2.10.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/1

Paziņojums par svaigpiena ražošanas apjomu publiskošanu, kā norādīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 126.c panta 5. punktā (1)

2012/C 296/01

Svaigpiena ražošanas apjomi (2), kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 126.c panta 5. punktā Ikgadējie dati (1 000 t)
	Govis	Aitas	Kazas	Bifeļi
BE	3 111,0	0,0	0,0	0,0
BG	1 124,0	85,0	60,0	8,0
CZ	2 682,5	0,0 (3)	0,0	0,0
DK	4 910,0	0,0	0,0	0,0
DE	29 593,9	2,1 (3)	35,0	5,1 (3)
EE	675,4	0,0	0,6	0,0
IE	5 349,7	0,0 (3)	1,4 (3)	0,0 (3)
EL	743,7	752,4	394,6	0,0 (3)
ES	6 357,1	585,2	523,9	0,0
FR	24 000,3	267,0	664,5	0,0
IT	11 399,4	511,9	48,6	201,4
CY	151,0	18,0	22,9	0,0
LV	830,9	0,0 (3)	3,6	0,0 (3)
LT	1 732,5	0,0	4,0	0,0
LU	295,3	0,0 (3)	2,2 (3)	0,0 (3)
HU	1 684,9	1,8	3,8	0,0
MT	41,8 (3)	1,8 (3)	0,0 (3)	0,0 (3)
NL	11 940,5	3,0 (3)	182,0	1,5 (3)
AT	3 257,7	9,5	18,7	0,0
PL	12 279,0	0,0	19,0	0,0
PT	1 956,5	81,0	27,8	0,0
RO	4 500,0	430,0	222,0	21,0
SI	603,9	0,5	1,3	0,0 (3)
SK	918,0	9,4	0,1	0,0 (3)
FI	2 336,3	0,0	0,0 (3)	0,0
SE	2 862,2	0,0	0,0	0,0
UK	13 960,0	0,0	0,0	0,0
ES-27	149 297,5	2 758,6	2 236,0	237,0

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) 2010. gada piena ražošana saimniecībās, EUROSTAT — NewCronos Products Obtained.

(3) Dalībvalstu paziņotie dati un/vai aplēstie/aprēķinātie ražošanas apjomi: 0.0: mazāk par pusi vienības.

2.10.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/5

Euro maiņas kurss (1)

2012. gada 1. oktobris

2012/C 296/04

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2877
JPY	Japānas jena	100,42
DKK	Dānijas krona	7,4554
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,79830
SEK	Zviedrijas krona	8,4731
CHF	Šveices franks	1,2095
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,3780
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,080
HUF	Ungārijas forints	285,13
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6962
PLN	Polijas zlots	4,1057
RON	Rumānijas leja	4,5223
TRY	Turcijas lira	2,3117
AUD	Austrālijas dolārs	1,2431
CAD	Kanādas dolārs	1,2667
HKD	Hongkongas dolārs	9,9850
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5533
SGD	Singapūras dolārs	1,5827
KRW	Dienvidkorejas vona	1 435,49
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,7321
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,0926
HRK	Horvātijas kuna	7,4255
IDR	Indonēzijas rūpija	12 334,98
MYR	Malaizijas ringits	3,9433
PHP	Filipīnu peso	53,731
RUB	Krievijas rublis	40,2230
THB	Taizemes bāts	39,648
BRL	Brazīlijas reāls	2,6098
MXN	Meksikas peso	16,5824
INR	Indijas rūpija	67,4870

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

2.10.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 296/9

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 296/08

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“FRAISES DE NIMES”

EK Nr. FR-PGI-0005-0809-02.06.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Fraises de Nîmes”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Produkts “Fraises de Nîmes” ir svaigas zemenes.

Augļi ir slimību neskarti, nedeformēti, ar gludu un spīdīgu virsmu un bez netīrumiem. Cukura saturam augļos jābūt vismaz 7,5 % pēc Briksa skalas, un, augļus novācot, tiem pēc krāsas jābūt viendabīgiem.

Augļiem obligāti jābūt ar zaļu ziedkātiņu un zaļām un svaigām kauslapām.

Tirgū piedāvātie augļi neatkarīgi no izmantotā iepakojuma veida (laivveida kārbās, uz paliktņa) tiek izkārtoti tajā guļus.

