8.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/5

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES IETEIKUMS

(2011. gada 13. aprīlis)

par savienojuma pabeigšanas tarifu reglamentāciju fiksētajos un mobilajos tīklos EBTA valstīs (1)

2012/C 340/04

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (2),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (3),

ņemot vērā Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi un jo īpaši tā 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā EEZ līguma XI pielikuma 5.cl punktā minēto aktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (4) un jo īpaši tā 19. panta 1. punktu, kas pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu,

apspriedusies ar EBTA Komunikāciju komiteju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar pamatdirektīvas 8. panta 3. punktu valsts pārvaldes iestādēm (VPI) jāveicina iekšējā tirgus attīstība, cita starpā pārredzami sadarbojoties savā starpā un ar Eiropas Komisiju un/vai vajadzības gadījumā ar Iestādi, lai nodrošinātu konsekventas regulatīvās prakses izveidi. Tomēr, novērtējot vairāk nekā 850 pasākumu projektus, kuri paziņoti saskaņā ar pamatdirektīvas 7. pantu, konstatēts, ka joprojām pastāv nepilnības balss izsaukuma savienojuma pabeigšanas tarifu reglamentācijā.

(2)

Kaut arī lielākajā daļā EBTA valstu pastāv zināma veida orientācija uz izmaksām, tajās tomēr pastāv arī atšķirības cenu kontroles pasākumu jomā. Papildus izvēlēto izmaksu noteikšanas rīku lielajai daudzveidībai pastāv arī dažāda prakse šo rīku izmantošanā. Šis apstāklis visā Eiropas Ekonomikas zonā padziļina plaisu starp vairumtirdzniecībā piemērotajiem savienojuma pabeigšanas tarifiem, un to tikai daļēji var izskaidrot ar valstu īpatnībām. Ar EEZ līguma XI pielikuma 5.ci punktā minēto aktu (Komisijas Lēmums 2002/627/EK (5)), kas pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu (6), izveidotā Eiropas Regulatoru grupa (ERG) to atzinusi arī tās kopējā nostājā par fiksēto zvanu savienojuma pabeigšanas tarifu simetriju un mobilo zvanu savienojuma pabeigšanas tarifu simetriju. Daudzos gadījumos mazākiem fiksētajiem vai mobilajiem operatoriem VPI ir atļāvušas piemērot augstākus savienojuma pabeigšanas tarifus, pamatojoties uz to, ka šie operatori tirgū ir ienācēji, kuriem nav apjomradītu ietaupījumu sniegtās priekšrocības, un/vai ka tiem piemēro atšķirīgus izmaksu nosacījumus. Šāda asimetrija ir gan valstu iekšienē, gan ārpus to robežām, kaut gan ar laiku tā pamazām mazinās. ERG kopējā nostājā atzina, ka ierastos apstākļos savienojuma pabeigšanas tarifiem būtu jābūt simetriskiem un asimetrijai ir vajadzīgs pienācīgs pamatojums.

(3)

Būtiskās atšķirības savienojuma pabeigšanas tarifu reglamentācijā fiksētajos un mobilajos tīklos rada būtisku konkurences kropļojumu. No vienas puses, varētu uzskatīt, ka savienojuma pabeigšanas tirgos ieguvēji ir visi divpusējā piekļuvē iesaistītie operatori, bet, no otras puses, šie operatori cits ar citu konkurē attiecībā uz vieniem un tiem pašiem abonentiem, kā rezultātā savienojuma pabeigšanas tarifi var kļūt par ietekmīgu stratēģijas un konkurences aspektu. Ja savienojuma pabeigšanas tarifi pārsniedz faktiskās izmaksas, būtiski mainās fiksēto un mobilo tirgu un patērētāju proporcija. Turklāt tirgos, kur tirgus operatoru starpā ir sadalīts nesimetriski, var rasties situācija, kurā mazāko konkurentu maksājumi lielākajiem konkurentiem krietni pieaug. Turklāt vairākās EBTA valstīs mobilo savienojumu pabeigšanas tarifu absolūtais līmenis paliek augsts, salīdzinot ar tiem tarifiem, kādi tiek piemēroti vairākās citās valstīs ārpus EEZ, kā arī salīdzinot ar fiksētajiem savienojuma pabeigšanas tarifiem, un tātad galapatērētājiem vēl arvien ir jāmaksā augstas cenas, kas tomēr arī samazinās. Augstiem savienojuma pabeigšanas tarifiem ir tendence veicināt augstas mazumtirdzniecības cenas par izejošajiem zvaniem un attiecīgi mazākam lietošanas apjomam, tā mazinot patērētāju labklājību.

(4)

Saskaņotības trūkums izmaksu uzskaites principu piemērošanā savienojuma pabeigšanas tirgos pašlaik liecina par vajadzību pēc vienotas pieejas, kas sniegtu lielāku tiesisko skaidrību un dotu pareizus stimulus potenciālajiem investoriem, kā arī mazinātu regulatīvo slogu, kas apgrūtina operatorus, kuri pašlaik darbojas vairākās EBTA valstīs. Saskaņotas reglamentācijas mērķis savienojuma pabeigšanas tirgos valstu pārvaldes iestādēm ir skaidrs, un tās šo mērķi atzīst; turklāt Eiropas Komisija un Iestāde to vairākkārt ir paudušas saistībā ar to pasākumu projekta novērtējumu, par kuriem ir paziņots saskaņā ar pamatdirektīvas 7. pantu.

(5)

Saskaņā ar dažām reglamentējošo noteikumu prasībām attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, proti, saskaņā ar 9. pantu, 11. pantu un 13. pantu savienojumā ar 20. apsvērumu EEZ līguma XI pielikuma 5.cj punktā minētajā aktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (7)) (piekļuves direktīva), kas pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu (8)), ir jāīsteno vajadzīgie un piemērotie izmaksu uzskaites mehānismi un cenu kontroles pienākumi.

(6)

EEZ līguma XI pielikuma 26.j punktā minētais akts (Komisijas 2005. gada 19. septembra Ieteikums 2005/698/EK par uzskaites nodalīšanu un izmaksu uzskaites sistēmām saskaņā ar elektroniskās komunikācijas reglamentējošiem noteikumiem (9)), kas pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu (10), radīja pamatu to īpašo noteikumu konsekventai piemērošanai, kuri attiecas uz izmaksu uzskaiti un atsevišķas grāmatvedības nodrošināšanu, lai uzlabotu reglamentējošo grāmatvedības sistēmu, metodoloģijas, revīzijas un paziņošanas procesu caurskatāmību, kas nesīs labumu visām iesaistītajām pusēm.

(7)

Balss izsaukuma savienojuma pabeigšana vairumtirdzniecībā ir pakalpojums, kas nepieciešams, lai pabeigtu zvanu savienojumus ar sazvanāmo vietu (fiksētajos tīklos) vai ar abonentiem (mobilajos tīklos). Maksas iekasēšanas sistēmai Eiropas Ekonomikas zonā pamatā ir princips, ka par savienojumu maksā izsaucēja tīkls, un tas nozīmē, ka savienojuma pabeigšanas maksu nosaka izsaucamais tīkls un samaksā izsaucēja tīkls. Izsaucamajai pusei par šo pakalpojumu netiek nosūtīts rēķins, un tai parasti nav stimula reaģēt uz savienojuma pabeigšanas cenu, ko nosaka tās tīkla nodrošinātājs. Šādā kontekstā pārmērīgi augstu cenu noteikšana ir reglamentējošo iestāžu galvenā problēma no konkurences aspekta. Augstās savienojuma pabeigšanas cenas tiek kompensētas, nosakot augstāku maksu par zvanīšanu tiešajiem lietotājiem. Savienojuma pabeigšanas tirgos pastāvot divpusējai piekļuvei, potenciālas konkurences problēmas rada arī operatoru šķērssubsidēšana. Šīs potenciālās konkurences problēmas ir kopīgas gan fiksētajiem, gan mobilajiem savienojuma pabeigšanas tirgiem. Tāpēc attiecībā uz savienojumu pabeidzēju operatoru spējām un stimuliem paaugstināt cenas būtiski virs izmaksu līmeņa vidējā termiņā par vispiemērotāko iejaukšanās veidu, kas risinātu šo problēmu, tiek uzskatīta cenu orientēšana. Piekļuves direktīvas 20. apsvērumā atzīmēts, ka izmaksu segšanas metodei būtu jāatbilst apstākļiem. Ņemot vērā savienojuma pabeigšanas tirgu īpašo raksturu un ar šo aspektu saistītos apsvērumus par konkurences un pakalpojuma sniegšanas jautājumiem, Eiropas Komisija un Iestāde jau sen ir konstatējušas, ka vienotas pieejas izstrāde, kas būtu balstīta uz efektīvu cenu standartu un simetrisku savienojuma pabeigšanas tarifu piemērošanu, paaugstinātu efektivitāti un veicinātu ilgtspējīgu konkurenci, bet tiešajiem lietotājiem tā nozīmētu maksimālu guvumu cenas un piedāvāto pakalpojumu ziņā.

