16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/2

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 17. janvāra rīkojums (Vrhovno sodišče (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Jožef Grilc/Slovensko zavarovalno združenje GIZ

(Lieta C-541/11) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta otrā daļa - Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana - Direktīva 2000/26/EK - Kompensācijas iestādes - Valsts tiesā iesniegta kompensācijas prasība)

2013/C 79/02

Tiesvedības valoda — slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Jožef Grilc

Atbildētāja: Slovensko zavarovalno združenje GIZ

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vrhovno sodišče — Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. maija Direktīvas 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes Direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par transportlīdzekļu apdrošināšanu) (OV L 181, 65. lpp.), 6. panta 1. punkta pirmās daļas interpretācija — Jēdzieni “kompensācijas prasība” un “atbildīgais par kompensāciju” — Kompensācijas iestādes pasīva leģitimizācija

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. maija Direktīvas 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes Direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par transportlīdzekļu apdrošināšanu), 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, cietusī persona var prasīt kompensācijas iestādei kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem un, otrkārt, šī prasība obligāti vispirms ir jāiesniedz šai iestādei, neskarot cietušās personas iespēju pēc tam vajadzības gadījumā vērsties teritoriāli piekritīgajā tiesā šīs iestādes atteikuma apmierināt viņas prasību gadījumā.

(1) OV C 25, 28.1.2012.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/2

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 17. janvāra rīkojums — Annunziata Del Prete/Giorgio Armani SpA, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-261/12 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Sajaukšanas iespēja - Reputācija - Grafisks apzīmējums “AJ AMICI JUNIOR” - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “AJ ARMANI JEANS” un agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “ARMANI JUNIOR” īpašnieka iebildumi)

2013/C 79/03

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Annunziata Del Prete (pārstāvis — R. Bocchini, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Giorgio Armani SpA (pārstāvis — M. Rapisardi, advokāts) un Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — P. Bullock un F. Mattina)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2012. gada 27. marta spriedumu lietā T-420/10 Armani/ITSB, ar kuru tā ir atcēlusi ITSB Apelāciju otrās padomes 2010. gada 8. jūlija lēmumu lietā R 1360/2009-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Giorgio Armani SpA un Annunziata Del Prete k-dzi — Sajaukšanas iespēja — Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Annunziata Del Prete k-dze atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 227, 28.7.2012

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. oktobrī iesniedza Debreceni Munkaügyi Bíróság (Ungārija) — Sándor Nagy/Hajdú-Bihar Megyei Kormányhivatal

(Lieta C-488/12)

2013/C 79/04

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Debreceni Munkaügyi Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Sándor Nagy

Atbildētāja: Hajdú-Bihar Megyei Kormányhivatal

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 30. pants ir interpretējams tādējādi, ka tajā ir paredzēts garantēt iespēju vērsties tiesā tikai prettiesiskas un nepamatotas (unjustified) atlaišanas gadījumos?

2)	Vai [šī tiesību norma] nozīmē, ka, atlaižot no darba, darba devējam ir pienākums darbiniekam rakstiski paziņot atlaišanas iemeslus, jo pretējā gadījumā tā var izrādīties nepamatota (unjustified)?

3)	Vai iemeslu nepaziņošana jau pati par sevi padara pasākumu par prettiesisku vai arī darba devējs var norādīt iemeslus pēc tam — iespējamas darba strīda procedūras gaitā?

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. oktobrī iesniedza Debreceni Munkaügyi Bíróság (Ungārija) — Lajos Tiborné Böszörményi/Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal

(Lieta C-489/12)

2013/C 79/05

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Debreceni Munkaügyi Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Lajos Tiborné Böszörményi

Atbildētājs: Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 30. pants ir interpretējams tādējādi, ka tajā ir paredzēts garantēt iespēju vērsties tiesā tikai prettiesiskas un nepamatotas (unjustified) atlaišanas gadījumos?

2)	Vai [šī tiesību norma] nozīmē, ka, atlaižot no darba, darba devējam ir pienākums darbiniekam rakstiski paziņot atlaišanas iemeslus, jo pretējā gadījumā tā var izrādīties nepamatota (unjustified)?

3)	Vai iemeslu nepaziņošana jau pati par sevi padara pasākumu par prettiesisku vai arī darba devējs var norādīt iemeslus pēc tam — iespējamas darba strīda procedūras gaitā?

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. oktobrī iesniedza Debreceni Munkaügyi Bíróság (Ungārija) — Róbert Gálóczhi-Tömösváry/Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal

(Lieta C-490/12)

2013/C 79/06

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Debreceni Munkaügyi Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Róbert Gálóczhi-Tömösváry

Atbildētājs: Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 30. pants ir interpretējams tādējādi, ka tajā ir paredzēts garantēt iespēju vērsties tiesā tikai prettiesiskas un nepamatotas (unjustified) atlaišanas gadījumos?

2)	Vai [šī tiesību norma] nozīmē, ka, atlaižot no darba, darba devējam ir pienākums darbiniekam rakstiski paziņot atlaišanas iemeslus, jo pretējā gadījumā tā var izrādīties nepamatota (unjustified)?

3)	Vai iemeslu nepaziņošana jau pati par sevi padara pasākumu par prettiesisku vai arī darba devējs var norādīt iemeslus pēc tam — iespējamas darba strīda procedūras gaitā?

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/4

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. oktobrī iesniedza Debreceni Munkaügyi Bíróság (Ungārija) — Magdolna Margit Szabadosné Bay/Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal

(Lieta C-491/12)

2013/C 79/07

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Debreceni Munkaügyi Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Magdolna Margit Szabadosné Bay

Atbildētājs: Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 30. pants ir interpretējams tādējādi, ka tajā ir paredzēts garantēt iespēju vērsties tiesā tikai prettiesiskas un nepamatotas (unjustified) atlaišanas gadījumos?

2)	Vai [šī tiesību norma] nozīmē, ka, atlaižot no darba, darba devējam ir pienākums darbiniekam rakstiski paziņot atlaišanas iemeslus, jo pretējā gadījumā tā var izrādīties nepamatota (unjustified)?

3)	Vai iemeslu nepaziņošana jau pati par sevi padara pasākumu par prettiesisku vai arī darba devējs var norādīt iemeslus pēc tam — iespējamas darba strīda procedūras gaitā?

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/4

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 20. novembrī iesniedza Debreceni Munkaügyi Bíróság (Ungārija) — Józsefné Ványai/Nagyrábé Község Polgármesteri Hivatal

(Lieta C-526/12)

2013/C 79/08

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Debreceni Munkaügyi Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Józsefné Ványai

Atbildētāja: Nagyrábé Község Polgármesteri Hivatal

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 30. pants ir interpretējams tādējādi, ka tajā ir paredzēts garantēt iespēju vērsties tiesā tikai prettiesiskas un nepamatotas (unjustified) atlaišanas gadījumos?

2)	Vai [šī tiesību norma] nozīmē, ka, atlaižot no darba, darba devējam ir pienākums darbiniekam rakstiski paziņot atlaišanas iemeslus, jo pretējā gadījumā tā var izrādīties nepamatota (unjustified)?

3)	Vai iemeslu nepaziņošana jau pati par sevi padara pasākumu par prettiesisku vai arī darba devējs var norādīt iemeslus pēc tam — iespējamas darba strīda procedūras gaitā?

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 7. decembrī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) — Centro Hospitalar de Setúbal, EPE, Serviço de Utilização Comum dos Hospitais (SUCH)/Eurest Portugal — Sociedade Europeia de Restaurantes Lda

(Lieta C-574/12)

2013/C 79/09

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Centro Hospitalar de Setúbal, EPE, Serviço de Utilização Comum dos Hospitais (SUCH)

Atbildētāja: Eurest Portugal — Sociedade Europeia de Restaurantes Lda

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Kopienas tiesību doktrīnu iekšējo (in-house) iepirkumu jomā ir saderīgs tas, ka publiskā slimnīca, nepiemērojot attiecīgajā likumā par publisko iepirkumu paredzēto procedūru, piešķir bezpeļņas organizācijai, ar kuru tai ir partnerība un kuras mērķis ir publisko pakalpojumu sniegšana veselības jomā, lai paaugstinātu savu partneru lietderīgumu un efektivitāti, tiesības noslēgt pakalpojumu līgumu par pārtikas piegādi tās kompetencē esošajām slimnīcām, tādējādi nododot šai organizācijai atbildību par saviem pienākumiem šajā jomā — ja atbilstoši minētās organizācijas statūtiem, tās partneri var būt ne vien publiskā, bet arī sociālā sektora iestādes, un ja līguma noslēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī 23 no visiem tās 88 partneriem bija sociālajā sektorā ietilpstošās nevalstiskās bezpeļņas organizācijas (IPSS), tostarp dažas no tām labdarības organizācijas?

Vai var uzskatīt, ka līguma slēgšanas tiesību saņēmēja iestāde lēmumu pieņemšanas jomā ir pakļauta saviem publiskajiem partneriem tādā veidā, ka tie individuāli vai kopīgi īsteno tādu pašu kontroli, kādu tie īsteno attiecībā uz saviem dienestiem, ja atbilstoši tās statūtiem līguma slēgšanas tiesību saņēmējai iestādei ir jānodrošina, ka tās balsstiesību vairākums pieder tās partneriem, kuri ir tās dalībnieki un ir pakļauti par veselības aizsardzību atbildīgā valsts valdības locekļa pilnvarām vadības, uzraudzības un vadlīniju noteikšanas jomā, un ja vairākumu no tās valdes sastāva arī veido publiskie partneri?

Vai Kopienas tiesību doktrīnas par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iekšēju (in-house) piešķiršanu kontekstā var uzskatīt, ka ir izpildīta prasība par “tādu pašu kontroli”, ja līguma slēgšanas tiesību saņēmēja iestāde atbilstoši tās statūtiem ir pakļauta par veselības aizsardzību atbildīgā valsts valdības locekļa vadlīniju noteikšanas pilnvarām, kuram ir jāieceļ valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, jāapstiprina pilnsapulces lēmumi par aizņēmumiem, kuru apjoms veido neto parādu, kas sasniedz vai pārsniedz 75 % no iepriekšējā pārskata gadā fiksētā pašu kapitāla, jāapstiprina lēmumi par statūtu grozījumiem, jāapstiprina pilnsapulces lēmumi par līguma slēgšanas tiesību saņēmējas iestādes likvidāciju un jānosaka, kā tiek sadalīti tās aktīvi likvidācijas gadījumā?

Vai fakts, ka līguma slēgšanas tiesību saņēmējas, kas ir ļoti apjomīga un komplicēta organizācija, kas darbojas visā Portugāles teritorijā, partneru vairākums ir Serviço Nacional de Saúde dienesti un iestādes, tostarp lielākās valsts slimnīcas, tas, ka tās apgrozījums ir EUR 90 miljoni, komercdarbība aptver daudzveidīgas un komplicētas darbības jomas un tai ir ļoti iespaidīgi darbības rādītāji, vairāk nekā 3 300 darbinieki un tai ir līdzdalība divās uzņēmumu grupās un divās komercsabiedrībās — vai tas nozīmē, ka attiecības starp to un tās publiskajiem partneriem var kvalificēt kā vienīgi iekšējās vai in-house attiecības?

Vai fakts, ka līguma slēgšanas tiesību saņēmēja iestāde atbilstoši tās statūtiem var sniegt pakalpojumus uz konkurences pamata publiskām iestādēm, kas nav partneri, vai privātām, valsts vai ārvalstu, iestādēm, ja: (1) tas nerada nekādu kaitējumu tās partneriem un ir izdevīgi šiem partneriem un līguma slēgšanas tiesību saņēmējai gan no ekonomiskā viedokļa, gan no paplašināšanās vai tehnoloģiskā snieguma viedokļa, un ja: (2) šo pakalpojumu sniegšana neveido tādu faktūrrēķinu apjomu, kas pārsniedz 20 % no tās iepriekšējā pārskata gadā fiksētā kopējā gada apgrozījuma — vai tas nozīmē, ka var uzskatīt, ka ir izpildīta prasība attiecībā uz līguma noslēgšanas tiesību iekšēju (in-house) piešķiršanu, it īpaši prasība attiecībā uz CCP (1) 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto “būtisko darbības mērķi”?

Gadījumā, ja atbilde uz kādu no iepriekš minētajiem jautājumiem pati par sevi nav pietiekama, lai konstatētu, vai ir vai nav izpildītas CCP 5. panta 2. punktā paredzētās prasības, vai Kopienu tiesību doktrīnas par publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību iekšēju (in-house) piešķiršanu kontekstā, visaptveroši izvērtējot minētās atbildes kopumā, var secināt, ka pastāv šis līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas veids?

(1) Publisko iepirkumu kodekss

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 14. decembrī iesniedza Arbeidshof te Antwerpen (Beļģija) — Lyreco Belgium NV/Sophie Rogiers

(Lieta C-588/12)

2013/C 79/11

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Arbeidshof te Antwerpen

Lietas dalībnieces pamata procesā

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lyreco Belgium NV

Atbildētāja apelācijas tiesvedībā: Sophie Rogiers

Prejudiciālie jautājumi

Vai 1995. gada 14. decembra starp vispārējām starpprofesionālajām organizācijām UNICE, CEEP un EAK noslēgtā Pamatnolīguma par bērna kopšanas atvaļinājumu, kas iekļauts Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīvas 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu pielikumā, 1. un 2. noteikuma 4. punkts nepieļauj, ka aizsargājošā kompensācija, kas maksājama darba ņēmējam, kuru ar darba devēju saistījis par pilnu darba laiku noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku un kura darba līgumu šis darba devējs vienpusēji uzteicis, nepastāvot būtiskam un pietiekamam iemeslam, samazinātā darba laika posmā 20 % vai attiecīgi 50 % bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanas dēļ tiek aprēķināta, pamatojoties uz šajā darba laika samazinājuma posmā maksājamo algu, lai gan tas pats darba ņēmējs būtu varējis prasīt aizsargājošo kompensāciju algas par pilnu darba laiku apmērā, ja viņš savu darba laiku būtu samazinājis pilnā apmērā?

