1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/1

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/4

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/5

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32013M6975. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/6

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/7

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/8

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka paziņotais darījums ir koncentrācija Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka paziņotajam darījumam ir Savienības mērogs saskaņā ar Apvienošanās regulas 1. pantu.

3.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas definīcijām par konkrētajiem produktu tirgiem, kā norādīts lēmuma projektā.

Jo īpaši attiecībā uz produktu tirgus definīciju Padomdevēja komiteja piekrīt, ka paziņotā darījuma ietekme jānovērtē šādos tirgos:

4.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas definīcijām par konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem, kā norādīts lēmuma projektā.

Jo īpaši attiecībā uz ģeogrāfiskā tirgus definīciju Padomdevēja komiteja piekrīt, ka paziņotā darījuma ietekme jānovērtē šādos tirgos:

5.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas novērtējumam, ka paziņotais darījums, visticamāk, neradīs koordinētu ietekmi, kas būtiski kaitētu efektīvai konkurencei mūzikas fizisko ierakstu vairumtirdzniecības tirgū valstu līmenī un digitālās mūzikas vairumtirdzniecības tirgū EEZ līmenī, kā arī valstu līmenī.

6.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas novērtējumam, ka paziņotais darījums, visticamāk, būtiski nekaitēs efektīvai konkurencei pret konkurenci vērstas vertikālas un/vai konglomerāta ietekmes dēļ, kuras rezultātā apvienojušās vienības klienti un/vai konkurenti varētu tikt izspiesti no lēmuma projektā noteiktajiem konkrētajiem tirgiem.

7.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas novērtējumam, ka paziņotais darījums, visticamāk, būtiski kaitētu efektīvai konkurencei šādos tirgos:

8.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas analīzei par i) pirātismu, ii) pircēja varu un iii) ieeju tirgū un secinājumam par to, ka šie aspekti nespēj novērst būtisko kaitējumu efektīvai konkurencei, ko, visticamāk, radīs paziņotais darījums.

9.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka galīgās saistības, ko paziņotāja puse piedāvāja 2012. gada 25. augustā (“galīgās saistības”), pilnībā novērš Komisijas bažas par konkurenci, kuras tā konstatēja digitālās mūzikas vairumtirdzniecības tirgū gan EEZ līmenī, gan valstu līmenī.

Mazākums atturas.

10.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas secinājumam, ka gadījumā, ja tiks pilnībā ievērotas galīgās saistības, ierosinātais darījums, visticamāk, būtiski nekaitēs efektīvai konkurencei iekšējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā.

Mazākums atturas.

11.

Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijai, ka tāpēc paziņotais darījums ir jāatzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu un EEZ līguma 57. pantu.

Mazākums atturas.

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/10

(1)

Eiropas Komisija 2012. gada 17. februārī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Apvienošanās regulas (2) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Universal Music Holdings Limited (“Universal”) iegūtu Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kontroli pār uzņēmuma EMI Group Global Limited (“EMI”) mūzikas ierakstu uzņēmējdarbības daļu, iegādājoties akcijas (Universal un EMI turpmāk apzīmēti kā “puses”).

(2)

Komisija 2012. gada 23. martā sāka procedūru saskaņā ar Apvienošanās regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Pēc tam 2012. gada 19. jūnijā uzņēmumam Universal tika nosūtīts iebildumu paziņojums (“IP”), piešķirot divu nedēļu termiņu atbildes sniegšanai; pēc Universal lūguma Konkurences ģenerāldirektorāts šo termiņu pagarināja par divām dienām.

(3)

Iebildumu paziņojumā iekļautajos Komisijas sākotnējos konstatējumos tika norādīts, ka paziņotā koncentrācija būtiski kaitētu efektīvai konkurencei digitālās mūzikas vairumtirdzniecības tirgū EEZ līmenī un 25 dalībvalstīs (3), kā arī mūzikas fizisko ierakstu vairumtirdzniecības tirgū 22 dalībvalstīs (4).

(4)

Universal noteiktajā termiņā iesniedza atbildi uz iebildumu paziņojumu, nepieprasot mutisku uzklausīšanu.

(5)

Svarīgākā šīs lietas procesuālā īpatnība ir tā, ka saistībā ar datu vietnes izmantošanu radās vairāki strīdīgi jautājumi par pieeju lietas materiāliem.

(6)

Jau pirms IP nosūtīšanas Universal pieprasīja pieeju trešo personu datiem, kurus apkopojis Konkurences ģenerāldirektorāts un kuri izmantoti galvenā ekonomista darba grupas (“CET”) veiktajās analīzēs. Universal apgalvoja, ka šāda pieeja esot vajadzīga, lai neierobežotu tā tiesības uz aizstāvību un noteiktu iespējas piedāvāt saistības.

(7)

Konkurences ģenerāldirektorāts šo pieprasījumu noraidīja, jo pieprasītā informācija bija daļa no lietas materiāliem, kuriem saskaņā ar īstenošanas regulas (5) 17. panta 1. punktu pieeju piešķir tikai pēc IP paziņošanas. Attiecībā uz Universal pausto argumentu par saistību piedāvāšanu Konkurences ģenerāldirektorāts atbildēja, ka jebkāds darbs, ko Komisija veikusi datu jomā, neskar Universal spēju ierosināt piemērotus tiesiskās aizsardzības līdzekļus jau pirms IP nosūtīšanas.

(8)

Universal pēc tam (pirms IP nosūtīšanas) lūdza man pārskatīt datu vietnes noteikumus, kurus Konkurences ģenerāldirektorāts bija izstrādājis šai procedūrai (“Noteikumi”). Universal apgalvoja, ka tā tiesības uz aizstāvību esot pārkāptas galvenokārt turpmāk uzskaitīto trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, paredzētais informācijas izpaušanas apmērs esot pārāk šaurs, jo tas nesniedzot Universal pieeju neapstrādātiem datiem un attiecīgajiem kodiem, kas tika izmantoti, lai izveidotu galīgās datu kopas, uz kurām balstījās CET analīze. Tomēr šāda informācija esot vajadzīga, lai uzņēmuma ārējie ekonomikas konsultanti varētu pārbaudīt CET analīzes pareizību un datu ticamību. Otrkārt, uzņēmums apgalvoja, ka specifiski Noteikumos iekļauti nosacījumi par datu izmantošanas ierobežošanu neļaujot Universal ārējiem ekonomikas konsultantiem pienācīgi pārbaudīt CET analīzi. Visbeidzot, Universal apgalvoja, ka CET datu anonimizācija esot nevajadzīga, nesamērīga un nepamatota. Uzņēmums apgalvoja, ka anonimizācija neļaujot Universal ārējiem ekonomikas konsultantiem izprast konkrēto faktisko kontekstu, kurā dati tika iegūti.

(9)

Konkurences ģenerāldirektorāts, piemērojot no Tetra/Laval lietas izrietošo judikatūru (6), pamatoja šos ierobežojumus ar to, ka no klientiem un konkurentiem saņemtie dati esot komerciāli īpaši sensitīvi.

(10)

Ņemot vērā nepieciešamību ātri izskatīt apvienošanās lietas, es pārskatīju Noteikumus, piemērojot šādus principus. IP adresātam ir jāsniedz pilna pieeja visiem apsūdzošajiem pierādījumiem. Ja pierādījumi ir konfidenciāli, pieeja jāsniedz tādā apmērā, kas ir obligāti nepieciešams, lai ievērotu adresāta tiesības uz aizstāvību. Kvantitatīvu pierādījumu (uz kuriem attiecās Universal lūgums) gadījumā tas nozīmē, ka adresātam parasti jābūt iespējai veikt trīs procedūras. Pirmkārt, adresātam jābūt iespējai atkārtot CET analīzi (t. i., ir jāsniedz pieeja izmantotajiem datiem un metodikai). Otrkārt, adresātam jābūt iespējai pārbaudīt Komisijas analīzi (t. i., ir jāsniedz pieeja neizmantotajiem datiem, alternatīviem mainīgajiem lielumiem, informācijai, kas izskaidro netipiskās vērtības, u. tml.). Visbeidzot, ir jāļauj adresātam pārbaudīt datu ticamību, vismaz veicot izlases veida pārbaudes. Attiecībā uz pēdējo punktu – ja adresāta ārējie ekonomikas konsultanti var norādīt konkrētas un specifiskas kļūdas, kas konstatētas izlases veida pārbaudēs, tad – atkarībā no kļūdu mēroga un lietas materiālos faktiski iekļauto datu apmēra – varētu sniegt plašāku pieeju. Ņemot vērā to, ka datiem bieži ir konfidenciāls raksturs, šajā kontekstā šķiet attaisnoti noteikt ierobežojumus un jo īpaši pieprasīt, lai a) adresāts paskaidro Komisijai, ko tā ārējie konsultanti plāno darīt, un lai b) šādi aprēķini tiktu veikti Komisijas amatpersonu uzraudzībā.