“Fraises de Nîmes” obligāti pārdodamas kā “ekstra” vai I šķiras augļi.

Zemenes kalibrē tā, lai katrā partijā to lielums būtu viendabīgs; ogas nedrīkst būt mazākas par 18 mm.

“Fraises de Nîmes” izaudzētas no pieteikuma iesniedzējas grupas izraudzītām pamatšķirnēm.

Patlaban grupa sadarbībā ar Balandrānas Augļu un dārzeņu starpnozaru tehnisko centru (Centre Technique Interprofessionnel de Fruits et Légumes de Balandran) izraudzījusies 2 šķirnes:

—	“Ciflorette”,

—	“Gariguette”.

Ražotājiem obligāti jāizmanto sertificēti augi.

Augu materiāla uzlabošana un šķirņu selekcija ļauj radīt jaunas zemeņu šķirnes, kuru garšas īpašības ir pārākas par pašreizējo šķirņu garšas īpašībām. Tāpēc noteikta tādu jaunu šķirņu introdukcijas procedūra, kurām ir atbilstīgas īpašības, lai no tām audzētu zemenes, ko varētu apzīmēt ar AĢIN “Fraises de Nîmes”.

Šķirnes izraugās pēc šādiem kritērijiem:

—

agrīnums,

—	garšas īpašības, jo īpaši tādas, kas atkarīgas no cukura satura,

—	iegarena forma,

—	spēja saglabāt kvalitāti uzglabājot,

—	spēja pretoties slimībām, it īpaši miltrasai,

—	visiem šķirnes eksemplāriem stipri vien līdzīgs aukstumā pavadīto stundu skaits (no 700 līdz 900 stundām), kāds vajadzīgs auga miera stadijas pārtraukšanai un pumpuru raisīšanai.

Ražas novākšanas sākuma posmā zemenes novāc katru otro dienu, bet vēlāk – ik dienu.

“Fraises de Nîmes” nogādā realizācijai vēlākais nākamajā dienā pēc novākšanas.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Nepiemēro

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Nepiemēro

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

“Fraises de Nîmes” audzēšanai un novākšanai jānoris ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Zemenes iepako kartona kārbiņās vai uz paliktņiem, un tām jābūt izkārtotām guļus.

Zemenes lasa un liek tieši iepakojumos nogādāšanai patērētājam (kartona kārbiņās vai uz paliktņiem, uz kuriem ir 2 kg ar AĢIN “Fraises de Nîmes” apzīmēto zemeņu); iepakojumus izvieto gar lauka malu, lai ierobežotu pārcilāšanu.

Augļu iepakošana būtībā ir patērētājiem paredzēto iepakoto vienību svēršana, marķējuma piestiprināšana, novietošana uz paliktņiem un izsekojamības nodrošināšanas darbības.

Zemenes jāiesaiņo un jāiepako noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un tā, lai ierobežotu šāda trausla produkta pārcilāšanu, kas kaitētu tā kvalitātei un uzglabājamībai.

Ražotājs ir arī iepakotājs; šāda prakse ļauj zemeņu pārcilāšanu ierobežot līdz minimumam.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz patērētājam paredzētām iepakojuma vienībām piestiprinātā marķējuma obligāti jābūt:

—	tiesību aktos prasītajām minimālajām marķēšanas norādēm,

—	aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukumam: “Fraises de Nîmes”,

—	ieliktnim ar sertifikācijas iestādes (Qualité-France) adresi, pirms kuras ir norāde “sertificējis: …”.

Uz kartona kārbiņām un paliktņiem obligāti jābūt Eiropas Savienības AĢIN logotipam.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ar AĢIN “Fraises de Nîmes” apzīmēto zemeņu audzēšanas ģeogrāfiskais apgabals atrodas Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras (Gard) departamentā.

Apgabala raksturīgākā iezīme ir ģeoloģiska vienība, ko veido Costières de Nîmes plato.

Ģeogrāfiskā apgabala robežas noteiktas, pamatojoties uz izteikti raksturīgu ģeoloģisku vienību, kuru ziemeļos un rietumos no Nimas garigas atdala Vistras (Vistre) ieleja. Tas ir subhorizontāls plato 20 līdz 147 metrus virs jūras līmeņa, un tas sastāv no pauguriem, kas veidojušies uz oļu pamatnes.

