17.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 353/1

Euro maiņas kurss (1)

2012. gada 16. novembris

2012/C 353/01

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2745
JPY	Japānas jena	103,44
DKK	Dānijas krona	7,4585
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,80245
SEK	Zviedrijas krona	8,6493
CHF	Šveices franks	1,2042
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,3695
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,534
HUF	Ungārijas forints	284,18
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6963
PLN	Polijas zlots	4,1615
RON	Rumānijas leja	4,5333
TRY	Turcijas lira	2,2944
AUD	Austrālijas dolārs	1,2337
CAD	Kanādas dolārs	1,2753
HKD	Hongkongas dolārs	9,8803
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5739
SGD	Singapūras dolārs	1,5638
KRW	Dienvidkorejas vona	1 390,81
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,2927
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,9471
HRK	Horvātijas kuna	7,5375
IDR	Indonēzijas rūpija	12 272,52
MYR	Malaizijas ringits	3,9127
PHP	Filipīnu peso	52,728
RUB	Krievijas rublis	40,4368
THB	Taizemes bāts	39,191
BRL	Brazīlijas reāls	2,6391
MXN	Meksikas peso	16,8339
INR	Indijas rūpija	70,3210

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

17.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 353/2

KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 15. novembris),

ar ko izveido Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu

2012/C 353/02

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Līguma 194. panta 1. punktā ir noteikti mērķi, proti, nodrošināt enerģijas tirgus darbību un energoapgādes drošību Savienībā, veicināt energoefektivitāti un enerģijas taupību, jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību, un veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību, savstarpēji solidarizējoties.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra 2005/89/EK Direktīva par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā (1) paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina augsts elektroapgādes drošības līmenis un šajā nolūkā jāņem vērā pārrobežu sadarbības iespējas. Komisijas pienākums ir uzraudzīt un pārskatīt piemērošanu.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (2) paredz sīki izstrādātus iekšējā elektroenerģijas tirgus noteikumus. Starp šo noteikumu mērķiem ir pārrobežu starpsavienojumu turpmāka attīstība un augsta elektroapgādes drošības līmeņa panākšana.

(4)

Ar Direktīvu 2009/72/EK regulatīvajām iestādēm tiek uzlikts pienākums uzraudzīt atbilstību tīkla drošības un uzticamības noteikumiem un investīcijas ražošanas jaudā saistībā ar apgādes drošību. Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 713/2009 (3) Energoregulatoru sadarbības aģentūra palīdz regulatīvajām iestādēm, vajadzības gadījumā koordinē to darbību un uzrauga Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (“ENTSO-E”) uzdevumu izpildi.

(5)

Direktīva 2009/72/EK paredz arī to, ka pārvades sistēmu operatori atbild par drošas, uzticamas un efektīvas elektroenerģijas sistēmas nodrošināšanu, bet Regula (EK) Nr. 714/2009 (4) uztic ENTSO-E uzdevumu izveidot instrumentus, ar ko nodrošina tīkla darbības koordināciju normālos un ārkārtas apstākļos, un regulāri sagatavot Eiropas ražošanas pietiekamības prognozes.

(6)	Saskaņā ar Direktīvu 2009/72/EK dalībvalstīm, kā arī regulatīvajām iestādēm, ir pienākums sadarboties savstarpēji un ar Komisiju, lai integrētu valstu tirgus – tas ir pirmais solis ceļā uz pilnīgi liberalizēta iekšējā tirgus izveidi. Komisija uzrauga Direktīvas 2009/72/EK noteikumu īstenošanu (5).

(7)

Pieaugot elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoavotiem, iekšējais elektroenerģijas tirgus sastopas ar jauniem uzdevumiem, jo īpaši attiecībā uz tīkla stabilitāti un elektroapgādes drošību. Lai sekmīgi integrētu Eiropas elektroenerģijas tirgus un uzturētu augstu elektroapgādes drošības līmeni, būtiski ir vairāk koordinēt politikas pasākumus, kas attiecas uz iekšējo elektroenerģijas tirgu, starp dalībvalstīm, citiem iesaistītajiem un Komisiju.

(8)

Tāpēc Komisija ir sarīkojusi vairākas sanāksmes ar augsta līmeņa pārstāvjiem no kompetentajām dalībvalstu iestādēm, valstu energoregulatoriem, ENTSO-E un Energoregulatoru sadarbības aģentūras (“Aģentūras”), apmainās ar viedokļiem un sniedz ieguldījumu politikas veidošanā par elektroapgādes drošības jautājumiem, tostarp tīkla stabilitāti un ražošanas pietiekamību. Pirmās darbības un Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupas ideju apsprieda neoficiālā Enerģētikas padomes sanāksmē 2011. gada septembrī Vroclavā un Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes sanāksmēs 2011. gada novembrī un 2012. gada februārī.

(9)

Pieredze liecina, ka šīs augsta līmeņa pārstāvju sanāksmes ir lietderīgas Komisijai un visiem iesaistītajiem. Tajās var gūt vērtīgu informāciju par iekšējo elektroenerģijas tirgu un apgādes drošības jautājumiem un apspriest dažādus iespējamos esošo problēmu risinājumus. Sanāksmēs tika jo īpaši uzvērta vajadzība risināt jaunus uzdevumus saistībā ar integrētiem elektroenerģijas tirgiem Eiropas līmenī.

(10)	Tāpēc ir lietderīgi piešķirt šai elektroenerģijas jomas ekspertu grupai oficiālu statusu, noteikt tās uzdevumus un struktūru.

(11)

Grupai vajadzētu padarīt spēcīgāku un intensīvāku apgādes drošības jomas sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm un Komisiju jautājumos par elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību un apgādes drošību, tostarp par ražošanas pietiekamību un tīkla stabilitāti, kā arī palīdzēt sagatavot potenciālas jaunas politikas iniciatīvas un reaģēt uz iespējamām apgādes krīzēm.

(12)	Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai vajadzētu sniegt Komisijai un tās locekļiem nepieciešamās politikas zināšanas attiecībā uz iniciatīvām, kuru mērķis ir tirgus integritātes un elektroapgādes drošības saglabāšana un paaugstināšana.

(13)	Grupai vajadzētu sastāvēt no dalībvalstu kompetentajām iestādēm (par elektroenerģiju atbildīgā ministrija un valsts regulatīvā iestāde), ENTSO-E un Aģentūras. Būtu jāizstrādā noteikumi par Grupas locekļiem pieejamās informācijas izpaušanu.

(14)	Ekspertu grupas locekļu personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupas izveidošana

Ar šo tiek izveidota Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupa, turpmāk “Grupa”.

2. pants

Grupas uzdevumi

1. Grupas uzdevumi ir šādi:

a)	kalpot par platformu informācijas apmaiņai un tādu elektroenerģijas politikas pasākumu koordinācijai, kam ir pārrobežu ietekme, pieredzes, paraugprakses un zināšanu apmaiņai, kā arī palīdzēt Komisijai izstrādāt politikas iniciatīvas;

b)	sekmēt informācijas apmaiņu un sadarbību jautājumos, kas attiecas uz elektroapgādes drošību, tostarp ražošanas pietiekamību un pārrobežu tīkla stabilitāti.

2. Grupa jo īpaši

a)	apmainās ar informāciju par lēmumiem par ražošanu un pārvadi un to potenciālo ietekmi uz pārrobežu tirdzniecību un tīkla stabilitāti pāri robežām;

b)	apspriež īpašus jautājumus, kas raisa bažas par tīkla stabilitāti un/vai ražošanas pietiekamību, cenšoties nonākt pie koordinētiem risinājumiem atbilstoši iekšējam enerģijas tirgum;

c)	pārskata ENTSO-E sagatavotās regulārās pietiekamības prognozes, jo īpaši gadījumos, ja šie ziņojumi liecina par potenciāliem apgādes drošības riskiem;

d)	sekmē informācijas apmaiņu, profilaksi un koordinētu darbību ārkārtas situācijās Savienībā un ar trešām valstīm.

3. pants

Apspriešanās

Komisija var apspriesties ar Grupu par visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar elektroenerģiju un jo īpaši ar elektroapgādes drošību.

4. pants

Grupas sastāvs

1. Grupu veido šādi locekļi:

a)	dalībvalstu pārvaldes iestādes, jo īpaši par enerģētiku atbildīgās ministrijas;

b)	valstu regulatīvās iestādes, kuru pārziņā ir enerģētika;

c)	Energoregulatoru sadarbības aģentūra (“Aģentūra”), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 713/2009 (7);

d)	Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (“Elektroenerģijas ENTSO”), kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 (8).

2. Katrs loceklis izvirza ne vairāk kā divus pastāvīgos pārstāvjus un divus aizstājējus, kas piedalās Grupas darbā. Viens no pastāvīgajiem dalībvalsts pārstāvjiem ir par enerģētiku atbildīgās valdības struktūras vadītājs. Viens no pastāvīgajiem valsts regulatīvās iestādes pārstāvjiem ir tās ģenerāldirektors vai priekšsēdētājs. Viens no Aģentūras izvirzītajiem pastāvīgajiem pārstāvjiem ir direktors. Viens no ENTSO-E izvirzītajiem pastāvīgajiem pārstāvjiem ir ģenerālsekretārs. Aizstājējus ieceļ saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā locekļus; aizstājēji automātiski aizstāj locekļus to prombūtnes vai slimības laikā.

3. Ja Savienības, dalībvalsts vai reģionālajā līmenī ir ārkārtas situācija vai citās īpašās situācijās Grupas dalībnieki var prasīt Komisijai iecelt vairāk nekā divus pārstāvjus dalībai Grupas darbā.

