21.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/1

(1)

Ungārija ir informējusi par turpmāk minēto papildu nosaukumu attiecībā uz arhitekta kvalifikāciju (Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1. punkts).

(2)

Itālija ir informējusi par turpmāk minēto papildu nosaukumu attiecībā uz arhitekta kvalifikāciju (Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1. punkts).

(3)

Polija ir informējusi par turpmāk minēto papildu nosaukumu attiecībā uz arhitekta kvalifikāciju (Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1. punkts).

(4)

Austrija ir informējusi par turpmāk minēto papildu nosaukumu attiecībā uz arhitekta kvalifikāciju (Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1. punkts).

(5)

Apvienotā Karaliste ir informējusi par turpmāk minētajām izmaiņām nosaukumos attiecībā uz arhitekta kvalifikāciju (Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1. punkts).

(6)

Spānija ir informējusi par turpmāk minētajām izmaiņām nosaukumos attiecībā uz arhitekta kvalifikāciju (Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1. punkts).

21.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/8

1.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu, kurā norādīts, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai. Savienība un dalībvalstis veicina sadarbību ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām sabiedrības veselības jomā;

2.

Padomes secinājumus par veselības aizsardzības jautājumiem visās politikas jomās (2006. gada 30. novembris un 1. decembris) (1); par veselīgu un cienīgu novecošanu (2009. gada 30. novembris); par taisnīguma un veselības aizsardzības jautājumiem visās politikas jomās: solidaritāte veselības aizsardzībā (2010. gada 8. jūnijs); par inovatīvām pieejām hroniskām slimībām sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmās (2010. gada 7. decembris); par sagatavošanās darbu Eiropas inovācijas izmēģinājuma partnerībai aktīvām un veselīgām vecumdienām (2011. gada 9. marts); par veselības stāvokļa atšķirību novēršanu Eiropas Savienībā, ar saskaņotu rīcību veicinot veselīga dzīvesveida piekopšanu (2011. gada 1. un 2. decembris) (2);

3.

PVO Eiropas reģionālās komitejas rezolūciju (3)“Stratēģija un rīcības plāns veselīgām vecumdienām Eiropā, 2012–2020”;

4.

Komisijas paziņojumu “Kā risināt ES iedzīvotāju novecošanas ietekmi” (2009. gada ziņojumu par novecošanu); gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020” (2010. gada 5. marts); “Kā tālāk virzīt Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām Stratēģisko īstenošanas plānu” (2012. gada 29. februāris);

5.

gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;

6.

Eiropas sadarbības projekta “Veselīgas vecumdienas” pārskata ziņojumu “Veselīgas vecumdienas – uzdevums Eiropai” (2007);

7.

Komisijas Balto grāmatu “Kopā par veselību: ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam”, kurā uzsvērts, ka novecojošā Eiropā ir jāveicina laba veselība visā cilvēka mūža gaitā;

8.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu “Sabiedrības novecošanas ietekme uz veselības aprūpes un sociālās aizsardzības sistēmām” (2010. gada 15. jūlijs); Reģionu komitejas atzinumu “Aktīvas vecumdienas: inovācija – progresīva veselības aprūpe – labāka dzīves kvalitāte” (2012. gada 27. jūlijs);

9.

Padomes deklarāciju par Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gadu (2012. gads) – turpmāka virzība;

10.

ka veselīga novecošana ir pastāvīgs process, kas norit visa mūža garumā. Ir būtiski atbalstīt šādu pieeju sabiedrībā, izmantojot starpdisciplināru rīcību veselības veicināšanā, slimību profilaksē un veselības un sociālajā aprūpē. Tas ietver rīcību visā sabiedrībā un visās politikas jomās, iesaistot publiskās iestādes un – ņemot vērā dalībvalstu prioritātes – visu līmeņu ieinteresētās personas, tostarp veselības aprūpes speciālistus un pacientus, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, plašsaziņas līdzekļus un ekonomikas dalībniekus;

11.

ka inovatīvas pieejas veselības veicināšanā un slimību profilaksē var palīdzēt gados vecākiem cilvēkiem ilgāk dzīvot neatkarīgi un uzlabot dzīves kvalitāti;

12.

ka laba veselība darbaspējas vecuma cilvēkiem palīdz nodrošināt augstāku produktivitāti un citus ieguvumus iedzīvotājiem un sabiedrībai ceļā uz gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

13.

ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko krīzi un demogrāfiskās problēmas, ir no jauna jāizvērtē dienestu struktūra, lai veselības aprūpes nozare būtu efektīvāka un ilgtspējīgāka un veicinātu gados veciem cilvēkiem labvēlīgāku sabiedrību;

14.

rezultātus pēc augsta līmeņa konferences par veselīgu novecošanu mūža garumā, kuru prezidentvalsts Kipra sarīkoja 2012. gada 5. un 6. septembrī un kurā tika izskatīts veselīgas novecošanas jomā veiktais darbs, kas liecina, ka veselīga novecošana ir cieši saistīta ar efektīvu veselības veicināšanas un slimību profilakses programmu īstenošanu, sākot jau ar bērnību un turpinot visā mūža gaitā;

15.

veselību uzlabojošu fizisko aktivitāšu veicināšanu Eiropas Savienības sporta darba plānā 2011.–2014. gadam (4) un šajā saistībā izstrādātos principus par fizisko aktivitāšu ieguldījumu aktīvās vecumdienās;

16.

Eiropas Komisijas iniciatīvu par Eiropas Inovācijas partnerības (EIP) aktīvām un veselīgām vecumdienām uzsākšanu un īstenošanu – un šajā sakarā 2013. gadā cer saņemt šīs izmēģinājuma iniciatīvas izvērtējumu;

17.

ES stratēģijas par veselības determinantēm un kopējiem riska faktoriem, tostarp jaunu ES stratēģiju ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm samazināt alkohola radīto kaitējumu;

18.

Padomes deklarāciju “Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gads (2012. gads) – turpmāka virzība”, kas kalpos par stimulu rīcībai turpmākajos gados;

19.

darbu, kas vērsts uz to, lai optimizētu rīcību hronisku slimību jautājuma risināšanā, balstoties uz dalībvalstu un Komisijas uzsākto pārdomu procesu (5);

20.

veselības veicināšanas, slimību profilakses un agrīnas diagnosticēšanas programmu nozīmi, sākot no bērnības un turpinot visā mūža gaitā;

21.

tālejošo slimošanas un invaliditātes slogu, ko sabiedrībā rada tādas hroniskas slimības kā vēzis, elpošanas orgānu slimības, sirds un asinsvadu slimības, neirovaskulārās slimības, diabēts, garīgās slimības, skeleta un muskuļu slimības un dzirdes un redzes traucējumi;

22.

ka ilgtermiņa veselības traucējumu labāka risināšana var palīdzēt cilvēkiem vecumdienās saglabāt aktivitāti un neatkarību;

23.

ka publiskās pārvaldes iestādēm – attiecīgos gadījumos ar pilsoniskās sabiedrības līdzdalību – ir būtiska loma ar veselīgu novecošanu saistītu apstākļu uzlabošanā;

24.

ka pie veselības determinantēm cita starpā pieder ekonomiskie, sociālie un vides apstākļi, kā arī dzīvesveids, un, lai panāktu, ka ikviens novecojot arvien ir aktīvs un veselīgs, viens no svarīgākajiem uzdevumiem joprojām ir pievērsties minētajām determinantēm, izmantojot starpnozaru rīcību;

25.

par vienu no prioritātēm tuvākajiem gadiem noteikt jautājumu par veselīgu novecošanu mūža garumā, piemērojot sociālu un taisnīguma pieeju;

26.

pieņemt tādu pieeju, kurā uzmanība vērsta uz veselības veicināšanu, slimību profilaksi, agrīnu diagnostiku un labāku stāvokļa pārvaldību no visagrākajiem dzīves gadiem un visā dzīves laikā, un izmantot to par stratēģiju, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un samazinātu hronisku slimību, fizioloģiskā vājuma un invaliditātes radītu slogu, ar šādu pasākumu palīdzību:

27.

paplašināt un pastiprināt koordināciju un sadarbību starp visām atbilstīgām ieinteresētajām pusēm un starp dalībvalstīm, veicinot starpnozaru rīcību, ietverot pilsonisko sabiedrību, ņemot vērā principu “veselība visās politikas jomās”;

28.

izmantot novatoriskas pieejas veselības veicināšanā un slimību profilaksē, kuras sekmē atsevišķu personu, ģimeņu un sabiedrības aktīvu iesaistīšanos;

29.

atbalstīt Eiropas inovācijas partnerību (EIP) aktīvām un veselīgām vecumdienām, ad hoc iesaistot dalībvalstis partnerības īpašo darbību īstenošanā un stabilu rezultātu sasniegšanā, kā arī partnerības papildu vērtības popularizēšanā un izziņošanā to reģionālajās un vietējās iestādēs, ņemot vērā 2013. gadā ieplānotā izvērtējuma rezultātus;

