ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.120.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 120 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
56. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi |
|
|
IETEIKUMI |
|
|
Padome |
|
2013/C 120/01 |
Padomes Ieteikums (2013. gada 22. aprīlis) par garantijas jauniešiem izveidi |
|
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Padome |
|
2013/C 120/02 |
||
|
Eiropas Komisija |
|
2013/C 120/03 |
||
2013/C 120/04 |
||
2013/C 120/05 |
Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums – COMP/39.530 – Microsoft (piesaistīšana) |
|
2013/C 120/06 |
||
2013/C 120/07 |
||
|
V Atzinumi |
|
|
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2013/C 120/08 |
||
|
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU |
|
|
Eiropas Komisija |
|
2013/C 120/09 |
Komisijas paziņojums, kas publicēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu lietā AT.39740 – Google ( 1 ) |
|
2013/C 120/10 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6888 – Otsuka/Mitsui/Claris) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 ) |
|
2013/C 120/11 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6886 – Lindéngruppen/FAM/Höganäs) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 ) |
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
|
I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
IETEIKUMI
Padome
26.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 120/1 |
PADOMES IETEIKUMS
(2013. gada 22. aprīlis)
par garantijas jauniešiem izveidi
2013/C 120/01
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Tagad veikti ieguldījumi Eiropas jauniešu cilvēkkapitālā sniegs ilgtermiņa ieguvumus un veicinās noturīgu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi. Savienība varēs pilnīgi izmantot priekšrocības, ko sniedz aktīvs, radošs un prasmīgs darbaspēks, vienlaikus izvairoties no lielajām izmaksām, kuras rodas situācijā, kad jaunieši nav nodarbināti, neizglītojas un nav iesaistīti apmācībā (“nenodarbināti jaunieši”), un kuras pašlaik tiek lēstas 1,2 % apmērā no IKP. |
(2) |
Krīzes laikā jaunieši ir cietuši ļoti smagi. Jaunieši ir neaizsargāti, jo viņi atrodas dzīves pārejas posmā, viņiem trūkst darba pieredzes, dažkārt viņi nav ieguvuši pietiekamu izglītību vai apmācību, bieži vien viņiem ir ierobežota sociālā aizsardzība, ierobežotas iespējas iegūt finanšu resursus un viņi ir pakļauti nestabila darba apstākļiem. Maza darba samaksa un nestabils darbs vairāk skar jaunas sievietes, savukārt jauniem vecākiem, galvenokārt jaunām māmiņām, netiek nodrošināti piemēroti profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošanas pasākumi. Turklāt daži jaunieši ir īpaši neizdevīgā stāvoklī vai pakļauti diskriminācijas riskam. Tāpēc ir vajadzīgi piemēroti atbalsta pasākumi, vienlaikus atzīstot jauniešu personisko atbildību meklēt iespēju, kā iesaistīties saimnieciskajā darbībā. |
(3) |
Savienībā ir 7,5 miljoni nenodarbinātu jauniešu, kas atbilst 12,9 % Eiropas jauniešu (vecumā no 15 līdz 24 gadiem). Daudziem ir tikai pamatskolas izglītība, viņi ir priekšlaicīgi izbeiguši mācības un apmācību. Turklāt daudzi ir migranti vai nāk no nelabvēlīgas sociālās vides. Jēdziens “nenodarbināti jaunieši” aptver dažādas jauniešu apakšgrupas ar atšķirīgām vajadzībām. |
(4) |
No bezdarbniekiem, kas ir jaunāki par 25 gadiem, Savienībā 30,1 % ir bijuši bez darba ilgāk nekā 12 mēnešus. Turklāt arvien vairāk jauniešu darbu nemeklē aktīvi, un tas var viņus atstāt bez strukturāla atbalsta saistībā ar atgriešanos darba tirgū. Pētījumi liecina, ka jaunatnes bezdarbs var radīt paliekošu kaitējumu, piemēram, lielāku bezdarba risku nākotnē, mazāku atalgojumu nākotnē, cilvēkkapitāla zudumu, pārmantotu nabadzību vai mazāku motivāciju veidot ģimeni, kas veicina nelabvēlīgas demogrāfiskās tendences. |
(5) |
Jēdziens “garantija jauniešiem” attiecas uz situāciju, kad jaunieši četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbnieku vai formālās izglītības beigšanas saņem kvalitatīvu darba, turpinātas izglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Turpinātas izglītības piedāvājums varētu ietvert arī kvalitatīvas apmācību programmas, kuras pabeidzot tiek iegūta atzīta profesionālā kvalifikācija. |
(6) |
Garantija jauniešiem veicinātu triju stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, proti, ka 75 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem vajadzētu būt nodarbinātiem, ka izglītības priekšlaicīgas izbeigšanas rādītājam vajadzētu būt zemākam par 10 % un ka no nabadzības un sociālās atstumtības būtu jāatbrīvo vismaz 20 miljoni cilvēku. |
(7) |
Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas apstiprinātas ar Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmumu 2010/707/ES (1), jo īpaši 7. un 8. pamatnostādne, aicina dalībvalstis veicināt jauniešu integrāciju darba tirgū un sadarbībā ar sociālajiem partneriem palīdzēt jauniešiem, jo īpaši nenodarbinātiem jauniešiem, rast pirmās darbvietas, gūt darba pieredzi vai tālākizglītības un apmācību iespējas, arī mācekļu prakses, un ātri reaģēt, ja jaunieši zaudē darbu. |
(8) |
Jau 2005. gadā, kad Padome ar 2005. gada 12. jūlija Lēmumu 2005/600/EK (2) pieņēma dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, tā vienojās, ka “katram bezdarbniekam tiek piedāvāta jauna iespēja, jauniešiem bezdarbniekiem 6 mēnešu laikā”. Padome ar Lēmumu 2008/618/EK (2008. gada 15. jūlijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3) samazināja šo laikposmu līdz “ne vairāk kā četriem mēnešiem” attiecībā uz jauniešiem, kuri ir atstājuši skolu. |
(9) |
Eiropas Parlaments 2010. gada 6. jūlija rezolūcijā par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu (4) aicināja Komisiju un Padomi nākt klajā ar Eiropas garantiju jauniešiem – katram jaunietim Savienībā ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc darba zaudēšanas nodrošinot tiesības saņemt darba, prakses, papildu apmācību vai daļlaika darba un apmācību piedāvājumu. |
(10) |
Komisija 2010. gada 15. septembra paziņojumā “Jaunatne kustībā” mudināja dalībvalstis ieviest garantijas jauniešiem, kuru īstenošana līdz šim bijusi ļoti ierobežota. Šim ieteikumam būtu jāpastiprina un jāuzsver nepieciešamība dalībvalstīm īstenot šo mērķi, vienlaikus arī palīdzot veidot, ieviest un novērtēt šādas garantiju jauniešiem shēmas. |
(11) |
Padome 2011. gada 17. jūnija secinājumos par jaunatnes nodarbinātības veicināšanu, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, aicināja dalībvalstis ātri iesaistīties, piedāvājot tālākizglītības, apmācības un pārkvalificēšanās vai aktivizācijas pasākumus nenodarbinātiem jauniešiem, tostarp tiem, kas priekšlaicīgi izbeiguši mācības. Tas ļautu šos cilvēkus atkārtoti iesaistīt izglītībā, apmācībā vai darba tirgū iespējami īsākā laikā un samazināt nabadzības un sociālās atstumtības risku. Padome atzina, ka jauniešus var nelabvēlīgi ietekmēt darba tirgus segmentācija, un aicināja dalībvalstis šādu segmentāciju novērst. |
(12) |
Padomes 2011. gada 28. jūnija ieteikums par politiku, lai samazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu (5), pievēršas tādas uz faktiem balstītas, visaptverošas un starpnozaru politikas izveidei, kas ietvertu pasākumus, kuru mērķis ir izglītības procesā atkārtoti iesaistīt personas, kas ir pārtraukušas izglītoties, un nostiprināt saikni starp izglītības un apmācības sistēmām un nodarbinātības jomu. Gatavojot 2012. gada budžetu, Eiropas Parlaments atbalstīja šo pieeju un lūdza Komisiju īstenot sagatavošanas pasākumus, lai atbalstītu garantiju jauniešiem izveidi dalībvalstīs. |
(13) |
Komisija nodarbinātības tiesību aktu kopumā, 2012. gada 18. aprīļa paziņojumā “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” aicināja aktīvi mobilizēt dalībvalstis, sociālos partnerus un citas iesaistītās personas, lai reaģētu uz pašreizējām problēmām nodarbinātības jomā Savienībā un jo īpaši uz jauniešu bezdarbu. Komisija uzsvēra lielo darbvietu radīšanas potenciālu zaļās ekonomikas, veselības un sociālās aprūpes un informācijas un saziņas tehnoloģiju (IST) nozarēs, un šajā sakarā pieņēma trīs papildinošus rīcības plānus turpmākajiem pasākumiem. Pēc tam 2012. gada 10. oktobra paziņojumā par spēcīgāku Eiropas rūpniecību izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai Komisija arī norādīja uz sešām daudzsološām prioritārām rūpniecības inovāciju jomām, kuras veicina pāreju uz ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un efektīvu resursu izmantojumu. Turklāt nodarbinātības tiesību aktu kopumā Komisija uzsvēra to, ka liela nozīme, arī priekš jauniešiem, būtu uz uzņēmējdarbību vērsta domāšanas veida sekmēšanai, uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta dienestu un mikrofinansēšanas pieejamības uzlabošanai, kā arī sistēmu izveidei bezdarbnieka pabalstu pārveidošanai par uzņēmējdarbības uzsākšanas subsīdijām. Nodarbinātības tiesību aktu kopumā arī ierosināts izmantot algu subsīdijas, lai veicinātu jaunu darbinieku pieņemšanu darbā, un mērķtiecīgi samazināt nodokļu slogu (galvenokārt darba devēja veiktās sociālā nodrošinājuma iemaksas), lai veicinātu nodarbinātību, kā arī ieviest līdzsvarotas reformas nodarbinātības aizsardzības tiesību aktos, kas ļautu jauniešiem piekļūt kvalitatīvam darbam. |
