30.7.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/1

Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (“Banku darbības paziņojums”)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 216/01

1. IEVADS

Kopš finanšu krīzes sākuma Komisija ir pieņēmusi sešus paziņojumus (“krīzes paziņojumi”) (1). Minētajos paziņojumos tika sniegti sīki izstrādāti norādījumi par kritērijiem attiecībā uz finanšu iestādēm sniegtā valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

Krīzes paziņojumos ir sniegta vispusīga saskaņotas rīcības sistēma, ko piemēro, sniedzot atbalstu finanšu nozarei, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti un vienlaikus vienotajā tirgū samazinātu konkurences traucējumus banku starpā un dalībvalstīs. Tajos ir paredzēti nosacījumi attiecībā uz piekļuvi valsts atbalstam un prasības, kas jāizpilda, lai, ņemot vērā Līgumā noteiktos valsts atbalsta principus, šādu atbalstu uzskatītu par saderīgu ar iekšējo tirgu. Pieņemot krīzes paziņojumus, valsts atbalsta noteikumi, ar kuriem regulē valsts palīdzību finanšu nozarei, vajadzības gadījumā ir tikuši regulāri atjaunināti, lai pielāgotos krīzes attīstības tendencēm. Jaunāko attīstības tendenču dēļ krīzes paziņojumi atkal ir jāatjaunina.

Juridiskais pamats

Krīzes paziņojumi, kā arī visi atsevišķie lēmumi par atbalsta pasākumiem un shēmām, kas ietilpst šo paziņojumu darbības jomā, pieņemti, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kas izņēmuma kārtā ļauj piešķirt atbalstu, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.

Lai risinātu finanšu nozares problēmas, kopš krīzes sākuma ir veikti nozīmīgi pasākumi. Krīzes attīstības gaitā bija jāpielāgo daži valsts atbalsta sistēmas noteikumi, kas attiecās uz grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu, vienlaikus neizslēdzot iespēju izņēmuma gadījumos sniegt nozīmīgu valsts atbalstu. Lai gan izņēmuma gadījumos tika izmantoti fiskālie un monetārie instrumenti, kas palīdzēja novērst turpmāku krīzes pasliktināšanos, ekonomikas atveseļošanās joprojām ir ļoti trausla un Eiropas Savienības līmenī nevienmērīga. Dažās dalībvalstīs finanšu nozarei vēl joprojām ir problēmas, kas saistītas ar piekļuvi termiņfinansējumam un aktīvu kvalitāti, ko rada ekonomikas recesija un valsts vai privāto parādu īpatsvara samazināšana. Finanšu tirgos vēl joprojām ir spriedze un negatīvas ietekmes paplašināšanās risks.

Pastāvīgs saspīlējums valsts parāda tirgos uzskatāmi liecina par ilgstošu finanšu tirgu nestabilitāti. Tā kā Savienībā finanšu nozarē pastāv intensīva savstarpējā saistība un savstarpējā atkarība, tirgū palielinās bažas par negatīvo ietekmi. Finanšu tirgu lielās nestabilitātes un ekonomisko perspektīvu neskaidrības dēļ izraisītais nopietnu traucējumu pastāvīgais risks dalībvalstu ekonomikai pamato dalībvalstīm saglabāto iespēju – kā drošības tīklu – izmantot ar krīzi saistītus atbalsta pasākumus finanšu nozarei, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

Tā kā finanšu tirgos ir pastāvīga spriedze un ir iespējama negatīvas plašākas ietekmes pieaugšana, Komisija uzskata, ka joprojām ir izpildītas prasības par valsts atbalsta piemērošanu finanšu nozarei saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Tomēr šīs atkāpes piemērošana joprojām ir iespējama tikai tik ilgi, kamēr turpinās krīzes situācija, kas patiešām rada tādus ārkārtas apstākļus, kuros ir apdraudēta vispārējā finansiālā stabilitāte.

Galvenais mērķis – finansiālā stabilitāte

Gan reaģējot uz finanšu krīzi, gan rīkojoties saskaņā ar krīzes paziņojumiem, Komisijas galvenais mērķis ir bijusi finansiālā stabilitāte, vienlaikus nodrošinot gan atbalsta, gan banku un dalībvalstu konkurences traucējumu ierobežošanu līdz minimumam. Lai saglabātu finansiālo stabilitāti, ir jānovērš būtiska negatīva plašāka ietekme uz pārējo banku sistēmas daļu, ko varētu izraisīt kredītiestādes bankrots, kā arī jānodrošina, lai banku sistēma kopumā turpinātu sniegt atbilstīgus aizdevumus reālajai ekonomikai. Komisija, saskaņā ar šo paziņojumu novērtējot valsts atbalstu finanšu nozarei, par galveno svarīgāko faktoru joprojām uzskata finansiālo stabilitāti. Komisija savu novērtējumu veiks, ņemot vērā krīzes attīstību no akūtām un sistēmiskām grūtībām līdz situācijai, kad Savienības daļās ir daudz pamatīgākas ekonomiskās grūtības, kas attiecīgi rada lielāku vienotā tirgus sadrumstalošanas risku.

Šis galvenais mērķis tiek ņemts vērā, ne vien nodrošinot iespēju grūtībās nonākušām bankām piekļūt valsts atbalstam, ja tas vajadzīgs finansiālās stabilitātes nodrošināšanai, bet arī novērtējot pārstrukturēšanas plānus. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka bez spēcīgas finanšu nozares finansiālo stabilitāti nav iespējams nodrošināt. Tādēļ kapitāla piesaistīšanas plāni ir jānovērtē, cieši sadarbojoties ar kompetento uzraudzības iestādi, izvirzot mērķi atjaunot dzīvotspēju pieņemamā termiņā un uz stabila un ilgtspējīga pamata; pretējā gadījumā bankrotējošā iestāde ir noteiktā kārtībā jālikvidē.

Tomēr, piemērojot valsts atbalsta noteikumus konkrētiem gadījumiem, Komisija ņem vērā makroekonomikas vidi, kas ietekmē gan bankas dzīvotspēju, gan attiecīgās dalībvalsts reālās ekonomikas vajadzību turpināt piekļūt stabilu banku kredītiem. Novērtējot banku pārstrukturēšanas plānus, Komisija arī turpmāk ņems vērā katras iestādes un dalībvalsts specifiku. Proti, tā veiks banku ilgtermiņa dzīvotspējas proporcionālu novērtējumu, lai konstatētu, vai nepieciešamību pēc valsts atbalsta radījusi valsta parāda krīze, nevis pārmērīga riska uzņemšanās (2), un savā novērtējumā atspoguļos vajadzību saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, jo īpaši, ņemot vērā sloga sadalījuma attīstību Savienībā.

10.

Turklāt gadījumos, kad dalībvalstī ir jāpārstrukturē lielas finanšu nozares daļas, Komisija, novērtējot konkrētas bankas pārstrukturēšanas plānus, cenšas piemērot saskaņotu pieeju, lai nodrošinātu sistēmisku risinājumu. Komisija šo pieeju īpaši ir izmantojusi attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurām piemēro ekonomikas korekciju programmu. Tādēļ Komisijai jo īpaši jāņem vērā kopējā ietekme, ko konkrētu iestāžu pārstrukturēšana rada nozares līmenī (piemēram, attiecībā uz tirgus struktūru) un ekonomikai kopumā, proti, attiecībā uz atbilstīgu aizdevumu nodrošināšanu reālajai ekonomikai uz stabila un ilgtspējīga pamata.

11.

Turklāt, vērtējot sloga sadalījumu un konkurences traucējumu ierobežošanas pasākumus, Komisija novērtē ierosināto pasākumu, tostarp atsavināšanas, īstenošanas iespējamību un to ietekmi uz tirgus struktūru un piekļuves šķēršļiem. Vienlaikus Komisijai ir jānodrošina, lai konkrētajā gadījumā vai konkrētajā dalībvalstī paredzētie risinājumi būtu saderīgi ar mērķi novērst būtiskas neatbilstības dalībvalstīs, kas varētu veicināt turpmāku vienotā tirgus sadrumstalošanu un izraisīt finansiālu nestabilitāti, tādējādi kavējot Savienības ekonomikas atveseļošanos.

Reglamentējošo noteikumu attīstības tendences un nepieciešamība pārskatīt krīzes paziņojumus

12.

Kopš krīzes sākuma Savienība ir veikusi vairākus institucionālus un reglamentējošus grozījumus, kuru mērķis ir nostiprināt finanšu nozares izturētspēju un uzlabot banku krīžu novēršanas, pārvaldības un noregulēšanas pasākumus. Lai izveidotu banku savienību un tādējādi ekonomiskai un monetārai savienībai radītu stingrāku pamatu, Eiropadome ir vienojusies par turpmākām iniciatīvām, sākumā izveidojot vienotu uzraudzības mehānismu (VUM) un vienotu noregulējuma mehānismu kredītiestādēm, kas reģistrētas dalībvalstī, kas iesaistīta VUM. Dalībvalstis ir piekritušas arī izveidot stabilizācijas mehānismu, kuru izmantojot, vajadzības gadījumā varētu piešķirt finanšu resursus tā dalībniekiem un to bankām.

13.

Šie pasākumi noteikti ir jāīsteno pakāpeniski, piemēram, lai varētu stāties spēkā tiesību akti vai būtu iespējams izveidot noregulējuma fondus. Daži no šiem pasākumiem attiecas tikai uz eurozonu. Tajā pašā laikā Savienības ekonomikas atveseļošanās atšķirību palielināšanās, vajadzība samazināt un konsolidēt valsts un privātā sektora parādu, kā arī finanšu nozares neaizsargātie posmi ir izraisījuši pastāvīgu saspīlējumu finanšu tirgos un sadrumstalotību, tādējādi palielinot vienotā tirgus traucējumus. Tādēļ ir jāaizsargā vienotā tirgus integritāte, tostarp piemērojot stingrāku valsts atbalsta piešķiršanas režīmu. Krīzes paziņojumu pielāgošana, nodrošinot tirgiem lielāku skaidrību, var sekmēt vienmērīgu pāreju uz turpmāko režīmu, kas ierosināts Komisijas priekšlikumā direktīvai par kredītiestāžu sanāciju un noregulējumu (3) (“BRRD”). Pielāgotie krīzes paziņojumi var nodrošināt arī daudz apņēmīgāku pārstrukturēšanas procesu un stingrāku sloga sadalījumu visu to banku starpā, kas vienotajā tirgū saņem valsts atbalstu.

14.

Valsts atbalsta piešķiršanas kontroles pasākumi finanšu nozarei dažkārt mijiedarbojas ar dalībvalstu uzraudzības iestāžu pienākumiem. Piemēram, zināmos gadījumos uzraudzības iestādes varētu prasīt veikt pielāgojumus tādos jautājumos kā, piemēram, korporatīvā pārvaldība un atalgojuma prakse, ko bankas, kuras saņem valsts atbalstu, arī bieži norāda pārstrukturēšanas plānos. Šādos gadījumos, pilnībā saglabājot Komisijas ekskluzīvās tiesības valsts atbalsta kontroles jomā, svarīga ir Komisijas un kompetento uzraudzības iestāžu koordinācija. Ņemot vērā Savienības, jo īpaši eurozonas, regulatīvās un uzraudzības jomas attīstību, Komisija – tāpat kā jau pašlaik – cieši sadarbosies ar uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu visu iesaistīto iestāžu uzdevumu un pienākumu vienmērīgu savstarpēju mijiedarbību.

Sloga sadalījums

15.

Krīzes paziņojumos ir skaidri pausta nostāja, ka arī krīzes apstākļos ir jāpiemēro valsts atbalsta kontroles vispārējie principi. Proti, lai vienotajā tirgū samazinātu banku un dalībvalstu konkurences traucējumus un novērstu bezrūpīgas rīcības risku, atbalsts būtu jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam un atbalsta saņēmējam pašam būtu jāsedz atbilstīga pārstrukturēšanas izmaksu daļa. Bankai un tās kapitāla turētājiem pastrukturēšanās pasākumos jāiegulda pēc iespējas vairāk pašu līdzekļu (4). Valsts atbalsts ir jāpiešķir, ievērojot noteikumus par atbilstīgu sloga sadalījumu starp bankas ieguldītājiem.

16.

Kopš krīzes sākuma, pārbaudot bankām piešķirtā atbalsta saderību, Komisija bankām ir prasījusi vismaz minimālu sloga sadalījumu attiecībā pret saņemtā atbalsta summu, jo īpaši, ar pieejamo kapitālu kompensējot zaudējumus un maksājot atbilstīgu atlīdzību par valsts intervenci. Turklāt, lai novērstu līdzekļu aizplūšanu, tā ir ieviesusi noteikumus par hibrīdinstrumentu atpirkšanu un kuponu un dividenžu maksājumu aizliegumu. Tomēr Komisija nenoteica ne ex ante robežvērtības pašu ieguldījumiem, nedz citas papildu prasības (5).

17.	Pirmajos krīzes posmos dalībvalstis kopumā ievēroja valsts atbalsta noteikumu obligātās prasības attiecībā uz sloga sadalījumu ex ante, un, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti, kreditoriem ar saviem līdzekļiem nebija jāpiedalās kredītiestāžu glābšanā.

18.

Tomēr valsts parāda krīze pierādīja, ka šāda politika ilgtermiņā nevar nodrošināt finansiālo stabilitāti, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās banku pārņemšanas izmaksas ievērojami vājināja to fiskālo stāvokli. Protams, dažām dalībvalstīm valsts atbalsta noteikumu obligātās prasības nebija pietiekamas un tām bija jāievieš jauns tiesiskais regulējums, ar ko paredzēja stingrākas ex ante prasības attiecībā uz sloga sadalījumu. Šāda attīstība dalībvalstīs radīja atšķirīgas pieejas attiecībā uz sloga sadalījumu, proti, daļa valstu ievēroja tikai valsts atbalsta noteikumos paredzētās obligātās prasības, bet daļa – ieviesa stingrākas prasības par ieguldītāju vai kreditoru iesaistīšanos. Šādas atšķirīgas dalībvalstu pieejas attiecībā uz sloga sadalījumu bankām radīja atšķirīgas finansēšanas izmaksas, ko ietekmēja uzskats par dalībvalstu finansiālās stabilitātes nodrošināšanai vajadzīgo iespējamo iesaistīšanās apmēru. Tādējādi tiek apdraudēta vienotā tirgus integritāte un ir iespējama negatīva ietekme uz vienlīdzīgas konkurences apstākļiem, kurus cenšas aizsargāt ar valsts atbalsta kontroli.

19.

Ņemot vērā minētās attīstības tendences, ir vajadzīgas stingrākas obligātās prasības attiecībā uz sloga sadalījumu. Pirms jebkāda veida atbalsta piešķiršanas bankas pārstrukturēšanas pasākumiem – gan rekapitalizācijas, gan samazinātas vērtības aktīvu pasākumiem, – būtu jāizmanto visi kapitāla veidošanas pasākumi, tostarp pakārtotā parāda pārvēršana, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas pamattiesības un netiek apdraudēta finansiālā stabilitāte. Tā kā jebkurš pārstrukturēšanas atbalsts ir vajadzīgs, lai novērstu iespējamu neatbilstīgu bankas pārņemšanu, lai līdz minimumam samazinātu atbalsta apmēru, šie sloga sadalījuma pasākumi būtu jāīsteno neatkarīgi no bankas sākotnējās maksātspējas. Tādēļ, pirms pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanas bankai, dalībvalstīm būs jānodrošina, lai banku akcionāri un pakārtotā kapitāla turētāji nodrošinātu vajadzīgo ieguldījumu, vai jāizstrādā vajadzīgais tiesiskais regulējums, lai šādus ieguldījumus varētu iegūt.

20.

