöffl GmbH & Co KG, Express-Interfracht Internationale Spedition GmbH, Rail Cargo, A. Ferstl Speditionsgesellschaft mbH, Spedition, Lagerei und Beförderung von Gütern mit Kraftfahrzeugen Alois Herbst GmbH & Co KG, Johann Huber Spedition und Transportgesellschaft mbH, Keimelmayr Speditions-u. Transport GmbH, “Spedpack”-Speditions- und Verpackungsgessellschaft mbH, Thomas Spedition GmbH, Koch Spedition GmbH, Maximilian Schludermann als Insolvenzverwalter über das Vermögen der Kubicargo Spedition GmbH, Kühne + Nagel GmbH, Lagermax Internationale Spedition Gesellschaft mbH, Morawa Transport GmbH, Johann Ogris Internationale Transport- und Speditions GmbH, Traussnig Spedition GmbH, Treu SpeditionsgesmbH, Spedition Anton Wagner GmbH, Gebrüder Weiss GmbH, Marehard u. Wuger Internat. Speditions- u. Logistik GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberster Gerichtshof (Vīne) — Savienības tiesību normu par aizliegtām vienošanām, īpaši, LESD 101. panta interpretācija — Transporta uzņēmumiem, kas ir aizliegtas vienošanās par cenām dalībnieki, uzlikts naudas sods — Minēto uzņēmumu maldība tiesību piemērošanā saistībā ar aizliegtās vienošanās likumību

Rezolutīvā daļa:

1)

LESD 101. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmums, kurš ir pārkāpis šo tiesību normu, nevar izvairīties no naudas soda uzlikšanas, ja minētā pārkāpuma pamatā ir šī uzņēmuma maldība par savas rīcības likumību advokāta juridiskā atzinuma vai valsts kompetentās konkurences iestādes lēmuma satura dēļ;

2)

LESD 101. pants, kā arī Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101.] un [102.] pantā, 5. pants un 23. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad ir konstatēta LESD 101. panta pārkāpuma esamība, valsts konkurences iestādes izņēmuma kārtā var vienīgi konstatēt šo pārkāpumu, neuzliekot naudas sodu, ja attiecīgais uzņēmums ir piedalījies valsts iecietības programmā.

---

(1)  OV C 89, 24.3.2012

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/23

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 13. jūnija spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Syndicat OP 84/Établissement national des produits de l’agriculture et de la mer (FranceAgriMer), kas ir Office national interprofessionnel des fruits, des légumes, des vins et de l’horticulture (Viniflhor) tiesību pārņēmēja, kurš pats ir Office national interprofessionnel des fruits, des légumes et de l’horticulture (Oniflhor) tiesību pārņēmējs

(Lieta C-3/12) (1)

(Lauksaimniecība - Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantijas fonds - “Pārbaužu perioda” jēdziens - Dalībvalstu iespēja paplašināt pārbaužu periodu gadījumā, ja nav faktiskas iespējas veikt pārbaudi noteiktajā termiņā - Saņemtā atbalsta atmaksāšana - Sankcijas)

2013/C 225/37

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Syndicat OP 84

Atbildētāja: Établissement national des produits de l’agriculture et de la mer (FranceAgriMer), kas ir Office national interprofessionnel des fruits, des légumes, des vins et de l’horticulture (Viniflhor) tiesību pārņēmēja, kurš pats ir Office national interprofessionnel des fruits, des légumes et de l’horticulture (Oniflhor) tiesību pārņēmējs

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État — Padomes 1989. gada 21. decembra Regulas (EEK) Nr. 4045/89 par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansējuma sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm un Direktīvas 77/435/EEK atcelšanu (OV L 388, 18. lpp.) 2. panta 4. punkta interpretācija — “Pārbaužu perioda” jēdziens — Dalībvalsts iespēja pagarināt pārbaužu periodu gadījumā, ja atbalsta saņēmēja rīcības dēļ nav faktiskas iespējas veikt pārbaudi — Saņemtā atbalsta atmaksāšana — Sankcijas

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1989. gada 21. decembra Regulas (EEK) Nr. 4045/89 par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansējuma sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm un Direktīvas 77/435/EEK atcelšanu, kas grozīta ar Padomes 1994. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 3094/94, 2. panta 4. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka administrācija vajadzības gadījumā var turpināt savas pārbaudes darbības, kas tika paziņotas pārbaužu periodā no viena gada 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, pēc minētā perioda, nepieļaujot procedūras pārkāpumu, uz ko pārbaudāmais uzņēmējs varētu atsaukties, apstrīdot lēmumu, kurā ir izdarīti secinājumi par šīs pārbaudes rezultātiem.

---

(1)  OV C 89, 24.03.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/23

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 20. jūnija spriedums (Augstākās tiesas Senāts (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Nadežda Riežniece/Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, Lauku atbalsta dienests

(Lieta C-7/12) (1)

(Sociālā politika - Direktīva 76/207/EEK - Vienlīdzīga attieksme pret vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmējiem - Direktīva 96/34/EK - Pamatnolīgums par bērna kopšanas atvaļinājumu - Ierēdņu amata vietu likvidēšana valsts ekonomisko grūtību dēļ - Darba ņēmējas, kura ir izmantojusi bērna kopšanas atvaļinājumu, vērtējums salīdzinājumā ar darba ņēmējiem, kuri ir turpinājuši strādāt - Atlaišana no darba, beidzoties bērna kopšanas atvaļinājumam - Netieša diskriminācija)

2013/C 225/38

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Nadežda Riežniece

Atbildētāji: Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, Lauku atbalsta dienests

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Augstākās tiesas Senāts — Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem (OV L 39, 40. lpp.), un Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīvas 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu (OV L 145, 4. lpp.) interpretācija — Bērna kopšanas atvaļinājumā esošas sievietes atlaišana, viņai atsākot strādāt savā iepriekšējā amatā — Pasākumi, kas noteikti, lai optimizētu ierēdņu skaitu valsts ekonomisko grūtību dēļ — Bērna kopšanas atvaļinājumā esošas sievietes kvalifikāciju vērtējums, kurā ņem vērā pēdējo viņas ikgadējo darba novērtējumu pirms bērna kopšanas atvaļinājuma, salīdzinājumā ar pārējo ierēdņu, kuri turpināja pildīt savus pienākumus, kvalifikācijas vērtējumu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīva 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/73/EK, pieņemot, ka daudz lielāks sieviešu nekā vīriešu skaits dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kas ir jāpārbauda valsts tiesai, un Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīvas 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu, kas ir grozīta ar Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvu 97/75/EK, pielikumā esošais 1995. gada 14. decembrī noslēgtais Pamatnolīgums par bērna kopšanas atvaļinājumu ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz:

—

to, ka, lai novērtētu darba ņēmējus saistībā ar ierēdņu amata vietu likvidēšanu valsts ekonomisko grūtību dēļ, darba ņēmējs, kurš ir devies bērna kopšanas atvaļinājumā, tiek novērtēts viņa prombūtnē, pamatojoties uz novērtējuma principiem un kritērijiem, kuri viņam rada nelabvēlīgāku situāciju salīdzinājumā ar darba ņēmējiem, kuri nav devušies šādā atvaļinājumā; lai pārbaudītu, ka tā nav, valsts tiesai tostarp ir jāpārliecinās, ka novērtējums attiecas uz visiem darba ņēmējiem, uz kuriem varētu attiekties darba vietas likvidēšana, ka tas ir balstīts uz kritērijiem, kuri ir absolūti identiski kritērijiem, kas tiek piemēroti darba ņēmējiem, kuri turpina strādāt, un ka šo kritēriju ieviešana neparedz darba ņēmēju, kuri ir bērna kopšanas atvaļinājumā, fizisku klātbūtni, un

—

to, ka darba ņēmēja, kura ir tikusi pārcelta citā darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, pēc šī novērtējuma tiek atlaista sakarā ar šīs jaunās darba vietas likvidēšanu, ciktāl darba devējs varēja viņai rast iespēju atgūt iepriekšējo darba vietu vai viņai piešķirtā darba vieta nebija līdzvērtīga vai līdzīga un neatbilda viņas darba līgumam vai darba attiecībām it īpaši tādēļ, ka pārcelšanas brīdī darba devējs zināja, ka jauno darba vietu ir paredzēts likvidēt, kas ir jāpārbauda valsts tiesai.

