(2012/C 331/01)

Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 319, 20.10.2012.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 311, 13.10.2012.

OV C 303, 6.10.2012.

OV C 295, 29.9.2012.

OV C 287, 22.9.2012.

OV C 273, 8.9.2012.

OV C 258, 25.8.2012.

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 5. septembra spriedums — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-355/10) (1)

(Šengenas Robežu kodekss - Lēmums 2010/252/ES - Jūras ārējo robežu uzraudzība - Sīki izstrādātu noteikumu ieviešana attiecībā uz robežu uzraudzību - Komisijas īstenošanas pilnvaras - Apjoms - Prasība atcelt tiesību aktu)

(2012/C 331/02)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — M. Dean, A. Auersperger Matić un K. Bradley)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — Z. Kupčová un R. Szostak)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. O'Reilly un M. Wilderspin)

Priekšmets

Padomes 2010. gada 26. aprīļa Lēmuma 2010/252/ES, ar ko papildina Šengenas Robežu kodeksu attiecībā uz jūras ārējo robežu uzraudzību saistībā ar operatīvo sadarbību, kuru koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV 111, 20. lpp.), atcelšana — Papildu noteikumi par uzraudzību — Noteikumu, ar kuriem tiek pārsniegtas Padomes īstenošanas pilnvaru apjoms, pieņemšana

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Padomes 2010. gada 26. aprīļa Lēmumu 2010/252/ES, ar ko papildina Šengenas Robežu kodeksu attiecībā uz jūras ārējo robežu uzraudzību saistībā ar operatīvo sadarbību, kuru koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām;

2)	atstāt spēkā Lēmuma 2010/252 sekas līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā stājas spēkā jauns tiesiskais regulējums;

3)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 246, 11.09.2010.

Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-490/10) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Regula (ES, Euratom) Nr. 617/2010 - Enerģētikas infrastruktūras investīciju projektu Eiropas Savienībā paziņošana Komisijai - Juridiskā pamata izvēle - LESD 337. pants un EAEKL 187. pants - LESD 194. pants)

(2012/C 331/03)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — M. Gómez-Leal, J. Rodrigues un L. Visaggio)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Simm un A. Lo Monaco)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un A. Adam) un Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver un O. Beynet)

Priekšmets

Prasība atcelt tiesību aktu — Padomes 2010. gada 24. jūnija Regula (ES, Euratom) Nr. 617/2010 par to, kā ziņot Komisijai par enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem Eiropas Kopienā [Eiropas Savienībā], un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 736/96 (OV L 180, 7. lpp.) — Divu juridisko pamatu — LESD 337. panta un EAEKL 187. panta — izvēle — Pasākumi, kas saistīti ar īpašām Savienības pilnvarām enerģētikas jomā un kam ir vajadzīgs tikai viens juridiskais pamats — LESD 194. pants

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Padomes 2010. gada 24. jūnija Regulu (ES, Euratom) Nr. 617/2010 par to, kā ziņot Komisijai par enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem Eiropas Kopienā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 736/96;

2)	Regulas Nr. 617/2010 sekas atstāt spēkā līdz brīdim, kad, ievērojot saprātīgu termiņu, skaitot no šī sprieduma pasludināšanas brīža, būs stājusies spēkā jauna regula, kura būs balstīta uz atbilstošu juridisko pamatu, proti, LESD 194. panta 2. punktu;

3)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus, izņemot Francijas Republikas un Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

4)	Francijas Republika un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 13, 15.01.2011.

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Deutsches Weintor eG/Land Rheinland-Pfalz

(Lieta C-544/10) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Sabiedrības veselība - Patērētāju informācija un aizsardzība - Pārtikas produktu marķēšana un noformēšana - Jēdzieni “uzturvērtības norādes” un “veselīguma norādes” - Regula (EK) Nr. 1924/2006 - Vīna kvalificēšana par “viegli sagremojamu” - Norāde uz samazinātu skābju daudzumu - Dzērieni, kas satur vairāk nekā 1,2 % alkohola - Aizliegums izmantot veselīguma norādes - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 15. panta 1. punkts - Brīvība izvēlēties profesiju - 16. pants - Uzņēmējdarbības brīvība - Saderīgums)

(2012/C 331/04)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Deutsches Weintor eG

Atbildētāja: Land Rheinland-Pfalz

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesverwaltungsgericht — LES 6. panta 1. punkta pirmās daļas, skatot to kopā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15. panta 1. punktu un 16. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (OV L 404, 9. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 9. februāra Regulu (ES) Nr. 116/2010 (OV L 37, 16. lpp.), 4. panta 3. punkta pirmā teikuma, skatot to kopā ar 2. panta 2. punkta 5) apakšpunktu, vai 10. panta 3. punkta interpretācija — Vīna kvalificēšana par veselīgu, norādot uz samazinātu skābju daudzumu — Veselīguma norāžu aizliegums, ja dzēriens satur vairāk nekā 1,2 % alkohola — Jēdziens “veselīguma norādes”

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kas pēdējo reizi grozīta ar Komisijas 2010. gada 9. februāra Regulu (ES) Nr. 116/2010, 4. panta 3. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “veselīguma norāde” ietver tādu norādi kā “viegli sagremojams” kopā ar norādi uz tādu vielu samazinātu daudzumu, kuru ietekmi liels skaits patērētāju uzskata par negatīvu;

2)	fakts, ka vīna ražotājam vai izplatītājam ir aizliegts, neparedzot izņēmumus, saskaņā ar Regulu Nr. 1924/2006, kas grozīta ar Regulu Nr. 116/2010, izmantot tāda veida norādi kā pamatlietā, kaut arī šī norāde būtībā ir pareiza, ir saderīgs ar LES 6. panta 1. punkta pirmo daļu.

---

(1)  OV C 72, 05.03.2011.

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums (Augstākās tiesas Senāts (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Trade Agency Ltd/Seramico Investments Ltd

(Lieta C-619/10) (1)

(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Izpilde - Atteikuma pamatojumi - Dokumenta, ar ko celta prasība, neizsniegšana - Pārbaude valsts, kurā prasa atzīšanu, tiesā - Apjoms - Apliecībā iekļautās informācijas vērtība - Sabiedriskās kārtības pārkāpums - Tiesas spriedums, kurā nav ietverts pamatojums)

(2012/C 331/05)

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Trade Agency Ltd

Atbildētāja: Seramico Investments Ltd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Augstākās tiesas Senāts — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.) 34. panta 1. un 2. punkta interpretācija — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta interpretācija — Atzīšanas atteikuma pamati — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību — Atbildētājs, kas apgalvo, ka viņam nav izsniegts ne dokuments, ar ko ierosināta lieta, ne aizmuguriski pieņemtais nolēmums — Tiesas, kas veic sprieduma izpildi, tiesības pārbaudīt, vai atbildētājam, kas nav ieradies tiesā, izsniegts dokuments, ar ko ierosināta lieta, ja izsniegšanu apliecina regulas 54. pantā paredzētā apliecība — Izcelsmes dalībvalsts tiesas nolēmums, kas pieņemts aizmuguriski, neizvērtējot prasības pamatotību

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 34. panta 2. punkts, uz ko ir atsauce šīs regulas 45. panta 1. punktā, skatīts kopā ar minētās regulas preambulas 16. un 17. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja atbildētājs ir pārsūdzējis lēmumu, kurā ir pasludināta izcelsmes valstī taisīta aizmuguriska sprieduma, kam ir pievienota atbilstoši šīs pašas regulas 54. pantam izdota apliecība, izpildāmība, apgalvojot, ka viņam nav izsniegts dokuments, ar ko ir celta prasība, dalībvalsts, kurā atzīšana ir prasīta, tiesai, kas izskata minēto pārsūdzību, ir kompetence pārbaudīt minētajā apliecībā ietvertās informācijas un pierādījumu savstarpējo atbilstību;

2)

Regulas Nr. 44/2001 34. panta 1. punkts, uz ko ir atsauce šīs regulas 45. panta 1. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kurā ir prasīta atzīšana, tiesa, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības klauzulu, nevar atteikt izpildīt tiesas nolēmumu, kas taisīts aizmuguriski un ar ko lieta ir izlemta pēc būtības, kas neietver ne prasības priekšmeta, ne pamatojuma vērtējumu un kas neietver nekādus argumentus par tās pamatotību, izņemot, ja, izvērtējot procesu kopumā un ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, tai šķiet, ka ar šo nolēmumu ir acīmredzami un pārmērīgi pārkāptas atbildētāja tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrajā daļā, jo nav bijusi iespēja to lietderīgi un efektīvi pārsūdzēt.

---

(1)  OV C 72, 05.03.2011.

Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums (Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — The Commissioners for Her Majesty's Revenue&Customs/Philips Electronics UK Ltd

(Lieta C-18/11) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Nodokļu tiesību akti - Sabiedrību ienākuma nodoklis - Nodokļu atvieglojums - Valsts tiesību akti, kas izslēdz citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības uzņēmuma nerezidenta zaudējumu, kas gūti valstī, nodošanu tās pašas grupas ietvaros esošai sabiedrībai, kas ir reģistrēta šajā valstī)

(2012/C 331/06)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: The Commissioners for Her Majesty's Revenue&Customs

Atbildētāja: Philips Electronics UK Ltd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) — LESD 49. panta interpretācija — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Nodokļu tiesību akti — Sabiedrību ienākuma nodoklis — Nodokļu samazināšana — Valsts tiesību akti, ar kuriem izslēdz iespēju zaudējumus, kas sabiedrības, kas reģistrēta citā dalībvalstī, uzņēmumam radušies valsts teritorijā, nodot tās pašas grupas sabiedrībai, kas reģistrēta valsts teritorijā

Rezolutīvā daļa:

1)

EKL 43. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka sabiedrības nerezidentes brīvības veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī ierobežojums rodas situācijā, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem iespējai, izmantojot grupas atvieglojumu sabiedrības, kas ir šīs valsts rezidente, labā, nodot zaudējumus, kas radušies sabiedrības nerezidentes pastāvīgajam uzņēmumam šajā dalībvalstī, ir piemērojams nosacījums, kas paredz, ka šādus zaudējumus nevar izmantot ārvalstu nodokļu segšanas nolūkā, lai gan līdzīgs nosacījums nav paredzēts zaudējumiem, kas radušies šajā dalībvalstī un kuru nodošanu veic sabiedrība rezidente;

2)

sabiedrības nerezidentes brīvības veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī ierobežojumu, kas tiek izskatīts pamattiesvedībā, nevar attaisnot primāri vispārējo interešu apsvērumi, kuru mērķis ir novērst zaudējumu dubultu izmantošanu un saglabāt līdzsvarotu nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījumu starp dalībvalstīm vai abi šie mērķi kopā;

3)	situācijā, kāda ir izskatīta pamattiesvedībā, valsts tiesa nedrīkst piemērot nevienu valsts tiesību noteikumu, kas būtu pretrunā EKL 43. pantam.

---

(1)  OV C 89, 19.03.2011.

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 5. septembra spriedums (Cour d'Appel d'Amiens (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Eiropas apcietināšanas orderis, kas izdots attiecībā uz Joao Pedro Lopes da Silva Jorge

(Lieta C-42/11) (1)

(Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2002/584/TI - Eiropas apcietināšanas orderis un nodošanas procedūras starp dalībvalstīm - 4. panta 6. punkts - Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildes pamats - Ieviešana valsts tiesībās - Apcietinātais, kas ir izsniegšanas dalībvalsts pilsonis - Eiropas apcietināšanas orderis, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu - Dalībvalsts tiesību akts, kurā paredzēta iespēja neizpildīt Eiropas apcietināšanas orderi gadījumā, ja pieprasītās personas ir minētās valsts pilsoņi)

(2012/C 331/07)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'Appel d'Amiens

Lietas dalībnieks pamata procesā

Joao Pedro Lopes da Silva Jorge

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour d'appel d'Amiens — Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/JAI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 1. lpp) 4. panta 6. punkta, kā arī LESD 18. panta interpretācija — Eiropas apcietināšanas orderis, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu — Dalībvalsts tiesību akti, kuros paredzēta iespēja neizpildīt Eiropas apcietināšanas orderi gadījumā, ja pieprasītā persona ir šīs valsts pilsonis — Diskrimināciju pilsonības dēļ

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 4. panta 6. punkts un LESD 18. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, kaut arī dalībvalsts, transponējot minētā 4. panta 6. punktu, var nolemt ierobežot situācijas, kurās valsts izpildes tiesu iestāde var atteikt personas, uz kuru attiecas šī norma, nodošanu, no šīs normas piemērošanas jomas nevar pilnībā un automātiski izslēgt citu dalībvalstu pilsoņus, kas paliek tās teritorijā vai ir tās rezidenti, lai kāda arī būtu to saikne ar šo valsti.