30.

efektīvi izmantot ES finansējumu (piem., struktūrfondus/VSS 2014–2020, Septīto pamatprogrammu/Apvārsnis 2020, CIP) aktīvas un veselīgas novecošanas prioritāšu atbalstam;

31.

atbalstīt pilsētu un pašvaldību ierosmes sekmēt gados vecākiem cilvēkiem labvēlīgu un veselīgu vidi un izvērst tīklus kopēju pamatnostādņu īstenošanai;

32.

uzlabot saziņu veselības veicināšanā, slimību profilaksē un agrīnā diagnosticēšanā un labākā veselības traucējumu risināšanā, pielietojot novatoriskas pieejas informētības uzlabošanas darbībās (piem., sociālo mediju atbildīga izmantošana);

33.

atbalstīt turpmākas darbības un ierosmes, kas vērstas uz veselības determinantēm un riska faktoriem un ar ko veicina veselīgu novecošanu mūža garumā, ES, reģionālā un vietējā līmenī, ievērojot dalībvalstu kompetenci;

34.

sekmēt politikas izstrādi veselību veicinošām darbībām, lai cilvēki izdarītu veselīgu izvēli un dzīvotu veselīgu dzīvi;

35.

atbalstīt ES Fizisko aktivitāšu pamatnostādņu labāku izmantošanu dalībvalstīs, par kurām pausts gandarījums prezidentvalsts secinājumos pēc ES sporta ministru neoficiālās sanāksmes 2008. gada novembrī (6);

36.

atbalstīt dalībvalstu brīvprātīgu sadarbību, lai turpinātu izvērst gan vispārējus profilaktiskus pasākumus, gan selektīvus profilaktiskus pasākumus konkrētu mērķa grupu īpašām vajadzībām;

37.

palīdzēt dalībvalstīm un jo īpaši reģioniem efektīvāk izmantot struktūrfondus un citus ES finansēšanas instrumentus prioritātēm, kas saistītas ar veselīgu novecošanu;

38.

atbilstīgi izvērtēt izmēģinājuma EIP par aktīvām un veselīgām vecumdienām, ļaut visām ieinteresētajām dalībvalstīm piedalīties EIP pārvaldībā un informēt dalībvalstis par to, kā Komisija ņem vērā EIP ieteikumus, īstenojot ES programmas;

39.

sekmēt stratēģijas, lai apkarotu riska faktorus, tādus kā, piemēram, smēķēšana, alkohola noradītais kaitējums, nelikumīgas narkotikas, neveselīgs uzturs un nepietiekama fiziskā aktivitāte, kā arī vides faktorus, kuri izraisa palielinātu saslimstību ar nelipīgām hroniskām slimībām, tādām kā vēzis, elpošanas ceļu slimības, sirds un asinsvadu un neirovaskulārās slimības, garīgās slimības un balsta un kustību aparāta slimības;

40.

atbalstīt paraugprakses apzināšanu un izplatīšanu attiecībā uz pieejām, risinot hroniskas slimības un to riska faktorus, tostarp pacienta tiesību ievērošanu;

41.

apsvērt, kā stiprināt sadarbību un uzlabot paraugprakses apmaiņu Eiropas līmenī, lai ar novatoriskiem instrumentiem veicinātu pieeju par veselīgu novecošanu mūža garumā;

42.

turpināt ieviest Veselības aizsardzības stratēģiju (7) un tās mērķi – veicināt labu veselību Eiropas sabiedrības novecošanas apstākļos, izmantojot starpnozaru pieeju, iesaistot sociālās un veselības jomas, ko atbalstītu augstākā līmeņa Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupa un sadarbībā ar Sociālās aizsardzības komiteju;

43.

turpināt un pastiprināt darbu, kura mērķis ir labāk izprast saites starp norisēm agrā bērnībā un veselīgu novecošanu, tostarp izmantojot ilgstošus pētījumus;

44.

atbilstīgā gadījumā saistībā ar Eiropas veselības informācijas sistēmu atbalstīt datu vākšanu un dalīšanos ar datiem un informāciju par hronisko slimību sastopamību, izplatību, riska faktoriem un iznākumiem, tādiem kā veselīgas dzīves gadi, kā arī par veselības veicināšanas politiku un darbībām, ietverot informācijas sistēmas ES dalībvalstīs, ņemot vērā esošos mehānismus un notiekošo darbu, ko veic Eiropas statistikas sistēma un citas atbilstīgas ieinteresētās puses (piemēram, PVO, PVO/ERB un ESAO);

45.

popularizēt EIP aktīvām un veselīgām vecumdienām kā piemērotu, daudzas ieinteresētās puses iesaistošu sadarbības platformu, kuras pamatā ir konsenss un vienošanās starp ieinteresētajām pusēm – no publiskā un privātā sektora, NVO un akadēmiskajām aprindām ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī –, kuras ir apņēmušās izpildīt savus saskaņotos mērķus, ievērojot 2013. gada izvērtējuma rezultātus;

46.

sadarboties ar Pasaules veselības organizāciju (PVO) un jo īpaši tās reģionālo biroju, lai panāktu darbību papildināmību veselīgas novecošanas jomā.

