14.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/2

Padomes secinājumi par augstākās izglītības sociālo dimensiju

2013/C 168/02

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

SAISTĪBĀ AR:

1.	Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu;

2.	stratēģiju “Eiropa 2020”, jo īpaši tās pamatmērķi – līdz 40 % palielināt to 30–34 gadus veco iedzīvotāju daļu, kas ieguvuši augstāko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību;

Padomes 2009. gada 12. maija secinājumiem par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (1), kurā par vienu no četriem stratēģiskajiem mērķiem noteica veicināt taisnīgumu, sociālo kohēziju un pilsonisko aktivitāti un uzsvēra, ka izglītības un apmācības politikai būtu jārada iespēja visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu personīgajiem, sociālajiem vai ekonomiskajiem apstākļiem, dzīves laikā iegūt, atjaunināt un pilnveidot ar darbu saistītas prasmes un pamatiemaņas, un zināšanas;

Padomes 2010. gada 11. maija secinājumiem par izglītības un apmācības sociālo dimensiju (2), kuros tika uzsvērts, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgas iespējas piekļūt kvalitatīvai izglītībai, kā arī taisnīgumu attieksmē un rezultātus neatkarīgi no sociāli ekonomiskās izcelsmes un citiem faktoriem, kuri var būt par cēloni nepietiekamai izglītībai, un kuros tika atzīts ekonomiskais un sociālais pamatojums, lai palielinātu vispārējo augstākās izglītības ieguves līmeni un attīstītu augstu prasmju līmeni, un ņemts vērā, ka pamatprasmju un zināšanu apguves nodrošināšana visiem iedzīvotājiem būtiski uzlabos pilsoņu nodarbinātības iespējas, sociālo iekļaušanu un personīgo izaugsmi;

Padomes 2011. gada 28. novembra secinājumiem par augstākās izglītības modernizēšanu (3), kuros dalībvalstis tika aicinātas sekmēt sistemātisku efektīvu stratēģiju izstrādi, lai maz pārstāvētām grupām nodrošinātu piekļuvi izglītībai, un pastiprināt centienus, lai samazinātu augstākās izglītības priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājus, šim nolūkam uzlabojot mācību kursu kvalitāti, lietderību un atraktivitāti, it īpaši balstoties uz zināšanu apguvi, kas orientēta uz studentiem, un uz atbalstu, padomiem un konsultācijām, ko studentiem sniedz pēc iestāšanās augstskolā;

Bukarestes paziņojumu, kuru sniedza ministri, kas piedalījās 2012. gada 26. un 27. aprīļa Boloņas procesa ministru konferencē, kurā tika panākta vienošanās pieņemt valsts pasākumus, ar ko paplašināt piekļuvi kvalitatīvai augstākajai izglītībai, un atkārtoti apstiprināts mērķis – to studentu sastāvam, kuri uzsāk un pabeidz mācības augstākās izglītības iestādēs, būtu jāatspoguļo Eiropas iedzīvotāju grupu daudzveidība, kā arī Boloņas procesa 2012. gada īstenošanas ziņojumu, kurā konkrēti tika iztirzāta sociālā dimensija augstākajā izglītībā, izskatot pieejamos statistikas datus par studentu izcelsmes ietekmi uz dalību augstākās izglītības sistēmā un dažādas politikas pieejas, ar ko piekļuvi paplašināt;

Komisijas 2012. gada 20. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Izglītības pārvērtēšana – ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai” (4), kurš ar tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (5) veicina partnerības attīstību un stiprināšanu un elastīgus veidus prasmju pilnveidošanai visas dzīves garumā;

Padomes Ieteikumu (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (6), ar kuru dalībvalstis vienojās ieviest pasākumus šādas mācīšanās validēšanai, lai nodrošinātu, ka indivīdiem tiek dota iespēja to, ko viņi ir iemācījušies ārpus formālās izglītības un mācībām, izmantot savai karjerai un mācīšanās turpināšanai, tostarp augstākajā izglītībā;

2013. gada izaugsmes pētījumu, kurā izglītība ir atzīta par vienu no galvenajiem izaugsmes un konkurētspējas dzinuļiem līdztekus inovācijai un pētniecībai, un attīstībai un kurā ir izcelta būtiskā nozīme, kāda piemīt ieguldījumiem cilvēkkapitālā, lai cīnītos ar bezdarbu un to novērstu, un sagatavotu ekonomikas atlabšanu;

10.

2013. gada martā Prāgā notikušo savstarpējas mācīšanās pasākumu – tas tika rīkots saskaņā ar Eiropas stratēģiskajiem mērķiem izglītībā un apmācībā (“ET 2020”), un tā temats bija politika un prakse mācību pārtraukšanas rādītāju samazināšanai un absolvēšanas rādītāju uzlabošanai –, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta tām valsts, iestāžu un Eiropas līmeņa pieejām, kuru mērķis ir uzlabot absolvēšanas rādītājus un pielāgot iestāžu praktisko darbību daudzveidīgākam studentu sastāvam, pamatojoties uz pierādījumiem un analīzi,

PIEKRĪT, KA:

problēmas, ar kurām šodien saskaras Eiropa, nav iespējams atrisināt tikai ar izglītību un apmācību, tomēr šī joma ir ārkārtīgi nozīmīga gan ekonomikas, gan sociālajā ziņā, lai iedzīvotājiem nodrošinātu tās augsta līmeņa prasmes un kompetences, kas nepieciešamas Eiropai, tostarp cenšoties garantēt vienlīdzīgāku piekļuvi augstākajai izglītībai, dalību tajā un absolvēšanu. Joprojām ir pārāk daudz spējīgu indivīdu, kuri neiesaistās augstākās izglītības iegūšanā vai nu sociālu, kultūras vai ekonomisku iemeslu dēļ, vai arī nepietiekamu atbalsta un virzības sistēmu dēļ;

Eiropas ekonomikas atlabšana un centieni panākt ilgtspējīgu izaugsmi, tostarp palielinot pētniecību un inovāciju, arvien vairāk ir atkarīgi no Eiropas spējas attīstīt visu tās iedzīvotāju prasmes, kas apliecina sociālo un ekonomikas mērķu savstarpējo atkarību. Līdztekus centieniem uzlabot prasmes ar profesionālās izglītības un apmācības palīdzību, arī kvalitatīvai augstākajai izglītībai un mūžizglītībai ir izšķiroša nozīme nodarbināmības uzlabošanā un konkurētspējas palielināšanā, turklāt tā veicina studentu un absolventu personīgo un profesionālo attīstību un sekmē sociālo solidaritāti un pilsonisko līdzdalību;

gan Boloņas process un tam sekojošā Eiropas augstākās izglītības telpas izveide, gan ES programma augstākās izglītības sistēmu modernizēšanai, gan stratēģija “Eiropa 2020” – tas viss uzskatāmi liecina, ka Eiropas sadarbība un vienotas politiskas reakcijas ir būtisks un nepieciešams ieguldījums, meklējot risinājumu kopīgām problēmām ar tādiem paņēmieniem kā paraugprakses apmaiņa, uz pierādījumiem balstīta salīdzinoša politikas analīze un finansiāla atbalsta sniegšana, kā arī atbalsts ilgtspējīgu mehānismu izveidē, lai palielinātu dažādu studentu grupu mobilitāti,

AICINA DALĪBVALSTIS, PIENĀCĪGI IEVĒROJOT AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU SUBSIDIARITĀTI UN AUTONOMIJU:

pieņemt valstu pasākumus, kuru mērķis ir palielināt nelabvēlīgā situācijā esošu un maz pārstāvētu grupu piekļuvi augstākajai izglītībai, dalību tajā un to absolvēšanas rādītājus, lai virzītos uz Boloņas procesa mērķi, proti – to studentu sastāvam, kuri sāk mācīties, mācās un pabeidz mācības augstākās izglītības iestādēs, visos šīs izglītības līmeņos būtu jāatspoguļo dalībvalstu iedzīvotāju grupu daudzveidība;

visos līmeņos mudināt uz sadarbību izglītības sniedzējus, tostarp tos, kuri ir iesaistīti neformālās un ikdienējās mācīšanās jomās, un citas atbilstīgas ieinteresētās personas, lai apzinātu konkrētas grupas, kuras augstākajā izglītībā varētu būt maz pārstāvētas, kā arī lai visos izglītības sektoros palielinātu maz pārstāvētu grupu iesaistīšanos mācībspēku rindās;

sekmēt proaktīvu stratēģiju un saistītu struktūru izveidi iestāžu līmenī, tostarp informēšanas darbības un mūžizglītības iespējas, informācijas sniegšanu par iespējām un rezultātiem, kas ir saistīti ar izglītību un ar darba tirgu, ievirzi attiecībā uz piemērotu kursu izvēli, līdzbiedru sniegtu atbalstu (“peer mentoring”) un konsultācijas, kā arī atbalsta pakalpojumus;

veicināt atvērtību un izstrādāt elastīgus un pārredzamus veidus, kā īstenot pāreju uz augstāko izglītību, jo īpaši no profesionālās izglītības un apmācības un no neformālās un ikdienējās mācīšanās, tā atbalstam izmantojot tādus pārredzamības instrumentus kā valsts kvalifikāciju sistēmas, kuras ir piesaistītas Eiropas kvalifikāciju sistēmai;

palielināt iespējas elastīgākā veidā iegūt izglītību, dažādojot mācību satura pasniegšanas veidu, piemēram, pieņemot uz studentiem orientētas pieejas mācīšanas un mācīšanās jomā, paplašinot daļēja laika izglītošanās iespējas, nodrošinot iespēju praksi finansēt ar kredīta palīdzību, sadalot moduļos programmas un tālmācību, izmantojot IKT instrumentus, un izstrādājot kvalitatīvus atvērtos izglītības resursus;

6.	izpētīt, kā finansējuma mehānismi varētu stimulēt iestādes izstrādāt un nodrošināt kvalitatīvas, elastīgas izglītības iegūšanas iespējas;

izskatīt, kā iestāžu sniegtā finansējuma un studentu finansiālā atbalsta vispārējā sistēma ietekmē nelabvēlīgā situācijā esošu un maz pārstāvētu grupu dalību augstākajā izglītībā, un apsvērt, kā finansiāls atbalsts var tikt vislabāk izmantots, lai uzlabotu piekļuves, dalības un absolvēšanas rādītājus;

sadarboties ar augstākās izglītības iestādēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai palielinātu augstākās izglītības absolvēšanas rādītājus, uzlabojot mācīšanas un mācīšanās procesa kvalitāti – jo īpaši ar lielāku elastīgumu pasniegšanas jomā un piemērota atbalsta nodrošināšanu studentiem pēc iestāšanās augstskolā – un uzlabojot mācību kursu pievilcību un atbilstību darba tirgum;

9.	izpētīt, kādas reģionālas un ģeogrāfiskas atšķirības dalībvalstīs pastāv tādās jomās kā piekļuve augstākajai izglītībai, dalība tajā un absolvēšana, un censties tās mazināt;

10.

sistemātiski ievākt attiecīgus salīdzināmus datus – optimāli izmantojot esošos resursus –, lai palielinātu politikas izstrādei vajadzīgo pierādījumu bāzi un nodrošinātu iespēju efektīvi uzraudzīt valstu mērķus, kas attiecas uz nelabvēlīgā situācijā esošu un maz pārstāvētu grupu piekļuvi augstākajai izglītībai, dalību tajā un absolvēšanas rādītājiem,

PAUŽ GANDARĪJUMU PAR KOMISIJAS NODOMU:

nostiprināt stratēģijas “Eiropa 2020” pierādījumu bāzi, lai atbalstītu dalībvalstu centienus palielināt augstākās izglītības rādītājus pieejamības, dalības un absolvēšanas jomās, ar šādiem pasākumiem:

sākot plānošanas izpēti attiecībā uz rīcībpolitiku saistībā ar piekļuvi augstākajai izglītībai, tās priekšlaicīgas pārtraukšanas un absolvēšanas rādītājiem, lai analizētu dažādu valsts un iestāžu pieeju efektivitāti un to, kā strukturāli, institucionāli, personiski, sociāli un ar kultūru saistīti apstākļi un sociāli ekonomiski apstākļi ietekmē studiju priekšlaicīgu pārtraukšanu un absolvēšanu;

b)	ar Eurostat turpinot kopīgi veikt priekšizpēti, lai uzlabotu metodiku administratīvo datu ievākšanai par studiju ilgumu un absolvēšanas rādītājiem augstākās izglītības iestādēs;

c)	saskaņā ar apņemšanos, kas pausta ES programmā augstākās izglītības sistēmu modernizēšanai (7), izstrādājot pētījumu par to, kā dažādi finansējuma vai izmaksu sadales modeļi ietekmē augstākās izglītības efektivitāti un vienlīdzīgumu,

UN AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU:

turpināt darbu pie augstākās izglītības sociālās dimensijas, piemēram, šajā jomā attīstot savstarpēju mācīšanos un uz pierādījumiem balstītu politikas analīzi – šādā nolūkā izmantojot atvērto koordinācijas metodi –, kā arī strādājot Boloņas procesa ietvaros un ar piemērotām struktūrām un esošajām iniciatīvām;

2.	izmantot Komisijas un citu attiecīgu avotu veiktās izpētes un cita veida darba rezultātus par pamatu turpmākajām debatēm un politikas apsvēršanai, izskatot jautājumus attiecībā uz piekļuvi, dalību un absolvēšanu un to, kāda ir dažādu finansējuma modeļu ietekme saistībā ar augstāko izglītību;

3.	stiprināt ES un Boloņas procesa sinerģiju augstākās izglītības sociālās dimensijas īstenošanā, šādā nolūkā Savienības programmā, ko paredzēts īstenot pēc 2013. gada, optimizējot atbalsta finansējumu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā;

izmantot saskaņā ar Jaunatnes nodarbinātības ierosmi paredzēto finansiālo atbalstu, lai attiecībā uz augstāko izglītību sniegtu mērķtiecīgas iespējas nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem vai jauniešiem bezdarbniekiem, kuri ir jaunāki par 25 gadiem, lai dotu viņiem iespēju iegūt nodarbinātībai vajadzīgās prasmes.