(14) |
Eiropas Parlaments 2012. gada 24. maija rezolūcijā par jauniešu iespēju iniciatīvu mudināja dalībvalstis veikt tūlītējus un konkrētus pasākumus valsts līmenī, lai nodrošinātu, ka jaunieši četru mēnešu laikā pēc skolas atstāšanas vai nu iegūst pienācīgu darbu, vai arī turpina izglītību vai apmācību, vai pārkvalificējas. Eiropas Parlaments uzsvēra, ka garantijas jauniešiem shēmai ir efektīvi jāuzlabo nenodarbināto jauniešu situācija un pakāpeniski jāpārvar jauniešu bezdarba problēma Savienībā. |
(15) |
Eiropadome 2012. gada 29. jūnija secinājumos mudināja dalībvalstis pastiprināt centienus palielināt jauniešu nodarbinātību, “lai dažos mēnešos pēc skolas beigšanas jaunieši saņemtu kvalitatīvu piedāvājumu saistībā ar nodarbinātību, izglītības turpināšanu, mācekļa praksi vai stažēšanos”. Turklāt tā secināja, ka šādus pasākumus var atbalstīt Eiropas Sociālais fonds un ka dalībvalstīm būtu jāizmanto iespējas no šā fonda finansēt subsīdijas pieņemšanai darbā uz noteiktu laiku. |
(16) |
Komisijas 2012. gada 20. novembra paziņojums “Izglītības pārvērtēšana – ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai” paredz Savienības ieguldījumu šajā darbā no izglītības perspektīvas. Tajā sīkāk aplūkoti galvenie jautājumi saistībā ar izglītības un apmācības sistēmu reformu un efektivitāti – iemaņu pielāgošana darba tirgus pašreizējām un nākotnes vajadzībām, atklātas un elastīgas mācīšanās stimulēšana un visu iesaistīto personu savstarpējās sadarbības centienu veicināšana, tostarp attiecībā uz finansējumu. |
(17) |
Padome 2012. gada 20. decembra ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (6) ieteica, ka dalībvalstīm ne vēlāk kā 2018. gadā – atbilstoši valstu apstākļiem un īpatnībām un kā tās uzskata par piemērotu – vajadzētu ieviest pasākumus neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai. |
(18) |
Komisija 2012. gada 28. novembra paziņojumā par Gada izaugsmes pētījumu (2013. gads) uzsvēra, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina jauniešu pāreja no skolas uz darba dzīvi, kā arī jāizstrādā un jāīsteno garantijas jauniešiem shēmas, kuru ietvaros katrs jaunietis vecumā līdz 25 gadiem saņemtu darba, turpmākas izglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu četru mēnešu laikā no brīža, kad viņš ir beidzis formālo izglītību vai ir kļuvis par bezdarbnieku. |
(19) |
Eiropadome 2013. gada 8. februāra secinājumos par daudzgadu finanšu shēmu nolēma izveidot Jaunatnes nodarbinātības ierosmi ar līdzekļiem EUR 6 miljardu apmērā 2014.–2020. gadam, lai atbalstītu pasākumus, kas paredzēti Komisijas 2012. gada 5. decembrī ierosinātajā jauniešu nodarbinātības tiesību aktu kopumā, un jo īpaši lai atbalstītu garantiju jauniešiem. |
(20) |
Garantija jauniešiem būtu jāīsteno ar atbalsta pasākumus ietverošu shēmu un jāpielāgo valstu, reģionu un vietējiem apstākļiem. Šo pasākumu pamatā vajadzētu būt sešām prioritātēm – ar partnerību saistītu pieeju izveidei, agrīnai iesaistei un aktivizācijai, atbalsta pasākumiem, kas veicina integrāciju darba tirgū, Savienības fondu izmantošanai, shēmas novērtēšanai un pastāvīgai uzlabošanai, kā arī shēmas ātrai īstenošanai. Pasākumu mērķis ir novērst priekšlaicīgu mācību izbeigšanu, veicināt nodarbināmību un novērst praktiskus nodarbinātības šķēršļus. Pasākumus var atbalstīt no Savienības fondiem, un tie būtu pastāvīgi jāuzrauga un jāuzlabo. |
(21) |
Efektīva koordinācija un partnerība visās politikas jomās (nodarbinātība, izglītība, jaunatne, sociālās lietas utt.) ir būtiska kvalitatīvas nodarbinātības iespēju, mācekļa prakses vai stažēšanās iespēju veicināšanai. |
(22) |
Garantijas jauniešiem shēmās būtu jāņem vērā dalībvalstu atšķirības un to dažādās sākotnējās situācijas saistībā ar jauniešu bezdarbu, iestāžu struktūru un dažādu darba tirgus dalībnieku iespējām. Tajās būtu jāievēro arī atšķirīgās situācijas, kas attiecas uz valsts budžetu un finansiāliem ierobežojumiem saistībā ar līdzekļu piešķiršanu. Komisija Gada izaugsmes pētījumā (2013. gads) uzskata, ka ieguldījumi izglītībā būtu jāpadara par prioritāti un, ja iespējams, jāpalielina, vienlaikus nodrošinot šādu izdevumu efektivitāti. Īpaša uzmanība būtu jāvelta arī tam, lai uzturētu vai pastiprinātu nodarbinātības dienestu un aktīvas darba tirgus politikas tvērumu un efektivitāti, piemēram, saistībā ar bezdarbnieku apmācības programmām un garantijas jauniešiem shēmām. Tādu shēmu izveide būs nozīmīga ilgtermiņā, taču vajadzīgs ir arī īstermiņa risinājums, lai mazinātu ekonomikas krīzes spēcīgo ietekmi uz darba tirgu, |
AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM.
1. |
Nodrošināt, ka visi jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības beigšanas saņem kvalitatīvu darba, turpmākas izglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Veidojot garantijas jauniešiem shēmu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā visaptveroši faktori, piemēram, tas, ka jaunieši nav viendabīga grupa, kas saskaras ar līdzīgu sociālo vidi, kā arī jāievēro savstarpēju pienākumu principi un vajadzība novērst neaktivitātes ciklu risku. Lai jaunietim sniegtu garantiju jauniešiem, viņam vispirms vajadzētu piereģistrēties nodarbinātības dienestā, savukārt attiecībā uz tiem nenodarbinātajiem jauniešiem, kuri nav reģistrēti nodarbinātības dienestā, dalībvalstīm būtu jānosaka atbilstīgs sākumpunkts, no kura garantiju jauniešiem sniedz tajā pašā četru mēnešu laikposmā. Ņemot vērā valsts, reģionālos un vietējos apstākļus un mērķgrupas jauniešu dzimumu un dažādību, garantijas jauniešiem shēmām vajadzētu būt balstītām uz turpmāk izklāstītajām pamatnostādnēm. |
Uz partnerību pamatotu pieeju veidošana
2. |
Noteikt atbilstīgo valsts iestādi, kas atbild par garantijas jauniešiem shēmas izveidi un pārvaldību un par partnerību koordinēšanu visos līmeņos un nozarēs. Ja kādai dalībvalstij konstitucionālu iemeslu dēļ nav iespējams noteikt tikai vienu valsts iestādi, tad atbilstīgās valsts iestādes tiek noteiktas, izvēloties pēc iespējas mazāku to skaitu un nosakot vienotu kontaktpunktu, lai paziņotu Eiropas Komisijai par garantijas jauniešiem īstenošanu. |
3. |
Nodrošināt, ka jaunieši saņem pilnīgu informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem un atbalstu, nostiprinot sadarbību starp nodarbinātības dienestiem, profesionālās orientācijas pakalpojumu sniedzējiem, izglītības un apmācības iestādēm un jauniešu atbalsta dienestiem un pilnīgi izmantojot visus attiecīgos informācijas kanālus. |
4. |
Nostiprināt partnerību starp darba devējiem un attiecīgiem darba tirgus dalībniekiem (nodarbinātības dienestiem, dažāda līmeņa pārvaldes iestādēm, arodbiedrībām un jauniešu dienestiem), lai veicinātu nodarbinātības, mācekļa prakses un stažēšanās iespējas jauniešiem. |
5. |
Izveidot partnerību starp valsts un privātiem nodarbinātības dienestiem, izglītības un apmācības iestādēm, profesionālās orientācijas dienestiem un ar citiem specializētiem jauniešu dienestiem (nevalstiskajām organizācijām, jauniešu centriem un apvienībām), kas palīdz atvieglot pāreju no bezdarba, neaktivitātes vai mācībām uz darba dzīvi. |
6. |
Nodrošināt sociālo partneru aktīvu iesaistīšanos visos līmeņos, veidojot un īstenojot jauniešiem paredzētu politiku, un veicināt sinerģiju starp iniciatīvām mācekļu prakses un stažēšanās shēmu veidošanai. |
7. |
Nodrošināt konsultēšanos ar jauniešiem un/vai jauniešu organizācijām vai to iesaistīšanu garantijas jauniešiem shēmas veidošanā un turpmākā attīstībā, lai pielāgotu pakalpojumus to saņēmēju vajadzībām un lai viņi darbotos kā informācijas izplatītāji izpratnes veicināšanas pasākumos. |
Agrīna iesaistīšanās un aktivizācija
8. |
Lai panāktu jauniešu uzmanības pievēršanu un viņu reģistrēšanos nodarbinātības dienestos, izveidot tādas efektīvas jauniešu informēšanas stratēģijas, tostarp informatīvas un izpratnes veicināšanas kampaņas, kas pievēršas neaizsargātiem jauniešiem, kuri sastopas ar daudziem šķēršļiem (piemēram, sociālo atstumtību, nabadzību vai diskrimināciju), un nenodarbinātiem jauniešiem, un kas ņem vērā viņu atšķirīgo dzīvesgājumu (ko jo īpaši nosaka nabadzība, invaliditāte, zemi izglītības rādītāji vai izcelšanās no etniskas minoritātes vai migrantiem). |
9. |