(8)

Saskaņā ar pamatdirektīvas 8. panta 1. punktu EEZ valstis nodrošina to, ka, veicot šajā direktīvā un īpašajās direktīvās noteiktos reglamentējošos uzdevumus, jo īpaši tos, kas paredzēti efektīvas konkurences nodrošināšanai, valsts pārvaldes iestādes iespēju robežās ņem vērā vēlamību padarīt noteikumus tehnoloģiski neitrālus. Pamatdirektīvas 8. panta 2. punkts arī paredz, ka valsts pārvaldes iestādēm ir jāveicina konkurence, cita starpā nodrošinot to, ka visi tiešie lietotāji gūst vislielāko labumu attiecībā uz šā pakalpojuma izvēli, cenu un kvalitāti un ka konkurence netiek kropļota vai ierobežota. Lai sasniegtu šos mērķus un panāktu konsekventu tiesību akta piemērošanu visās EEZ valstīs, regulētie savienojuma pabeigšanas tarifi pēc iespējas drīz ir jāsamazina līdz efektīva operatora izmaksām.

(9)

Konkurences apstākļos operatoriem būtu jāsacenšas, balstoties uz pašreizējām izmaksām, un viņiem nebūtu jāsaņem kompensācija par izmaksām, kas radušās neefektivitātes dēļ. Tāpēc agrākie izmaksu rādītāji ir jāsaskaņo ar pašreizējiem izmaksu rādītājiem, lai atspoguļotu efektīva operatora izmaksas, kurš izmanto modernas tehnoloģijas.

(10)

Operatoriem, kuri saņem kompensāciju par faktiskajām izmaksām, kas rodas par savienojuma pabeigšanu, nav īpašu stimulu paaugstināt efektivitāti. Pretēja modeļa ieviešana atbilst tīkla attīstības mērķiem, lai tīklus izmantotu efektīvi operatori, tāpēc, pamatojoties uz pašreizējām izmaksām, ir izstrādāts efektīva tīkla ekonomiskais un inženiertehniskais modelis. Tas atspoguļo drīzāk nepieciešamo iekārtu daudzumu, nevis faktiski nodrošināto, un neņem vērā agrākās izmaksas.

(11)

Ņemot vērā faktu, ka augšupejošā modeļa pamatā lielākoties ir atvasinātie dati, piemēram, tīkla izmaksas aprēķina, izmantojot no aprīkojuma tirgotājiem saņemto informāciju, regulatoriem varētu rasties vēlme augšupejošā modeļa rezultātus apvienot ar lejupejošā modeļa rezultātiem – lai iegūtu pēc iespējas labākus rezultātus un lai ekspluatācijas un kapitāla izmaksas, kā arī izmaksu sadalījums starp hipotētisko un faktisko operatoru pārlieku neatšķirtos. Lai konstatētu un novērstu iespējamos augšupejošā modeļa trūkumus, piemēram, informācijas asimetriju, valsts pārvaldes iestādes var salīdzināt augšupejošo modeli izmantojošās pieejas rezultātus ar rezultātiem, kas gūti, izmantojot atbilstīgo lejupejošo modeli, kurā izmantoti auditēti dati.

(12)

Izmaksu modelis ir jābalsta uz modelim atvēlētajā laika posmā pieejamiem efektīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem, ja vien tos ir iespējams realizēt. Tāpēc saistībā ar tagad veidotu pretēju modeli faktiski var pieņemt, ka attiecībā uz fiksētajiem tīkliem galvenais tīkls būs balstīts uz jaunas paaudzes tīklu (JPT). Attiecībā uz mobilajiem tīkliem – pretējais modelis ir jābalsta uz tīkla piekļuves daļā izmantotās otrās un trešās paaudzes tehnoloģiju kombināciju, atspoguļojot paredzamo situāciju, taču var pieņemt, ka galvenā daļa būs balstīta uz JPT.

(13)

Ņemot vērā savienojuma pabeigšanas tirgum raksturīgās īpašības, savienojuma pabeigšanas pakalpojumu izmaksas ir jāaprēķina, pamatojoties uz progresīvām ilgtermiņa pieauguma izmaksām (IPI). IPI modelī visas izmaksas kļūst mainīgas, un, tā kā ir pieņemts, ka ilgtermiņā visi aktīvi tiek nomainīti, maksas noteikšana, pamatojoties uz IPI, ļauj efektīvi kompensēt izmaksas. IPI modeļos ietilpst tikai tās izmaksas, kas rodas, nodrošinot noteiktu pieaugumu. Pieauguma izmaksu metode, kas piesaista tikai efektīvi radušās izmaksas, kuras netiek kompensētas, ja pakalpojums, kas nodrošina šo pieaugumu, vairs netiek sniegts (t. i., novēršamās izmaksas), veicina efektīvu ražošanu un patēriņu, kā arī mazina iespējamus konkurences kropļojumus. Jo mazāk savienojuma pabeigšanas tarifi ir saistīti ar papildu izmaksām, jo lielāki ir konkurences kropļojumi starp fiksēto un mobilo sakaru tirgiem un/vai operatoriem, kuru rokās esošās tirgus daļas un datu plūsmas ir asimetriskas. Tāpēc ir pamatoti piemērot IPI metodi tīrā veidā, kaut arī attiecīgais pieaugums ir savienojuma pabeigšanas zvana pakalpojums vairumtirdzniecībā un iekļauj tikai novēršamās izmaksas. IPI pieeja ļautu segt visas nemainīgās un mainīgās papildu izmaksas (jo pieņem, ka ilgākā laikposmā nemainīgās izmaksas kļūst par mainīgajām izmaksām), kuras rada savienojuma pabeigšanas pakalpojuma sniegšana vairumtirdzniecībā, un tādējādi veicinātu izmaksu segšanas efektivitāti.

(14)

Novēršamās izmaksas ir starpība starp identificētajām kopējām ilgtermiņa izmaksām, kas rodas operatoram, kurš sniedz pilnu pakalpojumu klāstu, un identificētajām kopējām ilgtermiņa izmaksām, kas rodas operatoram, kurš arī sniedz pilnu pakalpojumu klāstu, izņemot savienojuma pabeigšanas zvana pakalpojumu vairumtirdzniecībā, kas nodrošināts trešām personām (t. i., tāda operatora vienkāršās izmaksas, kurš trešām personām nepiedāvā savienojuma pabeigšanas pakalpojumu). Lai nodrošinātu izmaksu atbilstošu piesaistīšanu, ir skaidri jānošķir tās izmaksas, kuras saistītas ar datu plūsmu, t. i., visas tās nemainīgās un mainīgās izmaksas, kuras pieaug, ja palielinās datu plūsmas apjoms, un tās izmaksas, kuras nav saistītas ar datu plūsmu, t. i., visas tās izmaksas, kuras nepieaug, ja palielinās datu plūsmas apjoms. Lai identificētu novēršamās izmaksas, kas saistītas ar savienojuma pabeigšanas zvanu vairumtirdzniecībā, ir jāizslēdz tās izmaksas, kuras nav saistītas ar datu plūsmu. Turklāt būtu pareizi izmaksas, kuras saistītas ar datu plūsmu, vispirms piesaistīt citiem pakalpojumiem (piemēram, izejošajiem zvaniem, īsziņām, MMS, platjoslas pakalpojumiem, līniju nomai u. tml.), bet savienojuma pabeigšanas balss izsaukumu vairumtirdzniecībā atstāt kā pēdējo pakalpojumu, ko ņem vērā. Tāpēc izmaksām, kuras piesaistītas savienojuma pabeigšanas zvana pakalpojumam vairumtirdzniecībā, ir jābūt līdzīgām tikai tām papildu izmaksām, kuras rodas, nodrošinot šo pakalpojumu. Tādā veidā izmaksu uzskaite, kas fiksētajos un mobilajos tirgos balstīta uz IPI metodi saistībā ar savienojuma pabeigšanas zvana pakalpojumiem vairumtirdzniecībā, ļauj kompensēt tikai tās izmaksas, kuras varētu novērst, ja trešām personām vairs nesniegtu savienojuma pabeigšanas zvana pakalpojumu vairumtirdzniecībā.

