20.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/1

1.

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” priekštece – Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (Septītā pamatprogramma) – saņēma spēcīgu kritiku, kuras iemesli bija programmas sarežģītība (piemēram, finansēšanas shēmu un instrumentu daudzveidība) un dalības noteikumi (piemēram, nekonsekventa noteikumu piemērošana vai procedūru īstenošana) (10). Tādēļ gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Savienības Padome uzdevumu vienkāršot Savienības pētniecības un inovācijas finansējuma pārvaldību un izmantošanu ir noteikuši par visaugstāko politisko prioritāti (11). Komisija ir ieviesusi vairākus pasākumus, lai jau Septītās pamatprogrammas darbības laikā novērstu vairākus esošos trūkumus. Tā, piemēram, ar Komisijas 2011. gada 24. janvāra lēmumu tika paredzēts, ka, ievērojot noteiktus priekšnosacījumus, līdzekļu saņēmēji, sagatavojot projekta izmaksu deklarācijas, drīkst izmantot paši savas grāmatvedības metodes.

2.

Galvenais mērķis, sagatavojot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (12) dalības noteikumus, ir turpināt pasākumu vienkāršošanu, kas tika aizsākta jau Septītajā pamatprogrammā. Noteikumos ir izklāstīti kritēriji, saskaņā ar kādiem notiek projektu atlase, struktūru dalība projektos un projektu finansēšana, kā arī finansēšanas nosacījumu (piemēram, finansējuma likmju un attiecināmības prasību) definēšana un rezultātu izplatīšana. Minētie jautājumi ir svarīgi ne tikai līdzekļu saņēmējiem, bet tie var arī ietekmēt visu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbību. Piemēram, sarežģīto noteikumu dēļ mazinoties programmas popularitātei, var tikt apdraudēta programmas kopējā mērķa īstenošana, proti, atbalsta sniegšana stratēģijai “Eiropa 2020”.

3.

Palātas atzinumā pēc iespējas ir ievērota ierosinātajiem noteikumiem pievienotā Komisijas paskaidrojuma raksta struktūra. Tomēr atzinumā ir ņemts vērā arī reglamentējošo noteikumu kopuma vispārējais konteksts un konkrētāk – pārvaldības pasākumi, kas attiecas uz “Apvārsnis 2020” regulas priekšlikumā izklāstīto jauno kontroles stratēģiju.

I.

Vienkāršošana ir galvenais princips, kas ir pamatā visiem ierosinātajos noteikumos paredzētajiem pasākumiem. Kopumā Palāta uzskata, ka pasākumi, ja tos īstenos, kā plānots, ievērojami veicinās būtiskāko ar Savienības pētniecības finansējumu saistīto problēmu risināšanu. Šo pasākumu efektivitāte galvenokārt būs atkarīga no tā, vai tie tiks sekmīgi īstenoti, tādēļ šajā ziņā izšķiroša nozīme būs savlaicīgiem, praktiskiem, skaidriem un nepārprotamiem norādījumiem.

II.

Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” būtu jāparedz mehānismi, ar kuru palīdzību šī pamatprogramma tiks koordinēta ar citām ES politikas jomām, piemēram, kohēzijas politiku, lai tādējādi pēc iespējas palielinātu Savienības resursu daudzkāršojošo ietekmi, paātrinātu vienotas Eiropas Pētniecības telpas izveidi un mazinātu potenciālo risku, ka vienas darbības veikšanai tiek apvienoti līdzekļi, kas iegūti no dažādiem ES finansējuma avotiem.

III.

Ieviešot vienotu noteikumu kopumu un pieļaujot atkāpes tikai tad, ja tās ir pamatotas ar konkrētām vajadzībām, Komisija veicinātu virzību uz saskaņotu dalības noteikumu kopumu. Palāta uzsver, ka ierosinātie noteikumi būtu konsekventi jāattiecina uz visām darbībām, kas tiek veiktas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, un jānodrošina cieša to struktūru koordinācija, kuras ir atbildīgas par īstenošanu. Visas atkāpes no ierosināto noteikumu piemērošanas jomas būtu skaidri jāpamato, un šādu gadījumu skaits būtu pēc iespējas jāsamazina līdz minimumam.

IV.