(1) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.

(2) OV C 135, 26.5.2010., 2. lpp.

(3) OV C 372, 20.12.2011., 36. lpp.

(4) 14871/12.

(5) 14871/12 ADD 6.

(6) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(7) Skat. 3. atsauci.

14.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/5

Padomes secinājumi par kvalitatīva darba ar jaunatni ieguldījumu jauniešu attīstībā, labklājībā un sociālajā iekļautībā

2013/C 168/03

PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ATGĀDINOT ŠĀ JAUTĀJUMA POLITISKO KONTEKSTU, ĪPAŠI:

Eiropas sadarbību jaunatnes jomā (1), kurā labklājība un sociālā iekļaušana ir norādītas kā divas no astoņām darbības jomām un kurā uzsvērts, ka atbalsts darbam ar jaunatni un tā attīstīšana ir starpnozaru rīcība regulējuma vispārējo mērķu izpildei, un ieteikts aizvien vairāk pievērsties jauniešu sociālajai iekļautībai, veselībai un labklājībai;

2.	Eiropadomes apstiprināto Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020”, kurā atzīts, ka darbam ar jaunatni ir nozīme neformālās izglītības iespēju nodrošinājumā visiem jauniešiem;

3.	Padomes Ieteikumu (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (2);

4.	prezidentvalsts Īrijas organizētās ES jaunatnes konferences kopīgos secinājumus (2013. gada 11.–13. marts) (3),

ŅEMOT VĒRĀ:

5.	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2010. gada 19. novembra Rezolūciju par darbu ar jaunatni, kurā aicināts dažādos līmeņos panākt labāku izpratni par darbu ar jaunatni un palielināt tā nozīmi, īpaši attiecībā uz tā veicināšanu, atbalstu un attīstību,

ATZĪST, KA:

jaunieši aktīvi sniedz ieguldījumu sabiedrības infrastruktūrā un veicina gan ģeogrāfisku, gan interešu kopienu dzīvīgumu. Jaunieši ir daudzveidīga un dinamiska sabiedrības daļa, kam raksturīgas dažādas situācijas, vajadzības, prasības un centieni. Jauniešus tieši un dažkārt izšķirīgi ietekmē demogrāfija, biogrāfija, daudzveidība, stāvokļa maiņas un iespējas. Tāpēc jaunatnes politikā būtu jāiekļauj un jāņem vērā šie jautājumi, tai vajadzētu dot iespējas visiem jauniešiem un panākt, lai viņi tās varētu izmantot, kā arī veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem;

“darbs ar jaunatni” ir ietilpīgs termins, kurā ietverts plašs sociāla, kultūras, izglītības vai politiska rakstura darbību klāsts, kuras veic jaunieši, kuras tiek veiktas kopā ar jauniešiem un kuras viņiem paredzētas. Šādas darbības arvien biežāk ietver arī sportu un pakalpojumus jauniešiem. Darbs ar jaunatni pieder pie “ārpusskolas” izglītības jomas un ietver arī īpašas brīvā laika aktivitātes, ko vada profesionāli vai brīvprātīgi jaunatnes darbinieki un jauniešu līderi. Darbs ar jaunatni tiek organizēts dažādi (to veic jauniešu vadītas organizācijas, jauniešiem paredzētas organizācijas, neformālas grupas vai jauniešiem paredzēti dienesti un publiskas iestādes). To nodrošina dažādos veidos un vietās (piemēram, tas var būt visiem brīvi pieejams, organizēts grupās vai programmu veidā, vērsts uz plašu iesaisti un nepiesaistīts), un par to konkrētus lēmumus pieņem vietējā, reģiona, valsts un Eiropas līmenī;

darba ar jaunatni galvenais mērķis ir jauniešu personiskā un sociālā attīstība, un tas ir vērsts uz plašu mērķa grupu, sasniedzot un iesaistot jauniešus atkarībā no viņu vajadzībām un interesēm un ņemot vērā vidi, kurā viņi dzīvo. Šāda spēja sasniegt mērķa grupu papildina citus jauniešiem paredzētus politikas pasākumus, tāpēc darbs ar jauniešiem var piedāvāt viņiem kontaktpunktus, iesaisti un virzību;

9.	lai risinātu marginalizācijas un sociālās atstumtības daudzveidīgās problēmas, no sociālās iekļautības viedokļa ir vajadzīga visaptveroša un starpnozaru pieeja;

10.	darbam ar jaunatni ir liela nozīme sociālās atstumtības novēršanā un sociālās iekļautības uzlabošanā. Darbs ar jaunatni dod visiem jauniešiem vietu un iespējas attīstībai, un “tā pamatā ir neformāla izglītība un ikdienēja izglītošanās (4), kā arī brīvprātīga dalība” (5);

11.

efektīvs darbs ar jaunatni un jaunatnes iniciatīvas ir vērstas uz to, lai dotu jauniešiem iespējas un mudinātu viņus aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē. Tas dod jauniešiem dzīvē vajadzīgas prasmes, kompetences un pieredzi, tādā veidā palielinot aizsargājošos faktorus, kas veicina visu jauniešu – arī to, kuriem ir mazāk iespēju, – attīstību, labklājību, autonomiju un sociālo iekļautību;

12.

kvalitatīvā darbā ar jauniešiem ir jāpanāk, lai jauniešiem būtu pastāvīgi pieejams un tiktu aizvien uzlabots darba ar jauniešiem optimāls nodrošinājums un attiecīgā prakse. Tas nozīmē, ka jauniešu organizācijas, jauniešiem paredzēti dienesti un jaunatnes darbinieki sadarbojas ar attiecīgām ieinteresētajām personām, plānojot un īstenojot pasākumus un programmas, kuras atbilst un ir pielāgotas jauniešu interesēm, vajadzībām un pieredzei, kuru pamatā ir fakti un kuras ir vērstas uz rezultātiem. Kvalitatīva darba ar jauniešiem rezultātā vajadzētu panākt, ka jaunieši no līdzdalības tajā saņem iespējami lielāku ieguvumu,

UZSKATA, KA:

13.

sociālās iekļautības jomā vajadzētu ņemt vērā un ietvert visus jauniešus un problēmas, ar kurām viņi saskaras, īpašu uzmanību pievēršot tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju.

Ieguldījumu, ko darbs ar jaunatni var dot politikas mērķu – tostarp sociālās iekļautības –sasniegšanā, var pilnveidot, izmantojot uz kvalitāti vērstu un ar faktiem pamatotu pieeju, kurā, izstrādājot un īstenojot darbu ar jaunatni, uzmanības centrā ir paši jaunieši. Ar šādu pieeju jauniešu līdzdalība, attīstība un virzība tiek atbalstīta tādā veidā, kas apliecina viņu stiprās puses, uzlabo izturību un kompetences, kā arī atzīst viņu spējas veidot individuālu, kopienas un sociālu kapitālu. Kvalitatīvs darbs ar jaunatni ir vispārēja joma, no kuras jaunieši ir ieguvēji; ar to tiek uzlabota attiecīgā prakse un sniegts ieguldījums plašākos politikas mērķos;

a)	darbs ar jaunatni norit jauniešu dzīves posmā, kas ir nozīmīgs viņu attīstībai, tāpēc ar to ir iespējams ļoti efektīvi sniegt ieguldījumu jauniešu attīstībā (personiskajā, sociālajā, izglītības, arodizglītības un profesionālajā), labklājībā un sociālajā iekļautībā;

darbs ar jaunatni piedāvā visiem jauniešiem pieredzi un iespējas, un tas izpaužas gan kā visiem pieejami pasākumi, gan kā uz konkrētiem saņēmējiem vērsts atbalsts, kas var uzlabot jauniešu kompetences, vienlaikus palīdzot pārvarēt šķēršļus, ar ko viņi sastopas; īpaša vieta tajā varētu būt paredzēta jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, un tiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst profesiju;

c)	darba ar jaunatni organizācija ir daudzveidīga. Šī dažādība un daudzveidība (nozaru, organizatoriskā un tematiskā) būtu jāatzīst;

darbam ar jaunatni būtu jāparedz skaidri formulēta vieta izglītības un mūžizglītības nodrošinājumā, un tam vajadzētu būt saistītam ar neformālo un ikdienējo mācīšanos. Paredzot šādu vietu, būtu jāatzīst, ka darbs ar jaunatni varētu apmierināt jauniešu vajadzības vēl labāk nekā šobrīd, un atzinīgi jānovērtē šā darba nozīme iekļaujošas sabiedrības veidošanā;

e)	uz kvalitāti vērsta un ar faktiem pamatota pieeja var būt nozīmīgs instruments, lai uzlabotu politikas un pakalpojumu nodrošinājuma pieejamību, redzamību, ietekmi un efektivitāti darba ar jaunatni jomā;

kvalitatīvs darbs ar jaunatni var ietvert piemērotas novērtējuma sistēmas, kuru pamatā ir pašvērtējums vai līdzinieku novērtējums, kas, ja iespējams, tiek apstiprināts ar ārēju novērtējumu. Šādas sistēmas palīdz darba ar jaunatni organizācijām, programmām un pasākumiem, un tās var uzlabot organizatoriskās spējas un efektivitāti, kā arī dot sabiedrībai skaidru izpratni par darba ar jaunatni piedāvājumu un ietekmi;

g)	kvalitātes sistēmas nodrošina, ka jauniešu viedoklis ir pats svarīgākais darba ar jaunatni plānošanā un izpildē, kā arī to, ka organizācijas, programmas un pasākumi ir pielāgoti un atbilstoši jauniešu vajadzībām un centieniem;

h)	kvalitātes sistēmas palīdz jaunatnes darbiniekiem uzlabot praktisko darbību un attīstīt prasmes, izveidojot struktūru un telpu pārdomām, dialogam un rīcībai;

uzsverot personisko un sociālo attīstību, darbs ar jaunatni sniedz ieguldījumu daudzu jauniešiem paredzētu politikas pasākumu rezultātos, galvenokārt izglītības, apmācību, veselības un nodarbinātības jomā, kā arī līdzdalībā kultūras un sporta dzīvē. Atzīstot darba ar jaunatni dažādās funkcijas, lielāku uzmanību varētu pievērst tam, lai apzinātu, kādu ieguldījumu darbs ar jaunatni varētu dot minētajās plašākās politikas jomās,

NOSAKA ŠĀDAS PRIORITĀTES, LAI NODROŠINĀTU UN UZLABOTU KVALITATĪVU DARBU AR JAUNATNI JAUNIEŠU ATTĪSTĪBAI, LABKLĀJĪBAI UN SOCIĀLAJAI IEKĻAUTĪBAI:

14.

cenšoties nodrošināt, lai darbs ar jauniešiem būtu atbilstošs situācijai un jauniešu interesēm un vajadzībām, kā arī lai optimizētu tā ieguldījumu jauniešu attīstībā, labklājībā un sociālajā iekļautībā, ir noteiktas šādas prioritātes:

a)	veicināt darba ar jaunatni papildinošo vietu izglītības un mūžizglītības nodrošinājumā, kas vērsts uz to, lai paplašinātu jauniešu pieredzi un sniegtu viņiem dzīvē vajadzīgas prasmes;

atbalstīt labāku saskaņotību starp jaunatnes politiku (kā tiek noteiktas prioritātes), pakalpojumu nodrošinājumu (kā tiek organizētas organizācijas, programmas un pasākumi) un praktisko darbu (kā darbojas organizācijas, programmas un pasākumi), uzsverot ciešāku sadarbību un zināšanu apmaiņu starp politikā, pētniecībā un praktiskajā darbā iesaistītajiem un pašiem jauniešiem, lai nodrošinātu labāk saskaņotu un ar faktiem pamatotu darbu ar jaunatni;

c)	veicināt mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka darbs ar jaunatni ir vērsts uz kvalitāti un rezultātiem un pamatots ar faktiem;

attīstīt atbalstošas kvalitātes sistēmas, tostarp novērtējuma instrumentus, ko varētu izmantot darbā ar jaunatni, lai palielinātu ietekmi uz jauniešu attīstību, labklājību un sociālo iekļautību. Šādas sistēmas būtu pēc vajadzības jāīsteno, jāatbalsta un jāinformē par tām, un tajās būtu jāiesaista visas ieinteresētās personas, arī paši jaunieši;

e)	censties panākt, ka darba ar jaunatni iniciatīvās (nodrošinājumā un praksē) tiek ņemts vērā pašu jauniešu viedoklis un centieni, tādā veidā nodrošinot iekļaujošu telpu, kurā jaunieši var attīstīties un kurā viņiem tiek dotas iespējas;

f)	respektējot darbam ar jaunatni raksturīgo integritāti un ietekmi, noteikt un atzīt personiskās, sociālās un profesionālās prasmes un kompetences, ko rada jauniešu piedalīšanās darbā ar jaunatni, lai izceltu darba ar jaunatni ietekmi citās ar to saistītās politikas un praktiskā darba jomās,

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU KATRAI SAVĀ KOMPETENCES JOMĀ UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

15.	izmantojot atvērto koordinācijas metodi, gan politiski, gan praksē veicināt attiecību stiprināšanu ar tādām ar jaunatni saistītām jomām kā veselība, izglītība, apmācība, nodarbinātība, kultūra un sports;

16.	darba ar jaunatni nodrošinājumā un praksē veicināt to, lai tiktu uzsvērta kvalitāte un sasniegti darba ar jaunatni mērķi, kuri dod ieguldījumu jauniešu attīstībā, labklājībā un sociālajā iekļautībā;

17.

atbalstīt ciešāku sadarbību starp visām darbā ar jaunatni ieinteresētajām personām (īpaši pētniekiem, politikas veidotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, praktiskā darba veicējiem un jauniešiem), lai noteiktu kvalitatīva darba ar jaunatni ietekmi uz pašiem jauniešiem, jaunatnes nozari un ar to saistītām politikas jomām, piemēram, apkopojot pierādījumus par kvalitatīva darba ar jaunatni ietekmi un valstu un ES līmenī sekmējot un uzlabojot neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātu atzīšanu;