(11)

Ar 2012. gada 18. jūnija vēstuli es atbildēju Universal, ka pēc manām apspriedēm ar Konkurences ģenerāldirektorātu Noteikumi ir grozīti, lai ņemtu vērā iepriekš minētos principus. Attiecībā uz informācijas izpaušanas apmēru Noteikumi tika precizēti, lai apstiprinātu, ka datu vietnē tiks iekļauti visi neapstrādātie dati un kodi. Attiecībā uz datu izmantošanas ierobežojumiem jāatzīmē, ka šie Noteikumos iekļautie ierobežojumi tika mīkstināti, lai ļautu Universal ārējiem ekonomikas konsultantiem veikt vēstulē norādītos CET analīzes testus un pārbaudes. Saistībā ar datu anonimizāciju es uzsvēru, ka Komisija datus, kuru izpaušana vājinātu to konkrēto uzņēmumu konkurētspēju, kas sniedz datus, uzskata par īpaši sensitīviem komercnoslēpumiem. Ņemot vērā paplašināto pieejamību, kas tagad bija paredzēta grozītajos Noteikumos, un tehniskos skaidrojumus, kurus man sniedza Konkurences ģenerāldirektorāts, es uzskatīju, ka Universal ārējie ekonomikas konsultanti varēja veikt aprēķinus, ko tie pietiekami detalizēti bija izklāstījuši savā pieprasījumā, un ka tāpēc anonimizācijas atcelšana nebija obligāti vajadzīga. Visbeidzot, es informēju Universal par iespēju iesniegt man turpmākus pamatotus argumentus gadījumā, ja Universal ārējie ekonomikas konsultanti sastaptos ar specifiskiem un konkrētiem neizskaidrojamu datu modeļu piemēriem un viņiem būtu iemesls uzskatīt, ka joprojām ir nepieciešama vēl plašāka pieeja, lai uzņēmums varētu pienācīgi īstenot savas tiesības tikt uzklausītam.

(12)

Ar 2012. gada 19. jūnija vēstuli Universal lūdza man vēlreiz grozīt Noteikumus, jo tajos joprojām esot paredzēti CET datu izmantošanas ierobežojumi, kas kaitējot Universal tiesībām uz aizstāvību. Jo īpaši Universal, atsaucoties uz specifiskiem aprēķiniem, apgalvoja, ka uzņēmuma ārējiem ekonomikas konsultantiem netiek ļauts pārbaudīt konkrētu datu un aprēķinu ticamību un pareizību. Reaģējot uz Universal papildu apgalvojumiem, kas bija pietiekami detalizēti izklāstīti, Noteikumi tika vēlreiz grozīti, lai sniegtu Universal ārējiem ekonomikas konsultantiem vairāk iespēju veikt ticamības pārbaudes un turpmākus aprēķinus.

(13)

Universal2012. gada 20. jūnijā tika piešķirta pieeja lietas materiāliem.

(14)

Ar 2012. gada 22. jūnija argumentētu lūgumu Universal, pirmkārt, oficiāli atkārtoja savu agrāko prasību saņemt pilnu pieeju apsūdzošai kvantitatīvai analīzei un atjaunoja savas trīs sūdzības attiecībā uz pieejas apmēra ierobežošanu, CET datu izmantošanas ierobežojumiem un anonimizāciju. Otrkārt, Universal lūdza piešķirt saviem ārējiem juridiskajiem konsultantiem pieeju datu vietnei. Universal apgalvoja, ka šāda pieeja esot vajadzīga, lai nodrošinātu savu aizstāvības tiesību pienācīgu īstenošanu, jo ārējiem juridiskajiem konsultantiem i) jābūt iespējai pārbaudīt datu vietnē iekļauto informāciju un visas ārējo ekonomikas konsultantu veiktās konfidenciālās analīzes, ii) jāiepazīstas ar datu vietnes ziņojuma konfidenciālo saturu, jo Universal saņemtu tikai nekonfidenciālu versiju, un iii) jāsniedz konsultācijas par datu vietnes procesa atbilstību Noteikumiem.

(15)

Ar lēmumu, kas pieņemts 2012. gada 29. jūnijā saskaņā ar darba uzdevuma 7. pantu, es noraidīju abas Universal lūguma daļas. Balstoties uz tehnisko informāciju, ko es biju saņēmis no Konkurences ģenerāldirektorāta, Noteikumi sniedza Universal ārējiem ekonomikas konsultantiem iespēju (attiecībā uz aprēķiniem, kas bija pietiekami konkretizēti) atsevišķos gadījumos veikt visus vēlamos aprēķinus. Pārējos gadījumos ārējie ekonomikas konsultanti varēja ierosināt aprēķinu veikšanu un apspriest šādus priekšlikumus ar Komisiju. Visbeidzot, dažus aprēķinus nevarēja veikt, jo lietas materiālos nebija iekļauti vajadzīgie dati. Attiecībā uz pieprasījumu par anonimizēto datu izpaušanu Universal nebija iesniedzis konkrētus un specifiskus pierādījumus, ka šo datu izpaušana bija obligāti nepieciešama, lai īstenotu savas tiesības uz aizstāvību.

(16)

Es noraidīju arī Universal lūguma otro daļu, t. i., par pieejas datu vietnei piešķiršanu uzņēmuma ārējiem juridiskajiem konsultantiem. Šāda pieeja pārsniegtu datu vietnes pamatmērķi, proti, sniegt pušu ārējiem ekonomikas konsultantiem pieeju Komisijas savāktajiem kvantitatīvajiem datiem. Ciktāl datu vietne arī ietver trešo personu komercnoslēpumus, šī procedūra ir izņēmums Komisijas vispārējam pienākumam neizpaust konfidenciālu informāciju. Tā kā šī procedūra ir izņēmums, ir vajadzīgi stingri drošības mehānismi, lai nepieļautu datu pat nejaušu izpaušanu. Es uzskatīju, ka, lai īstenotu Universal tiesības uz aizstāvību, uzņēmuma ārējiem juridiskajiem konsultantiem nebija vajadzīga tieša pieeja datu vietnei, jo ir pietiekami, ka tajās trīs situācijās, uz kurām norādīja Universal, ārējie juristi spēj apspriesties ar ārējiem ekonomikas konsultantiem ārpus datu vietnes.

(17)

Noraidīšanas lēmuma pieņemšanas dienā Universal (tas bija saņēmis iepriekš nosūtītu lēmuma kopiju) lūdza mani pārskatīt manu lēmumu, detalizēti atkārtojot savus agrākos argumentus par ierobežojumiem, kas noteikti ārējiem ekonomikas konsultantiem, un viņu nespēju veikt konkrētas analīzes. Turklāt uzņēmums atkal pieprasīja piešķirt tā ārējiem juridiskajiem konsultantiem tiešu pieeju neapstrādāto CET datu kopumam, jo šāda pieeja esot vajadzīga, lai nodrošinātu, ka netiek būtiski ierobežotas Universal tiesības uz tiesisku pārstāvību un juridiskām konsultācijām.

(18)

Pēc vēlreizēja, rūpīga Universal argumentu izvērtējuma es 2012. gada 12. jūlijā nolēmu nemainīt savu sākotnējo lēmumu. Pirmkārt, pretstatā Universal apgalvojumam Noteikumi ļāva Universal ārējiem ekonomikas konsultantiem veikt pieprasīto analīzi datu vietnē. Apstāklis, ka ārējie ekonomikas konsultanti šo iespēju neizmantoja, nebija iemesls, lai es šajā jautājumā pārskatītu savu agrāko lēmumu vai Noteikumus. Otrkārt, kaut arī ir pareizi, ka procedūrā iesaistītas puses rīcībā ir jābūt efektīvai tiesiskai pārstāvībai un juridiskām konsultācijām (tās ir daļa no šīs puses tiesībām uz aizstāvību), tas neko nemaina attiecībā uz vajadzību pierādīt, ka pieeja konfidenciālai informācijai ir obligāti nepieciešama šādu tiesību īstenošanai.

