8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/2

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-625/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pārvadājumi - Kopienu dzelzceļa attīstība - Direktīva 91/440/EEK - 6. panta 3. punkts un II pielikums - Direktīva 2001/14/EK - 14. panta 2. punkts - Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja juridiskas neatkarības neesamība - 11. pants - Darbības uzlabošanas sistēmas neesamība - Nepilnīga transponēšana)

2013/C 164/02

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J.-P. Keppenne un H. Støvlbæk)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues, M. Perrot un S. Menez)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis — S. Centeno Huerta)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Visu aktu nepieņemšana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 237, 25. lpp.) 6. panta 3. punkta un II pielikuma, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju (OV L 75, 29. lpp.) 6. panta 2.-5. punkta, 14. panta 2. punkta un 11. panta prasības

Rezolutīvā daļa:

neveicot pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka iestāde, kam ir uzticēts veikt būtiskās funkcijas, kuras ir uzskaitītas Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvu 2001/12/EK, II pielikumā, būtu neatkarīga no iestādes, kas sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus atbilstoši šīs direktīvas 6. panta 3. punktam un II pielikumam, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīvu 2007/58/EK, 14. panta 2. punktam, un, noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu minētās Direktīvas 2001/14 11. panta prasības, Francijas Republika nav izpildījusi šajās tiesību normās paredzētos pienākumus;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Komisija un Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas;

4)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 103, 2.4.2011.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/2

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums — Eiropas Komisija/Systran SA un Systran Luxembourg SA

(Lieta C-103/11 P) (1)

(Apelācija - EKL 225. panta 1. punkts, 235. pants un 288. panta otrā daļa - Pret Eiropas Kopienu celta prasība sakarā ar ārpuslīgumisko atbildību - Strīda ārpuslīgumiskā rakstura novērtēšana - Kopienu tiesu kompetence)

2013/C 164/03

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — T. van Rijn, pārstāvis, E. Montaguti un J. Samnadda, pārstāvji, kam palīdz A. Berenboom, advocaat, un M. Isgour, avocat)

Pārējie lietas dalībnieki: Systran SA un Systran Luxembourg SA (pārstāvji — J.-P. Spitzer un E. De Boissieu, avocats)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2010. gada 16. decembra spriedumu lietā T-19/07 Systran un Systran Luxembourg/Komisija par prasību atlīdzināt zaudējumus, kas esot nodarīti prasītājām pirmajā instancē sakarā ar nelikumībām, kas pieļautas pēc Komisijas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā par Komisijas automātiskās tulkošanas sistēmas uzturēšanu un lingvistisko uzlabošanu — Kļūdains vērtējums un pretrunas attiecībā uz strīda ārpuslīgumisko raksturu — Tiesību uz aizstāvību pārkāpums — Noteikumu par pierādījumu iegūšanu neievērošana — Acīmredzama kļūda vērtējumā par Komisijas iespējami pieļautās kļūdas pietiekami būtisko raksturu — Pamatojuma neesamība

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 16. decembra spriedumu lietā T-19/07 Systran un Systran Luxembourg/Komisija;

2)	noraidīt Systran SA un Systran Luxembourg SA prasību lietā T-19/07;

3)	Systran SA un Systran Luxembourg SA atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus Eiropas Savienības Tiesā, kā arī Eiropas Savienības Vispārējā tiesā.

(1) OV C 145, 14.5.2011.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/3

Tiesas (virspalāta) 2013. gada 16. aprīļa spriedums (Arbeidsrechtbank Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Anton Las/PSA Antwerp NV

(Lieta C-202/11) (1)

(Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - LESD 45. pants - Sabiedrība, kas reģistrēta Beļģijas Karalistes holandiešu valodas reģionā - Pienākums noformēt darba līgumus holandiešu valodā - Pārrobežu darba līgums - Ierobežojums - Nesamērīgums)

2013/C 164/04

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Arbeidsrechtbank Antwerpen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Anton Las

Atbildētāja: PSA Antwerp NV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Arbeidsrechtbank Antwerpen — EK līguma 39. panta (pašlaik LESD 45. pants) interpretācija — Beļģijas reģionālais tiesiskais regulējums, kas paredz ikvienam uzņēmumam, kura juridiskā adrese ir reģionā, kurā runā flāmu valodā, sagatavot holandiešu valodā visus dokumentus, kuri ir saistīti ar darba attiecībām, kam ir raksturīgs starptautisks elements, pretējā gadījumā nosakot to spēkā neesamību

Rezolutīvā daļa:

LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu dalībvalsts federālās vienības tiesisko regulējumu, par kādu ir pamatlieta un ar kuru visiem darba devējiem, kuru pastāvīgā saimnieciskās darbības vieta ir šīs vienības teritorijā, ir likts noformēt pārrobežu darba līgumus tikai šīs federālās vienības oficiālajā valodā, paredzot, ka pretējā gadījumā šos līgumus par spēkā neesošiem pēc savas ierosmes atzīst tiesa.

(1) OV C 219, 23.7.2011.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/3

Tiesas (virspalāta) 2013. gada 16. aprīļa spriedums — Spānijas Karaliste un Itālijas Republika/Eiropas Savienības Padome

(Apvienotās lietas C-274/11 un C-295/11) (1)

(Vienotais patents - Lēmums, ar kuru atļauta ciešāka sadarbība saskaņā ar LESD 329. panta 1. punktu - Prasība atcelt tiesību aktu sakarā ar kompetences neesamību, pilnvaru nepareizu izmantošanu un Līgumu pārkāpumiem - LES 20. pantā, kā arī LESD 326. un 327. pantā paredzētie nosacījumi - Neekskluzīvā kompetence - Lēmums, kas pieņemts kā “galējais līdzeklis” - Savienības interešu aizsardzība)

2013/C 164/05

Tiesvedības valoda — spāņu un itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Spānijas Karaliste (pārstāvis — N. Díaz Abad) un Itālijas Republika (pārstāvis — G. Palmieri, pārstāvis, kam palīdz S. Fiorentino, avvocato dello Stato)

Persona, kas iestājusies lietā Spānijas Karalistes atbalstam: Itālijas Republika (pārstāvis — G. Palmieri, pārstāvis, kam palīdz S. Fiorentino, avvocato dello Stato)

Persona, kas iestājusies lietā Itālijas Republikas atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis — N. Díaz Abad)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — sākotnēji T. Middleton un F. Florindo Gijón, kā arī A. Lo Monaco, vēlāk T. Middleton un F. Florindo Gijón, kā arī M. Balta un K. Pellinghelli)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — C. Pochet, J.-C. Halleux un T. Materne), Čehijas Republika (pārstāvji — M. Smolek, D. Hadroušek un J. Vláčil), Vācijas Federālā Republika (pārstāvji — T. Henze un J. Kemper), Īrija (pārstāvji — D. O’Hagan, pārstāvis, kam palīdz N. J. Travers, BL), Francijas Republika (pārstāvji — E. Belliard, kā arī G. de Bergues un A. Adam), Ungārija (pārstāvji — M. Z. Fehér un K. Molnár), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C. Wissels un M. de Ree), Polijas Republika (pārstāvji — B. Majczyna, kā arī E. Gromnicka un M. Laszuk), Zviedrijas Karaliste (pārstāvji — A. Falk un C. Meyer-Seitz), Ziemeļīrijas un Lielbritānijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — L. Seeboruth, pārstāvis, kam palīdz T. Mitcheson, barrister), Eiropas Parlaments (pārstāvji — I. Díez Parra un G. Ricci, kā arī M. Dean), Eiropas Komisija (pārstāvji — I. Martínez del Peral, kā arī T. van Rijn, B. Smulders, F. Bulst un L. Prete)

Priekšmets

Padomes 2011. gada 10. marta Lēmuma 2011/167/ES, ar ko atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi (OV L 76, 53. lpp.), atcelšana — Pilnvaru nepareiza izmantošana — Savienības tiesiskās kārtības pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus lietā C-274/11;

3)	Itālijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus lietā C-295/11;

Beļģijas Karaliste, Čehijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Īrija, Francijas Republika, Latvijas Republika, Ungārija, Nīderlandes Karaliste, Polijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 219, 23.7.2011;

OV C 232, 6.8.2011.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/4

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums (Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — L/M

(Lieta C-463/11) (1)

(Direktīva 2001/42/EK - Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums - 3. panta 4. un 5. punkts - Plānu veida, kam var būt būtiska ietekme uz vidi, noteikšana - Atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam no ietekmes uz vidi novērtējuma atbrīvoti “iekšējās attīstības” apbūves plāni - Kvalitatīvā “iekšējās attīstības” nosacījuma kļūdaina novērtēšana, kas neietekmē apbūves plāna spēkā esamību - Ietekmes uz apbūves plānu neesamība - Direktīvas lietderīgās iedarbības apdraudēšana)

2013/C 164/06

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: L

Atbildētāja: M

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 30. lpp.) 3. panta 4. un 5. punkta interpretācija — Piemērošanas joma — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta paātrināta procedūra, kas, vietējā līmenī pieņemot apbūves plānus nelielām teritorijām, kuras atbilst noteiktiem kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem, neietver ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu — Kvalitatīvo kritēriju nepareizs novērtējums

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 3. panta 5. punkts, skatīts kopā ar tās 3. panta 4. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, saskaņā ar kuru kvalitatīva nosacījuma, kas noteikts šīs direktīvas transpozīcijas normā, saskaņā ar kuru īpaša veida apbūves plāna pieņemšana ir atbrīvota no ietekmes uz vidi novērtējuma atbilstoši minētajai direktīvai, pārkāpums neietekmē šī plāna spēkā esamību.

