ISSN 1977-0952
doi:10.3000/19770952.C_2012.295.lav
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
C 295
Izdevums latviešu valodā
Informācija un paziņojumi
55. sējums
2012. gada 29. septembris
|
ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.295.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
55. sējums |
|
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
|
IV Paziņojumi |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
|
Eiropas Savienības Tiesa |
|
|
2012/C 295/01 |
||
|
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Savienības Tiesa
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/1 |
2012/C 295/01
Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami arī
EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
V Atzinumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
Tiesa
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/2 |
Tiesas (virspalāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums — Eiropas Savienības Padome/Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group Co. Ltd, Eiropas Komisija, Association des Utilisateurs et Distributeurs de l'AgroChimie
(Lieta C-337/09 P) (1)
(Apelācija - Tirdzniecības politika - Dempings - Ķīnas izcelsmes glifosāta imports - Regula (EK) Nr. 384/96 - 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts - Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss - “Valsts nozīmīgas iejaukšanās” jēdziens 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma izpratnē - Publisks akcionārs, kas faktiski kontrolē ražotāja akcionāru kopsapulci - Šādas kontroles vienādošana ar “nozīmīgu iejaukšanos” - Eksporta līgumu vizēšanas mehānisma novērtēšana - Pārbaudes tiesā robežas - Iesniegto pierādījumu novērtējums)
2012/C 295/02
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix un G. Berrisch, Rechtsanwalt)
Otrs lietas dalībnieks: Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group Co. Ltd (pārstāvji — sākotnēji D. Horovitz, avocat, vēlāk F. Graafsma, J. Cornelis un A. Woolich, advocaten, kā arī K. Adamantopoulos, dikigoros, un M. D. Moulis, barrister), Eiropas Komisija (pārstāvji — T. Scharf un N. Khan, kā arī K. Talabér-Ritz), Association des utilisateurs et distributeurs de l’agrochimie européenne (Audace) (pārstāvis — J. Flynn, QC)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 17. jūnija spriedumu lietā T-498/04 Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group/Padome, ar kuru Vispārējā tiesa attiecībā uz Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group Co. Ltd atcēla 1. pantu Padomes 2004. gada 24. septembra Regulā (EK) Nr. 1683/2004, ar ko uzliek antidempinga nodevu tāda glifosāta importam, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (OV L 303, 1. lpp.) — Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 1. lpp.), 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta interpretācija — Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
|
2) |
Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību; |
|
3) |
Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/2 |
Tiesas (virspalāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-130/10) (1)
(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Regula (EK) Nr. 881/2002 - Regula (ES) Nr. 1286/2009 - Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban - Naudas līdzekļu un citu saimniecisko resursu iesaldēšana - Juridiskā pamata izvēle - LESD 75. un 215. pants - Lisabonas līguma stāšanās spēkā - Pārejas noteikumi - Kopējās nostājas un KĀDP lēmumi - Kopējs Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšlikums)
2012/C 295/03
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — E. Perillo, K. Bradley, A. Auersperger Matić un U. Rösslein)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un R. Szostak)
Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji — M. Smolek, E. Ruffer un K. Najmanová), Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un A. Adam), Zviedrijas Karaliste (pārstāvji — A. Falk un C. Meyer-Seitz), Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Boelaert un M. Konstantinidis)
Priekšmets
Prasība atcelt tiesību aktu — Padomes 2009. gada 22. decembra Regulas (ES) Nr. 1286/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban (OV L 346, 42. lpp.), atcelšana — Juridiskā pamata izvēle
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt; |
|
2) |
Eiropas Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus; |
|
3) |
Čehijas Republika, Francijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/3 |
Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — X/Staatssecretaris van Financiën
(Lieta C-334/10) (1)
(Sestā PVN direktīva - 6. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts, 11. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkts un 17. panta 2. punkts - Daļa no ražošanas līdzekļiem, kas veido uzņēmējdarbības aktīvu daļu - Pagaidu izmantošana privātām vajadzībām - Ilgtermiņa pārveidojumu veikšana minētajos līdzekļos - PVN samaksa par ilgtermiņa pārveidojumiem - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu)
2012/C 295/04
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hoge Raad der Nederlanden
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: X
Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) 6. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkta, 11. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkta un 17. panta 2. punkta interpretācija — Priekšnodokļa atskaitīšana — Nodokļa maksātājs, kurš daļu no tā uzņēmumam piederoša ražošanas līdzekļa īslaicīgi izmantoja privātām vajadzībām un šajā nolūkā šai razošanas līdzekļa daļai veica ilgtermiņa pārveidojumus — Tiesības uz PVN, kas samaksāts par ilgtermiņa pārveidojumiem, atskaitīšanu
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 1995. gada 10. aprīļa Direktīvu 95/7/EK, 6. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts, 11. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkts un 17. panta 2. punkts ir interpretējami tādējādi, ka, pirmkārt, nodokļa maksātājam, kas īslaicīgi savām privātajām vajadzībām izmanto daļu no ražošanas līdzekļa, kurš veido uzņēmējdarbības aktīvu daļu, saskaņā ar šīm tiesību normām ir tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli, kas samaksāts par izdevumiem, kuri ir radušies, lai veiktu ilgtermiņa pārveidojumus minētajos līdzekļos, kaut gan šie pārveidojumi tika veikti, lai īstenotu šo pagaidu izmantošanu privātām vajadzībām, un ka, otrkārt, šīs tiesības uz nodokļa atskaitīšanu pastāv neatkarīgi no tā, vai tā ražošanas līdzekļa iegādes laikā, kurā tika veikti minētie pārveidojumi, PVN bija ietverts nodokļa maksātājam izsniegtajā rēķinā un vai pēdējais minētais to ir atskaitījis.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/3 |
Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Sozialgericht Würzburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Doris Reichel-Albert/Deutsche Rentenversicherung Nordbayern
(Lieta C-522/10) (1)
(Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - Regula (EK) Nr. 987/2009 - 44. panta 2. punkts - Tiesību uz vecuma pensiju izvērtēšana - Citā dalībvalstī pavadīto bērnu audzināšanas periodu atzīšana - Piemērojamība - LESD 21. pants - Pilsoņu brīva pārvietošanās)
2012/C 295/05
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Sozialgericht Würzburg
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Doris Reichel-Albert
Atbildētāja: Deutsche Rentenversicherung Nordbayern
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sozialgericht Würzburg — Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 1. lpp.), 44. panta 2. punkta interpretācija — Nosacījumi bērnu audzināšanas periodu, kas uzkrāti citā dalībvalstī, ņemšanai vērā, izvērtējot tiesības uz vecuma pensiju — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tādu periodu ņemšana vērā ir pakļauta nosacījumam, ka audzināšanas laikā vai tieši pirms bērna dzimšanas persona saistībā ar obligāto iemaksu periodiem ir veikusi algotu darbu vai bijusi pašnodarbināta persona, un tādēļ bērna audzināšanas periodu var neņemt vērā ne bērna audzināšanas laikā dzīvesvietas dalībvalstī, ne kompetentajā dalībvalstī
Rezolutīvā daļa:
Tādā situācijā kā pamatlietā LESD 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir paredzēts pirmās dalībvalsts kompetento iestāžu pienākums saistībā ar vecuma pensijas piešķiršanu atzīt otrajā dalībvalstī pavadītos bērnu audzināšanai veltītos periodus tā, it kā persona, kas savu profesionālo darbību ir veikusi tikai pirmajā dalībvalstī un kura savu bērnu piedzimšanas brīdī pagaidu kārtā bija pārtraukusi darbu un savu dzīvesvietu tikai ģimenes apstākļu dēļ bija iekārtojusi otras dalībvalsts teritorijā, šos periodus būtu pavadījusi valsts teritorijā.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/4 |
Tiesas (septītā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Itālijas Republika
(Lieta C-565/10) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 91/271/EEK - Komunālo notekūdeņu attīrīšana - 3., 4. un 10. pants - Kanalizācijas sistēmas - Otrreizēja vai līdzvērtīga attīrīšana - Attīrīšanas iekārtas - Reprezentatīvi paraugi)
2012/C 295/06
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillán un D. Recchia)
Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, pārstāvis, un M. Russo, avvocato dello Stato)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 40. lpp.) 3., 4. un 10. panta pārkāpums
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
nepieņemot:
Itālijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 91/271, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1137/2008, 3. pantā, 4. panta 1. un 3. punktā un 10. pantā paredzētos pienākumus; |
|
2) |
Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/5 |
Tiesas (virspalāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Littlewoods Retail Ltd un citi/Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs
(Lieta C-591/10) (1)
(Otrā un Sestā PVN direktīva - Priekšnodoklis - Pārmaksātās summas atmaksāšana - Procentu samaksa - Noteikumi)
2012/C 295/07
Tiesvedības valoda — angļu
Iesniedzējtiesa
High Court of Justice (Chancery Division)
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Littlewoods Retail Ltd un citi
Atbildētājs: Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Chancery Division) — Padomes 1967. gada 11. aprīļa Direktīvas 67/228/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopējās pievienotās vērtības nodokļu sistēmas struktūra un piemērošanas kārtība (OV 71, 1303. lpp.), 8. panta un A pielikuma 13. punkta interpretācija — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 11. panta A daļas 3. punkta b) apakšpunkta un 11. panta C daļas 1. punkta interpretācija — Pārmaksātā priekšnodokļa atmaksāšana — Piemērojamā procentu likme
Rezolutīvā daļa:
Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka nodokļu maksātājam, kurš ir pārmaksājis pievienotās vērtības nodokli, ko attiecīgā dalībvalsts ir iekasējusi pretēji pievienotās vērtības nodokļa jomā pastāvošo Savienības tiesību aktu prasībām, ir tiesības gan uz nodokļa, kas iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksu, gan arī tiesības uz procentu samaksu par atmaksājamo summu. Jautājums, vai procenti par atmaksājamo pamatsummu ir piemērojami pēc vienkāršo procentu sistēmas, pēc salikto procentu sistēmas vai arī pēc kādas citas procentu sistēmas, ir jānosaka atbilstoši valsts tiesībām, ievērojot efektivitātes un līdzvērtības principus.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/6 |
Tiesas (virspalāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums — Alliance One International, Inc., Standard Commercial Tobacco Company, Inc./Trans-Continental Leaf Tobacco Corp. Ltd, Eiropas Komisija un Eiropas Komisija/Alliance One International, Inc., Standard Commercial Tobacco Company, Inc., Trans-Continental Leaf Tobacco Corp. Ltd
(Apvienotās lietas C-628/10 P un C-14/11 P) (1)
(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Jēltabakas iepirkuma un pirmapstrādes Spānijas tirgus - Cenu noteikšana un tirgus sadale - EKL 81. panta pārkāpums - Mātessabiedrību vainojamība to meitassabiedrību pārkāpjošā rīcībā - Nevainīguma prezumpcija - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu - Vienlīdzīga attieksme)
2012/C 295/08
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Alliance One International, Inc., Standard Commercial Tobacco Company, Inc. (pārstāvji — M. Odriozola Alén un A. João Vide, abogados)
Pārējās lietas dalībnieces: Trans-Continental Leaf Tobacco Corp. Ltd, Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, E. Gippini Fournier un R. Sauer)
un
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, E. Gippini Fournier un R. Sauer)
Pārējās lietas dalībnieces: Alliance One International, Inc., Standard Commercial Tobacco Company, Inc., Trans-Continental Leaf Tobacco Corp. Ltd (pārstāvji — M. Odriozola Alén un A. João Vide, abogados)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 27. oktobra spriedumu lietā T-24/05 Alliance One International u.c./Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa attiecībā uz Alliance One International, Inc. un Standard Commercial Tobacco Co. Inc. noraidīja prasību atcelt Komisijas 2004. gada 20. oktobra Lēmumu C(2004) 4030 saistībā ar EK līguma 81. panta 1. punktā izklāstīto procesu [EKL 81. panta piemērošanas procedūru] (Lieta COMP/C.38.238/B.2 — Jēltabaka — Spānija), kas attiecas uz aizliegtu vienošanos ar mērķi noteikt ražotājiem maksājamās cenas un no tiem iepērkamos daudzumus Spānijas jēltabakas tirgū
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
apelācijas sūdzības noraidīt; |
|
2) |
Alliance One International Inc. un Standard Commercial Tobacco Co. Inc. sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību lietā C-628/10 P; |
|
3) |
Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Alliance One International Inc., Standard Commercial Tobacco Co. Inc. un Trans-Continental Leaf Tobacco Corp. Ltd. tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību lietā C-14/11 P. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/6 |
Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Marianne Scheunemann/Finanzamt Bremerhaven
(Lieta C-31/11) (1)