18.

izmantojot izglītības un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas un kvalitatīvas jaunatnes iniciatīvas, mudināt jauniešus piedalīties demokrātiskā dzīvē un atbalstīt viņus šajā dalībā, kā arī, izmantojot esošos un jaunus instrumentus, sniegt ieguldījumu politikas attīstībā, tādā veidā uzlabojot jauniešu attīstību, labklājību un sociālo iekļautību;

19.	izmantojot kvalitatīvas darba ar jaunatni iespējas un programmas, veicināt uz pieredzi balstītu mācīšanos un to, lai jaunieši apgūtu prasmes, tostarp plaši izmantojamas prasmes, kā arī veicināt šo prasmju un kompetenču atzīšanu un apstiprināšanu;

20.	palīdzēt jaunatnes nozarei izveidot struktūras, darba metodes un saziņas kanālus, lai tā varētu uzrunāt vairāk jauniešu, īpaši tos, kuriem draud sociālā atstumtība;

21.	stimulēt un atbalstīt brīvprātīgu iesaistīšanos pakalpojumu nodrošinājumā jauniešiem, lai veicinātu daudzveidību un sociālo iekļautību un veidotu sociālo kapitālu;

22.	veicināt kvalitatīva darba ar jaunatni devumu, pēc iespējas palielinot finansēšanas iespējas efektīva darba ar jaunatni atbalstam;

23.	izmantojot attiecīgas programmas, platformas un resursu avotus, stimulēt Eiropas mēroga un starptautisku paraugprakses apmaiņu, mācības, prasmju iegūšanu un mācīšanos no līdzbiedriem saistībā ar darbu ar jaunatni, kas vērsts uz kvalitāti;

24.

izveidot tematisku ekspertu grupu, lai izskatītu darba ar jaunatni kvalitātes sistēmas ES dalībvalstīs ar mērķi izpētīt, kā varētu izstrādāt kopējus rādītājus vai sistēmas. Šīs grupas darbā tiks ņemts vērā gaidāmais Eiropas Komisijas pētījums. Šā darba rezultāts būs ziņojums, kurā tiks izklāstīti ieteikumi un kuru iesniegs Jaunatnes jautājumu darba grupai. Šīs tematiskās ekspertu grupas darba uzdevumu un dalības kritēriju ierosinātais vispārīgais projekts ir izklāstīts pielikumā,

AICINA KOMISIJU:

25.	censties izmantot secinājumus, kas tiks izdarīti tās gaidāmajā pētījumā par to, kā darbs ar jaunatni var palīdzēt apzināt, kādas iniciatīvas ir vajadzīgas, lai veicinātu uz kvalitāti vērstu un efektīvu darbu ar jaunatni;

26.	ņemt vērā citus pētījumus un iniciatīvas šajā jomā. Izplatīt rezultātus un attīstīt mācīšanās iespējas politikā, pētniecībā un praktiskajā darbā iesaistītajiem un pašiem jauniešiem, kā arī citām ar to saistītām politikas jomām;

27.	apsvērt piemērotus turpmākus pasākumus pēc gaidāmā pētījuma par darba ar jaunatni vērtību un pēc tematiskās ekspertu grupas kvalitatīva darba ar jaunatni jautājumos darba rezultātiem.

(1) Padomes Rezolūcija (2009. gada 27. novembris) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.) un Padomes un Komisijas 2012. gada kopīgais ziņojums par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (OV C 394, 20.12.2012., 5. lpp.).

(2) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(3) 7808/13.

(4) Neformālā un ikdienējā mācīšanās ir definēta Padomes Ieteikumā (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012.).

(5) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija (2010. gada 19. novembris) par darbu ar jaunatni, 3. lpp.

PIELIKUMS

Projekts – darba uzdevumi un ierosinātie dalības kritēriji tematiskajai ekspertu grupai, ko izveidos Eiropas Savienības dalībvalstis un Komisija

Mērķis

Izskatīt darba ar jaunatni kvalitātes sistēmas ES dalībvalstīs un izpētīt, kā varētu izstrādāt kopējus rādītājus vai sistēmas. Jāataino arī darba ar jaunatni prakse, process un rezultāti, kā arī darba ar jaunatni ietekme uz jauniešu iesaistīšanos, attīstību un virzību.

Dalība

—	Dalībvalstu dalība šajā tematiskajā ekspertu grupā būs brīvprātīga. Dalībvalstis tai var pievienoties jebkurā laikā.

—	Dalībvalstīm ar Komisijas starpniecību būtu jāieceļ personas ar pieredzi un zināšanām attiecīgajā tematiskajā jomā. Ieceltās personas nodrošinās, ka valstu iestādes un citas attiecīgās ieinteresētās personas ir informētas par ekspertu grupas darba virzību.

—	Tematiskā ekspertu grupa vajadzības gadījumā var uzaicināt grupā arī citas personas.

—	Tematiskajā grupā var aicināt piedalīties arī jaunatnes jomā ieinteresēto personu pārstāvjus un pārstāvjus no trešām valstīm, kuras piedalās programmā “Jaunatne darbībā” vai turpmākās programmās, ja tematiskā grupa uzskata, ka tas ir lietderīgi.

Darba procedūras

—	Tematiskās ekspertu grupas darbs būs vērsts uz konkrētiem uzdevumiem un ierobežots laikā (ne vairāk kā 18 mēnešu garumā). Darba grupa izstrādās detalizētus darba uzdevumus un darba programmas kopsavilkumu, kurā paredzēti izmērāmi un sasniedzami rezultāti.

—	Tematiskās ekspertu grupas pirmajā sanāksmē grupa izraudzīsies priekšsēdētāju un līdzpriekšsēdētāju.

—	Visas sanāksmes notiks Briselē, tomēr atsevišķas sanāksmes var rīkot dalībvalstis, ja to vēlēsies.

—	Komisija šīs ekspertu grupas izveidei un darbībai palīdzēs ar speciālām zināšanām un nodrošinās loģistikas un sekretariāta pakalpojumus.

—	Grupa regulāri informēs Jaunatnes jautājumu darba grupu par darba virzību.

—	Jaunatnes jautājumu darba grupai tiks iesniegts ekspertu grupas galīgais ziņojums, kurā būs izklāstīti ieteikumi, lai sniegtu ieguldījumu darba ar jaunatni politikas un pakalpojumu nodrošinājuma attīstībā.

14.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/10

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par sportistu dubultkarjeru

2013/C 168/04

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ATGĀDINOT:

ka Padome 2011. gada 20. maijā izstrādāja Eiropas Savienības sporta darba plānu 2011.–2014. gadam, kurā tika uzsvērta izglītības, apmācības un kvalifikāciju nozīme sportā un izveidota Sporta izglītības un apmācības jautājumu ekspertu grupa, lai sagatavotu priekšlikumu Eiropas pamatnostādnēm attiecībā uz dubultkarjeru;

PAUŽOT GANDARĪJUMU PAR:

Eiropas Savienības pamatnostādnēm par sportistu dubultkarjeru, kuras pēc ad hoc ekspertu grupas dubultkarjeras jomā iesniegtā priekšlikuma sagatavoja dalībvalstu un Komisijas ekspertu grupa sporta izglītības un apmācības jautājumos un ar kurām sekmē virkni politikas pasākumu, lai atbalstītu dubultkarjeru sportā (1);

ŅEMOT VĒRĀ, KA:

šajos Padomes secinājumos ar jēdzienu “sportists” būtu jāsaprot gan vīriešu, gan sieviešu kārtas “talantīgs sportists” vai “izcils sportists”, tostarp saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām ietverot arī sportistus ar invaliditāti;

—	ar jēdzienu “talantīgs sportists” būtu jāsaprot persona, kuru sporta organizācija, vadības struktūra vai valsts ir atzinusi par sportistu, kam ir potenciāls veidot izcila sportista karjeru,

—	ar jēdzienu “izcils sportists” būtu jāsaprot sportists, kuram ir profesionāls līgums ar darba devēju sporta jomā vai ar sporta organizāciju vai kuram ir izcila sportista statuss, ko atzinusi sporta organizācija, vadības struktūra vai valsts, pamatojoties uz atzītām sekmēm un panākumiem;

jēdziens “dubultkarjera” būtu jāsaprot tā, ka sportists elastīgā veidā ar kvalitatīvas apmācības palīdzību bez pārmērīgām personīgām pūlēm var apvienot karjeru sportā ar izglītību un/vai darbu, lai aizsargātu savas morālās, veselības, izglītības un profesionālās intereses, nekaitējot nevienam no abiem mērķiem, īpašu izmanību pievēršot tam, lai jauni sportisti turpinātu formālo izglītību;

augsta līmeņa sasniegumus sportā jāspēj apvienot ar izglītību un karjeru, kurā sportisti var izmantot savas spējas, dodot turpmāku ieguldījumu sabiedrībai. Būdami iesaistīti sportā, sportisti iegūst zināšanas, prasmes un kompetenci; Padomes ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (2) sniedz dalībvalstīm iespēju tās atzīt un apstiprināt;

sportistu dubultkarjeras veicināšana palīdz sasniegt vairākus stratēģijas “Eiropa 2020” (3) mērķus (priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana, lielāks augstāko izglītības iestāžu absolventu skaits, lielākas iespējas nodarbināmībai) un, paturot vairāk sportistu sporta sistēmā, padara sporta politiku efektīvāku;

5.	arvien biežāk sportisti regulāri trenējas un/vai sacenšas ārzemēs, kas sarežģī sportista karjeras apvienošanu ar mācībām skolā, studijām vai karjeru ārpus sporta. Šie sportisti ir viena no starptautiski mobilākajām Eiropas iedzīvotāju daļām;

sportisti dod būtisku ieguldījumu sporta un fizisko nodarbību popularizēšanā, veicina tādu pozitīvu vērtību iesakņošanos sabiedrībā kā taisnīgums un stingra mērķtiecība, kā arī sniedz piemēru, palīdzot vervēt jaunus sportistus. Turklāt tie ir svarīgi savu piederības valstu pārstāvji. Šajā sakarā visas sporta organizācijas un valdības ir atbildīgas par to, lai palīdzētu sportistiem sekmīgi veidot dubultkarjeru, tādējādi nodrošinot, lai viņi pēc savas sportista karjeras beigām neatrastos neizdevīgākā stāvoklī (4);

7.	bērnu sportā vienmēr jāievēro ANO Konvencija par bērna tiesībām. Īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, lai nodrošinātu, ka bērnu iesaistīšanās treniņos, kuru mērķis ir gatavošanās augsta līmeņa sportam, netraucē vai nekaitē to fiziskajai, sociālajai vai emocionālajai labklājībai (4);

galvenās problēmas saistībā ar izglītības kvalitāti un atbalsta pakalpojumiem sportistiem, kas iesaistīti augsta līmeņa sportā Eiropā, ir:

—	nodrošināt sportistu attīstību, jo īpaši agrīnas specializācijas sportā (kas norit saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām), un to jauniešu attīstību, kas iesaistīti izglītībā un apmācībā,

—	līdzsvars starp sporta treniņiem un izglītību, vēlākā dzīves posmā – starp sporta treniņiem un darbu,

—	beigu posms sportistu karjerai sportā, tostarp tādu sportistu gadījumā, kuri sporta sistēmu pametuši agrāk, nekā plānots (4);

lai konkurētu augstā līmenī, ievērojams skaits sportistu ir spiesti papildināt savu sporta finansējumu, bieži vien izmantojot atbalstu no ģimenes, ņemot studentu kredītus vai strādājot nepilnu vai pilnu darba slodzi. Daži sportisti aiziet no sporta, jo viņiem ir grūti karjeru sportā apvienot ar izglītību un/vai darbu;

10.

sportistiem, kuriem izdodas karjeru sportā apvienot ar izglītību un/vai darbu, ir būtiskas priekšrocības, tostarp priekšrocības veselības jomā (piem., līdzsvarots dzīvesveids un samazināts stress), attīstības priekšrocības (piem., tādu prasmju pilnveidošana, kuras var izmantot sportā, izglītībā un citās dzīves jomās), sociālie pabalsti (plašāki sociālie tīkli un sociālās atbalsta sistēmas) un labākas izredzes uz nodarbinātību nākotnē;

ŠAJĀ SAKARĀ AICINA ES DALĪBVALSTIS, SPORTA ORGANIZĀCIJAS UN IEINTERESĒTĀS PERSONAS ATBILSTĪGI TO KOMPETENCEI UN ATBILDĪBAS JOMĀM, ŅEMOT VĒRĀ SPORTA ORGANIZĀCIJU AUTONOMIJU:

pamatojoties uz principiem, kas ietverti Eiropas Savienības pamatnostādnēs par sportistu dubultkarjeru, izstrādāt politikas sistēmu un/vai valsts pamatnostādnes attiecībā uz dubultkarjeru, iesaistot galvenās ieinteresētās personas, piemēram, sporta, veselības, izglītības, nodarbinātības, aizsardzības, jaunatnes, iekšlietu, finanšu un citas ministrijas, sporta organizācijas, vadības struktūras, izglītības iestādes, uzņēmumus, tirdzniecības un darba palātas un struktūras, kas pārstāv sportistus;

2.	veicināt sadarbību un nolīgumu noslēgšanu starp visām ieinteresētām personām, attīstot un īstenojot dubultkarjeru;

3.	veicināt starpnozaru sadarbību un atbalstīt inovatīvus pasākumus un pētniecību ar mērķi apzināt un risināt problēmas, ar kurām sastopas sportisti gan izglītībā, gan darbavietā;

4.	starp dalībvalstīm veicināt apmaiņu ar labu praksi un pieredzi attiecībā uz dubultkarjeru vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

5.	nodrošināt, ka pasākumus dubultkarjeras atbalstam – ja tādi pastāv – vienādi piemēro gan sportistiem, gan sportistēm, kā arī ņemot vērā sportistu ar invaliditāti īpašās vajadzības;