21.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/12

—

Komisijas paziņojumu “Rīcības plāns orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā (2009–2015). Ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm” (1), kurā norādīti desmit prioritārie pasākumi, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt trīs galvenos uzdevumus orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā, proti, 1) palielināt orgānu pieejamību, 2) uzlabot transplantācijas sistēmu efektivitāti un pieejamību un 3) uzlabot kvalitāti un drošumu;

—

valstu programmu izstrādi ar mērķi uzlabot rezultātus visos mirušu donoru orgānu ziedošanas procesa posmos (no donoru identificēšanas un uzglabāšanas līdz orgānu iegūšanai un transportam);

—

Eiropas rokasgrāmatas izstrādi par dzīvu donoru orgānu ziedošanas praksi attiecībā uz nieru un aknu transplantātiem;

—

paraugprakses izplatīšanu, piemēram, izmantojot Eiropas rokasgrāmatu par transplantātu donoru koordinēšanas sistēmu izveidošanu un uzturēšanu attiecībā uz mirušu donoru orgānu ziedošanu;

—

plānoto visaptveroša pārskata izstrādi par donoru piekrišanas valstu sistēmām, kā arī darbu, kas tiek veikts, lai integrētu intensīvās aprūpes speciālistu līdzdalību mirušu donoru orgānu ziedošanas procesā;

—

nozīmi, kāda ir profesionālām apvienībām, piemēram, Eiropas Orgānu transplantācijas biedrībai (ESOT) un tās nodaļai – Eiropas Transplantātu koordinatoru organizācijai un Eiropas Orgānu ziedošanas komitejai (ETCO-EDC);

—

dalībvalstu veikto darbu, turpinot attīstīt dzīvu donoru orgānu ziedošanas programmas, vienlaikus nodrošinot dzīvo donoru vispusīgu aizsardzību, kā tika apspriests veselības ministru neoficiālajā sanāksmē 2012. gada 10. un 11. jūlijā;

—

to, ka tiek organizētas valstu informētības vairošanas kampaņas un Eiropas iniciatīvas, piemēram, Eiropas Padomes rīkotās Eiropas orgānu ziedošanas dienas un Eiropas Komisijas rīkotie žurnālistiem paredzētie semināri par orgānu ziedošanu un transplantāciju;

—

paraugprakses un mācību programmu izstrādi valstu un Eiropas līmenī, izmantojot atbalstu, ko sniedz ES rīcības programma veselības jomā;

—

cik svarīgi ir mudināt cilvēkus apņemties pēc nāves kļūt par orgānu donoriem;

—

cik svarīgi ir padarīt par prioritāti mirušu donoru orgānu ziedošanu;

—

ka pēc nieru transplantācijas nieru slimību pēdējā stadijā pacientu dzīves kvalitāte ir augstāka un izmaksas ir zemākas, nekā izmantojot dialīzi, kā apliecina, piemēram, Apvienotās Karalistes (Department of Health, 2009) un Francijas (Haute Autorité de Santé, 2010) iestāžu veiktā analīze;

—

ka pacientiem, kuru dzīvības glābšanai vajadzīgi citi orgāni, nav medicīnisku alternatīvu;

—

ka – lai gan šis jautājums ir valstu kompetencē – katrai dalībvalstij ir pārredzamā veidā valsts līmenī precīzi jāizplāno un jāorganizē donoru piekrišanas sistēmas un jāpārvalda gaidīšanas saraksti;

—

ka dalībvalstīm ir noteikta prasība aizsargāt dzīvos donorus pret iespējamiem riskiem, fizisku kaitējumu un finansiāliem zaudējumiem saistībā ar ziedošanas procesu, kā arī nodrošināt brīvprātīgu un bezmaksas ziedošanu, kā paredzēts Direktīvā 2010/53/ES;