(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Kapitāla brīva aprite - Tiešie nodokļi - Mantojuma nodoklis - Nodokļa aprēķināšanas kārtība - Trešā valstī dibinātas kapitālsabiedrības vienīgā dalībnieka līdzdalības iegūšana mantošanas ceļā - Valsts tiesību norma, kura nepieļauj nodokļu atvieglojumus attiecībā uz līdzdalību šādās sabiedrībās)
2012/C 295/09
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesfinanzhof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Marianne Scheunemann
Atbildētāja: Finanzamt Bremerhaven
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — EKL 56. un 58. pants — Mantošanas ceļā iegūta vienīgā dalībnieka līdzdalība trešā valstī reģistrētas kapitālsabiedrības pamatkapitālā — Mantojuma nodoklis — Valsts tiesiskajā regulējumā sabiedrībām, kas reģistrētas vai kuru vadība atrodas valsts teritorijā, paredzētas nodokļu priekšrocības
Rezolutīvā daļa:
Tādi dalībvalsts tiesību akti, kādi tiek aplūkoti pamatlietā, saskaņā ar kuriem mantojuma nodokļa aprēķināšanā tādam mantojumam kā līdzdalība trešā valstī dibinātā kapitālsabiedrībā netiek piemēroti noteikti nodokļu atvieglojumi, lai gan šie paši atvieglojumi tiek piemēroti šādas līdzdalības mantojumam, ja sabiedrības juridiskā adrese ir dalībvalstī, lielākoties attiecas uz brīvību veikt uzņēmējdarbību LESD 49. un nākamo pantu izpratnē, jo šī līdzdalība tās turētājam zināmā mērā ļauj ietekmēt minētās sabiedrības lēmumus un noteikt tās darbību. Šie panti nav piemērojami tādā situācijā, kad [personai] pieder kapitāldaļas sabiedrībā, kuras juridiskā adrese ir trešā valstī.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/7 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedībā, ko uzsākusi A Oy
(Lieta C-33/11) (1)
(Sestā direktīva - Atbrīvojumi no nodokļa - 15. panta 6. punkts - Gaisakuģu, kurus lieto aviosabiedrības, kas par samaksu darbojas galvenokārt starptautiskos maršrutos, piegāžu atbrīvojums no nodokļa - Gaisakuģu piegāde komersantam, kurš tos nodod šādas sabiedrības rīcībā - Jēdziens “starptautiski pārvadājumi par maksu” - Čarterreisi)
2012/C 295/10
Tiesvedības valoda — somu
Iesniedzējtiesa
Korkein hallinto-oikeus
Lietas dalībnieki pamata procesā
A Oy
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Korkein hallinto-oikeus — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 9. nod., 1. sēj., 23. lpp.), 15. panta 6. punkta interpretācija — Noteiktu, ar gaisakuģiem, kurus lieto aviosabiedrības, kas par samaksu darbojas galvenokārt starptautiskos maršrutos, saistītu darījumu atbrīvojums no nodokļa — Tādu darbību iekļaušana vai neiekļaušana, kuras veic sabiedrības, kas galvenokārt sniedz starptautisko čarterreisu pārvadājumu pakalpojumus par atlīdzību, lai apmierinātu uzņēmumu un privātpersonu vajadzības — Gaisakuģu piegāde komersantam, kas pats nenodarbojas galvenokārt ar starptautiskiem aviopārvadājumiem par atlīdzību, taču gaisakuģi nodod tāda komersanta rīcībā, kurš ar šiem pārvadājumiem nodarbojas
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
vārdi “starptautiski pārvadājumi par maksu” Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1992. gada 14. decembra Direktīvu 92/111/EEK, 15. panta 6. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tie aptver arī uzņēmumu un privātpersonu pieprasījuma apmierināšanai rīkotos čarterreisus; |
|
2) |
Direktīvas 77/388, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 92/111, 15. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais atbrīvojums no nodokļa attiecas arī uz gaisakuģa piegādi komersantam, kurš pats nav “aviosabiedrība, kas par samaksu darbojas galvenokārt starptautiskos maršrutos” šīs tiesību normas izpratnē, taču šo gaisakuģi iegādājas, lai to lietotu tikai un vienīgi šāda sabiedrība; |
|
3) |
atbildi uz otro jautājumu nespēj ietekmēt iesniedzējtiesas norādītie apstākļi, proti, ka gaisakuģa pircējs par tā lietošanu turklāt saņem maksu no privātpersonas, kurai pieder līdzdalība tā kapitālā un kura šo gaisakuģi galvenokārt lieto savām komerciālajām un/vai privātajām vajadzībām, ņemot vērā, ka šī aviosabiedrība to var izmantot arī citiem lidojumiem. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/7 |
Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Finanzamt Frankfurt am Main V-Höchst/Deutsche Bank AG
(Lieta C-44/11) (1)
(Direktīva 2006/112/EK - 56. panta 1. punkta e) apakšpunkts - 135. panta 1. punkta f) un g) apakšpunkts - Vērtspapīru kapitāla pārvaldīšanas(portfeļa pārvaldīšanas) darījumu atbrīvošana no nodokļa)
2012/C 295/11
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesfinanzhof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Finanzamt Frankfurt am Main V-Höchst
Atbildētāja: Deutsche Bank AG
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 56. panta 1. punkta e) apakšpunkta un 135. panta 1. punkta f) un g) apakšpunkta interpretācija — Vērtspapīru kapitāla (portfeļa) pārvaldīšanas darbību, izmantojot individuālo klientu portfeļa pārvaldīšanu, atbrīvošana no nodokļa
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
pamattiesvedībā aplūkotais vērtspapīru kapitāla pārvaldīšanas pakalpojums, t.i., nodokļu maksātāja par atlīdzību veikta darbība, kuras ietvaros viņš patstāvīgi lemj par vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu un šo lēmumu īsteno, pērkot un pārdodot vērtspapīrus, sastāv no diviem elementiem, kuri ir tik cieši saistīti, ka tie objektīvi veido vienotu, ekonomiska rakstura pakalpojumu; |
|
2) |
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. panta 1. punkta f) vai g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda vērtspapīru kapitāla pārvaldīšana kā pamattiesvedībā aplūkojamā saskaņā ar šo noteikumu nav atbrīvota no pievienotās vērtības nodokļa; |
|
3) |
Direktīvas 2006/112 56. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas ir piemērojams ne tikai minētās direktīvas 135. panta 1. punkta a)–g) apakšpunktā ietvertajiem pakalpojumiem, bet arī vērtspapīru kapitāla pārvaldīšanas pakalpojumiem. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/8 |
Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö/A Oy
(Lieta C-48/11) (1)
(Tiešie nodokļi - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Kapitāla brīva aprite - EEZ līgums - 31. un 40. pants - Direktīva 2009/133/EK - Piemērošanas joma - Akciju maiņa starp dalībvalstī dibinātu sabiedrību un trešā valstī, kas ir EEZ līguma slēdzēja puse, dibinātu sabiedrību - Nodokļu priekšrocības atteikums - Konvencija par administratīvo sadarbību nodokļu jomā)
2012/C 295/12
Tiesvedības valoda — somu
Iesniedzējtiesa
Korkein hallinto-oikeus
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö
Atbildētāja: A Oy
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Korkein hallinto-oikeus — 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (OV L 1, 3. lpp.) 31. pants un 40. pants — Padomes 2009. gada 19. oktobra Direktīvas 2009/133/EK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (OV L 310, 34. lpp.), interpretācija — Minētās direktīvas piemērošanas joma — Akciju maiņa starp sabiedrību, kas reģistrēta Eiropas Savienības dalībvalstī, un sabiedrību, kas reģistrēta trešā EEZ dalībvalstī (Norvēģija) — Šo darījumu pielīdzināšana vai nepielīdzināšana nodokļu kontekstā akciju maiņai starp iekšzemes sabiedrībām vai starp dalībvalstu sabiedrībām
Rezolutīvā daļa:
Ar 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 31. pantu netiek pieļauti dalībvalsts tiesību akti, ar kuriem ar nodokli apliekamam atsavināšanas darījumam tiek pielīdzināta akciju maiņa starp minētās dalībvalsts teritorijā dibinātu sabiedrību un tādā trešās valsts teritorijā dibinātu sabiedrību, kas ir šī līguma slēdzēja puse, savukārt šāds darījums nodokļu ziņā būtu neitrāls, ja tajā būtu iesaistītas tikai iekšzemes vai citās dalībvalstīs dibinātas sabiedrības, ciktāl starp attiecīgo dalībvalsti un trešo valsti ir spēkā konvencija par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, kurā minētā informācijas apmaiņa starp valstu iestādēm ir noteikta tikpat efektīva cik Padomes 1977. gada 19. decembra Direktīvas 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā un Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK, noteikumos paredzētā; to pārbaudīt ir iesniedzējtiesas ziņā.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/8 |
Tiesas (virspalāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Hessisches Landessozialgericht, Darmstadt (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Land Hessen/Florence Feyerbacher
(Lieta C-62/11) (1)
(Protokols par Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB statūtiem - 36. pants - Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās - 13., 15. un 23. pants - Vienošanās par ECB mītnesvietu - 15. pants - Vācijas sociālo tiesību, kas paredz vecāku pabalstu, piemērošana attiecībā uz ECB darbiniekiem)
2012/C 295/13
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Hessisches Landessozialgericht, Darmstadt
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Land Hessen
Atbildētāja: Florence Feyerbacher
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hessisches Landessozialgericht, Darmstadt — 1998. gada 18. septembra Vienošanās starp Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Eiropas Centrālo banku par Eiropas Centrālās bankas mītnesvietu 15. panta, lasot to kopā ar Protokola par Eiropas centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem 36. pantu, interpretācija — Eiropas Centrālās bankas ierēdnes, kas ir Vācijas pilsone, tiesības uz Vācijas tiesībās paredzēto vecāku pabalstu — Vienošanās par Eiropas Centrālās bankas mītnesvietu kvalificēšana par Savienības tiesību sastāvdaļu vai starptautisko tiesību līgumu — Vācijas sociālo tiesību, kas paredz vecāku pabalstu, piemērošana Eiropas Centrālās bankas darbiniekiem
Rezolutīvā daļa:
1998. gada 18. septembra Vienošanās starp Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Eiropas Centrālo banku par Eiropas Centrālās bankas mītnesvietu 15. pants, lasot to kopsakarā ar Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 36. pantu, redakcijā, kas pievienota EK līgumam, neliedz Vācijas Federatīvajai Republikai piešķirt tādu pabalstu kā pamatlietā.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/9 |
Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Oberlandesgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — ebookers.com Deutschland GmbH/Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände — Verbraucherzentrale Bundesverband eV
(Lieta C-112/11) (1)
(Transports - Gaisa transports - Kopīgie noteikumi gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Savienībā - Regula (EK) Nr. 1008/2008 - Gaisa pārvadājuma pārdevēja pienākums nodrošināt, ka klients tiešā veidā pieņem neobligātus cenas pielikumus - Jēdziens “neobligāti cenas pielikumi” - Atcelšanas apdrošināšanas, ko nodrošina neatkarīga apdrošināšanas sabiedrība, cena, kas ir daļa no kopējās cenas)
2012/C 295/14
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Oberlandesgericht Köln
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: ebookers.com Deutschland GmbH
Atbildētāja: Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände — Verbraucherzentrale Bundesverband eV
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht Köln — Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) (OV L 293, 3. lpp.) 23. panta 1. punkta interpretācija — Ceļojuma pārdevēja pienākums nodrošināt, lai klients piekrīt neobligātiem cenas pielikumiem, izdarot izvēli — Jēdziens “neobligāti cenas pielikumi” — Neatkarīgas sabiedrības piedāvāta ceļojuma apdrošināšanas atcelšanas cena, kas ir daļa no kopējās cenas un kas pasažierim tiek pieprasīta vienlaicīgi ar gaisa pārvadājumu maksu
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulas Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā 23. panta 1. punkta pēdējā teikumā paredzētais jēdziens “neobligāti cenas pielikumi” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver tādus ar lidošanu saistītus izdevumus kā pamata lietā apskatāmie, kuri rodas, trešajai personai, kas nav aviopārvadātājs, sniedzot pakalpojumu, un kurus ceļojuma pārdevējs ietver kopējā cenā kopā ar gaisa pārvadājumu maksu pasažierim.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/9 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Neurim Pharmaceuticals (1991) Ltd/Comptroller-General of Patents
(Lieta C-130/11) (1)
(Cilvēkiem paredzētas zāles - Papildu aizsardzības sertifikāts - Regula (EK) Nr. 469/2009 - 3. pants - Saņemšanas nosacījumi - Zāles, par kurām ir saņemta tirdzniecības atļauja, kura ir spēkā - Pirmā atļauja - Produkts, kuram secīgi piešķirta atļauja kā dzīvniekiem paredzētām zālēm un kā cilvēkiem paredzētām zālēm)
2012/C 295/15
Tiesvedības valoda — angļu
Iesniedzējtiesa
Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Neurim Pharmaceuticals (1991) Ltd
Atbildētājs: Comptroller-General of Patents
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) — Padomes 1992. gada 18. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1768/92 par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm (OV L 182, 1. lpp.) 3. panta un 13. panta 1. punkta interpretācija — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, (OV L 311, 67. lpp.) 8. panta 3. punkta interpretācija — Papildu aizsardzības sertifikāta saņemšanas nosacījumi — Pirmās laišanas tirgū datums, kas jāņem vērā saistībā ar sertifikāta piešķiršanu — Produkti, kas satur aktīvo vielu un no kuriem katrs ir saņēmis tirdzniecības atļauju; pirmais par dzīvniekiem paredzētām zālēm noteiktai indikācijai un otrais par cilvēkiem paredzētām zālēm atšķirīgai indikācijai
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm 3. un 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā lietā kā pamata tiesvedība vienīgi tas, ka pastāv agrāka tirdzniecības atļauja, kas iegūta saistībā ar dzīvniekiem paredzētās zālēm, pieļauj, ka tiek izsniegts papildu aizsardzības sertifikāts saistībā ar šī paša produkta, kuram ir piešķirta tirdzniecības atļauja, atšķirīgu pielietojumu, ja šis pieteikums ietilpst ar pamatpatentu, kas izvirzīts papildu aizsardzības sertifikāta pieteikuma pamatošanai, piešķirtās aizsardzības jomā; |
|
2) |
Regulas (EK) Nr. 469/2009 13. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas norāda uz tirdzniecības atļauju produktam, kas ietilpst aizsardzības, kura piešķirta ar pamatpatentu, kurš izvirzīts papildu aizsardzības sertifikāta pieteikuma pamatošanai, jomā; |
