29.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 402/1

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija 2013.–2020. gadam

2012/C 402/01

PRIEKŠVĀRDS

Šī ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija laikposmam no 2013. gada līdz 2020. gadam nodrošina vispārēju politisku sistēmu un ES narkomānijas apkarošanas politikas prioritātes, ko noteikušas dalībvalstis un ES iestādes. Šīs stratēģijas sistēma, mērķis un uzdevumi kalpos par pamatu diviem secīgiem četru gadu ES narkomānijas apkarošanas rīcības plāniem.

Šī narkomānijas apkarošanas stratēģija ir balstīta pirmkārt un galvenokārt uz ES tiesību pamatprincipiem, un tajā visos aspektos ir ievērotas pamatvērtības, uz kurām balstīta Savienība: cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, solidaritātes, tiesiskuma un cilvēktiesību respektēšana. Tās mērķis ir sargāt un uzlabot sabiedrības un indivīdu labklājību, aizsargāt sabiedrības veselību, nodrošināt augstu sabiedrības drošības līmeni, kā arī risināt narkotiku problēmu ar līdzsvarotu, integrētu un uz pierādījumiem balstītu pieeju.

Stratēģija balstās arī uz starptautiskajām tiesībām, atbilstīgām ANO konvencijām (1), kas nodrošina starptautisku tiesisko regulējumu, lai vērstos pret nelikumīgu narkotiku problēmu, kā arī uz Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Šajā ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā ņemti vērā atbilstīgie ANO politikas dokumenti, tostarp 2009. gadā pieņemtā ANO Politiskā deklarācija un rīcības plāns par starptautisko sadarbību, kas vērsta uz integrētu un līdzsvarotu stratēģiju narkomānijas apkarošanai pasaulē, kurā noteikts, ka narkotiku pieprasījuma samazināšana un narkotiku piedāvājuma samazināšana nelikumīgu narkotiku apkarošanas politikā ir savstarpēji pastiprinoši elementi, kā arī ANO Politiskā deklarācija par HIV/AIDS. Stratēģija ir izstrādāta, balstoties uz Lisabonas līgumā izklāstītajiem principiem un ņemot vērā Savienības un atsevišķu dalībvalstu attiecīgo kompetenci. Pienācīga vērība ir piešķirta subsidiaritātei un proporcionalitātei, jo ar šo ES stratēģiju ir mēģināts piešķirt papildu vērtību valstu stratēģijām. Stratēģiju īsteno saskaņā ar šiem principiem un kompetencēm. Turklāt stratēģijā pilnībā tiek respektēta Eiropas Cilvēktiesību konvencija un ES Pamattiesību harta.

Līdz 2020. gadam prioritātēm un rīcībai nelikumīgu narkotiku jomā, ko atbalsta un koordinē ar šo ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju, vajadzētu panākt vispārēju ietekmi uz ES narkotiku situācijas galvenajiem aspektiem. Tās nodrošina augstu cilvēku veselības aizsardzības pakāpi, sociālo stabilitāti un drošību, saskaņoti, efektīvi un iedarbīgi īstenojot pasākumus, iejaukšanos un pieejas narkotiku pieprasījuma un narkotiku piedāvājuma samazināšanā valstu, ES un starptautiskā mērogā, un līdz minimumam samazinot iespējamās negatīvās sekas, kas saistītas ar šo pasākumu īstenošanu.

Narkotiku parādība ir valsts mēroga un starptautiska problēma, kas jārisina globālā mērogā. Šajā sakarā liela nozīme ir koordinētai darbībai ES līmenī. Šī ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija nodrošina kopīgu uz pierādījumiem balstītu sistēmu, lai vērstos pret narkotiku parādību gan ES, gan ārpus tās. Izveidojot sistēmu kopīgām un papildinošām darbībām, stratēģija nodrošina to, lai šajā jomā ieguldītie līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi un iedarbīgi, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu un ES iestāžu institucionāla rakstura un finanšu ierobežojumus un spējas.

Stratēģijas mērķis ir veicināt narkotiku pieprasījuma un narkotiku piedāvājuma samazināšanu ES, kā arī veselības un sociālo apdraudējumu samazinājumu un narkotiku izraisītā kaitējuma samazinājumu, īstenojot stratēģisku pieeju, ar ko atbalsta un papildina valstu politikas pasākumus, nodrošina sistēmu koordinētām un kopīgām darbībām un veido pamatu un politisko sistēmu ES ārējai sadarbībai šajā jomā. To panāks, īstenojot integrētu, līdzsvarotu un uz pierādījumiem balstītu pieeju.

Visbeidzot, šī stratēģija balstās uz pieredzi, kas gūta, īstenojot iepriekšējās ES narkomānijas apkarošanas stratēģijas un ar tām saistītos rīcības plānus, tostarp konstatējumiem un ieteikumiem, kas sniegti ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2005.–2012. gadam ārējā izvērtējuma ietvaros, vienlaikus ņemot vērā citus atbilstīgus politikas pasākumus un darbības ES līmenī un starptautiskā līmenī narkotiku jomā.

I. Ievads

Šajā stratēģijā izmantotas jaunas pieejas un ar to vēršas pret jaunām problēmām, kas apzinātas pēdējo gadu laikā, tostarp:

—	pieaugošā tendence lietot dažādu vielu kombinācijas, tostarp atļautu vielu, piemēram, alkohola un kontrolētu recepšu medikamentu kombināciju ar neatļautām vielām;

—	tendence lietot narkotikas, kas nav opioīdi, kā arī jaunu psihoaktīvu vielu parādīšanās un izplatīšanās;

—	vajadzība nodrošināt un uzlabot piekļuvi kontrolētiem recepšu medikamentiem;

—	vajadzība uzlabot narkotiku pieprasījuma samazināšanas dienestu kvalitāti, pārklājumu un dažādošanu;

—	pastāvīgi augsta asinīs pārnēsājamo infekciju, it īpaši C hepatīta vīrusa, izplatība narkotiku intravenozo lietotāju vidū un potenciālie HIV infekcijas un citu tādu asinīs pārnēsājamo infekciju jaunu uzliesmojumu draudi, kas saistītas ar narkotiku intravenozo lietošanu;

—	pastāvīgi augsta ar narkotiku lietošanu saistītas mirstības izplatība ES;

—	vajadzība vērsties pret narkotiku lietošanu, īstenojot integrētu veselības aprūpes pieeju, cita starpā vēršoties arī pret psihiatriskām blakusslimībām;

—	dinamika nelegālo narkotiku tirgos, tostarp narkotiku kontrabandas ceļu mainīgums, organizētā pārrobežu noziedzība un jauno komunikācijas tehnoloģiju izmantojums nelegālo narkotiku un jaunu psihoaktīvo vielu izplatīšanas atvieglināšanai;

—	vajadzība novērst prekursoru, pirmsprekursoru un citu būtisku ķīmisku vielu, kuras izmanto nelikumīgā narkotiku ražošanā, novirzīšanu no likumīgas tirdzniecības uz nelegālu tirgu un dažu tādu ķīmisku vielu novirzīšanu, ko izmanto kā atšķaidītājus.

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas mērķi ir šādi:

—	sniegt ieguldījumu ievērojamā narkotiku pieprasījuma, atkarības no narkotikām un ar narkotikām saistītu veselības un sociālo risku un kaitējuma samazinājumā;

—	sniegt ieguldījumu nelegālo narkotiku tirgus sagraušanā un nelegālo narkotiku pieejamības ievērojamā samazināšanā;

—	veicināt koordināciju, īstenojot aktīvu diskusiju un notikumu un problēmu analīzi narkotiku jomā ES un starptautiskā līmenī;

—	vēl vairāk stiprināt dialogu un sadarbību starp ES un trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jautājumos par narkotikām;

—	veicināt labāku pārraudzības, pētniecības un izvērtējumu rezultātu izplatīšanu un labāku izpratni par narkotiku parādības visiem aspektiem un par iejaukšanās ietekmi, lai panāktu pamatotu un visaptverošu pierādījumu bāzi politikai un rīcībai.

10.

Stratēģija balstās uz panākumiem (2), ko ES guvusi nelegālo narkotiku apkarošanas jomā, un tajā izmantota informācija par pastāvīgu, visaptverošu pašreizējās situācijas narkotiku jomā izvērtēšanu, it īpaši EMCDDA sniegtā informācija, vienlaikus atzīstot, ka aktīvi jāreaģē uz notikumu attīstību un jaunām problēmām.

11.

Stratēģijas struktūra ir veidota, balstoties uz divām politikas jomām – narkotiku pieprasījuma samazināšanu un narkotiku piedāvājuma samazināšanu – un trim vispārējām tēmām: a) koordināciju, b) starptautisko sadarbību un c) pētniecību, informāciju, pārraudzību un izvērtēšanu. Divos secīgos rīcības plānos, ko attiecīgās prezidentvalstis sagatavos 2013. un 2017. gadā, sniegs konkrētu darbību sarakstu ar grafiku, atbildīgajām pusēm, rādītājiem un izvērtēšanas instrumentiem.

12.

Pienācīgi ņemot vērā pašreizējo stāvokli attiecībā uz narkotikām un ar stratēģijas īstenošanu saistītās vajadzības, katrā no abām politikas jomām un trim vispārējām tēmām tiks atlasīts ierobežots skaits mērķtiecīgu darbību, lai tās iekļautu rīcības plānos, balstoties uz kritērijiem, kuros ietverti šādi principi:

a)	darbībām jābalstās uz pierādījumiem; tām jābūt zinātniski pamatotām un rentablām, tām jātiecas sasniegt reālistiski un izmērāmi rezultāti, kurus var novērtēt;

b)	darbībām būs atvēlēts noteikts laiks, tām tiks piešķirti attiecīgi kritēriji, veikuma rādītāji, kā arī būs noteiktas atbildīgās puses par to īstenošanu, ziņošanu un izvērtēšanu;

c)	darbībām jābūt skaidrai saiknei ar ES, un tām jāsniedz papildu vērtība.

13.

Lai saglabātu pastāvīgu uzmanību stratēģijas un saistībā ar to pieņemto rīcības plānu īstenošanai, katra prezidentvalsts ar Komisijas atbalstu un, izmantojot EMCDDA un Eiropola tehnisko ieguldījumu, pievērsīsies prioritātēm un darbībām, kam tās prezidentūras laikā nepieciešama papildu rīcība Narkotiku jautājumu horizontālajā darba grupā, un pārraudzīs gūtos panākumus. Komisija, ņemot vērā dalībvalstu, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) sniegto informāciju, kā arī informāciju, kas pieejama no EMCDDA, Eiropola un citām ES struktūrām, kā arī no pilsoniskās sabiedrības, divreiz gadā sagatavos progresa ziņojumus, lai izvērtētu ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas un tās rīcības plānu mērķu un prioritāšu īstenošanu.