—

cik svarīgs ir pārredzamas un vispusīgas informācijas nodrošinājums, lai stiprinātu sabiedrības uzticību transplantēšanas sistēmu vērtībai, kuru pamatā ir gan dzīvu, gan mirušu donoru orgānu ziedošana;

—

ka ir jāuzsver intensīvās un neatliekamās aprūpes speciālistu atbildība un jāpanāk, lai orgānu ziedošana būtu viens no lēmumiem, ko pieņem saistībā ar pirmsnāves aprūpi;

—

ka orgānu iegūšana no dzīviem cilvēkiem transplantācijas vajadzībām ir rūpīgi jāpārbauda katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā attiecīgus kritērijus, īpaši principu, ka cilvēka ķermeni nedrīkst izmantot finansiāla labuma gūšanai;

1.

arī turpmāk dalīties speciālās zināšanās par visiem svarīgākajiem aspektiem orgānu ziedošanas un transplantācijas programmās, lai būtu iespējams mācīties citai no citas un palielināt pieejamo orgānu skaitu;

2.

nodrošināt pastāvīgas mācības speciālistiem, kas iesaistīti mirušu donoru orgānu ziedošanā un transplantācijā, tostarp gan donoru transplantātu koordinatoriem, gan darbiniekiem intensīvās un neatliekamās aprūpes nodaļās;

3.

dalīties informācijā par donoru piekrišanas valsts sistēmām;

4.

izveidot vispusīgus mehānismus dzīvo donoru aizsardzībai, tostarp apsekošanas reģistrus vai sarakstus atbilstīgi Direktīvas 2010/53/ES prasībām;

5.

izveidot pārredzamus un oficiālus mehānismus, ar kuriem dzīviem donoriem atlīdzina radušās izmaksas un vajadzības gadījumā kompensē ienākumu zudumu, kas tieši saistīts ar orgānu ziedošanas procedūru;

6.

uzlabot pacientu un viņu ģimenes locekļu informētību par dažādām transplantēšanas iespējām, tostarp mirušu un dzīvu donoru orgānu transplantāciju, kā arī par citām alternatīvām aizstāšanas terapijas iespējām. Kopumā uzlabot informāciju par orgānu ziedošanu un transplantāciju un iesaistīt veselības aprūpes speciālistus pienācīgas informācijas sniegšanā par orgānu ziedošanu;

7.

apmainīties ar informāciju par savām saziņas stratēģijām un proaktīvi informēt plašu sabiedrību, tostarp izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus;

8.

kopā ar valsts un starptautiskām profesionālām apvienībām izstrādāt un vajadzības gadījumā uzlabot programmas sadarbībai ar intensīvās un neatliekamās aprūpes speciālistiem, lai optimizētu iespējamo donoru apzināšanu un mirušu donoru orgānu ziedošanas procesa realizāciju;

—

to, ka dalībvalstis par orgānu un pacientu apmaiņu slēdz un īsteno divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, kuros tiek ievērots Madrides rezolūcijā (2) norādītais pašpietiekamības princips transplantācijā;

—

to, ka valstu transplantācijas organizācijas slēdz sadarbības nolīgumus, piemēram, dienvidu transplantācijas aliansi;

—

speciālo zināšanu apmaiņu par transplantācijas sistēmām starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ar Eiropas orgānu apmaiņas organizācijām, īpaši Eurotransplant un Scandiatransplant;

—

ka, starp dalībvalstīm noslēdzot un īstenojot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, rodas vērā ņemama iespēja dalībvalstīs ārstēt vairāk pacientu un efektīvi izmantot lielāku skaitu pieejamu orgānu;

—

ka atbilstīgi Direktīvai 2010/53/ES valstu iestādēs ir vajadzīgas pietiekamas administratīvās spējas;

—

ka orgānu tirdzniecība ir cilvēka pamattiesību – piemēram, cilvēka cieņas un neaizskaramības – pārkāpums un negatīvi ietekmē sabiedrības uzticību un potenciālo donoru gatavību ziedot orgānus;

—

ka zināšanu un pētījumu trūkums par dažiem orgānu transplantācijas zinātniskiem un organizatoriskiem aspektiem, kā arī vajadzīgo speciālo zināšanu trūkums dažās jomās ierobežo ar transplantāciju saistītu darbību plašāku attīstību Eiropas Savienībā;

1.

aktīvi iesaistīties mērķsadarbības nolīgumos, ja valstī ir mazāk nekā desmit miruši donori uz miljonu iedzīvotāju vai ja tajā nav īpašas transplantācijas programmas;

2.