Lai labāk atbalstītu jauniešus un risinātu potenciālo informētības trūkumu par esošajiem piedāvājumiem, apsvērt kopīgu “kontaktpunktu” izveidi, t. i., tādas organizācijas izveidi, kas nodrošinātu koordināciju starp visām iesaistītajām iestādēm un organizācijām, jo īpaši ar valsts iestādi, kas atbildīga par garantijas jauniešiem shēmas pārvaldību, tādējādi nodrošinot iespēju dalīties ar informāciju par jauniešiem, kuri pārtrauc mācības, jo īpaši par tiem jauniešiem, kuriem draud risks neatrast darbu vai neturpināt izglītību vai apmācību. |
10. |
Radīt iespēju nodarbinātības dienestiem kopā ar citiem partneriem, kas atbalsta jauniešus, agrīnā stadijā nodrošināt personalizētus padomus un individuālu rīcības plānošanu, tostarp īpaši pielāgotas individuālā atbalsta shēmas, kas balstītas uz savstarpējo pienākumu principu, kā arī pastāvīgi sekot līdzi, lai novērstu dalības pārtraukšanu un nodrošinātu virzību uz izglītību un apmācību vai nodarbinātību. |
Atbalsta pasākumi integrācijai darba tirgū
Prasmju pilnveidošana
11. |
Piedāvāt personām, kas priekšlaicīgi izbeigušas mācības, un jauniešiem ar vājām prasmēm veidus, kā atsākt izglītību un apmācību vai otrās iespējas izglītības programmas, kuras nodrošina viņu konkrētajām vajadzībām atbilstošu mācību vidi un ļauj iegūt kvalifikāciju, ko viņi līdz šim nav ieguvuši. |
12. |
Nodrošināt, ka pasākumi, kas veikti saistībā ar garantijas jauniešiem shēmu, kuru mērķis ir prasmju un iemaņu uzlabošana, palīdz mazināt pastāvošās neatbilsmes un reaģēt uz pieprasījumu pēc darbaspēka. |
13. |
Nodrošināt, ka centieni uzlabot prasmes un iemaņas ietver IKT vai digitālās prasmes. Popularizēt profesionālo zināšanu un iemaņu statusu, nodrošinot, ka IKT mācību programmas un sertifikācija atbilst standartiem un ir starptautiski salīdzināmas. |
14. |
Mudināt skolas, tostarp profesionālās apmācības centrus, un nodarbinātības dienestus popularizēt un nodrošināt jauniešiem pastāvīgas konsultācijas par uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību, tostarp uzņēmējdarbības kursos. |
15. |
Īstenot 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu. |
Ar darba tirgu saistīti pasākumi
16. |
Attiecīgos gadījumos samazināt ar algām nesaistītās darbaspēka izmaksas, lai uzlabotu jauniešu izredzes tikt pieņemtiem darbā. |
17. |
Atbilstīgi piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem izmantot mērķtiecīgas un precīzi izveidotas algu un nodarbināšanas subsīdijas, lai mudinātu uzņēmējus radīt jauniešiem jaunas iespējas, piemēram, mācekļu prakses, stažēšanās vai darbā iekārtošanas iespējas, jo īpaši tām personām, kas ir visvairāk attālinātas no darba tirgus. |
18. |
Veicināt darbaspēka mobilitāti, informējot jauniešus par darba piedāvājumiem, stažēšanās iespējām un mācekļu praksēm un pieejamo atbalstu dažādos apgabalos, reģionos un valstīs, piemēram, izmantojot pakalpojumus un shēmas, kas iedrošina cilvēkus pārvietoties un strādāt Savienībā. Nodrošināt, ka jauniešiem, kas atraduši darbu citā apgabalā vai dalībvalstī, ir pieejams pietiekams atbalsts, lai pielāgotos jaunajai videi. |
19. |
Nodrošināt lielāku uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta pakalpojumu pieejamību un vairot informētību par iespējām un izredzēm saistībā ar pašnodarbinātību, tostarp veidojot ciešāku sadarbību starp nodarbinātības dienestiem, uzņēmumu atbalsta un (mikro)finansējuma nodrošinātājiem. |
20. |
Uzlabot pasākumus, ar ko no jauna aktivizē jauniešus, kuri pārtrauc aktivizācijas programmas un kuriem vairs nav pieejami pabalsti. |
Savienības fondu izmantošana
21. |
Pilnīgi un optimāli izmantot kohēzijas politikas finansēšanas instrumentus turpmākajā 2014.–2020. gada laikposmā, lai atbalstītu garantijas jauniešiem shēmu izveidi gadījumos, kad tas ir piemēroti valsts apstākļos. Šajā ziņā nodrošināt, ka ar garantijas jauniešiem shēmu izveidi saistītu pasākumu plānošana un ieviešana tiek atzīta par prioritāti un ka to atbalstam tiek piešķirti atbilstoši līdzekļi, tostarp iespēja saņemt Eiropas Sociālā fonda finansējumu mērķtiecīgas darbā pieņemšanas subsidēšanai. Turklāt maksimāli izmantot arī finansējumu, kas vēl ir pieejams 2007.–2013. gada plānošanas laikposmam. |
22. |
Gatavojoties 2014.–2020. gada laikposmam, partnerības līgumā pievērst vajadzīgo uzmanību konkrētiem mērķiem, kas saistīti ar garantijas jauniešiem shēmu ieviešanu gadījumos, kad tas ir piemēroti valsts apstākļos, un darbības programmās aprakstīt pasākumus, kuriem piešķirams atbalsts saskaņā ar attiecīgajām Eiropas Sociālā fonda ieguldījumu prioritātēm, it īpaši attiecībā uz nenodarbināto jauniešu ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū, kā arī jaunu uzņēmēju, sociālu uzņēmumu un to attiecīgā ieguldījuma konkrētajiem mērķiem atbalstu. |
23. |
Atbilstīgā gadījumā, lai īstenotu garantiju jauniešiem, pilnīgi un optimāli izmantot Jaunatnes nodarbinātības ierosmi. |
Shēmu novērtēšana un pastāvīga uzlabošana
24. |
Uzraudzīt un novērtēt visus pasākumus garantijas jauniešiem shēmās, lai varētu izveidot vairāk uz faktiem balstītas politikas un iesaistīšanās pasākumus, pamatojoties uz informāciju par to, kas, kur un kādēļ nes rezultātus, un tādējādi nodrošināt līdzekļu lietderīgu izlietojumu un ieguldījumu pozitīvu atdevi. Uzturēt aktuālu pārskatu par to, cik līdzekļu piešķirts garantijas jauniešiem izveidei un īstenošanai, jo īpaši saistībā ar kohēzijas politikas darbības programmām. |
25. |
Lai uzlabotu turpmāku garantijas jauniešiem shēmu veidošanu un īstenošanu, popularizēt valsts, reģionāla un vietēja līmeņa savstarpējus mācību pasākumus visu to personu starpā, kuras iesaistītas jauniešu bezdarba apkarošanā. Attiecīgos gadījumos pilnīgi izmantot to projektu rezultātus, kuri atbalstīti garantijas jauniešiem shēmu sagatavošanas darbību laikā. |
26. |
Lai novērstu jebkādus iekšējus un ārējus šķēršļus saistībā ar politiku un minēto shēmu izstrādi, nostiprināt visu garantiju jauniešiem veidošanā, īstenošanā un izvērtēšanā iesaistīto personu (tostarp attiecīgo nodarbinātības dienestu) kapacitāti. |
Garantijas jauniešiem shēmu īstenošana
27. |
Īstenot garantijas jauniešiem shēmas pēc iespējas drīzāk. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras piedzīvo vislielākās budžeta grūtības un kurās ir lielāks nenodarbināto jauniešu skaits vai jauniešu bezdarbs, varētu apsvērt arī pakāpenisku īstenošanu. |
28. |
Nodrošināt, ka garantijas jauniešiem shēmas tiek pienācīgi integrētas turpmākās Savienības līdzfinansētās programmās, vēlams, līdz ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas sākumu. Īstenojot garantijas jauniešiem shēmas, dalībvalstis var izmantot Jaunatnes nodarbinātības ierosmi. |
AR ŠO IESAKA KOMISIJAI.
Finansējums
1. |
Mudināt dalībvalstis maksimāli izmantot Eiropas Sociālo fondu saskaņā ar attiecīgajām Eiropas Sociālā fonda ieguldījumu prioritātēm 2014.–2020. gada plānošanas laikposmam un attiecīgā gadījumā – Jaunatnes nodarbinātības ierosmi, lai atbalstītu garantijas jauniešiem shēmu izveidi un īstenošanu kā politikas instrumentu jaunatnes bezdarba un sociālās atstumtības apkarošanai un novēršanai. |
2. |
Atbalstīt plānošanas darbu saistībā ar Savienības vienotā stratēģiskā satvara fondiem (Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds), tostarp nodrošinot mācīšanos no biedriem, sakaru veidošanas pasākumus un tehnisko palīdzību. |
Paraugprakse
3. |
Pilnīgi izmantot jaunās Sociālo pārmaiņu un inovācijas programmas sniegtās iespējas, lai apkopotu paraugprakses piemērus saistībā ar garantijas jauniešiem shēmām valstu, reģionālā un vietējā līmenī. |
4. |
Izmantot Eiropas Nodarbinātības stratēģijas Savstarpējās mācīšanās programmu, lai mudinātu dalībvalstis dalīties pieredzē un apmainīties ar paraugpraksi. |
Uzraudzība
5. |
Turpināt uzraudzīt garantijas jauniešiem shēmu veidošanu, īstenošanu un rezultātus un regulāri ziņot par to Eiropas Valstu nodarbinātības dienestu tīkla gada darba programmas ietvaros. Nodrošināt, ka par to tiek informēta Nodarbinātības komiteja. |
6. |
Eiropas pusgada ietvaros uzraudzīt garantijas jauniešiem shēmu īstenošanu saskaņā ar šo ieteikumu, izmantojot Nodarbinātības komitejas veikto daudzpusējo uzraudzību, un analizēt ieviestās politikas ietekmi, un vajadzības gadījumā sniegt dalībvalstīm konkrētai valstij adresētus ieteikumus, pamatojoties uz dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. |
Izpratnes veicināšana
7. |
Atbalstīt izpratnes veicināšanas pasākumus saistībā ar garantijas jauniešiem izveidi visās dalībvalstīs, izmantojot Eiropas Jauniešu portālu un īpaši sasaistot šo izpratnes veicināšanu ar tā informatīvajām kampaņām. |
Luksemburgā, 2013. gada 22. aprīlī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
S. COVENEY
(1) OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.
(2) OV L 205, 6.8.2005., 21. lpp.
(3) OV L 198, 26.7.2008., 47. lpp.
(4) OV C 351 E, 2.12.2011., 29. lpp.
(5) OV C 191, 1.7.2011., 1. lpp.