Valsts tiesai ir pienākums, ņemot vērā valsts tiesības kopumā un piemērojot tajās atzītās interpretācijas metodes, interpretēt valsts tiesības cik vien iespējams atbilstoši Pamatlēmuma 2002/584 tekstam un mērķim, lai nodrošinātu šī pamatlēmuma pilnīgu efektivitāti un rastu risinājumu, kas atbilstu tā mērķim.

---

(1)  OV C 103, 02.04.2011.

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 5. septembra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vācijas Federālā Republika/Y (C-71/11) un Z (C-99/11)

(Apvienotās lietas C-71/11 un C-99/11) (1)

(Direktīva 2004/83/EK - Bēgļa statusa vai alternatīvā aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumu obligātie standarti - 2. panta c) punkts - Kvalificēšana par “bēgli” - 9. panta 1. punkts - “Vajāšanas darbību” jēdziens - 10. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Reliģija kā vajāšanas iemesls - Saikne starp šo vajāšanas iemeslu un vajāšanas darbībām - Pakistānas pilsoņi, kuri ir reliģiskās kopienas ahmadiyya locekļi - Pakistānas iestāžu rīcība, lai aizliegtu tiesības publiski paust savu reliģiju - Pietiekami nopietna darbība, lai attiecīgajai personai būtu pamatotas bailes no vajāšanas viņas reliģijas dēļ - Faktu un apstākļu individuāla izvērtēšana - 4. pants)

(2012/C 331/08)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Vācijas Federālā Republika

Atbildētāji: Y (C-71/11) un Z (C-99/11)

Otrs lietas dalībnieks: Vertreter des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht, Bundesbeauftragter für Asylangelegenheiten beim Bundesamt für Migration und Flüchtlinge

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesverwaltungsgericht — Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 12. lpp.) 2. panta c) punkta un 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Kvalificēšana par bēgli — Vajāšanas darbība, kas ir pietiekami smaga tās rakstura dēļ — Pakistānas iestāžu rīcība, kuras mērķis ir ierobežot reliģiskās kopienas Ahmadiyya darbību

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka: — ne katrs tiesību uz reliģijas brīvību aizskārums, kas pārkāpj Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. panta 1. punktu, var tikt uzskatīts par “vajāšanas darbību” šīs direktīvas minētās normas izpratnē; — vajāšanas darbība var izrietēt no ierobežojuma īstenot minēto brīvību publiski; — lai novērtētu, vai tiesību uz reliģijas brīvību aizskārums, kas pārkāpj Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. panta 1. punktu, var tikt uzskatīts par “vajāšanas darbību”, kompetentajām iestādēm, ņemot vērā attiecīgās personas individuālo situāciju, ir jāpārbauda, vai pastāv reāls risks, ka kāds no Direktīvas 6. pantā paredzētajiem dalībniekiem var īstenot vajāšanu vai piemērot necilvēcīgu vai degradējošu attieksmi vai sodus pret viņu šīs brīvības īstenošanas savā izcelsmes valstī dēļ;

2)

Direktīvas 2. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pieteikuma iesniedzēja bailes no vajāšanas ir pamatotas, ja kompetentās iestādes, ņemot vērā viņa individuālo situāciju, uzskata, ka ir saprātīgi domāt, ka pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī viņš īstenos reliģiskas darbības, kas viņu pakļaus reālam vajāšanas riskam. Individuāli izvērtējot pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, minētās iestādes nevar saprātīgi sagaidīt, ka pieteikuma iesniedzējs atteiksies īstenot šīs reliģiskās darbības.

---

(1)  OV C 130, 30.04.2011

OV C 173, 11.06.2011

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 5. septembra spriedums (Upper Tribunal (Immigration and Asylum Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Secretary of State for the Home Department/Muhammad Sazzadur Rahman, Fazly Rabby Islam, Mohibullah Rahman

(Lieta C-83/11) (1)

(Direktīva 2004/38/EK - Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā - 3. panta 2. punkts - Pienākums atbilstoši valsts tiesību aktiem veicināt “visu pārējo ģimenes locekļu”, kas ir Savienības pilsoņa apgādībā, ieceļošanu un uzturēšanos)

(2012/C 331/09)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal (Immigration and Asylum Chamber)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Secretary of State for the Home Department

Atbildētāji: Muhammad Sazzadur Rahman, Fazly Rabby Islam, Mohibullah Rahman

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Upper Tribunal — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 77. lpp.) 3. panta 2. punkta un 10. panta 2. punkta interpretācija — Jēdziens Savienības pilsoņa “visi pārējie ģimenes locekļi” direktīvas 3. panta 2. punkta izpratnē — Ģimenes locekļi, kas ir tāda precēta pāra ģimenes aizgādībā, kurā laulātais trešās valsts pilsonis — Ģimenes locekļi, kuri nav precētā pāra tiešie pēcnācēji

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka: — dalībvalstīm nav pienākuma pieņemt ikvienu iebraukšanas vai uzturēšanās atļaujas pieteikumu, ko iesnieguši Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, kurus neietver definīcija, kas paredzēta minētās direktīvas 2. panta 2. punktā, pat ja tās atbilstoši direktīvas 10. panta 2. punktam pierāda, ka ir šī pilsoņa apgādībā; — tomēr dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, lai to tiesību akti ietvertu kritērijus, kas atļauj minētajām personām saņemt lēmumu par to pieteikumu par ieceļošanas un uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, kurš būtu balstīts uz personīgās situācijas padziļinātu izpēti un, ja pieteikums tiek noraidīts, būtu pamatots; — dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība, izvēloties minētos kritērijus, tomēr tiem ir jāatbilst ierastajai vārda “veicina” nozīmei, kā arī vārdiem, kas attiecībā uz atkarību izmantoti iepriekš minētajā 3. panta 2. punktā un kas šai tiesību normai neliedz tās lietderīgo iedarbību; un — ikvienam pieteikuma iesniedzējam ir tiesības tiesā prasīt pārbaudīt, vai valsts tiesību akti un to piemērošana atbilst šiem nosacījumiem;

2)

lai ietilptu tādu Savienības pilsoņa ģimenes locekļu grupā, kuri ir “apgādībā”, kā paredzēts Direktīvas 2004/38 3. panta 2. punktā, pieteikuma iesniedzēja atkarības stāvoklim ir jābūt pastāvējušam attiecīgā ģimenes locekļa ceļojuma sākuma valstī brīdī, kad tas lūdzis atļaut pievienoties tam Savienības loceklim, kura apgādībā viņš ir;

3)

Direktīvas 2004/38 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstis var, īstenojot savu rīcības brīvību, noteikt īpašas prasības attiecībā uz atkarības raksturu vai ilgumu, ja šīs prasības atbilst ierastajai noteikumu attiecībā uz apgādību nozīmei, kas paredzēti Direktīvas 2004/38 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā un kas šai tiesību normai neliedz tās lietderīgo iedarbību;

4)

Jautājums par to, vai uzturēšanās atļaujas izsniegšana, kas paredzēta Direktīvas 2004/38 10. pantā, var tikt pakļauta nosacījumam, ka atkarības stāvoklis šīs direktīvas 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta izpratnē ir pastāvējis uzņēmējā dalībvalstī, neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

---

(1)  OV C 145, 14.05.2011.

Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums — August Storck KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-96/11 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Trīsdimensiju apzīmējums, ko veido šokolādes peles forma)

(2012/C 331/10)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: August Storck KG (pārstāvji — T. Reher un Staub, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — R. Manea un G. Schneider)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas ir iesniegta par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 17. decembra spriedumu lietā T-13/09 Storck/ITSB, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 12. novembra lēmumu, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzība par Pārbaudītāja lēmumu, kas atteicis trīsdimensiju apzīmējuma, ko veido šokolādes peles forma, kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz noteiktām precēm, kas ietilpst 30. klasē — Preču zīmes atšķirtspēja

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	August Storck KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 152, 21.05.2011.

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums (Upper Tribunal (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Secretary of State for Work and Pensions/Lucja Czop (C-147/11), Margita Punakova (C-148/11)

(Apvienotās lietas C-147/11 un C-148/11) (1)

(Regula (EEK) Nr. 1612/68 - Direktīva 2004/38/EK - Pastāvīgās uzturēšanās tiesības - Sociālās palīdzības pabalsts - Bērna aizgādība - Uzturēšanās, kas ir izbeigta pirms izcelsmes valsts pievienošanās Savienībai)

(2012/C 331/11)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Secretary of State for Work and Pensions

Atbildētājas: Lucja Czop (C-147/11), Margita Punakova (C-148/11)

Priekšmets

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu — Upper Tribunal — Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.) 12. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (OV L 158, 77. lpp.) 16. panta 1. punkta interpretācija — Polijas pilsones, kas Apvienotajā Karalistē ieradās pirms Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kas pēc pievienošanās bija pašnodarbināta mazāk nekā vienu gadu un kuras apgādībā ir bērns, kas uzsācis mācības vispārējās izglītības iestādē laikā, kad viņa bija pašnodarbinātā, uzturēšanās tiesības

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to personām, kuru faktiskā aizgādībā ir migrējoša darba ņēmēja vai bijuša migrējoša darba ņēmēja bērns, kas turpina mācības uzņemošajā dalībvalstī, tiek piešķirtas uzturēšanās tiesības šīs valsts teritorijā, bet šo pantu nevar interpretēt tādējādi, ka ar to tiktu piešķirtas šādas tiesības personām, kuru faktiskā aizgādībā ir pašnodarbinātas personas bērns;

16. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, ir jāinterpretē tādējādi, ka Savienības pilsonis — tādas dalībvalsts pilsonis, kura nesen pievienojās Eiropas Savienībai, — var saskaņā ar šo tiesību normu atsaukties uz pastāvīgas uzturēšanās tiesībām, ja tas ir uzturējies nepārtraukti vairāk kā piecus gadus uzņemošajā dalībvalstī, ieskaitot to laika posma daļu, kas ir nodzīvota tajā pirms pirmās minētās valsts pievienošanās Eiropas Savienībai, ja uzturēšanās ir bijusi atbilstoša Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkta nosacījumiem.

---

(1)  OV C 152, 21.05.2011.

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maurice Robert Josse Marie Ghislain Lippens, Gilbert Georges Henri Mittler, Jean Paul François Caroline Votron/Hendrikus Cornelis Kortekaas, Kortekaas Entertainment Marketing BV, Kortekaas Pensioen BV, Dirk Robbard De Kat, Johannes Hendrikus Visch, Euphemia Joanna Bökkerink, Laminco GLD N-A, Ageas NV, agrāk — Fortis NV

(Lieta C-170/11) (1)

(Regula (EK) Nr. 1206/2001 - Sadarbība pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās - Materiālā piemērošanas joma - Tāda liecinieka nopratināšana dalībvalsts tiesā, kas ir puse pamata tiesvedībā un dzīvo citā dalībvalstī - Iespēja izsaukt uz kompetento tiesu pusi kā liecinieku saskaņā ar šīs tiesas dalībvalsts tiesībām)

(2012/C 331/12)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Maurice Robert Josse Marie Ghislain Lippens, Gilbert Georges Henri Mittler, Jean Paul François Caroline Votron

Atbildētāji: Hendrikus Cornelis Kortekaas, Kortekaas Entertainment Marketing BV, Kortekaas Pensioen BV, Dirk Robbard De Kat, Johannes Hendrikus Visch, Euphemia Joanna Bökkerink, Laminco GLD N-A, Ageas NV, agrāk — Fortis NV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Padomes 2001. gada 28. maija Regulas (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (OV L 174, 1. lpp.) 1. panta 1. punkta interpretācija — Piemērošanas joma — Tādu liecinieku nopratināšana Nīderlandes tiesās, kas arī ir lietas dalībnieki pamata procesā un kuru dzīvesvieta nav Nīderlandē — Valsts procesuālās tiesības

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2001. gada 28. maija Regulas (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās normas, it īpaši tās 1. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka vienas dalībvalsts kompetentajai tiesai, kura citā dalībvalstī dzīvojošu pusi vēlas nopratināt kā liecinieku, šādas nopratināšanas veikšanai ir iespēja šo pusi izsaukt uz tiesu un nopratināt to saskaņā ar šīs tiesas dalībvalsts tiesībām.