6.	mudināt sporta organizācijas un izglītības iestādes nodrošināt, ka, lai atbalstītu sportistus, kas uzsāk dubultkarjeru, darbā tiek pieņemti vai brīvprātīgi strādā tikai piemēroti kvalificēti vai apmācīti darbinieki;

7.	veicināt kvalitātes standartu izmantošanu sporta akadēmijās un augstu sasniegumu sporta treniņu centros, piemēram, attiecībā uz dubultkarjeras jomā iesaistītajiem darbiniekiem, drošuma un drošības pasākumiem un pārredzamību attiecībā uz sportistu tiesībām;

attiecībā uz sportistu izglītību:

—

saistītos politikas un/vai tiesiskajos regulējumos paredzēt pielāgotus veidus, kā sportistiem apvienot sporta nodarbības ar izglītību, iespējams, izglītības iestāžu tīklu ietvaros; šajā sakarā noderīgi var būt pielāgoti akadēmiskie cikli, individuālu mācību iespējas, tālmācība un e-mācības, papildu konsultācijas un elastība attiecībā uz eksāmenu grafikiem,

—	apsvērt, kādi būtu ieguvumi, ja valsts līmenī tiktu izveidota kvalitatīva akreditācijas sistēma ar dubultkarjeru saistītiem pakalpojumiem treniņu centros, sporta skolās, sporta akadēmijās, sporta klubos, sporta federācijās un/vai augstākās izglītības iestādēs,

—	apsvērt, kā atbalstīt izglītības iestādes valsts līmenī un starp dalībvalstīm to sadarbībā attiecībā uz pielāgotām izglītības programmām, un prioritārā kārtā strādāt pie tā, lai nodrošinātu kvalifikācijas līmeņu savstarpēju atbilstību, kā izklāstīts Eiropas kvalifikāciju sistēmā,

—	apsvērt pasākumus, ar kuriem veicināt un popularizēt sportistu ģeogrāfisko mobilitāti, lai ļautu viņiem apvienot karjeru sportā ar izglītības programmām ārzemēs,

—	veicināt treniņu programmu un/vai kvalifikāciju attīstību sporta nozarē sportistiem, sekmējot attiecības starp izglītības piedāvātājiem un sporta organizāciju,

—	turpināt darbu valsts kvalifikāciju sistēmas ietvaros, lai sporta kursus, kvalifikācijas un sertifikātus profesijām, kas saistītas ar dubultkarjeras atbalsta pakalpojumiem, saskaņotu ar Eiropas kvalifikācijas sistēmu;

attiecībā uz sportistu darbu:

—	atbalstīt īpašus pasākumus (seminārus, konferences, darbseminārus, sadarbības pasākumus, darba tirgus) sportistiem, uzsverot dubultkarjeras būtisko nozīmi un informējot sportistus par attiecīgiem pieejamiem pakalpojumiem un atbalstu attiecībā uz darba iespējām,

—	apsvērt konkrētas programmas izveidošanu dubultkarjeras jomā sportistiem, kuri strādā valsts pārvaldē, kas varētu kalpot kā labākās prakses piemērs citiem darba devējiem,

—	apsvērt, kādi pasākumi būtu iespējami, lai kompensētu zaudējumus, kas sportistiem var rasties saistībā ar viņu neregulāro dalību darba tirgū,

—	veicināt konsultāciju un atbalsta sniegšanu izciliem sportistiem, lai pēc sportista karjeras beigām viņi varētu sagatavoties karjerai plašākā darba tirgū, sākt un attīstīt to,

—	jautājumu par dubultkarjeru iekļaut sociālā dialoga darba kārtībā valsts un ES līmenī;

10.

attiecībā uz sportistu veselību:

—

attiecīgā gadījumā apsvērt iespējas atbalstīt sadarbību starp sporta, veselības un izglītības iestādēm, lai sportistiem nodrošinātu veselības aprūpi un psiholoģisko palīdzību, izstrādājot izglītības programmas dzīvē noderīgu iemaņu, veselīga dzīvesveida, uztura, traumu novēršanas un atveseļošanās paņēmienu jomā, īpaši ņemot vērā nepilngadīgu personu morālo neaizskaramību un pārejas periodu sportista karjeras beigās,

—

valsts veselības iestādes un privāti apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji ir aicināti vajadzības gadījumā apsvērt apdrošināšanas noteikumus, kas darba devējiem, cilvēkiem, kuri vienlaicīgi strādā un sporto, un sportistiem, kuri ir beiguši savu sportista karjeru, piedāvātu papildu darba ņēmēju aizsardzību attiecībā uz traumām, kas saistītas ar sportu, īpašu uzmanību pievēršot pārejai sportista karjeras beigās;

11.

attiecībā uz sportistu finansēm:

—	vajadzības gadījumā izskatīt jautājumu par tādu finansiāla atbalsta sistēmu izveidi vai turpmāku attīstību, kas paredzētas studējošiem sportistiem un kas atbilst dubultkarjeras dažādiem posmiem,

—

vajadzības gadījumā apsvērt īpašu stipendiju izveidi dubultkarjerai augstākās izglītības un apmācības iestādēs, kas dotu sportistiem iespēju apvienot izglītību ar sportu; šajās stipendijās varētu būt iekļauta finansiāla palīdzība konkrētiem ar sportu saistītiem izdevumiem, tās segtu mācību maksu par konkrētām izglītības programmām vai piedāvātu atbalsta pakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot pārejai sportista karjeras beigās;

ŅEMOT VĒRĀ SPORTA ORGANIZĀCIJU AUTONOMIJU, AICINA SPORTA ORGANIZĀCIJAS:

nodrošināt atbalstu sportistu sekmīgai dubultkarjerai visos starptautiskajos līmeņos (piemēram, ieceļot kvalificētus konsultantus, kuru uzdevums būtu palīdzēt sportistiem no brīža, kad tie uzsāk savu ar sportu saistīto karjeru, līdz tās beigām; ar atbildīgiem treneriem un atbalsta personālu, kuri ņem vērā izglītības un/vai darba prasības; valsts un starptautiskus sporta pasākumus plānojot tā, lai tiktu ņemtas vērā sportistu izglītības un/vai darba prasības un sportisti arī tiktu pasargāti no pārmērīgas slodzes) (5);

2.	izstrādāt, vadīt tīklus un mehānismus, kas izveidoti dalībvalstīs un/vai publiskās sporta iestādēs, vai pilnībā piedalīties tajos, lai izstrādātu un īstenotu dubultkarjeras pakalpojumus sportistiem;

3.	apsvērt iespēju iecelt īpašus “vēstniekus dubultkarjeras sportistiem”, lai parādītu, ka ir iespējams gūt panākumus augstākajā līmenī sportā un vienlaikus būt veiksmīgam izglītībā un/vai profesijā;

4.	sadarboties ar tirdzniecības un darba palātām un uzņēmumiem, lai veicinātu izpratni par to, kādas pozitīvas īpašības un priekšrocības sportisti var sniegt darba ņēmējiem, vienlaikus mudinot izveidot elastīgus darba režīmus sportistiem;

5.	veicināt sarunas par sponsorēšanas līgumiem ar uzņēmumiem, kas sportistiem nodrošinātu darba pieredzes iegūšanu, privileģētu darbā pieņemšanu un elastīgu darba režīmu sponsorējošā uzņēmumā vai tā partneruzņēmumos;

6.	attiecīgā gadījumā iesaistīt struktūras, kas pārstāv sportistus, politikas attīstībā un darbībās dubultkarjeras jomā;

AICINA EIROPAS KOMISIJU:

pamatojoties uz Eiropas Savienības pamatnostādnēm par sportistu dubultkarjeru, apsvērt pienācīgus papildu pasākumus saistībā ar Sporta padomes otro darba plānu, tostarp meklēt paņēmienus, kā izvērtēt to, kā tiek īstenoti politikas pasākumi dubultkarjeras jomā Eiropas Savienībā, ko brīvprātīgā kārtā var izmantot dalībvalstis;

2.	nodrošināt atbalstu dubultkarjeras tīkliem, kas apvieno sportistu asociācijas, uzņēmumus un tirdzniecības un darba palātas, sporta organizācijas, izglītības iestādes, valsts un vietējās iestādes un trenerus, lai dotu iespēju apmainīties ar informāciju un labāko praksi ES līmenī;

3.	veicināt un atbalstīt labākās prakses apmaiņu Eiropas Savienībā attiecībā uz sportistu dubultkarjeru, tostarp atbalstot projektus un izplatot to rezultātus attiecīgo finansējuma shēmu un programmu ietvaros;

atbalstīt uzraudzības sistēmu un/vai pētījumus par dubultkarjeras programmu starptautisko dimensiju, jo īpaši attiecībā uz pārejas perioda sekām sportistu dzīvē, sportistu attīstības nodrošināšanu agrīnas specializācijas sportā, pasākumu un atbalsta pakalpojumu efektivitāti dalībvalstīs un izcilu sportistu atgriešanās procesu darba tirgū;

atbalstīt to, ka Eiropas līmenī sadarbībā ar šajā jomā ieinteresētajām personām tiek izstrādātas minimuma kvalitātes prasības, kas varētu kalpot kā atsauces punkts valsts pakalpojumiem un iestādēm saistībā ar dubultkarjeru, lai sportistiem – tostarp sportistiem ārzemēs – nodrošinātu pārredzamību un kvalitātes garantijas, drošību un aizsardzību.

(1) Dok. 17208/12.

(2) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(3) COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

(4) IT iesniegta izpētes atruna.

(5) IT iesniegta izpētes atruna.

14.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/14

SESAR KOPUZŅĒMUMS

2013. GADA BUDŽETS UN 2013. GADA PERSONĀLA ŠTATU SARAKSTS

2013/C 168/06

2013. GADA BUDŽETS

IEŅĒMUMU PĀRSKATS

(visas summas ir izteiktas euro)

Nosaukums/aile

Programmas aplēses,

2009. gada septembris

Saistību apropriācijas

Maksājumu apropriācijas

2011. gads

Budžets – 2012. g.

Pārskatītais budžets II jāapstiprina

Budžets – 2013. g.

2011. gads

Budžets – 2012. g.

Pārskatītais budžets II jāapstiprina

Budžets – 2013. g.

1.	Eiropas Savienības iemaksas

700 000 000

109 994 680

110 123 600

59 881 720

18 000 000

91 170 000

69 713 000

91 631 020

1.1.	Septītā pētniecības un izstrādes pamatprogramma

350 000 000

59 994 680

60 123 600

59 881 720

9 000 000

46 170 000

34 887 000

46 631 020

1.2.	Viseiropas tīkla programma

350 000 000

50 000 000

9 000 000

45 000 000

34 826 000

45 000 000

2.	Eurocontrol iemaksas

165 000 000

21 007 543

14 456 000

41 456 000

12 790 000

11 165 408

14 456 000

34 418 200

12 790 000

2.1.	Iemaksas skaidrā naudā

165 000 000

21 007 543

14 456 000

41 456 000

12 790 000

11 165 408

14 456 000

34 418 200

12 790 000

3.	Citu dalībnieku iemaksas

30 774 983

4 842 725

4 396 426

4 246 361

4 599 776

4 396 426

4 246 361

3.1.	Iemaksas skaidrā naudā

30 774 983

4 842 725

4 396 426

4 246 361

4 599 776

4 396 426

4 246 361

4.	Citi ieņēmumi

56 747

100 000

206 283

100 000

4.1.	Uzkrāto procentu ieņēmumi

56 747

400 000

636 640

400 000

4.2.	Atgūto nodokļu ieņēmumi

4.3.	Programmas ieņēmumi no personām, kuras nav dalībnieki

4.4.	Procenti, kas atmaksājami ES

300 000

430 357

300 000

Iepriekšējā gada budžeta izlietojums

11 767 877

488 760

57 183 031

15 571 258

KOPĒJIE IEŅĒMUMI

895 774 983

147 669 572

129 076 026

156 564 786

77 018 081

91 154 498

110 122 426

124 198 884

108 767 381

IZDEVUMU PĀRSKATS

(visas summas ir izteiktas euro)

Nosaukums/aile

Programmas aplēses,

2009. gada septembris

Saistību apropriācijas

Maksājumu apropriācijas

2011. gads

Budžets – 2012. g.

Pārskatītais budžets II jāapstiprina

Budžets – 2013. g.

2011. gads

Budžets – 2012. g.

Pārskatītais budžets II jāapstiprina

Budžets – 2013. g.