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 18. decembrī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Madrid (Spānija) — Compañía Europea de Viajeros de España S.A./Tribunal Económico Administrativo Regional de Madrid (Ministerio de Economía y Hacienda)

(Lieta C-592/12)

2013/C 79/12

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Madrid

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Compañía Europea de Viajeros de España S.A.

Atbildētāja: Tribunal Económico Administrativo Regional de Madrid (Ministerio de Economía y Hacienda)

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (1) 3. panta 2. punkts un konkrēti nosacījums par noteikta nodokļa “īpašu nolūku”,

a)	jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek prasīts, lai izvirzītais mērķis nebūtu sasniedzams ar kādu citu saskaņotu nodokli?

jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja nodoklis ir ieviests vienlaicīgi ar kādu kompetenču nodošanu autonomajām kopienām, kurām savukārt tiek atdoti no nodokļa iekasēšanas gūtie ieņēmumi, lai daļēji segtu nodoto kompetenču dēļ radušās izmaksas, un nodokļa likmes katras autonomās kopienas teritorijā var tikt noteiktas dažādā apmērā, šā nodokļa mērķis ir tikai un vienīgi budžetārs?

Vai gadījumā, ja uz iepriekšējo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši, jēdziens “īpašs nolūks” jāinterpretē tādējādi, ka tam ir jābūt vienam vienīgam mērķim vai arī, gluži pretēji, ir pieļaujams, ka ir vairāki atšķirīgi mērķi, kuru vidū ir arī tikai un vienīgi budžetārs mērķis gūt finansējumu noteiktām kompetencēm?

Cik būtiskam gadījumā, ja uz iepriekšējo jautājumu tiek atbildēts, ka ir pieļauta dažādu mērķu sasniegšana, ir jābūt konkrētajam mērķim Direktīvas 92/12 3. panta 2. punkta izpratnē, lai tiktu izpildīts nosacījums, ka nodoklim ir jāatbilst “īpašam nolūkam” Tiesas judikatūras atzītajā izpratnē un kādi būtu kritēriji, pēc kuriem pamatmērķi var nošķirt no pakārtotā mērķa?

Vai Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību 3. panta 2. punkts un konkrēti nosacījums par atbilstību taksācijas noteikumiem par akcīzes nodokļa un PVN iekasējamību

aizliedz netiešu nesaskaņotu nodokli kā, piemēram, IVMDH, kas ir iekasējams brīdī, kad degviela mazumtirdzniecībā tiek pārdota galapatērētājam, atšķirībā no saskaņotā nodokļa — nodokļa par naftas produktiem [Impuesto sobre Hidrocarburos] — kurš ir iekasējams, kad preces tiek izvestas no pēdējās akcīzes preču noliktavas, vai kurš, lai gan arī ir iekasējams brīdī, kad notiek pēdējā pārdošana mazumtirdzniecībā, ir maksājams katrā ražošanas un izplatīšanas posmā pievienotās vērtības nodoklī, jo tiek uzskatīts, ka tas neatbilst, izsakoties kā spriedumā lietā EKW un Wein & Co (2) (47. punkts), vienas vai otras šīs taksācijas metodes “vispārīgajai sistēmai”, kāda tā ir noteikta Kopienu tiesībās?

gadījumā, ja uz iepriekšējo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši, ir jāinterpretē tādējādi, ka minētais atbilstības nosacījums ir izpildīts arī bez vajadzības, lai to starpā būtu atbilstība iekasējamības ziņā, jau tāpēc vien, ka netiešais nesaskaņotais nodoklis, šajā gadījumā IVMDH, neietekmē — proti, nedz aizkavē, nedz apgrūtina — akcīzes nodokļu vai PVN iekasēšanas normālu gaitu?

(1) OV L 76, 1. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 9. nod., 1. sēj., 179. lpp.

(2) 2000. gada 9. marta spriedums lietā C-437/97 (Recueil, I-1157. lpp.).

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 19. decembrī iesniedza Verfassungsgerichtshof (Austrija) — Kärntner Landesregierung u.c.

(Lieta C-594/12)

2013/C 79/13

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verfassungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Kärntner Landesregierung, Michael Seitlinger, Christof Tschohl, Andreas Krisch, Albert Steinhauser, Jana Herwig, Sigrid Maurer, Erich Schweighofer, Hannes Tretter, Scheucher Rechtsanwalt GmbH, Maria Wittmann-Tiwald, Philipp Schmuck, Stefan Prochaska

Atbildētāja: Bundesregierung

Prejudiciālie jautājumi

1) Par Savienības iestāžu rīcības spēkā esamību:

Vai Direktīvas 2006/24/EK (1) 3.-9. pants ir saderīgs ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. pantu?

2) Par Līgumu interpretāciju:

2.1.

Vai paskaidrojumu par Hartas 8. pantu izpratnē, kuri atbilstoši Hartas 52. panta 7. punktam izstrādāti, lai sniegtu norādes Hartas interpretācijai, un kuri Verfassungsgerichtshof pienācīgi jāievēro, Direktīva 95/46/EK (2) un Regula (EK) Nr. 45/2001 (3), izvērtējot tiesību aizskāruma pieļaujamību, ir jāņem vērā vienādā mērā ar Hartas 8. panta 2. punktā un 52. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem?

2.2.	Kāda saistība pastāv starp Hartas 52. panta 3. punkta pēdējā teikumā norādītajām “Savienības tiesībām” un direktīvām tiesību uz datu aizsardzību jomā?

2.3.	Vai Hartas 8. panta interpretācijā, ņemot vērā, ka Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001 ir ietverti Hartā paredzēto pamattiesību uz datu aizsardzību īstenošanas nosacījumi un ierobežojumi, ir jāņem vērā grozījumi, kas izriet no vēlāk pieņemtiem sekundāro tiesību aktiem?

2.4.	Vai, ņemot vērā Hartas 52. panta 4. punktu, augstāka aizsardzības līmeņa nodrošināšanas princips Hartas 53. pantā nozīmē, ka Hartā noteiktās robežas attiecībā uz pieļaujamiem ierobežojumiem sekundāro tiesību aktos ir jāsašaurina?

2.5.

Vai attiecībā uz Hartas 52. panta 3. punktu, preambulas 5. apsvērumu un paskaidrojumu par Hartas 7. pantu, saskaņā ar kuriem tajā garantētās tiesības atbilst ECPAK 8. pantā paredzētajām tiesībām, no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras par ECPAK 8. pantu var secināt Hartas 8. panta interpretācijas aspektus, kas ietekmē minētā panta interpretāciju?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK; OV L 105, 54. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti; OV L 281, 31. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti; OV L 8, 1. lpp.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/8

Prasība, kas celta 2012. gada 20. decembrī — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-598/12)

2013/C 79/14

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Hetsch, O. Beynet un K. Herrmann)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (1) 2. panta 1. punktu, 22., 32. un 33. pantu, 3. panta 7., 8.. un 13. punktu, 6. panta 1. un 3. punktu, 9. pantu, kā arī 13., 14., 17. un 23. pantu, 10. un 11. pantu, 16. panta 1. un 2. punktu, 26. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un d) apakšpunkta trešo un ceturto teikumu, 29. pantu, 38. panta 1.–4. punktu, 39. panta 1.–4. punktu, 40. panta 1.–3. punktu un 5.–7. punktu, kā arī I pielikuma 1. un 2. punktu, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Polijas Republika nav izpildījusi tai šīs direktīvas 49. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	atbilstoši LESD 260. panta 3. punktam piespriest Polijas Republikai par pienākuma paziņot Direktīvas 2009/72/EK transponēšanas pasākumus neizpildi samaksāt kavējuma naudu EUR 84 378,24 apmērā par katru dienu, sākot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2009/72/EK transponēšanai beidzās 2011. gada 3. martā.

(1) OV L 211, 55. lpp.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 10. janvārī iesniedza Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) — Gena Ivanova Cholakova/Osmo rayonno upravlenie pri Stolichna direktsiya na vatreshnite raboti

(Lieta C-14/13)

2013/C 79/16

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia grad

Lietas dalībnieki pamatprocesā

Prasītāja: Gena Ivanova Cholakova

Atbildētāja: Osmo rayonno upravlenie pri Stolichna direktsiya na vatreshnite raboti

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. pants, to lasot kopā ar šā paša līguma 67. un 72. pantu un ņemot vērā pastāvošos Savienības pilsoņu brīvas pārvietošanās dalībvalstu teritorijā ierobežojumus, kas pieļaujami saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāda pamatlietā aplūkotā dalībvalsts tiesību norma kā Zakon za ministerstvoto na vatreshnite raboti (Likums par Iekšlietu ministriju) 63. panta 1. punkta 5. apakšpunkts, saskaņā ar kuru policijas iestādes ir tiesīgas izdot rīkojumu par dalībvalsts pilsoņa aizturēšanu līdz 24 stundām, lai, pamatojoties uz kontroli, kura nenorāda uz šajā dalībvalstī likumā paredzētu gadījumu, kurā policijas iestāde identitātes pārbaudes nolūkā veic kontroli un noteikti nav arī pamatota ar noziedzīga nodarījuma, administratīva pārkāpuma konstatēšanu vai novēršanu, sabiedriskās kārtības vai iekšējās drošības aizsardzību, pārbaudītu šā pilsoņa identitāti?

Vai no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. panta 1. punkta, kas interpretēts kopā ar tiesību ierobežojumu, kas izriet no Hartas 6. panta un 45. panta 1. punkta, un atbilstoši Savienības tiesību principam par aizsardzību pret patvaļīgu vai nesamērīgu iejaukšanos fizisku personu personīgajā rīcības brīvībā, izriet, ka gadījumā, ja atbilstoši likumā paredzētajiem noteikumiem nav iespējams pārbaudīt dalībvalsts pilsoņa identitāti, var tikt piemērota tāda pamatlietā aplūkotā dalībvalsts tiesību norma kā Zakon za ministerstvoto na vatreshnite raboti 63. panta 1. punkta 5. apakšpunkts par policijas veiktu aizturēšanu līdz 24 stundām, saskaņā ar kuru šī aizturēšana ir pieļaujama ar šādiem nosacījumiem:

A.	policijas iestādēm ir rīcības brīvība izdot rīkojumu par pasākumu, ja identitāti nav iespējams pārbaudīt, izmantojot personu apliecinošu dokumentu, citu personu, kuras identitāte ir pārbaudīta, vai citā drošā veidā;

B.	noteikumā nav paredzēta identitātes pārbaudes nepieciešamības novērtēšana; tajā tāpat nav paredzēts novērtēt personas rīcību vai jautājumu, vai, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ir bijis jāņem vērā likumā paredzētās policijas iestāžu tiesības;

C.	identitātes pārbaudes pamatā noteikti nav gadījumi, kuros likums pieļauj veikt personas identificēšanas pasākumus; turklāt pārbaude ir iespējama, vienīgi ieskatoties informācijas sistēmā vai citādā drošā veidā, kas neietilpst pārbaudes pasākumos;

D.	tiesību normas likumīgas piemērošanas pārbaude tiesā notiek, vienīgi pamatojoties uz tajā paredzētajiem nosacījumiem, jo attiecībā uz tiesību īstenošanu ir paredzēta rīcības brīvība?

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. janvārī iesniedza Administrativen Sad Sofia-grad (Bulgārija) — “Max Pen” EOOD/Direktor na Direktsia “Obzhalvane i izpalnenie na proizvodstvoto” pri Tsentralno Upravlenie na Natsionalnata Agentsia po Prihodite — gr. Sofia

(Lieta C-18/13)

2013/C 79/17

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen Sad Sofia-grad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: “Max Pen” EOOD

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i izpalnenie na proizvodstvoto”pri Tsentralno Upravlenie na Natsionalnata Agentsia po Prihodite — gr. Sofia

Prejudiciālie jautājumi

Vai saskaņā ar Savienības tiesībām tādi faktiski apstākļi ir uzskatāmi par saistītiem ar “izvairīšanos no nodokļiem” nolūkā saņemt nodokļa atskaitījumu, atbilstoši kuriem rēķinā norādītajam pakalpojuma sniedzējam vai tā apakšuzņēmējam nav nedz personāla, nedz aprīkojuma un aktīvu, kas būtu nepieciešami pakalpojuma sniegšanai, nav dokumentētas faktiskās pakalpojuma sniegšanas izmaksas un šādas izmaksas nav arī reģistrētas tā grāmatvedībā, kā arī attiecībā uz to personu rēķina izrakstīšanas tiesīgumu, kuras tos ir parakstījušas kā pakalpojumu sniedzējs ir sastādīti neīsti dokumenti — līgums un pieņemšanas–nodošanas akts, kas tikuši iesniegti kā pierādījums par abpusējām saistībām un pakalpojuma sniegšanu, par ko ticis izdots rēķins ar ietvertu pievienotās vērtības nodokli un attiecībā uz ko tikušas izmantotas tiesības uz nodokļa atskaitīšanu?

Vai no Savienības tiesībām un Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izrietošā tiesas pienākuma liegt atskaitīt nodokli izvairīšanās no nodokļiem gadījumā ir secināms arī valsts tiesas pienākums pēc savas ierosmes konstatēt izvairīšanās no nodokļiem faktu, pamatojoties uz pamatlietas apstākļiem, kad tā — ievērojot valsts tiesas pienākumu izlemt lietu saskaņā ar valsts tiesībām, ievērot aizliegumu pasliktināt prasītājas stāvokli un ievērot efektīvas tiesību aizsardzības un tiesiskās drošības principus, kā arī pēc savas ierosmes piemērot atbilstošās tiesību normas — akceptē pirmo reizi tiesā izvirzītus faktus un akceptē visus pierādījumus, tostarp tādus, kas attiecas uz šķietamiem darījumiem, neīstiem dokumentiem un dokumentiem ar nepareizu saturu?