---

(1)  OV C 179, 18.06.2011.

Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums (Oberlandesgericht Frankfurt am Main (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Chemische Fabrik Kreussler & Co. GmbH/Sunstar Deutschland GmbH, agrāk — John O. Butler GmbH

(Lieta C-308/11) (1)

(Direktīva 2001/83/EK - Cilvēkiem paredzētas zāles - 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts - Jēdziens “Zāles, kas ir tādas pēc to funkcijām” - Jēdziena “farmakoloģiska iedarbība” definīcija)

(2012/C 331/13)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Frankfurt am Main

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Chemische Fabrik Kreussler & Co. GmbH

Atbildētāja: Sunstar Deutschland GmbH, agrāk — John O. Butler GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht Frankfurt am Main — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK (OV L 136, 34. lpp.), 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta interpretācija — Produkta kvalificēšana par zālēm — Mutes skalojamais līdzeklis ar 0,12 % hlorheksidīnu — Jēdziens “farmakoloģiska iedarbība”

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK, 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai definētu “farmakoloģiskas iedarbības” jēdzienu šīs tiesību normas izpratnē, var ņemt vērā šī jēdziena definīciju, kas ir iekļauta Komisijas dienestu un dalībvalstu kompetento iestāžu kopīgi izstrādātajās vadlīnijās par Direktīvas 76/768 par kosmētikas līdzekļiem nošķiršanu no Direktīvas 2001/83 par zālēm;

2)

Direktīvas 2001/83, kas grozīta ar Direktīvu 2004/27, 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai varētu uzskatīt, ka vielai piemīt “farmakoloģiska iedarbība” šīs tiesību normas izpratnē, nav jābūt mijiedarbībai starp tās sastāvā esošajām molekulām un lietotāja ķermeņa šūnu sastāvdaļu un pietiek ar mijiedarbību starp minēto vielu un jebkādu lietotāja ķermenī esošu šūnu sastāvdaļu.

---

(1)  OV C 282, 24.09.2011.

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums (Legfelsőbb Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gábor Tóth/Nemzeti Adó-és Vámhivatal Észak-magyarországi Regionális Adó Főigazgatósága

(Lieta C-324/11) (1)

(Nodokļi - PVN - Direktīva 2006/112/EK - 9. pants - “Nodokļa maksātāja” jēdziens - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Atteikums - Nodokļu neitralitātes princips - No individuālo komersantu reģistra svītrots rēķina izrakstītājs - Rēķina izrakstītājs, kurš nav izpildījis pienākumu deklarēt savus darbiniekus nodokļu administrācijai - Nodokļa maksātāja pienākums pārliecināties, vai rēķina izrakstītājs pret nodokļu administrāciju ir rīkojies tiesiski)

(2012/C 331/14)

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Legfelsőbb Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Gábor Tóth

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Észak-magyarországi Regionális Adó Főigazgatósága

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Magyar Köztársaság Legfelsöbb Bíróság — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) interpretācija — Samaksātā priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanas nosacījumi valsts nodokļu iestāžu praksē — Nodokļa maksātāja pienākums pārliecināties, ka rēķina izrakstītājs ir nodokļa maksātājs, kā arī par šā pēdējā darbinieku, kuri veic rēķinā norādītos darbus, tiesisko attiecību likumību un stāvokli nodokļu ziņā

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un nodokļu neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā, ja nodokļa maksātājam tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli, kas tam jāmaksā vai ko tas ir samaksājis par pakalpojumiem, kuri tam ir sniegti, nodokļu iestāde liedz, pamatojoties uz to vien, ka rēķina izrakstītājam pirms attiecīgo pakalpojumu sniegšanas vai attiecīgā rēķina izrakstīšanas ir tikusi atņemta individuālā komersanta apliecība, ja šajā rēķinā ir visa šīs direktīvas 226. pantā prasītā informācija, konkrēti informācija, kas vajadzīga minēto rēķinu izrakstījušās personas un sniegto pakalpojumu iedabas identificēšanai;

2)

Direktīva 2006/112 ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā, ja nodokļa maksātājam tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli, kas tam jāmaksā vai ko tas ir samaksājis par pakalpojumiem, kuri tam ir sniegti, nodokļu iestāde liedz ar pamatojumu, ka rēķinu par šiem pakalpojumiem izrakstījusī persona nav deklarējusi nodarbinātos darbiniekus, šai iestādei ar objektīviem pierādījumiem nekonstatējot, ka šis nodokļa maksātājs ir zinājis vai tam bijis jāzina, ka darījums, kas norādīts, lai pamatotu tiesības uz nodokļa atskaitīšanu, ir bijis saistīts vai nu ar minētā rēķina izrakstītāja, vai kāda cita komersanta piegādes augšupējā ķēdē izdarītu krāpšanu;

3)

Direktīva 2006/112 ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka nodokļa maksātājs nav pārbaudījis nedz to, vai būvlaukumā nodarbināto darba ņēmēju un rēķina izrakstītāja starpā ir tiesiskās attiecības, nedz to, vai šis izrakstītājs ir šos darba ņēmējus deklarējis, nav tāds objektīvs apstāklis, no kura ir secināms, ka rēķina saņēmējs ir zinājis vai tam bijis jāzina, ka tas piedalās ar izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa saistītas krāpšanas darījumā, ja šo saņēmēju nekas nav vedinājis uz aizdomām, ka minētais izrakstītājs varētu būt vainojams kādā pārkāpumā vai krāpšanā. Tāpēc šā apstākļa dēļ tiesības uz nodokļa atskaitīšanu nav atsakāmas, ja vien ir izpildīti šo tiesību izmantošanai šajā direktīvā paredzētie substanciālie un formas nosacījumi;

4)

ja nodokļu iestāde norāda uz konkrētiem apstākļiem, kas liecina par krāpšanas esamību, Direktīvai 2006/112 un nodokļu neitralitātes principam nav pretrunā, ka valsts tiesa, izvērtējusi visus lietas apstākļus kopumā, pārbauda, vai attiecīgo darījumu ir veicis pats rēķina izrakstītājs. Tomēr tādā situācijā kā šajā lietā aplūkotā tiesības uz nodokļa atskaitīšanu var tikt liegtas tikai tad, ja nodokļu iestāde, ņemot vērā objektīvus pierādījumus, ir konstatējusi, ka rēķina saņēmējs ir zinājis vai tam bijis jāzina, ka darījums, kas norādīts, lai pamatotu tiesības uz nodokļa atskaitīšanu, ir bijis saistīts vai nu ar minētā izrakstītāja, vai kāda cita komersanta piegādes augšupējā ķēdē izdarītu krāpšanu.

---

(1)  OV C 282, 24.09.2011.

Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums — United States Polo Association/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-327/11 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Sajaukšanas iespēja - Vārdisks apzīmējums “U.S. POLO ASSN.“ - Agrākas vārdiskas preču zīmes”POLO-POLO” īpašnieka iebildumi)

(2012/C 331/15)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: United States Polo Association (pārstāve — P. Goldenbaum, Rechtsanwältin)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Botis)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T-228/09 United States Polo Association/ITSB, ar kuru Vispārējā tiesa noraidījusi prasību atcelt tiesību aktu, ko cēlis vārdiskas preču zīmes “U.S. POLO ASSN.” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9., 20., 21., 24. un 27. klasē, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 20. marta lēmumu R 886/2008-4, ar ko noraidīta apelācijas sūdzība par Iebildumu nodaļas lēmumu daļēji atteikt minētās preču zīmes reģistrāciju saistībā ar iebildumiem, ko iesniedzis Kopienas un valsts vārdisku preču zīmju “POLO-POLO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 24., 35. un 39. klasē, īpašnieks — Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 4. punkta (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts) interpretācija un piemērošana

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	United States Polo Association atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 311, 22.10.2011.

Tiesas (sestā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums (Augstākās tiesas Senāta (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Cido Grupa SIA/Valsts ieņēmumu dienests

(Lieta C-471/11) (1)

(Jaunu dalībvalstu pievienošanās - Pārejas pasākumi - Lauksaimniecības produkti - Cukurs - Regula (EK) Nr. 60/2004 - Maksājuma par liekajiem krājumiem apmērs un aprēķina bāze)

(2012/C 331/16)

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Cido Grupa SIA

Atbildētājs: Valsts ieņēmumu dienests

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Augstākās tiesas Senāts — Komisijas 2004. gada 14. janvāra Regulas (EK) Nr. 60/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus cukura nozarē sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos (OV L 9, 8. lpp.), 4. panta 1. punkta un 6. panta 3. punkta interpretācija — Maksājuma aprēķins par uzņēmēju liekajiem cukura krājumiem — Jēdzieni “attiecīgais daudzums” un “attiecīgais produkts” cukura sīrupa gadījumā

Rezolutīvā daļa:

6. panta 3. punkta trešā daļa Komisijas 2004. gada 14. janvāra Regulā (EK) Nr. 60/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus cukura nozarē sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kas grozīta ar Komisijas 2005. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 1667/2005, ir jāinterpretē tādējādi, ka maksājuma par liekajiem cukura sīrupa (KN kods 2106 90 59) krājumiem aprēķina bāze ir šajā produktā faktiski esošā baltā cukura (KN kods 1701 99 10) daudzums un šī maksājuma likme ir baltā cukura ievedmaksājuma likme, to palielinot par EUR 1,21 uz 100 kg.

---

(1)  OV C 331, 12.11.2011.

Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums (Administratīvās rajona tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Laimonis Treimanis/Valsts ieņēmumu dienests

(Lieta C-487/11) (1)

(Regula (EEK) Nr. 918/83 - 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts, 2. pants un 7. panta 1. punkts - Personiskas mantas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem - Jēdziens “mājsaimniecības vajadzībām paredzēta manta” - Savienības teritorijā ievests mehāniskais transportlīdzeklis - Transportlīdzeklis, ko ievedis tā īpašnieks un ko lieto viņa ģimenes loceklis)

(2012/C 331/17)

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Administratīvā rajona tiesa

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Laimonis Treimanis

Atbildētājs: Valsts ieņēmumu dienests

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administratīvā rajona tiesa — Padomes 1983. gada 28. marta Regulas (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (OV L 105, 1. lpp.), 7. panta 1. punkta interpretācija — Personiskās mantas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa — Mājsaimniecības jēdziens — Automašīna, kas izmantota mājsaimniecības vajadzībām trešajā valstī — Īpašnieka, kas lielākoties dzīvo trešajā valstī, ievesta automašīna Eiropas Savienības muitas teritorijā, lai to bez atlīdzības varētu lietot īpašnieka ģimenes loceklis, kurš pirms automašīnas ievešanas dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar automašīnas īpašnieku un pēc tam savu dzīvesvietu pārcēlis uz minēto dalībvalsti

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1983. gada 28. marta Regulas (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 2. pants un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka privāta automašīna Eiropas Savienības muitas teritorijā no trešās valsts, piemērojot atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, var tikt ievesta ar nosacījumu, ka importētājs savu pastāvīgo dzīvesvietu patiešām ir pārcēlis uz Eiropas Savienības muitas teritoriju; tas ir jāpārbauda valsts tiesai. Automašīna, ko bez atlīdzības lieto šī importētāja ģimenes loceklis, proti, persona, kas ar viņu dzīvo kopā vai kas ir lielākoties viņa apgādībā, — tas ir jāpārbauda valsts tiesai — tiek uzskatīta par paredzētu importētāja mājsaimniecības vajadzībām, un minētais atbrīvojums netiek zaudēts šādas lietošanas dēļ.

---

(1)  OV C 347, 26.11.2011.