---

(1)  OV C 65, 3.3.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/24

---

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 20. jūnija spriedums (Tribunal administratif (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Elodie Giersch, Benjamin Marco Stemper, Julien Taminiaux, Xavier Renaud Hodin, Joëlle Hodin/État du Grand-duché de Luxembourg

(Lieta C-20/12) (1)

(Personu brīva pārvietošanās - Vienlīdzīga attieksme - Sociālās priekšrocības - Regula (EEK) Nr. 1612/68 - 7. panta 2. punkts - Finansiāls atbalsts augstākās izglītības iegūšanai - Nosacījums par dzīvesvietu dalībvalstī, kas piešķir atbalstu - Atteikums piešķirt atbalstu studentiem Savienības pilsoņiem, kuri nedzīvo attiecīgajā dalībvalstī, bet kuru tēvs vai māte kā pārrobežu darba ņēmēji strādā šajā dalībvalstī - Netieša diskriminācija - Pamatojums - Mērķis palielināt tādu personu proporciju, kurām ir augstākās izglītības diploms - Piemērots raksturs - Samērīgums)

2013/C 225/39

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal administratif

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Elodie Giersch, Benjamin Marco Stemper, Julien Taminiaux, Xavier Renaud Hodin, Joëlle Hodin

Atbildētāja: État du Grand-duché de Luxembourg

piedaloties: Didier Taminiaux

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal administratif (Luksemburga) — Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.) 7. panta 2. punkta interpretācija — Tāda valsts tiesiskā regulējuma pieņemamība, ar kuru paredz, ka, lai saņemtu finansiālu atbalstu augstākās izglītības iegūšanai, ir jāizpilda dzīvesvietas pienākums, kurš attiecas gan uz [attiecīgās] valsts studentiem, gan studentiem, kuriem ir citas dalībvalsts pilsonība — Sociālā priekšrocība iepriekš minētā valsts tiesiskā regulējuma izpratnē — Atšķirīga attieksme attiecībā pret valsts darba ņēmēju bērniem un migrējošo darba ņēmēju bērniem — Pamatojumi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu 2004/38/EK, 7. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam principā pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds aplūkots pamatlietā, atbilstoši kuram finansiālā atbalsta augstākās izglītības iegūšanai piešķiršanai tiek izvirzīts nosacījums par studenta dzīvesvietu un tiek radīta netieši diskriminējoša atšķirīga attieksme starp personām, kuras dzīvo attiecīgajā dalībvalstī, un personām, kuras tajā nedzīvo, bet ir šajā dalībvalstī strādājošu pārrobežu darba ņēmēju bērni.

Kaut arī mērķis palielināt iedzīvotāju, kuriem ir augstākā izglītība, īpatsvaru, lai veicinātu minētās dalībvalsts ekonomikas attīstību, ir leģitīms mērķis, kas var attaisnot šādu atšķirīgu attieksmi, un tāds nosacījums par dzīvesvietu kā pamatlietā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētais ir piemērots minētā mērķa sasniegšanai, šāds nosacījums tomēr pārsniedz mērķa sasniegšanai vajadzīgā robežas, jo tas neļauj ņemt vērā citus iespējami reprezentatīvus elementus par minētā finansiālā atbalsta pieprasījuma patieso piesaisti attiecīgās dalībvalsts sabiedrībai vai darba tirgum, kā, piemēram, apstākli, ka vismaz viens no studenta vecākiem, kurš joprojām viņu uztur, ir pārrobežu darba ņēmējs, kuram ir stabila darba vieta attiecīgajā dalībvalstī un kurš tajā ir nodarbināts jau ievērojami ilgu laiku.

---

(1)  OV C 98, 31.3.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/25

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 13. jūnija spriedums (Cour du travail de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Office national d'allocations familiales pour travailleurs salariés (ONAFTS)/Radia Hadj Ahmed

(Lieta C-45/12) (1)

(Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - Piemērojamība personām - Ģimenes pabalstu piešķiršana trešās valsts valstspiederīgajam, kuram ir uzturēšanās tiesības dalībvalstī - Regula (EK) Nr. 859/2003 - Direktīva 2004/38/EK - Regula (EEK) Nr. 1612/68 - Nosacījums par nodzīvotā laika ilgumu)

2013/C 225/40

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour du travail de Bruxelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Office national d'allocations familiales pour travailleurs salariés (ONAFTS)

Atbildētāja: Radia Hadj Ahmed

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour du travail de Bruxelles — Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), 1. panta f) apakšpunkta interpretācija — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 77. lpp.), 13. panta 2. punkta un 14. panta interpretācija — LESD 18. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. panta interpretācija — Ģimenes pabalstu piešķiršana trešās valsts valstspiederīgajam, kurš uzturēšanās atļauju dalībvalstī ieguvis, lai dzīvotu kopā — bez laulības vai reģistrētām partnerattiecībām — ar citas dalībvalsts pilsoni — Cita bērna, trešās valsts valstspiederīgā, esamība — Regulas Nr. 1408/71 piemērojamība ratione personae — “Ģimenes locekļa” jēdziens — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ģimenes pabalstu piešķiršanai ir izvirzīts nosacījums par nodzīvotā laika ilgumu — Vienlīdzīga attieksme

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1992/2006, ir jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts valstspiederīgajai vai viņas meitai, kura arī ir trešās valsts valstspiederīgā, ja viņas atrodas šādā situācijā: — šī trešās valsts valstspiederīgā ir mazāk nekā pirms pieciem gadiem ieguvusi uzturēšanās atļauju dalībvalstī, lai dzīvotu kopā — bez laulības vai reģistrētām partnerattiecībām — ar citas dalībvalsts pilsoni, ar kuru viņai ir kopīgs bērns, kam ir šīs pēdējās minētās dalībvalsts pilsonība, — vienīgi citas dalībvalsts pilsonim ir darba ņēmēja statuss, — trešās valsts valstspiederīgā un citas dalībvalsts pilsonis kopā vairs nedzīvo un — abi bērni ietilpst mātes mājsaimniecībā, šī regula ratione personae ir piemērojama tikai tad, ja šī trešās valsts valstspiederīgā vai viņas meita valsts likuma izpratnē un tā piemērošanas kontekstā var tikt atzītas par šī citas dalībvalsts pilsoņa “ģimenes loceklēm” vai — noliedzošas atbildes gadījumā — ja viņas var tikt atzītas par “galvenokārt” viņa “apgādībā” esošām;

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 13. panta 2. punkts un 14. pants, lasot tos kopā ar LESD 18. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, ar kuru trešās valsts valstspiederīgajai, ja viņa atrodas šī sprieduma rezolutīvās daļas 1. punktā minētajā situācijā, lai piešķirtu garantētos ģimenes pabalstus, tiek izvirzīts nosacījums, ka viņai ir jābūt [valstī] nodzīvojušai piecus gadus, kaut gan šis nosacījums netiek izvirzīts šīs dalībvalsts pilsoņiem.

---

(1)  OV C 109, 14.4.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/26

---

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 13. jūnija spriedums (Administrativen sad — Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Galin Kostov/Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

(Lieta C-62/12) (1)

(Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 9. panta 1. punkts - “Nodokļa maksātāja” jēdziens - Fiziska persona - Ar nodokli apliekamu pakalpojumu sniegšana - Neregulāra pakalpojumu sniegšana - Saiknes ar reģistrētu un ar PVN apliekamu profesionālo darbību neesamība - Neatkarīgs tiesu izpildītājs)

2013/C 225/41

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad — Varna

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Galin Kostov

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad — Varna — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 9. panta 1. punkta interpretācija — Nodokļa maksātāja jēdziens — Fiziskas personas pienākums maksāt PVN par neregulāru ar nodokli apliekamu pakalpojumu sniegšanu, kuri nav saistīti ar viņa kā tiesu izpildītāja brīvo profesiju

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fiziska persona, kas saistībā ar savu neatkarīga tiesu izpildītāja darbību jau ir PVN maksātāja, ir jāuzskata par “nodokļa maksātāju” attiecībā uz jebkādu citu neregulāri veiktu saimniecisku darbību, ar nosacījumu, ka šī darbība ir darbība Direktīvas 2006/112 9. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē.

