15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/1

—

veidot “vairāk Eiropas”, kas ir savstarpēji papildinoša un spēcīgāka nekā tās daļu kopums. ES jāmaina radītais iespaids, ka tā ir drūma taupības, sociālās regresijas un nabadzības izplatītāja. Līdzās monetārajai savienībai tagad jāveido politiskā savienība ar saskaņotiem saimnieciskajiem, finanšu, nodarbinātības un sociālajiem politikas pasākumiem iedzīvotāju interesēs. ES budžets jāveido tā, lai rastos pareizie stimuli konkurētspējas paaugstināšanai un izaugsmei un darba vietu radīšanai. ES budžets ir jāstiprina un jāatbalsta ar pašu resursu mehānismiem, vienotu kohēzijas politiku, aktīvi iesaistot pilsonisko sabiedrību un paredzot plašākas intervences iespējas Eiropas Investīciju Bankai. Tāpēc EESK aicina valstu un valdību vadītājus 22. un 23. novembra Eiropadomes sanāksmē panākt rezultātu, kas būtu saskaņā ar minētajiem uzdevumiem;

—

iesaistīt pilsonisko sabiedrību ES politiku un lēmumu izstrādes procesā. Šī iesaistīšana ir būtisks instruments ne tikai ES iestāžu un ES darbības demokrātiskās leģitimitātes nostiprināšanai, bet arī, lai sekmētu kopīgu izpratni par to, kam paredzēta Eiropa un kurp tā virzās, kā arī atjaunotu ticību Eiropas projektam, nodrošinot Eiropas pilsoņu vispārēju iesaistīšanos Eiropas veidošanā. Lai to panāktu, ir steidzami jāīsteno Līguma par Eiropas Savienību 11. panta noteikumi par līdzdalības demokrātiju;

—

veikt ilgtspējīgus ieguldījumus kvalifikācijā, infrastruktūrā, sociālajā ekonomikā, pakalpojumos un produktos saskaņā ar valstu reformu programmām sociālo ieguldījumu pakta veidā, ko papildina Eiropas ekonomikas atlabšanas pasākumi, pievēršoties faktiskai darba vietu izveidei un saskaņojot ar valstu attīstības plāniem. Tikai tad stratēģija “Eiropa 2020” varēs vainagoties ar panākumiem. Ieguldījumi viedajā enerģētikā un rūpnieciskajā ražošanā, ņemot vērā klimata aspektu, kā arī zaļās ekonomikas izveide sekmēs ilgtermiņa problēmu risināšanu klimata pārmaiņu jomā un palīdzēs nodrošināt ilgtspējīgu attīstību;

—

veicināt kopīgus pasākumus eurozonā, lai stabilizētu parādus un atbalstītu ekonomikas atveseļošanu visā ES. ECB būtu jāmudina īstenot tās obligāciju iepirkšanas programmu, kuras mērķis, kā paziņojis ECB prezidents, ir stabilizēt aizņēmumu izmaksas eurozonā. Turklāt programma ir īstenojama saskaņā ar stingriem ECB nosacījumiem. Būtu jāatbalsta arī EIB projektu obligāciju emisija, lai veicinātu izaugsmi. EESK atzinīgi vērtē 11 dalībvalstu pieņemto lēmumu ieviest finanšu darījumu nodokli un aicina ES pastiprināt pasākumus pārredzamības veicināšanai un nodokļu nemaksāšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un korupcijas apkarošanai ES un ārpus tās. Darbībai eurozonā būtu jāsaglabājas atvērtai tām dalībvalstīm, kas vēlas pievienoties monetārajai savienībai;

—

veidot fiskālu savienību, banku savienību un finanšu savienību, kas ir ekonomiskās un monetārās savienības svarīgākie pīlāri. Lai īstenotu šos pasākumus, ir vajadzīgs sociālais dialogs un dialogs ar organizētu pilsonisko sabiedrību;

—

atbalstīt MVU, lai atgrieztos pie izaugsmes, par pamatnostādni izmantojot Mazās uzņēmējdarbības aktu. Jāīsteno vienotā tirgus potenciāls, ieskaitot pakalpojumu pieejamību un ņemot vērā sociālās ekonomikas lomu, novēršot nepamatotus administratīvos šķēršļus un sekmējot MVU un uzņēmēju piekļuvi informācijai un jaunajām digitālajām tehnoloģijām, finansējumam, kredītiem, kapitāla, darba un tehnoloģiju tirgiem un ES finanšu instrumentiem, kā arī aizdevumu garantijām;

—

patērētāju — īpaši, visnelabvēlīgākā stāvoklī esošu grupu — tiesību un aizsardzības pastiprināšana. Tās visvairāk ir nogrimušas parādos, atrodas nestabilā situācijā, lielā nabadzībā un atstumtībā;

—

dalībvalstīs radīt priekšnoteikumus ekspertu nodarbināšanai jomās, kur nepieciešamas viņu īpašās zināšanas, un sekmēt viņu mobilitāti. Vienotā tirgus izveidei attiecībā uz ekspertiem jābūt daļai no stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas;

—

dot iespēju mūsu jaunatnei. EESK arī turpmāk mudinās ES, lai tā veicinātu pētniecību un inovāciju Eiropā, turpinātu investēt Eiropas izglītības sistēmās un saglabātu finansējuma apjomu, kāds vajadzīgs jaunatnes mobilitātes programmām, piemēram, ERASMUS un īpašai programmai, lai veicinātu jauniešu prakses iespējas ES uzņēmumos. EESK aicina Komisiju atsaukt tās priekšlikumu par ES budžetu, ja dalībvalstis, kas visu laiku runā par ieguldījumiem un izaugsmi, neatbalstīs uz nākotnes ieguldījumiem vērstu ES budžetu un daudzgadu finanšu shēmu. Jāveic MVU atbalsta pasākumi, lai tie varētu pieņemt darbā cilvēkus, kuriem pašlaik nav darba un, iespējams, trūkst pieredzes. Tā, nodrošinot papildu resursus — finanšu līdzekļus un darbinieku prasmes, varēs sekmēt MVU izaugsmi un radīt darbavietas;

—

paaugstināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju ar inovācijām un stabilu finansējumu pētniecībai un izstrādei, kā arī ar īpašu MVU un mikrouzņēmumu vadītāju un darbinieku apmācības un atbalsta politiku, investīciju atbalsta politiku, tirgu pieejamību un administratīvo ierobežojumu samazināšanu. Tas veicinās arī Eiropas rūpniecības, kas ir svarīgs sektors izaugsmei un darba vietu radīšanai, atjaunošanu;

—

ES ir vajadzīga labvēlīga tiesiskā vide, kas nerada nevajadzīgas administratīvās un atbilstības izmaksas. Ekonomikas tiesībām jābūt skaidrām, taisnīgām un samērīgām. Tas ir svarīgi ikvienam uzņēmumam, bet jo īpaši — MVU;

—

īstenot īpašus centienus, lai panāktu, ka Eiropas Savienību tās kaimiņi uztver kā aktīvu un uzticamu partneri. Šai ziņā vienlīdz svarīgi ir arī, lai ES starptautiskā tirdzniecības politika sekmētu tās ES vērtības, kas atbalsta ilgtspējīgu attīstību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, kā arī tādu pilsoniskās sabiedrības struktūru izveidi, kuras uzrauga tirdzniecības nolīgumu īstenošanu;

—

nodrošināt dzimumu vienlīdzību, īstenojot tiesību aktus dzimumu līdztiesības jomā un vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm. Par vienādu darbu sievietes joprojām saņem par 17 % mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Turklāt krīze vissmagāk skārusi sievietes un bērnus.

15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/3

1.1.

Pašreizējos apstākļos, kad izaugsmes līmeņi, kādi bijuši agrāk, tuvākajā laikā nav paredzami, Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu politikas pasākumu centrā ir svarīgi izvirzīt patērētāju, kā minēts Komisijas paziņojumā “ “Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”. Jāatzīmē, ka neatkarīgām un stiprām patērētāju organizācijām ir būtiska loma tirgū, un to rīcībā jābūt cilvēkresursiem, finanšu un tehniskajiem līdzekļiem, kas nepieciešami, lai veiktu savu uzdevumu, proti, aizsargātu patērētāju tiesības un intereses.

1.2.

Patērētāju tiesības apvienoties savu interešu aizstāvībai atzītas primārajos tiesību aktos, t. i., LESD 169. pantā, kurā Eiropas līmenī juridiski atzīts, ka patērētāju organizācijām ir neaizstājama loma paļāvības nodrošināšanā un Eiropas vienotā tirgus attīstībā.

1.3.

Neskarot subsidiaritātes principa piemērošanu, EESK aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu, lai patērētāju organizācijām noteiktu kopīgu tiesību minimumu, tostarp tiesības izteikt viedokli un tiesības tikt uzklausītām ar pārstāvju starpniecību, patērētāju tiesību un interešu juridisku un/vai administratīvu definīciju attiecībā uz iepriekšēju uzklausīšanu un apspriešanos par pasākumiem, kas ietekmē viņu tiesības vai juridiski aizsargātas intereses valstu un ES līmenī, un tiesības piedalīties vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu regulējumā.

1.4.

Tā kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniedzējiem ir viena un tā pati kopīga patērētāju bāze, kas ietver daudz neaizsargātu patērētāju, jāuzrauga katra tirgus (gāzes, ūdens, elektroenerģijas u.c.) īpatnības un vienlaikus jāsaglabā integrēta pieeja visiem minētajiem pakalpojumiem, ņemot vērā to iespējamo kopējo ietekmi uz dzīves kvalitāti un mājsaimniecību budžetu. Tie ir jautājumi, kuru risināšanai īpaši piemērotas ir patērētāju organizācijas. Nekvalitatīviem pakalpojumiem vajadzētu paredzēt sistēmu, kas līdzīga tai, kuru piemēro precēm (RAPEX), lai patērētāju apvienības ar savu tīklu starpniecību varētu informēt patērētājus par šādu pakalpojumu esību.

1.5.

Attiecībā uz informācijas pieejamību un īpašām zināšanām par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu tirgus darbību, cenu noteikšanas struktūru, vērtībām un faktoriem, kas nosaka piekļuvi tīkliem, kā arī to ietekmi uz patērētājiem vērojamas būtiskas atšķirības, jo regulējuma priekšmets ir ļoti tehnisks un sarežģīts, kaut gan neapšaubāmi svarīgs gan patērētājiem, gan organizācijām, kuras viņus pārstāv.

1.6.

Parasti patērētājiem pakalpojumus salīdzināt ir grūtāk nekā preces. Tas ir jo īpaši sarežģīti vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu gadījumā. Ne tikai šo pakalpojumu līgumu nosacījumi, piemēram, tarifu noteikšanas metodoloģija, ir ļoti dažādi, bet arī ar pakalpojumu saistītie papildelementi regulatīvajām iestādēm attiecīgi jāskaidro un par tiem jāapspriežas ar patērētāju intereses pārstāvošām organizācijām, un patērētājiem tie jāizprot.

1.7.

Komiteja uzskata, ka Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis un valstu regulatīvās iestādes veicināt pārredzamību, informēšanu un lēmumu pieņemšanu, rosinot diskusiju par iesaistītajām interesēm — piedāvājumu un pieprasījumu (regulētās tautsaimniecības nozares un patērētāji), atbalstot pozitīvu diskrimināciju par labu organizācijām, kuras pārstāv patērētāju intereses, lai tās ar tādiem pašiem noteikumiem kā ekonomikas dalībnieki varētu piedalīties diskusiju forumos un regulatīvo iestāžu konsultatīvajās struktūrās un tādējādi veicinātu patērētāju organizāciju — un līdz ar to arī pašu patērētāju — iespējas.

2.1.

EESK, būdama ES iestāde, kas pauž organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokli, šajā pašiniciatīvas atzinumā vēlas uzsvērt nepieciešamību izvirzīt uz cilvēkiem orientētu vienotā tirgus perspektīvu un aizstāvēt ekonomikas demokrātiju (1), ņemot vērā visus ar to saistītos aspektus, īpaši attiecībā uz apspriešanos, līdzdalību un lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamību vispārējas nozīmes pakalpojumu regulēšanā, informācijas pieejamību, kā arī patērētāju iesaistīšanos, apspriešanos ar viņiem un viņu pārstāvību vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, tostarp finanšu pakalpojumu, regulēšanā.

2.2.

Atbilstoši Komisijas paziņojumam “ “Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, kura tālējošais mērķis ir patērētājam, kas pilnībā izmanto savas tiesības, nodrošināt centrālo vietu vienotajā tirgū, lai viņš varētu paļauties uz valstu un Eiropas organizāciju spēju viņu aizsargāt, šo organizāciju rīcībā esot patērētāju tiesību aizsardzībai vajadzīgiem līdzekļiem, zināšanām un instrumentiem. Noteikumu, kas pieņemti, lai nodrošinātu, ka konkurence netiek izkropļota, galīgais mērķis ir palielināt patērētāju labklājību (2).

2.3.

EESK secina, ka pašreizējos apstākļos ir svarīgi patēriņu izvirzīt ES politikas pasākumu un vienotā tirgus izveides centrā, tāpēc patērētāju organizācijām noteikti jābūt neatkarīgām un spēcīgām. Komiteja jau ir norādījusi, ka ekonomikas līdzsvara saglabāšanai šādām organizācijām jāspēj pilnībā darboties kā pretsvaram tirgū, un konkrēti ieteikusi Komisijai būtiski palielināt finansējuma apjomu, lai to rīcībā būtu minētā uzdevuma veikšanai vajadzīgie līdzekļi (3).

2.4.

EESK uzsver un atzīst, ka atšķirības starp dalībvalstīm vērojamas arī tajā, kāda loma paredzēta patērētāju organizācijām, kāda ir to struktūra, līdzekļi, zināšanu apjoms, specializācijas pakāpe un pārstāvība, kas jānodrošina. Lai gan ir izveidotas Eiropas mēroga organizācijas (piemēram, BEUC un ANEC), EESK, ņemot vērā valstu organizāciju nozīmi patērētājiem un vienotajam tirgum, uzskata, ka ir būtiski to problēmas risināt ES līmenī.

EESK arī uzskata, ka jāsekmē profesionāļu un patērētāju pārstāvības organizāciju sadarbība, jo tas ir labākais veids, kā konstruktīva dialoga ceļā rast līdzsvarotākus risinājumus tirgus attīstībai. Komiteja atbalsta valstu un ES līmeņa forumus, kuriem izvirzīti iepriekšminētie mērķi.

3.1.

Eiropas Savienības iestādes pilnībā atzinušas patērētāju uzticēšanās nozīmi vienotā tirgus pilnīgā izveidē. Tiesības tikt pārstāvētiem un uzklausītiem izteikti atzītas kopš 1975. gada, kad pieņemta pirmā patērētāju tiesību aizsardzības politikas programma (4), kurā dalībvalstis apstiprināja apņemšanos palielināt centienus, kas virzīti uz patērētāju atbalstu. Turpmākajās programmās šie mērķi un tiesības apstiprināti, līdz pieņemti “patērētāju aizsardzības stratēģiskie plāni”, kuros paredzēta patērētāju organizāciju līdzdalība ES politikas pasākumos gan saturiskā, gan procedūru ziņā.

3.2.

Minētajās programmās un plānos paredzēts, ka patērētājiem un viņu pārstāvjiem jābūt vajadzīgajai kapacitātei un līdzekļiem, lai aizstāvētu savas intereses ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir citiem tirgus dalībniekiem, un tādēļ bija jāpārskata mehānismi šādu organizāciju līdzdalībai ES politiku izstrādē.

3.3.

Tomēr pašreiz spēkā esošajā stratēģijā (5) patērētāju apvienību stiprināšana Eiropas līmenī vairs nav patērētāju tiesību aizsardzības politikas galvenais mērķis, jo tagad galvenā uzmanība vērsta uz patērētāju kustības stiprināšanu dalībvalstīs. Diemžēl līdz šim ES līmenī nav novērtējuma par to, ciktāl ir sasniegti stratēģijā izvirzītie patērētāju līdzdalības mērķi.

3.4.

Komisija, Padome un Eiropas Parlaments pēdējos gados galvenokārt pievērsušies individuālo patērētāju ietekmes palielināšanas (empowerment) stratēģijai, cerot tādējādi radīt vēlamo uzticēšanos iekšējam tirgum. Lai šādu stratēģiju īstenotu, tās, pirmkārt, atbalstīja maksimāli iespējamu patērētāju tiesību aizsardzības politikas svarīgāko jomu saskaņošanu saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzības acquis pārskatīšanu un, otrkārt, pilnībā izmantoja teoriju par vidusmēra patērētāju (6), t. i., samērā labi informētu un pietiekami vērīgu un piesardzīgu indivīdu (7); līdz ar to likumība tiek veidota, pamatojoties uz maldīgu priekšstatu par ideālu – informētu un zinošu – patērētāju, kaut gan statistikas dati liecina, ka tāda nav.

3.5.

Pieejamie dati liecina, ka daudzi patērētāji nebūt nav aktīvi, informēti un zinoši, kā tam vajadzētu būt konkurētspējīgā un inovatīvā tirgū. Patiesībā lielākā daļa Eiropas patērētāju nejūtas ne pietiekami pārliecināti, ne informēti, ne arī aizsargāti (8).

3.6.

Vienlaikus ES pieeja patērētājiem kā personu grupai bijusi ļoti piesardzīga. Saistībā ar patērētāju pārstāvības organizācijām ES īstenojusi tikai nedaudz konkrētu pasākumu, tādēļ EESK aicina Komisiju iesniegt konkrētu priekšlikumu kolektīvai rīcībai, kas ir sevišķi nozīmīgs instruments patērētāju interešu aizsardzībai valstu un Eiropas līmenī.

3.7.

Līguma 169. pantā noteiktas patērētāju tiesības apvienoties, lai auzstāvētu savas intereses. Tāpēc ir svarīgi Eiropas līmenī atzīt, ka patērētāju pārstāvības organizācijām ir unikāla un neaizstājama loma, lai garantētu uzticēšanos Eiropas vienotajam tirgum un tā attīstību. Tas pamato atsevišķu kopējo pamattiesību un pamatprincipu nostiprināšanu, neskarot dalībvalstu autonomiju valstu politikas pasākumu izstrādē.

3.8.

Eiropas Patērētāju padomdevēju grupa 2011. gada janvārī norādīja šādus svarīgākos iemeslus, kāpēc nepieciešamas spēcīgas patērētāju organizācijas:

EESK jau paudusi un vēlreiz atkārto savu viedokli par prasībām, kas būtu jāpiemēro patērētāju organizācijām (10).

3.9.

Eiropas patērētāju uzticēšanos būs grūtāk panākt, ja nebūs spēcīgu patērētāju organizāciju, kas nav atkarīgas no politiskas un ekonomiskas varas, sniedz aktīvu ieguldījumu brīvā un konkurētspējīgā tirgū, pieprasa nodrošināt informācijas pārredzamību un darbojas patērētāju individuālo un kopējo interešu aizsardzības jomā.

4.1.

Patērētāju organizācijas ir galvenās sabiedrotās, lai atjaunotu patērētāju uzticēšanos un veidotu iekšējo tirgu; tādēļ EESK aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu, lai piešķirtu patērētāju organizācijām kopīgu tiesību minimumu, jo īpaši tiesības izteikt viedokli un tiesības tikt uzklausītām ar pārstāvju starpniecību; lai juridiski un/vai administratīvi noteiktu patērētāju tiesības un intereses, iepriekš apspriežoties par pasākumiem, kas ietekmē viņu tiesības vai juridiski aizsargātas intereses valstu un ES līmenī; kā arī tiesības piedalīties vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu regulējumā.

4.2.

Tā kā šajā atzinumā nav iespējams apskatīt visus patērētāju organizācijām izvirzīto prasību aspektus, Komiteja vēlas īpaši uzsvērt:

4.3.

EESK atgādina, ka Lisabonas līguma protokolā Nr. 26. par sabiedriskajiem pakalpojumiem un Pamattiesību hartas 36. pantā norādīts uz sabiedrisku pakalpojumu nozīmi Eiropas Savienībā, kura nosaka šādu pakalpojumu pieejamības pamatprincipus. Komiteja arī norāda, ka bez publiskā sektora iesaistīšanās tirgus nevarētu ievērot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem noteiktos termiņus (vai arī tas būtu iespējams vienīgi ar atšķirīgiem kvalitātes, drošības, pieejamības, vienlīdzīgas attieksmes un vispārējas piekļuves nosacījumiem). Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības tiek piemērotas pakalpojumu sniedzējam, izmantojot pilnvarojumu un pamatojoties uz vispārējas intereses kritērijiem, kas nodrošina, ka pakalpojumi tiek sniegti ar nosacījumiem, kas ļauj sasniegt noteikto mērķi (11).

4.4.

Daudzus vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, piemēram, elektroenerģijas, gāzes un ūdens piegādi vai komunikācijas tradicionāli nodrošināja valstis, kuru īpašumā bija piegādes tīkli. Debates pa šiem pakalpojumiem bieži vien saistītas ar riska jēdzienu (veselībai, drošībai, videi) vai valstu dabas resursu stratēģisko politiku, vai tirgus liberalizācijas procesu, piemēram, enerģētikas nozarē.

4.5.

No patērētāja viedokļa galvenie jautājumi ir saistīti ar piegādes drošības un pakalpojumu pieejamības garantijām, turklāt cena ir gandrīz vienīgais izšķirošais faktors, kas nosaka patērētāju izvēli.

Patērētājiem ir grūtāk salīdzināt pakalpojumus nekā preces, un šis uzdevums ir īpaši sarežģīts tāpēc, ka līguma nosacījumi parasti nav pietiekami izskaidroti, piemēram, tarifu un cenu noteikšanas metode, kas ir vispārīga un papildus pašam pakalpojumam ietver daudzus citus aspektus. Turklāt šo metodi ne neapspriež, ne arī pārzina viņu interešu pārstāvības organizācijas.

Nekvalitatīviem pakalpojumiem vajadzētu paredzēt sistēmu, kas līdzīga tai, kuru piemēro precēm (RAPEX), lai patērētāju apvienības ar savu tīklu starpniecību varētu informēt patērētājus par šādu pakalpojumu esību.

4.6.

Enerģētikas tirgus novērošanas centrs enerģijas cenu iedala trijās lielās grupās: pirmkārt, enerģija, transports un sadale (tīkli), otrkārt, citi nodokļi, un, treškārt, PVN, un salīdzina vairākas dalībvalstis. Neraugoties uz to, ka Enerģētikas tirgus novērošanas centrs nav norādījis (kaut arī to vajadzēja darīt) īpašos elementus, kas katrā konkrētajā dalībvalstī ietilpst grupā “citi nodokļi”, šādu cenas komponentu sadalījumu varētu izmantot citiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (ūdensapgādei un komunikācijas pakalpojumiem), jo, to piemērojot arī citām nozarēm, varētu iegūt noderīgu informāciju.

4.7.

Eiropas Komisija ir izstrādājusi detalizētus pētījumus par atsevišķu vispārējas nozīmes pakalpojumu cenu un norādījusi uz Enerģētikas tirgus novērošanas centra sniegtajiem datiem; Komisija, citstarp, secinājusi, ka:

4.8.

Patiesībā, lai gan izveidotas daudz un dažādas regulatīvas struktūras un pieņemti ES pasākumi šo struktūru pieņemto lēmumu pārredzamības veicināšanai, praksē vērojamas ļoti lielas atšķirības starp patērētāju organizācijām attiecībā uz pieejamo informāciju un specifiskajām zināšanām par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu tirgu darbību, jo īpaši par cenu veidošanu, iekļautajām vērtībām un piekļuvi tīkliem, kā arī to, kā šie aspekti ietekmē patērētājus.

4.9.

EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis un valstu regulatīvās iestādes sekmēt ne tikai informācijas un lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību, bet arī iesaistīto interešu — regulēto tautsaimniecības nozaru un patērētāju —līdzsvarotību, atbalstot pozitīvu diskrimināciju par labu organizācijām, kuras pārstāv patērētāju intereses (izmantojot, piemēram, specializētu apmācību, uzraudzības pasākumus, finanšu atbalstu).

4.10.

EESK uzskata, ka patērētāju organizāciju līdzdalība diskusiju forumos un konsultatīvajās struktūrās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā ekonomikas dalībniekiem ir visatbilstošākais mehānisms, lai konkurences tirgus apstākļos palielinātu patērētāju organizāciju un līdz ar to arī pašu patērētāju iespējas (12).

4.11.

EESK uzskata, ka šādiem riskiem (pirmkārt, ka minētās organizācijas varētu kļūt “atkarīgas”) ir sekundāra nozīme salīdzinājumā ar svarīgo uzdevumu nodrošināt īpašu zināšanu apguvi sarežģītās jomās, kas būtiski ietekmē patērētāju dzīves kvalitāti, kuru iespējams aizsargāt vienīgi ar patērētāju efektīvu pārstāvību.

4.12.

Eiropas iestādes var sekmēt, un tām jāsekmē patērētāju organizāciju iesaiste regulatīvo iestāžu struktūrās un diskusiju forumos, īpaši tarifu un cenu apspriešanas forumos (13), ne tikai tādēļ, lai apliecinātu regulatīvā procesa neatkarību un pārredzamību, tostarp saistībā ar tarifu struktūru, bet arī lai atbalstītu aktīvu pilsoniskumu un veidotu spēcīgas patērētāju organizācijas.

4.13.

Neapšaubāmi šis jautājums apskatīts direktīvās par kopīgiem noteikumiem elektroenerģijas un dabas gāzes iekšējā tirgū (14), kurās noteikts: “Rīkojoties neatkarīgi, neskarot to īpašās kompetences un saskaņā ar labāka regulējuma principiem, regulatīvā iestāde attiecīgā gadījumā apspriežas ar pārvades sistēmu operatoriem un attiecīgā gadījumā cieši sadarbojas ar citām attiecīgām valsts iestādēm.” Taču ieteikums nodrošināt patērētāju pārstāvības organizāciju līdzdalību un apspriešanos ar tām neattiecas uz visām konkurences jomām.

4.14.

Konkurences apstākļos tarifu struktūra nosaka ne tikai pakalpojumu sniedzēju piekļuvi, bet ņemot vērā, ka tā tieši ietekmē cenu, tarifu struktūra var atstumt patērētājus un liegt tiem iespēju izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju (15).

4.15.

Cenu veidošana un nepieciešamība apspriesties ar patērētāju pārstāvības organizācijām par tarifu struktūru, kas nosaka cenas, nav ņemta vērā ne regulējumā, ne arī ES tiesību aktos šajā jomā (piemēram, iepriekš minētajās direktīvās). Tomēr Enerģētikas tirgus novērošanas centra dati nepārprotami liecina, ka šo pakalpojumu cena ietver arī nodokļus un citas izmaksas patērētājiem un uzņēmumiem, palielinot patērētāju neaizsargātību un kaitējot uzņēmumu konkurencei iekšējā tirgū.

4.16.

Atsevišķas izvēles iespējas vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu jomā tieši ietekmē izmaksas, kuras gala rezultātā tiek iekļautas cenā, ko patērētājs maksā par pakalpojumu. EESK uzskata, ka veselīgai konkurencei vienotajā tirgū un patērētāju aizsardzībai ir vajadzīga ES iestāžu iesaistīšanās, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību būtisku vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu cenu veidošanā un uzraudzītu to dažādo komponentu un tarifu attīstību. Šajā nolūkā dalībvalstis un valstu regulatīvās iestādes jāmudina atbalstīt patērētāju pārstāvības organizāciju un MVU aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, kas saistīts ar cenu noteikšanu (16).

