NEATKARĪGĀ REVIDENTA ZIŅOJUMS

Mēs revidējām pievienotos Eiropas Revīzijas palātas finanšu pārskatus, kas ietver 2011. gada 31. decembrī slēgto bilanci, pārskatu par saimnieciskās darbības rezultātu, neto aktīvu izmaiņu pārskatu un naudas plūsmas tabulu minētajā datumā slēgtajam finanšu gadam, kā arī kopsavilkumu par galvenajām grāmatvedības metodēm un citus paskaidrojumus. Tas viss ir izklāstīts šā ziņojuma 4.–16. lappusē.

Vadības atbildība par finanšu pārskatiem

Eiropas Revīzijas palātas vadība atbild par šo finanšu pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību minētajai Padomes regulai, un saskaņā ar Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumiem. Un šādai iekšējai kontrolei, kā vadība to nosaka, ir jābūt tādai, kas ļautu sagatavot finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav būtisku neatbilstību.

Neatkarīgā revidenta (“Réviseur d’entreprises agréé”) pienākumi

Mūsu pienākums ir, pamatojoties uz mūsu revīzijas darbu, sniegt atzinumu par šiem finanšu pārskatiem. Revīziju veicām atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem, ko Luksemburgai pieņēmusi Finanšu nozares uzraudzības komisija (Commission de Surveillance de Secteur Financier). Saskaņā ar šiem standartiem mums jāievēro ētikas normas un jāplāno un jāveic revīzija tā, lai iegūtu pamatotu pārliecību, ka finanšu pārskatos nav būtisku neatbilstību.

Revīzijā piemēro procedūras, kas paredzētas, lai iegūtu revīzijas pierādījumus par finanšu pārskatos norādītajām summām un informāciju. Procedūru izvēle ir neatkarīgā revidenta ziņā, tāpat kā riska novērtējums par to, vai finanšu pārskatos krāpšanas vai kļūdu dēļ nav iekļauta būtiski nepatiesa informācija. Šajā riska novērtējumā neatkarīgais revidents ņem vērā revidējamajā vienībā izveidoto iekšējo kontroli, kas attiecas uz finanšu pārskatu sagatavošanu un to patiesu izklāstu, lai izstrādātu apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par šīs iekšējās kontroles efektivitāti. Revīzija ietver arī novērtējumu par izmantoto grāmatvedības metožu atbilstīgumu un par Eiropas Revīzijas palātas vadības izdarīto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī novērtējumu par finanšu pārskatu vispārējo izklāstu.

Uzskatām, ka gūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un piemēroti mūsu atzinuma pamatošanai.

Atzinums

Uzskatām, ka šie finanšu pārskati sniedz patiesu priekšstatu par Eiropas Revīzijas palātas finanšu stāvokli 2011. gada 31. decembrī, kā arī par tās finanšu rezultātiem un naudas plūsmām minētajā datumā slēgtajā finanšu gadā atbilstoši Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību minētajai Padomes regulai, un Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumiem.

FINANŠU PĀRSKATI UN PASKAIDROJUMI

Bilance 2011. gada 31. decembrī

(EUR)
	Piezīme	2011. gada 31. decembrī	2010. gada 31. decembrī
Ilgtermiņa aktīvi
Nemateriālie aktīvi	3.1.	799 634	479 144
Īpašums, iekārtas un aprīkojums	3.2.	55 724 407	37 919 629
Ilgtermiņa debitoru parādi		25	25
		56 524 066	38 398 798
Apgrozāmie līdzekļi
Īstermiņa debitoru parādi	3.3.	423 944	531 239
Nauda un tās ekvivalenti	3.4.	48 109 130	55 267 786
		48 533 074	55 799 025
Aktīvi kopā		105 057 140	94 197 823
Ilgtermiņa saistības
Pabalsti darbiniekiem	3.5.	53 664 443	53 317 385
Citas ilgtermiņa saistības	3.6.	175 000	175 000
		53 839 443	53 492 385
Īstermiņa saistības
Īstermiņa uzkrājumi	3.7.	898 000	—
Kreditoru parādi	3.8.	10 858 973	7 660 558
		11 756 973	7 660 558
Saistības kopā		65 596 416	61 152 943
Neto aktīvi		39 460 724	33 044 880
Uzkrātais atlikums/deficīts		33 044 880	–24 068 815
Saimnieciskās darbības rezultāts		6 415 844	57 113 695
Neto aktīvi		39 460 724	33 044 880

Piezīmes ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu 2011. gada 31. decembrī slēgtajā gadā

(EUR)
	Piezīme	2011. g.	2010. g.
Līdzekļi, ko Komisija pārskaita citām iestādēm	4.1.	115 620 434	164 602 733
Ieņēmumi no administratīvām darbībām	4.2.	19 079 500	18 583 069
Citi pamatdarbības ieņēmumi	4.3.	38 707	14 279
Pamatdarbības ieņēmumi kopā		134 738 641	183 200 081
Personāla izdevumi	4.5.	–99 838 855	– 100 326 863
Ar aktīviem saistītie izdevumi	3.1.–3.2. un 4.6.	–2 894 307	–3 005 731
Citi administratīvie izdevumi	4.7.	–22 109 488	–23 109 833
Pamatdarbības izdevumi	4.8.	–52 733	–29 665
Pamatdarbības izdevumi kopā		– 124 895 383	– 126 472 092
Pārpalikums/(deficīts) no pamatdarbības		9 843 258	56 727 989
Finanšu ieņēmumi	4.9.	380 229	53 017
Finanšu izdevumi	4.10.	–20 025	–15 044
Izmaiņas pensiju kapitālā (– izdevumi, + ieņēmumi)	3.5. un 4.11.	–3 787 618	347 733
Pārpalikums/(deficīts) no citām darbībām		–3 427 414	385 706
Saimnieciskās darbības rezultāts		6 415 844	57 113 695