Vai no Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopēju pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 178. panta 1. punkta a) apakšpunkta saistībā ar tiesas pienākumu liegt tiesības uz nodokļa atskaitīšanu izvairīšanās nodokļu maksāšanas gadījumā izriet, ka, lai varētu tikt īstenotas tiesības uz nodokļa atskaitīšanu, pakalpojumu faktiski ir jābūt sniegušam rēķinā norādītajam pakalpojuma sniedzējam vai tā apakšuzņēmējam?

Vai Direktīvas 2006/112 242. pantā minētā prasība par precīzas uzskaites vešanu tiesību uz nodokļa atskaitīšanu pārbaudes mērķiem nozīmē, ka jāizpilda arī dalībvalsts atbilstošā grāmatvedības tiesiskā regulējuma, kurš atbilst Savienības starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, prasības, vai tā tomēr ir tikai prasība vest šajā direktīvā paredzēto pievienotās vērtības nodokļa grāmatvedības dokumentu uzskaiti: rēķinu, pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju un kopsavilkuma paziņojumu uzskaiti?

Ja pareizs būtu otrais variants, jānoskaidro būtu arī šāds jautājums:

Vai, ņemot vērā Direktīvas 2006/112 226. panta 1. punkta 6. apakšpunkta prasībai, atbilstoši kurai rēķinos ir jānorāda “sniegto pakalpojumu apjoms un veids”, ir secināms, ka rēķinos vai ar tiem saistībā izdotos dokumentos pakalpojumu gadījumā ir jāietver informācija par pakalpojuma faktisko sniegšanu — objektīvi apstākļi, kurus var pārbaudīt, kā pierādījums tam, ka pakalpojums tiešām ir sniegts, kā arī pierādījums, ka pakalpojumu ir sniedzis rēķinā norādītais pakalpojuma sniedzējs?

Vai Direktīvas 2006/112 242. pants, kurā ietverta prasība par precīzas uzskaites vešanu tiesību uz nodokļa atskaitīšanu pārbaudes mērķiem, lasot kopā ar šīs direktīvas 63. un 273. pantu ir interpretējams tādējādi, ka tam pretrunā nav tāda valsts tiesību norma par to, ka pakalpojums ir uzskatāms par sniegtu brīdī, kad ir radušies priekšnosacījumi, lai atbilstoši pakalpojumam piemērojamajām grāmatvedības normām atzītu ienākumus par šo pakalpojumu, un kurā ir paredzēta prasība par atbilstību Savienības tiesību starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un principiem par darījumu pierādījumiem grāmatvedībā, satura prioritāti pār formu, kā arī par ienākumu un izdevumu salīdzināmību?

(1) OV L 347, 1. lpp.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/11

Prasība, kas celta 2013. gada 17. janvārī — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-23/13)

2013/C 79/18

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J.-P. Keppenne un E. Manhaeve)

Atbildētāja: Francijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nenodrošinot komunālo notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu no astoņām aglomerācijām ar cilvēka ekvivalentu vairāk kā 15 000, kuras atrodas tā sauktajās parastajās zonās, Francijas Republika nav izpildījusi Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (1) 3. un 4. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasību Komisija pārmet Francijai, ka tā astoņās aglomerācijās nav pareizi īstenojusi Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvu 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu.

Atbilstoši Direktīvas 91/271/EEK 3. panta 1. punktam un 4. panta 1. punktam aglomerācijās ar cilvēka ekvivalentu (c.e.) lielāku par 15 000 ir jābūt kanalizācijas sistēmām un jānodrošina, ka komunālie notekūdeņi tiek attīrīti atkārtoti vai tam līdzvērtīgi, vēlākais, līdz 2000. gada 31. decembrim.

Attiecībā uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas pienākumu direktīvas 4. panta 1. punktā dalībvalstīm ir paredzēts pienākums uzraudzīt, ka komunālos notekūdeņus, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas atkārtoti attīra vai attīra līdzvērtīgi.

Visbeidzot, direktīvas I pielikuma D punktā paredzētās pārbaudes procedūras ļauj pārliecināties, vai komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju novadītie ūdeņi atbilst direktīvas prasībām par novadītajiem notekūdeņiem.

(1) OV L 135, 40. lpp.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/12

Vispārējās tiesas 2013. gada 5. februāra spriedums — Bank Saderat Iran/Padome

(Lieta T-494/10) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Pret Irānu vērsti ierobežojoši pasākumi, lai novērstu kodolieroču izplatīšanu - Naudas līdzekļu iesaldēšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

2013/C 79/20

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bank Saderat Iran (Teherāna, Irāna) (pārstāvji — sākotnēji S. Gadhia un S. Ashley, solicitors, D. Anderson, QC, un R. Blakeley, barrister, vēlāk S. Gadhia, S. Ashley, R. Blakeley un D. Wyatt, QC, un visbeidzot S. Ashley, R. Blakeley, D. Wyatt, S. Jeffrey un A. Irvine, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un R. Liudvinaviciute-Cordeiro)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Bolaert un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.), Padomes 2010. gada 26. jūlija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 668/2010, ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 195, 25. lpp.), Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmumu 2010/644/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP (OV L 281, 81. lpp.), Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV L 281, 1. lpp.), Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP (OV L 319, 71. lpp.), Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010 (OV L 319, 11. lpp.), un Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti skar prasītāju.

Rezolutīvā daļa:

tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Bank Saderat Iran, atcelt:

—	Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP, II pielikuma B tabulas 7. punktu;

—	Padomes 2010. gada 26. jūlija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2010, ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, pielikuma B tabulas 5. punktu;

—	Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmuma 2010/644/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, pielikuma I sadaļas B tabulas 7. punktu;

—	Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007, VIII pielikuma B tabulas 7. punktu;

—	Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP;

—	Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010;

—	Padomes 2012. gada 23. marta Regulas (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu, IX pielikuma I sadaļas B tabulas 7. punktu;

2)	Lēmuma 2010/413, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2010/644 un Lēmumu 2011/783, radītās sekas attiecībā uz Bank Saderat Iran līdz ar to ir atstājamas spēkā līdz brīdim, kad stāsies spēkā Regulas Nr. 267/2012 atcelšana;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Bank Saderat Iran tiesāšanās izdevumus;

5)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 328, 4.12.2010.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/13

Vispārējās tiesas 2013. gada 31. janvāra spriedums — Spānija/Komisija

(Lieta T-540/10) (1)

(Kohēzijas fonds - Fonda sākotnēji piešķirtā finanšu atbalsta samazinājums projekta četriem posmiem saistībā ar atsevišķu ātrgaitas līnijas, kas savieno Madridi un Francijas robežu, sekciju celtniecību - Lēmuma pieņemšanas termiņš - Regulas (EK) Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punkts - Regulas (EK) Nr. 1386/2002 18. panta 3. punkts - Papildu darbi vai pakalpojumi - Jēdziens “neparedzēts apstāklis” - Direktīvas 93/38/EEK 20. panta 2. punkta f) apakšpunkts)

2013/C 79/21

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji — sākotnēji M. Muñoz Pérez, vēlāk A. Rubio González, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillán un D. Recchia)

Priekšmets

Galvenokārt, prasība atcelt Komisijas 2010. gada 13. septembra Lēmumu C(2010) 6154 par Kohēzijas fonda finansējuma samazinājumu projekta posmiem ar šādiem nosaukumiem: “Ātrgaitas līnija Madride-Saragosa-Barselona-Francijas robeža. Sekcija Lleida-Martorell (platforma). Apakšsekcija IX–A” (CCI 2001.ES.16.C.PT.005), “Ātrgaitas līnija Madride-Saragosa-Barselona-Francijas robeža. Sekcija Lleida-Martorell (platforma). Apakšsekcija X-B (Avinyonet del Penedés-Sant Sadurní d’Anoia)” (CCI 2001.ES.16.C.PT.008), “Ātrgaitas līnija Madride-Saragosa-Barselona-Francijas robeža. Sekcija Lleida-Martorell (platforma). Apakšsekcijas XI-A un XI-B (Sant Sadurní d’Anoia-Gelida)” (CCI 2001.ES.16.C.PT.009), “Ātrgaitas līnija Madride-Saragosa-Barselona-Francijas robeža. Sekcija Lleida-Martorell (platforma). Apakšsekcija IX–C (Sant Sadurní d’Anoia-Gelida)” (CCI 2001.ES.16.C.PT.010) un, pakārtoti, prasība atcelt minēto lēmumu daļā, kas attiecas uz labojumiem, kuri ir piemēroti grozījumiem, kas izriet no trokšņa sliekšņu pārsniegšanas (apakšsekcija IX-A), Santa Oliva (Spānija) pašvaldības pilsētas teritorijas attīstības ģenerālplāna izmaiņām (apakšsekcija IX-A) un atšķirībām ģeotehniskajos nosacījumos (apakšsekcijas X-B, XI-A, XI-B un IX-C), tiktāl, ciktāl Komisijas noteiktā korekciju summa tika samazināta par EUR 2 348 201,96.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 30, 29.1.2011.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/13

Vispārējās tiesas 2013. gada 31. janvāra spriedums — Present-Service Ullrich/ITSB — Punt Nou (“babilu”)

(Lieta T-66/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “babilu” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “BABIDU” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Pakalpojumu līdzība - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 79/22

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Present Service Ullrich Verwaltungs-GmbH (Erlangen, Vācija) (pārstāvji — A. Graf von Kalckreuth un I. Stein, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — P. Bullock)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Punt-Nou, SL (Valence, Spānija) (pārstāvis — I. Sempere Massa, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2010. gada 19. novembra lēmumu lietā R 773/2010-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Punt-Nou, SL un Present-Service Ullrich GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Present-Service Ullrich GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 89, 19.3.2011.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/14

Vispārējās tiesas 2013. gada 1. februāra spriedums — Ferrari/ITSB (“PERLE' ”)

(Lieta T-104/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu - Grafiska preču zīme “PERLE' ” - Absolūti atteikuma pamatojumi - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts)

2013/C 79/23

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ferrari F.lli Lunelli SpA (Trente, Itālija) (pārstāvji — P. Perani un G. Ghisletti, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji G. Mannucci, vēlāk — L. Rampini un F. Mattina)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2010. gada 8. decembra lēmumu lietā R 1249/2010-2 attiecībā uz grafiskas preču zīmes “PERLE' ” starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Kopienu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Ferrari F.lli Lunelli SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 113, 9.4.2011.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/14

Vispārējās tiesas 2013. gada 4. februāra spriedums — Marszałkowski/ITSB — Mar-Ko Fleischwaren (“WALICHNOWY MARKO”)

(Lieta T-159/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “WALICHNOWY MARKO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “MAR-KO” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 79/24

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Marek Marszałkowski k-gs (Sokolniki, Polija) (pārstāvis — C. Sadkowski, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — K. Zajfert un D. Walicka)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Mar-Ko Fleischwaren GmbH & Co. KG (Blankenheim, Vācija) (pārstāvis — O. Ruhl, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 11. janvāra lēmumu lietā R 760/2010-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Mar-Ko Fleischwaren GmbH & Co. KG un Marek Marszałkowski k-gu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Marek Marszałkowski k-gs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 145, 14.5.2011.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/14

Vispārējās tiesas 2013. gada 31. janvāra spriedums — Spānija/Komisija

(Lieta T-235/11) (1)

(Kohēzijas fonds - Fonda sākotnēji piešķirtā finanšu atbalsta samazinājums pieciem projektiem saistībā ar atsevišķu ātrgaitas dzelzceļa līniju Spānijā ierīkošanu - Lēmuma pieņemšanas termiņš - Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punkts - Regulas (EK) Nr. 1386/2002 18. panta 3. punkts - Papildu piegādes - Papildu darbi vai pakalpojumi - Jēdziens “neparedzēts apstāklis” - Direktīvas 93/38/EEK 20. panta 2. punkta f) apakšpunkts)

2013/C 79/25

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji — sākotnēji M. Muñoz Pérez un N. Díaz Abad, vēlāk N. Díaz Abad un A. Rubio González, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Adserá Ribera un D. Recchia)

Priekšmets

Galvenokārt, prasība atcelt Komisijas 2011. gada 18. februāra Lēmumu C(2010) 1023, galīgā redakcija, par Kohēzijas fonda finansējuma samazinājumu projekta posmiem ar šādiem nosaukumiem: “Dzelzceļa aprīkojuma piegāde un montāža ātrgaitas dzelzceļa līnijai Madride-Saragosa-Barselona-Francijas robeža. Sekcija Madride–Lleida” (CCI 1999.ES.16.C.PT.001), “Ātrgaitas dzelzceļa līnija Madride–Barselona. Sekcija Lleida-Martorell (platforma, 1. stadija)” (CCI 2000.ES.16.C.PT.001), “Ātrgaitas līnija Madride-Saragosa-Barselona-Francijas robeža. Dzelzceļa pievade jaunajai Saragosas stacijai” (CCI 2000.ES.16.C.PT.003), “Ātrgaitas līnija Madride-Barselona-Francijas robeža. Sekcija Lleida-Martorell. Apakšsekcija X-A (Olérdola-Avinyonet del Penedés)” (CCI 2001.ES.16.C.PT.007), “Jauna ātrgaitas līnijas dzelzceļa pievade Levantei. Apakšsekcija La Gineta-Albacete (platforma)” (CCI 2004.ES.16.C.PT.014), un, pakārtoti, prasība atcelt šo pašu lēmumu daļā, kas attiecas uz Komisijas veiktajām korekcijām

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 186, 25.6.2011.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/15

Vispārējās tiesas 2013. gada 6. februāra spriedums — Bopp/ITSB (Zaļa astoņstūra rāmja attēls)

(Lieta T-263/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, kurā attēlots zaļš astoņstūra rāmis, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspēja - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts - Pierādījumu piedāvājums, kas pirmoreiz izteikts replikas rakstā - Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 1. punkts - Dokumenta nosūtīšana ITSB pa faksu - Piemērojamās tiesību normas)

2013/C 79/26

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Carsten Bopp (Glashütten, Vācija) (pārstāvis — C. Russ, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji K. Klüpfel un D. Walicka, vēlāk — K. Klüpfel un A. Pohlmann)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 11. marta lēmumu lietā R 605/2010-4 attiecībā uz pieteikumu grafisku apzīmējumu, kurā attēlots zaļš astoņstūra rāmis, reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2011. gada 11. marta lēmumu lietā R 605/2010-4;

2)	ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 238, 13.8.2011.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/15

Vispārējās tiesas 2013. gada 1. februāra spriedums — Coin/ITSB — Dynamiki Zoi (“Fitcoin”)

(Lieta T-272/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Fitcoin” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts, Kopienas un starptautiskas grafiskas preču zīmes “coin” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 79/27

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Coin SpA (Venēcija, Itālija) (pārstāvji — P. Perani un G. Ghisletti, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — O. Mondéjar Ortuño)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Dynamiki Zoi AE (Atēnas, Grieķija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2011. gada 21. februāra lēmumu lietā R 1836/2010-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Coin SpA un Dynamiki Zoi AE

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2011. gada 21. februāra lēmumu lietā R 1836/2010-2 daļā, kurā noraidīti iebildumi attiecībā uz “apģērbiem, ieskaitot kurpes un čības”, kas ietilpst 25. klasē;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	ITSB savus tiesāšanās izdevumus sedz pats, kā arī atlīdzina vienu trešdaļu Coin SpA radušos tiesāšanās izdevumus;

4)	Coin divas trešdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem sedz pati.