Tiesas (sestā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums (Tribunal Central Administrativo Sul (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Portugal Telecom SGPS, SA/Fazenda Pública

(Lieta C-496/11) (1)

(PVN - Sestā Direktīva - 17. panta 2. punkts un 19. pants - Atskaitījumi - Nodoklis, kas maksājams vai samaksāts par holdinga sabiedrības iegādātajiem pakalpojumiem - Pakalpojumi, kuriem ir tieša, tūlītēja un nepārprotama saikne ar darījumiem, kas ar nodokli tiek aplikti vēlāk)

(2012/C 331/18)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Central Administrativo Sul

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Portugal Telecom SGPS, SA

Atbildētāja: Fazenda Pública

Piedaloties: Ministério Público

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Central Administrativo Sul — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 17. panta 2. punkta interpretācija — Atskaitījumi — Nodoklis, kas samaksāts vai maksājams par holdinga sabiedrības iegādātajiem pakalpojumiem — Pakalpojumi, kuriem ir tieša, tūlītēja un nepārprotama saikne ar darījumiem, kas ar nodokli tiek aplikti vēlāk

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 17. panta 2. un 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādai holdinga sabiedrībai kā pamatlietā, kas papildus savai galvenajai darbībai, kas ir tādu sabiedrību kapitāldaļu pārvaldīšana, kurās tai pieder visas kapitāldaļas vai to daļa, iegādājas preces vai pakalpojumus, par kuriem tā pēc tam izraksta rēķinu minētajām sabiedrībām, ir atļauts atskaitīt samaksāto pievienotās vērtības priekšnodokļa summu ar nosacījumu, ka iepriekš iegādātajiem pakalpojumiem ir tieša un tūlītēja saikne ar vēlāk veiktiem saimnieciskajiem darījumiem, kas dod tiesības uz atskaitīšanu. Ja holdinga sabiedrība šīs preces un pakalpojumus izmanto, lai vienlaicīgi veiktu saimnieciskos darījumus, kas dod tiesības uz atskaitīšanu, un saimnieciskos darījumus, kas nedod tiesības uz atskaitīšanu, atskaitīšana ir pieļaujama vienīgi attiecībā uz to pievienotās vērtības nodokļa daļu, kas ir attiecināma uz pirmā veida darījumiem, un valsts nodokļu iestādei ir atļauts paredzēt vienu no minētā 17. panta 5. punktā uzskaitītajām atskaitīšanas tiesību noteikšanas metodēm. Ja šīs preces un pakalpojumi tiek vienlaicīgi izmantoti saimnieciskajai darbībai un darbībai, kam nav saimnieciska rakstura, Sestās direktīvas 77/388 17. panta 5. punkts nav piemērojams un atskaitīšanas un sadalīšanas metodes nosaka dalībvalstis, kam, īstenojot šo rīcības brīvību, ir jāņem vērā Sestās direktīvas 77/388 mērķis un struktūra un šajā sakarā jāparedz aprēķināšanas veids, kas objektīvi atspoguļo to, kāda daļa no ieguldījumos iztērētajiem līdzekļiem faktiski ir izmantota katrai no šīm abām darbībām.

---

(1)  OV C 362, 10.12.2011.

Tiesas (sestā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Lowlands Design Holding BV/Minister van Financiën

(Lieta C-524/11) (1)

(Kopējais muitas tarifs - Kombinētā nomenklatūra - Tarifu klasifikācija - Zīdaiņu un bērnu kombinezonsomas - 6209 20 00 vai 6211 42 90 apakšpozīcija)

(2012/C 331/19)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Lowlands Design Holding BV

Atbildētāja: Minister van Financiën

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.) I pielikuma un Komisijas 2007. gada 8. jūnija Regulas (EK) Nr. 651/2007 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 153, 3. lpp.) interpretācija — Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzēti guļammaisi

Rezolutīvā daļa

Kombinētās nomenklatūras, kas ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Komisijas 2005. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1719/2005, ir jāinterpretē tādējādi, ka pamattiesvedībā apskatītās kombinezonsomas ir jāklasificē 6209 20 00 apakšpozīcijā kā “mazu bērnu [zīdaiņu] apģērbi un apģērba piederumi no kokvilnas”, ja, ņemot vērā to izmērus, tie ir paredzēti bērniem, kuru auguma garums nepārsniedz 86 cm. Ja tas tā nav, šie izstrādājumi ir jāklasificē 6211 42 90 apakšpozīcijā kā “citādi sieviešu vai meiteņu apģērba gabali no kokvilnas”.

---

(1)  OV C 25, 28.01.2011.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 1. augustā iesniedza Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich (Austrija) — Corinna Prinz-Stremitzer, Susanne Sokoll-Seebacher

(Lieta C-367/12)

(2012/C 331/20)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich

Lietas dalībnieki pamata procesā

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Corinna Prinz-Stremitzer, Susanne Sokoll-Seebacher

Pārējie lietas dalībnieki: Tanja Lang, Susanna Zehetner

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Pamattiesību hartas 16. pantā noteiktā likumīguma prasība un/vai LESD 49. pantā paredzētais pārskatāmības pienākums liedz piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais Aptieku likuma 10. panta 2. punkta 3) apakšpunkts, saskaņā ar kuru jaunas publiskas aptiekas atvēršanas nepieciešamības kritērijs pat pamataspektos netiek regulēts jau pašā likumā, bet būtisku tā satura elementu precizēšana tiek uzticēta valsts judikatūrai, jo, piemērojot minēto tiesisko regulējumu, nevar izslēgt, ka konkrētiem attiecīgās valsts interesentiem un tiem visiem attiecībā pret citu valstu pilsoņiem rodas būtiskas konkurences priekšrocības?

2)

Ja uz šo pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde: vai LESD 49. pants liedz piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu kā Aptieku likuma 10. panta 2. punkta 3) apakšpunkts, kurā kā būtisks kritērijs aptiekas nepieciešamības izvērtēšanai ir noteikts nemainīgs 5 500 personu robežskaits, likumā neparedzot iespēju atkāpties no šā pamatnoteikuma, jo, piemērojot minēto tiesisko regulējumu, šķiet, ka de facto netiek (neapšaubāmi) nodrošināta saskaņota mērķa sasniegšana Tiesas 2010. gada 1. jūnija sprieduma apvienotajās lietās C-570/07 un C-571/07 (1) 98.-101. punkta nozīmē?

3)

Ja arī uz otro jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde: vai LESD 49. pants un/vai Eiropas Pamattiesību hartas 47. pants liedz piemērot tādu tiesisko regulējumu kā Aptieku likuma 10. panta 2. punkta 3) apakšpunkts, saskaņā ar kuru valsts augstāko tiesu judikatūrā par aptiekas nepieciešamības izvērtēšanu tiek noteikti citi detalizēti kritēriji — pieteikuma iesniegšanas prioritāte laikā, uzsāktas procedūras bloķējoša iedarbība attiecībā uz vēlākiem interesentiem, divu gadu aizlieguma periods pieteikuma noraidījuma gadījumā, “pastāvīgo iedzīvotāju”, no vienas puses, un “caurbraucēju”, no otras puses, noteikšanas kritēriji, kā arī kritēriji iespējamo klientu nodalīšanai, pārklājoties divu vai vairāk aptieku 4 km rādiusam u.c. —, jo, piemērojot šo tiesisko regulējumu, saprātīgā termiņā parasti nav iespējama šīs normas paredzama un prognozējama izpilde un tāpēc (skat. Tiesas 2010. gada 1. jūnija spriedumu apvienotajās lietās C-570/07 un C-571/07, 98.-101. punkts un 114.-125. punkts) tā nevar būt konkrēti piemērota saskaņotai mērķa sasniegšanai un/vai de facto nevar tikt nodrošināta pienācīga farmaceitiskā aprūpe, un/vai var konstatēt diskriminācijas tendenci starp attiecīgās valsts interesentiem vai starp viņu un citu dalībvalstu interesentiem?

---

(1)  2010. gada 1. jūnija spriedums apvienotajās lietās C-570/07 un C-571/07 (Krājums, I-4629. lpp.)

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 22. maija spriedumu lietā T-570/10 Environmental Manufacturing LLP/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2012. gada 8. augustā iesniedza Environmental Manufacturing LLP

(Lieta C-383/12 P)

(2012/C 331/21)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Environmental Manufacturing LLP (pārstāvji — S. Malynicz, Barrister, M. Atkins, Solicitor, K. Shadbolt, Trade Mark Attorney)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Société Elmar Wolf

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

1)	atcelt Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 22. maija spriedumu lietā T-570/10 un pieņemt galīgo lēmumu strīdā;

2)	piespriest Birojam un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Atbilstoši Tiesas 2008. gada 27. novembra spriedumam lietā C-252/07 Intel Corporation (Krājums, I-8823. lpp.), lai pierādītu, ka vēlākās preču zīmes izmantošana nelabvēlīgi ietekmē vai ietekmēs agrākās preču zīmes atšķirtspēju, ir jāpierāda izmaiņas preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem agrākā preču zīme ir reģistrēta, vidusmēra patērētāju saimnieciskajā rīcībā sakarā ar vēlākās preču zīmes izmantošanu, vai nopietna iespēja, ka šādas izmaiņas radīsies nākotnē. Vispārējā tiesa kļūdaini nav prasījusi šādu pierādījumu un ir secinājusi, ka pietiekot tikai ar to, ka vājinās agrākas preču zīmes spēja preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta un izmantota, identificēt kā tādus, ko piegādā minētās preču zīmes īpašnieks, jo vēlākās preču zīmes izmantošana izraisa agrākās preču zīmes identitātes un tās ietekmes uz sabiedrības apziņu izkliedēšanu.

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 18. jūnija rīkojumu lietā T-203/11 Schiocchet/Padome un Komisija 2012. gada 28. augustā iesniedza Transports Schiocchet — Excursions

(Lieta C-397/12 P)

(2012/C 331/22)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Transports Schiocchet — Excursions (pārstāvis — E. Deshoulières, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt pilnībā Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 18. jūnija rīkojumu par nepieņemamību lietā T-203/11;

—

apmierināt prasītāja prasījumus pirmajā instancē, proti: — piespriest solidāri Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai atlīdzināt SARL Transports Schiocchet — Excursions nodarītos zaudējumus EUR 8 372 483 apmērā; — nospriest, ka šādi maksājamai summai jāpieskaita likumiskie procenti, skaitot no iepriekšējas prasības par zaudējumu atlīdzību paziņošanas dienas Eiropas Komisijai;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Tiesas Reglamenta 69. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs formulē četrus pamatus par Vispārējās tiesas rīkojumu, ar kuru tā noraidīja kā acīmredzami juridiski nepamatotu tā prasību par apgalvotā ciestā zaudējuma atlīdzināšanu.

Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējais tiesā, ka tā esot spriedusi par Savienības orgānu izdarītā pārkāpumu smagumu, lai gan pietiek tikai ar to, ka Savienības iestāde pārkāpj augstāk stāvošu normu, lai varētu pierādīt Savienības iestādes izdarīto pārkāpumu, un ka Vispārējā tiesa, pārbaudot prasības pieteikuma pieņemamību, var lemt tikai par acīmredzamu pārkāpuma neesamību un nevis par pārkāpuma smagumu.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot atbildējusi ir visiem viņa argumentiem. It īpaši, Vispārējā tiesa neesot neko secinājusi no tā, ka ar Regulu Nr. 684/92 (1) netika noteiktas nekādas sankcijas dalībvalstīm, kuras neievēro šajā regulā iedibināto atļaujas saņemšanas procedūru.

Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd Vispārējās tiesas nolēmumu, ar kuru tā uzskatīja, ka prasītāja tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību bija pienācīgi aizsargātas Regulas Nr. 684/92 iedibinātās kārtības ietvaros.

Pēdējokārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā savā lēmumā neesot atzinusi, ka Komisija ir atbildīga par savu kļūdaino bezdarbību. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija neesot sagatavojusi ziņojumu, kurš ir paredzēts Regulā Nr. 684/92, kā arī tā neesot ņēmusi vērā uzņēmēju situāciju, kas ir LESD 94. panta pārkāpums.

---

(1)  Padomes 1992. gada 16. marta Regula (EEK) Nr. 684/92 par kopējiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (OV L 74, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. augustā iesniedza Upper Tribunal (Immigration and Asylum Chamber), Londona (Apvienotā Karaliste) — Secretary of State for the Home Department/MG

(Lieta C-400/12)

(2012/C 331/23)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal (Immigration and Asylum Chamber) London

Lietas dalībnieki pamatprocesā

Prasītājs: Secretary of State for the Home Department

Atbildētāja: MG

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ar laikposmu, kad Savienības pilsonis pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas tiek turēts ieslodzījuma vietā, tiek pārtraukts nepieciešamais uzturēšanās laikposms uzņēmējā dalībvalstī, lai minētā persona varētu izmantot augstākā līmeņa aizsardzību pret izraidīšanu saskaņā ar Direktīvas 2004/38 (1) 28. panta 3. punkta a) apakšpunktu, vai citādi neļautu personai paļauties uz šo aizsardzības līmeni?