1.	Personāla izdevumi

55 000 000

5 420 000

6 085 000

5 556 000

5 970 000

4 729 025

6 085 000

5 556 000

5 970 000

1.1.	Personāla izdevumi pēc štatu saraksta

50 000 000

2 630 000

3 350 000

3 000 000

3 460 000

2 502 472

3 350 000

3 000 000

3 460 000

1.2.	Līgumdarbinieki, pagaidu darbinieki

380 000

350 000

380 000

281 631

350 000

380 000

1.3.	Dalībnieku norīkotie darbinieki

5 000 000

1 890 000

1 450 000

1 550 000

1 300 000

1 410 637

1 450 000

1 550 000

1 300 000

1.4.	Norīkotie valstu eksperti

150 000

160 000

90 000

170 000

99 001

160 000

90 000

170 000

1.5.	Komandējumu izmaksas

192 000

600 000

391 000

500 000

308 177

600 000

391 000

500 000

1.6.	Citi personāla izdevumi

178 000

175 000

160 000

127 107

175 000

160 000

2.	Administratīvie izdevumi

45 774 983

3 110 035

3 290 000

3 231 500

3 274 600

2 906 687

3 290 000

3 231 500

3 274 600

2.1.	Ēku īre un ar to saistītās izmaksas

708 213

794 000

854 648

905 600

705 304

794 000

854 648

905 600

2.2.	Kustamais īpašums un ar to saistītās izmaksas

30 000

50 000

39 094

50 000

2.3.	Sabiedriskās attiecības un pasākumi

299 686

300 000

333 743

300 000

2.4.	Pasta izdevumi un telekomunikācijas

173 225

180 000

243 000

151 892

180 000

243 000

2.5.	Administratīvās valdes izdevumi

25 000

30 000

17 500

30 000

7 499

30 000

17 500

30 000

2.6.	Kārtējie administratīvie izdevumi

221 666

340 000

263 882

300 000

136 793

340 000

263 882

300 000

2.7.	IT izdevumi un tehniskie līdzekļi

1 575 637

1 500 000

1 500 470

1 350 000

1 487 779

1 500 000

1 500 470

1 350 000

2.8.	Administratīvā nodrošinājuma pakalpojumi

76 608

96 000

65 000

96 000

44 583

96 000

65 000

96 000

3.	Darbības izdevumi

795 000 000

138 650 777

119 701 026

147 777 286

67 773 481

67 947 528

100 747 426

115 411 384

99 522 781

3.1.	SJU veiktie(-ā) pētījumi/izstrāde

179 500 345

26 520 000

23 913 000

29 824 000

18 482 604

43 748 366

28 000 000

31 782 560

3.2.	EUROCONTROL veiktie(-ā) pētījumi/izstrāde

702 853

3.3.	Dalībnieku veiktie(-ā) pētījumi/izstrāde

615 499 655

112 130 777

95 788 026

123 864 286

37 949 481

48 762 071

56 999 060

87 411 384

67 740 221

IZDEVUMI KOPĀ

895 774 983

147 180 812

129 076 026

156 564 786

77 018 081

75 583 240

110 122 426

124 198 884

108 767 381

BUDŽETA IZLIETOJUMA ATLIKUMS

488 760

15 571 258

I PIELIKUMS

IEMAKSAS UN IZDEVUMI NATŪRĀ

IEMAKSAS NATŪRĀ

(visas summas ir izteiktas euro)

Nosaukums/aile

Programmas aplēses,

2009. gada septembris

Saistību apropriācijas

2011. gads

Budžets – 2012. g.

Pārskatītais budžets II jāapstiprina

Budžets – 2013. g.

1. Eiropas Savienības iemaksas

1.1.	Septītā pētniecības un izstrādes pamatprogramma

1.2.	Viseiropas tīkla programma

2.	Eurocontrol iemaksas

535 000 000

69 800 000

74 805 000

75 500 000

2.1.	Iemaksas skaidrā naudā

2.2.	Iemaksas natūrā

535 000 000

69 800 000

74 805 000

75 500 000

3.	Citu dalībnieku iemaksas

615 499 655

112 130 777

95 788 026

123 864 286

37 949 481

3.1.	Iemaksas skaidrā naudā

3.2.	Iemaksas natūrā

615 499 655

112 130 777

95 788 026

123 864 286

37 949 481

4.	Citi ieņēmumi

53 725 363

4.1.	Uzkrāto procentu ieņēmumi

4.2.	Atgūto nodokļu ieņēmumi

4.3.	Programmas ieņēmumi no personām, kuras nav dalībnieki

53 725 363

4.4.	Procenti, kas atmaksājami ES

Iepriekšējā gada budžeta izlietojums

IEŅĒMUMI KOPĀ

1 204 225 018

181 930 777

170 593 026

198 669 286

113 449 481

IZDEVUMI NATŪRĀ

(visas summas ir izteiktas euro)

Nosaukums/aile

Programmas aplēses,

2009. gada septembris

Saistību apropriācijas

2011. gads

Budžets – 2012. g.

Pārskatītais budžets II jāapstiprina

Budžets – 2013. g.

1. Personāla izdevumi

1.1.	Personāla izdevumi pēc štatu saraksta

1.2.	Līgumdarbinieki, pagaidu darbinieki

1.3.	Dalībnieku norīkotie darbinieki

1.4.	Norīkotie valstu eksperti

1.5.	Komandējumu izmaksas

1.6.	Citi personāla izdevumi

2. Administratīvie izdevumi

2.1.	Ēku īre un ar to saistītās izmaksas

2.2.	Kustamais īpašums un ar to saistītās izmaksas

2.3.	Sabiedriskās attiecības un pasākumi

2.4.	Pasta izdevumi un telekomunikācijas

2.5.	Administratīvās valdes izdevumi

2.6.	Kārtējie administratīvie izdevumi

2.7.	IT izdevumi un tehniskie līdzekļi

2.8.	Administratīvā nodrošinājuma pakalpojumi

3.	Darbības izdevumi

1 204 225 018

181 930 777

170 593 026

198 669 286

113 449 481

3.1.	SJU veiktie(-ā) pētījumi/izstrāde

53 725 363

3.2.	EUROCONTROL veiktie(-ā) pētījumi/izstrāde

535 000 000

69 800 000

74 805 000

75 500 000

3.3.	Dalībnieku veiktie(-ā) pētījumi/izstrāde

615 499 655

112 130 777

95 788 026

123 864 286

37 949 481

IZDEVUMI KOPĀ

1 204 225 018

181 930 777

170 593 026

198 669 286

113 449 481

BUDŽETA IZLIETOJUMA ATLIKUMS

II PIELIKUMS

KOPĀ

IEŅĒMUMI (skaidrā naudā un natūrā)

(visas summas ir izteiktas euro)

Nosaukums/aile

Programmas aplēses,

2009. gada septembris

Saistību apropriācijas

2011. gads

Budžets – 2012. g.

Pārskatītais budžets II jāapstiprina

Budžets – 2013. g.

1.	Eiropas Savienības iemaksas

700 000 000

109 994 680

110 123 600

59 881 720

1.1.	Septītā pētniecības un izstrādes pamatprogramma

350 000 000

59 994 680

60 123 600

59 881 720

1.2.	Viseiropas tīkla programma

350 000 000

50 000 000

2.	Eurocontrol iemaksas

700 000 000

90 807 543

89 261 000

116 261 000

88 290 000

2.1.	Iemaksas skaidrā naudā

165 000 000

21 007 543

14 456 000

41 456 000

12 790 000

2.2.	Iemaksas natūrā

535 000 000

69 800 000

74 805 000

75 500 000

3.	Citu dalībnieku iemaksas

646 274 638

116 973 502

100 184 452

128 260 712

42 195 842

3.1.	Iemaksas skaidrā naudā

30 774 983

4 842 725

4 396 426

4 246 361

3.2.	Iemaksas natūrā

615 499 655

112 130 777

95 788 026

123 864 286

37 949 481

4.	Citi ieņēmumi

53 725 363

56 747

100 000

4.1.	Uzkrāto procentu ieņēmumi

56 747

400 000

4.2.	Atgūto nodokļu ieņēmumi

4.3.	Programmas ieņēmumi no personām, kuras nav dalībnieki

53 725 363

4.4.	Procenti, kas atmaksājami ES

300 000

Iepriekšējā gada budžeta izlietojums

11 767 877

488 760

IEŅĒMUMI KOPĀ

2 100 000 000

329 600 349

299 669 052

355 234 072

190 467 562

IZDEVUMI (skaidrā naudā un natūrā)

(visas summas ir izteiktas euro)

Nosaukums/aile

Programmas aplēses,

2009. gada septembris

Saistību apropriācijas

2011. gads

Budžets – 2012. g.

Pārskatītais budžets II jāapstiprina

Budžets – 2013. g.

1.	Personāla izdevumi

55 000 000

5 420 000

6 085 000

5 556 000

5 970 000

1.1.	Personāla izdevumi pēc štatu saraksta

50 000 000

2 630 000

3 350 000

3 000 000

3 460 000

1.2.	Līgumdarbinieki, pagaidu darbinieki

380 000

350 000

380 000

1.3.	Dalībnieku norīkotie darbinieki

5 000 000

1 890 000

1 450 000

1 550 000

1 300 000

1.4.	Norīkotie valstu eksperti

150 000

160 000

90 000

170 000

1.5.	Komandējumu izmaksas

192 000

600 000

391 000

500 000

1.6.	Citi personāla izdevumi

178 000

175 000

160 000

2.	Administratīvie izdevumi

45 774 983

3 110 035

3 290 000

3 231 500

3 274 600

2.1.	Ēku īre un ar to saistītās izmaksas

708 213

794 000

854 648

905 600

2.2.	Kustamais īpašums un ar to saistītās izmaksas

30 000

50 000

2.3.	Sabiedriskās attiecības un pasākumi

299 686

300 000

2.4.	Pasta izdevumi un telekomunikācijas

173 225

180 000

243 000

2.5.	Administratīvās valdes izdevumi

25 000

30 000

17 500

30 000

2.6.	Kārtējie administratīvie izdevumi

221 666

340 000

263 882

300 000

2.7.	IT izdevumi un tehniskie līdzekļi

1 575 637

1 500 000

1 500 470

1 350 000

2.8.	Administratīvā nodrošinājuma pakalpojumi

76 608

96 000

65 000

96 000

3.	Darbības izdevumi

1 999 225 017

320 581 554

290 294 052

346 446 572

181 222 962

3.1.	SJU veiktie(-ā) pētījumi/izstrāde

233 225 707

26 520 000

23 913 000

29 824 000

3.2.	EUROCONTROL veiktie(-ā) pētījumi/izstrāde

535 000 000

69 800 000

74 805 000

75 500 000

3.3.	Dalībnieku veiktie(-ā) pētījumi/izstrāde

1 230 999 310

224 261 554

191 576 052

247 728 572

75 898 962

IZDEVUMI KOPĀ

2 100 000 000

329 111 589

299 669 052

355 234 072

190 467 562

BUDŽETA IZLIETOJUMA ATLIKUMS

488,760

PERSONĀLA ŠTATU SARAKSTS 2013. GADAM

2013. gada budžets
KU SJU PERSONĀLS	AMATA PAKĀPE	Pagaidu darbinieki	Līgumdarbinieki	Norīkotie darbinieki	Valstu norīkotie eksperti	Kopā
Izpilddirektors	AD 14	1				1
Administratīvā un finanšu izpilddirektora vietnieks	AD 12	1				1
Tehnoloģiju un inovāciju vadītājs	AD 12	1				1
Stratēģijas un starptautisko attiecību vadītājs	AD 12	1				1
Vadītājs reglamentējuma jautājumos	AD 12	1				1
Korporatīvās saziņas vadītājs	AD 10	1				1
Vadītājs ekonomikas un vides jautājumos	AD 10	1				1
Izpilddirektora padomdevējs	AD 10	1				1
Izpilddirektora vecākais padomdevējs militārajos jautājumos	AD 10	1				1
Juridiskā un līgumu dienesta vadītājs	n/p			1		1
Finanšu un budžeta dienesta vadītājs	AD 8	1				1
Darbības un programmu izpilddirektora vietnieks	n/p			1		1
ATM sistēmu vadītājs	AD 8	1				1
Sistēmu inženieris	AD 8	1				1
Sadarbības koordinators	AD 10	1				1
Juridiskais un līgumu konsultants	AD 7	1				1
Finanšu un administratīvais speciālists	AD 7	1				1
Vides speciālists	AD 7	1				1
Apstiprināšanas/pārbaužu vadītājs	AD 7			1		1
ATM eksperts	AD 6	1				1
Apstiprināšanas/pārbaužu padomdevējs	n/p			1		1
ATM eksperts	AD 6	1				1
Finanšu speciālists	AD 6	1				1
ATM sistēmu inženieris	n/p			1		1
Sakaru speciālists	AD 5	1				1
Ekonomists	AD 5	1				1
Personāldaļas jurists	n/p		1			1
Projektu revidents	AD 5	1				1
DAF padomdevējs	n/p		1			1
Iekšējais revidents	AD 5	1				1
Vecākais programmas vadītājs un kvalitātes eksperts	n/p			1		1
Programmas vadītājs un kvalitātes eksperts	n/p			1		1
ATM programmu eksperts	n/p			1		1
Personāldaļas darbinieks	AST 7	1				1
Finanšu grāmatvedis	AST 5	1				1
Administratīvais palīgs	AST 3	1				1
Jurists	n/p		1			1
Programmas direktora sekretārs	AST 1	1				1
Izpilddirektora sekretārs	AST 1	1				1
KOPĀ		28	3	8		39
VALSTU NORĪKOTIE EKSPERTI
Ekspluatācijas koncepcijas un apstiprināšanas eksperts					1	1
Valstu norīkotie eksperti					1	1
Padomdevējs institucionālajos jautājumos					1	1
KOPĀ					3	3

14.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/22

Komisijas paziņojums, kas publicēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu Lietā AT.39398 – VISA MIF

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 168/07

1. IEVADS

Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa pārkāpšanas izbeigšanu, un iesaistītās personas piedāvā uzņemties saistības, lai kliedētu bažas, kuras personām paudusi Komisija savā sākotnējā vērtējumā, tad saskaņā ar 9. pantu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1), Komisija var ar lēmumu atzīt šo saistību saistošo spēku attiecībā uz uzņēmumiem. Šādu lēmumu var pieņemt uz noteiktu laika posmu, un tajā secina, ka Komisijas rīcībai vairs nav pamata. Atbilstīgi minētās regulas 27. panta 4. punktam Komisija publicē īsu lietas kopsavilkumu un saistību galveno saturu. Ieinteresētās personas var iesniegt savus apsvērumus termiņā, ko noteikusi Komisija.

2. LIETAS KOPSAVILKUMS

2.	2009. gada 3. aprīlī Komisija pieņēma iebildumu paziņojumu pret Visa Europe Limited (turpmāk – Visa Europe), Visa Inc. un Visa International Services Association.

Iebildumu paziņojumā Komisija pauda sākotnējo vērtējumu, ka Visa Europe, Visa Inc. un Visa International Services Association ir pārkāpuši LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, nosakot daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksas (multilateral interchange fee – MIF), kas tirdzniecības vietās piemērojamas pārrobežu un noteiktiem iekšzemes darījumiem, kuri veikti EEZ teritorijā, izmantojot patērētāju maksājumu karti VISA, VISA Electron un V PAY.