Palāta uzskata, ka izmaksu finansēšanas modeļa būtiskas vienkāršošanas rezultātā palielināsies uzticēšanās šim modelim, mazināsies pārkāpumu risks līdzekļu saņēmēju izmaksu deklarācijās, mazināsies projektu grāmatvedības sarežģītība un atkritīs vajadzība pēc vairākiem pārbaudes pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar patlaban spēkā esošo Septītās pamatprogrammas finansēšanas modeli, tādējādi veicinot un paātrinot pieteikšanās procesu.

V.

Tomēr ierosinātajos noteikumos būtu skaidri jānodala darbības, saistībā ar kurām ir tiesības uz izmaksu atlīdzināšanu 100 % apmērā, un darbības, saistībā ar kurām ir tiesības uz izmaksu atlīdzināšanu ne vairāk kā 70 % apmērā (ar tirgu cieši saistīti pasākumi). Īstenošanas noteikumos būtu precīzi jādefinē, ko apzīmē jēdziens “ar tirgu cieši saistīti pasākumi”.

VI.

Palāta atzīmē, ka vairs nav paredzēta iespēja segt netiešās izmaksas, tās aprēķinot uz faktisko izmaksu pamata, – tā ir būtiska atšķirība no Septītās pamatprogrammas. Nav skaidrs, kā šīs izmaiņas ietekmēs katru dalībnieku atsevišķi. Komisijai būtu jāgādā par to, lai jaunā pieeja neizraisītu nevēlamas situācijas, kad dalībnieki cieš ievērojamus zaudējumus, jo tas negatīvi ietekmētu programmas popularitāti.

VII.

Iecere atmaksāt neatgūstamo PVN, iekļaujot to attiecināmajās izmaksās, ir vērtējama pozitīvi. Tomēr Palāta uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija sniegtu skaidrus norādījumus par to, kas tiek apzīmēts ar jēdzienu “atgūstamais PVN”.

VIII.

Palāta uzskata, ka optimizēta iekšējās kontroles sistēma, kuras pamatā ir riska novērtēšanas stratēģija, kura savukārt ir nesaraujami saistīta ar piedāvāto jauno finansēšanas modeli, ir ļoti labs sākums, lai mazinātu kļūdas risku. Tomēr šai pieejai ir zināmi ierobežojumi, jo daži riski pēc savas būtības ir tādi, pret kuriem jāvēršas ar iedarbīgu preventīvu kontroli.

IX.

Palāta uzskata, ka priekšlikums paplašināt dalībnieku garantijas fonda darbības jomu ir vērtējams pozitīvi. Tomēr, lai fonda darbības jomā varētu iekļaut arī tādus instrumentus kā publiskā un privātā partnerība, vispirms ir jāizvērtē iespējamie juridiskie riski.

X.

Palāta atbalsta Komisijas ieceri noteikt, ka ir jāsaņem viens revīzijas apliecinājums par finanšu pārskatiem – tas būtu obligāts, un revidenti to sagatavotu projekta beigās. Tomēr Palātas nesen veiktās revīzijas ir apstiprinājušas, ka revīzijas apliecinājumu ticamība ir ierobežota un tādēļ šī kontrole ir tikai daļēji efektīva. Tāpat Palāta saistībā ar apliecinājumiem par metodiku savās revīzijās ir norādījusi uz zemajiem dalības rādītājiem un to, ka apliecinājumu saņēmušo metodiku skaits ir niecīgs. Ja stāvoklis šajās divās jomās neuzlabosies, tas varētu negatīvi ietekmēt Komisijas pārskatīto kontroles stratēģiju.

XI.

Palāta uzskata, ka balvu izmantošanai vajadzētu stimulēt (tehnoloģiju) inovāciju, lai veicinātu papildu finansējuma avotu piesaisti. Tādēļ Komisijai vajadzētu gādāt par to ieguvumu popularizēšanu, kas nav saistīti ar finansēm, piemēram, pārliecinoša tēla veidošana un reputācija, kuras pamatā ir izcilība, ekskluzivitāte un starptautiska atzinība.

XII.

Palāta uzskata, ka iepirkums būtu jāizmanto tikai tad, ja tam ir pienācīgs pamatojums, proti, ja iepirkums rada papildu ieguvumus, kuru nebūtu, ja tiktu izmantotas dotācijas.

XIII.