2)	Vai atsauce uz “iepriekšējiem desmit gadiem” 28. panta 3. punkta a) apakšpunktā nozīmē, ka uzturēšanās ir jābūt nepārtrauktai, lai Savienības pilsonis varētu izmantot augstākā līmeņa aizsardzību pret izraidīšanu?

3)

Vai, piemērojot 28. panta 3. punkta a) apakšpunktu, nepieciešamais 10 gadu laikposms, kurā Savienības pilsonis ir uzturējies uzņēmējā dalībvalstī, tiek aprēķināts: a) skaitot atpakaļ no lēmuma par izraidīšanu pieņemšanas dienas, vai b) skaitot uz priekšu no dienas, kad minētais pilsonis ir sācis uzturēties uzņēmējā dalībvalstī?

4)	Ja atbilde uz 3. jautājuma a) punktu ir, ka 10 gadu periods tiek aprēķināts, skaitot atpakaļ, vai nozīme ir tam, ja persona pirms šāda apcietinājuma ir uzturējusies desmit gadus ilgu laikposmu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK. Dokuments attiecas uz EEZ (OV L 158, 77. lpp.).

Prasība, kas celta 2012. gada 4. septembrī — Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika

(Lieta C-406/12)

(2012/C 331/24)

Tiesvedības valoda — slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Hetsch, L. Nicolae un M. Žebre)

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

konstatēt, ka, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK (1), ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/22/EK (2) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK (3) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Slovēnijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 4. pantā paredzētos pienākumus;

—	saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu piespriest Slovēnijas Republikai, tā kā tā nav izpildījusi paziņošanas pienākumu attiecībā uz visiem Direktīvas 2009/136/EK transponēšanas pasākumiem, naudas sodu EUR 6 531,84 apmērā skaitot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas;

—	piespriest Slovēnijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2011. gada 25. maijā.

---

(1)  OV L 337, 11. lpp.

(2)  OV L 108, 51. lpp.

(3)  OV L 201, 37. lpp.

Prasība, kas celta 2012. gada 3. septembrī — Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika

(Lieta C-407/12)

(2012/C 331/25)

Tiesvedības valoda — slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Hetsch, L. Nicolae un M. Žebre)

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

konstatēt, ka, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvas 2009/140/EK (1), ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK (2) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK (3) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK (4) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu, noteikumus, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Slovēnijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 5. pantā paredzētos pienākumus;

—	saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu piespriest Slovēnijas Republikai, tā kā tā nav izpildījusi paziņošanas pienākumu attiecībā uz visiem Direktīvas 2009/136/EK transponēšanas pasākumiem, naudas sodu EUR 6 531,84 apmērā skaitot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas;

—	piespriest Slovēnijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2011. gada 25. maijā.

---

(1)  OV L 337, 37. lpp.

(2)  OV L 108, 33. lpp.

(3)  OV L 108, 7. lpp.

(4)  OV L 108, 21. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2012. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-470/09 medi GmbH & Co. KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 7. septembrī iesniedza medi GmbH & Co. KG

(Lieta C-410/12 P)

(2012/C 331/26)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: medi GmbH & Co. KG (pārstāvis — D. Terheggen, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pilnībā atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas 2012. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-470/09;

—	pilnībā apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus atbilstoši Eiropas Savienības Vispārējā tiesā iesniegtajam prasības pieteikumam un grozījumiem atbilstoši 2012. gada 2. maija tiesas sēdes protokolam.

Pamati un galvenie argumenti

Šī sūdzība ir par Vispārējās tiesas 2012. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-470/09, ar kuru tika noraidīta medi GmbH & Co. KG prasība par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 1. oktobra lēmumu lietā R 692/2008-4 par vārdiska apzīmējuma “medi” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas sūdzības pamatojumam izvirza šādu pamatu:

Vispārējā tiesa attiecībā uz Kopienas preču zīmes regulas (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka vārdiskajam apzīmējumam “medi” neesot Kopienas preču zīmei nepieciešamās minimālās atšķirtspējas. Tā kā šis vārdiskais apzīmējums konkrētam angliski runājošam vidusmēra patērētājam neesot vienkāršs vārda “medicine” saīsinājums, tāds viedoklis esot nepareizs.

---

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

Vispārējās tiesas 2012. gada 18. septembra spriedums — Schräder/KAŠB — Hansson (“LEMON SYMPHONY”)

(Apvienotās lietas T-133/08, T-134/08, T-177/08 un T-242/09) (1)

(Augu šķirnes - Lēmums par šķirnes “LEMON SYMPHONY” oficiālā apraksta pielāgošanu pēc savas ierosmes - Pieteikums atcelt šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību - Pieteikums atzīt par spēkā neesošu šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību - Pieteikums piešķirt Kopienas augu šķirņu aizsardzību šķirnei “SUMOST 01” - Pavēste par mutvārdu procesu KAŠB Apelāciju padomē - Uzaicinājuma uz sēdi minimālais viena mēneša termiņš)

(2012/C 331/27)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ralf Schräder (Lüdinghausen, Vācija) (pārstāvji — T. Leidereiter un W.-A. Schmidt, kā arī lietās T-133/08 un T-134/08 — T. Henssler, advokāti)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (KAŠB) (pārstāvji — sākotnēji B. Kiewiet un M. Ekvad, vēlāk — M. Ekvad, kam palīdz A. von Mühlendahl, advokāts, un lietā T-242/09 — A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)

Otrs procesa KAŠB Apelāciju padomē dalībnieks, kas ir iestājies lietā Vispārējā tiesā: Jørn Hansson (Søndersø, Dānija) (pārstāvji — G. Würtenberger un R. Kunze, advokāti)

Priekšmets

Lietā T-133/08 — prasība par KAŠB Apelāciju padomes 2007. gada 4. decembra lēmumu (lieta A 007/2007) attiecībā uz šķirnes “LEMON SYMPHONY” oficiālā apraksta pielāgošanas pēc savas ierosmes Kopienas Augu šķirņu aizsardzības reģistrā apstrīdēšanu; lietā T-134/08 — prasība par KAŠB Apelāciju padomes 2007. gada 4. decembra lēmumu (lieta A 006/2007) attiecībā uz pieteikumu atcelt šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību; lietā T-177/08 — prasība par KAŠB Apelāciju padomes 2007. gada 4. decembra lēmumu (lieta A 005/2007) attiecībā uz pieteikumu piešķirt Kopienas augu šķirņu aizsardzību šķirnei “SUMOST 01” un lietā T-242/09 — prasība par KAŠB Apelāciju padomes 2009. gada 23. janvāra lēmumu (lieta A 010/2007) attiecībā uz pieteikumu atzīt par spēkā neesošu šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību par Kopienas Augu šķirņu biroja (KAŠB) Apelāciju padomes 2009. gada 23. janvāra lēmumu lietā A 010/2007 attiecībā uz pieteikumu atzīt par spēkā neesošu šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību noraidīt;

2)	KAŠB Apelāciju padomes 2007. gada 4. decembra lēmumu lietā A 007/2007 attiecībā uz šķirnes “LEMON SYMPHONY” oficiālā apraksta pielāgošanas pēc savas ierosmes Kopienas Augu šķirņu aizsardzības reģistrā lēmuma apstrīdēšanu atcelt;

3)	par šo lēmumu celto prasību pārējā daļā noraidīt;

4)	KAŠB Apelāciju padomes 2007. gada 4. decembra lēmumu lietā A 006/2007 attiecībā uz pieteikumu atcelt šķirnei “LEMON SYMPHONY” piešķirto Kopienas augu šķirņu aizsardzību atcelt;

5)	KAŠB Apelāciju padomes 2007. gada 4. decembra lēmumu lietā A 005/2007 attiecībā uz pieteikumu piešķirt Kopienas augu šķirņu aizsardzību šķirnei “SUMOST 01” atcelt;

6)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 142, 07.06.2008.

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. septembra spriedums — Vācija/Komisija

(Lieta T-265/08) (1)

(ERAF - Finanšu atbalsta samazināšana - Darbības programma 1. mērķa reģionā Tīringenes federālajā zemē (Vācija) (1994. – 1999. gads))

(2012/C 331/28)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — M. Lumma, T. Henze, C. Blaschke un K. Petersen, piedaloties U. Karpenstein, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Steiblytė un B. Conte)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvji — sākotnēji J. M. Rodríguez Cárcamo, vēlāk N. Díaz Abad un J. M. Rodríguez Cárcamo, un visbeidzot A. Rubio González, abogados del Estado), Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un N. Rouam) un Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C. Wissels, Y. de Vries, B. Koopman, M. Bulterman un J. Langer)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Lēmumu C(2008) 1690, galīgā redakcija, par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma samazinājumu darbības programmai 1. mērķa reģionā Tīringenē Vācijas Federatīvajā Republikā (1994.–1999.) atbilstoši Komisijas 1994. gada 5. augusta Lēmumam C(94) 1939/5

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijai radušos tiesāšanās izdevumus;

3)	Spānijas Karaliste, Francijas Republika un Nīderlandes Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas

---

(1)  OV C 223, 30.08.2008.

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. septembra spriedums — Komisija/SEMEA un Commune de Millau

(Lietas T-168/10 un T-572/10) (1)

(Šķīrējklauzula - Subsīdiju piešķiršana vietējās attīstības darbības veikšanai, kas ietvēra sagatavošanas darbu īstenošanu un Eiropas Vietējo uzņēmumu centra atvēršanu Mijo [Millau] (Francija) - Daļēja izmaksāto avansa maksājumu atmaksāšana - Prasības, kas celta pret Francijā reģistrētu sabiedrību, kas ir izslēgta no komercdarbības un sabiedrību reģistra, pieņemamība - Francijas tiesiskā regulējuma piemērošana - Administratīvais līgums - Nepamatotu maksājumu atgūšana - Noilgums - Iespēja atsaukties uz šķīrējklauzulu - Parāda pārņemšana - Aksesuāru sastāvdaļu teorija - Apsolījuma līgums par labu trešai personai)

(2012/C 331/29)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (Millau, Francija) (pārstāvji — S. Petrova, pārstāve, kam palīdz E. Bouttier, advokāts)

Atbildētāja: Société d’économie mixte d’équipement de l’Aveyron (SEMEA) un Commune de Millau (pārstāvji — L. Hincker un F. Bleykasten, advokāti)

Priekšmets

Prasības piespriest atmaksāt pamatsummu EUR 41 012, ko izmaksāja Komisija kā galvojumu, kam tā ir piekritusi saistībā ar finansējumu, kas piešķirts SEMEA, pieskaitot tagadējos un nākamos kavējuma procentus, kā arī visas pārējās summas, ar ko atlīdzina tai radītos zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	lietas T-168/10 un T-572/10 apvienot sprieduma taisīšanai;

2)

Société d’économie mixte d’équipement de l’Aveyron (SEMEA) un Mijo (Francija) pašvaldība solidāri un kopīgi samaksā Eiropas Komisijai pamatsummu par EUR 41 012, kam pieskaita kavējuma procentus, sākot no 1993. gada 27. aprīļa līdz pilnīgai iepriekš minētās pamatsummas samaksai, atbilstoši Francijas tiesībās noteiktajai gada procentu likmei. Procentus, kas bija jāmaksā 2010. gada 15. aprīlī un reizi gadā, sākot no šī datuma, kapitalizē, lai tie paši radītu procentus;

3)	pārējā daļā Komisijas prasības lietās T-168/10 un T-572/10 noraidīt;

4)	SEMEA pretprasību lietā T-168/10 un Mijo pašvaldības pretprasību lietā T-572/10 noraidīt;

5)	SEMEA sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus lietā T-168/10;

6)	Mijo pašvaldība sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus lietā T-572/10.

---

(1)  OV C 161, 19.06.2010.

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. septembra spriedums — Fraas/ITSB (Rūtiņu raksts gaiši un tumši pelēkā, smilškrāsā, tumši sarkanā un brūnā krāsā)

(Lieta T-326/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo rūtiņu rakstu tumši gaiši un tumši pelēkā, smilškrāsā, tumši sarkanā un brūnā krāsā, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 75. pants un 76. panta 1. punkts)

(2012/C 331/30)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: V. Fraas GmbH (Helmbrechts-Wüstenselbitz, Vācija) (pārstāvji — R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji B. Schmidt, vēlāk — D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 7. jūnija lēmumu lietā R 188/2010-4 saistībā ar pieteikumu kā Kopienas preču zīmi reģistrēt grafisku apzīmējumu, kas attēlo rūtiņu rakstu gaiši un tumši pelēkā, smilškrāsā, tumši sarkanā un brūnā krāsā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	V. Fraas GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 288, 23.10.2010.