Piezīmes ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Naudas plūsmas tabula par 2011. gada 31. decembrī slēgto gadu

(EUR)
	2011. g.	2010. g.
Saimnieciskās darbības rezultāts	6 415 844	57 113 695
Pamatdarbības – korekcijas
Amortizācija	244 685	215 031
Nolietojums	2 646 567	2 780 834
Palielinājums/(samazinājums) uzkrājumos riskiem un maksām	898 000	– 650 000
(Palielinājums)/samazinājums ilgtermiņa debitoru parādos	—	500
(Palielinājums)/samazinājums īstermiņa debitoru parādos	99 583	441 676
(Palielinājums)/samazinājums ES struktūru maksājumos	7 712	–7 707
Palielinājums/(samazinājums) kreditoru parādos	3 176 197	1 616 394
Palielinājums/(samazinājums) saistībās attiecībā uz ES struktūrām	22 218	15 456
Neto naudas plūsma no pamatdarbībām	13 510 806	61 525 879
Naudas plūsmas no ieguldījumu darbībām
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pirkums (–)	–21 019 575	–4 448 946
Ieņēmumi no pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem aktīviem (+)	3 055	9 866
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbībām	–21 016 520	–4 439 080
Palielinājums/(samazinājums) pabalstos darbiniekiem	347 058	–3 346 479
Naudas un tās ekvivalentu neto pieaugums/(samazinājums)	–7 158 656	53 740 320
Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada sākumā	55 267 786	1 527 466
Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada beigās	48 109 130	55 267 786

Piezīmes ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Neto aktīvu izmaiņu pārskats par 2011. gada 31. decembrī slēgto gadu

(EUR)
Neto aktīvi	2011. g.	2010. g.
Atlikums gada sākuma	33 044 880	–24 068 815
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	6 415 844	57 113 695
Atlikums gada beigās	39 460 724	33 044 880

Piezīmes ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Grāmatvedības metodes un finanšu pārskatu piezīmes

1.    Vispārīga informācija

Eiropas Revīzijas palātu (turpmāk tekstā – “Palāta”), kura atrodas Luksemburgā, izveidoja ar 1975. gada 22. jūlija Briseles līgumu, un tā sāka darbu kā Savienības ārējās revīzijas iestāde 1977. gada oktobrī.

Eiropas Revīzijas palātas pamatuzdevumi

Eiropas Revīzijas palāta ir ES iestāde, kas ar Līgumu izveidota, lai revidētu ES finanses. Būdama ES ārējās revīzijas iestāde, Palāta sekmē ES finanšu labāku pārvaldību un darbojas kā neatkarīga Eiropas Savienības iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāve.

Palāta veic revīzijas, kurās vērtē ES finanšu līdzekļu iekasēšanu un izdevumus. Tā pārbauda, vai finanšu darījumi ir pareizi reģistrēti un atspoguļoti, likumīgi un pareizi veikti un pārvaldīti tā, lai nodrošinātu ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti. Par veikto revīziju rezultātiem Palāta ziņo skaidros, aktuālos un objektīvos ziņojumos un pārskatos. Tā sniedz arī atzinumus jautājumos par finanšu pārvaldību.

Palāta veicina pārskatatbildību un pārredzamību, kā arī palīdz Eiropas Parlamentam un Padomei pārraudzīt ES budžeta izpildi, īpaši budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā. Palāta ir apņēmusies būt efektīva organizācija, kas viena no pirmajām ievieš jaunākos sasniegumus publiskā sektora revīzijā un pārvaldē.

Palātas finanšu gads ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2.    Juridiskais pamats un grāmatvedības noteikumi

2.1.   Pārskatu sagatavošanas pamats

Palātas pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, kā arī saskaņā ar Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz minētās Padomes regulas īstenošanas kārtību.

2.2.   Grāmatvedības principi

Finanšu pārskatu uzdevums ir sniegt plašākai sabiedrībai noderīgu informāciju par organizācijas finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām. Finanšu regulas 124. pantā ir izklāstīti grāmatvedības principi, kas jāpiemēro, sagatavojot finanšu pārskatus. Tie ir šādi:

—	nepārtrauktas darbības,

—	piesardzība,

—	viendabīgas uzskaites metodes,

—	informācijas salīdzināmība,

—	būtiskums,

—	saldo neaprēķināšana,

—	būtības atspoguļojums,

—	uzkrājumu grāmatvedība.

Finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumiem, kuru pamatā ir Starptautiskie publiskā sektora grāmatvedības standarti (IPSAS). Pēc apspriešanās ar pārējām iestādēm šos grāmatvedības noteikumus ir apstiprinājis Komisijas galvenais grāmatvedis.

2.3.   Ārvalstu valūtas atlikumu un darījumu vērtēšana

Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš eiro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā.

Pārskatā par saimnieciskās darbības rezultātu atzīst peļņu un zaudējumus no darījumu norēķiniem ārvalstu valūtā un no ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību pārrēķināšanas atbilstoši valūtas kursam gada beigās.

Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību gada beigu atlikumus pārrēķina eiro pēc 31. decembra kursa.

2.4.   Nemateriālie aktīvi

Iegūtās datorprogrammatūru licences novērtē pēc to sākotnējām izmaksām, no kurām atskaita amortizāciju un vērtības samazinājumu. Aktīvus amortizē pēc lineārās metodes četru gadu laikā. Iekšēji izveidotos nemateriālos aktīvus kapitalizē, ja ir ievēroti attiecīgie EK grāmatvedības noteikumu kritēriji. Maksas, kuras var kapitalizēt, ietver visas tieši saistītās izmaksas, kas vajadzīgas, lai izveidotu, radītu un sagatavotu aktīvu, kas ekspluatējams vadības paredzētajā veidā. Maksas, kas saistītas ar pētniecības darbībām, nekapitalizētās attīstības maksas un uzturēšanas maksas ir atzītas par izdevumiem, kad tie radušies.