Reglamentējošo noteikumu kopumā nav skaidru norāžu par to, kas jāsaprot ar jēdzienu “inovācijas pasākums”. Palāta būtu gandarīta, ja šis jēdziens tiktu skaidri definēts un tiktu pienācīgi ierobežots finansējamo inovācijas pasākumu loks, nosakot, ka finansējumu var saņemt tikai tās inovācijas, kas ir absolūts jaunievedums.

4.

Sagatavojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Komisija sev ir nospraudusi mērķi piesaistīt pašus izcilākos pētniekus un pašus novatoriskākos uzņēmumus. Šādā kontekstā galvenajam pamatprincipam – dalības noteikumu vienkāršošanai – ir būtiska nozīme. Vienkāršošana ir stingri uzsvērta noteikumu būtiskākajos aspektos (pilnu pārskatu par reglamentējošo noteikumu kopumā ietverto vienkāršošanas pasākumu mērķiem un prioritātēm sk. pielikumā):

5.

Kopumā Palāta uzskata, ka Komisijas ierosinātie pasākumi, ja tos īstenos, kā plānots, ievērojami veicinās būtiskāko ar Savienības pētniecības finansējumu saistīto problēmu risināšanu (piemēram, tādu problēmu, kas saistītas ar nesaskanīgiem dalības noteikumiem, sarežģītību un administratīvo slogu). Tā, piemēram, ierosinājums integrēt pētniecības un inovācijas darbības (piemēram, kopīgās tehnoloģiju ierosmes) ir atbilde uz Septītās pamatprogrammas noteikumu nesaskaņoto piemērošanu, kas tika bieži kritizēta, un uzlabo Savienības pētniecības pasākumu savstarpējo izmantojamību un saderību (sk. 10. punktu).

6.

Ar noteikumiem tiek ieviesti daudzi vienkāršošanas pasākumi, kuri atspoguļoti izmaksu finansēšanas modelī (14) (sk. 15. punktu) un finanšu noteikumos (piemēram, laika reģistrācijas prasībās un ierosinājumā attiecināmajās izmaksās iekļaut PVN; sk. 21. punktu) (15). Komisija ir izmantojusi divpusēju pieeju – no vienas puses, ierosināto pasākumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu, kas gulstas uz līdzekļu saņēmējiem (piemēram, vienkāršāka finansēšanas modeļa rezultātā dalībniekiem ir vieglāk deklarēt izmaksas un aprēķināt ES ieguldījuma apmēru); no otras puses, šo pasākumu mērķis ir samazināt Komisijas pārvaldības un kontroles darba apjomu, tādējādi mudinot īstenot ierosināto kontroles stratēģiju, kurā ir ievērots līdzsvars starp uzticēšanos un kontroli. Piemēram, viens no rezultātiem, kam būtu jāizriet no finansēšanas kārtības optimizēšanas un vienkāršošanas, ir sekmīgāka Komisijas kontrole (16) (sk. 24. punktu) (17).

7.

Kopumā ierosinātajos noteikumos ir skarti steidzamie un svarīgie jautājumi, kas minēti 1. punktā. Tomēr šo pasākumu efektivitāte ir atkarīga no tā, vai tie tiks sekmīgi īstenoti (18). Palāta atgādina, ka tā Komisijai ieteica sagatavot savlaicīgus, praktiskus, skaidrus un nepārprotamus īstenošanas norādījumus, lai tādējādi gan līdzekļu saņēmējiem, gan Komisijai būtu pieejamas pienācīgas garantijas (19). Detalizētiem īstenošanas noteikumiem vajadzētu būt izziņotiem līdz datumam, kad tiek publicēts pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus.

8.

Jāatzīmē, ka vairāku ierosināto pasākumu īstenošana (piemēram, PVN iekļaušana attiecināmajās izmaksās un procentus nenesoši konti priekšfinansējumam) ir atkarīga no jaunās Finanšu regulas pieņemšanas (20). Līdz šā atzinuma publicēšanas datumam jaunās Finanšu regulas leģislatīvā procedūra un īstenošanas noteikumi vēl nebija pabeigti.

9.