(1) OV C 226, 30.7.2011.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/16

Vispārējās tiesas 2013. gada 1. februāra spriedums — Polyelectrolyte Producers Group u.c./Komisija

(Lieta T-368/11) (1)

(REACH - Pārejas noteikumi par ierobežojumiem akrilamīda laišanai tirgū un tā izmantošanai būvjavas uzklāšanai - Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikums - Samērīgums - Pienākums norādīt pamatojumu)

2013/C 79/28

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Polyelectrolyte Producers Group (Brisele, Beļģija); SNF SAS (Andrézieux-Bouthéon, Francija) un Travetanche Injection SPRL (Brisele) (pārstāvji — K. Van Maldegem un R. Cana, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver un E. Manhaeve, piedaloties K. Sawyer, barrister)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C. Wissels, M. Noort un B. Koopman)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2011. gada 14. aprīļa Regulu (ES) Nr. 366/2011, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), attiecībā uz XVII pielikumu (akrilamīdu) (OV L 101, 12. lpp)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Producers Group, SNF SAS un Travetanche Injection SPRL papildus saviem tiesāšanās izdevumiem, kas radušies pamattiesvedībā, atlīdzina arī tos, kas radušies Eiropas Komisijai;

3)	Travetanche Injection atlīdzina izdevumus, kas radušies saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību;

4)	Nīderlandes Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 282, 24.9.2011.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/16

Vispārējās tiesas 2013. gada 6. februāra spriedums — Maharishi Foundation/ITSB (“TRANSCENDENTAL MEDITATION”)

(Lieta T-412/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “TRANSCENDENTAL MEDITATION” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Apelāciju padomes lēmums nodot lietu atpakaļ pārbaudītājam - Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 65. panta 4. punkts - Pieņemamība - Aprakstošs raksturs - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Konkrētā sabiedrības daļa)

2013/C 79/29

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Maharishi Foundation Ltd (Saint-Hélier, Džersija) (pārstāvis — A. Meijboom, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2011. gada 24. marta lēmumu lietā R 1293/2010-2 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “TRANSCENDENTAL MEDITATION” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Maharishi Foundation Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 282, 24.9.2011.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/17

Vispārējās tiesas 2013. gada 6. februāra spriedums — Maharishi Foundation/ITSB (“MÉDITATION TRANSCENDANTALE”)

(Lieta T-426/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “MÉDITATION TRANSCENDANTALE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Apelāciju padomes lēmums, ar ko lieta nodota atpakaļ Pārbaudes nodaļā - Regulas (EK) Nr. 207/2009 65. panta 4. punkts - Pieņemamība - Aprakstošs raksturs - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Konkrētā sabiedrības daļa)

2013/C 79/30

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Maharishi Foundation Ltd (Saint-Hélier, Džērsija) (pārstāvis — A. Meijboom, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2011. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 1294/2010-2 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “MÉDITATION TRANSCENDANTALE” kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Maharishi Foundation Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 282, 24.9.2011.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/17

Vispārējās tiesas 2013. gada 4. februāra spriedums — Hartmann/ITSB — Protecsom (“DIGNITUDE”)

(Lieta T-504/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “DIGNITUDE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts un Kopienas vārdiska preču zīme “Dignity” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Preču līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 79/31

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Paul Hartmann AG (Heidenheim, Vācija) (pārstāvis — N. Aicher, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Protecsom SAS (Valognes, Francija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 28. jūlija lēmumu lietā R 1197/2010-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Paul Hartmann AG un Protecsom SAS

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Paul Hartmann AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 340, 19.11.2011.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/18

Vispārējās tiesas 2013. gada 31. janvāra spriedums — K2 Sports Europe/ITSB — Karhu Sport Iberica (“SPORT”)

(Lieta T-54/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “SPORT” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts un starptautiska vārdiskas preču zīmes “K2 SPORTS” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Apzīmējumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 79/32

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: K2 Sports Europe GmbH (Penzberg, Vācija) (pārstāvis — J. Güell Serra, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — A. Folliard-Monguiral un I. Harrington)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Karhu Sport Iberica, SL (Cordoue, Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 29. novembra lēmumu lietā R 986/2010-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp K2 Sports Europe GmbH un Karhu Sport Iberica, SL

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	K2 Sports Europe GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 109, 14.4.2012.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/18

Prasība, kas celta 2012. gada 17. decembrī — Miejskie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej/Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra

(Lieta T-560/12)

2013/C 79/33

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Miejskie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej sp. z o.o. (Brzesko, Polija) (pārstāvis — T. Dobrzyński, radca prawny)

Atbildētāja: Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras 2012. gada 15. oktobra lēmumu SME(2012) 3538, ar kuru prasītājam ir noteikts samaksāt administratīvu atlīdzību EUR 20 700 apmērā;

—	preventīvi, atcelt ECHA Administratīvās padomes 2010. gada 12. novembra lēmumu MB/D/29/2010 par pakalpojumu, par kuriem tiek ņemta atlīdzība, klasifikāciju;

—	piespriest atbildētājai samaksāt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota neatbilstība Komisijas Regulai (EK) Nr. 340/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kā arī kompetences piešķiršanas principa pārkāpums.

—

Apstrīdētais lēmums neesot saderīgs ar noteikumiem par nodevām un atlīdzību, jo atbildētājai esot tiesības tikai piedzīt administratīvu atlīdzību, bet tiesības noteikt preventīvus naudas sodus ir dalībvalstīm. Administratīvajai atlīdzībai ir jābūt samērīgai ar ECHA veikto darbu apjomu. Administratīvai atlīdzībai EUR 20 700 apmērā uzņēmuma lieluma nepareizas norādīšanas dēļ esot soda funkcija un tā esot pielīdzināma naudas sodam. Līdz ar to atbildētāja esot iejaukusies dalībvalstu kompetencē, kas neesot saderīgi ar ESL 5. pantā nostiprināto kompetences piešķiršanas principu un esot rīcība kompetences trūkuma gadījumā LESD 263. panta izpratnē.

Ar otro pamatu tiek apgalvots vienlīdzības principa pārkāpums

—

Tas, ka administratīvās atlīdzības apmērs tiek padarīts atkarīgs no uzņēmuma lieluma, pārkāpjot Eiropas labas administratīvās prakses kodeksa 5. pantā un Eiropas Savienības pamattiesību hartas 41. pantā nostiprināto vienlīdzības principu. Tā kā administratīvā atlīdzība atbilstoši savai definīcijai kalpo administratīvo izmaksu segšanai, nošķiršana atkarībā no reģistrētā uzņēmuma lieluma nav objektīvi pamatojama. Proti, administratīvie izdevumi uzņēmuma lieluma pārbaudei esot salīdzināmi. Šādos apstākļos lieli uzņēmumi, kas nepareizi sevi ir apzīmējuši kā mazus vai vidējus uzņēmumus, maksā atlīdzību, kas sedz ne tikai pakalpojuma izmaksas saistībā ar to pašu lieluma pārbaudes procedūru, bet arī citu uzņēmumu lieluma pārbaudes izmaksas, vai pat citu ECHA pakalpjumu izmaksas.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots tiesiskās noteiktības principa pārkāpums.

—

Prasītājs esot norādījis, ka tas ir mazs uzņēmums, jo tas bez savas vainas esot kļūdījies attiecībā uz pareizu sabiedrību lieluma iedalījumu. Atbilstoši informācijai rubrikā “Atlīdzības”REACH valsts izziņu biroja mājas lapā uzņēmuma lielums tiek noteikts valsts likumā par saimnieciskās darbības brīvību. Atbilstoši šim likumam, noskaidrojot uzņēmuma lielumu, nav jāvadās pēc tā līdzdalības struktūras, bet gan noteicošs ir nodarbināto darbinieku skaits un gada neto apgrozījums, un šīs ziņas prasītājs esot ņēmis vērā. Pienākums, nosakot uzņēmuma lielumu, ievērot Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK neesot atbilstoši paziņots attiecīgajai personai. Turklāt ECHA neesot informējusi uzņēmumus par administratīvo atlīdzību lielumu, kas draud nepareizas uzņēmuma lieluma kvalifikācijas gadījumā, un tādējādi esot pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana.

—

Atbildētāja esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, lēmumā MB/D/29/2010 nosakot pārāk lielas atlīdzību likmes, un sev piešķīrusi pārāk plašu kompetenci iekasēt atlīdzību, atļaujot piemērot vairākas atlīdzības iekasēšanas tiesiskās iespējas, kā arī neparedzot iespēju nemaksāt atlīdzību. Ar Regulas Nr. 340/2008 13. panta 4. punktu nevarot pamatot šo kompetenci. Administratīvās atlīdzības iekasēšanai faktiski nav tāds mērķis, kāds minēts Regulas Nr. 340/2008 preambulas otrajā apsvērumā (ECHA pakalpojumu izmaksu segšana), un tā neatbilst atbildētājas ieguldītajam darbam, bet gan ir prasītājam nepamatoti uzlikts naudas sods.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/19

Prasība, kas celta 2012. gada 21. decembrī — Nissan Jidosha/ITSB (“CVTC”)

(Lieta T-572/12)

2013/C 79/34

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nissan Jidosha KK (Yokohama-shi, Japāna) (pārstāvji — B. Brandreth, Barrister un D. Cañadas Arcas, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 6. septembra lēmumu lietā R 2469/2011-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt procesā Apelāciju padomē un tiesvedībā Vispārējā tiesā prasītājai radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “CVTC” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 7., 9. un 12. klasē

Pārbaudītāja lēmums: daļēji noraidīt pieteikumu par Kopienas preču zīmes reģistrācijas atjaunošanu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 50. panta pārkāpums

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/19

Prasība, kas celta 2012. gada 27. decembrī — NIOC u.c./Padome

(Lieta T-577/12)

2013/C 79/35

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: National Iranian Oil Company PTE Ltd (NIOC) (Singapūra, Singapūra), National Iranian Oil Company International Affairs Ltd (NIOC International Affairs) (Londona, Apvienotā Karaliste), Iran Fuel Conservation Organization (IFCO) (Teherāna, Irāna), Karoon Oil & Gas Production Co. (Ahwaz, Irāna), Petroleum Engineering & Development Co. (PEDEC) (Teherāna), Khazar Exploration and Production Co. (KEPCO) (Teherāna), National Iranian Drilling Co. (NIDC) (Ahwaz), South Zagros Oil & Gas Production Co. (Shiraz, Irāna), Maroun Oil & Gas Co. (Ahwaz), Masjed-Soleyman Oil & Gas Co. (MOGC) (Khouzestan, Irāna), Gachsaran Oil & Gas Co. (Ahmad, Irāna), Aghajari Oil & Gas Production Co. (AOGPC) (Omidieh, Irāna), Arvandan Oil & Gas Co. (AOGC) (Khoramshar, Irāna), West Oil & Gas Production Co. (Kermanshah, Irāna), East Oil & Gas Production Co. (EOGPC) (Mashhad, Irāna), Iranian Oil Terminals Co. (IOTC) (Teherāna); Pars Special Economic Energy Zone (PSEEZ) (Boushehr, Irāna) un Iran Liquefied Natural Gas Co. (Teherāna) (pārstāvis — J.-M. Thouvenin, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 945/2012, ciktāl tā skar prasītājas;

—	atcelt Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmumu 2012/635/KĀDP, ciktāl tas skar prasītājas;

—	atzīt, ka Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 nav tām piemērojama;

—	atzīt, ka Lēmums 2012/635/KĀDP nav tām piemērojams;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza septiņus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots nepietiekams pamatojums, pārkāpjot LESD 296. pantu, ciktāl Īstenošanas regulā, ar kuru prasītājas tiek iekļautas sodāmo vienību sarakstā, neesot skaidri norādīts tās pieņemšanas juridiskais pamats.

Ar otro pamatu tiek apgalvots juridiskā pamata trūkums, tā kā juridiskais pamats Īstenošanas regulai Nr. 945/2012 (1) esot Regula Nr. 267/2012 (2), kura esot jāatzīst par nepiemērojamu prasītājām, jo, pirmkārt, tā esot pieņemta, pārkāpjot LESD 296. pantu un 215. pantu, un, otrkārt, ar tās 23. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kas esot juridiskais pamats prasītāju iekļaušanai Regulas Nr. 267/2012 IX pielikuma sarakstā, tiekot pārkāpti Līgumi un Eiropas Savienības Pamattiesību harta.