(15)

Ir skaidrs, ka savienojuma pabeigšanas zvans ir pakalpojums, kas dod labumu gan izsaucējai, gan izsaucamajai pusei (ja saņēmējs negūtu šo labumu, viņš neapstiprinātu zvanu), bet tas savukārt liecina, ka abām pusēm ir jāpiedalās izmaksu veidošanā. Izmaksu radīšanas principa izmantošana, nosakot tādas cenas, kas ir saistītas ar izmaksām, nozīmētu, ka šīs izmaksas būs jāsedz pašam izmaksu radītājam. Ja atzīstam, ka savienojuma pabeigšanas zvana tirgiem ir divējāda būtība, kurā izmaksu lielumu nosaka abas puses, tādā gadījumā ne visas saistītās izmaksas ir jākompensē ar savienojuma pabeigšanas regulētas vairumtirdzniecības maksas palīdzību. Tomēr šī ieteikuma mērķa sasniegšanas labad visas novēršamās izmaksas, kuras rodas, nodrošinot savienojuma pabeigšanas zvana pakalpojumu vairumtirdzniecībā, var kompensēt, izmantojot vairumtirdzniecības maksu, piemēram, visas tās izmaksas, kuras pieaug, ja palielinās savienojuma pabeigšanas datu plūsma vairumtirdzniecībā.

(16)

Nosakot savienojuma pabeigšanas tarifus, jebkurai atkāpei no vienotā efektīvā izmaksu līmeņa ir jābūt balstītai uz objektīvām izmaksu atšķirībām, kuras ir ārpus operatoru kontroles. Fiksētajos tīklos nav konstatētas nekādas objektīvas izmaksu atšķirības, kuras būtu ārpus operatora kontroles. Mobilajos tīklos nevienmērīga spektra piešķiršanu var atzīt par ārēju faktoru, kura dēļ mobilajiem operatoriem veidojas atšķirīgas izmaksas par vienu vienību. Ārēji nosacītas izmaksu atšķirības var veidoties, ja spektra piešķiršana nav notikusi, pamatojoties uz tirgus mehānismiem, bet gan vēlākā licencēšanas procesā. Ja spektra piešķiršana notiek ar tirgus mehānisma palīdzību, piemēram, organizējot izsoli, vai ja pastāv sekundārais tirgus, izmaksu atšķirības, kas balstītas uz frekvences atšķirībām, kļūst vairāk iekšēji noteiktas, un tās var ievērojami samazināties vai pat izzust.

(17)

Mobilo sakaru tirgu jaunajiem dalībniekiem – pirms minimālā efektivitātes līmeņa sasniegšanas – pārejas periodā rodas augstākas izmaksas par vienu vienību. Šādā gadījumā VPI – pēc tam, kad konstatēts, ka mazumtirdzniecības tirgū pastāv šķēršļi saistībā ar ieiešanu tirgū un tā paplašināšanu, – var atļaut pārejas periodā (līdz četriem gadiem kopš ieiešanas tirgū) kompensēt izmaksu starpību, kas rodas salīdzinājumā ar modelētā operatora izmaksām. Ņemot vērā ERG kopējo nostāju, ir saprātīgi asimetrijas novēršanai paredzēt četrus gadus ilgu periodu; minētā pieņēmuma pamatā ir prognoze par to, ka no brīža, kad ir ieiets mobilo sakaru tirgū, ir vajadzīgi trīs līdz četri gadi, lai iekarotu 15 līdz 20 % lielu tirgus daļu un tādējādi sasniegtu minimālo efektivitātes līmeni. Atšķirīgā situācijā atrodas fiksēto sakaru tirgus jaunie dalībnieki, jo šajā gadījumā pastāv iespēja zemas izmaksas par vienību nodrošināt tad, ja tīklus izvieto galvenokārt ļoti blīvos maršrutos, jo īpaši kādā noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, un/vai attiecīgos tīkla ieejas punktus īrējot no to īpašniekiem.

(18)

Vislabāk ir izmantot vērtības krišanās metodi, kas atspoguļo attiecīgā aktīva ekonomisko vērtību. Tomēr, ja spēcīga ekonomiskās vērtības krišanās modeļa izstrāde nav iespējama, var izmantot citas metodes, tostarp taisnvirziena amortizāciju, gada atskaitījumus vai mainīgu gada atskaitījumu likmi. Kritērijs, pēc kāda izvēlēties alternatīvas metodes, ir tas apstāklis, cik cieši tās var būt saistītas ar vērtības krišanās ekonomisko līdzekli. Tādējādi, ja spēcīga ekonomiskās vērtības krišanās modeļa izstrāde nav iespējama, visu būtisko aktīvu amortizācijas profils pretējā modeļa ietvaros ir jānovērtē atsevišķi, un ir jāizvēlas tā metode, kura rada ekonomiskās vērtības krišanās metodei līdzvērtīgu amortizācijas profilu.

(19)

Attiecībā uz efektivitātes mērogu fiksētajos un mobilajos tirgos tiek ņemti vērā dažādi apsvērumi. Minimālo efektivitātes pakāpi var nodrošināt fiksēto un mobilo sektoru dažādos līmeņos, jo tā ir atkarīga no katram šim sektoram piemērojamajiem dažādajiem reglamentējošajiem un komerciālajiem apstākļiem.

(20)	Regulējot savienojuma pabeigšanas maksu vairumtirdzniecībā, VPI nedrīkst ne aizkavēt, ne atturēt operatorus no pārejas uz alternatīvu pasākumu izmantošanu, lai nākotnē mainītu savienojuma pabeigšanas datu plūsmu tādā mērā, ka šie pasākumi atbilstu konkurences tirgum.

(21)

Pārejas periods līdz 2012. gada 31. decembrim ir jāuzskata par pietiekami ilgu, lai ļautu VPI ieviest izmaksu modeli un operatoriem attiecīgi pieskaņot savus biznesa plānus, vienlaikus, no otras puses, atzīstot arvien izteiktāko vajadzību nodrošināt, ka patērētāji gūst maksimālo labumu attiecībā uz efektīviem un uz izmaksām balstītiem savienojuma pabeigšanas tarifiem.

(22)

VPI, kuru resursu apjoms ir ierobežots, izņēmuma gadījumā, iespējams, ir vajadzīgs papildu pārejas periods, lai sagatavotu ieteikto izmaksu modeli. Šādos apstākļos, ja VPI spēj pierādīt, ka kāda cita metodoloģija (piemēram, salīdzinošā novērtēšana), kas nav tā, kura izmantota pretējā IPI modelī, un kas balstīta uz pašreizējiem izmaksu rezultātiem, nodrošina tādu iznākumu, kurš saskan ar šā ieteikuma prasībām, un sniedz efektīvus rezultātus, kas atbilst konkurences tirgū esošajiem, tā, pamatojoties uz šo alternatīvo metodi, var apsvērt iespēju noteikt pagaidu cenas līdz 2014. gada 1. jūlijam. Ja tādām VPI, kuru rīcībā nav pietiekami daudz līdzekļu, objektīvu iemeslu dēļ rastos nesamērīgas grūtības pēc minētā datuma izmantot ieteikto metodoloģiju izmaksu aprēķināšanai, tad šādas VPI līdz šā ieteikuma pārskatīšanas dienai var izmantot alternatīvu metodoloģiju – ja vien struktūra, kura izveidota sadarbības nodrošināšanai starp VPI un Eiropas Komisiju, un Iestādi (tostarp arī ar attiecīgajām darba grupām), sniedz pietiekamu praktisku atbalstu un palīdzību, lai risinātu ar līdzekļu trūkumu un it īpaši ar ieteiktās metodes ieviešanas izmaksām saistītus jautājumus. Jebkuram no minētajiem iznākumiem, ko rada alternatīvās metodes, nevajadzētu pārsniegt vidējos savienojuma pabeigšanas tarifus, ko VPI noteikusi, ieviešot ieteicamo izmaksu metodoloģiju.