---

(1)  OV C 118, 21.4.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/26

---

Tiesas (septītā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums — Quinn Barlo Ltd, Quinn Plastics NV, Quinn Plastics GmbH/Eiropas Komisija

(Lieta C-70/12 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Eiropas metakrilātu tirgus - Pārkāpuma ilgums - Nevainīguma prezumpcija - Pamatojums - Neierobežotas kompetences pilnvaras - Vispārīgie tiesiskās paļāvības un vienlīdzīgas attieksmes principi - Naudas soda samērīgums)

2013/C 225/42

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Quinn Barlo Ltd, Quinn Plastics NV, Quinn Plastics GmbH (pārstāvji — F. Wijckmans un M. Visser, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — N. Khan un V. Bottka)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 30. novembra spriedumu lietā T-208/06 Quinn Barlo u.c./Eiropas Komisija, ar kuru ir daļēji atcelts Komisijas 2006. gada 31. maija Lēmums C(2006) 2098, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.645 — Metakrilāti), kas attiecas uz nolīgumu un saskaņotu darbību kopumu Eiropas metakrilātu tirgū, kuru veido nolīgumu par cenām noslēgšana, īstenošana un uzraudzīšana, informācijas apmaiņa, kā arī piedalīšanās saziņā ar mērķi atvieglot pārkāpuma izdarīšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Quinn Barlo Ltd, Quinn Plastics NV un Quinn Plastics GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 165, 9.6.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/27

---

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 27. jūnija spriedums (Qorti Kostituzzjonali (Malta) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vodafone Malta Limited, Mobisle Communications Limited/L-Avukat Ġenerali, Il-Kontrollur tad-Dwana, Il-Ministru tal-Finanzi, L-Awtorita' ta' Malta dwar il-Komunikazzjoni

(Lieta C-71/12) (1)

(Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi - Direktīva 2002/20/EK - 12. un 13. pants - Administratīvie maksājumi un maksa par izmantošanas tiesībām - Maksa, kas piemērojama mobilo telefonsakaru operatoriem - Valsts tiesību akti - Maksas aprēķināšanas metode - Lietotājiem piemērotā maksas daļa procentos)

2013/C 225/43

Tiesvedības valoda — maltiešu

Iesniedzējtiesa

Qorti Kostituzzjonali

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Vodafone Malta Limited, Mobisle Communications Limited

Atbildētāji: L-Avukat Ġenerali, Il-Kontrollur tad-Dwana, Il-Ministru tal-Finanzi, L-Awtorita' ta' Malta dwar il-Komunikazzjoni

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Qorti Kostituzzjonali — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (OV L 108, 21. lpp.) 12. un 13. panta interpretācija — Valsts tiesību akti, ar kuriem piemēro maksājumu mobilo telefonsakaru operatoriem — Maksājums, kas jāveic tikai mobilo telefonsakaru operatoriem un nav jāveic citiem uzņēmumiem, kas piedāvā elektronisko komunikāciju pakalpojumus

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā nav tādi dalībvalsts tiesību akti, kādi ir pamatlietā izskatāmie, saskaņā ar kuriem mobilo telefonsakaru operatoriem ir piemērojams “akcīzes” nodoklis, kas atbilst noteiktai procentuālai daļai no maksājumiem, ko tie saņem no pakalpojumu izmantotājiem, ar nosacījumu, ka tā aprēķināšanas pamats nav saistīts ar vispārējās atļaujas, kas sniedz iespēju piekļūt elektronisko komunikāciju pakalpojumu tirgum, piešķiršanas procedūru, bet ir saistīts ar operatoru nodrošināto mobilo telefonsakaru pakalpojumu izmantošanu, un ka to galu galā maksā to lietotājs, — fakts, kas jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 118, 21.4.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/27

---

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 8. maija spriedums (Cour administrative (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kreshnik Ymeraga, Kasim Ymeraga, Afijete Ymeraga-Tafarshiku, Kushtrim Ymeraga, Labinot Ymeraga/Ministre du Travail, de l'Emploi et de l'Immigration

(Lieta C-87/12) (1)

(Eiropas Savienības pilsonība - LESD 20. pants - Trešo valstu pilsoņu, kuri ir tādu Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, kas nav izmantojuši tiesības uz brīvu pārvietošanos, uzturēšanās tiesības - Pamattiesības)

2013/C 225/44

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour administrative

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Kreshnik Ymeraga, Kasim Ymeraga, Afijete Ymeraga-Tafarshiku, Kushtrim Ymeraga un Labinot Ymeraga

Atbildētājs: Ministre du Travail, de l'Emploi et de l'Immigration

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour administrative — LESD 20. panta un Pamattiesību hartas 20., 21., 24., 33. un 34. panta interpretācija — Savienības pilsonība — Savienības pilsoņa tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos ar saviem trešās valsts valstspiederīgajiem ģimenes locekļiem gadījumā, ja viņš faktiski nav izmantojis tiesības brīvi pārvietoties un tiesības uzturēties kādā citā dalībvalstī kā vien tajā, kuras valstspiederība viņam ir

Rezolutīvā daļa:

LESD 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka dalībvalsts trešās valsts pilsonim, ja šis pilsonis vēlas dzīvot kopā ar savu ģimenes locekli — Eiropas Savienības pilsoni, kurš dzīvo šajā dalībvalstī, kuras pilsonība viņam ir, un kurš nekad nav izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, atsaka uzturēšanos tās teritorijā, ja vien šāds atteikums attiecīgajam Savienības pilsonim neliedz faktiski izmantot tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Savienības pilsoņa statusu.

---

(1)  OV C 138, 12.5.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/28

---

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 27. jūnija spriedums (Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — ET Agrokonsulting-04-Velko Stoyanov/Izpalnitelen direktor na Darzhaven fond Zemedelie Razplashtatelna agentsia

(Lieta C-93/12) (1)

(Lauksaimniecība - Dalībvalstu procesuālās autonomijas princips - Kopējā lauksaimniecības politika - Atbalsts - Administratīvu lietu izskatīšana - Piekritīgās tiesas noteikšana - Valsts kritērijs - Administratīvā tiesa, kuras teritoriālā piekritībā ir iestādes, kas pieņēmusi apstrīdēto tiesību aktu, atrašanās vieta - Līdzvērtības princips - Efektivitātes princips - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)

2013/C 225/45

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: ET Agrokonsulting-04-Velko Stoyanov

Atbildētājs: Izpalnitelen direktor na Darzhaven fond Zemedelie Razplashtatelna agentsia

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad Sofia-grad — Efektivitātes principa un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā minētā principa par efektīvu aizsardzību tiesā, kā arī līdzvērtības principa interpretācija — Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēma — Valsts procesuālā norma, kurā paredzēts, ka administratīvos strīdus, kas radušies, īstenojot kopējo lauksaimniecības politiku, izskata tikai tā administratīvā tiesa, kuras teritoriālā piekritībā atrodas tās administratīvā iestādes atrašanās vieta, kura ir izdevusi apstrīdēto administratīvo aktu, bet kurā, savukārt, paredzēts, ka līdzīgus vietēja rakstura administratīvus strīdus izskata tiesa, kuras teritoriālā piekritībā atrodas attiecīgā lauksaimniecības zeme

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesības, it īpaši līdzvērtības princips un efektivitātes princips, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants pieļauj tādu valsts tiesību normu par tiesas piekritību kā Administratīvā procesa kodeksa (Administrativnoprotsesualen kodeks) 133. panta 1. punkts, kuras rezultātā tikai viena tiesa var izskatīt visus strīdus saistībā ar lēmumiem, ko pieņēmusi valsts iestāde, kas atbildīga par atbalstu lauksaimniecībai izmaksāšanu, piemērojot kopējās lauksaimniecības politiku, ja vien procesuālā kārtība prasībām, kas paredzētas, lai aizsargātu tiesības, kuras attiecīgajām personām ir noteiktas Savienības tiesībās, nav mazāk labvēlīga salīdzinājumā ar procesuālo kārtību prasībām, lai aizsargātu tiesības, kas izriet no atbilstošām valsts iekšējo tiesību normām par atbalstu lauksaimniekiem, un šāda tiesību norma par piekritību it īpaši tiesvedības ilguma kontekstā indivīdam nav nelabvēlīga, pārmērīgi apgrūtinot no Savienības tiesībām izrietošo tiesību īstenošanu — kas būtu jāizvērtē iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 133, 5.5.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/28

---

Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 13. jūnija spriedums (Juzgado de lo Mercantil no 1 de Granada (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Promociones y Construcciones BJ 200 SL

(Lieta C-125/12) (1)

(PVN - Direktīva 2006/112/EK - 199. panta 1. punkta g) apakšpunkts - Brīvprātīga maksātnespējas procedūra - Persona, kurai jāmaksā nodoklis - Nodokļa maksātājs noteiktos darījumos - “Tiesas izsoles” jēdziens)

2013/C 225/46

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Mercantil no1de Granada

Lietas dalībniek pamata procesā

Promociones y Construcciones BJ 200 SL

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de lo Mercantil de Granada — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 199. panta 1. punkta g) apakšpunkta interpretācija — Personas, kurām jāmaksā nodoklis — Nodokļa maksātājs, kurš ir atsevišķu darījumu adresāts –“Tiesas izsolē pārdota nekustamā īpašuma piegādes” jēdziens

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 199. panta 1. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesas izsoles jēdzienā ietilpst jebkāda nekustamā īpašuma pārdošana, ko parādnieks veicis ne tikai tā mantas likvidācijas procedūrā, bet arī maksātnespējas procedūrā, kas ir notikusi pirms minētās likvidācijas procedūras, tiktāl, ciktāl šāda pārdošana ir nepieciešama, lai apmierinātu kreditoru prasības vai atjaunotu parādnieka saimniecisko vai profesionālo darbību.