14.

Komisija, ņemot vērā dalībvalstu sniegto informāciju, kā arī informāciju, kas pieejama no EMCDDA, Eiropola un citām atbilstīgām ES institūcijām un struktūrām, kā arī no pilsoniskās sabiedrības, līdz 2016. gadam sāks ārēju stratēģijas vidusposma izvērtēšanu, lai sagatavotu otro rīcības plānu 2017.–2020. gadam. Pēc narkomānijas apkarošanas stratēģijas un tās rīcības plānu īstenošanas noslēguma līdz 2020. gadam Komisija uzsāks vispārēju ārēju to īstenošanas izvērtēšanu. Šajā vērtējumā būtu arī jāņem vērā informācija, kas iegūta no dalībvalstīm, EMCDDA, Eiropola, citām atbilstīgām ES institūcijām un struktūrām, pilsoniskās sabiedrības, un iepriekšējie izvērtējumi, lai sniegtu ieguldījumu un ieteikumus ES narkomānijas apkarošanas politikas turpmākai attīstīšanai.

15.

Lai sasniegtu tās mērķus un lai nodrošinātu efektivitāti, ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā 2013.–2020. gadam pēc iespējas izmantos esošos instrumentus un struktūras, kas ar attiecīgām pilnvarām darbojas narkotiku jomā vai kurām ir saistība ar tās būtiskiem aspektiem, gan ES (it īpaši EMCDDA, Eiropolu, Eurojust, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC), Eiropas Zāļu aģentūru (EZA) un sadarbību ar struktūrām ārpus ES (piemēram, ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroju, Pasaules Muitas organizāciju, Pasaules Veselības organizāciju un Pompidū grupu). Komisija, Augstā pārstāve, Padome un Eiropas Parlaments nodrošinās, ka ES pasākumi nelegālo narkotiku apkarošanas jomā ir koordinēti un ka tie papildina cits citu.

16.	Būtu jāpiešķir pienācīgi un mērķtiecīgi resursi šīs ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas mērķu īstenošanai gan ES, gan valstu līmenī.

II. Politikas joma – narkotiku pieprasījuma samazināšana

17.

Narkotiku pieprasījuma samazināšana sastāv no virknes vienlīdz svarīgu un savstarpēji pastiprinošu pasākumu, tostarp profilakses (vides, vispārēju, selektīvu un ierosinātu), agrīnas atklāšanas un iejaukšanās, riska un kaitējuma samazināšanas, ārstniecības, rehabilitācijas, sociālās reintegrācijas un atveseļošanās.

18.

Narkotiku pieprasījuma samazināšanas jomā ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2013.–2020. gadam mērķis ir veicināt nelikumīgu narkotiku lietošanas ievērojamu samazinājumu, panākt sākuma vecuma palielināšanu, lai novērstu un samazinātu narkotiku lietošanas, narkotiku atkarības un ar narkotikām saistītu veselības un sociālo risku un kaitējuma problēmu, īstenojot integrētu, daudzdisciplīnu un uz pierādījumiem balstītu pieeju un veicinot un nostiprinot saskaņotību starp veselības aizsardzības, sociālās un tiesiskuma politikas jomām.

19.

Narkotiku pieprasījuma samazināšanas jomā ir noteiktas šādas prioritātes (nav uzskaitītas prioritārā secībā):

19.1.

Uzlabot efektīvu un diversificētu narkotiku pieprasījuma samazināšanas pasākumu pieejamību, piekļuvi un pārklājumu, veicināt labākās prakses apmaiņu un izmantošanu un izstrādāt un īstenot kvalitātes standartus profilakses (vides, vispārēju, selektīvu un ierosinātu), agrīnas atklāšanas un iejaukšanās, riska un kaitējuma samazināšanas, ārstniecības, rehabilitācijas, sociālās reintegrācijas un atveseļošanās pasākumiem.

19.2.

Uzlabot profilakses programmu pieejamību un iedarbīgumu (gan sākotnējo ietekmi, gan ilgtermiņa ietekmi), kā arī plašāk informēt par nelegālo narkotiku un citu psihoaktīvo vielu lietošanas bīstamību un iespējamām sekām. Lai to panāktu, profilakses pasākumos būtu jāiekļauj agrīnā atklāšana un iejaukšanās, veselīga dzīvesveida veicināšana un mērķtiecīga profilakse (t. i., selektīva un norādēm atbilstoša), kas būtu vērsta arī uz ģimenēm un komūnām.

19.3.

Pastiprināt un izstrādāt efektīvus pieprasījuma samazināšanas pasākumus, lai reaģētu uz tādiem izaicinājumiem kā, piemēram, vairāku narkotiku vienlaicīga lietošana, tostarp legālo un nelegālo vielu kombinēta lietošana, kontrolēto recepšu medikamentu ļaunprātīga lietošana un jaunu psihoaktīvu vielu lietošana.

19.4.

Investēt efektīvos riska un kaitējuma samazināšanas pasākumos, kuru mērķis ir būtiski samazināt nāves gadījumus, kas tieši un netieši ir saistīti ar narkotiku lietošanu, un asinīs pārnēsājamās infekcijas, kas saistītas ar narkotiku lietošanu, bet ne tikai tādas, HIV un vīrusu hepatītu, kā arī seksuāli transmisīvās slimības un tuberkulozi, kā arī turpināt pētījumus šajā sakarā.

19.5.

Paplašināt efektīvas un diversificētas narkotiku lietotāju ārstēšanas pieejamību, piekļuvi un pārklājumu visā ES, attiecinot to uz problemātiskiem un atkarīgiem narkotiku lietotājiem, tostarp ne tikai opioīdu lietotājiem, tā, lai visi tie, kuri vēlas uzsākt ārstēšanos pret atkarību no narkotikām, to varētu darīt atbilstīgi vajadzībām.

19.6.

Balstoties uz pienācīgu veselības aizsardzības situācijas un cietumnieku vajadzību izvērtējumu, pēc vajadzības kāpināt narkotiku pieprasījuma samazināšanas pasākumu izstrādi, pieejamību un pārklājumu cietumu vidē, lai sasniegtu tādu aprūpes kvalitātes līmeni, kas līdzvērtīgs aprūpes līmenim sabiedrībā kopumā, un ir saskaņā ar tiesībām uz veselības aprūpi un cilvēka cieņu, kā noteikts Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un ES Pamattiesību hartā. Būtu jānodrošina aprūpes nepārtrauktība visās krimināltiesību sistēmas stadijās, kā arī pēc atbrīvošanas.

19.7.

Izstrādāt un paplašināt integrētus aprūpes modeļus, ietverot vajadzības, kas saistītas ar garīgās un/vai fiziskās veselības problēmām, rehabilitāciju un sociālo atbalstu, lai uzlabotu un paaugstinātu problemātisko un atkarīgo narkotiku lietotāju, tostarp psihiatrisku blakusslimību skarto narkotiku lietotāju, veselības aprūpes un sociālo situāciju, sociālo reintegrāciju un atveseļošanos.

19.8.

Izstrādāt efektīvus un diferencētus narkotiku pieprasījuma samazināšanas pasākumus, lai samazinātu narkotiku lietošanu un/vai palielinātu vecumu, kurā sāk lietot narkotikas; šiem pasākumiem jābūt pielāgotiem konkrētu grupu, narkotiku lietošanas paradumu un vides vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām un marginālām grupām.

19.9.

Novērst vietējās un reģionālās narkotiku lietošanas epidēmijas, kas var apdraudēt sabiedrības veselību ES, nodrošinot koordinētas un efektīvas kopējas pieejas.

19.10.

Nosakot narkotiku pieprasījuma samazināšanas prioritātes, jāņem vērā konkrētās īpatnības, vajadzības un problēmas, ko narkotiku parādība izraisa valstu un ES līmenī. Šim mērķim obligāti jānodrošina pienācīgs resursu līmenis vietējā, valstu un ES līmenī.

III. Politikas joma – narkotiku piedāvājuma samazināšana

20.

Narkotiku piedāvājuma samazināšana ietver ar narkotikām saistītas noziedzības, it īpaši organizētās noziedzības, profilaksi, novēršanu un apkarošanu, īstenojot tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, aizliegumus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, izmeklēšanu un robežu pārvaldību.

21.

Narkotiku piedāvājuma samazināšanas jomā ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2013.–2020. gadam mērķis ir panākt nelegālu narkotiku pieejamības ievērojamu samazinājumu, apkarojot nelegālu narkotiku tirdzniecību, likvidējot organizētās noziedzības grupējumus, kuri iesaistīti narkotiku ražošanā un kontrabandā, efektīvi pielietojot krimināltiesību sistēmu, piemērojot efektīvu uz izlūkošanas datiem balstītu tiesībaizsardzību un palielinot apmaiņu ar izlūkošanas datiem. ES līmenī īpašu uzmanību pievērsīs liela mēroga, pārrobežu un organizētai ar narkotikām saistītai noziedzībai.

22.

Narkotiku piedāvājuma samazināšanas jomā ir noteiktas šādas prioritātes (nav uzskaitītas prioritārā secībā):

22.1.

Pastiprināt sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības aģentūrām stratēģiskā un operatīvā līmenī. Šeit būtu jāietver pārrobežu informācijas (un izlūkošanas datu) apmaiņas uzlabošana reāllaikā, labākās pieredzes un zināšanu apmaiņas uzlabošana, kā arī kopīgu operāciju un izmeklēšanu veikšana un citi pasākumi. Šajā sakarībā par svarīgu aspektu būtu jāuzskata sadarbība ar trešām valstīm, apkarojot ar narkotikām saistītu organizēto noziedzību, kas vērsta uz ES un kas notiek ES iekšienē.

22.2.

Samazināt nelegālu narkotiku ražošanu, kontrabandu, nelikumīgu tirdzniecību, izplatīšanu un pārdošanu un šādu darbību veicināšanu ES iekšienē un aiz tās robežām, kā arī samazināt narkotiku prekursoru, pirmsprekursoru un citu svarīgu ķīmisku vielu, ko izmanto nelegālā narkotiku ražošanā, novirzīšanu.

22.3.