4. Grupas locekļu nosaukumus, kā arī locekļu pastāvīgo pārstāvju un aizstājēju un novērotāju vārdus un uzvārdus publicē Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā (turpmāk “reģistrs”) (9).

5. Katrs Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupas loceklis reģistrējas internetā (“CIRCABC” tīmekļa vietnē (10)) un nodrošina, lai tā dalības statuss būtu aktualizēts.

6. Personas datus iegūst, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

5. pants

Darbība

1. Grupas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis (“Priekšsēdētājs”).

2. Priekšsēdētājs regulāri sasauc Grupu un sniedz Grupai no tās locekļiem saņemto informāciju, vienlaikus saglabājot sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti.

3. Vienojoties ar Komisijas dienestiem, Grupa var izveidot apakšgrupas, kuras izskata īpašus jautājumus, pamatojoties uz Grupas noteiktajām pilnvarām. Šādas apakšgrupas izformē, tiklīdz to uzdevums ir izpildīts.

4. Komisijas pārstāvis var ad hoc lūgt piedalīties grupas vai apakšgrupas darbā ekspertus, kuri nav grupas locekļi un kuri ir kompetenti kādā konkrētā darba kārtības jautājumā, piemēram, ražotāju vai patērētāju organizāciju vai trešo valstu pārstāvjus. Turklāt Komisijas pārstāvis var piešķirt novērotāja statusu personām, organizācijām, kā paredzēts 8. panta 3. punktā horizontālajos noteikumos par ekspertu grupām, un kandidātvalstīm.

5. Ekspertu grupu dalībniekiem un viņu pārstāvjiem, kā arī uzaicinātajiem ekspertiem un novērotājiem jāpilda dienesta noslēpuma saistības, kas noteiktas līgumos un to īstenošanas noteikumus, kā arī jāpilda Komisijas drošības noteikumi, kuri attiecas uz ES klasificētas informācijas aizsardzību, kā noteikts pielikumā Komisijas Lēmumam 2001/844/EK, EOTK, Euratom (11). Ja viņi neievēro šīs saistības, Komisija drīkst veikt jebkādus attiecīgus pasākumus.

6. Grupas un tās apakšgrupu sanāksmes parasti notiek Komisijas telpās. Komisija nodrošina sekretariāta pakalpojumus. Uz Grupas un tās apakšgrupu sanāksmēm var uzaicināt citus Komisijas dienestus vai Eiropas Ārējās darbības dienestu, ja uz tiem tieši attiecas apspriežamie jautājumi.

7. Neskarot šī panta 6. punktu, Komisija visus atbilstīgos darba dokumentus nodod Grupas locekļiem, izmantojot darbvietu sadarbībai ar Eiropas Savienības partneriem (“CIRCA” tīmekļa vietni). Turklāt Komisija visus attiecīgos dokumentus publicē, tos ievietojot Reģistrā vai norādot saiti no Reģistra uz īpaši izveidotu vietni. Jāparedz izņēmumi no prasības par sistemātisku publicēšanu, ja dokumenta izpaušana varētu kaitēt sabiedrības vai privāto interešu aizsardzībai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā.

6. pants

Sanāksmju izdevumi

1. Grupas vai tās apakšgrupu darbā iesaistītas personas nesaņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

2. Katras dalībvalsts un valsts regulatīvās iestādes viena pārstāvja ceļa izdevumus Komisija atlīdzina saskaņā ar Komisijas spēkā esošajiem noteikumiem.

3. Šos izdevumus atlīdzina pieejamo apropriāciju robežās, kuras piešķir saskaņā ar ikgadējo resursu piešķiršanas procedūru.

Briselē, 2012. gada 15. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Günther OETTINGER

(1) OV L 33, 4.2.2006., 22. lpp.

(2) OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.

(3) OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.

(4) OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.

(5) Sk. jo īpaši Direktīvas 2009/72/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz apgādes drošības jautājumiem (uzraudzība). Komisijas uzdevums ir arī vērtēt apgādes drošības jautājumus sertifikācijas lēmumu kontekstā (sk. Direktīvas 2009/72/EK 11. panta 7. punktu); tāpat tā tiek aicināta iesniegt ieteikumus sarunām par attiecīgiem līgumiem ar trešām valstīm, kur tiek iekļauti apgādes drošības jautājumi (sk. Direktīvas 2009/72/EK 25. apsvērumu).

(6) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(7) Skat. 3. atsauci.

(8) Skat. 4. atsauci.

(9) Grupas locekļi, kuri nevēlas atklāt savu vārdu un uzvārdu, var lūgt atkāpties no šā noteikuma. Lūgumu neizpaust ekspertu grupas locekļu vārdu un uzvārdu uzskata par pamatotu, ja publicēšana varētu apdraudēt viņu drošību vai integritāti vai nevajadzīgi ietekmēt privāto dzīvi.

(10) CIRCABC nozīmē “Communication & Information Resource Centre for Administrations, Businesses and Citizens” jeb “Komunikācijas un informācijas resursu centrs administrācijām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem”.

(11) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

17.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 353/9

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 353/07

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“FENLAND CELERY”

EK Nr.: UK-PGI-0005-0887-22.08.2011

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Fenland Celery”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Apvienotā Karaliste

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība:

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Fenland Celery” (Apium graveolens) ir tādas selerijas nosaukums, kas, izmantojot tradicionālas metodes, tiek stādīta, audzēta un novākta Adventurers 1. un 2. tipa kūdrainā augsnē ar dziļu kūdras slāni noteiktās Kembridžšīras, Safolkas un Norfolkas teritorijās.

Audzēšanas metodes un izmantoto šķirņu dēļ Fenlendas selerija ir produkts, kuram ir raksturīgas šādas sevišķas īpašības.

Izskats. Fenlendas selerijai ir plata pamatne 8–12 cm diametrā un uz āru vērsti lapu kāti. Tai ir izteikta forma un samērā liela sakne. Fenlendas selerijas izaug 60–80 cm garas, mērot no pamatnes līdz lapu galotnēm. Pamatnes krāsa variē no baltas līdz koši zaļai. Kāta apakšējā daļa vienmēr ir visbaltākā, augstāk kāta krāsa pakāpeniski pāriet gaiši zaļganā, bet lapas – gaiši zaļā krāsā. Fenlendas selerija ir spēcīga, mezglaina, ar izteiktu dzīslojumu.

Fenlendas selerija ir nedaudz trauslāka, taču maigāka un kraukšķīgāka nekā citas mūsdienās audzētās selerijas.

Garša. Fenlendas selerijai ir spēcīga, līdzsvarota saldeni sāļi rūgta garša. To papildina atsvaidzinoša maiga riekstu garša, viegla aromātiska skuju koku smarža un anīsa piegarša.

Fenlendas selerijas stāda jūnijā vai jūlijā un novāc no septembra līdz decembrim.

Vienīgās šķirnes, ko var izmantot Fenlendas selerijas ražošanā, ir šādas:

“Hopkins Fenlander”,

“New Dwarf White”,

“Ely White”.

Izmanto vienīgi šīs trīs šķirnes, jo tās dod augstas ražas, no tām izaudzētajām selerijām ir laba garša, tās ir izturīgas pret slimībām un spēj pielāgoties attiecīgo tipu augsnes apstākļiem.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

—

Sēklu sagatavošana un sēšana

No aprīļa līdz maijam Fenlendas selerijas šķirņu sēklas iepērk un piegādā apstiprinātam dārzniekam diedzēšanai. Dārzniecībā sēklas tiek iesētas kūdras blokos un novietotas dīgšanas telpā, kur tās septiņas dienas tiek turētas 18 °C temperatūrā. Pēc tam tās tiek pārvietotas uz siltumnīcu, kur tiek turētas aptuveni trīs nedēļas, līdz izaug par stādiem (aptuveni 4 collu garumā), kas ir gatavi stādīšanai. Tad stādus aizved uz lauku, kurā ir īpaša Adventurers 1. un 2. tipa augsne, un 24 stundu laikā pārstāda zemē – Adventurers 1. un 2. tipa dziļā kūdras slāņa augsnē. Mazos stādus pārstāda no jūnija līdz jūlijam, kas ļauj novākt ražu dažādos laikos un mazināt sliktas ražas iespēju.

—

Ražas novākšana

Fenlendas seleriju ražu novāc no septembra līdz decembrim, un tas ir sarežģīts process, kurā aprausto valni vispirms izārda ar īpašu attālām rindām paredzētu traktoru un kapļu mehānismu, lai gan to var izdarīt arī ar lāpstu. Selerijas novāc ar rokām, izmantojot nazi. Saknes var nogriezt vai nu pilnībā, vai daļēji, nosmailinot to galu.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Fenlendas selerijai ir jābūt izaudzētai Adventurers 1. un 2. tipa augsnē, kas noteikta Anglijas un Velsas pārskatā par augsnēm. Šā tipa augsnes ir atrodamas šādos Kembridžšīras, Safolkas un Norfolkas pagastos.

Kembridžšīra: Littleport, Ely St Mary and Trinity, Ely Trinity (Detached), Thetford, Stretham, Willingham, Haddenham, Sutton, Colne, Coveney, Chatteris, Welches Dam, Manea, Wimblington, March, Thorney, Wisbech St Mary, Waterbeach, Horningsea, Bottisham, Swaffham Bulbeck, Swaffham Prior, Burwell, Wicken, Soham, Fordham, Isleham, Chippenham, Snailwell, Ramsey.

Norfolka: Leziate, East Winch, Bawsey, Middleton, Wimbotsham, Crimplesham, West Dereham, Wereham, Wretton, Stoke Ferry, Northwold, Ryston, Downham Market, Denver, Fordham, Nordelph, Welney, Feltwell, Hockwold-cum-Wilton, Redmere, Wormegay, East Winch, Leziate, Roydon.