(23)	Šis ieteikums ir ticis apspriests ar EBTA Komunikāciju komiteju, kas ir sniegusi savu atzinumu par to,

AR ŠO IESAKA.

Izveidojot cenu kontroli un nosakot izmaksu uzskaites pienākumus saskaņā ar piekļuves direktīvas 13. pantu tiem operatoriem, kurus valsts pārvaldes iestādes (VPI) ir izraudzījušas par tādiem, kuriem piemīt liela tirgus spēja attiecībā uz savienojuma pabeigšanas balss zvaniem vairumtirdzniecības tirgos atsevišķos sabiedriskajos telefona tīklos (“fiksētie un mobilie savienojuma pabeigšanas tirgi”), pēc tam, kad VPI ir veikušas tirgus analīzi saskaņā ar pamatdirektīvas 16. pantu, VPI ir jānosaka savienojuma pabeigšanas tarifi, pamatojoties uz izmaksām, kādas rodas efektīvam operatoram. Tas nozīmē, ka šie tarifi būtu arī simetriski. To darot, VPI ir jāievēro turpmāk noteiktā kārtība.

2.	Ieteicams efektīvo izmaksu novērtējumu balstīt uz pašreizējām izmaksām un lietot pretējā modeļa metodi, kas balstīta uz ilgtermiņa pieauguma izmaksām (IPI) kā atbilstīgu izmaksu aprēķinu metodoloģiju.

3.	Lai verificētu un uzlabotu rezultātu robustumu un veiktu attiecīgus pielāgojumus, VPI var augšupejošā modeļa rezultātus salīdzināt ar lejupejošā modeļa rezultātiem (tajā izmanto auditētus datus).

Izmaksu modelis ir jābalsta uz efektīvām tehnoloģijām, kuras ir pieejamas tajā laika posmā, kurš attiecas uz šo modeli. Tāpēc gan fiksētā, gan mobilā tīkla galvenā daļa būtībā varētu būt jaunās paaudzes tīkls (JPT). Mobilo tīklu piekļuves daļa ir jābalsta arī uz otrās un trešās paaudzes telefonijas kombināciju.

Dažādās šeit minētās izmaksu kategorijas ir jādefinē šādi:

a)	“pieauguma izmaksas” ir izmaksas, kuras var novērst, ja kāds īpašs pieaugums vairs netiek nodrošināts (pazīstamas arī kā novēršamās izmaksas);

b)	“ar datu plūsmu saistītās izmaksas” ir visas tās nemainīgās un mainīgās izmaksas, kuras pieaug līdz ar datu plūsmas palielināšanos.

IPI modeļa ietvaros attiecīgais pieaugums ir jādefinē kā savienojuma pabeigšanas balss izsaukuma pakalpojums vairumtirdzniecībā, ko sniedz trešām personām. Tas nozīmē, ka, novērtējot pieauguma izmaksas, VPI ņem vērā atšķirību starp kopējām ilgtermiņa izmaksām, kuras rodas operatoram, kas nodrošina pilnu pakalpojumu klāstu, un kopējām ilgtermiņa izmaksām, kuras šim operatoram rodas, ja nav savienojuma pabeigšanas zvana pakalpojuma vairumtirdzniecībā, ko sniedz trešām personām. Ir savstarpēji jānošķir arī izmaksas, kas saistītas ar datu plūsmu, un izmaksas, kas nav saistītas ar datu plūsmu, un tāpēc pēdējās izmaksas ir jāizslēdz, kad tiek aprēķināti savienojuma pabeigšanas tarifi vairumtirdzniecībā. Ieteicamā metode, kā noteikt attiecīgās pieauguma izmaksas, būtu tāda, ka ar datu plūsmu saistītās izmaksas vispirms tiek piesaistītas pakalpojumiem, kuri nav savienojuma pabeigšanas balss zvani vairumtirdzniecībā, lai šim savienojuma pabeigšanas balss zvana pakalpojumam vairumtirdzniecībā piesaistītu tikai atlikušās ar datu plūsmu saistītās izmaksas. Tas nozīmē, ka tikai tās izmaksas, kuras būtu novēršamas, ja savienojuma pabeigšanas balss zvana pakalpojumu vairumtirdzniecībā vairs nenodrošinātu trešām personām, ir jāpiesaista regulētajiem savienojuma pabeigšanas balss zvana pakalpojumiem. Principi, kā aprēķināt savienojuma pabeigšanas balss zvana pakalpojuma vairumtirdzniecībā pieaugumu attiecīgajos fiksētajos un mobilajos savienojuma pabeigšanas tīklos, ir sīkāk raksturoti pielikumā.

7.	Ieteicamā metode, kā noteikt aktīvu vērtības krišanos, ir visos iespējamos gadījumos izmantot ekonomisko nolietojumu.

8.	Pieņemot lēmumu par modelētā operatora atbilstīgu efektivitātes līmeni, VPI ir jāņem vērā principi, pēc kādiem definēt atbilstīgos efektivitātes līmeņus fiksētajos un mobilajos savienojuma pabeigšanas tīklos, kā tas ir noteikts šā ieteikuma pielikumā.

Jebkāda izmaksu efektivitātes līmeņu noteikšana, atkāpjoties no iepriekš minētajiem principiem, ir jāpamato ar objektīvām izmaksu atšķirībām, kuras ir ārpus attiecīgo operatoru kontroles. Šādas objektīvas izmaksu atšķirības var rasties mobilajos savienojuma pabeigšanas tirgos nevienmērīga spektra piešķīruma dēļ. Tādā mērā, kādā papildu spektrs, kas iegādāts, lai nodrošinātu savienojuma pabeigšanas zvanus vairumtirdzniecībā, ir iekļauts izmaksu modelī, VPI ir regulāri jāizvērtē visas objektīvās izmaksu atšķirības, inter alia ņemot vērā apstākli, vai, raugoties no progresa viedokļa, šo papildu spektru var padarīt pieejamu, izmantojot piešķiršanas procesus, kas balstīti uz tirgus likumiem un spēj mazināt jebkādas izmaksu atšķirības, kas rodas sakarā ar esošo piešķīrumu, vai arī šis nosacītais izmaksu neizdevīgums laika gaitā samazinās, tiklīdz palielinās vēlāko ienācēju tirgus apjomi.

10.

Gadījumos, kad ir iespējams pierādīt, ka to mobilo sakaru tirgus jaunpienācēju papildu izmaksas par vienu vienību, kuru darbības apjoms nesasniedz minimālo lietderīgo apjomu, ir augstākas nekā modelētā operatora izmaksas, tad – pēc tam, kad konstatēts, ka mazumtirdzniecības tirgū pastāv šķēršļi saistībā ar ieiešanu tirgū un tā paplašināšanu, – pārejas perioda laikā VPI var atļaut izmaksu starpību amortizēt, izmantojot regulētus savienojuma pabeigšanas tarifus. Jebkurš šāds periods nedrīkst pārsniegt četrus gadus, skaitot no brīža, kad jaunpienācējs ieiet tirgū.

11.