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. septembra spriedums — Fraas/ITSB (Rūtiņu raksts melnā, tumši un gaiši pelēkā un tumši sarkanā krāsā)

(Lieta T-327/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo rūtiņu rakstu melnā, tumši un gaiši pelēkā un tumši sarkanā krāsā, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 75. pants un 76. panta 1. punkts)

(2012/C 331/31)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: V. Fraas GmbH (Helmbrechts-Wüstenselbitz, Vācija) (pārstāvji — R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji B. Schmidt, vēlāk — D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 7. jūnija lēmumu lietā R 189/2010-4 saistībā ar pieteikumu kā Kopienas preču zīmi reģistrēt grafisku apzīmējumu, kas attēlo rūtiņu rakstu melnā, tumši un gaiši pelēkā un tumši sarkanā krāsā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	V. Fraas GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 288, 23.10.2010.

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. septembra spriedums — Fraas/ITSB (Rūtiņu raksts tumši un gaiši pelēkā, smilškrāsā un tumši sarkanā krāsā)

(Lieta T-328/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo rūtiņu rakstu tumši un gaiši pelēkā, smilškrāsā un tumši sarkanā krāsā, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 75. pants un 76. panta 1. punkts)

(2012/C 331/32)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: V. Fraas GmbH (Helmbrechts-Wüstenselbitz, Vācija) (pārstāvji — R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji B. Schmidt, vēlāk — D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 7. jūnija lēmumu lietā R 190/2010-4 saistībā ar pieteikumu kā Kopienas preču zīmi reģistrēt grafisku apzīmējumu, kas attēlo rūtiņu rakstu tumši un gaiši pelēkā, smilškrāsā un tumši sarkanā krāsā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	V. Fraas GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 288, 23.10.2010

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. septembra spriedums — Fraas/ITSB (Rūtiņu raksts melnā, pelēkā, smilškrāsā un tumši sarkanā krāsā)

(Lieta T-329/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo rūtiņu rakstu melnā, pelēkā, smilškrāsā un tumši sarkanā krāsā, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 75. pants un 76. panta 1. punkts)

(2012/C 331/33)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: V. Fraas GmbH (Helmbrechts-Wüstenselbitz, Vācija) (pārstāvji — R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji B. Schmidt, vēlāk — D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 7. jūnija lēmumu lietā R 191/2010-4 saistībā ar pieteikumu kā Kopienas preču zīmi reģistrēt grafisku apzīmējumu, kas attēlo rūtiņu rakstu melnā, pelēkā, smilškrāsā un tumši sarkanā krāsā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	V. Fraas GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 288, 23.10.2010.

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. septembra spriedums — Fraas/ITSB (Rūtiņu raksts melnā, smilškrāsā, brūnā, tumši sarkanā un pelēkā krāsā)

(Lieta T-26/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo rūtiņu rakstu melnā, smilškrāsā, brūnā, tumši sarkanā un pelēkā krāsā, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 75. pants un 76. panta 1. punkts)

(2012/C 331/34)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: V. Fraas GmbH (Helmbrechts-Wüstenselbitz, Vācija) (pārstāvji — R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji B. Schmidt, vēlāk — D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 15. novembra lēmumu lietā R 1317/2010-4 saistībā ar pieteikumu kā Kopienas preču zīmi reģistrēt grafisku apzīmējumu, kas attēlo rūtiņu rakstu melnā, smilškrāsā, brūnā, tumši sarkanā un pelēkā krāsā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	V. Fraas GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 72, 5.3.2011.

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. septembra spriedums — Fraas/ITSB (Rūtiņu raksts rozā, violetā, smilškrāsā un pelēkā krāsā)

(Lieta T-31/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo rūtiņu rakstu rozā, violetā, smilškrāsā un pelēkā krāsā, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 75. pants un 76. panta 1. punkts)

(2012/C 331/35)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: V. Fraas GmbH (Helmbrechts-Wüstenselbitz, Vācija) (pārstāvji — R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji B. Schmidt, vēlāk — D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 15. novembra lēmumu lietā R 1284/2010-4 saistībā ar pieteikumu kā Kopienas preču zīmi reģistrēt grafisku apzīmējumu, kas attēlo rūtiņu rakstu rozā, violetā, smilškrāsā un pelēkā krāsā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	V. Fraas GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 72, 5.3.2011.

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. septembra spriedums — Fraas/ITSB (Rūtiņu raksts tumši un gaiši pelēkā, melnā, smilškrāsā, tumši un gaiši sarkanā krāsā)

(Lieta T-50/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo rūtiņu rakstu tumši un gaiši pelēkā, melnā, smilškrāsā, tumši un gaiši sarkanā krāsā, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 75. pants un 76. panta 1. punkts)

(2012/C 331/36)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: V. Fraas GmbH (Helmbrechts-Wüstenselbitz, Vācija) (pārstāvji — R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji B. Schmidt, vēlāk — D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 15. novembra lēmumu lietā R 1316/2010-4 saistībā ar pieteikumu kā Kopienas preču zīmi reģistrēt grafisku apzīmējumu, kas attēlo rūtiņu rakstu tumši un gaiši pelēkā, melnā, smilškrāsā, tumši un gaiši sarkanā krāsā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	V. Fraas GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 89, 19.3.2011.

Vispārējās tiesas 2012. gada 18. septembra spriedums — Since Hardware (Guangzhou)/Padome

(Lieta T-156/11) (1)

(Dempings - Ķīnas izcelsmes gludināmo dēļu imports - Procedūras uzsākšana tikai pret vienu sabiedrību - Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss - Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā paredzētais trīs mēnešu termiņš - Pierādīšanas pienākums - Kaitējuma noteikšana)

(2012/C 331/37)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd (Canton, Ķīna) (pārstāvji — V. Akritidis un Y. Melin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — B. Driessen, pārstāvis, kam palīdz B. O’Connor, solicitor, un S. Gubel, advokāts)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Thomas un H. van Vliet), Vale Mill (Rochdale) Ltd (Rochdale, Apvienotā Karaliste) un Colombo New Scal SpA (Rovagnate, Itālija) (pārstāvji — G. Berrisch, advokāts, un N. Chesaites, barrister

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2010. gada 20. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1243/2010 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sabiedrības Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd ražotiem gludināmajiem dēļiem (OV L 338, 22. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes, Vale Mill (Rochdale) Ltd un Colombo New Scal SpA tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 120, 16.04.2011.

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. septembra spriedums — Reddig/ITSB — Morleys (Naža spals)

(Lieta T-164/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas trīsdimensiju preču zīme - Naža spals - Absolūts atteikuma pamatojums - Apzīmējums, ko veido vienīgi preces forma, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa - Spēkā neesamības atzīšana, ko veic Apelāciju padome)

(2012/C 331/38)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Reddig GmbH (Drebber, Vācija) (pārstāvis — C. Thomas, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Morleys Ltd (Preston, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — A. Stein, M. Terbach, advokāti, un E. Gunaratnam, solicitor)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2010. gada 15. decembra lēmumu lietā R 1072/2009-2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Morleys Ltd un Reddig GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Reddig GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 152, 21.5.2011.

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. septembra spriedums — TeamBank/ITSB — Fercredit Servizi Finanziari (“f@ir Credit”)

(Lieta T-220/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “f@ir Credit” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme “FERCREDIT” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2012/C 331/39)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TeamBank AG Nürnberg (Nuremberg, Vācija) (pārstāvji — T. Kiphuth, H. Lindner un D. Terheggen, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — R. Manea un G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Fercredit Servizi Finanziari SpA (Roma, Itālija) (pārstāvji — G. Petrocchi, A. Masetti Zannini de Concina un R. Cartella, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 3. februāra lēmumu lietā R 719/2010-1 saistībā ar iebildumu procesu starp Fercredit Servizi Finanziari SpA un TeamBank AG Nürnberg

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	TeamBank AG Nürnberg atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 194, 2.7.2011.

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. septembra spriedums — Fraas/ITSB (Rūtiņu raksts tumši un gaiši pelēkā, gaiši un tumši zilā, okera un smilškrāsā)

(Lieta T-231/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo rūtiņu rakstu tumši un gaiši pelēkā, gaiši un tumši zilā, okera un smilškrāsā, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 75. pants un 76. panta 1. punkts)

(2012/C 331/40)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: V. Fraas GmbH (Helmbrechts-Wüstenselbitz, Vācija) (pārstāvji — R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji B. Schmidt, vēlāk — D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 4. marta lēmumu lietā R 2041/2010-4 saistībā ar pieteikumu kā Kopienas preču zīmi reģistrēt grafisku apzīmējumu, kas attēlo rūtiņu rakstu tumši un gaiši pelēkā, gaiši un tumši zilā, okera un smilškrāsā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	V. Fraas GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 238, 13.8.2011.

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. septembra spriedums — Video Research USA/ITSB (“VR”)

(Lieta T-267/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes “VR” reģistrācijas pieteikums - Preču zīmes pagarināšanas pieteikuma neesamība - Preču zīmes izslēgšana no reģistra pēc reģistrācijas izbeigšanās - Pieteikums par restitutio in integrum - Regulas (EK) Nr. 207/2009 81. pants)

(2012/C 331/41)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Video Research USA, Inc. (Ņujorka, Ņujorkas Štats, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — B. Brandreth, barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — P. Bullock)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2011. gada 8. marta lēmumu lietā R 1187/2010-2 attiecībā uz pieteikumu par restitutio in integrum

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Video Research USA, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 211, 16.07.2011.

Vispārējās tiesas 2012. gada 18. septembra spriedums — Scandic Distilleries/ITSB — Bürgerbräu, Röhm & Söhne (“BÜRGER”)

(Lieta T-460/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “BÜRGER” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “Bürgerbräu” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2012/C 331/42)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Scandic Distilleries SA (Bihor, Rumānija) (pārstāvis — Á. László, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Bürgerbräu, August Röhm & Söhne KG (Bad Reichenhall, Vācija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2011. gada 25. maija lēmumu lietā R 1962/2010-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Bürgerbräu, August Röhm & Söhne KG un Scandic Distilleries SA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Scandic Distilleries SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 331, 12.11.2011.

Vispārējās tiesas 2012. gada 11. septembra rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta T-241/03 REV) (1)

(Tiesvedība - Pieteikums par pārskatīšanu - Vēlāka Vispārējās tiesas sprieduma sekas - Jauns fakts - Neesamība - Nepieņemamība)

(2012/C 331/43)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un J. Baquero Cruz, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Pieteikums par Vispārējās tiesas 2006. gada 17. maija rīkojuma lietā T-241/03 Marcuccio/Komisija (Krājums-CDL, I-A-2-111. un II-A-2-517. lpp.) pārskatīšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pārskatīšanu noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Marcuccio k–gs sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 200, 23.08.2003.

Vispārējās tiesas 2012. gada 6. septembra rīkojums — Bredenkamp u.c./Komisija

(Lieta T-145/09) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas veikti, ņemot vērā stāvokli Zimbabvē - Izņemšana no attiecīgo personu saraksta - Prasība atcelt tiesību aktu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2012/C 331/44)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: John Arnold Bredenkamp (Harare, Zimbabve) un citi prasītāji, kuru vārdi/nosaukumi ir norādīti šā rīkojuma pielikumā (pārstāvji — D. Vaughan, QC, P. Moser, barrister, un R. Khan, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. van Nuffel, T. Scharf un M. Konstantinidis)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — sākotnēji E. Jenkinson, I. Rao un F. Penlington, vēlāk E. Jenkinson, I. Rao un C. Murrell, kuriem palīdz D. Beard, QC) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un R. Szostak)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2009. gada 26. janvāra Regulu (EK) Nr. 77/2009, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi (OV L 23, 5. lpp), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2010. gada 25. februāra Regulu (ES) Nr. 173/2010, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi (OV L 51, 13. lpp.), tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītājiem

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)

Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina John Arnold Bredenkamp, Alpha International (PVT) Ltd, Breco (Asia Pacific) Ltd, Breco (Eastern Europe) Ltd, Breco (South Africa) Ltd, Breco (UK) Ltd, Breco Group, Breco International, Breco Nominees Ltd, Breco Services Ltd, Corybantes Ltd, Echo Delta Holdings, Masters International Ltd, Piedmont (UK) Ltd, Raceview Enterprises, Scottlee Holdings (PVT) Ltd, Scottlee Resorts Ltd, Timpani Exports Ltd un Tremalt Ltd tiesāšanās izdevumus;

3)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Eiropas Savienības Padome katra sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 141, 20.06.2009.