4.17.

Visbeidzot, EESK vēlas norādīt, ka patērētāju pārstāvība būs efektīva tikai tad, ja būs garantētas kolektīvās tiesiskās aizsardzības iespējas, un tādēļ aicina Komisiju atsākt darbu saistībā ar ES kolektīvās rīcības īstenošanu.

15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/8

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka ir izšķirīgi svarīgi izstrādāt priekšlikumus konkrētai rīcībai, lai dažādas ES iestādes atbilstoši savai kompetencei īstenotu iniciatīvas un noteiktu atbilstošus pasākumus Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta 1. un 2. punkta īstenošanai. Šis process jāsaprot kā iespēja gan Eiropas, gan arī valsts, reģionālajā un vietējā līmenī paplašināt un nostiprināt dialoga struktūras ar pilsonisko sabiedrību.

1.2

Demokrātijas sirds joprojām ir pārstāvības demokrātija. Līdzdalības demokrātija ir papildu pieeja, kas nekad nav alternatīva pārstāvības demokrātijai, kura ir mūsu sabiedrības pamatā. Tāpat pilsoniskais dialogs nekonkurē ar sociālo dialogu, bet saskaņā ar Līgumu katram ir sava īpaša un konkrēta loma.

1.3

Ir jāīsteno efektīva līdzdalības demokrātija, kas paredzēta LES un atspoguļo Eiropas Savienības vērtības un identitāti. Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas, sociālo un politisko krīzi, 11. panta pilnīga piemērošana ir ārkārtīgi nozīmīga, lai iedzīvotāju acīs nostiprinātu Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti. Visbeidzot tikai lielāka pārredzamība, iedzīvotāju un organizētas pilsoniskās sabiedrības lielāka piederības sajūta un aktīvāka līdzdalība gan valsts, gan ES līmenī ļaus Eiropai izvairīties no ekstrēmisma, aizsargāt savas demokrātiskās vērtības un radīt “kopienu ar vienotu likteni”.

1.4

LES 11. panta 1. un 2. punkta piemērošana jāuztver kā izšķirīga iespēja iet tālāk par jau esošajiem pilsoniskās sabiedrības konsultāciju un līdzdalības procesiem, kas ES līmenī tika izstrādāti kopš Baltās grāmatas par ES pārvaldību publicēšanas 2001. gadā. Jau ir izstrādāta daudzveidīga pilsoniskās sabiedrības līdzdalības prakse, kuras daži veidi ir plašāki par informācijas apmaiņu; tos varētu uzskatīt par paraugpraksi un uz to pamata, piemērojot 11. panta 1. un 2. punktu, veidot strukturētu ES pilsoniskā dialoga satvaru.

1.5

Tādēļ EESK piedāvā šādus ieteikumus:

1.6

Tādējādi nozīmīga un arvien lielāka EESK iesaistīšanās ES publiskās telpas veidošanā varētu stimulēt un sekmēt aizvien aktīvāku Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta lomu, lai īstenotu LES 11. panta 1. un 2. punktu un tādējādi panāktu procesa un darbības rezultātus, ko atzinīgi novērtē visas iestādes un Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

2.1

Pēdējo 12 gadu laikā EESK ir panākusi ievērojamu progresu, definējot ES pilsonisko dialogu, tā papildinošo nozīmi pārstāvības demokrātijā un tā atšķirību no sociālā dialoga. Pilsoniskais dialogs tika definēts kā demokrātisks un sabiedriskās domas veidošanas process, kas atkarībā no iesaistītajiem dalībniekiem var izpausties dažādos veidos. EESK ir vienojusies par pilsoniskā dialoga dalībnieku un jēdzienu definīciju, kā arī par tā saikni ar līdzdalības pārvaldību (1).

2.2

Turklāt EESK ir ES līmenī atkārtoti apstiprinājusi subsidiaritātes principu. Komiteja ierosināja precīzu satvaru, ko veido 14 kvantitatīvi un kvalitatīvi kritēriji, lai vērtētu to pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvību, kas ir aicinātas piedalīties horizontālā, vertikālā un nozaru pilsoniskajā dialogā. Komiteja arī precīzi noteica atšķirības starp konsultāciju (lejupējs process) un pilsonisko dialogu (augšupējs vai, precīzāk, cirkulārs process). Tādā veidā EESK ir veicinājusi institucionālos sasniegumus, kas tagad nostiprināti LES 11. pantā (2).

2.3

Ar LES, kas stājās spēkā 2009. gada decembrī, ir oficiāli atzīta līdzdalības demokrātijas nozīme (pilsoniskais dialogs, apspriešanās, Eiropas pilsoņu iniciatīva). Līguma 11. panta (3) noteikumi papildina un pastiprina pārstāvības demokrātijas centrālo institūtu (10. un 12. pants) (4), tādējādi ļaujot izpausties novatoriskam Eiropas demokrātijas modelim.

2.4

Tagad 11. pantu ir jāsāk piemērot konkrēti, it īpaši tā 1. un 2. punktu, jo 3. punktā minētās konsultācijas jau ir plaši izvērstas un Eiropas pilsoņu iniciatīva jau ir reglamentēta (5). EESK vēsture liecina, ka efektīvām dialoga struktūrām ir vajadzīgs precīzs tiesiskais regulējums un institucionālā nepārtrauktība.

2.5

EESK 2010. gada martā aicināja Komisiju “iesniegt arī Zaļo grāmatu par pilsonisko dialogu, konkretizējot 11. panta 1. punkta un 11. panta 2. punkta saturu, lai analizētu jau šobrīd izmantoto praksi, izstrādātu procedūru un pamatprincipu definīcijas, tās izvērtētu un kopā ar organizētu pilsonisko sabiedrību paustu ierosinājumus par uzlabojumiem, kā izveidot struktūras ar skaidrām kompetences jomām” (6). Gadu vēlāk, proti, 2011. gadā, EESK III grupas rīkotajā ārpuskārtas sanāksmē par tematu “Līdzdalības demokrātijas nākotne Eiropas Savienībā” šīs prasības tika izvirzītas atkārtoti un pieņemts “Ceļvedis līdzdalības demokrātijai Eiropā” (7).

2.6

EESK konstatē, ka, izņemot konsultāciju praksi un regulu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas stājās spēkā 2012. gada 1. aprīlī, līdz šim attiecībā uz noteikumiem par pilsonisko dialogu (11. panta 1. un 2. punkts) dažādās iestādēs nav panākts nekāds progress, kā arī nav sniegta pozitīva atbilde uz aicinājumu izstrādāt zaļo grāmatu.

2.7

Turklāt visā Eiropā ir izplatījusies strukturāla ekonomikas krīze, kas rada šaubas par Eiropas integrācijas pamatiem, kā arī veicina divējādu un bīstamu parādību: pirmkārt, starpvaldību sarunu izmantošana, palielinot ES samitu skaitu, lai atrastu krīzes pārvarēšanas risinājumus; otrkārt, iedzīvotāju un viņu organizāciju attālināšanās no ES iestādēm. Turklāt ir izplatījies uzskats, ka ES ne vien nespēj atrast izeju no krīzes, bet arī, praktiski neapspriežoties ar dažādām organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizācijām par pieņemtajiem lēmumiem, uzspiež taupības politiku, kas negatīvi ietekmē visu ES iedzīvotāju dzīvi. Tādēļ šķiet, ka nesapratne un distance palielinās, paverot ceļu bīstamam Eiropas Savienības iestāžu leģitimitātes zudumam.

2.8

EESK ir pārliecināta, ka LES radītā dinamika, kā arī daudzveidīgie un apjomīgie jautājumi un prioritātes, kas pašlaik ir Eiropas Savienības darba kārtībā, liek no jauna enerģiski un izlēmīgi iedzīvināt Kopienas metodi. Tas var notikt, tikai pastiprinot un atjauninot minēto metodi, padziļinot parlamentāro demokrātiju, kas ir ES iestāžu pamats, kā arī sākot jaunu laikmetu pilsoniskās sabiedrības tiešā iesaistīšanā ar mērķi nostiprināt Eiropas identitāti un izraisīt iedzīvotāju interesi. Par galveno uzdevumu Eiropas integrācijas nākotnes nodrošināšanā kļūst iedzīvotāju lielāka iesaistīšanās gan tieši, gan ar pārstāvības organizāciju starpniecību, izmantojot pilsonisko dialogu, kā tas ir paredzēts 11. pantā. Runa ir par atbildību, pievienošanos, pārredzamību un lēmumu pieņemšanas procesu lielāku demokrātisko leģitimitāti.

2.9

Tātad 11. pants un tā piemērošana ir vērtīgs instruments, lai īstenotu šādu līdzdalības demokrātijas dinamiku, un EESK neapšaubāmi ir visa vajadzīgā pieredze, lai ciešā sadarbībā ar dažādām ES iestādēm un Eiropas un valstu organizētas pilsoniskās sabiedrības galvenajiem tīkliem tā darbotos kā ES demokrātiskās dzīves nostiprināšanas procesa katalizators.

2.10

EESK apzinās, ka tā tikai daļēji atspoguļo dažādību, kas ietverta jēdzienā “organizēta pilsoniskā sabiedrība” (8). Tieši tāpēc Komiteja ar pragmatisku pieeju jau labu laiku īsteno daudzas iniciatīvas, lai aizvien vairāk paplašinātu attiecības ar Eiropas organizētu pilsonisko sabiedrību. EESK uzskata, ka nostiprināt šādu “tiltu” starp iestādēm un pilsonisko sabiedrību krīzes laikā ir vairāk nekā svarīgi, lai gūtu atbalstu strukturāliem politiskiem lēmumiem un institucionālām reformām, kas ir jāveic ES nākotnes vārdā.

2.11

Kopumā 11. pants ir skaidrs uzticības signāls aktīva pilsoniskuma pievienotajai vērtībai, līdzdalības demokrātijas vērtībai un lomai, kas tai var būt, nostiprinot iedzīvotāju atbildības sajūtu Eiropas projektā, lai veidotos arvien labāk informēta un ietekmīgāka Eiropas sabiedriskā doma. Ar 11. pantu jau konsolidētā apspriešanās procedūru tradīcija (3. punkts) ir iekļauta līdzdalības pīlārā, savukārt 1. un 2. punkts ir nozīmīgs solis ceļā uz progresīvāku strukturēta dialoga modeli.

2.12

Pēc 15 gadus ilgušiem teorētiskajiem pētījumiem un svarīga darba, kas ir iekļauti jau minētajā kopsavilkumā (9), pašlaik katrai ES iestādei ir vajadzīgas mērķtiecīgi pasākumi un īpaši instrumenti, bet vienlaikus ir jāizstrādā koordinēts un saskaņots vispārējs satvars, kas ļautu labāk īstenot šajā pantā noteikto vispārīgo mērķi.

2.13

EESK uzskata, ka jāizvairās no centieniem mainīt 11. panta (sevišķi 1. un 2. punkta) interpretāciju no preskriptīvas uz venkārši deskriptīvu, it kā tas būtu jau esošās situācijas atspoguļojums. Šāda pieeja nekādā ziņā neatbilst ne likumdevēja iecerēm, ne arī Eiropas organizētas pilsoniskās sabiedrības lielajām cerībām.

3.1

EESK uzskata: lai sāktu izstrādāt konkrētus pasākumus saistībā ar 11. panta 1. un 2. punta piemērošanu, ir lietderīgi sākt ar esošās paraugprakses izmantošanu.

3.2

Pēdējos desmit gados Eiropas Savienībā ir pakāpeniski paplašinājušies sadarbības veidi ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Lielākajā daļā gadījumu runa ir par Eiropas Komisijas veicināto konsultāciju praksi.

3.3

EK līmenī arvien vairāk ģenerāldirektorātu izvērš ievērojamu skaitu šāda veida konsultāciju, kurām ir ļoti dažādi mērķi, regularitāte, mērogs un ietekme. Konsultāciju attīstība pārsvarā bijusi savstarpēji neatkarīga, un dažas no tām ir kļuvušas par faktiskiem konsultatīvajiem forumiem. Dažos gadījumos situāciju un sasniegto rezultātu daudzveidība ir palīdzējusi izveidot samērā strukturētas formas pastāvīgam dialogam ar pilsonisko sabiedrību (10). Jebkurā gadījumā EESK vēlreiz uzsver, ka konsultāciju juridisko struktūru nedrīkst jaukt ar jauno pilsoniskā dialoga institūtu, kuram jākļūst strukturētam un pastāvīgam.

3.4

Kā piemērus var minēt Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta (SANCO) ES veselības forumu; ES Pamattiesību aģentūras Pamattiesību platformu; Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāta EuropeAid (DEVCO) Pilsoniskās sabiedrības kontaktgrupu; Tirdzniecības ģenerāldirektorāta (TRADE) uzsākto “Dialogu ar pilsonisko sabiedrību”.

3.5

Minētais “Dialogs”, iespējams, ir visattīstītākais strukturēta nozares dialoga mehānisms, ņemot vērā gan diezgan plašo iesaistīto dalībnieku skaitu (vairā nekā 800 reģistrētu organizāciju), gan to, ka gandrīz pusei no minētajām organizācijām mītne ir kādā no dalībvalstīm, nevis Briselē. Šis “Dialogs” ir arī vienīgais, par kura rezultātiem pēc Tirdzniecības ģenerāldirketorāta iniciatīvas tika pasūtīts ārējais novērtējums (11).

3.6

Nākamais piemērs ir Eiropas Integrācijas forums (12), kas pēc EESK un Eiropas Komisijas kopīgas iniciatīvas izveidots 2009. gadā; tā sastāvā pastāvīgi ir ap simts gan Eiropas, gan valstu ieinteresēto dalībnieku. Turklāt tajā pastāvīgi piedalās arī EP, Reģionu komiteja (RK) un ES dalībvalstu valdību pārstāvji. Pēc sākotnējām grūtībām forums tagad ir kļuvis par strukturēta dialoga krustpunktu, kurā tiek aplūkotas, sevišķi ex ante posmā, konkrētās norises ES integrācijas politikas darba kārtībā.

3.7

Trešais piemērs ir pilsoniskās sabiedrības forumi ES ārējo attiecību kompleksās sistēmas ietvaros. Jo īpaši jāatgādina apvienoto konsultatīvo komiteju panākumi (tās tika izveidotas, risinot sarunas par pievienošanās ES), Cariforum-ES padomdevējas komitejas loma ES un Cariforum īpašā Ekonomisko partnerattiecību nolīguma pārraudzībā, kā arī pilsoniskās sabiedrības nozīme saistībā ar ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgumu.

3.8

Kotonū nolīguma (13) gadījums, iespējams, ir vissarežģītākais un visstrukturētākais, ņemot vērā ne vien iesaistīto valstu un dalībnieku skaitu, bet arī īstenoto pasākumu daudzumu. Tas ļauj oficiāli atzīt “nevalstisko dalībnieku [par nevalstiskajiem dalībniekiem tiek uzskatīts: privātais sektors, ekonomiskie un sociālie partneri, kā arī pilsoniskā sabiedrība] ieguldījumu papildu nozīmi un potenciālu attīstības procesā” (14). Pamatojoties uz īpašām pilnvarām, EESK organizē ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) ekonomikas un sociālās jomas dalībnieku regulāras sanāksmes. Turklāt vairākās valstīs ir izstrādāta īpaša finansiālā atbalsta programma, ko pārvalda attiecīgās ES delegācijas; minētie dalībnieki arvien vairāk iesaistās šajā programmā, un tajā arvien lielāku nozīmi gūst ieguldījumi veiktspējas uzlabošanā (15).

3.9

Visbeidzot jāatceras Eiropas Parlamenta iniciatīva; kopš 2007. gada, lai arī neregulāri un ar dažādiem rezultātiem, tas ir rīkojis trīs tematiskus pilsoņu forumus “Agora”, kuros plaši piedalījās ES pilsoniskās sabiedrības organizācijas (16). Lai nākamajos gados šo iniciatīvu atsāktu un padarītu efektīvāku, pašlaik EP notiek tās iekšējā novērtēšana.

3.10

Saistībā ar pilsoniskās sabiedrības efektīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā pieminēšanas vērti ir arī daži starptautiskā līmeņa piemēri. To vidū īpaši jāmin Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Orhūsas konvencija (17) un Labas prakses kodekss sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā, ko pieņēma Starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) konference (18).

3.11

Orhūsas konvencija ne tikai paredz, ka sabiedrībai un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir piekļuves tiesības vides informācijai, kas ir valsts iestāžu rīcībā, bet arī nosaka sabiedrības līdzdalības tiesības tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē vidi, un tiesības attiecīgā gadījumā apstrīdēt publiskos lēmumus. Turklāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji var iecelt savus locekļus konvencijas Atbilstības komitejā un var būt pārstāvēti birojā. Visbeidzot šādām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir pieejams finansiāls atbalsts.

3.12

Eiropas Padomes Labas prakses kodeksu atzīst Ministru komiteja, un tā mērķis ir uzlabot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā vietējā, reģionālajā un valsts līmenī. Labas prakses kodeksā noteikti četri dažādi līdzdalības līmeņi (informācija, konsultācija, dialogs un partnerība), kurus gan pilsoniskā sabiedrība, gan publiskās iestādes var izmantot kā matrici.

3.13

Labi piemēri atrodami arī reģionālajā un valsts līmenī. To vidū īpaši jāuzsver Francijas iniciatīva “Grenelle Environnement”, kas 2007. gadā tika izstrādāta pēc Francijas Republikas prezidenta iniciatīvas (19). Foruma dialoga un partnerības procesā piedalījās valsts, vietējo pašvaldību, NVO un sociālo partneru pārstāvji, un tā rezultātā attiecīgi 2008. un 2010. gadā tika pieņemtas divas nozīmīgas tiesību aktu paketes. Turklāt pēc “Grenelle Environnement” priekšlikuma 2008. gadā Francijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ESP) nosaukums tika mainīts uz Ekonomikas, sociālo lietu un vides padomi un tajā tika iecelti vides jomas pārstāvji (20). Nobeigumā jāatgādina, ka ir arī citi valsts un vietējā līmenī izstrādāti pilsoniskā dialoga modeļi, kas izpaužas kā sadarbības platformas, pakti, sadarbības nolīgumi vai protokoli utt.; tie arī attiecīgi jāizmanto.

4.1

Pašreizējā situācijā ir atrodami ļoti interesanti piemēri, kas faktiski ir ievērojami pārsnieguši vienkāršas konsultācijas tradicionālos veidus un vairākos gadījumos ir īstenoti stabilāki un strukturētāki aktīvas līdzdalības un sadarbības nostiprināšanas procesi, kas ir priekšteči atbilstoši LES 11. pantam iespējamiem strukturēta pilsoniskā dialoga veidiem. Tomēr ārpus attiecīgās jomas darbā iesaistītajām aprindām šāda prakse lielākoties nav pietiekami zināma, un tā ir jāvērtē, vairāk jāpopularizē, jāpaplašina un jānostiprina.

4.2

Turklāt tas, kā dažādas ieinteresētās personas uztver šos forumus, sevišķi to efektivitāti, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: no diezgan atšķirīgiem līdzdalības līmeņiem procesā; no tā, kā tiek uztverts dalībnieku pārstāvības līmenis (21); no finansiāliem nosacījumiem, ar kādiem tiek vai netiek atbalstīta arī tādu vājāk strukturētu dalībnieku līdzdalība, kuriem nav pārstāvības Briselē; no tehniskām iespējām aktīvi sniegt ieguldījumu diskusijā un nodrošināt procesa pārraudzību; no nepārtrauktiem ES iestāžu ieguldījumiem darbībā.

4.3

Svarīgi ir uzsvērt dažus būtiskus šādu procesu aspektus:

4.4

Šie vērojumi liecina par potenciālu kritiskajai masai, kas, ja to sistemātiski izmanto un nodrošina tai pienācīgu atpazīstamību, varētu būt svarīgs elements līdzdalības demokrātijas veidošanā ES līmenī. Jebkurā gadījumā tas ļautu nodrošināt Eiropas demokrātijas pīlāra atpazīstamību gan sabiedrībā, gan dažādās iestādēs. Tādējādi ES pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījuma apmērs kļūtu pamanāmāks un vairāk novērtēts, tāpat kā šo organizāciju ilggadējie centieni ES.

4.5

Tāpēc EESK ierosina, lai Eiropas Komisija, aktīvi sadarbojoties ar visām pārējām iestādēm, sāk izstrādāt plašāku un detalizētāku pētījumu.

4.6

Desmit gadus pēc Baltās grāmatas par ES pārvaldību (23) publicēšanas šādā pētījumā vajadzētu sniegt pilnīgāku vērtējumu par sasniegtajiem rezultātiem, konkrēto ietekmi uz likumdošanas procesu, notikušām un īstenotām iepriekš negaidītām norisēm, problemātiskiem jautājumiem, trūkumiem, neatbilstībām un izmaksām, nobeigumā noskaidrojot elementus, kas vajadzīgi, lai līdzdalība būtu atbilstošāka un plašāka. Turklāt pētījumā vajadzētu izvērtēt visas pašreizējās ar pilsonisko sabiedrību notiekošās strukturētās sadarbības faktisko efektivitāti un apjomu, noteikt, kādi ir parametri un nosacījumi, lai palielinātu efektivitāti, kādu paraugpraksi var likt par piemēru un kā to attīstīt tālāk. Visbeidzot pētījumā vajadzētu arī izvērtēt, cik lielā mērā un kā šis ievērojamais darba apjoms ir atpazīstams un kā to uztver ārpus tajā iesaistīto dalībnieku loka, kā tas veicina demokrātiskās līdzdalības paplašināšanos, pievienošanos ES projektam un līdz ar to arī ES publiskās telpas veidošanu. Turklāt šādā pētījumā vajadzētu apkopot ietekmes novērtējuma kritērijus, ņemot vērā gan iestāžu, gan dažādu organizētas pilsoniskās sabiedrības dalībnieku viedokli.

4.7

Tādējādi šāds saskaņā ar 11. pantā (24) norādīto virzienu veikts pētījums, kurā tieši un aktīvi tiktu iesaistītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, varētu kļūt par labu darbības pamatu, lai noteiktu pamatnostādnes un turpmākus praktiskus pasākumus strukturēta dialoga izvēršanai atbilstoši LES 11. pantam. Tādā veidā pētījums varētu nodrošināt nepieciešamos elementus, lai Komisija un citas ES iestādes formulētu turpmākus un precīzākus darbības priekšlikumus, ņemot vērā arī 2.5. punktā minēto zaļo grāmatu, kuras nozīmi EESK vēlas uzsvērt. Jo īpaši vajadzētu noteikt visām iestādēm kopīgas iespējamās pamatnostādnes un praksi, vienlaikus ievērojot katras iestādes autonomiju, lai izstrādātu viennozīmīgu, efektīvu, iekļaujošu un pārredzamu procesu pilsoniskās sabiedrības strukturētai līdzdalībai ES projekta īstenošanā.

4.8

EESK ar savu darbu, kompetenci un tīkliem neapšaubāmi var palīdzēt pētījuma veikšanā, gan tā koncepcijas izstrādes un īstenošanas posmā, gan rezultātu izplatīšanā, sevišķi 27 dalībvalstīs.

4.9

Turklāt 2011. gada 23. jūnijā sāka darboties Eiropas Komisijas un EP izveidots kopējs pārredzamības reģistrs, kas stājies Komisijas 2008. gadā izstrādātā reģistra vietā. Tajā jau reģistrējušies vairāki tūkstoši organizāciju, kas pārstāv ES pilsoniskās sabiedrības dažādas grupas. Minētajām organizācijām jāsniedz plašs informācijas klāsts, un tās apņemas ievērot kopēju rīcības kodeksu (25). Vienots, abām iestādēm kopējs reģistrs, kuram pievienoties interesi jau ir izrādījusi Padome, atspoguļo precīzu virzienu un ES iestāžu gribu savstarpēji koordinēti rīkoties jautājumā, kurš attiecībās ar pilsonisko sabiedrību ir ļoti svarīgs un sensitīvs.

4.10

EESK uzskata, ka šāds reģistrs, kas patlabam paredzēts tikai, lai nodrošinātu tādu dalībnieku pārredzamību, kuri vēršas ES iestādēs ar nolūku ietekmēt to politiku, pakāpeniski varētu kļūt par darba instrumentu, ar kuru nosaka pilsoniskā dialoga dalībniekus saistībā ar pārstāvības kritēriju jautājumu. Tāpēc iepriekš minētā pētījuma ietvaros vajadzētu izpētīt arī šāda reģistra iespējas izvērst strukturētu pilsonisko dialogu.

4.11

Lisabonas līgums paver arī jaunas iespējas saistībā ar Eiropadomi. Tagad tā ir pastāvīga struktūra; Eiropadomes priekšsēdētāju ievēl uz diviem ar pusi gadiem, un viņa pilnvaru termiņu var atjaunot. Tas veido pamatu, lai strukturētu ilglaicīgāku perspektīvu un stabilākas attiecības ar organizētu pilsonisko sabiedrību. Arī Eiropadomei jāievēro 11. panta noteikumi, un, ņemot vērā faktu, ka pašlaik tā ir atbildīga par ES vispārējo politikas pamatnostādņu noteikšanu, stratēģiski ir vēl svarīgāk izvērst sadarbību, kas pakāpeniski pārvēršas par strukturētu pilsonisko dialogu. EESK uzskata, ka Padomei vajadzētu izveidot īpašu nodaļu, kuras uzdevums būtu dialogs ar pilsonisko sabiedrību; EESK, ņemot vēra savas īpašās funkcijas, ir gatava cieši sadarboties ar Padomi, lai konkrēti izvērstu šo perspektīvu.

5.1

Pēdējo desmit gadu laikā arī EESK ir ievērojami mainījusi savas darba metodes; tā it īpaši ir paplašinājusi ES pilsoniskās sabiedrības dalībnieku, ekspertu un organizāciju līdzdalību Komitejas darbā.

5.2

Izmaiņas skārušas visas Komitejas darbības jomas: tradicionālajā darbā (atzinumi) palielinājusies ekspertu līdzdalība un ievērojami pieaudzis uzklausīšanas sanāksmju (visdažādāka apjoma) skaits; ir izveidota grupa sadarbībai ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām; gan Briselē, gan vairākās ES valstīs specializēto nodaļu, grupu un biroju programmu ietvaros tikuši rīkoti dažādi kongresi un pasākumi; sadarbībā ar dažādu dalībvalstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm un tām līdzīgām iestādēm ir veikts darbs saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”; visbeidzot tikpat daudzveidīgi pasākumi īstenoti Komitejas ārējo sakaru ietvaros.

5.3

Rezultātā veidojas saturīgas un aizvien plašākas attiecības un dialogi ar aptverošāku un daudzveidīgāku ES organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju loku. Tā ir daudzšķautņaina, nozarēm ļoti piesaistīta attīstība, kuras ietvaros bieži vien dalībnieki nezina viens par otra darbībām, bet galvenais — tās kopējais potenciāls netiek pietiekami izmantots.

