13.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 384/1

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2012/C 384/01

Lēmuma pieņemšanas datums

6.2.2012.

Atbalsts Nr.

SA.33880 (11/N)

Dalībvalsts

Francija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Aides aux cinémas du monde (aide sélective à la production cinématographique)

Juridiskais pamats

Article L 111-2, 2o d) et e) du code du cinéma et de l’image animée; loi 2010-873 du 27 juillet 2010 relative à l’action extérieure de l’État; décret 1998-66 du 4 février 1998 portant création du comité interministériel de la coopération internationale et du développement; article 7, 10 et 68 à 71 du décret 1999-130 du 24 février 1999 modifié relatif au soutien financier de l’industrie cinématographique; décret 2006-672 du 8 juin 2006 modifié relatif à la création, à la composition et au fonctionnement de commissions administratives à caractère consultatif; décret 2010-654 du 11 juin 2010 relatif au Centre national du cinéma et de l’image animée; décret 2010-1695 du 30 décembre 2010 relatif à l’Institut français

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Kultūras veicināšana

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Plānotie gada izdevumi EUR 6,5 milj.

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 39 milj.

Atbalsta intensitāte

80 %

Atbalsta ilgums

līdz 31.12.2017.

Tautsaimniecības nozares

Plašsaziņas līdzekļi

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Centre national du cinéma et de l'image animée

12 rue de Lübeck

75784 Paris Cedex 16

FRANCE

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

Lēmuma pieņemšanas datums	20.11.2012.
Atbalsts Nr.	SA.34736 (12/N)
Dalībvalsts	Spānija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	Sistema de amortización anticipada aplicable a determinados elementos patrimoniales arrendados del inmovilizado material
Juridiskais pamats	Apartado 11 del artículo 115 del texto refundido de la Ley del Impuesto sobre Sociedades
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	—
Atbalsta veids	Nodokļu atlikšana
Budžets	—
Atbalsta intensitāte	Pasākums nav uzskatāms par atbalstu
Atbalsta ilgums	—
Tautsaimniecības nozares	Visas nozares
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Ministerio de Hacienda y Administraciones Públicas
Cita informācija	—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

13.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 384/5

Euro maiņas kurss (1)

2012. gada 12. decembris

2012/C 384/04

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3040
JPY	Japānas jena	108,12
DKK	Dānijas krona	7,4604
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,80775
SEK	Zviedrijas krona	8,6275
CHF	Šveices franks	1,2109
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,3295
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,265
HUF	Ungārijas forints	282,33
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6961
PLN	Polijas zlots	4,0969
RON	Rumānijas leja	4,5268
TRY	Turcijas lira	2,3198
AUD	Austrālijas dolārs	1,2358
CAD	Kanādas dolārs	1,2850
HKD	Hongkongas dolārs	10,1061
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5504
SGD	Singapūras dolārs	1,5926
KRW	Dienvidkorejas vona	1 400,12
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,3109
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,1480
HRK	Horvātijas kuna	7,5225
IDR	Indonēzijas rūpija	12 558,82
MYR	Malaizijas ringits	3,9792
PHP	Filipīnu peso	53,502
RUB	Krievijas rublis	39,9645
THB	Taizemes bāts	39,928
BRL	Brazīlijas reāls	2,7112
MXN	Meksikas peso	16,6319
INR	Indijas rūpija	70,7490

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

13.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 384/9

EBTA valstu paziņotā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma 1.j punktā minēto tiesību aktu (Komisijas Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula))

2012/C 384/08

I DAĻA

Atbalsta Nr.

GBER 10/12/R&D

EBTA valsts

Norvēģija

Piešķīrēja iestāde

Nosaukums

Innovation Norway

Adrese

PO Box 448, Sentrum

0104 Oslo

NORWAY

Tīmekļa vietne

http://www.innovationnorway.com

Atbalsta pasākuma nosaukums

Koksnes inovāciju shēma

Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju)

Valsts budžets (2011.–2012. g.), 1149. nodaļa, 71. postenis.

Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilno tekstu

http://www.innovasjonnorge.no/Satsinger/Landbruk/Trebasert-innovasjonsprogram/

Pasākuma veids

Shēma

Ilgums

Shēma

No 1.8.2012. līdz 31.12.2013.

Attiecīgā(-ās) tautsaimniecības nozare(-es)

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Atbalstu var saņemt visas nozares, ja vien saņēmēji dod ieguldījumu vispārējā mērķa sasniegšanai – palielināt koksnes izmantošanu.