Komisija ierosina vienā stratēģiskā satvarā apvienot pilnu pētniecības un inovācijas atbalsta klāstu (21). Palāta jau iepriekš ir norādījusi (22), ka pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” būtu jāparedz arī mehānismi, ar kuru palīdzību šī pamatprogramma tiks koordinēta ar citām ES politikas jomām (piemēram, ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu). Šāda koordinēšana ļautu noteikt programmas līdzfinansēšanas likmi darbības programmās, vienlaikus ņemot vērā dažādos ES finansējuma avotus un tādējādi potenciāli palielinot Savienības resursu daudzkāršojošo ietekmi. Tas paātrinātu vienotas Eiropas Pētniecības telpas izveidi (23). Piedevām tas samazinātu iespējamo risku, ka vienas darbības īstenošanai tiek apvienotas dažādas ES dotācijas (24).

10.

Ieviešot vienotu noteikumu kopumu un pieļaujot atkāpes tikai tad, ja tās ir pamatotas ar konkrētām vajadzībām, Komisija veicinātu virzību uz saskaņotu dalības noteikumu kopumu. Septītajā pamatprogrammā bija vairāki noteikumu līmeņi (piemēram, standarta noteikumu kopums dalībai programmā un atsevišķi noteikumi koordinācijas un atbalsta darbībām (25) vai katrai kopīgajai tehnoloģiju ierosmei pētniecības jomā (26)). Tā rezultātā pētnieku aprindās Septītās pamatprogrammas noteikumu kopumu uzskatīja par sarežģītu un nesaskaņotu (27).

11.

Piedāvātā integrētā pieeja (piemēram, visumā konsekventa noteikumu piemērošana visiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” elementiem tādās jomās kā attiecināmības un izvērtēšanas kritēriji un intelektuālā īpašuma tiesības) (28) var būt svarīgs posms, lai:

12.

Tomēr nav skaidrs, kā un cik lielā mērā dalības noteikumi tiks konsekventi piemēroti visām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbībām, piemēram, Konkurētspējas un inovāciju programmai (CIP), kopīgajām tehnoloģiju ierosmēm un pasākumiem, ko pārvalda Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT). Palāta vēlas uzsvērt, ka visiem izņēmumiem jābūt skaidri pamatotiem un to skaits jāsamazina līdz minimumam, citādi izņēmumi kļūst par normu. Šādā aspektā tiesisko noteiktību varētu palielināt, ja regulā uzskaitītu darbības un pasākumus, saistībā ar kuriem varētu paredzēt atkāpes no vienotā noteikumu kopuma.

13.

Turklāt, lai pilnībā integrētu visus pasākumus, kas patlaban ir iekļauti citu programmu vai ierosmju darbības jomā (piemēram, 12. punktā minētajās), visām iesaistītajām struktūrām ir jāpieliek ievērojamas pūles koordinācijas jomā. Komisija ir ierosinājusi (29) paplašināt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pārvaldību, iesaistot jau izveidotās Komisijas izpildaģentūras un citas ārējās struktūras, piemēram, kopuzņēmumus, kuri pārvalda kopīgās tehnoloģiju ierosmes (30).

14.

Palāta vēlas atgādināt savu iepriekš pausto ieteikumu, proti, ka Komisijai būtu jānodrošina pienācīga šīs pārvaldības kārtības pārraudzība, lai pilnvērtīgi izmantotu piedāvātās iespējas. Kopuzņēmumu kā ES politikas īstenotāju integrēšanai jo īpaši ir nepieciešama cieša koordinācija. Lai to panāktu, kopuzņēmumiem vispirms ir jāizveido stingra un visaptveroša iekšējās kontroles sistēma. Šādā kontekstā Komisijai būtu jāuzrauga rīcības plānu īstenošana (31). Vienlaikus Palāta uzsver, ka ļoti liela nozīme ir tam, vai noteikumi tiek piemēroti efektīvi un konsekventi. Lai vēl vairāk uzlabotu horizontālos pasākumus, tā iesaka Komisijai ievērojami paplašināt svarīgāko saskaņošanas mehānismu, piemēram, Pētījumu atļaušanas komitejas (32), darbību.

15.

Komisija ir ierosinājusi (noteikumu 22. un 24. pants) finansēšanas modeli, kurā paredzēta:

16.