---

(1)  OV C 174, 16.6.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/29

---

Tiesas (astotā palāta) 2013. gada 8. maija spriedums (Administrativen sad — Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hristomir Marinov, kas rīkojas Lampatov — H — Hristomir Marinov vārdā/Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

(Lieta C-142/12) (1)

(Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - 18. panta c) punkts, 74. pants un 80. pants - Ar nodokli apliekamas saimnieciskās darbības izbeigšana - Nodokļa maksātāja svītrošana no PVN reģistra, ko veic nodokļu administrācija - Preču, par kurām atskaitīts PVN, paturēšana - Nodokļa bāze - Atvērtā tirgus vērtība vai pirkuma vērtība - Noteikšana darījuma brīdī - 74. panta tieša iedarbība)

2013/C 225/47

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad — Varna

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Hristomir Marinov, kas rīkojas Lampatov — H — Hristomir Marinov vārdā

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad — Varna — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 18. panta c) punkta un 74. un 80. panta interpretācija — Preču piegādei pret atlīdzību pielīdzināmi darījumi — Nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamās saimnieciskās darbības izbeigšana tāpēc, ka sakarā ar nodokļa maksātāja svītrošanu no PVN maksātāju reģistra viņam ir liegta iespēja izrakstīt rēķinā PVN un to atskaitīt — Apliekamās vērtības noteikšanas metode svītrošanas brīdī pastāvošajiem aktīviem

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 18. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams arī ar nodokli apliekamas saimnieciskās darbības izbeigšanai, kas izriet no nodokļa maksātāja svītrošanas no Pievienotās vērtības nodokļa reģistra;

2)

Direktīvas 2006/112 74. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesību normu, kurā paredzēts, ka ar nodokli apliekamas saimnieciskās darbības izbeigšanas gadījumā darījuma nodokļa bāze ir esošo preču atvērtā tirgus vērtība šīs darbības izbeigšanas dienā, izņemot, ja šī vērtība praksē atbilst minēto preču atlikušajai vērtībai minētajā dienā un ja tādējādi tiek ņemtas vērā šo preču vērtības izmaiņas no preču iegādes dienas līdz dienai, kad izbeigta ar nodokli apliekamā saimnieciskā darbība;

3)	Direktīvas 2006/112 74. pantam ir tieša iedarbība.

---

(1)  OV C 151, 26.5.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/29

---

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 13. jūnija spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Goldbet Sportwetten GmbH/Massimo Sperindeo

(Lieta C-144/12) (1)

(Regula (EK) Nr. 1896/2006 - Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra - 6. un 17. pants - Iebildums pret Eiropas maksājuma rīkojumu, neapstrīdot izcelsmes dalībvalsts tiesas kompetenci - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās - 24. pants - Atbildētāja vēršanās tiesā, kas izskata lietu - Piemērojamība Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā)

2013/C 225/48

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Goldbet Sportwetten GmbH

Atbildētājs: Massimo Sperindeo

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberster Gerichtshof — Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV L 399, 1. lpp.), 6. panta un šīs regulas 17. panta kopsakarā ar Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.), 24. pantu, interpretācija — Tiesas, kurā celta prasība, jurisdikcija atbildētāja ierašanās tiesā, jurisdikcijas neapstrīdēšanas un aizstāvības pēc būtības neesamības dēļ — Piemērojamība Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras gadījumā — Piemērojamības gadījumā atbildētāja iespējas apstrīdēt dalībvalsts tiesas kompetenci pēc tam, kad tas ieradies šīs dalībvalsts tiesā šajā pašā lietā, kurā viņš ir izvirzījis iebildumus attiecībā uz maksājuma rīkojumu un argumentus pēc būtības

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, 6. pants, skatot to kopā ar šīs regulas 17. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka iebildums pret Eiropas maksājuma rīkojumu, kurā netiek apstrīdēta izcelsmes dalībvalsts jurisdikcija, nevar tikt uzskatīts par vēršanos tiesā Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 24. panta izpratnē un faktam, ka atbildētājs savā iebildumā ir izvirzījis argumentus par lietas būtību, šajā ziņā nav nozīmes.

---

(1)  OV C 184, 23.6.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/30

---

Tiesas (astotā palāta) 2013. gada 27. jūnija spriedums — Xeda International SA, Pace International LLC/Eiropas Komisija

(Lieta C-149/12 P) (1)

(Apelācija - Augu aizsardzības līdzekļi - Difenilamīns - Neiekļaušana Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā - Aktīvo vielu novērtēšanas procedūra - Paziņotāja atbalsta aktīvās vielas iekļaušanai šajā pielikumā atsaukšana - Regulas (EK) Nr. 1490/2002 un (EK) Nr. 1095/2007)

2013/C 225/49

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Xeda International SA, Pace International LLC (pārstāvji — K. Van Maldegem, C. Mereu un N. Knight, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. von Rintelen un P. Ondrůšek, pārstāvji, kuriem palīdz J. Stuyck, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2012. gada 19. janvāra spriedumu lietā T-71/10 Xeda International SA un Pace International LLC/Eiropas Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Komisijas 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/859/EK neiekļaut difenilamīnu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un atsaukt atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir minētā viela [izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9262] (OV L 314, 79. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Xeda International SA un Pace International LLC atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 165, 09.06.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/30

---

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 27. jūnija spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Minister Finansów/RR Donnelley Global Turnkey Solutions Poland Sp. z o.o.

(Lieta C-155/12) (1)

(PVN - Direktīva 2006/112/EK - 44. un 47. pants - Vieta, kas tiek uzskatīta par ar nodokli apliekamo darījumu sniegšanas vietu - Nodokļu piesaiste - Jēdziens “pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu” - Pārrobežu komplekss preču uzglabāšanas pakalpojums)

2013/C 225/50

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Minister Finansów

Atbildētājs: RR Donnelley Global Turnkey Solutions Poland Sp. z o.o.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Naczelny Sad Administracyjny — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) ar grozījumiem 44. un 47. panta interpretācija — Nodokļu piesaistes vietas noteikšana — Pakalpojumu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, jēdziens — Pārrobežu kompleksi pakalpojumi preču glabāšanas jomā, kas sniegti citās dalībvalstīs vai trešajās valstīs reģistrētiem līgumpartneriem un kas ietver preču pieņemšanu noliktavās Polijā, to izvietošanu, to uzglabāšanu, to iekraušanu un izkraušanu, to iesaiņošanu no jauna un pārsūtīšanu klientam

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes 2008. gada 12. februāra Direktīvu 2008/8/EK, 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka komplekss glabāšanas pakalpojums, kas ietver preču pieņemšanu noliktavā, to izvietošanu atbilstošos noliktavas plauktos, šo preču glabāšanu klientam, preču izsniegšanu, izkraušanu un iekraušanu, ietilpst šī panta piemērošanas jomā tikai tad, ja glabāšana ir vienota darījuma galvenais pakalpojums un ja šī pakalpojuma saņēmējiem tiek piešķirtas tiesības izmantot visu tieši noteiktu nekustamo īpašumu vai tā daļu.

---

(1)  OV C 184, 23.6.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/31

---

Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 16. maija spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — TNT Express Worldwide (Poland) Sp. z o.o./Minister Finansów

(Lieta C-169/12) (1)

(Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - 66. panta a)–c) punkts - Transporta un ekspedīcijas pakalpojumi - Iekasējamība - Maksājuma saņemšanas brīdis un, vēlākais, 30. diena pēc pakalpojuma sniegšanas - Agrāka rēķina izdošana)

2013/C 225/51

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: TNT Express Worldwide (Poland) Sp. z o.o.

Atbildētājs: Minister Finansów

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) ar tajā izdarītajiem grozījumiem 66. panta interpretācija — Valsts tiesību akts, kurā ir noteikts, ka PVN saistībā ar transporta un ekspedīcijas pakalpojumiem kļūst iekasējams samaksas dienā, bet, vēlākais, 30. dienā pēc pakalpojuma sniegšanas, pat tad, ja rēķins ir ticis izdots agrāk

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvu 2008/117/EK, 66. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka pievienotās vērtības nodoklis par transporta un ekspedīcijas pakalpojumiem kļūst iekasējams datumā, kad ir saņemta visa vai daļēja samaksa, tomēr ne vēlāk kā 30 dienas pēc šo pakalpojumu sniegšanas, pat tad, ja rēķins ir ticis izdots agrāk un tajā ir paredzēts vēlāks samaksas termiņš.