Šis ieteikums neierobežo iepriekšējos reglamentējošos lēmumus, kādus VPI ir pieņēmušas attiecībā uz tajā ietvertajiem jautājumiem. Neatkarīgi no tā VPI ir jānodrošina, ka līdz 2012. gada 31. decembrim savienojuma pabeigšanas tarifi ir ieviesti izdevīgā un simetriskā līmenī, ņemot vērā jebkādas objektīvas izmaksu atšķirības, kuras noteiktas saskaņā ar 9. un 10. punktu.

12.

Izņēmuma gadījumā, ja – it īpaši ierobežotu resursu dēļ – VPI nespēj savlaicīgi izstrādāt ieteicamo izmaksu modeli un ja tā spēj pierādīt, ka kāda cita metodoloģija, kas nav tā, kura izmantota pretējā IPI modelī, un kas balstīta uz pašreizējiem izmaksu rezultātiem, dod tādu iznākumu, kurš saskan ar šā ieteikuma prasībām, un sniedz efektīvus rezultātus, kas atbilst konkurences tirgus apstākļiem, VPI var apsvērt iespēju līdz 2014. gada 1. jūlijam noteikt pagaidu cenas, pamatojoties uz šo alternatīvo metodi. Ja tādām VPI, kuru rīcībā nav pietiekami daudz līdzekļu, objektīvu iemeslu dēļ rastos nesamērīgas grūtības pēc minētā datuma izmantot ieteikto metodoloģiju izmaksu aprēķināšanai, tad šādas VPI līdz šā ieteikuma pārskatīšanas dienai var izmantot alternatīvu metodoloģiju – ja vien struktūra, kura izveidota sadarbības nodrošināšanai starp VPI un Eiropas Komisiju, un Iestādi (tostarp arī ar attiecīgajām darba grupām), sniedz pietiekamu praktisku atbalstu un palīdzību, lai risinātu ar līdzekļu trūkumu un it īpaši ar ieteiktās metodes ieviešanas izmaksām saistītus jautājumus. Jebkuram no minētajiem iznākumiem, ko rada alternatīvās metodes, nevajadzētu pārsniegt vidējos savienojuma pabeigšanas tarifus, ko VPI noteikusi, ieviešot ieteicamo izmaksu metodoloģiju.

13.	Šis ieteikums tiks pārskatīts atbilstoši visām turpmākajām izmaiņām Eiropas Komisijas Ieteikumā 2009/396/EK par savienojuma pabeigšanas tarifu reglamentāciju fiksētajos un mobilajos tīklos Eiropas Savienībā.

14.	Šis ieteikums ir adresēts EBTA valstīm.

Briselē, 2011. gada 13. aprīlī

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

priekšsēdētāja vietas izpildītāja

Sabine MONAUNI-TÖMÖRDY

Kolēģijas loceklis

Sverrir Haukur GUNNLAUGSSON

(1) Atbilst Eiropas Komisijas 2009. gada 7. maija Ieteikumam 2009/396/EK par savienojuma pabeigšanas tarifu reglamentāciju fiksētajos un mobilajos tīklos Eiropas Savienībā (OV L 124, 20.5.2009., 67. lpp.), kas pielāgots EEZ līgumam.

(2) Turpmāk – Iestāde.

(3) Turpmāk – EEZ līgums.

(4) OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

(5) OV L 200, 30.7.2002., 38. lpp.

(6) EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 10/2004 (OV L 116, 22.4.2004., 58. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 20, 22.4.2004., 13. lpp.), stājās spēkā 2004. gada 7. februārī.

(7) OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.

(8) EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 11/2004 (OV L 116, 22.4.2004., 60. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 20, 22.4.2004., 14. lpp.), stājās spēkā 2004. gada 1. novembrī.

(9) OV L 266, 11.10.2005., 64. lpp.

(10) EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 84/2008 (OV L 280, 23.10.2008., 18. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 64, 23.10.2008., 11. lpp.), stājās spēkā 2008. gada 5. jūlijā.

PIELIKUMS

Savienojuma pabeigšanas vairumtirdzniecības tarifu aprēķinu principi fiksētajos tīklos

Attiecīgās pieauguma izmaksas (t. i., novēršamās izmaksas) attiecībā uz savienojuma pabeigšanas zvana pakalpojumu vairumtirdzniecībā ir starpība starp kopējām ilgtermiņa izmaksām, kas rodas operatoram, kurš nodrošina pilnu pakalpojumu klāstu, un kopējām ilgtermiņa izmaksām, kas šim operatoram rodas, ja tas trešām personām nenodrošina balss zvana savienojuma pabeigšanas pakalpojumu vairumtirdzniecībā.

Ir savstarpēji jānošķir arī izmaksas, kas saistītas ar datu plūsmu, un izmaksas, kas nav saistītas ar datu plūsmu, lai nodrošinātu, ka šīs izmaksas tiek pareizi piesaistītas. Izmaksas, kas nav saistītas ar datu plūsmu, ir jāizslēdz, lai aprēķinātu savienojuma pabeigšanas tarifus vairumtirdzniecībā. No izmaksām, kuras ir saistītas ar datu plūsmu, tikai tās izmaksas, kuras var novērst, ja nesniedz savienojuma pabeigšanas zvana pakalpojumu vairumtirdzniecībā, ir jāpiesaista attiecīgajam savienojuma pabeigšanas pieaugumam. Šīs novēršamās izmaksas var aprēķināt, izmaksas, kas saistītas ar datu plūsmu, vispirms piesaistot pakalpojumiem, kas nav savienojuma pabeigšanas zvani vairumtirdzniecībā (piemēram, izejošie zvani, datu pakalpojumi, IPTV utt.), lai tikai atlikušās izmaksas, kas saistītas ar datu plūsmu, tiktu piesaistītas savienojuma pabeigšanas balss zvana pakalpojumam vairumtirdzniecībā.

Programmas noteiktais demarkācijas punkts starp izmaksām, kuras ir saistītas ar datu plūsmu, un izmaksām, kuras nav ar to saistītas, parasti atrodas vietā, kur atrodas pirmais datu plūsmas koncentrācijas punkts. PSTN tīklā tā parasti tiek uzskatīta par līnijas kartes augšupejošo pusi (tālvadības) koncentratorā. Platjoslas JPT ekvivalents ir līnijas karte DSLAM/MSAN (1). Ja DSLAM/MSAN ir novietots sadales skapī uz ielas, tādā gadījumā tas ir jāuzskata vai nu par modeļa sakaru līniju starp šo skapi un telefona centrāli, vai arī galvenais sadales elements (MDF) ir dalītās piekļuves līdzeklis, un tas ir jāklasificē kā tādas izmaksu kategorijas daļa, kura ir jutīga pret datu plūsmu, bet tādā gadījumā demarkācijas punkts starp izmaksām, kuras ir saistītas ar datu plūsmu vai nav ar to saistītas, būs sadales skapī uz ielas. Ja plānotā jauda tiek piesaistīta savienojuma pabeigšanas balss zvana pakalpojumam neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas, tādā gadījumā demarkācijas punkts paliek (tālvadības) koncentratora līmenī.

Lai noteiktu operatora efektivitātes pakāpi izmaksu modeļa izstrādes nolūkā, VPI ir jāņem vērā, ka fiksētajos tīklos operatoriem ir iespēja veidot savus tīklus kādā noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un vērst darbību uz to, lai izveidotu ļoti blīvus maršrutus, un/vai nomāt attiecīgus tīkla ieejas punktus no to īpašniekiem. Tāpēc, modelētajam operatoram nosakot vienotu lietderīgo apjomu, VPI ir jāņem vērā nepieciešamība veicināt efektīvu ieeju, kā arī jāatzīst, ka zināmos apstākļos mazāki operatori nelielās ģeogrāfiskajās teritorijās var veikt ražošanu, saglabājot zemas izmaksas uz vienu vienību. Turklāt var pieņemt, ka mazāki operatori, kas nespēj nodrošināt atbilstību lielāko operatoru mēroga sniegtajām priekšrocībām plašākās ģeogrāfiskās teritorijās, drīzāk iegādāsies ieejas punktus vairumtirdzniecībā, nevis sniegs savienojuma pabeigšanas pakalpojumus.