Efektīvi reaģēt uz jaunajām tendencēm, tādām kā noteiktu ķīmisku vielu novirzīšana, kuras tiek izmantotas nelegālo narkotiku atšķaidīšanai, un uz narkotiku piegādi, izmantojot jaunās tehnoloģijas.

22.4.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš jaunajām komunikācijas tehnoloģijām, jo tām ir liela nozīme narkotiku (tostarp kontrolēto jauno psihoaktīvo vielu) ražošanā, reklamēšanā, nelikumīgā tirdzniecībā un izplatīšanā.

22.5.

Dalībvalstis turpinās sadarboties un vajadzības gadījumā koordinēt savas darbības ES līmenī un ar attiecīgām ES un starptautiskām struktūrām un aģentūrām, piemēram, ar Eiropolu, Eurojust, EMCDDA, un pilnībā izmantot esošos instrumentus un metodes, kas pieejami tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības jomā, piemēram, uz izlūkdatiem balstītu policijas darbību, narkotiku profilēšanu, kopējas izmeklēšanas grupas, kopīgas muitas un policijas operācijas un attiecīgas ierosmes, piemēram, Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) projektus, sadarbības koordinatoru platformas un izmantojot reģionālas platformas.

22.6.

ES līmenī uzsvars jāliek uz tiesībaizsardzību, kas balstīta uz izlūkdatiem, un kas vērsta pret liela mēroga narkotiku ražošanu un tirdzniecību. Būtu vēl vairāk jānostiprina cieša koordinācija un sadarbība starp tiesībaizsardzības aģentūrām gan pašās dalībvalstīs, gan to starpā, kā arī ar Eiropolu.

22.7.

Vajadzības gadījumā, ja šādi uzdevumi nav sākti vai īstenoti ar Eiropola palīdzību, ES var izveidot reģionālas ad hoc sadarbības ierosmes vai platformas, lai cīnītos pret jauniem apdraudējumiem, ko rada mainīgie narkotiku kontrabandas ceļi un jauni organizētās noziedzības centri. Tas jādara ar koordinētām atbildes operācijām. Šādām darbībām jābūt savietojamām ar esošajiem juridiskajiem un operatīvajiem pasākumiem ES līmenī, un ar tām šie pasākumi ir jāpapildina; minētās darbības ir jābalsta uz draudu novērtējumu un analīzi. Šādām sadarbības struktūrām vajadzētu būt elastīgām; to darbības laiks var būt īslaicīgs atkarībā no konkrēto apdraudējumu, kuru novēršanai tās paredzētas, turpmākās attīstības, un tām būtu cieši jāsadarbojas ar visām atbilstīgām ES aģentūrām un platformām, it īpaši ar Eiropolu.

22.8.

Vajadzības gadījumā jānostiprina ES tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība un esošās prakses izmantošana, izveidojot ātrāku un precīzāku atbildes rīcību. Atbalstīt tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības pasākumus un informācijas un izlūkošanas datu apmaiņu.

22.9.

Mērķtiecīgi un pēc vajadzības stiprināt Eiropas Savienības tiesisko pamatu, lai pastiprinātu ES atbildes rīcību, reaģējot uz jaunām tendencēm, nodrošināt, lai sadarbības centieni būtu savstarpēji papildinoši, lai apkarotu pārrobežu organizētās noziedzības grupējumus, lai konfiscētu ar narkotikām saistītu noziegumu ceļā iegūtus līdzekļus, pilnībā izmantojot ES līdzekļu atguves dienestu tīklu, tādējādi nodrošinot efektīvāku atbildes rīcību pret narkotiku tirdzniecību. Var izskatīt attiecīgu tiesībaizsardzības instrumentu turpmākas attīstības iespējas.

22.10.

ES strādā, lai izveidotu efektīvāku politiku narkotiku piedāvājuma samazināšanas jomā, uzlabojot politikas izvērtējumus un analīzi, lai uzlabotu izpratni par narkotiku tirgiem un noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām, kā arī ar narkotikām saistītas tiesībaizsardzības iestāžu atbildes rīcības efektivitāti.

22.11.

Lai novērstu noziedzību, izvairītos no recidīvisma un veicinātu krimināltiesību sistēmas efektivitāti un iedarbīgumu, vienlaikus nodrošinot proporcionalitāti, ES pēc vajadzības mudinās narkomānijas apkarošanas politikas un programmu, tostarp apcietināto narkotiku lietotāju virzīšanas atkarības ārstēšanai un ar piespiedu sankcijām saistītu attiecīgu alternatīvu (piemēram, izglītošanu, ārstēšanu, rehabilitāciju, vēlāku aprūpi un sociālu reintegrāciju), izmantošanu, pārraudzību un efektīvu īstenošanu attiecībā uz likumpārkāpējiem, kuri lieto narkotikas.

IV. Vispārēja tēma – koordinācija

23.

ES narkomānijas apkarošanas politikas jomā koordinācijas mērķis ir divējāds, proti, nodrošināt sinerģijas, komunikāciju un efektīvu informācijas un viedokļu apmaiņu politikas mērķu atbalstam, tajā pašā laikā mudinot uz aktīvu politisku sarunu un analīzi par jaunākajiem notikumiem un problēmām narkotiku jomā ES un starptautiskā līmenī.

Ir vajadzīga koordinācija ES institūcijās, dalībvalstīs, citās atbilstīgās Eiropas struktūrās un pilsoniskajā sabiedrībā, kā arī starp tām, no vienas puses, un starp ES, starptautiskām struktūrām un trešām valstīm, no otras puses.

24.

Koordinācijas jomā ir noteiktas šādas prioritātes (nav uzskaitītas prioritārā secībā):

24.1.

Nodrošināt sinerģijas, saskaņotību un efektīvus darba paņēmienus starp attiecīgām dalībvalstīm, ES institūcijām, struktūrām un ierosmēm, balstoties uz lojālas sadarbības principu (3), izvairoties no centienu dublēšanās, nodrošinot efektīvu informācijas apmaiņu, efektīvi izmantojot resursus un garantējot darbību nepārtrauktību, vienai prezidentvalstij nomainot citu.

24.2.

Ņemot vērā Narkotiku jautājumu horizontālās darba grupas kā galvenās narkotiku jautājumu koordinējošās struktūras lomu Padomē, tās koordinējošos centienus vajag vēl vairāk nostiprināt, ņemot vērā dažādu struktūru darbu, kurā ietilpst arī narkotiku aspekts, piemēram, Pastāvīgās komitejas operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos (COSI) un Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupas darbu. Turklāt līdzsvarota pieeja narkotiku problēmai, ar vienādu spēku vēršoties pret narkotiku pieprasījumu un piedāvājumu, prasa ciešu sadarbību, mijiedarbību un informācijas apmaiņu ar citām attiecīgām Padomes darba sagatavošanas struktūrām, tostarp ārējās darbības jomā, un ar citām atbilstīgām ES ierosmēm tieslietu un krimināllietu jomās, tiesībaizsardzības, sabiedrības veselības aizsardzības un sociālā jomā.

24.3.

Nodrošināt, ka ES un dalībvalstis turpina izstrādāt un īstenot darba metodes un labāko praksi daudzdisciplīnu sadarbībai, atbalstot stratēģijas mērķus, un nodrošināt, ka tos atbalsta valstu līmenī.

24.4.

Nodrošināt iespējas katras prezidentvalsts laikā apspriest, pārraudzīt un izvērtēt koordinācijas un sadarbības jautājumus, jaunākās tendences, efektīvu iejaukšanos un citus politikas jaunumus, kas dod papildu vērtību ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijai, piemēram, valstu narkomānijas apkarošanas koordinatoru sanāksmēs.

24.5.

Veicināt un mudināt pilsoniskās sabiedrības, tostarp nevalstisku organizāciju, kā arī jauniešu, narkotiku lietotāju un ar narkomāniju saistītu pakalpojumu saņēmēju aktīvu un jēgpilnu līdzdalību un iesaisti narkomānijas apkarošanas politikas pasākumu izstrādē un īstenošanā valstu, ES un starptautiskā līmenī. ES un starptautiskā līmenī nodrošināt arī iesaisti ES pilsoniskās sabiedrības forumā narkomānijas jautājumos.

24.6.

Nodrošināt to, lai starptautiskos forumos, tādos kā Narkotisko vielu komisija (CND), un dialogos ar trešām valstīm, ES runātu vienā spēcīgā balsī, veicinot integrētu, līdzsvarotu un uz pierādījumiem balstītu ES pieeju narkotiku jautājumiem. Šajā sistēmā ES delegācijas var veikt noderīgu darbu, veicinot šādu pieeju narkomānijas apkarošanas jomā un sekmējot saskanīgu diskusiju par narkomānijas apkarošanas politiku.

V. Vispārēja tēma – starptautiskā sadarbība

25.

Starptautiskā sadarbība ir būtiska joma, kur ES piešķir papildu vērtību dalībvalstu centieniem koordinēt narkomānijas apkarošanas politikas pasākumus un risināt problēmas. ES ārējās attiecības narkomānijas apkarošanas jomā balstās uz kopīgas atbildības un daudzpusības principiem, integrētu, līdzsvarotu un uz pierādījumiem balstītu pieeju, narkomānijas apkarošanas politikas iekļaušanu attīstības politikā, cilvēktiesību un cilvēka cieņas respektēšanu un starptautisko konvenciju ievērošanu.

26.	Starptautiskās sadarbības jomā ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2013.–2020. gadam mērķis ir visaptverošā un līdzsvarotā veidā vēl vairāk nostiprināt dialogu un sadarbību starp ES un trešām valstīm un starptautiskām organizācijām narkomānijas apkarošanas jautājumos.

27.

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija ir daļa no vispārējas pieejas, kas Eiropas Savienībai ļauj paust saskaņotu viedokli starptautiskā mērogā un dialogā ar partnervalstīm. ES joprojām būs apņēmības pilna starptautiski sadarboties un apspriest narkomānijas apkarošanas politikas pamatus, kā arī aktīvi dalīties informācijā par panākumiem, kas gūti, izmantojot ES narkomānijas apkarošanas politikas pieeju, kura ir vienādi līdzsvarota starp narkotiku pieprasījuma un narkotiku piedāvājuma samazināšanu, balstīta uz zinātniskiem pierādījumiem un izlūkošanas datiem, un kurā ir ievērotas cilvēktiesības.

Tam nepieciešama saskaņotība starp politikas jomām un darbībām ES līmenī, ieskaitot ārējo sadarbību saistībā ar narkotiku pieprasījuma samazināšanu, tostarp riska un kaitējuma samazināšanu, narkotiku piedāvājuma samazināšanu, alternatīvu attīstīšanu, zināšanu apmaiņu un nodošanu, kā arī valsts un nevalstisko dalībnieku iesaistīšanos.