5.4

Tāpēc EESK jāapņemas:

5.5

EESK jāizmanto visas lietderīgas sinerģijas ar citām ES iestādēm, lai nodrošinātu pareizu 11. panta īstenošanu. Šajā sakarā EESK atkārtoti pauž apņemšanos pavērt jaunas darba perspektīvas ar Eiropadomi, kā arī nostiprināt un paplašināt visas jau esošās sadarbības iespējas ar Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Reģionu komiteju.

5.6

EESK un Eiropas Komisijas parakstītais jaunais sadarbības protokols  (27), kurā ir konsolidēta un nostiprināta EESK kā priviliģētas starpnieces starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un Savienības iestādēm loma, šajā saistībā piedāvā daudz iespēju, kas ir mērķtiecīgi jāattīsta. Minētajā protokolā ir konsolidētas un nostiprinātas iepriekšējos gados izveidotās sadarbības jomas, kā arī noteikti jauni, vērienīgi un konkrēti veidi, kā pakāpeniski un kopīgi sākt piemērot LES 11. pantu, lai attīstītu līdzdalības demokrātiju “Savienības līmenī nolūkā stiprināt tās demokrātisko leģitimitāti” (28). Jo īpaši “Komisija uzskata minēto sadarbību par prioritāru līdzekli, lai organizētu atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības un tās apvienību pārstāvjiem, kā norādīts LES 11. pantā” (29).

5.7

Protokolā ir minētas divas īpaši piemērotas iespējas šādas sadarbības attīstībai; šīs iespējas var kļūt par stabilu un strukturētu satvaru, kurā pakāpeniski iekļaut arvien plašāku Eiropas pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizāciju tīklu, tādējādi paredzot vēl vienu veidu, kā konkrēti attīstīt 11. panta 2. punktā minēto strukturētu pilsonisko dialogu.

5.8

Turklāt EESK jācenšas veidot visatbilstošākās sinerģijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām kā valsts, tā ES līmenī, abos līmeņos izvēršot strukturētu sadarbību.

5.9

Šādu strukturētu sadarbību it īpaši var attīstīt valsts līmenī, jo protokolā tagad ir noteikts, ka “Komiteja var sniegt ieguldījumu ES tiesību aktu īstenošanas novērtēšanā, jo īpaši attiecībā uz horizontālajām klauzulām, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. līdz 12. pantā” (30). Šajā nolūkā ir jāpastiprina jau esošā sadarbība ar valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm un tām pielīdzināmām iestādēm.

5.10

Visbeidzot 2004. gadā EESK izveidoja Sadarbības grupu ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tīkliem, kas ir minēta arī pārskatītajā protokolā. Ņemot vērā iezīmētās perspektīvas, EESK uzskata, ka ir jāpārskata, jāpārstrukturē un jāaktivizē Sadarbības grupas loma, piemēram, atverot to visām organizētas pilsoniskās sabiedrības jomām un sasaistot ar EESK triju grupu strukturētu sastāvu. Šādi veikta stiprināšana varētu būt īpašs ieguldījums, lai panāktu izšķirīgu virzību jo sevišķi LES 11. panta 1. punkta (attiecībā uz horizontālo pilsonisko dialogu) īstenošanā, un EESK kļūtu par platformu, kas atvieglo šo procesu. Sadarbības grupai pēc attiecīgās pārskatīšanas un nostiprināšanas EESK būs arvien nozīmīgāka loma, sevišķi attiecībā uz LES 11. panta īstenošanas uzraudzību.

6.1

EESK uzskata, ka tai pakāpeniski jākļūst par aizvien labāku Eiropas pilsoniskā dialoga izcilības centru, attīstot un nemitīgi uzlabojot jau esošos instrumentus, kā arī veicinot jaunus strukturēta dialoga un ieinteresēto personu atklātu forumu veidus; tam jānotiek vispārējas stratēģijas ietvaros, arvien atbilstīgāk iesaistot Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ar mērķi pilsoniskā dialoga jomā visos līmeņos vairot paraugpraksi. Tādējādi EESK varēs sniegt izšķirīgu ieguldījumu 11. panta īstenošanā.

6.2

EESK uzskata, ka ir jāsāk arī veidot šā jaunā demokrātiskās līdzdalības laikmeta atpazīstamu telpu, kas būs ne tikai saturisks un metodisks jauninājums, bet arī impulss procesam kopumā un visbeidzot komunikācijas pasākums pats par sevi. Tas ir veids, kā piešķirt formu un saturu publiskai Eiropas telpai, ko kā ES projekta pamatnosacījumu ierosinājis filozofs J.Habermas, bet kas vēl ir tālu no īstenošanas. Šis darbs ir vēl jo vairāk nepieciešams, ņemot vērā krīzi un jau iepriekš minētos draudus saistībā ar demokrātiskā atbalsta mazināšanos Eiropas integrācijai.

6.3

Priekšlikumu par šādu telpu EESK jau izteikusi gan savās konferencēs (31), gan nesenajā autoritatīvajā atzinumā par tematu “Kopienas metodes atjaunināšana” (32).

6.4

EESK uzskata, ka šāda Eiropas pilsoniskā dialoga strukturēta telpa varētu izpausties ikgadēja pasākuma veidā, kuram būtu šādas iezīmes un mērķi:

6.5

EESK uzskata, ka šāds pasākums būtu konstruktīvs pamudinājums visām ES iestādēm padarīt dialogu ar iedzīvotājiem par visu Komisijas ģenerāldirektorātu, Padomes darba grupu un Eiropas Parlamenta komiteju transversālu uzdevumu, kas, ņemot vērā ES organizētas pilsoniskās sabiedrības dažādās grupas, tiek īstenots pārredzami un līdzsvaroti, kā to jau agrāk pieprasīja Eiropas Parlaments (35).

6.6

Lai šim redzējumam ieliktu pamatus un to piepildītu ar saturu, EESK aicina Komisiju atkārtoti izstrādāt un precizēt galīgo priekšlikumu Eiropas apvienību statūtiem, ko enerģiski pieprasa Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un kā EESK jau ir vairākkārt aicinājusi vairākos atzinumos.

15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/16

1.3.1

EESK iesaka:

2.1

Eiropas Komisijas vadības grupa par aktīvu vecumdienu jautājumiem redzējumā par aktīvām un veselīgām vecumdienām norāda: “Aktīvas un veselīgas vecumdienas ir process, lai optimizētu iespējas veselības, līdzdalības un drošības jomā ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti, kad cilvēki noveco. Tas attiecas gan uz atsevišķiem iedzīvotājiem, gan iedzīvotāju grupām. Veselība ietver fizisko, garīgo un sociālo labklājību. Būt aktīvam nozīmē ne tikai turpināt līdzdalību sociālajā, ekonomiskajā, kultūras, garīgajā un pilsoniskajā jomā, ne tikai spēju būt fiziski aktīvam vai strādāt  (1).”

2.2

Atzinuma mērķis ir uzsvērt Eiropas vecāka gadagājuma cilvēku pašreizējo aktīvo iesaistīšanos, apsvērt šķēršļus, kas nedod iespēju līdzdarboties vēl lielākam skaitam cilvēku, un uzsvērt, ka šāda līdzdalība turpinās visā cilvēka dzīves laikā. Tādēļ vecumdraudzīgas Eiropas veidošana (2) sākas ar dzimšanu, un ir vajadzīga ilgtermiņa perspektīva. Šis atzinums balstīts uz iepriekšējo EESK atzinumu par vecāka gadagājuma cilvēkiem un novecošanu (3).

2.3

Pašreiz Eiropā ir 85 miljoni cilvēku, kuri vecāki par 65 gadiem, un līdz 2060. gadam viņu skaits sasniegs 151 miljonu. Jāpievērš uzmanība ne tikai hronoloģiskajam vecumam, bet arī jāatzīst un jādod iespēja līdzdarboties jebkurā vecumā, un jānovērtē, ka arī tad, ja vecāka gadagājuma cilvēki (šajā atzinumā — tie, kuri vecāki par 65 gadiem) saskaras ar veselības problēmām, tas nebūt nenozīmē, ka viņi nevarētu līdzdarboties.

2.4

“Vecāka gadagājuma cilvēku aktīva iesaistīšanās sociālajā, kultūras, saimnieciskajā un politiskajā dzīvē ir atkarīga no vecuma pareiza atspoguļojuma  (4)”. Ir jāizvairās no plašsaziņas līdzekļu un valdību izmantotiem pārāk “dramatiskiem” formulējumiem novecojošas sabiedrības raksturošanā.

2.5

Jāizskauž diskriminējoša attieksme, jo tā negatīvi ietekmē priekšstatu par vecāka gadagājuma cilvēkiem un attur viņus no līdzdalības. Rezultātā zūd būtisks ieguldījums un palielinās spriedze starp paaudzēm. Mums patiesi pozitīvi jāuztver iespēja dzīvot veselīgāk un ilgāk, un tas ir tādēļ, ka pieejama labāka izglītība un uzturs, kā arī tiek uzsvērta paaudžu sociālā saikne.

2.6

Negatīvā attieksme pret vecāka gadagājuma ļaudīm izpaužas, ignorējot viņu kā darba ņēmēju, patērētāju un kopienu projektu dalībnieku, kā arī aprūpētāju lomu. Negatīva uztvere attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem ir kaitīga, jo diskriminācija mazina pašnovērtējumu, ir šķērslis plašākai līdzdalībai un šo cilvēku ieguldījumam ekonomikā. Paredzamais mūža ilgums ir palielinājies, pateicoties sasniegumiem medicīnā, farmakoloģijā un tehnoloģiju jomā, un iedzīvotāji veltī lielāku uzmanību veselībai un izglītībai. “Pētījumi liecina, ka ļoti vecu cilvēku pašu raksturotā dzīves kvalitāte bieži vien ir daudz augstāka nekā vispārēji atzīts. Mums jāmaina attieksme pret novecošanu, jo šo attieksmi bieži vien nosaka kļūdaina izpratne un aizspriedumi” (5).

2.7

Demogrāfiskās pārmaiņas sniedz iespējas “senioru ekonomikas” izaugsmei, jo vecāka gadagājuma cilvēki ir patērētāji daudzās jomās un dod arī ieguldījumu kā darba ņēmēji.

2.8

Ar tiesību aktu starpniecību risinot jautājumus par diskrimināciju saistībā ar vecumu, vadībai un jaunas dinamikas veidošanai politikas izstrādē jābūt prioritātei, sekmējot aktīvas vecumdienas un atraisot vecākās paaudzes potenciālu, pilnībā iesaistoties valsts sociālā un ekonomiskā kapitāla attīstībā.

2.9

Mums būtu jāapšauba uzskats, ka 65 gadu vecumā kļūstam par pakalpojumu saņēmējiem, bet nesniedzam ieguldījumu. Jānovērš ar vecumu saistītie šķēršļi. Vecāka gadagājuma cilvēki nekļūst par viendabīgu grupu vecuma dēļ, bet saglabā savus atšķirīgos uzskatus, enerģiju, pieredzi, aizspriedumus, vajadzības un vēlmes. Mēs visi novecojam, un būs pastāvīgi jāpielāgojas, lai apmierinātu vajadzības 2060. gadā.

2.10

Statistikas dati attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem jāizmanto piesardzīgi, lai neuzskatītu, ka veselības stāvoklis, līdzdalības līmeņi utt. vecuma grupā no 65 līdz 100 gadiem ir vienādi — vajadzības un spējas atšķiras. Būtu jāizvairās no pieņēmumiem, balstoties uz vecumu, un nošķirtības.

2.11

Jautājumu par vecāka gadagājuma cilvēku labklājību nevar skatīt, nepievēršoties stratēģijām ienākumu, veselības un sociālās aprūpes jomā, kā arī saistībā ar vietējo sociālo tīklu un kopienu iniciatīvu saglabāšanu. Šie jautājumi tiek uzsvērti, ņemot vērā šķēršļus līdzdalībai, kuri varētu rasties. Iespēja piekļūt pakalpojumiem un aktīvi līdzdarboties ir ievērojami atkarīga no pietiekamiem ienākumiem, un šim aspektam ir jābūt pensiju reformas neatņemamai sastāvdaļai.

3.1

Nesenajā ziņojumā “Gold Age Pensioners” (6) vecāka gadagājuma cilvēki raksturoti kā tie, kuri “satur kopā” sabiedrību. Ziņojumā apskatīti jautājumi par viņu ieguldījumu ģimenē un sabiedrībā, iesaistoties brīvprātīgajā darbā un demokrātiskās struktūrās.

3.2

Vecāka gadagājuma cilvēki aktīvāk piedalās visās vēlēšanās. Eurostat ziņojumā norādīts (7), ka balsošanā piedalās 50 % pilsoņu, kuri vecāki par 55 gadiem, un vēlākā dzīves posmā interese par politiku pieaug. Līdz ar vecāka gadagājuma cilvēku skaita palielināšanos mūsu sabiedrībā aug arī viņu politiskā ietekme, un ASV to sauc par “senioru spēku” (grey power). Minētā ietekme tiek izmantota.

3.3

Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu vidējais vecums ir 54 gadi, un visvecākajam deputātam ir 84 gadi. Līdzīga situācija ir citās valsts iestādēs un EESK, kas uzsver, ka vecumam nevajadzētu būt šķērslim līdzdalībai nevienā līmenī.

3.4

Daudzi vecāka gadagājuma cilvēki darba dzīvē iegūto pieredzi un zināšanas izmanto, darbojoties NVO, valsts iestāžu un uzņēmumu valdēs.

4.1

Ņemot vērā vecāka gadagājuma cilvēku daudzveidīgā ieguldījuma apjomu sabiedrībā, varētu izdarīt secinājumus par viņu sociālo iekļaušanu un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos. Tomēr bieži vien vecāka gadagājuma ļaudis jūtas atstumti, kad tiek lemts par viņu labklājību vai par sabiedrību, kurā viņi dzīvo. Indivīdi ir jāiedrošina, un organizācijām jāizstrādā mehānismi, lai ņemtu vērā vecāka gadagājuma cilvēku viedokļus.

4.2

Eiropas gados vecāku cilvēku forums 2010. gadā publicēja ziņojumu (8) par dažādās dalībvalstīs izstrādātām metodēm, kuru izstrādē iesaistītas valsts un vietējās senioru padomes, kā arī izmantoti sabiedriskas apspriešanās rezultāti. Eiropas sociālās integrācijas procesa pamatnosacījums ir visu ieinteresēto pušu piedalīšanās, izstrādājot risinājumus aktuālajām problēmām. Lai pārmaiņas dotu rezultātus, ļoti svarīga ir piedalīšanās, bet vienlīdz nozīmīga ir aktīva uzklausīšana.

4.3

Jāatbalsta tie, kuri saskaras ar sociālo atstumtību veselības problēmu, invaliditātes vai nabadzības dēļ, un indivīdiem jādod iespējas. The Scottish Dementia Working Group ir lielisks piemērs, kā cilvēki, kuriem diagnosticēta demence, nolēmuši saglabāt izvēli un kontrolēt savu dzīvi. Minēto grupu augstu vērtē valsts un starptautiskajā mērogā, jo dedzīgi un pārliecināti tiek īstenotas kampaņas, lai uzlabotu izpratni par demenci un lobētu uzlabotus pakalpojumus. Ar demenci sirgstoši cilvēki vada šo organizāciju, viņi ir galvenie referenti konferencēs vai sniedzot ieteikumus valdībai (9).

4.4

Efektīvai līdzdalībai ir vajadzīgas atbalsta struktūras, un valsts iestāžu, NVO, darba devēju un citu iestāžu apņemšanās nopietni uzklausīt vecāka gadagājuma cilvēkus kā ieinteresētās puses; tas nozīmē, ka valodā netiek lietoti žargonvārdi, ir pieejamas tikšanās telpas, iedzīvotāji var atļauties līdzdalību un spēj izmantot transportu. Vecāka gadagājuma ļaudīm jāzina savas tiesības un pienākumi, un ir jābūt iespējai iepazīties ar apspriežamajiem jautājumiem, tādēļ apmācība, ieskaitot IKT, ir ļoti svarīga (10).

4.5

Aizvien vairāk tiek uzsvērta kopražošana, kas nozīmē, ka “indivīdi, kopienas un organizācijas, kurām ir prasmes, zināšanas un spējas, kopīgi darbojas, radot iespējas un risinot problēmas” (11). Tiek izmantoti visu līdzdalības pasākumu pamatprincipi, ko var piemērot gan individuālā līmenī, izstrādājot aprūpes pasākumu kopumu, gan valstu valdību līmenī, kur tos var piemērot politikas izstrādē.

5.1

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas atbalstu kopīgas plānošanas iniciatīvām un ceļvežu izstrādei turpmākiem zinātniskās izpētes pasākumiem novecošanas un demogrāfisko pārmaiņu jomā, kas ir būtiski atzinumā “ “Apvārsnis 2020”: ceļveži attiecībā uz sabiedrības novecošanu” (12).

5.2

Turpināt zinātnisko izpēti par visiem vecāka gadagājuma cilvēku dzīves aspektiem ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu atbilstošus politikas lēmumus, kas ietekmē veselības un sociālo aprūpi, izglītību, ienākumus un līdzdalību. Vecāka gadagājuma cilvēkiem būtu jāiesaistās svarīgāko jautājumu noteikšanā un zinātniskajā izpētē. Īpaši svarīgi ir atbilstoši zāļu klīniskie izmēģinājumi, iesaistot vecāka gadagājuma cilvēkus.

6.1

Tā kā iedzīvotāji noveco, atbildību par aprūpi uzņemsies aizvien vairāk vecāka gadagājuma sieviešu, un varētu rasties problēmas finanšu jomā zaudētu algu vai samazinātu pensiju iemaksu dēļ. Vecāka gadagājuma cilvēki sniedz būtisku ieguldījumu kā vecāku, nespēcīgāku radinieku neoficiālie aprūpētāji, un tas dod būtisku ietaupījumu valsts sociālās apdrošināšanas budžetiem. Jāatzīst neoficiālo aprūpētāju pieredze un prasmes, kā arī nepieciešamība nodrošināt apmācību iespējas.

6.2

Turklāt daudziem vecvecākiem jārūpējas par mazbērniem, jo ģimenēs ir sarežģījumi, vai arī tādēļ, lai bērni varētu strādāt un tādējādi būtu ekonomiski aktīvi.

6.3

Neoficiālās aprūpes jomā ir iespējas izmantot sociālo inovāciju, un dalībvalstīm būtu vairāk jācenšas risināt aizvien lielākās problēmas neoficiālās aprūpes jomā un jāpievēršas neoficiālo aprūpētāju atbildībai saistībā ar aprūpes pakalpojumu samazināšanu vai neatbilstošu kvalitāti.

7.1

“Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir ļoti daudzveidīgas brīvprātīgā darba iespējas, un ne tikai tradicionālajās jomās, piemēram, aprūpējot nespēcīgus vai slimus vecākus cilvēkus” (13). Viņi iesaistās brīvprātīgajā darbā tādās jomas kā labklājība un veselības aprūpe, brīvā laika pavadīšana, vide, reliģiskās organizācijas, kultūra un politika.

7.2

Vecāka gadagājuma cilvēki piesakās veikt brīvprātīgo darbu, jo tas viņiem dod iespēju saglabāt un pilnveidot prasmes un sociālos kontaktus, novērst sociālo izolāciju un atstumtību, kā arī sniegt labumu sabiedrībai. Brīvprātīgais darbs ir abpusēji izdevīgs. 2009. gadā veiktajā pētījumā noskaidrots: 78 % ES 27 valstu iedzīvotāju uzskata, ka vecāka gadagājuma cilvēki kā brīvprātīgie sniedz būtisku ieguldījumu labdarības un sabiedriskajās organizācijās (14).

7.3

Ja ar likumu noteiktie pakalpojumi netiek nodrošināti, vai arī to apjoms ir samazināts, būtu jānovērtē vecāka gadagājuma ļaužu brīvprātīgais darbs, lai novērstu šos trūkumus, bet viņiem ir vajadzīgs atbalsts.

7.4

Jānorāda, ka brīvprātīgā darba atzīšana un apjoms dalībvalstīs būtiski atšķiras, turklāt tie cilvēki, kuri iesaistās brīvprātīgajā darbā dzīves vēlākajā posmā, parasti to ir darījuši mūža garumā. Iespējams aicināt indivīdus iesaistīties brīvprātīgajā darbā visas dzīves laikā, kas vecumdienās nozīmē tādus ieguvumus kā izolācijas un sociālās atstumtības novēršana, kā arī kontaktu un draudzības veicināšana.

8.1

Vecāka gadagājuma cilvēku ieguldījumu ekonomikā var novērtēt pēc tādiem kritērijiem kā samaksātie nodokļi par ienākumiem un pirkumiem, neoficiālas radinieku aprūpes nodrošināšana, radot ietaupījumus valstij, mazbērnu aprūpēšana, kas bērniem dod iespēju atgriezties darba tirgū, brīvprātīgā darba nozīmīgums un nodarbinātības saglabāšana. Turklāt jaunākajiem ģimenes locekļiem tiek nodoti līdzekļi, lai atbalstītu viņus finanšu saistību kārtošanā (15).

8.2

Aizvien plašākai vecāka gadagājuma cilvēku atzīšanai būtu jāpalielina uzņēmumu un citu struktūru iespējas izstrādāt un pārdot šim iedzīvotāju segmentam paredzētas preces un pakalpojumus, ņemot vērā sabiedrības novecošanas aspektu, un tādējādi veicināt ražošanas un nodarbinātības izaugsmi (16).

8.3

Vecāka gadagājuma cilvēkus nepietiekami atzīst kā patērētājus, un tādēļ saglabājas negatīva attieksme pret vecumu. Stereotipiski uzskati par vecāka gadagājuma cilvēkiem rada pieņēmumus, ka šie ļaudis nevēlas dažādas iespējas vai pakalpojumus, viņiem tie nav vajadzīgi, un “jauniešiem paredzētais tirgus” ir daudz svarīgāks (17).

9.1

“Gandrīz 60 % darba ņēmēju uzskata, ka 60 gadu vecumā spēs turpināt darbu” (18).

9.2

Tā kā mūža ilgums palielinās, ir ļoti svarīgi, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu, un viņiem būtu izvēles iespēja turpināt darbu līdz likumā noteiktajam pensijas vecumam un, iespējams, arī pēc tam, ja viņi to vēlētos. Tādēļ ir jāņem vērā vecāka gadagājuma cilvēka spējas, pielāgošanās darba videi un darba laikam (kas ir lietderīgi arī visas dzīves garumā), iespēja piedalīties apmācībā, lai sekotu līdzi mainīgajām metodēm, kā arī darba vietā jānovērš diskriminācija vecuma dēļ. EESK nesen pieņēma atzinumu, kurā ierosināja īpašu pasākumu kopumu minēto apsvērumu iekļaušanai, kā arī uzsvēra sociālo partneru būtisko nozīmi atbilstošas politikas un pielāgošanas pasākumu nodrošināšanā (19).

9.3

Jāatzīst, ka ir atšķirība starp cilvēkiem, kas pēc pensijas vecuma sasniegšanas strādā tāpēc, ka to vēlas, un tiem, kuriem ir jāstrādā, jo ienākumi no pensijas nav pietiekami.

9.4

Vecāka gadagājuma cilvēki darbā vietā ienes bagātīgu pieredzi un prasmes, kas ir svarīgi laikā, kad trūkst kvalificēta darbaspēka, un nodrošina pastāvīgu ieguldījumu ekonomikā. Uzņēmumi jāaicina izstrādāt paraugprakses piemērus vecuma pārvaldības stratēģiju jomā.

9.5

Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir iespējas kļūt par pašnodarbinātajiem un uzsākt uzņēmējdarbību, kas dod viņiem lielāku neatkarību un iespēju kontrolēt darba apstākļus. Vecākās paaudzes ieguldījums šajā jomā palielinās. Eurostat dati ziņojumā par 2010. gadu liecina, ka 50 % darbaspēka vecumā virs 65 gadiem ir pašnodarbinātie (20). Stimulus jauniem projektiem un pakalpojumiem, kas atspoguļo demogrāfiskās pārmaiņas, var ierosināt paši vecāka gadagājuma cilvēki, kuri iesaistījušies uzņēmējdarbībā, un indivīdi ir jāaicina izmantot šīs iespējas (21).

10.1

Vairākus gadus EESK ir uzsvērusi mūžizglītības nozīmi kā pamatnosacījumu sociālajai iekļaušanai, nodarbinātības saglabāšanai, personības attīstībai un spējai aktīvi līdzdarboties (22).

10.2

Aizvien vairāk vecāka gadagājuma cilvēku izmanto izglītošanās iespējas, bet šī pieredze nav vienlīdz izplatīta visās dalībvalstīs (23). Vecāka gadagājuma cilvēku iesaistīšanās sabiedriskajās grupās un NVO sniedz būtiskas iespējas neformālai apmācībai.

11.1

Pieaug IKT izmantošanas nozīme visu iedzīvotāju dzīvē. Interneta un e-pasta lietošana vecāka gadagājuma ļaudīm var dot iespējas saņemt informāciju par notikumiem ārpus mājas un saglabāt regulāru saziņu ar ģimenes locekļiem, kuri nedzīvo tuvumā. To var veicināt, vizuālajam kontaktam izmantojot Skype vai līdzīgus plašsaziņas līdzekļus. Kontrolētu tērzētavu izmantošana var palīdzēt gadījumos, kad vecāka gadagājuma cilvēki ir piesaistīti pie mājām; tādā veidā viņi var sazināties ar interešu biedriem, un tas samazina izolāciju.

11.2

E-veselība var sniegt būtiskus ieguvumus attiecībā uz veselības stāvokļa kontroli un reaģējot uz ārkārtas situācijām. Tomēr šādām metodēm nevajadzētu aizstāt pastāvīgu tiešo saziņu, un e-veselības sistēmā jāpievērš uzmanība reālu kontaktu veidošanai.

11.3

Polemiskāki IKT risinājumi ietver personīgās kontroles sistēmas “viedās“ dzīvesvietās, personīgās drošības jomā, vai kontroles ierīces ar demenci sirgstošiem pacientiem. Tās paredzētas, lai garantētu pastāvīgu autonomiju un darbības izvēles iespējas drošos apstākļos. Šādu metožu izmantošana jābalsta uz ētiskiem apsvērumiem un praksi, neapšaubāmi jānodrošina priekšrocības vecāka gadagājuma cilvēkam, un šīs metodes nav jāizmanto kā kontroles mehānisms vai iespēja samazināt aprūpētāju sniegto atbalstu.

11.4

Interneta izmantošanai, lai iepirktos tiešsaistē, neapšaubāmi ir priekšrocības, ja cilvēkiem ir ierobežotas mobilitātes iespējas, bet jāņem vērā arī vajadzība satikties ar cilvēkiem un izkļūt ārpus mājas. Jānodrošina datu aizsardzība un privātums.

11.5

IKT izmantošanai vajadzīga apmācība un atbalsts, kā arī pieeja ierīcēm. Minētie jautājumi ir uzsvērti EESK atzinumā par tematu “Digitālās kompetences, digitālo prasmju un e-iekļaušanas stiprināšana” (24).

12.1

Lai gan ir uzsvērta vecāka gadagājuma cilvēku iesaistīšanās daudzos pasākumos, ietekmējot sociālo un saimniecisko dzīvi, vēl aizvien saglabājas būtiski šķēršļi, kas daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem neļauj līdzdarboties.