Savstarpējās apmaiņas maksas ir maksas, ko komersanta banka (turpmāk – pieņēmējbanka) maksā kartes turētāja bankai (turpmāk – izdevējbanka) par katru darījumu, kas veikts komersanta tirdzniecības vietā, izmantojot maksājumu karti. Kad kartes turētājs izmanto maksājumu karti, lai no komersanta iegādātos preces vai pakalpojumus, komersants maksā pieņēmējbankai apkalpošanas maksu. Pieņēmējbanka patur daļu no šīs maksas (pieņēmējbankas peļņa), un atlikušo maksas daļu iegūst izdevējbanka (MIF) un shēmas operators (šajā gadījumā – Visa Europe un Visa Inc.). Praksē apkalpošanas maksa lielākoties tiek noteikta, balstoties uz MIF.

Iebildumu paziņojumā bija izteikts sākotnējais viedoklis, ka MIF izmantošanas mērķis un sekas ir ievērojami ierobežot konkurenci karšu apkalpošanas tirgos, tādējādi negatīvi ietekmējot komersantus un netieši – viņu klientus. MIF piemērošanas dēļ pamatsumma, ko pieņēmējbankas izmanto apkalpošanas maksu noteikšanai, tiek palielināta, kā rezultātā rodas būtiskas izmaksas, kas ir kopīgas visām pieņēmējbankām. Saskaņā ar Komisijas sākotnējo viedokli MIF nav objektīvi vajadzīgas. Ierobežojošās sekas karšu apkalpošanas tirgos pastiprina sekas, kas rodas, piemērojot MIF tīklā un izdevējbanku tirgos, kā arī citu tīkla noteikumu un prakses piemērošanas dēļ (noteikuma Honour All Cards, nediskriminācijas noteikuma un pārgrupēšanas dēļ). Turklāt, pamatojoties uz Komisijas sākotnējo viedokli, kas pausts iebildumu paziņojumā, MIF nav klasificējamas kā izņēmumi saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu, kuras rada efektivitāti, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem.

Komisija 2010. gada 8. decembrī pieņēma lēmumu saskaņā ar 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1/2003 (“saistību lēmums”). Ar lēmumu tika padarīta juridiski saistoša Visa Europe saistība četrus gadus i) noteikt vidējo svērto MIF, ko piemēro patērētāju debeta darījumiem, uz kuriem attiecas šī procedūra, ne lielāku par 0,20 % un ii) saglabāt un/vai ieviest vairākas izmaiņas tīklu noteikumos (“pārredzamības pasākumi”).

Tomēr saistības neattiecās uz MIF par patērētāju kredītkartēm, attiecībā uz ko Komisija pieņēma papildu iebildumu paziņojumu 2012. gada 31. jūlijā. Papildu iebildumu paziņojumā, kas ir sākotnējs vērtējums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1/2003, tika paplašināts iebildumu paziņojums un atspoguļotas procedūras piemērošanas jomas izmaiņas, proti, tā attiecas tikai uz patērētāju kredītkaršu MIF. Tajā turklāt tika paplašināta procedūras piemērošanas joma, ietverot MIF piemērošanu starp reģioniem (vai starptautiski), ja tirgotāji atrodas EEZ, un tajā ir norādīts iespējams pārkāpums saistībā ar Visa Europe noteikumiem par pārrobežu pieņemšanu.

Attiecīgi procedūra tagad aptver (tikai kopsavilkums):

—	daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksas starp reģioniem, kuras noteikusi Visa Europe (“reģionālās MIF”) un kuras tieši piemēro pārrobežu darījumiem vai pēc noklusējuma piemēro iekšzemes darījumiem (2),

—	konkrētās valstīs paredzētās kredītkaršu MIF, ko noteikusi Visa Europe (3),

—	iespējamo reģionālo MIF piemērošanu pēc noklusējuma, ja nav līdzvērtīgu apmaiņas maksu, un to tiešu piemērošanu darījumiem, izmantojot kartes, kas izdotas ārpus EEZ, tirdzniecības vietās, kuras atrodas EEZ (4),

—	konkurenci ierobežojošos noteikumus saistībā ar pārrobežu pieņemšanu.

Procedūra attiecas uz Visa Europe tīkla noteikumiem saistībā ar MIF, kas jau iekļautas iebildumu paziņojumā, proti, uz Honour All Cards noteikumu, nediskriminācijas noteikumu un plaši izplatīto praksi apvienot tirgotāju pakalpojumu maksas (MSC). Pēdējie noteikumi netiek vērtēti kā iespējami konkurences noteikumu pārkāpumi paši par sevi, bet gan to spēja palielināt MIF ierobežojošo ietekmi.

10.	Papildu iebildumu paziņojumu 2013. gada 24. aprīlī nosūtīja arī Visa Inc. un Visa International Service Association.

3. PIEDĀVĀTO SAISTĪBU GALVENAIS SATURS

11.

Visa Europe kā viena no procesā iesaistītajām pusēm nepiekrīt Komisijas sākotnējam vērtējumam. Lai kliedētu Komisijas bažas par konkurenci, tā tomēr piedāvāja uzņemties saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu. Turpmāk ir sniegts īss saistību kopsavilkums, un pilns saistību teksts angļu valodā ir publicēts Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/competition/index_en.html

12.	Divu mēnešu laikā no saistību lēmuma paziņošanas uzņēmumam Visa Europe uzņēmums apņemas noteikt, ka darījumiem ar Visa Europe patērētāju kredītkartēm piemērojamais maksimālais vidējais svērtais EEZ iekšējais kredītkaršu MIF līmenis ir 0,3 %.

13.	Turklāt maksimālo līmeni piemēros atsevišķi katrā EEZ valstī, kurā Visa Europe tieši nosaka konkrētas iekšzemes patērētāju kredītkaršu MIF maksu likmes, un tajās EEZ valstīs, kurās EEZ iekšējās kredītkaršu MIF maksas piemēro iekšzemes darījumiem, ja nepastāv citas MIF maksas.

14.

Visa Europe arī ierosina nodrošināt, ka no 2015. gada 1. janvāra

—

kredītkaršu MIF maksu maksimālo līmeni 0,3 % apmērā piemēro visām MIF maksām, ko Visa Europe paredz attiecībā uz darījumiem, kuras veic ar tirgotājiem, kas atrodas EEZ, izmantojot Visa patērētāju kredītkartes, kuras izdotas valstīs, kas atrodas ārpus EEZ, bet ietilpst Visa Europe teritorijā (5) (iekšējās Visa Europe ārpus EEZ kredītkaršu MIF maksas) un

—

debetkaršu MIF maksu maksimālo līmeni 0,2 % apmērā piemēro visām MIF maksām, ko Visa Europe paredz attiecībā uz darījumiem, kurus veic ar tirgotājiem, kas atrodas EEZ, izmantojot Visa patērētāju debetkartes, kuras izdotas valstīs, kas atrodas ārpus EEZ, bet ietilpst Visa Europe teritorijā (Visa Europe iekšējās ārpus EEZ debetkaršu MIF maksas).

15.

Visa Europe apņemas grozīt savus noteikumus par pārrobežu pieņemšanu no 2015. gada 1. janvāra, lai ļautu pārrobežu pieņēmējiem piedāvāt vai nu iekšzemes debeta MIF maksu, vai iekšzemes kredīta MIF maksu, kas piemērojama tirgotāja atrašanās vietā, vai MIF likmi 0,2 % apmērā patērētāju debeta darījumiem un 0,3 % apmērā patērētāju kredīta darījumiem, ievērojot konkrētus nosacījumus.

16.

Visa Europe apņemas turpināt īstenot papildus pārredzamības pasākumus. Konkrēti, Visa Europe apņemas:

—

ieviest noteikumu, kas paredz, ka pieņēmēji piedāvā tirgotājiem tirgotāju apkalpošanas maksu cenas uz “MIF plus plus” pamata, saņemot par to administratīvu samaksu (citiem vārdiem – pieņēmēji pēc pieprasījuma savos līgumos un rēķinos skaidri sadala MSC trīs sastāvdaļās, proti, MIF maksa, visas citas piemērojamās maksājumu sistēmas maksas un pieņēmēja ieturētā maksa). Visa Europe pieprasīs pieņēmējiem īstenot šo noteikumu 12 mēnešu laikā no saistību lēmuma paziņošanas uzņēmumam Visa Europe attiecībā uz visiem jauniem līgumiem vai 18 mēnešu laikā spēkā esošajiem līgumiem,

—	ieviest vienkāršotu MIF struktūru Visa Europe MIF maksai, lai vismaz par 25 % samazinātu maksu kategoriju skaitu, tādējādi uzlabojot pārredzamību un likmju salīdzināšanas iespējas.

17.	Visa Europe apņemas iecelt pilnvarotu uzraudzības personu, kura uzraudzīs Visa Europe rīcības atbilstību saistībām. Pirms pilnvarotas uzraudzības personas iecelšanas Komisijai ir tiesības apstiprināt vai noraidīt ierosināto kandidatūru.

18.	Saistības ir spēkā četrus gadus no saistību lēmuma paziņošanas uzņēmumam Visa Europe.

19.

Šīs saistības ir attiecināmas tikai uz Visa Europe. Pašreiz notiekošā pretmonopola izmeklēšana (sk. iepriekš 7. punktu) pret Visa Inc. un Visa International Services Association paliek atklāta, kamēr tiek gaidīts turpmāks Komisijas novērtējums, kurā, iespējams, tiks ietvertas piezīmes, kas saņemtas, atbildot uz šo paziņojumu.

4. AICINĀJUMS IESNIEGT PIEZĪMES

20.	Komisija atkarībā no tirgus pārbaudes rezultātiem plāno pieņemt lēmumu saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1/2003, ar ko tā pasludinātu par saistošām iepriekš apkopotās un Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē publicētās saistības.

21.

Saskaņā ar 27. panta 4. punktu Regulā (EK) Nr. 1/2003 Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus apsvērumus par ierosinātajām saistībām. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šīs publikācijas datuma. Ieinteresētās trešās personas tiek aicinātas arī iesniegt savu piezīmju nekonfidenciālu versiju, kurā komercnoslēpumi un citas konfidenciālas vietas tekstā ir svītrotas un pēc vajadzības aizstātas ar nekonfidenciālu kopsavilkumu vai ar vārdiem “komercnoslēpumi” vai “konfidenciāli”.

22.	Atbildes un piezīmes vēlams pamatot un minēt tajos attiecīgos faktus. Ja jūs konstatējat problēmu saistībā ar kādu ierosināto saistību daļu, lūdzam ierosināt iespējamo risinājumu.

23.

Apsvērumus Komisijai ar atsauces numuru AT.39398 VISA MIF var nosūtīt pa e-pastu (COMP-GREFFE-ANTITRUST@ec.europa.eu), pa faksu (+32 22950128) vai pa pastu uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Antitrust Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. No 2009. gada 1. decembra EK līguma 81. un 82. pants kļuva par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu. Šie divi noteikumu kopumi pēc būtības ir identiski. Šajā paziņojumā atsauces uz LESD 101. un 102. pantu vajadzības gadījumā jāsaprot kā atsauces uz EK līguma 81. un 82. pantu.

(2) Pašlaik Latvijā.

(3) Pašlaik Beļģijā, Ungārijā, Islandē, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē un Zviedrijā, ja nav citu savstarpējās apmaiņas maksu.

(4) Saistībās tās ir minētas kā starptautiskās MIF un iekšējās Visa Europe MIF ārpus EEZ.

(5) Visa Europe teritorijā ietilpst EEZ, Andora, Fēru salas, Grenlande, Izraēla, Monako, Sanmarīno, Svālbāra un Jana Majena salas, Šveice, Turcija un Vatikāns.

14.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/26

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 168/08

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“CÍTRICOS VALENCIANOS”/“CÍTRICS VALENCIANS”

EK Nr.: ES-PGI-0105-0152-31.01.2011

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

—		Produkta nosaukums
—	☒	Produkta apraksts
—	☒	Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—		Ražošanas metode
—		Saikne
—		Marķēšana
—		Valsts prasības
—		Cita (precizēt)

2. Grozījumu veids

—	☒	Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—		Grozījumi reģistrēta ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3. Grozījumi

3.1. Produkta apraksts

Jaunu atļauto šķirņu pievienošana

Apstāklis, ka aptuveni 60 % kopējā Valensijas citrusaugļu apjoma tiek saražoti laikposmā no novembra līdz februārim, ir iemesls stagnācijai un ienākumu negūšanai.

Sadarbojoties ar Valensijas Lauksaimniecības pētījumu institūtu (Instituto Valenciano de Investigaciones Agrarias, IVIA), kas pasaules citrusaugļu nozarē ieņem vadošas pozīcijas tehnoloģiju un pētniecības jomā un ir avangardā tādu jaunu šķirņu, potcelmu un kaitēkļu iznīcināšanas metožu izstrādē, kuras sekmē citrusaugļu ražošanu un uzlabo nozares komerciālo dinamiku, ir izdevies pielāgot ražošanu pieprasījumam, radot jaunas agrīnākas un vēlīnākas šķirnes ar labām organoleptiskajām īpašībām, neskarot saikni ar noturīgajām tradīcijām un nemainot audzēšanas veidu.

Jaunās šķirnes, kuras tiek lūgts iekļaut vienotajā dokumentā, ir pilnīgi pielāgojušās Vidusjūras klimatam, kam raksturīgas siltas ziemas, ne sevišķi karstas vasaras, izteikta dienas un nakts temperatūras atšķirība un vēji, kas nav ne pārmēru karsti, ne sausi; šī vide attiecīgo šķirņu augļiem piešķir diezgan izteiktas pazīmes, kas tos atšķir no citur audzētiem to pašu šķirņu augļiem.

Rezumējot: Valensijas citrusaugļu īpatnības rada apgabala klimats. Ar garšu, krāsu un smaržu saistītās organoleptiskās īpašības ietekmē Valensijas citrusaugļu audzēšanas apgabaliem raksturīgie klimatiskie apstākļi.

Turpmāk ir norādītas šķirnes, kuras lūdz iekļaut Regulatīvās padomes vienotajā dokumentā un kuras ir iekļautas Komerciālo šķirņu reģistrā, ko valsts oficiālajā vēstnesī (Boletin Oficial del Estado, BOE) publicē Vides, lauku un jūras lietu ministrija.