2.5.   Īpašums, iekārtas un aprīkojums

Visu īpašumu, iekārtas un aprīkojumu novērtē pēc to sākotnējām izmaksām, no kurām atskaita nolietojumu un vērtības samazinājumu. Sākotnējās izmaksas ietver izdevumus, kas it tieši saistāmi ar konkrētā aktīva ieguvi vai izveidi.

Turpmākās izmaksas iekļauj aktīva uzskaites vērtībā vai vajadzības gadījumā atzīst kā atsevišķu aktīvu tikai tad, ja ir ticams, ka ar to saistītie ekonomiskie ieguvumi nākotnē vai pakalpojuma potenciāls nonāks Palātā, un ja tā izmaksas var ticami izmērīt. Remonta un uzturēšanas izmaksas atspoguļo saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā finanšu periodā, kad tās ir radušās. Tā kā Palāta neaizņemas naudu īpašuma, iekārtu un aprīkojuma iegādei, tad nav ar šādiem pirkumiem saistītu aizņēmuma izmaksu.

Zemei un mākslas darbiem nav nolietojuma, jo uzskata, ka tiem ir beztermiņa lietošanas laiks. Aktīviem veidošanās procesā nolietojumu neuzrāda, jo šie aktīvi vēl nav pieejami lietošanai. Citiem aktīviem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, lai saistītu to izmaksas ar atlikumvērtībām aplēstajā lietošanas laikā, šādi:

Ēkas	25 gadi vai paredzētais lietderīgās lietošanas laiks
Iekārtas, mehānismi un darbarīki	4, 8 gadi
Mēbeles un autoparks	4, 8 un 10 gadi
Datortehnika	4 gadi
Nomāto ēku īpašais aprīkojums	nomas termiņš
Cits aprīkojums un ierīces	4, 6 un 8 gadi

2.6.   Pabalsti darbiniekiem

Pabalsti darbiniekiem veido Palātas locekļu tiesības uz pensiju nākotnē saskaņā ar 19. pantu Padomes 1977. gada 18. oktobra Regulā Nr. 2290/77 (EK, Euratom, EOTK) par Revīzijas palātas locekļu atalgojumu (OV L 268, 20.10.1977., 1. lpp.), pensiju shēmā paredzētos pabalstu maksājumus iekļauj Savienības budžetā, un dalībvalstis kopīgi garantē šo pabalstu samaksu.

Šīs saistības attiecībā uz turpmākajiem pensiju maksājumiem uzskaita un atspoguļo saskaņā ar EK 12. grāmatvedības noteikumu “Pabalsti darbiniekiem”. Šīs saistības aprēķina, ņemot vērā pensiju shēmas specifiku, atbilstoši 25. starptautiskajam publiskā sektora grāmatvedības standartam (IPSAS 25).

25. starptautiskajā publiskā sektora grāmatvedības standartā (IPSAS 25) minēts, ka pēcnodarbinātības pabalstu izmaksām nosaka tagadnes vērtību (proti, nosaka to vērtību dienā, kad Palātas loceklis iegūst pensijas tiesības). Aktuārās saistības nosaka pastāvīgi, ņemot vērā gan sagaidāmos pabalstus amata pienākumu pildīšanas laikā, gan paredzamos algas paaugstinājumus. Šo saistību aprēķināšanā izmantoto aktuāro vērtēšanas metodi sauc par plānotās vienības kredītmetodi.

Aplēstie nodokļi, kurus piemēros turpmākajiem pensiju maksājumiem, ir atskaitīti no saistībām, jo tie atgriežas ES budžetā kā ieņēmumi.

Pensiju saistības pārrēķina katru gadu pārskata datumā. Saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā izdevumos par pensijām ir iekļautas gada laikā izmaksātās pensijas un gada beigās veiktās pensiju saistību korekcijas, abos gadījumos neietverot nodokļus. Aktuāro peļņu un zaudējumus atzīst pārskatā par saimnieciskās darbības rezultātu.

Attiecībā uz iespējamajiem “Plāna aktīviem” jāmin, ka pašlaik Palāta nav atvēlējusi nekādus aktīvus pensiju saistību finansēšanai.

2.7.   Uzkrājumi

Uzkrājumus atzīst, kad Palātai pagātnes notikumu rezultātā ir aktuālas juridiskas vai praktiskas saistības attiecībā pret trešām personām; tas ir vairāk nekā ticami, ka resursi aizplūdīs šo saistību izpildei, un šo summu var ticami aprēķināt. Uzkrājumus neuzskata par pamatdarbības zaudējumiem nākotnē. Uzkrājumu summa ir labākā aplēse par izdevumiem, kas gaidāmi, lai konkrētajā datumā izpildītu aktuālās saistības.

2.8.   Izdevumu atzīšana

Saskaņā ar Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumiem darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz aplēsi par attiecīgajā periodā veicamajiem pārskaitījumiem. Uzkrātos izdevumus aprēķina saskaņā ar izvērstām darbības un praktiskām norādēm, ar kurām paredzēts nodrošināt finanšu pārskatu patiesu un objektīvu izklāstu.