12.2

Hronoloģiskais vecums ir tikai viens no daudzajiem kritērijiem, kas raksturo personu. Dažādu vecuma grupu zināšanas, prasmes un pieredze sabiedrībai ir ļoti nozīmīgi resursi. Visu vecumu cilvēkiem atvērtai sabiedrībai ir vajadzīga lēmēju, attiecīgo ieinteresēto pušu un pašu iedzīvotāju kolektīvā atbildība, lai izstrādātu rīcībpolitikas un praktiskus risinājumus, kas nodrošina taisnīgumu un iekļaušanu neatkarīgi no vecuma.

15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/21

1.1

EESK pauž atzinību un gandarījumu par Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Parlamenta, Eiropadomes un citu ES iestāžu, kā arī dalībvalstu nesen veiktajiem pasākumiem, kas virzīti uz Eiropā dzīvojošo romu iekļaušanu un integrāciju sabiedrībā, un par attiecīgas EK programmas un romu integrācijas valsts stratēģiju (RIVS) pieņemšanu dalībvalstīs.

1.2

Vienlaikus Komiteja vērš uzmanību uz to, ka “kopīgās pūles tomēr nav palīdzējušas būtiski mazināt diskrimināciju, ar kuru sastopas liela daļa romu, nedz arī uzlabot viņu dzīves kvalitāti vai paplašināt viņu iespējas (…)”.

1.3

Jau 2011. gadā EESK savā izpētes atzinumā (1) izteica bažas par to, vai romu integrācijas valsts stratēģijas gūs atbalstu no pilsoniskās sabiedrības un romu organizāciju puses, un izvirzīja virkni priekšlikumu.

1.4

EESK uzdevumā 27 dalībvalstīs veiktā pētījuma rezultāti, kas saskan ar organizācijas EU Roma Policy Coalition (ERPC) un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju veiktajos pētījumos gūtajām atziņām, liecina ne tikai par lielu informētības trūkumu un neapmierinātību, bet arī par romu viedokļu paudēju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un to pārstāvju vispārēju vilšanos un neuzticēšanos. Šķiet, ka RIVS nav spējušas nostiprināt romu kopienas arvien lielāko vēlmi un patiesās cerības, ka šāda stratēģija var būtiski sekmēt romu integrāciju sabiedrībā.

1.5

Rīki un resursi, kas pieejami RIVS mērķu īstenošanai, šķiet, nav pietiekami, lai līdzsvarotu nepārtraukti jūtamās diskriminācijas un atstumtības radīto pastāvīgi negatīvo ietekmi uz romu dzīves kvalitāti un viņu iespējām dzīvē. Tāpēc EESK norāda, ka ir svarīgi, lai politikas pasākumi būtu saskaņoti un mērķu īstenošanai būtu paredzēti atbilstoši resursi.

1.6

EESK uzskata, ka RIVS plānošanai un īstenošanai vienmēr jābūt juridiski pamatotai, lai nodrošinātu cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzību.

1.7

EESK uzsver, ka prioritāte jāpiešķir diskriminācijas apkarošanai visās sabiedrības dzīves jomās.

1.8

Komiteja vēlreiz norāda, ka jāpanāk, lai vispārējā pieeja attiecībā uz romu sociālo stāvokli vienmēr būtu pozitīvi orientēta, un uzsver, ka iekļaušanas politikas pasākumu īstenošanā vissvarīgākais ir tas, lai cilvēkiem būtu apņēmība, līdzekļi un spēja lemt par savu likteni.

1.9

Komiteja atbalsta atbilstošu pilnvaru piešķiršanu Eiropas Komisijas plānotajam un valstīs izveidojamo romu kontaktpunktu tīklam un uzsver, ka organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, kas ietver romu organizācijas un viņu interešu pārstāvjus, pilnvērtīgi jāpiedalās visā RIVS procesā (plānošana, īstenošana, uzraudzība un novērtēšana).

1.10

RIVS uzraudzībai un novērtēšanai jābūt stabilai un zinātniski pamatotai, tajā iesaistot pilsonisko sabiedrību pārstāvošus un neatkarīgus novērtētājus, turklāt jānodrošina sistēma minēto procesu finansēšanai.

2.1

Eiropas Komisija 2011. gada aprīlī pieņēma svarīgu stratēģisku dokumentu, paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (2). Paziņojumā — pirmo reizi ES vēsturē un ciešā saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietvertajiem principiem un romu iekļaušanas desmit vispārējiem pamatprincipiem (3) — izklāstīti galvenie stratēģiskie mērķi. Paziņojumā noteikti politikas pasākumi četrās jomās: piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem. Īpaši uzsvērts, ka liela nozīme ir sadarbībai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un romu organizācijām. Tāpat paziņojumā paredzēta stabila uzraudzības un novērtēšanas mehānisma izveide un īstenošana. Vienlaikus dalībvalstīm tiek prasīts līdz 2012. gadam izstrādāt, pieņemt un Eiropas Komisijai nosūtīt valsts stratēģiskos dokumentus.

2.2

Padome savos secinājumos (4) atbalsta Komisijas paziņojumā (5) minēto un norāda:

“(Padome pauž gandarījumu par) Komisijas paziņojumu (…), kurā dalībvalstis mudinātas izvirzīt sasniedzamus valsts mērķus (…), kā arī ieviest pārraudzības mehānismu un padarīt esošos ES finanšu līdzekļus pieejamākus romu iekļaušanas projektiem” un

3.1

EESK pauž atzinību un gandarījumu par Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Eiropadomes un citu ES iestāžu, kā arī dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas virzīti uz Eiropā dzīvojošo romu iekļaušanu un integrāciju sabiedrībā un kas pēdējā laikā ir kļuvuši intensīvāki;

3.2

uzsver, ka “visos plānošanas un īstenošanas līmeņos (ES, valsts, reģionālais un vietējais) aktīvi jāiesaista romu pārstāvji un romu kopienas locekļi”.

3.3

EESK “vēlētos piedalīties minēto stratēģiju novērtēšanā, darbojoties kā pilnvarots pilsoniskās sabiedrības pārstāvis un izmantojot EESK saiknes ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām dalībvalstīs. EESK vēlas iesaistīties minētajā procesā kā ES iestāžu un organizētās pilsoniskās sabiedrības starpnieks, kļūstot par aktīvu partneri Eiropas platformā romu iekļaušanai un cita veida strukturētā dialogā”.

—

dažādi Eiropas Komisijas dokumenti par valsts stratēģiju izstrādes gaitu un minēto stratēģiju satura elementiem;

—

dokumenti par Atvērtās sabiedrības institūtu (Open Society Institute, OSI) kā dalībnieci un novērotāju un par informācijas apmaiņu, īpaši jaunajās dalībvalstīs (7);

—

organizācijas “EU Roma Policy Coalition” veiktā aptauja;

—

ziņojumi, ko sagatavojušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas aktīvi pievēršas romu jautājumiem, piemēram, ERIO (European Roma Information Centre) un centrs Amalipe, un kuros ir runa par stratēģiju saturu un to izstrādes gaitu;

—

EESK uzdevumā 27 dalībvalstīs veiktās aptaujas rezultāti.

5.5.1

Pastāv nopietns apdraudējums, ka romu jautājumā labvēlīgā politiskā gaisotne ES paliks neizmantota un to vēlreiz aizstās smaga neveiksme. Tāpēc Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai valstu valdības savus politikas pasākumus pastāvīgi uzraudzītu un pārskatītu no RIVS viedokļa, tādējādi novēršot to, ka tie negatīvi vai kaitējoši ietekmē minētajās stratēģijās paredzētās priekšrocības. Politikas pasākumu saskaņošanai un pielāgošanai jāizveido efektīvi mehānismi.

5.5.2

RIVS analīze liecina, ka pastāv satraucošas atšķirības starp politisko gribu izskaust romu diskrimināciju un sociālo atstumtību, no vienas puses, un pieejamo rīku, resursu un mehānismu efektivitāti, no otras puses. EESK aicina apņēmīgāk kā līdz šim noraidīt šā temata izmantošanu politiskiem mērķiem.

5.6.1

EESK uzskata: ir ļoti svarīgi, lai RIVS koncepcija vienmēr būtu juridiski pamatota, nodrošinot, ka dalībvalstu pilsoņi pilnībā var izmantot pamattiesības, kas noteiktas ES tiesību aktos un starptautiskajos nolīgumos cilvēktiesību jomā.

5.6.2

Diskriminācijas apkarošanas prioritāte jānodrošina visās sabiedrības dzīves jomās. EESK iesaka ES un dalībvalstu diskriminācijas apkarošanas politikā vēl vairāk uzmanības pievērst diskriminācijas gadījumu atklāšanai un attiecīgu sankciju piemērošanai saskaņā ar tiesisko praksi Eiropas Savienībā.

5.6.3

Migrējošo romu cilvēktiesības ir jāaizsargā un tām jābūt pilnībā īstenotām, ņemot vērā arī viņu tiesības uz izglītību un atbilstoša līmeņa veselības aprūpi. Attiecībā uz romu tautības migrantiem no ES dalībvalstīm, kuri ir ES pilsoņi, izraidīšanas politikas vietā pēc iespējas īstenojama līdzsvarotākā pieņemšanas politika.

5.6.4

Īpašas pūles veltāmas tam, lai plašsaziņas līdzekļos, skolās un citās sabiedrības dzīves jomās romu iekļaušana kļūtu pašsaprotama. Nepieciešamas programmas iepazīstināšanai ar romu vēsturi un kultūru, darot zināmas arī problēmas, ar kurām viņiem jāsaskaras diskriminācijas un atstumtības dēļ. Ir svarīgi, lai šajā sabiedrības izpratnes veicināšanas procesā piedalītos arī paši romi.

5.6.5

Konsekventi ir jānosoda jebkādas naidīgas attieksmes un ksenofobijas izpausmes un attiecīgos gadījumos jāpiemēro juridiskas sankcijas. Šajā ziņā īpaša atbildība jāuzņemas viedokļu veidotājiem, pirmām kārtām politiskajai un plašsaziņas līdzekļu elitei.

5.6.6

Jāatturas no romu kā etniskas grupas kriminalizācijas, kā arī no izteikumiem, kas sabiedrībā pastāvošās negatīvās izpausmes (noziedzība, sabiedrībā pieņemtajām normām neatbilstoša uzvedība) saista ar romiem. Turklāt jāpanāk, lai šādas izpausmes izzustu, un īpaši tas attiecas uz kriminālās tiesvedības un plašsaziņas jomu.

5.6.7

Komiteja vēlreiz norāda, ka attiecībā uz romu sociālo stāvokli vispārējai pieejai vienmēr jābūt pozitīvi orientētai. Komiteja iesaka ES iestādēm un to tīkliem romu tautības cilvēkiem un kopienām pievērsties ne tikai saistībā ar sociālām problēmām, uzsverot, ka viņi ir problēmu “radītāji”, bet gan censties sabiedrībai darīt zināmus atsevišķu sevi par romiem uzskatošu cilvēku un kopienu veiksmes stāstus kā piemēru romu sekmīgai darbībai sabiedrībā un viņu integrācijai.

5.6.8

Iekļaušanas politikas īstenošanā izšķirīgs faktors ir cilvēku apņēmība, viņiem pieejamie līdzekļi un spēja lemt par savu likteni. Tāpēc gan ar politiku kopumā, gan ar rīcību atsevišķās jomās jāpalīdz attiecīgās grupas iedzīvotājiem tiesiskas valsts ietvaros pašiem lemt par savu dzīvi, bet vairākuma sabiedrībai jābūt spējīgai to pieņemt, ņemot vērā kopīgās intereses.

5.7.1

EESK uzsver, ka RIVS procesā pilsoniskā sabiedrība nedrīkst būt pasīvs dekoratīvs elements, bet tai jābūt aktīvai līdzdalībniecei.

5.7.2

Komiteja atbalsta Eiropas Komisijas plānotā romu valstu kontaktpunktu tīkla izveidi, bet uzsver, ka tas būs lietderīgs tikai tad, ja šādiem kontaktpunktiem būs atbilstošas pilnvaras, resursi, tostarp finanšu resursi. To darbībai jebkurā gadījumā jābūt cieši un institucionalizēti saistītai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

5.7.3

Stratēģisko programmu novērtēšanā jāiesaista Eiropas romu forums. Tādēļ tā darbība ir jānostiprina.

5.7.4

Organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, kas ietver romu organizācijas un viņu interešu pārstāvjus, pilnvērtīgi jāpiedalās RIVS procesā (plānošana, īstenošana, uzraudzība un novērtēšana), turklāt tam jānotiek ne tikai valsts, bet arī reģionālā un vietējā mērogā. Minētā pieeja īstenojama visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, vienlaikus paredzot attiecīgus darbības procesus, apspriešanās iespējas, pārredzamību, rīkus un resursus.

5.7.5

EESK uzsver, ka nepieciešama politika, kas sekmē iedzīvotāju, kuri sevi uzskata par jebkuras romu kopienas locekļiem, sabiedrisko līdzdalību un atbalsta viņu panākto sociālo integrāciju. Tai jāietver arī atbalsta sistēma.

5.8.1

Ņemot vērā to, ka uzraudzība un novērtēšana dalībvalstu RIVS nav ietverta vai kā to elements nav pietiekami izstrādāta, Komiteja iesaka visām dalībvalstīm savas programmas attiecīgi papildināt, noteikt atbildīgās struktūras un institucionālos procesus, mērķiem pielāgotus rādītājus, novērtēšanas metodi, informācijas avotus u.c.

5.8.2

RIVS ir jāpārskata un pastāvīgi jāuzrauga, arī tāpēc, lai noteiktu, vai attiecībā uz programmas visām piecām svarīgākajām darbības jomām ir formulēti visaptveroši un konsekventi politikas pasākumi, vai ir papildināti pastāvošie nepilnīgie pasākumi un vai nodrošinātas atbilstošas darbības programmas un tām pielāgoti finanšu resursi.

5.8.3

Dalībvalstīm jānodrošina, lai RIVS būtu saskaņoti ar valsts, reģionālajiem un vietējiem attīstības politikas pasākumiem, kā arī tas, lai varētu novērst vai līdzsvarot šādu pasākumu neplānoto negatīvo ietekmi uz RIVS mērķiem.

5.8.4

Komiteja iesaka: lai RIVS varētu pamatoti novērtēt, Eiropas Komisija katrā dalībvalstī varētu izveidot neatkarīgu ekspertu tīklu. Tāpat iesaka, lai dalībvalstis arī darbības programmās paredzētu resursus ES veiktai uzraudzībai un pilsoniskās sabiedrības veiktai (neatkarīgai) novērtēšanai. Paredzot programmu finansējumu, noteikti jāņem vērā uzraudzība un novērtēšana.

5.8.5

Iesaka, lai papildus Eurostat veiktajai koordinācijai arī valstu statistikas iestāžu speciālisti izstrādātu rādītājus, kas nepieciešami uz faktiem pamatotai romiem veltīto stratēģiju uzraudzībai, kā arī vienotu statistikas metodi rādītāju noteikšanai.

5.9.1

EESK uzsver, ka īpaši nodalītās budžeta pozīcijās jāparedz resursi, kas atbilst politiskajos dokumentos izvirzītajiem mērķiem.

5.9.2

Krīze visvairāk skar vismazāk aizsargātos. Lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, var būt nepieciešams gan resursu politiku, gan prioritātes pielāgot apstākļiem. Tomēr tas jādara pārredzama un uz vienošanos ar ieinteresēto personu pārstāvjiem pamatota lēmumu pieņemšanas procesa ietvaros.

15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/27

1.1

Komisija 2012. gada 10. maijā iepazīstināja ar priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz vaučeriem groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Tā mērķis ir piemērot vaučeriem visaptverošus, neitrālus un pārredzamus nodokļus.

1.2

Komisija vēlas ieviest kopīgus noteiktumus, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tā ir pārliecināta, ka, saglabājoties pašreizējai situācijai, palielināsies nestabilitāte vienotajā tirgū un radīsies konkurences kropļojumi, jo visiem tirgus dalībniekiem nosacījumi nav vienādi.

1.3

Pēdējā laikā jo īpaši ir būtiski palielinājusies vaučeru izmantošana. To dažādie veidi un plašā izmantošana rada neskaidrības attiecībā uz nodokļu saistībām. Tāpēc, lai novērstu nestabilitāti vienotajā tirgū, ir jāparedz pēc iespējas skaidrāki noteikumi visām dalībvalstīm.

1.4

EESK atzinīgi vērtē apņemšanos pēc iespējas precīzāk definēt dažādos vaučeru veidus. Mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vaučeru izmantošanas gadījumā. Šādi noteikumi līdztekus nodrošinās arī to, lai vaučeru emitenti nenonāktu neizdevīgākā stāvoklī par saviem konkurentiem.

1.5

Īpaši atzinīgi EESK vērtē Komisijas apņemšanos novērst pārmērīgu administratīvo slodzi vairāku mērķu vaučeru izplatīšanas jomā, kad nodoklis būtu jāmaksā tikai uzņēmumam, kurā vaučers tiek izmantots, jo tikai tajā uzņēmumā ir zināms, kad un kā vaučers ir izmantots.

1.6

Nebūs nozīmes noteikt noteikumus par vaučeru aplikšanu ar nodokļiem, ja tos neievēros visas dalībvalstis. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai tās pakļautos kopīgiem noteikumiem un atceltu dažādos izņēmumus, kas kropļo konkurenci un pasliktina konkurences vidi.

1.7

Komisija vēlas mainīt PVN direktīvas piemērošanu vaučeriem telekomunikāciju pakalpojumu jomas paplašināšanās dēļ — priekšapmaksas tālruņu kredīti ir viens no izplatītākajiem vaučeru veidiem.

1.8

EESK vēlas vērst uzmanību uz vairākiem jautājumiem, kas jāatrisina līdz direktīvas spēkā stāšanās brīdim. Tie galvenokārt ir saistīti ar problēmām, ko bezmaksas vaučeru gadījumā var radīt atsevišķās dalībvalstīs noteiktie ierobežojumi atbrīvošanai no nodokļa, ar pārejas pasākumu neesamību un tādu noteikumu neesamību, kuri attiektos uz neizmantotiem viena mērķa vaučeriem.

2.1

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir paredzēti noteikumi par preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas laiku un vietu, par summu, kurai uzliek nodokli, par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasējamību un par atskaitīšanas tiesībām. Tomēr ar šiem noteikumiem nepietiek, lai nodrošinātu konsekvenci visos aspektos, kas saistīti ar vaučeru aplikšanu ar nodokli. Rezultātā ir būtiski samazinājusies tirgus stabilitāte, negatīvi ietekmējot vienotā tirgus darbību.

2.2

Dalībvalstu vidū pašlaik valdošā nekoordinētā pieeja izraisa ievērojamu tirgus nestabilitāti, kas ir jānovērš. Minētā iemesla dēļ Komisija ierosina ieviest kopīgus noteikumus, lai nodrošinātu konkrētu un vienotu sistēmu, novērstu nekonsekvenci, konkurences kropļojumus, nodokļa dubulto uzlikšanu vai nodokļu neuzlikšanu un ierobežotu iespēju izvairīties no nodokļiem saistībā ar vaučeriem.

2.3

Vaučeriem piemīt daudzas tādas iezīmes, kas rada problēmas nodokļu uzlikšanas jomā. Tāpēc ir jānošķir dažādi vaučeru veidi un šim nolūkam ir jānosaka skaidri noteikumi.

2.4

Šīs direktīvas mērķis ir nošķirt maksājumu instrumentus no vaučeriem un definēt vaučerus, kuriem atkarībā no to lietojuma var būt elektroniska vai fiziska forma. Jānosaka arī vaučeru izdevēju pienākumi.

2.5

Vaučers ir tiesības saņemt preces vai pakalpojumus vai saņemt atlaidi. Tomēr šīs tiesības bieži vien tiek vairākkārt nodotas tālāk, vaučeru neizmantojot. Lai izvairītos no nodokļa dubultās uzlikšanas riska, kad ar šīm tiesībām saistīto pakalpojumu apliek ar nodokli, jānosaka, ka minēto tiesību piešķiršana un preču vai pakalpojumu saņemšana uzskatāma par vienotu darījumu.

2.6

Lai nodrošinātu neitralitāti, pienākums maksāt nodokli būtu attiecināms uz vienotu darījumu ar precēm vai pakalpojumiem, ko piegādā apmaiņā pret vaučeru.

2.7

Direktīvā ir noteikts, ka vaučeriem, ko izdod ceļojumu aģentūras, nodokli uzliek dalībvalstī, kurā attiecīgā ceļojumu aģentūra ir reģistrēta. Lai novērstu iespējamos mēģinājumus mainīt nodokļa uzlikšanas vietu, šis noteikums attiecas arī uz precēm vai pakalpojumiem, ko piegādā, izmantojot minētos vaučerus.

2.8

Attiecībā uz vaučeriem, kuri tiek laisti apritē izplatīšanas tīklā, Komisija ierosina galīgo vērtību noteikt tos izdodot — tādējādi PVN līmenis paliek nemainīgs visā vairāku mērķu vaučeru izplatīšanas procesā.

2.9

Ja vaučerus izplata nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet citas personas uzdevumā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats ir saņēmis un piegādājis vaučerus. Ja tiek izplatīti vairāku mērķu vaučeri un nodoklis tiek uzlikts tikai vaučera izmantošanas brīdī, visos izplatīšanas ķēdes posmos būtu vajadzīgas korekcijas, kas radītu nelielus vai neradītu nekādus jaunus nodokļa ieņēmumus. Lai izvairītos no pārmērīga administratīvā sloga, neuzskata, ka nodokļa maksātājs, kurš izplata šādus vaučerus, ir pats vaučeru saņēmis un piegādājis.

2.10

Komisija ir noteikusi vairāku mērķu vaučeru aplikšanu ar nodokli to izplatīšanas laikā. Ja izplatītājs gūst peļņu, pārdodot citam izplatītājam, izplatīšanas pakalpojumu apliek ar nodokli, pamatojoties uz izplatītāja maržu.

2.11

Direktīvas priekšlikumā ir paredzēts atcelt visas tās atkāpes, ko dalībvalstis pieprasa saistībā ar preču vai pakalpojumu pārrobežu piegādes aplikšanu ar nodokli. Šis noteikums likvidēs dubultās nodokļu uzlikšanas vai nodokļa neuzlikšanas iespēju.

2.12

Atkarībā no vaučeru izmantošanas veida Komisija tos iedala viena mērķa un vairāku mērķu vaučeros. Viena mērķa vaučeri dod tiesības saņemt preces vai pakalpojumus, ja ir zināma piegādes vieta un saņemamais apjoms. Viena mērķa vaučeru gadījumā PVN ir jāmaksā no summas, kas saņemta par vaučeru, pat ja maksājums ir veikts pirms preču vai pakalpojumu piegādes. Vairāku mērķu vaučeru gadījumā nodokļa nomaksa jāveic tika tad, kad vaučers ir izmantots.

2.13

Attiecībā uz vaučeriem, kas piešķir atlaides preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā, Komisija nosaka, ka piegādātājs ir sniedzis pakalpojumu vaučera izdevējam, ja attiecīgais vaučers ir izmantots.

2.14

Kad par vaučeru piešķir preču vai pakalpojumu cenas atlaidi, ar nodokli apliekamā summa par noieta veicināšanas pakalpojumu, ko izmantošanas uzņēmums sniedzis vaučera izdevējam, ir kompensācija, kuru izmantošanas uzņēmums saņem no vaučera izdevēja.

2.15

Vairāku mērķu vaučeru gadījumā tikai vaučera izmantošanas uzņēmums zina, kas, kad un kur ir piegādāts. Lai nodrošinātu PVN samaksu, tikai izmantošanas uzņēmumam vajadzētu būt atbildīgam par to, lai nodokļu iestādēm tiktu samaksāts PVN par piegādātajām precēm vai pakalpojumiem.

2.16

Komisija vēlas nodrošināt, lai PVN tiktu piemērots un iekasēts pareizi, ja vaučerus izplata pāri robežām un šī izplatīšana nozīmē atsevišķa pakalpojuma sniegšanu, kas ir nošķirts no precēm vai pakalpojumiem, kurus iegādājas ar vaučeru.

2.17

Tā kā dalībvalstis vienas nevar vienkāršot, saskaņot un modernizēt vaučeriem piemērojamos pievienotās vērtības nodokļa noteikumus, Komisija ir ierosinājusi Savienības līmenī izstrādāt šo direktīvu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu.

3.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi vienkāršot, saskaņot un modernizēt pievienotās vērtības nodokļa noteikumus vienotajā tirgū. Pašlaik dalībvalstis vaučerus apliek ar nodokļiem pašas, taču tas izraisa nodokļa dubulto uzlikšanu vai nodokļa neuzlikšanu, kas kropļo vienoto tirgu.

3.2

EESK atzinīgi vērtē Komisijas pieeju — PVN direktīvas piemērošanas paplašināšanu, to attiecinot arī uz vaučeriem. Komiteja tomēr mudina Komisiju tuvākajā laikā pievērsties arī citiem un ne mazāk svarīgiem preču un pakalpojumu tirgiem — transporta, viedtālruņu, interneta un sociālo tīklu tirgiem.

3.3

Direktīvā paredzētās izmaiņas neskar vaučeriem līdzīgi izmantoto kuponu problēmu. Ja noteikumi tiks mainīti tikai attiecībā uz vaučeriem, izaugsmi piedzīvot varētu tie līdzīga rakstura instrumenti, par kuriem nav skaidri definētu noteikumu. Tāpēc būtu lietderīgi ietvert direktīvā arī kupona jēdzienu un paredzēt noteikumus darījumiem ar kuponiem.

3.4

Grozījumi šajā direktīvā tiek veikti galvenokārt tāpēc, ka ir palielinājusies vaučeru izmantošana telekomunikāciju jomā, uz ko attiecināma minēto instrumentu tirgus lielākā daļa. EESK iesaka Komisijai skaidri definēt telekomunikāciju vaučeru izmantošanu, jo mūsdienu tehnoloģiju dēļ to potenciālais lietojums var būt ļoti plašs.

3.5

EESK atbalsta direktīvas darbības jomas paplašināšanu, lai to attiecinātu arī uz PVN saistībā ar vaučeriem. Ne Sestajā PVN direktīvā (1), ne PVN direktīvā (2) nav paredzēti noteikumi par darījumiem ar vaučeriem. Tādēļ rodas problēmas ar summu, kurai uzliek nodokli, darījuma laiku vai vietu. Vaučeru pārrobežu izplatīšanas gadījumā ir bijusi neskaidrība par darījumiem un interpretācijas problēmas gan vaučeru lietotājiem, gan izplatītājiem.

3.6

Kopēji PVN noteikumi tika pieņemti 1977. gadā, un kopš tā laika vienotais tirgus ir piedzīvojis daudzas pārmaiņas, mainoties uzņēmējdarbības praksei. Tāpēc ir ļoti svarīgi aktualizēt PVN noteikumus atbilstoši tirgus dalībnieku rīcības izmaiņām. Vaučeri un to aplikšana ar nodokļiem ir izmaiņas, kas iepriekš netika paredzētas, un tāpēc tagad ir vajadzīgi noteikumi šajā jomā.