attiecīgā gadījumā valsts transplantācijas spēju uzlabošanai izmantot Kopienas instrumentus;

3.

arī turpmāk dalīties informācijā par transplantācijas darbību organizāciju, finansēšanu un uzraudzību;

4.

iesaistīties operatīvā pārrobežu orgānu apmaiņā, tostarp piedaloties kopīgā rīcībā, kas veltīta pārrobežu apmaiņas nolīgumiem un sāks darboties 2013. gadā;

5.

attiecīgā gadījumā atbalstīt valsts mēroga un starptautisku sadarbību starp transplantācijas iestādēm un policijas un muitas dienestiem, lai konstatētu un novērstu orgānu tirdzniecību;

1.

atbilstīgi Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Padomes ieteikumiem orgānu transplantāciju iekļaut pret cilvēku tirdzniecību vērstu ES iniciatīvu (3) darbības jomā;

2.

Eiropas Pētniecības programmā “Apvārsnis 2020” pievērsties pētījumiem par tehniskiem un organizatoriskiem transplantācijas aspektiem;

—

ka Direktīvā 2010/53/ES ir noteikti transplantācijai paredzētu cilvēku orgānu kvalitātes un drošības minimuma standarti;

—

ka ir jāuzlabo zināšanas par transplantācijas pacientu veselības stāvokli, lai vēl vairāk optimizētu transplantēšanas darbības, ņemot vērā orgānu trūkumu;

1.

dalīties informācijā par dalībvalstu procedūrām atļauju piešķiršanai orgānu iegūšanas organizācijām un transplantācijas centriem;

2.

dalīties speciālās zināšanās par orgānu transplantāciju no paplašinātiem kritērijiem atbilstošiem donoriem (piemēram, gados vecākiem donoriem), lai palielinātu pieejamo orgānu skaitu, vienlaikus nosakot kvalitātes un drošuma ierobežojumus šādai praksei;

3.

iesaistīties zināšanu apkopošanā un apmaiņā par kvalitāti un drošību un pacientu apsekošanas standartizētu reģistru vai sarakstu izveidē, balstoties uz kopīgi izstrādātiem un apstiprinātiem paraugiem.

21.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/15

United Nations — Focal point for delisting

Security Council Subsidiary Organs Branch

Room S-3055 E

New York, NY 10017

UNITED STATES OF AMERICA

Council of the European Union

DG C Coordination

General Secretariat

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

21.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/16

21.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/17

(1)

Komisijas 2010. gada 30. jūlija Lēmums, ar ko izveido Augsta līmeņa forumu par pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanu (1), ir piemērojams līdz 2012. gada 31. decembrim.

(2)

Forums ir veicinājis ES lauksaimniecības un pārtikas nozares vērtību ķēdes konkurētspēju, īstenojot ieteikumus, ko izstrādājusi Augsta līmeņa grupa lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības konkurētspējas jautājumos, un iniciatīvas, ko Komisija ierosinājusi savā paziņojumā “Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā” (2). Forums ieteica veikt turpmākus mērķtiecīgus pasākumus. Minētās iniciatīvas nepieciešams turpināt. Tādējādi darbam Augsta līmeņa forumā par pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanu būtu jāturpinās pēc 2012. gada 31. decembra.

(3)

Lai atvieglotu labas prakses apmaiņu un paplašinātu foruma interesentu loku, forumā būtu jāiesaista visu dalībvalstu valsts iestādes. Privāto organizāciju pārstāvība būtu jāpārskata, izsludinot publisko uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, lai tā nodrošinātu interesentu līdzsvarotu pārstāvību,

1.

lēmuma 4. pantu groza šādi:

2.

Lēmuma 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Piemērojamība

Šo lēmumu piemēro līdz 2014. gada 31. decembrim.”

21.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/18

21.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/20

21.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/21

1.

Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa pārkāpšanas izbeigšanu, un iesaistītās puses piedāvā uzņemties saistības, lai atbilstu prasībām, kuras tām paudusi Komisija savā sākotnējā novērtējumā, Komisija saskaņā ar 9. pantu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1), var ar lēmumu atzīt šo saistību saistošo spēku attiecībā uz uzņēmumiem. Šādu lēmumu var pieņemt uz noteiktu laiku, un tajā secina, ka Komisijas rīcībai vairs nav pamata. Atbilstīgi minētās regulas 27. panta 4. punktam Komisija publicē īsu lietas kopsavilkumu un saistību galveno saturu. Ieinteresētās personas var iesniegt savus apsvērumus termiņā, ko noteikusi Komisija.

2.