Saņēmēja veids

MVU

Lielie uzņēmumi

Budžets

Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets

NOK 26 miljoni

Uzņēmumam piešķirtā ad hoc atbalsta kopsumma

NOK … miljoni

Garantijām

NOK … miljoni

Atbalsta instruments (5. pants)

Dotācija

II DAĻA

Vispārējie mērķi (saraksts)	Mērķi (saraksts)		Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa NOK	MVU – atvieglojumi %
Atbalsts konsultācijām MVU un to dalībai tirdzniecības izstādēs (26.–27. pants)	Atbalsts konsultācijām MVU (26. pants)		50 %
	Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs (27. pants)		50 %
Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai (30.-37. pants)	Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem (31. pants)	Fundamentāli pētījumi (31. panta 2. punkta a) apakšpunkts)	… %
		Rūpnieciskie pētījumi (31. panta 2. punkta b) apakšpunkts)	50 %	10/20 %
		Eksperimentālā izstrāde (31. panta 2. punkta c) apakšpunkts)	25 %	10/20 %
	Atbalsts tehniskai priekšizpētei (32. pants)		40/65 %	10 %
	Atbalsts MVU rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām (33. pants)		50 %
	Atbalsts pētniecībai un attīstībai lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (34. pants)
	Atbalsts jauniem inovatīviem uzņēmumiem (35. pants)		NOK 8 milj.
	Atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem (36. pants)		NOK 1,6 milj.
	Atbalsts augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku (37. pants)		50 %
Atbalsts mācībām (38.–39. pants)	Speciālās mācības (38. panta 1. punkts)		25 %	10/20 %
	Vispārējās mācības (38. panta 2. punkts)		60 %	10/20 %

13.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 384/11

2012/C 384/09

I DAĻA

Atbalsta Nr.

GBER 11/12/EMP

EBTA valsts

Norvēģija

Reģions

Reģiona nosaukums (NUTS)

3. līmenis – Trumse

Reģionālā atbalsta statuss EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Piešķīrēja iestāde

Nosaukums

Troms fylkeskommune

Adrese

Postbox 6600

9296 Tromsø

NORWAY

Tīmekļa vietne

http://www.tromsfylke.no

Atbalsta pasākuma nosaukums

Reģionālās attīstības 2010.–2013. gada programma Trumses apgabalam

Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju)

Trumses apgabala attīstības fonds tika nodibināts ar 1985. gada 12. marta Trumses apgabala Padomes lēmumu

Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilno tekstu

http://www.tromsfylke.no/LinkClick.aspx?fileticket=qah_PB73Oyc%3d&tabid=332

Pasākuma veids

Shēma

Spēkā esoša atbalsta pasākuma grozījums

EBTA Uzraudzības iestādes atbalsta numurs

Atsauces numurs ESA 2/2005

Pagarinājums

2010.–2013.

Ilgums

Shēma

No 1.1.2010. līdz 31.12.2013.

Attiecīgā(-ās) tautsaimniecības nozare(-es)

Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu

Saņēmēja veids

MVU

Budžets

Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets

NOK 8 miljoni

Atbalsta instruments (5. pants)

Dotācija

Procentu likmes subsīdija

Aizdevums

II DAĻA

Vispārējie mērķi (saraksts)	Mērķi (saraksts)	Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa NOK	MVU – atvieglojumi %
Atbalsts ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai (15. pants)		50 %	0 %

13.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 384/17

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 384/15

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“FAL OYSTER”

EK Nr.: UK-PDO-0005-0885-22.07.2011

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums:

“Fal Oyster”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Apvienotā Karaliste

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.7. grupa.

Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Ar nosaukumu “Fal Oyster” jeb Felas austere apzīmē austeres, kas ar tradicionālajām buru vai airu laivām nozvejotas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā laikā no 1. oktobra līdz 31. martam.

Felas austere pieder pie sugas Ostrea edulis, kas plašāk zināma kā plakanā jeb vietējā austere. Tai ir ieapaļa, neregulāras formas ovāla čaula ar raupju zvīņveida virsmu. Čaula ir brūnā vai krēmkrāsā ar gaišbrūniem vai zilganiem lokiem uz ārējās virsmas. Čaulas vāku iekšpuse ir ļoti gluda, pērļaini balta vai zilpelēka, bieži vien ar tumšāk zilu tonējumu.

Abu čaulas pušu (vāku) forma nav vienāda. Kreisais vāks ir ieliekts, un ar to austere piestiprinās pie substrāta, bet labais vāks ir plakans un aizvērtā veidā ievietojas kreisajā vākā. Austere var izaugt līdz aptuveni 110 mm (čaulas garums). Felas austeres ievāc tikai laikā no 1. oktobra līdz 31. martam, izmantojot tradicionālas metodes, kas raksturīgas vienīgi noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam.

Šo austeru organoleptiskās īpašības Lielbritānijas Čaulgliemju asociācija raksturo šādi.

Smarža: atgādina jodu.

Garša: sulīga, ar melones, salātlapu un gurķa notīm.

Pēcgarša: gaistoša un viegla, metāliska, atgādina alvu un varu.

Konsistence: stingra; raksturīgs sāļums.

Pēc izskata austeres mīkstais ķermenis ir krēmkrāsā, bet malās – nespodri pelēks.

Čaulās esošās dzīvās austeres pēc ievākšanas un attīrīšanas pārdod mazumtirgotājiem vai piegādā restorāniem visā Apvienotajā Karalistē, kā arī eksportē uz ārvalstīm. Dzīva produkta glabāšanas laiks ir aptuveni 5 dienas.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Felas austeres audzē un ievāc tikai noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā laikā no 1. oktobra līdz 31. martam, izmantojot tradicionālas bezmotora laivas.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Felas austeru audzēšanas apgabalu īsumā var raksturot kā Truro ostas zvejniecību. Tās robežas 1936. gada zvejniecības rīkojumā (grozīts 1975. gadā) noteiktas kā Truro un Felmutas (Falmouth) ostu un Truro, Felas (Fal) un Treziljenas (Tresillian) upju teritorija 2 721 akra (1,101 ha) platībā.