|
3) |
iepriekš minētās atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem nebūtu atšķirīgas, ja tādā situācijā, kāda ir pamata tiesvedībā un kurā aktīvā viela ir ietverta divās zālēs, kuras ir saņēmušas secīgas tirdzniecības atļaujas, otrās tirdzniecības atļaujas saņemšanai būtu bijis jāiesniedz pilns tirdzniecības atļaujas pieteikums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, 8. panta 3. punktu vai ja produkts, kuru aptver attiecīgo zāļu pirmā tirdzniecības atļauja, ietilptu ar atšķirīgo patentu, kurš pieder citam īpašniekam, kas nav papildu aizsardzības sertifikāta pieteikuma iesniedzējs, piešķirtās aizsardzības piemērošanas jomā. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/10 |
Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Francijas Republika
(Lieta C-145/11) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/82/EK - Veterinārās zāles - Decentralizēta procedūra veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas piešķiršanai vairākās dalībvalstīs - Ģenēriskās zāles, kas ir līdzīgas references zālēm, par kurām jau ir izsniegta tirdzniecības atļauja - Dalībvalsts tirdzniecības atļaujas atteikums - Zāļu sastāvs un forma)
2012/C 295/16
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. Šimerdová, A. Marghelis un O. Beynet)
Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues, S. Menez un R. Loosli-Surrans)
Priekšmets
Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 1. lpp.), 32. un 33. panta pārkāpums — Decentralizēta procedūra tirdzniecības atļaujas piešķiršanai vairākās dalībvalstīs — Ģenēriskās zāles, kas ir līdzīgas references zālēm, par kurām jau ir izsniegta tirdzniecības atļauja — Dalībvalsts atteikums izsniegt atļauju, kas ir zinātniski pamatots saistībā ar zāļu sastāvu un farmaceitiskās formas izvēli — Savstarpējās atzīšanas princips
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
atsakot apmierināt divus lūgumus izsniegt tirdzniecības atļaujas veterinārajām zālēm CT-Line 15 % Premix un CT-Line 15 % Oral Powder saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/28/EK, noteikto decentralizēto procedūru, Francijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 32. un 33. pantā paredzētos pienākumus; |
|
2) |
Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/11 |
Tiesas (virspalāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Landesarbeitsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ahmed Mahamdia/Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika
(Lieta C-154/11) (1)
(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Jurisdikcija individuālu darba līgumu jomā - Ar trešās valsts vēstniecību noslēgts līgums - Darba devējas valsts imunitāte - “Filiāles, aģentūras vai citas struktūras” jēdziens 18. panta 2. punkta izpratnē - Vienošanās par jurisdikcijas noteikšanu trešās valsts tiesām saderība ar 21. pantu)
2012/C 295/17
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Landesarbeitsgericht Berlin
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Ahmed Mahamdia
Atbildētāja: Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landesarbeitsgericht Berlin — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.) 18., 19. un 21. panta interpretācija — Tiesas jurisdikcijas noteikšana lietā par tāda prasītāja darba attiecību uzteikšanas spēkā esamību, kurš ir dalībvalsts un trešās valsts pilsonis un kurš dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, pieņemts darbā kā šoferis trešās valsts, kuras pilsonis viņš ir, vēstniecībā saskaņā ar darba līgumu, kurā paredzēts strīdus izšķirt šajā pēdējā minētajā valstī
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 18. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts vēstniecība, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ir “struktūra” šīs tiesību normas izpratnē strīdā par darba līgumu, ko šī vēstniecība ir noslēgusi nosūtošās valsts vārdā, ja darba ņēmēja veiktās funkcijas neietilpst publiskās varas īstenošanā. Valsts tiesas, kas izskata lietu, ziņā ir noteikt, kāds tieši ir darba ņēmēja veikto funkciju raksturs; |
|
2) |
Regulas Nr. 44/2001 21. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma attiecas uz vienošanos par jurisdikciju, kas ir noslēgta pirms domstarpību rašanās, ciktāl tā darba ņēmējam papildus iespējai vērsties tiesās, kurām parasti ir jurisdikcija saskaņā ar šīs regulas 18. un 19. panta īpašajiem noteikumiem, sniedz iespēju vērsties citās tiesās, ieskaitot tās, kas atrodas ārpus Savienības. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/11 |
Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bawaria Motors Sp. z o.o./Minister Finansów
(Lieta C-160/11) (1)
(Direktīva 2006/112/EK - PVN - 136. pants - Atbrīvojumi - 313.–315. pants - Īpašs peļņas nodokļa piemērošanas režīms - Lietotu transportlīdzekļu piegāde, ko veic tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs - Transportlīdzekļi, kas iepriekš piegādāti tirgotājam, kas ir nodokļa maksātājs un par kuriem atbrīvojumu no PVN ir saņēmis cits nodokļa maksātājs, kurš saņēmis arī daļēju priekšnodokļa atskaitījumu)
2012/C 295/18
Tiesvedības valoda — poļu
Iesniedzējtiesa
Naczelny Sąd Administracyjny
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Bawaria Motors Sp. z o.o.
Atbildētājs: Minister Finansów
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Naczelny Sąd Administracyjny — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 136. panta, 313. panta 1. punkta, 314. panta, kā arī 315. panta interpretācija — Īpašais režīms tirgotājiem, kas ir nodokļu maksātāji — Lietotu transportlīdzekļu pārdošana gala patērētājam — Peļņas daļas režīma piemērošana situācijā, kurā tirgotājs ir iegādājies transportlīdzekli ar atbrīvojumu no nodokļa no personas, kurai bija tiesības uz daļēju priekšnodokļa atskaitīšanu
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 313. panta 1. punkts un 314. pants, lasot tos kopā ar šīs direktīvas 136. un 315. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tirgotājam, kas ir nodokļa maksātājs, nevar piemērot peļņas daļas režīmu, ja viņš piegādā mehāniskos transportlīdzekļus, kas minētās direktīvas 311. panta 1. punkta 1. apakšpunkta izpratnē ir lietotas preces, ko tas iepriekš bez pievienotās vērtības nodokļa ir iegādājies no cita nodokļa maksātāja, kuram ir bijušas tiesības uz daļēju minētā priekšnodokļa, kas samaksāts, iegādājoties šos transportlīdzekļus, atskaitīšanu.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/12 |
Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Wojewódzki Sąd Administracyjny w Gdańsku (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Fortuna Sp z o.o. (C-213/11), Grand sp. z o.o. (C-214/11), Forta sp. z o.o. (C-217/11)/Dyrektor Izby Celnej w Gdyni
(Apvienotās lietas C-213/11, C-214/11 un C-217/11) (1)
(Iekšējais tirgus - Direktīva 98/34/EK - Tehniskie standarti un noteikumi - Informācijas sniegšanas kārtība tehnisko standartu un noteikumu jomā - Spēļu ar maziem laimestiem automāti - Aizliegums grozīt, pagarināt un izsniegt darbības atļaujas - Jēdziens “tehnisks noteikums”)
2012/C 295/19
Tiesvedības valoda — poļu
Iesniedzējtiesa
Wojewódzki Sąd Administracyjny w Gdańsku
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Fortuna Sp z o.o. (C-213/11), Grand sp. z o.o. (C-214/11), Forta sp. z o.o. (C-217/11)
Atbildētājs: Dyrektor Izby Celnej w Gdyni
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Wojewódzki Sąd Administracyjny w Gdańsku — 1. panta 11. punkta interpretācija Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (OV L 204, 37. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīvu 2006/96/EK (OV L 204, 37. lpp.) — Jēdziens “tehnisks noteikums” — Valsts tiesību norma, atbilstoši kurai ir aizliegts pagarināt atļaujas veikt darbību spēļu automātos spēlējamo spēļu ar zemiem laimestiem jomā
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvas 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, tās redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīvu 2006/96/EK, 1. panta 11. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi valsts tiesību akti kā 2009. gada 19. novembra Azartspēļu likums (Ustawa o grach hazardowich), ar kuriem spēļu automātos spēlējamo spēļu ar maziem laimestiem izmantošana vietās, kas nav kazino vai spēļu zāles, var tikt ierobežota vai pat pakāpeniski padarīta neiespējama, var tikt uzskatīti par “tehniskiem noteikumiem” minētās tiesību normas izpratnē, par kuru projektiem ir jāpaziņo saskaņā ar šīs direktīvas 8. panta 1. punkta pirmo daļu, ciktāl ir konstatēts, ka šīs tiesību normas ir nosacījumi, kas var būtiski ietekmēt attiecīgās preces raksturu vai tirdzniecību; tas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/12 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Mokestinių ginčų komisija prie Lietuvos Respublikos Vyriausybės (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — AB Lietuvos geležinkeliai/Vilniaus teritorinė muitinė, Muitinės departamentas prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos
(Lieta C-250/11) (1)
(Preču ievešana, tās atbrīvojot no ievedmuitas nodokļiem un PVN - Degviela, kas atrodas sauszemes mehānisko transportlīdzekļu standarttvertnēs - Jēdziens “mehāniskais ceļu transportlīdzeklis” - Lokomotīves - Ceļu transports un dzelzceļa transports - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Neitralitātes princips)
2012/C 295/20
Tiesvedības valoda — lietuviešu
Iesniedzējtiesa
Mokestinių ginčų komisija prie Lietuvos Respublikos Vyriausybės
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: AB Lietuvos geležinkeliai
Atbildētāji: Vilniaus teritorinė muitinė, Muitinės departamentas prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Mokestinių ginčų komisija prie Lietuvos Respublikos Vyriausybės — Padomes 1983. gada 28. marta Regulas (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (OV L 105, 1. lpp.) 112. panta un Padomes 2009. gada 16. novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (OV L 324, 23. lpp.), 107. panta 1. panta a) apakšpunkta interpretācija — Padomes 1983. gada 28. marta Direktīvas 83/181/EEK, kas nosaka Direktīvas 77/388/EEK 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo ievešanu (OV L 105, 38. lpp.), 82. panta 1. punkta un Padomes 2009. gada 19. oktobra Direktīvas 2009/132/EK, kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (OV L 292, 5. lpp.), 84. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Degvielas, kas ir importēta mehānisko ceļu transportlīdzekļu standarta degvielas tvertnēs, imports ar atbrīvojumu no ievedmuitas un PVN — Sabiedrība, kas iepildījusi dīzeļdegvielu tās lokomotīvju standarta degvielas tvertnēs trešās valsts teritorijā — Mehāniska ceļu transportlīdzekļa jēdziens
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1983. gada 28. marta Regulas (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 1988. gada 3. maija Regulu (EEK) Nr. 1315/88, 112. panta 1. punkta a) apakšpunkts, Padomes 2009. gada 16. novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 107. panta 1. punkta a) apakšpunkts, Padomes 1983. gada 28. marta Direktīvas 83/181/EEK, kas nosaka Direktīvas 77/388/EEK 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo ievešanu, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 1988. gada 13. jūnija Direktīvu 88/331/EEK, 82. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Padomes 2009. gada 19. oktobra Direktīvas 2009/132/EK, kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu, 84. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nav piemērojami lokomotīvēm.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/13 |
Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Augstākās tiesas Senāta (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ainārs Rēdlihs/Valsts ieņēmumu dienests
(Lieta C-263/11) (1)
(Sestā PVN direktīva - Direktīva 2006/112/EK - Jēdziens “saimnieciskā darbība” - Kokmateriālu piegāde nolūkā kompensēt vētras radītos zaudējumus - Apgrieztās iekasēšanas procedūra - Nereģistrēšanās ar nodokli apliekamo personu reģistrā - Naudas sods - Samērīguma princips)
2012/C 295/21
Tiesvedības valoda — latviešu
Iesniedzējtiesa
Augstākās tiesas Senāts
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Ainārs Rēdlihs
Atbildētājs: Valsts ieņēmumu dienests
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Augstākās tiesas Senāts — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 4. panta un Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 9. panta interpretācija — “Nodokļu maksātāja” un “saimnieciskās darbības” jēdzieni — Kokmateriālu piegāde, ko veikusi fiziska persona, kurai pieder mežs personiskām vajadzībām, lai kompensētu vētras radītos zaudējumus — Valsts pasākuma, ar kuru par nereģistrēšanos ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā noteikts naudas sods parasti maksājamā piemērojamā nodokļa apmērā atkarībā no piegādāto preču vērtības, lai gan attiecīgajai personai nodoklis nebūtu jāmaksā, pat ja tā būtu iekļauta minētajā reģistrā, atbilstība samērīguma principam
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes 2006. gada 19. decembra Direktīvu 2006/138/EK, 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kokmateriālu piegādes, kuras veikusi fiziska persona nolūkā kompensēt nepārvaramas varas gadījuma sekas, iekļaujas materiālā īpašuma izmantošanā, kas ir jākvalificē kā “saimnieciskā darbība” šīs tiesību normas izpratnē, ja minētās piegādes ir veiktas nolūkā gūt no tām ilglaicīgus ienākumus. Valsts tiesai ir jāizvērtē visa informācija lietā, lai noteiktu, vai materiāla īpašuma, piemēram, meža, izmantošana tikusi veikta nolūkā gūt no tās ilglaicīgus ienākumus; |
|
2) |
Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka nav izslēgts, ka valsts tiesību norma, ar kuru tiek atļauts noteikt naudas sodu parasti maksājamā piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa apmērā atkarībā no piegādāto preču vērtības indivīdam, kurš nav izpildījis savu pienākumu reģistrēties ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un kurš nav šī nodokļa maksātājs, varētu būt pretrunā samērīguma principam. Valsts tiesai ir jāpārliecinās, vai sankcijas apmērs nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķus nodrošināt precīzu nodokļa iekasēšanu un izvairīties no krāpšanās, ņemot vērā lietas apstākļus, tostarp konkrēti noteikto summu un iespējamo krāpšanos vai indivīdam piemērojamo tiesību aktu, kuros ir noteikts sods par reģistrēšanās neveikšanu, apiešanu. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/14 |
Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums — Kaimer GmbH & Co. Holding KG, Sanha Kaimer GmbH & Co. KG, Sanha Italia Srl/Eiropas Komisija
(Lieta C-264/11 P) (1)
(Apelācijas sūdzība - Konkurence - Aizliegta vienošanās - Sods - Vara un vara sakausējumu savienotājelementu nozare - Iecietības politikas ietvaros sniegto paziņojumu pierādījumu spēks)
2012/C 295/22
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Kaimer GmbH & Co. Holding KG, Sanha Kaimer GmbH & Co. KG un Sanha Italia Srl (pārstāvis — J. Brück, Rechtsanwalt)
Citi lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Bottka un R. Sauer)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 24. marta spriedumu lietā T-379/06 Kaimer u.c./Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa daļēji noraidīja prasītāju prasību atcelt Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180, galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru saistībā ar aizliegtu vienošanos vara savienojumu un vara sakausējumu savienotājelementu nozarē vai, pakārtoti, samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējām uzlikto naudas sodu — Pierādījumu sagrozīšana — Iecietības politikas ietvaros sniegto paziņojumu pierādījumu spēka kļūdains novērtējums — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. un 47. panta pārkāpums
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
|
2) |
Kaimer GmbH & Co. Holding KG, Sanha Kaimer GmbH & Co. KG un Sanha Italia Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/14 |
Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Cour d'appel de Lyon (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Receveur principal des douanes de Roissy Sud, Receveur principal de la recette des douanes de Lyon Aéroport, Direction régionale des douanes et droits indirects de Lyon, Administration des douanes et droits indirects/Société Rohm & Haas Electronic Materials CMP Europe GmbH, Rohm & Haas Europe s.à.r.l., Société Rohm & Haas Europe Trading APS-UK Branch
(Lieta C-336/11) (1)
(Kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Pulēšanas paliktņi, kas paredzēti tikai pusvadītāju plašu pulēšanas iekārtām - Tarifu pozīcijas 3919 un 8466 (vai 8486) - “Daļu” un “piederumu” jēdzieni)
2012/C 295/23
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Cour d'appel de Lyon
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Receveur principal des douanes de Roissy Sud, Receveur principal de la recette des douanes de Lyon Aéroport, Direction régionale des douanes et droits indirects de Lyon, Administration des douanes et droits indirects
Atbildētājas: Société Rohm & Haas Electronic Materials CMP Europe GmbH, Rohm & Haas Europe s.à.r.l., Société Rohm & Haas Europe Trading APS-UK Branch
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour d'appel de Lyon — Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2006. gada 17. oktobra Regulu (EK) Nr. 1549/2006 (OV L 301, 1. lpp.) un Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1214/2007 (OV L 286, 1. lpp.), I pielikuma interpretācija — Pulēšanas iekārtām paredzētie pulēšanas paliktņi darbam ar pusvadītājiem — Tarifu pozīcijas 3919 un 8466 — Jēdzieni “detaļas” un “maināmi instrumenti” — Atbrīvojums no nodokļa — Muitas nodokļa atmaksa
Rezolutīvā daļa:
Kombinētā nomenklatūra Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā, tās redakcijās, kuras secīgi izriet no Komisijas 2003. gada 11. septembra Regulas (EK) Nr. 1789/2003, Komisijas 2004. gada 7. septembra Regulas (EK) Nr. 1810/2004, Komisijas 2005. gada 27. oktobra Regulas (EK) Nr. 1719/2005 un Komisijas 2006. gada 17. oktobra Regulas (EK) Nr. 1549/2006, ar kurām groza Regulas Nr. 2658/87 I pielikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pulēšanas paliktņi, kas paredzēti pulēšanas iekārtai pusvadītāju apstrādei — kura ietilpst tarifa pozīcijā 8464 (vai pozīcijā 8486 kopš 2007. gada 1. janvāra) —, kas tiek importēti atsevišķi no šīs iekārtas, kuri izskatās kā centrā perforēti diski, kuri sastāv no vienas cietas kārtas poliuretāna, vienas kārtas putu poliuretāna, vienas kārtas līmes un plastmasas aizsargplēves, kuriem nav nevienas metāla sastāvdaļas, ne arī kādu citu abrazīvu vielu un kurus izmanto [pusvadītāju] plašu taustu (wafers) pulēšanai kopā ar abrazīvu šķidrumu, un kuri noteiktā frekvencē ir jānomaina saskaņā ar to nolietojuma koeficientu, atbilst apakšpozīcijai 3919 90 10 kā plastmasas pašlīmējošas plakanas formas, kas nav kvadrāts vai taisnstūris.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/15 |
Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Pie Optiek/Bureau Gevers, European Registry for Internet Domains
(Lieta C-376/11) (1)
(Internets - Pirmā līmeņa domēns “.eu” - Regula (EK) Nr. 874/2004 - Domēna vārdi - Pakāpeniskā reģistrācija - 12. panta 2. punkts - Jēdziens “pirmtiesību licenciāti” - Persona, kurai preču zīmes īpašnieks ir atļāvis reģistrēt uz sava vārda, bet par labu šim īpašniekam, minētajai preču zīmei identisku vai līdzīgu domēna vārdu - Atļaujas izmantot apzīmējumu kā preču zīmi citos nolūkos neesamība)
2012/C 295/24
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Cour d'appel de Bruxelles
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Pie Optiek
Atbildētāji: Bureau Gevers, European Registry for Internet Domains
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour d'appel de Bruxelles — Komisijas 2004. gada 28. aprīļa Regulas (EK) Nr. 874/2004, ar ko nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna.eu ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju (OV L 162, 40. lpp.), 12. panta 2. punkta un 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. aprīļa Regulas (EK) Nr. 733/2002 par.eu pirmā līmeņa domēna ieviešanu (OV L 113, 1. lpp.) 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta interpretācija — Spekulatīva un ļaunprātīga reģistrācija — Jēdziens “pirmtiesību licenciāti” — Persona, kurai preču zīmes īpašnieks ir atļāvis reģistrēt uz sava vārda, bet par labu licences devējam, preču zīmei identisku vai līdzīgu domēna vārdu, taču bez atļaujas izmantot apzīmējumu kā preču zīmi citos nolūkos — Vārds, kas reģistrēts, nepastāvot “tiesībām un leģitīmām interesēm”
Rezolutīvā daļa:
Komisijas 2004. gada 28. aprīļa Regulas (EK) Nr. 874/2004, ar ko nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna.eu ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju, 12. panta 2. punkta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kurā attiecīgās pirmtiesības ir preču zīmes tiesības, vārdi “pirmtiesību licenciāti” nav attiecināmi uz personu, kurai attiecīgās preču zīmes īpašnieks ir devis vienīgi atļauju reģistrēt uz sava vārda, bet par labu šim īpašniekam, minētajai preču zīmei identisku vai līdzīgu domēna vārdu, taču bez atļaujas šai personai komerciāli izmantot preču zīmi atbilstoši tās funkcijām.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/15 |
Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Cataluña (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — International Bingo Technology, S.A./Tribunal Económico Administrativo Regional de Cataluña (TEARC)
(Lieta C-377/11) (1)
(Sestā PVN direktīva - 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts, 17. panta 5. punkts un 19. panta 1. punkts - Bingo spēļu organizēšana - Tiesību aktos paredzēts pienākums daļu no biļešu pārdošanas cenas izmaksāt spēlētājiem laimestos - Nodokļa bāzes aprēķins)
2012/C 295/25
Tiesvedības valoda — spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia de Cataluña
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: International Bingo Technology, S.A.
Atbildētāja: Tribunal Económico Administrativo Regional de Cataluña (TEARC)
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Superior de Justicia de Cataluña — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta, 17. panta 5. punkta un 19. panta 1. punkta interpretācija — Nodokļa bāze — Bingo spēļu organizēšana — Dalības biļešu pārdošana spēlētājiem — Daļas no šādi savāktajām summām izmantošana, lai laimējušajiem spēlētājiem izmaksātu laimestus
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1998. gada 12. oktobra Direktīvu 98/80/EK, 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu bingo karšu kā pamatlietā pārdošanas gadījumā pievienotās vērtības nodokļa bāze neietver iepriekš ar likumu noteikto šo karšu cenas daļu, kas paredzēta laimestu izmaksai spēlētājiem; |
|
2) |
Sestās direktīvas 77/388, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/80, 17. panta 5. punkts un 19. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts nevar paredzēt, ka pievienotās vērtības nodokļa atskaitāmās daļas aprēķina mērķiem iepriekš ar likumu noteiktā bingo karšu pārdošanas cenas daļa, kas jāizmaksā spēlētājiem laimestos, veido daļu no apgrozījuma, kuram jābūt iekļautam minētajā 19. panta 1. punktā paredzētā daļskaitļa saucējā. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/16 |
Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Verwaltungsgericht Giessen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Natthaya Dülger/Wetteraukreis
(Lieta C-451/11) (1)
(EEK un Turcijas Asociācijas līgums - Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/80 - 7. panta pirmā daļa - Dalībvalsts legālajam darba tirgum piederoša Turcijas izcelsmes darba ņēmēja ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības - Taizemes pilsone, kas bija precējusies ar Turcijas izcelsmes darba ņēmēju un vairāk kā trīs gadus nodzīvoja kopā ar viņu)
2012/C 295/26
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Giessen
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Natthaya Dülger
Atbildētājs: Wetteraukreis
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgericht Gießen — EEK un Turcijas Asociācijas padomes, kas izveidota ar Eiropas Ekonomikas Kopienas un Turcijas asociācijas līgumu, 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmās daļas pirmā ievilkuma interpretācija — Turcijas izcelsmes darba ņēmēja, kas pieder dalībvalsts legālajam darba tirgum, ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības — Taizemes pilsone, kas ir dzīvojusi kopā ar savu Turcijas izcelsmes laulāto vairāk nekā trīs gadus līdz viņas laulības šķiršanai
Rezolutīvā daļa:
1980. gada 19. septembra Asociācijas padomes, kuru izveidoja ar Nolīgumu, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Turciju, kuru 1963. gada 12. septembrī Ankarā parakstīja Turcijas Republika, no vienas puses, kā arī EEK dalībvalstis un Kopiena, no otras puses, un kurš Kopienas vārdā tika noslēgts, apstiprināts un ratificēts ar Padomes 1963. gada 23. decembra Lēmumu 64/732/EEK, Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas attīstību, 7. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka Turcijas izcelsmes darba ņēmēja ģimenes loceklis, kas ir trešās valsts, nevis Turcijas, pilsonis, uzņemošajā dalībvalstī var atsaukties uz tiesībām, kuras izriet no šīs tiesību normas, ja ir izpildīti visi citi tajā paredzētie nosacījumi.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/16 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 19. jūlija spriedums (Augstākās tiesas Senāta (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SIA Garkalns/Rīgas Dome
(Lieta C-470/11) (1)
(EKL 49. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumi - Vienlīdzīga attieksme - Pārskatāmības pienākums - Azartspēles - Kazino, spēļu zāles un bingo zāles - Pienākums saņemt iepriekšēju atļauju no vietas, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, pašvaldības - Rīcības brīvība - Būtisks valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums - Pamatojumi - Samērīgums)
2012/C 295/27
Tiesvedības valoda — latviešu
Iesniedzējtiesa
Augstākās tiesas Senāts
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: SIA Garkalns
Atbildētāja: Rīgas Dome
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Augstākās tiesas Senāts — LESD 56. panta (EKL 49. panta) interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru paredzēta atļauju izsniegšanas sistēma kazino, spēļu zāļu un bingo zāļu izveidei nolūkā ierobežot azartspēles — Atteikums izsniegt atļauju spēļu zāles iekārtošanai, pamatojoties uz to, ka azartspēļu organizēšana izvēlētajā vietā būtiski aizskars administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses
Rezolutīvā daļa:
EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā, ar kuru pašvaldībām tiek piešķirta liela rīcības brīvība, tām ļaujot atteikt izsniegt atļauju kazino, spēļu zāles vai bingo zāles atvēršanai, pamatojoties uz “būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu”, ciktāl šī tiesiskā regulējuma mērķis patiešām ir samazināt spēļu iespējas un saskaņoti un sistemātiski ierobežot darbības šajā jomā vai nodrošināt sabiedrisko kārtību un ciktāl kompetento iestāžu rīcības brīvība tiek izmantota pārskatāmā veidā, kurš ļauj pārbaudīt atļaujas izsniegšanas procedūras objektivitāti, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/17 |
Prasība, kas celta 2012. gada 25. jūnijā — Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika
(Lieta C-307/12)
2012/C 295/28
Tiesvedības valoda — bulgāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Hetsch, D. Düsterhaus un S. Petrova)
Atbildētāja: Bulgārijas Republika
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai panāktu valsts tiesību atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvai 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (1), vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Bulgārijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 40. pantā paredzētos pienākumus; |
|
— |
pamatojoties uz LESD 260. panta 3. punktu sakarā ar pienākuma paziņot pasākumus, kas veikti, lai panāktu valsts tiesību atbilstību Direktīvas 2008/98/EK prasībām, neizpildi piespriest Bulgārijas Republikai kavējuma naudu EUR 15 200,80 dienā apmērā, rēķinot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas; |
|
— |
piespriest Bulgārijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Direktīvas transponēšanas pasākumu veikšanai paredzētais termiņš beidzās 2010. gada 12. decembrī.