28.

ES un tās dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija un tās mērķi tiek iekļauti kopējā ES ārpolitikas satvarā kā daļa no visaptverošas pieejas, kura saskaņotā un koordinētā veidā pilnībā izmanto ES rīcībā esošos dažādos politikas virzienus un diplomātiskos, politiskos un finanšu instrumentus. Augstajai pārstāvei ar EĀDD atbalstu vajadzētu šo procesu veicināt.

29.

Narkotiku apkarošanas jomā ES ārējās darbības mērķis ir turpināt pastiprināt un atbalstīt trešo valstu centienus pārvarēt problēmas, kas skar sabiedrības veselību, drošumu un drošību. To veiks, īstenojot šajā stratēģijā izklāstītās ierosmes un secīgos rīcības plānus, tostarp alternatīvu attīstīšanu, narkotiku pieprasījuma samazināšanu, narkotiku piedāvājuma samazināšanu, cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību, un arī ņemot vērā reģionālās ierosmes. Ņemot vērā narkotiku ražošanas un tirdzniecības ietekmi uz iekšējo stabilitāti un drošības stāvokli izcelsmes un tranzītvalstīs, pasākumi tiks arī vērsti uz to, lai cīnītos pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar narkotikām saistītos noziegumos gūtiem ienākumiem.

30.

Starptautiskās sadarbības jomā ir noteiktas šādas prioritātes (nav uzskaitītas prioritārā secībā):

30.1.

Uzlabot saskaņotību starp ES narkomānijas apkarošanas politikas iekšējiem un ārējiem aspektiem un atbildes rīcību, kas saistībā ar trešām valstīm vērsta uz narkotiku apkarošanu.

30.2.

Palielināt ES iesaistīšanos un koordināciju starptautiskajā diskusijā par narkomānijas apkarošanas politiku – gan saistībā ar sarunām, kas notiek ar starptautiskajām organizācijām un struktūrām, tostarp ANO, G8 un Eiropas Padomi, gan attiecībās ar trešām valstīm, panākot kopējas ES nostājas, un uzņemoties efektīvu lomu ANO narkomānijas apkarošanas politikas procesā.

30.3.

Nodrošināt, ka starptautiskā sadarbība narkotiku apkarošanas jomā ir iekļauta vispārējās politiskajās attiecībās un pamatnolīgumos starp ES un tās partneriem valsts un/vai reģionālā līmenī. Tajā būtu jāatspoguļo integrēta, līdzsvarota un uz pierādījumiem balstīta ES pieeja un jāiekļauj: politiskais dialogs, narkotiku apkarošanas koordinācija, pieprasījuma samazināšana (tostarp riska un kaitējuma samazināšana), piegādes samazināšana, tajā skaitā alternatīvu attīstīšana un tiesībaizsardzība, narkomānijas apkarošanas politikas iekļaušana plašākā attīstības sadarbības programmā, informēšana, pētniecība, uzraudzība un izvērtēšana.

30.4.

Nodrošināt, ka ES starptautiskajā atbildes rīcībā un darbībās, ko veic prioritārajās trešajās valstīs un pasaules reģionos, visaptveroši tiek ņemti vērā visi narkotiku parādības aspekti, un ar tām šajās valstīs un reģionos, izmantojot pastiprinātu partnerību, risina jautājumus, kuri attiecas uz attīstību, stabilitāti un drošību.

30.5.

Nodrošināt, ka ES starptautiskā atbildes rīcība narkotiku apkarošanas jomā ir balstīta uz pierādījumiem un ietver situācijas un progresa uzraudzības procesu, iesaistot dažādus informācijas līdzekļus, ko sniedz Eiropas Komisija, EĀDD, tostarp ES delegācijas, dalībvalstis, EMCDDA, Eiropols, Eurojust un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, un cieši sadarbojoties ar ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroju.

30.6.

Nodrošināt, ka atbalsts kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm tiek vērsts uz to, lai attīstītu pietiekamas spējas gan attiecībā uz piedāvājuma un pieprasījuma samazinājumu, un uz pierādījumiem balstītu, efektīvu un līdzsvarotu narkomānijas apkarošanas politiku – to veic, pastiprinot sadarbību, tostarp apmainoties ar ES labāko praksi un vajadzības gadījumā līdzdarbojoties ES aģentūrās, piemēram EMCDDA, Eiropolā un Eurojust.

30.7.

Nodrošināt noturīgu politiskā dialoga līmeni un informācijas apmaiņu par stratēģijām, mērķiem un attiecīgajām ierosmēm, ar starptautiskajiem partneriem gan reģionālā, gan divpusējā līmenī risinot dialogus par narkotiku jautājumiem. Ir apzināti galvenie partneri, pamatojoties uz to sadarbības statusu ar ES un to nozīmi, vēršoties pret nelikumīgu narkotiku parādību globālā mērogā, vienlaikus ņemot vērā jaunus partnerus, kas ir iesaistījušies, izmainoties situācijai narkotiku jomā. Ar politisko dialogu vajadzētu papildināt un tam vajadzētu būt saskaņotam ar citām ārējām sadarbības struktūrām un to ietekmi un, attiecīgā gadījumā, nodrošināt forumu, kur apspriesties par sadarbības prioritātēm un progresu ES finansētos projektos.

30.8.

Nodrošināt atbilstošu finansējuma un ekspertīzes līmeni (ko sniedz ES un tās dalībvalstis), tajā skaitā pastiprinot finansiālā un tehniskā atbalsta koordināciju, uzraudzību un izvērtēšanu – vienlaikus tiecoties panākt sinerģijas – un nepārtraukti nodrošinot līdzsvaru starp pārredzamu sadarbības, resursu, finansiālās un tehniskās palīdzības un sadarbības nodrošināšanu un narkotiku pieprasījuma un narkotiku piedāvājuma samazināšanas pasākumiem, kas atspoguļo ES pieeju. ES būtu jācenšas panākt, lai ES delegācijām būtu attiecīgās zināšanas, lai atbalstītu uz trešām valstīm vērstu pasākumu īstenošanu narkotiku apkarošanas jomā. Šīs ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas starpposma pārskatā un galīgajā izvērtējumā būtu jāatspoguļo ietekme, ko atstāj ES tēriņi trešās valstīs, un Komisijai un EĀDD attiecīgā gadījumā vajadzētu sniegt dalībvalstīm jaunāko informāciju par prioritātēm un progresu attiecībā uz ES tēriņiem ārzemēs.

30.9.

Sniedzot finansiālu un tehnisku atbalstu izcelsmes valstīm, ES un dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka alternatīvās attīstības programmas

—	ir beznosacījumu, nediskriminējošas un, ja paredzēta izskaušana, ir skaidri secīgas;

—	nosaka reālus ar lauku attīstību saistītus mērķus un panākumu rādītājus, nodrošinot līdzatbildību starp mērķa grupām;

—	atbalsta attīstību vietējā līmenī, vienlaikus ņemot vērā mijiedarbību ar tādiem faktoriem kā cilvēka drošība, pārvaldība, vardarbība, cilvēktiesības, attīstība un pārtikas nodrošinājums.

30.10.

Nodrošināt, ka, risinot politiskos dialogus un īstenojot un ieviešot attiecīgās programmas un projektus narkotiku apkarošanas jomā, tiek pilnībā iekļauta cilvēktiesību aizsardzība.

VI. Vispārēja tēma – informācija, pētniecība, uzraudzība un izvērtēšana

31.

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2013.–2020. gadam mērķis informācijas, pētniecības, uzraudzības un izvērtēšanas jomā ir sniegt labāku izpratni par visiem narkotiku parādības aspektiem un pasākumu ietekmi, lai sniegtu pamatotus un visaptverošus pierādījumus, uz kā balstīt politiku un darbības. Turklāt ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija 2013.–2020. gadam tiecas veicināt labāku uzraudzības, pētniecības un izvērtēšanas rezultātu izplatīšanu ES un valstu līmenī, nodrošinot sinerģiju pastiprināšanu, līdzsvarotu finanšu resursu piešķiršanu, un izvairoties no centienu dublēšanās. To var panākt ar saskaņotām metodēm, sakaru veidošanu un ciešāku sadarbību.

32.

Informācijas, pētniecības, uzraudzības un izvērtēšanas jomā ir noteiktas šādas prioritātes (nav uzskaitītas prioritārā secībā):

32.1.

ES un tās dalībvalstīm gan valstu, gan ES līmenī būtu jāturpina sekmēt informācijas apmaiņu, datu vākšanu un uzraudzību, kā arī narkotiku situācijas pētniecību un izvērtēšanu, un atbildes rīcību. Tam būtu jāaptver visi attiecīgie narkotiku parādības aspekti, tostarp narkotiku pieprasījums un piedāvājums. Īpaši būtu jāuzsver datu vākšanas un ziņošanas saglabāšana un turpmāka uzlabošana, ko veic atbilstīgi EMCDDA galvenajiem rādītājiem saistībā ar narkotiku pieprasījuma samazināšanu.

32.2.

EMCDDA tās pilnvaru ietvaros būtu jāturpina pastiprināt zināšanu infrastruktūras un būtu jāturpina tās būtiskā loma visā ES centrāli veicinot, sniedzot un atbalstot informāciju, pētniecību, uzraudzību un novērtēšanu saistībā ar nelikumīgām narkotikām. Tai būtu jāturpina sniegt savlaicīga, holistika un visaptveroša analīze par narkomānijas situāciju Eiropā un par atbildes rīcību saistībā ar šo situāciju, un jāsadarbojas ar citām attiecīgām aģentūrām, tostarp – ja nepieciešams un ir piemēroti, ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC), Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un PVO.

32.3.

Eiropolam būtu jāturpina centieni attiecībā uz informācijas apkopošanu un analizēšanu ar narkotikām saistītas organizētās noziedzības jomā, tajā pašā laikā dalībvalstīm būtu aģentūrai jāsniedz būtiska informācija. Aģentūrai būtu jāturpina regulāri iesniegt augstas kvalitātes draudu izvērtējumu ziņojumus (piemēram, ES SOCTA) par organizēto noziedzību, kas ES pastāv saistībā ar narkotikām.

32.4.