(1) OV C 355, 3.12.2011.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/5

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums (Arbeidshof te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Edgard Mulders/Rijksdienst voor Pensioenen

(Lieta C-548/11) (1)

(Sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 1. panta r) punkts - Jēdziens “apdrošināšanas laikposmi” - 46. pants - Vecuma pensijas aprēķins - Vērā ņemamie apdrošināšanas laikposmi - Pārrobežu darba ņēmējs - Darbnespējas laikposms - Divu dalībvalstu izmaksātu līdzīgu pabalstu pārklāšanās - Šī laikposma kā apdrošināšanas laikposma neņemšana vērā - Dzīvesvietas nosacījums - Valsts tiesību noteikumi par pārklāšanās novēršanu)

2013/C 164/07

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Arbeidshof te Antwerpen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Edgard Mulders

Atbildētāja: Rijksdienst voor Pensioenen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Arbeidshof te Antwerpen — Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), 1. panta r) punkta un 46. panta interpretācija — Vecuma apdrošināšana un apdrošināšana nāves gadījumam — Maksājumu aprēķins — Vērā ņemamie apdrošināšanas laikposmi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, tās redakcijā ar grozījumiem un atjauninājumiem, kas izdarīti ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, 1. panta r) punkts un 46. pants, aplūkoti šīs regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunkta un LESD 45. un 48. panta kontekstā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka, veicot vecuma pensijas aprēķinu vienā dalībvalstī, darbnespējas laikposms, kurā migrējošam darba ņēmējam citā dalībvalstī tika izmaksāts veselības apdrošināšanas pabalsts, no kura tika veiktas iemaksas vecuma apdrošināšanai, saskaņā ar šīs citas dalībvalsts tiesību aktiem netiek uzskatīts par “apdrošināšanas laikposmu” šo tiesību normu izpratnē tādēļ, ka attiecīgā persona nav šīs pēdējās minētās valsts rezidente un/vai tāda līdzīga pabalsta saņēmēja saskaņā ar pirmās dalībvalsts tiesību aktiem, kas nevarēja pārklāties ar šo veselības apdrošināšanas pabalstu.

(1) OV C 25, 28.1.2012

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/5

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums (Tribunalul Sibiu (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mariana Irimie/Administrația Finanțelor Publice Sibiu, Administrația Fondului pentru Mediu

(Lieta C-565/11) (1)

(Nodokļu, kurus dalībvalsts ir iekasējusi, pārkāpjot Savienības tiesības, kompensācija - Valsts tiesību sistēma, ar kuru tiek ierobežoti procenti, kas minētajai valstij ir jāmaksā par kompensētajiem nodokļiem - Sākot no nākamās dienas pēc pieteikuma par nodokļu kompensāciju iesniegšanas aprēķināti procenti - Neatbilstība Savienības tiesībām - Efektivitātes princips)

2013/C 164/08

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Sibiu

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Mariana Irimie

Atbildētāji: Administrația Finanțelor Publice Sibiu, Administrația Fondului pentru Mediu

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunalul Sibiu — Līdzvērtības, efektivitātes un samērīguma principu, LES 6. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta interpretācija — Tāda valsts tiesiskā regulējuma pieļaujamība, ar kuru ir ierobežots atlīdzināmo zaudējumu, kas privātpersonām radušies sakarā ar dalībvalsts pieļauto Savienības tiesību pārkāpumu, apmērs — Likumīgo procentu, kas pieskaitāmi atmaksājamam nodoklim, samaksa

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka tās ir pret tādu valsts tiesību sistēmu kā pamatlietā aplūkotā, kurā procenti, kas piešķirami, maksājot kompensāciju par nodokli, kurš iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, ir ierobežoti ar tiem, kas maksājami no nākamās dienas pēc pieteikuma par šī nodokļa kompensāciju iesniegšanas.

(1) OV C 25, 28.1.2012.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/6

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Steinel Vertrieb GmbH/Hauptzollamt Bielefeld

(Lieta C-595/11) (1)

(Tirdzniecības politika - Regula (EK) Nr. 1470/2001 - Regula (EK) Nr. 1205/2007 - Kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Galīgais antidempinga maksājums par kompakto luminiscējošo spuldžu importu - Galīgā antidempinga maksājuma piemērojamība attiecībā uz precēm, kas klasificētas antidempinga regulas tarifu apakšpozīcijā - Attiecīgā prece - Piemērošanas joma)

2013/C 164/09

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Steinel Vertrieb GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Bielefeld

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Padomes 2001. gada 16. jūlija Regulas (EK) Nr. 1470/2001, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par tādu kompakto elektronisko luminiscējošo gāzizlādes spuldžu (CFL-i) importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (OV L 195, 8. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2006. gada 1. septembra Regulu (EK) Nr. 1322/2006 (OV L 244, 1. lpp.), un Padomes 2007. gada 15. oktobra Regulu (EK) Nr. 1205/2007, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, nosaka antidempinga maksājumus par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes integrētu, elektronisku, kompaktu, luminiscējošu spuldžu (CFL-i) importu un attiecina tos uz šā paša ražojuma importu no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islāma Republikas un Filipīnu Republikas (OV L 272, 1. lpp.), interpretācija — Minēto regulu piemērojamība kompaktām luminiscējošām spuldzēm ar gaismmaiņas slēdzi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2001. gada 16. jūlija Regula (EK) Nr. 1470/2001, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par tādu kompakto elektronisko luminiscējošo gāzizlādes spuldžu (CFL-i) importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, kas grozīta ar Padomes 2006. gada 1. septembra Regulu (EK) Nr. 1322/2006, un Padomes 2007. gada 15. oktobra Regula (EK) Nr. 1205/2007, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, nosaka antidempinga maksājumus par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes integrētu, elektronisku, kompaktu, luminiscējošu spuldžu (CFL-i) importu un attiecina tos uz šā paša ražojuma importu no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islāma Republikas un Filipīnu Republikas, aptver visas preces, kurām ir tādas pašas raksturīgās pamatiezīmes kā tām, kuras paredzētas šajās regulās un kuras arī ir klasificējamas ar koda apakšpozīciju ex 8539 31 90 kombinētajā nomenklatūrā, kas iekļauta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kas grozīta ar Padomes 2000. gada 31. janvāra Regulu (EK) Nr. 254/2000. Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai tas attiecas uz konkrētajām precēm pamatlietā, lai gan tām ir pievienots gaismmaiņas slēdzis, vai arī konkrētās preces pamatlietā ir atšķirīgas preces tādēļ, ka tām piemīt papildu raksturīgās iezīmes, kas minētajās regulās nav precizētas.

(1) OV C 89, 24.3.2012

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/6

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Colloseum Holding AG/Levi Strauss & Co.

(Lieta C-12/12) (1)

(Preču zīmes - Regula (EK) Nr. 40/94 - 15. panta 1. punkts - Jēdziens “faktiska izmantošana” - Preču zīme, kas tiek izmantota tikai kā kombinētas preču zīmes sastāvdaļa vai kopā ar citu preču zīmi)

2013/C 164/10

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Colloseum Holding AG

Atbildētāja: Levi Strauss & Co.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.) 15. panta 1. punkta interpretācija — Jēdziens “preču zīmes izmantošana” — Preču zīmes, kas ir kombinētas preču zīmes sastāvdaļa, izmantošanas atzīšana šīs kombinētās preču zīmes izmantošanas gadījumā — Preču zīmes izmantošanas atzīšana gadījumā, ja tā ir tikusi izmantota tikai kopā ar citu preču zīmi un abas attiecīgās preču zīmes ir reģistrētas gan individuāli, gan abas kopā kā kombinēta preču zīme

Rezolutīvā daļa:

Preču zīmes faktiskas izmantošanas nosacījums Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 15. panta 1. punkta izpratnē ir izpildīts, ja reģistrētā preču zīme, kas savu atšķirtspēju ir ieguvusi citas kombinētas preču zīmes, kuras sastāvdaļa tā ir, izmantošanas rezultātā, tiek izmantota tikai ar šīs citas kombinētās preču zīmes starpniecību vai ja tā tiek izmantota tikai kopā ar citu preču zīmi, turklāt pati šo abu preču zīmju kombinācija ir reģistrēta kā preču zīme.

(1) OV C 89, 24.3.2012.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/7

Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums (Varhoven administrativen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Meliha Veli Mustafa/Direktor na fond“Garantirani vzemania na rabotnitsite i sluzhitelite”kam Natsionalnia osiguritelen institut

(Lieta C-247/12) (1)

(Darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā - Direktīva 80/987/EEK - Direktīva 2002/74/EK - Direktīva 2008/94/EK - 2. un 3. pants - Pienākums paredzēt darba ņēmēju prasījumu garantijas - Iespēja paredzēt garantijas tikai attiecībā uz tiem prasījumiem, kas radušies pirms nolēmuma par sanācijas procesa sākšanu reģistrēšanas komercreģistrā - Nolēmums par sanācijas procesa sākšanu - Sekas - Darba devēja darbības turpināšana)

2013/C 164/11

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Meliha Veli Mustafa

Atbildētājs: Direktor na fond “Garantirani vzemania na rabotnitsite i sluzhitelite” kam Natsionalnia osiguritelen institut

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Varhoven administrativen sad — Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīvas 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV L 283, 23. lpp.) redakcijā, kas izteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/74/EK, ar ko groza Direktīvu 80/987/EEK (OV L 270, 10. lpp.), 2. panta 1. punkta interpretācija — Dalībvalstu pienākums paredzēt garantijas ne tikai tiem darba ņēmēju prasījumiem, kas pastāv darba devēja maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdī, bet arī prasījumiem, kas var rasties ikvienā maksātnespējas procesa stadijā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neliek dalībvalstīm paredzēt garantijas darba ņēmēju prasījumiem ikvienā viņu darba devēju maksātnespējas procesa posmā. It īpaši tā neliedz dalībvalstīm paredzēt garantijas tikai tiem darba devēju prasījumiem, kas radušies pirms lēmuma par sanācijas sākšanu reģistrēšanas Komercreģistrā, kaut arī šajā lēmumā nav norīkota darba devēja darbības izbeigšana.

(1) OV C 235, 4.8.2012.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 12. februārī iesniedza Debreceni Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) — GSV Kft./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Észak-alföldi Regionális Vám- és Pénzügyőri Főigazgatósága

(Lieta C-74/13)

2013/C 164/12

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Debreceni Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: GSV Kft.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Észak-alföldi Regionális Vám- és Pénzügyőri Főigazgatósága

Prejudiciālie jautājumi

Vai Komisijas 2011. gada 16. februāra Regulas (ES) Nr. 138/2011, ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam (1), preambulas 14. apsvērumam un 1. panta 1. punktā noteiktajām īpašībām, proti, ka prece

ir sieta audums,

ir izgatavota no stikla šķiedras,

kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm,

kas sver vairāk nekā 35 g/m2

atbilst — un tādējādi TARIC 7019590010 kods jāsaprot šādi — prece, kura ir

baltā krāsā,

taisnstūra formas,

no auduma,

kas darināts no savīta diega, kur

audu pavedieni sastāv no diviem diegiem, kuri,

savīdamies viens ar otru, apvij velku pavedienus,

kuras audumam ir 4×4 mm lieli atvērumi,

kuras izmērs ir 100 cm × 201 cm,

kuru veido stikla šķiedras, kas

pārklātas ar [stirolakrilāta kopolimēra] plastmasas pārklājumu, un

kas neietver grīstes,

kuras svars kvadrātmetrā ir 136 g/m2,

velku pavediena blīvums ir 415 tex un

audu pavediena blīvums ir 132 tex,

un tādējādi tā ietilpst minētajā TARIC apakšpozīcijā, ņemot vērā arī tarifu klasifikāciju un Kopienu tiesību normu dažādās valodu versijas?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai, pamatojoties uz Kopienu tiesībām, var tikt piešķirts atbrīvojums no antidempinga maksājuma samaksas fiziskai vai juridiskai personai, kura, paļaudamās uz regulas tekstu, kas publicēts tās valstspiederībai atbilstošajā valodā — nepārliecinādamās, vai nepastāv iespējami atšķirīgas citu valodu versijas — un pamatodamās uz regulas terminu vispārpieņemto nozīmi savā valodā, Eiropas Savienības teritorijā ieved ārpus minētās teritorijas ražotu preci, uzskatīdama, ka atbilstoši tai zināmajai valodas versijai tā ietilpst ar antidempinga maksājumu apliekamo preču lokā, pat tādos gadījumos, kad, pamatojoties uz Kopienas tiesību normas dažādo valodu versiju salīdzinājumu, ir iespējams noteikt, ka uz attiecīgo preci attiecas antidempinga maksājums?