(1) OV L 312, 3. lpp..
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/17 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 28. jūnijā iesniedza Corte dei Conti — Sezione Giurisdizionale per la Regione Siciliana (Itālija) — Giuseppa Romeo/Regione Siciliana
(Lieta C-313/12)
2012/C 295/29
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Corte dei Conti — Sezione Giurisdizionale per la Regione Siciliana
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Giuseppa Romeo
Atbildētājs: Regione Siciliana
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai valsts tiesa, pamatojoties uz valsts tiesisko regulējumu, kurā saistībā ar tīri iekšējām valsts situācijām ir atsauce uz Eiropas Savienības tiesībām, šo Savienības tiesību noteikumus un principus var interpretēt un piemērot ar atkāpēm vai arī tos piemērot, neievērojot tiem sniegto interpretāciju Tiesas judikatūrā? |
|
2) |
Vai tāda Likuma Nr. 241/1990 3. panta un Sicīlijas Reģionālā likuma Nr. 10/1991 3. panta saistībā ar Likuma Nr. 241/1990 1. pantu — kurā Itālijas iestādēm ir noteikts pienākums piemērot Savienības tiesību principus, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. panta otrajā daļā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzēto pienākumu norādīt iestāžu pieņemto lēmumu pamatojumu, — interpretācija un piemērošana, saskaņā ar kuru uz individuāliem pasākumiem, proti, pasākumiem, kas ir saistīti ar pensiju jomā pastāvošajām subjektīvajām, bet tomēr saistoša rakstura tiesībām, var neattiecināt pienākumu norādīt pamatojumu, ir saderīga ar Savienības tiesībām, un vai šāda situācija ir atzīstama par administratīvajam aktam piemērojamo būtisko formas prasību pārkāpumu? |
|
3) |
Vai Likuma Nr. 241/1990 21.g panta 2. punkta pirmā daļa, atbilstoši tās interpretācijai administratīvajā tiesu praksē, — saistībā ar Likuma Nr. 241/1990 3. pantā un Sicīlijas Reģionālajā likumā Nr. 10/1991 paredzēto pienākumu norādīt administratīvā akta pamatojumu, ņemot vērā pienākumu norādīt iestāžu pieņemto lēmumu pamatojumu, kurš ir paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. panta otrajā daļā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā, — ir saderīga ar Likuma Nr. 241/1990 1. pantu, kurā valsts iestādēm ir noteikts pienākums piemērot Savienības tiesību principus, un līdz ar to, vai par saderīgu un pieļaujamu ir atzīstama tāda interpretācija un piemērošana, saskaņā ar kuru valsts iestādēm ir atļauts papildināt administratīva akta pamatojumu tiesvedības laikā? |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/18 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 29. jūnijā iesniedza Landgericht Frankfurt am Main (Vācija) — J. Sebastian Guevara Kamm/TAM Airlines S.A./TAM Linhas Aereas S.A
(Lieta C-316/12)
2012/C 295/30
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Landgericht Frankfurt am Main
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: J. Sebastian Guevara Kamm
Atbildētājas: TAM Airlines S.A./TAM Linhas Aereas S.A
Prejudiciālais jautājums
Vai Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 2. panta j) punkts attiecībā uz tajā minētajiem “gadījumiem, kad ir pamats iekāpšanu atteikt” ir jāinterpretē tādējādi, ka “gadījumi, kad ir pamats iekāpšanu atteikt” var būt tikai ar pasažiera personu saistīti gadījumi, kuri apdraud gaisa satiksmes vai citu pasažieru drošību vai aizskar citas sabiedriskās vai līgumiskās intereses, jeb “gadījumi, kad ir pamats iekāpšanu atteikt” var būt citi, ar pasažiera personu nesaistīti gadījumi kā it īpaši, piemēram, nepārvaramas varas gadījumi?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.)
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/18 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 5. jūlijā iesniedza Curtea de Apel București (Rumānija) — E.On Energy Trading SE/Agenția Națională de Administrare Fiscală, Direcția Generală a Finanțelor Publice a Municipiului București — Serviciul de administrare a contribuabililor nerezidenți
(Lieta C-323/12)
2012/C 295/31
Tiesvedības valoda — rumāņu
Iesniedzējtiesa
Curtea de Apel București
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: E.On Energy Trading SE
Atbildētāja: Agenția Națională de Administrare Fiscală, Direcția Generală a Finanțelor Publice a Municipiului București — Serviciul de administrare a contribuabililor nerezidenți
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai nodokļiem pakļautu personu, kuras galvenais birojs atrodas kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kas nav Rumānija, kura PVN vajadzībām ir identificējusi nodokļu pārstāvi Rumānijā, ievērojot to valsts tiesību aktu noteikumus, kuri bija spēkā pirms Rumānijas iestāšanās Eiropas Savienībā, var uzskatīt par “nodokļiem pakļautu personu, kas nav reģistrēta valsts teritorijā” saskaņā ar 1. pantu Padomes 1979. gada 6. decembra Astotajā direktīvā 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī (1)? |
|
2) |
Vai prasība, ka juridiskajai personai nav jābūt identificētai PVN vajadzībām, kas noteikta 147.b panta 1. punkta a) apakšpunktā Likumā Nr. 571/2003 par Nodokļu kodeksu, ar ko transponē direktīvas normas, ir papildu nosacījums tiem, kas konkrēti regulēti [Astotās direktīvas] 3. un 4. pantā, un, ja atbilde ir apstiprinoša, vai tāds papildu nosacījums ir atļauts, ņemot vērā direktīvas 6. pantu? |
|
3) |
Vai [Astotās direktīvas] 3. un 4. panta noteikumi var radīt tiešas sekas, proti, vai minētajās normās konkrēti regulēto nosacījumu izpilde piešķir Rumānijas teritorijā nereģistrētai juridiskajai personai, ievērojot 1. pantu, tiesības uz PVN atmaksāšanu neatkarīgi no to īstenošanas formas valsts tiesību aktos? |
(1) OV L 331, 11. lpp.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/19 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 10. jūlijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Ministero dello Sviluppo Economico e Autorità per la Vigilanza sui Contratti Pubblici di lavori, servizi e forniture/Soa Nazionale Costruttori
(Lieta C-327/12)
2012/C 295/32
Tiesvedības valoda — itāliešu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājas: Ministero dello Sviluppo Economico un Autorità per la Vigilanza sui Contratti Pubblici di lavori, servizi e forniture
Atbildētāja: Soa Nazionale Costruttori
Prejudiciālais jautājums
Vai Kopienas principi konkurences jomā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101., 102. un 106. pants liedz piemērot tarifus, kas paredzēti [Itālijas] Republikas Prezidenta 2000. gada 25. janvāra Dekrētā Nr. 34 un [Itālijas] Republikas Prezidenta 2010. gada 5. oktobra Dekrētā Nr. 207, apliecināšanas darbībai, ko veic apliecināšanas iestādes–sabiedrības (società organismi di attestazione — SOA)?
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/19 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 8. maija spriedumu lietā T-331/10 Yoshida Metal Industry Co. Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 16. jūlijā iesniedza Pi-Design AG, Bodum France un Bodum Logistics A/S
(Lieta C-337/12 P)
2012/C 295/33
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Pi-Design AG, Bodum France un Bodum Logistics A/S (pārstāvis — H. Pernez, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Yoshida Metal Industry Co. Ltd
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
|
— |
atcelt Vispārējās tiesas spriedumu; |
|
— |
Kopienas preču zīmi Nr. 1 371 244 atzīt par spēkā neesošu; |
vai, pakārtoti,
|
— |
nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, uzdodot tai nodot lietu atpakaļ Apelāciju padomei gadījumā, ja Apelāciju padomes lēmums tiks atcelts, un |
|
— |
piespriest Yoshida Metal Industry Co. Ltd atlīdzināt tiesāšanās izdevumus |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ, jo Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu, piemērojot nepareizus kritērijus apstrīdētā apzīmējuma pamatiezīmju noteikšanā un sagrozot tai iesniegtos pierādījumus.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/19 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 8. maija spriedumu lietā T-331/10 Yoshida Metal Industry Co. Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 16. jūlijā iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
(Lieta C-338/12 P)
2012/C 295/34
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)
Pārējie lietas dalībnieki: Yoshida Metal Industry Co. Ltd, Pi-Design AG, Bodum France un Bodum Logistics A/S
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
|
— |
pilnībā apmierināt apelācijas sūdzību; |
|
— |
atcelt pārsūdzēto spriedumu; |
|
— |
piespriest Yoshida Metal Industry Co. Ltd atlīdzināt Biroja tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
|
— |
Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav pienācīgi pamatojusi pārsūdzēto spriedumu, jo tā neesot atbildējusi uz Biroja argumentu, kas norādīts pārsūdzētā sprieduma 18. punktā. |
|
— |
Apelācijas sūdzības iesniedzējs turklāt apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu. Tai esot bijis jākonstatē, ka divdimensiju apzīmējums var ne vien tikt piemērots trīsdimensiju objektam, bet arī tikt tajā iekļauts. Tātad, lai piemērotu Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu, esot jāņem vērā visi iespējamie veidi — ko var paredzēt reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā —, kā attiecīgais apzīmējums varētu tikt iekļauts trīsdimensiju objektā. Vispārējā tiesa esot sagrozījusi pierādījumus, nospriežot, ka Apelāciju padome bija balstījusi savu vērtējumu vienīgi uz faktiski tirgotajām precēm. Īstenībā Apelāciju padome esot skaidri norādījusi, ka tās secinājumi galvenokārt ir balstīti uz Pi-Design iesniegtajiem patentiem. Katrā ziņā neesot jāaizliedz atsaukties uz papildu apstākļiem, tostarp patentiem un faktiski tirgotajām precēm, ja šie apstākļi apstiprina secinājumu, ka apstrīdētā apzīmējuma — kāds tas pieteikts reģistrācijai — īpašības var nodrošināt tehniska rezultāta iegūšanu pēc iekļaušanas trīsdimensiju objektā. Šī esot vienīgā metode, kas ļautu ievērot tiesisko noteiktību un sabiedrības intereses, kas esot Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas pamatā. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/20 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 8. maija spriedumu lietā T-416/10 Yoshida Metal Industry Co. Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 16. jūlijā iesniedza Pi-Design AG, Bodum France un Bodum Logistics A/S
(Lieta C-339/12 P)
2012/C 295/35
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Pi-Design AG, Bodum France un Bodum Logistics A/S (pārstāvis –H. Pernez, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Yoshida Metal Industry Co. Ltd
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
|
— |
atcelt Vispārējās tiesas spriedumu; |
|
— |
Kopienas preču zīmi Nr. 1 372 580 atzīt par spēkā neesošu; |
vai, pakārtoti,
|
— |
nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, uzdodot tai nodot lietu atpakaļ Apelāciju padomei gadījumā, ja Apelāciju padomes lēmums tiks atcelts, un |
|
— |
piespriest Yoshida Metal Industry Co. Ltd atlīdzināt tiesāšanās izdevumus |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ, jo Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu, piemērojot nepareizus kritērijus apstrīdētā apzīmējuma pamatiezīmju noteikšanā un sagrozot tai iesniegtos pierādījumus.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/20 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 8. maija spriedumu lietā T-416/10 Yoshida Metal Industry Co. Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 16. jūlijā iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
(Lieta C-340/12 P)
2012/C 295/36
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)
Pārējie lietas dalībnieki: Yoshida Metal Industry Co. Ltd, Pi-Design AG, Bodum France un Bodum Logistics A/S
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
|
— |
pilnībā apmierināt apelācijas sūdzību; |
|
— |
atcelt pārsūdzēto spriedumu; |
|
— |
piespriest Yoshida Metal Industry Co. Ltd atlīdzināt Biroja tiesāšanās izdevumus |
Pamati un galvenie argumenti
|
— |
Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav pienācīgi pamatojusi pārsūdzēto spriedumu, jo tā neesot atbildējusi uz Biroja argumentu, kas norādīts pārsūdzētā sprieduma 18. punktā. |
|
— |
Apelācijas sūdzības iesniedzējs turklāt apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu. Tai esot bijis jākonstatē, ka divdimensiju apzīmējums var ne vien tikt piemērots trīsdimensiju objektam, bet arī tikt tajā iekļauts. Tātad, lai piemērotu Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu, esot jāņem vērā visi iespējamie veidi — ko var paredzēt reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā —, kā attiecīgais apzīmējums varētu tikt iekļauts trīsdimensiju objektā. Vispārējā tiesa esot sagrozījusi pierādījumus, nospriežot, ka Apelāciju padome bija balstījusi savu vērtējumu vienīgi uz faktiski tirgotajām precēm. Īstenībā Apelāciju padome esot skaidri norādījusi, ka tās secinājumi galvenokārt ir balstīti uz Pi-Design iesniegtajiem patentiem. Katrā ziņā neesot jāaizliedz atsaukties uz papildu apstākļiem, tostarp patentiem un faktiski tirgotajām precēm, ja šie apstākļi apstiprina secinājumu, ka apstrīdētā apzīmējuma — kāds tas pieteikts reģistrācijai — īpašības var nodrošināt tehniska rezultāta iegūšanu pēc iekļaušanas trīsdimensiju objektā. Šī esot vienīgā metode, kas ļautu ievērot tiesisko noteiktību un sabiedrības intereses, kas esot Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas pamatā. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/21 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 18. jūlijā iesniedza Tribunal do Trabalho de Viseu (Portugāle) — Worten — Equipamentos para o Lar, SA/ACT — Autoridade para as Condições de Trabalho
(Lieta C-342/12)
2012/C 295/37
Tiesvedības valoda — portugāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunal do Trabalho de Viseu
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Worten — Equipamentos para o Lar, SA
Atbildētāja: ACT — Autoridade para as Condições de Trabalho
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Direktīvas 95/46/EK (1) 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “personas dati” ietilpst darba laika uzskaite, proti, norāde, cikos katrs darbinieks ir sācis un beidzis darbu, kā arī norādīti attiecīgie pārtraukumi vai pauzes? |
|
2) |
Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, vai Direktīvas 95/46/EK 17. panta 1. punkts uzliek Portugālei pienākumu paredzēt atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu pazaudēšanu, pārveidošanu, nesankcionētu atklāšanu vai piekļuvi, īpaši, ja apstrāde ietver datu pārraidi pa elektronisko sakaru tīklu? |
|
3) |
Atkārtoti, ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, vai gadījumā, ja dalībvalsts nepieņem nekādus pasākumus atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 17. panta 1. punktam un ja darba devējs, kurš ir atbildīgs par minēto datu apstrādi, ievieš ierobežotas piekļuves sistēmu šiem datiem, kas neļauj valsts darba apstākļu uzraudzības iestādei tai automātiski piekļūt, Savienības tiesību pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts minēto darba devēju nevar sodīt par šādu rīcību? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.).