Safolka: Lakenheath, Mildenhall, Barton Mills, Worlington, Freckenham.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Ģeogrāfiskā apgabala specifiskās īpašības un kvalitāte ir saistītas ar kūdrainu augsni un klimatu, kas ļauj ražot īpašas selerijas. Augsnes sastāvs ir tāds, ka ir iespējama vagu dzīšana, kas ļauj izaudzēt īpašu seleriju, kura ir baltā krāsā, kraukšķīga un ar neparasti atsvaidzinošu un maigu garšu, kas atgādina riekstus.

Augsnes, šķirņu un ražošanas metodes apvienojuma dēļ, ko izmanto tikai Fenlendas apgabalā, šis apvidus ir ieguvis labu reputāciju saistībā ar augstākās kvalitātes un garšīgāko seleriju ražošanu.

Fenlendas apgabals ir dabiski purvaina teritorija Austrumanglijā, un līdz 16. gadsimtam tās lielākā daļa atradās zem ūdens. Zemi sāka nosusināt 17. gadsimta trīsdesmitajos gados. Šajā laikā Kembridžšīras purvos tika izveidoti divi kanāli – Old Bedford River un New Bedford River –, kas tika savienoti ar Lielās Ūzas upi pie Kingslinas. Tomēr, kad ūdens tika novadīts, kūdra saruka un lauki pamazām grima, līdz 17. gadsimta beigās tie atkal atradās zem ūdens.

Pēc vairākiem mēģinājumiem nosusināt šo teritoriju tas beigu beigās izdevās 19. gadsimta divdesmitajos gados, kad tika ieviesti ar oglēm darbināmi tvaika dzinēji. Fenlendas apgabalu nosusināšanā izmantoja 286 nelielas elektriskās sūkņu stacijas, ūdensteces 3 800 jūdžu garumā, jūras aizsargkonstrukcijas 60 jūdžu garumā un upju krastu nostiprinājumus 96 jūdžu garumā. Tādējādi Fenlendas apgabals lielākoties atrodas ne vairāk kā 10 m virs jūras līmeņa. Pašlaik daudzas teritorijas atrodas zemāk par vidējo jūras līmeni.

Ar drenāžas sistēmas palīdzību Fenlenda, kas robežojas ar Linkolnšīru, Norfolku, Kembridžšīru un Safolku, kļuva par būtisku Lielbritānijas lauksaimniecības reģionu, kurā audzē graudus un dārzeņus. Vides un ģeogrāfisko priekšrocību dēļ Fenlendas seleriju audzēšanai tagad (tāpat kā agrāk) ir ļoti piemērota augsne – proti, Adventurers 1. un 2. tipa dziļā kūdras slāņa augsne – un labvēlīgi klimatiskie apstākļi.

Fenlendas reģionā vidējais nokrišņu daudzums ir zemāks nekā citās galvenajās lauksaimniecības zemēs Apvienotajā Karalistē (365 mm pagājušajā gadā saskaņā ar Weather Commerce Ltd). Neliels nokrišņu daudzums ir nozīmīgs faktors Fenlendas seleriju audzēšanā, jo pārmērīgas lietavas traucētu augšanu, bojājot vagas, un veicinātu slimību attīstību.

Adventurers 1. un 2. tipa augsne, kas raksturīga šim ģeogrāfiskajam apgabalam, ir selerijām labvēlīga divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, augsnes dabiskā auglīguma dēļ tā nodrošina augu ar daudzām tam nepieciešamajām barības vielām. Otrkārt, augsnes sastāvs ir tāds, ka ar to var apraust augu, aizsargājot no saules, kas ļauj selerijas mizai saglabāties baltai, kā arī gada beigās aizsargājot no salnām – tas ļauj lauksaimniekiem Apvienotajā Karalistē pagarināt audzēšanas sezonu un noteikt augstāku cenu vietējos tirgos.

Audzējot šo dārzeni pēc tradicionālās metodes, intensīvāk tiek izmantotas gan zemes platības, gan darbaspēks. Šos audzēšanas paņēmienus Fenlendas lauksaimnieki ir nodevuši no paaudzes paaudzē vairāk nekā 50 gadus, un to izmantošanai vajadzīgas atbilstošas prasmes. Audzētājiem jānodrošina pietiekama aizsardzība pret salnām, nenoklājot augu un nepadarot audzēšanas apstākļus pārāk siltus (kas izraisītu slimības un puvi).

Salīdzinājumā ar parastajām seleriju kultūrām Fenlendas selerijām noteiktais stādījumu biezums ir ievērojami mazāks – tiek audzēts par 50 % mazāk šo seleriju uz hektāra (mūsdienīgā lauksaimniecībā tiek audzēti 50 tūkstoši augu uz hektāru, bet Fenlendas seleriju daudzums ir 25 tūkstoši augu uz hektāra). Stādīšanas biezums ir mazāks, jo šie augi ir jāstāda attālākās rindās.

5.2. Produkta specifika:

Fenlendas seleriju audzēšanā izmantotā metode paredz, ka augus audzē attālās rindās, kuras atdala dziļas vagas. Šīs attālās rindas ir būtiskas galaprodukta kopējās kvalitātes nodrošināšanai, jo augi ir jāaprauš ar augsni, kas palīdz saglabāt seleriju balto krāsu. Šī metode ir obligāta Fenlendas seleriju ražošanā; ja to neizmantotu, produktu nevarētu klasificēt kā “Fenland Celery”.

Vienīgās šķirnes, ko var izmantot Fenlendas selerijas ražošanā, ir šādas:

“Hopkins Fenlander”,

“New Dwarf White”,

“Ely White”.

Fenlendas selerijas ir mazākas nekā parastā veidā audzētās selerijas to ražošanas metodes un izmantoto šķirņu dēļ. Šī tradicionālā ražošanas metode apvienojumā ar Fenlendas selerijas sēklu šķirnēm un melno kūdraino Adventurers 1. un 2. tipa augsni palīdz izveidoties selerijas īpašajai saldajai riekstu garšai ar anīsa piegaršu, kā arī tās krāsojumam no gaiši zaļa līdz baltam, kas ir Fenlendas selerijas galvenās īpašības.

Fenlendas selerijas raksturo platāka pamatne un uz āru vērstāki lapu kāti. Pamatnes diametrs ir no 8 līdz 12 cm, forma ir izteiktāka un bieži vien ne tik viendabīga kā citām selerijām. Fenlendas selerijām bieži ir lielākas saknes to audzēšanas un novākšanas metožu dēļ. Audzēšanas perioda un ražošanas metodes dēļ šīs selerijas aug ievērojami lēnāk nekā citas tirdzniecībai paredzētās selerijas. Produkta lēnā audzēšana veicina tā īpašās riekstu un rūgteni saldenās garšas veidošanos, kā arī dara tās maigākas un kraukšķīgākas.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Kopš seniem laikiem šajā apgabalā lauksaimnieki, sākot no jūlija, stādīja Fenlendas selerijas un pirmo ražu novāca septembrī, turpinot to darīt līdz pat decembrim. Apraušana ar zemi aizsargāja selerijas no ziemas sala un ļāva ražotājiem pagarināt audzēšanas sezonu un noteikt labāku cenu.

Fenlendas selerijas šķirnes ir izvēlētas to ražīguma, garšas, izturības pret slimībām un pielāgošanās spējas dēļ – “Hopkins Fenlander” un “New Dwarf White” pašlaik ir visplašāk audzētās šķirnes. Abas šķirnes tika selekcionētas purvos, un pēdējos 50 gadus tās ir bijušas populāras.

Fenlendas selerija tiek audzēta Fenlendas apgabalā dziļā kūdras slāņa Adventurers 1. un 2. tipa augsnē, kas dabiski veidojusies ļoti auglīga no purvājos un kūdrājos nesadalījušos atmirušu augu atliekām. Augsnes nosaukums Adventurers (piedzīvojumu meklētāji) ir saistīts ar piedzīvojumu meklētājiem, kas nodarbojās ar drenāžu un pēc Bedfordas grāfa aicinājuma devās nosusināt Fenlendu – jo īpaši tas attiecas uz Gentlemen Adventurers jeb riska kapitāla ieguldītajiem, kas finansēja būvniecību un kuriem piešķīra lielas nosusinātās zemes platības.

Šāda tipa augsne ir dabiski līdzena, ko daļēji ietekmē dziļā kūdras slāņa īpašības un daļēji – veids, kādā notiek nosusināšana. Ūdens līmenis, ko rada drenas un grāvji, ļauj augošajai selerijai saņemt optimālu ūdens daudzumu.

Adventurers 1. un 2. tipa dziļā melnās kūdras slāņa augsne ir dabiski auglīga, un tajā ir barības vielas, kas nepieciešamas sekmīgai augstas kvalitātes seleriju ražošanai, izmantojot gan mūsdienīgas, gan tradicionālas Fenlendas seleriju audzēšanas metodes. Melnās kūdras īpašību dēļ selerijām tiek nodrošināts arī papildu siltums. C. R. Adams, M. P. Early, K. M. Bamford grāmatā Principles of Horticulture (Dārzkopības principi) apgalvo, ka šī augsne iesilst straujāk nekā citas, jo krāsas un sastāva dēļ saules enerģija tajā tiek viegli absorbēta un saglabāta siltuma veidā. Aprakstītā ražošanas metode ir vislabāk piemērota šim augsnes tipam, jo tajā ir nepieciešamās barības vielas un tās sastāvs ir piemērots augu apraušanai. Ir vispārzināms, ka Fenlendas selerijas aug ļoti lēni audzēšanas perioda un ražošanas metodes dēļ – melnā kūdrainā augsne šo procesu paātrina. Stādīšana jebkura cita tipa augsnē augšanu palēninātu vēl vairāk.