Savienojuma pabeigšanas vairumtirdzniecības tarifu aprēķinu principi mobilajos tīklos

Attiecīgās pieauguma izmaksas (t. i., novēršamās izmaksas) attiecībā uz savienojuma pabeigšanas zvana pakalpojumu vairumtirdzniecībā ir starpība starp kopējām ilgtermiņa izmaksām, kas rodas operatoram, kurš sniedz pilnu pakalpojumu klāstu, un kopējām ilgtermiņa izmaksām, kas rodas operatoram, kurš trešām personām nenodrošina savienojuma pabeigšanas zvana pakalpojumu vairumtirdzniecībā.

Ir savstarpēji jānošķir arī izmaksas, kas saistītas ar datu plūsmu, un izmaksas, kas nav saistītas ar datu plūsmu, lai nodrošinātu, ka šīs izmaksas tiek pareizi piesaistītas. Izmaksas, kas nav saistītas ar datu plūsmu, ir jāizslēdz, lai aprēķinātu savienojuma pabeigšanas tarifus vairumtirdzniecībā. No izmaksām, kuras ir saistītas ar datu plūsmu, tikai tās izmaksas, kuras var novērst, ja nesniedz savienojuma pabeigšanas zvana pakalpojumu vairumtirdzniecībā, ir jāpiesaista attiecīgajam savienojuma pabeigšanas pieaugumam. Šīs novēršamās izmaksas var aprēķināt, izmaksas, kas saistītas ar datu plūsmu, vispirms piesaistot pakalpojumiem, kas nav savienojuma pabeigšanas zvani vairumtirdzniecībā (piemēram, izejošie zvani, īsziņas, MMS utt.), lai tikai atlikušās izmaksas, kas saistītas ar datu plūsmu, tiktu piesaistītas savienojuma pabeigšanas balss zvana pakalpojumam vairumtirdzniecībā.

Mobilā tālruņa un SIM kartes izmaksas nav saistītas ar datu plūsmu, un tās ir jāizslēdz no visiem izmaksu aprēķinu modeļiem, kas attiecas uz savienojuma pabeigšanas balss zvana pakalpojumiem vairumtirdzniecībā.

Pārklājuma zonu vislabāk var raksturot kā spēju vai iespēju izdarīt konkrētu zvanu no jebkuras vietas tīklā kādā konkrētā laika posmā, bet jauda raksturo tīkla papildu izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu datu plūsmas pieaugošo līmeni. Nepieciešamība nodrošināt abonentiem minēto pārklājuma zonu radīs izmaksas, kuras nav saistītas ar datu plūsmu un kuras nav iespējams piesaistīt savienojuma pabeigšanas zvanu pieaugumam vairumtirdzniecībā. Investīcijas stabilajos mobilajos tirgos vairāk sekmē jaudas pieaugums, kā arī jaunu pakalpojumu izstrāde, un tas viss ir jāatspoguļo izmaksu modelī. Tāpēc no savienojuma pabeigšanas balss zvana pakalpojumu vairumtirdzniecībā pieauguma izmaksām ir jāizslēdz pārklājuma zonas nodrošinājuma izmaksas, bet tajās ir jāiekļauj papildu jaudas nodrošināšanas izmaksas tādā mērā, kādā tās rodas, nodrošinot savienojuma pabeigšanas balss zvana pakalpojumus vairumtirdzniecībā.

Spektra izmantošanas izmaksas (atļauja saglabāt un lietot spektra frekvences), kas rodas, nodrošinot mazumtirdzniecības pakalpojumus tīkla abonentiem, sākotnēji nosaka abonentu skaits, tāpēc datu plūsmas pieaugums tās neveicina, un tās nav arī jāaprēķina kā daļa no pieauguma, kas attiecas uz savienojuma pabeigšanas zvana pakalpojumu vairumtirdzniecībā. Papildu spektra iegādes izmaksas, kas izdarītas, lai palielinātu jaudu (pārsniedzot minimumu, kāds nepieciešams, lai sniegtu mazumtirdzniecības pakalpojumus abonentiem) un lai nodrošinātu papildu datu plūsmu, kura radusies, nodrošinot savienojuma pabeigšanas balss zvana pakalpojumu vairumtirdzniecībā, iespēju robežās ir jāiekļauj aprēķinos kā nākotnes iespēju izmaksas.

No iepriekš izklāstītās pieejas izriet, ka to izmaksu piemēri, kuras uzskatītu par savienojuma pabeigšanas pakalpojuma papildu izmaksām, varētu būt šādi: tīkla papildu jauda, kas ir vajadzīga savienojuma pabeigšanas pakalpojuma vairumtirdzniecības radītās papildu datu plūsmas transportēšanai (piemēram, tīkla papildu infrastruktūra, ja tās izveides iemesls ir vajadzība palielināt kapacitāti, lai nodrošinātu savienojuma pabeigšanas vairumtirdzniecības papildus radītās datu plūsmas transportēšanu). Šādas ar tīklu saistītas izmaksas būtu arī papildus izveidoti mobilo sakaru komutācijas centri (MSK) vai pamatinfrastruktūra, kas jau tagad vajadzīga, lai savienojuma pabeigšanas datu plūsmu transportētu trešām personām. Turklāt atsevišķus tīkla elementus izmanto kā izejošā zvana, tā arī savienojuma pabeigšanas pakalpojumu sniegšanai, piemēram, šūnas bāzes stacijas jeb bāzes raiduztvērēja stacijas (BTS); arī šos tīkla elementus iekļaus savienojuma pabeigšanas izmaksu modelī – ar nosacījumu, ka šie elementi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu papildu kapacitāti, kas vajadzīga savienojuma pabeigšanas datu plūsmas transportēšanai trešām personām. Turklāt vērā ņemtu arī spektra papildu izmaksas un vairumtirdzniecības realizācijas izmaksas, kuras ir tieši saistītas ar savienojuma pabeigšanas pakalpojuma vairumtirdzniecībā nodrošināšanu trešām personām. Tas nozīmē, ka modelī nav iekļautas pārklājuma zonas nodrošinājuma izmaksas, uzņēmuma nenovēršamās pieskaitāmās izmaksas un mazumtirdzniecības realizācijas izmaksas.

Lai izmaksu modeļa vajadzībām noteiktu minimālo lietderīgo apjomu un ņemot vērā vairākās EBTA valstīs vērojamo tendenci tirgus sadalījuma jomā, ieteicamā metode ir pieņemt, ka lietderīgais apjoms ir 20 % liela tirgus daļa. Paredzams, ka mobilie operatori, kuri ir ienākuši tirgū, tieksies pēc maksimālas efektivitātes un ieņēmumiem, tāpēc tie spēs iegūt 20 % lielu minimālo tirgus daļu. Gadījumos, kad VPI var pierādīt, ka, ņemot vērā faktiskos tirgus apstākļus, EBTA valsts teritorijā par lietderīgu ir uzskatāms cits apjoms, tad tā vērtība varētu atšķirties no ieteiktās.

(1) Digitālais abonenta līnijas piekļuves multipleksors (Digital Subscriber Line Access Multiplexer)/daudzkārt izmantojamais piekļuves mezgls (Multi-Service Access Node).

8.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/13

Paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importu

2012/C 340/06

Saskaņā ar 10. pantu Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulā (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi sūdzību, kurā apgalvots, ka tādi importētie kristāliskā silīcija fotoelektriskie moduļi un to galvenās sastāvdaļas (proti, elementi un plāksnītes), kuru izcelsme (2) ir Ķīnas Tautas Republikā, tiek subsidēti, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

ES uzņēmums ProSun (“sūdzības iesniedzējs”) 2012. gada 26. septembrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

2. Izmeklējamais ražojums

Izmeklējamais ražojums ir kristāliskā silīcija fotoelektriskie moduļi jeb paneļi, kā arī tādi elementi un plāksnītes, kas tiek lietoti kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos jeb paneļos. Elementu un plāksnīšu biezums nepārsniedz 400 μm (“izmeklējamais ražojums”).