Šis ir būtiski vienkāršots modelis, un tas ir sagatavots, lai risinātu problēmas, ar kurām līdzekļu saņēmēji saskārās Septītās pamatprogrammas darbības laikā, kad finansēšanas modeļa sarežģītība bija tieši saistīta ar kombināciju skaitu, kas veidojās starp dažādām izmaksu kategorijām, izmaksu aprēķināšanas metodēm un atlīdzināšanas likmēm (33). Tā, piemēram, Septītajā pamatprogrammā finansēšanas likmes ir atkarīgas no juridiskā statusa (proti, vai dalībnieks ir valsts bezpeļņas struktūra vai peļņu gūstošs uzņēmums), pasākuma veida (proti, vai tas ir pētniecības, demonstrējumu, pārvaldības vai kāds cits pasākums) vai izmaksu tipa (proti, vai tās ir personāla, apakšuzņēmēju līgumu izmaksas vai citas tiešas vai netiešas izmaksas) (34).

17.

Dažādu pasākumu veidu nošķiršana, kas palielināja Septītās pamatprogrammas sarežģītību (35), ierosinātajā modelī vairs nav paredzēta. Turklāt, ieviešot pētniecības kopējo tiešo izmaksu finansēšanu (viena tiešo izmaksu atlīdzināšanas likme, ko nosaka katra projekta sākumā) apvienojumā ar nominālu fiksētu netiešo izmaksu atlīdzināšanas likmi (20 %) visiem līdzekļu saņēmējiem un visiem pasākumu veidiem, šo izmaksu finansēšanas modelis kļūst vienkāršāks un mazinās iespēja kļūdīties.

18.

Palāta atzīmē, ka minētie vienkāršošanas pasākumi:

19.

Tomēr noteikumos nav skaidri nodalītas darbības, kurām ir tiesības uz izmaksu atlīdzināšanu 100 % apmērā (standarta pasākumi), un darbības, kurām ir tiesības uz izmaksu atlīdzināšanu ne vairāk kā 70 % apmērā (ar tirgu cieši saistīti pasākumi). Lai aprakstītu ar tirgu cieši saistītus pasākumus, kas var būt, piemēram, prototipu izstrāde, testēšana, demonstrējumi, eksperimentālas izstrādes, izmēģinājumi vai pavairošana tirgū, ir izmantotas vairākas definīcijas, tādēļ šā jēdziena raksturojums nav precīzs. Īstenošanas noteikumos būtu precīzi jādefinē, ko apzīmē jēdziens “ar tirgu cieši saistītas darbības”.

20.

Palāta atzīmē, ka ierosinātais finansēšanas modelis ievērojami atšķiras no Septītās pamatprogrammas noteikumiem, jo vairs nav paredzēta iespēja segt netiešās izmaksas, aprēķinot tās uz faktisko izmaksu pamata. Nav skaidrs, kā piedāvātais izmaksu atlīdzināšanas modelis ietekmēs katru dalībnieku atsevišķi. Šajā sakarā Komisijai būtu jāgādā par to, lai jaunā pieeja neizraisītu nevēlamas situācijas, kad dalībnieki cieš ievērojamus zaudējumus, jo tas ievērojami mazinātu programmas popularitāti.

21.

Noteikumos paredzēts ieviest papildu pasākumus, lai vienkāršotu attiecināmības noteikumus. Ir iecerēts šos noteikumus pielāgot līdzekļu saņēmēju praksei (piemēram, laika reģistrācijas prasības (37)).

22.

Palāta atzīmē, ka laika reģistrācijas sistēmas ir plānots izmantot arī turpmāk, un tā šādu risinājumu uzskata par atbilstošu, jo ir svarīgi, lai faktiskās personāla izmaksas tiktu pamatotas (38). Tomēr pozitīvi vērtējama ir atļaujas došana personālam, kas strādā tikai ES projektu vajadzībām, laiku nereģistrēt un tikai parakstīt attiecīgu deklarāciju. Lai nodrošinātu, ka visā struktūrā tiek konsekventi ievērota vienota pieeja, Komisijai būtu jāgādā par to, lai līdzekļu saņēmējs rīkotos saskaņā ar savu ierasto grāmatvedības un pārvaldības praksi, citādi pastāv iespēja, ka jaunā pasākuma ieviešanas rezultātā radīsies pārkāpumi. Tā, piemēram, līdzekļu saņēmēja deklarācijai ir jāsaskan ar citiem pierādījumiem (piemēram, projektā nostrādātajām stundām vai atsaucēm uz uzdevumiem vai pasākuma veidu ir jāatbilst darba līgumiem vai citiem iekšējās kārtības noteikumiem).