3.7

Ja tiks pieņemti skaidri noteikumi, tiks atrisināti vairāki jautājumi, ar ko šobrīd nodarbojas Eiropas Savienības Tiesa. Tiesa ir sniegusi vairākas aptuvenas norādes šajā jomā, taču problēma kopumā vēl nav atrisināta. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē ar PVN saistītu nosacījumu noteikšanu attiecībā uz vaučeriem, kas uzņēmējiem nodrošinās skaidrus noteikumus un ļaus novērst gan nodokļu dubulto uzlikšanu, gan nodokļu neuzlikšanu.

3.8

EESK atzinīgi vērtē viena mērķa, vairāku mērķu un atlaižu vaučeru definēšanu, kas nodrošina skaidrību par to, kādi noteikumi ir jāievēro tirgus dalībniekiem šajā ļoti plašajā jomā.

4.1

EESK atzinīgi vērtē maksājumu pakalpojumu un vaučeru nošķīrumu. Tā atzinīgi vērtē arī direktīvas priekšlikuma 30.a pantā noteikto atšķirību starp viena mērķa, vairāku mērķu un atlaižu vaučeriem. Šis papildinājums nozīmē, ka definēti ir vairāki vaučeru veidi.

4.2

Būtu jānosaka vaučeru izmantošanas maksimālais termiņš patērētājiem, citādi, mainoties likmēm, radīsies PVN samaksas problēmas.

4.3

Atzinīgi vērtējams arī tas, ka 30.b pantā ir definēts vienots darījums kā tāda vaučera izsniegšana, kurš ietver tiesības uz preču vai pakalpojumu piegādi un secīgu šo preču vai pakalpojumi piegādi, jo tādējādi kļūst vienkāršāk izpildīt nodokļu saistības. Šis pants būtu jāsasaista arī ar 74.c pantu.

4.4

Viena mērķa vaučeru izmantošanu būtiski vienkāršo 65. pants, kurā ir noteikts, kad PVN kļūst iekasējams un kāda ir ar nodokli apliekamā summa.

4.5

Jāprecizē ir procedūra, kas jāpiemēro viena mērķa vaučeriem. Viena mērķa vaučeriem nodokli piemēro to pārdošanas brīdī. Ja viena mērķa vaučers pēc tam tomēr netiek izmantots, saskaņā ar Tiesas nolēmumu ir apstiprināts, ka šādā gadījumā nodokļa summu atgūt no vaučera izdevēja nav tiesību. Vaučera izdevējs tomēr jau ir samaksājis PVN.

4.6

Precīzāk ir jāizstrādā procedūra, kas jāievēro vairāku mērķu vaučeru gadījumā, ja izplatītāja maržas nav vai ja tā ir negatīva — šādos gadījumos dažās dalībvalstīs ir atšķirīgas nodokļu bāzes vai nulles likmes, piemēram, farmācijas precēm.

4.7

Komisijas priekšlikumā ir noteikts, ka, ciktāl preces vai pakalpojumi, ko piegādā, izmantojot vaučeru, ir apliekami ar nodokli, nodokļa maksātājs ir tiesīgs atskaitīt PVN, kurš samaksāts par izdevumiem, kas saistīti ar vaučera izdošanu. Jāprecizē, ka šīs PVN izmaksas ir atskaitāmas pat tad, ja attiecīgās preces vai pakalpojumu piegādā cita persona, nevis vaučera izdevējs.

4.8

EESK uzskata, ka 74.a panta 1. un 2. punkts varētu kļūt par problēmu cēloni — sarežģījumi varētu rasties, vairāku mērķu vaučerus izmantojot pāri robežām. Varētu būt grūti noteikt ar nodokli apliekamo summu un darījuma nominālo vērtību, ja valstīs, kurās vaučerus izmanto, ir atšķirīgas PVN likmes.

4.9

Par iespējamo problēmu cēloni EESK uzskata arī pārejas noteikumus, kas nepieciešami, ieviešot vienotus nodokļu noteikumus vaučeriem, īpaši šo noteikumu darbības termiņu, jo daudziem vairāku mērķu vaučeriem ir ilgs izmantošanas termiņš.

4.10

Pārmērīga administratīvā slodze varētu rasties arī tajos gadījumos, kad dažādas darījuma daļas tiek īstenotas dažādās dalībvalstīs. Viens no piemēriem varētu būt telekomunikāciju pakalpojumu kredīta daļēja izmantošana dažādās dalībvalstīs.

4.11

Daudzi jautājumi rodas arī par vaučeru izmantošanu preču vai pakalpojumu pārdošanas veicināšanas nolūkā. Šādā gadījumā tie bieži netiek izmantoti vai arī tiek izmantoti, izdevējam nezinot, un līdz ar to nodokļa piemērošana kļūst sarežģīta.

4.12

Pašlaik vairākās dalībvalstīs ir noteiktas robežas, līdz kurām dažādi uzņēmumiem paredzēti preču un pakalpojumu pārdošanas veicināšanas vaučeri ir atbrīvoti no nodokļa. Šīs robežas ir ļoti atšķirīgas dalībvalstu ekonomikas stāvokļa un tirgu lieluma dēļ. Minētajām valstīm šie atbrīvojumi būtu jāatceļ, lai novērstu vienotā tirgus kropļojumus. Tādējādi būtu iespējams pārtraukt spekulāciju, ar ko valstīs, kurās šādiem vaučeriem ir noteiktas nodokļa atbrīvojuma robežas, nodarbojas uzņēmumi, lai optimizētu savas nodokļu saistības, izdodot un izplatot pārdošanas veicināšanas vaučerus. Šādu robežu ir iespējams saglabāt, bet tai vajadzētu būt visiem vienādai un to, iespējams, vajadzētu attiecināt tikai uz vaučeriem, jo vispārēja robeža, ko piemērotu pārdošanas veicināšanas materiāliem, radītu problēmas.

4.13

EESK izsaka cerību, ka visām dalībvalstīm kopēju noteikumu ieviešana un nodokļu nemaksāšanas iespēju novēršana palielinās no vaučeriem iekasētā PVN summas un tādējādi pieaugs dalībvalstu nodokļu ieņēmumi un tiks stiprināta šā nodokļa veida piemērošanas joma, neitralitāte un pārredzamība. Izmaiņas šajā direktīvā tādējādi ietekmēs Eiropas Savienības budžetu un, lai gan to ir grūti aprēķināt, EESK cer, ka rezultāti būs pozitīvi.

4.14

Pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājusies vaučeru vai atlaižu vaučeru izmantošana pakalpojumu un preču jomā. Nepārtraukti rodas jauni vaučeru veidi un paplašinās to izmantojums, turklāt šis process, bez šaubām, neapstāsies. Tādēļ ir jārēķinās ar to, ka vajadzēs jaunus noteikumus par jauniem vaučeru veidiem, kuriem nebūs skaidri noteikta lietojuma.

15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/31

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) izstrādājusi atzinumu par Priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru paredzēts ieviest ātrās reaģēšanas mehānismu (ĀRM). Tā mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm iespēju efektīvāk cīnīties pret krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, galvenokārt samazinot laiku, kas nepieciešams, lai noteiktu atkāpes attiecībā uz PVN maksātāju noteikšanu. Minētais pasākums arī novērš risku, ka valstis varētu īstenot PVN krāpšanas apkarošanas darbības, kurām nebūtu juridiska pamata Eiropas tiesību aktos.

1.2.

EESK atbalsta priekšlikuma mērķi, proti, efektīvāk cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā, un uzskata, ka salīdzinājumā ar pašreizējo tiesisko situāciju priekšlikums uzskatāms par soli virzībā uz priekšu. Taču vienlaikus EESK atzinumā uzskaitītas vairākas priekšlikuma nepilnības, kā arī izklāstīti apsvērumi un citi priekšlikumi, kas nākotnē varētu palīdzēt uzlabot status quo.

1.3.

Krāpšana PVN jomā ir ārkārtīgi kaitīga prakse; tās rezultātā dalībvalstu budžetu ieņēmumos nenonāk ievērojamas naudas summas, un tas savukārt kavē valsts finanšu konsolidēšanas centienus. Krāpšanas veidi PVN jomā attīstās salīdzinoši strauji, tāpēc arī šo darbību novēršanai jāizstrādā pēc iespējas efektīvāki tiesību akti.

1.4.

EESK ir gandarīta, ka direktīvas priekšlikums ļauj dalībvalstīm elastīgi reaģēt uz krāpšanu konkrētās jomās un gandrīz nekavējoties ieviest pasākumus iespējamo nodokļu ieņēmumu zaudējumu novēršanai. Samazinot laiku atkāpju piešķiršanai no Eiropas Savienības PVN sistēmas, rodas iespēja efektīvāk cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu.

1.5.

Par atkāpes pasākumu ieviešanu attiecībā uz pārbaudes procedūru, ko paredz Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 5. punkts, EESK pauž zināmas bažas un it īpaši tāpēc, ka ierosinātā procedūra praktiski neļauj komitejas sanāksmē ekspertiem pamatoti apspriest dalībvalsts prasību par atkāpes (no Eiropas Savienības PVN sistēmas) piemērošanu.

1.6.

Runājot par nepieciešamību efektīvi cīnīties pret krāpšanu PVN jomā un ņemot vērā, ka krāpšanas veidi attīstās salīdzinoši strauji, EESK ierosina: izstrādājot un meklējot jaunu un efektīvu pasākumu iespējas, apkopot informāciju par pieredzējušu ekspertu tehniskajām prasmēm; daudzi no viņiem darbojas organizētājā pilsoniskajā sabiedrībā. Lai iespējami plašāk apspriestu aplūkojamās problēmas, būtu jārīko ekspertu grupu sanāksmes.

1.7.

Krāpšana PVN joma ir sarežģīta un starptautiska noziedzīga darbība, kas postoši ietekmē publiskās finanses, tāpēc EESK uzsver: būtu jāpanāk, ka šādas krāpšanas apkarošanai dalībvalstu nodokļu iestādes efektīvi sadarbojas. Tāpēc Komiteja vēlētos, lai Eiropas iestādes pastiprinātu pūliņus tādu darbību atbalstam, kas minēto sadarbību veicina.

2.1.

Šajā grūtajā laikā, kad visām Eiropas Savienības (ES) valstīm jāveic liels darbs publisko finanšu efektīvai konsolidācijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalsta ikvienu iniciatīvu šādu pūliņu atbalstam gan attiecībā uz valsts budžeta ieņēmumiem, gan arī uz izdevumiem. Izstrādājot priekšlikumu Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, Eiropas Komisija vēlas panākt, ka krāpšana PVN jomā un nodokļu nemaksāšana tiek novērsta efektīvāk un tādējādi veicināta ieņēmumu konsolidācija.

2.2.

Šis Eiropas Savienības tautsaimniecībai ir tik grūts laiks, kādu tā vēl nekad nav piedzīvojusi, tāpēc dalībvalstu finanšu konsolidācijas paātrināšanai īpaši svarīgs aspekts ir efektīva nodokļu sistēma.

2.3.

Kā minēts Gada izaugsmes pētījumā par 2012. gadu, mērķtiecīga fiskālā konsolidācija ir ceļš uz rezultātu un tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai atjaunotu makrofinansiālo stabilitāti kā pamatu izaugsmei un nodrošināt Eiropas sociālā modeļa nākotni. Vairākās dalībvalstīs valsts budžeta ieņēmumus iespējams paaugstināt, uzlabojot nodokļu iekasēšanas efektivitāti un apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Efektīvāka noteikumu piemērošana visu veidu nodokļiem šajā aspektā dotu lielu ieguldījumu.

2.4.

Saskaņā ar dokumenta COM(2011) 815 final IV pielikumu, labāka nodokļu koordinēšana saistībā ar pārrobežu operācijām varētu būt veids, kā panākt ES vienotā tirgus lielāku efektivitāti. Šī apgalvojuma pamatā ir pieņēmums, ka iemesls lielākajai daļai šķēršļu vienotajā tirgū ir tas, ka nodokļu politikas netiek saskaņotas. Atšķirības šajā jomā daļēji varētu novērst ātrās reaģēšanas mehānisma ieviešana, taču EESK arī norāda, ka ĀRM piemērošana dažās dalībvalstīs var izraisīt būtiskus nodokļu ieņēmumu zaudējumus.

2.5.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem nodokļu jomā ES dalībvalstīm pašlaik ir cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu. Efektīvi pasākumi krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas apkarošanai varētu uzlabot nodokļu iekasēšanas iespējas un tiem būtu būtiska nozīme nodokļu ieņēmumu palielināšanā, savukārt labāka PVN iekasēšana būtu viens no iespējamajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

2.6.

Pēc Europol aplēsēm 2008. un 2009. gadā krāpšana PVN jomā un nodokļu nemaksāšana saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotām dažu dalībvalstu budžetā izraisījusi zaudējumus aptuveni EUR 5 miljardu apmērā. Europol direktors Rob Wainwright uzskata: Eiropā krāpšana PVN jomā ir nopietni vērtējama noziedzīga darbība; šādas darbības rezultātā milzīgi finanšu līdzekļi nenonāk valsts budžetā, turklāt tā traucē sasniegt izvirzīto mērķi, proti, Eiropas tautsaimniecību veidot konkurētspējīgāku un videi saudzīgāku.

2.7.

Zaļajā grāmatā par PVN nākotni minēts, ka 2006. gadā neiekasētais PVN ir 12 % no teorētiskajiem PVN ieņēmumiem, un dažām dalībvalstīm šis īpatsvars ir virs 20 %. Šo atšķirību daļēji veido krāpšana, kas īstenota, izmantojot pašreizējās nodokļu sistēmas nepilnības, ļaujot pirkt preces un pakalpojumus pāri robežām bez PVN. Efektīvs mehānisms krāpšanas novēršanai ļautu gan izvairīties no milzīgiem ekonomiskiem zaudējumiem, ko šāda krāpšana rada, gan arī veicinātu publisko finanšu konsolidāciju.

2.8.

Ar īpašiem pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar 395.a pantu, cīņa pret krāpšanu PVN jomā un nodokļu nemaksāšanu kļūs operatīvāka un efektīvāka, jo tiks ņemtas vērā prasītājas valsts PVN un administratīvās sistēmas īpatnības. Minētie pasākumi palīdzēs veidot efektīvu sistēmu jaunu krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas veidu meklēšanai un apzināšanai. Taču bažas rada tas, dalībvalstis nodokļu jautājumos lielā mērā var zaudēt ietekmi.

2.9.

Līdz ar informāciju, kas apkopota atkāpju piešķiršanas procesā atbilstoši PVN direktīvai (turpmāk tekstā “direktīva”), Komisija iegūs svarīgu praktisku “vietēja līmeņa” informāciju un ierosinājumus, kas noderēs turpmākiem direktīvas uzlabojumiem. Minēto informāciju varēs izmantot nepilnību un novecojušu noteikumu atcelšanai, kā arī novecojušu direktīvas sadaļu atjaunināšanai.

3.1.

Priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, palielina Komisijas pilnvaras attiecībā uz atkāpju piešķiršanu, lai novērstu krāpšanu PVN jomā. Krāpšana rada ievērojamus zaudējumu budžetā, kropļo konkurenci un traucē vienotā tirgus darbību. EESK atbalsta visus centienus gan uzlabot vienota tirgus darbību, gan efektīvāk cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu.

3.2.

EESK uzsver, ka saskaņā ar direktīvas 395. panta 1. punkta otro daļu pasākumi, kas paredzēti PVN iekasēšanas kārtības vienkāršošanai, nedrīkst ietekmēt dalībvalstu nodokļu ieņēmumus galapatēriņa posmā, izņemot gadījumus, kad ietekme ir neliela. EESK pauž bažas par aplūkojamo priekšlikumu no tāda viedokļa, ka dalībvalstīs iekasētais kopējais nodokļu apjoms netiks pietiekami izvērtēts.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka priekšlikums ietekmēs apstiprināšanas procesa ilgumu tiem īpašajiem pasākumiem, ko dalībvalstis īstenos krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanai; tas savukārt palielinās iespējamību, ka minētās darbības izdosies novērst efektīvāk.

3.4.

Tā kā krāpšana PVN jomā pirmkārt vērojama saistībā ar pārrobežu tirdzniecību (piemēram, tā sauktā karuseļveida un „pazudušā tirgotāja” krāpšana), efektīvu pasākumu īstenošanas iespējas ir ierobežotas, ja atkāpes piemēro tikai vienā dalībvalstī; turpmāk dalībvalstu nodokļu iestādēm procedūras būtu jāsaskaņo.

3.5.

EESK arī norāda, ka, atbilstoši izskatāmajam priekšlikumam, Komisijas kompetencē būs ļoti specializētas un sarežģītas pilnvaras. Komiteja vērš uzmanību uz to, ka šai jomā praktiski strādājoši un pieredzējuši eksperti būtu jāiesaista tās grupas darbā, kas turpmāk gatavos priekšlikumus pasākumiem saistībā ar direktīvas jaunajos pantos ierosināto procedūru. Šādi pieredzējuši eksperti darbojas organizētājā pilsoniskajā sabiedrībā.

4.1.

Izvirzītais priekšlikums savā pašreizējā formā ļauj ātrāk (viena mēneša laikā) apstiprināt īpašu pasākumu piemērošanu, atkāpjoties no minētās direktīvas 2006/112/EK tikai tad, ja dalībvalsts prasa atkāpi, nosakot saņēmēju kā personu, kam ir jāmaksā PVN par konkrētām preču un pakalpojumu piegādēm, atkāpjoties no 193. panta (kas pašlaik šķiet efektīvs rīks krāpšanas novēršanai), savukārt citos gadījumos nepieciešams vienprātīgs Padomes lēmums, un tas savukārt var ievērojami vājināt krāpšanas novēršanas centienu efektivitāti PVN jomā. EESK uzsver, ka krāpnieki, savstarpēji sadarbojoties, rīkojas efektīvi, tāpēc būtu lietderīgi nodrošināt, lai nodokļu un policijas iestādes vairākās valstīs būtu informētas par atkāpju piešķiršanu saskaņā ar direktīvas jaunajiem pantiem un būtu iesaistītas šajā procesā. Īpaši tas attiecas uz valstīm, uz kurām nelegālās darbības var tikt pārceltas pēc atkāpes piešķiršanas.

4.2.

EESK arī ierosina: apstiprināšanas process komitejā saskaņā ar 395.b panta 2. un 3. punktu nedrīkstētu izslēgt iespēju kādam no komitejas locekļiem pieprasīt rakstiskās procedūras izbeigšanu, nepanākot rezultātu; tādējādi galvenokārt būtu iespēja efektīvi aizsargāt šāda locekļa likumīgās intereses, kuras var apdraudēt citas dalībvalsts prasība atļaut īstenot īpašus pasākumus. Vēl viena iespēja nepilnības novēršanai ir tāda mehānisma ieviešana, kas nosaka, ka īpašiem pasākumiem vajadzīgs Ministru Padomes papildu apstiprinājums, pretējā gadījumā pasākums netiek piemērots.

4.3.

Līdz ar ĀRM ieviešanu priekšlikums paredz būtiski samazināt laiku, kas nepieciešams, lai apstiprinātu īpašos pasākumus krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas apkarošanai; agrāk pozitīva Komisijas priekšlikuma saņemšana varēja ilgt līdz 8 mēnešiem un tai bija nepieciešams vienprātīgs Padomes apstiprinājums, priekšlikumā šis laiks samazināts līdz vienam mēnesim, apstiprināšanas pilnvaras nododot Komisijai. EESK atbalsta procesa paātrināšanu, lai efektīvāk cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā. Taču dalībvalstīm vajadzības gadījumā jābūt iespējai padomdevēju komitejā iepriekš apspriest atkāpes pieprasījuma projektu un tādejādi izvairīties no iespējamas tiesvedības Eiropas Savienības Tiesā.

4.4.

EESK uzskata, ka priekšlikuma 395.a panta 1. punktā nav pietiekami skaidri definēts formulējums “dalībvalstis īpašajam pasākumam piemēro atbilstīgus kontroles pasākumus”. Tāpēc Komiteja ierosina Padomei šo nepilnību novērst un paplašināt priekšlikuma 395.b panta 1. punktā paredzēto pasākumu darbības jomu.

4.5.

Gadījumos, kad atkāpe piešķirta saskaņā ar 395. pantā noteikto procedūru un tās piemērošanas laikā tā izrādījusies efektīva krāpšanas novēršanā nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanas apkarošanā, EESK ierosina ieviest mehānismu, kas labas prakses izplatīšanas ietvaros ļautu attiecīgus pasākumus īstenot arī citās dalībvalstīs, izmantojot vienkāršotu, Priekšlikumā ierosinātajai procedūrai līdzīgu procedūru.

15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/34

1.1

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka plašajai finanšu reformu regulatīvajai programmai, kas īstenota līdz tiesību aktu kopuma “Banku savienība” izstrādei, ir būtiska nozīme, bet tā nav pietiekama, lai risinātu krīzes izraisītās problēmas un stabilizētu ekonomikas un monetāro savienību (1), atjaunotu uzticēšanos euro un ES nākotnei, kā arī uzlabotu pārvaldību un mazinātu ES banku tirgu augošo sadrumstalotību. Tāpēc EESK uzskata, ka visi pasākumi, kas apkopoti ceļvedī COM(2012) 510 un divos tiesību aktos, COM(2012) 511 un COM(2012) 512, ir atbilstoši; COM(2012) 512 tiek arī izskatīts šajā atzinumā.

1.2

EESK Komisijas vērienīgo darbu vērtē atzinīgi un atbalsta tās aicinājumu ierosinātos pasākumus pieņemt līdz 2012. gada beigām un tos sagatavot, rūpīgi ņemot vērā to ietekmi uz bankām un valstu ekonomiku. Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstu valdībām būtu plašs redzējums par to, ka ir jāveido vairāk Eiropas un labāka Eiropa, atsakoties no dažām kompetencēm un atbalstot to piemērošanu augstas kvalitātes uzraudzības un lielākas integrācijas ietvaros, lai izveidotu patiesu Eiropas pārvaldību, kas ir sociāli lietderīga un ekonomiski efektīva.

1.3

Tādu pasākumu steidzamība un nepietiekamība izriet no tā, ka izmaksas ievērojami pārsniedz 4 500 miljardus euro no nodokļu maksātāju naudas, kuri līdz šim izmantoti banku glābšanai Eiropas Savienībā. Finanšu krīze ir izraisījusi smagāko vispasaules krīzi kopš Lielās depresijas, jo īpaši euro zonā, tāpēc uzticības euro un ES iestāžu īstenotajai pārvaldībai atjaunošana ir jo vairāk un nepieciešama un neatliekama. Jauni un stingrāki noteikumi sniegs drošību iedzīvotājiem un tirgiem, vienlaikus spēkā esošo noteikumu apšaubīšana, jauno noteikumu neprecizitāte un kavēšanās ar to piemērošanu var būt iemesls vēl lielākai nenoteiktībai. Tāpēc arī pielāgošanās termiņiem iestādēm, kas balsta euro, jābūt īsākiem un konkrētākiem.

1.4

EESK īpaši aicina ātri vienoties par vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) stāšanos spēkā. Tas nozīmē, ka unifikācija jāsāk jau ar 2013. gadu, šajā posmā nenosakot neskaidrus mērķus, jo galvenais sākotnējais mērķis ir glābt euro, vienlaikus līdz minimumam samazinot nodokļu maksātāju izdevumus iespējamos pārstrukturēšanas vai likvidācijas gadījumos, iepriekš paredzot pietiekami lielus fondus un noregulējuma izmaksas uzņemoties akcionāriem un kreditoriem.

1.5

EESK atzinīgi vērtē to, ka ECB jau no sākuma darbosies Uzraudzības padome, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus ar tas monetāro darbību.

1.6

EESK atbalsta, ka ECB uzņemas atbildību gan par visu banku savienības banku uzraudzību neatkarīgi no to lieluma, īpaši par pārrobežu darbības konsolidēto pārskatu uzraudzību, gan par to, ka tām piemēro spēkā esošo vienoto regulējumu. Komiteja pauž gandarījumu arī par to, ka ECB uzticēti uzdevumi, pilnvaras un resursi, kas nepieciešami, lai atklātu riskus, kuri apdraud banku dzīvotspēju, un lai tām pieprasītu veikt atbilstošus korektīvus pasākumus, vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM) aktīvi iesaistoties valstu uzraudzības iestādēm. Tāpat ir pareizi, ka minētās iestādes arī turpmāk būs atbildīgas par patērētāju aizsardzību, lai gan Komisijas priekšlikumā nav izklāstīts, kā risināt iespējamos interešu konfliktus starp Eiropas līmeņa uzraudzību un valstu iestādēm piešķirtajām kompetencēm.

1.7

Saistībā ar makrouzraudzības politikas pasākumiem EESK atbalsta lielākas nozīmes piešķiršanu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) un ECB integrētākas finanšu sistēmas ietvaros un aicina Komisiju konkrētāk izklāstīt, kā īstenojama valstu iestāžu un ECB sadarbība.

1.8

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu sekmēt valstu, kuras nav euro zonas dalībnieces, iesaistīšanos (“opt in”) ar tādām pašām tiesībām kā euro zonas valstīm, šim mērķim paredzot vieglākas un pievilcīgākas procedūras, nepārkāpjot LESD.

1.9

EESK uzskata, ka ir būtiski sekmēt Eiropas Banku iestādes (EBI) un ECB labu sadarbību, zinot, ka sākumā dažas to funkcijas pārklāsies. Attiecībā uz lēmumu pieņemšanu balsošanas kārtības pārskatīšana, grozot EBI reglamentu un paplašinot neatkarīgās komisijas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, vēl būtu jāanalizē un jāapsver, lai iekšējā tirgū līdzsvarotu to dalībvalstu intereses banku jomā, kas nepiedalās vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM), vienlaikus novēršot bloķējošas minoritātes radītas euro zonas integrācijas paralīzes risku. Ir svarīgi novērst divlīmeņu finanšu pakalpojumu tirgus pastāvēšanu, tāpēc EESK vērš uzmanību uz šo jautājumu.

1.10

Tāpat ECB, ESRK un Eiropas jaunajām finanšu uzraudzības iestādēm, tostarp to neatkarīgajai komitejai, savā darbā vajadzētu iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, īpaši patērētāju organizācijas un arodbiedrības (2), saglabājot to augsta līmeņa neatkarību, pārredzamību un noturību pret politisku spiedienu.

1.11

Ritms, kādā nodod kredītiestāžu uzraudzību, un attiecīgas izmaiņas Eiropas Banku iestādē (EBI), kuras galvenajam uzdevumam jābūt nodrošināt regulējuma un tehnisko standartu konsekvenci un saskaņotību, lai tie būtu piemērojami visā ES, ir tikpat svarīgi elementi kā stingākas uzraudzības prasības bankām (3), pasākumi noguldījumu garantijas vienotās sistēmas (4) nostiprināšanai un uzlabošanai un integrēta krīžu pārvaldība, izmantojot banku sanācijas un noregulējuma instrumentus (5), lai stiprinātu to Eiropas sektoru un novērstu negatīvu tendenču ietekmi nākotnē, īpaši saistībā ar lielāku risku, ko uzņemas investīciju banku klienti. EESK prasa Komisijai attiecībā uz šo vienoto regulējumu noteikt konkrētus termiņus un funkcionālus mērķus.