(6) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Padome
26.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 120/7 |
PADOMES LĒMUMS
(2013. gada 22. aprīlis),
ar ko ieceļ Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļus un vietniekus
2013/C 120/02
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2003/C 218/01 (2003. gada 22. jūlijs) par Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas izveidošanu (1) un jo īpaši tā 3. pantu,
ņemot vērā kandidātu sarakstu, ko Padomei iesniegušas dalībvalstu valdības,
tā kā:
(1) |
Padome ar 2010. gada 16. februāra lēmumu (2) ir iecēlusi amatā Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļus un viņu vietniekus uz laikposmu no 2010. gada 1. marta līdz 2013. gada 28. februārim. |
(2) |
Tāpēc jauni locekļi un vietnieki būtu jāieceļ uz trīs gadu laikposmu. |
(3) |
Locekļi un vietnieki pilda amata pienākumus, līdz viņus nomaina vai viņu pilnvaras atjauno, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo par Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļiem un vietniekiem uz laikposmu no 2013. gada 22. aprīļa līdz 2016. gada 28. februārim ieceļ šādas personas.
I. VALDĪBAS PĀRSTĀVJI
Dalībvalsts |
Locekļi |
Vietnieki |
Beļģija |
Christian DENEVE kungs |
Jan BATEN kungs Xavier LEBICHOT kungs |
Bulgārija |
Vaska SEMERDZHIEVA kundze |
Atanas KOLCHAKOV kungs Darina KONOVA kundze |
Čehijas Republika |
Jaroslav HLAVÍN kungs |
Anna SAMKOVÁ kundze Anežka SIXTOVÁ kundze |
Dānija |
Charlotte SKJOLDAGER kundze |
Annemarie KNUDSEN kundze Christine HOLM DONATZKY kundze |
Vācija |
Michael KOLL kungs |
Ellen ZWINK kundze Kai SCHÄFER kungs |
Igaunija |
Veronika KAIDIS kundze |
Kristel PLANGI kundze Rein REISBERG kungs |
Īrija |
Paula GOUGH kundze |
Michael WALSH kungs John NEWHAM kungs |
Grieķija |
Antonios CHRISTODOULOU kungs |
Stamatina PISSIMISSI kundze Aggeliki MOIROU kundze |
Spānija |
Dolores LIMÓN TAMÉS kundze |
Mario GRAU RÍOS kungs Mercedes TEJEDOR AIBAR kundze |
Francija |
Bénédicte LEGRAND-JUNG kundze |
Sophie BARON kundze Olivier MEUNIER kungs |
Itālija |
Paolo PENNESI kungs |
Lorenzo FANTINI kungs Paola CASTELLANO kundze |
Kipra |
Leandros NICOLAIDES kungs |
Marios KOURTELLIS kungs Anastasios YIANNAKI kungs |
Latvija |
Māra VĪKSNES kundze |
Jolanta GEDUŠAS kundze Renārs LŪŠA kungs |
Lietuva |
Aldona SABAITIENĖ kundze |
Vilija KONDROTIENĖ kundze Nerita ŠOT kundze |
Luksemburga |
Paul WEBER kungs |
Robert HUBERTY kungs Carlo STEFFES kungs |
Ungārija |
József BAKOS kungs |
Katalin BALOGH kundze Éva GRÓNAI kundze |
Malta |
Mark GAUCI kungs |
Vincent ATTARD kungs David SALIBA kungs |
Nīderlande |
Esther de KLEUVER kundze |
Martin G. DEN HELD kungs Andre MARCET kungs |
Austrija |
Anna RITZBERGER-MOSER kundze |
Gertrud BREINDL kundze Gerlinde ZINIEL kundze |
Polija |
Danuta KORADECKA kundze |
Daniel Andrzej PODGÓRSKI kungs Roman SĄSIADEK kungs |
Portugāle |
Pedro Nuno PIMENTA BRAZ kungs |
Carlos PEREIRA kungs |
Rumānija |
Livia COJOCARU kundze |
Anca PRICOP kundze Marian TĂNASE kungs |
Slovēnija |
Tatjana PETRIČEK kundze |
Jože HAUKO kungs Etbin TRATNIK kungs |
Slovākija |
Romana ČERVIENKOVÁ kundze |
Eleonóra FABIÁNOVÁ kundze Erich VASELÉNYI kungs |
Somija |
Leo SUOMAA kungs |
Kristiina MUKALA kundze Wiking HUSBERG kungs |
Zviedrija |
Mikael SJÖBERG kungs |
Per EWALDSSON kungs Boel CALLERMO kundze |
Apvienotā Karaliste |
Stuart BRISTOW kungs |
Clive FLEMING kungs Stephen TAYLOR kungs |
II. ARODBIEDRĪBU PĀRSTĀVJI
Dalībvalsts |
Locekļi |
Vietnieki |
Beļģija |
François PHILIPS kungs |
Herman FONCK kungs Stéphane LEPOUTRE kungs |
Bulgārija |
Ivan KOKALOV kungs |
Aleksander ZAGOROV kungs Reneta VASILEVA kundze |
Čehijas Republika |
Jaroslav ZAVADIL kungs |
Miroslav KOSINA kungs Jindřich POLÍVKA kungs |
Dānija |
Heidi RØNNE MØLLER kundze |
Jan KAHR FREDERIKSEN kungs |
Vācija |
Marina SCHRÖDER kundze |
Horst RIESENBERG-MORDEJA kungs Susanne JASPER kundze |
Igaunija |
Aija MAASIKAS kundze |
Peeter ROSS kungs Ülo KRISTJUHAN kungs |
Īrija |
Sylvester CRONIN kungs |
Esther LYNCH kundze Dessie ROBINSON kungs |
Grieķija |
Ioannis ADAMAKIS kungs |
Andreas STOIMENIDIS kungs Efthimios THEOHARIS kungs |
Spānija |
Marisa RUFINO kundze |
Pedro J. LINARES kungs Emilio GONZALEZ kungs |
Francija |
Gilles SEITZ kungs |
Henri FOREST kungs |
Itālija |
Cinzia FRASCHERI kundze |
Marco LUPI kungs Sebastiano CALLERI kungs |
Kipra |
Nikos SATSIAS kungs |
Nikos ANDREOU kungs Stelios CHRISTODOULOU kungs |
Latvija |
Ziedonis ANTAPSONA kungs |
Mārtiņš PUŽULA kungs Vladimirs NOVIKOVA kungs |
Lietuva |
Inga RUGINIENĖ kundze |
Petras GRĖBLIAUSKAS kungs Gediminas MOZŪRA kungs |
Luksemburga |
Serge SCHIMOFF kungs |
Marcel GOEREND kungs Robert FORNIERI kungs |
Ungārija |
|
|
Malta |
Joseph CARABOTT kungs |
Edwin BALZAN kungs Chris ATTARD kungs |
Nīderlande |
W. VAN VEELEN kungs |
H. VAN STEENBERGEN kungs S. BALJEU kundze |
Austrija |
Ingrid REIFINGER kundze |
Julia NEDJELIK-LISCHKA kundze Alexander HEIDER kungs |
Polija |
Iwona PAWLACZYK kundze |
Dariusz GOC kungs Stanisław STOLARZ kungs |
Portugāle |
Fernando José MACHADO GOMES kungs |
Georges CASULA kungs Catarina FERREIRA TAVARES kundze |
Rumānija |
|
|
Slovēnija |
Lučka BÖHM kungs |
Aljoša ČEČ kungs Bojan GOLJEVŠČEK kungs |
Slovākija |
Peter RAMPAŠEK kungs |
Alexander TAŽÍK kungs Bohuslav BENDÍK kungs |
Somija |
Raili PERIMÄKI kundze |
Paula ILVESKIVI kundze Erkki AUVINEN kungs |
Zviedrija |
Christina JÄRNSTEDT kundze |
Jana FROMM kundze Karin FRISTEDT kundze |
Apvienotā Karaliste |
Hugh ROBERTSON kungs |
|
III. DARBA DEVĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI
Dalībvalsts |
Locekļi |
Vietnieki |
Beļģija |
Kris DE MEESTER kungs |
Thierry VANMOL kungs Marc JUNIUS kungs |
Bulgārija |
Georgi STOEV kungs |
Daniela SIMIDCHIEVA kundze Petya GEOREVA kundze |
Čehijas Republika |
Karel PETRŽELKA kungs |
František HROBSKÝ kungs Martin RÖHRICH kungs |
Dānija |
Christina SODE HASLUND kundze |
Karoline KLAKSVIG kundze Sven-Peter NYGAARD kungs |
Vācija |
Eckhard METZE kungs |
Rüdiger TRIEBEL kungs Stefan ENGEL kungs |
Igaunija |
Marek SEPP kungs |
Marju PEÄRNBERG kundze Ülle MATT kundze |
Īrija |
Carl ANDERS kungs |
Theresa DOYLE kundze Kevin ENRIGHT kungs |
Grieķija |
|
|
Spānija |
Isabel MAYA RUIO kundze |
Laura CASTRILLO NUÑEZ kundze José de la CAVADA HOYO kungs |
Francija |
Nathalie BUET kundze |
Franck GAMBELLI kungs Patrick LÉVY kungs |
Itālija |
Fabiola LEUZZI kundze |
Giorgio RUSSOMANNO kungs Pietro MASCIOCCHI kungs |
Kipra |
Emilios MICHAEL kungs |
Polyvios POLYVIOU kungs Lena PANAGIOTOU kundze |
Latvija |
Aleksandrs GRIGORJEVA kungs |
Irēna UPZARES kundze Andris POMMERA kungs |
Lietuva |
Vaidotas LEVICKIS kungs |
Jonas GUZAVIČIUS kungs |
Luksemburga |
Pierre BLAISE kungs |
François ENGELS kungs Marc KIEFFER kungs |
Ungārija |
|
|
Malta |
John SCICLUNA kungs |
Andrew Agius MUSCAT kungs Carmen BORG kundze |
Nīderlande |
W.M.J.M. VAN MIERLO kungs |
R. VAN BEEK kungs J.J.H. KONING kungs |
Austrija |
Christa SCHWENG kundze |
Alexander BURZ kungs Pia-Maria ROSNER-SCHEIBENGRAF kundze |
Polija |
Grzegorz JUSZCZYK kungs |
Grażyna SPYTEK-BAJDURSKA kundze |
Portugāle |
Luís HENRIQUE kungs |
Manuel Marcelino PENA COSTA kungs Luís Miguel CORREIA MIRA kungs |
Rumānija |
Ovidiu NICOLESCU kungs |
Cristian HOTOBOC kungs Irina Mirela MANOLE kundze |
Slovēnija |
Igor ANTAUER kungs |
Tatjana ČERIN kundze Anže HIRŠL kungs |
Slovākija |
Róbert MEITNER kungs |
|
Somija |
Katja LEPPÄNEN kundze |
Jan SCHUGK kungs Rauno TOIVONEN kungs |
Zviedrija |
Bodil MELLBLOM kundze |
Ned CARTER kungs Cecilia ANDERSSON kundze |
Apvienotā Karaliste |
Guy BAILEY kungs |
|
2. pants
Vēl neizraudzītos locekļus un vietniekus Padome iecels vēlāk.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
4. pants
Šo lēmumu informācijas vajadzībām publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Luksemburgā, 2013. gada 22. aprīlī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
S. COVENEY
(1) OV C 218, 13.9.2003., 1. lpp.