---

(1)  OV C 209, 14.7.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/31

---

Tiesas (desmitā palāta) 2013. gada 6. jūnija spriedums — Chafiq Ayadi/Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-183/12 P) (1)

(Apelācija - Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) - Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban - Regula (EK) Nr. 881/2002 - Prasība atcelt tiesību aktu - Ieinteresētās personas svītrošana no attiecīgo personu un organizāciju saraksta - Interese celt prasību)

2013/C 225/52

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Chafiq Ayadi (pārstāvji — P. Moser, QC, un M. E. Grieves, barrister, kurus pilnvarojis M. H. Miller, solicitor)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. Konstantinidis, T. Scharf un E. Paasivirta), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — E. Finnegan un G. Étienne)

Persona, kas iestājusies lietā Komisijas prasījumu atbalstam: Īrija (pārstāvji — E. Creedon, pārstāvis, kuram palīdz E. Regan SC un N. Travers, BL)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2012. gada 31. janvāra rīkojumu lietā T-527/09 Chafiq Ayadi/Eiropas Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa izbeidza tiesvedību pirms sprieduma taisīšanas saistībā ar prasību daļēji atcelt Komisijas 2009. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 954/2009, ar kuru 114. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban (OV L 269, 20. lpp.) — Ieinteresētās personas svītrošana no attiecīgo personu un organizāciju saraksta

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 31. janvāra rīkojumu lietā T-527/09 Ayadi/Komisija, ciktāl tajā nospriests, ka ir jāizbeidz tiesvedība pirms sprieduma taisīšanas par prasību atcelt tiesību aktu, ko tajā cēlis Chafiq Ayadi kungs;

2)	nosūtīt lietu Eiropas Savienības Vispārējai tiesai jauna sprieduma taisīšanai par Chafiq Ayadi kunga prasību atcelt tiesību aktu;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

---

(1)  OV C 194, 30.06.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/32

---

Tiesas (devītā palāta) 2013. gada 20. jūnija spriedums (Tribunal Judicial de Braga (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Impacto Azul, Lda/BPSA 9 — Promoção e Desenvolvimento de Investimentos Imobiliários, SA, Bouygues Imobiliária, SGPS, Lda, Bouygues Immobilier SA, Aniceto Fernandes Viegas, Óscar Cabanez Rodriguez

(Lieta C-186/12) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Ierobežojumi - Mātesuzņēmuma solidārā atbildība attiecībā pret meitasuzņēmuma kreditoriem - Mātesuzņēmumu ar juridisko adresi citā dalībvalstī izslēgšana - Ierobežojums - Neesamība)

2013/C 225/53

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Judicial de Braga

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Impacto Azul, Lda

Atbildētāji: BPSA 9 — Promoção e Desenvolvimento de Investimentos Imobiliários, SA, Bouygues Imobiliária, SGPS, Lda, Bouygues Immobilier SA, Aniceto Fernandes Viegas, Óscar Cabanez Rodriguez

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Judicial de Braga — LESD 49. panta interpretācija — Ierobežojumi brīvībai veikt uzņēmējdarbību — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek izslēgta mātesuzņēmumu solidārā atbildība attiecībā pret savu meitasuzņēmumu kreditoriem attiecībā uz tiem mātesuzņēmumiem, kuru juridiskā adrese ir citā dalībvalstī

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas nav pret tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā, kurā ir izslēgta mātesuzņēmumu solidārās atbildības attiecībā pret savu meitasuzņēmumu kreditoriem principa piemērošana mātesuzņēmumiem, kuru juridiskā adrese ir citas dalībvalsts teritorijā.

---

(1)  OV C 217, 21.7.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/32

---

Tiesas (septītā palāta) 2013. gada 16. maija spriedums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Alakor Gabonatermelő és Forgalmazó Kft/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Észak-alföldi Regionális Adó Főigazgatósága

(Lieta C-191/12) (1)

(Nepamatoti samaksāta pievienotās vērtības nodokļa neatmaksāšana pilnībā - Valsts tiesību akti, kuros ir izslēgta PVN atmaksāšana tādēļ, ka tas tiek pārlikts uz trešajām personām - Kompensācija atbalsta formā, kas sedz neatskaitāma PVN daļu - Nepamatota iedzīvošanās)

2013/C 225/54

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Alakor Gabonatermelő és Forgalmazó Kft

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Észak-alföldi Regionális Adó Főigazgatósága

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kúria Budapest — Kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu regulējošo Savienības tiesību interpretācija — PVN priekšnodokļa atskaitīšana — Preču iegādei paredzēta subsīdija no valsts līdzekļiem, ar kuru tiek segts arī neatskaitāmais PVN par iegādēm — Valsts tiesību akti, kuros nodokļa atmaksa tiek izslēgta tāpēc, ka tas ir pārlikts uz trešo personu

Rezolutīvā daļa:

Nodokļu, ko dalībvalstis iekasējušas, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksāšanas princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj šai valstij atteikties atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa daļu, kura atskaitīšana nebija iespējama Savienības tiesībām pretrunā esoša valsts pasākuma dēļ, tādēļ, ka šī nodokļa daļa tika subsidēta ar atbalstu, kas nodokļu maksātājam piešķirts un finansēts gan no Eiropas Savienības, gan no minētās valsts līdzekļiem, ar nosacījumu, ka ar atteikumu atskaitīt pievienotās vērtības nodokli saistītais ekonomiskais slogs ir ticis pilnībā neitralizēts, kas ir jāpārbauda valsts tiesai.

---

(1)  OV C 243, 11.08.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/33

---

Tiesas (septītā palāta) 2013. gada 13. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-193/12) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 91/676/EEK - Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti - Īpaši jutīgo zonu noteikšana - Pārmērīgs nitrātu daudzums - Eitrofikācija - Pienākums pārskatīt reizi četros gados)

2013/C 225/55

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Hottiaux un B. Simon)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un S. Menez)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 1. lpp.) 3. panta 1. un 4. punkta un I pielikuma pārkāpums — Nepietiekama īpaši jutīgo zonu identificēšana — Pārmērīgs nitrātu daudzums — Eitrofikācija — Nepareiza pārskatīšana reizi četros gados

Rezolutīvā daļa:

1)

par īpaši jutīgo zonu nenoteikdama vairākas zonas, kurām raksturīgs liels daudzums virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu ar pārmērīgu nitrātu daudzumu un/vai eitrofikācijas fenomenu, vai risku tādām kļūt, Francijas Republika nav izpildījusi Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, 3. panta 1. un 4. punktā, kā arī tās I pielikumā paredzētos pienākumus;

2)	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 217, 21.7.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/33

---

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 20. jūnija spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Finanzamt Freistadt Rohrbach Urfahr/Unabhängiger Finanzsenat Außenstelle Linz

(Lieta C-219/12) (1)

(Sestā PVN direktīva - 4. panta 1. un 2. punkts - Jēdziens “saimnieciskā darbība” - Priekšnodokļa atskaitīšana - Uz dzīvojamās ēkas jumta izvietotas fotoelementu iekārtas izmantošana - Piegāde tīklam - Atalgojums - Tāda elektroenerģijas apjoma ražošana, kas ir mazāks par patērēto)

2013/C 225/56

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Finanzamt Freistadt Rohrbach Urfahr

Atbildētāja: Unabhängiger Finanzsenat Außenstelle Linz

piedaloties: Thomas Fuchs

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgerichtshof — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 4. panta interpretācija — Jēdziens “saimnieciskā darbība” — Elektroenerģijas ražošanas fotogalvaniskās iekārtas uzstādīšana privātām vajadzībām paredzētas dzīvojamās ēkas tuvumā, neesot akumulēšanas ierīcei — Saražotās enerģijas pārdošana sabiedrībai, kas šai mājsaimniecībai piegādā atpakaļ tai nepieciešamo enerģiju — Enerģijas, kas ir zemāka par patēriņu, ražošana ilgtermiņā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 1995. gada 10. aprīļa Direktīvu 95/7/EK, 4. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienam “saimnieciskā darbība” minētā panta izpratnē atbilst tādas fotoelementu iekārtas izmantošana, kas novietota uz dzīvojamās ēkas vai blakus tai, kura ir projektēta tā, lai, no vienas puses, ar iekārtu ražotās elektroenerģijas daudzums nepārsniegtu dzīvojamā ēkā privātām vajadzībām patērētās enerģijas kopējo daudzumu un, no otras puses, elektroenerģija tiek piegādāta tīklam, saņemot par to ilglaicīgus ienākumus.