Sīkāk šo apgabalu var aprakstīt kā teritoriju uz ziemeļiem no iedomātas līnijas, kas savieno Trefjūzispointu (Trefusis Point) un Sentmozkāstlu (St Mawes Castle), līdz parastajai bēguma līnijai. Zvejniecības robeža iet gar parasto bēguma līniju, un tā sakrīt ar krasta līniju, izņemot upju ietekas, kuras iezīmē zvejniecības augšējo robežu pie Mailas (Mylor), Seintdžastas (St Just) un Malpasas (Malpas).

Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals ir vienīgā regulētā vietējo austeru zvejniecība Anglijas dienvidrietumu daļā.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Felas upe ir dabīga savvaļas zvejniecība, kurā austeres netiek nedz kultivētas, nedz citādi audzētas. Nelielā apjomā notiek dabīgo savvaļas austeru lauku “apkope”, jo zvejas procesa laikā dragas pārvieto arī substrāta (smilšu, sīku akmentiņu un čaulu atlūzu maisījuma) daļas. Tas uztur zvejniecību labā stāvoklī, un neregulārā austeru lauku papildapstrāde ar dragām (neievācot austeres, saukta arī par ecēšanu) to uzlabo vēl vairāk un sekmē jauno austeru piestiprināšanos pie substrāta.

Felas upes pietekas sākas kalnu ielejās un ir bagātas ar minerālvielām un dzīvo barību. Arī estuārs ir ļoti dziļš, tāpēc ūdens tajā cirkulē ne tikai plūdmaiņu laikā. Šajā unikālajā vidē aug planktons, ar kuru austeres barojas.

Turklāt ir pierādījumi, ka Kornvolas tuvumā visas raktuves ir ūdeņiem bagātās vietās, un ūdens no tām ir jāatsūknē vai arī tas dabīgā veidā noplūst Kārnonvalijā (Carnon Valley) un no turienes nonāk Felas upes sateces baseinā un vēlāk – estuārā. Šis ūdens ir bagāts ar minerālvielām, kuru kombinācija ir unikāla. Tieši šīs minerālvielas, īpaši varš un cinks, dod Felas austerēm tipisko metālisko garšu. Tādējādi Felas austere ir organoleptiskā ziņā atšķirīga no citām austerēm šajā apgabalā.

Ciešā saikne starp zvejas apgabalu un zvejas produktu kļūst acīmredzama, izpētot rakstiskās liecības par Felas upē un tās pietekās atrodamo austeru zvejošanu, audzēšanu un realizēšanu. Vēsturiskajos pierakstos minēts, ka austeru zveja notiek ar dragām no buru un airu laivām. Aprakstītie paņēmieni un zvejas rīki ir ļoti līdzīgi tiem, kurus izmanto arī šodien. Šādu liecību, kas apraksta nevienā citā teritorijā neizmantotas vēsturiskas un mūsdienīgas zvejas metodes, ir daudz.

Pēc vēsturiskajām un tradicionālajām metodēm austeru zvejā dragas velk ar buru vai airu (bezmotora) laivām. Šī senā zvejas tradīcija izpausmi rod zinātībā un iekārtās, kuras zvejnieki nodod no paaudzes paaudzē. Ir pierādījumi tam, ka austeru zvejā izmantotās laivas pārmanto no paaudzes paaudzē un dažām no tām ir vairāk nekā 100 gadu. Paaudzēs pārmantoto prasmju piemēri ir prasme atrast austeres, pareizi rīkoties ar gūto nozveju un dragu vilkšanai piemērotāko austeru lauku izvēle atkarībā no plūdmaiņu fāzes un vēja virziena.

Vēsturiskas liecības visā XIX gadsimta garumā min Felmutas ostas apkaimē piekopto austeru vākšanas un audzēšanas rūpalu, kurā ietilpa austeru zvejošana, audzēšana, šķirošana un pārdošana.

XX gadsimtā pieņēma vietējus likumus, ar kuriem atļāva vienīgi tradicionālās zvejas metodes un buru un airu laivas un nodrošināja šīs zvejniecības ilgtermiņa aizsardzību. Tomēr astoņdesmitajos gados aptuveni 100 kuģu lielā flote piedzīvoja katastrofālu samazinājumu pēc tam, kad slimība ievērojami noplicināja austeru krājumus un to zvejošanu padarīja nerentablu. Krājumu atveseļošanās ir bijusi ilga, bet nu flote ir pamazām izaugusi, un zvejnieki, apstrādes uzņēmumi un zvejniecību regulējošās iestādes ir apvienojušās īpašā Austeru zvejniecības pārvaldības grupā.

5.2. Produkta specifika:

Felas austeres īpašības ir cieši saistītas ar ģeogrāfisko apgabalu; to nosaka unikālā ievākšanas metode, kas pieder pie vietējām tradīcijām. Zvejā izmanto dragas, ko buru vai airu laivas velk pa jūras gultni. Dragu un laivu uzbūve nav mainījusies kopš 1750. gada, ar kuru datēti senākie šo zvejas rīku apraksti.