(2) OV L 45, 20.2.2010., 5. lpp.
Eiropas Komisija
26.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 120/12 |
Euro maiņas kurss (1)
2013. gada 25. aprīlis
2013/C 120/03
1 euro =
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,3080 |
JPY |
Japānas jena |
129,67 |
DKK |
Dānijas krona |
7,4559 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,84580 |
SEK |
Zviedrijas krona |
8,5961 |
CHF |
Šveices franks |
1,2334 |
ISK |
Islandes krona |
|
NOK |
Norvēģijas krona |
7,6535 |
BGN |
Bulgārijas leva |
1,9558 |
CZK |
Čehijas krona |
25,899 |
HUF |
Ungārijas forints |
301,24 |
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
LVL |
Latvijas lats |
0,7000 |
PLN |
Polijas zlots |
4,1467 |
RON |
Rumānijas leja |
4,3493 |
TRY |
Turcijas lira |
2,3540 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,2669 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,3374 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
10,1549 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,5299 |
SGD |
Singapūras dolārs |
1,6188 |
KRW |
Dienvidkorejas vona |
1 452,92 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
11,8804 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
8,0650 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,6070 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
12 709,69 |
MYR |
Malaizijas ringits |
3,9728 |
PHP |
Filipīnu peso |
53,916 |
RUB |
Krievijas rublis |
40,7829 |
THB |
Taizemes bāts |
38,076 |
BRL |
Brazīlijas reāls |
2,6266 |
MXN |
Meksikas peso |
15,8922 |
INR |
Indijas rūpija |
70,7960 |
(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
26.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 120/13 |
Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos savā 2013. gada 4. marta sanāksmē par lēmuma projektu Lietā COMP/39.530 – Microsoft (piesaistīšana)
Ziņotājs: Bulgārija
2013/C 120/04
1. |
Padomdevēja komiteja piekrīt Komisijas novērtējumam, kuru tā paudusi savā lēmuma projektā, attiecībā uz to, ka Microsoft Corporation (“Microsoft”) nav ievērojusi Komisijas 2009. gada 16. decembra lēmumu par procedūru saskaņā ar līguma par Eiropas savienības darbību 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (Lieta COMP/39.530 – Microsoft (piesaistīšana), izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10033). |
2. |
Padomdevēja komiteja piekrīt soda naudai, kuru Komisija plāno uzlikt Microsoft. |
3. |
Padomdevēja komiteja lūdz Komisiju ņemt vērā visus citus apspriedē izvirzītos jautājumus. |
4. |
Padomdevēja komiteja iesaka publicēt tās atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
26.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 120/14 |
Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums (1)
COMP/39.530 – Microsoft (piesaistīšana)
2013/C 120/05
(1) |
Šī procedūra ir saistīta ar soda naudas uzlikšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta c) apakšpunktu (2) attiecībā uz Microsoft Corporation (“Microsoft”) par saistību lēmuma neievērošanu. |
(2) |
Komisija 2009. gada 16. decembrī pieņēma saistību lēmumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punktam, apstiprinot Microsoft Corporation (“Microsoft”) piedāvājumu uzņemties saistības, lai novērstu Komisijas bažas attiecībā uz Microsoft tīmekļa pārlūkprogrammas (Internet Explorer) piesaisti Microsoft dominējošai klientu personālo datoru operētājsistēmai (Windows) (3). Saistības paredzēja jo īpaši padarīt pieejamu izvēles ekrānu, kas ļautu Windows lietotājiem EEZ ērti izvēlēties vēlamo tīmekļa pārlūkprogrammu |
(3) |
2012. gada jūlijā, pēc tam, kad Komisija ziņoja Microsoft par tās rīcībā esošo informāciju, ko iesniedza tīmekļa pārlūkprogrammu izstrādātāji, Microsoft atzina nespēju palaist izvēlnes ekrānu visos Windows 7 servisa pakotnes 1 (“Windows 7 SP 1”) eksemplāros, kas atbilst aptuveni 15,3 miljoniem personālo datoru. |
(4) |
Komisija 2012. gada 24. oktobrī pieņēma iebildumu paziņojumu. Microsoft varēja piekļūt Komisijas lietas materiāliem 2012. gada 6. novembrī un 2012. gada 2. decembrīMicrosoft sniedza atbildes uz iebildumu paziņojumu. Microsoft nepieprasīja mutisku uzklausīšanu. |
(5) |
Lēmuma projektā secināts, ka Microsoft ir rīkojies nolaidīgi, un ka saistību neievērošana ir ilgusi 14 mēnešus. Lēmuma projektā arī secināts, ka Microsoft palīdzība Komisijai ātri izmeklēt šo lietu, sniedzot pierādījumus par saistību neievērošanu, ir atbildību mīkstinošs apstāklis. |
(6) |
Es neesmu saņēmis pieprasījumus vai sūdzības no šīs lietas izskatīšanā iesaistītajām pusēm. Lēmuma projekts attiecas tikai uz iebildumiem, attiecībā uz kuriem iesaistītajām personām tika dota iespēja paust savu viedokli. Ņemot to vērā, es uzskatu, ka ir ievērota efektīva visu šajā lietā iesaistīto pušu procesuālo tiesību īstenošana. |
Briselē, 2013. gada 5. martā
Wouter WILS
(1) Saskaņā ar 16. un 17. pantu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. oktobra Lēmumā 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā (OV L 275, 20.10.2011., 29. lpp.).
(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp).
(3) Kopsavilkums atrodams OV C 36, 13.2.2010., 7. lpp.
26.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 120/15 |
Komisijas lēmuma kopsavilkums
(2013. gada 6. marts)
attiecībā uz procesu par soda naudas uzlikšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta c) apakšpunktu par saistību neievērošanu, kas uzliktas ar Komisijas lēmumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu
(Lieta COMP/39.530 – Microsoft (piesaistīšana))
(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 1210 final)
(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)
2013/C 120/06
Komisija 2013. gada 6. martā pieņēma lēmumu attiecībā uz procesu par soda naudas uzlikšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta c) apakšpunktu (1) par saistību neievērošanu, kas uzliktas ar Komisijas lēmumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu. Atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 30. panta noteikumiem Komisija ar šo publicē iesaistītās puses nosaukumu un lēmuma galveno saturu, tostarp uzlikto sodu, ievērojot uzņēmuma likumīgās intereses savu komercnoslēpumu aizsargāšanā.
Priekšvēsture
(1) |
Komisija 2009. gada 16. decembrī pieņēma lēmumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punktam par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu, apstiprinot Microsoft Corporation (“Microsoft”) piedāvājumu uzņemties saistības, lai novērstu Komisijas bažas, kas paustas 2009. gada 14. janvāra iebildumu paziņojumā (“saistības”) (2). |
(2) |
Komisijas sākotnējās bažas bija par to, ka Microsoft tīmekļa pārlūkprogramma Internet Explorer (“IE”) bija piesaistīta Microsoft dominējošai klientu personālo datoru operētājsistēmai Windows. |
(3) |
Lai kliedētu Komisijas sākotnējās bažas, Microsoft jo īpaši uzņēmās saistības piedāvāt Windows lietotājiem objektīvu izvēli starp dažādām tīmekļa pārlūkprogrammām, izmantojot izvēles ekrānu Windows XP, Windows Vista, Windows 7 un tajās Windows klientu personālo datoru operētājsistēmās, kas pārdotas pēc Windows 7. Microsoft apņēmās piedāvāt izvēles ekrānu tiem Windows lietotājiem Eiropas Ekonomikas zonā (“EEZ”), kuriem IE ir iestatīta kā noklusējuma pārlūkprogramma. |
Procedūra
(4) |
Komisija 2012. gada 17. jūnijā saņēma informāciju par to, ka Microsoft, iespējams, neievēro savas saistības. Microsoft2012. gada 4. jūlijā atzina, ka Windows 7 servisa pakotnes 1 (“Windows 7 SP 1”) lietotājiem netiek piedāvāts izvēles ekrāns. |
(5) |
Komisija 2012. gada 16. jūlijā nolēma atsākt un ierosināt procedūru. Komisija 2012. gada 24. oktobrī pieņēma iebildumu paziņojumu. 2012. gada 6. novembrīMicrosoft tika nodrošināta piekļuve Komisijas lietas materiāliem. Microsoft2012. gada 2. decembrī sniedza atbildes uz iebildumu paziņojumu. |
(6) |
Padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos sniedza labvēlīgu atzinumu 2013. gada 4. martā. Uzklausīšanas amatpersona pieņēma nobeiguma ziņojumu 2013. gada 5. martā. |
Juridiskais novērtējums un soda nauda
(7) |
Pārkāpums ir konstatēts, jo Microsoft nav ievērojis saistību 2. sadaļu, nepiedāvājot izvēles ekrānu tiem lietotājiem EEZ, kuriem IE ir iestatīta kā noklusējuma pārlūkprogramma. |
(8) |
Ņemot vērā Microsoft argumentus, Komisija secināja, ka Microsoft nespēja ievērot šīs saistības ir ilgusi 14 mēnešus, sākot no 2011. gada 17. maija līdz 2012. gada 16. jūlijam. Komisija arī uzskatīja, ka to lietotāju skaits, kurus ietekmēja Microsoft nespēja ievērot saistību 2. sadaļu, ir aptuveni 15,3 miljoni. |
Nolaidība
(9) |
Pamatā Microsoft nespējai nodrošināt izvēles ekrānu lietotājiem, kurus skāris šis pārkāpums, ir virkne tehnisku kļūdu un nepilnību. Ņemot vērā tā resursus un zinātību, Microsoft tomēr būtu bijis jāizvairās no šādām kļūdām un būtu bijis jāizstrādā labāki procesi, lai nodrošinātu to, ka izvēles ekrāns tiek parādīts pareizi lietotājiem, kurus skāris šis pārkāpums. |
(10) |
Komisija secināja, ka Microsoft ir rīkojies nolaidīgi. |
Pārkāpuma smagums
(11) |
Komisija uzsver, ka neatkarīgi no lietas konkrētajiem apstākļiem, saistību lēmuma neievērošana principā ir nopietns Savienības tiesību aktu pārkāpums (3). |
(12) |
Šajā gadījumā Microsoft pārkāpums, neievērojot saistību 2. sadaļu, pašos pamatos skar Komisijas bažas par konkurenci un Microsoft pienākumus, kas noteikti saistībās. To lietotāju skaits, kurus skāris šis pārkāpums, ir ievērojams – aptuveni 15,3 miljoni. |
(13) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka Microsoft ir izdarījis smagu pārkāpumu. |
Ilgums
(14) |
Microsoft nespēja ievērot saistību 2. sadaļu ilga 14 mēnešus. Nosakot soda naudas apmēru, Komisija ņēma vērā to, ka 14 mēneši ir ievērojama daļa no kopējā saistību 2. sadaļas piemērošanas laikposma (4 gadi un 39 nedēļas). |
Atbildību mīkstinoši apstākļi
(15) |
Lēmumā secināts, ka Microsoft palīdzība Komisijai efektīvāk izmeklēt šo lietu, sniedzot pierādījumus par saistību neievērošanu, ir atbildību mīkstinošs apstāklis. Microsoft ir piešķīris resursus, lai veiktu pamatīgu izmeklēšanu un noskaidrotu saistību neievērošanas iemeslus. |
Preventīva ietekme
(16) |
Lai nodrošinātu to, ka uzliktajam naudas sodam ir preventīva ietekme, Komisija ņēma vērā Microsoft lielumu un resursus. Tāpēc Komisija ņēma vērā faktu, ka Microsoft fiskālā gada apgrozījums laikposmā no 2011. gada jūlija līdz 2012. gada jūnijam, kas ir pēdējais pilnais Microsoft finanšu gads, bija USD 73,723 miljardi (EUR 55,088 miljardi). |
Soda nauda
(17) |
Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos faktorus, Komisija ir noteikusi soda naudu EUR 561 000 000 apmērā, kas atbilst 1,02 % no Microsoft fiskālā gada apgrozījuma laikposmā no 2011. gada jūlija līdz 2012. gada jūnijam. |
(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.