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/21 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 24. jūlijā iesniedza Krajský soud v Plzni (Čehijas Republika) — Ochranný svaz autorský pro práva k dílům hudebním, o.s. (OSA)/Léčebné lázně Mariánské Lázně, a.s.
(Lieta C-351/12)
2012/C 295/38
Tiesvedības valoda — čehu
Iesniedzējtiesa
Krajský soud v Plzni
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Ochranný svaz autorský pro práva k dílům hudebním, o.s. (OSA)
Atbildētāja: Léčebné lázně Mariánské Lázně, a.s.
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (1) ir jāinterpretē kā tāda, kas nozīmē, ka izņēmums, kas liedz izmaksāt atlīdzību autoriem par viņu darbu izziņošanu, ko veic, izmantojot raidīšanu ar radio vai televīzijas pārraižu starpniecību pacientiem SPA pakalpojumu sniegšanas iestādē, kas ir uzņēmējdarbības veids, ir pretrunā 3. un 5. pantam (5. panta 2. punkta e) apakšpunktam, 3. punkta b) apakšpunktam un 5. punktam)? |
|
2) |
Vai šo direktīvas noteikumu saturs attiecībā uz iepriekšminēto darba izmantošanu ir pietiekami beznosacījumu un precīzs, lai autortiesību aģentūras varētu uz to balstīties valsts tiesās strīdā starp indivīdiem, ja valsts nav pareizi transponējusi direktīvu valsts tiesību aktos? |
|
3) |
Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. pants un nākamie panti un 102. pants (vai attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (2) 16. pants) ir jāinterpretē kā tādi, kas liedz tādu valsts tiesību aktu noteikumu piemērošanu, kas paredz, ka autortiesību kolektīvo pārvaldīšanu attiecīgajā valstī veic tikai viena (monopols) autortiesību aģentūra un tādējādi liedz pakalpojumu saņēmējiem iespēju izvēlēties citas Eiropas Savienības valsts autortiesību aģentūru? |
(1) OV L 167, 10. lpp.
(2) OV L 176, 36. lpp.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/22 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 25. jūlijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per l’Abruzzo (Itālija) — Consiglio Nazionale degli Ingegneri/Comune di Castelvecchio Subequo, Comune di Barisciano
(Lieta C-352/12)
2012/C 295/39
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale Amministrativo Regionale per l’Abruzzo
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Consiglio Nazionale degli Ingegneri
Atbildētājas: Comune di Castelvecchio Subequo, Comune di Barisciano
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK (1) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, un it īpaši tās 1. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkts, 2. pants, 28. pants un [II] pielikuma 8. un 12. kategorija nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar ko atļauts rakstveidā noslēgt līgumus starp divām līgumslēdzējām iestādēm par atbalsta darbībām pašvaldībām saistībā ar izpēti, analīzi un projekta izstrādi Barisciano un Castelvecchio Subequo pašvaldību vēsturisko centru rekonstrukcijai, kā tas ir sīkāk norādīts tehniskajās specifikācijās, kas ir vienošanās pielikumā, un kā tas ir noteikts šīs nozares valsts un reģionālajos normatīvajos aktos, pret atlīdzību, kuras nerentabilitāte nav noteikta, ja izpildītāja iestāde var rīkoties saimnieciskās darbības subjekta statusā; |
|
2) |
vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, un it īpaši tās 1. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkts, 2. pants, 28. pants un [II] pielikuma 8. un 12. kategorija nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar ko atļauts rakstveidā noslēgt līgumus starp divām līgumslēdzējām iestādēm par atbalsta darbībām pašvaldībām saistībā ar izpēti, analīzi un projekta izstrādi Barisciano un Castelvecchio Subequo pašvaldību vēsturisko centru rekonstrukcijai, kā tas ir sīkāk norādīts tehniskajās specifikācijās, kas ir vienošanās pielikumā, un kā tas ir noteikts šīs nozares valsts un reģionālajos normatīvajos aktos, pret atlīdzību, kuras nerentabilitāte nav noteikta, ja tieša iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ir skaidri pamatota ar primāriem un sekundāriem pēc ārkārtas stāvokļa pieņemtiem tiesību aktiem un tajā ir ņemtas vērā īpašās sabiedrības intereses? |
(1) OV L 134, 114. lpp.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/22 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2012. gada 22. maija spriedumu lietā T-110/11 Asa/ITSB — Merck (“FEMIFERAL”) 2012. gada 25. jūlijā iesniedza Asa Sp. z o.o.
(Lieta C-354/12 P)
2012/C 295/40
Tiesvedības valoda — poļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Asa Sp. z o.o. (pārstāvis — M. Chimiak, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt pārsūdzēto Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 22. maija spriedumu lietā T-110/11; |
|
— |
nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā; |
|
— |
piespriest ITSB atlīdzināt tiesvedībā Tiesā radušos tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja Eiropas Savienības Vispārējai tiesai pārmet Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (kodificēta versija) (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, jo neesot ņemti vērā juridiskie kritēriji, kuri bija būtiski šīs tiesību normas piemērošanā, un šo kritēriju novērtējumā izskatāmās lietas apstākļos esot pieļautas acīmredzamas kļūdas.
Tā, piemēram, Vispārējā tiesa neesot pareizi piemērojusi strīdīgo vidusmēra patērētāja kritēriju, kas esot jāņem vērā izskatāmajā lietā. Turklāt Vispārējā tiesa esot kļūdaini novērtējusi agrākā apzīmējuma “FEMINATAL” raksturīgo atšķirtspēju, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzēja Vispārējā tiesā iesniegtajā prasības pieteikumā esot norādījusi, ka ITSB Apelāciju padome neesot veikusi šī jautājuma padziļinātu un izsmeļošu pārbaudi. Vispārējā tiesa turklāt esot veikusi kļūdainu apzīmējumu vizuālās un konceptuālās līdzības vērtējumu’. Visbeidzot Vispārējā tiesa esot kļūdaini vērtējusi vidusmēra patērētāja maldināšanas iespējamību.
Tāpat Apelācijas sūdzības iesniedzēja Vispārējai tiesai pārmet Līguma par Eiropas Savienību 9. panta pārkāpumu, jo līdzīgās lietās esot piemēroti citi juridiskie kritēriji.
(1) OV L 78, 1. lpp.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/23 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 26. jūlijā iesniedza Tribunale di Milano (Itālija) — Nintendo Co., Ltd u.c./PC Box Srl un 9Net Srl
(Lieta C-355/12)
2012/C 295/41
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale di Milano
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājas: Nintendo Co., Ltd, Nintendo of America Inc., Nintendo of Europe GmbH
Atbildētājas: PC Box Srl, 9Net Srl
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
vai Direktīvas 2001/29/EK (1) 6. pants, ņemot vērā arī šīs pašas direktīvas preambulas 48. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tehnoloģisku aizsardzības pasākumu aizsardzību saistībā ar autortiesību aizsargātiem darbiem vai citiem materiāliem var attiecināt arī uz sistēmu, ko ražo un tirgo tas pats uzņēmums, kura datortehnikā ir uzstādīta tāda ierīce, kas ir spējīga uz atsevišķa informācijas nesēja, kurā ir noglabāti aizsargāti darbi (video spēles, ko ražo šis pats uzņēmums, kā arī trešās personas, aizsargāto darbu autori), atpazīt atpazīšanas kodu, kura neesamības gadījumā minēto darbu nevar vizualizēt un izmantot saistībā ar šo sistēmu, tādējādi šai iekārtai iekļaujot arī sistēmu, kuru nevar izmantot ar jebkuru papildu aprīkojumu vai precēm, ko nav ražojis pats sistēmas ražotājs uzņēmums? |
|
2) |
ja ir jāaplūko, vai tādas preces vai sastāvdaļas izmantošana, kuras mērķis ir apiet tehnoloģiskos aizsardzības pasākumus, ir svarīgāka nekā citi komerciāli būtiskie mērķi vai izmantošanas veidi, vai Direktīvas 2001/29/EK 6. pants, ņemot vērā arī šīs pašas direktīvas preambulas 48. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai ir jānosaka kritēriji šīs situācijas izvērtēšanai, kuros priekšroka tiktu dota preces, kurā ir ievietots aizsargātais saturs, konkrētai izmantošanai, ko ir paredzējis tiesību īpašnieks, vai — pakārtoti vai papildus — kvantitatīvi kritēriji saistībā ar salīdzināmo izmantošanas veidu saturu, vai kvalitatīvi kritēriji saistībā ar pašu izmantošanas veidu raksturu un nozīmīgumu? |
(1) OV L 167, 10. lpp.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/23 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. jūlijā iesniedza Tribunale di Napoli (Itālija) — Carratù/Poste Italiane SpA
(Lieta C-361/12)
2012/C 295/42
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale di Napoli
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Carmela Carratù
Atbildētāja: Poste Italiane SpA
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai līdzvērtības principam pretrunā ir tāda valsts tiesību norma, kura, piemērojot Direktīvu 1999/70/EK (1), gadījumā, ja tiek nelikumīgi pārtraukta tāda darba līguma izpilde, kurā ir spēkā neesoša termiņa noteikšanas klauzula, paredz ekonomiskas sekas, kas ir atšķirīgas un ievērojami niecīgākas salīdzinājumā ar gadījumu, kad tiek nelikumīgi pārtraukta kāda parasta civiltiesību līguma, kurā ir spēkā neesoša termiņa noteikšanas klauzula, izpilde? |
|
2) |
Vai Eiropas regulējumam atbilst tas, ka piemērošanas jomā kādas sankcijas efektivitāte rada priekšrocības darba devējam, kurš rīkojas ļaunprātīgi, par sliktu darba ņēmējam, kuram tas nāk par ļaunu, tā, ka tiesvedības procesa ilgums laikā (arī fizioloģiskais) rada tiešu kaitējumu darba ņēmējam par labu darba devējam, un ka taisnības atjaunošanas efektivitāte proporcionāli samazinās līdz ar procesa paildzināšanos, līdz tā gandrīz izzūd? |
|
3) |
Vai, piemērojot Eiropas regulējumu saskaņā ar Pamattiesību hartas 51. pantu, Hartas 47. pantam un ECTK 6. pantam atbilst tas, ka tiesvedības procesa ilgums laikā (arī fizioloģiskais) rada tiešu kaitējumu darba ņēmējam par labu darba devējam, un ka taisnības atjaunošanas efektivitāte proporcionāli samazinās līdz ar procesa paildzināšanos, līdz tā gandrīz izzūd? |
|
4) |
Vai, ņemot vērā Direktīvas 2000/78/EK (2) 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta un Direktīvas 2006/54/EK (3) 14. panta 1. punkta c) apakšpunkta izklāstu, jēdzienā “darba nosacījumi”, kas minēts Direktīvas 1999/70/EK 4. klauzulā, ir ietvertas arī sekas, kas rodas no darba attiecību nelikumīgas pārtraukšanas? |
|
5) |
Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai atšķirība starp sekām, kas parasti paredzētas valsts iekšējās tiesībās nenoteikta laika un noteikta laika darba attiecību nelikumīgas pārtraukšanas gadījumā, ir attaisnojama saskaņā ar 4. klauzulu? |
|
6) |
Vai tādi spēkā esošie Savienības tiesību vispārējie principi kā tiesiskās drošības princips, tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips, efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips un tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā tiesā un vispārīgāk — tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, kas ir paredzēti Līguma par Eiropas Savienību (kā tas tika grozīts ar Lisabonas līguma 1. panta 8. punktu un uz kuru ir norādīta atsauce Līguma par Eiropas Savienību 46. pantā) 6. panta 2. punktā, lasot to kopā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kas parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī, 6. pantu, un 2000. gada 7. decembrī Nicā pasludinātās Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, kā tā tika ieviesta ar Lisabonas līgumu, 46. un 47. pantu un 52. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tie liedz Itālijas valstij pēc samērā ilga laika posma (9 gadi) pieņemt tādu īpašu tiesību normu kā Likuma Nr. 183/10 32. panta 7. punkts, kas groza procesā esošu tiesvedību sekas, nodarot tiešu kaitējumu darba ņēmējam par labu darba devējam, un ka taisnības atjaunošanas efektivitāte proporcionāli samazinās līdz ar procesa paildzināšanos, līdz tā gandrīz izzūd? |
|
7) |
Ja Tiesai nav jāatzīst, ka izklāstītajiem principiem ir Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma pamatprincipu vērtība to horizontālas un vispārīgas piemērošanas nolūkā, un tātad tikai to, ka viena norma — proti, Likuma Nr. 183/10 32. panta 5.–7. punkts — ir pretrunā Direktīvā 1999/70/EK un Pamattiesību hartā paredzētajiem pienākumiem, vai tāda sabiedrība, kāda ir atbildētāja, ir uzskatāma par valsts organizāciju, nolūkā tieši vertikāli augšupēji piemērot Eiropas tiesības, it īpaši Direktīvas 1999/70/EK 4. klauzulu un Pamattiesību hartu? |
(1) OV L 175, 43. lpp.