Dalībvalstīm, ES iestādēm un aģentūrām būtu jāpastiprina informācijas un datu vākšana par visiem narkotiku piedāvājuma aspektiem, tostarp par narkotiku tirgiem, ar narkotikām saistītiem noziegumiem un par narkotiku piedāvājuma samazināšanu, lai uzlabotu analīzes veikšanu un uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu. Dalībvalstīm, Komisijai, EMCDDA, Eiropolam un vajadzības gadījumā citām ES aģentūrām būtu jāstrādā kopā, lai uzlabotu datu vākšanu un ar politikas jomu saistītu un zinātniski pamatotu rādītāju izstrādi.

32.5.

ES iestādēm, struktūrām un dalībvalstīm būtu jāuzlabo spēja konstatēt, izvērtēt un ātri un efektīvi reaģēt uz jaunu psihoaktīvo vielu parādīšanos, narkotiku lietošanas paradumu izmaiņām un epidēmiskiem uzliesmojumiem, kā arī citām jaunām tendencēm, kas rada risku sabiedrības veselībai un drošībai. To var panākt, cita starpā pastiprinot spēkā esošos ES tiesību aktus, veicot informācijas, izlūkošanas datu, zināšanu un labākās prakses apmaiņu.

32.6.

Dalībvalstīm, ES iestādēm un aģentūrām vajadzētu veicināt un atbalstīt pētniecību, tostarp lietišķo pētniecību, jauno psihoaktīvo vielu jomā un nodrošināt sadarbību un koordināciju starp valsts un ES līmeņa tīkliem, lai stiprinātu izpratni par šo parādību. Uzraudzība šajā jomā būtu jāpalielina ciešā sadarbībā ar EMCDDA. Uzsvars it īpaši būtu jāliek uz tiesu medicīnas un toksikoloģisko spēju uzlabošanu, kā arī uz epidemioloģiskās informācijas pieejamības uzlabošanu.

32.7.

Dalībvalstīm būtu jāturpina centieni saglabāt panākumus, kas gūti ES attiecībā uz uzraudzību un informācijas apmaiņu, tostarp izmantojot Reitox valstu kontaktpunktu tīklu, vienlaikus atbalstot ES standartizētas datu vākšanas un analīzes turpmāku attīstīšanu narkotiku pieprasījuma un narkotiku piedāvājuma jomās.

32.8.

Nodrošināt atbilstošu finansējumu ar narkomāniju saistītiem pētījumu un attīstības projektiem ES un valstu līmenī saskaņā ar finanšu resursiem, tostarp izmantojot ES finansējuma programmas laikposmam no 2014.–2020. gadam. Projektos, ko atbalsta ES līmenī, būtu jāņem vērā stratēģijas prioritātes un tās rīcības plāni, un tiem jāsniedz skaidra ES pievienotā vērtība, nodrošinot konsekvenci un sinerģijas, vienlaikus izvairoties no dublēšanās programmu un ES struktūru ietvaros.

32.9.

ES iestādēm, struktūrām un dalībvalstīm politikas un iejaukšanās pasākumu zinātniskās izvērtēšanas nozīme (koncentrējoties uz panāktajiem rezultātiem) būtu jāatzīst kā viens no galvenajiem elementiem, lai pastiprinātu ES pieeju narkomānijas apkarošanai, un būtu jāveicina tās izmantošana gan valsts, gan ES un starptautiskā mērogā.

32.10.

Nodrošināt un pastiprināt apmācību tiem speciālistiem, kas iesaistīti narkotiku apkarošanas jautājumu risināšanā – gan narkotiku pieprasījuma, gan narkotiku piedāvājuma samazināšanas jomā.

(1) ANO Vienotā Konvencija par narkotiskajām vielām (1961), kurā grozījumi izdarīti ar 1972. gada protokolu, Konvencija par psihotropām vielām (1971) un Konvencija pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti (1988).

(2) Ziņojums par ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas un tās rīcības plānu neatkarīgu izvērtējumu atrodams http://ec.europa.eu/justice/anti-drugs/files/rand_final_report_eu_drug_strategy_2005-2012_en.pdf

(3) LES, 4. pants.

29.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 402/13

Eiropas Savienības Publikāciju biroja Pārvaldības komitejas reglaments

2012/C 402/05

EIROPAS SAVIENĪBAS PUBLIKĀCIJU BIROJA PĀRVALDĪBAS KOMITEJA (turpmāk “Pārvaldības komiteja”),

ņemot vērā 6. panta 4. punktu 2009. gada 26. jūnija Lēmumā 2009/496/EK, Euratom par Eiropas Savienības Publikāciju biroja (turpmāk “Birojs”) struktūru un darbību (1), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2012/368/ES, Euratom (2),

NOSAKA SEV ŠĀDU REGLAMENTU.

1. pants

Sastāvs

1. Pārvaldības komiteja sastāv no locekļiem; katra Lēmuma 2009/496/EK, Euratom 2. panta 7. punktā definētā iestāde, kas parakstījusi lēmumu par Eiropas Savienības Publikāciju biroja struktūru un darbību (turpmāk “iestādes”), ieceļ pa vienam loceklim.

2. Loceklis var iecelt vienu vai vairākus pārstāvjus. Savu pārstāvju vārdus viņš rakstiski paziņo Publikāciju birojam, kas nodrošina Pārvaldības komitejas sekretariāta funkcijas.

3. Eiropas Centrālā banka Pārvaldības komitejas darbā piedalās kā novērotāja. Sava(-u) pārstāvja(-u) vārdu(-us) tā rakstiski paziņo Publikāciju birojam.

2. pants

Priekšsēdētājs

1. Pārvaldības komitejas priekšsēdētāja funkcijas pilda loceklis, kas pārstāv kādu no turpmāk minētajām iestādēm:

—	Eiropas Parlaments,

—	Eiropadome,

—	Eiropas Savienības Padome,

—	Eiropas Komisija,

—	Eiropas Savienības Tiesa,

—	Eiropas Revīzijas palāta,

—	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja,

—	Reģionu komiteja.

2. Locekli, kurš pilda Pārvaldības komitejas priekšsēdētāja funkcijas, Pārvaldības komitejā pārstāvētās iestādes ieceļ uz diviem gadiem. Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš sākas 1. augustā.

3. pants

Sanāksmes sasaukšana

1. Priekšsēdētājs Pārvaldības komitejas sanāksmi sasauc vismaz četrreiz gadā vai nu pēc savas, vai pēc komitejas locekļa vai Biroja direktora iniciatīvas.

2. Sanāksmes rīko Biroja mītnē, ja vien Pārvaldības komiteja nelemj citādi.

3. Pārvaldības komitejas sanāksmes nav atklātas.

4. pants

Darba kārtība

1. Priekšsēdētājs sagatavo darba kārtības projektu, pamatojoties uz Biroja direktora priekšlikumu. Projektā jāiekļauj visi jautājumi, kuru iekļaušanu prasījis kāds no Pārvaldības komitejas locekļiem.

2. Darba kārtībā izšķir veicamo pasākumu projektus, par kuriem vajadzīgs Pārvaldības komitejas atzinums/piekrišana, un jautājumus, kas iesniegti informācijas vai viedokļu apmaiņas nolūkā.

3. Dienas kārtību Pārvaldības komiteja apstiprina sanāksmes sākumā ar vienkāršu balsu vairākumu.

4. Sanāksmes laikā kādu jautājumu var iekļaut darba kārtībā ar visu klātesošo Pārvaldības komitejas locekļu piekrišanu.

5. pants

Dokumentu nosūtīšana

1. Par sanāksmes ielūguma, darba kārtības projekta un attiecīgo darba dokumentu nosūtīšanu Pārvaldības komitejas locekļiem gādā Biroja direktors.

2. Iepriekšējā punktā minētie dokumenti Pārvaldības komitejas locekļiem principā ir jāsaņem divas nedēļas pirms sanāksmes dienas.

3. Steidzamos gadījumos un tad, ja pieņemšanai paredzētie pasākumi ir jāpiemēro ļoti drīz, priekšsēdētājs pēc komitejas locekļa vai Biroja direktora lūguma vai pēc savas iniciatīvas var saīsināt iepriekšējā punktā minēto nosūtīšanas termiņu līdz trim kalendārajām dienām pirms sanāksmes dienas.

4. Ārkārtējas steidzamības gadījumos priekšsēdētājs var atkāpties no 2. un 3. punktā noteiktajiem termiņiem.

6. pants

Pārstāvība un kvorums

1. Pārvaldības komiteja lēmumus var pieņemt, ja katru iestādi pārstāv attiecīgais loceklis vai, ja tas nav iespējams, tā pārstāvis(-ji), kas iecelts(-i) saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

2. Tomēr izņēmuma gadījumos Pārvaldības komiteja var noturēt sanāksmi arī tad, ja, tās locekļiem iepriekš kopīgi dodot piekrišanu, sanāksmē nepiedalās lielākais divu iestāžu locekļi vai to pārstāvji. Šajā gadījumā locekļiem, kuri nepiedalās, priekšsēdētājs ir iepriekš rakstiski jāinformē par to, kuram Pārvaldības komitejas loceklim tie ir deleģējuši savas pilnvaras. Klātesošs loceklis var izmantot tikai viena klātneesoša locekļa deleģētās pilnvaras.

3. Vairākums ir nodrošināts, ja komitejai iesniegtu lēmumu apstiprina pieci Pārvaldības komitejas locekļi.

4. Atturēšanās nav šķērslis, lai pieņemtu lēmumus, kuriem nepieciešama vienprātība.

7. pants

Darba grupas

1. Konkrētu jautājumu izskatīšanai Pārvaldības komiteja var izveidot darba grupas, kurās piedalās Biroja direktors vai tā pārstāvis, ja vien komiteja nelemj pretēji.

2. Darba grupas atskaitās Pārvaldības komitejai. Šim nolūkam tās var iecelt ziņotāju.

8. pants

Trešo personu pieaicināšana

1. Sanāksmēs piedalās Biroja direktors, ja vien Pārvaldības komiteja nelemj pretēji.

2. Pārvaldības komitejas priekšsēdētājs var aicināt Komisijas Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta pārstāvi piedalīties sanāksmēs saistībā ar visiem šā ģenerāldirektorāta kompetencē esošajiem jautājumiem.

3. Pārvaldības komiteja pēc locekļa vai Biroja direktora lūguma vai pēc priekšsēdētāja iniciatīvas var nolemt konkrētos jautājumos uzklausīt ekspertus.

4. Eksperti nepiedalās Pārvaldības komitejas apspriedēs.

9. pants

Rakstiskā procedūra

1. Vispārīgā gadījumā Pārvaldības komiteja lēmumus pieņem sanāksmes laikā. Tomēr priekšlikumiem, ko iesniedzis Pārvaldības komitejas loceklis vai Biroja direktors, locekļu piekrišanu var prasīt rakstveida procedūrā.