(19)

Tomēr, ņemot vērā to, ka puses, iespējams, varētu neizprast vai nepareizi interpretēt Noteikumus, es aicināju Universal sazināties ar Konkurences ģenerāldirektorātu, lai apspriestu jebkurus priekšlikumus par turpmākām regresijas analīzēm, ko Universal ārējie ekonomikas konsultanti varētu vēlēties veikt. Šajā nolūkā datu vietne bija jādara pieejama šim konkrētajam mērķim. Turklāt Konkurences ģenerāldirektorāts manā vārdā sazinājās ar datu sniedzējiem, lai iegūtu to piekrišanu atļaut vienam no Universal ārējiem juridiskajiem konsultantiem piekļūt datu vietnei, kā rezultātā ārējie ekonomikas konsultanti varētu uz vietas saņemt palīdzību saistībā ar Noteikumu interpretāciju. Tomēr Universal nolēma neizmantot šo ārkārtas pieejas priekšlikumu.

(20)

Universal2012. gada 26. un 27. jūnijā apgalvoja, ka Konkurences ģenerāldirektorāts esot nepamatoti noraidījis tā lūgumu atļaut uzņēmuma ārējiem ekonomikas konsultantiem iesniegt viena no šo konsultantu izstrādāto datu vietnes ziņojumu konfidenciālo versiju Universal ārējiem juridiskiem konsultantiem un (rediģētā formā) arī pašam Universal. Pieprasītā informācija attiecās uz pušu autoratlīdzības daļām par katru platformu, kas galapatērētājiem piedāvā digitālos mūzikas ierakstus; ārējie ekonomikas konsultanti bija aprēķinājuši šīs autoratlīdzības daļas, balstoties uz datu vietnē iekļautajiem datiem. Universal apgalvoja, ka Konkurences ģenerāldirektorāts, noraidot attiecīgās informācijas izpaušanu, liegtu pieeju gan apsūdzošiem, gan apstiprinošiem pierādījumiem, jo pēc Universal uzskata šo informāciju varētu izmantot, lai atspēkotu Komisijas sākotnējo viedokli, saskaņā ar kuru IFPI  (7) aprēķinātās tirgus daļas esot uzticamākas nekā pušu aprēķinātās tirgus daļas. Pēc apspriedēm un sanāksmēm, kas notika ar Universal ārējiem juridiskajiem un ekonomikas konsultantiem, Konkurences ģenerāldirektorātu un Uzklausīšanas biroja locekļiem, tika panākta vienošanās, ka uzņēmumam Universal varētu izpaust šādu informāciju: i) vairākas autoratlīdzības daļas, kuras izteiktas precīzos skaitļos un par kurām uzskatīja, ka to izpaušanas rezultātā netiks atklāta konfidenciāla informācija; ii) pārējo, konfidenciālāko autoratlīdzības daļu diapazoni un apstiprinājums, vai autoratlīdzības daļas bija mazākas par 40 %; kā arī iii) visu autoratlīdzības daļu apraksti teksta veidā.

(21)

Ar 2012. gada 4. jūlija lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar darba uzdevuma 7. pantu, es noraidīju Universal lūgumu par pieeju konfidenciālai informācijai, kura iekļauta ārējo ekonomikas konsultantu datu vietnes ziņojumā. Tā kā pastāvēja reāla iespēja, ka Universal – un zināmā mērā arī tā ārējie juridiskie konsultanti – varētu dekonstruēt konkrētu sensitīvu informāciju, ja uzņēmumam tiktu piešķirta pieeja atlikušajiem konfidenciālajiem datiem par autoratlīdzības daļām (t. i., tām, uz kurām neattiecās iepriekš minētā i) kategorija), un, ņemot vērā papildu pieeju, kas piešķirta iepriekš minētajai ii) un iii) kategorijai, es secināju, ka vēl plašāka pieeja nebija obligāti nepieciešama, lai nodrošinātu Universal tiesības uz aizstāvību. Turklāt Universal konsultanti nolēma neizmantot papildu pieeju, kas piešķirta iepriekš minētajai iii) kategorijai. Universal tiesības netika pārkāptas, jo tā ārējie juridiskie konsultanti varēja izmantot sniegto informāciju kā apstiprinošus pierādījumus vai arī lai atspēkotu apsūdzošos pierādījumus.

(22)

Saskaņā ar īstenošanas regulas 16. panta 1. punktu es piekritu uzņēmumu Impala, Merlin BV, Warner Music Group, Sony Music, Beggars Group Ltd., Apvienotās Karalistes autortiesību aģentūru MCPS un PRS, kā arī ierakstu sabiedrību Naïve un Because Music lūgumiem tos uzklausīt kā ieinteresētās trešās personas.

(23)

Lai pamatotu galīgajā lēmumā norādītos Komisijas iebildumus, Komisija 2012. gada 25. jūlijā nosūtīja pusēm faktu vēstuli, izklāstot tajā papildu elementus, proti, turpmākus datus par vadošo uzņēmumu relatīvo tirgus pozīciju. Pusēm tika noteikts termiņš līdz 2012. gada 1. augustam, lai iesniegtu rakstveida piezīmes. Puses 2012. gada 1. augusta atbildē apgalvoja, ka faktu vēstule ir mainījusi iebildumu paziņojumā izklāstīto hipotēzi par kaitējumu, tādējādi “grozot pret pusēm vērsto sākotnējo iebildumu būtību”.

(24)

Konkurences ģenerāldirektorāts 2012. gada 3. augustā atbildēja uz šo vēstuli, atzīmējot, ka šie jaunie faktiskie dati atbalstīja iebildumu paziņojumā iekļauto Komisijas sākotnējo konstatējumu, saskaņā ar kuru uzņēmumam Universal vairākās valstīs bija lielāka tirgus daļa nekā visiem pārējiem vadošajiem uzņēmumiem. Konkurences ģenerāldirektorāts arī uzsvēra, ka faktu vēstulē bija iekļauta tikai faktiska informācija, kas atbalstīja iebildumu paziņojumā aprakstītās hipotēzes par kaitējumu un neradīja jaunu, vienīgi uz vadošo uzņēmumu salīdzinošo lielumu balstītu hipotēzi par kaitējumu. Pusēm tika dota iespēja iesniegt turpmākas piezīmes, taču tās nolēma neizmantot šo iespēju. Tāpēc es uzskatu šo jautājumu par slēgtu.

(25)

Lai novērstu bažas par konkurenci, kuras Komisija konstatēja iebildumu paziņojumā, puses 2012. gada 27. jūlijā iesniedza saistības saskaņā ar Apvienošanās regulas 8. panta 2. punktu. Tajā pašā dienā tika sākta šā saistību kopuma tirgus pārbaude, lai uzzinātu būtisko tirgus dalībnieku viedokli par saistību efektivitāti un to piemērotību efektīvas konkurences atjaunošanai tirgos, kuros tika konstatētas bažas par konkurenci.

(26)

Ņemot vērā tirgus pārbaudes rezultātus, puses 2012. gada 13. augustā iesniedza pārskatītu saistību kopumu, kas pēc tam tika grozīts 2012. gada 17. augustā. Galīgās saistības tika iesniegtas 2012. gada 25. augustā. Komisija secināja, ka ar saistībām, ko puses ierosināja 2012. gada 25. augustā, bija pietiekami ņemtas vērā visas atlikušās bažas par ierosinātā darījuma saderību ar iekšējo tirgu.

(27)

Saskaņā ar darba uzdevuma 16. pantu es esmu pārbaudījis, vai lēmuma projektā ir iekļauti tikai tie iebildumi, par kuriem pusēm bija dota iespēja paust savus viedokļus, un mans slēdziens ir pozitīvs.

(28)

Kopumā es secinu, ka šajā lietā visi procedūrā iesaistītie dalībnieki ir varējuši efektīvi īstenot savas procesuālās tiesības.

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/15

(1)

Universal Music Holdings Limited (UMHL) ir uzņēmumam Universal International Music BV pilnībā piederošs meitasuzņēmums, un mātesuzņēmums uzņēmumam Universal Music Group (“Universal” jeb “pieteikuma iesniedzējs”, Apvienotā Karaliste). Universal ir pasaulē vadošais mūzikas ierakstu uzņēmums. Tas aktīvi darbojas, atklājot, attīstot un reklamējot izpildītājus (darbības joma “mākslinieki un repertuārs” jeb “A&R”), kā arī mūzikas ierakstu vairumtirdzniecībā. Tas darbojas arī citās jomās, piemēram, mūzikas mazumtirdzniecībā tiešsaistē, mūzikas izdošanā, mākslinieku darbības pārvaldībā un popularizēšanā, pasākumu pārvaldībā un pakalpojumu sniegšanā saistībā ar pasākumu norises vietām. Universal pilnībā pieder Vivendi SA.