Ar trešo, ceturto, piekto un sesto pamatu, ar ko tiek pamatota prasītāju iekļaušanas Regulas Nr. 267/2012 IX pielikuma un Lēmuma 2012/635/KĀDP (3) pielikuma sarakstā spēkā neesamība, tiek apgalvota i) kļūda tiesību piemērošanā, ii) faktu kļūda, iii) ka šī iekļaušana aizskar tiesības uz aizstāvību, tiesības uz labu pārvaldību un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kā arī iv) ka šī iekļaušana esot pretrunā samērīguma principam.

4)	Septītais pamats ir par to, ka prasītājām neesot piemērojams Lēmuma 2012/635/KĀDP 1. panta 8) punkts, kas esot juridiskais pamats to iekļaušanai to vienību sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi, tādēļ, ka šī norma esot pretrunā Līgumiem, Pamattiesību hartai un samērīguma principam.

(1) Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 945/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 282, 16. lpp.).

(2) Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.).

(3) Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmums 2012/635/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 282, 58. lpp.).

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/20

Prasība, kas celta 2012. gada 27. decembrī — NIOC/Padome

(Lieta T-578/12)

2013/C 79/36

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: National Iran Oil Co. (NIOC) (Teherāna, Irāna) (pārstāvis — J.-M. Thouvenin, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 945/2012, ciktāl tā skar prasītāju;

—	atcelt Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmumu 2012/635/KĀDP, ciktāl tas skar prasītāju;

—	atzīt, ka Padomes 2012. gada 23. marta Regula (ES) Nr. 267/2012 nav tai piemērojama;

—	atzīt, ka Lēmums 2012/635/KĀDP nav tai piemērojams;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus, kuri būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-577/12 NIOC u.c./Padome norādītajiem pamatiem.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/21

Prasība, kas celta 2012. gada 27. decembrī — Yaqub/ITSB — Turkey (“ATATURK”)

(Lieta T-580/12)

2013/C 79/37

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: J. Yaqub (Nottingham, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — J. Jenkins, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Turcijas Republika

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2012. gada 17. septembra lēmumu.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: vārdiska preču zīme “ATATURK” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 5., 25., 29., 30. un 32. klasē (Kopienas preču zīme Nr. 4 633 434)

Kopienas preču zīmes īpašnieks: prasītājs

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Turcijas Republika

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu bija pamatots ar Padomes Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā kopsakarā ar 7. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktu paredzēto atteikuma pamatojumu

Anulēšanas nodaļas lēmums: noraidīt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu

Apelāciju padomes lēmums: apmierināt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 pārkāpums

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/21

Prasība, kas celta 2013. gada 7. janvārī — CFE-CGC France Télécom-Orange/Komisija

(Lieta T-2/13)

2013/C 79/38

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CFE-CGC France Télécom-Orange (Parīze, Francija) (pārstāvji — A.-L. Lefort des Ylouses un A.-S. Gay, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt arodbiedrības prasību par pieņemamu;

—	atcelt lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasības pieteikumu prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu C(2011) 9403, galīgā redakcija, ar kuru tiek atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu ar noteiktiem nosacījumiem atbalsts, kuru īstenojusi Francijas Republika par labu France Télécom un kas piešķirts France Télécom piesaistīto valsts ierēdņu pensiju finansēšanas veida reformai (Valsts atbalsts Nr. C 25/2008 (ex NN 23/2008)) (1).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums, jo ar apstrīdēto lēmumu par valsts atbalstu tiek kvalificēta France Télécom piesaistīto valsts ierēdņu pensiju finansēšanas veida reforma, kas paredzēta ar 1996. gada 26. jūlija Likumu Nr. 96-660. Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu,

—	uzskatot, ka 1996. gada likums var tikt uzskatīts par ekonomiska rakstura priekšrocību;

—	secinot, ka reforma ir selektīva, lai gan ārējā salīdzināmā lieluma neesamība izslēdzot jebkādu selektivitāti;

—	uzskatot, ka 1996. gada likums var izraisīt konkurences kropļojumus LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, lai gan France Télécom veiktais īpašais maksājums esot likumīgi °novērsis nelabvēlīgās sekas, kas France Télécom radās 1990. gada likuma dēļ.

2)	Ar otro pamatu, pakārtoti, tiek apgalvotas kļūdas tiesību piemērošanā un vērtējumā, pakļaujot 1996. gada likuma saderīgumu ar iekšējo tirgu nosacījumiem, kas paredzēti apstrīdētā lēmuma 2. pantā.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības tiesību pamatprincipu pārkāpums, proti, procesuālās vienlīdzības princips, ieinteresēto lietas dalībnieku tiesības tikt uzklausītiem, tiesiskās paļāvības princips un saprātīga termiņa ievērošanas princips.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana, jo ar apstrīdēto lēmumu nav paredzēts atgūst valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, bet gan ir paredzēts nākotnē uzlikt France Télécom papildu izmaksas, kuras bremzētu tās attīstību telekomunikāciju tirgos.

(1) OV 2012, L 279, 1. lpp.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/22

Prasība, kas celta 2013. gada 7. janvārī — Ronja/Komisija

(Lieta T-3/13)

2013/C 79/39

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ronja s.r.o (Znojmo, Čehijas Republika) (pārstāvis — E. Engin Deniz, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	izskatīt lietu mutvārdu procesā;

—	atcelt Komisijas lēmumu Gestdem 2012/3329 un sniegt pilnīgu piekļuvi dokumentiem;

—	konstatēt, ka Komisija ir izdarījusi tiesību pārkāpumu, neuzsākot procedūru pret Austrijas Republiku sakarā ar pienākumu neizpildi Direktīvas 2001/37/EK (1) 13. panta un LESD 34. panta pārkāpuma, pamatojoties uz Austrijas Tabakgesetz 7.a pantu, dēļ;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās un pārstāvības izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja cita starpā izvirza šādus apsvērumus:

Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2) 2. panta 4. punkta otrā ievilkuma pārkāpums

Šajā ziņā prasītāja būtībā norāda, ka Komisija ir liegusi pilnīgu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem (saraksti starp Austrijas Republiku un Komisiju sakarā ar sūdzību Nr. 2008/4340 par Austrijas Tabakgesetz iespējamu neatbilstību Direktīvai 2001/37), lielākoties pamatojot to ar Austrijas iestāžu argumentiem, nepārbaudot šo argumentu saturu. Prasītāja tomēr uzskata, ka nevis piekļuve dokumentiem, bet tās liegšana negatīvi ietekmētu tiesvedību sakarā ar valsts atbildību, ko tā bija uzsākusi Austrijas Verfassungsgerichtshof. Tā piebilst, ka Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 4. punkta otrā ievilkuma izņēmuma regulējuma mērķis drīzāk nozīmētu sniegt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

Procedūras neuzsākšana pret Austrijas Republiku sakarā ar pienākumu neizpildi Direktīvas 2001/37/EK 13. panta un LESD 34. panta pārkāpuma, pamatojoties uz Austrijas Tabakgesetz 7.a pantu, dēļ

Šajā ziņā prasītāja cita starpā norāda, ka, ja būtu uzsākta procedūra sakarā ar pienākumu neizpildi, Austrijas Verfassungsgerichtshof savā nolēmumā par prasītājas prasījumiem sakarā ar valsts atbildību nevarētu nonākt pie secinājuma, ka ar Direktīvu 2001/37 tiesības tiek piešķirtas nevis uzņēmumiem, bet gan patērētājiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Direktīva 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (OV L 194, 26. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/22

Prasība, kas celta 2013. gada 7. janvārī — ADEAS/Komisija

(Lieta T-7/13)

2013/C 79/40

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Association pour la Défense de l’Épargne et de l’Actionnariat des Salariés de France Télécom-Orange (Parīze, Francija) (pārstāvji — A.-L. Lefort des Ylouses un A.-S. Gay, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt ADEAS prasību par pieņemamu;

—	atcelt lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus, kuri ir būtībā līdzīgi vai tādi paši kā lietā T-2/13 CFE-CGC France Télécom-Orange/Komisija izvirzītie pamati.

(1) OV L 279, 1. lpp.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/23

Prasība, kas celta 2013. gada 8. janvārī — National Iranian Gas Company/Padome

(Lieta T-9/13)

2013/C 79/41

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The National Iranian Gas Company (Teherāna, Irāna) (pārstāvji — E. Glaser un S. Perrotet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmuma Nr. 2012/635/KĀDP 1. panta 8. punktu tiktāl, ciktāl ar to ir grozīts Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta c) apakšpunkts;

—	atcelt Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmumu Nr. 2012/635/KĀDP, jo ar to sabiedrība NIGC ir ierakstīta to vienību sarakstā, kurām tiek piemēroti naudas līdzekļu iesaldēšanas pasākumi, kas paredzēti Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā;

—	pilnībā atcelt Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulu Nr. 945/2012, jo ar to sabiedrība NIGC ir ierakstīta to vienību sarakstā, kurām tiek piemēroti naudas līdzekļu iesaldēšanas pasākumi, kas paredzēti Regulas Nr. 267/2012 IX pielikumā;

—

attiecībā uz National Iranian Gas Company atzīt par nepiemērojamu Regulas Nr. 267/2012, Lēmuma Nr. 2010/413/KĀDP, kas grozīts ar Lēmumu 2012/35/KĀDP un Lēmumu 2012/635/KĀDP, tiesību normas, ar kurām iesākumā ir iekļauts, pēc tam grozīts Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta c) apakšpunkts, un ar kurām prasītāja ir iekļauta II pielikumā esošajā sarakstā;

—	pakārtoti, gadījumā, ja 2012. gada 15. oktobra Lēmuma Nr. 2012/635/KĀDP, ciktāl ar to grozīts Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta c) punkts, 1. panta 8. punkts netiktu atcelts, tad atzīt to par nepiemērojumu attiecībā uz National Iranian Gas Company;

—	piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza desmit pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav piemērojams Lēmuma 2010/413/KĀDP (1) 20. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kas iekļauts un grozīts ar Lēmumu 2012/35/KĀDP (2) un Lēmumu 2012/635/KĀDP (3), kā arī tiek apgalvots, ka ir prettiesisks Lēmuma 2012/635/KĀDP 1. panta 8. punkts, ar kuru tiek grozīts Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta 1. punkta c) apakšpunkts, jo šie lēmumi ir balstīti uz neprecīziem un nenoteiktiem jēdzieniem, kas ir pretrunā tiesībām uz īpašumu un samērīguma principam.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots procedūras pārkāpums un tas, ka Padomei nav kompetences vienai pašai rīkoties saskaņā ar LESD 215. pantu.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, jo Padome ir balstījusies uz neskaidriem un neprecīziem apstākļiem, kurus nevar pārbaudīt.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots prasītājas pamattiesību pārkāpums, jo prasītājai ir liegtas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, un tās tiesībām uz īpašumu tiktāl, ciktāl apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums; tas neļaujot prasītājai sevi efektīvi aizstāvēt un Vispārējai tiesai veikt pārbaudi. Prasītāja norāda, ka tai nav bijusi piekļuve pie tās lietas materiāliem Padomē.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav pierādījumu pret prasītāju, jo Padome balstās uz vienkāršiem apgalvojumiem.

6)	Ar sesto pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, jo Padome no fakta, ka prasītāja ir publisks uzņēmums, ir secinājusi, ka tā ir sniegusi finanšu atbalstu Irānas valdībai.

7)	Ar septīto pamatu tiek apgalvota kļūda faktos, jo prasītāja nav valstij piederoša un valsts vadīta sabiedrība un prasītāja nav sniegusi finanšu atbalstu Irānas valdībai.

Ar astoto pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā un samērīguma principa pārkāpums, jo salīdzinājumā ar mērķi ir nesamērīgi ierobežotas prasītājas tiesības uz īpašumu un tiesības veikt saimniecisko darbību. Prasītāja apgalvo, ka tās naudas līdzekļu iesaldēšana neatbilst pasākuma mērķim, jo tā nav iesaistīta kodolprogrammas īstenošanā, kura ir attiecināta uz Irānas valdību.

9)	Ar devīto pantu tiek apgalvota juridiskā pamata neesamība Īstenošanas regulai Nr. 945/2012 (4).

10)	Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka Īstenošanas regulā Nr. 945/2012 ir pieļauta nekompetence un nav sniegts pietiekams pamatojums.

(1) Grozītais Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.).

(2) Grozītais Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmums 2012/35/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OVL 19, 22. lpp.).

(3) Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmums 2012/635/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 282, 58. lpp.).

(4) Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 945/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 282, 16. lpp.).