2. Šādā gadījumā Biroja direktors, saskaņojot ar priekšsēdētāju, attiecīgo priekšlikumu paziņo Pārvaldības komitejas locekļiem. Uzskata, ka ikviens loceklis, kas paziņojumā noteiktajā termiņā nav iebildis pret priekšlikumu vai ierosinājis grozījumus, ir devis savu piekrišanu. Minētais termiņš ir 10 darbdienas, ko pēc Pārvaldības komitejas locekļa lūguma var vienu reizi pagarināt maksimāli par 10 darbdienām. Steidzamu jautājumu gadījumā šo termiņu samazina līdz piecām darbdienām.

3. Tomēr, ja kāds Pārvaldības komitejas loceklis pieprasa priekšlikuma izskatīšanu sanāksmē, rakstisko procedūru izbeidz bez rezultāta, un priekšsēdētājs iespējami drīz sasauc Pārvaldības komitejas sanāksmi.

4. Ja, beidzoties sākotnējam vai pagarinātajam termiņam, neviens Pārvaldības komitejas loceklis nav iesniedzis vai uzturējis iebildumus pret attiecīgo priekšlikumu, uzskata, ka komiteja to ir pieņēmusi.

10. pants

Sekretariāts

Pārvaldības komitejas un attiecīgā gadījumā saskaņā ar šā reglamenta 7. pantu izveidoto darba grupu sekretariāta funkcijas nodrošina Biroja vadība.

11. pants

Sanāksmes protokols

1. Priekšsēdētājs atbild par protokola projekta sagatavošanu par katru sanāksmi, ietverot atzinumus par priekšlikumiem un Pārvaldības komitejas pieņemtos lēmumus. Protokolu par apspriedēm par personāla un citiem konfidenciāliem jautājumiem noformē kā atsevišķu pielikumu.

2. Protokola projektu iesniedz Pārvaldības komitejas locekļu apstiprināšanai kādā no nākamajām sanāksmēm vai ar šā reglamenta 9. pantā noteikto rakstisko procedūru. Ja locekļiem ir piezīmes, tās rakstiski iesniedz priekšsēdētājam. Šīs piezīmes dara zināmas komitejai; domstarpību gadījumā ierosinātos grozījumus apspriež komitejā. Ja domstarpības neizdodas novērst, attiecīgos grozījumus pievieno protokolam.

12. pants

Pārredzamība

1. Attiecībā uz sabiedrības piekļuvi dokumentiem piemēro tos pašus principus un nosacījumus, ko piemēro Komisijas dokumentiem.

2. Ja pieprasījums attiecas uz kādu Pārvaldības komitejas dokumentu, vēršas pie tās locekļiem.

13. pants

Pārvaldības komitejas lēmumu izpilde

1. Pārvaldības komitejas lēmumus iestādēm vai attiecīgajām personām paziņo vai nu priekšsēdētājs, vai Biroja direktors, rīkojoties komitejas vārdā.

2. Par pilnvaru deleģēšanu Biroja direktoram nepieciešams vienprātīgs Pārvaldības komitejas lēmums. Vajadzības gadījumā Biroja direktors lūdz iestāžu kompetento ierēdņu atzinumu un atskaitās par Pārvaldības komitejā pieņemtajiem lēmumiem.

14. pants

Pārvaldes gada ziņojums

1. Biroja direktors Pārvaldības komitejai katru gadu līdz 31. martam iesniedz pārvaldes gada ziņojuma projektu, ievērojot noteikumus, kas paredzēti 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā lēmumā par Publikāciju biroja struktūru un darbību.

2. Pārvaldes gada ziņojuma projektā iekļauj sīku informāciju par šādiem jautājumiem:

—	Pārvaldības komitejas darbs,

—	attiecības ar iestādēm un citām organizācijām,

—	Biroja darbība,

—	personāla pārvaldība,

—	budžeta un finanšu pārvaldība,

—	infrastruktūra,

—	risku analīze,

—	iekšējās revīzijas struktūras darba kopsavilkums,

—	novērtējuma kopsavilkums.

Ziņojuma sākumā iekļauj priekšsēdētāja priekšvārdu, kopsavilkumu un galveno rādītāju apkopojumu.

15. pants

Šis reglaments stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1) OV L 168, 30.6.2009., 41. lpp.

(2) OV L 179, 11.7.2012., 15. lpp.

29.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 402/17

Komisijas paziņojums, īstenojot Komisijas Regulu (ES) Nr. 547/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/125/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām ūdenssūkņiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Pagaidu mērīšanas metožu nosaukumu un atsauču publikācija (1) Komisijas Regulas (ES) Nr. 547/2012 un jo īpaši tās III un IV pielikuma īstenošanai)

2012/C 402/07

Lai pārbaudītu atbilstību Komisijas Regulas (ES) Nr. 547/2012 prasībām, sūkņu efektivitātes testēšanu veic šādi.

1.	Visus mērījumus veic saskaņā ar ISO EN 9906 2.b klasi. Minētajā standartā norādīto izņēmumu attiecībā uz sūkņa efektivitātes summāro pielaidi, ja sūknim pievadītā jauda ir 10 kW vai mazāka, neņem vērā.

2.	Testēšanas ilgums ir pietiekams atkārtojamu rezultātu iegūšanai; jo īpaši ņem vērā piestrādes ietekmi. Piestrādes ietekme var ilgt līdz vienai ekspluatācijas dienai.

3.	Visus mērījumus veic stacionārā stāvoklī.

4.	Testēšana būtu jāveic apstākļos, kad kavitācija neietekmē sūkņa veiktspēju.

5.	Sūkņa efektivitāti mēra pie spiedienaugstuma un plūsmas, kas atbilst optimālajam darba punktam (BEP), daļējai slodzei (PL) un pārslodzei (OL) lielākā diametra (nesamazinātam) darba ratam, izmantojot tīru aukstu ūdeni, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 547/2012.

Vertikālus daudzpakāpju sūkņus jātestē ar trīs pakāpju (i = 3) versiju. Iegremdējamus daudzpakāpju sūkņus jātestē ar deviņu pakāpju (i = 9) versiju. Ja konkrētajā ražojumu diapazonā netiek piedāvāts šāds pakāpju skaits, atbilstības verifikācijas testēšanai jāizvēlas nākamais augstākais pakāpju skaits šajā izstrādājumu diapazonā.

Visos verifikācijas testos izmanto vismaz septiņus testēšanas punktus 60 % līdz 120 % diapazonā ap paredzamo plūsmu BEP. Četri no šiem punktiem atrodas diapazonā starp 60 % un 95 %, divi – starp 105 % un 120 %, un vienu punktu izraugās 95 % līdz 105 % diapazonā no paredzamās plūsmas BEP. Lai noteiktu plūsmu, kas atbilst BEP, PL un OL, plūsmas-efektivitātes līkne jāataino ar piemērotu matemātisku izteiksmi. Plūsmu ātruma diapazonā no PL līdz OL ar matemātisko izteiksmi attēlotajai līknei ir tikai viens maksimums, un matemātiskās izteiksmes 2. atvasinājumam ir jābūt negatīvam. Piemērots paņēmiens plūsmas-efektivitātes līknes zīmēšanai ir 3. pakāpes polinoms vai splainfunkcija. Alternatīvs variants ir izvēlēties nominālo labākās plūsmas vērtību, kas norādīta uz ūdenssūkņa nosaukuma plāksnītes vai ražotāja testēšanas pārskatos.

Nepieciešamo minimālo efektivitāti aprēķina, kā noteikts Komisijas Regulas (ES) Nr. 547/2012 III pielikumā. Minimālo efektivitātes indeksu (MEI), lai izpildītu informēšanas par ražojumu prasības, iegūst, izmantojot to pašu vienādojumu optimālajā darba punktā (BEP), izmantojot C vērtību un saskaņā ar 1. tabulu. MEI otro zīmi aiz komata nosaka, izmantojot C vērtības lineāru interpolāciju atbilstoši blakusesošām MEI vērtībām 1. tabulā un noapaļojot uz tuvāko zemāko MEI. Ja C vērtība ir mazāka nekā tā, kas atbilst MEI = 0,70, kā informāciju norāda tikai “MEI > 0,70”.

1. tabula

Minimālās efektivitātes indekss (MEI) un tam atbilstošā C vērtība atkarībā no sūkņa tipa un ātruma

C vērtība MEI Csūkņa tips, apgr./min.	MEI = 0,10	MEI = 0,20	MEI = 0,30	MEI = 0,40	MEI = 0,50	MEI = 0,60	MEI = 0,70
C (ESOB, 1 450)	132,58	130,68	129,35	128,07	126,97	126,10	124,85
C (ESOB, 2 900)	135,60	133,43	131,61	130,27	129,18	128,12	127,06
C (ESCC, 1 450)	132,74	131,20	129,77	128,46	127,38	126,57	125,46
C (ESCC, 2 900)	135,93	133,82	132,23	130,77	129,86	128,80	127,75
C (ESCCI, 1 450)	136,67	134,60	133,44	132,30	131,00	130,32	128,98
C (ESCCI, 2 900)	139,45	136,53	134,91	133,69	132,65	131,34	129,83
C (MS-V, 2 900)	138,19	135,41	134,89	133,95	133,43	131,87	130,37
C (MSS, 2 900)	134,31	132,43	130,94	128,79	127,27	125,22	123,84

Maksimāli pieļaujamā gadījuma kļūda er,max, kas izteikta procentos no izmērītā lieluma vidējās aritmētiskās vērtības, ir šāda.

2. tabula

Maksimāli pieļaujamā gadījuma kļūda er,max

Izmērītais lielums	Maksimālā pieļaujamā gadījuma kļūda er,max
Plūsmas ātrums	± 3 %
Spiedienu starpība	± 4 %
Izejas spiediens	± 3 %
Iesūkšanas spiediens	± 3 %
Piedziņai pievadītā jauda	± 3 %
Rotācijas ātrums	± 1 %
Griezes moments	± 3 %
Temperatūra	± 0,3 °C

10.

Maksimāli pieļaujamā mērierīces kļūda es,max, kas izteikta procentos no izmērītā lieluma vidējās aritmētiskās vērtības, ir šāda.