Būtībā konkurences traucējumu ierobežošanas pasākumu piemērošana ir atkarīga no sloga sadalījuma pakāpes, un tiek ņemta vērā arī sloga sadalījuma līmeņa palielināšana Savienības bankām, kas saņem atbalstu. Tā kā visi pārējie jautājumi ir svarīgi, plašāks sloga sadalījums nozīmē, ka tiek samazināta vajadzība pēc pasākumiem, kas novērš konkurences traucējumus. Jebkurā gadījumā pasākumi, kas vērsti uz konkurences traucējumu ierobežošanu, būtu jāpielāgo tādā veidā, lai cik vien iespējams tuvinātu tirgus situāciju, kāda būtu izveidojusies, ja atbalsta saņēmējs būtu izstājies no tirgus bez atbalsta.

Efektīva pārstrukturēšanas procedūra un sistēmas turpmākā atjaunināšana

21.

Lai novērstu pastāvīgos satricinājumus finanšu tirgos, ir jāsaglabā noteiktas atbalsta iespējas bankām, tomēr ir arī jāuzlabo un sīkāk jāizstrādā konkrētas procedūras un nosacījumi. Ir arī svarīgi turpināt tiesiskā regulējuma pielāgošanu tirgus attīstības tendencēm, kas tika sākta 2010. gada jūnijā, palielinot garantijas maksu (6), un turpināta 2010. gada paziņojumā par termiņa pagarinājumu (7).

22.

Komisijas 2008. gada Banku darbības paziņojumā dalībvalstīm tika nodrošināta iespēja izveidot glābšanas shēmas, vienlaikus neizslēdzot ad hoc intervences pieejamību. Ņemot vērā krīzes mērogu un vispārēju uzticības zudumu visā ES finanšu nozarē, kas cita starpā rada starpbanku tirgus izsīkšanu, Komisija nolēma, ka tā apstiprinās visus nepieciešamos pasākumus, ko dalībvalstis veic, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, tostarp glābšanas pasākumus un rekapitalizācijas shēmas. Pagaidu atļauja piemērot glābšanas atbalstu gan garantiju, gan rekapitalizācijas un samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā novērsa paniku un atjaunoja uzticību tirgum.

23.

Tomēr, tā kā tirgus situācija ir mainījusies, vairs tik ļoti nav vajadzīgi strukturāli glābšanas pasākumi, kurus piešķir, tikai ņemot vērā iepriekšēju novērtējumu, kas pamatots ar pieņēmumu, ka ir jāglābj faktiski visas bankas, un kura dēļ pārstrukturēšanas plāna padziļināts novērtējums tiek atlikts uz vēlāku posmu. Lai gan šāda pieeja palīdzēja novērst visas finanšu nozares nelabojamu sabrukumu, atsevišķu atbalsta saņēmēju pārstrukturēšanas centieni tika īstenoti ar kavēšanos. Kavēšanās risināt banku problēmas dažos gadījumos ir palielinājusi nodokļu maksātāju galīgo maksājumu apmēru. Šajā paziņojumā ir noteikts princips, ka rekapitalizācijas un samazinātas vērtības aktīvu pasākumi tiks apstiprināti tikai pēc bankas pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas. Šī pieeja nodrošina daudz precīzāku atbalsta apmēra pielāgošanu un bankas problēmu cēloņa identificēšanu jau agrīnā posmā un garantē finansiālo stabilitāti. Joprojām būs pieejamas garantiju shēmas banku likviditātes nodrošināšanai. Tomēr šādas shēmas var būt tikai likviditātes nodrošināšanas līdzeklis bankām, kurām nav kapitāla iztrūkuma, ko noteikusi kompetentā uzraudzības iestāde (8).

24.

Šajā paziņojumā ir noteikti vajadzīgie pielāgojumi parametriem, ko piemēro, lai noteiktu saderību bankām piešķirtajam valsts atbalstam, kas no 2013. gada 1. augusta piešķirts saistībā ar finanšu krīzi. Proti:

a)	šis paziņojums aizstāj 2008. gada Banku darbības paziņojumu, un tajā ir norādījumi par likviditātes atbalsta saderības kritērijiem;

b)	ar šo paziņojumu tiek pielāgots un papildināts Rekapitalizācijas paziņojums un Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums;

c)	šis paziņojums papildina Pārstrukturēšanas paziņojumu, sniedzot sīkāk izstrādātus norādījumus par sloga sadalījumu akcionāru un pakārtoto aizdevēju starpā;

d)	ar šo paziņojumu tiek ieviests princips, ka ne rekapitalizācijas, nedz aktīvu aizsardzības pasākumus nedrīkst piešķirt bez pārstrukturēšanas plāna iepriekšējas apstiprināšanas, un ir ierosināta šādu pasākumu pastāvīgas apstiprināšanas procedūra;

e)	šajā paziņojumā ir norādījumi par likvidācijas atbalsta saderības prasībām.

2. PIEMĒROŠANAS JOMA

25.

Komisija šajā paziņojumā un visos krīzes paziņojumos noteiktos principus piemēros (9) kredītiestādēm (dēvētas arī par “bankām”) (10). Tā kā vienas kredītiestādes haotisks bankrots var ārkārtīgi negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu kopumā, kredītiestādēm ir izteikta savstarpējā saistība. Kredītiestādes ļoti ietekmē pēkšņs uzticības zaudējums, kas var nopietni negatīvi ietekmēt to likviditāti un maksātspēju. Vienas saistītas iestādes grūtības var radīt sistēmisku spriedzi finanšu nozarē, kas savukārt var arī ārkārtīgi negatīvi ietekmēt ekonomiku kopumā, piemēram, saistībā ar kredītiestāžu uzdevumu nodrošināt aizdevumus reālajai ekonomikai, un tādējādi var apdraudēt finansiālo stabilitāti.

26.	Attiecīgā gadījumā Komisija šajā paziņojumā un visos krīzes paziņojumos noteiktos principus mutatis mutandis piemēros apdrošināšanas sabiedrībām Direktīvas 73/239/EEK (11) 6. panta, Direktīvas 2002/83/EK (12) 4. panta vai Direktīvas 98/78/EK (13) 1. panta b) punkta nozīmē.

27.	Viss atbalsts, kas piešķirts šādām dalībvalstī reģistrētām iestādēm, tostarp šādu iestāžu meitasuzņēmumiem, kas veic nozīmīgas darbības, tiks pārbaudīts saskaņā ar šo paziņojumu.

3. REKAPITALIZĀCIJAS UN SAMAZINĀTAS VĒRTĪBAS AKTĪVU PASĀKUMI

28.

Rekapitalizācijas un samazinātas vērtības aktīvu pasākumus, tostarp aktīvu garantijas, parasti piemēro, lai segtu kapitāla iztrūkumu. Šajā paziņojumā “kapitāla iztrūkums” ir kapitāla iztrūkums, kas konstatēts Savienības, eurozonas vai valsts līmenī, veicot kapitāla pārbaudi, stresa testu, aktīvu kvalitātes pārskatu vai līdzvērtīgu pārbaudi, un kuru attiecīgā gadījumā apstiprinājusi kompetentā uzraudzības iestāde. Šādam valsts atbalstam parasti ir ilgstoša ietekme, un šo situāciju ir grūti labot.

29.

Ņemot vērā šādu pasākumu faktisko neatgriezeniskumu un fiskālo ietekmi dalībvalstīs, kas piešķir šādu atbalstu, un ņemot vērā Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi krīzes laikā, Komisija šos pasākumus būtībā var apstiprināt tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts pierāda, ka tā ir izmantojusi visus iespējamos pasākumus, lai ierobežotu šādu atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam. Tādēļ dalībvalstis pirms pārstrukturēšanas plāna iesniegšanas vai kā daļu no pārstrukturēšanas plāna ir aicinātas iesniegt kapitāla piesaistīšanas plānu. Kapitāla piesaistīšanas plānā ir jāietver galvenokārt bankas pasākumi kapitāla piesaistīšanai un iespējamie bankas akcionāru un pakārtoto kreditoru sloga sadalīšanas pasākumi.

30.

Kapitāla piesaistīšanas plānam, ko papildina bankas veikts rūpīgs aktīvu kvalitātes pārskats un mērķtiecīgs kapitāla pietiekamības novērtējums, ir jānodrošina iespēja dalībvalstij kopā ar Komisiju un kompetento uzraudzības iestādi precīzi noteikt bankas (atlikušā) kapitāla iztrūkumu, kas jāsedz, izmantojot valsts atbalsta līdzekļus. Saistībā ar jebkādu šādu atlikušā kapitāla iztrūkumu, kas jāsedz, izmantojot valsts atbalsta līdzekļus, ir obligāti jāiesniedz pārstrukturēšanas plāns.

31.

Pārstrukturēšanas plānu, kas ietver pārstrukturēšanas atbalstu, izņemot prasības par kapitāla piesaistīšanu un sloga sadalījumu, kas saskaņā ar 32. līdz 34. punktu jāiekļauj kapitāla piesaistīšanas plānā, ko iesniedz pirms pārstrukturēšanas plāna vai kā šā plāna daļu, arī turpmāk novērtēs saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu.

3.1. Kapitāla iztrūkuma novēršana – pirmspaziņošana un paziņošana par pārstrukturēšanas atbalstu

32.

Tiklīdz ir konstatēts kapitāla iztrūkums, kura novēršanai varētu būt vajadzīgs valsts atbalsts, dalībvalstij ir jāievieš visi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt šāda iztrūkuma kompensēšanas radītās izmaksas. Tādēļ dalībvalstis tiek aicinātas sazināties ar Komisiju pirmspaziņošanas posmā. Šajās brīvprātīgajās apspriedēs pirmspaziņošanas posmā Komisija piedāvās savu atbalstu attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalsta saderības nodrošināšanu un jo īpaši – attiecībā uz sloga sadalīšanas prasību ieviešanu saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Pirmspaziņošanas posma pamats būs kapitāla piesaistīšanas plāns, ko izstrādājusi dalībvalsts un banka un ko apstiprinājusi kompetentā uzraudzības iestāde. Šajā plānā:

a)	jāuzskaita bankas plānotie pasākumi kapitāla piesaistīšanai un (iespējamie) bankas akcionāru un pakārtoto kreditoru sloga sadalīšanas pasākumi;

b)	jāiekļauj aizsardzības pasākumi, lai novērstu līdzekļu aizplūšanu no bankas, kas varētu notikt, piemēram, tad, ja banka iegādātos citu uzņēmumu akcijas vai veiktu dividenžu un kuponu maksājumus.

33.	Dalībvalstij jānodrošina kapitāla iztrūkuma noteikšanai paredzēta sīki izstrādāta metodika un ievaddati, ko apstiprinājusi kompetentā uzraudzības iestāde. Šī metodika jāizstrādā komercdarbības nozares līmenī.

34.

Pēc tam, kad iesniegts kapitāla piesaistīšanas plāns un iekļauti bankas aktīvu kvalitātes pārskata rezultāti un mērķtiecīgs kapitāla pietiekamības novērtējums, dalībvalstij jānosaka atlikušā kapitāla iztrūkums, kas jāsedz, izmantojot valsts atbalstu. Komisija piedāvās dalībvalstij apspriest pārstrukturēšanas plānu pirms tā paziņošanas. Tiklīdz ir panākta vienošanās par pārstrukturēšanas plānu, dalībvalsts var oficiāli to paziņot. Komisija jebkuru rekapitalizācijas vai samazinātu aktīvu pasākumu, ko īsteno kā pārstrukturēšanas atbalstu, var apstiprināt tikai pēc tam, kad panākta vienošanās par pārstrukturēšanas plānu.

3.1.1. Bankas pasākumi kapitāla piesaistīšanai

35.

Kompetentās uzraudzības iestādes apstiprinātajā kapitāla piesaistīšanas plānā saņēmējam jānorāda un iespējamā apmērā, neapdraudot iestādes dzīvotspēju, jāveic visi kapitāla piesaistīšanas pasākumi, kurus ir iespējams īstenot. Šajos pasākumos jo īpaši jāiekļauj:

a)	tiesību jautājumi;

b)	pakārtotu parāda instrumentu brīvprātīga pārvēršana pašu kapitālā, pamatojoties uz riska radītu stimulu;

c)	saistību pārvaldības pasākumi, kam principā jābūt 100 % vērstiem uz kapitāla veidošanu, ja kapitāla iztrūkumu nav iespējams novērst pilnībā un tāpēc ir vajadzīgs valsts atbalsts;

d)	kapitālu veidojoša aktīvu un portfeļu pārdošana;

e)	portfeļu pārvēršana vērtspapīros, lai veidotu kapitālu no darbībām, kas nav galvenās darbības;

f)	peļņas saglabāšana;

g)	citi pasākumi, kas samazina kapitāla vajadzības.

36.	Ja kapitāla piesaistīšanas plānā minētie pasākumi ir norādīti kā tādi, ko nav iespējams īstenot sešos mēnešos pēc šā plāna iesniegšanas, Komisija apspriedīsies ar kompetento uzraudzības iestādi, lai novērtētu, vai ierosinātie pasākumi ir jāuzskata par kapitāla piesaistīšanas pasākumiem.

37.

Ir jābūt stimuliem, kas banku vadību mudinātu īstenot vērienīgu pārstrukturēšanu labvēlīgos periodos un tādējādi samazināt nepieciešamību pēc valsts atbalsta. Tāpēc, ja valsts atbalsta izmantošanu būtu bijis iespējams novērst, veicot atbilstīgas un savlaicīgas pārvaldības darbības, jebkurai iestādei, kas prasa valsts atbalstu pārstrukturēšanai vai organizētai likvidēšanai, parasti būtu jānomaina bankas izpilddirektors, kā arī attiecīgā gadījumā citi valdes locekļi.

38.

Šo pašu iemeslu dēļ šādām iestādēm būtu jāpiemēro stingra vadītāju atalgojuma politika. Tāpēc ir jānosaka vadītāju atalgojuma maksimālā robeža, ko papildina stimuli, kas nodrošina, lai banka, īstenojot savu pārstrukturēšanas plānu, censtos sasniegt uzņēmuma ilgtspējas un ilgtermiņa mērķus. Tādējādi jebkurai bankai, kas saņem valsts atbalstu rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu veidā, kopējais darbinieku, tostarp valdes locekļu un augstākās vadības, atalgojums ir jāsamazina līdz atbilstīgam līmenim. Šajā kopējā atalgojuma maksimālajā summā jāiekļauj visi iespējamie fiksētie un mainīgie elementi un pensijas, un šai summai ir jāatbilst ES Kapitāla prasību direktīvas (CRD IV) (14) 93. un 94. pantam.

Tādējādi jebkuras šādas personas kopējā atalgojuma summa nedrīkst pārsniegt summu, kas ir 15 reizes lielāka par vietējo algu valstī tajā dalībvalstī, kurā saņēmējs ir reģistrēts (15), vai ir 10 reizes lielāka par saņēmējas bankas darbinieku vidējo algu.

Atalgojuma ierobežojumi jāpiemēro līdz pārstrukturēšanas perioda beigām vai līdz brīdim, kamēr banka ir atmaksājusi valsts atbalstu, atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem pienāk ātrāk.

39.	Jebkura banka, kas saņem valsts atbalstu rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, principā nedrīkst maksāt atlaišanas pabalstus, kuru apmērs pārsniedz tiesību aktos vai līgumā noteikto apmēru.

3.1.2. Akcionāru un pakārtoto kreditoru sloga sadalījums

40.	Valsts atbalsts var veicināt bezatbildīgas rīcības risku un mazināt tirgus disciplīnu. Lai mazinātu bezatbildīgas rīcības risku, atbalsts jāpiešķir tikai saskaņā ar noteikumiem, kas ietver atbilstīgu sloga sadalījumu starp esošajiem bankas ieguldītājiem.