Par izmeklējamo ražojumu netiek uzskatīti šādi ražojuma veidi:

—	ar saules enerģiju darbināmas uzlādes ierīces, kas sastāv mazāk nekā no sešiem elementiem, ir pārnēsājamas un nodrošina elektroenerģiju ierīcēm vai uzlādē akumulatorus,

—	plānkārtiņu fotoelektriskie ražojumi,

—	kristāliskā silīcija fotoelektriskie ražojumi, kas ir pastāvīgi integrēti tādās elektriskajās ierīcēs, kuru funkcija nav enerģijas ražošana un kuru patērēto elektroenerģiju ražo integrētais(-ie) kristāliskā silīcija fotoelektriskais(-e) elements(-i).

3. Apgalvojums par subsidēšanu

Ražojums, kuru saskaņā ar apgalvojumu subsidē, ir izmeklējamais ražojums, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“attiecīgā valsts”), un kuru patlaban klasificē ar KN kodiem ex 3818 00 10, ex 8501 31 00, ex 8501 32 00, ex 8501 33 00, ex 8501 34 00, ex 8501 61 20, ex 8501 61 80, ex 8501 62 00, ex 8501 63 00, ex 8501 64 00 un ex 8541 40 90. Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

Tiek apgalvots, ka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izmeklējamā ražojuma ražotāji ir guvuši labumu no vairākām Ķīnas Tautas Republikas valdības subsīdijām.

Subsīdijas cita starpā ir preferenciālas aizdevumu shēmas saules bateriju ražošanas nozarei (piemēram, kredītlīnijas un politiski motivēti aizdevumi ar zemu procentu likmi, kurus izsniedz valsts īpašumā esošas komercbankas un bankas, kas īsteno valdības politiku, eksporta kredītu subsidēšanas progammas, eksporta garantijas, “zaļo” tehnoloģiju apdrošināšana, piekļuves piešķiršana ārzonas kontrolakciju sabiedrībām, valdības atmaksāti aizņēmumi), dotāciju programmas (piemēram, eksporta izstrādājumu pētniecības un izstrādes fonds, “slavenu zīmolu” un “Ķīnas pasaules lielāko zīmolu” subsīdijas, fondi ārējai rūpniecības paplašināšanai Guangdong provincē, programma Golden Sun Demonstration), valdības nodrošinātas preces par mazākām cenām nekā tirgus cenas (piemēram, nodrošināts polisilīcijs, alumīnija štancējumi / alumīnija profili, stikls, enerģija un zeme), tiešs atbrīvojums no nodokļiem un nodokļu samazinājuma programmas (piemēram, atbrīvošana no ienākuma nodokļa vai tā samazināšana atbilstoši programmai pēc principa “divi bez maksas / trīs par puscenu”, atbrīvošana no ienākuma nodokļa uz eksportu vērstiem ārvalstu ieguldījumu uzņēmumiem (“Foreign Invested Enterprises” – “FIE”), ienākuma nodokļa samazinājumi FIE, pamatojoties uz to ģeogrāfisko atrašanās vietu, vietējā ienākuma nodokļa atbrīvojums un samazinājums “produktīviem”FIE, ienākuma nodokļa samazinājums tiem FIE, kas iegādājas Ķīnā ražotas iekārtas, nodokļu kompensācijas FIE saistībā ar pētniecību un izstrādi, uzņēmumu ienākuma nodokļa atmaksa, lai reinvestētu FIE peļņu uz eksportu vērstos uzņēmumos, preferenciāls uzņēmuma ienākuma nodokļa režīms tiem FIE, kas atzīti par augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, nodokļu samazinājums augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, kas iesaistījušies konkrēti norādītos projektos, preferenciāla ienākuma nodokļu politika uzņēmumiem ziemeļaustrumu reģionā, Guangdong provinces nodokļu programmas) un netiešo nodokļu un importa tarifu programmas (piemēram, atbrīvošana no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) par importētām iekārtām, PVN atlaides par Ķīnā ražotām iekārtām, atbrīvošana no PVN un tarifiem par pamatlīdzekļu iegādi saskaņā ar Ārvalstu tirdzniecības attīstības programmu).

Tiek apgalvots, ka iepriekš minētās shēmas ir subsīdijas, jo tās ietver Ķīnas Tautas Republikas valdības vai citu reģionālo pārvaldes iestāžu (tostarp publisko iestāžu) finansiālo ieguldījumu un dod priekšrocības saņēmējam. Tiek apgalvots, ka tās ir saistītas ar eksporta darbību un/vai ir atkarīgas no vietējo preču izmantošanas pretstatā importētām precēm un/vai tiek piemērotas tikai noteiktām nozarēm un/vai noteiktiem uzņēmumu veidiem, un/vai noteiktām atrašanās vietām, tāpēc tās ir īpašas un kompensējamas.

4. Apgalvojums par kaitējumu un cēloņsakarība

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgās valsts kopumā ir palielinājies absolūtos skaitļos un tirgus daļas izteiksmē.

Sūdzības iesniedzēja sniegtie pirmšķietamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma importa apjoms un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas Savienības ražošanas nozares cenu līmeni un tirgus daļu, tādējādi būtiski un nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli.

5. Procedūra

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā iesniegta nozares vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 10. pantam.

Izmeklēšanā noteiks, vai izmeklējamais ražojums, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, tiek subsidēts un vai subsidētais imports ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ja konstatējumi būs apstiprinoši, izmeklēšanā pārbaudīs, vai Savienības interesēs ir noteikt pasākumus.

Ķīnas Tautas Republikas valdība ir uzaicināta uz apspriešanos.

Ir norādes, ka izmeklējamais ražojums bieži ietver komponentus un detaļas, kuru izcelsme ir dažādās valstīs. Tāpēc uzņēmumus, kuri nosūta attiecīgo ražojumu no Ķīnas Tautas Republikas, bet uzskata, ka šis eksports daļēji vai pilnībā nav Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes, aicina iesaistīties izmeklēšanā un iesniegt attiecīgo informāciju Izmantojot šo informāciju un citu šajā izmeklēšanā apkopoto informāciju, tiks pārbaudīta no attiecīgās valsts eksportētā izmeklējamā ražojuma izcelsme. Vajadzības gadījumā tiks pieņemti īpaši noteikumi, piemēram, pamatojoties uz pamatregulas 24. panta 3. punktu.

5.1. Subsidēšanas noteikšanas procedūra

Izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (3) no attiecīgās valsts un attiecīgās valsts iestādes ir aicinātas piedalīties Komisijas veiktajā izmeklēšanā.

5.1.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

5.1.1.1. Procedūra attiecīgās valsts izmeklējamo ražotāju eksportētāju atlasei

a) Atlase

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju eksportētāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai atlase nepieciešama, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji vai to pārstāvji ar šo tiek lūgti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, minētajām personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma A pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju eksportētāju atlasei, tā sazināsies arī ar attiecīgās valsts iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas sniegt svarīgu informāciju par izlases izveidi, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā lielāko reprezentatīvo pārdošanas vai eksporta apjomu uz Savienību, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, attiecīgās valsts iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām vajadzības gadījumā ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un attiecīgās valsts iestādēm.

Visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Anketā ražotājiem eksportētājiem cita starpā tiks prasīta informācija par ražotāju eksportētāju uzņēmuma(-u) struktūru, tā darbībām saistībā ar izmeklējamo ražojumu, uzņēmuma(-u) kopējiem pārdevumiem un izmeklējamā ražojuma kopējiem pārdevumiem un par finansiālā ieguldījuma apjomu un priekšrocībām, kas, kā apgalvots, saņemtas subsīdiju veidā vai no subsīdiju programmām.

Anketā iestādēm cita starpā tiks prasīta informācija par iespējamām subsīdijām vai subsīdiju programmu(-ām), iestādēm, kuras ir atbildīgas par to darbību, to darbības veidu un funkcionēšanu, juridisko pamatu, atbilstības kritērijiem un citiem nosacījumiem, kā arī par saņēmējiem, finansiālā ieguldījuma apjomu un sniegtajām priekšrocībām.