3.    Bilances piezīmes

ILGTERMIŅA AKTĪVI

3.1.   Nemateriālie aktīvi

Izmaiņas nemateriālajos aktīvos 2011. gadā bija šādas:

(EUR)
	Bruto uzskaites vērtības 2011. gada 1. janvārī	Pamatlīdzekļu iegāde	Pamatlīdzekļu realizācija	Bruto uzskaites vērtības 2011. gada 31. decembrī	Uzkrātā amortizācija un vērtības samazinājums 2011. gada 31. decembrī	Neto uzskaites vērtības 2011. gada 31. decembrī
Datorprogrammatūra	1 091 061	189 323	—	1 280 384	– 856 602	423 782
Nemateriālie aktīvi veidošanās procesā	0	375 852	—	375 852		375 852
Kopā	1 091 061	565 175	—	1 656 236	– 856 602	799 634

Turpmāk minētās summas ir atzītas par izdevumiem:

(EUR)
	2011. g.
Pētniecības izmaksas	327 243
Nekapitalizētās attīstības izmaksas	1 014 685

Šīs divas summas ir daļa no “citiem administratīvajiem izdevumiem” un “personāla izmaksām”.

3.2.   Īpašums, iekārtas un aprīkojums

Izmaiņas īpašumos, iekārtās un aprīkojumā 2011. gadā bija šādas:

(EUR)
	Bruto uzskaites vērtības 2011. gada 1. janvārī	Pamatlīdzekļu iegāde	Pamatlīdzekļu realizācija	Bruto uzskaites vērtības 2011. gada 31. decembrī	Uzkrātā amortizācija un vērtības samazinājums 2011. gada 31. decembrī	Neto uzskaites vērtības 2011. gada 31. decembrī
Zeme	776 630	1	—	776 631	—	776 631
Ēkas	57 987 876	26 386	—	58 014 262	–30 233 863	27 780 399
Iekārtas un aprīkojums	212 820	94 016	–4 920	301 916	– 151 996	149 920
Datortehnika	4 028 286	309 161	–3 127	4 334 320	–3 593 196	741 124
Mēbeles un autoparks	2 070 064	144 669	– 131 615	2 083 118	–1 323 270	759 848
Cits aprīkojums un ierīces	1 877 977	8 753	–7 632	1 879 098	–1 802 950	76 148
Pamatlīdzekļi veidošanās procesā	5 568 922	19 871 415	—	25 440 337	—	25 440 337
Kopā	72 522 575	20 454 401	– 147 294	92 829 682	–37 105 275	55 724 407

“Aktīvi veidošanās procesā” ir daļēji vai arī pilnībā piegādāti aktīvi, par kuriem gada beigās vēl nav saņemti rēķini, tostarp liela mēroga ēku celtniecības projekti, kuri gada beigās vēl nav pabeigti. Kad aktīvi ir pieņemti un rēķins ir saņemts, attiecīgos aktīvus pārklasificē un atspoguļo pareizajā budžeta pozīcijā.

“Aktīvi veidošanās procesā”2011. gada 31. decembrī bija EUR 25 440 337, un tie attiecās uz 2010. gadā sākto K3 ēkas būvniecību.

APGROZĀMIE AKTĪVI

3.3.   Īstermiņa debitoru parādi

(EUR)
	2011. gada 31. decembrī	2010. gada 31. decembrī
Īstermiņa debitoru parādi, galvenokārt attiecas uz iestāžu darbinieku pārnestajām izcelsmes valsts pensiju tiesībām	4 222	27 286
Dažādi debitoru parādi, galvenokārt attiecas uz darbinieku algām un avansiem par komandējumiem	127 949	131 388
Nākamo periodu izdevumi par ēku nomu un IT līgumiem	289 518	288 122
Uzkrātās maksas ES struktūrām	0	74 476
Debitoru parādi no ES struktūrām	2 255	9 967
Kopā	423 944	531 239

3.4.   Nauda un tās ekvivalenti

(EUR)
	2011. gada 31. decembrī	2010. gada 31. decembrī
Sīkizdevumi	1 000	1 000
Bankas norēķinu konts	1 113 170	3 152 174
Fiduciārais konts	46 994 960	52 114 612
Kopā	48 109 130	55 267 786

2010. gada 27. janvārī starp Eiropas Revīzijas palātu un Luksemburgas Valsts krājbanku (Banque et Caisse d’Epargne de l’Etat) atvēra fiduciāro kontu. Fiduciārais konts ļauj palātai pārvaldīt budžetu, ko budžeta lēmējiestāde piešķīrusi K3 biroju ēkas projektam (sk. 5.3. punktu).

Palāta fiduciāro kontu izmanto tikai ar konkrētiem nosacījumiem, kas izklāstīti līgumā ar Luksemburgas Valsts krājbanku.

Šā fiduciārā konta maksājumu vienīgais saņēmējs ir tā konsorcija, kas darbojas kā projektu vadītājs, bankas norēķinu konts. Šo tekošo kontu lieto tikai projekta vadītājs, lai samaksātu rēķinus būvuzņēmumiem. Uz fiduciāro kontu 2011. gadā pārskaitīja EUR 8 694 225,90, un procentos tika saņemti EUR 358 436,19.

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

3.5.   Pabalsti darbiniekiem

Šīs saistības aprēķina Eiropas Savienības Statistikas birojs sadarbībā ar neatkarīgu ekspertu, kurš kvalificēts izmantojamās metodes piemērošanā un attiecīgo aktuāro pieņēmumu definēšanā.

Nākotnē maksājamo pensiju saistības aprēķina bez nodokļiem, kurus atgūs par pensijas maksājumiem nākotnē (sk. arī 2.6. piezīmi).

(EUR)
	2011. gada 31. decembrī	2010. gada 31. decembrī
Summa (bruto)	66 526 128	65 315 919
Nodokļu likme (%) (1)	19,33 %	18,37 %
Nodokļi	12 861 685	11 998 534
Summa (neto, bez nodokļiem)	53 664 443	53 317 385
Izmaiņas neto pensiju saistībās	347 058	–3 346 479

Palātas locekļiem paredzētais pensiju plāns ir noteiktu izmaksu plāns. Ar to saistīti šādi noteiktie pabalsti:

—	pārejas pabalsts (izmaksā trīs gadus pēc amata pienākumu pildīšanas beigām),

—	vecuma pensija,

—	invaliditātes pensija un pabalsts,

—	apgādnieka zaudējuma pensija (izmaksā pēc Palātas locekļa nāves neatkarīgi no tā, vai nāve iestājas, kad loceklis ir jau pensionējies vai pirms tam).