1.12

Komiteja mudina Komisiju ierosināt kalendāro grafiku un konkrētus elementus attiecībā uz vienoto noregulējuma mehānismu (VNM) (6), kā arī citiem svarīgiem posmiem, piemēram, iespējamo krīzes situāciju pārvaldīšanu kopīgas uzraudzības pasākumu ietvaros. Tādējādi uzticēšanās banku savienībai palielinātos un tā kļūtu par kopīgu pamatu visam vienotajam tirgum. Tas ļautu novērst, ka relatīvi mazi bankroti izraisa sistēmiskus pārrobežu traucējumus vai uzticēšanās zudumu, kura dēļ fondi tiek pārnesti uz citām valstīm un vājinātas nacionālās banku sistēmas. Mēs vēlamies, lai VNM vēlāk varētu uzņemties papildu koordinācijas uzdevumus krīzes situāciju pārvaldībā. Tomēr uzraudzībai un noregulējumam jābūt saistītiem, lai novērstu iespējamos Eiropas līmeņa lēmumus likvidēt banku un to ka, ka dalībvalstīm jāizmaksā noguldījumu summas.

1.13

EESK aicina citas ES iestādes, lai tās pamatprincipus, kam jābūt ietvertiem visos atvasinātajos tiesību aktos un citos aquis, ievērotu, pamatojoties uz tiesību, nevis varas spēku. Panākt noteikumu ievērošanu euro zonā kļūst arvien svarīgāk, lai banku savienību atbalstītu budžeta savienība, izmantojot parāda vērtspapīru emitēšanas vienoto mehānismu un vēl citu mehānismu budžeta līdzekļu pārskaitījumiem, lai novērstu ciklus, kuri izraisa asimetriskus satricinājumus, piemēram, tādus, kas pēdējos gados vissmagāk skāruši euro zonas valstis. VUM varētu finansēt, izmantojot bankām piemērojamos uzraudzības maksājumus, ņemot vērā uzraugāmo iestāžu riska profilu. EESK uzskata, ka Komisijai vajadzētu publicēt zaļo vai balto grāmatu par to, kā saskaņoti finansēt banku savienību, lai varētu lemt par nodokļiem un nodevām attiecībā uz finansiālu un banku darbību, kuri ir nepieciešami, bet patlaban izraisa sadrumstalotību.

1.14

Banku savienība būs pirmais solis uz to, lai euro zonā un visā ES sāktos labvēlīgs cikls, kurā tiek pārvarēti konceptuālie trūkumi un kurā vienotais tirgus var atgūt konkurētspēju, lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Tā varētu izvairīties no daudzajām finanšu inovācijām, kuras pēc “Bāzeles III” radījusi paralēlā banku sistēma, kā norādīts SVF pēdējos ziņojumos. EESK aicina Komisiju steidzamāk izvirzīt ieguldījumu bankas un komercbankas jaunos modeļus, jo daudzās valstīs vērojama tendence paralēlajai banku sistēmai kļūt par nozīmīgāku nekā parastā un regulētā banku sistēma.

1.15

EESK iesaka Komisijai un Eiropas likumdevējiem šo projektu padarīt par finansiālās un digitālās iekļaušanas instrumentu. VUM izpilddarbiniekiem jārīkojas atbildīgi un viņi demokrātiski jākontrolē, viņiem regulāri vai vienmēr pēc pieprasījumu jāatskaitās Eiropas Parlamentam par veikto pārvaldību. Tas palielinātu veicamo uzdevumu politisko atpazīstamību un palīdzētu palielināt iedzīvotāju atbalstu Eiropas iestādēm.

1.16

Visbeidzot banku savienības darbībai nav jābūt ierobežotai tikai euro zona un visu ES, bet tai noteiktie sadarbības un konkurētspējas mērķi jāattiecina arī īpaši uz euro ārējās ietekmes zonām un pārējo pasauli.

2.1

2011. gada 1. janvārī sāka darboties banku iestāde, kas, pamatojoties uz Larosière ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, izveidota ar Regulu (ES) 1093/2010, lai reformētu uzraudzības struktūru un izveidotu integrētu Eiropas sistēmu, kurā ir trīs iestādes (banku nozarē, vērtspapīru nozarē un apdrošināšanas un pensiju fondu nozarē), kā arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK).

2.2

Vienlaikus, kopš 2010. gada jūlija, ar garantiju sistēmām banku noguldījumiem MEMO/10/318), ieguldītājiem (MEMO/10/319) un apdrošināšanas sabiedrībām ir nostiprināta patērētāju aizsardzība un uzticēšanās finanšu pakalpojumiem, turklāt 2012. gada 6. jūnijā Komisija paziņoja par jauniem krīzes pārvaldības pasākumiem, kuru mērķis ir novērst turpmākas banku glābšanas operācijas. Komisija šo uzraudzības pasākumu kopumu ierosināja 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” un drīz pēc tam 2009. gada 27. maija paziņojumā “Finanšu uzraudzība Eiropā” jauno sistēmu izklāstīja detalizētāk. Eiropadome abus dokumentus apstiprināja 2009. gada 19. jūnijā, uzskatot, ka sistēmai jābūt virzītai uz valsts līmenī veiktās uzraudzības kvalitātes un konsekvences uzlabošanu, pastiprinātu pārrobežu grupu uzraudzību un tādu vienotu noteikumu kopumu, kas piemērojams visām finanšu iestādēm vienotajā tirgū. Tika uzsvērts arī, ka jaunajām uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir kompetences attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām (tāpēc ar Regulu (ES) 513/2011 tika grozīta Regula (EK) 1060/2009).

2.3

Noslēdzot smago regulatīvo procesu Komisija paziņojumā “Ceļvedis virzībā uz banku savienību” iesaka vienotā ES regulējumā apvienojot uzraudzības, noregulējuma un noguldījumu garantijas mehānismus, izveidot pamatus augsta līmeņa vienotiem uzraudzības noteikumiem, kas piemērojami visām bankām un citām finanšu iestādēm visā ES.

2.4

Lai to paveiktu, Komisija prasa pirms 2012. gada beigām vienoties par pieciem galvenajiem pasākumiem. Trīs no tiem ir tiesību aktu projekti, par kuriem EESK jau ir izstrādājusi vai izstrādā atzinumus: kapitāla prasību piemērošanas bankām nodrošināšana (KPD IV) (7), direktīva par noguldījumu garantiju sistēmām un direktīva par kredītiestāžu sanācijas un noregulējuma režīmu. Otri divi kopā ar ceļvedi tiek skatīti šajā atzinumā: jauna regula, lai ECB varētu uzticēt banku uzraudzības funkcijas, un Regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi, grozīšana, kas nepieciešama minētās iestādes un turpmākās vienīgās uzraudzības struktūras darba labākai saskaņošanai, kā arī tādēļ, lai ar nolūku sglabāt vienotā tirgus integritāti līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu starp valstīm, kas iekļautas VUM un tajā neiekļautajām valstīm. Papildus minētajiem pieciem pasākumiem Komisija paziņo par vienota noregulējuma mehānisma (VNM) izveidi un norogulējuma instrumentu saskaņošanu.

2.5

Ceļvedis tiek publicēts, brīdī, kad uz euro balstītais finanšu integrācijas modelis 2007. gadā sākušās krīzes dēļ ir apdraudēts. Progress akciju un obligāciju tirgu ātrā integrācijā Eiropā banku jomās ir bijis lēns — lielāks vairumtirdzniecības tirgos (starpbanku, vērtspapīru u.c.) nekā aizņēmumu un noguldījumu mazumtirdzniecības tirgos. Tomēr krīzes dēļ mazumtirdzniecības tirgus ietekmē pašreiz vērojamās fragmentācijas tendences un līdz ar tām vairumtirdzniecības tirgu atjaunota nodošana valstu kompetencē, kuru sekmē tas, ka uzraudzības iestādes pēc sava rakstura joprojām ir valsts līmeņa iestādes, kā arī noregulējuma noteikumi un noguldījumu garantijas (8). Īpaši ātri noris parāda vērtspapīru tirgu nodošana valstu kompetencē.

2.6

Euro zonā krīzes dēļ veikti pielāgojumi un taupības pasākumi, kā arī ar tiem saistītā IKP un nodarbinātības samazināšanās ir bijuši daudz ievērojamāki. Arī Komisijas priekšsēdētājs 2011. gada 23. oktobrī Eiropas valstu vadītājiem paziņoja, ka ES laikposmā no 2007. gada līdz 2010. gadam ekonomiskās izaugsmes ziņā zaudējusi 2 000 miljardus euro  (9).

2.7

Saskaņā ar SVF datiem 2010. gada beigās ASV un septiņās Eiropas valstīs kopš krīzes sākuma bija atgūta gandrīz trešā daļa (1 800 no 5 200 miljardiem dolāru) publisko izdevumu par banku sanāciju. Pārējo tuvākajos gados varētu atgūt gandrīz pilnīgi, izmantojot nodokļus un citas iniciatīvas, ja vien to netraucēs ar parādu saistītas banku krīzes izraisīta jauna recesija.

2.8

Ceļvedī minēti konkrēti termiņi, kad stājas spēkā uzraudzība euro zonā (10), bet tādi termiņi nav noteikti attiecībā uz VUM un VNM, lai gan Komisija pirmo minēto mehānismu uzskata par īpašu svarīgu stāvokļa stabilizēšanas elementu un nosacījumu kādas bankas tiešai kapitalizācijai ar Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) starpniecību.

2.9

Visbeidzot, lai pabeigtu banku savienības izveidi, nepieciešams ātrāk īstenot un pastiprināt Komisijas iniciatīvas: reglamentēt paralēlo banku sistēmu (IP/12/253); stiprināt kredītreitingu uzticamību (IP/11/1355); padarīt stingrākus noteikumus par ieguldījumu fondiem (IP/10/1126), īso pārdošanu (IP/10/1126) un atvasinātajiem instrumentiem (IP/10/1125); bremzēt bezatbildīgu praksi atalgojuma jomā banku nozarē (IP/09/1120); kā arī reformēt revīziju (IP/11/1480) un grāmatvedību (IP/11/1238). Tāpat nepieciešams ņemt vērā EESK ieteikumus par nodokļu oāžu izskaušanu (11).

3.1

Eiropas Savienību skārušās krīzes (12) lielās izmaksas ir pastiprinājušas nelīdzsvarotību un asimetriju starp valstīm, zūdot dažu ļoti svarīgu un līgumos nostiprinātu politikas pasākumu efektivitātei. Tādi pasākumi ir monetārā, tirdzniecības, kohēzijas un ilgtspējas politika, un līdz ar to efektivitātes zudumu ir notikusi finanšu un banku tirgu sadrumstalošanās un attālināšanās no stratēģijā “Eiropa 2020“ noteiktajiem gudras, ilgstpējīgas, integrējošas izaugsmes un labākas pārvaldības mērķiem (13). Laikā, kad nedaudzas valstis procentu slogu samazināja, valstis, kuras finanšu krīze un parāda krīze skāra visvairāk, ievērojami palielināja publiskos izdevumus par procentu maksājumiem un bija spiestas samazināt valsts ierēdņu algas, pensijas, izglītības un veselības aprūpes izdevumus, kā arī ieguldījumus tehniskajā un sociālajā infrastruktūrā (14).

3.2

Vajadzīgajai demokrātisko procedūru sekmēšanai jābūt savienojamai ar banku savienības mērķi un tai jāuzlabo starpniecība starp uzkrājumiem un ieguldījumiem, jo tā ir banku galvenā funkcija, kas ietver tehniskās efektivitātes kontroli un resursu piešķiršanas lietderīgumu. Minētie principi ir saskaņā ar ES tiesībām un skar visu iedzīvotāju brīvības un intereses.

3.3

Lai gan kopš krīzes sākuma ir veikti daudzi pasākumi, lai neuzticēšanās finanšu iestādēm neskartu arī euro zonas valstu publisko parādu, nelabvēlīgais cikls nav noslēdzies. Tomēr, lai finanšu iestādes atkal varētu pildīt savu starpnieka funkciju attiecībā uz uzkrājumiem un ieguldījumiem, ekonomikas teorija iesaka izmantot pozitīvu, nevis negatīvu pārdales politiku, piemēram, parastos parāda vērtspapīru emitēšanas mehānismus un budžeta pārskaitījumus ar mērķi novērst ciklus, kas rada asimetriskus satricinājumus (15).

3.4

Saskaņā ar ieteikumiem SVF un Pasaules bankas ziņojumos uzdevumi, kuru mērķis ir sekmēt pārredzamību un samazināt riskus, kas skar finanšu sistēmu, ir pilnīgi savienojami ar finansiālās un digitālās iekļaušanas politiku, kā arī ar patērētāju tiesībām, kuras ES aizstāv un kuras nostiprinātas ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

3.5

Demokrātiskās kontroles nostiprināšanai noteikti jāpalīdz ne tikai sekmēt atbilstību līgumiem un principiem, bet arī banku savienības izveidi saskaņot ar stratēģiju “Eiropa 2020”, kas ir būtiska jaunajam politiskajam projektam.

4.1

EESK uzskata, ka Komisijas ierosinātais ceļvedis ir atbilstošs ieguldījums Eiropas pārvaldībā, un atbalsta abu jauno tiesību aktu pieņemšanas nepieciešamību un steidzamību, kā arī turpmākos izsludinātos pasākumus, kas visi ir vajadzīgi, lai pārvarētu uzticēšanās trūkumu euro un ES nākotnei.

4.2

Īstenojot galveno mērķi izveidot vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), jāpanāk banku iestāžu centralizēta uzraudzība, kas ir efektīvāka nekā tā, ko veic pašreizējais valstu iestāžu tīkls, kā arī tā īstenošanas saskaņošana ar vienoto noregulējuma mehānismu (VNM), izvairoties no politiskiem apsvērumiem lēmuma par kādas bankas likvidāciju pieņemšanā.

4.3

Vieni no daudzajiem iemesliem, kādēļ ECB ir vispiemērotākā struktūra centralizētai uzraudzībai, ir tās rīcībā esošais tīkls, tās neatkarība un tas, ka tās darbība ir paredzēta LESD, kurš tātad nav jāpārskata, lai varētu īstenot kvalitatīvu uzraudzību.

4.4

EESK piekrīt, ka jāsaglabā valstu iestāžu kompetence nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma jomā saskaņā ar Direktīvu Nr. 2005/60/EK (16) un attiecībā uz trešo valstu kredītiestāžu uzraudzību. Tomēr Komiteja aicina no vienotā noregulējuma mehānisma izslēgt valstis, kuras dažādu iemeslu dēļ precīzi neīsteno direktīvu. Tāpat, lai atvieglotu centralizētu uzraudzību, vajadzētu bez kavēšanās pieņemt valstu attiecīgo centrālo banku statūtus ar nolūku nodrošināt informācijas apriti bez iejaukšanās.

4.5

Attiecībā un jaunizveidotajām struktūrām jāpielāgo balsošanas kārtība, lai no balsošanas izslēgtu locekļus, kam varētu būt interešu konflikts. Uzraudzības iestāžu augstu amatpersonu neatkarība un atbildība jānostiprina, paredzot sankcijas tiem, kuri nepilda savus pienākumus, jo viņu neatbilstoša darbība kaitē bankām un finanšu sistēmas pareizai darbībai, kā arī ekonomikai, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

4.6

Finanšu nozare uz jauno regulējumu reaģē, izstrādājot inovatīvus produktus, kam jaunie noteikumi nav piemērojami. SVF nesenajos ziņojumos brīdina par daudzām jaunām finanšu inovācijām, kas dažkārt ir līdzīgas tām, kuras izraisīja pašreizējo krīzi.Tāpēc centralizētās uzraudzības izmaksās jāņem vērā dažādu operatoru riska profils, lai neapgrūtinātu iestādes, kas no šādas prakses atturas.

4.7

Minētā iemesla dēļ EESK brīdina par reālu risku, ka ES var izplatīties paralēlo banku darbība, kas atkal būtu pretrunā gan ar finanšu nozares uzdevumiem, gan ar ES sabiedrībā valdošajiem principiem, vērtībām un iedzīvotāju tiesībām.

4.8

Lai palielinātu savas iespējas, jaunajai Eiropas banku savienībai vajadzētu ciešāk sadarboties ar citām pastāvošajām savienībām, pēc iespējas labāk izmantojot tās finanšu iestāžu, īpaši visvairāk globalizēto, potenciālu, sevišķi teritorijās, kas ir vistuvāk euro un jau ir ar to saistītas vai no tā atkarīgas (tieši vai netieši, euro jau ir vairāk nekā 50 valstu valūta).

15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/39

1.1

EESK zaļo grāmatu atbalsta un uzskata, ka tā ir solis pareizajā virzienā.

1.2

Lai gan nevar apšaubīt, ka finanšu sistēmai nepieciešama likviditāte, kas kopš laika pirms finanšu krīzes lielā mērā ir bijusi atkarīga no paralēlās banku sistēmas (PBS), krīzes laikā gūta pieredze liecina, ka regulatīvajā procesā par pilnīgu prioritāti jānosaka finanšu sistēmas stabilitāte.

1.3

Pat ja tiesību aktos tas nav paredzēts, valstu valdībām, centrālajām bankām un publiskajām noguldījumu garantiju institūcijām faktiski bijis jārisina problēmas, ko izraisījuši paralēlās banku sistēmas sabiedrību (shadow banks) radītie zaudējumi.

1.4

Par vienu no zaļās grāmatas galvenajiem mērķiem jāizvirza izvairīšanās no regulējuma arbitrāžas riska.

1.5

Pirmās Bāzeles vienošanās sekmēja paralēlo banku izveidošanos, jo banku bilancēm tika piemērots stingrs regulējums, bet ārpusbilances darījumi netika kontrolēti. EESK uzskata, ka vēlākās Bāzeles vienošanās, kuras EK transponējusi Kapitāla prasību direktīvās (KPD III un KPD IV) trūkumus regulējumā novērsīs. Patiesi, “paralēlas darbības” nebūtu pieļaujamas, un tāpēc attiecībā uz PBS ir jāizvirza tādas pašas regulatīvās un uzraudzības prasības kā finanšu sistēmai kopumā.

1.6

Jaunā regulējuma mērķim jābūt arī Eiropas patērētāju tiesību augsta līmeņa aizsardzībai.

1.7

EESK uzsver pasaules mēroga uzraudzības koordinācijas un informācijas apmaiņas nozīmi.

1.8

Finanšu sistēmai visās tās izpausmēs jādarbojas par labu reālajai ekonomikai, nevis spekulācijai.

1.9

EESK uzsver finanšu sistēmas būtisko nozīmi ieguldījumu jomā, darba vietu izveidē un sabiedrības labklājībā.

1.10

Lai atjaunotu ekonomikas ilgtspēju, būtiska nozīme ir jaunajam finanšu tirgu regulējumam.

—

divu veidu darbībām:

—

piecu veidu sabiedrībām:

—

parasto banku un PBS sabiedrību sadarbība (ziņojumu sniegs Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, BCBS),

—

naudas tirgus fondu sistēmiskie riski (ziņojumu sniegs Starptautisko Vērtspapīru komisiju organizācija, IOSCO),

—

vērtspapīrošanas prasības (IOSCO un BCBS),

—

citas paralēlās banku sistēmas sabiedrības (FSP) un

—

vērtspapīru aizdevumi un repo darījumi (FSP).

3.1

EESK uzskata, ka zaļā grāmata ir svarīgs solis pareizajā virzienā, un tajā sniegta ar PBS saistīto problēmu nepieciešamā analīze.

3.2

Tradicionāli bankas savus darījumus finansēja ar pašu kapitālu un komercnoguldījumiem. Lai palielinātu aizdošanas spējas, par ierastu praksi kļuva kredītportfeļu vērtspapīrošana. Atsevišķos gadījumos vērtspapīrošana var būt lietderīga, bet laikposmā pirms krīzes šī prakse tika izmanto pārāk daudz, jo kredītportfeļu kvalitāte bija zema (sub-prime) un vērtspapīri tika laisti apgrozījumā vairākkārt (atvasinājumi), lai vairotu banku ienākumus. Banku darbības apjomu nosaka pēc summas, par kuru tiek palielināts saistību īpatsvars pret aktīviem. Lai gan Bāzeles vienošanās regulēja bilances līdzsvaru, ārpusbilances darījumu līdzsvars netika regulēts un to īpatsvars bija milzīgs. Zemas kvalitātes kredītportfeļu pārmērīga izmantošana un pārāk liela aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšana notika paralēlajā banku sistēmā. Turklāt banku galvenā darbība, proti, saistību termiņa konversija, īsāka termiņa aktīvu pārvēršana ilgāka termiņa aizdevumos, kļuva ļoti riskanta, jo bankas kļuva pārlieku atkarīgas no īstermiņa savstarpējā banku finansējuma. Minētā atkarība izraisīja likviditātes krīzi brīdī, kad sagruva atvasinājumu tirgus. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka, pieņemot jaunās Bāzeles vienošanās, tiks regulēti atvasinājumi, saistību īpatsvara palielināšana un likviditāte.

3.3

Noteikumu atcelšana izraisījusi būtiskas izmaiņas banku darbībā. Krīzes dēļ banku tradicionālā komercdarbība, kas gadu desmitiem sekmējusi labklājības un dzīves līmeņa paaugstināšanos, ir ievērojami cietusi. Izskaužot paralēlās banku sistēmas lielos pārspīlējumus, regulatoriem tagad par pilnīgu prioritāti jānosaka finanšu sistēmas stabilitāte.

3.4

Paralēlās bankas veica likviditātes un saistību termiņu konversiju līdzīgi kā tradicionālās bankas. Lai gan atšķirībā no tradicionālajām bankām tās oficiāli nevar piekļūt pēdējās instances aizdevējiem (centrālajām bankām), tomēr kā liecina nesenā pieredze, praktiski publiskajām iestādēm, izmantojot dažādus mehānismus, bijis jārisina problēmas, ko izraisījuši paralēlās banku sistēmas sabiedrību radītie zaudējumi. Lielākais zaudētājs bija nodokļu maksātājs.

3.5

PBS nebija pakļauta tādiem pašiem uzraudzības noteikumiem kā tradicionālās bankas. Tomēr pastāv dažādās iespējas, kas paralēlās banku sistēmas sabiedrībām ļauj darboties, “kopējot” tradicionālās bankas, un to lielāko daļu kontrolēja tradicionālas bankas. Par vienu no zaļās grāmatas galvenajiem mērķiem jāizvirza izvairīšanās no regulējuma arbitrāžas riska.

3.6

FSP ziņojumā galvenā uzmanība pamatoti pievērsta nozīmei, kāda sistēmisku risku akumulācijas noteikšanā var būt makrouzraudzībai. Ir svarīgi cieši uzraudzīt saikni un kanālus, pa kuriem risks no paralēlās banku sistēmas var pāriet uz regulēto nozari. EESK uzskata, ka būtu lietderīgi atšķirt:

“Paralēlas darbības” nebūtu pieļaujamas, un tāpēc attiecībā uz PBS — ja tai tiek atvēlēta vieta jaunajos noteikumos — ir jāizvirza tādas pašas regulatīvās un uzraudzības prasības kā finanšu sistēmai kopumā. Šā mērķa sasniegšana jāsekmē ar jau spēkā esošajām reformām vai ar tām, kas patlaban tiek izstrādātas, proti, kapitāla prasību direktīvām (KPD III un KPD IV), direktīvu “Maksātspēja II” un “Bāzele III” sistēmu.

3.7

EESK uzskata, ka vienam no PBS regulējuma mērķiem vajadzētu būt arī Eiropas patērētāju aizsardzībai, nodrošinot viņiem piedāvāto produktu pārredzamību. Klientiem ir tiesības saņemt objektīvu novērtējumu un godīgus ieteikumus. Komiteja jau ir atbalstījusi tādas finansiālo pakalpojumu patērētāju aizsardzības Eiropas aģentūras izveidi, kas līdzīga ASV ar Dodd-Frank Aktu izveidotajam Patērētāju finansiālo interešu aizsardzības birojam (Bureau of Consumer Financial Protection) (1), lai tādējādi stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību, palielinot pārredzamību un veicinot sūdzību efektīvu izskatīšanu.

3.8

Turklāt, lai sekmētu finanšu sistēmas sakārtošanu, EESK arī paudusi atbalstu sūdzību iesniedzēju aizsardzībai un attiecīgu stimulu radīšanai, izmantojot juridiskas normas, kas garantētu viņu imunitāti gadījumos, kad iestādes tiek informētas par nelikumīgām darbībām.

3.9

Attiecībā uz paralēlās banku sistēmas problēmām ir vajadzīga vispārēja pieeja un politisku risinājumu priekšlikumi. Jāuzsver pasaules līmeņa uzraudzības koordinācijas un informācijas apmaiņas nozīme. Jebkurā gadījumā, starptautiskas vienošanās trūkums nedrīkst būt šķērslis tam, ka ES veic atbilstošus juridiskus pasākumus.

3.10

Saistībā ar lielo finanšu krīzi ir jāizdara būtisks secinājums, ka finanšu sistēmai visās tās izpausmēs jādarbojas reālās ekonomikas labā. Atteikšanās no tradicionālajiem noteikumiem, kas banku darbību regulēja gadu desmitiem, izraisīja spekulatīvu produktu eksplozīvu pieaugumu, nodarot lielu kaitējumu ekonomikai.

3.11

Vēsturiski bankām un visām valsts regulētām finanšu iestādēm ir būtiska funkcija ekonomikā, jo tās ir struktūras, kur tiek deponēti un novirzīti iedzīvotāju un uzņēmumu uzkrājumi, sniedzot iespēju finansēt ieguldījumus, darba vietu radīšanu un kopumā — sabiedrības labklājību. Pirmskrīzes gados šī funkcija ne vienmēr bija galvenā.

3.12

EESK ierosina zaļās grāmatas mērķos iekļaut finanšu nozares sociālo atbildību un mērķi “nodrošināt, ka visa finansiālā darbība sekmē ekonomikas izaugsmi”. Jaunais finanšu tirgu regulējums ir ļoti svarīgs instruments ilgtspējīgas ekonomikas atjaunošanai.

3.13

Ņemot vērā regulējumu, kas stājies spēkā pēdējo gadu laikā vai pašreiz stājas spēkā, EESK atgādina par labas tiesību aktu izstrādes mērķi, kas īstenojams, pamatojoties uz vienkāršumu un skaidrību. Ir svarīgi novērst dublēšanos un neskaidrības, kas var radīt tiesisko nenoteiktību un arbitrāžas iespējas.

3.14

Uzraudzības vajadzībām izveidotajām struktūrām, tostarp galvenokārt Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK), jāuzrauga finanšu sistēmas attīstība un jo īpaši paralēlās banku sistēmas darbība, lai noteiktu sistēmisko risku rašanos un ierosinātu pasākumus to mazināšanai.

3.15

EESK uzsver, ka Eiropas Savienībai jāsniedz ieguldījums FSP darbā, kas saistīts ar paralēlo banku sistēmu, un ES iniciatīvas jāsaskaņo ar šo struktūru, lai nodrošinātu konsekvenci gan satura, gan termiņu ziņā.

3.16

EESK īpaši uzsver, ka ar regulatīvajiem uzraudzības noteikumiem un uzraudzību jānovērš negodīga konkurence finanšu sistēmā.

a)

Vai jūs piekrītat ierosinātajai paralēlās banku sistēmas definīcijai?