(2)

Vivendi SA (“Vivendi”, Francija) ir Universal faktiskais mātesuzņēmums. Vivendi ir starptautisks mediju uzņēmums, kura darbība ietver telesakarus, TV kanālu, digitālo mūzikas ierakstu mazumtirdzniecības un videospēļu satura veidošanu un izplatīšanu.

(3)

EMI Group Global Limited (“EMI Group”, Apvienotā Karaliste) aktīvi darbojas, atklājot, attīstot un reklamējot izpildītājus, kā arī mūzikas ierakstu vairumtirdzniecībā. EMI Group darbojas arī citās jomās, piemēram, mūzikas ierakstu mazumtirdzniecībā, mūzikas izdošanā, mākslinieku darbības pārvaldībā un popularizēšanā.

(4)

Komisija 2012. gada 17. februārī saņēma pieteikumu par ierosinātu uzņēmumu koncentrāciju saskaņā ar Apvienošanās regulas 4. pantu, saskaņā ar kuru Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē UMHL akciju iegādes ceļā iegūst kontroli pār EMI Group mūzikas ierakstu aktīviem.

(5)

Vivendi un Universal no vienas puses un EMI Group no otras puses 2011. gada 11. novembrī parakstīja akciju pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru Universal pārņemtu EMI Group darbību A&R un mūzikas ierakstu vairumtirdzniecības jomā, kā arī EMI Group mazumtirdzniecības darbības ar mūzikas ierakstiem, konkrētas ierobežotas izdošanas tiesības (galvenokārt tās, kas pieder EMI Christian Music Group) un mākslinieku darbības pārvaldību un popularizēšanu. Komisijas lēmuma pieņemšanas nolūkā visi aktīvi, uz ko attiecas ierosinātais darījums kopumā, tiek apzīmēti ar “EMI”.

(6)

Ierosinātā darījuma rezultātā EMI pilnībā kontrolētu uzņēmums Universal. Tādējādi darījums Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē atbilst koncentrācijai. Saskaņā ar Apvienošanās regulas 1. panta 2. punktu šis ir ES mēroga darījums.

(7)

Pēc pieteikuma izskatīšanas Komisija 2012. gada 23. martā pieņēma lēmumu, secinot, ka šī darbība ir Apvienošanās regulas darbības jomā, un izteica nopietnas bažas par tās saderību ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību. Tādēļ atbilstīgi Apvienošanās regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktam Komisija nolēma sākt procedūru.

(8)

Saskaņā ar Apvienošanās regulas 18. pantu pieteikuma iesniedzējam 2012. gada 19. jūnijā tika nosūtīts iebildumu paziņojums. Universal atbildēja uz iebildumu paziņojumu 2012. gada 6. jūlijā.

(9)

Lai kliedētu bažas saistībā konkurenci, kuras bija ietvertas iebildumu paziņojumā, pieteikuma iesniedzējs 2012. gada 27. jūlijā iesniedza savus apsvērumus. Tādējādi laiks, kas noteikts Apvienošanās regulas 8. pantā attiecībā uz lēmuma pieņemšanu, saskaņā ar minētās regulas 10. panta 3. punktu tika pagarināts par 15 darbadienām. Pieteikuma iesniedzējs 2012. gada 13. augustā piedāvāja jaunu saistību kopumu, kurš tika grozīts 2012. gada 25. augustā.

(10)

Ierosinātais darījums pamatā attiecas uz mūzikas ierakstu jomu, jo tā ir gan Universal, gan EMI pamatdarbības virziens. Mūzikas ierakstu jomā EEZ pašlaik darbojas četri pasaulē plaši pazīstami uzņēmumi (Universal, Sony, EMI un Warner, kopā saukti “lielākie tirgus dalībnieki”), un daudzi ievērojami mazāki ierakstu uzņēmumi (tā sauktie “neatkarīgie”).

(11)

Pēdējā desmitgadē mūzikas ierakstu industrija ir piedzīvojusi ievērojamu mūzikas ierakstu pārdošanas samazinājumu gan pasaules, gan EEZ mērogā, jo ir palielinājusies mūzikas pieejamība, izmantojot likumīgus digitālos pakalpojumus, kā arī digitālā pirātisma dēļ. Neraugoties uz šo samazinājumu, kas vissmagāk skar mūzikas fizisko ierakstu pārdošanu, tā joprojām veido aptuveni 80 % no kopējiem pārdotās mūzikas apjomiem EEZ. Paredzams, ka mūzikas digitālo ierakstu pārdošanas apjomi nākamo gadu laikā palielināsies un sasniegs punktu, kurā tie pārspēs mūzikas fizisko ierakstu pārdošanu.

(12)

Mūzikas ierakstu nozares vērtības ķēde sākas ar mākslinieku atklāšanu un attīstību, un pēc tam ar viņu mūzikas ierakstīšanu ar mērķi izmantot autortiesības uz mūzikas ierakstiem. Šī darbība ir zināma kā A&R. Veiksme vai neizdošanās A&R darbībā ir pamatnosacījums, lai gūtu panākumus mūzikas ierakstu tirgū.

(13)

Nākamais posms mūzikas ierakstu pievienotās vērtības ķēdē ir ierakstu uzņēmumu veiktā ierakstu pārdošana vai repertuāra licenču izsniegšana vairumtirgotājiem vai mazumtirgotājiem, kā arī noteiktām tiešo lietotāju kategorijām (proti, TV un radio raidorganizācijām).

(14)

Mūzikas ieraksti aptver plašu klāstu fizisko produktu (piemēram, CD – singli, albumi / salikti darbi – un DVD – audio un video) un digitālo produktu, ko ierakstu uzņēmumi pārdod mazumtirgotājiem, kuri savukārt pārdod tos tālāk tiešajiem lietotājiem. Turklāt ierakstu uzņēmumi var izsniegt licences par savu repertuāru arī audio vai video digitālās straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

(15)

Ir vairākas kategorijas fizisko ierakstu mazumtirgotāju (papildus vairumtirgotājiem, kas darbojas kā starpnieki starp ierakstu uzņēmumiem un mazumtirgotājiem), no kuriem galvenie veidi ir supermārketi un lielveikali (tā sauktie “masu pārdevēji”), e-tirgotāji un specializētie mazumtirgotāji.

(16)

Attiecībā uz digitālajiem mazumtirdzniecības kanāliem galvenie līdzekļi mūzikas izplatīšanai tiešsaistē ir mūzikas ierakstu lejupielādēšana un straumēšana. Lejupielādes šobrīd veido lielāko daļu tiešsaistes ieņēmumu. Tomēr pieaug arī straumēšanas pakalpojumi, un daudzi tirgus dalībnieki paredz, ka ieņēmumi no straumēšanas nākotnē ievērojami palielināsies.

(17)

Straumēšanas tehnoloģija pēdējos gados ir ļāvusi attīstīties arī jaunām platformām un uzņēmējdarbības modeļiem. Interneta pakalpojumu sniedzēji un mobilo tīklu operatori aizvien vairāk piedāvā mūzikas straumēšanas pakalpojumus, izstrādājot pakalpojumus ar savu zīmolu (ko bieži apvieno ar telesakaru abonēšanas pakalpojumiem) vai sadarbojoties ar esošām straumēšanas platformām. Dažiem straumēšanas pakalpojumiem ir izveidotas partnerattiecības ar sociālās tīklošanās vietnēm. Visbeidzot, ir parādījušies mūzikas mākoņpakalpojumi, kas piedāvā lietotājiem iespēju uzglabāt iegādāto mūziku attālos serveros.

(18)

Komisija iepriekšējos lēmumos par mūzikas ierakstu nozari (2) nekad nav definējusi iepriekšējo posmu tirgu attiecībā uz A&R. Tomēr ir tiesa, ka A&R pakalpojumi tiek sniegti dažādiem tirgus dalībniekiem (māksliniekiem) un nozīmē atšķirīgu organizāciju ierakstu uzņēmumos salīdzinājumā ar pakārtotajām vairumtirdzniecības darbībām. Pastāv konkrēta konkurētspējas dinamika, kas ir īpaša attiecībā uz A&R.