3. tabula

Maksimāli pieļaujamā mērierīces kļūda es,max

Izmērītais lielums	Maksimāli pieļaujamā mērierīces kļūda es,max
Plūsmas ātrums	± 2,5 %
Spiedienu starpība	± 2,5 %
Izejas spiediens	± 2,5 %
Iesūkšanas spiediens	± 2,5 %
Piedziņai pievadītā jauda	± 2,0 %
Rotācijas ātrums	± 1,4 %
Griezes moments	± 2,0 %
Temperatūra	± 1,0 °C

11.	Maksimālā kopējā mērījumu pielaide ir ttot = 5 %. Mērierīces izvēlas tā, lai netiktu pārsniegta šī kopējā pielaide. No iepriekš minētā izriet, ka sūkņa efektivitāte, kas izmērīta BEP, PL un OL, nedrīkst būt zemāka par robežvērtību, ko nosaka šādi.

12.

Atbilstības novērtēšanas nolūkā ražotājs sagatavo un pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma dara pieejamus testēšanas pārskatus un visus dokumentus, kas nepieciešami ražotāja deklarētās informācijas apstiprināšanai. Testēšanas pārskatos ir ietverta visa attiecīgā informācija par mērījumiem, tostarp, bet ne tikai:

—	attiecīgas diagrammas un plūsmas ātruma, spiedienu starpības, izejas spiediena, iesūkšanas spiediena, piedziņai pievadītās jaudas, rotācijas ātruma, griezes momenta un temperatūras mērījumu vērtību tabulas visiem attiecīgajiem testēšanas punktiem;

—	izmantotās(-to) testēšanas metodes(-žu), laboratorijas telpas un vides apstākļu apraksts, fizikālā pārbaudes stenda iestatījumu apraksts, norādot datu iegūšanas ierīču (piemēram, sensoru) novietojumu, kā arī datu apstrādes iekārtu darba diapazonu un mērījumu precizitāti;

—	testējamās ierīces iestatījumi, iestatījumu automātiskas pārslēgšanas funkcijas (piemēram, starp izslēgtu režīmu un gaidstāves režīmu) apraksts;

Izmantotās testēšanas secības apraksts, piemēram, attiecīgos gadījumos, līdzsvara stāvokļa sasniegšana.

(1) Paredzēts, ka šīs pagaidu metodes aizstās ar harmonizētu standartu (pr)EN 16480. Kad kļūs pieejama(-as) atsauce(-es) uz harmonizēto standartu, tā(-s) tiks publicēta(-s) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 9. un 10. pantu.

29.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 402/20

Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 736/2008 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam, ko piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību

2012/C 402/08

Atbalsta Nr.: SA.28105 (XF 6/09)

Dalībvalsts: Spānijas Karaliste.

Reģions/iestāde, kas piešķir atbalstu: Comunidad Autónoma de Castilla y León (NUTS 2 ES41).

Atbalsta shēmas nosaukums/ad hoc atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Líneas de ayuda en materia de acuicultura y productos de la pesca dentro del ámbito de las subvenciones a la transformación y comercialización de los productos agrarios, silvícolas y de la alimentación en Castilla y León.

Juridiskais pamats:

Orden por la que se convocan determinadas líneas de ayuda en materia de acuicultura y productos de la pesca dentro del ámbito de las subvenciones a la transformación y comercialización de los productos agrarios, silvícolas y de la alimentación en Castilla y León.

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai piešķirtā ad hoc atbalsta kopsumma: saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: EUR 15 000 000.

Atbalsta maksimālā intensitāte:

Saņēmēja veids	Tiesiskais regulējums	Atbalsta maksimālā intensitāte
Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)	Regulas (EK) Nr. 1198/2006 29. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 35. panta 3. punkta a) apakšpunkts	40 %
Uzņēmumi, uz kuriem neattiecas iepriekš minētais un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru apgrozījums ir mazāks par EUR 200 000 000	Regulas (EK) Nr. 1198/2006 29. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 35. panta 3. punkta b) apakšpunkts	20 %

Spēkā stāšanās datums: 2008. gada 29. decembris (1).

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums (ne vēlāk kā 2014. gada 30. jūnijs); norādīt:

—	attiecībā uz atbalsta shēmu: datumu, līdz kuram var piešķirt atbalstu: 2013. gada 31. decembris,

—	ad hoc atbalsta gadījumā – paredzēto pēdējā maksājuma datumu: nav ad hoc atbalsts.

Atbalsta mērķis: Atbalsts ieguldījumiem uzņēmējdarbībā šādās jomās:

Norādīt, kuri panti (no 8. līdz 24.) ir izmantoti: Ir izmantoti šādi 2008. gada 22. jūlija Regulas (EK) Nr. 736/2008 panti:

Attiecīgā darbība: atbalsta shēma, ar kuru atbalsta ieguldījumus uzņēmējdarbībā akvakultūras un zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un tirdzniecības jomā.

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Excma. Sra. Consejera de Agricultura y Ganadería de la Junta de Castilla y León, Doña Silvia Clemente Municio

Calle Rigoberto Cortejoso, 14

47014 Valladolid

ESPAÑA

Tīmekļa vietne: http://www.jcyl.es/AyudaEstado20072013

Pamatojums: norādīt, kāpēc ir izveidota valsts atbalsta shēma, nevis pieprasīta palīdzība no Eiropas Zivsaimniecības fonda:

Kastīlija un Leona ir reģions, kurš ir tiesīgs pretendēt uz atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un lai gan tam nav krasta līnijas, tajā tradicionāli darbojas uzņēmumi, kuri nodarbojas ar akvakultūras produkcijas ražošanu, kā arī iesaistās zvejas un akvakultūras produktu apstrādē un tirdzniecībā.

Šo darbību nozīmīgums padara to par vadošo reģionu piekrastes akvakultūras produkcijas ražošanā un nozīmē to, ka šā reģiona apstrādes un tirdzniecības nozares apjoms pārsniedz dažu citu tādu nozaru apjomu, kuras atrodas Spānijas piekrastes reģionos.

Šādu apstākļu pastāvēšana iepriekšējos programmas periodos nozīmēja to, ka akvakultūrai, apstrādei un tirdzniecībai paredzētā atbalsta sniegšanai Kastīlijai un Leonai bija pieejams Zivsaimniecības virzības finanšu instrumenta (ZVFI) līdzfinansējums.

Tomēr atbalsta finansējuma iegūšanas iespējas laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ar Spānijas Zivsaimniecības nozares darbības programmas (2007–2013) (Eiropas Zivsaimniecības fonda 2007–2013) palīdzību ir ievērojami samazinājušās, tāpēc Kastīlija un Leona ir nolēmusi šādus ierobežotos resursus veltīt vienam pasākumam, proti, 2.3. pasākumam apstrādei un tirdzniecībai.

Tādēļ Lauksaimniecības un Lopkopības departaments uzskata, ka jāizveido valsts atbalsta shēma, ar kuru tiks atbalstīti ieguldījumi akvakultūrā un pēc tam, kad darbības programmā paredzētie ierobežotie resursi būs iztērēti, arī ieguldījumi apstrādē un tirdzniecībā.

Atbalsta Nr.: SA.35649 (12/XF)

Dalībvalsts: Francija

Atbalsta piešķīrēja iestāde: Ekoloģijas, ilgtspējīgas attīstības un enerģētikas ministrija (Ministère de l'écologie, du développement durable et de l'énergie)

Ad hoc atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Atbalsta summu pārskaita Langdokas–Rusijonas reģiona Jūras zvejniecības un jūras organismu audzētavu komitejai, lai veiktu sudrabzušu izlaišanas pasākumus Ronas–Vidusjūras zušu pārvaldības iestādes labā un šo pasākumu norises un rezultātu zinātnisku pārraudzību.

Juridiskais pamats:

—	Décret no 99-1060 du 16 décembre 1999 relatif aux subventions de l'Etat pour des projets d'investissement.

—	Décret no 2000-675 du 17 juillet 2000 pris pour l'application de l'article 10 du décret no 99-1060 du 16 décembre 1999 relatif aux subventions de l'Etat pour des projets d'investissement.

—	Plan Français de Gestion de l'Anguille (PGA) approuvé par la Commission européenne le 15 février 2010 en application du Règlement (CE) no 1100/2007 du Conseil du 18 septembre 2007 instituant des mesures de reconstitution du stock d'anguilles européennes.

Piešķirtā ad hoc atbalsta summa: EUR 264 000 2012. gadā un EUR 66 000 2013. gadā Tātad maksimālā kopsumma – EUR 330 000

Atbalsta maksimālā intensitāte: 98 %

Spēkā stāšanās datums: 2012. gads

Individuālā atbalsta ilgums (pēdējā maksājuma pārskaitīšanai paredzētais datums): Atbalsta summas atlikuma pārskaitīšanas pieteikuma iesniegšanas termiņa beigu datums ir 2014. gada 31. marts.

Atbalsta mērķis: Atbalsta mērķis ir veikt pasākumus sudrabzušu izlaišanai, piemērojot Regulu (EK) Nr. 1100/2007 un jo īpaši tās 2. panta 8. punkta piekto daļu.

Šā pasākuma mērķis ir labāk izpētīt sudrabzušu izlaišanas ietekmi, lai sasniegtu to mērķi attiecībā uz sudrabzušu nokļūšanu līdz jūrai, kurš paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 1100/2007, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai, ļaujot konkrēti padziļināt zināšanas par zušu migrēšanas maršrutu.

Izmantotie panti: 18. pants – Atbalsts pasākumiem, kas paredzēti ūdens faunas un floras aizsardzībai un attīstībai;

21. pants – Atbalsts izmēģinājuma projektiem

Attiecīgā nozare: Zveja Vidusjūras lagūnu un upju ūdeņos, lai izlaistu sudrabzušus.

Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Ministère de l'écologie, du développement durable et de l'énergie

Direction des pêches maritimes et de l'aquaculture

Bureau de la pisciculture et de la pêche continentale

3 place de Fontenoy

75007 Paris

FRANCE

Tīmekļa vietnes adrese, kurā pieejami nosacījumi ad hoc atbalsta piešķiršanai ārpus atbalsta shēmas: http://agriculture.gouv.fr/europe-et-international

Pamatojums: Paredzētais atbalsts ļautu finansēt plānoto pasākumu, neizmantojot EZF.

EZF 3.2. pasākuma (Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu 28. pants) izmantošana var būt apgrūtināta, ņemot vērā attiecīgā finansējuma izmantošanas apjomu.

(1) Uz atbalstu, kas piešķirts, pirms Komisija ir apstiprinājusi šīs veidlapas saņemšanu, attiecas Regulas (EK) Nr. 736/2008 26. panta 1. punkta noteikumi.