Mandarīni:

sacumu grupa: “Iwasaki”;

klementīnu grupa: “Beatriz”, “Capola” (“Mioro”), “Clemenpons”, “Clemenrubí”, “Loretina”, “Nour”;

hibrīdu grupa: “Moncada”.

Apelsīni:

nabaino apelsīnu (navels) grupa: “Barnfield Late”, “Caracara”, “Chislett Summer”, “Fukumoto”, “Powell Summer” un “Rohde Summer”;

sulas/gludo apelsīnu (blancas) grupa: “Valencia Delta Seedless”, “Valencia Midknight” un “Barberina”;

sarkano apelsīnu grupa: “Sanguinelli”.

Citroni: “Eureka”.

3.2. Ģeogrāfiskais apgabals

Audzēšanas apgabalā noritošo klimata pārmaiņu iespaidā ir izveidojušās ekosistēmas, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus citrusaugļu audzēšanai ar tādām pašām audzēšanas metodēm un organoleptisko kvalitāti. Tā ietekmē atsevišķas pašvaldības ir iesaistījušās tādu atzītas kvalitātes citrusaugļu audzēšanā, kurus aizsargā AĢIN “Cítricos Valencianos”, savukārt citās sācies audzēšanas apsīkums.

Jaunais apgabals, kurā audzē AĢIN “Cítricos Valencianos” aizsargātos citrusaugļus, ir to sateces baseinu aluviālās augsnes, kuru ūdensteces apūdeņo Vidusjūras piekrastes līdzenumus starp krastu un kalnu sistēmām; šis apgabals, kuram ir raksturīgas mēreni karstas vasaras un kurā dominē mitri vēji, turklāt vēl papildus pozitīvi ietekmē augļu īpašības, galvenokārt to izskatu.

Aizvien sīkākais dalījums komarkās ļauj precīzi nošķirt šo ģeogrāfisko teritoriju Eiropas Savienības kontekstā.

KASTELJONA (CASTELLÓ/CASTELLÓN): El Baix Maestrat. – Pievieno: Cervera del Maestre un Traiguera; La Plana Alta. – Pievieno: Les Coves de Vinromà un Vilanova d’Alcolea; La Plana Baixa. – Pievieno: Alfondeguilla un Eslida; L’Alt Millars. – Pievieno: Espadilla, Toga, Torrechiva un Vallat; L’Alt Palància. – Pievieno: Navajas.

VALENSIJA (VALÈNCIA/VALENCIA): L’Horta Oest. – Svītro: Mislata; L’Horta Sud. – Pievieno: Llocnou de la Corona. – Svītro: Benetússer; El Camp de Túria. – Pievieno: l’Eliana, Loriguilla un San Antonio de Benagéber; Els Serrans. – Pievieno: Chulilla, Losa del Obispo, Sot de Chera un Villar del Arzobispo; La Foia de Bunyol. – Pievieno: Dos Aguas y Yátova; La Ribera Baixa. – Pievieno: Benicull de Xúquer; La Vall d’Albaida. – Pievieno: Agullent, Aielo de Malferit, Aielo de Rugat, Albaida, Alfarrasí, Atzeneta d’Albaida, Beniatjar, Benissoda, Carrícola, Castelló de Rugat, Montaverner, Montichelvo/Montitxelvo, l’Olleria, Ontinyent, Otos, el Palomar, la Pobla del Duc un Rugat. – Svītro: Bellús.

ALIKANTE (ALACANT/ALICANTE): La Marina Alta. – Pievieno: Els Poblets; La Marina Baixa. – Svītro: Relleu; L’Alacantí. – Svītro: Busot, Xixona; El Vinalopó Mitjà. – Svītro: Aspe un attiecīgi arī komarka; El Baix Segura. – Pievieno: Los Montesinos un San Isidro.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (3)

“CÍTRICOS VALENCIANOS”/“CÍTRICS VALENCIANS”

EK Nr.: ES-PGI-0105-0152-31.01.2011

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

“Cítricos Valencianos”/“Cítrics Valencians”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Apelsīnkoku (Citrus sinensis, L.), mandarīnkoku (Citrus reticulata Blanco) un citronkonu (Citrus limon, L.) augļi.

AĢIN “Cítricos Valencianos” aizsargātie citrusaugļi ir:

—	no apelsīniem: tabulā norādīto nabaino apelsīnu (navels), sulas apelsīnu (blancas) un sarkano apelsīnu grupas šķirņu augļi ar turpat norādītajām īpašībām,

—	no mandarīniem: tabulā norādīto sacumu, klementīnu un hibrīdu grupas šķirņu augļi ar turpat norādītajām īpašībām,

—	no citroniem: tabulā norādīto šķirņu augļi ar turpat norādītajām īpašībām.

GRUPA	ŠĶIRNE	DIAMETRS (mm)	% SULAS (4)	GATAVĪBAS INDEKSS (5)
SACUMAS	“CLAUSELLINA”	54–78	40	7
	“OKITSU”	54–78	40	7
	“OWARI”	54–78	40	7
	“IWASAKI”	54–78	40	7
HIBRĪDI	“ELLENDALE”	54–78	40	7,5
	“FORTUNE”	54–78	40	8
	“KARA”	54–78	40	7,5
	“NOVA”	54–78	40	7,5
	“ORTANIQUE”	54–78	40	8
	“MONCADA”	54–78	40	7,5
KLEMENTĪNI	“ARRUFATINA”	46–78	40	7,5
	“CLEMENTARD”	46–78	40	7,5
	“CLEMENTINA FINA”	46–78	40	7,5
	“CLEMENULES”	46–78	40	7,5
	“ESBAL”	46–78	40	7,5
	“HERNANDINA”	46–78	40	7,5
	“MARISOL”	46–78	40	7,5
	“OROGRANDE”	46–78	40	7,5
	“ORONULES”	46–78	40	7,5
	“OROVAL”	46–78	40	7,5
	“TOMATERA”	46–78	40	7,5
	“LORETINA”	46–78	40	7,5
	“BEATRIZ”	46–78	40	7,5
	“CLEMENPONS”	46–78	40	7,5
	“NOUR”	46–78	40	7,5
	“CAPOLA (MIORO)”	46–78	40	7,5
	“CLEMENRUBÍ”	46–78	40	7,5
NABAINIE APELSĪNI	“LANE LATE”	70–100	35	7
	“NAVELATE”	70–100	35	7
	“NAVELINA”	70–100	35	7
	“NEWHALL”	70–100	35	7
	“WASHINGTON NAVEL”	70–100	35	7
	“CARACARA”	70–100	35	7
	“POWELL SUMMER”	70–100	35	7
	“BARNFIELD LATE”	70–100	35	7
	“CHISLETT SUMMER”	70–100	35	7
	“FUKUMOTO”	70–100	35	7
	“ROHDE SUMMER”	70–100	35	7
SULAS APELSĪNI	“SALUSTIANA”	67–96	35	7
	“VALENCIA LATE”	67–96	35	7
	“V. DELTA SEEDLESS”	67–96	35	7
	“V. MIDKNIGHT”	67–96	35	7
	“BARBERINA”	67–96	35	7
SARKANIE APELSĪNI	“SANGUINELLI”	60–96	35	7
CITRONI	“FINO (MESERO)”	48–67	25	—
	“VERNA”	48–67	30	—
	“EUREKA”	48–67	25	—

Atbilstoši piemērojamajam kvalitātes standartam AĢIN aizsargātie citrusaugļi ir augstākās šķiras (Extra) un I šķiras citrusaugļi.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

—

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Produktus piedāvā pārtikas produktiem paredzētā iepakojumā.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Aizsargātos citrusaugļus pārdod tikai iepakojumos, kas marķēti ar numurētām kontretiķetēm. Uz etiķetēm un kontretiķetēm obligāti norāda aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Cítricos Valencianos” vai “Citrics Valencians”.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

AĢIN “Cítricos Valencianos” aizsargāto citrusaugļu audzēšanas apgabalu veido Kasteljonas, Valensijas un Alikantes provinču komarkas, kam piešķirta atļauja audzēt AĢIN “Cítricos Valencianos” aizsargātos citrusaugļus; tās ir uzskaitītas turpmāk.

KASTELJONA

El Baix Maestrat. Alcalà de Xivert, Benicarló, Càlig, Cervera del Maestre, Peníscola/Peñíscola, Sant Jordi/San Jorge, San Rafael del Río, Santa Magdalena de Pulpis, Traiguera un Vinaròs.

La Plana Alta. Almassora/Almazora, Benicàssim/Benicasim, Borriol, Cabanes, Castelló de la Plana/Castellón de la Plana, les Coves de Vinromà, Orpesa/Oropesa del Mar, Sant Joan de Moró, Torreblanca un Vilanova d’Alcolea.

La Plana Baixa. Alfondeguilla, Almenara. Alquerias del Niño Perdido, Artana, Betxí, Borriana/Burriana, Xilxes/Chilches, Eslida, la Llosa, Moncofa, Nules, Onda, Ribesalbes, Tales, la Vall d’Uixó, Vilareal un la Vilavella.

L’Alcalatén. l’Alcora.

L’Alt Millars. Argelita, Espadilla, Fanzara, Toga, Torrechiva un Vallat.

L’Alt Palància. Castellnovo, Geldo, Navajas, Segorbe, Soneja un Sot de Ferrer.

VALENSIJA

El Camp de Morvedre. Albalat dels Tarongers, Alfara de la Baronia, Algar de Palancia, Algimia de Alfara, Benavites, Benifairó de les Valls, Canet d’En Berenguer, Estivella, Faura, Gilet, Petrés, Quart de les Valls, Quartell, Sagunt/Sagunto, Segart un Torres Torres.

L’Horta Nord. Albalat dels Sorells, Alboraya, Albuixech, Alfara del Patriarca, Almàssera, Bonrepòs i Mirambell, Burjassot, Foios, Godella, Massalfassar, Massamagrell, Meliana, Moncada, Museros, la Pobla de Farnals, Puçol, Puig, Rafelbunyol/Rafelbuñol, Rocafort, Tavernes Blanques un Vinalesa.

L’Horta Oest. Alaquàs, Aldaia, Manises, Paterna, Picanya, Quart de Poblet, Torrent, Xirivella un València.

L’Horta Sud. Albal, Alcàsser, Alfafar, Beniparrell, Catarroja, Llocnou de la Corona, Massanassa, Paiporta, Picassent, Sedaví un Silla.

El Camp de Túria. Benaguasil, Benisanó, Bétera, Casinos, l’Eliana, Loriguilla, Llíria, Marines, Náquera, Olocau, la Pobla de Vallbona, Riba-roja de Túria, San Antonio de Benagéber, Serra un Vilamarxant.

Els Serrans. Bugarra, Chulilla, Domeño, Gestalgar, Loriguilla, Losa del Obispo, Pedralba, Sot de Chera un Villar del Arzobispo.

La Foia de Bunyol. Alborache, Buñol, Cheste, Chiva, Dos Aguas, Godelleta, Macastre un Yátova.

La Ribera Alta. Alberic, Alcàntera de Xúquer, l’Alcúdia, Alfarp, Algemesí, Alginet, Alzira, Alzira (la Garrofera), Antella, Beneixida, Benifaió, Benimodo, Benimuslem, Carcaixent, Càrcer, Carlet, Catadau, Cotes, l’Ènova, Gavarda, Guadassuar, Llombai, Manuel, Massalavés, Montserrat, Montroy, la Pobla Llarga, Rafelguaraf, Real, Sant Joanet, Sellent, Senyera, Sumacàrcer, Tous, Turís un Villanueva de Castellón.

La Ribera Baixa. Albalat de la Ribera, Almussafes, Benicull de Xúquer, Corbera, Cullera, Favara, Fortaleny, Llaurí, Polinyà de Xúquer, Riola, Sollana un Sueca.

La Canal de Navarrés. Anna, Bicorp, Bolbaite, Chella, Enguera, Navarrés un Quesa.

La Costera. l’Alcúdia de Crespins, Barxeta, Canals, Cerdà, Estubeny, Genovés, la Granja de la Costera, Llanera de Ranes, Llocnou d’En Fenollet, la Llosa de Ranes, Moixent/Mogente, Montesa, Novetlè/Novelé, Rotglà i Corberà, Torrella, Vallada, Vallés, Xàtiva un Xàtiva (el Realenc).

La Safor. Ador, Alfauir, Almiserà, Almoines, l’Alqueria de la Comtessa, Barx, Bellreguard, Beniarjó, Benifairó de la Valldigna, Beniflá, Benirredrà, Castellonet de la Conquesta, Daimús, la Font d’En Carròs, Gandia, Guardamar de la Safor, Llocnou de Sant Jeroni, Miramar, Oliva, Palma de Gandía, Palmera, Piles, Potríes, Rafelcofer, Real de Gandía, Rótova, Simat de la Valldigna, Tavernes de la Valldigna, Villalonga, Xeraco un Xeresa.

La Vall d’Albaida. Agullent, Aielo de Malferit, Aielo de Rugat, Albaida, Alfarrasí, Atzeneta d’Albaida, Bèlgida, Beniatjar, Benicolet, Benigánim, Benissoda, Carrícola, Castelló de Rugat, Llutxent, Montaverner, Montitxelvo/Montichelvo, l’Olleria, Ontinyent, Otos, el Palomar, Pinet, la Pobla del Duc, Quatretonda, Rugat un Terrateig.

ALIKANTE

La Marina Alta. Adsubia, Alcalalí, Beniarbeig, Benidoleig, Benigembla, Benimeli, Benissa, el Poble Nou de Benitatxell/Benitachell, Calp, Dénia, Gata de Gorgos, Xaló, Llíber, Murla, Ondara, Orba, Parcent, Pedreguer, Pego, els Poblets, el Ràfol d’Almúnia, Sagra, Sanet y Negrals, Senija, la Setla/Mira-rosa/Miraflor, Teulada, Tormos, Vall de Gallinera, la Vall de Laguar, el Verger un Xàbia/Jávea.