Vispārējās tiesas 2012. gada 6. septembra rīkojums — Nickel Institute/Komisija

(Lieta T-180/10) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Noteiktu niķeļa karbonāta savienojumu kā bīstamu vielu klasifikācija, iepakojums un marķēšana - Direktīvas 2008/58/EK un 2009/2/EK - Direktīvas 67/548/EK trīsdesmitais un trīsdesmit pirmais pielāgojums tehnikas attīstībai - Piekļuves daļējs atteikums - Prasība atcelt tiesību aktu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2012/C 331/45)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Nickel Institute (Toronto, Kanāda) (pārstāvji — sākotnēji K. Nordlander, avocat, un H. Pearson, solicitor, vēlāk K. Nordlander)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver un P. Costa de Oliveira)

Personas, kas iestājušās lietā prasītāja prasījumu atbalstam: Somijas Republika (pārstāvji — J. Heliskoski un M. Pere) un Zviedrijas Karaliste (pārstāvji — A. Falk, K. Petkovska, C. Meyer-Seitz un S. Johannesson)

Priekšmets

Prasība atcelt Eiropas Komisijas 2010. gada 8. februāra lēmumu [SG.E3/HP/psi — Ares(2010)65824], ar kuru Nickel Institute tiek liegta neierobežota piekļuve atsevišķiem iekšējiem dokumentiem, konkrētāk, Komisijas Juridiskā dienesta atzinumiem, kuri pieņemti divos secīgos procesos, kuru rezultātā tostarp noteikti niķeļa karbonāta savienojumi tika klasificēti Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvas 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 196, 1. lpp.) I pielikumā.

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	piespriest Eiropas Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt pusi no Nickel Institute tiesāšanās izdevumiem;

3)	Nickel Institute sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem;

4)	Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 161, 19.06.2010.

Vispārējās tiesas 2012. gada 6. septembra rīkojums — Rautenbach/Padome un Komisija

(Lieta T-222/11) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas veikti, ņemot vērā stāvokli Zimbabvē - Izņemšana no attiecīgo personu saraksta - Prasība atcelt tiesību aktu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2012/C 331/46)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Muller Conrad Rautenbach (Harare, Zimbabve) (pārstāvji — S. Smith, QC, M. Lester, barrister, un W. Osmond, solicitor)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — B. Driessen un J. Herrmann) un Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Paasivirta, M. Konstantinidis un T. Scharf)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2011. gada 15. februāra Lēmumu 2011/101/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi (OV L 42, 6. lpp.), kā arī Komisijas 2011. gada 23. februāra Regulu (ES) Nr. 174/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi (OV L 49, 23. lpp.), tiktāl, ciktāl tie attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Muller Conrad Rautenbach tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanas izdevumus pati.

---

(1)  OV C 186, 25.06.2011.

Vispārējās tiesas 2012. gada 5. septembra rīkojums — Farage/Parlaments un Buzek

(Lieta T-564/11) (1)

(Institucionālās tiesības - Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja lēmums, ar kuru Eiropas Parlamenta deputātam tiek atceltas tiesības uz dienas naudu uz desmit dienām - Eiropas Parlamenta Juridisko lietu komisijas lēmums atzīt par nepieņemamu deputāta lūgumu aizstāvēt savu parlamentāro imunitāti - Acīmredzama Vispārējās tiesas kompetences neesamību - Acīmredzama nepieņemamība)

(2012/C 331/47)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Nigel Paul Farage (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — P. Bennett, solicitor)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji — N. Lorenz un D. Moore) un Jerzy Buzek (Brisele, Beļģija)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2010. gada 2. marta lēmumu, ar kuru prasītājam tiek atceltas tiesības uz dienas naudu uz desmit dienām, otrkārt, atcelt Parlamenta prezidija 2010. gada 24. marta lēmumu, ar kuru apstiprināts iepriekš minētais Parlamenta priekšsēdētāja lēmums, treškārt, atcelt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja lēmumu atzīt par nepieņemamu prasītāja lūgumu aizstāvēt savu parlamentāro imunitāti, ceturtkārt, atcelt neidentificētu Parlamenta lēmumu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Nigel Paul Farage sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 25, 28.01.2012.

Vispārējās tiesas 2012. gada 4. septembra rīkojums — Mische/Parlaments

(Lieta T-642/11 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Iecelšana amatā - Klasificēšana pakāpē - Konkurss, kurš izsludināts pirms jauno Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās - Faktu sagrozīšana - Acīmredzami nepieņemama apelācijas sūdzība)

(2012/C 331/48)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Harald Mische (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — R. Holland, J. Mische un M. Velardo, avocats)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments (pārstāvji — S. Seyr un S. Alves) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — A. Jensen un J. Herrmann)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas ir iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F-93/05 Mische/Parlaments (Krājumā vēl nav publicēts), lūdzot atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	H. Mische k-gs sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas Eiropas Parlamentam ir radušies šajā instancē;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 49, 18.02.2012.

Prasība, kas celta 2012. gada 3. augustā — Grupo Flexi de León/ITSB (“FLEXI”)

(Lieta T-352/12)

(2012/C 331/49)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grupo Flexi de León, SA de CV (León, Meksika) (pārstāvis — M. Zarobe, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2012. gada 4. maija lēmumu lietā R 1335/2011-2, kas pieņemts, izskatot apelācijas sūdzību attiecībā uz Kopienas preču zīmes Nr. 9 532 797“FLEXI” reģistrācijas pieteikumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “FLEXI” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 532 797

Pārbaudītāja lēmums: noraidīt reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums

Prasība, kas celta 2012. gada 20. augustā — El Corte Inglés/ITSB — Apro Tech (“APRO”)

(Lieta T-372/12)

(2012/C 331/50)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji — E. Seijo Veiguela, J. Rivas Zurdo un I. Munilla Muñoz, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Apro Tech Co., Ltd (Taichung Hsien, Taivāna)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2012. gada 25. maija lēmumu lietā R 196/2011-2, ar kuru nolemts, ka, pamatojoties uz Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir jāapmierina iebildumu iesniedzēja apelācijas sūdzība ITSB un jāatceļ Iebildumu nodaļas lēmums par Kopienas preču zīmes Nr. 8 253 551“APRO” (kombinētā preču zīme) reģistrāciju pilnā apmērā;

—	piespriest lietas dalībniekam vai dalībniekiem, kas iebilst pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Apro Tech Co., Ltd

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “APRO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8 253 551

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts un Kopienas grafiska preču zīme “B-PRO by Boomerang” un Kopienas vārdiskas preču zīmes “PRO MOUNTAIN” un “PRO OUTDOOR” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: noraidīt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

Prasība, kas celta 2012. gada 21. augustā — Grieķijas Republika/Komisija

(Lieta T-376/12)

(2012/C 331/51)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji — I. Chalkias, E. Leftheriotou un S. Papaioannou)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	apmierināt prasību;

—

atcelt Komisijas 2012. gada 22. jūnija Īstenošanas lēmumu, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 3838 un publicēts OV L 165 83. lpp., ciktāl tas attiecas uz Grieķijas Republikai noteiktajām finanšu korekcijām rozīņu nozarē un vīnogulāju prettiesiskas stādīšanas jomā; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savā prasībā Grieķijas Republika lūdz atcelt Komisijas 2012. gada 22. jūnija Īstenošanas lēmumu, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 3838 un publicēts OV L 165 83. lpp., ciktāl tas attiecas uz Grieķijas Republikai noteiktajām finanšu korekcijām rozīņu nozarē 2006.–2007. tirdzniecības gadā un vīna nozarē — vīnogulāju stādīšana bez tiesībām tos pārstādīt.

Attiecībā uz korekcijām rozīņu nozarē prasītāja vispirms norāda, ka noteiktās korekcijas 100 % apmērā Sultanas rozīnēm un 25 % apmērā korintēm saistībā ar minimālās ražas samazināšanos, vīnogu audzētāju specializāciju, faktisko ražu un piegādi, ir pamatotas ar kļūdainu faktu vērtējumu un ar kļūdainu Regulas Nr. 1621/1999 (1) 3. panta 2. punkta ceturtā ievilkuma interpretāciju un piemērošanu.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums esot prettiesisks un tas esot jāatceļ, ņemot vērā, ka Komisijas piemērotā finanšu korekcija 100 % apmērā par Sultanas rozīnēm un 25 % apmērā par korintēm saistībā ar pārkāpumiem minimālās ražas samazināšanās jomā, un arī tas, ka netika ņemta vērā vīnogu audzētāju platību specializācija un faktiskā raža un piegādes, ka tas ir pamatots ar kļūdainu Dokumenta VI/5530/97 2. pielikuma, Dokumenta AGRI/17933/2000 17. pielikuma un Dokumenta AGRI/60637/2006 interpretāciju un piemērošanu, ka tajā neesot sniegts pietiekams pamatojums, tas esot nesamērīgs ar konstatētajiem pārkāpumiem un pārsniedz Komisijas rīcības brīvību.

Kas attiecas uz stādīšanu bez tiesībām pārstādīt, prasītāja vispirms norāda, ka Komisijas noteiktā finanšu korekcija esot prettiesiska un tā esot jāatceļ tādēļ, ka: a) ar to tiek izslēgti izdevumi, kas radušies agrāk nekā 24 mēnešus pirms Komisija paziņoja pārbaudes rezultātus, pārkāpjot Regulas Nr. 1258/1999 (2) 7. panta 4. punktu, kas tagad ir Regulas Nr. 1290/2005 (3) 31. pants, un b) ar to tiek pārkāpts tiesiskās drošības princips un vājinātas tiesības uz aizstāvību un uz prasītājas apgalvojumu pamatojumu, jo tā skar pēdējās desmitgades faktus un notikumus.

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Komisijas vērtējums, saskaņā ar kuru platības, kas tika atļautas atbilstoši Regulas Nr. 1493/1999 (4) 2. panta 3. punkta a) apakšpunktam, tika atļautas šai normai neatbilstošā veidā, jo apstāklis, ka vīnogulāju reģistrs vēl nebija pabeigts brīdī, kad tika izskatīts atļaujas pieteikums, nozīmē, ka nebija sniegtas nepieciešamās garantijas atkāpju pārbaudei, esot balstīts uz kļūdainiem faktiem.

Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums esot nelikumīgs un jāatceļ, jo ar to noteiktā finanšu korekcija un tajā piemērotā aprēķina metode, mutatis mutandis piemērojot Regulas Nr. 479/2008 (5) 86. pantu, esot pretrunā Regulas Nr. 1290/2005 31. pantam un Dokumenta VI/5330/87 pamatnostādnēm, un šīs metodes piemērošana izraisot nesamērīgu ietekmi salīdzinājumā ar konstatētajiem pārkāpumiem.

Piektkārt, prasītāja apgalvo, ka apstāklis, ka Komisijas konstatējums, ka kopējā atļautā platība atbilstoši Regulas Nr. 1493/1999 2. panta 3. punkta a) apakšpunktam ir 7 112,04 hektāri un ka vidējā stādīšanas tiesību vērtība ir EUR 1 500 par hektāru, esot balstīts uz kļūdainiem faktiem, tam neesot sniegts pietiekams pamatojums un tas esot pretrunā samērīguma principam.

---

(1)  Komisijas 1999. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1621/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz atbalstu vīnogu audzēšanai noteiktu rozīņu šķirņu ražošanai (OV L 192, 21. lpp.).

(2)  Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 160, 103. lpp.).

(3)  Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.).

(4)  Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 1. lpp.).