Šis apgabals Apvienotajā Karalistē ir visplašākā teritorija, kurā sastopama šā īpašā tipa lauksaimnieciski izmantojamā augsne, un tā šajā apgabalā ir arī visauglīgākā. Augsnes neatkārtojamās īpašības apvienojumā ar Fenlendas salīdzinoši vēsāko un sausāko klimatu veido ideālus apstākļus augu audzēšanai un seleriju novākšanai no jūlija līdz decembrim.

Tradicionālās metodes joprojām ir darbietilpīgs selerijas ražošanas veids, kurā izmanto paņēmienus, ko Fenlendas lauksaimnieki vairāk nekā 50 gadu laikā nodevuši no paaudzes paaudzē un kas ir pilnveidoti un uzlaboti, lai varētu ražot augstas kvalitātes selerijas. Fenlendas purvi kļuva par vietu, kas bija un joprojām tiek saistīta ar augstas kvalitātes selerijām.

Ēdienu apskatnieki “Fenlend Celery” selerijas unikalitāti ir komentējuši šādi: “Pārdošanā parādās citi agrie dārzeņi, piemēram, tradicionālā Fenlendas selerija, kas izrakta no Kembridžšīras augsnes. Agrais rabarbers no Jorkšīras, kas, precīzi izsakoties, arī ir dārzenis, ļoti labi garšo kopā ar ceptām svaigām makrelēm un sarkanajiem čilli pipariem.”Rose Prince, New English Cook, 2009. gada februāris.

“Selerija ir tikpat raksturīga angļiem kā Stiltonas siers. Sākotnēji tā sauktās “netīrās” selerijas vecākajām šķirnēm no līdzenā melnzemes Fenlandas apgabala Austrumanglijā bija īsa sezona – no oktobra līdz janvārim. Ja paveicās kādu seleriju apēst, pirms tam to vajadzēja pamatīgi nomazgāt, taču tās garša ir īpaša, sevišķi pēc nelielas salnas, kad tā kļūst par saldāko no selerijām.”Delia Smith, Delia Online.

“Mēs reti vēlamies ēst ko aukstu, mitru un netīru, bet, kad rudens beigās pārdošanā pirmo reizi parādās zemjainā Fenlendas selerija, to nogaršot ir īsta bauda!”Sally Bendall, Season Magazine, 2008. gada novembris.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://archive.defra.gov.uk/foodfarm/food/industry/regional/foodname/products/documents/fenlandcelery-pgi-110711.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

17.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 353/14

2012/C 353/08

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“TRAVIA DA BEIRA BAIXA”

EK Nr.: PT-PDO-0005-0848-10.01.2011

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums:

“Travia da Beira Baixa”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Portugāle

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.4. grupa.

Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (piena produkti)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Travia da Beira Baixa” ir produkts, kuru iegūst, karstumā izgulsnējot vai koagulējot piena albumīnu un piena globulīnu, ko satur sūkalas, kuras veidojas sieru “Beira Baixa” (Queijo de Castelo Branco DOP, Queijo Amarelo da Beira Baixa DOP, Queijo Picante da Beira Baixa DOP) izgatavošanā. Tas ir svaigs, neraudzēts produkts ar maigu, samērā krēmīgu konsistenci, jo tam pievieno nedaudz sūkalu.

a) Ķīmiskās īpašības

Heterogēna sastāva produkts, kas izgatavots no divu atgremotāju sugu – aitas un kazas – piena un blakusproduktiem, kuri rodas dažāda veida sieru atšķirīgos ražošanas procesos. Provizoriskais sastāvs ir šāds:

mitrums: 70–80 %

tauki: 5–9 g/100 g produkta

olbaltumvielas: 4–7 g/100 g produkta

pelni: 0,6–1,4 g/100 g produkta

b) Fizikālās īpašības

Forma: “Travia da Beira Baixa” nav noteiktas formas. Tas ir lielākā vai mazākā mērā krēmveida produkts, tāpēc ieņem trauka formu.

Konsistence: produkts ir mīksta, drupena, graudaina un balta masa.

Garša un smarža: produktam piemīt saldena piena garša un patīkams aromāts, produkts viegli kūst mutē.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

“Travia da Beira Baixa” izgatavo no sūkalām, kas ir sieru “Queijos da Beira Baixa” ražošanas blakusprodukts, dzeramā ūdens un nepasterizēta aitas vai kazas piena.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Pieļaujama ir tikai tradicionālā ekstensīvas lopkopības sistēma. Barības bāze ir dabiska lopbarība vai lopbarība, kas papildināta ar reģiona augsnei un klimatiskajiem apstākļiem īpaši piemērotām ganību kultūrām; sezonās, kad šādas barības trūkst, dzīvniekus baro arī ar sienu un salmiem.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

“Travia da Beira Baixa” ir papildprodukts, ko iegūst, ražojot sierus ar ACVN “Queijos da Beira Baixa”. No mikrobioloģiskā viedokļa izejvielas ir ļoti ātrbojīgas un neizturīgas, tāpēc to apstrādei un produkta iepakošanai jānotiek nekavējoties. Tāpēc visam “Travia da Beira Baixa” ražošanas procesam, tostarp iepakošanai, ir jānotiek sieru “Queijos da Beira Baixa DOP” ražotnēs, tātad arī tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tikai šādos apstākļos ražotāju un patērētāju interesēs var nepieļaut, ka zūd kvalitāte un autentiskums, ko nosaka secīgas apstrādes darbības un/vai tādas, starp kurām paiet lielāki laika sprīži.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Lai gan “Travia da Beira Baixa” gatavo augstā temperatūrā, produkta paaugstinātais olbaltumvielu, laktozes un ūdens saturs rada labvēlīgus apstākļus mikroorganismu augšanai pēcpārstrādes darbību laikā. Šādu kvalitatīvu un kvantitatīvu mikrofloras izmaiņu dēļ var mainīties fizikāli ķīmiskās īpašības, kam savukārt ir liela ietekme uz galapatērētāja izvēli.

Tāpēc materiāliem, ko izmanto “Travia da Beira Baixa” iepakošanai vai kas nonāk saskarē ar šo produktu, ir jābūt saturam nekaitīgiem un inertiem; ir atļauts vakuumiepakojums vai jebkāds cits iepakojums, kas nepārprotami garantē produkta glabāšanai un tā kvalitātes saglabāšanai nepieciešamos apstākļus.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Jābūt izpildītām visām juridiskajām prasībām un jāizmanto produkta logotips, kā arī,

atkarībā no veida, kādā produktu laiž tirdzniecībā, “Travia da Beira Baixa” marķējumam jāsatur šādi elementi:

—	ražotāja vārds/nosaukums un adrese;

—	ražotāja sanitārā zīme;

—	sertifikācijas zīme;

—	Savienības logotips.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā ražo izejvielas un gatavo un iesaiņo produktu, sakrīt ar “Beira Baixa” sieru ražošanas ģeogrāfisko apgabalu; tajā ietilpst konselas Belmonte, Castelo Branco, Fundão, Idanha-a-Nova, Mação, Oleiros, Penamacor, Proença-a-Nova, Sertã, Vila de Rei, Vila Velha de Ródão un konselas Covilhã fregesijas Aldeia de São Francisco, Aldeia do Souto, Barco, Boidobra, Casegas, Conceição, Covilhã, Dominguiso, Ferro, Orjais, Ourondo, Peraboa, Peso, Santa Maria, São Jorge da Beira, São Martinho, São Pedro, Sobral de São Miguel, Teixoso, Tortosendo, Vale Formoso un Vales do Rio.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Ekstensīvā, tradicionālā un reģionam raksturīgā saimniekošanas sistēma ir cieši saistīta ar reģionā valdošajiem klimatiskajiem apstākļiem un dominējošām augsnēm, kas lielā mērā nosaka ganību zāles attīstību. Reģiona klimatam raksturīga paaugstināta gada vidējā gaisa temperatūra, ilgas, karstas un sausas vasaras, mērenas ziemas, salīdzinoši neliels vidējais nokrišņu daudzums, lai gan reizēm tiek novērotas salnas. Galvenā iezīme ir sausums, kas samazinās virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem un no austrumiem uz rietumiem.

Smilšainās augsnēs augošās dabiskās ganības sastāv no zālaugiem ar lielāku cerošanas spēju (smilgas, graudzāles u. c.) un viengadīgiem lakstaugiem ar lielāku uzturvērtību (OrnithopusTrifolium cherleri, Trifolium arvense u. c.). Irdenās granīta izcelsmes augsnēs augošā ganību zāle, kas sastāv no viengadīgiem un lēnaudzīgiem zālaugiem (Vulpia, Periballia) un dažiem lakstaugiem ar pazeminātu uzturvērtību (Trifolium angustifolium un Trifolium stellatum), ir nekvalitatīva un neproduktīva. Slānekļa izcelsmes augsnēs ar labu ūdensietilpību ir samērā labas ganības, kur dominē viengadīgi zālaugi, piemēram, airenes (Lolium spp.). Lakstaugi lielākoties ir ar labu uzturvērtību (Trifolium spp. un Ornithopus).