(1) Komisijas 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 138/2011, ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam (OV L 43, 9. lpp.).

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/8

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2012. gada 18. decembra rīkojumu lietā T-205/11 Vācija/Komisija 2013. gada 1. martā iesniedza Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-102/13 P)

2013/C 164/13

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — T. Henze un J. Möller)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2012. gada 18. decembra rīkojumu lietā T-205/11,

—	atzīt prasību par pieņemamu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai sprieduma taisīšanai pēc būtības, un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus par tiesvedību Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir iesniegta par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 18. decembra rīkojumu lietā T-205/11 Vācija/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja Vācijas Federatīvās Republikas prasību atcelt Komisijas 2011. gada 26. janvāra Lēmumu 2011/527/ES par valsts atbalstu C-7/10 (ex CP 250/09 un NN 5/10), ko īstenoja Vācija — Shēma nodokļu zaudējumu pārnešanai grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšanas gadījumā (“Sanierungsklausel”).

Vācijas valdība balsta savu apelācijas sūdzību uz diviem pamatiem, katrs no kuriem ir saistīts ar iebildumu par nepietiekamu pamatojumu:

—

pareizas tiesvedības principa, kas ir īpaša vispārējā tiesiskās noteiktības principa izpausme, pārkāpums, jo Vispārējā tiesa nepareizi klasificējusi Komisijas izvēlēto procedūru apstrīdētā lēmuma paziņošanai un nav noteikusi nekādas prasības attiecībā uz to, kādas formalitātes ir jāievēro, lai pret paziņojumu par saņemšanu paziņotu lēmumu saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulas Nr. 659/1999 (1), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, 7. pantu;

—

pareizas tiesvedības principa, kas ir īpaša vispārējā tiesiskās noteiktības principa izpausme, pārkāpums, jo Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka Komisija, atsaucoties uz prasības celšanas nokavējumu, nav iesniegusi pierādījumus par to, ka paziņojumu ir saņēmusi identificējama persona un ka šī persona bija tiesīga saņemt paziņojumus.

(1) OV L 83, 1. lpp.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. martā iesniedza Amtsgericht Wedding (Vācija) — eco cosmetics GmbH & Co. KG/Virginie Laetitia Barbara Dupuy

(Lieta C-119/13)

2013/C 164/14

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Wedding

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: eco cosmetics GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Virginie Laetitia Barbara Dupuy

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (1), ir jāinterpretē tādējādi, ka atbildētājs var lūgt pārskatīt tiesā Eiropas maksājuma rīkojumu, ja maksājuma rīkojums tam netika paziņots vai ja tas tam netika paziņots pienācīgi? Vai atbildētājs šajā ziņā var pamatoties tostarp uz Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 1. punktu vai 20. panta 2. punktu?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai atbildētājam tad, ja maksājuma rīkojums tam nav ticis paziņots vai ja tas tam netika paziņots pienācīgi, attiecībā uz tā pārskatīšanas pieteikumu ir jāievēro termiņi? Vai šajā ziņā ir jāpamatojas tostarp uz Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 3. punktu?

3)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādas ir procesuālās tiesiskās sekas, ja tiek apmierināts pārskatīšanas pieteikums; vai šajā ziņā var tostarp pamatoties uz Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 3. punktu vai 17. panta 1. punktu?

(1) OV L 399, 1. lpp.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. martā iesniedza Amtsgericht Wedding (Vācija) — Raiffeisenbank St. Georgen reg. Gen. m.b.H./Tetyana Bonchyk

(Lieta C-120/13)

2013/C 164/15

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Wedding

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Raiffeisenbank St. Georgen reg. Gen. m.b.H.

Atbildētāja: Tetyana Bonchyk

Prejudiciālie jautājumi

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Kādas ir procesuālās tiesiskās sekas, ja tiek apmierināts pārskatīšanas pieteikums; vai šajā ziņā var tostarp pamatoties uz Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 3. punktu vai 17. panta 1. punktu?

(1) OV L 399, 1. lpp.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. martā iesniedza Amtsgericht Wedding (Vācija) — Rechtsanwaltskanzlei CMS Hasche Sigle, Partnerschaftsgesellschaft/Xceed Holding Ltd.

(Lieta C-121/13)

2013/C 164/16

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Wedding

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Rechtsanwaltskanzlei CMS Hasche Sigle, Partnerschaftsgesellschaft

Atbildētāja: Xceed Holding Ltd.

Prejudiciālie jautājumi

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Kādas ir procesuālās tiesiskās sekas, ja tiek apmierināts pārskatīšanas pieteikums; vai šajā ziņā var tostarp pamatoties uz Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 3. punktu vai 17. panta 1. punktu?

(1) OV L 399, 1. lpp.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/10

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 15. janvāra spriedumu lietā T-625/11 BSH Bosch und Siemens Hausgeräte GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2013. gada 15. martā iesniedza BSH Bosch und Siemens Hausgeräte GmbH

(Lieta C-126/13 P)

2013/C 164/17

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: BSH Bosch und Siemens Hausgeräte GmbH (pārstāvis — S. Biagosch, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 15. janvāra spriedumu lietā T-625/11, ciktāl Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmā padome, pieņemot 2011. gada 22. septembra lēmumu lietā R 340/2011-1, nebija pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu,

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 22. septembra lēmumu lietā R 340/2011-1, ciktāl ar to atbilstoši Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam ir daļēji atteikta preču zīmes “ecoDoor” reģistrācija,

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ lietas izskatīšanai Vispārējā tiesā,

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 15. janvāra spriedumu lietā T-625/11, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja BSH Bosch und Siemens Hausgeräte GmbH prasību par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 22. septembra lēmumu lietā R 340/2011-1, ar ko, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 (Regula par Kopienas preču zīmi) 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, daļēji atteikta preču zīmes “ecoDoor” reģistrācija.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas prasības pamatojumam izvirza šādu pamatu.

Tā norāda uz Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu, jo preču zīme “ecoDoor” — tā kā tā kopumā apraksta nevis ITSB noraidītās preces, bet gan tikai durvis kā iespējamo daļu no šīm precēm — vienīgi tad varētu tikt uzskatīta par aprakstošu attiecībā uz attiecīgajām precēm, ja attiecīgajai daļai būtu tik liela nozīme konkrētajās precēs, ka šo daļu tirdzniecība būtu pielīdzināma preču tirdzniecībai. Tas tā varētu būt tikai gadījumā, ja attiecīgās daļas no tirdzniecības viedokļa pildītu precēs absolūti būtisku funkciju. Tā kā tas tā neesot attiecībā uz durvīm kā daļu no pieteiktajām precēm, Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais reģistrācijas atteikuma pamats nav piemērojams.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija) (OV L 78, 1.lpp.).

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 18. martā iesniedza Landgericht Köln (Vācija) — Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV/ILME GmbH

(Lieta C-132/13)

2013/C 164/18

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Köln

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV

Atbildētāja: ILME GmbH

Prejudiciālais jautājums

“Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/95/EK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (1) 1., 8. un 10. pants, kā arī II, IV un III pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka kastēm kā daudzpolu kontaktsavienojumu detaļām rūpnieciskai izmantošanai nav jāuzliek CE zīme?”

(1) OV L 374, 10. lpp.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 28. martā iesniedza Rechtbank Den Haag (Nīderlande) — Hamidullah Rajaby/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

(Lieta C-158/13)

2013/C 164/19

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Hamidullah Rajaby

Atbildētājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Prejudiciālie jautājumi:

Vai šīs lietas apstākļos, kuros rodas iespaids, ka pastāv acīmredzams Savienības tiesību pārkāpums, kurš turpinās radīt sekas attiecībā uz nākotni, un kuros lietas dalībnieki administratīvajā procesā ir apmainījušies ar viedokļiem par Regulas Nr. 343/2003 (1) 14. panta piemērošanu, taču tiesā šo jautājumu vairs nav aplūkojuši, un arī prasītājs tiesā uz to vairs tieši nav atsaucies, Savienības tiesībām pretrunā ir tas, ka tiesa, ņemot vērā valsts tiesībās paredzēto pārbaudes pēc savas ierosmes aizliegumu, neaplūko šo jautājumu?

Vai šīs lietas apstākļos runa jau ir par atkarību Regulas Nr. 343/2003 15. panta 2. punkta izpratnē, tas ir, ja par ģimenes locekļiem ir uzskatāma jauna sieviete no Afganistānas bez jebkādas izglītības, ko pavada divi bērni pašlaik 5½ un 3 gadu vecumā, kurus tai ir pienākums uzturēt, un saistībā ar šo bērnu vajadzību nodrošināšanu un audzināšanu viņa nevar vērsties ne pie vienas citas personas kā tikai pie prasītāja kā sava vīra un bērnu tēva, kamēr atbildētājs viņas patvēruma pieteikumu ir noraidījis, jo viņas apstākļu izklāsts ir ticis uzskatīts par pilnībā nepārliecinošu, tomēr šo izklāstu var apstiprināt ar prasītāja paskaidrojumiem un viņa sniegtajiem dokumentiem (to kopijām)?

(1) Padomes 2003. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 50, 1. lpp.).