Apgabals aptver 28 pašvaldību teritoriju, kuras atrodas Costières de Nîmes ģeogrāfiskajā apgabalā. Zemenes audzē, iesaiņo un iepako vienīgi šajā apgabalā.

Attiecīgās pašvaldības ir šādas:

Aubord, Beaucaire, Beauvoisin, Bellegarde, Bernis, Bezouce, Bouillargues, Le Cailar, Caissargues, Comps, Garons, Générac, Jonquières-saint-Vincent, Ledenon, Manduel, Marguerittes, Meynes, Milhaud, Montfrin, Nîmes, Redessan, Rodilhan, Saint-Gervasy, Saint-Gilles, Sernhac, Uchaud, Vauvert un Vestric-et-Candiac.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

5.1.1. Augsnes un klimatiskie faktori

“Fraises de Nîmes” ražošanas apgabals ir daļa no ģeoloģiskas un ģeogrāfiskas teritorijas, kas atrodas starp Meynes, Vauvert, Saint-Gilles un Beaucaire uz dienvidaustrumiem no Nimas un uz ziemeļiem no Kamargas (Camargue), kur Oksitānija savienojas ar Provansu un ko sauc par “Plateau des Costières”. Tā ir izteikti raksturīga ģeoloģiska vienība, kuru ziemeļos un rietumos no Nimas garigas atdala Vistras ieleja. Tās dabiskās robežas ziemeļaustrumos ir Gardonas (Gardon) ieleja, bet austrumos – Mazās Ronas (Petit Rhône) baseina līdzenums. Apgabala dienvidu nogāzi veido viļņveidīgi pauguri, un tā sniedzas līdz Mazās Kamargas (Petite Camargue) purviem.

Šis plato ietver aluviālos nogulumus, ko galvenokārt veido plaši pliocēna epohas un kvartāra perioda (villafranchien stratigrāfiskais stāvs) grants un oļu klājumi, ko Rona (Rhône) un Diransa (Durance) sanesušas starp Aviņonu (Avignon) un Monpeljē (Montpellier). Liela šī stratigrāfiskā stāva daļa – minēto ģeoloģisko laikmetu akmeņi 5 līdz 10 metru dziļumā – atrodas uz mālsmilts vai smilšmāla cilmieža, kura krāsa ir dažāda – no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai – un no kura izzuduši mīkstākie kaļķos esošie savienojumi. Naktī šie oļi atdod dienā uzkrāto saules starojuma radīto siltumu.

Šā veida augsne, kas vienlaikus ir silta un ūdenscaurlaidīga, ir labvēlīga zemeņu kultūrai (kam ir ierobežota iesakņošanās spēja un kam vēlamākas ir skābas augsnes ar nelielu kaļķainumu) un veicina augļu agrīnumu.

Apgabala klimatiskās īpašības raksturo trīs galvenie faktori: vējš, nokrišņu režīms un ļoti ilgi saules spīdēšanas periodi. Ilgie saules spīdēšanas periodi (gadā vairāk nekā 2 500 tiešās saules gaismas stundu jeb vairāk nekā 250 dienas) veicina augļu agrīnumu. Nokrišņu režīms ir tāds, ka rudenī un ziemā (kad stādījumi ir zem seguma) apūdeņošana nav vajadzīga, jo lietus tad līst bagātīgi un ūdens viegli iesūcas augsnē, pateicoties tās oļainumam. Pavasarī lietus ir stiprs, bet īslaicīgs, un gaisa mitrums vēja dēļ ātri vien samazinās: tādējādi vējš palīdz uzturēt zemeņu kultūras veselīgā stāvoklī, jo, iestājoties lielam mitrumam, ražotāji var atvērt tuneļveida segumu, bet miglas gadījumā gluži pretēji – aizvērt to.

5.1.2. Cilvēkfaktori

Zemeņu kultūra Gāras departamentā un ar šo AĢIN apzīmēto zemeņu audzēšanas apgabalā tradicionāli bija mazajoma produkcija.

Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā AĢIN apgabalā “zemenes tika uzskatītas par kultūru, kas spēj pielāgoties apstākļiem šajā reģionā pēc hidroloģiska rakstura zemes ierīcības veikšanas”. Drīz vien pierādījās, ka apgabals ir labi piemērots, lai iegūtu lielu un agrīnu zemeņu ražu. Zemeņu ražošanas apgabali tāpēc izveidojās Plateau des Costières, kur audzēja agrīno šķirni ‘Surprise des Halles’, un Cévennes, kur audzēja agrīno šķirni ‘Madame Moutot’. Kulmināciju zemeņu produkcija Gāras departamentā sasniedz pag. gs. 70. gadu beigās, kad zemeņu kultūrai atvēlētās platības 145 saimniecībās kopumā aizņēma 70 ha.

Konstatēts, ka minētajā teritorijā zemeņu stādījumiem sistemātiski lietoti tuneļveida vai plastmasas plēves segumi. Šie “tuneļi” pasargā zemenes no stiprā un postošā vēja mistrāla, kas bojā zemenājiem lapas un augļus, un ļauj nodrošināt zemeņu ražas agrīnumu.

Ražotāji ir veiksmīgi apguvuši zemeņu audzēšanu segtās platībās, apūdeņošanu un slāpekļa mēslojuma došanu, lai iegūtu kvalitatīvu ražu, novācot zemenes pilngatavībā. Viņi tāpat labi apguvuši arī šo vārīgo augļu iepakošanu, ievietojot zemenes laivveida kārbiņās turpat laukmalē.

AĢIN apgabalā drīz vien konstatēts, ka vietējās zemenes ir par aptuveni 15 dienām agrīnākas nekā tās, kas audzētas Karpantrā (Carpentras) baseinā. Šo zemeņu garšas īpašības atzīst par labām daudzi nozares speciālisti (vairumtirgotāji, izplatītāji u. c.), un šo ogu realizācijas ceļi ir īsi, jo tā ir augstas kvalitātes produkcija, ko pārdod gan Azūra krasta pilsētās, gan arī Parīzē, Strasbūrā u. c. Šodien šīm zemenēm ir reputācija, ko atzinuši tādi vietējie restorāni kā “Jardin des sens”, kas pieder brāļiem POURCEL Monpeljē, un šefpavāri, piemēram, Philippe FAURE-BRAC no Bistrot des Sommeliers Parīzē un Pierre INFANTE no Gāras profesionālo restorānu īpašnieku apvienības (Confrérie des Restaurateurs de Métier du Gard). Turklāt ik otro gadu tiek rīkots plaša mēroga pasākums „Nimas zemenes taisa izrādi” (“la Fraise de Nîmes fait son cinéma”). Šā pasākuma mērķis ir piedāvāt nimiešiem nogaršošanai šo pavasara augli pilsētnieku apmeklētākajās vietās, piemēram, kinoteātros, restorānos, saldumu veikalos, tūrisma birojos utt.

5.2. Produkta specifika:

Produkta specifikas pamatā ir “Fraises de Nîmes” agrīnums.

“Fraises de Nîmes” ir vienīgās zemenes, kas Francijā audzētas lauka platībās un pieejamas tirgū jau ar marta sākumu un vēlākais līdz maija beigām, kad sāk parādīties pirmie kauleņaugļi.

Šis raksturīgais agrīnums ir tieši saistīts ar augsnes īpašībām (it sevišķi oļu klātieni), gan arī ar klimatiskajiem apstākļiem un to, ka zemenes audzē zem seguma.

“Fraises de Nîmes” ražotāji attīstījuši tehniskus paņēmienus agrīnas ražas ieguvei; tie nodrošina, ka šīs zemenes ir pirmie pavasara augļi, kas izaudzēti lauka platībās.

Kultūra tiek audzēta daļēji zem seguma – “tuneļi” obligāti aizverami tikai no 15. februāra. Tam ir savs pamats, jo pirms pumpuru raisīšanās augiem jānodrošina pietiekami ilga miera stadija aukstumā (kopumā 700 līdz 900 stundu). Pēc minētā datuma “tuneļus” aizver, jo jāveicina auga veģetācijas perioda atsākšana un jānodrošina zemeņu agrīnums. Aizverot segumus, ņem vērā laikapstākļus; tā, piemēram, lai nekavējoties novadītu pārāk lielu mitrumu, kas varētu veicināt mikroskopisko sēņu ierosināto slimību attīstību zemenājiem, “tuneļus” uz dažām stundām daļēji atver.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Būtiska šā produkta īpašība ir agrīnums, ko nodrošina klimats un ražotāju attīstītais audzēšanas veids.