Saistības jāaprēķina šādām saņēmēju kategorijām:

—	pašreizējie Palātas locekļi,

—	bijušie Palātas locekļi, kuri saņem pārejas pabalstu,

—	bijušie Palātas locekļi pēc pārējas laika (atliktā pensija),

—	pensionējušies Palātas locekļi,

—	pastāvīgi darba nespējīgi Palātas locekļi,

—	īslaicīgi darba nespējīgi Palātas locekļi,

—	pārdzīvojušie laulātie,

—

bāreņi.

Pensiju saistību novērtēšanā jāizvērtē mainīgie lielumi, kuri ir saistīti ar tautsaimniecības un demogrāfijas attīstības aspektiem. Galvenie aktuārie pieņēmumi ir:

Aktuāru pieņēmums	2011. gada 31. decembrī	2010. gada 31. decembrī
Vidējā vecuma starpība starp precētiem vīriešiem un sievietēm	3 gadi	3 gadi
Varbūtība, ka vīrietis ir precējies	89 %	84 %
Varbūtība, ka sieviete ir precējusies	24 %	38 %
Ģimenes stāvoklis	Stāvoklis vērtēšanas dienā	Stāvoklis vērtēšanas dienā
Koeficients bāreņu un šķirto laulāto pensijām	0 %	0 %
Pieņemtais pensionēšanās vecums	65 gadi	65 gadi
Sagaidāmais inflācijas līmenis shēmas darbības laikā	1,6 %	1,9 %
Nominālā diskonta likme (NDR)	4,6 %	4,4 %
Reālā diskonta likme (RDR)	3,0 %	2,5 %
Vispārējais algu pieaugums (GSG)	0 %	0 %
Vispārējā pensiju pārvērtēšana (GPR)	0 %	0 %
Atsevišķu algu pieaugums (ISP)	Nav (izņemot iecelšanu jaunā darbā)	Nav (izņemot iecelšanu jaunā darbā)
Mirstības tabula veseliem cilvēkiem	2008 ICSLT  (2)	2008 ICSLT  (2)
Mirstības tabula cilvēkiem ar invaliditāti	Līmenis atbilst veselam cilvēkam, kas vecāks par trim gadiem	Līmenis atbilst veselam cilvēkam, kas vecāks par trim gadiem

Turpmāk dotajā tabulā ir apkopota katras pozīcijas ietekme kopējās pensiju saistību izmaiņās.

(EUR)
	2011. g.		2010. g.
Bruto pensiju saistības finanšu gada sākumā		65 315 919		68 741 798
Izmaiņas saistībās sakarā ar jauniem darbiniekiem		589 246		1 225 850
Izmaiņas saistībās atkarībā no darbinieku pastāvīgā skaita		4 523 420		1 001 771
Darbinieku pastāvīgā skaita darba izmaksas	3 857 619		4 369 423
Darbinieku pastāvīgā skaita procentu izmaksas	2 950 635		2 923 684
Gada laikā izmaksātās pensijas	–4 143 682		–3 520 106
Aktuārā peļņa un zaudējumi, kas rodas pieredzes rezultātā	1 858 848		–2 771 230
Aktuārā peļņa un zaudējumi no izmaiņām aktuāru pieņēmumos		–3 860 659		–5 653 500
Procentu likme	–3 860 659		–5 653 500
Mūža ilguma tabula	0		0
Vispārējais algu pieaugums	0		0
Citas izmaiņas aktuāru pieņēmumos	0		0
Aktuārā peļņa un zaudējumi saistībā ar metožu un citām izmaiņām		–41 798
Bruto pensiju saistības finanšu gada beigās		66 526 128		65 315 919

3.6.   Citas ilgtermiņa saistības

Pēc K9 biroju ēkas nomas līguma izbeigšanas saskaņā ar līgumu ir jāmaksā EUR 175 000.

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

3.7.   Īstermiņa uzkrājumi

Komisija 2012. gada 11. janvārī nolēma Tiesā celt prasību pret Padomi par to, ka nav pieņemta ikgadējā ES darbinieku algu korekcija. Pēc šā lēmuma tika rezervēts īstermiņa uzkrājums neizmaksātajiem 1,7 % no algu maksājumiem, atskaitot nodokļus un pensiju ieturējumu.

3.8.   Kreditoru parādi

(EUR)
	2011. gada 31. decembrī	2010. gada 31. decembrī
Īstermiņa kreditoru parādi	100 012	784 111
Dažādi kreditoru parādi par darbinieku algām un personāla izdevumiem	478 469	469 459
Uzkrātās maksas – iestādēm ārpus ES	9 704 499	5 484 673
Uzkrātās maksas – ES struktūrām	519 671	888 211
Parādi konsolidētajām ES struktūrām (galvenokārt Eiropadomei un Parlamentam)	56 322	34 104
Kopā	10 858 973	7 660 558

4.    Piezīmes pārskatam par saimnieciskās darbības rezultātu

4.1.	“Līdzekļi, ko Komisija pārskaita citām iestādēm” atbilst līdzekļiem, ko Palāta katru mēnesi prasa Komisijai sava bankas konta papildināšanai.

4.2.	“Ieņēmumi no administratīvām darbībām”: šo pozīciju veido galvenokārt atskaitījumi no Palātas locekļu un darbinieku algām saistībā ar nodokļiem un sociālajām iemaksām.

4.3.	“Citi pamatdarbības ieņēmumi” cita starpā rodas valūtas kursa izmaiņu rezultātā.

4.4.