(19)

Komisija secināja, ka nav vajadzības pieņemt lēmumu par to, vai A&R darbības būtu jāaplūko un jāanalizē kā atsevišķs produktu tirgus vai arī mūzikas ierakstu tirgus būtu aplūkojams kā divpusējs tirgus, kurā ierakstu uzņēmuma spēks no vienas tirgus puses (A&R) pozitīvi ietekmē tā stāvokli tirgū no otras tirgus puses (mūzikas ierakstu vairumtirdzniecību) un otrādi. Veicot ierosinātā darījuma konkurences izvērtējumu, Komisija ņēma vērā mūzikas ierakstu uzņēmumu spēku A&R jomā kā vienu no galvenajiem aspektiem, kas nosaka ierakstu uzņēmuma tirgus stāvokli mūzikas ierakstu vairumtirdzniecības tirgū un otrādi.

(20)

Komisija iepriekš ir noteikusi atsevišķus produktu tirgus mūzikas fizisko ierakstu un mūzikas digitālo ierakstu vairumtirdzniecībai (3). Mūzikas digitālo ierakstu tirgū Komisija atstāja atklātu jautājumu par to, vai pastāv atsevišķi produktu tirgi digitālajiem mūzikas ierakstiem, kas tiek piegādāti tiešsaistes lietotnēm un mobilo ierīču lietotnēm, un lejupielādēšanai un straumēšanai. Tāpat Komisija nenoteica atsevišķus produktu tirgus, pamatojoties uz žanru (piemēram, pops, klasika, džezs) vai viena mākslinieka albumiem un saliktiem darbiem. Tirgus pētījumi šajā gadījumā nav atklājuši jaunus būtiskus elementus, kas attaisnotu atkāpi no šiem precedentiem.

(21)

Komisija secināja, ka saistībā ar mūzikas ierakstu vairumtirdzniecību audio mūzika un video mūzika pieder vienam un tam pašam produktu tirgum (neatkarīgi no tā, vai tie ir fiziski vai digitāli ieraksti).

(22)

Komisija secināja, ka būtu jānosaka atsevišķs produktu tirgus mūzikas ierakstu vairumtirdzniecībai tiešajiem lietotājiem, kas iegādājas mūzikas ierakstu licences no producentu mūzikas licencēšanas uzņēmumiem. Attiecībā uz mūzikas ierakstu mazumtirdzniecību Komisija neuzskatīja par vajadzīgu lemt par atbilstoša produkta tirgus definīciju.

(23)

Saskaņā ar precedentu Komisija secināja, ka ražošanas un loģistikas darbības atrodas ārpus tās vērtēšanas darbības jomas. Turklāt Komisija nelēma par atbilstoša produkta tirgus definīciju citiem “papildu” pakalpojumiem (piemēram, mākslinieku darbības pārvaldība, popularizēšana un tiešraides un pasākumu pārvaldības pakalpojumi). Visbeidzot, Komisija secināja, ka tiesības uz mūzikas izdošanu tiešsaistē būtu aplūkojamas kā atsevišķs produktu tirgus.

(24)

Komisija secināja, ka mūzikas fizisko ierakstu vairumtirdzniecība ir valsts mēroga darbība.

(25)

Attiecībā uz mūzikas digitālo ierakstu vairumtirdzniecību Komisija neuzskatīja par vajadzīgu pieņemt lēmumu par precīzu ģeogrāfiskā tirgus definīciju, ņemot vērā, ka šis darījums raisīja bažas gan EEZ, gan valstu mērogā.

(26)

Komisija neuzskatīja par vajadzīgu pieņemt lēmumu par attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus definīciju saistībā ar A&R, mūzikas ierakstu mazumtirdzniecību, papildu pakalpojumiem un mūzikas izdošanu.

(27)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka vajadzētu būt vienotam tirgum, kas apvieno mūzikas ierakstu vairumtirdzniecību gan fiziskā, gan digitālā formātā, apvienojot gan likumīgās, gan neatļautās (tas ir, pirātiskās) mūzikas krājumus. Atbalstot šo apgalvojumu, pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka pastāv spēcīgs pierādījums tam, ka patērētāji savstarpēji aizvieto šos mūzikas formātus un avotus, tostarp likumīgos mūzikas ierakstus aizstāj ar pirātiskajiem ierakstiem.

(28)

Komisija nekad savos iepriekšējos lēmumos nav uzskatījusi, ka likumīgie un nelegālie mūzikas ieraksti pieder vienam un tam pašam produktu tirgum. Tomēr tirgus pētījumi Sony/BMG lietā (4) parādīja, ka pirātisms rada konkurences spriedzi ierakstu uzņēmumiem konkrētās teritorijās.

(29)

Komisija secināja, ka izvērtējums, cik lielā mērā likumīgie mūzikas ieraksti tiek aizstāti ar nelegālajiem mūzikas ierakstiem, un apjomu, kādā patērētāji izmanto likumīgos un nelegālos mūzikas ierakstus, nav būtisks, lai noteiktu, vai nelegālie mūzikas ieraksti būtu uzskatāmi par mūzikas ierakstu vairumtirdzniecības tirgus daļu. Tas atspoguļo faktu, ka neatkarīgi no tā, vai tiešie lietotāji uzskata likumīgos un nelegālos mūzikas ierakstus par savstarpēji aizvietojošiem, tie neaizstāj viens otru no ierakstu uzņēmumu tiešo klientu – fizisko un digitālo mūzikas ierakstu mazumtirgotāju – viedokļa. Tieši tāpat pirātisko pakalpojumu sniedzēji nekonkurē ar ierakstu uzņēmumiem. Tie nav aktīvi A&R jomā mūzikas ierakstu vairumtirdzniecības piegādē fizisko un digitālo ierakstu patērētājiem.

(30)

Tādējādi Komisija secināja, ka nav lietderīgi no pieprasījuma un piedāvājuma puses aplūkot likumīgos un nelegālos mūzikas ierakstus kā daļu no viena un tā paša konkrētā produktu tirgus attiecībā uz mūzikas ierakstu vairumtirdzniecību. Tomēr, veicot ierosinātā darījuma konkurences novērtējumu, šis secinājums neskar Komisijas veikto analīzi par pirātismu kā iespējamu ārpus tirgus spiedienu uz ierakstu uzņēmumiem, nosakot cenas un pieņemot ražošanas lēmumus.

(31)

Komisijas teorija par kaitējumu šajā gadījumā nav balstīta uz konkrētu tirgus daļas robežvērtību, kas ir pārsniegta. Patiesi, Komisija skaidri norāda, ka tirgus daļas ir tikai pirmā norāde uz tirgus ietekmi un tās jāaplūko konkrētu tirgu kontekstā. Saskaņā ar Pamatnostādnēm par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (5) (“pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos”), būtisks šķērslis efektīvai konkurencei var rasties gadījumos, kad apvienotajai struktūrai piederētu ievērojami lielāka tirgus daļa nekā jaunajam konkurentam pēc apvienošanās. Tāpēc tā ir norāde, ka tirgus daļas apvienotajai struktūrai pēc apvienošanās dod ievērojamu ietekmi un nosaka tās relatīvo stāvokli attiecībā pret konkurentiem, kas ir pamatā Komisijas veiktajam konkurences novērtējumam.

(32)

Analītiskais pamats šajā gadījumā ir pats būtiskākais, ņemot vērā, ka neviens nozares avots nesniedz pilnībā uzticamu redzējumu par apvienotās struktūras stāvokli pēc apvienošanās. Lai gan iepriekšējos lēmumos attiecībā uz mūzikas ierakstu nozari Komisija izmantoja IFPI datus, šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējs strikti apstrīdēja IFPI datu izmantošanu un apgalvoja, ka tie nav ticami, un iesniedza alternatīvus “tirgus daļas” datus, kuru pamatā bija iTunes un Spotify pārdošanas apjomi, kā arī vairumtirdzniecības apjomi, ko apkopojis GfK un OCC.