Ar šo AĢIN apzīmētu zemeņu audzēšana apgabalā aizsākusies labvēlīgu klimatisko un augsnes apstākļu ietekmē un veiksmīgi turpinājusies, jo tā īpaši labi iekļāvusies audzētāju agronomisko pasākumu kalendārā – šīs zemenes kultivē lauksaimnieki, kuru saimnieciskā pamatnodarbe ir augļkoku audzēšana.

Šādu agrīnu zemeņu ražu ļauj iegūt vairāku faktoru apvienojums: klimatiskie un augsnes apstākļi, šķirņu izvēle un audzēšanas prasme –

—	izmantotās šķirnes (“Gariguette” un “Ciflorette” ir agrīnas šķirnes),

—	dabas vide, kurā tās audzē (oļaina augsne (vismaz 20 % oļu), kas strauji sasilst un naktī viegli atdod dienā uzkrāto saules starojuma radīto siltumu, daudz tiešās saules gaismas, pietiekami ilgs ziemas aukstums, lai veicinātu pumpuru miera stadijas pārtraukšanu),

—

lauksaimnieku lietotie agrotehniskie paņēmieni (segtās platībās audzējama kultūra, lai ar siltuma uzkrāšanos veicinātu agrīnu veģetācijas atsākšanos un aizsargātu zemenājus no sausiem un aukstiem vējiem, kas jo īpaši kaitīgi tāpēc, ka rauj lapas) lauka platībās, lai izmantotu augsnes īpašības (laba ūdenscaurlaidība, oļu klātiene veicina sasilšanu).

“Fraises de Nîmes” ražošanas metode – audzē lauka platībās, novāc zem seguma – ļauj iegūt tīrus, spīdīgus augļus, kuros cukura saturs ir vismaz 7,5 % pēc Briksa skalas.

Zemeņu audzēšana šajā Gāras departamenta apgabalā ir vēsturiski nepārtraukta nodarbe, un šodien ar šo AĢIN apzīmēto zemeņu audzēšanas apgabals aizņem vairāk nekā 50 % platības, kas Gārā iekultivēta zemenēm. Šo zemeņu kultūra ir pilnīgi pielāgojusies videi, un tā ar gudru ziņu tiek izmantota kā kultūra, kas papildina šā apgabala lauksaimniecības produkcijas klāstu, jo zemeņu ražotāji ir arī augļkoku audzētāji.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCIGPFraisesDeNimesV2.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.296.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 296

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 2. oktobris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 296/01	Paziņojums par svaigpiena ražošanas apjomu publiskošanu, kā norādīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 126.c panta 5. punktā	1

2012/C 296/02	Komisijas paziņojums par darbības termiņa pagarināšanu 2004. gada 1. oktobra Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai	3

2012/C 296/03	Komisijas paziņojums attiecībā uz dažu kvotu kopējo piešķīrumu, kuras Eiropas Savienība atvērusi produktiem rīsu nozarē 2012. gadā	4

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 296/04	Euro maiņas kurss	5

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2012/C 296/05	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 2013. gada darba programmas Idejas ietvaros, kas iekļauta EK 7. pamatprogrammā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem	6

2012/C 296/06	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 2013. gada darba programmas Cilvēki ietvaros, kas iekļauta Septītajā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumu pamatprogrammā	7

2012/C 296/07	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus darba programmām, kas iekļautas EK Septītajā pamatprogrammā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem	8

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2012/C 296/08	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	9

Izcelsme	Kārtas numurs	Importa licenču pieteikumi, kas iesniegti par 2012. gada septembra apakšperiodu	Kvotas kopējais piešķīrums par 2012. gadu
Nīderlandes Antiļas un Aruba	09.4189	(1)	0 %
Vismazāk attīstītās AZT	09.4190	(1)	0 %

Uzaicinājuma nosaukums	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu ERC uzraudzības un vērtēšanas stratēģiju (dzimumu aspektus) – koordinācijas un atbalsta darbība – priekšlikumu iesniegšana ERC, salīdzinošā izvērtēšana un dzimumu līdztiesība
Uzaicinājuma kods	ERC-2013-Atbalsts-1

Uzaicinājuma nosaukums	Uzaicinājuma kods
Zinātnieku nakts	FP7-PEOPLE-2013-NIGHT
Nozares-akadēmijas partnerība un sadarbības ceļi	FP7-PEOPLE-2013-IAPP