(2) OV C 36, 13.2.2010., 7. lpp.
(3) Pēc analoģijas sk. 2010. gada 15. decembra spriedumu Lietā T-141/08 E.ON Energie AG pret Eiropas Komisiju, Krājums II-5761, 279. punkts.
26.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 120/17 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2013. gada 23. aprīlis),
ar kuru izveido Komisijas ekspertu grupu, kas darbojas kā platforma labas nodokļu pārvaldības, agresīvas nodokļu plānošanas un nodokļu dubultas uzlikšanas jautājumos
2013/C 120/07
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
tā kā:
(1) |
Ar savu 2012. gada 6. decembra paziņojumu (1) Komisija iesniedza rīcības plānu, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Paziņojumam bija pievienoti divi ieteikumi – viens attiecas uz nodokļu agresīvu plānošanu (2), otrs attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir mudināt trešās valstis piemērot labas pārvaldības obligātos standartus nodokļu lietās (3). Šobrīd šīs jomas ir īpaši svarīgas, ko uzsvēra arī Eiropas Parlaments savā 2012. gada 19. aprīļa rezolūcijā, aicinot veikt konkrētus pasākumus, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (4). |
(2) |
Atbilstoši ieteikumam par nodokļu agresīvu plānošanu dalībvalstīm būtu jāpieņem vispārējs noteikums par ļaunprātīgas rīcības novēršanu, saskaņā ar kuru tās neņemtu vērā mākslīgas darbības, kas veiktas ar mērķi galvenokārt izvairīties no nodokļu maksāšanas, un tā vietā piemērotu nodokļu noteikumus, kuri pamatojas uz faktisko saimniecisko darbību. Ieteikumā dalībvalstis tiek arī mudinātas savās konvencijās par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu iekļaut klauzulu, kas paredzēta, lai novērstu nodokļu dubultās neuzlikšanas konkrētu veidu. |
(3) |
Ieteikumā, kas attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir mudināt trešās valstis piemērot labas pārvaldības obligātos standartus nodokļu lietās, ir izklāstīti kritēriji, kas ļauj noteikt trešās valstis, kuras neievēro šos obligātos standartus. Tajā arī uzskaitīti vairāki pasākumi, kurus dalībvalstis var veikt attiecībā uz šādām trešām valstīm, kā arī par labu trešām valstīm, kas ievēro vai ir apņēmušās ievērot minētos standartus. |
(4) |
Ir svarīgi, ka šie ieteikumi tiek īstenoti pēc iespējas lielākā mērā, ņemot vērā visu atbilstošo pieredzi, zināšanas un viedokļus. Turklāt šie elementi būtu arī jāiekļauj ziņojumā, ko Komisija ir apņēmusies publicēt līdz 2015. gada beigām attiecībā uz iepriekš minēto ieteikumu piemērošanu. Šiem elementiem būtu arī jāsniedz savs ieguldījums Komisijas turpmākajā darbā attiecīgajā jomā. |
(5) |
Paziņojumā par nodokļu dubulto uzlikšanu vienotajā tirgū (5) Komisija secināja, ka tā izvērtēs potenciālos ieguvumus, ko radīs ES foruma izveide nodokļu dubultās uzlikšanas jautājumā (t. i., ekspertu grupa, kas apspriež ar šo jautājumu saistītās problēmas). Ņemot vērā šo problēmu nozīmīgumu iekšējā tirgus darbībai, šķiet, ka tās būtu regulāri jāapspriež ekspertu grupā. Turklāt atbildes, kas saņemtas Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas gaitā par faktiskiem nodokļu dubultās neuzlikšanas piemēriem un iespējamiem veidiem tās novēršanai, liecināja, ka nodokļu dubultā neuzlikšana un nodokļu dubultā uzlikšana praksē bieži ir savstarpēji saistītas un tāpēc nebūtu jāizskata atsevišķi. Ņemot vērā to, ka nodokļu dubultā neuzlikšana ir arī saistīta ar nodokļu agresīvu plānošanu, kas minēta iepriekš, jautājumu par nodokļu dubulto uzlikšanu ir lietderīgi risināt vienā un tajā pašā ekspertu grupā, t. i., šīs platformas ietvaros. |
(6) |
Platformai būtu jānodrošina dialogs šajās jomās, daloties pieredzē un zināšanās un uzklausot visu ieinteresēto personu viedokļus. |
(7) |
Platformas vadība būtu jāuzņemas Komisijai, un tajā jāpiedalās dalībvalstu nodokļu iestāžu pārstāvjiem, organizācijām, kuras pārstāv uzņēmējus vai pilsonisko sabiedrību, un nodokļu speciālistiem. |
(8) |
Būtu jāizstrādā noteikumi par platformas locekļiem pieejamās informācijas izpaušanu. |
(9) |
Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6), |
IR NOLĒMUMUSI ŠĀDI.
1. pants
Priekšmets
Ar šo izveido ekspertu grupu, ko sauc par “platformu labas nodokļu pārvaldības, agresīvas nodokļu plānošanas un nodokļu dubultas uzlikšanas jautājumos”, turpmāk “platforma”.
2. pants
Uzdevumi
Platformas uzdevumi ir šādi:
a) |
veicināt uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un valstu nodokļu iestāžu ekspertu apspriedes par jautājumiem saistībā ar labu pārvaldību nodokļu lietās, nodokļu agresīvu plānošanu un nodokļu dubulto uzlikšanu. Jēdziens “laba pārvaldība nodokļu lietās” aptver pārredzamību, informācijas apmaiņu un nodokļu taisnīgu konkurenci; |
b) |
sniegt Komisijai informāciju, kas ir būtiska, lai noteiktu prioritātes šajās jomās un izvēlētos piemērotus līdzekļus un instrumentus atbilstošo panākumu gūšanai; |
c) |
sekmēt iepriekš minēto Komisijas ieteikumu labāko iespējamo piemērošanu un īstenošanu, apzinot tehniskus un praktiskus jautājumus, kas varētu būt svarīgi šajā jomā, kā arī iespējamos risinājumus; |
d) |
sniegt Komisijai informāciju, kas ir būtiska, lai sagatavotu Komisijas ziņojumu par to, kā tiek piemērots tās ieteikums attiecībā uz nodokļu agresīvu plānošanu un ieteikums attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir mudināt trešās valstis piemērot labas pārvaldības obligātos standartus nodokļu lietās; |
e) |
apspriest nodokļu iestāžu, kā arī uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un nodokļu speciālistu sniegtās praktiskās atziņas un izvērtēt iespējamos risinājumus, lai efektīvāk risinātu pašreizējās ar nodokļu dubulto uzlikšanu saistītās problēmas, kas traucē iekšējā tirgus raitu darbību. |
3. pants
Apspriešanās
Komisija drīkst apspriest ar platformu jebkuru jautājumu, kas attiecas uz labu pārvaldību nodokļu lietās, nodokļu agresīvu plānošanu un nodokļu dubulto uzlikšanu.
4. pants
Dalībnieki un to iecelšana
1. Platformā ir ne vairāk kā 45 locekļi.
2. Platformas locekļi ir
a) |
nodokļu iestādes no dalībvalstīm; |
b) |
ne vairāk kā piecpadsmit organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, pilsonisko sabiedrību un nodokļu speciālistus. |
3. Katras dalībvalsts nodokļu iestādes vienu pārstāvi izraugās no to ierēdņu vidus, kuri risina ar nodokļu uzlikšanu pārrobežu mērogā saistītos jautājumus un galvenokārt pievēršas agresīvas nodokļu plānošanas apkarošanai.
4. Pēc uzaicinājuma iesniegt pieteikumus Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD ģenerāldirektors ieceļ 2. punkta b) apakšpunktā minētās organizācijas, kuras ir kompetentas 2. pantā minētajās jomās un ir atsaukušās uz uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.
5. Atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, organizācijas izvirza vienu pārstāvi un vienu vietnieku, kas aizstāj pārstāvi viņa prombūtnes vai slimības laikā. Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD ģenerāldirektors drīkst noraidīt organizācijas izvirzīto pārstāvi vai vietnieku, ja viņš vai viņa neatbilst uzaicinājuma prasībām. Šādos gadījumos attiecīgajai organizācijai lūdz izvirzīt citu pārstāvi vai citu vietnieku.
6. Vietniekus izvirza ar tādiem pašiem nosacījumiem kā locekļus; vietnieki automātiski aizstāj locekļus to prombūtnes vai slimības laikā.