41.

Pēc tam, kad zaudējumu kompensēšanai izmantots pašu kapitāls, atbilstīgs sloga sadalījums parasti ietvers hibrīdkapitāla turētāju un pakārtoto parādu turētāju ieguldījumu. Hibrīdkapitāla un pakārtotā parāda turētājiem ir jāiegulda līdzekļi, lai maksimāli samazinātu kapitāla iztrūkumu. Šāds ieguldījums var būt vai nu pārvēršana pirmā līmeņa pamata kapitālā (16), vai instrumentu pamatsummas norakstīšana. Jebkurā gadījumā likumīgi iespējamā apmērā ir jānovērš saņēmēja naudas aizplūšana šādu vērstpapīru turētājiem.

42.

Komisija neprasīs veikt iemaksas augstākas prioritātes parādu turētājiem (jo īpaši apdrošinātu noguldījumu, neapdrošinātu noguldījumu, obligāciju un visu pārējo augstākas prioritātes parādu turētājiem) kā obligātu sloga sadalījuma elementu saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, neliekot šos parādus pārvērst ne kapitālā, nedz arī norakstīt instrumentus.

43.

Ja kapitāla attiecība bankā, kas konstatējusi kapitāla iztrūkumu, ir lielāka par ES regulējumā noteikto minimumu, bankai parasti būtu jāspēj atjaunot kapitāla stāvokli saviem spēkiem, jo īpaši, izmantojot kapitāla piesaistīšanas pasākumus, kas noteikti 35. punktā. Ja nav citu iespēju, tostarp nekādu citu uzraudzības darbību, piemēram, agrīnas intervences pasākumu vai citu kompensācijas darbību, lai novērstu iztrūkumu, ko apstiprinājusi kompetentā uzraudzības iestāde vai noregulējuma iestāde, pakārtotais parāds pirms valsts atbalsta piešķiršanas principā ir jāpārvērš pašu kapitālā.

44.

Gadījumos, kad banka vairs neatbilst obligātajām regulējumā noteiktām kapitāla prasībām, pakārtotais parāds principā ir jāpārvērš vai jānoraksta pirms valsts atbalsta piešķiršanas. Valsts atbalsts ir jāpiešķir tikai pēc tam, kad jebkuru zaudējumu kompensēšanai pilnībā ir ieguldīts pašu kapitāls, hibrīdkapitāls un pakārtotais parāds.

45.

Izņēmumu no 43. un 44. punktā minētajām prasībām var pieļaut, ja šādu pasākumu īstenošana varētu apdraudēt finansiālo stabilitāti vai izraisīt nesamērīgas sekas. Šis izņēmums varētu attiekties uz gadījumiem, kad paredzamā atbalsta summa ir neliela, salīdzinot ar bankas riska svērtajiem aktīviem, un kapitāla iztrūkums ir ievērojami samazināts, jo īpaši piemērojot kapitāla piesaistīšanas pasākumus, kā noteikts 35. punktā. Nesamērīgas sekas vai finansiālās stabilitātes apdraudējumu varētu novērst arī, pārskatot kapitāla iztrūkuma mazināšanas pasākumu secību.

46.	Saistībā ar 43. un 44. punkta īstenošanu ir jāievēro princips “neviens kreditors nav sliktāks par citiem” (17). Tādējādi pakārtotie kreditori ekonomiskā ziņā nesaņems mazāku summu par to, kādu tie būtu saņēmuši, ja valsts atbalsts nebūtu piešķirts.

3.1.3. Līdzekļu aizplūdes novēršana pirms pārstrukturēšanas lēmuma pieņemšanas

47.

Lai ierobežotu atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam, iespējami agrākā posmā ir jānovērš līdzekļu aizplūšana. Tādēļ Komisija uzskata, ka no brīža, kad bankai ir zināmas vai būtu bijušas jāzina kapitāla vajadzības, bankai ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai saglabātu līdzekļus. Proti, no minētā brīža iestādes, kuras ir konstatējušas vai kurām būtu bijis jākonstatē kapitāla vajadzības, nedrīkst:

a)	veikt akciju dividenžu vai hibrīdkapitāla instrumentu kuponu (vai jebkuru citu instrumentu, kuriem kuponu maksājumi ir diskrecionāri) maksājumus;

b)	pirkt savas akcijas vai bez Komisijas iepriekšējas atļaujas pārstrukturēšanas periodā izplatīt hibrīdkapitāla instrumentus;

atpirkt hibrīdkapitāla instrumentus, izņemot gadījumus, kad šāds pasākums, iespējams, apvienojot to ar citiem pasākumiem, ļauj iestādei pilnībā kompensēt kapitāla iztrūkumu un tiek veikts pietiekami tuvu pašreizējam tirgus līmenim (18) un ne vairāk kā 10 % virs tirgus cenas; jebkuru atpirkšanas pasākumu iepriekš apstiprina Komisija;

d)	veikt jebkādus kapitāla pārvaldības darījumus bez Komisijas iepriekšējas atļaujas;

e)	iesaistīties agresīvās komercdarbībās; un

iegādāties akcijas uzņēmumos neatkarīgi no tā, vai šis darījums ir aktīvu vai akciju nodošana. Šī prasība neattiecas uz: i) iegādi, ko veic, īstenojot bankas parasto komercdarbību saistībā ar esošajiem prasījumiem pret grūtībās nonākušiem uzņēmumiem; un ii) akciju iegādi uzņēmumos ar nosacījumu, ka samaksātā pirkuma cena ir mazāka par 0,01 % no iestādes pēdējās pieejamās bilances apmēra tajā brīdī un ka kopējā pirkuma cena, kas samaksāta par visām šādām iegādēm no tā brīža līdz pārstrukturēšanas beigām ir mazāka par 0,025 % no iestādes pēdējās pieejamās bilances apmēra tajā brīdī; iii) uzņēmuma iegādi pēc Komisijas atļaujas saņemšanas, ja – izņēmuma apstākļos – ir jāatjauno finansiālā stabilitāte vai jānodrošina efektīva konkurence;

g)	veidot reklāmu, kurā ir atsauce uz valsts atbalstu, un izmantot jebkādas agresīvas komercstratēģijas, kuras nevarētu būt iespējamas bez dalībvalsts atbalsta.

48.

Tā kā ir jānodrošina atbalsta samazināšana līdz nepieciešamajam minimumam, ja banka veic darbības, kas neatbilst 47. punktā uzskaitītajām prasībām brīdī, kad tai būtu bijis jākonstatē, ka veiksmīgas komercdarbības nodrošināšanai ir vajadzīgs papildu kapitāls, Komisija, lai nodrošinātu konkurences traucējumu ierobežošanai vajadzīgo pasākumu īstenošanu, papildinās atbalsta summu ar tādu summu, kas ir līdzvērtīga aizplūdušo līdzekļu apmēram.

3.1.4. Pārstrukturēšanas atbalsta izmantošana atlikušā kapitāla iztrūkuma segšanai

49.

Ja pēc kapitāla piesaistīšanas un sloga sadalījuma pasākumu īstenošanas joprojām ir kapitāla iztrūkums, principā to var segt, izmantojot valsts veiktu rekapitalizāciju, samazinātu aktīvu pasākumus vai abu šo pasākumu kopumu. Lai nodrošinātu šāda atbalsta saderību, ir jāiesniedz Komisijai pārstrukturēšanas plāns, kam ir jāatbilst attiecīgajām krīzes paziņojumu nodaļām.

3.2. Glābšanas atbalsts rekapitalizācijas un samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā

50.

Tiklīdz Komisija sāk piemērot šajā paziņojumā noteiktos principus, dalībvalstij pārstrukturēšanas plāns būs jāpaziņo Komisijai un pirms jebkādu rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu pasākumu īstenošanas jāsaņem valsts atbalsta apstiprinājums. Tomēr izņēmuma gadījumā pirms pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas Komisija var atļaut dalībvalstij šādus pasākumus piemērot īslaicīgi kā glābšanas atbalstu, ja šādi pasākumi ir vajadzīgi, lai saglabātu finansiālo stabilitāti. Ja dalībvalsts izmanto šo punktu par finansiālo stabilitāti, Komisija kompetentajai uzraudzības iestādei pieprasīs ex ante analīzi, kas apstiprina faktisko (nevis prognozēto) kapitāla iztrūkumu, kura dēļ, ja šādi pasākumi netiks veikti, uzraudzības iestāde varētu nekavējoties anulēt iestādes banku darbības licenci. Turklāt jebkurai šādai analīzei būs jāpierāda, ka ārkārtas risku finansiālajai stabilitātei nevar novērst ar privātu kapitālu pietiekami īsā laikā vai ar jebkādiem citiem mazāk traucējošiem pagaidu pasākumiem, piemēram, valsts garantiju.

51.

Par visiem pasākumiem, kas atbilst 50. punktam, ir jāziņo Komisijai. Lai Komisija uz laiku apstiprinātu šādu pasākumu, attiecībā uz to ir jāievēro noteikumi, ar kuriem regulē šādu pasākumu atlīdzību un sloga sadalījumu, kas paredzēti Rekapitalizācijas paziņojumā un 2011. gada Paziņojumā par termiņa pagarinājumu un, ja piemērojams, Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā.

52.

Turklāt glābšanas atbalsts rekapitalizācijas un samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā nedrīkst būt pretrunā prasībām par sloga sadalījumu, kas noteiktas šajā paziņojumā. Tāpēc vajadzīgie sloga sadalījuma pasākumi ir jāievieš kā glābšanas atbalsta daļa vai rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu pasākumi ir jāīsteno tādā veidā, lai sloga sadalījuma pasākumus būtu iespējams īstenot ex post. Šādu ex post īstenošanu var panākt, piemēram, veicot pašu kapitāla rekapitalizāciju tādā veidā, lai tam būtu augstāka prioritāte nekā esošajam kapitālam un pakārtotiem parāda instrumentiem, vienlaikus nodrošinot atbilstību piemērojamai regulējuma un uzraudzības sistēmai.

53.

Pēc glābšanas atbalsta apstiprināšanas dalībvalstij divos mēnešos pēc datuma, kad pieņemts lēmums par īslaicīga atbalsta apstiprināšanu, ir jāiesniedz pārstrukturēšanas plāns saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu. Pārstrukturēšanas plāns tiks novērtēts saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu, ņemot vērā sloga sadalījuma principus, kas aprakstīti šajā paziņojumā.

3.3. Nelielu iestāžu rekapitalizācijas un pārstrukturēšanas shēmas

54.

Nelielām bankām piešķirts atbalsts ietekmē konkurenci mazākā mērā nekā atbalsts, kas piešķirts lielākām bankām. Tāpēc – un lai nodrošinātu samērīgu administratīvo apstrādi – attiecībā uz nelielām bankām piemērota ir vienkāršāka procedūra, vienlaikus nodrošinot konkurences traucējumu maksimālu samazināšanu. Tādēļ Komisija ir gatava apstiprināt nelielu iestāžu rekapitalizācijas un pārstrukturēšanas shēmas, ja šādām shēmām ir skaidri uzdevumi un tās paredzēts īstenot sešos mēnešos, ar nosacījumu, ka tajās ir ievēroti krīzes paziņojumos noteiktie principi un jo īpaši – šajā paziņojumā noteiktās sloga sadalījuma prasības. Turklāt jebkuras šādas shēmas ir jāpiemēro tikai bankām, kuru bilances kopsumma nav lielāka par EUR 100 miljoniem. To banku, kuras saņem atbalstu saskaņā ar minēto shēmu, kopējā bilances summa nedrīkst būt lielāka par 1,5 % no attiecīgās dalībvalsts iekšējā tirgus banku aktīvu kopējās summas.

55.	Komisija novērtēs visas šādas shēmas, lai pārbaudītu, vai tās ir sasniegušas tajās izvirzīto mērķi un ir īstenotas pareizi. Tādēļ sešus mēnešus pēc shēmas apstiprināšanas dalībvalstij ir jāiesniedz ziņojums par shēmas izmantošanu.

4. GARANTIJAS UN LIKVIDITĀTES ATBALSTS, KO SNIEDZ NEATKARĪGI NO CENTRĀLĀS BANKAS LIKVIDITĀTES NODROŠINĀJUMA

56.

Likviditātes atbalsts un saistību garantijas īslaicīgi stabilizē bankas bilances saistību pusi. Tādēļ atšķirībā no rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu pasākumiem, kas principā ir jāveic pirms attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi pārstrukturēšanas plānu un šos pasākumus iepriekš ir apstiprinājusi Komisija, Komisija var piekrist, ka dalībvalstis paziņo garantiju un likviditātes atbalstu, kas jāpiešķir pēc tam, kad tas apstiprināts kā īslaicīgs glābšanas atbalsts pirms pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas.

57.	Par garantijas un likviditātes atbalstu Komisijai var paziņot atsevišķi; turklāt likviditātes pasākumu shēmas Komisija var arī apstiprināt uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

58.

Šādas shēmas drīkst piemērot tikai bankām, kurām nav kapitāla iztrūkuma. Ja bankai, kurai ir kapitāla iztrūkums, nekavējoties vajadzīga likviditāte, Komisijai par to ir jāpaziņo atsevišķi (19). Šādos apstākļos Komisija mutatis mutandis piemēros 32. līdz 34. punktā paredzēto procedūru, iekļaujot prasību par pārstrukturēšanas vai likvidēšanas plānu, izņemot gadījumus, kad atbalsts ir atmaksāts divos mēnešos.

59.

Lai saņemtu Komisijas apstiprinājumu, garantiju un likviditātes atbalstam ir jāatbilst šādām prasībām:

a)	garantijas var piešķirt tikai kredītiestādes augstākas prioritātes parāda vērstpapīru jaunai emisijai (pakārtots parāds nav iekļauts);

garantijas var piešķirt tikai parāda instrumentiem, kuru atmaksāšanas termiņš ir no trīs mēnešiem līdz pieciem gadiem (vai maksimāli septiņi gadi – segtām obligācijām); garantijas, ko piešķir parāda instrumentiem, kuru atmaksāšanas termiņš ir ilgāks par trīs gadiem, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, ir jāierobežo līdz trešdaļai no konkrētai bankai piešķirto nesamaksāto garantiju summas;

c)	valsts garantiju atlīdzības minimālajam līmenim ir jāatbilst formulai, kas noteikta 2011. gada Paziņojumā par termiņa pagarinājumu;

divu mēnešu laikā jāiesniedz Komisijai pārstrukturēšanas plāns par jebkuru kredītiestādi, kurai piešķirtas garantijas par jaunām vai atjauninātām saistībām, kuru nesamaksāto garantēto saistību kopējā summa (ieskaitot garantijas, par kurām panākta vienošanās pirms šā lēmuma pieņemšanas) jaunas garantijas piešķiršanas brīdī gan par 5 % pārsniedz kopējo saistību attiecību, gan kopējo summu EUR 500 miljonu apmērā;

e)	jebkurai kredītiestādei, kas prasa piešķirt garantiju, divu mēnešu laikā pēc garantijas izmantošanas ir jāiesniedz konkrēts pārstrukturēšanas vai likvidēšanas plāns;

f)	garantiju un likviditātes atbalsta saņēmēji nedrīkst izmantot reklāmas vajadzībām atsauces uz valsts atbalstu, un īstenot jebkādas agresīvas komerciālas stratēģijas, kuras nevarētu būt iespējamas bez dalībvalsts atbalsta.

60.