(33)

Komisija galu galā aplūkoja visus datu avotus, tostarp vairumtirdzniecības datus, ko apkopojuši dažādi digitālo pakalpojumu sniedzēji. Turklāt Komisija veica relativitātes pārbaudi attiecībā uz četriem lielākajiem tirgus dalībniekiem par hipotētisku tirgu, ko veidotu tikai šie četri lielākie tirgus dalībnieki, lai izvērtētu Universal un EMI tirgus stāvokli attiecībā pret pārējiem lielākajiem tirgus dalībniekiem (lai gan “neatkarīgie” kopā veido tirgus stāvokli, ko nevar uzskatīt par mazsvarīgu, tos nevar aplūkot kā vienu uzņēmumu). Visbeidzot, Komisija ņēma vērā arī populārāko dziesmu/albumu tabulu datus un radio ētera datus, lai gan šos datus nevar pielīdzināt tirgus daļām.

(34)

Izanalizējot visus datu avotus, Komisija secināja, ka ierosinātā darījuma rezultātā izveidotos dominējošs “superliels” tirgus dalībnieks, kas būtu divreiz (vai dažās dalībvalstīs pat trīs un vairāk reizes) lielāks nekā nākamais lielākais konkurents EEZ mērogā un dažās dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā. Konkrētāk, attiecībā uz mūzikas fiziskajiem ierakstiem apvienotā struktūra būtu vairāk nekā divas reizes lielāka nekā nākamais lielākais konkurents vismaz astoņās dalībvalstīs – Kiprā, Čehijas Republikā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Rumānijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē, kā arī Islandē, trīs vai vairāk reizes lielāka nekā nākamais lielākais konkurents vismaz piecās citās dalībvalstīs – Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Polijā un Slovākijā, kā arī Norvēģijā, un vairāk nekā četras reizes lielāka nekā nākamais lielākais konkurents Bulgārijā, Igaunijā un Lietuvā. Slovēnijā apvienotā struktūra kļūtu par izteiktu līderi starp lielākajiem uzņēmumiem. Attiecībā uz digitālajiem mūzikas ierakstiem apvienotā struktūra būtu 2 vai vairāk reizes lielāka nekā nākamais lielākais konkurents EEZ mērogā un vismaz 16 valstīs – Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Igaunijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē, kā arī Islandē un Norvēģijā.

(35)

Tātad apvienotā struktūra pēc apvienošanās būtu neapstrīdams tirgus līderis. No strukturālā viedokļa un ņemot vērā tirgus daļas un populārāko dziesmu/albumu tabulu un radio ētera datus, esošā konkurences dinamika, kuras pamatā ir konkrēts spēku līdzsvars starp vismaz lielākajiem tirgus dalībniekiem (par spīti tam, ka Universal jau ir līdera pozīcijās tirgū), ierosinātā darījuma rezultātā pilnībā mainītos par labu apvienotajai struktūrai.

(36)

Komisija secināja, ka EMI ir viens no četriem pašlaik lielākajiem tirgus dalībniekiem, kas darbojas pasaulē mūzikas ierakstu jomā, tam ir apjomīgs mākslinieku saraksts un mūzikas repertuārs, kas apvieno iespaidīgu pavadījumu katalogu un spēcīgus jaunus izdevumus. Visticamāk, ka EMI ir Universal tuvākais konkurents vismaz attiecībā uz klasisko mūziku. Tādējādi ierosinātā darījuma rezultātā no attiecīgajiem tirgiem tiktu izslēgts ievērojams konkurences spēks.

(37)

Komisija secināja, ka pēc darījuma apvienotās struktūras repertuārs būs (turpinās būt) “obligātais” un klientiem būs ierobežotas (ja vispār tādas būs) iespējas nomainīt piegādātāju, un iespējams, ka apvienotās struktūras spēja izmantot klientus ievērojami palielināsies.

(38)

Komisijas izpēte liecināja, ka Universal jau pirms ierosinātā darījuma ir iespējas un motivācija iegūt no digitālo ierakstu patērētājiem tādus licencēšanas noteikumus un nosacījumus, kas ir labvēlīgāki Universal nekā noteikumi un nosacījumi, ko saņem tā konkurenti. Šo secinājumu pamatā ir trīs datu avoti: i) attiecīgo līgumu salīdzinājums, ko Universal un EMI ir noslēguši ar tiešsaistes platformām, ii) pierādījumi no Komisijas veiktās tirgus izpētes un iii) pierādījums no pusēm, kas plāno apvienoties. Pierādījumi no katra šā avota ir apstiprinājušies ar faktiem Komisijas veiktā kvantitatīvajā analīzē.

(39)

Pirmkārt, Komisija veica Universal un EMI komerclīgumu pārbaudi, izvēloties galvenos digitālo ierakstu patērētājus un uzmanību pievēršot galvenajiem komercnosacījumiem (tostarp atlīdzība, avansa maksājumu apjoms, kas jāveic digitālo ierakstu patērētājiem, saistības attiecībā uz reklāmu un lielākās labvēlības režīma klauzulas piemērošana). Šī analīze parādīja, ka pārrunās ar digitālo ierakstu platformām Universal kopumā saņem labākus nosacījumus attiecībā uz dažādiem galvenajiem parametriem nekā EMI, un ka šī atšķirība ir jo īpaši ievērojama attiecībā uz mazākām platformām (lejupielāde vai straumēšanai).

(40)

Komisija secināja, ka atšķirīgie līgumu nosacījumi, ko pašlaik saņem Universal, kas jau ir EEZ lielākais mūzikas ierakstu uzņēmums, un EMI, ir norāde par ierosinātā darījuma iespējami negatīvo ietekmi uz konkurenci. Patiesi, Universal būtiskais palielinājums pēc apvienošanās, visticamāk, vēl vairāk pastiprinātu Universal pozīcijas, risinot sarunas, kā rezultātā ne tikai Universal pašreizējos noteikumus piemērotu EMI repertuāram, bet arī noteikumi kļūtu daudzskaitlīgāki kopumā visam apvienotajam repertuāram.

(41)

Tāpat Komisija veica kvantitatīvo analīzi ar mērķi novērtēt, vai apvienotās struktūras palielinājuma dēļ ierosinātais darījums varētu uzlabot apvienotās struktūras pozīcijas, risinot sarunas ar digitālo ierakstu patērētājiem, un tā rezultātā šiem patērētājiem būtu jāmaksā augstākas cenas.

(42)

Šajā sakarā Komisija apkopoja datus par digitālo mūzikas ierakstu pārdošanu, vērtējot sešus lielākos digitālo ierakstu patērētājus, kā arī sešus mūzikas ierakstu uzņēmumus vairākās dalībvalstīs. Tad Komisija veica šo datu kvantitatīvu analīzi, kas ietvēra pārbaudes, piemērojot statistikas un ekonometrijas rīkus, lai noteiktu, vai pastāv pozitīva korelācija starp mūzikas ierakstu uzņēmuma lielumu un tā iespējām iegūt labākus noteikumus no digitālo ierakstu patērētājiem.

(43)

Šī analīze parādīja, ka: i) nomas maksa, ko mūzikas ierakstu uzņēmumi var iegūt, palielinās līdz ar to lielumu (izteikta kā daļa no ieņēmumiem, ko mūzikas ierakstu uzņēmuma repertuārs dod tiešsaistes platformai), ii) šī parādība ir īpaši izteikta salīdzinoši mazām tiešsaistes platformām, bet attiecas arī uz platformām, kurām ir stabilas pozīcijas, risinot sarunas, un iii) pastāv pozitīva saikne starp mūzikas ierakstu uzņēmuma repertuāra lielumu un vairumtirdzniecības cenu, par kādu tas vienojas ar tiešsaistes platformām.

(44)

Komisijas secinājumi, kuru pamatā ir to līgumu komercnosacījumu un noteikumu analīze, ko puses, kuras plāno apvienoties, noslēdz ar dažādiem digitālo ierakstu patērētājiem, kā arī kvantitatīvā analīze, ir pierādīti ar faktiem digitālo ierakstu patērētāju un citu trešo pušu iesniegumos, ko Komisija saņēma izmeklēšanas gaitā, kā arī attiecīgos Universal iekšējos dokumentos.

(45)

Tādējādi Komisija secināja – ja ierosinātais darījums tiks īstenots sākotnēji paziņotajā formā, mūzikas ierakstu vairumtirdzniecības tirgū apvienotā struktūra tās palielinājuma dēļ digitālo ierakstu patērētājiem visticamāk piemēros sliktākus komercnosacījumus, tostarp augstākas cenas.