Jā. Terminu plašā nozīme ļauj definīcijā ietvert visu komplekso sabiedrību un darbību kopumu, kas veido PBS. Saskaņotas definīcijas trūkums nedrīkstētu būt šķērslis tam, ka attiecīgās iestādes veic reglamentējošus un uzraudzības pasākumus.

b)

Vai jūs piekrītat šim paralēlās banku sistēmas sabiedrību un darbību pagaidu uzskaitījumam? Vai būtu jāanalizē vēl citas sabiedrības un/vai darbības? Ja jā, tad kādi?

a)

Vai jūs piekrītat, ka paralēlā banku sistēma var pozitīvi ietekmēt finanšu sistēmu? Vai šīm darbībām ir kāda cita pozitīva ietekme, ko vajadzētu saglabāt un sekmēt arī turpmāk?

Paralēlā banku sistēma veicināja ekonomikas finansializāciju un nekustamā īpašuma burbuli, kas kopš 2007. gada ietekmēja dažādas attīstītas valstis, to ekonomikai nonākot uz sabrukuma sliekšņa. Tādējādi var uzskatīt, ka paralēlā banku sistēma ir būtiski, pat ja ne ekskluzīvi, atbildīga par lielo recesiju, kas skārusi ASV un vairākas ES valstis.

Visai finanšu sistēmai jādarbojas reālās ekonomikas interesēs.

b)

Vai jūs piekrītat to veidu aprakstam, kuros paralēlās banku sistēmas darbības rada jaunus riskus vai novirza tos uz citām finanšu sistēmas daļām?

Jā. Četras riska grupas atbilst finanšu krīzes laikā gūtajai pieredzei.

c)

Vai būtu jāņem vērā arī citi veidi, kādos paralēlās banku sistēmas darbības rada jaunus riskus vai novirza tos uz citām finanšu sistēmas daļām?

a)

Vai jūs piekrītat, ka ir vajadzīga paralēlās banku sistēmas sabiedrību ciešāka kontrole un regulējums?

b)

Vai jūs piekrītat ierosinājumiem par attiecīgo sabiedrību un darbību apzināšanu un kontroli? Vai jūs domājat, ka ES būtu vajadzīgas pastāvīgas procedūras nolūkā ES uzraudzības iestāžu, Komisijas, ECB un citu centrālo banku līmenī ievākt un apmainīties ar informāciju par apzināšanas un uzraudzības praksi?

c)

Vai jūs piekrītat iepriekš izklāstītajiem paralēlās banku sistēmas uzraudzības vispārīgajiem principiem?

d)

Vai jūs piekrītat iepriekš izklāstītajiem regulatīvo darbību vispārīgajiem principiem?

Atbilde uz visiem četriem jautājumiem ir “jā”. EESK uzsver nepieciešamību īstenot vispārēju uzraudzību visās finanšu sistēmas jomās, kā arī nodrošināt, lai visos kontroles un regulatīvo struktūru līmeņos būtu pietiekams skaits kvalificētu darbinieku un atbilstoši finanšu līdzekļi.

e)

Kādi pasākumi būtu jāparedz, lai nodrošinātu starptautisku konsekvenci saistībā ar paralēlo banku sistēmu un izvairītos no regulatīvās arbitrāžas pasaules līmenī?

Būtiska nozīme ir koordinācijai un pilnīgai saskaņotībai starp G20 valstīm. Saskaņā ar FSP 2012. gada 8. jūnija priekšlikumu juridiskās personas identifikators ((Legal Entity Identifier, LEI) palīdzēs novērst statistikas nepilnības, uzlabot risku pārvaldību uzņēmumos, uzlabot sistēmisko un iekšējo risku novērtējumu, ierobežot tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un krāpniecisku darbību finanšu jomā.

a)

Kāds ir jūsu viedoklis par pašreizējiem pasākumiem, kurus jau veic ES līmenī, lai risinātu ar paralēlo banku sistēmu saistītos jautājumus?

EESK vairākos atzinumos ir paudusi atbalstu ES pieņemtajiem pasākumiem. Daži no tiem ir: Finanšu instrumentu tirgu direktīva (MiFID) (2), Alternatīvo ieguildījumu fondu pārvaldnieku (AIFM) direktīva (3), regulas par kredītreitingu aģentūrām (4) u.c. Īpaši jāuzsver direktīvas KPD III (5), KPD IV (6) un “Maksātspēja II” (7).

a)

Vai jūs piekrītat analīzei par jautājumiem, ko aptver pieci galvenie virzieni, kuros Komisija pētī turpmākās iespējas?

Jā. Ir svarīgi panākt pēc iespējas efektīvāku regulējumu ne tikai Eiropā, bet arī starptautiskā mērogā. Naudas tirgus fondi (MMF), piemēram, galvenokārt atrodas ASV.

b)

Vai būtu vēl jāaptver arī kādi citi jautājumi? Ja jā, tad kādi?

c)

Kādas izmaiņas būtu nepieciešamas pašreizējā ES regulējumā, lai pienācīgi novērstu riskus un problēmas, kas uzskaitīti iepriekš?

Atbilde uz b) un c) jautājumiem: Anglijas Bankas pārvaldnieka vietnieka un FSP locekļa Paul Tucker desmit priekšlikumi (2012. gada 27. aprīļa konference Briselē):

d)

Kādi citi pasākumi (piemēram, pastiprināta kontrole vai nesaistoši pasākumi) būtu jāapsver?

EESK iesaka:

15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/44

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un piešķir lielu nozīmi ātrai pārejai uz vispārēju e-iepirkuma sistēmu, ko ar pozitīviem rezultātiem ir izmēģinājušas dažas dalībvalstis. Publiskā iepirkuma tirgū ir milzīgs apgrozījums — ap 20 % no Eiropas Savienības IKP.

1.2.

Pašlaik, kad ir vērojama ļoti negatīva konjunktūras attīstība un notiek budžeta saskaņošana, kas rada lielu apgrūtinājumu iedzīvotājiem, Eiropa, tāpat kā tās iniciatīvas, tiek uztverta ļoti negatīvi. ES iestādēm ir jāiegulda lielāks darbs, lai tās kļūtu atvērtākas un sniegtu skaidrus un pārliecinošus argumentus, kāpēc ir jāpieņem zināmi lēmumi. Komisija, kas ir vienīgā ES iestāde ar likumdošanas ierosināšanas pilnvarām, atbild ne tikai par iedzīvotāju informēšanu, bet arī par pārliecināšanu, ka tās priekšlikumi ir lietderīgi. EESK aktīvi darbojas šajā ziņā, un Komisijai būtu vairāk jāsadarbojas ar pārējām ES iestādēm, tostarp konsultatīvajām iestādēm.

1.3.

EESK uzsver, ka, ņemot vērā valsts budžetu vispārēju samazināšanu un publiskā iepirkuma procedūrās iesaistītu gados vecāku un pieredzējušu darbinieku priekšlaicīgu aiziešanu pensijā, pakāpeniski samazinās valsts pārvaldē izmantotie cilvēkresursi. Komiteja aicina dalībvalstis izvairīties no nediferencētiem samazinājumiem, kas budžetam sniedz labumu tikai īstermiņā, ņemot vērā, ka daudzos gadījumos ir vajadzīga palīdzība no ārpuses, jo paliekošais personāls vēl nav ieguvis nepieciešamo profesionalitātes līmeni.

1.4.

EESK norāda, ka e-iepirkumam ir liela nozīme, ņemot vērā tā iespējamās priekšrocības:

1.5.

Komisija uzskata, ka ir iespējams īstenot mērķi par pārejas pabeigšanu līdz 2016. gada vidum (visdrīzāk 2017. gadā, ņemot vērā to, ka divi gadi ir vajadzīgi transponēšanai), tādējādi panākot ievērojamu paātrinājumu salīdzinājumā ar pēdējos astoņos gados paveikto. EESK uzskata, ka mērķis ir pamatots un vērienīgs, un to varēs īstenot vienīgi tad, ja tiks ievēroti daži standartizācijas, sadarbspējas un pieejamības nosacījumi, kas minēti šajā atzinumā. Neievērojot šos nosacījumus, pastāv risks, ka tirgus varētu kļūt vēl sadrumstalotāks.

1.6.

EESK atbalsta izvirzītos mērķus, taču konstatē, ka, lai arī ir veikti vispusīgi pasākumi, līdz šim e-iepirkumu procentuālā daļa joprojām ir vēl ļoti niecīga. Komisija pašlaik beidz pētījumu, kurā būs norādīti katrā valstī sasniegtais rādītājs un kuram vajadzētu būt publicētam līdz šā gada beigām. Piemēram, Itālija ir sasniegusi 4 % rādītāju.

1.7.

EESK stipri nosoda dažu dalībvalstu nepietiekamo vēlmi sadarboties. Tās pretojas pārmaiņām, negrib atvērt publiskā iepirkuma tirgu konkurencei, lai aizsargātu savus uzņēmumus un lai tām nevajadzētu atteikties no nozīmīgas ekonomiskās un politiskās varas.

1.8.

Komisijas paziņojumā tas saukts par “inerci”; EESK uzskata, ka tā drīzāk ir pasīva pretošanās pārmaiņām un jutīgums pret valstu ietekmi protekcionisma veidā. Ja visus iepirkuma konkursus publicē tiešsaistē, Eiropas iepirkuma robežvērtības noteikšana kļūs nelietderīga un kaitīga un to ir intensīvi uzsvēruši pirmām kārtām MVU.

1.9.

EESK uzskata, ka robežvērtību saglabāšana ir pretrunā iekšējā tirgus attīstībai un kaitē vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanai.

1.10.

Komunikācija. Iedzīvotājiem, uzņēmumiem, vietējā un valsts līmeņa iestādēm vajadzētu būt pārliecinātām par šādu instrumentu lietderību. Lai to panāktu, resursi jāiegulda informācijā, komunikācijā un izglītojošos pasākumos kopumā, nevis atsevišķās iniciatīvās.

1.11.

Pārredzamība. Viens no tūlītējiem efektiem, ko radīs publisko iepirkumu publicēšana tiešsaistē, ir lielāka pārredzamība. EESK iesaka publicēt ne tikai paziņojumu par konkursu, bet arī informāciju par darbu norisi atbilstīgi paredzētajam grafikam un par uzticēto darbu pabeigšanas vai preču piegādes termiņu. Pārredzamība ļaus efektīvāk cīnīties pret krāpšanu un tādējādi ļaus vēl vairāk līdzekļu ietaupīt valsts pārvaldes vajadzībām un uzlabot tirgus efektivitāti.

1.12.

Sadarbspēja un standartizācija. EESK jo īpaši uzsver jautājumus saistībā ar dažādu platformu (bieži vien portālu) sadarbspēju, kā arī procedūru un tādu elektronisko dokumentu standartizāciju, ar kuriem apmainās dažādos iepirkuma procedūras posmos. Atsevišķu platformu, atšķirīgu formātu un procedūru izplatīšanās ir šķērslis publisko iepirkumu automatizācijai un attur piegādātājus, sevišķi MVU, no šāda instrumenta piemērošanas. Komisijai būtu nekavējoties jāiesaka izmantot vienotu Eiropas (vai starptautisko) standartu saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām; tas sevišķi attiecas uz semināra “Business Interoperability Interfaces (BII) for Public Procurement in Europe” (1) laikā Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) paveikto darbu un BII profilu iekļaušanu PEPPOL (Pan-European Public Procurement On-Line jeb Eiropas publiskie iepirkumi tiešsaistē) specifikācijās.

1.13.

Sadrumstalotība. Tā kā nav Eiropas stratēģijas, tad gan valsts, gan teritoriālajā līmenī (Vācijā, Itālijā un citās valstīs) ir radītas sadarbnespējīgas platformas un instrumenti. MVU apvienības uzskata, ka tas gandrīz vienmēr ir iemesls neiesniegt piedāvājumu vai arī dažkārt rada nepamatotus administratīvos papildizdevumus, piemēram, maziem un vidējiem uzņēmumiem. EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu efektīvi jānovērš tirgus sadrumstalotība.

1.14.

Pieejamība un vienkāršība. EESK uzsver, ka tirgus, valsts pārvalde un iedzīvotāji priekšrocības varēs izmantot tikai tad, ja sistēmas būs pieejamas, nodrošinās zemas izmaksas, būs viegli pārvaldāmas un uzturamas, būs nodrošinātas ar standartizētiem moduļiem, procedūrām un risinājumiem, kā arī ja tiks noteikts kopīgs glosārijs un piemērots instruments, lai, ņemot vērā principus, ko Komisija pati ir apņēmusies ievērot Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā, atrisinātu lingvistisko problēmu un lai tas būtu arī pieejams un viegli izmantojams.

1.15.

Sociālie uzņēmumi. EESK iesaka pēc iespējas lielāku uzmanību pievērst pārejai uz elektroniskiem instrumentiem, lai sociālajiem uzņēmumiem nodrošinātu to pieejamību. Daudzus sociālos pakalpojumus pašlaik sniedz minētie uzņēmumi, kam ir ļoti liela nozīme to uzņēmumu vidū, kuri nodrošina palīdzību un aprūpi.

1.16.

Izmantojot ES tiesību aktus par iepirkumiem, kas pārsniedz robežvērtību, vajadzētu atbalstīt MVU, lai tie, citastarp arī ar uzņēmumu konsorciju vai pagaidu apvienību starpniecību, varētu izpildīt prasības attiecībā uz kapitālu un pieredzi. Zīmīgs ir Portugāles gadījums. MVU ieguva tiesības uz 87 % iepirkumu, taču to vērtība nepārsniedza 19 %.

2.1.

Paziņojumā ir aprakstīta elektroniskā iepirkuma (e-iepirkuma) stratēģiskā nozīme un ir izklāstīti galvenie pasākumi, ar kuriem Komisija plāno atbalstīt pāreju uz pilnībā elektronisku iepirkumu Eiropas Savienībā.

2.2.

Iestādes, kas jau ir ieviesušas e-iepirkumu, varēja ietaupīt no 5 līdz 20 % līdzekļu. Pat ja visiem ES iepirkumiem tiktu piemērota zemāka likme, ietaupījums palielinātos par vairāk nekā 100 miljardiem euro, ņemot vērā publiskā iepirkuma kopējo apjomu.

2.3.

Attiecībā uz publisko iepirkumu (2) saskaņā ar 2011. gada Vienotā tirgus aktā paredzēto (3) Komisija ir nākusi klajā ar dažiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir īstenot pāreju uz e-iepirkumu Eiropas Savienībā līdz 2016. gada vidum (4). Galīgais mērķis ir panākt pilnībā automatizētu e-iepirkumu, proti, tādu, kurā visi procedūras posmi no izsludināšanas (e-paziņošana) līdz maksājumiem (e-apmaksa) noris elektroniski (5).

2.4.

E-iepirkums var palīdzēt uzlabot iepirkuma konkursu pieejamību un pārredzamību, īpaši runājot par MVU, tādējādi veicinot pārrobežu konkurenci, inovāciju un izaugsmi vienotajā tirgū.

2.5.

Komisija ir konstatējusi divus galvenos šķēršļus e-iepirkuma plašākai ieviešanai:

2.6.

Lai īstenotu izvirzītos mērķus, Komisija ir noteikusi rīcības plānu, ko veido 15 darbības.

3.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzīst, ka ir svarīgi pārskatīt tiesisko regulējumu publiskā iepirkuma jomā un pakāpeniski pāriet uz tā pilnīgu automatizāciju, nosakot, ka elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana ir obligāta dažos iepirkuma procedūras posmos.

3.2.

Komisijas ierosinātais ceļvedis pakāpeniskai e-iepirkuma ieviešanai ir ļoti vērienīgs un, ja tas tiks atbilstīgi piemērots, sniegs lielas priekšrocības visiem publiskā iepirkuma tirgus dalībniekiem. Ņemot vērā, ka publiskā e-iepirkuma attīstība ir bijusi atšķirīga dažādās valstīs, kurās jau ir vērojama risinājumu un platformu sadrumstalotība, nepietiekamas stratēģiskās/operatīvās norādes un dažu pamatnosacījumu neievērošana varētu vēl vairāk sekmēt tirgus sadrumstalotību.

3.3.

Tomēr e-iepirkuma attīstība nedrīkst kaitēt labāko piedāvājumu principam, kā paredzēts direktīvas par publisko iepirkumu priekšlikumā (6).

3.4.

EESK jo īpaši uzsver jautājumus saistībā ar dažādu platformu (bieži vien portālu) sadarbspēju, kā arī procedūru un tādu elektronisko dokumentu standartizāciju, ar kuriem apmainās dažādos iepirkuma procedūras posmos. Ir lietderīgi paredzēt atvērtu Eiropas (vai starptautisko) standartu, ko varētu izmantot e-iepirkumam paredzētajos risinājumos (programmatūra) publiskajā sektorā. Atsevišķu platformu, atšķirīgu formātu un procedūru izplatīšanās ir šķērslis valsts iepirkuma automatizācijai un attur piegādātājus, sevišķi MVU, no šāda instrumenta piemērošanas. Semināra “Business Interoperability Interfaces (BII) for Public procurement in Europe” laikā Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) paveiktā darba rezultāts ir sadarbspējīgi standartprofili standartizētu programmatūras risinājumu ieviešanai.

3.5.

Lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus, EESK atbalsta īpašus Komisijas veiktus pasākumus, kuru mērķis ir par obligātu noteikt atvērtu starptautisko vai Eiropas standartu izmantošanu, lai ieviestu sadarbspējīgus tehniskus risinājumus. Pamatojoties uz CEN organizētā semināra “Business Interoperability Interfaces (BII) for Public procurement in Europe” laikā paveikto darbu un attiecīgajiem PEPPOL projekta pielietojumiem, lietderīgi būtu izstrādāt pamatnostādnes, kā pareizi izmantot atvērtu standartu. Eiropas digitalizācijas programmā ir nepārprotami paredzēts (7) pasākums, kura mērķis ir standartizēt e-iepirkumu, izmantojot tehniskas normas, kuras var piemērot visi IKT risinājumu un pakalpojumu sniedzēji.

3.6.

EESK uzsver būtisko ieguldījumu, ko e-iepirkums var dot publiskā sektora iepirkuma procedūru pārredzamības un krāpšanas apkarošanas labā. Elektroniskie rīki ļaus pārraudzīt un izvērtēt visu procedūru un to, kā piegādātājs to ir ievērojis. Šī informācija ir svarīga, lai nodrošinātu publiskā sektora maksimālu pārredzamību (e-pārredzamība), un tā var būt nozīmīgs stimuls (piemēram, MVU gadījumā) e-iepirkuma rīku izmantošanai. Šajā jomā Portugāle ir paraugprakses piemērs (8), tāpat kā Lietuva, kur tagad ir obligāti jāizmanto e-paziņošana, e-piekļuve un piedāvājumu elektroniska iesniegšana. Tas ļauj gūt šādus labumus: iegādāto preču un pakalpojumu cenas samazināšanās (14–55 %), konkursu dalībnieku skaita palielinājums par 20–90 %, iepirkuma procedūrai vajadzīgā laika saīsināšanās no 46 līdz 11 dienām.

3.7.

Turklāt svarīgi ir e-iepirkuma iniciatīvās paredzēt atbalstu apmācības jomā MVU, lai izmantotu tehnoloģijas un izprastu to priekšrocības. Galvenā nozīme būs ieguldījumiem publiskā un privātā sektora darbinieku apmācībā. EESK uzskata, ka atbalsts šajā ziņā ir ļoti lietderīgs. MVU varētu vērsties pie savām profesionālajām apvienībām.

3.8.

Valodas barjeras pastāv, un minētajā paziņojumā tās netiek atbilstīgi ņemtas vērā. Informācijai, kas ir pieejama e-iepirkuma platformās, vajadzētu būt ne vien attiecīgās valsts, bet arī vismaz vēl vienā ES valodā. Tomēr šāda prasība varētu būt saistīta ar pārmērīgām papildizmaksām. Viens risinājums varētu būt tāds, ka Eiropas Komisija rada īpašu tiešsaistes “tulkotāju” elektroniskajiem iepirkumiem.

3.9.

Komisija nemin, ka visā vienotajā tirgū pastāv pārredzamības problēma saistībā ar iepirkumu, kas nepārsniedz robežvērtību un kas jo sevišķi svarīgs ir MVU un mikrouzņēmumiem. EESK uzskata, ka ir pienācis brīdis apsvērt robežvērtību saglabāšanas lietderīgumu, ņemot vērā, ka publicēšana tiešsaistē ļaus nodrošināt visu iepirkumu pieejamību visiem.

4.1.

EESK piekrīt nepieciešamībai pāriet uz publisko iepirkumu automatizāciju. Lai gan Komisija koncentrējas uz iepirkuma procesa sākotnējiem posmiem (paziņojumu publicēšana, piekļuve iepirkuma dokumentācijai, piedāvājumu iesniegšana, priekšlikumu vērtēšana un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana), svarīgi ir integrēt dažādus turpmākos posmus pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas (pasūtīšana, rēķini, apmaksa) un publicēt informāciju par konkursa norisi, konstatētajām problēmām, izpildes termiņiem un izmaksām.

4.2.

Tehnisko prasību saskaņošana ir būtiska, lai izvērstu informācijas tehnoloģiju risinājumus un pakalpojumus, kurus var īstenot un izmantot vietējā, valsts un pārrobežu līmenī. EESK neatlaidīgi mudina Komisiju uzsākt 2. darbību, kas ir paredzēta šajā sakarā. Tās ietekme ir sevišķi svarīga ne vien publiskajam sektoram, bet galvenokārt piegādātājiem, kas varēs izmantot ES līmenī standartizētus un sadarbspējīgus risinājumus.

4.3.

Elektronisko parakstu izmantošana sarežģī pārrobežu darījumus. Tādēļ būtu vēlami pasākumi, kas atvieglo šādu risinājumu sadarbspēju. Tomēr svarīgi ir norādīt, ka tādas valstis kā Portugāle e-iepirkuma izmantošanas grūtību vidū min elektronisko parakstu pārmērīgās prasības un laika zīmogu pakalpojumu izmaksas, kā arī dažādu e-iepirkuma platformu sadarbspēju (9).

4.4.

Vienkāršu risinājumu un paraugprakses veicināšana neapšaubāmi ir vērtīgs atbalsts publiskā iepirkuma automatizācijas projektiem. MVU vajadzības — sevišķi e-iesniegšanas posmā — ir jāņem vērā, izstrādājot atbilstīgus risinājumus. Tāpēc Komisijas izveidotās e-iepirkuma ekspertu grupas rezultāti (e-Tendering Expert Group) ir būtiski, un ieinteresētās puses varētu tos izvērtēt.

4.5.

Visnozīmīgākais pasākums, uz kuru Komisijai vajadzētu koncentrēt uzmanību, skar kārtību, kādā jāīsteno dažādi risinājumi, kas paredzēti e-iepirkumiem iekšējā tirgū. Piemēram, PEPPOL (Pan-European Public Procurement Online) projektā piedalījās 11 valstis, kuras izstrādāja tehniskus standartus, lai, nodrošinot pilnīgu sadarbspēju starp dažādām Eiropas platformām, attīstītu standartizētus risinājumus attiecībā uz iepirkuma visnozīmīgākajiem posmiem, kā arī izveidotu atvērtu platformu standartizētu dokumentu apmaiņai.

4.5.1.

PEPPOL veido šādi elementi: tādu elektronisko parakstu atzīšanas instrumenti, kuru pamatā ir Eiropas iestāžu izsniegti elektroniskie sertifikāti; virtuālā uzņēmumu dokumentācija (Virtual Company Dossier — VCD), kas ļauj iesniegt standartizētu informāciju par uzņēmumu (apliecības un izziņas); elektronisks katalogs, kurš dod iespēju iesniegt standartizētus preču un pakalpojumu piedāvājumus; tādu elektronisku pasūtījumu un rēķinu sagatavošana, kas ļauj iepirkuma veicējam un piegādātājam izmantot noteiktas procedūras, lai apmainītos ar informāciju par kopīgām darbībām. Visbeidzot PEPPOL nodrošina elektronisko dokumentu transportēšanas infrastruktūru (tīklu), kuras pamatā ir kopēji, valsts līmenī sadarbspējīgi standarti un kura savieno atsevišķas e-iepirkuma kopienas/sistēmas.

4.5.2.

Līdzīgi kā eCertis (informācijas sistēma, kas palīdz identificēt dažādas apliecības un izziņas, ko iepirkuma procedūrās bieži pieprasa 27 dalībvalstīs, Horvātijā (valstī, kas pievienosies ES), kandidātvalstī Turcijā un trīs EEZ valstīs (Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā)), Eiropas virtuālās uzņēmumu dokumentācijas sistēma (European Virtual Company Dossier System) sniedz informāciju par kritērijiem un dokumentiem/izziņām, kas vajadzīgi, lai piedalītos iepirkuma konkursos dalībvalstīs. Tomēr eCertis datubāze pašlaik ir izveidota kā informācijas datubāze, savukārt Eiropas virtuālās uzņēmumu dokumentācijas sistēma nodrošina papildu saskarnes, kas ļauj piekļūt citiem pakalpojumiem. eCertis īpašībām vajadzētu būt līdzīgām kā tām, kas piemīt Eiropas virtuālās uzņēmumu dokumentācijas sistēmai. Komisijai vajadzētu rūpēties par atbilstības nodrošināšanu un atjaunināt attiecīgas juridiskās informācijas sistēmas, piedāvājot šādu pakalpojumu un sniedzot atbilstīgu tehnisko atbalstu.

4.5.3.

EESK cer, ka Komisija un dalībvalstis sniegs spēcīgu atbalstu, lai nostiprinātu apvienības OpenPEPPOL lomu, un uzsver, ka tai ir liela nozīme, lai ES publiskais sektors uzturētu, attīstītu un izmantotu izstrādātos tehniskos standartus publiskā iepirkuma īstenošanai. Tādējādi tiktu nodrošināta standartizācija un sadarbspēja dažādos iepirkuma procesa posmos — ne tikai pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, bet arī turpmākajos posmos —, lai izvairītos no tirgus sadrumstalotības.

4.6.

EESK piekrīt, ka, ņemot vērā PEPPOL konsorcija dalībvalstu sasniegumus, kā arī pašreizējo transporta infrastruktūru (tīklu), kas savieno dažādas sistēmas Eiropā, publiskā e-iepirkuma infrastruktūras attīstībai ir vajadzīgs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums un atbalsts. EESK uzsver, ka ir svarīgi uzturēt atvērtu, pieejamu un drošu infrastruktūru, kuras pamatā ir vispārpieņemti standarti. Lai atvieglotu publiskā iepirkuma īstenošanu, būtu jāizmanto struktūrfondi.

4.7.

EESK iesaka īstenot integrētu komunikācijas stratēģiju, sadarbībā ar Eiropas Biznesa atbalsta tīklu pamatojoties uz pastāvošajām kopienām, jo sevišķi OpenPEPPOL, un izmantojot reģioniem un pašvaldībām paredzētas tīklu veidošanas programmas. Komunikācijas stratēģiju attiecībā uz publisko e-iepirkumu varētu kopīgi īstenot Komisija, OpenPEPPOL un jaunais eksperimentālais A projekts (Konkurētspējas un jauninājumu programmas Informācijas sakaru tehnoloģiju politikas atbalsta programma) “Basic Cross Sector Services (BCSS)”.