5.2. Produkta specifika:

Produkta specifika un īpašības saistāmas ar izejvielu izcelsmi un iegūšanas metodi. “Travia da Beira Baixa” ražo no sūkalām, kas rodas sieru “Queijos da Beira Baixa” ražošanas procesā. Sūkalas izkāš, lai tajās nepaliktu siera masas atlikumi (t. s. repisto) un, ja piens bijis sālīts, tām pievieno ūdeni. Pēc tam sūkalas silda līdz 80–90 °C temperatūrai un nepārtraukti lēni maisa, līdz var novērot, ka sākusies koagulācija, proti, parādās pārslas, kas zemā blīvuma dēļ uzpeld virspusē. Tad temperatūru samazina un maisīšanu pārtrauc līdz brīdim, kad teju sākas vārīšanās; šis process ilgst 15–30 minūtes. Lai iegūtu vairāk masas un tā būtu viendabīgāka, parasti brīdī teju pirms vārīšanās pievieno nedaudz aitas vai kazas piena. Pēc tam masu nekavējoties ar putu karoti izņem no sildīšanas trauka un pilda traukos, kur tai piemaisa nedaudz pēdējā spieduma sūkalu, lai iegūtu krēmveida konsistenci.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Sieru “Queijos da Beira Baixa” ražošanā izmantotais aitas un kazas piens, no kura iegūst arī “Travia da Beira Baixa” izejvielas, var būt iegūts tikai no ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā esošajām lauku saimniecībām. Pieļaujamā saimniekošanas metode ir tradicionāla ekstensīva lopkopība: dzīvnieku blīvums saimniecībā ir neliels, lielu dienas daļu dzīvnieki aizvada ganībās un dienas beigās atgriežas kūtī uz slaukšanu; naktis, vismaz ziemā, dzīvnieki pavada kūtī.

Barības bāze ir dabiska lopbarība vai lopbarība, kas papildināta ar reģiona augsnei un klimatiskajiem apstākļiem īpaši piemērotām ganību kultūrām. Visā reģionā arī mūsdienās ierasta prakse ir audzēt lopbarības augus sienam un laist dzīvniekus noganīt rugājus. Tāpēc to aitu un kazu pienam, kas ganās reģionā, piemīt sevišķas īpašības, kas kombinācijā ar īpašiem gatavošanas un iepakošanas paņēmieniem un zinātību ļauj iegūt specifiskus un patērētāju atzītus produktus, kas nes izcelsmes reģiona nosaukumu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts).

http://www.gpp.pt/valor/ce_travia_bb.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

17.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 353/18

2012/C 353/09

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“CARNE DE BRAVO DO RIBATEJO”

EK Nr.: PT-PDO-0005-0789-08.10.2009

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums:

“Carne de Bravo do Ribatejo”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Portugāle

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.1. grupa.

Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Produkts ir gaļa, kas iegūta, sadalot Brava de Lide šķirnes liellopu liemeņus. Tas var būt arī atdzesētu pusliemeņu vai liemeņu ceturtdaļu veidā (priekšdaļas un pakaļdaļas), vai “Carne de Bravo do Ribatejo” daļu veidā, kas iesaiņotas īpašā vakuumiepakojumā vai līdzīgā ķīmiski neitrāla materiāla iepakojumā un atdzesētas vai strauji sasaldētas tā, ka nebojā muskuļaudus un pilnībā saglabā produkta mīkstumu un uzturvērtību, tādējādi nemainot gaļas īpašības.

Reģistrēto nosaukumu “Carne de Bravo do Ribatejo” var norādīt uz marķējuma gan tirdzniecības nosaukumā, gan arī pārtikas produktu sastāvdaļu sarakstā, ja šā produkta svars veido 95–100 % no gatavā produkta kopējā svara. (Ņem vērā Direktīvas 2000/13/EK norādījumus par “marķēšanu”.)

Neatkarīgi no marķējuma liemeņi, liemeņu ceturtdaļas, gabali, gabalu daļas un šķēles transportēšanas un tirgošanas laikā vienmēr pavada sertifikācijas iestādes izdots “Izcelsmes sertifikāts”, kurā ietilpst dati, kas apliecina, ka produkts atbilst visām specifikācijas prasībām.

Kaujamo dzīvnieku vecums un liemeņu svars

	Kaušanas vecums	Liemeņa svars
Brava de Lide teles gaļa	No 18 līdz 30 mēnešiem	100–200 kg
Brava de Lide teļa gaļa	No 18 līdz 30 mēnešiem	150–250 kg
Brava de Lide govs gaļa	No 31 līdz 60 mēnešiem	100–250 kg
Brava de Lide vērša gaļa	No 31 līdz 60 mēnešiem	Mazāk par 200 kg

Liemeņa klasifikācija ir saskaņā ar EUROP standartiem un pamatojoties uz atbilstības parametriem un taukaudu saturu; klasifikācijas grupas ir šādas.

Brava de Lide teles gaļa – 100–200 kg smagi liemeņi, kas iegūti, nokaujot sieviešu kārtas dzīvniekus vecumā no 18 līdz 30 mēnešiem. Liemeņiem jāatbilst E, U, R, O vai P muskuļaudu klasei pēc EUROP klasifikācijas skalas un 2., 3. vai 4. taukaudu klasei pēc tās pašas skalas.

Brava de Lide teļa gaļa – 150–250 kg smagi liemeņi, kas iegūti, nokaujot vīriešu kārtas dzīvniekus vecumā no 18 līdz 30 mēnešiem. Liemeņiem jāatbilst E, U, R vai O muskuļaudu klasei pēc EUROP klasifikācijas skalas un 2., 3. vai 4. taukaudu klasei pēc tās pašas skalas.

Brava de Lide govs gaļa – 100–250 kg smagi liemeņi, kas iegūti, nokaujot sieviešu kārtas dzīvniekus vecumā no 31 līdz 60 mēnešiem. Liemeņiem jāatbilst E, U, R, O vai P muskuļaudu klasei pēc EUROP klasifikācijas skalas un 2., 3. vai 4. taukaudu klasei pēc tās pašas skalas.

Brava de Lide vērša gaļa – mazāk par 200 kg smagi liemeņi, kas iegūti, nokaujot vīriešu kārtas dzīvniekus vecumā no 31 līdz 60 mēnešiem. Liemeņiem jāatbilst E, U, R vai O muskuļaudu klasei pēc EUROP klasifikācijas skalas un 2., 3. vai 4. taukaudu klasei pēc tās pašas skalas.

Jāpiebilst, ka Brava de Lide šķirnes liellopu īpašības un audzēšanas veids dzīvnieku dzimuma, vecuma un kautsvara ziņā pamato arī P kategorijas (saskaņā ar EUROP klasifikācijas skalu) liemeņu derīgumu, taču vienīgi tādu, kas iegūti no telēm un govīm; sk. šai sakarā šā dokumenta 5.3. punktu.

Taukaudi: stingri un nerasojoši, baltā vai dzeltenā krāsā, spīdīgi, smalkas konsistences, sulīgi un aromātiski, ar patīkamu garšu, ar labu izskatu un augstas kvalitātes. Šiem liemeņiem īpaši raksturīgi ir starpmuskuļu taukaudi, kas pēc ārējā izskata veido tā saukto marmorējumu (ļoti smalki, starp muskuļaudiem izkliedēti šķiedrveida audi), kas pastiprina gaļas sulīgumu, stingrumu un garšu.

Organoleptiskās īpašības: gaļa viendabīgi maiga, pēc konsistences stingra, tai piemīt neliels starpmuskuļu taukaudu marmorējums, gaļa ir patīkami sulīga un maiga.

Gaļa izceļas ar sevišķām organoleptiskajām īpašībām, kas aprakstītas turpmāk.

Krāsa: tumši ķiršsarkana un koša.

Gaļas pH: mazāks par 6.

Konsistence: vienlaikus maiga, stingra, sulīga, un gaļa ir viegli sakošļājama.

Garša un smarža: ļoti patīkama un stipra, ēdot labi jūtama tipiski izteikta liellopu gaļas garša.

Gaļas vidējais nogatavināšanas ilgums dzesēšanas iekārtā pirms sadalīšanas ir vismaz 12 stundas maksimāli 7 °C temperatūrā; līdz gaļas nosūtīšanai liemeņus tur apstākļos, kur relatīvais mitrums ir 85–90 %.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Dzīvnieku pamatbarību veido lopbarība, ganību zāle un salmi, kā arī tradicionāli blakusprodukti (labības plēksnes un ziedplēksnes), kas vienmēr iegūti ģeogrāfiskajā apgabalā. Ja gan ziemā, gan vasarā ganībās uzņemtā barība dzīvnieku vajadzībām ir nepietiekama, izmanto konservētu lopbarību (sienu un/vai skābbarību), kas iegūta ģeogrāfiskajā apgabalā. Var izmantot arī barības piedevas (dabiskos sēklu koncentrātus rupja maluma miltu vai granulu veidā), kas īpaši sagatavotas un iegūtas reģionā vai ārpus tā. Šīs barības piedevas var veidot līdz 2 kg no liellopu ikdienas barības devas, taču nedrīkst pārsniegt 2 % no dzīvnieka dzīvsvara.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Atnešanās, audzēšana un nokaušana.

Brava de Lide šķirnes liellopu fiziskās īpašības un uzvedība ir cieši saistītas ar dzīvnieku raksturu – savā dabiskajā vidē tie ir mierīgi un “laiski”.

Brava de Lide šķirnes dzīvnieku transportēšanas nosacījumiem jāatbilst spēkā esošajiem noteikumiem par dzīvnieku pārvadāšanu un nokaušanu.

Šīs šķirnes dzīvnieki obligāti kaujami tajā pašā dienā, kad tie ievesti lopkautuvē neatkarīgi no tā, kas tā ir par dienu.

Nokaušana notiek vienīgi Eiropas Savienības atzītās lopkautuvēs, kas atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Gaļas izcirtņu veidošana, sadalīšana, sagatavošana un iepakošana.