Attiecībā uz garantiju un likviditātes atbalsta shēmām ir jāievēro šādi papildu kritēriji:

a)	shēma attiecas tikai uz bankām, kurām nav kapitāla iztrūkuma, ko saskaņā ar 28. punktu apstiprinājusi kompetentā uzraudzības iestāde;

b)	garantijas, kuru atmaksāšanas termiņš ir ilgāks par trīs gadiem, ir jāierobežo līdz trešdaļai no konkrētai bankai piešķirto garantiju summas;

c)	dalībvalstīm ik pēc trīs mēnešiem Komisijai jāziņo par: i) shēmas darbību, ii) garantēto parāda vērstpapīru emisiju un iii) faktiski piemēroto maksu;

d)	dalībvalstīm ziņojumi par shēmas darbību jāpapildina ar pieejamu atjauninātu informāciju par salīdzināmu negarantētu parāda vērtspapīru emisijas izmaksām (veids, apjoms, novērtējums, valūta).

61.

Izņēmuma gadījumos var apstiprināt arī garantijas, kas sedz Eiropas Investīciju bankas iesaistīšanos riska darījumos ar bankām nolūkā atjaunot aizdevumus reālajai ekonomikai valstīs, kurās ir ārkārtīgi sarežģīti aizņemšanās nosacījumi, salīdzinot ar Savienības vidējo līmeni. Novērtējot šādus pasākumus, Komisija jo īpaši pārbaudīs, vai tie nerada nevajadzīgas priekšrocības, ko šīs bankas varētu izmantot, lai, piemēram, attīstītu citus komercdarbības veidus. Šādas garantijas var piešķirt tikai uz laikposmu, kas nav ilgāks par septiņiem gadiem. Ja Komisija šādas garantijas ir apstiprinājusi, bankai automātiski nav jāiesniedz pārstrukturēšanas plāns.

5. CENTRĀLO BANKU NODROŠINĀTA LIKVIDITĀTE UN NOGULDĪJUMU GARANTIJU SHĒMU UN NOREGULĒJUMA FONDU INTERVENCE

62.

Centrālo banku parastajām bankas darbībām, kas saistītas ar monetāro politiku, piemēram, atvērtā tirgus darbībām un pastāvīgajām kredītlīnijām, nepiemēro valsts atbalsta noteikumus. Mērķtiecīgu atbalstu konkrētai kredītiestādei (parasti to dēvē par “ārkārtas likviditātes palīdzību”) var uzskatīt par valsts atbalstu, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi (20):

a)	likviditātes nodrošināšanas, kas notiek ārkārtas apstākļos un neietilpst plašākā atbalsta kopumā, brīdī kredītiestādei īslaicīgi nav likviditātes, bet tā ir maksātspējīga;

b)	ja kredītlīnija ir pilnībā nodrošināta un nodrošinājumam piemēro samazinājumu attiecībā uz tā kvalitāti un tirgus vērtību;

c)	centrālā banka piemēro saņēmējam soda procentu likmi;

d)	pasākums tiek veikts pēc centrālās bankas pašas iniciatīvas, un to nepapildina nekādas pretgarantijas, ko sniedz valsts.

63.

Noguldījumu garantiju fondu intervenci, ko izmanto noguldījumu atmaksāšanai noguldītājiem saskaņā ar dalībvalsts pienākumiem, kas noteikti Direktīvā 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (21), neuzskata par valsts atbalstu (22). Tomēr šāda vai līdzīga finansējuma izmantošanu nolūkā atbalstīt kredītiestādes pārstrukturēšanu var uzskatīt par valsts atbalstu. Lai gan minētā finansējuma izcelsme var būt privātajā sektorā, tomēr to var uzskatīt par atbalstu, ciktāl tas nonāk valsts kontrolē un ciktāl lēmums par finansējuma izmantošanu ir attiecināms uz valsti (23). Šādas intervences veidā sniegtā valsts atbalsta saderību Komisija novērtēs saskaņā ar šo paziņojumu.

64.	Lai noteiktu, vai valsts atbalsts, kas sniegts noregulējuma fonda intervences veidā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, Komisija to novērtēs saskaņā ar šo paziņojumu.

6. ĪPAŠI APSVĒRUMI SAISTĪBĀ AR LIKVIDĀCIJAS ATBALSTU

6.1. Vispārīgie principi

65.

Dalībvalstis jāmudina veicināt tādu tirgus dalībnieku darbības pārtraukšana, kas nav dzīvotspējīgi, vienlaikus nodrošinot iespēju veikt organizētu izstāšanās procedūru, lai saglabātu finansiālo stabilitāti. Ja nav ticams, ka kredītiestāde spēs atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju, vienmēr ir jāapsver grūtībās nonākušas kredītiestādes organizētas likvidēšanas iespēja.

66.

Komisija atzīst, ka, ņemot vērā kredītiestāžu specifiku un tādu mehānismu trūkumu, kas nodrošinātu iespēju kredītiestāžu noregulējumu veikt, neapdraudot finansiālo stabilitāti, var būt neiespējami likvidēt kredītiestādi saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Tādēļ valsts atbalstu, kas piešķirts bankrotējušu kredītiestāžu likvidēšanai, var uzskatīt par saderīgu atbalstu, kam jāatbilst 44. punktā norādītajām prasībām.

67.

Organizētas likvidācijas mērķim jābūt grūtībās nonākušās kredītiestādes darbības pārtraukšanai uz noteiktu laiku. Šis mērķis paredz, ka netiek uzsākti jauni darījumi ar trešām pusēm. Tomēr šīs prasības izpilde neliedz turpināt pašreizējo komercdarbību, ja tādā veidā iespējams samazināt likvidēšanas izmaksas. Turklāt likvidēšanas gaitā, izmantojot konkursa procedūru, cik vien iespējams jācenšas izpārdot komercdarījumu daļas vai aktīvus. Organizēti īstenojot likvidēšanas procedūru, jāpanāk, ka jebkuru aktīvu pārdošanas procedūru mērķis būtu likvidēšanas izmaksu samazināšana.

68.	Grūtībās nonākušu kredītiestāžu likvidēšanai dalībvalstis var izvēlēties dažādus instrumentus. Visiem valsts atbalsta pasākumiem, ko īsteno šādas likvidēšanas atbalstam, ir jāatbilst 69. līdz 82. punktā noteiktajiem principiem.

6.2. Likvidācijas atbalsta apstiprināšanas nosacījumi

69.	Dalībvalstīm ir jāiesniedz kredītiestāžu pareizas likvidēšanas plāns.

70.	Komisija īstenojamo atbalsta pasākumu saderību novērtēs, ņemot vērā kredītiestāžu noregulējumu saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, mutatis mutandis, kādi attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu paredzēti Pārstrukturēšanas paziņojuma 2., 3. un 4. iedaļā.

71.	Organizētas likvidācijas kārtībai jāņem vērā apsvērumi, kas pausti 72. līdz 78. punktā.

6.2.1. Likvidācijas izmaksu ierobežošana

72.

Dalībvalstīm ir jāpierāda, ka atbalsts efektīvi nodrošinās kredītiestādes organizētu likvidāciju, vienlaikus ierobežojot atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam, kas vajadzīgs, lai likvidācijas procesā nodrošinātu iestādes darbību, ņemot vērā izvirzīto mērķi un ievērojot šajā paziņojumā noteiktās sloga sadalījuma prasības.

6.2.2. Konkurences traucējumu ierobežošana

73.	Lai novērstu nevajadzīgus konkurences traucējumus, likvidēšanas posms maksimāli jāsaīsina līdz tādam periodam, kas noteikti nepieciešams, lai veiktu organizētu likvidāciju.

74.

Kamēr atbalstu saņēmusī kredītiestāde turpina darbību, tā nedrīkst aktīvi konkurēt tirgū vai veikt jebkādas jaunas darbības. Tai faktiski jānodrošina tikai tādu darbību turpināšana un pabeigšana, kuras vēl jāveic saistībā ar esošajiem klientiem. Jebkurām jaunām darbībām ar esošajiem klientiem ir jābūt saistītām tikai ar esošo līgumu noteikumu grozījumiem un esošo aizdevumu pārstrukturēšanu ar nosacījumu, ka šādi grozījumi uzlabos attiecīgo aktīvu neto pašreizējo vērtību.

75.	Likvidējamās kredītiestādes cenu noteikšanas politika jāveido tā, lai mudinātu klientus meklēt pievilcīgākas alternatīvas.

76.

Ja ir vajadzīga bankas darbības licence, piemēram, atlikušajai bankai vai pagaidu iestādei, kas izveidota tikai tādēļ, lai organizēti likvidētu kredītiestādi (“pagaidu banka”), tai jāattiecas tikai uz darbībām, kas ir tieši nepieciešamas, lai īstenotu likvidāciju. Kompetentajai uzraudzības iestādei iespējami drīz ir jāanulē bankas darbības licence.

6.2.3. Sloga sadalījums

77.	Organizētas likvidācijas procesā jācenšas samazināt bezrūpīgas rīcības risku, jo īpaši, novēršot papildu atbalsta piešķiršanu akcionāru un pakārtoto parādu turētāju labā. Tādēļ akcionāru un pakārtotā parāda turētāju prasījumus nedrīkst pārvirzīt uz turpmākajām saimnieciskajām darbībām.

78.	Nodaļas 3.1.2. un 3.1.3. noteikumi jāievēro mutatis mutandis.

6.3. Kredītiestādes pārdošana organizētas likvidācijas procedūrā

79.

Kredītiestādes pārdošana organizētas likvidācijas procedūrā var ietvert valsts atbalstu pircējam, izņemot gadījumus, kad pārdošanu veic atklāti un beznosacījumu konkursa kārtībā un aktīvus iegūst vairāksolītājs. Attiecīgos gadījumos, rīkojot šādu konkursu, jānodrošina iespēja pārdot iestādes daļas dažādiem solītājiem.

80.

Jo īpaši, nosakot, vai attiecīgā gadījumā ir sniegts atbalsts kredītiestādes vai tās daļu pircējam, Komisija pārbaudīs, vai:

a)	pārdošanas procedūra ir atklāta, beznosacījumu un nediskriminējoša;

b)	pārdošana tiek veikta saskaņā ar tirgus noteikumiem;

c)	kredītiestāde vai valdība – atkarībā no izvēlētās struktūras – aktīviem un attiecīgajām saistībām nosaka maksimālu pārdošanas cenu.

81.	Ja Komisija konstatē atbalstu pircējam, Komisija šāda atbalsta saderību novērtēs atsevišķi.

82.

Ja atbalsts ir piešķirts pārdošanai paredzētai saimnieciskajai darbībai (nevis šādas darbības pircējam), šāda atbalsta saderību pārbauda atsevišķi saskaņā ar šo paziņojumu. Ja likvidācijas procesā tiek pārdots ekonomikas dalībnieks, kuram ir ievērojama daļa tirgū, Komisija novērtēs, vai ir vajadzīgi pasākumi, kas ierobežotu konkurences traucējumus, ko radījis šim ekonomikas dalībniekam piešķirtais atbalsts, un pārbaudīs pārdošanas procesā izveidotā dalībnieka dzīvotspēju. Dzīvotspējas novērtējumā Komisija pienācīgi ņems vērā pircēja lielumu un stabilitāti attiecībā pret iegūtās komercdarbības apmēru un stabilitāti.

6.4. Organizētas likvidācijas shēmu apstiprināšanas nosacījumi

83.	Grūtībās nonākušu kredītiestāžu problēmu risināšanai paredzētu režīmu ieviešana dalībvalstīs var būt saistīta ar iespēju piešķirt atbalstu, lai nodrošinātu grūtībās nonākušu kredītiestāžu organizētu likvidāciju, vienlaikus ierobežojot negatīvu plašāku ietekmi uz nozari un ekonomiku kopumā.

84.

Komisija uzskata, ka nelielu kredītiestāžu likvidācijas atbalsta shēmas (24) var apstiprināt ar nosacījumu, ka tās ir pienācīgi izstrādātas, lai nodrošinātu atbilstību 44. punktā noteiktajām prasībām par akcionāru un pakārtotā parāda turētāju sloga sadalījumu, kā arī lai novērstu bezrūpīgas rīcības risku un citas ar konkurenci saistītas problēmas.

85.	Šādu shēmu saderību novērtēs saskaņā ar noteikumiem 3. nodaļā. Tādēļ dalībvalstīm, paziņojot shēmu Komisijai, ir jāiesniedz precīza informācija par procedūru un saņēmēju iestāžu labā veiktās intervences nosacījumiem.

86.

Tā kā konkurences traucējumu pakāpe var atšķirties atbilstīgi saņēmējas iestādes raksturam un tās stāvoklim tirgū, var būt vajadzīgs atsevišķs novērtējums, lai nodrošinātu, ka process nerada nevajadzīgus konkurences traucējumus. Tādēļ atsevišķi ir jāziņo par atbalsta pasākumiem, ko saskaņā ar apstiprinātu shēmu īsteno kredītiestāžu labā, kuru kopējā aktīvu summa ir lielāka par EUR 3 000 miljoniem.

6.5. Uzraudzība

87.	Dalībvalstīm regulāri, vismaz reizi gadā, jāsniedz ziņojumi par jebkuras shēmas darbību, kas apstiprināta saskaņā ar 6.4. nodaļu. Šajos ziņojumos jāsniedz arī informācija par katru kredītiestādi, ko likvidē saskaņā ar 6.4. nodaļu.

88.

Lai Komisijai nodrošinātu iespēju uzraudzīt organizētas likvidācijas procesa virzību un tā ietekmi uz konkurenci, dalībvalstīm regulāri (vismaz reizi gadā) jāiesniedz ziņojumi par katras likvidējamās bankas likvidācijas procesa virzību un likvidācijas procedūras beigās – nobeiguma ziņojums. Konkrētos gadījumos, lai nodrošinātu atbilstību visiem atbalsta apstiprināšanas nosacījumiem un saistībām, var iecelt uzraudzības pilnvaroto vai atsavināšanas pilnvaroto, vai abus.

7. PIEMĒROŠANAS DATUMS UN ILGUMS

89.	Komisija šajā paziņojumā noteiktos principus piemēros no 2013. gada 1. augusta.

90.	Paziņojumus, ko Komisija reģistrēs pirms 2013. gada 1. augusta, izvērtēs saskaņā ar kritērijiem, kas ir spēkā paziņošanas brīdī.

91.

Pamatojoties uz šo paziņojumu, Komisija pārbaudīs, vai atbalsti, kas piešķirti bez Komisijas apstiprinājuma un kas tāpēc ir Līguma 108. panta 3. punkta pārkāpums, ir saderīgi ar iekšējo tirgu, ja daži vai visi šādi atbalsti ir piešķirti pēc paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

92.	Visos citos gadījumos tā pārbaudi veiks, pamatojoties uz krīzes paziņojumiem, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī.

93.	Komisija pārskatīs šo paziņojumu, kad tas tiks uzskatīts par vajadzīgu, jo īpaši, lai nodrošinātu atbilstību tirgus apstākļu vai regulatīvo noteikumu pārmaiņām, kas varētu ietekmēt Komisijas paredzētos noteikumus.

94.	Komisijas 2008. gada Banku darbības paziņojums ir atcelts no 2013. gada 31. jūlija.

95.	Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 47. punkts un 5. pielikums ir atcelti.

96.

Pārstrukturēšanas paziņojumu pielāgo šādi:

4. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Ja kāda finanšu iestāde ir saņēmusi valsts atbalstu, dalībvalstij ir jāiesniedz pārstrukturēšanas plāns, lai apstiprinātu konkrētās bankas ilgtermiņa dzīvotspēju neatkarīgi no valsts atbalsta.”;

4. zemsvītras piezīmi, kas attiecas uz 4. punktu, svītro;

7. punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu: “Komisija, ievērojot vispārējo situāciju finanšu nozarē, piemēros pamatprincipu par atbilstīgu sloga sadalījumu starp dalībvalstīm un saņēmējām bankām.”;

8. punktu svītro;

1. zemsvītras piezīmē, kas attiecas uz 21. punktu pirmo teikumu, aizstāj ar šādu: “Skatīt 2013. gada Banku darbības paziņojuma 6. iedaļu.”;

25. punktu aizstāj ar šādu: “Jebkura atkāpe no atbilstīga sloga sadalījuma ex ante, ko pirms pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas izņēmuma kārtā atļāva finansiālās stabilitātes dēļ, vēlākā laika posmā ir jākompensē ar turpmākiem ieguldījumiem pārstrukturēšanas pasākumos, piemēram, ar apvērses klauzulu un/vai visaptverošāku pārstrukturēšanu, tostarp papildu pasākumiem konkurences traucējumu ierobežošanā.”