---

(1)  OV C 243, 11.8.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/34

---

Tiesas (virspalāta) 2013 gada 28. maija spriedums — Abdulbasit Abdulrahim/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

(Lieta C-239/12 P) (1)

(Apelācija - Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) - Ierobežojoši pasākumi pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban - Regula (EK) Nr. 881/2002 - Prasība atcelt tiesību aktu - Ieinteresētās personas svītrošana no attiecīgo personu un organizāciju saraksta - Interese celt prasību)

2013/C 225/57

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Abdulbasit Abdulrahim (pārstāvji — P. Moser, QC, un E. Grieves, barrister, kurus pilnvarojis H. Miller, solicitor)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — E. Finnegan un G. Étienne), Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Paasivirta un G. Valero Jordana)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2012. gada 28. februāra rīkojumu lietā T-127/09 Abdulrahim/Padome un Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa konstatēja, ka tiesvedība ir jāizbeidz pirms sprieduma taisīšanas par prasību daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1330/2008, ar kuru 103. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban (OV L 345, 60. lpp.) — Ieinteresētās personas izslēgšana no attiecīgo personu un organizāciju saraksta

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 28. februāra rīkojumu lietā T-127/09 Abdulrahim/Padome un Komisija, ciktāl tajā ir nolemts, ka ir jāizbeidz tiesvedība par prasību atcelt tiesību aktu, ko Vispārējā tiesā cēlis A. Abdulrahim;

2)	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai A. Abdulrahim prasības atcelt tiesību aktu jaunai izskatīšanai;

3)	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

---

(1)  OV C 200, 07.07.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/34

---

Tiesas (astotā palāta) 2013. gada 20. jūnija spriedums (Administrativen sad Plovdiv (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Teritorialna direktsia na NAP — Plovdiv/RODOPI-M 91 OOD

(Lieta C-259/12) (1)

(Nodokļi - PVN - Direktīva 2006/112/EK - Nodokļu neitralitātes un samērīguma principi - Novēlota rēķina atcelšanas iegrāmatošana un deklarēšana - Pienākuma neizpildes novēršana - Nodokļa samaksa - Valsts budžets - Kaitējuma neesamība - Administratīvs sods)

2013/C 225/58

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Plovdiv

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Teritorialna direktsia na NAP — Plovdiv

Atbildētāja: RODOPI-M 91 OOD

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad Plovdiv — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 242. un 273. panta interpretācija — Administratīvs sods, kas uzlikts par novēlotu rēķina atcelšanas deklarēšanu, lai gan atcelšana vēlāk ir tikusi iegrāmatota un ieinteresētā persona ir samaksājusi nodokli, kas izriet no pirkumu reģistrā neiegrāmatotā un nodokļu deklarācijā par nodokļu laikposmu nenorādītā atceltā rēķina — Naudas sods, kas atbilst savlaicīgi nesamaksātā nodokļa apmēram — Nodokļu neitralitātes princips

Rezolutīvā daļa:

Nodokļu neitralitātes princips pieļauj, ka dalībvalsts nodokļu iestādes nodokļa maksātājam, kas valsts tiesību aktos paredzētajā termiņā nav izpildījis savu pienākumu iegrāmatot un deklarēt elementus, kuriem ir ietekme uz pievienotās vērtības nodokļa, kas tam jāmaksā, aprēķināšanu, uzliek naudas sodu, kas atbilst šī minētajā termiņā nesamaksātā nodokļa apmēram, gadījumā, kad pēc tam šis nodokļa maksātājs ir novērsis pienākuma neizpildi un samaksājis pilnu maksājamā nodokļa summu, kā arī procentus. Valsts tiesai, ņemot vērā Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 242. un 273. pantu, ir jāizvērtē, vai, ievērojot pamatlietas apstākļus, it īpaši termiņu, kurā pārkāpums ticis novērsts, šī pārkāpuma smagumu un iespējamo krāpšanas vai uz nodokļa maksātāju attiecināmo piemērojamo tiesību aktu apiešanas esamību, uzliktā soda apmērs nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai īstenotu mērķus nodrošināt pareizu nodokļa iekasēšanu un novērst krāpšanu

---

(1)  OV C 243, 11.8.2012

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/35

---

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 20. jūnija spriedums — Guillermo Cañas/Eiropas Komisija, Agence mondiale antidopage un ATP Tour, Inc.

(Lieta C-269/12 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Antidopinga tiesiskais regulējums - Komisijā iesniegtās sūdzības izskatīšana - Jēdziens “interese celt prasību” - Šīs intereses saglabāšana pēc profesionālās darbības izbeigšanas)

2013/C 225/59

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Guillermo Cañas (pārstāvji — Y. Bonnard un C. Aguet, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Van Nuffel un F. Ronkes Agerbeek), Agence mondiale antidopage (pārstāvji — G. Berrisch, Rechtsanwalt, D. Cooper, solicitor, N. Chesaites, barrister), ATP Tour, Inc.

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2012. gada 26. marta spriedumu lietā T-508/09 Cañas/Komisija, ar ko Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Komisijas 2009. gada 12. oktobra Lēmumu C(2009) 7809 lietā COMP/39.471, ar ko kopienu interešu neesamības dēļ ir noraidīta sūdzība par EKL 81. un 82. panta pārkāpumu, ko, iespējams, ir pieļāvusi Pasaules Antidopinga aģentūra, ATP Tour Inc. un Starptautiskā Sporta šķīrējtiesas padome (CIAS) — Konkurence — Antidopinga tiesiskais regulējums — Kļūdas tiesību piemērošanā, interpretējot jēdzienu “interese celt prasību” — Intereses celt prasību zudums tiesvedības laikā

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	G. Cañas atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Pasaules Antidopinga aģentūra sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 235, 4.8.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/35

---

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 8. maija spriedums (Cour d'appel de Mons (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Petroma Transports SA, Martens Immo SA, Martens SA, Fabian Martens, Geoffroy Martens, Thibault Martens/État belge

(Lieta C-271/12) (1)

(Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis - Sestā direktīva 77/388/EEK - Tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu - Nodokļa maksātāja pienākumi - Kļūdainu vai neprecīzu rēķinu esamība - Obligāto norāžu neesamība - Tiesību uz atskaitīšanu atteikums - Vēlāki pierādījumi par rēķinā uzrādīto darījumu faktisku veikšanu - Laboti rēķini - Tiesības uz PVN atmaksu - Neitralitātes princips)

2013/C 225/60

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Mons

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Petroma Transports SA, Martens Immo SA, Martens SA, Fabian Martens, Geoffroy Martens, Thibault Martens, Martens Energie SA, Petroma Transports SA, Martens Immo SA, Martens SA, Fabian Martens, Geoffroy Martens, Thibault Martens

Atbildētāja: État belge

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour d'appel de Mons — Beļģija — Normu par pievienotās vērtības nodokli interpretācija — Priekšnodokļa atskaitīšana — Nodokļu maksātāja pienākums — Prasības par rēķina, kurā obligāti jābūt ietvertām konkrētām norādēm, esamību attiecināšana uz PVN atskaitīšanas tiesībām — Būtiskas norādes jēdziens — Tiesību uz atskaitīšanu atteikums — Vēlāka tādas informācijas iesniegšana, kā, piemēram, sniegto pakalpojumu realitāti, raksturu un apmēru pierādoša informācija — Valsts judikatūras, ar kuru tiek atteiktas atskaitīšanas tiesības, ja rēķinā nav sniegtas obligātās norādes, saderība ar Savienības tiesībām — Neitralitātes principa interpretācija — Rēķinu neprecizitātes ietekme uz valsts pienākumu atmaksāt iekasēto PVN

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 1977. gada 17. maija Sestā Direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 1994. gada 14. februāra Direktīvu 94/5/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā un saskaņā ar kuru tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu var atteikt nodokļu maksātājiem pakalpojumu saņēmējiem, kuru rīcībā ir nepilnīgi rēķini, pat ja tos vēlāk papildina, iesniedzot informāciju, ar ko pierāda rēķinā iekļauto darījumu patiesumu, raksturu un apmēru, pēc šāda noraidošā lēmuma pieņemšanas;

2)

nodokļu neitralitātes princips ļauj nodokļu administrācijai atteikties atmaksāt pievienotās vērtības nodokli, ko samaksājusi pakalpojumu sniedzēja sabiedrība, lai gan tiesību uz pievienotās vērtības nodokļa, kas samaksāts par šiem pakalpojumiem, atskaitīšanu izmantošana tika atteikta šo pakalpojumu saņēmējām sabiedrībām tādēļ, ka minētās pakalpojumu sniedzējas sabiedrības izrakstītajos rēķinos tika konstatēti pārkāpumi.

---

(1)  OV C 243, 11.8.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/36

---

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 13. jūnija spriedums — Ryanair Ltd/Eiropas Komisija, Itālijas Republika, Alitalia — Compagnia Aerea Italiana SpA

(Lieta C-287/12 P) (1)

(Apelācija - Valsta atbalsts - Aizdevums, ko Itālijas Republika piešķīrusi aviosabiedrībai Alitalia - Lēmums, ar kuru atzīst atbalstu par nelikumīgu un nesaderīgu - Alitalia aktīvu pārdošana - Lēmums, ar kuru, pabeidzot iepriekšējo izskatīšanu, konstatēta valsts atbalsta neesamība - Prasība atcelt tiesību aktu - Tiesības celt prasību - Ieinteresētā persona - Pieņemamība - Nopietnas grūtības - Kompetence - Pienākums norādīt pamatojumu)

2013/C 225/61

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ryanair Ltd (pārstāvji — E. Vahida, avocat, I.-G. Metaxas-Maragkidis, dikigoros)