Austeres mīkstais ķermenis ir stingrs, ar gludenu, zīdainu virsmu. Tas ir krēmkrāsā, bet malās – nespodri pelēks. Garša ir sāļa, sulīga, ar saldenām melones, salātlapu un gurķa notīm. Raksturīga arī gaistoša metāliska – alvas un vara – pēcgarša.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Austeru garšu nosaka vide, kurā tās augušas. Felas upes zvejniecībā satek apkārtējo ieleju ūdeņi, kuros ir daudz minerālvielu un dzīvās barības. Turklāt dziļajā Felas estuārā papildus plūdmaiņām notiek arī ūdens cirkulācija, tāpēc šajā vietā ir unikāls sāļā jūras ūdens un saldūdens apvienojums. Šādā vidē izaug planktons, ar kuru austeres barojas, un tā nosaka Felas austeru garšas īpašības, kas salīdzinājumā ar citu apgabalu austerēm tiek raksturotas kā sāļākas, metāliskākas, krēmīgākas un maigākas.

Felas austeru īpašības ir saistītas ar ģeogrāfisko apgabalu un vietējām tradīcijām, kuras nosaka apgabalam unikālo un paaudzēs pārmantoto ievākšanas metodi, kas ietver prasmi atrast austeres, pareizi rīkoties ar gūto nozveju un dragu vilkšanai piemērotāko austeru lauku izvēli atkarībā no plūdmaiņu fāzes un vēja virziena.

Nosaukuma “Fal Oyster” plašā izmantošana un šā nosaukuma reputācija attiecībā uz lieliskajām garšas un kvalitātes īpašībām ir ilgstoša un rūpīga darba rezultāts, kā to labi zina šā darba veicēji – austeru apstrādātāji un Austeru zvejniecības pārvaldības grupa. Visi grupas dalībnieki izmanto nosaukumu “Fal Oyster”, lai apzīmētu augstas kvalitātes produktu, kuru pārdošanai piedāvā, izmantojot vairumtirdzniecības piegādes ķēdes, un kurš ir ļoti pieprasīts restorānos gan Apvienotajā Karalistē, gan ārpus tās.

Kopš 1996. gada notiek ikgadējais Felas austeru festivāls, kurā svin austeru sezonas sākumu, Kornvolas jūras produktu daudzveidību un kvalitāti, bet jo īpaši cildina vienu no pēdējām austeru zvejā atlikušajām tradicionālajām prasmēm, zvejošanu ar dragu no buru vai airu laivas.

Festivāla atbalstītāju vidū ir slavenais pavārs Riks Stains (Rick Stein): viņš Felmutas pilsētā atvēris restorānu, kura jūras velšu piedāvājumā goda vieta atvēlēta Felas austerēm. Felas austere ir arī filmzvaigzne, pavārgrāmatu varone un restorānu apskatnieku uzmanības objekts.

Felas austeres ir saņēmušas kustības “Slow Food” paspārnē dzimušās iniciatīvas “Garšas šķirsts” (Ark of Taste) atzinību, un tās uzskata par vienu pēdējiem atlikušajiem vietējo austeru krājumiem Apvienotajā Karalistē.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://archive.defra.gov.uk/foodfarm/food/industry/regional/foodname/products/documents/fal-oyster-pdo-120912.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

13.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 384/21

2012/C 384/16

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“SAINT-MARCELLIN”

EK Nr.: FR-PGI-0005-0832-08.10.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Saint-Marcellin”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.3. grupa.

Siers

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Saint-Marcellin” ir siers, kas pagatavots no svaiga vai karsēta govs pilnpiena, kura tauku un proteīnu saturs nav standartizēts. Pēc formas siers ir cilindrs ar noapaļotām malām 65–80 mm diametrā un 20–25 mm augstumā; ritulītis sver vismaz 80 gramus. Sieram raksturīga mīksta, pienaina, nemaisīta, nepresēta, viegli sāļa masa, kurai nav pievienotas ne garšvielas, ne aromātiskas vielas; uz siera ritulīša virsas ir mikrofloras kultūras, kas veido mizu baltā, bēšā vai zilganpelēkā krāsā. Rituli pārgriežot, redzams, ka tā masa ir viendabīga.

Tauku saturs 100 gramos “Saint-Marcellin” siera pēc pilnīgas izžūšanas ir 40 līdz 65 grami.

Kontrolējot siera žūšanas procesu, “Saint-Marcellin” pagatavo divos paveidos:

—	“sausais”“Saint-Marcellin”, kurā atbilstīgi vietējai tradīcijai tauku saturs sausnā pārsniedz 44 % un kuru nogatavina, ierobežojot proteolīzes procesu, lai piešķirtu tam labākas īpašības ilgstošai uzglabāšanai;

—

“krēmīgais”“Saint-Marcellin”, kurā pēc mērenākas žūšanas tauku saturs pārsniedz 40 % un kuru arī nogatavina, taču citādi, lai nodrošinātu stipru aromātu izveidošanos un elastīgu vai pat krēmīgu konsistenci. Šā veida sieru, ko gatavo pēc izteikti reģionālas tradīcijas, bieži vien nogatavina ilgāku laiku.