Neskarot pamatregulas 28. panta piemērošanu, uzņēmumus, kuri piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, uzskatīs par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“neatlasītie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās”). Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, kompensācijas maksājums, kuru varētu piemērot importam, ko veikuši neatlasītie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, nepārsniegs vidējo svērto subsidēšanas normu, kura noteikta atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem (4).

b) Individuālā subsīdijas norma neatlasītajiem uzņēmumiem

Neatlasītie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 27. panta 3. punktu var pieprasīt, lai Komisija tiem noteiktu individuālo subsīdijas normu. Ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu subsīdiju normu, jāpieprasa anketa un tā aizpildīta jānosūta atpakaļ 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

Tomēr ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa individuālo subsīdijas normu, jāzina, ka Komisija var pieņemt lēmumu noraidīt individuālās subsīdijas normas pieprasījumu, ja, piemēram, ražotāju eksportētāju skaits ir tik liels, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un kavētu laikus pabeigt izmeklēšanu.

5.1.2. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (5) (6)

Šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kas importē izmeklējamo ražojumu no attiecīgās valsts Savienībā.

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai atlase nepieciešama, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai to pārstāvji ar šo tiek lūgti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma B pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdoto izmeklējamo ražojumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un importētāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas atlasītajiem nesaistītajiem importētājiem un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

Atbildēs uz anketas jautājumiem cita starpā būs jāsniedz informācija par uzņēmuma(-u) struktūru, darbībām saistībā ar izmeklējamo ražojumu un tā pārdošanu.

5.2. Kaitējuma noteikšanas procedūra un izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi pārbauda gan subsidētā importa apjomu un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo izmeklējamo ražojumu.

5.2.1. Izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā ir iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

Komisija ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Sīkāka informācija atrodama dokumentā, kas pieejams ieinteresētajām personām. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas iepazīties ar šo dokumentu (šim nolūkam tām būtu jāsazinās ar Komisiju, izmantojot 5.6. punktā norādīto kontaktinformāciju). Citiem Savienības ražotājiem vai pārstāvjiem, kas darbojas to vārdā, un uzskata, ka viņi būtu jāiekļauj izlasē, ir jāsazinās ar Komisiju 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt citu izlases izveidei svarīgu informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un/vai Savienības ražotāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi būs iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas atlasītajiem Savienības ražotājiem un visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

Anketā cita starpā tiks prasīta informācija par uzņēmuma(-u) struktūru un finanšu un ekonomisko stāvokli.

5.3. Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēta subsidēšana un tās izraisīts kaitējums, saskaņā ar pamatregulas 31. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antisubsidēšanas pasākumu pieņemšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, lietotāji un apvienības, kas tos pārstāv, un organizācijas, kas pārstāv patērētājus, tiek aicinātas pieteikties 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Lai piedalītos izmeklēšanā, organizācijām, kas pārstāv patērētājus, šajā pašā termiņā jāparāda, ka starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Personas, kas piesakās iepriekš minētajā termiņā, 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, var sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 31. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.4. Cita rakstiski sniedzama informācija

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.5. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums būtu jāiesniedz rakstiski un tajā būtu jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar ieinteresētajām personām.

5.6. Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Visi ieinteresēto personu rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, aizpildītās anketas un sarakste, attiecībā uz kuru lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Limited” (7).

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 29.panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem būtu jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja ieinteresētā persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formā un kvalitātē, šādu konfidenciālo informāciju var neņemt vērā.

Ieinteresētās personas tiek lūgtas visu informāciju un pieprasījumus iesniegt elektroniski (nekonfidenciālo informāciju pa e-pastu, konfidenciālo CD-R/DVD), un tām jānorāda savs nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Tomēr pilnvaras, parakstīti apliecinājumi un to atjauninājumi, ko pievieno atbildēm uz anketas jautājumiem, jāiesniedz uz papīra, t. i., jānosūta pa pastu vai jāiesniedz personīgi turpmāk norādītajā adresē. Ja kāda ieinteresētā persona dokumentus un pieprasījumus nevar iesniegt elektroniski, tai saskaņā ar pamatregulas 28. panta 2. punktu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju. Sīkāku informāciju par saraksti ar Komisiju ieinteresētās personas var iegūt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/tackling-unfair-trade/trade-defence

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N105 08/020

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22985514 (tikai saziņai par jautājumiem, kas saistīti ar 3. un 5.1.1. punktu, un A pielikumu)

+32 22956505 (saziņai par pārējiem jautājumiem)

E-pasts: trade-solar-subsidy@ec.europa.eu (tikai saziņai par jautājumiem, kas saistīti ar 3. un 5.1.1. punktu, un A pielikumu)

trade-solar-injury@ec.europa.eu (saziņai par pārējiem jautājumiem)

6. Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 28. pantu pagaidu vai galīgus apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 28. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

7. Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā vidutājs, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.

Uzklausīšanas pieprasījums uzklausīšanas amatpersonai jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar ieinteresētajām personām.

Lai tiktu pārstāvēti dažādi viedokļi un piedāvāti atspēkojoši argumenti par jautājumiem, kas cita starpā attiecas uz subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītas attiecīgās personas. Šāda uzklausīšana parasti notiek vēlākais četras nedēļas pēc pagaidu konstatējumu paziņošanas.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/tackling-unfair-trade/hearing-officer/index_en.htm

8. Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu tiks pabeigta 13 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (8).

(1) OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(2) Tiem uzņēmumiem, kuri nosūta attiecīgo ražojumu no Ķīnas Tautas Republikas uz Eiropas Savienību, bet uzskata, ka šis eksports daļēji vai pilnībā nav Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes, svarīgai informācijai lūdzam skatīt tālāk 5. punkta pēdējo apakšpunktu.

(3) Ražotājs eksportētājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās izmeklējamā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(4) Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu neņem vērā nulles un de minimis kompensējamo subsīdiju apjomus, ne arī kompensējamo subsīdiju apjomus, kas noteikti apstākļos, kuri minēti pamatregulas 28. pantā.

(5) Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas 1. pielikums. Saskaņā ar 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 par Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) kādai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.) Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(6) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(7) Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 29. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 597/2009 (OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.) un 12. pantu PTO Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem. Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(8) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

A PIELIKUMS

B PIELIKUMS

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.340.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 340

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 8. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 340/01	Euro maiņas kurss	1

	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2012/C 340/02	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 264/12/COL (2012. gada 5. jūlijs) par Norvēģijas statusu saistībā ar infekciozo hematopoētisko nekrozi un vīrusu hemorāģisko septicēmiju un ar ko atceļ EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 302/08/COL	2

2012/C 340/03	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 265/12/COL (2012. gada 5. jūlijs) par ārkārtas rīcības plāna apstiprināšanu, ko Norvēģija iesniegusi saistībā ar uzskaitītajām ūdensdzīvnieku eksotiskajām slimībām	4

2012/C 340/04	EBTA Uzraudzības iestādes Ieteikums (2011. gada 13. aprīlis) par savienojuma pabeigšanas tarifu reglamentāciju fiksētajos un mobilajos tīklos EBTA valstīs	5

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)
2012/C 340/05	Paziņojums par atklātu konkursu	12

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2012/C 340/06	Paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importu	13

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2746
JPY	Japānas jena	102,11
DKK	Dānijas krona	7,4594
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,79840
SEK	Zviedrijas krona	8,5547
CHF	Šveices franks	1,2065
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,3195
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,395
HUF	Ungārijas forints	282,10
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6963
PLN	Polijas zlots	4,1131
RON	Rumānijas leja	4,5163
TRY	Turcijas lira	2,2713
AUD	Austrālijas dolārs	1,2228
CAD	Kanādas dolārs	1,2662
HKD	Hongkongas dolārs	9,8788
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5403
SGD	Singapūras dolārs	1,5586
KRW	Dienvidkorejas vona	1 384,34
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,0253
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,9770
HRK	Horvātijas kuna	7,5375
IDR	Indonēzijas rūpija	12 251,94
MYR	Malaizijas ringits	3,8917
PHP	Filipīnu peso	52,183
RUB	Krievijas rublis	40,0973
THB	Taizemes bāts	39,117
BRL	Brazīlijas reāls	2,5911
MXN	Meksikas peso	16,5991
INR	Indijas rūpija	69,1020