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/24

Prasība, kas celta 2013. gada 9. janvārī — Bank of Industry and Mine/Padome

(Lieta T-10/13)

2013/C 79/42

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bank of Industry and Mine (Teherāna, Irāna) (pārstāvji — E. Glaser un S. Perrotet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmuma Nr. 2012/635/KĀDP 1. panta 8. punktu tiktāl, ciktāl ar to ir grozīts Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta c) apakšpunkts;

—	atcelt Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmumu Nr. 2012/635/KĀDP, jo ar to sabiedrība BIM ir ierakstīta to vienību sarakstā, kurām tiek piemēroti naudas līdzekļu iesaldēšanas pasākumi, kas paredzēti Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā;

—	pilnībā atcelt Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulu Nr. 945/2012, jo ar to sabiedrība BIM ir ierakstīta to vienību sarakstā, kurām tiek piemēroti naudas līdzekļu iesaldēšanas pasākumi, kas paredzēti Regulas Nr. 267/2012 IX pielikumā;

—

saistībā ar BIM atzīt par nepiemērojamu Regulas Nr. 267/2012, Lēmuma Nr. 2010/413/KĀDP, kas grozīts ar Lēmumu 2012/35/KĀDP un Lēmumu 2012/635/KĀDP, tiesību normas, ar kurām iesākumā ir iekļauts, pēc tam grozīts Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta c) apakšpunkts, un ar kurām prasītāja ir iekļauta II pielikumā esošajā sarakstā;

—	pakārtoti, gadījumā, ja 2012. gada 15. oktobra Lēmuma Nr. 2012/635/KĀDP, ciktāl ar to grozīts Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta c) punkts, 1. panta 8. punkts netiktu atcelts, tad atzīt to par nepiemērojumu attiecībā uz BIM;

—	piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza desmit pamatus, kas ir būtībā identiski vai līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietā T-9/13 National Iranian Gas Company/Padome.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/24

Prasība, kas celta 2013. gada 11. janvārī — ANKO/Komisija

(Lieta T-17/13)

2013/C 79/43

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ANKO AE Antiprosopeion, Emporiou kai Viomichanias (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis — V. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka prasītājai kā nepamatoti izmaksātā summa nav jāatmaksā Komisijas saistībā ar projektu POCEMON izmaksātā summa;

—	atzīt, ka prasītājai saistībā ar projektu POCEMON nav jāatlīdzina Komisijai zaudējumi;

—	atzīt, ka Komisija nebija tiesīga veikt naudas summas, kuru tai bija jāizmaksā ANKO, ieskaitu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība attiecas uz Komisijas atbildību saskaņā ar LESD 272. pantu saistībā ar Līgumu Nr. 216088 par projekta “Point Of CarE MONitoring and Diagnostics for Autoimmune Diseases” (POCEMON) izpildi. It īpaši prasītāja uzskata, ka Komisija, lai arī tā ir izpildījusi savas līgumsaistības, ir pieprasījusi, lai tai tiktu atmaksātas ANKO izmaksātās naudas summas, ar ko tādējādi ir pārkāpts iepriekš minētais līgums, labas ticības, tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma un samērīguma principi. Turklāt Komisija ir mēģinājusi veikt parādu, kuri nebija droši, kuru summa nebija noteikta un kuru atmaksas termiņš nebija pienācis, ieskaitu.

—

Pamatojoties uz iepriekš minēto, prasītāja norāda, pirmkārt, ka tai nav jāatmaksā kā nepamatoti izmaksātā summa visa naudas summa, kuru Komisija tai bija izmaksājusi saistībā ar projektu POCEMON. Otrkārt, prasītāja uzskata, ka tai saistībā ar projektu POCEMON nebija jāatlīdzina Komisijai zaudējumi (liquidated damages). Treškārt, Komisija nebija tiesīga veikt to naudas summu ieskaitu, kuras tai bija jāizmaksā prasītājai un kuras nebija drošas, kuru apmērs nebija noteikts un kuru atmaksas termiņš nebija pienācis.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/25

Prasība, kas celta 2013. gada 11. janvārī — Ekologický právní servis/Komisija

(Lieta T-19/13)

2013/C 79/44

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ekologický právní servis (Brno, Čehijas Republika) (pārstāvis — P. Černý, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 12. novembra Lēmumu C(2012) 8382, ar kuru ir atzīts par nepieņemamu prasītāja lūgums veikt Komisijas 2012. gada 6. jūlija Lēmuma C(2012) 4576 par pieteikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (1) 10.c panta 5. punktu piešķirt pagaidu bezmaksas kvotas elektroenerģijas ražošanas modernizācijai, par kuriem paziņojusi Čehijas Republika, iekšēju pārskatīšanu;

—	atcelt Komisijas 2012. gada 6. jūlija Lēmumu C(2012) 4576 par pieteikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 5. punktu piešķirt pagaidu bezmaksas kvotas elektroenerģijas ražošanas modernizācijai, par kuriem paziņojusi Čehijas Republika, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisijas 2012. gada 12. novembra Lēmums C(2012) 8382 ir prettiesisks, jo tas ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienību 17. pantam, Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantam un Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (2) 2. panta 1. punkta g) apakšpunktam un 10. pantam.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas 2012. gada 6. jūlija Lēmums C(2012) 4576 ir prettiesisks, jo tas ir pretrunā LESD 263. pantam, Direktīvai 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/29/EK (3); Komisijas paziņojumam — Norāžu dokumentam par Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta piemērošanu izvēles kārtā (2011/C 99/03) un Direktīvai 2011/42/EK (4) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/26

Prasība, kas celta 2013. gada 23. janvārī — ECC Couture/ITSB — Ball Wholesale (“Culture”)

(Lieta T-28/13)

2013/C 79/45

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ECC Couture BV (Oldenzaal, Nīderlande) (pārstāvji — M. A. S. M. van Leent un I. de Jonge, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Ball Wholesale ApS (Billund, Dānija)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 22. oktobra lēmumu lietā R 290/2012-1, ciktāl šis lēmums prasītājai ir nelabvēlīgs un ciktāl tajā tai ir noteikts atlīdzināt procesa izdevumus;

—	atzīt, ka grafiskas preču zīmes “Culture” kā Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 993511 ir spēkā attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kas ir bijuši procesa Apelāciju padomē priekšmets;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: grafiskas preču zīmes “Culture” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 14., 18. un 25. klasē, starptautiska reģistrācija, kura ir attiecināta uz Eiropas Savienību — Kopienas preču zīme Nr. 993511

Kopienas preču zīmes īpašniece: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Ball Wholesale ApS

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: valsts vārdiska preču zīme “CULTURE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 14., 25. un 26. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību daļēji apmierināt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 2. punkta c) apakšpunkta pārkāpums

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/26

Prasība, kas celta 2013. gada 17. janvārī — AbbVie u.c./EZA

(Lieta T-29/13)

2013/C 79/46

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: AbbVie, Inc. (Wilmington, Amerikas Savienotās valstis) un AbbVie Ltd (Maidenhead, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — P. Bogaert, G. Berrisch, lawyers, un B. Kelly, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Eiropas Zāļu aģentūras 2012. gada 5. novembra Lēmumu EZA/685471/2012 par piekļuves piešķiršanu zāļu tirdzniecības atļaujas dokumentācijai un

—	piespriest Eiropas Zāļu aģentūrai atlīdzināt ar šo tiesvedību saistītos visus, tostarp prasītāju, tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir saistīta ar lūgumu atbilstoši LESD 263. panta 4. punktam atcelt Eiropas Zāļu aģentūras 2012. gada 5. novembra Lēmumu EZA/685471/2012 par piekļuves piešķiršanu zāļu tirdzniecības atļaujas dokumentācijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu tiekot pārkāpts Pārskatāmības regulas 4. panta 2. punkts un prasītāju pamattiesības uz konfidenciālas komercinformācijas aizsardzību.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu tiekot pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu attiecībā uz Pārskatāmības regulas 4. panta 2. punkta piemērošanu.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu tiekot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu tiekot pārkāpta Direktīva Nr. 2001/29/EK (1) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, pamattiesības attiecībā uz tiesībām uz īpašumu, tostarp autortiesības, kā arī samērīguma un labas pārvaldības principi, ciktāl tiek piešķirta piekļuve dokumentu kopijām.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/27

Prasība, kas celta 2013. gada 22. janvārī — GRE/ITSB — Villiger Söhne (“LIBERTE american blend”)

(Lieta T-30/13)

2013/C 79/47

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GRE Grand River Enterprises Deutschland GmbH (Kloster Lehnin, Vācija) (pārstāves — I. Memmler un S. Schulz, advokātes)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Villiger Söhne GmbH (Waldshut-Tiengen, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 15. novembra lēmumu lietā R 731/2012-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “LIBERTE american blend”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 34. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 7 481 252

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Villiger Söhne GmbH

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiska un vārdiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “La LIBERTAD”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 14. un 34. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/27

Prasība, kas celta 2013. gada 23. janvārī — Meta Group/Eiropas Komisija

(Lieta T-34/13)

2013/C 79/48

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Meta Group Srl (Roma, Itālija) (pārstāvji — A. Bartolini, V. Colcelli un A. Formica, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas “Uzņēmējdarbības un rūpniecības” ģenerāldirektorāta 2012. gada 11. decembra paziņojumu Nr. 1687862;

—	atcelt finanšu audita ziņojumu Nr. S12.16817;

un tiktāl, ciktāl nepieciešams, atcelt:

—

Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorāta Budget Execution (general budget and EDF) 2012. gada 12. novembra paziņojumu par “Samaksu, veicot Komisijas prasījumu un parādu ieskaitu”, ar kuru Komisija informēja, ka tā ir veikusi prasījuma, kas saistībā ar līgumu “Take-it-up” (Nr. 245637) Meta Group pastāvēja attiecībā pret Komisiju EUR 69 061,89 apmērā, ieskaitu ar atbilstošo parādu, kas norādīts paziņojumā par parādu Nr. 32412078833;

—

Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorāta Budget Execution (general budget and EDF) 2012. gada 21. novembra paziņojumu Nr. 1380282 par prasījuma, kas saistībā ar līgumu “BCreative” (Nr. 245599) Meta Group pastāvēja attiecībā pret Komisiju EUR 16 772,36 apmērā, ieskaitu ar atbilstošo parādu, kas norādīts paziņojumā par parādu Nr. 32412078833;

—	Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorāta Budget Execution (general budget and EDF) 2012. gada 21. novembra paziņojumu Nr. 1380323 par prasījuma, kas saistībā ar līgumu “BCreative”Meta Group pastāvēja attiecībā pret Komisiju EUR 16 772,36 apmērā, ieskaitu ar atbilstošo parādu;

—

Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorāta Budget Execution (general budget and EDF) 2012. gada 22. novembra paziņojumu Nr. 1387638 par prasījuma, kas saistībā ar līgumiem “Take-it-up” (Nr. 245637) un “Ecolink +” (Nr. 256224) Meta Group pastāvēja attiecībā pret Komisiju EUR 209 180,92 apmērā, ieskaitu ar atbilstošo parādu, kas norādīts paziņojumā par parādu Nr. 32412078833;

—	un līdz ar to piespriest iestādei samaksāt prasītājai EUR 424 787,9 kopā ar kavējuma procentiem;

—	piespriest iestādei atlīdzināt kaitējumu, kas vēlāk ir radies prasītājai,

un piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība attiecas uz finansējuma līgumiem, kas saistībā ar “Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (CIP) (2007-2013)” bija noslēgti starp prasītāju un Komisiju.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda faktu vērtējumā, pārkāpts līguma “Ecolink +” 1. papildinājumā ietvertais noteikums, tiesiskās paļāvības princips, kā arī iegūto tiesību aizsardzības, tiesiskās noteiktības un rūpības pienākuma principi.

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisijas rīcība ir uzskatāma par tās likumisko saistību attiecībā pret META pārkāpumu, it īpaši saistībā ar prasītājas piedāvātās aprēķina metodoloģijas akceptēšanu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts finansējuma līgumu attiecībā uz CIP programmu (“BCreative”, “Take-it-up” un “Ecolink +”) 11. pants, saprātīguma princips, kā arī ir pieļauta acīmredzama kļūda faktu vērtējumā.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka prasītāja ir iesniegusi pierādījumus par to, ka tās pašas darbinieku, kas sniedza pakalpojumus, darba samaksa pilnībā atbilst tirgus cenai un tai darba samaksai, kuru saņem pašnodarbināti “parasubordinēti” darbinieki un darbinieki, kas veic līdzīgu darbu. Atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam šīs minimālās summas var tikt palielinātas pat par 100 %, ja pieprasītais pakalpojums ir “īpaši nozīmīgs, sarežģīts vai grūts” (skat. Ministra 2010. gada 2. septembra dekrēta Nr. 169 6. panta 1. punktu). Tostarp starptautisko ekspertu, kas ir iesaistīti ar attiecīgajiem projektiem saistītajās darbībās, nodarbināšana, pamatojoties uz “koordinētu un ilgstošu sadarbību”, ir pilnībā tiesiska.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots administrācijas darbības samērīguma, kā arī labas pārvaldības, pārskatāmības un kritēriju iepriekšējas noteikšanas principu pārkāpums.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka vairāku tādu kritēriju esamības dēļ, kuri var tikt izmantoti, nosakot darba samaksas aprēķināšanas kārtību, administrācijai vajadzēja izvēlēties privātpersonai vislabvēlīgāko kritēriju. Tiklīdz tika konstatēts, ka pastāv ievērojama atšķirība starp Itālijas un Eiropas tirgū maksātās darba samaksas likmēm par tiem pašiem pakalpojumiem, atbilstošais rīcības veids būtu bijis pieņemt tādu risinājumu, kas rada vismazāko kaitējumu prasītājai.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda faktu vērtējumā, pārkāpti 2011. gada 14. oktobra līguma “Ecolink +” 1. papildinājumā ietvertie noteikumi, tiesiskās paļāvības, labas ticības, iegūto tiesību aizsardzības, tiesiskās noteiktības un rūpības pienākuma principi.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka lēmumi par ieskaita veikšanu ir prettiesiski, jo summas, kas ir norādītas kā META prasījumi saistībā ar iepriekš minētajiem līgumiem, ir ievērojami zemākas nekā tās faktiskie prasījumi. It īpaši Komisija, pamatojoties uz galīgajā audita ziņojumā ietvertajiem secinājumiem, kas šobrīd ir ticis apstrīdēts, aprēķinot tās darbinieku, kas sniedza pakalpojumus, attiecināmās izmaksas, ir patvaļīgi piemērojusi tādu stundas likmi, kas ir ievērojami zemāka par META piedāvāto.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots labas pārvaldības principa pārkāpums, kā arī nepietiekams pamatojums.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka lēmumi par ieskaita veikšanu nav vispār nekādi pamatoti, pat saistībā ar izmantotajiem aprēķina kritērijiem un parametriem. Tādējādi, ņemot vērā to, ka audita ziņojuma galīgie secinājumi brīdī, kad tika paziņoti attiecīgie lēmumi par ieskaita veikšanu, META vēl nebija zināmi, Komisijai esot bijis tuvāk jāpaskaidro vērtējums, kas bija pamatā tās lēmumam izmantot citu attiecināmo izmaksu aprēķina metodoloģiju nekā līgumā noteiktā.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka, veicot aprēķinus, lai noteiktu prasītājai maksājamās summas, ir pieļauta acīmredzama kļūda.