Pēc himozīna pievienošanas pienam jāpaiet vismaz 10 dienām, pirms “Saint-Marcellin” drīkst laist tirdzniecībā.

Tirdzniecībā “Saint-Marcellin” sieru var piedāvāt iesaiņotu vai neiesaiņotu.

Siera mizai, kas reizumis ir viegli krokota, pēc izskata jābūt pilnīgi vai daļēji klātai ar pelējumu kultūrām baltā, bēšā vai zilganpelēkā krāsā. Pārgriežot sieru, tā masa ir krēmkrāsā, gluda un viendabīga, tai var būt neliels acojums. Ēdot siera miziņa ir tikko sajūtama. Krēmīgais “Saint-Marcellin” pēc konsistences ir kūstošs, bet sausais “Saint-Marcellin” – stingrs. Siers izceļas ar izteiktu garšu un bagātīgu un līdzsvarotu aromātu buķeti (augļainums, medus u. c. garšas nianses), kura raksturīga “Saint-Marcellin” un kurā pārsvarā ir pienam piemītošas smaržas nianses; siers ir vidēji sāļš.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Izmanto ģeogrāfiskajā apgabalā iegūtu govs pilnpienu, kura tauku un proteīnu saturs nav standartizēts.

Izmantojamajam pienam jābūt svaigam vai sildītam, taču ne pasterizētam. “Saint-Marcellin” ir tādas vietējās tradīcijas siers, kas attīstījusies apgabalā, kurā liellopus audzē īpaši piena ieguvei. Pārstrādei izmantojamā piena izcelsme vienmēr bijusi ģeogrāfiskā apgabala saimniecībās. Siera reputācija veidojusies, pateicoties nozarē iesaistīto dalībnieku saliedētībai: augstas kvalitātes piena ražotājiem, kas prasmīgi izmanto teritorijas sniegtās potenciālās iespējas, un pārstrādātājiem, kas pārmantojuši un turpina vietējo zinātību.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā ievērojamas platības atvēlētas lopbarības audzēšanai. Vietējie lopkopji gluži dabiski vienmēr priekšroku devuši vietējiem lopbarības resursiem, tādējādi veicinot “Saint-Marcellin” raksturīgo īpašību izveidošanos. Dzīvnieku ēdināšanā lopkopji izmanto īpaši zāli un it sevišķi sienu, bet ierobežo papildbarības daudzumu, lai neatkāptos no tradicionālās lopkopības.

Izraugoties slaucamo govju barību, ievēro šādus kritērijus:

—	barības autonomija – vismaz 80 % gada kopējās barības devas sausnas iegūst ģeogrāfiskajā apgabalā;

—	visu veidu zāle gada kopējās barības devas sausnā ir vismaz 50 %;

—	ziemas mēnešos (decembrī, janvārī, februārī, martā) 15 % pamatbarības devas sausnas veido siens;

—

atļautā papildbarība veido ne vairāk kā 30 % no gada kopējās barības devas sausnas. Šiem dzīvniekiem atļautā papildbarība ir šāda: graudi un graudu blakusprodukti, eļļas augi un proteīnaugi, valriekstu rauši un dehidratēti pākšaugi. Nepārsniedzot 10 % no iepriekš minētās papildbarības, atļauti ir šādi barības līdzekļi: sūkalas, kartupeļi un citi bumbuļaugi, dehidratēts biešu mīkstums, melase, barības piedevas – minerālvielas, vitamīni, mikroelementi, dzeramā soda, vārāmais sāls.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Visiem ražošanas posmiem, kas saistīti ar piena iegūšanu un pārstrādi un “Saint-Marcellin” siera nogatavināšanu, jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Nepiemēro.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Līdztekus obligātajām norādēm, kas paredzētas tiesību aktos par siera marķēšanu, uz visu siera rituļu marķējuma jānorāda:

—	nosaukums “Saint-Marcellin”,

—	pārstrādes ceha identifikācijas dati,

—	Eiropas Savienības AĢIN logotips un/vai norāde “Indication Géographique Protégée” (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde).

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

“Saint-Marcellin” ražošanas ģeogrāfiskais apgabals atrodas Ronas (Rhône) austrumu piekrastē Vercors kalnu masīva apvidū. Ražošanas apgabala centrs ir Saint-Marcellin pašvaldība (Izēras (Isère) departamentā), kuras nosaukums dots šim produktam un kura sākotnēji bija “Saint-Marcellin” tirdzniecības centrālā vieta. Ģeogrāfiskais apgabals noteikts saskaņā ar vēsturiskiem (“Saint-Marcellin” ražošanas un tirdzniecības aizsākums) un ģeogrāfiskiem (vides saimnieciskās izmantošanas saskanība ar tās ainaviskajām īpatnībām) kritērijiem.

Ģeogrāfisko apgabalu veido šādu kantonu teritorija.