23.

Noteikumos ir paredzēta iespēja saņemt neatgūstamā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu (39). Tas, ka ir svarīgi grozīt noteikumus, lai noteiktu, ka attiecināmajās izmaksās drīkst iekļaut neatgūstamo PVN, bija uzsvērts jau Palātas Atzinumā Nr. 1/2006 (40). Ir ļoti svarīgi, lai būtu sniegti skaidri norādījumi, kas tiek apzīmēts ar jēdzienu “atgūstamais PVN”. Palāta uzskata – lai līdzekļu saņēmējs PVN varētu iekļaut attiecināmajās izmaksās, šādai iespējai jābūt liegtai piemērojamos valsts tiesību aktos.

24.

Vienkāršošana ir pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenais mērķis, un tas uzskatāmi atspoguļojas arī ierosinātajā programmas finanšu pārvaldībā (41). Līdztekus izmaksu finansēšanas modeļa ieviešanai (sk. 15.–20. punktu) pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” regulā (42) ir plānots īstenot pārskatītu kontroles stratēģiju. Šajā stratēģijā galvenā uzmanība vairs nav veltīta kļūdu koeficienta mazināšanai, bet gan uz riska novērtēšanu balstītai kontrolei un krāpšanas atklāšanai, vienlaikus panākot, ka:

25.

Svarīgākie kontroles stratēģijas elementi ir nesaraujami saistīti ar piedāvāto finansēšanas modeli. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” regulā minēts, ka noteiktiem vienkāršošanas pasākumiem (piemēram, biežu kļūdu iemesla novēršanai) vajadzētu mazināt pārkāpumu risku un tādējādi dot iespēju izveidot vienkāršāku un efektīvāku kontroles un revīziju sistēmu. Piemēram, vienkāršojot noteikumus par netiešajām izmaksām (sk. 17. punktu) attiecīgi mazinātos kļūdu koeficients (43). Arī labi sagatavota un pareizi īstenota stratēģija, kuras mērķis ir pastiprināt uz riska novērtēšanu balstītu kontroli un krāpšanas atklāšanu, varētu novērst kļūdu rašanos.

26.

Palāta atzīmē, ka tiek izstrādāta stratēģija, kuras pamatā ir riska novērtēšana un kuras mērķis ir panākt, lai atlikušo kļūdu koeficients būtu iespējami tuvāks 2 % robežai. Optimizēta iekšējās kontroles sistēma, kuras pamatā ir riska novērtēšanas stratēģija, ir ļoti labs sākums, lai mazinātu kļūdas risku. Tomēr šai pieejai ir ierobežojumi. Daži riski pēc savas būtības ir tādi, pret kuriem ir jāvēršas ar iedarbīgu preventīvu kontroli.

27.

Šajā sakarā Palāta ir secinājusi (44), ka ievērojams skaits revīzijas apliecinājumu (ex ante revīzijas apliecinājumi par līdzekļu saņēmēju izmantotajām izmaksu aprēķināšanas metodēm un ex post revīzijas apliecinājumi par izmaksu deklarācijām – divi svarīgi elementi Komisijas jaunajā kontroles mehānismā) tiek uzskatīti par tikai daļēji efektīviem (sk. arī 30.–32. punktu). Tādēļ pastāv risks, ka ierosināto pasākumu lietderība būs ierobežota un to ieguldījums, lai sasniegtu atlikušo kļūdu koeficienta samazināšanu plānotajā apjomā, būs nepietiekams. Turklāt Komisijai būtu jānodrošina, ka ex post revīziju skaita iepriekšēja noteikšana nekavē Komisiju gādāt par to, lai atlikušo kļūdu koeficients būtu iespējami tuvāks 2 % (45).

28.

Komisija ir ierosinājusi Dalībnieku garantiju fondu (turpmāk “Fonds”) uzturēt visā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības laikā. Fonds, kurš darbojās jau Septītās pamatprogrammas laikā (46), ir Komisijas kontroles stratēģijas neatņemama sastāvdaļa. Tā izveides mērķis ir aizsargāt ES budžetu, un tas darbojas kā nodrošinājums līdzekļu saņēmējiem izsniegtajām dotācijām (47). Tādēļ no dalībniekiem netiek pieprasīta nekāda papildu garantija vai nodrošinājums (48). Atšķirībā no Septītās pamatprogrammas fonds attiecas tikai uz Konkurētspējas un inovāciju programmu, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pasākumiem un tādiem instrumentiem kā kopīgās tehnoloģiju ierosmes (49).