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka aprēķini, ko Komisija ir veikusi saistībā ar ieskaitu, arī šķiet kļūdaini. Būtībā, pat piemērojot flat rate saistībā ar “Marie Curie” programmu, aprēķini nav konsekventi.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/29

Prasība, kas celta 2013. gada 23. janvārī — Meta Group/Eiropas Komisija

(Lieta T-35/13)

2013/C 79/49

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Meta Group Srl (Roma, Itālija) (pārstāvji — A. Bartolini, V. Colcelli un A. Formica, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorāta Budget Execution (general budget and EDF) 2012. gada 12. novembra paziņojums (references numurs 1328694) par “Samaksu, veicot Komisijas prasījumu un parādu ieskaitu”, ar kuru Komisija informēja, ka tā ir veikusi prasījuma, kas saistībā ar līgumu “Take-it-up” (Nr. 245637) Meta Group pastāvēja attiecībā pret Komisiju EUR 69 061,89 apmērā, ieskaitu ar atbilstošo parādu, kas norādīts paziņojumā par parādu Nr. 32412078833;

—

Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorāta Budget Execution (general budget and EDF) 2012. gada 21. novembra paziņojums (references numurs 1380282) par prasījuma, kas saistībā ar līgumu “BCreative” (Nr. 245599) Meta Group pastāvēja attiecībā pret Komisiju EUR 16 772,36 apmērā, ieskaitu ar atbilstošo parādu, kas norādīts paziņojumā par parādu Nr. 32412078833;

—	Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorāta Budget Execution (general budget and EDF) 2012. gada 21. novembra paziņojums (references numurs 1380323) par prasījuma, kas saistībā ar līgumu “BCreative”Meta Group pastāvēja attiecībā pret Komisiju EUR 16 772,36 apmērā, ieskaitu ar atbilstošo parādu;

—

Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorāta Budget Execution (general budget and EDF) 2012. gada 22. novembra paziņojums (references numurs 1387638) par prasījuma, kas saistībā ar līgumiem “Take-it-up” (Nr. 245637) un “Ecolink +” (Nr. 256224) Meta Group pastāvēja attiecībā pret Komisiju EUR 209 180,92 apmērā, ieskaitu ar atbilstošo parādu, kas norādīts paziņojumā par parādu Nr. 32412078833;

un līdz ar to:

—	piespriest iestādei samaksāt prasītājai EUR 424 787 kopā ar kavējuma procentiem;

—	piespriest iestādei atlīdzināt kaitējumu, kas vēlāk ir radies prasītājai.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi lietā T-34/13 izvirzītajiem.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/29

Prasība, kas celta 2013. gada 21. janvārī — Erreà Sport/ITSB — Facchinelli (“ANTONIO BACIONE”)

(Lieta T-36/13)

2013/C 79/50

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Erreà Sport SpA (Torrile, Itālija) (pārstāvji — D. Caneva un G. Fucci, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Antonio Facchinelli (Dalang, Ķīna)

Prasītājas prasījumi

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 24. oktobra lēmumu R 1561/2011-1 un tādējādi noraidīt Antonio Facchinelli iesniegto reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām precēm, kas ir publicēts Kopienas Preču zīmju biļetenā Nr. 117/2010;

—	atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas Errèa Sport S.p.A. radušies šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: Antonio Facchinelli

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kurā ir ietverti vārdiski elementi “ANTONIO BACIONE”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 14., 18. un 25. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 056 037

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiska preču zīme, kurā ir ietverts vārdisks elements “erreà”, un grafiska preču zīme, kurā ir ietverti divi savīti rombi, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 9., 14., 16., 18., 25., 28., 35. un 41. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpums

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/30

Prasība, kas celta 2013. gada 28. janvārī — 1. garantovaná/Komisija

(Lieta T-42/13)

2013/C 79/51

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: 1. garantovaná a.s. (Bratislava, Slovākija) (pārstāvji — M. Powell, Solicitor, G. Forwood, Barrister, M. Staroň un P. Hodál, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 21. decembra vēstuli lietā COMP/39.396 — Kalcija karbīds, ciktāl tajā:

—

4,5 % procentu likme ir piemērota attiecībā uz laikposmiem, kamēr Vispārējā tiesa ir i) apturējusi Komisijas 2009. gada 22. jūlija Lēmuma C(2009) 5791, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/39.396 — Tēraudrūpniecībā un gāzes ieguves rūpniecībā [izmantojamie reaģenti, kuru sastāvā ir kalcija karbīds un magnijs]), 2. panta darbību attiecībā uz prasītāju, un ii) apturējusi prasītājas pienākumu iesniegt bankas garantiju, lai novērstu tūlītēju minētā lēmuma 2. pantā uzliktā naudas soda atgūšanu;

—	naudas soda un nokavējuma procentu 2013. gada 25. janvārī maksājamais atlikums noteikts EUR 20 293 586,60 apmērā;

—	oficiāli paziņots, ka prasītajai līdz, vēlākais, 2013. gada 25. janvārim vai nu provizoriski jāsamaksā EUR 20 293 586,60, vai jāiesniedz pieņemams finanšu nodrošinājums šīs summas apmērā.

—	piespriest atbildētājai segt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijai neesot nekāda tiesiska pamata piemērot procentus attiecībā uz ex parte rīkojuma par pagaidu noregulējumu aptverto laikposmu, jo 2009. gada 20. oktobraex parte izdotajā rīkojumā par pagaidu noregulējumu Lēmuma C(2009) 5791 2. panta darbība attiecībā uz prasītāju tika apturēta. Tādējādi naudas sodam kā tādam neesot “pienācis termiņš” Īstenošanas kārtības (1). 79. panta c) punkta izpratnē. Atbilstīgi principam accessorium sequitur principale procenti saistībā ar naudas sodu var uzkrāties tikai no dienas, kad iestājies naudas soda samaksas termiņš.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, rīkojuma par pagaidu noregulējumu aptvertajā laikposmā piemērojot nokavējuma procentu likmi 4,5 % apmērā, esot aizskarta prasītājas tiesiskā paļāvība, jo 2011. gada 2. marta rīkojumā par pagaidu noregulējumu tika apturēts prasītājas pienākums iesniegt bankas garantiju, lai novērstu tūlītēju tai Lēmuma C(2009) 5791 2. pantā uzliktā naudas soda atgūšanu. Tādējādi prasītāja esot nostādīta tādā pašā situācijā, kādā tā būtu bijusi, ja tā būtu iesniegusi bankas garantiju. Tādēļ prasītāja bija tiesīga pamatoties uz tiesisko paļāvību, kas gūta no Komisijas 2009. gada 24. jūlija vēstules, ar kuru darīts zināms Lēmums C(2009) 5791, ka procenti par naudas sodu būtu maksājami atbilstoši Īstenošanas kārtības 86. panta 5. punktā noteiktajai likmei.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, rīkojumos par pagaidu noregulējumu aptvertajos laikposmos piemērojot nokavējuma procentu likmi 4,5 % apmērā, rīkojumiem par pagaidu noregulējumu tiek atņemta to praktiskā iedarbība, jo abas Īstenošanas kārtības 86. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 86. panta 5. punktā noteiktās procentu likmes ir domātas tālab, lai mudinātu uzņēmumus iesniegt bankas garantiju, turpretim sodot tos, kuri, iestājoties samaksas termiņam, atsakās maksāt naudas sodu vai iesniegt pienācīgu bankas garantiju. Prasītāja nebūtu sodāma, piemērojot soda procentu likmi par bankas garantijas neiesniegšanu apstākļos, kad Vispārējā tiesa ir i) apturējusi naudas soda piemērošanu un ii) nospriedusi, ka prasītājai objektīvi nav iespējams iesniegt bankas garantiju.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, rīkojumos par pagaidu noregulējumu aptvertajos laikposmos piemērojot nokavējuma procentu likmi 4,5 % apmērā, tiekot pārkāpts samērīguma princips. Būtu nesamērīgi sodīt prasītāju, tai piemērojot Īstenošanas kārtības 86. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto procentu likmi, apstākļos, kad i) naudas soda piedziņa nav veicama un ii) Savienības tiesās ir konstatēts, ka prasītāja nespēj samaksāt naudas sodu, nedz iesniegt pienācīgu bankas garantiju.

(1) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 357, 1. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 1. nod., 4. sēj., 145. lpp.) redakcijā ar grozījumiem.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/31

Prasība, kas celta 2013. gada 29. janvārī — Donnici/ Parlaments

(Lieta T-43/13)

2013/C 79/52

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Beniamino Donnici (Castrolibero, Itālija) (pārstāvji — V. Vallefuoco un J. Van Gyseghem, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

Prasītājs lūdz, lai Vispārējā tiesa atzītu Eiropas Parlamenta pieļautu smagu pārkāpumu saistībā ar tā 2007. gada 24. maijā pieņemto lēmumu, kas ir nelabvēlīgs prasītājam un kuru vēlāk Tiesa ir atcēlusi ar 2009. gada 30. aprīļa spriedumu, un tādējādi piespriestu Eiropas Parlamentam atlīdzināt materiālo un morālo kaitējumu, kuru prasītājs ir cietis vai cietīs šī prettiesiskā pasākuma dēļ un kura apmērs, pamatojoties uz taisnīgumu, ir EUR 1 720 470 vai mazāka summa, kuru par atbilstošu uzskata Vispārējā tiesa, kā arī piespriestu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs šajā lietā, kurš ir tas pats, kas lietās T-215/07 un C-9/08 Donnici/Parlaments, lūdz atlīdzināt kaitējumu, kuru tas ir cietis saistībā ar atbildētāja atteikumu atzīt viņa kā Eiropas Parlamenta locekļa mandāta spēkā esamību — atteikumu, kuru vēlāk ir atcēlusi Eiropas Savienības Tiesa.

Savas prasības pamatošanai prasītājs norāda, ka šajā lietā ir izpildīti visi judikatūrā iedibinātie nosacījumi par to, lai atzītu Savienības iestāžu ārpuslīgumisko atbildību; it īpaši attiecībā uz:

—	apstrīdētās rīcības prettiesiskumu;

—	prasību par to, ka nodarītais kaitējums ir reāls;

—	cēloņsakarības esamību un

—	Savienības vainu vai tās pieļauta pārkāpuma līmeni. Šajā ziņā prasītājs apgalvo, ka ar lēmumu, kurš ir šīs tiesvedības pamatā, atbildētājs pietiekami būtiski un acīmredzami nav ievērojis noteikumu, kurš personām piešķir tiesības.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/31

Prasība, kas celta 2013. gada 29. janvārī — AbbVie/EZA

(Lieta T-44/13)

2013/C 79/53

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: AbbVie, Inc. (Wilmington, Amerikas Savienotās Valstis) un AbbVie Ltd (Maidenhead, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — P. Bogaert, G. Berrisch, lawyers, un B. Kelly, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Eiropas Zāļu aģentūras 2013. gada 14. janvāra Lēmumu EZA/748792/2012 par piekļuves piešķiršanu zāļu tirdzniecības atļaujas dokumentācijai un

—	piespriest Eiropas Zāļu aģentūrai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza piecus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu tiekot pārkāpts Pārskatāmības regulas (1) 4. panta 2. punkts un prasītāju pamattiesības uz konfidenciālas komercinformācijas aizsardzību.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu tiekot pārkāpts Pārskatāmības regulas 4. panta 4. punkts un labas pārvaldības princips.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ticis izpildīts pienākums norādīt pamatojumu attiecībā uz Pārskatāmības regulas 4. panta 2. punkta piemērošanu.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu tiekot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu tiekot pārkāpta Direktīva Nr. 2001/29/EK (2), pamattiesības attiecībā uz tiesībām uz īpašumu, tostarp autortiesības, kā arī samērīguma un labas pārvaldības principi, ciktāl tiek piešķirta piekļuve dokumentu kopijām.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.).

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/33

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 15. janvāra spriedums — BO/Komisija

(Lieta F-27/11) (1)

(Civildienests - Sociālais nodrošinājums - Ar medicīnisko aprūpi saistītu transporta izdevumu segšana - Transporta izdevumi ar valodu saistītu iemeslu dēļ)

2013/C 79/54

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: BO (Ammāna, Jordānija) (pārstāvji — L. Levi, M. Vandenbussche un C. Bernard-Glanz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un D. Martin)

Priekšmets

Civildienests — Prasība atcelt atbildētājas lēmumus, ar kuriem ir atteikta atļauja saņemt medicīniskos pakalpojumus, kurus prasītājs pieprasīja savam dēlam, laulātajai un pats sev

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Komisijas 2010. gada 1. jūnija lēmumus, ar ko atsaka segt BO dēla transporta un pavadīšanas izdevumus;

2)	Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina BO tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 186, 25.6.2011., 33. lpp.