(2) OV L 303, 16. lpp.
(3) OV L 204, 23. lpp.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/24 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 2. augustā iesniedza Cour administrative d'appel de Nantes (Francija) — Adiamix/Ministre de l'Économie et des Finances
(Lieta C-368/12)
2012/C 295/43
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Cour administrative d'appel de Nantes
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Adiamix
Atbildētājs: Ministre de l'Économie et des Finances
Prejudiciālais jautājums
Vai Komisijas 2003. gada 16. decembra Lēmums 2004/343/EK (1), kam ir jāpakārto apstrīdēto iekasēšanas rīkojumu, ir spēkā?
(1) 2004/343/EK: Komisijas 2003. gada 16. decembra lēmums par atbalsta shēmu, ko Francija ieviesusi attiecībā uz grūtībās esošu uzņēmumu pārņemšanu (OV L 108, 38. lpp.).
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/24 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. augustā iesniedza Tribunale di Tivoli (Itālija) — Enrico Petillo un Carlo Petillo/Unipol
(Lieta C-371/12)
2012/C 295/44
Tiesvedības valoda — itāliešu
Iesniedzējtiesa
Tribunale di Tivoli
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Enrico Petillo, Carlo Petillo
Atbildētājs: Unipol
Prejudiciālais jautājums
Vai, ņemot vērā Direktīvas 72/166/EEK (1), 84/5/EEK (2), 90/232/EEK (3) un 2009/103/EK (4), kuras reglamentē obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu, ir pieļaujams, ka dalībvalsts tiesību aktos — obligātā veidā likumā nosakot atlīdzināmo zaudējumu apmēru, kas radies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā — ir noteiktas de facto robežas (maksimālais apmērs) atbildībai par nemateriālo kaitējumu, kura atlīdzība tiek pieprasīta no personām (apdrošināšanas sabiedrībām), kurām ir pienākums saskaņā ar šīm direktīvām sniegt mehānisko transportlīdzekļu izmantošanas rezultātā radušos zaudējumu obligāto apdrošināšanu?
(1) Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīva par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 103, 1. lpp.).
(2) Padomes 1983. gada 30. decembra Otrā direktīva par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OV L 8, 17. lpp.).
(3) Padomes 1990. gada 14. maija Trešā Direktīva par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (OV L 129, 33. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 263, 11. lpp.).
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/25 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. augustā iesniedza Upper Tribunal (Immigration and Asylum Chamber) London (Apvienotā Karaliste) — Nnamdi Onuekwere/Secretary of State for the Home Department
(Lieta C-378/12)
2012/C 295/45
Tiesvedības valoda — angļu
Iesniedzējtiesa
Upper Tribunal (Immigration and Asylum Chamber) Londona
Lietas dalībnieki pamatprocesā
Prasītājs: Nnamdi Onuekwere
Atbildētājs: Secretary of State for the Home Department
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Kādos apstākļos, ja tādi ir, brīvības atņemšanas laikposms ir uzskatāms par likumīgas uzturēšanās laikposmu, lai tiktu iegūtas pastāvīgas uzturēšanās tiesības saskaņā ar Direktīvas 2004/38 16. pantu (1)? |
|
2) |
Ja brīvības atņemšanas laikposms netiek kvalificēts kā likumīgas uzturēšanās laikposms, vai personai, kura ir izcietusi brīvības atņemšanas sodu, ir atļauts summēt pirms un pēc brīvības atņemšanas esošos uzturēšanās laikposmus, lai aprēķinātu piecu gadu laikposmu, kas nepieciešams direktīvā paredzēto pastāvīgas uzturēšanās tiesību nodibināšanai? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK. Dokuments attiecas uz EEZ (OV L 158, 77. lpp.).
Vispārējā tiesa
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/26 |
Prasība, kas celta 2012. gada 19. jūlijā — Knauf Insulation Technology/ITSB — Saint Gobain Cristaleria (“ECOSE”)
(Lieta T-323/12)
2012/C 295/46
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Knauf Insulation Technology (Visé, Beļģija) (pārstāvis — K. Manhaeve, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Saint Gobain Cristaleria, SL (Madride, Spānija)
Prasītājas prasījumi
|
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju piektās padomes 2012. gada 17. aprīļa lēmumu lietā R 259/2011-5 daļā, kurā ir apmierināti iebildumu iesniedzējas iebildumi pret Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz daļu no reģistrācijai pieteiktajām precēm un pakalpojumiem; |
|
— |
uzdot atbildētājam un, attiecīgā gadījumā, iebildumu iesniedzējai solidāri un atsevišķi atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “ECOSE” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1., 2., 3., 16., 17., 19., 20. un 40. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. W00993849
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Spānijas vārdiskas preču zīmes “ECOSEC FACHADAS” reģistrācija Nr. 2556409 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē
Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt attiecībā uz daļu no apstrīdētajām precēm
Apelāciju padomes lēmums: apstrīdēto lēmumu atcelt daļā, apelācijas sūdzību noraidīt un pārējā daļā apstrīdēto lēmumu atstāt spēkā
Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/26 |
Prasība, kas celta 2012. gada 19. jūlijā — Knauf Insulation Technology/ITSB — Saint Gobain Cristaleria (“ECOSE TECHNOLOGY”)
(Lieta T-324/12)
2012/C 295/47
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Knauf Insulation Technology (Visé, Beļģija) (pārstāvis — K. Manhaeve, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Saint Gobain Cristaleria, SL (Madride, Spānija)
Prasītājas prasījumi
|
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju piektās padomes 2012. gada 4. maija lēmumu apvienotajās lietās R 1193/2011-5 un R 1426/2011-5 daļā, kurā ir apmierināti iebildumu iesniedzējas iebildumi pret Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz daļu no reģistrācijai pieteiktajām precēm un pakalpojumiem; |
|
— |
uzdot atbildētājam un, attiecīgā gadījumā, iebildumu iesniedzējai solidāri un atsevišķi atlīdzināt tiesāšanās izdevumus |
Pamati un galvenie argumenti
Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “ECOSE TECHNOLOGY” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1., 2., 3., 16., 17., 19., 20. un 40. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. W 998610
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Spānijas vārdiskas preču zīmes “ECOSEC FACHADAS” reģistrācija Nr. 2556409 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē
Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt attiecībā uz daļu no apstrīdētajām precēm
Apelāciju padomes lēmums: apstrīdēto lēmumu atcelt daļā, apelācijas sūdzību noraidīt un pārējā daļā apstrīdēto lēmumu atstāt spēkā
Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/27 |
Prasība, kas celta 2012. gada 19. jūlijā — Hut.com/ITSB — Intersport France (“THE HUT”)
(Lieta T-330/12)
2012/C 295/48
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: The Hut.com Ltd (Northwich, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — S. Malynicz, Barrister)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Intersport France (Longjumeau, Francija)
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2012. gada 27. aprīļa lēmumu lietā R 814/2011-2 un |
|
— |
piespriest atbildētājam un otrajai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei pašiem segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “THE HUT” attiecībā tostarp uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8394091
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Francijas vārdiskas preču zīmes “LA HUTTE” reģistrācija Nr. 33228708 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 5., 18., 22., 25. un 28. klasē
Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus pilnībā noraidīt
Apelāciju padomes lēmums: apstrīdēto lēmumu daļēji atcelt
Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/27 |
Prasība, kas celta 2012. gada 23. jūlijā — Rocket Dog Brands/ITSB — Julius-K9 (“K9 PRODUCTS”)
(Lieta T-338/12)
2012/C 295/49
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Rocket Dog Brands LLC (Hayward, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — J. Reid, Barrister)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Julius-K9 bt (Szigetszentmiklós, Ungārija)
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 21. maija lēmumu lietā R 1961/2011-4 daļā, kurā noraidīts pieteikums attiecībā uz visām precēm, kas ietilpst 25. klasē, un šādām precēm, kas ietilpst 18. klasē, proti, precēm, kas izgatavotas no šiem materiāliem un nav iekļautas citās klasēs; kabatas portfeļi, rokassomas; rokassomas, kas nav no dārgmetāliem, un |
|
— |
piespriest preču zīmes īpašniecei atlīdzināt prasītājai radušos izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: grafiska preču zīme “K9 PRODUCTS” baltā un melnā krāsā attiecībā tostarp uz precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 5966031
Kopienas preču zīmes īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece
Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja
Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: Kopienas grafiskas preču zīmes “K9” baltā un melnā krāsā reģistrācija Nr. 3933256 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē
Anulēšanas nodaļas lēmums: atzīt Kopienas preču zīmi par daļēji spēkā neesošu
Apelāciju padomes lēmums: atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā Kopienas preču zīme atzīta par spēkā neesošu un pilnībā noraidīt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu
Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/28 |
Prasība, kas celta 2012. gada 30. jūlijā — Gandia Blasco/ITSB — Sachi Premium — Outdoor Furniture (“Armchairs”)
(Lieta T-339/12)
2012/C 295/50
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Gandia Blasco, SA (Valensija, Spānija) (pārstāvis — I. Sempere Massa, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Sachi Premium — Outdoor Furniture, Lda (Estarreja, Portugāle)
Prasītājas prasījumi
|
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju trešās padomes 2012. gada 25. maija lēmumu R 970/2011-3, atzīt apstrīdēto Kopienas dizainparaugu Nr. 1512633-0001 par spēkā neesošu un |
|
— |
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: dizainparaugs attiecībā uz “atzveltnes krēsliem, atpūtas krēsliem” — reģistrēts Kopienas dizainparaugs Nr. 1512633-0001
Kopienas dizainparauga īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece
Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas dizainparaugu par spēkā neesošu: prasītāja
Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: prasītāja, pamatojoties uz Padomes Regulas Nr. 6/2002 4.-9. pantu, lūdz atzīt par spēkā neesošu reģistrētu Kopienas dizainparaugu; Kopienas dizainparauga reģistrācija Nr. 52113-0001 attiecībā uz “atzveltnes krēsliem”
Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu noraidīt
Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt
Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 6/2002 4.-9. panta pārkāpums
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/28 |
Prasība, kas celta 2012. gada 1. augustā — Fuchs/ITSB — Les Complices (“Star”)
(Lieta T-342/12)
2012/C 295/51
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Max Fuchs (Freyung, Vācija) (pārstāvis — C. Onken, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Les Complices SA (Montreuil-sous-Bois, Francija
Prasītājas prasījumi
|
— |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju piektās padomes 2012. gada 8. maija lēmumu lietā R 2040/2011-5; |
|
— |
noraidīt iebildumus Nr. 1299967 pilnībā, un |
|
— |
piespriest atbildētājam un otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas attēlo melnu zvaigzni, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18., 24. un 25. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 5588694
Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece
Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo baltu zvaigzni melnā riņķī, reģistrācija Nr. 632232 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 9., 14., 16., 18., 20., 24. un 28. klasē; Francijas grafiskas preču zīmes, kas attēlo baltu zvaigzni melnā riņķī, reģistrācija Nr. 1579557 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē
Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus daļā, kas attiecas uz apstrīdētajām precēm
Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt
Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/29 |
Prasība, kas celta 2012. gada 1. augustā — Virgin Atlantic Airways/Komisija
(Lieta T-344/12)
2012/C 295/52
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja:: Virgin Atlantic Airways Ltd (Crawley, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — N. Green, QC, un K. Dietzel, solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 30. marta lēmumu lietā COMP/M.6447 (IAG/bmi), un |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
|
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo neesot ņēmusi vērā atbilstošo informāciju par konkurences nosacījumiem, kādi būtu pastāvējuši, ja [sabiedrības] iegādāšanās nebūtu notikusi, kas ļautu Komisijai novērtēt iegādi mazākas konkurences apstākļos, kādi būtu pastāvējuši iegādes neesamības gadījumā. It īpaši Komisija esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā attiecībā uz: 1) lidojumu laika nišām, kuras bmi esot pārdevusi IAG/British Airways 2011. gada septembrī, un 2) bmi lidojumu laika nišām, kuras IAG/British Airways pieņēma kā garantiju no bmi pret GBP 60 miljonu samaksu avansā no pirkuma cenas. |
|
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pieļāvusi vairākas būtiskas kļūdas un neesot ņēmusi vērā atbilstošo informāciju saistībā ar vērtējumu, kā iegāde ietekmē IAG piederošo laika nišu (un ietekmes tirgū) Londonas Hītrovas lidostā pastāvīgu palielināšanos. |
|
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka prasītāja esot pieļāvusi vairākas kļūdas un neesot ņēmusi vērā atbilstošo informāciju, neidentificējot vai neizslēdzot tālāk horizontāli skartos tirgus. |
|
4) |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā: 1) neesot uzsākusi izmeklēšanas II posmu un 2) esot uzņēmusies saistības, kas neļauj kliedēt Komisijas konstatētās nopietnās un pamatotās šaubas. |
|
5) |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka uz tiesiskajām attiecībām starp IAG un attiecīgi Iberia un British Airways attiecas EK Apvienošanās Regulas (1) 5. panta 4. punkts, kas Komisijai ļāva secināt, ka iegāde bija “Kopienas mēroga” koncentrācija minētās regulas 1. panta izpratnē un ka tā bija kompetenta to izvērtēt. Lēmums līdz ar to tika pieņemts ultra vires. |
(1) Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 1. lpp.).