(1) Paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi (“2008. gada Banku darbības paziņojums”) (OV C 270, 25.10.2008., 8. lpp.); Paziņojums par finanšu iestāžu rekapitalizāciju pašreizējās finanšu krīzes apstākļos – atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem (“Rekapitalizācijas paziņojums”) (OV C 10, 15.1.2009., 2. lpp.); Komisijas paziņojums par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas finanšu nozarē (“Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums”) (OV C 72, 26.3.2009., 1. lpp.); Paziņojums par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (“Pārstrukturēšanas paziņojums”) (OV C 195, 19.8.2009., 9. lpp.); Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2011. gada 1. janvāra atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (“2010. gada Paziņojums par termiņa pagarinājumu”) (OV C 329, 7.12.2010., 7. lpp.) un Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2012. gada 1. janvāra atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (“2011. gada Paziņojums par termiņa pagarinājumu”) (OV C 356, 6.12.2011., 7. lpp.).

(2) Skatīt 2011. gada Paziņojuma par termiņa pagarinājumu 14. punktu.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 6. jūnija priekšlikums direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu, COM(2012) 0280 final.

(4) Skatīt, piemēram, Pārstrukturēšanas paziņojuma 22. punktu.

(5) Turpat, 24. punkts.

(6) Sk. Konkurences ĢD dienestu 2010. gada 30. aprīļa darba dokumentu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu valsts garantiju shēmām, kas attiecas uz banku parādiem, ko izdod pēc 2010. gada 30. jūnija.

(7) Šajā paziņojumā ir noteikta prasība, ka neatkarīgi no atbalsta apmēra pārstrukturēšanas plāns ir jāiesniedz visām bankām, kas saņem valsts atbalstu rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu veidā.

(8) “Kompetentā uzraudzības iestāde” ir jebkura valsts kompetentā iestāde, ko iesaistītās dalībvalstis iecēlušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.), vai Eiropas Centrālā banka, veicot uzraudzības uzdevumus, kas noteikti 1. pantā Komisijas priekšlikumā Padomes regulai, ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku, ko īsteno attiecībā uz kredītiestādēm, kas reģistrētas dalībvalstī, kura piedalās vienotajā banku uzraudzības mehānismā.

(9) Skat. 1. zemsvītras piezīmi.

(10) Atbilstīgi definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) 4. panta 1. punktā.

(11) Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmā Direktīva 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīva 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu (OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/78/EK par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību (OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par piekļuvi kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību darbībai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(15) Saskaņā ar publikāciju ESAO tīmekļa vietnē sadaļā “Gada vidējais atalgojums salīdzināmu cenu izteiksmē par pēdējo pieejamo gadu” http://stats.oecd.org/Index.aspx

(16) Saskaņā ar 26. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(17) Piemēram, to var panākt, izveidojot kontrolakciju sabiedrību. Bankas iegāde tiktu reģistrēta kontrolakciju sabiedrības aktīvu pusē, toties pašu kapitāls, hibrīdkapitāls un pakārtotais parāds, kas bankai bija pirms valsts atbalsta intervences, ir reģistrējams kontrolakciju sabiedrības saistību pusē, piemērojot tādu pašu prioritāšu struktūru, kādā bankā bija pirms intervences.

(18) Piemēram, ja atpirkšanu veic, piemērojot atlaidi par divām procentpunktu zīmēm no tirgus cenas nominālās vērtības (vai tirgus neesamības gadījumā – tirgus cenas aizstājējas), lai gūtu peļņu, vai, ja atpirkšana ir daļa no apmaiņas, kas kredītiestādei nodrošina augstākas kvalitātes kapitālu, kas samazina iztrūkumu.

(19) Bankas, kuras šā paziņojuma spēkā stāšanās datumā jau ir saņēmušas apstiprinātu glābšanas atbalstu, bet vēl nav saņēmušas pārstrukturēšanas atbalsta galīgo apstiprinājumu, var saņemt atbalstu saskaņā ar likviditātes shēmu, par to iepriekš atsevišķi neziņojot.

(20) Šādos gadījumos pasākumi pēc tam tiks novērtēti kā pārstrukturēšanas plāna daļa.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.).

(22) Pēc analoģijas skatīt spriedumu lietā T-351/02 Deutsche Bahn/Komisija, 2006., Krājums, II-1047, kā arī sprieduma lietā C-460/07 Puffer, 2009., Krājums, I-3251, 70. punkts.

(23) Skatīt Dānijas iesniegto likvidēšanas shēmu (OV C 312, 17.11.2010, 5. lpp.).

(24) Skatīt, piemēram, N 407/10, Dānijas iesniegto likvidēšanas shēmu (OV C 312, 17.11.2010, 7. lpp.).

30.7.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/22

Komisijas lēmuma Kopsavilkums

(2013. gada 27. februārī),

ar kuru koncentrāciju atzīst par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību

(Lieta COMP/M.6663 – Ryanair/Aer Lingus III)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 1106 final)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 216/07

Komisija 2013. gada 27. februārī pieņēma lēmumu apvienošanās lietā saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (1) un jo īpaši minētās regulas 8. panta 3. punktu. Pilns lēmuma nekonfidenciālas versijas teksts lietas autentiskajā valodā ir pieejams Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/comm/competition/index_en.html

I. PUSES

(1)

Ryanair ir zemo cenu pārvadātājs, kas sniedz regulārus gaisa transporta pakalpojumus no punkta uz punktu galvenokārt Eiropā. Uzņēmuma flotē ir 294 gaisa kuģi un tam pieder 51 bāze visā Eiropā, no kurām svarīgākās bāzes ir Londonas Stanstedas, Briseles Šarleruā, Milānas Bergamo un Dublinas lidostā. Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) 2012. gada vasaras sezonā Ryanair apkalpoja 62 tuvos maršrutus no Dublinas.

(2)

Aer Lingus ir pārvadātājs ar bāzi Īrijā. Tas galvenokārt piedāvā regulārus gaisa transporta pakalpojumus no punkta uz punktu. Aer Lingus galvenā bāze atrodas Dublinas lidostā, no kurienes tas veic ievērojamu daļu no regulārajiem lidojumiem. Air Lingus (tostarp Aer Arann) 2012. gada vasaras sezonā apkalpoja 66 tuvos maršrutus no Dublinas. Aer Lingus nav nevienas aviokompāniju alianses dalībnieks, ir “atklātās tīkla arhitektūras” koncepcijas piekritējs un sakarā ar šo neitralitāti var veidot partnerattiecības ar visām aliansēm, papildus gaisa satiksmei no punkta uz punktu piedāvājot savienojumus ar galamērķiem visā pasaulē, izmantojot galvenās satiksmes mezglu lidostas.

(3)	Ryanair ir Aer Lingus mazākuma akcionārs, kuram pieder 29,82 % no Aer Lingus kopējā emitētā akciju kapitāla, un tādējādi Ryanair ir lielākais Aer Lingus akcionārs. Īrijas valdība (finanšu ministrs) ir nākamais lielākais akcionārs ar aptuveni 25,1 % lielu daļu.

II. DARBĪBA

(4)

Eiropas Komisija 2012. gada 24. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Apvienošanās regulas 4. pantu, kuras rezultāta uzņēmums Ryanair Holdings Plc (“Ryanair”, Īrija) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Aer Lingus Group Plc (“Aer Lingus”, Īrija) publiskā izsolē (“darījums”), kas izziņota 2012. gada 19. jūnijā.

III. KOPSAVILKUMS

(5)

Pēc tirgus izpētes pirmā posma Komisija secināja, ka uz darījumu attiecas Apvienošanās regulas darbības joma, un izteica nopietnas šaubas par tā saderību ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību. Tāpēc Komisija 2012. gada 29. augustā ierosināja lietu saskaņā ar Apvienošanās regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

(6)

Tirgus izpētes otrajā posmā apstiprinājās konkurences esība attiecībā uz vairākiem tirgiem, tāpēc 2012. gada 13. novembrī tika pieņemts iebildumu paziņojums. Pusēm bija iespēja paziņot savu viedokli, rakstiski atbildot uz iebildumu paziņojumu. Komisija 2012. gada 14. decembrī pusēm nosūtīja faktu vēstuli, uz kuru Ryanair atbildēja 2012. gada 20. decembrī.

(7)

Ryanair2012. gada 17. oktobrī iesniedza pirmo oficiālo saistību kopumu atbilstīgi Apvienošanās regulas 8. panta 2. punktam. Komisija nolēma, ka tirgus izpēte nebija pamatota, jo 2012. gada 17. oktobra saistības neietvēra visus maršrutus, kuros, kā iepriekš iebildumu paziņojumā tika secināts, darījums varētu radīt būtiskus traucējumus efektīvai konkurencei.

(8)

Ryanair2012. gada 7. decembrī iesniedza pārskatītu saistību versiju. Papildus minētajām iesniegtajām saistībām Komisija uzsāka tirgus izpēti. Pēc tirgus izpētes rezultātu saņemšanas Ryanair2013. gada 15. janvārī iesniedza grozītu saistību kopumu. Ņemot vērā otrās tirgus izpētes rezultātus, Ryanair2013. gada 1. februārī iesniedza pārskatītu saistību kopumu (turpmāk “galīgais saistību kopums”). Tika uzsākta trešā tirgus izpēte.

(9)	Tirgus izpētē konstatēja, ka Ryanair piedāvātais galīgais saistību kopums nevarēja novērst konstatētos būtiskos traucējumus efektīvai konkurencei.

(10)	Tāpēc Komisija 2013. gada 27. februārī atbilstīgi Apvienošanās regulas 8. panta 3. punktam pieņēma lēmumu, ar kuru darījumu atzīst par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību (“lēmums”).

IV. PASKAIDROJUMA RAKSTS

A. Konkrētie produktu tirgi

(11)	Gan Ryanair, gan Aer Lingus sniedz regulārus pasažieru gaisa transporta pakalpojumus EEZ, un to darbība pārklājas 46 maršrutos no Īrijas un uz to. Šis darījums neietekmē nevienu citu tirgu – tikai tirgu, kas saistīts ar pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem.

1. Tradicionālā “sākumpunkta/galapunkta” (O&D) pāru pieeja

(12)	Saskaņā ar lēmumu pieņemšanas praksi Komisija novērtēja darījumu, pamatojoties uz “sākumpunkta/galapunkta” (O&D) pilsētu pāru pieeju, kura atspoguļoja pieprasījuma aizstājamību. Tādējādi tika konstatēts, ka ikviena sākumpunkta un galapunkta kombinācija ir atsevišķs tirgus.

(13)

Turklāt šajā gadījumā Komisija uzskatīja, ka pasažieri saistītajos reisos nebija daļa no O&D pasažieru tirgus un ka nebija lietderīgi noteikt ne kopējo tirgu tuvo maršrutu lidojumiem no Īrijas un uz to, ņemot vērā, ka piedāvājuma aizstājamība starp dažādiem O&D bija ierobežota, ne tirgu “klientiem, kuriem nav svarīgs galamērķis”, ņemot vērā, ka lielākajai daļai pasažieru lidojums no Īrijas uz vienu galamērķi nebija vienkārši aizstājams ar lidojumu uz citu galamērķi.

2. Lidostu aizstājamība

(14)	Saskaņā ar iepriekšējo lēmumu pieņemšanas praksi, nosakot attiecīgo O&D tirgu pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem, Komisija pārbaudīja, vai pasažieri varētu uzskatīt par aizstājamiem lidojumus no/uz tādām lidostām, kuru darbības teritorija pietiekami savstarpēji pārklājas.

(15)

Novērtējot lidostu aizstājamību, Komisija izmantoja šādus pierādījumu kvalitatīvos un kvantitatīvos avotus: i) Komisijas precedenti un jo īpaši 2007. gada lēmums, kurā padziļināti tika novērtēta lidostu aizstājamība lidojumiem uz Īriju un no tās, ii) “pirmās starpnieklidostas” darbības teritorija 100 km/1 stundas brauciena attālumā no attiecīgās pilsētas centra, lai noteiktu, vai lidostas ir prima facie aizstājamas, iii) tirgus izpētes rezultāti, iv) Aer Lingus un Ryanair cenu uzraudzības rīcība, v) veids, kādā Ryanair pārdod savus pakalpojumus, un vi) cenu korelācijas analīze, kuru Komisija izmantoja kā kvantitatīvas informācijas avotu, izdarot secinājumus par tirgus definīciju. Komisija izdarīja secinājumus, apkopojot pierādījumus.

(16)

Šajā gadījumā regulāru gaisa transporta pakalpojumu aizstājamība no dažādām lidostām bija svarīga triju iemeslu dēļ: i) lai noteiktu, vai pušu darbība savstarpēji pārklājas, ii) lai novērtētu to aviokompāniju konkurences spiedienu, kuras darbojas citās lidostās, un iii) lai novērtētu ienākšanas tirgū iespējas attiecīgajās papildu lidostās.

(17)	Ryanair un Aer Lingus darbība savstarpēji pārklājās 16 maršrutos (2), kuros Aer Lingus un Ryanair lido starp tām pašām divām lidostām un par kuriem neizvirzīja lidostu aizstājamības jautājumu, jo netika noteiktas citas attiecīgās lidostas.

(18)

Vēl 10 maršrutos (3) Ryanair un Aer Lingus lido uz vienu un to pašu lidostu (“lidostu pāra” pieeja), lai gan sākumpunkta vai galapunkta pilsētā ir vairāk nekā viena lidosta. Dažos maršrutos viena no pusēm vai cita aviokompānija līdzīgi darbojās citā lidostā. Attiecībā uz šiem maršrutiem lidostu aizstājamība bija svarīga, jo īpaši, lai novērtētu pušu potenciālo konkurentu ienākšanas tirgū projektus. Tomēr, tā kā Komisija nekonstatēja nevienu ienākšanas tirgū/paplašināšanās plānu, kura rezultātā varētu notikt laicīga, iespējama un pietiekama ienākšana tirgū/paplašināšanās, lai izkliedētu bažas par attiecīgajos maršrutos konstatēto konkurenci, nebija jāizdara galīgais secinājums par minēto lidostu aizstājamību maršrutiem attiecīgi no Dublinas, Korkas un Šenonas.

(19)

Ryanair un Aer Lingus 19 maršrutos (“pilsētu pāri”) (4) lido no Īrijas uz dažādām galamērķu lidostām. Attiecībā uz šiem maršrutiem lidostu aizstājamība bija svarīga, lai noteiktu, vai pušu starpā notika savstarpēja pārklāšanās. Lēmumā tiek novērtēta aizstājamība attiecībā uz ievērojamu Aer Lingus un Ryanair pasažieru daļu, kuri ceļo no 17 lidostām (5) uz Dublinu, Korku, Šenonu vai Noku un otrādi.

(20)

Attiecībā uz atlikušo vienu papildu maršrutu Dublina–Bristole/Kārdifa/Eksetera jautājums par lidostu aizstājamību bija svarīgs tikai tāpēc, lai noskaidrotu, vai puses saskartos ar konkurences spiedienu, kuru rada lidojumi no Ekseteras uz Dublinu (tā kā puses lido uz vienu un to pašu lidostu (Bristole), nebija svarīgi noskaidrot, vai notika savstarpēja pārklāšanās).