2008. gada 19. jūnijāAir Canada (“AC”), United Airlines (“UA”), Continental Airlines (“CO”) un Lufthansa (“LH”), kopīgi dēvētas “Puses”, paziņoja par nodomu noslēgt nolīgumu, lai veidotu kopuzņēmumu, kas aptvertu visu minēto aviosabiedrību pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumus transatlantiskajos tirgos (“A++ nolīgums”). Šajā kopuzņēmumā AC, UA, CO un LH sadarbojas attiecībā uz galvenajiem konkurences parametriem, piemēram, cenu, kapacitāti, lidojumu grafikiem un tirdzniecību. Komisija 2008. gada 25. jūlijā uzsāka ex officio izmeklēšanu par Pušu sadarbību A++ nolīguma ietvaros.

3.

Komisija 2012. gada 10. oktobrī pieņēma sākotnēju vērtējumu saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1/2003, provizoriski uzskatīdama, ka A++ nolīgums par kopuzņēmumu starp Pusēm, iespējams, ietvers Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta pārkāpumu.

4.

Komisija uzskatīja, ka LH un CO būtu tiešie konkurenti maršrutā Frankfurte-Ņujorka, ja tie nesadarbotos, jo tie abi veiktu savus tiešos lidojumus, kā tas bija pirms A++ nolīguma īstenošanas.

5.

Sākotnējā vērtējumā Komisija pauda bažas, ka sadarbība A++ nolīguma ietvaros starp AC, UA, CO un LH, visticamāk, ierobežotu konkurenci maršrutā Frankfurte-Ņujorka attiecībā uz augstākās cenas klases pasažieriem.

6.

Ņemot vērā Pušu kopīgo tirgus pozīciju maršrutā Frankfurte-Ņujorka un sīvo konkurenci starp LH un CO, sadarbība, visticamāk, izraisītu arī būtisku ar konkurenci nesaderīgu ietekmi uz augstākās cenas klases pasažieriem. Komisija ņēma vērā faktu, ka pasažieri maršrutā Frankfurte-Ņujorka ir samērā neelastīgi, kas attiecas uz cenām, un pircējiem pārsvarā nav pircēja varas.

7.

Turklāt Komisija provizoriski secināja, ka vairs nepastāv konkurences, kāda bija pirms sadarbības starp LH un CO. Būtisku paplašināšanās un ienākšanas tirgū šķēršļu dēļ maz ticams, ka šī konkurence tiks aizstāta ar konkurenci, ko rada pašreizējie konkurenti vai iespējamie jaunie ienācēji tirgū. Šie šķēršļi saistībā ar paplašināšanos un ienākšanu tirgū ietver laika nišu ierobežojumus un priekšrocības, ko dod apstāklis, ka Frankfurtes, Ņujorkas JFK un Newark Liberty lidostas ir transporta mezgli.

8.

Šobrīd laika nišu ierobežojumi ir Ņujorkas JFK un Newark Liberty lidostās un, visticamāk, vidējā un ilgtermiņā tādi radīsies Frankfurtes lidostā. Tā kā Frankfurtes un Ņujorkas lidostas ir izdevīgas kā transporta mezgli, iespējams, ka puses varētu gūt lielāku labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, zīmola atpazīstamības, to pastāvīgo pasažieru programmas ietekmes, piekļuves savienošajiem lidojumiem un spējas piesaistīt uzņēmumu līgumus. Pateicoties lielākam skaitam lidojumu maršrutā Frankfurte-Ņujorka, pusēm, visticamāk, būs augstāks pakalpojumu līmenis salīdzinājumā ar to esošajiem vai potenciālajiem konkurentiem, par ko pasažieriem, visticamāk, būs jāmaksā augstāka cena.

9.

Procesā iesaistītās personas ir piedāvājušas uzņemties saistības atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantam, lai kliedētu Komisijas bažas par konkurenci. Puses uzsvēra, ka to nedrīkst interpretēt kā apliecinājumu, ka tās būtu pārkāpušas ES konkurences noteikumus vai A++ nolīgums nebūtu saderīgs ar LESD 101. pantu.

10.

Turpmāk ir sniegts īss saistību kopsavilkums, un pilns saistību teksts angļu valodā ir publicēts Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/competition/index_en.html

11.

Maršrutā Frankfurte-Ņujorka Puses piedāvā

12.

Puses piedāvā piešķirt pilnvarotajai personai tiesības uzraudzīt saistību izpildi. Gadījumā, ja starp jaunu tirgus dalībnieku un Pusēm rodas nesaskaņas par saistībām, Puses piedāvā strīdu risināšanas procesu, kurā galīgo lēmumu lietā pieņem šķīrējtiesa.