7. Organizācijas tiek ieceltas uz trim gadiem, ja vien tās atbilstoši 9. punktam netiek aizstātas vai izslēgtas. Organizāciju pilnvaras var tikt atjauninātas pēc tam, kad tās ir atsaukušās jaunam uzaicinājumam iesniegt pieteikumus.
8. Organizācijas, kuras uzskata par atbilstīgām, bet kuras nav ieceltas, drīkst iekļaut rezerves sarakstā, kas saglabājams trīs gadus un ko Komisija izmanto, ieceļot aizstājējus.
9. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās organizācijas vai to pārstāvjus līdz to pilnvaru beigām drīkst aizstāt vai izslēgt šādos gadījumos:
a) |
ja organizācija vai tās pārstāvis vairs nespēj sniegt efektīvu ieguldījumu platformas apspriedēs; |
b) |
ja organizācija vai tās pārstāvis neatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. panta prasībām; |
c) |
ja organizācija vai tās pārstāvis atkāpjas; |
d) |
ja tas ir vēlams, lai saglabātu attiecīgo kompetences jomu un interešu jomu līdzsvarotu pārstāvību. |
Pirmajā apakšpunktā minētajās situācijās Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD ģenerāldirektors vajadzības gadījumā drīkst iecelt aizstājēju organizāciju, kas iekļauta 8. punktā minētajā rezerves sarakstā, vai lūgt organizāciju izvirzīt citu pārstāvi vai citu vietnieku.
10. Iecelto organizāciju un to pārstāvju nosaukumus un vārdus publicē Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā, turpmāk “reģistrs”, kā arī īpaši šim nolūkam paredzētā tīmekļa vietnē.
11. Personas datus vāc, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.
5. pants
Darbība
1. Platformu vada Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD ģenerāldirektors vai viņa pārstāvis.
2. Vienojoties ar priekšsēdētāju, platforma var izveidot apakšgrupas, lai izskatītu īpašus jautājumus, balstoties uz platformas noteikto darba uzdevumu. Tiklīdz šādu apakšgrupu uzdevums ir izpildīts, tās likvidē.
3. Priekšsēdētājs drīkst īpašā kārtā lūgt piedalīties platformas vai apakšgrupas darbā ekspertus, kuri ir kompetenti kādā konkrētā darba kārtības jautājumā. Turklāt priekšsēdētājs drīkst piešķirt novērotāja statusu personām vai organizācijām, kā noteikts 8. panta 3. punktā horizontālajos noteikumos par ekspertu grupām (7), kā arī kandidātvalstīm. Par novērotājiem drīkst uzaicināt jo īpaši pārstāvjus no pievienošanās valstīm un starptautiskām organizācijām.
4. Uz locekļiem un viņu pārstāvjiem, kā arī pieaicinātajiem ekspertiem un novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas saistības, kas paredzētas Līgumos un citos attiecīgajos Savienības noteikumos, kā arī noteikumos, kas attiecas uz ES klasificētās informācijas aizsardzību un ir izklāstīti Komisijas reglamenta pielikumā (8). Ja tie neievēro šīs saistības, Komisija var veikt visus nepieciešamos pasākumus.
5. Platformas un tās apakšgrupu sanāksmes parasti notiek Komisijas telpās. Komisija nodrošina sekretariāta pakalpojumus. Platformas un tās apakšgrupu sanāksmēs drīkst iesaistīties un piedalīties citi Komisijas dienesti, kas ir ieinteresēti procedūrās.
6. Platforma pieņem reglamentu, pamatojoties uz ekspertu grupu standarta reglamentu.
7. Komisija publicē visus atbilstošos dokumentus par platformas veiktajām darbībām (piemēram, darba kārtības, protokolus un dalībnieku iesniegumus), iekļaujot to reģistrā vai izmantojot saiti no reģistra uz īpaši šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietni. Dokumentu nepublicē, ja tā nodošana atklātībai varētu kaitēt sabiedrības vai privāto interešu aizsardzībai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā (9).
6. pants
Sanāksmju izdevumi
1. Platformas darbībās iesaistītajiem dalībniekiem netiek maksāta atlīdzība par viņu sniegtajiem pakalpojumiem.
2. Saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem Komisija atlīdzina ceļa izdevumus un vajadzības gadījumā uzturēšanās izdevumus, kas rodas platformas darbā iesaistītajiem dalībniekiem.
3. Šos izdevumus atlīdzina pieejamo apropriāciju robežās, kuras piešķir saskaņā ar ikgadējo resursu piešķiršanas procedūru.
7. pants
Piemērojamība
Šo lēmumu piemēro trīs gadus.
Briselē, 2013. gada 23. aprīlī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Algirdas ŠEMETA
(1) COM(2012) 722.
(2) C(2012) 8806 final.
(3) C(2012) 8805 final.
(4) P7_TA(2012)0030.
(5) COM(2011) 712 galīgā redakcija.
(6) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
(7) Priekšsēdētāja Paziņojums Komisijai “Framework for Commission Expert Groups: horizontal rules and public register”, C(2010) 7649 galīgā redakcija.
(8) OV L 308, 8.12.2000., 26. lpp.
(9) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. Šādi izņēmumi tiek paredzēti, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, militārās lietas, starptautiskās attiecības, finanšu, monetāro jautājumu un ekonomikas politiku, personas privāto dzīvi un neaizskaramību, komercintereses, tiesvedību un juridiskās konsultācijas, inspekcijas/izmeklēšanas/revīzijas darbības un iestāžu lēmumu pieņemšanas procesu.
V Atzinumi
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
Eiropas Komisija
26.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 120/20 |
UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS – EAC/S03/13
Sagatavošanas darbība “Eiropas partnerība sporta jomā”
(Atklāts uzaicinājums)
2013/C 120/08
1. Mērķi un apraksts
Šis uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir paredzēts, lai īstenotu sagatavošanas darbību “Eiropas partnerība sporta jomā” saskaņā ar Komisijas Lēmumu, ar ko pieņem 2013. gada darba programmu par piešķīrumiem un līgumiem sagatavošanas darbībai “Eiropas partnerība sporta jomā” un ikgadējiem īpašiem pasākumiem.
Šīs sagatavošanas darbības galvenais mērķis ir sagatavot turpmākus ES mēroga pasākumus, konkrēti šajā jomā ierosinātās ES Izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas (nodaļas par sportu) ietvaros (2014.–2020.) (“ERASMUS visiem”), pamatojoties uz prioritātēm, kas noteiktas 2007. gada Baltajā grāmatā par sportu un 2011. gada paziņojumā “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā”.
Šajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus atbalstīs transnacionālus projektus, kurus iesniedz publiskas struktūras un bezpeļņas organizācijas, lai noteiktu un pārbaudītu piemērotus tīklus un labāko praksi sporta jomā šādos virzienos:
1) |
nostiprināt labu pārvaldību un duālas karjeras sportā, atbalstot brīvprātīgo, treneru, vadītāju un bezpeļņas sporta organizāciju darbinieku mobilitāti; |
2) |
aizsargāt sportistus, jo īpaši jaunākos, no veselības un drošības apdraudējumiem, uzlabojot treniņu un sacensību apstākļus; |
3) |
veicināt Eiropas tradicionālos sporta veidus un spēles. |
Par šīs darbības īstenošanu un pārvaldību atbild Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta Sporta nodaļa.
2. Atbilstības kritēriji
2.1. Pretendenti
Šādi pretendenti ir tiesīgi iesniegt pieteikumus:
— |
valsts struktūras, |
— |
bezpeļņas organizācijas. |
Pretendentiem ir jāatbilst šādām prasībām:
— |
pretendentam ir juridiskais statuss, |
— |
galvenais birojs ir reģistrēts vienā no ES dalībvalstīm. |
Šajā konkursā fiziskas personas nav tiesīgas iesniegt priekšlikumus.
2.2. Priekšlikumi
Lai varētu pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, priekšlikumiem ir jāatbilst šādām prasībām:
— |
tie jāiesniedz, izmantojot oficiālo pieteikuma veidlapu atbilstoši tās prasībām, kas pilnībā aizpildīta un parakstīta, |
— |
tie jāsaņem pirms šajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus norādītā termiņa beigām, |
— |
tie ir par darbībām, kuras pilnībā īsteno Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī |
— |
tajos iekļauts starptautisks sadarbības tīkls ar partneriem no vismaz piecām (5) ES dalībvalstīm. |
3. Projekta budžets un darbības ilgums
Budžets, kas pozīcijā “Sagatavošanas darbība Eiropas partnerība sporta jomā” (15.05.20.) ir paredzēts šim uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, ir EUR 2 650 000.
Paredzēts ES līdzfinansējums maksimāli 80 % apmērā no kopējām attiecināmām izmaksām. Pretendents nodrošina savu finansējumu, kas atbilst vismaz 20 % no kopējām attiecināmām izmaksām. Pieteikumi ar trešās puses papildu privātu finansējumu tiek veicināti un saņems papildu punktus. Ja projekti ietver noteiktu trešās puses privāta finansējuma procentuālu daļu, ES līdzfinansējumu samazina par tādu pašu procentuālo daļu.
Personāla izmaksas nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Ieguldījumi natūrā nevar veidot līdzfinansējumu. Atkarībā no iesniegto projektu skaita un kvalitātes Komisija patur tiesības nepiešķirt visu pieejamo finansējumu.
Projekti jāsāk laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. martam un jāpabeidz ne vēlāk kā 2015. gada 30. jūnijā.
Sedz tās izmaksas, kas radušās projekta darbības laikā, kurš precizēts līgumā.
4. Pieteikumu iesniegšanas termiņš
Pieteikumi jānosūta vēlākais 2013. gada 19. jūlijā (pasta zīmogs) uz šādu adresi:
European Commission |
Directorate-General for Education and Culture — Unit D2 (Sport) |
J-70, 03/178 |
1049 Bruxelles/Brussel |
BELGIQUE/BELGIË |
5. Papildu informācija
Cita informācija, kas saistīta ar šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, tostarp pieteikuma veidlapa un programmas ceļvedis, kurā sniegtas tehniskās un administratīvās specifikācijas, ir atrodama šajā tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/sport/preparatory_actions/doc1009_en.htm
Pieteikumiem jāievēro visa iepriekšminētā informācija, un tos iesniedz, izmantojot norādītās veidlapas.