(21)

Lēmumā secina, ka savstarpēji aizstājamas ir šādas lidostas maršrutos uz Dublinu, Korku, Šenonu vai Noku un no tām, bet jautājums par to, vai regulāri pasažieru gaisa transporta pakalpojumi no punkta uz punktu starp Dublinu vai Korku ir svarīgi un vai daži (6) lidostu pāri pieder pie tā paša tirgus, palika atklāts, jo tam nebija nekādas ietekmes uz konkurences novērtējumu.

Barselonas El Prat lidosta, Žirona un Reus lidosta	Londonas lidostas (Hītrova, Getvika, Stansteda, Lutona un City)	Stokholmas Arlanda un Skavsta
Bilbao un Santandera	Mančestra un Liverpūle (attiecībā uz Korku un Šenonu)	Tulūza un Karkasona
Birmingema un Austrummidlenda (attiecībā uz Korku)	Milānas Linate, Malpensa un Bergamo	Venēcija un Trevizo
Brisele un Šarleruā	Minhene un Memingene	Vīne un Bratislava
Glāzgova un Prestvika	Parīzes CDG, Bovē un Orlī	Varšava un Modlina
Frankfurte un Hāna	Romas Fumičīno un Čiampīno

3. Tiešo un netiešo lidojumu tirgus

(22)

Saskaņā ar Komisijas iepriekšējo lēmumu pieņemšanas praksi līmenis, kādā netiešos lidojumus var aizstāt ar tiešajiem lidojumiem, lielā mērā ir atkarīgs no lidojuma ilguma. Parasti jo garāks ir lidojums, jo lielāka ir iespējamība, ka netiešie lidojumi izdara konkurences spiedienu uz tiešajiem lidojumiem.

(23)

Komisija uzskatīja, ka, tā kā šajā gadījumā savstarpēji pārklājas tuvie maršruti (t. i., lidojuma ilgums nepārsniedz sešas stundas) vai vidēja maršruta lidojumi (maršruti, kas ilgst vairāk par trim stundām, kuros, veicot tiešos lidojumus, parasti neparedz iespēju atgriezties tajā pašā dienā), maz ticams, ka netiešie lidojumi rada konkurences spiedienu uz tiešajiem lidojumiem. Tomēr lēmumā secināts, ka jautājums par to, vai netiešie lidojumi piederētu tam pašam tirgum, var palikt atklāts, jo galu galā tas nemainītu konkurences novērtējuma rezultātu.

4. Pasažieru grupu nošķiršana

(24)

Komisija 2007. gada lēmumā secināja, ka nav lietderīgi noteikt atsevišķus tirgus dažādām pasažieru kategorijām, jo īpaši, pamatojoties uz konstatējumu, ka abas aviokompānijas neizturas diskriminējoši pret dažādiem pasažieru veidiem, izvēloties vienvirziena biļetes ar ierobežojumiem tikai tuvajiem maršrutiem. Šajā lietā Ryanair, Aer Lingus un lielākā daļa tirgus izpētes respondentu nonāca pie tā paša secinājuma.

(25)

Komisija secināja, ka nebija lietderīgi noteikt atsevišķus tirgus dažādām pasažieru kategorijām, nošķirot pasažierus, kam laiks ir ļoti svarīgs, no pasažieriem, kam laiks nav svarīgs, pasažierus, kas ceļo darījumu nolūkā, no pasažieriem, kas ceļo atpūtas nolūkā, vai izmantojot “laikposma starp rezervāciju un izlidošanu” pieeju.

5. Līgumreisu pakalpojumu un regulāro lidojumu aizstājamība

(26)

Ryanair apgalvoja, ka īpaši atpūtas maršrutos, līgumreisu aviokompānijas radīja ievērojamu konkurences spiedienu uz pušu pakalpojumiem. Turklāt Ryanair norādīja, ka tādas uzņēmējdarbības samazināšanās, kas saistīta ar līgumreisu veikšanu no Īrijas, bija tiešas Ryanair ekspansijas sekas vairākos līgumreisu maršrutos.

(27)

Saskaņā ar iepriekšējo lēmumu pieņemšanas praksi Komisija nošķīra trīs līgumreisu darbības veidus:

Komplekso brīvdienu pārdošana. Nevarēja uzskatīt, ka tādu sēdvietu pārdošana, kas iekļautas “kompleksajās brīvdienās”, ir aizstājama ar Ryanair un Aer Lingus piedāvātajiem regulārajiem lidojumiem ietekmētajos maršrutos. Šo konstatējumu atbalstīja lielākā daļa tirgus izpētes respondentu. Vairums pasažieru pērk tikai sēdvietas un nevis kompleksās brīvdienas.

ii)

Sēdvietu pārdošana ceļojumu rīkotājiem. No pieprasījuma perspektīvas šis tirgus papildina tirgu, kas saistīts ar sēdvietu pārdošanu privātpersonām, un tāpēc tam ir raksturīgi atšķirīgi konkurences apstākļi. Tādējādi Komisija atbalstīja iepriekšējos lēmumos izdarīto secinājumu, ka sēdvietu partiju “vairumtirdzniecība” ceļojumu rīkotājiem un regulāri gaisa transporta pakalpojumi tiešajiem klientiem nav viens un tas pats tirgus.

iii)

“Tīro vietu” pārdošana tiešajiem klientiem. Komisija uzskata, ka tajā pašā O&D maršrutā līgumreisu aviokompāniju “tīro vietu” pārdošana ir pielīdzināma regulāro gaisa transporta pasažieru pakalpojumu pārdošanai. Tomēr daži tirgus izpētes respondenti norādīja, ka līgumreisu kvalitāte ir sliktāka salīdzinājumā ar regulārajiem lidojumiem ne vien tāpēc, ka to ietekmē lidojumu biežums un biļetes cena, bet arī tāpēc, ka “tīro vietu” skaits ir ierobežots un patērētāji par tām ir mazāk informēti. Jebkurā gadījumā Komisija lēmumā secina, ka jautājums var palikt atklāts, jo galu galā tas nemaina konkurences novērtējuma rezultātus.

B. Konkurences novērtējums

1. Kopējā sistēma

(28)

Komisija analizēja tirgus apstākļu izmaiņas kopš 2007. gada. Plašs pārskats liecina, ka galvenās izmaiņas varētu būt: i) finanšu un ekonomikas krīzes ietekme, kas kopš 2008. gada ir skārusi daudzas dalībvalstis, tostarp Īriju; ii) turpmāka gaisa transporta nozares konsolidācija; iii) to regulāro aviokompāniju skaita samazinājums, kuras darbojas Dublinas lidostā; iv) to maršrutu skaita pieaugums, kuros Ryanair un Aer Lingus konkurē salīdzinājumā ar 2007. gada Lēmumu, un koncentrācijas līmeņi; v) līgumreisu uzņēmumu darbības samazinājums ārpus Dublinas; vi) jaunas infrastruktūras attīstība Dublinas lidostā.

2. Attieksme pret Aer Arann

(29)

Komisija uzskatīja, ka uzņēmums Aer Arann ir Ryanair, nevis Aer Lingus konkurents. Aer Arann ir cieši saistīts ar Aer Lingus un ir atkarīgs no tā saistībā ar franšīzes nolīgumu. Tāpēc konkurences novērtējumā Aer Arann (kas darbojas saskaņā ar Aer Lingus Regional zīmolu) tirgus daļas tika attiecinātas uz uzņēmumu Aer Lingus.

3. Tirgus daļas un koncentrācijas līmeņi

(30)	Pusēm būtu ļoti lielas tirgus daļas visos 46 maršrutos, kuros to darbība savstarpēji pārklājas.

(31)

Darījums radītu monopolu 28 maršrutos: Dublina–Alikante/Mursija; Dublina–Berlīne; Dublina–Bilbao/Santandera; Dublina–Birmingema/Austrummidlenda; Dublina–Brisele/Šarleruā; Dublina–Budapešta; Dublina–Edinburga/Glāzgova; Dublina–Fuerteventura; Dublina–Glāzgova/Prestvika; Dublina–Mančestra/Liverpūle/Līdsa; Dublina–Marseļa; Dublina–Milāna/Bergamo; Dublina–Nica; Dublina–Roma; Dublina–Tenerife; Dublina–Tulūza/Karkasona; Dublina–Venēcija/Trevizo; Dublina–Vīne/Bratislava; Dublina–Varšava/Modlina; Korka–Alikante; Korka–Faro; Korka–Londona; Korka–Mančestra/Liverpūle; Korka–Tenerife; Noka–Birmingema/Austrummidlenda; Noka–Londona; Šenona–Mančestra/Liverpūle; Šenona–Londona.

(32)	Apvienotais uzņēmums kopā ar citiem pārvadātājiem darbotos 18 maršrutos, kas savstarpēji pārklājas.

(33)	No minētajiem 18 maršrutiem 11 maršrutos cits(-i) pārvadātājs(-i), kas darbojas, ir līgumreisu uzņēmums. Pušu kopējās tirgus daļas katrā no minētajiem maršrutiem pārsniegtu 80 %.

(34)	No 18 maršrutiem 6 citos maršrutos pušu konkurenti ir regulārie pārvadātāji, kuru uzņēmējdarbības modelis atšķiras no pušu modeļa. Minētajos 6 maršrutos Ryanair un Aer Lingus kopējā tirgus daļa pārsniegtu 50 %.

(35)	Pēdējā atlikušajā maršrutā, Dublina–Bristole/Kārdifa/Eksetera, ja lidojumus starp Dublinu un Ekseteru iekļauj attiecīgajā tirgū, pušu konkurents ir uzņēmums Flybe – regulārais reģionālais pārvadātājs ar nelielu tirgus daļu (5–10 %) (7).

4. Sīva konkurence starp Ryanair un Aer Lingus

(36)	Komisijas izmeklēšana uzrādīja, ka Ryanair un Aer Lingus aktīvi konkurē visos maršrutos, kas savstarpēji pārklājas.

(37)	Lielākajā daļā (28 no 46) maršrutu, kas savstarpēji pārklājas, Ryanair un Aer Lingus ir vienīgie pārvadātāji, kas darbojas. Minētajos maršrutos Ryanair un Aer Lingus pēc būtības ir viens otra sīvākie konkurenti.

(38)

Pat tajos maršrutos, kuros Ryanair un Aer Lingus ir tikai viens vai vairāki konkurenti, puses visbiežāk pārliecinoši ir lielākie konkurenti, un par to cita starpā liecina ievērojamā atšķirība starp konkurenta(-u) tirgus daļu un to tirgus daļu, kura attiecas uz katru no pusēm. Puses viena otrai ir sīvākie konkurenti arī tajos maršrutos, kurus apkalpo līgumreisu uzņēmums, un katra no pusēm pārliecinoši ir lielākie konkurenti.

(39)

Turklāt uzņēmumu Ryanair un Aer Lingus uzņēmējdarbības modeļi ir līdzīgi un atšķiras no lielākās daļas konkurentu modeļiem. Gan Ryanair, gan Aer Lingus piedāvā (galvenokārt) pakalpojumus no punkta uz punktu, kas atšķiras no tīkla pārvadātāju uz palīgdienestiem vērstajiem pakalpojumiem. Abi uzņēmumi piemēro vienvirziena cenu noteikšanas modeļus, piedāvā tikai vienas klases biļetes tuvo maršrutu lidojumos un rezervāciju lielāko daļu īsteno savā tīmekļa vietnē, nevis pie ceļojumu aģentiem (atšķirībā no tīkla pārvadātājiem). Turklāt atšķirībā no citiem konkurentiem tiem ir augsta zīmola atpazīstamība Īrijā, un abi uzņēmumi pārvalda ievērojamas bāzes Īrijā, īpaši Dublinas lidostā.

(40)	Komisijas regresijas analīze apstiprināja, ka pastāv ievērojama konkurences mijiedarbība starp Ryanair un Aer Lingus.

(41)

Lēmumā secināts, ka Aer Lingus un Ryanair ir ļoti sīvi, pat ja ne vissīvākie konkurenti visos maršrutos, kas savstarpēji pārklājas. Tāpēc darījuma rezultātā tiktu likvidētas šīs ļoti sīvās konkurences attiecības un ievērojamais konkurences spiediens, kuru abi pārvadātāji izdara viens uz otru pirms darījuma. Ceļošanas iespēju izvēle klientiem tiktu ievērojami samazināta, un maz ticams, ka konkurenti varētu pietiekami ierobežot apvienotā uzņēmuma tirgus darbību, īpaši attiecībā uz cenu noteikšanu.

5. Ienākšana tirgū/šķēršļi ienākšanai tirgū

(42)	Komisijas veiktā izpēte apstiprināja, ka pastāv ievērojami šķēršļi ienākšanai tirgū, kas jebkuram jaunpienācējam radītu grūtības piekļūt maršrutiem, kuros pušu darbība savstarpēji pārklājas.

(43)

Šie šķēršļi ienākšanai tirgū ir saistīti ar Ryanair un Aer Lingus stipro tirgus pozīciju Īrijā un jo īpaši ar šādiem faktoriem:

i)	ar pušu stipro tirgus pozīciju Dublinā, Korkā un Šenonā, pateicoties tur izveidotajām bāzēm;

ii)

apvienotajam uzņēmumam būtu divi spēcīgākie zīmoli Īrijā un jaunpienācējam vajadzētu ievērojamu laiku un ieguldījumus, lai šos zīmolus pārspētu. Sakarā ar paziņoto dubultā zīmola stratēģiju apvienotajam uzņēmumam būtu stipra tirgus pozīcija divos dažādos tirgus segmentos (proti, minimāla servisa segmentā ar viszemākajām cenām, kā arī augstāka servisa līmeņa segmentā). Šis šķērslis ienākšanai tirgū bija tikpat svarīgs attiecībā uz maršrutiem uz Dublinu, Šenonu, Korku un Noku un no tām;

iii)	ar bailēm no apvienotā uzņēmuma agresīviem atbildes pasākumiem gadījumā, ja citi konkurenti mēģinātu ienākt tirgū. Šis šķērslis ienākšanai tirgū bija tikpat svarīgs maršrutiem uz Dublinu, Šenonu, Korku un Noku un no tām;

iv)	ar faktu, ka jaunpienācēji var saskarties ar grūtībām saņemt laika nišas intensīva noslogojuma stundās agri no rīta un stāvvietu Dublinas lidostā. Turklāt jaudas ierobežojumi konkrētās galamērķu lidostās papildinātu jau tā ievērojamos šķēršļus ienākšanai tirgū;

v)	iespējams, ka lidostu nodokļu un nodevu līmenis Dublinas lidostā attur jaunpienācējus no maršrutu atklāšanas no Dublinas un uz to;

vi)	daudzi konkurenti neuzskata Īrijas tirgu par pievilcīgu, un ekonomikas lejupslīde Īrijā (bet arī citās dalībvalstīs, piem., Spānijā) ir vēl vairāk pasliktinājusi Īrijas tirgus pievilcību salīdzinājumā ar 2007. gadu;

vii)	visbeidzot, ar pušu spēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu Īrijas lidostās, piemēram, attiecībā uz laika nišu koordinācijas jautājumiem (Dublinā), darbības jautājumiem, lidostas infrastruktūras izmantošanu un attīstību Dublinas, Korkas un Šenonas lidostās.

(44)	Secinājumu, ka šajā gadījumā ir ievērojami šķēršļi iekļūšanai tirgū, apstiprināja fakts, ka pēdējos gados to maršrutu tirgū, kas savstarpēji pārklājas, ir bijuši tikai daži ienākšanas gadījumi, kurus veikušas citas aviokompānijas (kas nav Ryanair vai Aer Lingus).