(46)

Komisija uzskatīja, ka, lai novērtētu ietekmes apmēru, kāds pēc ierosinātā darījuma tirgū būtu apvienotajai struktūrai attiecībā uz mūzikas digitālo ierakstu mazumtirgotājiem, ir jāņem vērā arī apvienotās struktūras kopējais tirgus stāvoklis mūzikas ierakstu un mūzikas izdošanas jomā. Pušu kontrolētas [tirgus] daļas Komisija uzskatīja par “pasliktinošu faktoru”, kas saasina ierosinātā darījuma izraisīto konkurenci kropļojošo ietekmi, kura rodas no apvienoto pušu darbību apvienošanas mūzikas ierakstu tirgū (kas līdz ar to ir pietiekami, lai rastos bažas par konkurenci). Komisijas veiktā kontrolētās [tirgus] daļas analīze pastiprināja Komisijas secinājumus, ka ierosinātais darījums, visticamāk, radītu būtiskus traucējumus efektīvai konkurencei.

(47)

Komisija secināja, ka ierosinātais darījums visticamāk samazinātu jauninājumus un patērētāju izvēli divējādi: i) ierosinātais darījums visticamāk uzlabotu Universal pozīcijas, risinot sarunas, un spēju uzstāt uz apgrūtinošākiem licencēšanas nosacījumiem digitālo ierakstu platformās, jo īpaši attiecībā uz mazām un jaunām inovatīvām mūzikas platformām. Šādi apgrūtinoši licencēšanas noteikumi visticamāk negatīvi ietekmētu šo klientu attīstību un to spēju ģeogrāfiski paplašināt darbību dažādos digitālajos tirgos; un ii) apvienotajai struktūrai visticamāk būtu lielākas iespējas un motivācija ietekmēt jauno digitālās mūzikas pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības modeli un raksturlielumus, kā arī piemērot cenu paaugstināšanu mazumtirdzniecības tirgos. Tā rezultātā ierosinātais darījums negatīvi ietekmēs arī kultūras daudzveidību. Tādēļ Komisija secināja, ka ierosinātais darījums visticamāk samazinātu jauninājumus un klientu izvēli.

(48)

Komisija atzina, ka šie secinājumi attiecas gan uz mūzikas ierakstu vairumtirdzniecības tirgu EEZ mērogā, gan arī uz katru no dalībvalstīm: Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Čehijas Republiku, Dāniju, Igauniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Grieķiju, Īriju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Spāniju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti, kā arī Islandi un Norvēģiju.

(49)

Tāpat Komisija izmeklēja, vai ierosinātais darījums dotu apvienotajai struktūrai iespējas un motivāciju daļēji izslēgt apvienotās struktūras konkurentus no fizisko un digitālo mūzikas ierakstu tirgus, kā arī no A&R jomas, kaitējot konkurencei un – galu galā – patērētājiem un kultūras dažādībai.

(50)

Šāda ierobežošana varētu potenciāli notikt, izmantojot Universal iespējas un motivāciju, kad pēc apvienošanās uzņēmums palielināsies, lai garantētu saviem māksliniekiem ievērojami labāku piekļuvi reklāmas iespējām (piemēram, piekļuvi lieltirgotājiem un digitālo ierakstu patērētājiem, piekļuvi saliktiem darbiem un radio ētera laikam) nekā konkurenti, tostarp lielākā apjomā nekā tā faktiskā tirgus daļa.

(51)

Palielināta piekļuve visām šīm reklāmas iespējām varētu novest pie tā, ka apvienotajai struktūrai būtu iespēja parakstīt līgumus ar labākajiem māksliniekiem, tostarp piedāvāt labākus nosacījumus, nekā piedāvā citi ierakstu uzņēmumi, – jo varētu piedāvāt tiem labāku piekļuvi reklāmas iespējām. Konkurentiem varētu kļūt arvien grūtāk konkurēt ar apvienoto struktūru, lai parakstītu līgumus ar māksliniekiem, kas savukārt varētu vājināt šo konkurentu stāvokli attiecībā pret klientiem, jo to repertuārs kļūtu mazāk pievilcīgs, un stiprināt apvienotās struktūras pozīciju, radot mūžīgu apburto loku.

(52)

Galu galā Komisija tomēr secināja, ka nav pietiekamu elementu, lai pienācīgi juridiski pierādītu darījuma rezultātā radītos iespējamos ierobežojumus konkurentiem. Jebkurā gadījumā pieteikuma iesniedzēja ierosinātās saistības, novēršot iepriekš minēto konkurenci kropļojošo ietekmi saistībā ar komercnosacījumiem sadarbībā ar digitālo ierakstu patērētājiem, atrisinātu arī problēmas saistībā ar konkurentu atstumšanu.

(53)

Komisija secināja, ka pirātisma esamība neatņemtu apvienotajai struktūrai iespējas un nemazinātu motivāciju izmantot tās pozīcijas, risinot sarunas ar mazumtirgotājiem pēc ierosinātā darījuma noslēgšanas. Lai gan pirātisms samazina kopējā tirgus apmērus, Komisija secināja, ka nav pierādīta tā iespējamā ierobežojošā ietekme uz mūzikas ierakstu uzņēmumu komercdarbību šobrīd vai pēc apvienošanās.

(54)

Komisija secināja, ka patērētāji nevarēs izmantot pircēja varu kā kompensācijas faktoru pret apvienotās struktūras tirgus ietekmes palielinājumu.

(55)

Komisija atzina par maz ticamu, ka ierosinātā darījuma rezultātā savlaicīga un pietiekama konkurentu ienākšana attiecīgajos mūzikas ierakstu tirgos vērstos pret ierosinātā darījuma radīto konkurenci kropļojošu ietekmi.

(56)

Komisija secināja, ka, ņemot vērā mūzikas ierakstu vairumtirdzniecības tirgu sarežģīto raksturu, tie nav tādi, kas viegli varētu panākt kopēju izpratni par koordinēšanu. Šis vērtējums paliek nemainīgs, ņemot vērā arī tās izmaiņas, ko radītu ierosinātais darījums.

(57)

Komisija secināja, ka darījums nerada bažas par darījuma nehorizontālu raksturu saistībā ar Universal un EMI darbībām digitālo ierakstu mazumtirdzniecības tirgū, fizisko ierakstu mazumtirdzniecības tirgū, attiecībā uz mūzikas video pakalpojumiem, elektroniskajiem sakariem, TV un filmu producēšanu un izplatīšanu, spēļu un interaktīvās izklaides un pasākumu biļešu izplatīšanas pakalpojumiem.

(58)

Komisija secināja, ka ierosinātais darījums, kā tas paziņots, radītu būtiskus traucējumus efektīvai konkurencei, jo īpaši tāpēc, ka rastos dominējošs stāvoklis digitālo mūzikas ierakstu vairumtirdzniecības tirgos EEZ mērogā, kā arī 24 dalībvalstīs, proti, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Spānijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē, kā arī Islandē un Norvēģijā.

(59)

Pieteikuma iesniedzējs 2012. gada 27. jūlijā iesniedza oficiālas saistības, kurām tajā pašā dienā tika piemērota ar tirgu saistīta pārbaude. Kopumā tirgus pārbaude parādīja, ka 2012. gada 27. jūlija saistības ietver vairākus būtiskus trūkumus, kas būtu jānovērš.

(60)

Komisija 2012. gada 9. augustā situācijas novērtēšanas sanāksmē informēja pieteikuma iesniedzēju par tirgus pārbaudes rezultātiem. Lai novērstu Komisijas atklātos trūkumus, ņemot vērā tirgus pārbaudes rezultātus un pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju par ierosinātajām saistībām, pieteikuma iesniedzējs 2012. gada 13. augustā piedāvāja jaunu saistību kopumu, kas tika grozīts 2012. gada 25. augustā.

(61)

Galvenie 2012. gada 27. jūlija paketes uzlabojumi ir šādi: i) īpašumā esošs papildu saturs (angliski runājošo valstu repertuārs, kā arī dāņu un spāņu repertuārs), ii) papildinājums EMI daļai iepriekš izveidotajā franču struktūrā Play.on, iii) pasaules mēroga tiesību nodalīšana (pretēji 2012. gada 27. jūlijā ierosinātajām EEZ mēroga saistībām), iv) saistības pārdot vismaz divas trešdaļas no paketes (EMIRL, Pink Floyd un vietējās grupas) vienam pircējam, v) prasība, ka pircējam vajadzētu būt uzņēmumam grupā, kura šobrīd darbojas vai agrāk ir darbojusies mūzikas ierakstu vai mūzikas izdošanas nozarē, vi) saistības uz 10 gadiem atkārtoti neparakstīt līgumus ar māksliniekiem, kuru repertuārs ir ietverts paketē, un vii) rīcības saistības, kuras bija ietvertas 2012. gada 27. jūlija saistībās un kuras tika uzskatītas par pārāk sarežģītām un nekonkrētām, tika aizstātas ar vienu apņemšanos – nepiemērot lielākās labvēlības režīma klauzulas Universal labā nevienā līgumā ar nevienu likumīgu digitālo pakalpojumu sniedzēju, ja šāds līgums attiecas uz EEZ. Šīs saistības uzņēmās uz 10 gadiem. Pēc Komisijas lūguma pieteikuma iesniedzējs arī izņēma saistību izbeigt divus licencēšanas/izplatīšanas līgumus ar trešām personām.