29.

Palāta atzīmē, ka Fonda izveide Septītās pamatprogrammas darbības laikā samazināja administratīvo slogu, kas gulstas uz līdzekļu saņēmējiem. Piemēram, pateicoties tam, ka Fonds sniedza garantiju nodrošinājuma veidā, Komisija vairumam dalībnieku varēja samazināt finansiālās dzīvotspējas pārbaužu skaitu un nepieprasīt cita veida nodrošinājumu (piemēram, bankas garantijas). Šajā ziņā Fonda paplašinātā darbības joma, ko nodrošina Konkurētspējas un inovāciju programmas, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un kopīgo tehnoloģiju ierosmju iekļaušana, ir vērtējama pozitīvi. Tomēr, lai Fonda darbības jomā varētu iekļaut tādus instrumentus kā publiskā un privātā partnerība (piemēram, kopīgās tehnoloģiju ierosmes), vispirms ir jāizvērtē iespējamie juridiskie riski (atšķirīgās juridiskās struktūras (50)), jo īpaši, ja atgūstamā summa veidos ieņēmumus, kas piešķirti Fondam (51).

30.

Komisijas priekšlikumā ir paredzētas divas apliecinājumu piešķiršanas procedūras (52), kuras veic neatkarīgs revidents. Abas procedūras ir daļa no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pārskatītās iekšējās kontroles sistēmas (53). Šīs procedūras ir:

31.

Lai mazinātu līdzekļu saņēmēju administratīvo slogu, Komisija ierosina noteikt mazāku par finanšu pārskatiem sagatavoto apliecinājumu skaitu nekā Septītajā pamatprogrammā (54). Vienkāršošanas labad Palāta atbalsta Komisijas ieceri noteikt, ka projektam tā beigās ir jāsaņem viens apliecinājums, kurš ir obligāts. Tomēr tas, vai apliecinājumu piešķiršana ir efektīva kontroles procedūra, galvenokārt ir atkarīgs no tā, cik šie revīzijas apliecinājumi ir ticami. Palātas nesen veiktās revīzijas ir apstiprinājušas, ka pēdējo divu gadu laikā šī kontrole bija tikai daļēji efektīva (55). Palāta atgādina par savu ieteikumu, proti – lai uzlabotu revīzijas apliecinājumu ticamību, būtu jāpaaugstina apliecinājumus sagatavojošo revidentu izpratne par izdevumu attiecināmību.

32.

Sagatavojot apliecinājumu par metodiku, mērķis ir veicināt to, lai līdzekļu saņēmēji, izmaksu deklarācijās aprēķinot tiešās personāla izmaksas uz vienības izmaksu pamata, izmantotu pareizas metodes (56). Pieņemot, ka viņu prakse ir efektīva, līdzekļu saņēmēji izvēlētos saņemt apliecinājumu par metodiku, un tā rezultātā kopējais ar personāla izmaksām saistīto kļūdu skaits samazinātos. Tomēr Palāta jau iepriekš ir norādījusi (57), ka Septītās pamatprogrammas zemie dalības rādītāji un niecīgais apliecinājumu saņēmušo metodiku skaits apdraud Komisijas centienus vienkāršot procedūras. Palāta mudina Komisiju vienkāršot un paātrināt pieteikšanās procesu un precīzi noteikt vienkāršus kritērijus, kas jāievēro, lai saņemtu šo apliecinājumu. Pretējā gadījumā tas varētu negatīvi ietekmēt Komisijas pārskatītās kontroles stratēģijas īstenošanas efektivitāti.

33.

Ierosinātajos noteikumos ir paredzēti tādi jauni finansējuma veidi kā balvas, iepirkums pirmskomercializācijas posmā un novatorisku risinājumu publiskais iepirkums (58). Komisija ir iecerējusi balvas piešķirt par iepriekš noteiktu mērķu sasniegšanu pētniecības jomā (59). Iepirkums Komisijai dos iespēju iepirkt pētniecības un izstrādes pakalpojumus un rīkoties kā sākuma klientam attiecībā uz novatoriskiem risinājumiem (60).