6. Ienākšanas tirgū/paplašināšanās veidi

(45)

Tirgus izpētes rezultāti liecināja, ka, lai kļūtu par apvienotā uzņēmuma efektīvu konkurentu Dublinas, Korkas un Šenonas lidostā, jaunpienācējam būtu jāizveido bāze katrā no minētajām lidostām. Bez liela maršrutu skaita, uz kuriem attiecināt šādas fiksētas izmaksas, būtu grūti sasniegt tādu pašu rentabilitātes līmeni, kāds ir gan Ryanair, gan Aer Lingus. Turklāt bāze dod iespēju izveidot saistošu grafiku ar izlidošanu agri no rīta un ielidošanu vēlu vakarā, kā arī pietiekamu darbību, atbilstošu klātbūtni tirgū un zīmola atpazīstamību.

(46)	Lēmumā Komisija secina, ka pārvadātājiem bāze Īrijā (jo īpaši Dublinā) būtu ļoti svarīga, lai tie spētu nodrošināt pienācīgu Īrijas tirgus pārklājumu un izdarīt atbilstošu konkurences spiedienu uz apvienoto uzņēmumu.

7. Faktisko un potenciālo konkurentu plāni par ienākšanu tirgū

(47)	Komisija analizēja, vai potenciālajiem konkurentiem, individuāli vai apvienojoties, būtu tādi plāni par ienākšanu tirgū un paplašināšanos, ar kuriem pietiktu, lai attiecīgajos maršrutos kompensētu darījuma pret konkurenci vērsto iedarbību.

(48)

Turklāt šajā gadījumā konkurējoša ienākšana tirgū varētu notikt 32 maršrutos, kas savstarpēji pārklājas, kuros Ryanair ir bāzes abos maršruta galapunktos. Ienākšana tirgū šādos apstākļos varētu būt vēl grūtāka. Turklāt saskaņā ar lielākās daļas konkurentu pausto viedokli tikai iespēja ienākt tirgū vien nedisciplinētu apvienoto uzņēmumu, kas radies pēc darījuma.

(49)	Lēmumā tiek secināts, ka ar ienākšanu tirgū atsevišķā maršrutā vai tādu pārvadātāju paplašināta ienākšana tirgū, kuri apkalpo dažus maršrutus uz savām mājas bāzēm un no tām, nevarētu pietiekami kompensēt darījuma pret konkurenci vērsto iedarbību.

8. Faktiskā konkurence (8)

(50)

Lēmumā secināts, ka darījums, iespējams, būtiski kavētu efektīvu konkurenci dominējoša stāvokļa radīšanas rezultātā šādos 28 maršrutos, kuros apvienotajam uzņēmumam pēc darījuma būtu monopols: Dublina–Alikante/Mursija; Dublina–Berlīne; Dublina–Bilbao/Santandera; Dublina–Birmingema/Austrummidlenda; Dublina–Brisele; Dublina–Budapešta; Dublina–Edinburga/Glāzgova; Dublina–Fuerteventura; Dublina–Glāzgovas starptautiskā lidosta/Prestvika; Dublina–Mančestra/Liverpūle/Līdsa; Dublina–Marseļa; Dublina–Milāna; Dublina–Nica; Dublina–Roma; Dublina–Tenerife; Dublina–Tulūza/Karkasona; Dublina–Venēcija/Trevizo; Dublina–Vīne/Bratislava; Dublina–Varšava/Modlina; Korka–Alikante; Korka–Faro; Korka–Londona; Korka–Mančestra/Liverpūle; Korka–Tenerife; Noka–Birmingema/Austrummidlenda; Noka–Londona; Šenona–Mančestra/Liverpūle un Šenona–Londona.

(51)

Lēmumā tiek secināts, ka, iespējams, darījums būtiski kavētu efektīvu konkurenci dominējoša stāvokļa radīšanas rezultātā šādos 7 maršrutos, kurus apkalpo citi regulārie pārvadātāji: Dublina–Bristole/Kārdifa/Eksetera (neatkarīgi no precīzas tirgus definīcijas); Dublina–Frankfurte; Dublina–Londona; Dublina–Madride; Dublina–Minhene; Dublina–Parīze un Dublina–Stokholma. Turklāt, iespējams, darījuma rezultātā tiktu likvidētas ļoti sīvās konkurences attiecības starp Ryanair un Aer Lingus, un tādējādi tiktu likvidēts būtiskais konkurences spiediens, kuru katrā no minētajiem maršrutiem abi pārvadātāji izdara viens uz otru pirms darījuma. Tāpēc klientu ceļošanas iespējas ievērojami samazinātos un maz ticams, ka cits(-i) konkurents(-i), kas darbojas minētajos maršrutos, varētu pietiekami ierobežot apvienotā uzņēmuma tirgus darbību, īpaši attiecībā uz cenu noteikšanu katrā no minētajiem maršrutiem.

(52)

Lēmumā tiek secināts, ka, iespējams, darījums būtiski kavētu efektīvu konkurenci dominējoša stāvokļa radīšanas rezultātā šādos 11 maršrutos, kurus apkalpo līgumreisu uzņēmumi: Dublina–Barselona, Dublina–Faro, Dublina–Grankanārija, Dublina–Ibiza, Dublina–Lansarote, Dublina–Malaga, Dublina–Palma, Korka–Barselona, Korka–Lansarote, Korka–Malaga un Korka–Palma. Turklāt, iespējams, darījuma rezultātā tiktu likvidētas ļoti sīvās konkurences attiecības starp Ryanair un Aer Lingus un tādējādi tiktu likvidēts būtiskais konkurences spiediens, kuru abi pārvadātāji minētajos maršrutos izdara viens uz otru pirms darījuma. Tādējādi klientu ceļošanas iespējas ievērojami samazinātos un maz ticams, ka līgumreisu aviokompānijas varētu pietiekami ierobežot apvienotā uzņēmuma tirgus darbību, īpaši attiecībā uz cenu noteikšanu minētajos maršrutos.

9. Potenciālā konkurence

(53)

Konkurenci maršrutos no Dublinas, Šenonas un Korkas, kurus pašlaik apkalpo gan Ryanair, gan Aer Lingus un kuros abiem pārvadātājiem ir bāzes, nevar aplūkot atsevišķi. Šāda atsevišķa analīze nozīmētu, ka attiecīgie produktu tirgi cits no cita ir pilnīgi neatkarīgi. Abiem pārvadātājiem ir vajadzīgais elastīgums, lai pārvietotu un pievienotu maršrutus no esošajām bāzēm minētajās lidostās, reaģējot uz pārmaiņām dažādu tādu maršrutu konkurences struktūrā, kurus apkalpo no bāzes. Tāpēc analīzē dinamiski jāaplūko arī jautājums, cik lielā mērā viena pārvadātāja sīvākā un nozīmīgākā konkurenta izzušana varētu likvidēt potenciālo konkurenci, kas būtu ierobežojusi Ryanair un Aer Lingus, ja darījums nenotiktu.

(54)	Komisija analīzē norādīja, ka, tā kā Ryanair un Aer Lingus savstarpējās konkurences modelis ir dinamisks un citu pārvadātāju ienākšana tirgū ietekmē puses ļoti ierobežoti, abi uzņēmumi izdara potenciālu konkurences spiedienu viens uz otru.

(55)

Ievērojot piesardzīgu pieeju, lēmumā tiek secināts, ka, iespējams, darījums radītu būtiskus efektīvas konkurences traucējumus, jo īpaši dominējošas pozīcijas izveidošanas vai nostiprināšanas rezultātā, likvidējot iespējamāko potenciālo jaunpienācēju šādos sešos maršrutos: i) Ryanair potenciālas konkurences maršruti: Dublina–Boloņa, Dublina–Bordo, Korka–Parīze/Bovē, Korka–Minhene/Memingene, Korka–Birmingema; ii) Aer Lingus potenciālas konkurences maršruts: Dublina–Ņūkāsla.

C. Efektivitātes pieaugums

(56)

Ryanair apgalvoja, ka darījums radītu ievērojumu efektivitātes pieaugumu, kura rezultātā priekšrocības varētu saņemt visi klienti. Ryanair piemērotu savas zināšanas izmaksu samazināšanas jomā, lai uzlabotu Aer Lingus efektivitāti, samazinātu tā izmaksas un aviobiļešu cenas un uzlabotu konkurētspēju ar citām aviokompānijām lielākajās lidostās.

(57)

Ryanair nesniedza attiecīgu informāciju, lai pierādītu, ka efektivitātes pieaugums ir pārbaudāms, saistīts ar apvienošanos un to iespējams nodot patērētājiem, kā arī Komisija nekonstatēja pārbaudāmus pierādījumus, ka Ryanair varētu samazināt Aer Lingus izmaksas, neietekmējot citas patērētāju priekšrocības, piemēram, pakalpojumu kvalitāti vai lidostas atrašanās vietu. Turklāt daži Ryanair norādītie efektivitātes pieauguma gadījumi, iespējams, neattiecas uz apvienošanos (piemēram, štatu samazināšanas izmaksas, degvielas izmaksas un izplatīšanas izmaksas).

(58)

Tāpēc norādītais efektivitātes pieaugums neatbilst trim kumulatīvajiem nosacījumiem, kas noteikti Pamatnostādnēs par horizontālo apvienošanos. Turklāt, ņemot vērā ļoti lielās kopējās tirgus daļas un laicīgas, pietiekamas un iespējamas ienākšanas tirgū trūkumu, šķiet, ka nevienā no iespējamiem efektivitātes pieauguma gadījumiem patērētāji nesaņemtu pietiekamas priekšrocības.

D. Saistības

1. Galīgā saistību kopuma apraksts

1.1. Aer Lingus darbības 43 maršrutos, kas savstarpēji pārklājas, pārvietošana uz uzņēmumu Flybe

(59)

Ryanair piedāvāja nodot uzņēmumam Flybe jaunu un neatkarīgu uzņēmumu (turpmāk – nodalāmais uzņēmums, kura nosaukums, iespējams, būs Flybe Ireland), kuram Ryanair nodotu vairākus aktīvus, tostarp skaidru naudu 100 miljonu euro apmērā, nomas līgumu par vismaz deviņām Airbus A320 lidmašīnām, lidostu laika nišas (sākumpunktā un galapunktā), personālu un tādas bezmaksas tiesības uz Aer Lingus preču zīmes licenci uz trim gadiem, kuras nav izņēmuma tiesības un kuras nevar izsniegt kā apakšlicences tiesības vai nodot tālāk. Šī preču zīme tiktu lietota kopā ar Flybe zīmolvārdu.

(60)	Ryanair apņēmās izstrādāt, apspriežoties ar Flybe, nodalāmā uzņēmuma darbības plānu pirmajam gadam, norādot plānoto gada peļņas summu pirms nodokļu nomaksas, par kuru panākta vienošanās.

(61)

Flybe apkalpotu 43 maršrutus saskaņā ar grafiku, par kuru panākta vienošanās, minimālā perioda laikā, t. i., 6 IATA sezonas. Ja sezonas laikā kopējais lidojumu skaits nedēļā, kuru nodalāmais uzņēmums ieplānoja visos maršrutos uz Īriju un no tās, paliktu nemainīgs, Flybe būtu jāieplāno lidojumi tikai: i) 90 % no Flybe maršrutiem trešajā un ceturtajā IATA sezonā (no pirmajām sešām IATA sezonām), un ii) 85 % no Flybe maršrutiem piektajā un sestajā IATA sezonā (no pirmajām sešām IATA sezonām).

(62)	Laika nišu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā sankciju mehānisms tiktu noteikts mainīgā apmērā, kurš atspoguļotu maršruta nozīmību, sankcijām proporcionāli samazinoties pirmo sešu IATA sezonu laikā.

(63)	Pirmo sešu IATA sezonu laikā Flybe izveidotu bāzi Dublinas lidostā un viena gaisa kuģa operatīvo bāzi Korkas lidostā.

(64)

Pirmo triju IATA sezonu laikā Aer Lingus tīmekļa vietnes sākumlapa tiktu sadalīta divās daļās, un katrā no tām būtu attiecīgi Aer Lingus un nodalāmā uzņēmuma preču zīmes un logotipi, kas ar hipersaiti būtu savienoti ar attiecīgajām rezervācijas tīmekļa vietnēm. Pēc pirmajām trim IATA sezonām Aer Lingus tīmekļa vietnes augšdaļā tiktu izvietots reklāmkarogs ar saiti uz nodalāmā uzņēmuma tīmekļa vietni.

(65)	Tika plānots, ka attiecībā uz sešiem maršrutiem, kurus apkalpoja Aer Arann, uzņēmums Flybe pildītu pienākumu un apkalpotu šos maršrutus, pārņemot Aer Arann franšīzes nolīgumu vai noslēdzot jaunu franšīzes nolīgumu ar Aer Arann.

1.2. Triju maršrutu uz Londonu, kas savstarpēji pārklājas, laika nišu pārvietošana uz IAG (British Airways)

(66)

Ryanair garantēja, ka sešu IATA sezonu laikā IAG apkalpotu maršrutus Dublina–Londona, Korka–Londona un Šenona–Londona, izmantojot Airbus A319 vai līdzīgu gaisa kuģi un savas laika nišas kopā ar no Ryanair pārvietotajām nišām:

IAG un Ryanair būtu pievienojies Getvikas nomas nolīgumam vai Hītrovas–Getvikas nodošanas nolīgumam atkarībā no tā, vai un kad tiktu izpildīts tā sauktais Hītrovas nodošanas nosacījums, kurā gan Ryanair, gan IAG noteica, ka, stājoties spēkā Hītrovas–Getvikas nodošanas nolīgumam, netiktu pārkāpts 10. pants Aer Lingus nolikumā (vai citā to aizstājošā tiesību normā) vai jebkurš cits piemērojams tiesību akts vai noteikumi;

ii)

ja būtu spēkā Getvikas nomas nolīgums, IAG veiktu i) 68 lidojumus nedēļā maršrutā Dublina–Londona Getvikas lidosta, 13 lidojumus nedēļā maršrutā Korka–Londona Getvika un 7 lidojumus nedēļā maršrutā Šenona–Londona Getvika, izmantojot Ryanair īpašumā esošos laika nišu pārus, un ii) papildu 2 lidojumus nedēļā maršrutā Dublina–Londona Getvika, 1 lidojumu nedēļā maršrutā Korka–Londona Getvika un 7 lidojumus nedēļā maršrutā Šenona–Londona Getvika, izmantojot IAG īpašumā esošās vai iegūtās laika nišas;

iii)	papildus Getvikas laika nišu apkalpošanai, IAG veiktu 7 lidojumus nedēļā maršrutā Dublina–Hītrova, izmantojot laika nišas, kuras IAG nomātu no Ryanair. Saskaņā ar pārskatītu IAG nolīgumu IAG būtu arī pievienojies papildu Hītrovas nomas nolīgumam;

iv)

ja būtu izpildīts Hītrovas nodošanas nosacījums, IAG varētu īstenot tiesības pārtraukt Getvikas nomas nolīgumu (un Hītrovas nomas nolīgumu, ja tas būtu spēkā) un īstenot Hītrovas–Getvikas nodošanas nolīgumu (IAG pirkšanas iespēja). IAG būtu nodevis savas Getvikas laika nišas (kā noteikts iepriekš), lai apkalpotu maršrutu Dublina–Getvika un 7 papildu Getvikas laika nišas apmaiņā pret Aer Lingus īpašumā esošajām laika nišām Londonas Hītrovā, lai IAG veiktu: a) 70 lidojumus nedēļā maršrutā Dublina–Hītrova, b) 14 lidojumus nedēļā maršrutā Korka–Hītrova un c) 14 lidojumus nedēļā maršrutā Šenona–Hītrova. Pārskatītajā IAG nolīgumā pievienoja jaunu Hītrovas nomas nolīgumu un grozīja vairākas Getvikas laika nišas, kuras Ryanair būtu ieguvis apmaiņā pret Hītrovas laika nišām.