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
Eiropas Komisija
26.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 120/22 |
Komisijas paziņojums, kas publicēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu lietā AT.39740 – Google
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2013/C 120/09
1. IEVADS
1. |
Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa pārkāpuma izbeigšanu, un attiecīgie uzņēmumi piedāvā uzņemties saistības, lai atbilstu prasībām, kuras tiem paudusi Komisija savā sākotnējā vērtējumā, Komisija saskaņā ar 9. pantu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (Regula (EK) Nr. 1/2003) (1), var ar lēmumu atzīt šo saistību saistošo spēku attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šādu lēmumu var pieņemt uz noteiktu laiku, un tajā secina, ka Komisijas rīcībai vairs nav pamata. Atbilstīgi minētās regulas 27. panta 4. punktam Komisija publicē īsu lietas kopsavilkumu un saistību galveno saturu. Ieinteresētās personas var iesniegt savus apsvērumus termiņā, ko noteikusi Komisija. |
2. LIETAS KOPSAVILKUMS
2. |
Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punktu 2013. gada 13. martā pieņēma sākotnējo vērtējumu, kas adresēts Google Inc. (“Google”). |
3. |
Sākotnējā vērtējumā Komisija pauda viedokli, ka Google izmanto turpmāk norādītās uzņēmējdarbības prakses, kas varētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 102. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpums.
|
3. PIEDĀVĀTO SAISTĪBU GALVENAIS SATURS
4. |
Google nepiekrīt, ka tas būtu veicis kādu no iepriekš minētajām uzņēmējdarbības praksēm, un nepiekrīt juridiskajai analīzei Komisijas sākotnējā vērtējumā. Tas tomēr piedāvāja uzņemties saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu, lai attiecībā uz iepriekš minētajām uzņēmējdarbības praksēm novērstu Komisijas sākotnējās bažas par konkurenci. |
5. |
Saistību galvenie elementi ir šādi. |
6. |
Attiecībā uz pirmo uzņēmējdarbības praksi Google marķēs tās saites uz Google vertikālās tīmekļa meklēšanas pakalpojumiem, kurām piemēro izdevīgāku izkārtojumu Google horizontālās tīmekļa meklēšanas rezultātos. Ar marķējumu lietotājus informē, ka saites uz Google vertikālās tīmekļa meklēšanas pakalpojumiem ir pievienojis Google, lai nodrošinātu piekļuvi tā vertikālās tīmekļa meklēšanas pakalpojumiem, un tādējādi lietotāji nevarētu sajaukt saites uz Google vertikālās tīmekļa meklēšanas pakalpojumiem ar saitēm uz citiem horizontālās tīmekļa meklēšanas rezultātiem. Attiecīgajā gadījumā ar marķējumu lietotājus arī informē, kur Google horizontālās tīmekļa meklēšanas rezultātos viņi var atrast saites uz alternatīviem vertikālās tīmekļa meklēšanas pakalpojumiem. |
7. |
Attiecīgajā gadījumā Google arī īpaši nošķirs saites uz Google vertikālās tīmekļa meklēšanas pakalpojumiem no citiem horizontālās tīmekļa meklēšanas rezultātiem, lai pievērstu lietotāju uzmanību to atšķirīgajam raksturam. |
8. |
Visbeidzot, ja Google horizontālās tīmekļa meklēšanas rezultātos atspoguļo saites uz Google vertikālās tīmekļa meklēšanas pakalpojumu (kā aprakstīts iepriekš 6. punktā), kas satur meklēšanas reklāmu vai līdzīgas komerciālas saites vairāk nekā 5 % gadījumu, vertikālās tīmekļa meklēšanas pakalpojumu izmantojot EEZ lietotājiem, Google horizontālās tīmekļa meklēšanas rezultātu lapā atspoguļos saites uz trīs konkurējošiem vertikālās tīmekļa meklēšanas pakalpojumiem. Google lietotājiem skaidri norādīs uz trīs konkurējošo saišu klātbūtni. Minētos trīs konkurējošos vertikālās tīmekļa meklēšanas pakalpojumus Google atlasīs, pamatojoties uz mehānismiem, kas nodrošina to atbilstību meklēšanas vaicājumam. |
9. |
Attiecībā uz otro uzņēmējdarbības praksi Google piedāvās trešo personu tīmekļa vietnēm iespēju tīmeklī atteikt, ka Google vertikālās tīmekļa meklēšanas pakalpojumos tiek izmantots saturs, kas iegūts no attiecīgajām tīmekļa vietnēm. Pēc atteikuma paziņojuma saņemšanas Google pārtrauks atspoguļot konkrēto saturu Google vertikālās tīmekļa meklēšanas pakalpojumos. Atteikums nekādi neietekmēs trešo personu tīmekļa vietnes reitingu Google horizontālās tīmekļa meklēšanas rezultātos. |
10. |
Google arī piedāvās attiecīgajiem vertikālās tīmekļa meklēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas galvenokārt piedāvā produktu meklēšanu vai vietējās meklēšanas pakalpojumus, iespēju marķēt konkrētas informācijas kategorijas tādā veidā, lai Google neindeksētu vai neizmantotu šo informāciju. |
11. |
Visbeidzot, Google uzturēs esošos mehānismus, kas ļauj EEZ reģistrētajiem laikrakstu izdevējiem attiecībā uz katru tīmekļa lapu kontrolēt tīmekļa vietnes satura atspoguļošanu Google News. |
12. |
Saistības, kas izklāstītas 6. līdz 11. punktā, piemēros neatkarīgi no tā, vai Google vertikālās tīmekļa meklēšanas pakalpojums eksistē šobrīd vai arī to sāks piedāvāt laika posmā, uz kuru attiecas saistības. |
13. |
Attiecībā uz trešo uzņēmējdarbības praksi Google apņemas turpmāk neiekļaut līgumos ar publicētājiem nekādus noteikumus un neuzspiest nerakstītas saistības, kas saistībā ar EEZ lietotāju vaicājumiem de jure vai de facto liktu publicētājiem attiecībā uz tiešsaistes tīmekļa meklēšanas reklāmu izmantot tikai Google pakalpojumus. |
14. |
Attiecībā uz ceturto uzņēmējdarbības praksi Google pārtrauks noteikt rakstītas vai nerakstītas saistības (tostarp AdWords API noteikumos), kas liedz reklāmdevējiem pārnest un pārvaldīt meklēšanas reklāmas kampaņas starp Google AdWords un reklāmas pakalpojumiem, ko nepiedāvā Google. |
15. |
Saistības būs spēkā piecus gadus un trīs mēnešus no dienas, kad Google saņem oficiālu paziņojumu par Komisijas lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu. Google iecels arī pilnvaroto, kas uzraudzīs saistību ievērošanu. |
16. |
Piedāvātās saistības pilnībā ir publicētas angļu valodā Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/competition/index_en.html |
4. AICINĀJUMS IESNIEGT APSVĒRUMUS
17. |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punktu Komisija plāno pieņemt lēmumu, ar ko tā attiecībā uz Google padarītu par saistošām iepriekš apkopotās un internetā – Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē – publicētās saistības. |
18. |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus apsvērumus par saistībām. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šīs publikācijas datuma. Ieinteresētās trešās personas tiek aicinātas arī iesniegt savu piezīmju nekonfidenciālu versiju, kurā komercnoslēpumi un citas konfidenciālas vietas tekstā ir svītrotas un pēc vajadzības aizstātas ar nekonfidenciālu kopsavilkumu vai ar vārdiem “komercnoslēpumi” vai “konfidenciāli”. |
19. |
Atbildes un komentārus vēlams pamatot un minēt tajos attiecīgos faktus. Ja jūs konstatējat problēmu saistībā ar kādu ierosināto saistību daļu, lūdzam ierosināt iespējamo risinājumu. |
20. |
Piezīmes Komisijai ar atsauces numuru AT.39740 – Google var nosūtīt pa e-pastu (COMP-GOOGLE-CASES@ec.europa.eu), pa faksu (+32 22950128) vai pa pastu uz šādu adresi:
|
(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Nr. 2009. gada 1. decembra EK līguma 81. un 82. pants kļuva par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu. Šie divi noteikumu kopumi pēc būtības ir identiski. Šajā paziņojumā atsauces uz LESD 101. un 102. pantu vajadzības gadījumā jāsaprot kā atsauces uz EK līguma 81. un 82. pantu.
(2) Vertikālie tīmekļa meklēšanas pakalpojumi ir tīmekļa pakalpojumi, kas pēc to uzbūves aprobežojas ar iepriekš noteiktām, konkrētām informācijas kategorijām tīmeklī. Horizontālie tīmekļa meklēšanas pakalpojumi ir tīmekļa pakalpojumi, kas ļauj lietotājiem meklēt tīmeklī visu informāciju neatkarīgi no tās rakstura.
(3) Sākotnējā vērtējumā apstāklis, ka Google izmanto oriģinālo saturu no trešo personu tīmekļa vietnēm, netika skatīts intelektuālā īpašuma tiesību aktu kontekstā.
26.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 120/25 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta COMP/M.6888 – Otsuka/Mitsui/Claris)
Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2013/C 120/10
1. |
Komisija 2013. gada 18. aprīlī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. pantu (1), kuras rezultātā uzņēmums Otsuka Pharmaceutical Factory Inc. (“Otsuka”, Japāna), kas ir daļa no Otsuka grupas uzņēmumiem, kuri pieder Otsuka Holdings Co., Ltd. (Japāna), uzņēmums Mitsui & Co. Ltd (“Mitsui”, Japāna) un uzņēmums Claris Lifescience Limited (“Claris”, Indija) iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu kontroli pār uzņēmumam Claris 100 % apmērā piederošo meitasuzņēmumu Claris Otsuka Limited (“JV”, Indija), iegādājoties akcijas. |
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:
|
3. |
Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (3), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai. |
4. |
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību. Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6888 – Otsuka/Mitsui/Claris uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).
(2) “Nutriceitiķi” ir produktu līnija, kurā apvienots “uzturs” un “farmācijas produkti”.
(3) OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).
26.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 120/26 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta COMP/M.6886 – Lindéngruppen/FAM/Höganäs)
Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2013/C 120/11
1. |
Komisija 2013. gada 18. aprīlī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi Lindéngruppen AB (“Lindéngruppen”) un Foundation Asset Management Sweden AB (“FAM”) vēlas iegūt Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē kopīgu kontroli pār uzņēmumu Höganäs AB (“Höganäs”), izdarot publisku piedāvājumu. |
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:
|
3. |
Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai. |
4. |
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību. Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6886 – Lindéngruppen/FAM/Höganäs uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).
(2) OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).