Ieņēmumi bija radušies gan komerciālas apmaiņas darījumos, gan ar komerciālu apmaiņu nesaistītos darījumos, kā parādīts turpmāk: (EUR)   2011. g. 2010. g. Ieņēmumi no komerciālas apmaiņas darījumiem 12 301 22 440 Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu 134 726 340 183 177 641 Ieņēmumi kopā 134 738 641 183 200 081

4.5.	“Personāla izdevumi” ietver Palātas locekļu, ierēdņu, līgumdarbinieku un pagaidu darbinieku atalgojumu. Agrāko Palātas locekļu pārejas pabalsti un ar locekļu pensijām un pārejas pabalstiem saistītie nodokļi tagad ir ietverti postenī “Izmaiņas pensiju kapitālā” (sk. 4.11. piezīmi).

4.6.	Ar aktīviem saistītos izdevumus veido pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu nolietojums/amortizācija.

4.7.	Paši svarīgākie posteņi pozīcijā “Citi administratīvie izdevumi” ir: — ēku noma un ar to saistītās izmaksas, — IT un telekomunikācijas, — komandējumu izdevumi, — telpu uzkopšanas un apsardzes pakalpojumi.

4.8.	“Pamatdarbības izdevumi” cita starpā rodas valūtas kursa izmaiņu rezultātā.

4.9.	“Finanšu ieņēmumus” veido bankas procenti no Palātas norēķinu konta un fiduciārā konta.

4.10.

“Finanšu izdevumus” veido bankas komisijas maksas, kas atskaitītas no Palātas norēķinu konta un fiduciārā konta.

4.11.

Postenī “Izmaiņas pensiju kapitālā” ietverti visi izdevumi saistībā ar Palātas locekļu pensijām. Tajā iekļauti gada laikā pensijās un pārejas pabalstos izmaksātie līdzekļi, kā arī gada beigās veiktās korekcijas visu turpmāko pensiju maksājumu saistībām. (EUR)   2011. g. 2010. g. Izmaiņas locekļu neto pensiju saistībās 347 058 –3 346 479 Izmaksātās vecuma pensijas 2 506 455 2 146 438 Izmaksātās apgādnieka zaudējuma pensijas 373 724 380 799 Izmaksātie pārejas pabalsti 1 192 009 920 878 Izmaksātās invaliditātes pensijas 71 494 71 991 Gadā izmaksāto pensiju starpsumma 4 143 682 3 520 106 Korekcijas koeficients 121 472 153 662 No maksājumiem atskaitītie nodokļi – 824 594 – 675 022 Izmaiņas pensijās kopā 3 787 618 – 347 733

5.    Cita svarīga informācija

5.1.   Iespējamie aktīvi

Saskaņā ar līgumsaistībām pakalpojumu sniedzēji ir snieguši šādas bankas garantijas:

(EUR)
	2011. gada 31. decembrī	2010. gada 31. decembrī
Ceļojumu aģentūra	50 000	50 000
“K1” biroju ēkas modernizācija	2 500	545 951
“K3” biroju ēkas projekta vadība	6 765 339	3 424 120
Autoparka noma	60 000	60 000
Apdrošināšanas sabiedrība	—	—
Telekomunikācijas	20 000	20 000
Kopā	6 897 839	4 100 071

5.2.   Saistības finansējumam nākotnē

(EUR)
	2011. gada 31. decembrī	2010. gada 31. decembrī
Ēku operatīvā noma	6 336 852	7 840 772
IT materiālu, automašīnu un citu iekārtu operatīvā noma	862 449	884 379
Starpsumma	7 199 301	8 725 151
Saistības vēl neizlietotajās apropriācijās (budžeta nenokārtoto saistību atlikums) pēc 2011. gada uzkrāto maksu atskaitīšanas	8 258 004	11 439 075
Kopā	15 457 305	20 164 226

Nenokārtotās saistības ir budžeta uzskaites elements, kas atspoguļo nenokārtoto saistību vērtību. Tā ir starpība starp uzņemtām saistībām un veiktiem maksājumiem, un tā attiecas uz laikposmu starp saistību uzņemšanu un attiecīgo maksājumu veikšanu.

Nenokārtoto saistību samazināšanās salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir skaidrojama ar summu, kas izlietota jaunās “K3” biroju ēkas celtniecībai.

5.3.   Palātas ēku celtniecības projekti

Palāta sāka darbu centrālajā ēkā (“K1” biroju ēkā) 1988. gadā un 1990. gadā iegādājās šo ēku un zemi, uz kuras tā atrodas, savā īpašumā. 1999. gadā Palāta un Luksemburgas valsts noslēdza pamatnolīgumu, ar kuru Palātai par EUR 1 piešķīra tiesības 49 gadus izmantot otru zemes gabalu (zemes nomas termiņš atjaunojams vēl vienu reizi), lai uzbūvētu centrālās ēkas paplašinājumu (“K2” biroju ēku). Tomēr, tā kā bija jāveic dažādi pasākumi saistībā ar biroju ēkas otro paplašinājumu (“K3” biroju ēka), 2008. gada 22. februārī Luksemburgas valsts un Palāta noslēdza jaunu pamatnolīgumu.

Abus šos zemes gabalus iepriekš minētajiem biroju ēkas paplašinājumiem (“K2” un “K3” biroju ēkām) Luksemburgas valsts pārdeva Palātai par simbolisku cenu – EUR 1.

Ja Palāta jebkad nolems nodot trešai personai, kas nav Kopienas iestāde vai struktūra, vienu vai otru paplašinājumu, tā atdos zemi Luksemburgas valsts īpašumā un saņems simbolisku samaksu EUR 1 apmērā, un Luksemburgas valsts varēs izmantot tiesības nopirkt šo ēku par neatkarīga eksperta noteikto cenu. Ja valsts nolems šo iespēju neizmantot, tā var piešķirt zemes lietošanas tiesības ēkas pircējiem.

Saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem biroju ēkas ik pēc 15 gadiem ir jāmodernizē, lai tās atbilstu attiecīgajiem veselības aizsardzības, drošības un vides standartiem. Saistībā ar šiem veselības aizsardzības un drošības standartiem “K1” biroju ēku modernizēja. Lai gan šie darbi ir kopumā pabeigti, to oficiālā galīgā pieņemšana bija apstiprināta 2010. gadā. “K2” biroju ēku nodeva ekspluatācijā 2003. gada novembrī, un tai izsniegtā ekspluatācijas atļauja (“autorisation d’exploitation”) ir derīga līdz 2018. gadam.

“K3” biroju ēkas celtniecība sākās 2010. gada martā. Pirmais piešķīrums bija 55 miljoni EUR, otrais piešķīrums bija 11 miljoni EUR un trešais piešķīrums 2011. gadā bija 7 miljoni EUR. Daļu no trešā piešķīruma izlietoja 2011. gadā, bet atlikums ir iekļauts nenokārtotajās saistībās (sk. 5.2. punktu).

2009. gada 15. jūnijā pēc uzaicinājuma piedalīties atklātā konkursā Palāta parakstīja pakalpojumu līgumu ar konsorciju, kurš būs “K3” biroju ēkas celtniecības projekta vadītājs. Viens no projekta vadītāja pienākumiem ir Palātas vārdā sagatavot un noslēgt līgumus ar būvniecības uzņēmumiem, uzraudzīt darbu izpildi un pārbaudīt rēķinus pirms samaksas veikšanas. Pēc rēķinu pārbaudes un maksājuma atļaušanas Palātas attiecīgajos dienestos projekta vadītāja pienākums ir veikt samaksu būvniecības uzņēmumiem. Tātad projekta vadītājs uzņemas finanšu saistības attiecībās ar būvuzņēmēju sabiedrībām. Savukārt Palātas līgumā ar projekta vadītāju ir paredzēts, ka Palātai ir jābūt budžeta robežās pieejamiem pietiekamiem līdzekļiem, ar kuriem segt projekta vadītāja saistības pret būvuzņēmēju sabiedrībām. Lai to nodrošinātu, Palāta ir parakstījusi fiduciāru līgumu ar vietējo banku, un tādējādi tai ir līdzekļi, ko budžeta lēmējiestādes ir darījušas pieejamus. Eiropas Savienības finansiālās intereses ir aizsargātas, jo ir noslēgts fiduciārs līgums.

5.4.   Potenciāli nozīmīgas saistības tiesvedības gadījumā

Nav.

---

(1)  Noapaļota.

(2)  Starptautiskā ierēdņu dzīves ilguma tabula (International Civil Servants Life Table).

BUDŽETA INFORMĀCIJA PAR 2011. FINANŠU GADU

A.   Budžeta rezultāta aprēķins

Gada budžeta rezultātu aprēķina, pamatojoties uz budžeta izpildes datiem. 2011. gada budžetu apstiprināja 2010. gada 15. decembrī. Pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību 2011. finanšu gadā ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī C 132, 2012. gada 5. maijā.

(EUR)
Maksājumi no 2011. gada apropriācijām	– 121 249 764
Maksājumi, kas veikti no pārnestajām maksājumu apropriācijām	–15 070 466
Maksājumi no apropriācijām, kas ir saistītas ar īpašiem mērķiem paredzētiem ieņēmumiem	– 195 335
Pārskata gadā apmaksātie iekasēšanas rīkojumi	19 515 100
Budžeta iekasēšanas rīkojumi, kas izdoti līdz 2011.gadam, bet iekasēti 2011. gadā	78 509
Korekcijas no iepriekšējo gadu iekasēšanas rīkojumiem	3 115
Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz 2012. gadu	–13 562 298
No iepriekšējiem gadiem pārnestās apropriācijas	16 284 607
No iepriekšējā gada pārnesto apropriāciju pielāgojums, kas pieejams 31. decembrī un radies no piešķirtajiem ieņēmumiem	380 732
Budžeta rezultāts	– 113 815 800

Sākotnēji apstiprinātais un galīgais budžets netika ne papildināts, ne arī samazināts.

B.   Saimnieciskās darbības rezultāta saskaņošana ar budžeta rezultātu

(EUR)
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	6 415 844
Korekcijas posteņos, kuri ir iekļauti saimnieciskās darbības rezultātā, bet nav ietverti budžeta rezultātā	– 106 137 631
Iepriekšējā gada un kārtējā gada beigās atzīto uzkrājumu starpība	–1 990 868
Summa no Komisijas korespondējošā konta, kas iegrāmatota Pārskatā par saimnieciskās darbības rezultātu	– 115 620 434
Gada beigās nenomaksātie rēķini, kas iegrāmatoti pie maksām (6. klase)	169 423
Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu nolietojums	2 894 307
Uzkrājumi	2 020 425
Vērtības samazinājumi
Iekasēšanas rīkojumi, kas izdoti 2011. gadā 7. grupā, vēl nav iekasēti	–5 867
Maksājumi, kas veikti no pārnestajām maksājumu apropriācijām	15 070 466
Citi	–8 699 234
Valūtas maiņas kursa starpības	24 151
Korekcijas posteņos, kuri ir iekļauti budžeta rezultātā, bet nav ietverti saimnieciskās darbības rezultātā	–14 094 013
Pamatlīdzekļu iegāde (samaksa veikta pārskata gada laikā)	–2 205 096
Budžeta iekasēšanas rīkojumi, kas izdoti līdz 2011. gadam, bet iekasēti 2011. gadā	78 509
Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz 2012. gadu	–13 562 298
No iepriekšējā gada neizmantoto pārnesto maksājumu apropriāciju anulēšana	1 214 141
No iepriekšējā gada pārnesto apropriāciju pielāgojums, kas pieejams 31. decembrī un radies no piešķirtajiem ieņēmumiem	380 732
Pensiju maksājumi (tie ir budžeta maksājumi, kurus veic no uzkrājumiem)
Citi
Budžeta rezultāts	– 113 815 800

NEATKARĪGAIS TICAMĪBAS ZIŅOJUMS

Eiropas Revīzijas palātas

vadībai

Esam noskaidrojuši, ka finanšu līdzekļi, kurus Eiropas Revīzijas palātai (turpmāk tekstā – “Palāta”) piešķīra Eiropas Komisija, ir izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem un ka kredītrīkotāju ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību tiesību un normatīvajiem aktiem, ko piemēro finanšu resursiem, kuri bija pieejami un ir izlietoti no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim.