16.3.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/33

Prasība, kas celta 2013. gada 3. janvārī — ZZ/Eiropols

(Lieta F-1/13)

2013/C 79/56

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ZZ (pārstāvis — J.-J. Ghosez, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Policijas birojs (Eiropols)

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Eiropola lēmumu nepagarināt prasītājas līgumu uz nenoteiktu laiku un piespriest Eiropolam atlīdzināt starpību starp atalgojumu, ko tā būtu varējusi turpināt saņemt Eiropolā, un jebkuru citu atlīdzību, ko tā faktiski ir saņēmusi

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt atbildētāja 2012. gada 29. februāra lēmumu, ar kuru atbildētājs paziņoja prasītajai, ka tas nepagarinās tās līgumu uz noteiktu laiku, kurš beigsies 2012. gada 31. maijā;

—

piespriest atbildētajam atlīdzināt prasītājai starpību, pirmkārt, starp atalgojuma apmēru, uz ko tā būtu varējusi pretendēt, ja tā būtu saglabājusi savu amatu šajā struktūrā, un, otrkārt, atalgojuma apjomu, honorāriem, bezdarbnieka pabalstu un citiem pabalstiem, ko viņa faktiski ir saņēmusi pēc 2012. gada 1. jūnija, tā atalgojuma vietā, ko viņa saņēma kā pagaidu darbiniece;

—	piespriest Eiropolam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.079.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 79

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 16. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2013/C 079/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 71, 9.3.2013.	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2013/C 079/02	Lieta C-541/11: Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 17. janvāra rīkojums (Vrhovno sodišče (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Jožef Grilc/Slovensko zavarovalno združenje GIZ (Reglamenta 104. panta 3. punkta otrā daļa — Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana — Direktīva 2000/26/EK — Kompensācijas iestādes — Valsts tiesā iesniegta kompensācijas prasība)	2

2013/C 079/03	Lieta C-261/12 P: Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 17. janvāra rīkojums — Annunziata Del Prete/Giorgio Armani SpA, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (Apelācija — Kopienas preču zīme — Regula (EK) Nr. 40/94 — 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Sajaukšanas iespēja — Reputācija — Grafisks apzīmējums AJ AMICI JUNIOR — Agrākas valsts grafiskas preču zīmes AJ ARMANI JEANS un agrākas valsts vārdiskas preču zīmes ARMANI JUNIOR īpašnieka iebildumi)	2

2013/C 079/04	Lieta C-488/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. oktobrī iesniedza Debreceni Munkaügyi Bíróság (Ungārija) — Sándor Nagy/Hajdú-Bihar Megyei Kormányhivatal	3

2013/C 079/05	Lieta C-489/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. oktobrī iesniedza Debreceni Munkaügyi Bíróság (Ungārija) — Lajos Tiborné Böszörményi/Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal	3

2013/C 079/06	Lieta C-490/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. oktobrī iesniedza Debreceni Munkaügyi Bíróság (Ungārija) — Róbert Gálóczhi-Tömösváry/Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal	3

2013/C 079/07	Lieta C-491/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. oktobrī iesniedza Debreceni Munkaügyi Bíróság (Ungārija) — Magdolna Margit Szabadosné Bay/Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal	4

2013/C 079/08	Lieta C-526/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 20. novembrī iesniedza Debreceni Munkaügyi Bíróság (Ungārija) — Józsefné Ványai/Nagyrábé Község Polgármesteri Hivatal	4

2013/C 079/09	Lieta C-574/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 7. decembrī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) — Centro Hospitalar de Setúbal, EPE, Serviço de Utilização Comum dos Hospitais (SUCH)/Eurest Portugal — Sociedade Europeia de Restaurantes Lda	5

2013/C 079/10	Lieta C-577/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 10. decembrī iesniedza Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Wien (Austrija) — Michaela Hopfgartner	6

2013/C 079/11	Lieta C-588/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 14. decembrī iesniedza Arbeidshof te Antwerpen (Beļģija) — Lyreco Belgium NV/Sophie Rogiers	6

2013/C 079/12	Lieta C-592/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 18. decembrī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Madrid (Spānija) — Compañía Europea de Viajeros de España S.A./Tribunal Económico Administrativo Regional de Madrid (Ministerio de Economía y Hacienda)	6

2013/C 079/13	Lieta C-594/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 19. decembrī iesniedza Verfassungsgerichtshof (Austrija) — Kärntner Landesregierung u.c.	7

2013/C 079/14	Lieta C-598/12: Prasība, kas celta 2012. gada 20. decembrī — Eiropas Komisija/Polijas Republika	8

2013/C 079/15	Lieta C-605/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 24. decembrī iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) — Welmory Sp z.o.o./Dyrektori Izby Skarbowej w Gdańsku	8

2013/C 079/16	Lieta C-14/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 10. janvārī iesniedza Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) — Gena Ivanova Cholakova/Osmo rayonno upravlenie pri Stolichna direktsiya na vatreshnite raboti	9

2013/C 079/17	Lieta C-18/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 14. janvārī iesniedza Administrativen Sad Sofia-grad (Bulgārija) — Max Pen EOOD/Direktor na Direktsia Obzhalvane i izpalnenie na proizvodstvoto pri Tsentralno Upravlenie na Natsionalnata Agentsia po Prihodite — gr. Sofia	10

2013/C 079/18	Lieta C-23/13: Prasība, kas celta 2013. gada 17. janvārī — Eiropas Komisija/Francijas Republika	11

2013/C 079/19	Lieta C-666/11: Tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 7. janvāra rīkojums (Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein — Westfalen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — M, N, O, p, Q/Bundesamt für Migration und Flüchtlinge	11

	Vispārējā tiesa
2013/C 079/20	Lieta T-494/10: Vispārējās tiesas 2013. gada 5. februāra spriedums — Bank Saderat Iran/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika — Pret Irānu vērsti ierobežojoši pasākumi, lai novērstu kodolieroču izplatīšanu — Naudas līdzekļu iesaldēšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Tiesības uz aizstāvību — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Acīmredzama kļūda vērtējumā)	12

2013/C 079/21	Lieta T-540/10: Vispārējās tiesas 2013. gada 31. janvāra spriedums — Spānija/Komisija (Kohēzijas fonds — Fonda sākotnēji piešķirtā finanšu atbalsta samazinājums projekta četriem posmiem saistībā ar atsevišķu ātrgaitas līnijas, kas savieno Madridi un Francijas robežu, sekciju celtniecību — Lēmuma pieņemšanas termiņš — Regulas (EK) Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punkts — Regulas (EK) Nr. 1386/2002 18. panta 3. punkts — Papildu darbi vai pakalpojumi — Jēdziens neparedzēts apstāklis — Direktīvas 93/38/EEK 20. panta 2. punkta f) apakšpunkts)	13

2013/C 079/22	Lieta T-66/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 31. janvāra spriedums — Present-Service Ullrich/ITSB — Punt Nou (babilu) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes babilu reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme BABIDU — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespēja — Pakalpojumu līdzība — Apzīmējumu līdzība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	13

2013/C 079/23	Lieta T-104/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 1. februāra spriedums — Ferrari/ITSB (PERLE' ) (Kopienas preču zīme — Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu — Grafiska preču zīme PERLE' — Absolūti atteikuma pamatojumi — Aprakstošs raksturs — Atšķirtspējas neesamība — Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts)	14

2013/C 079/24	Lieta T-159/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 4. februāra spriedums — Marszałkowski/ITSB — Mar-Ko Fleischwaren (WALICHNOWY MARKO) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes WALICHNOWY MARKO reģistrācijas pieteikums — Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme MAR-KO — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	14

2013/C 079/25	Lieta T-235/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 31. janvāra spriedums — Spānija/Komisija (Kohēzijas fonds — Fonda sākotnēji piešķirtā finanšu atbalsta samazinājums pieciem projektiem saistībā ar atsevišķu ātrgaitas dzelzceļa līniju Spānijā ierīkošanu — Lēmuma pieņemšanas termiņš — Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punkts — Regulas (EK) Nr. 1386/2002 18. panta 3. punkts — Papildu piegādes — Papildu darbi vai pakalpojumi — Jēdziens neparedzēts apstāklis — Direktīvas 93/38/EEK 20. panta 2. punkta f) apakšpunkts)	14

2013/C 079/26	Lieta T-263/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 6. februāra spriedums — Bopp/ITSB (Zaļa astoņstūra rāmja attēls) (Kopienas preču zīme — Kopienas grafiskas preču zīmes, kurā attēlots zaļš astoņstūra rāmis, reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamatojums — Atšķirtspēja — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts — Pierādījumu piedāvājums, kas pirmoreiz izteikts replikas rakstā — Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 1. punkts — Dokumenta nosūtīšana ITSB pa faksu — Piemērojamās tiesību normas)	15

2013/C 079/27	Lieta T-272/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 1. februāra spriedums — Coin/ITSB — Dynamiki Zoi (Fitcoin) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes Fitcoin reģistrācijas pieteikums — Agrākas valsts, Kopienas un starptautiskas grafiskas preču zīmes coin — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	15

2013/C 079/28	Lieta T-368/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 1. februāra spriedums — Polyelectrolyte Producers Group u.c./Komisija (REACH — Pārejas noteikumi par ierobežojumiem akrilamīda laišanai tirgū un tā izmantošanai būvjavas uzklāšanai — Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikums — Samērīgums — Pienākums norādīt pamatojumu)	16

2013/C 079/29	Lieta T-412/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 6. februāra spriedums — Maharishi Foundation/ITSB (TRANSCENDENTAL MEDITATION) (Kopienas preču zīme — Kopienas vārdiskas preču zīmes TRANSCENDENTAL MEDITATION reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamatojums — Apelāciju padomes lēmums nodot lietu atpakaļ pārbaudītājam — Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 65. panta 4. punkts — Pieņemamība — Aprakstošs raksturs — Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Konkrētā sabiedrības daļa)	16

2013/C 079/30	Lieta T-426/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 6. februāra spriedums — Maharishi Foundation/ITSB (MÉDITATION TRANSCENDANTALE) (Kopienas preču zīme — Kopienas vārdiskas preču zīmes MÉDITATION TRANSCENDANTALE reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamatojums — Apelāciju padomes lēmums, ar ko lieta nodota atpakaļ Pārbaudes nodaļā — Regulas (EK) Nr. 207/2009 65. panta 4. punkts — Pieņemamība — Aprakstošs raksturs — Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Konkrētā sabiedrības daļa)	17

2013/C 079/31	Lieta T-504/11: Vispārējās tiesas 2013. gada 4. februāra spriedums — Hartmann/ITSB — Protecsom (DIGNITUDE) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes DIGNITUDE reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts un Kopienas vārdiska preču zīme Dignity — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespējas neesamība — Preču līdzības neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	17

2013/C 079/32	Lieta T-54/12: Vispārējās tiesas 2013. gada 31. janvāra spriedums — K2 Sports Europe/ITSB — Karhu Sport Iberica (SPORT) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes SPORT reģistrācijas pieteikums — Agrākas valsts un starptautiska vārdiskas preču zīmes K2 SPORTS — Relatīvs atteikuma pamatojums — Apzīmējumu līdzības neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	18

2013/C 079/33	Lieta T-560/12: Prasība, kas celta 2012. gada 17. decembrī — Miejskie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej/Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra	18

2013/C 079/34	Lieta T-572/12: Prasība, kas celta 2012. gada 21. decembrī — Nissan Jidosha/ITSB (CVTC)	19

2013/C 079/35	Lieta T-577/12: Prasība, kas celta 2012. gada 27. decembrī — NIOC u.c./Padome	19

2013/C 079/36	Lieta T-578/12: Prasība, kas celta 2012. gada 27. decembrī — NIOC/Padome	20

2013/C 079/37	Lieta T-580/12: Prasība, kas celta 2012. gada 27. decembrī — Yaqub/ITSB — Turkey (ATATURK)	21

2013/C 079/38	Lieta T-2/13: Prasība, kas celta 2013. gada 7. janvārī — CFE-CGC France Télécom-Orange/Komisija	21

2013/C 079/39	Lieta T-3/13: Prasība, kas celta 2013. gada 7. janvārī — Ronja/Komisija	22

2013/C 079/40	Lieta T-7/13: Prasība, kas celta 2013. gada 7. janvārī — ADEAS/Komisija	22

2013/C 079/41	Lieta T-9/13: Prasība, kas celta 2013. gada 8. janvārī — National Iranian Gas Company/Padome	23

2013/C 079/42	Lieta T-10/13: Prasība, kas celta 2013. gada 9. janvārī — Bank of Industry and Mine/Padome	24

2013/C 079/43	Lieta T-17/13: Prasība, kas celta 2013. gada 11. janvārī — ANKO/Komisija	24

2013/C 079/44	Lieta T-19/13: Prasība, kas celta 2013. gada 11. janvārī — Ekologický právní servis/Komisija	25

2013/C 079/45	Lieta T-28/13: Prasība, kas celta 2013. gada 23. janvārī — ECC Couture/ITSB — Ball Wholesale (Culture)	26

2013/C 079/46	Lieta T-29/13: Prasība, kas celta 2013. gada 17. janvārī — AbbVie u.c./EZA	26

2013/C 079/47	Lieta T-30/13: Prasība, kas celta 2013. gada 22. janvārī — GRE/ITSB — Villiger Söhne (LIBERTE american blend)	27

2013/C 079/48	Lieta T-34/13: Prasība, kas celta 2013. gada 23. janvārī — Meta Group/Eiropas Komisija	27

2013/C 079/49	Lieta T-35/13: Prasība, kas celta 2013. gada 23. janvārī — Meta Group/Eiropas Komisija	29

2013/C 079/50	Lieta T-36/13: Prasība, kas celta 2013. gada 21. janvārī — Erreà Sport/ITSB — Facchinelli (ANTONIO BACIONE)	29

2013/C 079/51	Lieta T-42/13: Prasība, kas celta 2013. gada 28. janvārī — 1. garantovaná/Komisija	30

2013/C 079/52	Lieta T-43/13: Prasība, kas celta 2013. gada 29. janvārī — Donnici/Parlaments	31

2013/C 079/53	Lieta T-44/13: Prasība, kas celta 2013. gada 29. janvārī — AbbVie/EZA	31

	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2013/C 079/54	Lieta F-27/11: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 15. janvāra spriedums — BO/Komisija (Civildienests — Sociālais nodrošinājums — Ar medicīnisko aprūpi saistītu transporta izdevumu segšana — Transporta izdevumi ar valodu saistītu iemeslu dēļ)	33

2013/C 079/55	Lieta F-25/12: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 5. februāra spriedums — Presset/Komisija (Civildienests — Atalgojums — Dienas nauda — Piešķiršanas nosacījums)	33

2013/C 079/56	Lieta F-1/13: Prasība, kas celta 2013. gada 3. janvārī — ZZ/Eiropols	33