La Marina Baixa. l’Alfàs del Pi, Altea, Beniardá, Benidorm, Benimantell, Bolulla, Callosa d’En Sarrià, Confrides, Finestrat, el Castell de Guadalest, la Nucia, Orxeta, Polop, Sella, Tàrbena un la Vila Joiosa/Villajoyosa.

L’Alacantí. Aigües, Alacant/Alicante, el Campello, Mutxamel, Sant Vicent del Raspeig/San Vicente del Raspeig un Sant Joan d’Alacant.

El Baix Vinalopó. Crevillent, Elx/Elche un Santa Pola.

El Baix Segura. Albatera, Algorfa, Almoradí, Benejúzar, Benferri, Benijófar, Bigastro, Callosa de Segura, Catral, Cox, Daya Nueva, Daya Vieja, Dolores, Formentera del Segura, Granja de Rocamora, Guardamar del Segura, Jacarilla, Los Montesinos, Orihuela, Pilar de la Horadada, Rafal, Redován, Rojales, San Fulgencio, San Isidro, San Miguel de Salinas un Torrevieja.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Vēsturiskā specifika

No visiem pasaules apgabaliem, kuros audzē citrusaugļus, to audzēšanas tradīcijas ir visdziļāk iesakņojušās Valensijas apgabalā. Ir sastopamas ļoti senas vēsturiskas atsauces uz citrusaugļu esību un to audzēšanu Valensijas apgabalā. Jau Fransesks Ešimeniss (Francesc Eiximenis) (1340–1409) savā darbā Regiment de la Cosa Pública, aprakstot Valensijas skaistumu, piemin apelsīnkoku un citronkoku dārzus. Mincers (Münzer) savā darbā “Ceļojums pa Spāniju un Portugāli” (1494) Valensiju apraksta kā “bagātu ar apelsīnkokiem, citronkokiem, biezmizas citronu kokiem un neskaitāmiem citiem augļukokiem” un piebilst: “Mūs ved aplūkot pilsētas dārzu, kas ir brīnišķi apstādīts ar citronkokiem, apelsīnkokiem, biezmizas citronu kokiem un palmām.” Dioskorīda darba “Par medicīnu” (De Materia Medica) tulkojumā (1570) Laguna sniedz ziņas par apelsīniem un citroniem un norāda, ka “valensieši dēvē apelsīnu par toronja”. Botāniķis Kavaniljess (Cavanilles) jau XVIII gs. beigās pieminēja “4 000tahúllas (sena laukuma mērvienība) liela Ķīnas apelsīnu koku lauka ražu, kas ir lielāka nekā citu kultūru raža”.

Pirmās komerciālās plantācijas svaigu apelsīnu patēriņam parādījās XVIII gs. beigās; to platība pastāvīgi palielinās, un pašlaik tā sasniedz aptuveni 85 000 ha apelsīnkoku, aptuveni 83 000 ha mandarīnkoku un aptuveni 15 000 ha citronkoku, ļaujot izstrādāt īpašas metodes un pieeju, kam pamatā ir šīs kultūras optimāla pielāgošana lauksaimnieciski klimatiskajiem apstākļiem un augstas kvalitātes augļu ražošana.

Apelsīnu audzēšanas svarīgumu Valensijas apgabalā apliecina Burrianā (Burriana) (Kasteljonā) izveidotais “Apelsīnu muzejs”.

Dabas specifika

Valensijas apgabalā nokrišņu daudzums sarūk virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem: no aptuveni 450 mm Kasteljonas ziemeļos tas sarūk līdz mazāk nekā 300 mm Alikantes dienvidos.

Citronaugļu audzēšana Valensijas apgabalā aptver visas trīs apgabala provinces – Alikanti, Valensiju un Kasteljonu –, un, lai gan tradicionāli audzēšana noritēja piekrastē un upju ielejās, jo iekšzemes teritorijās to apdraudēja sals, pašlaik klimatisko apstākļu pārmaiņu dēļ arī iekšzemes teritorijas ir kļuvušas lieliski piemērotas citrusaugļu audzēšanai, galvenokārt tāpēc, ka tām raksturīgas siltas ziemas, ne sevišķi karstas vasaras, izteikta dienas un nakts temperatūras atšķirība un vēji, kas nav ne pārmēru karsti, ne sausi.

5.2. Produkta specifika

Apelsīni

Valensijas lauksaimnieku tehniskās prasmes, izcilās zināšanas par šo kultūru, kā arī klimatiskie un augsnes apstākļi palīdz iegūt augļus ar īpašām organoleptiskajām īpašībām – gan garšas ziņā (skābuma un salduma attiecība), gan krāsas (sevišķi intensīvs oranžs tonis), smaržas un sulīguma ziņā.

Valensijas apelsīniem ir plāna miza, maz ārēju plankumu un bojājumu.

Neviens cits ražošanas apgabals nespēj piedāvāt tik daudzveidīgas šķirnes ar īpašu krāsu un nezūdošu smaržu un aromātu.

Mandarīni

Valensijas mandarīniem ir plāna miza, maz ārēju plankumu un bojājumu.

Neviens cits ražošanas apgabals nespēj piedāvāt tik daudzveidīgas šķirnes ar īpašu krāsu un nezūdošu smaržu un aromātu. Tāpēc Valensija ir pasaules vadošā mandarīnu eksportētāja.

Citroni

Valensijas lauksaimnieku tehniskās prasmes, izcilās zināšanas par šo kultūru, kā arī klimatiskie un augsnes apstākļi palīdz iegūt sevišķas īpašības — mīkstums satur daudz sulas ar augstu skābuma līmeni, un augļiem piemīt izteikta krāsa (sevišķi intensīvs dzeltens tonis) un apbrīnojama smarža.

Valensijas citroniem ir plāna miza, maz ārēju plankumu un bojājumu.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Apelsīni

Vide, kurā apelsīnus audzē kopš senajiem laikiem, kad tos uz Spāniju atveda arābi, piešķir Valensijas apelsīniem visai izteiktas pazīmes, kas tos atšķir no citur audzētiem apelsīniem. Tam ir vairāki iemesli.

Valensijas apelsīni attīstās bez traumām, ko citos reģionos rada raksturīgie karstie un sausie vēji, tāpēc tiem ir plāna miza, maz ārēju plankumu un bojājumu.

Valensijas citrusaugļu audzēšanas apgabali salīdzinājumā ar citiem audzēšanas apgabaliem temperatūras ziņā ir apelsīnu audzēšanas robežzonā, un tas vairāku iemeslu dēļ uzlabo kvalitāti.

Silto ziemu un ne sevišķi karsto vasaru dēļ apelsīni sasniedz savu optimālo gatavību lēni, tādējādi saglabājot vēlamāku skābuma un salduma attiecību nekā apelsīni no karstākiem reģioniem (kam lielākoties raksturīgs pārmērīgs saldums un mazāk izteikta garša). Tāpēc Valensijas apelsīniem ir patīkamāka garša.

2.	Izteiktā dienas un nakts temperatūras atšķirība padara intensīvāku gan apelsīna mizas, gan mīkstuma krāsu. Valensijas apelsīniem ir raksturīgs īpašs oranžs tonis, kas parasti ir intensīvāks nekā citur audzētiem apelsīniem.

3.	Mērenā temperatūra arī pastiprina ēterisko eļļu veidošanos mizā, un tas savukārt ietekmē augļa aromātu.

Tātad ar garšu, krāsu un smaržu saistītās organoleptiskās īpašības ietekmē Valensijas citrusaugļu audzēšanas apgabaliem raksturīgie apstākļi.

Vidusjūras klimats, kuram raksturīgas ne sevišķi karstas vasaras un kurā dominē mitri vēji, turklāt vēl papildus pozitīvi ietekmē augļu īpašības, galvenokārt to izskatu.

Mandarīni

Vide, kurā mandarīnus audzē kopš senajiem laikiem, kad tos uz Spāniju atveda arābi, piešķir Valensijas mandarīniem visai izteiktas pazīmes, kas tos atšķir no citur audzētiem mandarīniem. Tam ir vairāki iemesli.

Valensijas mandarīni attīstās bez traumām, ko citos reģionos rada raksturīgie karstie un sausie vēji, tāpēc tiem ir plāna miza, maz ārēju plankumu un bojājumu.

Valensijas citrusaugļu audzēšanas apgabali salīdzinājumā ar citiem audzēšanas apgabaliem temperatūras ziņā ir mandarīnu audzēšanas robežzonā, un tas vairāku iemeslu dēļ uzlabo kvalitāti.

Silto ziemu un ne sevišķi karsto vasaru dēļ mandarīni sasniedz savu optimālo gatavību lēni, tādējādi saglabājot vēlamāku skābuma un salduma attiecību nekā mandarīni no karstākiem reģioniem (kam lielākoties raksturīgs pārmērīgs saldums un mazāk izteikta garša). Tāpēc Valensijas mandarīniem ir patīkamāka garša.

2.	Izteiktā dienas un nakts temperatūras atšķirība piešķir intensitāti gan mandarīna mizas, gan mīkstuma krāsai. Valensijas mandarīniem ir raksturīgs īpašs oranžs tonis, kas parasti ir intensīvāks nekā citur audzētiem mandarīniem.

3.	Mērenā temperatūra arī pastiprina ēterisko eļļu veidošanos mizā, un tas savukārt ietekmē augļa aromātu.

Tātad ar garšu, krāsu un smaržu saistītās organoleptiskās īpašības ietekmē Valensijas citrusaugļu audzēšanas apgabaliem raksturīgie apstākļi.

Vidusjūras klimats, kuram raksturīgas ne sevišķi karstas vasaras un kurā dominē mitri vēji, turklāt vēl papildus pozitīvi ietekmē augļu īpašības, galvenokārt to izskatu.

Citroni

Vide, kurā citronus audzē kopš senajiem laikiem, kad tos uz Spāniju atveda arābi, piešķir Valensijas citroniem visai izteiktas pazīmes, kas tos atšķir no citur audzētiem citroniem. Tam ir vairāki iemesli.

Valensijas citroni attīstās bez traumām, ko citos reģionos rada raksturīgie karstie un sausie vēji, tāpēc tiem ir plāna miza, maz ārēju plankumu un bojājumu.

Valensijas citrusaugļu audzēšanas apgabali salīdzinājumā ar citiem audzēšanas apgabaliem temperatūras ziņā ir citronu audzēšanas robežzonā, un tas vairāku iemeslu dēļ uzlabo kvalitāti.

1.	Silto ziemu un ne sevišķi karsto vasaru dēļ citroni sasniedz savu optimālo gatavību lēni, tādējādi saglabājot vēlamāku skābuma pakāpi nekā citroni no karstākiem reģioniem (kam lielākoties raksturīga mazāk izteikta garša).

2.	Izteiktā dienas un nakts temperatūras atšķirība piešķir intensitāti gan citrona mizas, gan mīkstuma krāsai. Valensijas citroniem ir raksturīgs īpašs dzeltens tonis, kas parasti ir intensīvāks nekā citur audzētiem citroniem.

3.	Mērenā temperatūra arī pastiprina ēterisko eļļu veidošanos mizā, un tas savukārt ietekmē augļa aromātu.

Tātad ar skābumu, krāsu un smaržu saistītās organoleptiskās īpašības ietekmē Valensijas citrusaugļu audzēšanas apgabaliem raksturīgie apstākļi.

Vidusjūras klimats, kuram raksturīgas ne sevišķi karstas vasaras un kurā dominē mitri vēji, turklāt vēl papildus pozitīvi ietekmē augļu īpašības, galvenokārt to izskatu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (6) 5. panta 7. punkts)

Saite uz reģionālās ministrijas tīmekļa vietnē ievietoto specifikāciju:

http://www.agricultura.gva.es/web/c/document_library/get_file?uuid=311b8844-1ac9-4ac2-9301-e81705c4452f&groupId=16.

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(4) Attiecībā pret augļa pilnu svaru. Manuāla izspiešana ar spiedni.

(5) Minimālā cukura/skābes attiecība, kā noteikts Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari.

(6) Skat. 3. atsauci.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.168.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 168

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 14. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2013/C 168/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6871 – Mohawk Industries/Spano Invest) ( 1 )	1

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3315
JPY	Japānas jena	125,36
DKK	Dānijas krona	7,4591
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84950
SEK	Zviedrijas krona	8,6765
CHF	Šveices franks	1,2290
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,6770
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,728
HUF	Ungārijas forints	294,85
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7019
PLN	Polijas zlots	4,2645
RON	Rumānijas leja	4,4715
TRY	Turcijas lira	2,4897
AUD	Austrālijas dolārs	1,3919
CAD	Kanādas dolārs	1,3541
HKD	Hongkongas dolārs	10,3387
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6696
SGD	Singapūras dolārs	1,6669
KRW	Dienvidkorejas vona	1 510,58
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,2293
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,1680
HRK	Horvātijas kuna	7,4725
IDR	Indonēzijas rūpija	13 155,71
MYR	Malaizijas ringits	4,1712
PHP	Filipīnu peso	57,224
RUB	Krievijas rublis	42,7500
THB	Taizemes bāts	40,997
BRL	Brazīlijas reāls	2,8511
MXN	Meksikas peso	17,1166
INR	Indijas rūpija	77,3400

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2013/C 168/02	Padomes secinājumi par augstākās izglītības sociālo dimensiju	2

2013/C 168/03	Padomes secinājumi par kvalitatīva darba ar jaunatni ieguldījumu jauniešu attīstībā, labklājībā un sociālajā iekļautībā	5

2013/C 168/04	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par sportistu dubultkarjeru	10

	Eiropas Komisija
2013/C 168/05	Euro maiņas kurss	13

2013/C 168/06	SESAR Kopuzņēmums – 2013. gada budžets un 2013. gada personāla štatu saraksts	14

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2013/C 168/07	Komisijas paziņojums, kas publicēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu Lietā AT.39398 – VISA MIF ( 1 )	22

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2013/C 168/08	Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	26