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 3. aprīlī iesniedza Tribunal administratif de Melun (Francija) — Sophie Mukarubega/Préfet de police, Préfet de la Seine-Saint-Denis

(Lieta C-166/13)

2013/C 164/20

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal administratif de Melun

Pamatlietas dalībnieki

Prasītāja: Sophie Mukarubega

Atbildētāji: Préfet de police un Préfet de la Seine-Saint-Denis

Prejudiciālie jautājumi:

vai tiesības tikt uzklausītam visas procedūras laikā, kas ir tiesību uz aizstāvību ievērošanas pamatprincipa neatņemama sastāvdaļa un kas tostarp ir aizsargātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās uzliek iestādei pienākumu dot ieinteresētajai personai iespēju sniegt savus apsvērumus, kad šī iestāde ir paredzējusi pieņemt atgriešanas lēmumu attiecībā uz ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas valstī, neatkarīgi no tā, vai šis atgriešanas lēmums ir vai nav pieņemts pēc uzturēšanās atļaujas atteikuma, un it īpaši apstākļos, kad pastāv bēgšanas iespēja?

2)	vai administratīvā procesa tiesā apturošais raksturs ļauj atkāpties no prasības par to, ka ārzemniekam, kurš nelikumīgi uzturas valstī, ir jāsniedz iespēja paust savu viedokli par attiecībā uz viņu paredzētu nelabvēlīgu izraidīšanas rīkojumu pirms šāda rīkojuma izdošanas?

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 27. martā iesniedza Conseil régional d'expression française de l'ordre des médecins vétérinaires (Beļģija) — Jean Devillers

(Lieta C-167/13)

2013/C 164/21

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil régional d'expression française de l'ordre des médecins vétérinaires

Lietas dalībnieks pamata procesā

Prasītājs: Jean Devillers

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2004. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2005 (1) [par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā] 3. pants un [tās] I pielikuma I nodaļas “Piemērotība pārvadāšanai” 1., 2. un 3. punkts, kurā ir paredzēts šaubu gadījumā pieprasīt veterinārārsta viedokli par ievainota dzīvnieka piemērotību pārvadāšanai un it īpaši par tādu papildu ciešanu novērtējumu, ko radītu pārvadāšana, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā (Beļģijas valsts tiesību) 1999. gada 9. jūlija Karaliskā dekrēta (2) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā 11. panta 4. punkts, kurā ir atļauts pārvadāt ievainotu dzīvnieku tikai tad, ja šīs pārvadāšanas dēļ viņam netiks radītas nevajadzīgas ciešanas, neņemot vērā citus apsvērumus?

(1) Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV 2005, L 3, 1. lpp.).

(2) 1999. gada 9. jūlija Karaliskais dekrēts par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā un par pārvadātāju reģistrācijas nosacījumiem un tirgotāju apstiprināšanu, pieturvietām un savākšanas centriem (Arrêté royal, du 9 juillet 1999, relatif aux conditions d'enregistrement des transporteurs et d'agrément des négociants, des points d'arrêt et des centres de rassemblement; Moniteur belge, 1999. gada 2. septembris, 32437. lpp.).

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 15. aprīlī iesniedza le Tribunal de grande instance de Bayonne (Francija) — Raquel Gianni Da Silva/Préfet des Pyrénées-Atlantiques

(Lieta C-189/13)

2013/C 164/22

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de grande instance de Bayonne

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Raquel Gianni Da Silva

Atbildētājs: Préfet des Pyrénées-Atlantiques

Prejudiciālais jautājums

Vai Savienības tiesības nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā brīvības atņemšanas sodu par nelikumīgu ieceļošanu ir paredzēts piemērot trešās valsts pilsonim, kuram iepriekš nav piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvā 2008/115/EK (1) paredzētie piespiedu pasākumi?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvā 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo [pilsoņu] atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 98. lpp.)

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/12

Prasība, kas celta 2013. gada 17. aprīlī — Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika

(Lieta C-203/13)

2013/C 164/23

Tiesvedības valoda — bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — O. Beynet, M. Heller un P. Mihaylova)

Atbildētāja: Bulgārijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas ir vajadzīgi, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/72/EK (1) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu 3. panta 7. punktu un I pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta otro daļu, kā arī b), c), d), f), h) un i) apakšpunktu, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo tiesību aktu pieņemšanu, Bulgārijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 49. panta 1. punktā noteiktos pienākumus;

—	saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu pienākuma paziņot Komisijai par Direktīvas 2009/72/EK transponēšanas pasākumiem neizpildes dēļ piespriest Bulgārijas Republikai samaksāt kavējuma naudu EUR 8 448 apmērā dienā, sākot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas datuma;

—	piespriest Bulgārijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanas pasākumu veikšanai beidzās 2011. gada 3. martā.

(1) OV L 211, 14.8.2009, 55. lpp.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/14

Vispārējās tiesas 2013. gada 24. aprīļa spriedums — Evropaïki Dynamiki/Komisija

(Lieta T-32/08) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra - Tirgus analīze nolūkā izveidot jaunu pieeju interneta vietnei - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Atlases kritēriji un piešķiršanas kritēriji - Ārpuslīgumiskā atbildība)

2013/C 164/24

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji — sākotnēji N. Korogiannakis, vēlāk M. Roli un M. Stavropoulou, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Manhaeve, vēlāk J. Stuyck un A.-M. Vandromme, avocats)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Komisijas lēmumu par prasītāja iesniegtā piedāvājuma konkursa procedūras par tirgus analīzi nolūkā izveidot jaunu pieeju “Environment for Young Europeans” vietnei, un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 92, 12.4.2008.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/14

Vispārējās tiesas 2013. gada 25. aprīļa spriedums — Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Komisija

(Lieta T-526/10) (1)

(Tirdzniecība ar izstrādājumiem no roņiem - Regula (EK) Nr. 1007/2009 - Piemērošanas noteikumi - Regula (ES) Nr. 737/2010 - Aizliegums laist tirgū minētos izstrādājumus - Izņēmums inuītu kopienu interesēs - Iebilde par prettiesiskumu - Juridiskais pamats - Subsidiaritāte - Samērīgums - Pilnvaru nepareiza izmantošana)

2013/C 164/25

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Inuit Tapiriit Kanatami (Otava, Kanāda); Inuit Tapiriit Kanatami (Otava, Kanāda); Nattivak Hunters and Trappers Association (Qikiqtarjuaq, Kanāda); Pangnirtung Hunters’ and Trappers’ Association (Pangnirtung, Kanāda); Jaypootie Moesesie (Qikiqtarjuaq); Allen Kooneeliusie (Qikiqtarjuaq); Toomasie Newkingnak (Qikiqtarjuaq); David Kuptana (Ulukhaktok, Kanāda); Karliin Aariak (Iqaluit, Kanāda); Canadian Seal Marketing Group (Kvebeka, Kanāda); Ta Ma Su Seal Products, Inc. (Cap-aux-Meules, Kanāda); Fur Institute of Canada (Otava); NuTan Furs, Inc. (Catalina, Kanāda); GC Rieber Skinn AS (Bergena, Norvēģija); Inuit Circumpolar Council Greenland (ICC-Greenland) (Nuuk, Grenlande, Dānija); Johannes Egede (Nuuk); Kalaallit Nunaanni Aalisartut Piniartullu Kattuffiat (KNAPK) (Nuuk); William E. Scott & Son (Edinburga, Apvienotā Karaliste); Association des chasseurs de phoques des Îles-de-la-Madeleine (Cap-aux-Meules); Hatem Yavuz Deri Sanayi iç Ve Diș Ticaret Ltd Șirketi (Stambula, Turcija); Northeast Coast Sealers’ Co-Operative Society, Ltd (Fleur-de-Lys, Kanāda) (pārstāvji — J. Bouckaert un H. Viaene, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. White, P. Oliver un K. Mifsud-Bonnici)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji — sākotnēji I. Anagnostopoulou un L. Visaggio, vēlāk — L. Visaggio un D. Gauci) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Moore un K. Michoel)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2010. gada 10. augusta Regulu (ES) Nr. 737/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem (OV L 216, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

Inuit Tapiriit Kanatami, Nattivak Hunters and Trappers Association, Pangnirtung Hunters’ and Trappers’ Association, Jaypootie Moesesie k-gs, Allen Kooneeliusie k-gs, Toomasie Newkingnak k-gs, David Kuptana k-gs, Karliin Aariak k-dze, Canadian Seal Marketing Group, Ta Ma Su Seal Products, Inc., Fur Institute of Canada, NuTan Furs, Inc., GC Rieber Skinn AS, Inuit Circumpolar Council Greenland (ICC-Greenland), Johannes Egede k-gs, Kalaallit Nunaanni Aalisartut Piniartullu Kattuffiat (KNAPK), William E. Scott & Son, Association des chasseurs de phoques des Îles-de-la-Madeleine, Hatem Yavuz Deri Sanayi iç Ve Diș Ticaret Ltd Șirketi un Northeast Coast Sealers’ Co-Operative Society, Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz paši savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 13, 15.1.2011.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/15

Vispārējās tiesas 2013. gada 25. aprīļa spriedums — Gbagbo/Padome

(Lieta T-119/11) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā - Līdzekļu iesaldēšana - Prasījumu pielāgošana - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Tiesības uz aizstāvību - Īpašumtiesības)

2013/C 164/26

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Simone Gbagbo (Abidžana, Kotdivuāra) (pārstāvis — J.-C. Tchikaya, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — B. Driessen un M. Chavrier)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bordes un M. Konstantinidis) un Kotdivuāras Republika (pārstāvji — J. -P. Mignard, J.-P. Benoit un G. Merland, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Padomes 2011. gada 14. janvāra Lēmumu 2011/18/KĀDP, ar kuru groza Padomes Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru (OV L 11, 36. lpp.), un, otrkārt, Padomes 2011. gada 14. janvāra Regulu (ES) Nr. 25/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā (OV L 11, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Simone Gbagbo sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Kotdivuāras Republika un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 130, 30.4.2011.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/15

Vispārējās tiesas 2013. gada 25. aprīļa spriedums — Gossio/Padome

(Lieta T-130/11) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā - Līdzekļu iesaldēšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

2013/C 164/27

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Marcel Gossio (Abidžana, Kotdivuāra) (pārstāvji — sākotnēji G. Collard vēlāk S. Zokou, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — B. Driessen un G. Étienne)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bordes un M. Konstantinidis) un Kotdivuāras Republika (pārstāvji — J.-P. Mignard, J.-P. Benoit un G. Merland, advokāti)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Marcel Gossio sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Kotdivuāras Republika un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 130, 30.4.2011.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/16

Vispārējās tiesas 2013. gada 25. aprīļa spriedums — Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones/ITSB — MIP Metro (“METROINVEST”)

(Lieta T-284/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “METROINVEST” reģistrācijas pieteikums - Valsts agrāka grafiska preču zīme “METRO” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Nediskriminācijas princips - Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu)