13.

Ievērojot tirgus pārbaudes rezultātus, Komisija plāno pieņemt lēmumu saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1/2003, ar ko iepriekš apkopotās saistības atzīst par saistošām un publicē internetā Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

14.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus apsvērumus par ierosinātajām saistībām. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šīs publikācijas datuma. Ieinteresētās trešās personas tiek aicinātas arī iesniegt savu apsvērumu nekonfidenciālu versiju, kurā komercnoslēpumi un citas konfidenciāla informācija jāsvītro un pēc vajadzības jāaizstāj ar nekonfidenciālu kopsavilkumu vai ar vārdiem “komercnoslēpumi” vai “konfidenciāli”.

15.

Atbildes un komentārus vēlams pamatot un minēt tajos attiecīgos faktus. Ja jūs konstatējat problēmu saistībā ar kādu no ierosināto saistību daļām, lūdzam ierosināt iespējamo risinājumu.

16.

Apsvērumus Komisijai ar atsauces numuru COMP/39.595 – Continental/United/Lufthansa/Air Canada var nosūtīt pa e-pastu (COMP-GREFFE-ANTITRUST@ec.europa.eu), pa faksu (+32 22950128) vai pa pastu uz šādu adresi:

21.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/24

1.5. grupa.

Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

Fizikāli ķīmiskās īpašības

Organoleptiskās īpašības:

21.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/28

1.

Kopējā nostāja 2008/369/KĀDP (1) aicina Savienību iesaldēt to fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru līdzekļus un saimnieciskos resursus, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku un kuras ir minētas sarakstā, kurš sastādīts atbilstīgi ANO DP Rezolūcijām 1533(2004), 1596(2005), 1807(2008) un 1857(2008) un kurš regulāri jāatjaunina ANO komitejai, kas izveidota saskaņā ar ANO DP Rezolūciju 1533(2004).

ANO komitejas izveidotais saraksts ietver šādas personas un organizācijas:

2.

ANO komiteja 2012. gada 12. novembrī nolēma attiecīgajam sarakstam pievienot vienu fizisku personu un 2012. gada 30. novembrī – divas fiziskas personas. Attiecīgās fiziskās personas jebkurā laikā var iesniegt ANO komitejai pieprasījumu, pievienojot tam apstiprinošus dokumentus, par tā lēmuma pārskatīšanu, ar kuru tie ir iekļauti minētajā ANO sarakstā. Pieprasījums jānosūta uz šādu adresi:

Papildu informācija http://www.un.org/sc/committees/dfp.shtml

3.

Saskaņā ar 2. punktā minētajiem ANO lēmumiem Komisija pieņēma Regulu (ES) Nr. 1251/2012 (2), ar ko groza I pielikumu Regulai (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (3).

Tādējādi attiecīgajām fiziskām personām piemēro šādus Regulā (EK) Nr. 1183/2005 noteiktos pasākumus:

4.

Fiziskās personas, kas ar Regulu (ES) Nr. 1251/2012 un saskaņā ar ANO 2012. gada 12. un 30. novembra lēmumiem ir iekļautas Padomes Regulas (EK) Nr. 1183/2005 I pielikuma sarakstā, var paust Komisijai savu viedokli par iekļaušanu šajā sarakstā. Šis paziņojums jānosūta uz šādu adresi:

5.

Attiecīgo fizisko personu uzmanība tiek pievērsta arī iespējai apstrīdēt Regulu (ES) Nr. 1251/2012 Eiropas Savienības Vispārējā tiesā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. panta 4. un 6. punktā.

6.

Regulā (ES) Nr. 1251/2012 uzskaitīto fizisko personu personas dati tiks apstrādāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti noteikumiem (4). Visi pieprasījumi, piemēram, sīkākas informācijas saņemšanai vai pieprasījumi saistībā ar Regulā (EK) Nr. 45/2001 noteikto tiesību īstenošanu (piemēram, piekļuve personas datiem vai to labošana), jānosūta Komisija uz 4. punktā norādīto adresi.

7.

Regulas I pielikumā uzskaitīto fizisko personu uzmanība tiek vērsta uz iespēju iesniegt pieteikumu dalībvalstu attiecīgajās kompetentajās iestādēs, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1183/2005 II pielikumā, lai saņemtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus un ekonomiskos resursus pamatizdevumiem vai īpašiem maksājumiem saskaņā ar minētās regulas 3. pantu.

21.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 396/30