Dromas (Drôme) departamentā:

—	visa (La) Chapelle-en-Vercors, Romans-sur-Isère (1. un 2. kantons), Saint-Donat-sur-l’Herbasse un Saint-Jean-en-Royans kantona teritorija;

—	Bourg-de-Péage kantons, izņemot Alixan, Bourg-de-Péage un Châteauneuf-sur-Isère pašvaldību;

—	Chabeuil kantons – vienīgi (Le) Chaffal, Chateaudouble un Peyrus pašvaldība;

—	Crest-Nord kantons – vienīgi Omblèze un Plan-de-Baix pašvaldība;

—	(Le) Grand-Serre kantons – vienīgi Le Grand-Serre, Hauterives, Montrigaud, Saint-Christophe-et-le-Laris un Tersanne pašvaldība;

—	Saint-Vallier kantons – vienīgi Châteauneuf-de-Galaure, Claveyson, Fay-le-Clos, La-Motte-de-Galaure, Mureils, Ratières, Saint-Avit, Saint-Barthélémy-de-Vals, Saint-Martin-D'Août un Saint-Uze pašvaldība.

Izēras (Isère) departamentā:

—	visa (La) Côte-Saint-André, (Le) Grand-Lemps, (Le) Pont-Beauvoisin, Pont-en-Royans, Rives, Roybon, Saint-Etienne-de-Saint-Geoirs, Saint-Geoire-en-Valdaine, Saint-Marcellin, Tullins, Vinay un Virieu kantona teritorija;

—	Saint-Jean-de-Bournay kantons – vienīgi Chatonnay, Eclose, Lieudieu, Meyssies, Saint-Anne-sur-Gervonde, Saint-Jean-de-Bournay, Tramole un Villeneuve-de-Marc pašvaldība;

—	Saint-Laurent-du-Pont kantons, izņemot Saint-Pierre-d’Entremont un Saint-Pierre-de-Chartreuse pašvaldību;

—	Fontaine-Sassenage kantons – vienīgi Veurey-Voroize pašvaldība;

—	(La) Tour-du-Pin kantons – vienīgi Montagnieu, Sainte-Blandine, Saint-Victor-de-Cessieu un Torchefelon pašvaldība;

—	Villard-de-Lans kantons, izņemot Engins un Saint-Nizier-du-Moucherotte pašvaldību;

—	Voiron kantons, izņemot Voreppe pašvaldību.

Savojas (Savoie) departamentā:

—	(Le) Pont-de-Beauvoisin kantons – vienīgi Belmont-Tramonet, (La) Bridoire, Domessin, (Le) Pont-de-Beauvoisin, Saint-Beron un Verel-de-Montbel pašvaldība;

—	Saint-Genix-sur-Guiers kantons, izņemot Gerbaix, Marcieux un Novalaise pašvaldību.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Dabas faktori

“Saint-Marcellin” ražošanas apgabals ietilpst Lejasdofinē (Bas Dauphiné) novadā starp Lionē (Lyonnais) līdzenumiem un Šartrēzes (Chartreuse) un Verkoras (Vercors) kaļķakmens kalnu masīviem. Apgabalu veido terciāra pauguraines un plakankalnes, kuru starpā ir plaši līdzenumi un kuras no austrumu puses ierobežo kalnāji. Tādējādi apvidus veido pāreju no kalniem uz līdzenumu starp Alpiem un Provansu.

Tur valda pārsvarā mērens pauguraines tipa klimats ar gada vidējo temperatūru 9–11 °C un gada nokrišņu daudzumu 800–1 100 mm.

Teritorija pakļauta galvenokārt ziemeļu un dienvidu virziena vējiem, kas ietekmējuši ražotāju un pārstrādātāju vēsturi un kultūru. Vējš ir tiklab valriekstu un tabakas, kā siera žūšanas faktors un ietekmē vietējo arhitektūru. Tas veicināja sierotavu sākotnējo ieviešanu un izveidi visā šajā teritorijā. Šīs sierotavas kopš gadu gadiem nav mainījušās un joprojām atrodas sākotnējās vietās.

Cilvēkfaktori

“Saint-Marcellin” ražošanas apgabals pārsvarā ir lauku vide ar izteikti lauksaimniecisku darbību; tajā lielu procentuālo daļu aizņem zālaugu platības (lopbarības audzēšanai atvēlētās platības veido 40 līdz 80 % no lauksaimnieciski izmantojamās zemes). Te jauktas zemkopības platības (galvenokārt augļkoku audzēšana – riekstkoku dārzi, kur iegūst ar ACVN aizsargātos Grenobles valriekstus) mijas ar lopkopības saimniecību (piensaimniecības) zemēm.

Sieru tā gatavošanas aizsākumā nosauca par “tomme” (no senprovansiešu valodas vārda toma); to gatavoja saimniecībās uz vietas, un tā identitāte gluži dabiski veidojās “Saint-Marcellin” siera pilsētā, kur kopš XV gadsimta atradās novada lielākais tirgus.

Siera rituļu, riekstu (un tabakas) žūšanu veicināja šajā apvidū valdošie vēji, tāpēc visā apgabalā atrodas valriekstu žāvētavas. Tās varēja izmantot arī siera rituļu žūšanas nodrošināšanai – ritulīšus salika grozos, kurus sakāra tā, lai tie būtu pakļauti visu virzienu vējiem; šos grozus kopā ar sieru, kas tajos žuva, nosauca par “tommiers”.