Citas lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Flynn un D. Grespan), Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, pārstāvis, un P. Gentili, avvocato dello Stato), Alitalia — Compagnia Aerea Italiana SpA (pārstāvis — G. Bellitti, avvocato)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2012. gada 28. marta spriedumu lietā T-123/09 Ryanair/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 12. novembra lēmumu C(2008) 6743 par Itālijas piešķirto 300 miljonu euro aizdevumu aviosabiedrībai Alitalia [Valsts atbalsts C-26/08 (ex NN 31/08)] (OV 2009, L 52, 3. lpp.) tiktāl, ciktāl tajā nav dots rīkojums atgūt atbalstu no Alitalia tiesību pārņēmējiem, kā arī, otrkārt, prasība atcelt Komisijas 2008. gada 12. novembra lēmumu C(2008) 6745, galīgā redakcija, ar kuru tika atzīts, ka Alitalia aktīvu pārdošanas procedūra ārkārtējās administrācijas procedūras ietvaros, kuras rezultātā minētā aviosabiedrība bija jālikvidē, nav valsts atbalsts ar nosacījumu, ka Itālijas iestādes pilda savas saistības, lai nodrošinātu darījumu veikšanu par tirgus cenu (Valsts atbalsts N 510/2008, OV C 46, 6. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	piespriest Ryanair Ltd segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt Eiropas Komisijas un Alitalia — Compagnia Aerea Italiana SpA tiesāšanās izdevumus;

3)	Itālijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 303, 6.10.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/36

---

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 27. jūnija spriedums (Højesteret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Malaysia Dairy Industries Pte. Ltd/Ankenævnet for Patenter og Varemærker

(Lieta C-320/12) (1)

(Tiesību aktu tuvināšana - Direktīva 2008/95/EK - 4. panta 4. punkta g) apakšpunkts - Preču zīmes - Preču zīmes iegūšanas un paturēšanas nosacījumi - Reģistrācijas atteikums vai spēkā neesamība - Pieteikuma iesniedzēja “ļaunticības” jēdziens - Pieteikuma iesniedzēja zināšanas par ārvalstī reģistrētas preču zīmes pastāvēšanu)

2013/C 225/62

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Højesteret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Malaysia Dairy Industries Pte. Ltd

Atbildētāja: Ankenævnet for Patenter og Varemærker

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Højesteret — Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 229, 25. lpp.), 4. panta 4. punkta g) apakšpunkta interpretācija — Preču zīmes reģistrācijas atteikums vai spēkā neesamība — Ļaunticības jēdziens — Pieteikuma iesniedzējs, kas zina vai kam ir jāzina, ka pastāv preču zīme, kas lietota ārvalstīs reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī — Preču zīmes reģistrācijas atcelšana piena plastmasas pudelei ar pamatojumu, ka pieteikuma iesniedzējs reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī zināja par līdzīgu agrāku preču zīmi, ko konkurējoša sabiedrība izmanto ārzemēs

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 4. panta 4. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “ļaunticības” jēdziens šīs tiesību normas izpratnē ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, kuru Eiropas Savienībā ir jāinterpretē vienveidīgi;

2)

Direktīvas 2008/95 4. panta 4. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai pierādītu preču zīmes pieteikuma iesniedzēja ļaunticību šīs tiesību normas izpratnē, ir jāņem vērā visi atbilstošie un reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī pastāvošie lietas fakti. Apstāklis, ka šī pieteikuma iesniedzējs brīdī, kad viņš iesniedz reģistrācijas pieteikumu, zina vai tam ir jāzina, ka trešā persona ārvalstīs izmanto kādu preču zīmi, kuru var sajaukt ar preču zīmi, par kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, pats par sevi nav pietiekams, lai pierādītu, ka pastāv pieteikuma iesniedzēja ļaunticība iepriekš minētās tiesību normas izpratnē;

3)

Direktīvas 2008/95 4. panta 4. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm nav atļauts ieviest īpašu aizsardzību preču zīmēm, ko lieto ārvalstīs, kas atšķiras no tās, kura ir ieviesta ar šo tiesību normu un balstīta uz faktu, ka preču zīmes pieteikuma iesniedzējs zināja vai tam būtu bijis jāzina par preču zīmi, ko lieto ārvalstīs.

---

(1)  OV C 258, 25.8.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/37

---

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums (Tribunal do Trabalho de Viseu (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Worten — Equipamentos para o Lar, SA/Autoridade para as Condições de Trabalho (ACT)

(Lieta C-342/12) (1)

(Personas datu apstrāde - Direktīva 95/46/EK - 2. pants - “Personas datu” jēdziens - 6. un 7. pants - Principi, kas saistīti ar datu kvalitāti un datu apstrādes likumīgumu - 17. pants - Datu apstrādes drošība - Darba ņēmēju darba laiks - Darba laika reģistrs - Valsts kompetentās iestādes darba apstākļu uzraudzības jautājumos piekļuve - Darba devēja pienākums darīt pieejamu darba laika reģistru veidā, kas ļautu tam tūlītēju piekļuvi)

2013/C 225/63

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal do Trabalho de Viseu

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Worten — Equipamentos para o Lar, SA

Atbildētāja: Autoridade para as Condições de Trabalho (ACT)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal do Trabalho de Viseu — Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) 2. panta un 17. panta 1. punkta interpretācija — “Personas datu” jēdziens — Dati, kas uzskaitīti sabiedrības darbinieku darba laika reģistrācijas sistēmā

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “personas dati” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst tāda darba laika uzskaite, kāda ir aplūkota pamatlietā, kurā ir iekļautas norādes, cikos katrs darbinieks ir sācis un beidzis darbu, kā arī ir norādīti attiecīgie pārtraukumi vai pauzes;

2)

Direktīvas 95/46 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, kā arī 7. panta c) un e) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kāds ir aplūkots pamatlietā, ar kuru darba devējam ir noteikts pienākums valsts kompetentajām iestādēm darba apstākļu uzraudzības jomā darīt pieejamu darba laika reģistru veidā, kas ļautu tam tūlītēju piekļuvi, ciktāl šis pienākums ir nepieciešams, lai šī iestāde varētu īstenot savu uzdevumu uzraudzīt valsts darba apstākļu tiesiskā regulējuma piemērošanu, tostarp attiecībā uz darba laiku.

---

(1)  OV C 295, 29.9.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/38

---

Tiesas (desmitā palāta) 2013. gada 13. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-345/12) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2002/91/EK - Ēku energoefektivitāte - 7. panta 1. un 2. punkts, 9. un 10. pants un 15. panta 1. punkts - Nepareiza transponēšana - Netransponēšana noteiktajā termiņā - Direktīva 2010/13/ES - 29. pants)

2013/C 225/64

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Montaguti un K. Herrmann)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, kam palīdz A. De Stefano, avvocato dello Stato)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Visu vajadzīgo noteikumu, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti (OV L 1, 65. lpp.) 7. panta 1. un 2. punktu un 10. pantu, kā arī 15. panta 1. punktu, tos lasot kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/13/ES par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 13. lpp.) 29. pantu, nepieņemšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

1)

neparedzot pienākumu izdot apliecību par energoefektivitāti nekustamā īpašuma pārdošanas vai izīrēšanas gadījumā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti 7. un 10. pantam, un nepaziņojot Eiropas Komisijai Direktīvas 2002/91 9. panta transponēšanas pasākumus, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti šīs direktīvas 7. panta 1. un 2. punktā un 10. pantā, kā arī tās 15. panta 1. punktā, tos lasot kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/13/ES par ēku energoefektivitāti 29. pantu;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 287, 22.9.2012.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/38

---

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 30. maija spriedums (Conseil Constitutionnel (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Jeremy F./Premier ministre

(Lieta C-168/13 PPU) (1)

(Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2002/584/TI - 27. panta 4. punkts un 28. panta 3. punkta c) apakšpunkts - Eiropas apcietināšanas orderis un nodošanas procedūras starp dalībvalstīm - Specialitātes princips - Pieprasījums par Eiropas apcietināšanas ordera, kas pamatojis nodošanu, paplašināšanu vai pieprasījums par personas vēlāku nodošanu citai dalībvalstij - Izpildes dalībvalsts tiesu iestādes nolēmums, ar kuru dota piekrišana - Pārsūdzība, kas apturētu nolēmuma izpildi - Pieļaujamība)

2013/C 225/65

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil Constitutionnel

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Jeremy F.

Atbildētājs: Premier ministre

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil Constitutionnel — Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 1. lpp.) 27. un 28. panta interpretācija — Eiropas apcietināšanas ordera iedarbības paplašināšana — Prasības (apelācijas sūdzības) esamība dalībvalstī, kurā tiek lūgta atzīšana, par izpildes tiesu iestādes, konkrētajā gadījumā — Apelācijas tiesas Pierādījumu savākšanas palāta, lēmumu — 30 dienu termiņš

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Padomes 2009. gada 26. februāra Pamatlēmumu 2009/299/TI, 27. panta 4. punkts un 28. panta 3. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos ir atļauts dalībvalstīm paredzēt pārsūdzību, kas apturētu tādas tiesu iestādes nolēmuma izpildi, kura pieņēmusi nolēmumu 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, lai dotu savu piekrišanu personas kriminālvajāšanai, notiesāšanai vai apcietināšanai brīvības atņemšanas soda vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa izpildes mērķiem par nodarījumu, kas izdarīts pirms tās nodošanas saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi un kas nav nodarījums, par kuru tā nodota, vai arī lai dotu savu piekrišanu personas nodošanai dalībvalstij, kas nav izpildes dalībvalsts, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts par nodarījumu, kurš izdarīts pirms minētās nodošanas, ja galīgais lēmums ir pieņemts šī paša pamatlēmuma 17. pantā minētajos termiņos.