29.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 402/22

Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

2012/C 402/09

Atbalsta Nr.: SA.35435 (12/XA)

Dalībvalsts: Ungārija

Reģions:

Hungary

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Fiatal mezőgazdasági termelők tevékenységének megkezdéséhez intézményi kezességvállalással nyújtott szabad felhasználású hitel keretében nyújtott támogatás

Juridiskais pamats:

—	1038/2007. (VI. 18.) Korm. határozat 3.1. b) alpontja

—

A vidékfejlesztési miniszter…/…. (…. … .) VM rendelete a „Sikeres Magyarországért” Agrár Fejlesztési Hitelprogram szabályairól szóló 108/2007. (IX. 24.) FVM rendelet és az Új Magyarország Vidékfejlesztési Program finanszírozáshoz igénybe vehető projekt kiegészítő hitelről szóló 78/2009. (VI. 30.) FVM rendelet módosításáról

—	1857/2006/EK rendelet 7. cikke

—	1698/2005/EK rendelet 22. cikke

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets: HUF 128,50 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2012. gada 18. decembris–2013. gada 31. decembris

Atbalsta mērķis: Atbalsts jauniem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 7. pants).

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Vidékfejlesztési Minisztérium

Budapest

Kossuth Lajos tér 11.

1055

MAGYARORSZÁG/HUNGARY

Tīmekļa vietne: http://www.kormany.hu/download/b/ff/b0000/foldhitel_rendelettervezet.pdf#!DocumentBrowse

Papildu informācija: —

Atbalsta Nr.: SA.35662 (12/XA)

Dalībvalsts: Nīderlande

Reģions:

Agglom. Haarlem, Groot-Amsterdam

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Innovatiemotor Greenport Aalsmeer

Juridiskais pamats:

Publicatie Staatsblad:

http://www.kansenvoorwest.nl/images/stories/besluit%20efro%20staatscourant%2023%20oktober%202007.pdf

Regelgeving EFRO doelstelling 2 programmaperiode 2007-2013

http://www.kansenvoorwest.nl/images/stories/ministeriele%20regeling%20efro%20doelstelling%202%202007-2013.pdf

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Uzņēmumam piešķirtā ad hoc atbalsta kopējā summa: EUR 1,70 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 70 %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2012. gada 18. decembris–2015. gada 30. jūnijs

Atbalsta mērķis: Tehniskā atbalsta nodrošināšana (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pants).

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Viengadīgo kultūru audzēšana, Daudzgadīgo kultūru audzēšana, Augu pavairošana

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

B&W Rotterdam namens Management Autoriteit Kansen voor West en provincie Noord Holland

Coolsingel 40

3011 AD Rotterdam

Ceylonpoort 5-25

2037 AA Haarlem

NEDERLAND

Tīmekļa vietne: http://www.kansenvoorwest.nl/index.php?option=com_projectdetails&view=projectdetails&Itemid=42&projectId=876

Papildu informācija: —

Atbalsta Nr.: SA.35782 (12/XA)

Dalībvalsts: Vācija

Reģions: Schleswig-Holstein

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

(Schleswig-Holstein) Beihilfen im Rahmen der Bekämpfung Transmissibler Spongiformer Enzephalopathien bei Rindern, Schafen und Ziegen

Juridiskais pamats:

Richtlinien für die Gewährung von Beihilfen im Rahmen der Bekämpfung Transmissibler Spongiformer Enzephalopathien bei Rindern, Schafen und Ziegen (TSE-Beihilfe-Richtlinien)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets: EUR 0,15 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2012. gada 12. decembris–2013. gada 31. decembris

Atbalsta mērķis: Dzīvnieku slimības (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pants)

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lopkopība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Ministerium für Energiewende, Landwirtschaft, Umwelt und ländliche Räume Schleswig-Holstein

Mercatorstr. 3

24106 Kiel

DEUTSCHLAND

Tīmekļa vietne: http://www.schleswig-holstein.de/UmweltLandwirtschaft/DE/LebensmittelTierGesundheit/04_Tiergesundheit/Informationen/PDF/TSE_RiLi_2012__blob=publicationFile.pdf

Papildu informācija: —

Atbalsta Nr.: SA.35823 (12/XA)

Dalībvalsts: Vācija

Reģions: Baden-Wuerttemberg

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Baden-Württemberg: Gewährung von Beihilfen und sonstigen Leistungen durch die Tierseuchenkasse Baden-Württemberg

Juridiskais pamats:

—	§ 71 Tierseuchengesetz der Bundesrepublik Deutschland

—	§§ 8 und 9 Ausführungsgesetz zum Tierseuchengesetz des Landes Baden-Württemberg

—	Leistungssatzung und Leistungsverzeichnis der Tierseuchenkasse Baden-Württemberg

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets: EUR 3,90 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2013. gada 1. janvāris–2014. gada 30. jūnijs

Atbalsta mērķis: Dzīvnieku slimības (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pants)

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lopkopība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Tierseuchenkasse Baden-Württemberg

Anstalt des öffentlichen Rechts

Hohenzollernstrasse 10

70178 Stuttgart

DEUTSCHLAND

Tīmekļa vietne:

http://www.tsk-bw.de/download/Documents/Leistungssatzung_2013.pdf

http://www.tsk-bw.de/download/Documents/TSG.pdf

http://www.tsk-bw.de/download/Documents/Ausfuehrung.pdf

Papildu informācija: —

Atbalsta Nr.: SA.35824 (12/XA)

Dalībvalsts: Vācija

Reģions:

Saarland

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Saarland — Beihilferegelung zur Bekämpfung und Tilgung der BHV1 (Boviner Herpesvirus Typ 1) bei Rindern

Juridiskais pamats:

Satzung der Tierseuchenkasse des Saarlandes über die Gewährung von Beihilfen und Leistungen (2. Änderungssatzung)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets: EUR 0,09 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2013. gada 1. janvāris–2013. gada 31. decembris

Atbalsta mērķis: Dzīvnieku slimības (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pants)

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lopkopība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Tierseuchenkasse des Saarlandes

Anstalt des öffentlichen Rechts

Keplerstraße 18

66117 Saarbrücken

DEUTSCHLAND

Tīmekļa vietne:

http://www.tsk-sl.de/satzungen/ausztiersg.html

http://www.tsk-sl.de/PDF/Beihilfesatzung2012.pdf

http://www.tsk-sl.de/satzungen/tiersg.html

Papildu informācija: —

Atbalsta Nr.: SA.35858 (12/XA)

Dalībvalsts: Vācija

Reģions:

Bayern

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Bayern: Förderung der Vermittlung und des Einsatzes von Fachkräften der Betriebs- und Haushaltshilfe sowie für die Melkeraushilfe

Juridiskais pamats:

Bayerisches Agrarwirtschaftsgesetz (BayAgrarWig) vom 8.12.2006,

Eckpunktepapier,

Bayerische Haushaltsordnung

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets: EUR 3,45 (miljonos)

Atbalsta maksimālā intensitāte: 80. %

Īstenošanas datums: —

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2013. gada 1. janvāris–2014. gada 30. jūnijs

Atbalsta mērķis: Tehniskā atbalsta nodrošināšana (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pants).

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Bayerische Landesanstalt für Landwirtschaft

Abteilung Förderwesen und Fachrecht

Menzinger Straße 54

80638 München

DEUTSCHLAND

Tīmekļa vietne: http://www.stmelf.bayern.de/mam/cms01/agrarpolitik/dateien/b_eckpunktepapier_einsatz_melkerhilfe.pdf

Papildu informācija: —

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.402.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 402

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 29. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Padome
2012/C 402/01	ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija 2013.–2020. gadam	1

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 402/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6785 – General Motors France/SSPF/Auto Distribution Provence) ( 1 )	11

2012/C 402/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6793 – AEA/OTPP/Dematic) ( 1 )	11

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2012/C 402/10	Lēmums izbeigt oficiālās izmeklēšanas procedūru pēc dalībvalsts atsaukuma – Valsts atbalsts – Grieķija (Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. līdz 109. pants) – Komisijas paziņojums saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu – paziņojuma atsaukums – Valsts atbalsts C 21/09 – (ex N 105/08, N 168/08 un N 169/08) – Grieķija – Publiskais finansējums Pirejas ostas infrastruktūrai un iekārtām – daļa izziņota ar ex N 169/08 ( 1 )	25

2012/C 402/11	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6784 – SFR/Librairie Fernand Nathan/JV) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	26

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3183
JPY	Japānas jena	113,50
DKK	Dānijas krona	7,4604
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,81695
SEK	Zviedrijas krona	8,5615
CHF	Šveices franks	1,2080
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,3375
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,140
HUF	Ungārijas forints	290,79
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6978
PLN	Polijas zlots	4,0809
RON	Rumānijas leja	4,4385
TRY	Turcijas lira	2,3584
AUD	Austrālijas dolārs	1,2692
CAD	Kanādas dolārs	1,3122
HKD	Hongkongas dolārs	10,2191
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6053
SGD	Singapūras dolārs	1,6124
KRW	Dienvidkorejas vona	1 407,37
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,2211
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,2172
HRK	Horvātijas kuna	7,5500
IDR	Indonēzijas rūpija	12 705,29
MYR	Malaizijas ringits	4,0357
PHP	Filipīnu peso	54,098
RUB	Krievijas rublis	40,2300
THB	Taizemes bāts	40,353
BRL	Brazīlijas reāls	2,6928
MXN	Meksikas peso	17,1386
INR	Indijas rūpija	72,1835

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 402/04	Euro maiņas kurss	12

2012/C 402/05	Eiropas Savienības Publikāciju biroja Pārvaldības komitejas reglaments	13

2012/C 402/06	Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 27 dalībvalstīm, ko piemēro no 2013. gada 1. janvāra(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2008 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))	16

2012/C 402/07	Komisijas paziņojums, īstenojot Komisijas Regulu (ES) Nr. 547/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/125/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām ūdenssūkņiem(Pagaidu mērīšanas metožu nosaukumu un atsauču publikācija Komisijas Regulas (ES) Nr. 547/2012 un jo īpaši tās III un IV pielikuma īstenošanai) ( 1 )	17

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2012/C 402/08	Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 736/2008 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam, ko piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību	20

2012/C 402/09	Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001	22


2012/C 402/12	Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.1.2013.	…	0,66	0,66	1,53	0,66	1,09	0,66	0,85	0,66	0,66	0,66	0,66	0,66	6,65	0,66	0,66	1,37	0,66	1,58	0,66	0,66	4,80	0,66	6,18	1,91	0,66	0,66	1,19


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