Kopš 1870. gada siera savācēji, ko sauca par “coquetiers”, veica fermās regulārus apmeklējumus – “turnejas”. Viņi sāka piegādāt šo sieru reģiona lielākajām pilsētām Romānai (Romans), Grenoblei, Sentetjēnai (Saint-Étienne), Lionai, Aviņonai, kuru iedzīvotāji kopš tā laika kļuva par ļoti lieliem šā siera patērētājiem. Tas stimulēja zemniekus ražot vairāk siera, tādējādi attīstot “Saint-Marcellin” tirdzniecību.

Kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem kādreizējie siera savācēji izveidoja siera ražošanu, izmantojot ģimenes saimniecībās radītus sierniecības paņēmienus (piena recekļa iegūšana, vienādu sietveida trauku izmantošana u. c.). Tā Senmarselēnas (Saint-Marcellin) novadā izveidojās pirmās sierotavas, bet vēlāk tika radīts pirmais oficiālais “Saint-Marcellin” definējošais apraksts.

“Saint-Marcellin” siera ražošanas nozare drīz vien sāka darboties organizēti un aizsargāt savu produktu. Vispirms 1971. gadā izveidoja “Saint-Marcellin” ražotāju savienību, tad 1994. gadā Saint-Marcellin starpnozaru komiteju, kurā ietilpst gan piensaimnieki, gan arī lauku saimniecību siera ražotāji. Kopš tā laika visa nozare kopumā ir iesaistījusies “Saint-Marcellin” veicināšanā, kvalitātes uzlabošanā un nosaukuma aizsardzības pasākumu ieviešanā.

5.2. Produkta specifika:

Siera specifiskās īpašības

“Saint-Marcellin” ir neliels siers, tam ir rituļa forma ar noapaļotām malām; ritulis ir aptuveni 7 cm diametrā un sver vismaz 80 gramus, rituļa augstums ir aptuveni 2 cm.

Siera miza, kas reizumis ir viegli krokota, pēc izskata ir pilnīgi vai daļēji klāta ar pelējumu kultūrām baltā, bēša vai zilganpelēkā krāsā.

Pārgriežot siera masa ir krēmkrāsā, gluda un viendabīga. Ēdot siera miziņa ir tikko samanāma. Krēmīgais “Saint-Marcellin” pēc konsistences ir kūstošs, bet sausais “Saint-Marcellin” – stingrs.

Siers izceļas ar izteiktu garšu un bagātīgu un līdzsvarotu aromātu buķeti (augļainums, medus u. c. garšas nianses), kura raksturīga “Saint-Marcellin” un kurā ir pārsvarā pienam piemītošas smaržas nianses; siers ir vidēji sāļš.

Tradicionāla zinātība

Liela nozīme ir slaucamo govju ganāmpulka ēdināšanai: vietējai lopbarībai, īpaši zālei; svarīgi ir tas, ka vismaz 180 dienu gadā govis ganās plašās ganībās (ganību noslodze nepārsniedz 1,4 dzīvniekus uz hektāra). Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt izmantojamā piena sagādi lielā daudzumā.

Izmantotā piena termiskā apstrāde ir ierobežota (pasterizācija ir aizliegta), un piens netiek standartizēts, lai tas saglabātu visas savas sākotnējās īpašības un “Saint-Marcellin” siers nezaudētu raksturīgo aromātu bagātību.

“Saint-Marcellin” savdabība un raksturīgās īpašības pilnībā var izpausties, izmantojot īpašu piena pārstrādes paņēmienu, kas pārmantots no senāk lietotajām metodēm. No “pienainā” recekļa bez presēšanas un maisīšanas, bet ar vieglu sālīšanu, pēc tam apžāvēšanu un nogatavināšanu panāk, ka “Saint-Marcellin” iegūst raksturīgās organoleptiskās īpašības.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

“Saint-Marcellin” saikni ar izcelsmes vietu veido tā reputācija, siera sevišķās organoleptiskās īpašības un tradicionālā zinātība.

“Saint-Marcellin” ražošanas pamatā ir vēsturiska lauksaimniecības prakse (jaukta zemkopība un lopkopība) un tradicionāli pārstrādes paņēmieni, kas cieši saistīti ar dabas vidi:

—	dzīvnieku ēdināšanā liela nozīme ir ganībām un vietējai lopbarībai, jo ģeogrāfiskajā apgabalā ir plašas platības, kas atvēlētas lopbarības audzēšanai;

—	ģeogrāfiskais apgabals ir vējains apvidus; šis vējainums izmantots siera žūšanā un nogatavināšanā, tādējādi kļūstot par tradicionālu paņēmienu, lai sagatavotu sieru uzglabāšanai.

Visi apstākļi veicinājuši mazu siera ritulīšu ražošanas attīstību; šie ritulīši jau ļoti agri (kopš XV gadsimta) saukti tā laika galvenā tirgus vārdā par “Saint-Marcellin”. Pirmās norādes par “Saint-Marcellin” atrodamas Francijas karaļa Luija XI (XV gadsimtā) intendantūras grāmatvedības dokumentos.