1.3. Papildu laika nišu pārvietošana uz Londonas–Īrijas maršrutiem

(67)

Saskaņā ar laika nišu nodošanas procedūru sešu IATA sezonu laikā Ryanair apņēmās nodot vai likt Aer Lingus nodot jebkuram ieinteresētajam pārvadātājam pietiekamu laika nišu skaitu, lai tas varētu veikt lidojumus ar paša pārvadātāja gaisa kuģi maršrutos Dublina–Londona, Korka–Londona un/vai Šenona–Londona, ja nodoto laika nišu skaits nepārsniedz savstarpēji pārklājošos maršrutu starpību attiecīgajā maršrutā.

1.4. Potenciālā konkurence

(68)	Pirmo sešu IATA sezonu laikā un uz visiem laikiem Ryanair apņēmās nodot vai likt Aer Lingus nodot jebkuram ieinteresētajam pārvadātājam laika nišas uz potenciāli konkurējošiem maršrutiem.

2. Galīgā saistību kopuma novērtējums

2.1. Flybe nebija piemērots pircējs

(69)	Komisija uzskatīja, ka Flybe nebija piemērots pircējs, kura īpašumā nonācis nodalāmais uzņēmums kļūtu par aktīvu konkurējošu spēku tirgū.

(70)	Pirmkārt, Komisija uzskatīja, ka, trūkstot konkrētiem aktīviem, kuri tiktu pārvietoti un kļūtu par Flybe Ireland uzņēmuma daļu, nebija pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka nodalāmajam uzņēmumam piederētu vajadzīgie aktīvi, lai tas kļūtu par dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu.

(71)

Otrkārt, ņemot vērā Flybe uzņēmējdarbības modeli, Komisija uzskatīja, ka to maršrutu apkalpošana, kuri savieno Īriju ar Apvienoto Karalisti, iederētos Flybe pašreizējā uzņēmējdarbības modelī atkarībā no izmantotā gaisa kuģa, tomēr citi maršruti, īpaši tālāki atpūtas maršruti, neiederētos Flybe pašreizējā uzņēmējdarbības modelī. Turklāt Komisija norādīja, ka Flybe nav pieredzes ar Airbus A320 gaisa kuģi un tādējādi uzņēmumam būtu grūti izprast tirgu, kurā tam jādarbojas.

(72)

Treškārt, Komisija uzskatīja, ka vienošanās, saskaņā ar kuru Ryanair sagatavotu Flybe Ireland viena gada darbības plānu, un vienošanās, saskaņā ar kuru Ryanair veiktu nodalāmā uzņēmuma izmaksu bāzes pārstrukturēšanu/strukturēšanu, pat ja tā rezultātā starp apvienoto uzņēmumu un nodalāmo uzņēmumu neveidotos ilgstošas attiecības, nešķiet savienojamas ar neatkarīgu konkurentu jēdzienu.

(73)

Ceturtkārt, ņemot vērā, ka Flybe iepriekšējā darbības pieredze jaunos tirgos atšķīrās no ierosinātās Flybe Ireland iegādes, ņemot vērā, ka Flybe bija tikai neliela pieredze Īrijas tirgū, un ņemot vērā, ka Flybe atšķirībā no Aer Lingus bija tikai neliela pieredze un rezultāti konkurencē ar Ryanair, Komisija uzskatīja, ka šie elementi nesniedz pietiekamus pierādījumus, lai izdarītu secinājumu, ka Flybe bija attiecīga, pierādāma pieredze, lai uzturētu un attīstītu Flybe Ireland kā dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu spēku konkurencē ar apvienoto uzņēmumu.

(74)	Piektkārt, Komisija secināja, ka Flybe nepiederēja tādi finanšu līdzekļi, lai uzturētu un attīstītu Flybe Ireland kā dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu spēku konkurencē ar apvienoto uzņēmumu vidējā termiņā.

(75)

Sestkārt, attiecībā uz spēju konkurēt ar apvienoto uzņēmumu pēc darījuma Komisija secināja, ka, neraugoties uz piedāvāto preču zīmes licenci, tīmekļa vietnes atpazīstamības pasākumiem un kapitāla ieguldīšanu Flybe Ireland, nebija skaidrs, vai Flybe spētu izveidot pietiekami spēcīgu zīmolu, jo īpaši Īrijas pasažieriem, kurš ļautu efektīvi ierobežot apvienoto uzņēmumu, lai novērstu Komisijas konstatētās bažas konkurences jomā. Turklāt Flybe Ireland spēju efektīvi ierobežot apvienoto uzņēmumu, lai novērstu Komisijas konstatētās bažas konkurences jomā, iespējams, ietekmētu ierosinātās ierobežotās bāzes darbības un ierosinātais pārvietoto lidojumu skaits un ietekmētās jaudas. Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka ir maz ticams, ka Flybe Ireland ieņēmumi un izmaksu bāze dotu iespēju tam rentabli apkalpot 43 maršrutus.

(76)	Septītkārt, Komisija secināja, ka Flybe nebūtu pietiekama stimula, lai turpinātu darboties ilgstoši, vismaz lielākajā daļā no 43 Flybe maršrutiem.

(77)

Turklāt Komisija arī secināja, ka ir maz ticams, ka saistības attiecībā uz Flybe tiktu īstenotas savlaicīgi, ciktāl tas attiecas uz franšīzes nolīgumu. Komisija arī nevarēja pārliecinoši apgalvot, ka ierosinātās saistības pēc to īstenošanas pilnībā un nepārprotami atrisinātu lēmumā konstatētās bažas konkurences jomā attiecībā uz Aer Arann maršrutiem.

(78)	Visbeidzot, saistības nebija skaidri formulētas un tāpēc radās šaubas, vai tās tiktu īstenotas savlaicīgi.

2.2. Neskaidrība par trim Londonas maršrutiem – IAG

(79)

Komisija nevarēja izdarīt secinājumu ar vajadzīgo noteiktības pakāpi, ka jaunās komercstruktūras, kas tiktu izveidotas saskaņā ar galīgo saistību kopumu, būtu pietiekami darboties spējīgas un stabilas attiecībā uz trim Londonas maršrutiem, lai nodrošinātu, ka minimālā perioda laikā un pēc tā trijos Londonas maršrutos neparādītos būtiski efektīvas konkurences traucējumi.

(80)

Neatkarīgi no tā, vai spēkā būtu Getvikas nomas nolīgums vai Hītrovas nomas nolīgums, iespējams, kopējā jauda maršrutos samazinātos un trijos Londonas maršrutos (Dublina, Korka un Šenona) lidojumu un jaudas ziņā joprojām dominētu apvienotais uzņēmums. Turklāt IAG ir atšķirīgs uzņēmējdarbības modelis, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta uzņēmējdarbībai un pasažieriem saistītajos reisos (attiecīgi, ja ir spēkā Hītrovas–Getvikas nomas nolīgums). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka IAG pietiekami neierobežotu pēc darījuma radušos apvienoto uzņēmumu minimālā perioda laikā.

(81)

Komisija uzskatīja, ka, visticamāk, IAG apkalpotu minētos trīs maršrutus no Getvikas un ievērojami samazinātu darbību minētajos trijos maršrutos no Hītrovas minimālā perioda beigās. Komisija tirgus izpētes laikā nebija konstatējusi arī nevienu laicīgu, pietiekamu un iespējamu ienākšanas tirgū gadījumu šajos maršrutos.

(82)	Visbeidzot, saistību sarežģītība, pretrunas saistībās, veidlapa par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem (RM veidlapa), IAG nolīgums un strīdu izšķiršanas mehānisms radīja šaubas, vai saistības tiktu īstenotas savlaicīgi.

2.3. Secinājums

(83)	Pamatojoties uz visiem pieejamiem pierādījumiem, tostarp tirgus izpētes rezultātiem, Komisija uzskatīja, ka, iespējams, galīgais saistību kopums neveicinātu tādu jaunu konkurentu ienākšanu tirgū, kuri spētu izdarīt pietiekamu konkurences spiedienu uz apvienoto uzņēmumu.

(84)

Galīgais saistību kopums neļauj Komisijai secināt ar vajadzīgo noteiktības pakāpi, ka to būtu iespējams īstenot savlaicīgi un ka tas būtu pietiekami darboties spējīgs un stabils, lai nodrošinātu, ka iespējamie efektīvas konkurences traucējumi, kurus minētajās saistībās paredzēts novērst, neparādītos salīdzinoši tuvā nākotnē.

(85)	Komisija nevarēja pārliecinoši apgalvot, ka galīgais saistību kopums pēc īstenošanas pilnībā un nepārprotami atrisinātu lēmumā konstatētās bažas konkurences jomā.

(86)	Tāpēc tika secināts, ka Ryanair piedāvātās saistības nevar novērst būtiskos efektīvas konkurences traucējumus un līdz ar to nespēj padarīt darījumu saderīgu ar iekšējo tirgu.

V. SECINĀJUMS

(87)	Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, lēmumā secināts, ka ierosinātā koncentrācija būtu būtiski kaitējusi efektīvai konkurencei iekšējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā.

(88)	Tādēļ koncentrācija tika atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību.

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”). No 2009. gada 1. decembra Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) ir ieviestas dažas izmaiņas, piemēram, termins “Kopiena” ir aizstāts ar terminu “Savienība” un termins “kopējais tirgus” ir aizstāts ar terminu “iekšējais tirgus”. Šajā lēmumā tiks lietota LESD terminoloģija.

(2) Dublina–Berlīne, Dublina–Budapešta, Dublina–Faro, Dublina–Fuerteventura, Dublina–Grankanārija, Dublina–Ibiza, Dublina–Lansarote, Dublina–Madride, Dublina–Malaga, Dublina–Marseļa, Dublina–Nica, Dublina–Palma, Korka–Malaga, Korka–Faro, Korka–Lansarote, Korka–Palma.

(3) Dublina–Barselona El Prat/Žironas/Reus lidosta, Dublina–Alikante/Mursija, Dublina–Tenerife South lidosta/Tenerife North lidosta, Dublina–Mančestra/Liverpūle/Līdsa Bredforda, Dublina–Londona Hītrova/Getvika/Lutona/Stansteda/City lidosta/Southend lidosta, Korka–Londona Hītrova/Getvika/Stansteda, Dublina–Birmingema/Austrummidlenda, Dublina–Edinburga/Glāzgova, Korka–Alikante/Mursija, Korka–Tenerife South/Tenerife North lidosta.

(4) Dublina–Bilbao/Santandera, Dublina–Brisele/Šarleruā, Dublina–Milāna Malpensa/Milāna Linate/Bergamo, Dublina–Frankfurte/Frankfurte Hāna, Dublina–Roma Čiampīno/Roma Fumičīno, Dublina–Vīne/Bratislava, Dublina–Parīze CDG/Parīze Bovē/Orlī, Dublina–Tulūza/Karkasona, Dublina–Glāzgova/Prestvika, Dublina–Venēcija/Trevizo, Dublina–Minhene/Memingene, Dublina–Varšava/Varšava–Modlina, Dublina–Stokholma Arlanda/Skavsta, Korka–Barselona El Prat lidosta/Žirona/Reus lidosta, Korka–Mančestra/Liverpūle/Līdsa Bredforda, Noka–Birmingema/Austrummidlenda, Noka–Londona Hītrova/Getvika/Lutona/Stansteda/City lidosta/Southend lidosta, Šenona–Mančestra/Liverpūle/Līdsa Bredforda, Šenona–Londona Hītrova/Getvika/Lutona/Stansteda/City lidosta/Southend lidosta.

(5) Jāņem vērā, ka, lai gan ir 19 maršruti, kuros jautājums par lidostu aizstājamību bija svarīgs, pastāv tikai 17 lidostu pāri. Tie ir: Barselonas El Prat lidosta, Žirona un Reus lidosta; Bilbao un Santandera; Londonas lidostas (Hītrova, Getvika, Stansteda, Lutona un City); Stokholmas Arlanda un Skavsta; Mančestra, Liverpūle un Līdsa Bredforda (attiecībā uz Korku un Šenonu); Tulūza un Karkasona; Birmingema un Austrummidlenda (attiecībā uz Noku); Milānas Linate, Malpensa un Bergamo; Venēcija un Trevizo; Brisele un Šarleruā; Minhene un Memingene; Vīne un Bratislava; Glāzgova un Prestvika; Parīzes CDG, Bovē un Orlī; Varšava un Modlina; Frankfurte un Hāna; Romas Fumičīno un Čiampīno.

(6) Londonas Southend lidosta un Londonas lidostas, Edinburga un Glāzgova, Mančestra, Liverpūle, Līdsa Bredforda (attiecībā uz Dublinu), Birmingema un Austrummidlenda (attiecībā uz Dublinu), Bristole/Kārdifa/Eksetera, Alikante un Mursija, Tenerifes North lidosta/South lidosta.

(7) Tomēr šis maršruts būtu monopols, ja tirgus ietvertu tikai gaisa transporta pakalpojumus starp Dublinas un Bristoles lidostu.

(8) Komisija secināja, ka visi maršruti, kurus puses atstāja pēc darījuma paziņošanas, neattiecas uz darījumu un, veicot pušu konkurences novērtējumu, nevar uzskatīt, ka tie savstarpēji pārklājas. Šie maršruti ir: Dublina–Krakova, Dublina–Verona, Dublina–Viļņa.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.216.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 216

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 30. jūlijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2013/C 216/01	Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (Banku darbības paziņojums) ( 1 )	1

2013/C 216/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6946 – BayWa/Bohnhorst Agrarhandel) ( 1 )	16

2013/C 216/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6980 – Cinven/CeramTec) ( 1 )	16

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2013/C 216/04	Euro maiņas kurss	17

2013/C 216/05	Atzinums, ko Padomdevēja komiteja uzņēmumu apvienošanās jautājumos sniegusi savā 2013. gada 18. februāra sanāksmē par lēmuma projektu lietā COMP/M.6663 – Ryanair/Aer Lingus III – Ziņotājs: Igaunija	18

2013/C 216/06	Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums – Ryanaìr/Aer Lingus III (COMP/M.6663)	20

2013/C 216/07	Komisijas lēmuma Kopsavilkums (2013. gada 27. februārī), ar kuru koncentrāciju atzīst par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta COMP/M.6663 – Ryanair/Aer Lingus III) (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 1106 final) ( 1 )	22

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2013/C 216/08	Reorganizācijas pasākumi – Lēmums par reorganizācijas pasākumu, ko veic par labu International Union Insurances SA (Publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/17/EK par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu 6. pantu)	31

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2013/C 216/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.7001 – Carlyle/Klenk Holz) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	32

2013/C 216/10	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6922 – Triton/Logstor) ( 1 )	33

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3270
JPY	Japānas jena	129,91
DKK	Dānijas krona	7,4560
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86340
SEK	Zviedrijas krona	8,5812
CHF	Šveices franks	1,2330
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,8605
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,914
HUF	Ungārijas forints	297,88
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7024
PLN	Polijas zlots	4,2294
RON	Rumānijas leja	4,4010
TRY	Turcijas lira	2,5535
AUD	Austrālijas dolārs	1,4364
CAD	Kanādas dolārs	1,3636
HKD	Hongkongas dolārs	10,2938
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6444
SGD	Singapūras dolārs	1,6818
KRW	Dienvidkorejas vona	1 476,78
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,0362
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,1377
HRK	Horvātijas kuna	7,5055
IDR	Indonēzijas rūpija	13 627,27
MYR	Malaizijas ringits	4,2809
PHP	Filipīnu peso	57,468
RUB	Krievijas rublis	43,5560
THB	Taizemes bāts	41,363
BRL	Brazīlijas reāls	2,9945
MXN	Meksikas peso	16,8476
INR	Indijas rūpija	78,8500