---

(1)  OV C 156, 1.6.2013.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/39

---

Tiesas (desmitā palāta) 2013. gada 21. marta rīkojums (Tribunal Cível da Comarca do Porto (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maria Alice Pendão Lapa Costa Ferreira, Alexandra Pendão Lapa Ferreira/Companhia de Seguros Tranquilidade SA

(Lieta C-229/10) (1)

(Reglamenta 99. pants - Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu - Direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK un 90/232/EEK - Tiesības uz atlīdzību, pamatojoties uz mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu - Apdrošinātās personas civiltiesiskā atbildība - Cietušās personas līdzdarbība kaitējuma nodarīšanā - Tiesību uz atlīdzinājumu izslēgšana vai ierobežošana)

2013/C 225/66

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Cível da Comarca do Porto

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Maria Alice Pendão Lapa Costa Ferreira, Alexandra Pendão Lapa Ferreira

Atbildētāja: Companhia de Seguros Tranquilidade SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Judicial da Comarca do Porto — Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 103, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā: 6. nod., 1. sēj., 10. lpp.), Padomes 1983. gada 30. decembra Direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OV 1984, L 8, 17. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā: 6. nod., 7. sēj., 3. lpp.), Padomes 1990. gada 14. maija Direktīvas 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (OV L 129, 33. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā: 6. nod., 1 sēj., 249. lpp., it īpaši tās 1.a panta), Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. maija Direktīvas 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes Direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu) (OV L 181, 65. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā: 6. nod., 3. sēj. 331. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/14/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK un 90/232/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/26/EK attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu (OV L 149, 14. lpp.), interpretācija — Valsts tiesību norma, kurā atbildība par risku, kas izriet no mehānisko transportlīdzekļu satiksmes, tiek izslēgta, ja par negadījuma izraisīšanu ir atbildīgs tikai un vienīgi minētajā negadījumā cietušais gājējs, un negadījumā cietušo personu tiesības uz kaitējuma atlīdzību ļauts izslēgt vai samazināt no tā, ka cietusī persona ir sekmējusi kaitējuma rašanos, izrietoša līdzvainīguma gadījumā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīva 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, Padomes 1983. gada 30. decembra Otrā direktīva 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un Padomes 1990. gada 14. maija Trešā direktīva 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu ir jāinterpretē tādējādi, ka tām nav pretrunā civiltiesisko atbildību reglamentējošās valsts tiesību normas, kas negadījumā cietušās personas tiesības prasīt atlīdzinājumu no negadījumā iesaistītā mehāniskā transportlīdzekļa civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ļauj izslēgt vai ierobežot, pamatojoties uz to, ka konkrētajā gadījumā ir konstatēts, ka šai cietušajai personai nodarītā kaitējuma nodarīšanā ir vai nu tikai un vienīgi, vai daļēji vainojama viņa pati.

---

(1)  OV C 195, 17.7.2010.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/39

---

Tiesas (astotā palāta) 2013. gada 16. maija rīkojums — Caixa Geral de Depósitos, SA/Eiropas Komisija, Portugāles Republika

(Lieta C-242/11) (1)

(Apelācijas sūdzība - Tiesas Reglamenta 149. un 181. pants - Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) - Vispārējā subsīdija vietējā ieguldījuma atbalstīšanai Portugālē - Finansējuma samazināšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Acīmredzama nepieņemamība)

2013/C 225/67

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Caixa Geral de Depósitos, SA (pārstāvji — N. Ruiz, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Steiblytė, L. Flynn un P. Guerra e Andrade), Portugāles Republika (pārstāvis — L. Inez Fernandes)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 3. marta spriedumu lietā T-401/07 Caixa Geral de Depósitos/Komisija, ar ko Vispārējā tiesa kā nepieņemamu noraidīja prasību daļēji atcelt Lēmumu C(2007) 3772 par tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta samazināšanu, kas ir saistīts ar vispārējo subsīdiju vietējā ieguldījuma Portugālē atbalstīšanai saskaņā ar Komisijas 1995. gada 28. jūlija Lēmumu C(95) 1769, un prasību piespriest Komisijai izmaksāt atbalsta atlikumu saskaņā ar EKL 238. pantu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Caixa Geral de Depósitos SA un Eiropas Komisija sedz savus ar šo apelācijas tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus pašas;

3)	Portugāles Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 219, 23.07.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/40

---

Tiesas (desmitā palāta) 2013. gada 21. marta rīkojums (Tribunal Judicial de Santa Maria da Feira (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Serafim Gomes Oliveira/Lusitânia — Companhia de Seguros, SA

(Lieta C-362/11) (1)

(Reglamenta 99. pants - Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu - Direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 90/232/EEK un 2005/14/EK - Tiesības uz atlīdzību, pamatojoties uz mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu - Apdrošinātās personas civiltiesiskā atbildība - Cietušās personas līdzdarbība kaitējuma nodarīšanā - Tiesību uz atlīdzinājumu ierobežošana)

2013/C 225/68

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Judicial de Santa Maria da Feira

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Serafim Gomes Oliveira

Atbildētāja: Lusitânia — Companhia de Seguros, SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Judicial de Santa Maria da Feira — Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 103, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 6. nod., 1. sēj., 10. lpp.), Padomes 1983. gada 30. decembra Direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OV 1984, L 8, 17. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 6. nod., 7. sēj., 3. lpp.), Padomes 1990. gada 14. maija Direktīvas 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (OV L 129, 33. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 6. nod., 1. sēj., 249. lpp., it īpaši tās 1.a panta), Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. maija Direktīvas 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes Direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu) (OV L 181, 65. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 6. nod., 3. sēj., 331. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/14/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK un 90/232/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/26/EK attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu (OV L 149, 14. lpp.), interpretācija — Negadījums starp mehānisko transportlīdzekli un velosipēdu — Velosipēda vadītāja vainojamība mazāk kā 20 % apmērā — Tiesību uz atlīdzinājumu samērīga samazināšana — Pieļaujamība

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīva 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, Padomes 1983. gada 30. decembra Otrā direktīva 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un Padomes 1990. gada 14. maija Trešā direktīva 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu ir jāinterpretē tādējādi, ka tām nav pretrunā civiltiesisko atbildību reglamentējošās valsts tiesību normas, kas negadījumā cietušās personas tiesības prasīt atlīdzinājumu no negadījumā iesaistītā mehāniskā transportlīdzekļa civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ļauj ierobežot, pamatojoties uz to, ka konkrētajā gadījumā ir konstatēts, ka šai cietušajai personai nodarītā kaitējuma nodarīšanā ir daļēji vainojama viņa pati.

---

(1)  OV C 282, 24.9.2011.

---

3.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 225/41

---

Tiesas (devītā palāta) 2013. gada 18. aprīļa rīkojums (Landgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Germanwings GmbH/Thomas Amend

(Lieta C-413/11) (1)

(Reglamenta 99. pants - Gaisa satiksme - Regula (EK) Nr. 261/2004 - Pasažieru tiesības uz kompensāciju lidojuma ilgas kavēšanās gadījumā - Varas dalīšanas princips Savienībā)

2013/C 225/69

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Köln

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja Germanwings GmbH

Atbildētājs: Thomas Amend

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Köln — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.), 5., 6., 7. panta, 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 9. panta interpretācija — Tiesības uz kompensāciju kavēšanās gadījumā — Tiesas kompetences robežas — Tiesas 2009. gada 19. novembra spriedumā apvienotajās lietās C-402/07 un C-432/07 Sturgeon u.c. sniegtās interpretācijas apjoms, pēc analoģijas tiesības uz kompensāciju attiecinot arī uz reisa kavēšanos

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, interpretācijai, ko sniegusi Tiesa un saskaņā ar kuru kavēto lidojumu pasažieriem ir tiesības uz kompensāciju, ja viņi sasniedz savu galamērķi trīs vai vairāk stundas vēlāk nekā sākotnēji paredzēts, taču, pirmkārt, šīs regulas 6. pantā saistībā ar kavējumiem ir paredzēts vienīgi īstenot atbalsta un aprūpes pasākumus un, otrkārt, tajā ir norāde uz minētas regulas 7. pantu saistībā ar tiesībām uz kompensāciju vienīgi situācijās, kurās tiek atteikta iekāpšana vai atcelts lidojums, nav nekādas saistības ar varas dalīšanas principu Eiropas Savienībā.

---

(1)  OV C 319, 29.10.2011.

---