4.8.

EESK atbalsta Komisijas lēmumu savos dienestos automatizēt visu iepirkuma procesu un darīt pieejamus izstrādātos atklātā pirmkoda risinājumus.

4.9.

EESK piekrīt prasībai uzraudzīt publiskā iepirkuma elektronisko instrumentu pieņemšanu un novērtēt attiecīgās to priekšrocības. Sākot no direktīvas pieņemšanas, Komisijai vienreiz ceturksnī būtu jāpublicē informācija par publisko iepirkumu norisi kvalitatīvajā un kvantitatīvajā ziņā konkrētās dalībvalstīs, lai sniegtu ziņas par procedūru virzību.

4.10.

Tai pat laikā, lai panāktu lielāku pārredzamību un konkurētspēju, svarīgs ir starptautiska līmeņa dialogs par elektronisko instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Vēlreiz ir apstiprinājies, ka starptautisku standartu izmantošana ir nepieciešams instruments šā mērķa sasniegšanai, un tādēļ vajadzētu pārraudzīt virzību šajā jomā. Ir sevišķi svarīgi uzraudzīt un ieteikt standarta (CEN BII un PEPPOL specifikācijas) izmantošanu e-iepirkuma veikšanai Eiropas publiskajā sektorā.

15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/49

1.1

Eiropas Savienības valsts atbalsta politikai ir stratēģiska nozīme globalizētas ekonomikas apstākļos, kurus raksturo spēcīga konkurence.

1.2

EESK uzskata, ka Komisijas paziņojumā ierosinātā reforma ir jāatbalsta, ņemot vērā tās mērķus:

1.3

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka ir jāstiprina pozitīva saikne starp efektīvu valsts atbalstu un ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķi. Mērķtiecīga valsts atbalsta politika veicinās inovāciju (tai skaitā sociālo inovāciju), videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un cilvēkkapitāla attīstību, izvairoties no kaitējuma videi. Dinamiska un mērķtiecīga valsts atbalsta politika var aktīvi veicināt nodarbinātības un sociālās kohēzijas līmeņa būtisku paaugstināšanu.

1.4

Šī mērķu ziņā tālejošā reforma, tās īstenošanas kārtība un grafiks tomēr ir jāprecizē vairākos aspektos.

1.5

EESK aicina Komisiju precizēt vairākus paziņojumā minētus jēdzienus.

1.6

EESK vēlas noskaidrot dažus ar paredzētajām reformām saistītus aspektus.

1.7

EESK ierosina arī vairākus grozījumus, kas tai šķiet vajadzīgi, ņemot vērā Komisijas un Padomes secinājumu par vajadzību atbalstīt MVU, jo tie pakļauti konkurences spiedienam no tiem trešo valstu uzņēmumiem, kuri saņem daudz lielāka apmēra tiešu un netiešu valsts atbalstu, kura piešķiršana ir mazāk pārredzama.

1.7.1

Ņemot vērā šā atbalsta nelielo apmēru, tā pozitīvo ietekmi uz MVU un ļoti maziem uzņēmumiem, kā arī tā ierobežoto ietekmi uz iekšējo tirgu, EESK ierosina de minimis atbalsta maksimālo apmēru palielināt no 200 000 līdz 500 000euro līdzīgi kā ir nolemts darīt attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, jo šo atbalstu katram uzņēmumam piešķir uz nepārtrauktu 3 gadu periodu.

1.7.2

Ņemot vērā nepieciešamību palīdzēt Eiropas MVU attīstīt to tirgu starptautiskā mērogā, EESK ierosina grozīt vispārējās grupu atbrīvojuma regulas Nr. 800/2008 27. panta 3. punktu, lai noteiktu, ka atbalsts ar mērķi palīdzēt MVU piedalīties gadatirgos un izstādēs ierobežotā trīs gadu nepārtrauktā periodā ir saderīgs ar kopējo tirgu.

1.8

Ņemot vērā savu pieredzi, EESK sniedz Komisijai trīs praktiskus ieteikumus.

2.1

Komisija gatavojas veikt ES valsts atbalsta politikas reformu trīs galvenajos virzienos:

2.2

Šī reforma ir balstīta uz pašreizējās politikas neviennozīmīgu novērtējumu:

2.3

Lai šo stāvokli uzlabotu laikā, kad ir jāizskata visas vienotā tirgus iespējas (enerģētika, transports, digitālās tehnoloģijas), Komisija ierosina pieņemt mērķu, īstenošanas kārtības un grafika ziņā tālejošu reformu.

2.4

Ierosinātās reformas mērķi ir tālejoši, jo, pirmkārt, ir paredzēts Eiropas izaugsmi veicināt ar vienu no vissenākajām un visintegrētākajām Kopienas politikas jomām un, otrkārt, panākt samērā radikālus procesuālos uzlabojumus, lai gan paziņojumā par tiem nav sniegti ne skaitļi, ne arī detalizēta informācija.

2.5

Ierosinātās reformas īstenošanas kārtība ir tālejoša, jo Komisija ierosina vienlaikus un saskaņoti pārskatīt virkni tiesību aktu, ievērojot “integrētu stratēģiju”:

2.6

Arī ierosinātās reformas grafiks ir tālejošs, jo priekšlikumus par procedūru un pilnvarojošās regulas grozīšanu Komisija ir paredzējusi pieņemt 2012. gada rudenī, bet priekšlikumus pārējo “paketes” tiesību aktu grozīšanai — 2013. gada beigās, t. i., pirms 2014.–2020. gada finanšu shēmas spēkā stāšanās.

3.1.1

EESK atbalsta Komisijas paziņojumā noteiktos mērķus, ar kuriem saskaņā “jāveicina tāda atbalsta izmantošana, kas ir pārdomāts, vērsts uz konstatētām tirgus nepilnībām un kopēju interešu mērķiem”, kontroli galvenokārt virzot uz tādām lietām, kas visspēcīgāk ietekmē iekšējo tirgu, vienkāršojot noteikumus un ātrāk pieņemot lēmumus.

Šāda pieeja atbilst plašākai konkurences tiesību attīstībai gan attiecībā uz tiesību aktiem konkurenci kropļojošas darbības jomā (vienošanās un dominējošais stāvoklis), gan uzņēmumu koncentrācijas kontroles jomā.

3.1.2

Konkurenci kropļojoša darbība: ar “konkurences tiesību modernizāciju”, ko īsteno saskaņā ar regulu Nr. 1/2003 (1), un ar to saistītajiem tiesību aktiem, ar kuriem atcelta iepriekšējas ziņošanas sistēma, konkurences tiesību piemērošanas jomā ieviesta decentralizācija. Tādējādi Komisija var savu darbību virzīt uz ierobežojumu un smagu pārkāpumu apkarošanu, piemēram, karteļiem. Līdztekus šai modernizācijai tiek stiprināta sadarbība starp valstu konkurences iestādēm, kas apvienojušās tīklā, un Komisiju.

3.1.3

Uzņēmumu koncentrācijas kontrole: komisārs J. Almunia nesen paziņoja, ka tuvākajā laikā varētu veikt ES uzņēmumu koncentrācijas kontroles sistēmas reformu, lai Komisija varētu pievērsties tiem koncentrācijas gadījumiem, kas varētu visvairāk ietekmēt tirgu (2). Īstermiņā būtu jāvienkāršo mazāk problemātisko lietu izskatīšana, pilnveidojot “vienkāršoto procedūru”, un jāpārskata iepriekšējas paziņošanas procedūra. Ilgākā termiņā varētu pārskatīt koncentrācijas kontroles mehānismu, izvērtējot nelielus nekontrolējošus iepirkumus un efektīvāk koordinējot valstu un Eiropas sistēmas attiecībā uz koncentrācijas robežlielumu un koncentrācijas lietu nodošanu.

3.2.1

EESK atkārtoti pauž atbalstu valsts atbalsta vispārējam regulējumam, kas balstīts uz šādiem kritērijiem (3):

3.3.1

EEKS saprot, ka Komisijas pastiprināta pievēršanās visproblemātiskāko lietu kontrolei būs balstīta uz to atbalsta pasākumu paplašināšanu, kuri ir atbrīvoti no paziņošanas pienākuma. Līdztekus noteikti būs nepieciešams palielināt dalībvalstu atbildību. EESK tomēr norāda, ka līdz ar to būs jāņem vērā valsts atbalsta tiesību specifika. Valsts un plašākā nozīmē — valsts un publiskās iestādes, kas var piešķirt atbalstu, savā ziņā ir gan lēmumu pieņēmējas, gan ieinteresētās puses.

3.3.2

Ja tiktu palielināta dalībvalstu atbildība valsts atbalsta kontroles jomā, dalībvalstis varētu tiekties piemērot noteikumus subjektīvi, starp valstīm veikt pretlikumīgus manevrus un varētu no jauna rasties zināma veida ekonomiskais patriotisms, kas galarezultātā radītu uzņēmumiem lielāku juridisko nenoteiktību.

3.3.3

Lai maksimāli ierobežotu šādu risku, ir iespējami vairāki risinājumi:

3.4.1

Komisija un dalībvalstis no 2008. līdz 2011. gadam ir apliecinājušas savu spēju reaģēt uz ekonomikas un finanšu krīzi, pieņemot īpašu tiesību aktu kopumu (5). Galvenokārt pateicoties pastiprinātai dalībvalstu sadarbībai un Komisijas dienestu aktīvai darbībai, lēmumi tika pieņemti īsā laikā, un to atzinīgi vērtē gan dalībvalstis, gan uzņēmumi.

3.4.2

Tomēr iesaistīto pušu skatījumā kopumā procedūras joprojām ir pārāk garas un sarežģītas. Tāpēc EESK atbalsta Komisijas vēlmi samazināt lietu izskatīšanas termiņus, uzlabojot administratīvo praksi un nosakot atbildības jomas dalībvalstīm, lai nodrošinātu pārredzamību un efektivitāti. Ir svarīgi, lai šie termiņi pēc iespējas atbilstu ekonomikas procesu tempam.

3.4.3

Tāpēc “vienkāršoto procedūru”, kas paredzēta noteikta veida atbalstam (6), varētu paplašināt, to regulējot arī turpmāk. Saskaņā ar šo procedūru Komisijas pienākums ir tikai pārbaudīt, vai atbalsta pasākums atbilst pastāvošajiem noteikumiem un praksei.

3.5.1

Valsts atbalsta tiesību efektīva īstenošana ir ļoti svarīga. Tomēr EESK secina, ka bieži vien valstu tiesas nespēj nodrošināt valsts atbalsta tiesību efektīvu piemērošanu, tostarp garantēt to uzņēmumu tiesības, kuri cietuši no konkurējošiem uzņēmumiem piešķirtiem nelikumīgiem atbalsta pasākumiem. Var minēt vairākus iemeslus, to skaitā tiesnešu nepietiekamās zināšanas par Eiropas konkurences tiesībām, kā arī procesuālos ierobežojumus, kas saistīti ar jebkuru tiesvedības pasākumu.

3.5.2

Jāapsver tādi risinājumi, kas dotu iespēju stiprināt valsts atbalsta tiesību piemērošanu praksē. Uzņēmumu un valstu tiesu iestāžu rīcībā vajadzētu būt efektīvākiem instrumentiem un procedūrām.

4.1.1

EESK atbalsta mērķi apstiprināt tikai tos atbalsta pasākumus, i) kuri paredzēti kādas tirgus nepilnības novēršanai un sekmē izaugsmi (valsts atbalstam ir nevis jāaizstāj, bet jāpapildina privāts finansējums) un ii) kam ir stimulējošs efekts — tie mudina atbalsta saņēmēju veikt pasākumus, kurus bez atbalsta viņš nebūtu uzņēmies.

4.1.2

Šajā kontekstā tirgus nepilnību jēdziens noteikti ir jāprecizē un jāpapildina ar piemēriem dažādās jomās, balstoties uz pastāvošo Eiropas judikatūru, lai palīdzētu valsts iestādēm un uzņēmumiem vienādi izprast šo jēdzienu un to izmantot atbalsta pasākumu izstrādes posmā.

4.2.1

Paziņojuma 16. un 17. punktā ir minēta trešās valstīs īstenotā konkurences politika. Komisija secina, ka ES rīcībā ir pārredzamāks regulējums, kas nodrošina salīdzināmus atbalsta apmērus. Šis apgalvojums ir balstīts uz PTO 2006. gadā veikto salīdzinošo analīzi. EESK aicina Komisiju lūgt PTO veikt jaunu pētījumu, jo krīzes apstākļos daudzas PTO dalībvalstis, kas nav ES dalībvalstis, ir izmantojušas plašas subsīdijas, īpaši pārstrādes rūpniecības nozarēs. Būtu vēlams, lai jaunā konkurences politika, ko piemēros no 2013. gada, būtu balstīta uz aktuālu un precīzu priekšstatu par situāciju, piemēram, ASV, Ķīnā, Indijā un Brazīlijā (arī federālo iestāžu piešķirtā atbalsta ziņā) globālās krīzes saasinātās konkurences apstākļos.

4.2.2

Valsts atbalsta noteikumu īstenošanai ir jāpalīdz stiprināt uzņēmumu konkurētspēju iekšējā tirgū un starptautiskā mērogā. Taču Eiropas uzņēmumiem ir jākonkurē ar uzņēmumiem trešās valstīs, kuru tiesību aktos reizēm nav paredzēti nekādi valsts atbalsta ierobežojumi. Komisija paziņojumā (7) norāda, ka šāds stāvoklis var izraisīt smagus konkurences kropļojumus, kas negatīvi ietekmēs Eiropas uzņēmumus.

4.2.3

Savās kompetences jomās Komisija īsteno iniciatīvas ar mērķi globālā mērogā izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuru pamatā būtu godprātība. Tādēļ jebkura valsts atbalsta tiesību reforma būs jāsaskaņo ar citiem Komisijas īstenotajiem pasākumiem tirdzniecības politikas instrumentu līmenī (PTO noteikumi, divpusēji brīvās tirdzniecības nolīgumi).

4.3.1

Priekšlikumā regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu 2014.–2020. gadam (COM(2011) 834 final) Komisija atzīst nepieciešamību atbalstīt MVU eksportu ES robežās un visā pasaulē, lai rastu izaugsmes iespējas. Ir paredzēts, izmantojot Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, piešķirt atbalstu un atbalsta pakalpojumus MVU ar izaugsmes perspektīvām.

4.3.2

Taču vienlaikus Komisijas doktrīna šķiet pārāk ierobežojoša, jo, piemēram, attiecībā uz MVU dalību gadatirgos un izstādēs 2008. gada 6. augusta Regulas Nr. 800/2008 27. pantā ir paredzēti vairāki kumulatīvi nosacījumi: atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 50 % no atbilstīgajām izmaksām, atbalstu piešķir MVU, kas par tādiem uzskatāmi Kopienas tiesību izpratnē, un tikai pirmajai dalības reizei kādā gadatirgū vai izstādē.

4.3.3

Šis pirmās dalības reizes kritērijs ir uzskatāms par nesaderīgu ar uzņēmumu attīstības stratēģiju starptautiskajā mērogā, kas paredz, ka uzņēmumam jāatrodas vienā un tajā pašā tirgū vismaz 3 gadus, lai varētu definēt uzņēmuma attīstības stratēģiju (aģents, uzņēmuma izveide, izplatīšana). Tāpēc EESK ierosina aizstāt 27. panta 3. punktā noteikto “pirmās dalības reizes” kritēriju ar “piedalīšanos gadatirgū vai tirdzniecības izstādē ne ilgāk kā trīs gadus pēc kārtas”, saglabājot abus pārējos kritērijus.

4.4.1

Eiropas Savienībai būs jānodrošina, lai valsts atbalsts veicinātu inovāciju, tostarp sociālajā jomā, izmantojot pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” jau atzītu inovācijas atbalstu, videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un cilvēkkapitāla izaugsmi ilgtspējīgas attīstības modelī. EESK pauž gandarījumu, ka atbalsts sociālās inovācijas jomā pakāpeniski tiek atzīts par kopējam tirgum atbilstīgu atbalsta veidu (8), un vēlas, lai valsts atbalsta modernizācijā šis atzīšanas process turpmāk kļūtu vēl intensīvāks.

4.4.2

EESK atbalsta arī valsts atbalsta izveidi pētniecībai un izstrādei, kas ietver mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām (īpaši cilvēkiem ar invaliditāti) pieejamu produktu, programmu un pakalpojumu izstrādi, ražošanu un tirdzniecību (9).

15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/54

1.1

Eiropas Komisija 2012. gada 22. maijā pieņēma Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programmu. Ar šo dokumentu ir izveidots rīcībpolitikas ietvars patērētāju tiesību aizsardzībai un noteikti četri pamatmērķi: patērētāju drošības uzlabošana, zināšanu paplašināšana, tiesību ievērošanas nolūkā veikto pasākumu uzlabošana un tiesību aizsardzības nodrošināšana, kā arī tiesību un politikas būtiskāko elementu pielāgošana ekonomiskām un sociālām pārmaiņām. Šī programma atbilst stratēģijai “Eiropa 2020”.

1.2

EESK piekrīt Komisijas nostājai, ka patērētājiem ir būtiska loma kā izaugsmes veicinātājiem un ka nepieciešams ņemt vērā kontekstu, kas ietekmē viņu attīstību.

1.3

EESK atbalsta programmas mērķus, bet vēlas uzzināt, kāda ir tās saikne ar Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2014.–2020. gadam, turklāt nav pārliecināta, vai ar piešķirtajiem līdzekļiem pietiks, jo šķiet, ka to apmērs ir daudz mazāks par iecerētajiem vērienīgajiem mērķiem.

1.4

EESK atgādina, ka patērētāju intereses ir jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot jebkuru no Kopienas politikas jomām. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ar šo patērētāju aizsardzības programmu Komisija ierosina vienā dokumentā ietvert lielāko daļu ES iniciatīvu Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības jomā, jo līdz šim tās nav tikušas apkopotas. Šī programma ir būtisks solis, jo tā apliecina, ka ES politikas nostādņu izstrādē liela nozīme tiek piešķirta patērētāju vajadzībām un vēlmēm.

1.5

EESK pozitīvi vērtē to, ka ir atzīta patērētāju apvienību svarīgā loma, un norāda, ka vajadzētu nodrošināt, lai to rīcībā būtu uzticētajiem uzdevumiem atbilstoši līdzekļi. Īpaši atzinīgi vērtē programmā pausto Eiropas Komisijas apņemšanos sadarboties ar valstu valdībām, lai palielinātu izpratni par šo apvienību nozīmi.

1.6

EESK uzskata, ka, īpaši pašreizējos ekonomikas un sociālajos apstākļos, ir ļoti svarīgi rūpēties par mazāk aizsargātām personām. Tāpēc Komiteja atbalsta programmā iekļautās iniciatīvas, kuru mērķis ir finansiāla iekļautība un piekļuve pamatpakalpojumiem.

1.7

EESK uzsver, ka tā lielu vērību velta visiem ar ilgtspējīgu attīstību saistītiem pasākumiem. Tāpēc tā izprot Komisijas raizes par enerģijas patēriņa pārredzamību un ekodizaina izmantošanu. Komiteja arī uzsver, ka jāizmanto efektīvi pasākumi, kas paaugstinātu produktu ražošanas un izplatīšanas ētiskās un ekoloģiskās normas, it sevišķi attiecībā uz produktiem, kas importēti no trešām valstīm.

1.8

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzlabot uzturdrošību, lai garantētu ražojumu drošumu no ražošanas vietas līdz patērētājam, kā arī lai būtu iespējama veselīga un godīga konkurence. Veicamie pasākumi palīdzēs arī atjaunot patērētāju uzticēšanos, ko ir iedragājušas dažādas sanitārās krīzes.

1.9

Komiteja atzinīgi vērtē visas iniciatīvas, kas veiktas, lai patērētāji varētu saņemt viņu vajadzībām atbilstošu informāciju, tomēr atgādina, ka patērētāju izglītošana nevar būt iegansts tirgotāju atbrīvošanai no atbildības.

1.10

EESK atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir patērētāju tiesību ievērošana, to pilnveide un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu ieviešana. Šajā sakarībā tā atgādina, ka strīdu izšķiršanas alternatīvo veidu sistēmām ir jābūt neatkarīgām no strīdos iesaistītajām pusēm. Visbeidzot, kā vairākos atzinumos tas ir uzsvērts, Komiteja atbalsta kolektīvās tiesiskās aizsardzības ieviešanu un uzskata, ka vairs nevar atlikt Eiropas mēroga instrumenta ieviešanu.

3.1

EESK piekrīt Komisijas nostājai par patērētāju kā izaugsmes veicinātāju būtisko lomu, par nākamajos gados risināmajiem jautājumiem un nepieciešamību pilnībā ņemt vērā kontekstu, kādā mēs dzīvojam. Krīze negatīvi ietekmē patērētāju pirktspēju. Turklāt patēriņa modeļi mainās. Tie nosaka nepieciešamību pēc plašākām tehniskām zināšanām un reizēm ir dārgi.

3.2

Lai gan Savienības noteikumi veido stabilu pamatu, joprojām pastāv to īstenošanas problēmas — patērētājiem pieejamie tiesību īstenošanas līdzekļi nav pietiekami, sūdzību skaits turpina palielināties, turklāt, neskatoties uz dažāda veida informācijas pārpilnību, patērētājiem trūkst uzticamas informācijas.

3.3

Programmā ir apliecināti principi, kurus EESK pilnībā atbalsta, tomēr Komiteja vēlas uzzināt, kāda ir saikne starp Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2014.–2020. gadam un šo programmu un kā šī politika tiks īstenota.

3.4

Tāpēc 2012. gada 28. marta atzinumā (1) EESK uzsvēra, ka patērētāju tiesību aizsardzības politikai nav paredzēts pietiekams daudzums līdzekļu, un pauda raizes par to, vai būs iespējams īstenot šādu tālejošu programmu, ja tai piešķirtais līdzekļu apmērs ir daudz mazāks par vērienīgajām iecerēm.

3.5

Komisija ir sagatavojusi bagātīgu sarakstu ar iniciatīvām, kuras tiks īstenotas programmas mērķu sasniegšanas nolūkā. Tomēr daudz svarīgāk ir, lai šīs iniciatīvas būtu kvalitatīvas un piemērojamas, jo vienīgi tad tās nodrošinās efektivitāti, kas nepieciešama patiešām augsta patērētāju aizsardzības līmeņa nodrošināšanai. Patērētājiem labums no programmas pasākumiem būs tikai pēc tam, kad tie būs pieņemti un kad dalībvalstis un citas iesaistītās puses tos būs īstenojušas.

3.6

Šādā kontekstā EESK konstatē, ka nav nodrošināts pārredzams un efektīvs šīs programmas īstenošanas un rezultātu novērtēšanas process. EESK aicina Eiropas Komisiju pievienot vērtēšanas kritērijus un kvalitātes rādītājus gada laikā gūto panākumu novērtēšanai un ik pēc astoņpadsmit mēnešiem publicēt ziņojumu par programmas īstenošanu.

3.7

Programmā parādīts, ka patērētāju aizsardzības politika attiecas uz ļoti daudzām jomām, un tas apstiprina EESK jau uzsvērto nepieciešamību: patērētāju intereses būtu jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot jebkuru no Kopienas politikas jomām. Tomēr EESK ir pārsteigta, ka dokumentā nav iekļauti elementi patērētāju tiesību aizsardzībai medicīnas jomā — programma neattiecas, piemēram, uz farmācijas precēm un medicīnas ierīcēm, lai gan tās tika daudz apspriestas vairākās dalībvalstīs, jo ir izraisījušas kaitējumu patērētājiem un pacientiem. EESK uzskata, ka visaptverošā patērētāju tiesību aizsardzības politikā vajadzētu būt iekļautai arī medicīnas un farmācijas jomai saistībā ar drošību, informāciju un patērētāju tiesību īstenošanu.

3.8

EESK ar atzinību konstatē, ka Komisija vēlas, lai tirgotāji atbalstītu patērētāju tiesību aizsardzības jomā īstenoto politiku. Šajā kontekstā steidzami jāizveido uzņēmumiem paredzēta izglītība par patērētāju tiesību aizsardzību. Komiteja mudina attiecīgo uzņēmumu organizāciju sadarbības tīklus (ar Eiropas Komisijas atbalstu) pēc iespējas ātrāk piedāvāt specifiski maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzētus apmācību moduļus.

3.9

EESK aicina Eiropas Komisiju programmas piemērošanā iesaistīt ieinteresētās personas un puses, kuras šī programma skar, un pastiprināt saskaņošanu īpaši ar patērētāju organizācijām, lai nodrošinātu pienācīgu līdzdalību to politikas nostādņu sagatavošanā, kas uz viņiem attiecas.

4.1.1

EESK uzskata, ka noteikti ir jāpārskata ražojumu drošuma regulatīvā sistēma, lai patērētājiem tiktu garantēts ražojumu un pakalpojumu drošums.

4.1.2

Komiteja uzskata, ka kontroles noteikumu, mūsdienīgu un vienotu paņēmienu un sadarbības metožu ieviešana, tostarp sadarbības veidošana ar ražošanas vietu kompetentajām iestādēm, dos iespēju uzlabot tirgus uzraudzību un tādējādi nodrošinās godīgu konkurenci, kas labvēlīgi ietekmēs visus uzņēmumus un patērētājus. Papildus EESK vēlas zināt, kāda ir standartizācijai ierādītā vieta un līdzekļi.

4.1.3

EESK uzskata, ka ļoti svarīgi ir stiprināt drošību, lai atjaunotu patērētāju uzticēšanos, ko ir iedragājušas dažādas sanitārās krīzes. Šajā kontekstā būtiski ir uzlabot tiesību normu īstenošanu un dalībvalstu koordināciju.

4.2.1

EESK piekrīt Komisijas viedoklim par samēra trūkumu starp informācijas pārpilnību un patērētāju vajadzībām. Komiteja atbalsta to, ka patērētājiem nepieciešama uzticama, skaidra un salīdzināma informācija un ka tai vajadzētu būt pieejamai ne tikai ar elektronisku līdzekļu palīdzību, bet arī izmantojot citus plašsaziņas līdzekļus.

4.2.2

EESK atzinīgi vērtē patērētāju organizāciju lomas atzīšanu un atgādina, ka šis fakts ir jāapliecina, piešķirot gan Eiropas, gan valstu līdzekļus tādā apmērā, lai būtu iespējams sasniegt iecerētos mērķus, konkrēti, īstenot patērētājiem piedāvāto produktu un pakalpojumu testēšanu.

4.2.3

Komiteja atbalsta patērētājiem paredzētas informācijas izplatīšanas pasākumus, ja vien šī informācija ir uzticama un tai ir reāla ietekme.

4.2.4

Komiteja atbalsta visas ar patērētāju izglītošanu saistītās iniciatīvas un īpaši uzsver, ka vajadzētu ne tikai informēt patērētājus, bet arī paplašināt viņu zināšanas, un tas būtu jāsāk skolā, piemēram, attiecībā uz matemātikas un finanšu zināšanām. Minētās iniciatīvas jāparedz ilgākam laikposmam, taču ir jāņem vērā, ka izglītošana nekādā gadījumā nevar aizstāt informāciju, kas patērētājiem būtu jāsaņem no tirgotājiem.