(5)  Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 (OV L 148, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2012. gada 22. augustā — Spa Monopole/ITSB — Olivar Del Desierto (“OLEOSPA”)

(Lieta T-377/12)

(2012/C 331/52)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV (Spa, Beļģija) (pārstāvji — L. De Brouwer, E. Cornu un É. De Gryse, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Olivar Del Desierto, SL (Almería, Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 22. jūnija lēmumu lietā R 135/2011-4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Olivar Del Desierto, SL

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “OLESPA”, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 35. un 39. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 7 268 832

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Beniluksa vārdiskas preču zīmes “SPA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 32. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību apmierināt un iebildumus noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2012. gada 22. augustā — Demon International/ITSB — Big Line Sas di Graziani Lorenzo (“DEMON”)

(Lieta T-380/12)

(2012/C 331/53)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Demon International, LC (Orem, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis –T. Krüger, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Big Line Sas di Graziani Lorenzo (Thiene (VI), Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 20. jūnija lēmumu lietā R 1845/2011-4;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un izdevumus, kas radušies procesā Apelāciju padomē lietā R 1845/2011-4.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Demon”, attiecībā uz precēm, kuri ietilpst 9. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 6 375 398

Kopienas preču zīmes īpašniece: Big Line Sas di Graziani Lorenzo

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: starptautiska vārdiska preču zīme “DEMON” attiecībā uz precēm, kuri ietilpst 28. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: daļēji apmierināt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu

Apelāciju padomes lēmums: apmierināt apelācijas sūdzību un noraidīt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta, to aplūkojot kopsakarā ar tās 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums

Prasība, kas celta 2012. gada 30. augustā — Singer/ITSB — Cordia Magyarország Ingatlanforgalmazó Zártkörüen Müködö (“CORDIO”)

(Lieta T-388/12)

(2012/C 331/54)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Daniela Singer (Obertrubach, Vācija) (pārstāvis — B. Korom, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Cordia Magyarország Ingatlanforgalmazó Zártkörüen Müködö rt (Budapešta, Ungārija)

Prasītājas prasījums:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2012. gada 10. jūlija lēmumu lietā R 1842/2011-2.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “CORDIO” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 42. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9115262

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Cordia Magyarország Ingatlanforgalmazó Zártkörüen Müködö rt

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska preču zīme “CORDIA” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 36., 37. un 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: starp pretstatītajām preču zīmēm neesot sajaukšanas iespējas

Prasība, kas celta 2012. gada 5. septembrī — EDF/Komisija

(Lieta T-389/12)

(2012/C 331/55)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Électricité de France SA (EDF) (Parīze, Francija) (pārstāvji — A. Creus Carreras un A. Valiente Martin, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2012. gada 28. jūnija Lēmumu C(2012) 4617, galīgā redakcija, ar kuru prasītājai ir atteikts piešķirt galīgā ieguldījumu lēmuma termiņa pagarinājumu līdz 2014. gada 31. decembrim, kurš ir noteikts vienā no koncentrācijas procedūras saistībām (Lieta Nr. COMP/M.5549 — EDF/SEGEBEL);

—	piespriest atbildētājai segt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka — esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un nepareizi piemērots 72. punkts Komisijas paziņojumā par pieņemamiem pasākumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 802/2004 (1).

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka — esot pieļauta acīmredzama kļūda lietas būtisko faktu novērtējumā.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka — esot pārkāpts samērīguma princips.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka — esot nepareizi izmantotas pilnvaras un/vai ir pārkāpts labas administrācijas princips.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka — neesot norādīts pamatojums, jo Komisija neesot norādījusi nevienu iemeslu sava lēmuma pamatojumam.

---

(1)  OV C 267 2008, 1. lpp.

Prasība, kas celta 2012. gada 3. septembrī — Lavazza/ITSB — Commercialunione prima (“LAVAZZA A MODO MIO”)

(Lieta T-392/12)

(2012/C 331/56)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Luigi Lavazza SpA (Turīna, Itālija) (pārstāvji — A. Vanzetti, G.E. Sironi, M. Ricolfi un C.E. Mezzetti, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Commercialunione prima Srl (Bresso, Itālija)

Prasītājas prasījumi

—	apmierināt prasību, tādējādi atceļot Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 26. jūnija lēmumu lietā R 124/2011-1 saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu;

—	noraidīt Commercialunione Prima Srl iebildumus par starptautiskas preču zīmes “Lavazza a modo mio” reģistrācijas Nr. W00943981 attiecināšanu uz Eiropas Savienību un līdz ar to apstiprināt šo attiecināšanu;

—	piespriest atlīdzināt Luigi Lavazza SpA. radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “LAVAZZA A MODO MIO” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 11., 29., 30. un 43. klasē — starptautiskas reģistrācijas Nr. W00 943 981 attiecināšana uz Eiropas Savienību

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Commercialunione prima Srl

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts grafiskas preču zīmes “A MODO MIO”, “PIZZA A MODO MIO” un “A MODO MIO BIRRA & MUSICA” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: Apelāciju padome ņēma vērā atteikšanos preču zīmes “LAVAZZA A MODO MIO” reģistrācijas pieteikumu neattiecināt uz 43. klasi, un pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīja

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 76. panta 1. punkta otrās daļas pārkāpums

Prasība, kas celta 2012. gada 28. augustā — Alfastar Benelux/Padome

(Lieta T-394/12)

(2012/C 331/57)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alfastar Benelux SA (Iksele, Beļģija) (pārstāvji — N. Keramidas un N. Korogiannakis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt atbildētājas lēmumu noraidīt prasītāja piedāvājumu, ko tas iesniedzis saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā UCA-218-07 “par pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar tehnisku atbalstu, kā arī palīdzības dienestu un problēmu risināšanu uz vietas Padomes ģenerālsekretariāta personālajiem datoriem, printeriem un perifērijas iekārtām” (OV/S 2008/S 91-122796), kas no jauna paziņots prasītājai ar 2012. gada 18. jūnija ierakstīto vēstuli pēc tam, kad Vispārējā tiesa ar spriedumu lietā T-57/07 Alfastar Benelux/Padome atcēla iepriekšējo 2008. gada 1. decembra lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājai saistībā ar aplūkojamo publiskā iepirkuma procedūru radīto zaudējumu atlīdzību; un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā specifikācijas, jo pārvākšanās uzņēmumu izmantošana, lai izpildītu tehniskās palīdzības uzdevumus, ko ir paredzējis veiksmīgais pretendents, ir pretrunā šīm specifikācijām.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas daudzas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, it īpaši attiecībā uz veiksmīgā pretendenta sertifikāciju, veiksmīgā pretendenta personāla kvalifikāciju salīdzinājumā ar prasītāja personāla kvalifikāciju, zināšanu nodošanas vērtējumu, pretendentu piedāvātā personāla skaita vērtējumu.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka novērtējuma komiteja ir sajaukusi atlases un piešķiršanas kritērijus un uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūras posmus.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā ir dažādas nekonsekvences un neprecīza informācija.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav izpildījusi Finanšu regulas (1) 100. panta 2. punkta normas it īpaši attiecībā uz atlases kritēriju pārbaudi.

---

(1)  Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 248, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2012. gada 6. septembrī — Cosma Moden/ITSB — s.Oliver Bernd Freier (“COSMA”)

(Lieta T-398/12)

(2012/C 331/58)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cosma Moden GmbH & Co. KG (Emsdetten, Vācija) (pārstāvis — J. Meyer, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: s.Oliver Bernd Freier GmbH & Co. KG (Rottendorf, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 4. jūlija lēmumu lietā R 2011/2010-4 attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 6 589 808 un grozīt tādējādi, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un līdz ar to iebildumi arī pārējā daļā ir noraidāmi;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “COSMA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 24., 25. un 35. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 6 589 808

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: s.Oliver Bernd Freier GmbH &Co. KG

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “comma,”, un valsts vārdiska preču zīme “comma,” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 6., 9., 14., 18., 20., 25., 26., 28. un 35. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

Prasība, kas celta 2012. gada 6. septembrī — Cosma Moden/ITSB — s.Oliver Bernd Freier (“COSMA”)

(Lieta T-399/12)

(2012/C 331/59)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cosma Moden GmbH & Co. KG (Emsdetten, Vācija) (pārstāvis — J. Meyer, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: s.Oliver Bernd Freier GmbH & Co. KG (Rottendorf, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 4. jūlija lēmumu lietā R 2010/2010-4 attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 6 593 479 un grozīt tādējādi, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un līdz ar to iebildumi arī pārējā daļā ir noraidāmi;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “COSMA”, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 24., 25. un 35. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 6 593 479

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: s.Oliver Bernd Freier GmbH &Co. KG

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “comma,”, un valsts vārdiska preču zīme “comma,” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 6., 9., 14., 18., 20., 25., 26., 28. un 35. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

Prasība, kas celta 2012. gada 10. septembrī — Klingel/ITSB — Develey (“JUNGBORN”)

(Lieta T-401/12)

(2012/C 331/60)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Robert Klingel OHG (Pforzheim, Vācija) (pārstāvis — T. Zeiher, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Develey Holding GmbH & Co. Beteiligungs KG (Unterhaching, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 9. jūlija lēmumu lietā R 936/2011-4;

—	noraidīt iebildumus par starptautiskas reģistrācijas W 1 002 323 — “JUNGBORN” aizsardzību;

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Apelāciju padomei jauna lēmuma pieņemšanai;

—	lietas dalībniekam, kam spriedums nav labvēlīgs, piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “JUNGBORN” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 30., 32. un 33. klasē — starptautiska reģistrācija Nr. W 1 002 323, kurā ir norādīta Eiropas Savienība

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Develey Holding GmbH & Co. Beteiligungs KG

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas vārdiska preču zīme “BORN” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 30. un 32. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

Prasība, kas celta 2012. gada 10. septembrī —  FH (*1) /Komisija

(Lieta T-405/12)

(2012/C 331/61)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs:  FH (*1) (pārstāvji — É. Boigelot un R. Murru, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

tādējādi — pirms prasības izskatīšanas pēc būtības procesa organizatorisko pasākumu ietvaros likt uzrādīt ietvarlīgumu DI/06350-00, kas esot noslēgts starp Komisiju un sabiedrību Intrasoft; — atcelt 2012. gada 10. jūlija lēmumu, kā arī tādējādi 2012. gada 11. jūlija kļūdas labojumu; — piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājam nodarītos zaudējumus, kas noteikti kopējās summas apmērā EUR 12 500, ar iespēju to palielināt tiesvedības laikā; — katrā ziņā piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas Reglamenta 87. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, tiesiskās paļāvības un tiesību uz aizstāvību pārkāpums, jo prasītājs esot mutvārdos ticis informēts par apstrīdēto lēmumu nekavējoties atņemt viņa caurlaides iekļūšanai Komisijas ēkās un tas esot norādīts tikai vienā protokolā par prasītāja uzklausīšanu, ko esot veikusi Komisijas personāla daļas un drošības dienests. Prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīti faktori, kas Komisijai likuši pieņemt šādu lēmumu, un ka lēmuma juridiskais pamats prasītājam tika paziņots ar kļūdas labojuma palīdzību pēc tam, kad lēmums jau bija stājies spēkā.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots nevainīguma prezumpcijas pārkāpums, ciktāl apstrīdētais lēmums, šķiet, ir balstīts tikai uz to, ka prasītāju ir uzklausījusi Beļģijas policija izmeklēšanā, kas attiecas nevis uz viņu, bet gan uz kādu no viņa bērnības draugiem, ar kuru viņš dažreiz sazvanās.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums, jo Komisija prasītājam esot aizliegusi ierasties Komisijas ēkās, kaut gan pret viņu nav izvirzīta neviena apsūdzība un attiecīgā policijas izmeklēšana uz viņu neattiecas.

---

(*1)  Informācija dzēsta vai aizstāta, ņemot vērā personas datu aizsardzību un/vai konfidencialitāti.

Prasība, kas celta 2012. gada 21. augustā — ZZ/Komisija

(Lieta F-89/12)

(2012/C 331/62)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — S. Rodrigues, A. Blot un A. Tymen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Komisijas lēmuma nepārklasificēt prasītāju atcelšana

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt lēmumu, ko 2012. gada 10. maijā ir pieņēmis Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta D direkcijas direktors ar 2012. gada 11. maija paziņojumu un ar kuru ir noraidīta prasītāja 2012. gada 25. janvāra sūdzība;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams atcelt 2011. gada 21. novembra lēmumu noradīt prasītāja 2011. gada 29. jūnija pieteikumu;

—	uzdot atbildētājai īstenot koriģējošus pasākumus, lai saistībā ar prasītāju atjaunotu karjeru ekvivalences principu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Prasība, kas celta 2012. gada 3. septembrī — ZZ/Komisija

(Lieta F-91/12)

(2012/C 331/63)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — D. Abreu Caldas, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal un S. Orlandi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu veikt aprēķinu pensijas tiesībām pirms stāšanās dienestā saskaņā ar 2011. gada 3. marta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt lēmumu veikt aprēķinu pensijas tiesībām pirms stāšanās dienestā saskaņā ar 2011. gada 3. marta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.