Ņemot vērā šo dzīvnieku izturēšanās specifiku un stresa kaitīgo ietekmi uz liemeņu kvalitāti, vajadzīgas speciālas zināšanas, lai pārbaudītu liemeņu derīgumu izcirtņu veidošanai, sadalei, sagatavošanai un sagriešanai.

Lai nepieļautu nekādu mikrobioloģisko inficēšanos, gaļas izcirtņi, gabali vai sagatavotās daļas tūlīt pat jāiepako.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Neatkarīgi no veida, kādā gaļu sagatavo tirdzniecībai, līdztekus visām tiesību aktos prasītajām norādēm uz marķējuma jānorāda arī:

“Carne de Bravo do Ribatejo” – Denominação de Origem Protegida (“Carne de Bravo do Ribatejo” – aizsargāts cilmes vietas nosaukums) (ko papildina ar Eiropas logotipu),

“Carne de Bravo do Ribatejo” logotips –

ražotāja nosaukums un adrese vai tās ražotāju grupas nosaukums un adrese, kas realizē produktu,

Sertifikācijas vai atbilstības zīme

Produkta pārdošanai lietoto nosaukumu “Carne de Bravo do Ribatejo DOP” nedrīkst papildināt ne ar kādu citu apzīmējumu vai norādi, ne arī ar izplatītāju vai citu organizāciju zīmoliem.

Ražotāja vai produktu tirgojošās ražotāju apvienības nosaukumu un adresi nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt ne ar kādas citas struktūras nosaukumu arī tad, ja tā ir atbildīga par produktu vai tā tirdzniecību.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Visas Beja, Évora, Portalegre un Santarém novada konselas; Setúbal novadā – Alcácer do Sal, Alcochete, Grândola, Montijo, Palmela, Santiago do Cacém un Sines konsela; Lisabonas novadā – Alenquer, Arruda dos Vinhos, Azambuja un Vila Franca de Xira konsela; Castelo Branco novadā – tikai Idanha-a-Nova konsela; visbeidzot, Coimbra novadā – Montemor-o-Velho konselas Arazede fregesija.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Brava de Lide šķirnes liellopu audzēšana ir saistīta ar ģeogrāfisko vidi un dzīvnieku izmantošanu lauku darbos noteiktā ģeogrāfiskā apgabala saimniecībās. Šo liellopu audzēšana ir cieši saistīta ar dabas vidi: korķozolu un akmensozolu audzēm un ozolājiem, dabiskajām ganībām un savvaļas floru, ko veido sausām augtenēm raksturīgi augi līdzās minēto sugu kokiem, kas ģeogrāfiskajā apgabalā sastopami bieži. Turklāt zemes gabalu apmežojuma tips un krūmāji ir svarīgi šo dzīvnieku audzēšanu ietekmējoši faktori, jo ļauj tiem patverties no cilvēkiem un “civilizācijas” un nelabvēlīgos laika apstākļos sniedz piemērotu patvērumu. Tādējādi tie ir raksturīgi un reģionam ir parasti ražošanas faktori, taču tik nepieciešami šīs šķirnes dzīvnieku audzēšanai.

Lielāko ģeogrāfiskā apgabala daļu klāj korķozolu un akmensozolu audzes un ozolāji, dabiskās ganības un savvaļas flora, ko veido sausām augtenēm raksturīgi augi līdzās minēto sugu kokiem. Šo savvaļas augu valsti veido, piemēram, irbulenes, klinšrozes (jeb cistusrozes), ērikas un dadži, kas ir svarīgas šo dzīvnieku barības sastāvdaļas it īpaši ziemas periodā, ko vietējie sauc par “invernadouro” (ziemošana). Reģionā ir savdabīga ekosistēma (lielas gada temperatūras svārstības: karstas un sausas vasaras un ļoti aukstas ziemas). Pastāv īpaša zinātība, kas saistīta ar Brava de Lide šķirnes dzīvnieku pārdzīšanu pa ganībām, ko, ievērojot šo liellopu temperamentu un sparu, veic “jāteniski” ar zirgiem. Cita raksturīga īpašība ir liellopu pārdzīšana starp ekstensīvās audzēšanas saimniecībām noteiktā ģeogrāfiskā apgabala robežās, tādējādi sniedzot tiem iespēju izmantot labākas ganības un veicināt dzīvnieku labturību.

Katrā saimniecībā Brava de Lide šķirnes dzīvniekus audzē, ievērojot attiecīgu individuālu pieeju saskaņā ar šādām audzēšanas kontroles sistēmas prasībām:

1.	Brava de Lide Português šķirnes liellopu ciltsgrāmatas kārtošana;

2.	tīršķirnes dzīvnieku audzēšana;

3.	Brava de Lide šķirnes dzīvnieku turēšana pilnīgi individuālos aizgaldos, fiziski atšķirti no pārējiem šīs sugas dzīvniekiem, ko audzē tajā pašā saimniecībā;

4.	gan šo dzīvnieku, gan arī to vecāku un pēcnācēju morfoloģisko un funkcionālo īpašību individuāla identificēšana saskaņā ar noteikumiem par Brava de Lide šķirnes dzīvnieku ciltsgrāmatu;

5.	tikai un vienīgi šai šķirnei piemērotas īpašas audzēšanas sistēmas izmantošana;

pašu ražotāju ieviestas kontroles sistēmas izmantošana, lai nodrošinātu pilnīgu izsekojamību no katra dzīvnieka līdz katram gaļas gabalam un “pārstrādāta” produkta iepakojumam saskaņā ar augšupejošās un lejupejošās izsekojamības sistēmu, kas darbojas vienlaikus no ražošanas līdz tirdzniecībai un no gatavā produkta līdz lauku saimniecībai.

5.2. Produkta specifika:

Produktam “Carne de Bravo do Ribatejo” ir raksturīga spīdīga tumši ķiršsarkana krāsa; gaļa ir mīksta, stingra un sulīga, un viegli sakošļājama. Garša ir izteikta un paliekoša, tai ir izteikts un raksturīgs starpmuskuļu taukaudu marmorējums, kas veicina sulīgumu, pastiprina labo garšu un uzlabo sakošļājamību.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Produkta “Carne de Bravo do Ribatejo” īpašības atkarīgas galvenokārt no: a) augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, kādos dzīvnieki dzimuši; b) šķirnes morfoloģiskajām un funkcionālajām īpašībām; c) dzīvnieku turēšanas veida, kura tipiskākie aspekti aprakstīti turpmāk.

—	Brava de Lide liellopu šķirne (kas šodien labi pazīstama, kaut arī kādreiz šīs šķirnes dzīvnieku vietējās audzēšanas apgabala dēļ to sauca par Ribatejana) cēlusies no savvaļas liellopiem, kas, šķiet, vienmēr dzīvojuši Tejo un Sado ielejā un apkaimes zemēs.

—	Brava de Lide ir vietēja liellopu šķirne – tās areāls atradies Tejo un Mondego upes purvāju apvidos.

—	Brava de Lide šķirnes liellopu audzēšana aizsākusies 1840. gadā, kad izveidota pirmā savvaļas dzīvnieku audzētava, kas ir visvecākā Portugālē; šķirne izaudzēta no Portugāles izcelsmes govīm, kas iegādātas no Vagos marķīza un pārotas ar tās pašas izcelsmes vaislas buļļiem (Assunção, 1988).

—	Dzīvnieki ik dienu barības meklējumos pārvietojas starpsaimniecības zemes gabaliem, pārvarot vairāku kilometru lielus attālumus; dzīvnieku ganāmpulku pārdzīšanu un ganību maiņu veic “jāteniski” ar zirgiem, izmantojot “cabrestos” – pakļāvīgus un viegli vadāmus liellopus.

—	Ziemu dzīvnieki tradicionāli pavadīja Alentejo zemes īpašumos, bet pavasarī tika pārdzīti uz Ribatejo un Golegã laukiem.

—

Savvaļas dzīvnieku audzēšana Ribatejo un Alentejo novadā, un dažos Beira apgabalos vienmēr ir bijusi saistīta ar vajadzību izmantot dzīvniekus augsnes sagatavošanas pasākumos, jo savu fizisko spēju un izturēšanās dēļ šie liellopi zemes darbos ir lieliski. Tie ir cēli dzīvnieki ar līganām, enerģiskām un precīzām kustībām.

—	Šie atturīgie un sevišķi izturīgie dzīvnieki kā neviens cits bija nepieciešami skarbajos Ribatejo un Alentejo novada lauku saimniekošanas apstākļos.

—	Būdami izturīgi pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem, tie pastāvīgi dzīvoja “ganāmpulka” režīmā gan pirms, gan pēc domestikācijas.

—

Šīs šķirnes dzīvnieki pēc dabas ir mierīgi, rāmi un “laiski”, un tāpēc ir ierasts dzirdītavas un ēdinātavas izvietot krietni atstatus vienu no otras, lai piespiestu dzīvniekus fiziski funkcionālai piepūlei, kas tiem fiziskā stāvokļa un ķermeņa konstitūcijas dēļ ir ļoti svarīga un no tiem iegūtās gaļas īpašību veidošanai izšķirīga. Turklāt šajās lopkopības saimniecībās ir ierasts spiest dzīvniekus vismaz stundu dienā pastaigāties.

Lauku saimniecības aizņemtā platība ir noteicošs šīs ražošanas sistēmas faktors. Saimniecības lielums ir svarīgs faktors, kas ietekmē šīs šķirnes liellopu audzēšanu, jo vienīgi pietiekami plaši zemes īpašumi sniedz dzīvniekiem iespēju vingrināt muskuļus, kas ir vajadzīgs tik “atlētiskiem” dzīvniekiem kā šīs šķirnes liellopiem.