2013/C 164/28

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones, SL (Barselona, Spānija) (pārstāvji — J. Carbonell Callicó, P. Craddock un B. Vanbrabant, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji — M. Berger, R. Kaase un J.-C. Plate, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 17. marta lēmumu lietā R 954/2010-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG un Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones, SL

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 232, 6.8.2011.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/16

Vispārējās tiesas 2013. gada 25. aprīļa spriedums — Chen/ITSB — AM Denmark (Tīrīšanas iekārta)

(Lieta T-55/12) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā ir attēlota tīrīšanas iekārta - Trīsdimensiju Kopienas preču zīme, kurā ir attēlota ar izsmidzinātāju un sūkli aprīkota tīrīšanas iekārta - Atzīšana par spēkā neesošu)

2013/C 164/29

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Su-Shan Chen (Sanchong, Taivāna) (pārstāvis — C. Onken, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: AM Denmark A/S (Kokkedal, Dānija) (pārstāvis — C. Type Jardorf, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju trešās padomes 2011. gada 26. oktobra lēmumu lietā R 2179/2010-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp AM Denmark A/S un Su-Shan Chen

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Su-Shan Chen atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 133, 5.5.2012.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/16

Vispārējās tiesas 2013. gada 25. aprīļa spriedums — Bayerische Motoren Werke/ITSB (“ECO PRO”)

(Lieta T-145/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu - Vārdiska preču zīme “ECO PRO” - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regula (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 164/30

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bayerische Motoren Werke AG (Minhene, Vācija) (pārstāvis — C. Onken, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — P. Bullock)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 18. janvāra lēmumu lietā R 1418/2011-4 attiecībā uz vārdiska apzīmējuma “ECO PRO” starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Kopienu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Bayerische Motoren Werke AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 165, 9.6.2012.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/17

Vispārējās tiesas 2013. gada 12. aprīļa rīkojums — Oster Weinkellerei/ITSB — Viñedos Emiliana (“Igama”)

(Lieta T-474/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Pretstatītās preču zīmes anulēšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2013/C 164/31

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Andreas Oster Weinkellerei KG (Cochem, Vācija) (pārstāvis — N. Schindler, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Pohlmann)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Viñedos Emiliana, SA (Las Condes, Santjago, Čīle)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2011. gada 22. jūnija lēmumu lietā R 637/2010-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Andreas Oster Weinkellerei KG un Viñedos Emiliana, SA

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	prasītāja un ITSB sedz katrs pats savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 319, 29.10.2011.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/17

Vispārējās tiesas 2013. gada 9. aprīļa rīkojums — PT Ecogreen Oleochemicals u.c./Padome

(Lieta T-28/12) (1)

(Dempings - Konkrētu Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes alifātisko spirtu un to maisījumu imports - Galīgs antidempinga maksājums - Jaunas regulas pieņemšana - Intereses celt prasību zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2013/C 164/32

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: PT Ecogreen Oleochemicals (Kabil-Batam, Indonēzija) Ecogreen Oleochemials (Singapore) Pte Ltd (Singapūra, Singapūra) un Ecogreen Oleochemicals GmbH (Dessau-Roβlau, Vācija) (pārstāvji — F. Graafsma un J. Cornelis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix, pārstāvis, kam palīdz G. Berrisch un N. Chesaites, advokāti)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Padomes 2011. gada 8. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1138/2011, ar kuru piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes alifātisko spirtu un to maisījumu importam (OV L 293, 1. lpp.), tiktāl, ciktāl ar to tiek piemērots antidempinga maksājums PT Ecogreen Oleochemicals

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	nav jālemj par Sasol Olefins & Surfactants GmbH un Sasol Germany GmbH pieteikumu par iestāšanos lietā;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina PT Ecogreen Oleochemicals, Ecogreen Oleochemials (Singapore) Pte Ltd un Ecogreen Oleochemicals GmbH tiesāšanās izdevumus;

4)	Sasol Olefins & Surfactants un Sasol Germany sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 73, 10.3.2012.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/18

Prasība, kas celta 2013. gada 4. martā — Itālija/Komisija

(Lieta T-124/13)

2013/C 164/33

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri un P. Gentili, avvocati dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AST/125/12, lai izveidotu 110 amata vietu rezervi asistentu (AST3) vakanto amata vietu aizpildīšanai revīzijas, finanšu/grāmatvedības un ekonomikas/statistikas jomās;

—

atcelt paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AST/126/12, lai izveidotu 78 amata vietu rezervi asistentu (AST3) vakanto amata vietu aizpildīšanai bioloģijas, dzīvības zinātnes un veselības zinātnes, ķīmijas, fizikas un materiālzinātnes, kodolpētniecības, inženierbūvniecības un mašīnbūves, elektronikas un elektrotehnikas inženierijas jomās;

—	atcelt paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/248/13, lai izveidotu 29 amata vietu rezervi administratoru (AD6) vakanto amata vietu aizpildīšanai ēku drošības jomā un inženierijā ēku būvniecības tehnisko sistēmu jomā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 263., 264. un 266. panta pārkāpums.

—	Prasītāja uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi Tiesas spriedumu lietā C-566/10 P, kurā par prettiesiskiem ir atzīti paziņojumi, kuros kā valodas, kuras Savienības atklāto konkursu kandidāti var norādīt kā otro valodu, ir noteiktas vienīgi angļu, franču un vācu valoda.

Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 342. panta un Regulas Nr. 1/58, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienā lietojamās valodas, 1. un 6. panta pārkāpums.

—	Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka Komisija, nosakot vienīgi trīs valodas, kuras ir pieļaujamas kā Savienības atklāto konkursu kandidātu otrā valoda, faktiski ir ieviesusi jaunu valodu lietojumu iestādēs, aizskarot Padomes ekskluzīvo kompetenci šajā jomā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots EKL 12. panta, tagad LESD 18. panta, [Eiropas] Savienības Pamattiesību hartas 22. panta, LES 6. panta 3. punkta, Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 2. punkta un 3. panta, Regulas Nr. 1/58 1. un 6. panta un Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta, 27. panta 2. punkta un 28. panta f) punkta pārkāpums.

—

Prasītāja uzskata, ka Komisijas noteiktais valodu ierobežojums ir diskriminējošs, jo ar iepriekš minētajiem noteikumiem ir aizliegts, ka attiecībā uz Eiropas [Savienības] pilsoņiem un pašiem iestāžu ierēdņiem tiek noteikti valodu ierobežojumi, kuri vispārīgi un objektīvi nav paredzēti iestāžu reglamentos, kā norādīts jau minētajā Regulas Nr. 1/58 6. pantā, un kuri līdz šim nav pieņemti, kā arī ir aizliegts noteikt šādus ierobežojumus, ja vien to nepamato īpašas un pamatotas dienesta intereses.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots LES 6. panta 3. punkta pārkāpums, ciktāl tajā ir noteikts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips kā pamattiesība, kura izriet no dalībvalstīm kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām.

—	Komisija esot pārkāpusi pilsoņu paļāvību attiecībā uz iespēju kā otro valodu izvēlēties jebkuru Savienības valodu, kā tas vienmēr ir bijis līdz 2007. gadam un kā tas autoritatīvi ir apstiprināts Tiesas spriedumā lietā C-566/10 P.

Ar piekto pamatu tiek apgalvota pilnvaru sagrozīšana un materiālo tiesību normu attiecībā uz paziņojumu par konkursiem raksturu un mērķi (it īpaši Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta, 28. panta f) punkta, 27. panta 2. punkta, 34. panta 3. punkta un 45. panta 1. punkta), kā arī samērīguma principa pārkāpums.

—

Prasītāja uzskata, ka Komisija, preventīvi un vispārīgi nosakot vienīgi trīs valodas, kuras ir pieļaujamas kā otrā valoda, faktiski pirms paziņojuma un pieņemšanas nosacījumu posma iepriekš ir pārbaudījusi kandidātu valodu zināšanas, kas bija jāveic konkursa laikā. Tādējādi valodu zināšanas ir noteicošās salīdzinājumā ar profesionālajām zināšanām.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots LESD 18. panta un 24. panta 4. punkta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. panta, Regulas Nr. 1/58 2. panta un Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta pārkāpums.

—

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka, paredzot, ka dalības pieteikumi ir jāiesniedz angļu, franču vai vācu valodā un ka vienā no šīm valodām EPSO nosūta kandidātiem paziņojumus par konkursa norisi, ir pārkāptas Eiropas [Savienības] pilsoņu tiesības sazināties ar iestādēm savā valodā un turpinās diskriminācija pret ikvienu pilsoni, kuram nav padziļinātas kādas šīs valodas zināšanas.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots LESD 296. panta 2. punkta (pamatojuma nenorādīšana), kā arī samērīguma principa pārkāpums, kā arī faktu sagrozīšana.

—

Prasītāja norāda, ka Komisija tikai trīs valodu noteikšanu ir pamatojusi ar prasību, ka jaunajiem darbiniekiem uzreiz ir jābūt spējīgiem sazināties iestāžu iekšienē. Šāds pamatojums sagroza faktus, jo nav tā, ka attiecīgās trīs valodas ir visbiežāk izmantotās dažādu valodu grupu saziņā iestādēs; tas ir arī nesamērīgs pamattiesības netikt pakļautam diskriminācijai, pamatojoties uz valodu, ierobežojums. Faktiski pastāv mazāk ierobežojošākas sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu saziņu iestādēs.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/19

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 15. janvāra spriedumu lietā F-27/11 BO/Komisija 2013. gada 25. martā iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta T-174/13 P)

2013/C 164/34

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un D. Martin)

Otrs lietas dalībnieks: BO (Amāna, Jordānija)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Civildienesta tiesas 2013. gada 15. janvāra spriedumu lietā F-27/11 BO/Komisija;

—	noraidīt BO celto prasību lietā F-27/11, piespriežot tai atlīdzināt minētajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus;

—	nospriest, ka katrs lietas dalībnieks pats sedz savus ar šo instanci saistītos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai Komisija izvirza vienu pamatu saistībā ar Kopīgo noteikumu par Eiropas Savienības ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem 19. panta pārkāpšanu un Komisijas 2007. gada 2. jūlija lēmuma, ar ko nosaka medicīnisko izdevumu atmaksāšanas vispārējos īstenošanas noteikumus, II sadaļas 12. nodaļas ar nosaukumu “Transporta izdevumi” 2.5. punkta pārkāpšanu, ciktāl Civildienesta tiesa neesot ņēmusi vērā šajā otrajā minētajā tiesību normā noteiktās transporta izdevumu atlīdzināšanas izslēgšanas stingrās prasības.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/19

Prasība, kas celta 2013. gada 28. martā — Moallem Insurance/Padome

(Lieta T-182/13)

2013/C 164/35

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Moallem Insurance Co. (Teherāna, Irāna) (pārstāvis — D. Luff, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmuma 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 356, 71. lpp.), pielikuma 18. punktu;

—	atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 356, 55. lpp.), pielikuma 18. punktu;

—	atzīt, ka 2010. gada 26. jūlija Padomes Lēmuma 201/413/KĀDP (1) 12. pants un 2012. gada 23. marta Padomes Regulas Nr. 267/2012 (2) 35. pants nav piemērojams prasītājai;

—	piespriest Padomei atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Tiesai ir kompetence pārskatīt gan Padomes Lēmuma 2010/644/KĀDP pielikuma B sadaļas 21. punktu, gan Padomes Regulas (ES) Nr. 961/2010 VIII pielikuma B sadaļas 21. punktu, kā arī 2010. gada 28. oktobra lēmumu un to saderīgumu ar vispārējiem Eiropas tiesību principiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka konkrētais iemesls Moallem iekļaušanai sarakstā ir nepareizs un ka nav izpildītas Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP (kurā vēlāk tika izdarīti grozījumi ar Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmuma 2012/35/KĀDP 1. panta 7. punktu un Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmuma 2012/829/KĀDP 1. panta 2. punktu) 20. panta 1. punkta un Padomes Regulas (ES) Nr. 267/2012 (kurā vēlāk tika izdarīti grozījumi ar Padomes 2012. gada 21. decembra Regulas Nr. 1263/2012 1. pantu 11. punktu) 23. panta 2. punkta prasības.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmums 2012/829/KĀDP un Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1264/2012 nav pietiekami pamatoti. Ar tiem tiekot pārkāptas Moallem tiesības uz aizstāvību un tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, jo Padome nekad neesot atbildējusi uz Moallem2013. gada 6. februāra vēstuli un Moallem neesot tikusi piešķirta pieeja Padomes lietas materiāliem.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 24. pantu 3. un 4. punktu un Padomes Regulas Nr. 267/2012 46. panta 3. un 4. punktu. Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 24. pantu 3. punktā un Padomes Regulas (ES) Nr. 267/2012 46. panta 3. punktā ir prasīts, lai Padome paziņotu savu lēmumu, ieskaitot pamatojumu iekļaušanai sarakstā, un Padomes Lēmuma 201/413/KĀDP 24. panta 4. punktā un Regulas (ES) Nr. 267/2012 46. panta 4. punktā ir paredzēta lēmuma pārskatīšana, ja ir iesniegti apsvērumi.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome, izvērtējot Moallem situāciju, ir pārkāpusi labas pārvaldības principu.

6)	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Padome, izvērtējot Moallem situāciju, ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu.

7)	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 12. pants un Padomes 2012. gada 23. marta Regulas (ES) Nr. 267/2012 35. pants nebūtu jāpiemēro Moallem, ciktāl ar tiem tiekot pārkāpts samērīguma princips, kas paredzēts Līguma par Eiropas Savienība (LES) 5. panta 4. punktā.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ar Padomes Regulu (ES) Nr. 267/2012, kas vēlāk tikusi grozīta un uz kuras pamata tika pieņemts apstrīdētais Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 1264/2012 pielikums, tiek pārkāpts LESD 215. panta 2. un 3. punkts kā tās juridiskais pamats, kā arī LES 40. pants.

9)	Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Padomes Lēmums 201/413/KĀDP un Padomes Regula (ES) Nr. 267/2012 ir pieņemta, pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu.

(1) Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.).

(2) Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.).

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/20

Prasība, kas celta 2013. gada 3. aprīlī — PP Nature-Balance Lizenz/Komisija

(Lieta T-189/13)

2013/C 164/36

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PP Nature-Balance Lizenz GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvis –M. Ambrosius, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 21. janvāra izpildes lēmumu C(2013) 369, galīgā redakcija, par tirdzniecības atļaujām cilvēkiem paredzētām zālēm, kuru sastāvā ir aktīvā viela “tolperizons”, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK 31. pantam;

pakārtoti, atcelt Komisijas 2013. gada 21. janvāra izpildes lēmumu C(2013) 369, galīgā redakcija, ciktāl ar to dalībvalstīm ir uzlikts pienākums svītrot tolperizona tirdzniecības atļaujās ierakstu “sāpīgs muskuļu sasprindzinājums, it īpaši mugurkaula un proksimālu locītavu saslimšanu dēļ” un atbilstoši pielāgot šīs atļaujas;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, kas ir pārkāpts Direktīvas 2001/83/EK (1) 116. pants.

Šajā saistībā tostarp tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir balstīts uz kļūdainu neesošas terapeitiskās iedarbības kritērija novērtējumu. Prasītāja no tā secina, ka, novērtējot mutē disperģējama tolperizona lietošanas radīto ieguvumu un risku attiecības, tika izmantoti nepareizi kritēriji.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Direktīvas 2001/83/EK 10.a pants un I pielikums:

Prasītāja šajā saistībā apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā, izvērtējot iedarbību, drošību, kā arī lietošanas radīto ieguvumu un risku attiecības, netika izmantoti kritēriji, kas paredzēti Direktīvas 2001/83/EK 10.a pantā un I pielikumā. Tāpat prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums ir balstīts uz kļūdainu novērtēšanas kritēriju piemērošanu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips, kā arī Direktīvas 2001/83/EK 22.a panta 1. punkta b) apakšpunkts:

Trešā pamata ietvaros prasītāja apgalvo, ka tā vietā, lai ar tūlītēju iedarbību mainītu attiecīgās atļaujas, kā mazāk ierobežojošs pasākums būtu jāveic pētījumi par iedarbību Direktīvas 2001/83/EK 22.a panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Prasītāja apgalvo, ka Komisija šo iespēju nav pietiekami izvērtējusi un ka EZA Cilvēkiem paredzēto zāļu zinātniskā komiteja šo iespēju ir liegusi juridiski nepamatotu iemeslu dēļ.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.).

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/21

Prasība, kas celta 2013. gada 12. aprīlī — Rubinum/Komisija

(Lieta T-201/13)

2013/C 164/37

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rubinum, SA (Rubí, Spānija) (pārstāvji — C. Bittner un P.-C. Scheel, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 288/2013;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 (1) 13. panta 2. punkts.

Šajā saistībā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā regula it īpaši ir balstīta uz Regulas Nr. 1831/2003 13. panta 2. punktu un ka šīs regulas nosacījumi šajā lietā nav izpildīti. Tā it īpaši norāda, ka apstrīdētā regula ir balstīta tikai uz pieņēmumiem un ka faktiski nav konkrēti konstatēta nedz minētā preparāta rezistence pret antibiotikām, nedz toksīnu produkcija.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1831/2003 9. panta 1. punkts.

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Komisijai bija jālemj par saskaņā ar Regulas Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu, ko lasa kopā ar tās 7. pantu, iesniegto pieteikumu atbilstoši šīs pašas regulas 9. panta 1. punktam.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1831/2003 5. panta 2. punkts.

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka tā vairākās atļauju piešķiršanas procedūrās ir atbilstoši un pietiekami pierādījusi, ka tās ražotā dzīvnieku barības piedeva saskaņā ar Regulas Nr. 1831/2003 5. panta 2. punktu nerada kaitīgu iedarbību cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. Turklāt Komisija un EFSA [Eiropas Pārtikas drošības aģentūra] šo pieņēmumu nav atspēkojušas.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2) 6. pants. Šajā ziņā prasītāja būtībā apgalvo, ka apstrīdētās regulas pamatā nav bijusi pienācīga un pilnīga risku analīze.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 178/2002 7. panta 2. punkts:

Šajā saistībā prasītāja tostarp apgalvo, ka Komisija apstrīdēto regulu nevar pamatot arī ar piesardzības principu, kas paredzēts Regulas Nr. 178/2002 7. panta 2. punktā. Tāpat tā apgalvo, ka ar apstrīdēto regulu tiek pārkāptas Regulas Nr. 178/2002 7. panta 2. punktā paredzētās prasības attiecībā arī uz piesardzības principu.

6)	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti vispārējie Savienības tiesību principi. Šajā saistībā prasītāja tostarp apgalvo, ka ir pārkāptas tiesības tikt uzklausītam tiesā, tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un samērīguma princips.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1831/2003 19. pants.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija nav ievērojusi Regulas Nr. 1831/2003 19. pantā paredzēto divu mēnešu termiņu to lēmumu pārbaudei, ko pieņēmusi vai nepieņēmusi EFSA, un ka tā izskatīja prasītājas lūgumu pārbaudīt EFSA ieņemto nostāju tikai pēc apstrīdētās regulas pieņemšanas.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (OV L 268, 29. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1. lpp.).

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/22

Prasība, kas celta 2013. gada 9. aprīlī — Portugal Telecom/Komisija

(Lieta T-208/13)

2013/C 164/38

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugal Telecom SGPS, SA (Lisabona, Portugāle) (pārstāvji — N. Mimoso Ruiz un R. Bordalo Junqueiro, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Eiropas Komisijas Lēmumu C(2013) 306, piespriežot Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un prasītājai radušos izdevumus;

pakārtoti, samazināt prasītajai saskaņā ar minētā lēmuma 2. pantu piemēroto naudas sodu.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētajā lēmumā ir noteikts, ka Portugal Telecom un Telefónica S.A. esot pārkāpušas LESD 101. pantu, līgumā par Telefónica S.A veiktu Portugal Telecom piederošās Brasilcel NV kapitāla daļas iegādi ietverdamas 9. klauzulu, kas Komisijas ieskatā esot ar attiecīgo darījumu nesaistīta vienošanās par nekonkurēšanu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas būtiskas formas prasības:

Prasītāja uzskata, ka lēmums neesot pienācīgi pamatots, jo tā pamatojumā ir izlaidumi, neprecizitātes un kļūdas būtiskos aspektos, kuru rezultātā neizbēgami tiek izdarīti nepareizi secinājumi;

Prasītāja turklāt uzskata, ka lēmums neesot pamatots ar pietiekamiem pierādījumiem, jo Komisija nav norādījusi nevienu pierādījumu, kas atspēkotu prasītājas sniegto pierādījumu, no kura secināms, ka līguma 9. klauzulā ir paredzētas nekonkurēšanas saistības, kas, ņemot vērā apstākļus, kādos tā radusies, nevarētu stāties spēkā, kamēr abi līdzēji to nav apstiprinājuši;

Prasītāja piebilst, ka līguma 9. klauzula neesot uzskatāma par ierobežojumu mērķa dēļ un ka Komisija neesot pienācīgi pierādījusi konkurences noteikumiem pretrunā iespējami esošu faktisku vai iespējamu ierobežojošu seku esamību.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Līgums un tā piemērošanai pieņemtie tiesību akti:

Prasītāja uzskata, ka lēmumā esot pārkāptas Savienības tiesības, jo tam ir šādi trūkumi:

a)	esot izdarīta acīmredzama kļūda, vērtējot faktiskos apstākļus, pierādījumus un pierādījumu pietiekamību, jo Komisija esot kļūdaini vērtējusi un interpretējusi lietas dalībnieku sniegto informāciju un tādēļ no lietas materiālos rodamajiem pierādījumiem nav izdarījusi visticamākos secinājumus;

esot kļūdaini interpretēts un līdz ar to pārkāpts LESD 101.opants, jo Komisija nepamatoti un kļūdaini uzskatīja līdzējus par vispārīgi iespējamiem konkurentiem tirgos, uz kuriem attiecoties strīdīgās nekonkurēšanas saistības; minētās saistības neesot uzskatāmas par ierobežojumu mērķa dēļ, un Komisija neesot parūpējusies arī pierādīt kādu seku iestāšanos;

c)	neesot izpildīts izmeklēšanas un spriešanas pienākums, jo lēmumā neesot nedz iztirzāti, nedz atspēkoti visi līdzēju izvirzītie attiecīgie argumenti, tostarp jautājumā par nekonkurēšanas klauzulas tvērumu;

d)	esot pārkāpts princips in dubio pro reo, jo Komisija par pierādītiem uzskata prasītājai nelabvēlīgus faktus, kas joprojām ir visnotaļ apšaubāmi un par kuriem nav pārliecības pat pašai Komisijai;

esot pārkāpti Komisijas sev par naudas sodu piemērošanā saistošiem atzītie, konkrēti tās šajā jautājumā esošo pamatnostādņu 13. punktā izklāstītie principi, jo Komisija naudas sodu aprēķinājusi attiecībā uz elektronisko komunikāciju tirgiem vispārīgi, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas vai neatrodas Ibērijas pussalā, neņemdama vērā arī apstākli, ka jebkurā gadījumā kopš 2010. gada 29. oktobra apgalvotā pārkāpuma nav bijis vispār;

f)	esot pārkāpts samērīguma princips, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus un naudas sodu piemērošanā piemērojamos kritērijus.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/23

Prasība, kas celta 2013. gada 16. aprīlī — Ferracci/Komisija

(Lieta T-219/13)

2013/C 164/39

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pietro Ferracci (San Cesareo, Itālija) (pārstāvji — A. Nucara un E. Gambaro, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Komisijas 2012. gada 19. decembra lēmumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta par Komisijas 2012. gada 19. decembra Lēmumu C(2012) 9461, galīgā redakcija, ar ko, tomēr bez rīkojuma tos atgūt, par nesaderīgu ar iekšējo tirgu ir atzīts atbalsts, kurš, pamatojoties uz atbrīvojumu no pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa (ICI), piešķirts nekomerciālām struktūrām, kuras paredzētas atsevišķu darbību veikšanai, un ar ko ir atzīts, ka labvēlīgais režīms, kāds ar Vienotā dokumenta par ienākumu nodokli (Testo unico delle imposte sul reddito, TUIR) 149. pantu piemērots Baznīcai un dažām sporta asociācijām, nav valsts atbalsts, kā arī atbrīvojums no īpašās pašvaldības nodevas (Imposta Municipale Propria, [IMU]), kas piešķirts atsevišķām struktūrām, kuras paredzētas īpašu darbību veikšanai.

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts un nepareizi piemērots, kā arī kļūdaini interpretēts Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pants.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka, lai gan atbildētāja esot uzskatījusi, ka ir pārkāpts LESD 107. un 108. pants, tā neesot izdevusi rīkojumu atgūt minēto valsts atbalstu. Attiecībā uz to prasītāja uzskata, ka neesot nekādu ārkārtas apstākļu, kuri varētu padarīt atgūšanu par absolūti neiespējamu un katrā ziņā šāda absolūta neiespējamība nav pierādīta.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts un nepareizi piemērots LESD 107. panta 1. punkts.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā atbildētāja esot atzinusi, ka atbalsta pasākums, ko Itālijas Republika īstenojusi ar TUIR 149. panta ceturto daļu, neatbilst valsts atbalsta nosacījumiem LESD izpratnē. It īpaši, atbildētāja esot uzskatījusi, ka nav nekādu selektīvu priekšrocību; prasītājs turpretī uzskata, ka ar attiecīgo tiesību normu ir sniegta selektīva priekšrocība baznīcas struktūrām, kas atzītas civiltiesībās, un amatieru sporta asociācijām un atbilstot arī visiem pārējiem valsts atbalsta esamības nosacījumiem saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts un nepareizi piemērots LESD 107. panta 1. punkts.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā atbildētāja esot atzinusi, ka atbalsta pasākums, ko Itālijas Republika īstenojusi ar minēto atbrīvojumu no IMU, neatbilst valsts atbalsta nosacījumiem LESD izpratnē. It īpaši, atbildētāja esot uzskatījusi, ka atbrīvojuma no IMU saņēmēji neesot “uzņēmumi”. Prasītājs turpretī uzskata, ka šie atbrīvojuma saņēmēji esot uzņēmumi Kopienu tiesību izpratnē un ka esot izpildīti visi valsts atbalsta esamības nosacījumi saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots esot pārkāpts LESD 296. pants.

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot jāatceļ, ņemot vērā, ka tajā neesot ietverts pamatojums attiecībā uz visiem iepriekš izklāstītajiem prasības pamatiem, tādējādi pārkāpjot LESD 296. pantu.

8.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/24

Prasība, kas celta 2013. gada 15. aprīlī — B&S Europe/Komisija

(Lieta T-222/13)

2013/C 164/40

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Business and Strategies in Europe (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — L. Bihain, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu un pamatotu, un līdz ar to atcelt apstrīdēto aktu;

—	tādējādi, piespriest Eiropas Komisijai iekļaut prasītāju to piemērotāko kandidātu sarakstā, kuri tiks uzaicināti iesniegt piedāvājumu konkursa procedūrā saistībā ar līgumu EuropeAid/132633/C/SER/multi, 7. daļa: Governance and home affaires (Pārvaldība un iekšlietas);

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu, labas pārvaldības principa, it īpaši tiktāl, ciktāl ar to uzlikts pienākums ievērot saskaņotību, sacīkstes principa ievērošanas pienākuma pārkāpumu, kā arī uz prasītāja tiesiskās paļāvības principa un taisnīguma principa pārkāpumu, jo Komisija pirmo reizi savā 2013. gada 2. aprīļa vēstulē pēc 2013. gada 15. februāra lēmuma noraidīja kā neatbilstīgu projektu Nr. 25, ko prasītājs bija piedāvājis nolūkā izpildīt tehnisko spēju kritēriju, tādējādi vairākus atbilstīgos projektus pielīdzinādama atsauces projektiem, kuri neatbilst minimālajām prasībām.

Otrais pamats attiecas uz Eiropas Savienības Ārējo darbību līgumu slēgšanas procedūru praktisko vadlīniju 2.4.11.1.3. punkta otrās daļas pārkāpumu, kā arī uz līguma paziņojumam skaidrojumu A 47, jo Komisija ir kļūdaini interpretējusi atsauces projektu, kas atbilst atlases kritērijiem saistībā ar pretendenta tehniskajām spējām, jēdzienu.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.164.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 164

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 8. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2013/C 164/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 156, 1.6.2013.	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2013/C 164/02	Lieta C-625/10: Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums — Eiropas Komisija/Francijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Pārvadājumi — Kopienu dzelzceļa attīstība — Direktīva 91/440/EEK — 6. panta 3. punkts un II pielikums — Direktīva 2001/14/EK — 14. panta 2. punkts — Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja juridiskas neatkarības neesamība — 11. pants — Darbības uzlabošanas sistēmas neesamība — Nepilnīga transponēšana)	2

2013/C 164/03	Lieta C-103/11 P: Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums — Eiropas Komisija/Systran SA un Systran Luxembourg SA (Apelācija — EKL 225. panta 1. punkts, 235. pants un 288. panta otrā daļa — Pret Eiropas Kopienu celta prasība sakarā ar ārpuslīgumisko atbildību — Strīda ārpuslīgumiskā rakstura novērtēšana — Kopienu tiesu kompetence)	2

2013/C 164/04	Lieta C-202/11: Tiesas (virspalāta) 2013. gada 16. aprīļa spriedums (Arbeidsrechtbank Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Anton Las/PSA Antwerp NV (Darba ņēmēju brīva pārvietošanās — LESD 45. pants — Sabiedrība, kas reģistrēta Beļģijas Karalistes holandiešu valodas reģionā — Pienākums noformēt darba līgumus holandiešu valodā — Pārrobežu darba līgums — Ierobežojums — Nesamērīgums)	3

2013/C 164/05	Apvienotās lietas C-274/11 un C-295/11: Tiesas (virspalāta) 2013. gada 16. aprīļa spriedums — Spānijas Karaliste un Itālijas Republika/Eiropas Savienības Padome (Vienotais patents — Lēmums, ar kuru atļauta ciešāka sadarbība saskaņā ar LESD 329. panta 1. punktu — Prasība atcelt tiesību aktu sakarā ar kompetences neesamību, pilnvaru nepareizu izmantošanu un Līgumu pārkāpumiem — LES 20. pantā, kā arī LESD 326. un 327. pantā paredzētie nosacījumi — Neekskluzīvā kompetence — Lēmums, kas pieņemts kā galējais līdzeklis — Savienības interešu aizsardzība)	3

2013/C 164/06	Lieta C-463/11: Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums (Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — L/M (Direktīva 2001/42/EK — Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums — 3. panta 4. un 5. punkts — Plānu veida, kam var būt būtiska ietekme uz vidi, noteikšana — Atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam no ietekmes uz vidi novērtējuma atbrīvoti iekšējās attīstības apbūves plāni — Kvalitatīvā iekšējās attīstības nosacījuma kļūdaina novērtēšana, kas neietekmē apbūves plāna spēkā esamību — Ietekmes uz apbūves plānu neesamība — Direktīvas lietderīgās iedarbības apdraudēšana)	4

2013/C 164/07	Lieta C-548/11: Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums (Arbeidshof te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Edgard Mulders/Rijksdienst voor Pensioenen (Sociālais nodrošinājums — Regula (EEK) Nr. 1408/71 — 1. panta r) punkts — Jēdziens apdrošināšanas laikposmi — 46. pants — Vecuma pensijas aprēķins — Vērā ņemamie apdrošināšanas laikposmi — Pārrobežu darba ņēmējs — Darbnespējas laikposms — Divu dalībvalstu izmaksātu līdzīgu pabalstu pārklāšanās — Šī laikposma kā apdrošināšanas laikposma neņemšana vērā — Dzīvesvietas nosacījums — Valsts tiesību noteikumi par pārklāšanās novēršanu)	5

2013/C 164/08	Lieta C-565/11: Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums (Tribunalul Sibiu (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mariana Irimie/Administrația Finanțelor Publice Sibiu, Administrația Fondului pentru Mediu (Nodokļu, kurus dalībvalsts ir iekasējusi, pārkāpjot Savienības tiesības, kompensācija — Valsts tiesību sistēma, ar kuru tiek ierobežoti procenti, kas minētajai valstij ir jāmaksā par kompensētajiem nodokļiem — Sākot no nākamās dienas pēc pieteikuma par nodokļu kompensāciju iesniegšanas aprēķināti procenti — Neatbilstība Savienības tiesībām — Efektivitātes princips)	5

2013/C 164/09	Lieta C-595/11: Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Steinel Vertrieb GmbH/Hauptzollamt Bielefeld (Tirdzniecības politika — Regula (EK) Nr. 1470/2001 — Regula (EK) Nr. 1205/2007 — Kopējais muitas tarifs — Tarifu klasifikācija — Kombinētā nomenklatūra — Galīgais antidempinga maksājums par kompakto luminiscējošo spuldžu importu — Galīgā antidempinga maksājuma piemērojamība attiecībā uz precēm, kas klasificētas antidempinga regulas tarifu apakšpozīcijā — Attiecīgā prece — Piemērošanas joma)	6

2013/C 164/10	Lieta C-12/12: Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Colloseum Holding AG/Levi Strauss & Co. (Preču zīmes — Regula (EK) Nr. 40/94 — 15. panta 1. punkts — Jēdziens faktiska izmantošana — Preču zīme, kas tiek izmantota tikai kā kombinētas preču zīmes sastāvdaļa vai kopā ar citu preču zīmi)	6

2013/C 164/11	Lieta C-247/12: Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 18. aprīļa spriedums (Varhoven administrativen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Meliha Veli Mustafa/Direktor na fond Garantirani vzemania na rabotnitsite i sluzhitelite kam Natsionalnia osiguritelen institut (Darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā — Direktīva 80/987/EEK — Direktīva 2002/74/EK — Direktīva 2008/94/EK — 2. un 3. pants — Pienākums paredzēt darba ņēmēju prasījumu garantijas — Iespēja paredzēt garantijas tikai attiecībā uz tiem prasījumiem, kas radušies pirms nolēmuma par sanācijas procesa sākšanu reģistrēšanas komercreģistrā — Nolēmums par sanācijas procesa sākšanu — Sekas — Darba devēja darbības turpināšana)	7

2013/C 164/12	Lieta C-74/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 12. februārī iesniedza Debreceni Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) — GSV Kft./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Észak-alföldi Regionális Vám- és Pénzügyőri Főigazgatósága	7

2013/C 164/13	Lieta C-102/13 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2012. gada 18. decembra rīkojumu lietā T-205/11 Vācija/Komisija 2013. gada 1. martā iesniedza Vācijas Federatīvā Republika	8

2013/C 164/14	Lieta C-119/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. martā iesniedza Amtsgericht Wedding (Vācija) — eco cosmetics GmbH & Co. KG/Virginie Laetitia Barbara Dupuy	9

2013/C 164/15	Lieta C-120/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. martā iesniedza Amtsgericht Wedding (Vācija) — Raiffeisenbank St. Georgen reg. Gen. m.b.H./Tetyana Bonchyk	9

2013/C 164/16	Lieta C-121/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. martā iesniedza Amtsgericht Wedding (Vācija) — Rechtsanwaltskanzlei CMS Hasche Sigle, Partnerschaftsgesellschaft/Xceed Holding Ltd.	10

2013/C 164/17	Lieta C-126/13 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 15. janvāra spriedumu lietā T-625/11 BSH Bosch und Siemens Hausgeräte GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2013. gada 15. martā iesniedza BSH Bosch und Siemens Hausgeräte GmbH	10

2013/C 164/18	Lieta C-132/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 18. martā iesniedza Landgericht Köln (Vācija) — Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV/ILME GmbH	11

2013/C 164/19	Lieta C-158/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 28. martā iesniedza Rechtbank Den Haag (Nīderlande) — Hamidullah Rajaby/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie	11

2013/C 164/20	Lieta C-166/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 3. aprīlī iesniedza Tribunal administratif de Melun (Francija) — Sophie Mukarubega/Préfet de police, Préfet de la Seine-Saint-Denis	11

2013/C 164/21	Lieta C-167/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 27. martā iesniedza Conseil régional d'expression française de l'ordre des médecins vétérinaires (Beļģija) — Jean Devillers	12

2013/C 164/22	Lieta C-189/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 15. aprīlī iesniedza le Tribunal de grande instance de Bayonne (Francija) — Raquel Gianni Da Silva/Préfet des Pyrénées-Atlantiques	12

2013/C 164/23	Lieta C-203/13: Prasība, kas celta 2013. gada 17. aprīlī — Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika	12

	Vispārējā tiesa
2013/C 164/24	Lieta T-32/08: Vispārējās tiesas 2013. gada 24. aprīļa spriedums — Evropaïki Dynamiki/Komisija (Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi — Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra — Tirgus analīze nolūkā izveidot jaunu pieeju interneta vietnei — Pretendenta piedāvājuma noraidīšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Atlases kritēriji un piešķiršanas kritēriji — Ārpuslīgumiskā atbildība)	14

2013/C 164/25	Lieta T-526/10: Vispārējās tiesas 2013. gada 25. aprīļa spriedums — Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Komisija (Tirdzniecība ar izstrādājumiem no roņiem — Regula (EK) Nr. 1007/2009 — Piemērošanas noteikumi — Regula (ES) Nr. 737/2010 — Aizliegums laist tirgū minētos izstrādājumus — Izņēmums inuītu kopienu interesēs — Iebilde par prettiesiskumu — Juridiskais pamats — Subsidiaritāte — Samērīgums — Pilnvaru nepareiza izmantošana)	14

2013/C 164/26	Lieta T-119/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 25. aprīļa spriedums — Gbagbo/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika — Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā — Līdzekļu iesaldēšana — Prasījumu pielāgošana — Pienākums norādīt pamatojumu — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Pilnvaru nepareiza izmantošana — Tiesības uz aizstāvību — Īpašumtiesības)	15

2013/C 164/27	Lieta T-130/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 25. aprīļa spriedums — Gossio/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika — Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā — Līdzekļu iesaldēšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Acīmredzama kļūda vērtējumā)	15

2013/C 164/28	Lieta T-284/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 25. aprīļa spriedums — Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones/ITSB — MIP Metro (METROINVEST) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes METROINVEST reģistrācijas pieteikums — Valsts agrāka grafiska preču zīme METRO — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Nediskriminācijas princips — Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu)	16

2013/C 164/29	Lieta T-55/12: Vispārējās tiesas 2013. gada 25. aprīļa spriedums — Chen/ITSB — AM Denmark (Tīrīšanas iekārta) (Kopienas dizainparaugs — Spēkā neesamības atzīšanas process — Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā ir attēlota tīrīšanas iekārta — Trīsdimensiju Kopienas preču zīme, kurā ir attēlota ar izsmidzinātāju un sūkli aprīkota tīrīšanas iekārta — Atzīšana par spēkā neesošu)	16

2013/C 164/30	Lieta T-145/12: Vispārējās tiesas 2013. gada 25. aprīļa spriedums — Bayerische Motoren Werke/ITSB (ECO PRO) (Kopienas preču zīme — Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu — Vārdiska preču zīme ECO PRO — Absolūts atteikuma pamatojums — Atšķirtspējas neesamība — Regula (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	16

2013/C 164/31	Lieta T-474/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 12. aprīļa rīkojums — Oster Weinkellerei/ITSB — Viñedos Emiliana (Igama) (Kopienas preču zīme — Pretstatītās preču zīmes anulēšana — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	17

2013/C 164/32	Lieta T-28/12: Vispārējās tiesas 2013. gada 9. aprīļa rīkojums — PT Ecogreen Oleochemicals u.c./Padome (Dempings — Konkrētu Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes alifātisko spirtu un to maisījumu imports — Galīgs antidempinga maksājums — Jaunas regulas pieņemšana — Intereses celt prasību zudums — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	17

2013/C 164/33	Lieta T-124/13: Prasība, kas celta 2013. gada 4. martā — Itālija/Komisija	18

2013/C 164/34	Lieta T-174/13 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 15. janvāra spriedumu lietā F-27/11 BO/Komisija 2013. gada 25. martā iesniedza Eiropas Komisija	19

2013/C 164/35	Lieta T-182/13: Prasība, kas celta 2013. gada 28. martā — Moallem Insurance/Padome	19

2013/C 164/36	Lieta T-189/13: Prasība, kas celta 2013. gada 3. aprīlī — PP Nature-Balance Lizenz/Komisija	20

2013/C 164/37	Lieta T-201/13: Prasība, kas celta 2013. gada 12. aprīlī — Rubinum/Komisija	21

2013/C 164/38	Lieta T-208/13: Prasība, kas celta 2013. gada 9. aprīlī — Portugal Telecom/Komisija	22

2013/C 164/39	Lieta T-219/13: Prasība, kas celta 2013. gada 16. aprīlī — Ferracci/Komisija	23

2013/C 164/40	Lieta T-222/13: Prasība, kas celta 2013. gada 15. aprīlī — B&S Europe/Komisija	24

2013/C 164/41	Lieta T-353/08: Vispārējās tiesas 2013. gada 17. aprīļa rīkojums — vwd Vereinigte Wirtschaftsdienste/Komisija	24

2013/C 164/42	Lieta T-520/10: Vispārējās tiesas 2013. gada 19. aprīļa rīkojums — Comunidad Autónoma de Galicia/Komisija	25

2013/C 164/43	Lieta T-485/12: Vispārējās tiesas 2013. gada 17. aprīļa rīkojums — Grupo Bimbo/ITSB (SANISSIMO)	25