34.

Balvu ieviešanas pamatideja ir stimulēt tādus ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, kuru vērtība ir daudz lielāka par balvas vērtību naudā. Tādējādi papildus administratīvajam vienkāršumam balvām var būt arī liels veicinošs efekts (61). Lai šo efektu panāktu, balvai ir jākalpo par stimulu privātiem ieguldījumiem. Ja balvai nebūs veicinoša efekta, tā būs vienkārši instruments dažādu no valsts līdzekļiem finansētu pētniecības darbību koordinēšanai un tā nepiesaistīs papildu ieguldījumus pētniecības jomā. Tādēļ balvām vajadzētu būt saistītām ar (tehnoloģiju) inovāciju stimulēšanu, lai veicinātu papildu finansējuma avotu piesaisti. Lai šo aspektu vēl vairāk uzsvērtu, Komisijai galveno uzmanību vajadzētu veltīt to balvas radīto ieguvumu popularizēšanai, kas nav saistīti ar finansēm, piemēram, balvai veidojot tēlu un reputāciju, kam pamatā ir izcilība, ekskluzivitāte un starptautiska atzinība.

35.

Iepirkumam pirmskomercializācijas posmā un novatorisku risinājumu publiskajam iepirkumam pamatā ir ideja veicināt pieprasījumu pēc novatoriskām precēm un pakalpojumiem, tādējādi atbalstot to nonākšanu tirgū (62) un attiecīgi veicinot Eiropas konkurētspēju. Atšķirībā no dotācijām, iepirkuma cenā, par ko ir noslēgts līgums, ir iekļautas ne tikai līgumslēdzēju izmaksas, bet arī viņu peļņas daļa. Šā apstākļa ietekmē, ciktāl tas attiecas uz pētniecības finansējumu, iepirkums varētu kļūt par dārgāku instrumentu nekā dotācijas. Tādēļ iepirkumu vajadzētu izmantot tikai tādā gadījumā, ja to attaisno gaidāmie papildu ieguvumi (piemēram, jauna tirgus izveide vai inovācijas stimulēšana), kuru nebūtu, ja tiktu izmantotas dotācijas. Pirms jebkādas vēršanās pie potenciālajiem līgumslēdzējiem būtu skaidri jādefinē iepirkuma izmantošanas iemesli. Ņemot to vērā, iepirkumu nevajadzētu izmantot tikai tādēļ, lai vienkāršotu pamatprogrammas administratīvās procedūras.

36.

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” tiesību akta priekšlikumā ir veikta pētniecības un inovācijas integrēšana, nodrošinot vienotu un saskaņotu finansējumu, sākot ar ideju un beidzot ar laišanu tirgū (63). Jēdziens “inovācija” (“novatoriska darbība”, “jauninājums”) tiek bieži lietots gan ierosinātajos noteikumos, gan reglamentējošo noteikumu kopumā (64).

37.

Palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 4/2011 (65) atzīmēja, ka inovācijas jēdziens ir interpretēts plaši. Reglamentējošo noteikumu kopumā nav skaidru norāžu par to, kas ir jāsaprot ar jēdzienu “inovācijas pasākums”. Tā vietā, lai paskaidrotu vārda nozīmi, priekšlikumā ir lietoti daudzi un dažādi apzīmētāji, piemēram, sociālā, pasaulē vadošā, tehnoloģiju, pētnieciskā, rūpnieciskā, “zaļā”, tehniskā, labklājības un lietišķā inovācija (66). Neprecīza jēdziena “inovācija” definīcija var izraisīt pārpratumus un sarežģījumus projektu īstenošanā. Priekšlikumā vajadzētu sniegt precīzu definīciju.

38.

Ņemot vērā, ka pastāv risks finansējumu izkliedēt daudzos un dažādos inovāciju projektos, kuriem ir niecīga potenciālā ietekme uz Eiropas rūpniecības konkurētspēju, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” būtu skaidri jādefinē to inovācijas pasākumu loks, kuriem var piešķirt finansējumu. Reglamentējošo noteikumu kopumā būtu jāietver atsauce uz atzītām inovāciju pamatsistēmām, piemēram, Oslo rokasgrāmatu (67), un jāparedz, ka inovācijas pasākumu loks aptver tikai tādus pasākumus, kuri ir absolūts jaunievedums.