No Brava de Lide šķirnes liellopiem gūtā produkcija ir cieši saistīta ar dabas vidi: korķozolu un akmensozolu un ozolu audzēm, dabiskajām ganībām un savvaļas floru, ko veido sausām augtenēm raksturīgi augi līdzās minēto sugu kokiem. Šo savvaļas augu valsti veido, piemēram, irbulenes, klinšrozes, ērikas un dadži, kas ir svarīgas šo dzīvnieku barības sastāvdaļas it īpaši ziemas periodā, ko vietējie sauc par “invernadouro” (ziemošana).

Tādējādi Brava de Lide šķirnes dzīvniekus pastāvīgi audzē ekstensīvās turēšanas apstākļos (laukā), zemēs, kur ganāmpulku blīvums nepārsniedz 1,4 dzīvniekus uz hektāra; šāds audzēšanas veids ir dabiski saistīts ar noteikto ražošanas apgabalu, kuram raksturīgas lauku saimniecības ar tradicionāli lielām platībām, un tādām augsnes un klimatiskajām īpašībām, kas ļauj saglabāt šķirnei labi piemēroto ēdināšanas veidu, kura pamatā ir dabiska barības uzņemšana ganībās un ganāmpulku pārvietošana starp Ribatejo un Alentejo ģeogrāfiskajiem novadiem.

Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ļauj ražot gaļu ar tik sevišķām īpašībām, neapšaubāmi ir ēdināšanas veids, sākot ar mātes pienu un beidzot ar dabiskajām ganībām, un – svarīgs faktors – korķozolu un akmensozolu audzēs un ozolājos esošās krūmāju ganības, kas sastopamas visā noteiktajā ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā, kaut arī to blīvums un kvalitāte ir dažādi.

Brava de Lide šķirnes dzīvnieku audzēšana ir cieši saistīta ar šo reģionu; to apstiprina tūkstošgadīga tradicionālā lopkopības prakse, kas pastāv vēl šodien, un fakts, ka “Carne de Bravo do Ribatejo” ir viens no reģiona tradicionālajiem ēdieniem.

“Carne de Bravo do Ribatejo” ir Ribatejo novada gastronomijas sastāvdaļa – starp plašāk pazīstamiem ēdieniem var minēt “cozido de carnes bravas”, “rabinhos de toiro bravo” un “espetadinhas de carnes bravas”.

“Carne de Bravo do Ribatejo” izmanto visdažādāko reģiona tradicionālo ēdienu gatavošanā; šī gaļa tiek augstu vērtēta un ir ļoti iecienīta uzkoda, tādēļ tas ir produkts, ko pieprasa daudz patērētāju gan reģionā, gan ārpus tā.

Pastāv “Toiro Bravo” gastronomijas biedrība, kas popularizē tūkstošgadīgu kulinārijas zinātību, kura pārmantota no grieķu un romiešu, un citas antīkās pasaules mitoloģijas elementiem, kas saglabājušies šajā Ribatejo novadā, un nostiprina senās zināšanas, kuras pārmantotas līdz mūsdienām un ir daļa no reģiona kultūras mantojuma.

Visi šie faktori kopumā ietekmē šīs gaļas specifiskās kvalitātes īpašības, proti, gaļas krāsu, starpmuskuļu taukaudu veidoto cauraugumu, kas pazīstams ar nosaukumu “tauku marmorējums”, kurš uzreiz ieraugāms, apskatot no Brava de Lide šķirnes liellopiem iegūtos gaļas gabalus, kā arī tās stingro konsistenci un vienlaikus sulīgumu un maigumu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.gpp.pt/Valor/doc/CE_Carne_Bravo_Ribatejo.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

17.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 353/23

2012/C 353/10

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“DÜSSELDORFER SENF”

EK Nr.: DE-PGI-0005-0916-04.01.2012

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Düsseldorfer Senf”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

2.6. grupa.

Galda sinepes

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums:

“Düsseldorfer Senf” ir patērēšanai gatava pastveida sinepju masa, kas lietojama ar ēdieniem kā garšviela. Tai ir smalka konsistence un blāvi gaišdzeltena krāsa. Īpaša “Düsseldorfer Senf” sinepju iezīme ir to skaidri sajūtamā, ļoti asā garša. “Düsseldorfer Senf” gatavo vienīgi no dabīgām izejvielām. Sinepēm nepievieno ne konservantus, ne virces, ne arī aromātvielas.

Lai “Düsseldorfer Senf” sinepes nezaudētu savas organoleptiskās īpašības, jāievēro, ka noteiktais šo sinepju derīguma termiņš ir tikai desmit mēneši.

Gatavajam “Düsseldorfer Senf” produktam jāatbilst šādām fizikāli ķīmiskajām īpašībām:

—	sausnas saturs: vismaz 22 %,

—	sinepju tauku saturs: vismaz 8 %,

—	pH: < 4,3,

—	sāls saturs gatavajā produktā: < 6 % no masas.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

“Düsseldorfer Senf” sinepēm izmantotās izejvielas ir brūnās sinepju sēklas, nefiltrēts degvīna etiķis, īpaši daudz kalcija un minerālvielu saturošais Diseldorfas ūdens un sāls.

Lai saglabātu “Düsseldorfer Senf” sinepju tradicionāli augsto kvalitāti un svaigumu, garantētu to saikni ar reģionu un līdz ar to organoleptiskās īpašības un reputāciju, to izgatavošanā izmanto vienīgi Diseldorfas ūdeni no noteiktā ģeogrāfiskā apgabala.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Visi “Düsseldorfer Senf” sinepju gatavošanas posmi – sinepju sēklu attīrīšana, izsijāšana un žāvēšana dabiskā veidā, mērcēšana pēc aukstā paņēmiena ar piejauktajām sastāvdaļām, malšana, sinepju sēklu ārējo apvalku atdalīšana, atgaisošana un nogatavināšana – norisinās ģeogrāfiskajā apgabalā. Tādējādi tiek nodrošināta “Düsseldorfer Senf” sinepju ārkārtīgi asā garša un līdz ar to – organoleptiskās īpašības un kvalitāte, izcelsme attiecīgajā reģionā, izsekojamība, kā arī kontrole visā ražošanas procesa laikā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Iepakošanas posmi, proti, iepildīšana tarā, iesaiņošana, kā arī tūbiņu marķēšana, notiek ģeogrāfiskajā apgabalā. Tas nepieciešams tāpēc, ka sinepes ir ātrbojīgs produkts, kuru apstrādes laikā var viegli sabojāt; tāpēc nogatavināšanas process atkarīgs no pareizas temperatūras uzturēšanas. Glabāšanas temperatūras un ilguma regulēšana izšķiroši ietekmē gatavā produkta ar maņu orgāniem nosakāmās kvalitātes īpašības. Tikai specializētam sinepju ražotņu personālam (vietējiem sinepju meistariem) ir vajadzīgā pieredze, lai produkta vienmērīgas kvalitātes nodrošināšanai noteiktu piemērotāko brīdi iepildīšanai tarā. Tāpēc šis būtiskais ražošanas posms, no kā atkarīga produkta kvalitāte, jāveic ražotāja kontrolē un ģeogrāfiskajā apgabalā.

Tādējādi tiek nodrošināta “Düsseldorfer Senf” sinepju ārkārtīgi asā garša un līdz ar to – organoleptiskās īpašības un kvalitāte, izcelsme attiecīgajā reģionā, izsekojamība, kā arī kontrole visā ražošanas procesa laikā.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Turpmāk izklāstītie marķēšanas un identifikācijas noteikumi patērētājiem un kontrolieriem ļauj konstatēt viltojumus un garantē “Düsseldorfer Senf” sinepju izcelsmi un autentiskumu un līdz ar to arī šā produkta specifikācijas prasību ievērošanu. Tie kalpo vienotai identificēšanai un līdz ar to garantē “Düsseldorfer Senf” izcelsmi un izsekojamību.

Visos tirdzniecības punktos “Düsseldorfer Senf” marķē resp. apzīmē

—	kā “Düsseldorfer Senf”,

—	kā “Düsseldorfer Senf Scharf”,

—	kā “Düsseldorfer Senf Extra Scharf”,

—	kā “Düsseldorfer Senf Stark” un/vai

—	kā “Düsseldorfer Senf Extra Stark”.

Produkta “Düsseldorfer Senf” aizsardzības organizācijas locekļi drīkst izmantot organizācijas logotipu “Senfspezialität aus Düsseldorf” (“Diseldorfas sinepes”) Arial/Regular burtu garnitūrā šādos variantos:

—	CMYK krāsu salikumā 12C 27M 56Y 0K krāsu tonī (zeltains), speciālā zeltainā krāsā un/vai karstspieduma tehnikas zeltainajā krāsā – enkuram, lauvu aprisēm un logotipa ietvaram un/vai

—	CMYK krāsu salikumā 12C 27M 56Y 0K krāsu tonī (zeltains), speciālā zeltainā krāsā un/vai karstspieduma tehnikas zeltainajā krāsā – enkuram, lauvai un logotipa ietvaram un/vai

—	melnbaltā CMYK krāsu salikumā 0C 0M 0Y 100K krāsu tonī (melns) – enkuram, lauvas aprisēm un logotipa ietvaram, un/vai

—	melnbaltā CMYK krāsu salikumā 0C 0M 0Y 100K krāsu tonī (melns) – enkuram, lauvai un logotipa ietvaram.

Logotipa fona krāsa var būt dažāda. Logotipa lielums var būt dažāds atkarībā no produkcijas izmantošanas veida. Šie marķēšanas noteikumi attiecas arī uz produktiem – pārtikas produktiem vai citiem –, kuros „Düsseldorfer Senf” ir vienīgā izmantotā šīs produktu kategorijas sastāvdaļa.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ģeogrāfiskais apgabals aptver federālās zemes galvaspilsētu Diseldorfu; apgabalu apzīmē ar nosaukumu “Düsseldorf” (“Diseldorfa”).