(62)

Tādējādi 2012. gada 25. augusta saistības veido šādas daļas: i) pasaules mēroga tiesību uz konkrētiem EMI un Universal aktīviem, ko veido gan angļu, gan vietējais repertuārs, nodalīšana, ii) viena licencēšanas/izplatīšanas līguma izbeigšana un iii) rīcības saistības neietvert lielākās labvēlības režīma klauzulas apvienotās struktūras turpmākajos līgumos par digitālajiem pakalpojumiem.

(63)

Ieteiktais saistību kopums ietver šādu juridisku personu/aktīvu nodalīšanu:

(64)

Kopējais galīgo saistību apjoms (kas ietver galvenokārt EMI aktīvus un dažus Universal aktīvus) veido aptuveni divas trešdaļas no EMI EEZ mēroga uzņēmējdarbības.

(65)

Attiecībā uz galīgo saistību ietekmi uz tirgus daļām Komisija atkārtoja, ka tirgus daļas ir sākotnēja tirgus ietekmes norāde un tās pašas par sevi nenosaka, vai darījuma rezultātā tiks būtiski traucēta efektīva konkurence. Tādējādi nav nepieciešamības identificēt kādu konkrētu tirgus daļas līmeni, kuru apvienotā struktūra nedrīkstētu pārsniegt, lai netiktu būtiski traucēta efektīva konkurence.

(66)

Turklāt Komisija uzsver, ka pēc nodalīšanas apvienotās struktūras kopējā tirgus daļa (gan fizisko, gan digitālo ierakstu) EEZ līmenī būs ievērojami samazināta: nodalīšanas pakete veido aptuveni (5–10) % tirgus daļu digitālo mūzikas ierakstu vairumtirdzniecības tirgū, kas nozīmē, ka Universal papildus iegūs aptuveni (0–5) % tirgus daļas un tādējādi palielinās savu EEZ tirgus daļu no (30–40) % uz (30–40) %.

(67)

Attiecībā uz tirgus daļu valstu mērogā nodalīšana efektīvi samazina pieaugumu, ko rada EMI pievienošana Universal visās dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā. Pakete ietver ievērojamu daļu repertuāra angļu valodā, kuru klausās visās dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā. Turklāt vietējais repertuārs, kas tiek nodalīts Beļģijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Francijā, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Spānijā un Zviedrijā, arī samazina apvienotās struktūras tirgus daļu pēc darījuma līdz līmenim, kas vairs skaidri nenorāda uz ievērojamu Universal tirgus ietekmi, kāda Universal piemīt jau šodien.

(68)

Papildus mūzikas ierakstu aktīvu nodalīšanai pieteikuma iesniedzējs apņēmās pārtraukt izplatības līgumu ar trešo personu – ierakstu uzņēmumu Ministry of Sound – un neslēgt licences/izplatīšanas līgumus ar Ministry of Sound EEZ 10 gadu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

(69)

Visbeidzot, pieteikuma iesniedzējs apņēmās 10 gadus neiekļaut Universal līgumos ar digitālo ierakstu patērētājiem tādus nosacījumus, kas attiecas uz EEZ un kas pieprasa, lai šie patērētāji garantētu Universal komerciālus nosacījumus, kas ir labāki, līdzvērtīgi vai vismaz tikpat labi kā tie, par kuriem ir vienošanās ar citiem mūzikas ierakstu uzņēmumiem (lielākās labvēlības režīma klauzula).

(70)

Komisijas veiktā saistību izvērtējuma pamatā ir visi pieejamie pierādījumi, tostarp tirgus pārbaužu rezultāti un pieteikuma iesniedzēja iesniegtā sīki izstrādātā informācija attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļu kopumu, konkrēti, informācija saistībā ar mākslinieku līgumiem (pienākums sniegt pakalpojumus nākotnē, līgumu ilgums, atlikušais glabāšanas periods katalogiem un kontroles/uzdevumu klauzulu maiņa). Komisija veica analīzi, ņemot vērā pieņemamu aizsardzības līdzekļu kritērijus apvienošanas lietās, kas ietverti Komisijas paziņojumā par pieņemamiem aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 802/2004 (6).

(71)

Komisija secināja, ka galīgās saistības, ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs, ir tāda mēroga un rakstura, kas ilgtspējīgi samazina Universal ietekmi tirgū, un ierosinātā darījuma rezultātā netiek radīti būtiski traucējumi efektīvai konkurencei. Tas ir tāpēc, ka aktīvi, kas ietverti šajā paketē, ievērojami pārklājas, tos veido pienācīga pašu aktīvu, izplatīšanas/licencēšanas darījumu un salikto darbu proporcija un tie ir labas kvalitātes (t. i., ticams, ka tie radīs turpmākus ieņēmumus). Turklāt fakts, ka divas trešdaļas no šīs paketes tiks pārdotas vienam pircējam, kuram jau ir pieredze šajā nozarē, stiprinās nodalīšanas kompensācijas efektu. Māksliniekiem būs spēcīgāks konkurents, pie kā vērsties, un nepalielināsies Universal iespējas noteikt apgrūtinošākus komercnosacījumus digitālo pakalpojumu sniedzējiem.

(72)

Tādēļ Komisija secina, ka 2012. gada 25. augustā iesniegtās galīgās saistības novērš ievērojamu ietekmi uz efektīvu konkurenci.

(73)

Jebkuras bažas par potenciālu konkurentu atstumšanu (gan digitālajā, gan fiziskajā telpā), kas rastos tādēļ, ka ievērojami samazinātos to iespējas “pārvērst naudā” to repertuāru un parakstīt līgumus ar māksliniekiem, un saglabāt ar tiem sadarbību, kas noteikti ietekmētu patērētāju izvēli un pieejamās cenas, arī tiek novērstas, izpildot šīs saistības.

(74)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos iemeslus, lēmumā tiek secināts, ka ierosinātā koncentrācija būtiski netraucēs efektīvai konkurencei iekšējā tirgū vai ievērojamā tā daļā.

(75)

Līdz ar to saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu un EEZ līguma 57. pantu koncentrācija uzskatāma par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību.

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/23

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/23

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/24

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/24

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/25

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/26

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/28

“zaudētās dienas”,

“cietušā nodarbinātības statuss” un

“III stadijas mainīgie lielumi par cēloņiem un apstākļiem”.

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/29

1.

Komisija 2013. gada 25. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. pantu (1), kuras rezultātā uzņēmums RWA Raiffeisen Ware Austria AG (“RWA”, Austrija), ko kopīgi kontrolē uzņēmumi BayWa Aktiengesellschaft (“BayWa”, Vācija) un RWA Raiffeisen Ware Austria Handel und Vermögensverwaltung eGen, Vīne (“RWA Genossenschaft”, Austrija), ar vadības līgumu iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pilnīgu kontroli pār uzņēmumu GENOL Gesellschaft m.b.H & Co KG (“GENOL”, Austrija)

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6903 – RWA/GENOL uz šādu adresi:

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/31

1.

Komisija 2013. gada 25. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. pantu (1), kuras rezultātā uzņēmums SPIE SA (“SPIE”, Francija) iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Hochtief Service Solutions (“HSS”, Vācija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6999 – SPIE/HSS uz šādu adresi:

1.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 220/32

1.

Komisija 2013. gada 25. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. pantu (1), kuras rezultātā uzņēmumi Warburg Pincus & Co (“Warburg Pincus”, Amerikas Savienotās Valstis), General Atlantic Company LLC (“General Atlantic”, Amerikas Savienotās Valstis) un Banco Santander (“Santander”, Spānija) iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu kontroli pār uzņēmumu Santander Asset Management (“SAM”, Džērsija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6971 – Warburg Pincus/General Atlantic/Santander/Santander Asset Management uz šādu adresi: