1.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/2

Euro maiņas kurss (1)

2013. gada 31. maijs

2013/C 155/02

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3006
JPY	Japānas jena	130,47
DKK	Dānijas krona	7,4557
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85365
SEK	Zviedrijas krona	8,5828
CHF	Šveices franks	1,2406
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,6140
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,711
HUF	Ungārijas forints	296,11
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7018
PLN	Polijas zlots	4,2792
RON	Rumānijas leja	4,3843
TRY	Turcijas lira	2,4456
AUD	Austrālijas dolārs	1,3540
CAD	Kanādas dolārs	1,3434
HKD	Hongkongas dolārs	10,0981
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6265
SGD	Singapūras dolārs	1,6412
KRW	Dienvidkorejas vona	1 470,85
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,2174
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,9789
HRK	Horvātijas kuna	7,5500
IDR	Indonēzijas rūpija	12 742,47
MYR	Malaizijas ringits	4,0267
PHP	Filipīnu peso	55,031
RUB	Krievijas rublis	41,4400
THB	Taizemes bāts	39,480
BRL	Brazīlijas reāls	2,7664
MXN	Meksikas peso	16,7688
INR	Indijas rūpija	73,4980

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

1.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/3

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 155/03

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

“ISTARSKI PRŠUT”

EK Nr.: HR-PDO-0005-01041-04.10.2012

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums

“Istarski pršut”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Horvātijas Republika

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.2. grupa.

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Istarski pršut” ir vītināts gaļas produkts, kas izgatavots no cūkas pakaļējā šķiņķa, no kura atdalīta āda un zemādas taukaudi, bet nav izņemti gūžu kauli. Svaigos šķiņķus vispirms iesāla ar sauso paņēmienu, izmantojot jūras sāli un garšvielas, tad žāvē gaisā, bet nekūpina, un to kopējais nogatavināšanas process ilgst vismaz 12 mēnešus.

“Istarski pršut” vecumu skaita no iesālīšanas pirmās dienas. Ja svaigs šķiņķis sver līdz 16 kg, ražošanas process ilgst vismaz 12 mēnešus, un ja tas sver vairāk nekā 16 kg, ražošanas process ilgst vismaz 15 mēnešus.

Šķiņķis “Istarski pršut” ir iegarens, jo tas satur arī gūžu kaulus. Pēdu atdala tarsālās locītavas vietā, un šķiņķim novelk ādu, izņemot to daļu, kas atrodas zem tarsālās locītavas (10–15 cm). Šķiņķim ir pareizi noapaļotas malas, gludas virsmas, kas ir tīras vai klātas ar plānu pelējuma slānīti, kurš paildzina šķiņķa glabāšanas laiku. Muskuļaudi šķērsgriezumā ir vienmērīgi sārtā krāsā bez izteiktām krāsas izmaiņām, taukaudiem jābūt baltiem. “Istarski pršut” raksturīga iezīme ir vītinātas nobriedušas cūkgaļas un garšaugu smarža. Šķiņķim piemīt piesātināta intensīva garša, un tas ir mēreni sāļš.

Kad produkts ir gatavs pārdošanai, tam ir šādas fizikāli ķīmiskās īpašības: ūdens saturs mazāks par 55 %, nātrija hlorīda saturs – mazāks par 8 %, ūdens aktivitāte (aw) – mazāka par 0,93.

Kad šķiņķis “Istarski pršut” tiek laists tirgū, tam jāsver vismaz 7 kg.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Istarski pršut” gatavo no svaiga cūkas šķiņķa, ko iegūst no:

Zviedrijas Landrases, Vācijas Landrases un Lielās baltās tīršķirnes mājas cūku pēcnācējiem,

divu minēto šķirņu krustojumcūkām,

minēto šķirņu atgriezeniskā krustošanā iegūtiem pēcnācējiem,

pēcnācējiem, kas iegūti trīsšķirņu krustošanā starp pirmo (F1) paaudzi (Landrases un Lielās baltās šķirnes) un Djuroka šķirnes cūkām.

Cūkas vidējai ķermeņa masai grupā kaušanas laikā jābūt 180 kg ± 10 %, un cūkai jābūt vismaz 9 mēnešus vecai. Svaigus šķiņķus pārstrādā, atstājot gūžu kaulus (zarnkaulu, sēžas kaulu un kaunuma kaulu), bet izņemot krustu kaulu un astes skriemeļus. Krustu kaulu atdala, pārgriežot krustu kaula un zarnkaula locītavu, un pēdu atdala tarsālās locītavas vietā. Ādu un zemādas taukus atdala no šķiņķa, tos atstāj tikai 10–15 cm attālumā no tarsālās locītavas. Pārstrādātam svaigam šķiņķim jāsver vismaz 13 kg.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Cūkas, kuras izmanto “Istarski pršut” ražošanā, baro ar kombinēto lopbarību. Visām kombinētās lopbarības sastāvdaļām, izņemot minerālus, vitamīnus un citas piedevas, jābūt no 4. iedaļā norādītā apgabala, kurā atļauts audzēt cūkas. Visu sastāvdaļu izcelsmei jābūt izsekojamai no ražošanas vietas līdz kūtij un pilnvarotas sertifikācijas iestādes pārbaudītai.

Pēdējā nobarošanas posmā (virs 110 kg) līdz 50 % kukurūzas drīkst aizstāt ar miežiem. Cūku barošanā var izmantot arī kviešus vai kviešu klijas, svaigu āboliņu un sējas lucernu, ķirbjus, galviņkāpostus, lopbarības bietes, cukurbiešu mīkstumu, sūkalas un vārītus kartupeļus. Cūku nobarošanā ir aizliegts izmantot drabiņas un pārtikas atkritumus.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem “Istarski pršut” ražošanas posmiem – no sālīšanas un presēšanas līdz gatavā produkta žāvēšanai un nogatavināšanai – jānotiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas noteikts 4. iedaļā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

“Istarski pršut” var laist tirgū vienā gabalā (nesagrieztā veidā, ar kauliem) vai iepakojumos, kuros var būt atkaulots šķiņķis, lielāki vai mazāki vītinātā šķiņķa gabali vai šķēles. Šādiem vītinātā šķiņķa veidiem jābūt iesaiņotiem vakuumā vai aizsargatmosfērā.

Vītinātā šķiņķa atkaulošanas procesam, sagriešanai gabalos vai šķēlēs, lai to sadalītu porcijās un iepakotu tālākai pārdošanai, ir jānotiek tikai “Istarski pršut” ražošanas apgabalā. Atļaujot vītināto šķiņķi sadalīt porcijās un iepakot tikai tā ražošanas apgabalā, tiek ievērojami vienkāršota procesa kontrole, atvieglota izsekojamība un samazināta etiķešu viltošanas un ļaunprātīgas izmantošanas iespēja. Turklāt, ja sagriešanu šķēlēs un iepakošanu veic tikai ražošanas apgabalā, ražotāji šīs darbības var veikt paši vai uzticēt tās pieredzējušiem darbiniekiem, kuri prot prasmīgi apieties ar “Istarski pršut”, ievērojot tā specifiku un kvalitāti, tādējādi saglabājot sākotnējā produkta kvalitāti pat pēc sagriešanas un iepakošanas.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Pēc nogatavināšanas posma beigām visiem vītinātajiem šķiņķiem, kas atbilst specifikācijas prasībām, uzliek zīmolu. Tas sastāv no kolektīvās preču zīmes un “Istarski pršut” ražotāja koda, kas ir vienāds ar ražotnes veterinārās kontroles numuru. Kolektīvā preču zīme ir šāda.

Kad veselu produktu vai jebkāda veida iepakojumu (nesadalīts vītinātais šķiņķis, tā gabali vai šķēles) laiž tirgū, papildus informācijai, kas prasīta tiesību aktos, produkts jāmarķē ar nosaukumu “Istarski pršut” un produkta kolektīvo preču zīmi. Nosaukumam “Istarski pršut” jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam, un burtu lieluma, veida un krāsas (iespieduma) ziņā tam jābūt skaidri izceltam salīdzinājumā ar visiem citiem marķējumiem, tostarp kolektīvo preču zīmi, ražošanas partijas (sērijas) numuru un ražotāja preču zīmēm, attēliem un uzrakstiem.

Kopā ar cilmes vietas nosaukumu “Istarski pršut” nav atļauts minēt citus apzīmējumus, piemēram, īpašības vārdus “īsts”, “tradicionāls”, “izgatavots ar rokām”, “tipisks”, “vietējais”, “pašgatavots” utt., vai Istras pussalas toponīmus, neatkarīgi no tā, kādā valodā tie izrunāti vai rakstīti.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

To izejvielu ražošanas apgabalā, ko paredzēts izmantot “Istarski pršut” ražošanā, ietilpst tikai šādas Horvātijas Republikas županijas: Istras, Piejūras-Kalnu (tikai kontinentālā teritorija, izņemot salas), Karlovacas, Sisakas-Moslavinas, Zagrebas, Bjelovaras-Bilogoras, Koprivnicas-Križevcu, Medžimurjes, Viroviticas-Podravinas, Požegas-Slavonijas, Brodas-Posavinas, Osijekas-Baraņas un Vukovaras-Srijemas županija. Cilmes vietas nosaukums “Istarski pršut” pirmo reizi reģistrēts 2002. gadā, un šā iemesla dēļ izejvielu ražošanas apgabals drīkst būt plašāks nekā galaprodukta ražošanas apgabals.

“Istarski pršut” ražošanas apgabals ir teritorija, kas atrodas Istras županijas administratīvajās robežās, izņemot Istras županijai piederošās salas, kurās ražošana nav atļauta. Istras županijā ietilpst šādas pilsētas un pašvaldības: Buje, Buzet, Labin, Novigrad, Pazin, Poreč, Pula, Rovinj, Umag, Vodnjan, Bale, Barban, Brtonigla, Cerovlje, Fažana, Funtana, Gračišće, Grožnjan, Kanfanar, Karojba, Kaštelir-Labinci, Kršan, Lanišće, Ližnjan, Lupoglav, Marčana, Medulin, Motovun, Oprtalj, Pićan, Raša, Sveta Nedjelja, Sveti Lovreč, Sveti Petar u Šumi, Svetvinčenat, Tar-Vabriga, Tinjan, Višnjan, Vižinada, Vrsar un Žminj.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Istras pussalas būtiskākā iezīme ir Vidusjūras klimats, kas virzienā no piekrastes uz iekšzemi pakāpeniski mainās un lēnām pāriet kontinentālajā klimatā, kuru ietekmē no kalniem plūstošais aukstais gaiss un Alpu tuvums. Istras klimatu raksturo bieži vēji ziemās, kas gandrīz 50 % gadījumu pūš no ziemeļiem un austrumiem. Šādi valdošie vēji ziemas periodā ir labvēlīgi šķiņķa ražošanai, kas sākas attiecīgajā sezonā (sālīšana un žāvēšana). Proti, specifiskie dabas apstākļi, kas ir piemēroti šķiņķa žāvēšanai ziemas periodā, ir izveidojušies, pateicoties vējiem, kuri pūš no ziemeļiem, ziemeļaustrumiem un austrumiem. Īpaši piemērota ir bura, spēcīgs ziemeļaustrumu vējš, kas pūš no Učkas kalna, proti, no sauszemes uz jūru. Tā kā Istras pussalā valda Vidusjūras klimats, proti, temperatūra ziemā nav ļoti zema, gaiss ir sauss un bieži pūš vēss vējš, dabas apstākļi apgabalā ir lieliski piemēroti šķiņķa “Istarski pršut” ražošanai. Klimata specifikas dēļ “Istarski pršut” iespējams izžāvēt tikai apkārtējā gaisā, to nekūpinot. Tas lielā mērā ietekmē “Istarski pršut” kvalitāti un padara to vienreizēju salīdzinājumā ar citiem vītinātajiem šķiņķiem.

“Istarski pršut” pazīstamā un izcilā garša ir radusies ne tikai klimata ietekmē, to veidojušas arī pieredzējušu un prasmīgu Istras lauksaimnieku paaudzes. Patiesībā viena no svarīgākajām saimnieciskajām darbībām ikvienā Istras lauku sētā bija cūku audzēšana un kaušana un vairāku tradicionālu produktu ražošana no žāvētas cūkgaļas, kuru vidū vītinātais šķiņķis izceļas ar kvalitāti un nozīmību.

Cūkas tradicionāli turēja ilgāk nekā vienu gadu un baroja ar dažādu barību, kura lauku saimniecībā bija pieejama dažādos gada laikos: ar āboliņu un sējas lucernu, ķirbjiem, galviņkāpostiem, lopbarības bietēm, sūkalām, vārītiem kartupeļiem utt. Cūkas kāva tad, kad tās bija ļoti smagas – krietni virs 200 kg. Vītinātā šķiņķa ražošanas metode, kas reiz nedaudz atšķīrās katrā ciemā, jau 19. gadsimtā tika unificēta, īpaši veids, kā ražotāji sagatavoja un izmantoja sālījumu, presēja šķiņķi, kā arī šo darbību ilgums. Viena no īpatnībām, kas piemīt Istras metodei, kura izstrādāta jau krietni sen, ir sausais sāls maisījums, kura sastāvā ietilpst sāls un viena vai vairākas garšvielas (melnie pipari, ķiploki, lauru lapas, rozmarīns). Vēl viena īpatnība ir veids, kā pakaļkāja tiek atdalīta no pusliemeņa, un veids, kā šķiņķis tiek formēts un apstrādāts. Piemēram, tradicionālais un unikālais šķiņķa apstrādes veids ir saglabājies no laikiem, kad lauku sētās vēl bija nepieciešams pēc iespējas vairāk speķa izkausēt taukos un tādējādi saglabāt to vēlākai izmantošanai. Tāpēc saskaņā ar tradicionālo recepti pirmajā šķiņķa gatavošanas posmā visa āda un zemādas tauki tiek atdalīti no svaigā šķiņķa, un šāds paņēmiens ir retums un izņēmums salīdzinājumā ar to, kā vītināto šķiņķi ražo citos apgabalos. Vēl viena īpatnība formēšanas procesā ir tas, ka gūžu kauli netiek atdalīti, tāpēc saglabājas vairāk gaļas un šķiņķis ir lielāks.

Vēl pavisam nesen lielākajā daļā Istras lauku mājsaimniecību gatavoja vītinātos šķiņķus, tāpēc tradicionālo ražošanas veidu varēja viegli saglabāt. Nav pierādījumu, ka Istras vītinātā šķiņķa ražotāji jelkad būtu izmantojuši metodi, kas ir citāda nekā no senčiem mantotā metode. Šķiņķa ražošanas māka Istrā pastāv jau vairākus gadsimtus, kuru laikā tradicionālās ražošanas metodes ir pilnveidotas. Līdz šim atrastie senākie raksti, kuros skaidri minēts pršut, ir datēti ar 1580. gadu, kad Ročas pilsētas glagolicas rakstu avotos norādīts, ka līdzās citiem ēdieniem vītinātais šķiņķis tika pasūtīts prefekta kāzu ceremonijai (Dražen Vlahov“Knjiga računa općine Roč (1566–1628)”, Pazinas Valsts arhīvs (Državni arhiv u Pazinu), Pazina, 2009, 102.–103. lpp.). Arī Ročā, taču nedaudz vēlāk, 1594. gadā, vītinātais šķiņķis tika pasūtīts un pasniegts Rašporas kapteiņa (Ziemeļistras Venēcijas daļas gubernatora) un viņa svītas pusdienās, kas tika rīkotas sakarā ar svētkiem Sv. Marinas godam (turpat, 110.–111. lpp.). Rakstu avotā, kas datēts ar 1612. gadu, teikts, ka “četri simti uskoku šķērsoja Učkas upi. (..) Uskoki nolaupīja daudz liellopu, lielu daudzumu siera, vītinātā šķiņķa, vīna un citu pārtikas produktu” (Miroslav Bertoša“Istra: doba Venecije”, Zavičajna naklada Žakan Juri, Pula, 1995, 318. lpp.). Kādā 1810. gada dokumentā teikts, ka visdārgākā gaļa ir sālīta cūkgaļa – šķiņķis un speķis (Nevio Šettó“Napoleon u Istri”, IKK Grozd, Pula, 1989, 54., 100., 112., 116., 139., 141. lpp.).

5.2. Produkta specifika

Šķiņķa “Istarski pršut” raksturīgās iezīmes, kas padara to ievērojami atšķirīgu no citiem vītinātajiem šķiņķiem, ir radušās, pateicoties Istras lauku ļaužu kultūras mantojumam un dabas dotajām iespējām Istras pussalā ražot un pārstrādāt lauksaimniecības un pārtikas produktus. “Istarski pršut” specifiku galvenokārt nosaka trīs faktori: izejvielas, ražošanas tehnoloģija, kas balstās uz tradīcijām, un galaprodukta organoleptiskās īpašības.

Izejvielu specifika ir radusies, kontrolēti selekcionējot konkrētu genotipu cūkas, kuras ilgā nobarošanas procesā tiek barotas saskaņā ar īpašām prasībām, lai to ķermeņa masa sasniegtu 180 kg. Ir jākauj smagas cūkas, lai svaigie šķiņķi būtu pamatīgi smagi, un tas vajadzīgs tāpēc, ka žāvēšanas un nogatavināšanas posmos šķiņķis zaudē ievērojamu daudzumu ūdens.

Saskaņā ar tradicionālo tehnoloģiju šķiņķis ir jāapstrādā tā, lai tajā paliktu gūžu kauli (os ilium, os pubis un os ischii), kas vītinātā šķiņķa ražošanā citos reģionos parasti netiek darīts. Jo īpaši pēc tam, kad šķiņķis ir apstrādāts un noapaļots, ciskas kaula galva (caput ossis femoris) nav redzama, savukārt citu veidu vītinātajiem šķiņķiem to var redzēt šķiņķa iekšējā – mediālajā malā, un tā ir viena no to galvenajām vizuālajām pazīmēm. Šķiņķim “Istarski pršut” šī kaula galva nav redzama, jo tā atrodas gūžas kaula locītavas iedobumā (acetabulum).

Pavisam neparasts paņēmiens, ko izmanto šķiņķa pārstrādē, ir arī ādas un zemādas tauku atdalīšana no visas virsmas, t. i., līdz gaļai. Pārstrādātos šķiņķus iesāla ar sausu jūras sāli, pievienojot piparus, ķiplokus, lauru lapas un rozmarīnu. Tik daudzu garšvielu pievienošana sālīšanas laikā ir vēl viena “Istarski pršut” raksturīga iezīme. Tā kā ir atdalīta āda un taukaudi, šķiņķis ne tikai izžūst nedaudz vairāk nekā citi, bet arī iegūst vēl vienu atšķirīgu iezīmi: uz šķiņķa ārējās virsmas aug pelējums. Virsmas pelējums žāvēšanas un nogatavināšanas posmos ir vēl viena “Istarski pršut” raksturīga ārējā pazīme.

“Istarski pršut” specifiskās organoleptiskās īpašības vispirms izpaužas šķiņķa ārējā izskatā, jo tam nav ādas un zemādas tauku, tajā ir arī gūžu kauli, kas piešķir neparasti gareno formu, un uz tā virsmas bieži vien ir lielāki vai mazāki pelējuma laukumi.

Gatavajam produktam piemīt īpašs aromāts, maiga, nedaudz iesāļa garša, viendabīga sārta krāsa un vēlamā muskuļaudu konsistence. Tas nesatur piedevas, jo tiek ražots tradicionālā veidā.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Saikni starp “Istarski pršut” un Istras apgabalu var pamatot ar to, ka apgabalā ir labvēlīgi apstākļi vītinātu gaļas produktu ražošanai. Dabas apstākļus Istrā ietekmē Vidusjūras klimats, tāpēc ziemā temperatūra tajā nav īpaši zema un biežo vēju dēļ gaiss ir vēss un sauss. Vidējā gaisa temperatūra un relatīvais gaisa mitrums no decembra līdz martam optimāli veicina dabisku gaļas žūšanu. Sākotnējā zemā temperatūra un relatīvā mitruma pakāpeniska samazināšanās nodrošina vienmērīgu šķiņķa žūšanas procesu. Ņemot vērā minēto faktu un tiecoties nodrošināt dabas apstākļu būtisku ietekmi uz produktu, šķiņķu sālīšana (pirmais ražošanas posms) var notikt tikai no 15. oktobra līdz 20. martam. Ražošanas sezonalitāte, proti, pirmā ražošanas posma ierobežotais termiņš, ir viens no galvenajiem tradicionālā ražošanas veida stūrakmeņiem.

Iestājoties pavasarim un siltākam laikam, šķiņķus pārvieto uz nogatavināšanas pagrabiem vai citām līdzīgām telpām, kurās nav ievērojamu temperatūras un mitruma svārstību. Šie nosacījumi nodrošina ideālu vidi, kurā ražot tradicionālo “Istarski pršut”, kas netiek kūpināts, bet gan tikai žāvēts gaisā, tādējādi būtiski ietekmējot tā kvalitāti un nodrošinot vienreizīgumu salīdzinājumā ar citiem vītinātajiem šķiņķiem.

“Istarski pršut” raksturīgās īpašības, kas padara to ievērojami atšķirīgu no citiem vītinātajiem šķiņķiem, ne tikai ir radušās klimatisko apstākļu ietekmē, bet arī sakņojas Istras lauku ļaužu kultūras mantojumā, ko veidojusi daudzu Istras zemnieku paaudžu pieredze un prasmes. Zemnieki gatavoja vītinātos šķiņķus, izmantojot tikai ļoti smagas cūkas (smagākas par 180 kg), kuras baroja ar āboliņu, sējas lucernu, ķirbjiem, galviņkāpostiem, lopbarības bietēm, sūkalām, vārītiem kartupeļiem utt. Lai gan minēto barību mūsdienās cūku nobarošanā vairs neizmanto, to ir atļauts izmantot nobarošanas beigu posmā, lai saglabātu tās tradicionālās pazīmes un iegūtu īpašas kvalitātes gaļu.

Šķiņķa pārstrādes metode, ko izmanto “Istarski pršut” ražošanā, ir saglabājusies no laikiem, kad lauku sētās bija nepieciešams pēc iespējas vairāk speķa izkausēt taukos un tādējādi saglabāt to vēlākai izmantošanai. Tāpēc saskaņā ar tradicionālajām receptēm “Istarski pršut” gatavošanas pirmajā posmā āda un zemādas tauki tiek atdalīti līdz pat gaļai, un tas ir retums, gandrīz vai izņēmums, salīdzinājumā ar ražošanu citos reģionos, kuros šķiņķi parasti žāvē ar ādu. Vēl viena pazīme, kas “Istarski pršut” padara atšķirīgu no citiem šķiņķiem, ir saistīta ar tradicionālo ražošanas tehnoloģiju: šķiņķi apstrādā, neizņemot gūžu kaulus. Īpašās šķiņķa apstrādes dēļ “Istarski pršut” vienmēr ir nedaudz lielāks un smagāks nekā vītinātie šķiņķi, kas ražoti citos reģionos, lai gan tiem ir āda un zemādas tauki.

Žāvējot šķiņķi bez ādas un zemādas taukiem, visa muskuļaudu virsma nogatavināšanas posma laikā ir tiešā saskarē ar gaisu un virsma pārklājas ar pelējumu; tā rezultātā nogatavināšanas process norisinās nedaudz citādi un “Istarski pršut” veidojas atšķirīgas organoleptiskās īpašības.

“Istarski pršut” aromāta un garšas specifiku ietekmē dažādas garšvielas, ko pievieno sausajam sālim. Garšvielu ietekme uz “Istarski pršut” aromātu ir ļoti svarīga, jo – atšķirībā no citu veidu vītinātajiem šķiņķiem – visa šķiņķa virsma saskaras ar garšvielām, un tās var vieglāk un dziļāk iesūkties visās šķiņķa daļās.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

Horvātijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas (valsts iestāde) tīmekļa vietne:

http://www.mps.hr/UserDocsImages/Specifikacija%20proizvoda.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Skat. 2. atsauci.

1.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/9

2013/C 155/04

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

“VALAŠSKÝ FRGÁL”

EK Nr.: CZ-PGI-0005-0805-04.04.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

“Valašský frgál”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Čehija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

2.4. grupa.

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi.

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Valašský frgál” ir apaļš pīrāgs, kura diametrs ir 30–32 cm. Sarunvalodā šo rauga mīklas smalkmaizes pīrāgu ar pildījumu sauc par “vdolek”, “pecák” jeb “lopaťák”.

Pēc cepšanas pīrāga mīklas krāsa ir zeltaina, bet pildījums ir pildījuma pamatproduktam raksturīgajā krāsā; pildījums ir pārklāts ar irdenām gaišām drumstalām, kuras var būt pārkaisītas ar rīvētām piparkūkām vai malto kanēli vai kurām var būt uzlietas dažas lāses kausēta sviesta un uzkaisīts cukurs.

Pildījumam izmanto bumbierus, biezpienu, magoņu sēklas, plūmju džemu, augļus (cvečes (plūmju šķirņu grupa), ābolus, mellenes, aprikozes), valriekstus vai lazdu riekstus, kāpostus (svaigus vai skābētus), burkānus, kolrābjus. Pildījums veido aptuveni 42–48 % no produkta.

Pīrāgu uzliek uz apaļas kartona pamatnes un visbiežāk ietin pārtikas termoplēvē vai jebkurā citā pārtikas plēvē, ko parasti izmanto tirdzniecībā. Tas var būt iepakots arī kartona, plastmasas vai koka kastē vai ietīts cepamajā papīrā.

Fasēšanas veidi: vesels “frgál” pīrāgs: 600–700 g, puse no “frgál” pīrāga: 300–350 g, ceturtā daļa no “frgál” pīrāga: 150–175 g.

Ražošanas vietā drīkst tirgot neiepakotus pīrāgus.

Drīkst tirgot arī saldētus “Valašský frgál” pīrāgus. Saldēšana nemaina produkta īpašības. Saldēšanas kamerā produktu ievieto iepakotā veidā. Saldētu produktu var uzglabāt 9 mēnešus temperatūrā, kas ir – 18 °C vai zemāka. Atkausētu produktu vēlams izlietot 24 stundu laikā. Uz iepakojuma ir norādīta informācija par produkta derīguma termiņu un uzglabāšanas nosacījumi.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Mīklas pagatavošanai izmanto šādas izejvielas: pusrupja maluma kviešu milti vai arī trīs veidu miltu sajaukums (smalkie milti, pusrupja un rupja maluma milti), cukurbiešu cukurs vai saldinātājs, augu tauki vai eļļas, vai kausēti cūku tauki vai sviests, pasterizēti vai svaigi olu dzeltenumi, piena pulveris vai svaigs piens, vai dzeramais ūdens, augļu sula (citronu, ābolu vai bumbieru), maizes raugs, sāls; lai saglabātu produkta svaigumu, mūsdienās mīklai mēdz pievienot miltu apstrādes līdzekli.

Produkta galvenā sastāvdaļa ir milti. Attiecībā uz citām izejvielām ir jāievēro šādi svara ierobežojumi: tauki (augu tauki vai eļļa, vai kausēti cūku tauki vai sviests) – vismaz 20 % no kopējā mīklas svara, cukurs vai saldinātājs (fruktoze) – vismaz 10 % no kopējā mīklas svara (ja izmanto citu saldinātāju, tā daudzums ir atkarīgs no saldināšanas spējas), olu dzeltenumi – vismaz 5 % no kopējā mīklas svara. Augļu sulas, rauga, sāls un citu garšas piedevu daudzums ir atkarīgs no receptēm, ko izmanto dažādi ražotāji.

“Valašský frgál” pildījums veido aptuveni 42–48 % no termiski neapstrādāta produkta kopējā svara.

Pildījuma pagatavošanai izmanto turpmāk minētās izejvielas.

Bumbieru pildījumam izmanto bumbieru džemu, ko pagatavo no šādām izejvielām: žāvēti bumbieri, cveču džems vai augļu ievārījums, žāvēti āboli, rīvētas piparkūkas, aromatizētājs uz spirta bāzes (turpmāk “aromatizētājs”), zvaigžņveida anīsa pulveris, vaniļas cukurs, dzeramais ūdens.

Biezpiena pildījuma sastāvdaļas: biezpiens, cukurbiešu cukurs vai saldinātājs, pasterizēti vai svaigi olu dzeltenumi, dzeramais ūdens, rozīnes, vaniļas cukurs vai maisījums vaniļas mērcei; var pievienot augļu sulu, augu eļļu, aromatizētāju, rīvētu muskatriekstu, pārtikas stabilizētāju biezpienam, meža ogas.

Magoņu sēklu pildījuma sastāvdaļas: maltas magoņu sēklas, cukurbiešu cukurs vai saldinātājs, piena pulveris vai svaigs piens, dzeramais ūdens, augu eļļa, smalkie kviešu milti, vaniļas cukurs, rozīnes, rīvmaize, maltais kanēlis, aromatizētājs.

Cveču džema pildījuma sastāvdaļas: cveču džems, vaniļas cukurs vai saldinātājs, dzeramais ūdens, aromatizētājs.

Ābolu pildījuma sastāvdaļas: rīvēti āboli vai ābolu biezenis, cukurbiešu cukurs vai saldinātājs, vaniļas cukurs, maltais kanēlis, drupināti valrieksti / lazdu rieksti, rozīnes, dzeramais ūdens.

Melleņu pildījuma sastāvdaļas: svaigas, konservētas vai saldētas mellenes, melleņu ievārījums.

Aprikožu pildījuma sastāvdaļas: svaigas, konservētas vai saldētas aprikozes, aprikožu ievārījums.

Cveču pildījuma sastāvdaļas: svaigas, konservētas vai saldētas cvečes, cveču džems, maltās magoņu sēklas, cukurs vai saldinātājs.

Valriekstu / lazdu riekstu pildījuma sastāvdaļas: malti valrieksti vai lazdu rieksti (vai šo riekstu maisījums), cukurbiešu cukurs vai saldinātājs, smalkie kviešu milti, piens, sviests vai augu tauki, vai augu eļļa, rīvmaize, aprikožu ievārījums, dzeramais ūdens, rozīnes, vaniļas cukurs, aromatizētājs.

Kāpostu pildījuma sastāvdaļas: smalki sagriezti svaigi kāposti vai labi noskaloti skābēti kāposti, cukurbiešu cukurs vai saldinātājs, sviests vai augu tauki, vai augu eļļa, smalkie kviešu milti, dzeramais ūdens, malti melnie pipari, sāls.

Burkānu pildījuma sastāvdaļas: svaigi burkāni, cukurbiešu cukurs vai saldinātājs, vaniļas cukurs, magoņu sēklas, sviests, augu tauki, augu eļļa, smalkie kviešu milti, dzeramais ūdens, maltais kanēlis, sāls.

Kolrābju pildījuma sastāvdaļas: svaigi kolrābji, cukurbiešu cukurs vai saldinātājs, sviests vai augu tauki, vai augu eļļa, smalkie kviešu milti, citronu vai ābolu sula, dzeramais ūdens, malti melnie pipari, svaigi vai kaltēti pētersīļi, sāls.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Lai saglabātu produkta kvalitāti un ievērotu higiēnas prasības, visiem ražošanas posmiem – mīklas pagatavošanai (mīkla nedrīkst pārrūgt), pīrāga pildīšanai un cepšanai – jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Pildījumam nav obligāti jābūt pagatavotam noteiktajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Pīrāga īpašības nosaka to, ka tā sagriešanai un iepakošanai jānotiek ražotāja telpās; “Valašský frgál” ir produkts, kas jāizlieto ātri, tāpēc, lai saglabātu pīrāga kvalitāti, tam jābūt sagrieztam un iepakotam ražotnēs. Neiepakotu gatavu pīrāgu pārvadāšana var izraisīt to kvalitātes pasliktināšanos (sabojāti, saspiesti pīrāgi) vai higiēnas prasību neievērošanu. Turklāt pīrāgi jāmarķē ar etiķetēm, kuras uzlīmē uz iepakojuma un kurās iekļauj informāciju par ražotāju un produkta sastāvu, kā arī citu obligātu informāciju, kas garantē produkta izcelsmi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un palīdz veikt kontroli.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

“Valašský frgál” ražotājiem nosaukums “Valašský frgál” jānorāda skaidri redzamā vietā uz iepakojuma. Uz produkta iepakojuma tiek norādīts arī aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes logotips, kura mērķis ir informēt patērētājus, palīdzēt attiecīgajai kontroles iestādei veikt kontroli un nodrošināt produkta izsekojamību. Ja pīrāgus pārdod neiepakotā veidā, nosaukums “Valašský frgál” ir skaidri jānorāda tirdzniecības vietā.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Valašsko ir ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Čehijas dienvidaustrumos. Ģeogrāfiskā apgabala robežu veido turpmāk minēto pašvaldību kadastrālās teritorijas (sākot no austrumiem): Velké Karlovice, Horní Bečva, Čeladná, Kunčice pod Ondřejníkem, Kozlovice, Měrkovice, Tichá, Vlčovice, Kopřivnice, Štramberk, Lichnov, Veřovice, Mořkov, Hodslavice, Straník, Kojetín, Loučka, Bernartice, Hůrka, Starojická Lhota, Vysoká, Hustopeče, Milotice, Špičky, Skalička, Horní Tešice, Rouské, Všechovice, Provodovice, Komárno, Podhradní Lhota, Rajnochovice, Držková, Rusava, Lukoveček, Fryšták, Mladcová, Zlín-Prštné, Zlín-Jaroslavice, Březnice, Želechovice, Lípa, Zádveřice, Vizovice, Slopné, Haluzice, Vlachovice, Vrbětice, Popov, Jestřábí, Štítná nad Vláří, Bylnice, Brumov, Nedašov, Nedašova Lhota, Študlov, Střelná, Francova Lhota, Valašská Senice, Hovězí, Halenkov un Nový Hrozenkov.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Senos laikos Valašsko iedzīvotāju tradicionālākā augļu konservēšanas metode bija augļu žāvēšana. Visu atlikušo gadu Valašsko iedzīvotāji izmantoja žāvētus augļus dažādu ēdienu pagatavošanā. Tipiskākais ēdiens, ko gatavoja no žāvētiem augļiem, bija bumbieru džems. Šim reģionam bija arī raksturīgi tas, ka katram pīrāgam izmantoja tikai viena veida pildījumu. Arī vēsturiskie avoti liecina par to, ka “frgál” pīrāgs tradicionāli bija ar vienu konkrētu pildījumu.

5.2. Produkta specifika

“Valašský frgál” atšķiras no citiem mīklas izstrādājumiem ar šādām īpašībām:

—

mīklas sagatavošanas metode un sastāvs: vispirms ar putojamo slotiņu sakuļ mīklas šķidrās izejvielas, izveidojot viendabīgu masu. Pēc tam pievieno mīkstu sviestu vai taukus un vēlreiz sakuļ, lai iegūtu viendabīgu masu. Tikai tad iejauc raugu un pakāpeniski pievieno miltus; masu sakuļ tā, lai mīklā parādītos poras (mīklā ir daudz gaisa) un tā nebūtu lipīga,

—	mīklu izrullē apļa formā ar speciālu Valašsko ģeogrāfiskajā apgabalā izgatavotu veltni, kas jātur vienā rokā. Šādi no centra uz malām izveltnēta mīkla (lai gan plānā kārtā) pēc cepšanas kļūst blīva, mīksta un maiga,

—	pīrāgam izmanto tradicionālus pildījumus no žāvētiem augļiem (bumbieriem),

—

vienam konkrētam “Valašský frgál” pīrāgam izmanto tikai viena veida pildījumu (pildījumus nekombinē). “Frgál” pīrāgs atšķiras no citiem ar savu bagātīgo pildījumu, kas veido aptuveni 42–48 % no termiski neapstrādāta produkta svara. Pildījuma virspuse ir dāsni pārklāta ar drumstalām, kas var būt pārkaisītas ar rīvētām piparkūkām vai malto kanēli. Pēc cepšanas pīrāgam var arī būt uzkaisīts cukurs un uzlietas dažas lāses kausēta sviesta.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Pieteikums pamatojas uz produkta specifiku un labo reputāciju, kas zināma arī ārpus Valašsko ģeogrāfiskā apgabala robežām. Pirmās rakstiskās norādes par lieliem pīrāgiem, ko sauca par “vdolek” jeb “frgál”, atrodamas Gallaša (Josef Heřman Agapit Gallaš) hronikā Bromatologia moravo-rustica, kas datēta ar 1826. gadu. Šajā avotā ir pieminēta informācija par pīrāgiem, kurus pagatavo no kviešu vai rudzu miltiem un kuriem virsū uzziež biezpienu, džemu vai tipisku un tikai Valašsko apgabalā ražotu bumbieru džemu no savārītiem un biezenī sastrādātiem žāvētiem bumbieriem.

“Valašský frgál” pīrāgus ražo pēc šā ģeogrāfiskā apgabala tradicionālajām receptēm, kas saglabājušās 1826. gada pierakstos. Tautas tradīcijas attiecībā uz šā īpašā pīrāga cepšanu galvenokārt ir saistītas ar svētku svinēšanu, kas notika Valašsko apgabalā (kāzas, kristības, Ziemassvētki, Lieldienas, sējas svētki). Trūcīgajās ģimenēs šo pīrāgu lika galdā tikai Ziemassvētkos. Bagātākas ģimenes “frgál” pīrāgu baudījušas arī kā svētdienas desertu. Pīrāga izmērs (diametrs 30–32 cm) atbilst maizes lāpstas izmēram. „Frgál” pīrāgus pagatavoja no mājas saimniecībās ražotajiem produktiem – žāvētiem augļiem, biezpiena, mājas dzirnavās maltajiem miltiem, sviesta, cūku taukiem, linsēklu eļļas, olām un piena.

Pazīstamākais ir “Valašský frgál” pīrāgs ar bumbieru pildījumu, ko pagatavoja no žāvētiem bumbieriem. Agrākos laikos Valašsko apgabalā pie katras mājas auga bumbieru koks. Visizplatītākā šķirne bija “ovesňanka”, tās mazos, sulīgos un saldos augļus novāca tieši tad, kad pļāva auzas (čehu valodā oves). Tika žāvēti arī citu šķirņu bumbieri, galvenokārt tādi, kas nogatavojas rudenī. Bija svarīgi ļaut tiem nogatavoties līdz pirmajai salnai. Pēc tam veselus bumbierus lēni žāvēja augļu žāvētājā, ko kurināja ar augļu koka malku. Svarīgākais šajā procesā bija augļu rūpīga žāvēšana un uzglabāšana auduma maisos piekārtā veidā bēniņos. Žāvēto bumbieru džema un dažādi pildīto pīrāgu receptes tika pārmantotas no paaudzes paaudzē vairāku gadsimtu garumā.

XIX gadsimtā šo pīrāgu slava izplatījusies līdz pašai galvaspilsētai Prāgai. Tie guva augstu atzinību valsts mēroga izstādē, kura XIX gadsimtā norisinājās Prāgas vēsturiskajā piepilsētā Holešovicē un kurā šie pīrāgi tika izstādīti kopā ar daudziem citiem Valašsko apgabala produktiem. Savu labo reputāciju “Valašský frgál” pīrāgi saglabā līdz pat šai dienai (informācija par tiem atrodama internetā, reģionālajā un valsts presē, tūrisma brošūrās). Šis produkts turpina saņemt daudzas balvas izstādēs un gadatirgos (2006. un 2008. gadā – Zlatá Salima, 2006., 2007. un 2008. gadā – Perla Zlínska, 2006. gadā – Trendy, 2006. gadā – HIT 2006 Moderní obchod, 2007. gadā – kvalitātes zīme KLASA).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

Produkta specifikācijas konsolidētais teksts ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://isdv.upv.cz/portal/pls/portal/portlets.ops.det?popk=1322&plang=cs

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Skat. 2. atsauci.

1.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/13

2013/C 155/05

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

“FOCACCIA DI RECCO COL FORMAGGIO”

EK Nr.: IT-PGI-0005-0944-31.01.2012

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

“Focaccia di Recco col formaggio”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

2.4. grupa.

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Produkts “Focaccia di Recco col formaggio” ir konditorejas izstrādājums, ko cep no mīksto kviešu miltu mīklas, kurā iemīcīta olīveļļa, ūdens un sāls; izstrādājumam ir mīkstas masas svaigsiera pildījums.

Piedāvājot patērētājam produktu “Focaccia di Recco col formaggio”, tam jābūt ar šādām īpašībām.

Forma: apaļa, kvadrātveida vai taisnstūrveida.

Izmēri:

—	apaļas formas izstrādājumam – minimālais diametrs 25 cm,

—	kvadrātveida formas izstrādājumam – malu garums no 25–120 cm,

—	taisnstūrveida formas izstrādājumam – garāko malu maksimālais garums 120 cm, īsāko malu maksimālais garums 25 cm,

—	izstrādājuma biezums, mērot malās, mazāks par 1 cm.

Izskats:

—	virsa – neregulāra, klāta burbuļiem;

—	augšpuse – zeltainā krāsā ar tumšas kastaņkrāsas apvidiem vai svītrojumu;

—	apakšpuse – dzintardzeltenā, bet ne baltā krāsā;

—	garnējums – kausēts siers ar krēmīgu konsistenci;

—	konsistence aptaustot – virspusē trausla, bet iekšpusē mīksta.

Ēdot produkts ir aromātisks un kraukšķīgs, mīkla ir viegli sāļa ar mazceptas maizes aromātu un piena un svaigsiera smaržām; izmantotais siers ir saldens ar vieglu un patīkamu skābenuma piegaršu.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Focaccia di Recco col formaggio” ražošanas metodē paredzēta šādu sastāvdaļu izmantošana:

—	“00” tipa mīksto kviešu milti, kuriem piemīt šādas īpašības: W > 300, P/L – vismaz 0,50, vai “Manitoba” kviešu “00” tipa milti,

—	dabīgais ūdens,

—	neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa,

—	smalkais sāls,

—	mīkstas masas svaigsiers.

“Focaccia di Recco col formaggio” ražošanai izmantojamo sieru iegūst, pārstrādājot svaigu, pasterizētu govs pienu.

Piena pārstrādes vietai nav noteikta ģeogrāfiskā ierobežojuma.

“Focaccia di Recco col formaggio” garnēšanai paredzētajam sieram jābūt ar krēmīgu konsistenci, bez saldkrējuma pievienošanas un piemērotam, lai izturētu ar cepšanas apstākļiem saistīto karstumu; siers nedrīkst būt staipīgs, veidot burbulīšus vai izdalīt sūkalas.

“Focaccia di Recco col formaggio” gatavošanai izmantotajam sieram jābūt ar šādām īpašībām:

Parametri	Apraksts
Forma	taisnstūrveida ar noapaļotām malām
Izmēri	pamatnes malu garums attiecīgi 15–20 cm un 8–10 cm; sāni taisni un plakani, sānu augstums 4–5 cm
Svars	0,7–2 kg
Siera masas īpašības	masa mīksta, samērā blīva, pienaina un viendabīga, bez acojuma
Siera masas krāsa	balta vai balti mirdzoša
Mitruma saturs (neapstrādātam produktam)	57–60 %
Proteīnu saturs (neapstrādātam produktam)	13–15 %
Tauku saturs (neapstrādātam produktam)	21–24 %
Tauku saturs sausnā	48–60 %

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem izstrādājuma “Focaccia di Recco col formaggio” ražošanas posmiem, sākot no mīklas sagatavošanas un mīcīšanas līdz garnēšanai un cepšanai jānoris 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Produktu “Focaccia di Recco col formaggio” var piedāvāt tirdzniecībā veselu vai sagrieztu porcijās.

Aizliegts produktu iepriekš apcept, pārsaldēt, sasaldēt vai kā citādi apstrādāt, izmantojot citus iekonservēšanas paņēmienus.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Produktu identificē, piestiprinot uz tā virsas cietes “oblātas” veida etiķeti. Uz etiķetes norāda produkta “Focaccia di Recco col formaggio” nosaukumu neatdalīti no norādes “Indicazione Geografica Protetta” (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) pilniem vārdiem un akronīma veidā.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

“Focaccia di Recco col formaggio” ražošanas apgabals aptver visu Recco pašvaldības teritoriju un šādu tai kaimiņos esošo pašvaldību teritoriju: Avegno, Sori un Camogli.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Pašvaldības, kas ietilpst “Focaccia di Recco col formaggio” ražošanas apgabalā, ir daļa no tā apvidus, ko vēsturnieki sauc par “Reko ieleju” (“la valle di Recco”); tas ir apgabals, kuru austrumos norobežo Portofīno kalns (Monte di Portofino) – Camogli pašvaldības teritorijā –, kura rietumos atrodas Sori (Sori) pilsēta, pie kā pieder arī Recco pašvaldība, un kuru ziemeļos norobežo Avegno pašvaldības teritorija.

Šajā apgabalā ieradās Recco amatnieki–maiznieki, kas kopš pagājušā gadsimta 60. un 70. gadiem sāka gatavot “Focaccia di Recco col formaggio”, ievērojot Recco tradīcijas.

Mīklas mīcīšana saskaņā ar tradīciju prasa no maizniekiem lielu meistarību. Mīklu vispirms jāizstaipa, tad jāmīca ar rokām, līdz iegūst divas ļoti plānas, gludas un gandrīz caurspīdīgas kārtas. Šādu īpašu mīklas apstrādi, sagatavojot to divās plānās kārtās, veic vienīgi minētajā teritorijā.

5.2. Produkta specifika

Produkts “Focaccia di Recco col formaggio” ir veidots no divām ļoti plānām mīklas kārtām, starp kurām iepilda sieru. Pēc izskata to viegli var atšķirt no tipiskajām “focacce”, kas pagatavotas pēc Itālijas un Ligūrijas tradīcijas, – “Focaccia di Recco col formaggio” ir veidots no ļoti plānām mīklas kārtām un pildīts ar kausēta siera kārtu. Cita raksturīga “Focaccia di Recco col formaggio” īpašība ir saldens, krēmīgas konsistences siers ar patīkamu skābenuma garšas niansi.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Par “Focaccia di Recco col formaggio” reputāciju jau daudzus gadus liecina produktam veltīti pasākumi un nozīmīgi raksti Itālijas un ārvalstu gastronomijas žurnālos un pavārgrāmatās; šajās publikācijās aprakstītas šā produkta ražošanai sagatavotās mīklas plānās kārtas un izmantotā siera patīkamā garša un smarža.

Vissvarīgāko pasākumu vidū ierindojami “Focaccia svētki” (“Festa della focaccia”), kurus kopš 1955. gada svin maija pēdējā nedēļā un kuri ir nozīmīgākais notikums, lai svinētu un nobaudītu “Focaccia di Recco col formaggio”.

“Focaccia di Recco col formaggio” reputācija ir vairākkārtīgi palielinājusies, pateicoties tādiem svarīgiem valsts mēroga notikumiem kā Salone del Gusto Turīnā, Cheese Brā (Brà), Artigiano in Fiera Milānā, Salone Nautico Dženovā.

Kopš pagājušā gadsimta 60. gadu sākuma līdz ar ekonomisko uzplaukumu Itālijā un tūristu plūsmas palielināšanos valsts teritorijā “Focaccia di Recco col formaggio” reputācija un pieprasījums pēc šā produkta pakāpeniski pieauguši, kā par to liecina daudzi raksti, kas par šo produktu publicēti tā laika žurnālos un laikrakstos. 1967. gadā produktu atklāja arī amerikāņu gardēži; ikdienas izdevums Daily American tam devis pat apzīmējumu “gandrīz dievišķs” (“quite divine”).

Par to, kā šis izstrādājums ir kļuvis par tipisku produktu ar stabilu vietu, izteiksmīgi liecina arī Itālijas pirmās nozīmīgākās pavārgrāmatas (Guide Veronelli all’Italia piacevole, izdevn. Garzanti, Milāna, 1968; Guida gastronomica d’Italia, izdevn. TCI, Milāna, 1969).

No tā laika līdz pat mūsu dienām “Focaccia di Recco col formaggio” kā autentisku vietējo produktu min praktiski katrā reģionālā vai vietējā pavārgrāmatā, visos vīna un [ar to saistīto] pārtikas produktu katalogos un daudzos nozares žurnālos.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) “Focaccia di Recco col formaggio” atzīšanas pieteikumu 2011. gada 5. augustā publicējot Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša (Gazzetta ufficiale della Repubblica italiana) 181. numurā.

Produkta specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un pēc tam noklikšķinot uz “Qualità e sicurezza” (ekrāna augšdaļas labajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di produzione all’esame dell’UE”.

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Skat. 2. atsauci.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.155.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 155

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 1. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2013/C 155/01	Paziņojums personām un vienībām, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, kas ir noteikti Padomes Lēmumā 2013/255/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā	1

	Eiropas Komisija
2013/C 155/02	Euro maiņas kurss	2

	V Atzinumi
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2013/C 155/03	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	3

2013/C 155/04	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	9

2013/C 155/05	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	13