Palātas vadība ir atbildīga par grāmatvedību un lietvedību, kā arī par pienācīgu kontroles mehānismu ieviešanu un uzturēšanu. Mūsu pienākums ir sniegt atzinumu, kura pamatā ir mūsu veiktā pārbaude.

Pārbaudi veicām saskaņā ar 3000. starptautisko standartu par pārliecības iegūšanu (ISAE 3000) “Pārliecības iegūšana no avotiem, kas nav revīzija vai vēsturiskās finanšu informācijas pārskatīšana”, ko pieņēmusi Finanšu nozares uzraudzības komisija (Commission de Surveillance de Secteur Financier). Šajos standartos ir noteikts pārbaudi plānot un veikt tā, lai ar pamatotu pārliecību atklātu resursu nepienācīgu izlietojumu, kas būtiski ietekmē Palātas grāmatvedību.

Savā revīzijas darbā, testējot un atlasot paraugus, mēs galvenokārt pārbaudījām pierādījumus, kuri pamato apgalvojumu, ka:

—	Palātai piešķirtie līdzekļi ir izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem,

—	ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību tiesību un normatīvajiem aktiem.

Mūsu pārbaudes kritēriji ir turpmāk minētie tiesību un normatīvie akti:

—	Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk – “budžets” un “Finanšu regula”),

—	Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk tekstā – “Īstenošanas kārtība”),

—	Eiropas Revīzijas palātas 2007. gada 12. un 19. jūlija Lēmums Nr. 36/2007 par Palātas budžeta izpildes iekšējo kārtību. Šie noteikumi veido daļu no procedūrām, kas noteiktas Līgumos, vai uz Līgumu pamata slēgtiem nolīgumiem, kuri attiecas uz darbībām, kas saistītas ar budžeta izpildi.

Par kritērijiem izmantoti šādi iekšējās kārtības noteikumi:

—	7. pants. Paraksti. “Katra no pusēm, kas iesaistīta tādu darbību plānošanā, kontrolē un reģistrācijā, kuru mērķis ir noteikt un gūt ieņēmumus vai tērēt līdzekļus un veikt maksājumus, par savu iesaistīšanos parakstās, norādot datumu”,

—	9. pants. Celtniecības projekti. “Pirms Palāta dod savu piekrišanu jebkādām līgumsaistībām attiecībā uz šādu projektu, atbildīgais dienests iesniedz paskaidrojuma dokumentu, kurā pamatota projekta atbilstība finanšu shēmai”,

—	16. pants. Maksājumu veikšana. “Grāmatvedis izpilda maksājumu rīkojumus, kas definēti Finanšu regulas 80. pantā, pēc tam, kad ir pārbaudījis obligātos rekvizītus, kuri minēti Īstenošanas kārtības 103. panta 1. punktā un 104. pantā”,

—	23. panta 1. punkts. Apropriāciju pārvietojumi. “Ievērojot Finanšu regulas 21. pantu, apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, iedalot tās sadaļās un nodaļās; nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos”,

—	23. panta 2. punkts. Apropriāciju pārvietojumi. “Visos pārvietojumu pieprasījumos jāpaskaidro, kāpēc apropriāciju nepietiek. Pārvietojuma pieprasījumu paraksta atbildīgais direktors.”,

—	24. pants. Apropriāciju pārnešana. “Atbildīgais kredītrīkotājs sagatavo sarakstu, kurā norāda saistību pieejamo atlikumu; šo atlikumu koriģē budžeta pārskatos, ņemot vērā anulējamās apropriācijas, un norāda uz nākamo gadu pārnesamās apropriācijas”,

—	26. pants. Īpašumu inventarizācija. “Materiālo pamatlīdzekļu uzskaites sarakstu glabā datu bāzē”,

—

27. pants. Obligātās pārvaldības un iekšējās kontroles procedūras. “Saskaņā ar Palātas pieņemtajiem obligātajiem iekšējās kontroles standartiem kredītrīkotāji izstrādā pārvaldības un iekšējās kontroles procedūras. Katru budžeta darbību veic [..] persona, kas atbild par ex ante pārbaudi. [..] Ja par ex ante pārbaudi atbildīgā persona konstatē, ka minētā darbība atbilst Īstenošanas kārtības 47. panta 3. punktam, tā konkrēto darbību apstiprina un dokumentē šo apstiprinājumu.”

Uzskatām, ka pārbaude, kuru veicām, pietiekami pamato mūsu sniegto atzinumu.

Balstoties uz šajā ziņojumā aprakstīto darbu, mūsu uzmanības lokā nenonāca nekas tāds, kas liktu domāt, ka visos būtiskajos aspektos un pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem kritērijiem:

—	Palātai piešķirtie resursi nav izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem,

—	ieviestās kontroles procedūras nesniedz garantijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem.

Mūsu ziņojums sniegts vienīgi pirmajā rindkopā izklāstītajam mērķim un ir paredzēts tikai jūsu zināšanai. Šis ziņojums nav izmantojams nekādiem citiem nolūkiem un nav izplatāms trešām personām, izņemot tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.