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

“Düsseldorfer Senf” sinepju izcelsme ir šajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šo apgabalu ir ietekmējusi ilga sinepju gatavošanas tradīcija, kas izveidojās par Diseldorfas sinepju rūpniecību. Ražošanas metode, kas vēsturiski saskaņā ar tradīciju tikusi praktizēta ģeogrāfiskajā apgabalā, no citviet Vācijā tradicionāli piemērotā ražošanas veida atšķiras ar to, ka saskaņā ar šo metodi tiek atdalīti sinepju sēklu apvalki.

Diseldorfā – Vācijas pilsētā, kas atrodas pie Reinas, – praktizētā īpašā ūdens ieguves metode atšķiras no tām, kuras jāizmanto vietās, kas atrodas tālāk no lielām upēm. Diseldorfas ūdensvada akas ir izvietotas gar Reinas krastiem un piegādā neapstrādātu ūdeni, kas pārsvarā sastāv no krasta filtrāta, bet mazāku sastāva daļu veido gruntsūdens no zemes. Krasta filtrāts iesūcas augsnē Reinas gultnes vidū. Savā vairākas nedēļas ilgajā ceļā tas lēnām plūst cauri līdz pat 30 metrus dziļajiem smilšu un grants slāņiem krasta tuvumā esošo aku virzienā. Šajā laikā ūdens vairākas reizes dabiskā veidā attīrās – grants un smiltis darbojas kā mehānisks filtrs, kas aiztur piesārņojošas vielas un duļķes. Turklāt ūdeni attīra arī augsnē atrodošās sīkbūtnes. No blakusesošajiem apgabaliem konkrētais ģeogrāfiskais apgabals ievērojami atšķiras arī ar ūdens garšu ietekmējošām sastāvdaļām, jo īpaši ar minerālvielām, kuras satur Diseldorfas ūdens, kas izceļas ar augstu kalcija saturu.

5.2. Produkta specifika:

Atšķirībā no citur Vācijā pēc tradicionālām metodēm ražotajām sinepēm “Düsseldorfer Senf” sinepju sastāvā tradicionāli nav sēklu apvalku daļu – pārstrādātas tiek tikai pašas sēklas. Ar šādu ražošanas metodi tiek panākta “Düsseldorfer Senf” sinepju skaidri sajūtamā, ļoti asā garša, kas ir to īpaša iezīme.

Šīs organoleptiskās īpašības ir iemesls tam, kāpēc “Düsseldorfer Senf” sinepes, būdamas reģionāls produkts, ir iemantojušas pasaules mēroga reputāciju. Izcilā reputācija savukārt ir kļuvusi par vēl vienu “Düsseldorfer Senf” sinepju īpašību, ko tās iemantojušas ar savu garšu, kvalitāti un specifiku.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Vēsturiskais konteksts/produkta vēsture

“Düsseldorfer Senf” sinepes ir Diseldorfā radīts pārtikas produkts ar ļoti senu vēsturiski reģionālu tradīciju. Par to liecina Diseldorfas sinepju rūpniecības vēsture. Pirmā vācu sinepju fabrika ir dibināta 1726. gadā Diseldorfā. 1896. gadā Diseldorfā bija 8 sinepju fabrikas. Kopš 1826. gada Diseldorfas sinepju rūpniecība minēta tirgus vēstīs, tūrisma literatūrā un pilsētas aprakstos. 1920. gadā Diseldorfas sinepju ražošanā iestājas jauns laikmets. Lotringas uzņēmējs Oto Frencels (Otto Frenzel) 1920. gadā nodibina Diseldorfā savu sinepju fabriku. Tajā viņš ražo ļoti sīvas un vienreizēji gaišas sinepes, ko viņš nosauc par “lauvas sinepēm” (“Löwensenf”) un apzīmogo ar lauvas galvas atveidu, kas aizgūts no Diseldorfas pilsētas ģerboņa. Tik gaišas sinepes līdz tam Vācijā nebija pazīstamas. Ļoti asā un neatkārtojamā garša Diseldorfas sinepes ātri vien padarīja slavenas. Frencela veiksmes atslēga bija prasības attiecībā pret tīrību, ko viņš izvirzīja paša ražotajām Diseldorfas sinepēm: izmantojamas tikai izcilas kvalitātes izejvielas, stingri ievērojami sinepju meistaru noteiktie ražošanas posmi un atmetamas izejvielas, kas nav vietējas izcelsmes.

No 1930. gada Diseldorfas sinepju ražotāji sāka gatavot Diseldorfas galda sinepes (“Düsseldorfer Tafelsenf”) – vidēji sīvas “Düsseldorfer Tafelsenf”. Arī šīs mazāk sīvās, vidēji vircotās, dzeltenzaļās, smalkzaigojošās Diseldorfas sinepes īsā laikā iecienīja un sāka pieprasīt gan pašmāju, gan aizrobežu patērētāji.

Jau kopš 1938. gada Diseldorfas sinepju rūpniecības produktu “Düsseldorfer Senf” eksportē uz Eiropas valstīm, ASV, Kanādu, Dienvidameriku, Āfriku, Japānu un Austrāliju.

Dabas faktori/vides apstākļi

Starp produkta “Düsseldorfer Senf” ražošanas ģeogrāfisko apgabalu un tā organoleptiskajām īpašībām pastāv dabiska saikne. Izmantotais Diseldorfas ūdens, kas ir “Düsseldorfer Senf” lielākā sastāvdaļa, ir Reinas infiltrācijas ūdens, kas, Reinas piekrastes zonā izsūkdamies caur vietumis līdz pat 30 metru biezam smilts un grants slānim, ir sevišķi bagātināts ar kalciju un līdz ar to tajā ir augsts minerālvielu saturs. Tas savukārt ir viens no “Düsseldorfer Senf” īpašās garšas iemesliem. To garšu ietekmē arī nefiltrētais degvīna etiķis.

Pašreizējais konteksts/reputācija

Arī šodien “Düsseldorfer Senf” sinepēm ir izcila reputācija, un tās kā reģionāls pārtikas produkts plaši pazīstamas patērētājiem gan vietējā reģionā, gan aiz tā robežām. Daudzas patērētāju atsauksmes liecina, ka produktam ir ļoti laba slava. Patērētāji atzīst, ka “Düsseldorfer Senf” sinepēm ir ievērojama vieta tirgū.

Tās pamatā jo īpaši ir arī “Düsseldorfer Senf” sinepju ilgā ražošanas vēsture Diseldorfā un to organoleptiskās īpašības. Ievērojot Diseldorfas sinepju rūpniecības ilgo un plaši pazīstamo vēsturi, Diseldorfu bieži vien sauc arī par “sinepju pilsētu”.

Diseldorfas sinepju reputācija ir tik liela, ka pilsētā tām veltīts muzejs. To labā slava (gan pagātnē, gan tagadnē) apliecināta daudzos fotouzņēmumos, kuros atspoguļota Diseldorfas sinepju rūpnieciskā ražošana, grāmatās un preses publikācijās.

“Düsseldorfer Senf” sinepes ir Diseldorfas vēstures un ēšanas kultūras daļa. Diseldorfas vecpilsētas alus darītavu ēdienu kartes piedāvā, piemēram, Diseldorfas sinepju rostbifu, ar Diseldorfas sinepēm apziestu un tad cepeškrāsnī apceptu antrekotu. Arī Reinas sendvičs, “Röggelchen” (Ķelnes kviešu-rudzu maizīte) ar apaļu siera šķēlīti un Diseldorfas sinepēm pieder pie Diseldorfas ēšanas kultūras.

Ekonomiskā saikne/produkta nozīme

“Düsseldorfer Senf” sinepju nozīme Diseldorfai vēl joprojām ir ļoti liela. To lielā popularitāte skaidri atspoguļojas labos produkcijas noieta rādītājos pārtikas mazumtirdzniecībā, un par šo popularitāti liecina tas, ka sinepes plaši iepērk gaļas tirgotāji un viesnīcnieki gan ģeogrāfiskajā apgabalā, gan Vācijā, gan arī pasaules mērogā. Saskaņā ar aplēsēm Diseldorfas ģeogrāfiskajā apgabalā katru gadu tiek saražotas aptuveni 3 760 tonnas “Düsseldorfer Senf” sinepju.

Saikne starp pagatavošanas veidu un organoleptiskajām kvalitātes īpašībām

Jau gandrīz 90 gadus Diseldorfas reģionālie ražotāji izgatavo “Düsseldorfer Senf” sinepes pēc Diseldorfā radušās ražošanas metodes. Sinepju meistari ar savu prasmi, zinātību un pieredzi, kas pārmantota no paaudzes paaudzē, rūpējas par “Düsseldorfer Senf” sinepju ģeogrāfiski nosacīto organoleptisko īpašību saglabāšanu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Markenblatt, 27. sēj., 2011. gada 8. jūlijs, 7.c daļa, 13525. lpp.

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/28500

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.353.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 353

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 17. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 353/01	Euro maiņas kurss	1

2012/C 353/02	Komisijas Lēmums (2012. gada 15. novembris), ar ko izveido Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu	2

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2012/C 353/03	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6697 – O.W. Bunker/Bergen Bunkers) ( 1 )	5

2012/C 353/04	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6770 – American Securities/Metaldyne) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	6

2012/C 353/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6779 – Barclays/Goldman Sachs/TPG/Gardman) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	7

2012/C 353/06	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6715 – CNOOC/Nexen) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	8

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2012/C 353/07	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	9

2012/C 353/08	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	14

2012/C 353/09	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	18

2012/C 353/10	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	23


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