Francijā kopš 1935. gada pēc apgabala uzņēmēju lūguma tiek sniegts valsts mēroga oficiāls “Saint-Marcellin” siera definējošs apraksts. Tiesību aktos tas tiek iekļauts 1942. gadā, pēc tam tas vairākas reizes mainīts. Kopš 1980. gada apraksts atbilst pašreizējās specifikācijas tekstam: “[..] aptuveni 70 milimetru diametrā, 20–25 milimetru augstumā; ritulītis sver vismaz 80 gramus; siers pagatavots no govs piena, kas sarecināts ar himozīnu; sieram ir mīksta, nemaisīta, nepresēta, viegli sāļa masa bez garšvielu, aromātisku u. c. vielu pievienošanas”. Šis tiesību aktos iekļautais siera apraksts ir ļāvis nodrošināt reglamentētas “Saint-Marcellin” ražošanas attīstību.

“Saint-Marcellin” svētki, kā arī “Saint-Marcellin” muzejs un Saint-Marcellin komitejas piedalīšanās lauksaimniecībai veltītos pasākumos vietējā un valsts mērogā ir faktori, kas ļāvuši saglabāt produkta reputāciju.

“Saint-Marcellin” pašreizējo reputāciju apliecina tā klātiene vairākās Dofinē (Dauphiné) novada un apkaimes pilsētu (Liona, Grenoble, Sentetjēna) restorānu ēdienkartēs: šo produktu var pasniegt uz siera paplātes vai siltu uz salātiem, kārtainajā mīklā vai sacepumā utt. 1995. gadā izdotais Francijas kulinārā mantojuma saraksts (Rhône-Alpes izdevniecība) šā siera reputāciju apstiprina un “Saint-Marcellin” sieram veltī atsevišķu šķirkli.

Kā liecina piegādāto etiķešu paraugi, patlaban “Saint-Marcellin” vārdu plaši izmanto septiņas ražošanas apgabala sierotavas, un “Saint-Marcellin” ir plaši pazīstams gan vietējā, gan plašākā mērogā. 2008. gadā tika saražoti 35,5 miljoni siera ritulīšu ar “Saint-Marcellin” marķējumu.

Šā siera senā vēsture un jau agri sniegtais apraksts tā definēšanai nodrošinājuši šā siera ražošanas attīstību, nezaudējot tam raksturīgo specifiskumu. Šodien, pateicoties nozares saliedētībai un ciešajai saiknei ar apgabalu un vietējo zinātību, “Saint-Marcellin” reputācija ir labi nostiprinājusies valsts mērogā, kaut arī sieru ražo galvenokārt tā izcelsmes vietā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCIGPSaint-MarcellinV2.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.384.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 384

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 13. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 384/01	Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	1

2012/C 384/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6715 – CNOOC/Nexen) ( 1 )	3

2012/C 384/03	Lietas ierosināšana (Lieta COMP/M.6576 – Munksjö/Ahlstrom) ( 1 )	4

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 384/04	Euro maiņas kurss	5

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2012/C 384/05	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	6

	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2012/C 384/06	Pasākums nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē	7

2012/C 384/07	Valsts atbalsts – Lēmums necelt iebildumus	8

2012/C 384/08	EBTA valstu paziņotā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma 1.j punktā minēto tiesību aktu (Komisijas Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula))	9

2012/C 384/09	EBTA valstu paziņotā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma 1.j punktā minēto tiesību aktu (Komisijas Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula))	11

2012/C 384/10	EBTA Uzraudzības iestādes paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atmaksāšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko trim EBTA valstīm piemēro no 2012. gada 1. augusta(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmumā Nr. 195/04/COL )	12

2012/C 384/11	EBTA Uzraudzības iestādes paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atmaksāšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko trim EBTA valstīm piemēro no 2012. gada 1. septembra(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmumā Nr. 195/04/COL )	13

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)
2012/C 384/12	Paziņojums par atklāto konkursu	14

	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	EBTA Tiesa
2012/C 384/13	EBTA Tiesas Sastāvs – EBTA Tiesas sekretāra iecelšana amatā	15

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2012/C 384/14	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6747 – Energie Steiermark/Steweag-Steg) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	16

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2012/C 384/15	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	17

2012/C 384/16	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	21

Aizlieguma datums un laiks	21.11.2012.
Ilgums	21.11.2012.–31.12.2012.
Dalībvalsts	Vācija
Krājums vai krājumu grupa	HER/1/2-
Suga	Siļķe (Clupea harengus)
Zona	ES, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi I un II zonā
Zvejas kuģu tips(-i)	—
Atsauces numurs	FS55TQ44

Lēmuma pieņemšanas datums	:	2012. gada 11. jūlijs
Lieta Nr.	:	68972
Lēmums Nr.	:	292/12/COL
EBTA valsts	:	Islande
Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)	:	Lēmums par Islandes piešķirto valsts atbalstu, izmantojot New Glitnir, New Landsbankinn un New Kaupþing, noteiktu ieguldījumu fondu likvidācijas laikā
Juridiskais pamats	:	EEZ līguma 61. panta 1. punkts un 3. punkta b) apakšpunkts
Pasākumu veids	:	pasākumi smagu tautsaimniecības problēmu risināšanai
Tautsaimniecības nozares	:	finanšu pakalpojumi

	Islande	Lihtenšteina	Norvēģija
1.1.2012.–31.5.2012.	4,70	0,31	3,57
1.6.2012.–31.7.2012.	4,70	0,38	3,57
1.8.2012.–	5,90	0,38	3,57