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/29 |
Prasība, kas celta 2012. gada 3. augustā — Akzo Nobel un citi/Komisija
(Lieta T-345/12)
2012/C 295/53
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Akzo Nobel NV (Amsterdama, Nīderlande), Akzo Nobel Chemicals Holding AB (Nacka, Zviedrija) un Eka Chemicals AB (Bohus, Zviedrija) (pārstāvji — C. Swaak un R. Wesseling, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
|
— |
prasība pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas 2012. gada 24. maija Lēmumu C(2012) 3533, galīgā redakcija, ar ko ir noraidīts pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz lietu COMP/38.620 — Ūdeņraža peroksīds un perborāts; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs galvenos pamatus un divus pakārtotus pamatus.
|
1) |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu un prasītāju tiesības uz labu pārvaldību saskaņā ar LESD 296. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu. |
|
2) |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, publicējot lēmuma par ūdeņraža peroksīdu un perborātu plašāko un nekonfidenciālo versiju, neesot ievērots Komisijas pienākums ievērot konfidencialitāti atbilstoši LESD 339. pantam, ko īsteno ar Regulu Nr. 1/2003 (1), Regulu Nr. 773/2004 (2) un Komisijas 2002. un 2006. gada paziņojumiem par iecietības programmas piemērošanu (3). |
|
3) |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, publicējot lēmuma par ūdeņraža peroksīdu un perborātu, kurā ir ietverta informācija, kas izriet no prasītāju pieteikuma iecietības režīma piemērošanai, plašāko un nekonfidenciālo versiju, esot pārkāpti tiesiskās noteiktības, prasītāju tiesiskās paļāvības principi un prasītāju tiesības uz labu pārvaldību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu. |
|
4) |
Ar ceturto pamatu, kas ir piemērojams tiktāl, ciktāl Komisijas lēmumu var uzskatīt par lēmumu, ar kuru, pamatojoties uz pārskatāmības regulu (4), tiek piešķirta piekļuve noteiktai informācijai, tiek apgalvots, ka Komisija neesot ievērojusi tās pienākumu norādīt pamatojumu un tiesības uz labu pārvaldību saskaņā ar LESD 296. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu. |
|
5) |
Ar piekto pamatu, kas ir piemērojams tiktāl, ciktāl Komisijas lēmumu var uzskatīt par lēmumu, ar kuru, pamatojoties uz pārskatāmības regulu, tiek piešķirta piekļuve noteiktai informācijai, tiek apgalvots, ka, publicējot lēmuma par ūdeņraža peroksīdu un perborātu plašāko un nekonfidenciālo versiju, esot pārkāpta minētā regula. |
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003, par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.).
(2) Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV L 123, 18. lpp.).
(3) Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002 C 45, 3. lpp.) un Komisijas Paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2006 C 298, 17. punkts).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.)
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/30 |
Prasība, kas celta 2012. gada 3. augustā — Afepadi u.c./Komisija
(Lieta T-354/12)
2012/C 295/54
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Asociación Española de Fabricantes de Preparados alimenticios especiales, dietéticos y plantas medicinales (Afepadi) (Barselona, Spānija), Elaborados Dietéticos, SA (Spānija), Nova Diet, SA (Burgos, Spānija), Laboratorios Vendrell, SA (Spānija), Ynsadiet, SA (Madride, Spānija) (pārstāve: P. Velázquez González, advokāte)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
|
— |
atcelt Komisijas Regulas (ES) Nr. 432/2012 preambulas 11., 14. un 17. apsvērumu, jo tie būtiski aizskar prasītāju intereses; |
|
— |
lai aizsargātu tiesisko noteiktību noteikt, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. pantā paredzētās veselīguma norādes ir nepieciešams noteikt ar atsevišķu normatīvu aktu; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
2012. gada 16. maijā Eiropas Komisija pieņēma Regulu (ES) Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību (1). Šī ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (2) īstenošanas regula.
Prasības pamatošanai prasītājas atsaucas uz tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu.
Šajā ziņā prasītājas apgalvo, ka, neskatoties uz paveikto, Komisijas mandāts, kas ir noteikts Regulas (EK) Nr. 1924/2006, ar ko izveido Kopienas sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm, 13. panta 3. punktā, nav pilnā mērā izpildīts, jo ne par visām EFSA [Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde] novērtējumam iesniegtajām veselīguma norādēm ir ticis pieņemts lēmums par to atļaušanu. Līdz ar to joprojām pastāv liels skaits [veselīguma] norāžu, kam ir jāveic pirmais novērtējums vai padziļinātāks novērtējums, to starpā ietilpst veselīguma norādes attiecībā uz augiem vai augu ekstraktiem, kurus prasītājas parasti izmanto to pārtikas produktos.
Tādējādi pārtikas produktu ražotāji vai augu un augu ekstraktu izmantotāji droši zina, kādas ir veselīguma norādes, kas ir pamatotas ar vispārpieņemtiem zinātniskiem pierādījumiem (jau atļautās 222 veselīguma norādes), ko tie var izmantot savos produktos, taču tie nav tādā pašā veidā (ar regulu) tikuši informēti par veselīguma norādēm, kas nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā, proti, vai par tām tiek veikts novērtējums, vai tām ir nepieciešams padziļinātāks novērtējums, vai arī tās tiek noraidītas, vai arī tās tiek (vai netiek) atļautas, kā arī kad un kādos termiņos.
(1) OV L 136, 1. lpp.
(2) OV L 404, 9. lpp.
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/31 |
Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 12. jūlija rīkojumu lietā F-22/11 Conticchio/Komisija 2012. gada 8. augustā iesniedza Rosella Conticchio
(Lieta T-358/12 P)
2012/C 295/55
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Rosella Conticchio (Roma, Itālija) (pārstāvji — R. Giuffrida un A. Tortora, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt Civildienesta tiesas 2012. gada 12. jūlija rīkojumu lietā F-22/11 Conticchio/Komisija; |
|
— |
apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmajā instancē izvirzītos prasījumus; |
|
— |
pakārtoti, ja Tiesa to uzskatītu par pienācīgu un vajadzīgu, nosūtīt lietu atpakaļ Civildienesta tiesai, lai tā spriestu par apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmajā instancē izvirzītajiem prasījumiem; |
|
— |
atzīt, ka prasība, par kuru ir izdots pārsūdzētais rīkojums, bija pilnībā un bez nekādiem izņēmumiem pieņemama un pamatota; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai visās instancēs līdz šim radušies saistībā ar lietu, kurā iesniegta šī apelācijas sūdzība. |
Pamati un galvenie argumenti
Šī sūdzība ir par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2012. gada 12. jūlija rīkojumu lietā F-22/11, ar kuru kā daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota ir noraidīta prasība galvenokārt atcelt lēmumu par apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesību uz vecuma pensiju aprēķinu.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs apelācijas pamatus.
|
1) |
Pirmais pamats — labticības, taisnīguma un objektivitātes principa pārkāpums un tas, ka nav skaidri izklāstīta vairāku tiesību normu piemērojamība un Komisijas prakse attiecībās ar darbiniekiem Šajā ziņā tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā rīkojumā apelācijas sūdzības iesniedzējas argumenti par acīmredzami nepamatotiem ir atzīti, atsaucoties uz to, ka esot bijis apstrīdams algas aprēķins par 2010. gada janvāri, ko kura viņa esot uzzinājusi par savu tiesisko stāvokli. Tomēr šis algas aprēķins neesot noteicošs un patstāvīgi apstrīdams akts, jo tajā nav izsmeļoši noteikts, kāds būtu prasītājas tiesiskais stāvoklis, aizejot pensijā. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiekot uzskatīts, ka algas aprēķins, būdams administratīvs lēmums grāmatvedības jautājumos, pats par sevi nav raksturojams kā nelabvēlīgs akts un tādēļ, trūkstot noteiktiem citiem elementiem, nav apstrīdams. Šajā ziņā tiek atgādināts, ka sistēma SysPer 2 nav pietiekama, lai noteiktu tiesību uz pensiju apmēru nākotnē, kā arī “Calculette Pension” tiek norādīts vienīgi indikatīvs un neapstrīdams rādītājs. R. Conticchio esot varējusi apstrīdēt tikai galīgo, rakstiski paziņoto aktu par viņas tiesībām uz pensiju un šo tiesību apmēra aprēķinu, jo tikai kopš tā brīža viņai esot kļuvis droši zināms precīzs savas pensijas ikmēneša apmērs. |
|
2) |
Otrais pamats — tiesību uz tiesību aizsardzību tiesā un tiesību uz tiesvedības atklātumu pārkāpums Civildienesta tiesa, uzskatot, ka, iepazinusies ar lietas materiāliem, ir guvusi pietiekamu informāciju, šo lietu izsprieda ar argumentētu rīkojumu, neturpinot tiesvedību. Ar šādu nolēmumu esot aizskartas apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz tiesību pilnīgu aizsardzību tiesā. Proti, R. Conticchio neesot nedz dotas tiesības izklāstīt savus argumentus, nedz atļauts sniegt sīkākus paskaidrojumus tostarp jautājumā par iespējamajiem prasības nepieņemamības un/vai nepamatotības iemesliem, tādējādi tiekot pārkāptam taisnīgas tiesas principam. Tālab tiek atgādināts, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā ir noteiktas tiesības uz labu pārvaldību, ar kurām saprot ikviena indivīda tiesības uz to, lai ar viņu saistītie jautājumi Savienības iestādēs un struktūrās tiktu izskatīti objektīvi, taisnīgi un saprātīgā termiņā. Cita starpā šīs tiesības ietver arī ikviena indivīda tiesības tikt uzklausītam, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt. |
|
3) |
Trešais pamats — netaisna iedzīvošanās un pienācīgās procesuālās kārtības neievērošana Šajā ziņā prasību nevarot uzskatīt par novēlotu, jo no algas aprēķina nekādi neesot bijis iespējams pārliecināties, vai pastāv elementi šā pamata izvirzīšanai. Iebildi par netaisnu iedzīvošanos pret Komisiju apelācijas sūdzības iesniedzēja esot varējusi izvirzīt tikai pēc tam, kad viņa bija saņēmusi lēmumu par pensijas aprēķinu, t.i. 2010. gada 26. maijā. Proti, apelācijas sūdzības iesniedzējai nekad neesot bijis pilnībā zināms par veikto iemaksu summām, jo viņa nekad nebija saņēmusi attiecīgos paziņojumus no Komisijas atbildīgajiem dienestiem. Turklāt tiek atgādināts, ka Komisijai ir iemaksāta agrākajām Itālijas INPS [Istituto nazionale della previdenza sociale — Valsts sociālā nodrošinājuma iestādē] veiktajām pensijas iemaksām atbilstošā aktuārā vērtība un šīs tiesības pārnestas uz Kopienu pensiju sistēmu, pretēji prasītājas interesēm izjaucot līdzsvaru starp viņas saņemto pensiju un nostrādātajā laikā veiktajām iemaksām. Tādējādi administrācija vispirms esot prasījusi veikt iemaksas noteiktā apmērā, bet pēc tam noteikusi par faktiski nostrādāto gadu skaitu mazāku stāžu, šādi netaisni iedzīvojoties uz savu ierēdņu rēķina. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/32 |
Vispārējās tiesas 2012. gada 6. augusta rīkojums — Makhlouf/Padome
(Lieta T-82/12) (1)
2012/C 295/56
Tiesvedības valoda — franču
Sestās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/33 |
Prasība, kas celta 2012. gada 28. maijā — ZZ/Komisija
(Lieta F-58/12)
2012/C 295/57
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt netiešo lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja lūgums par to, lai atbildētāja izpilda Civildienesta tiesas 2008. gada 4. novembra spriedumu lietā F-41/08 Marcuccio/Komisija, un prasība atlīdzināt kaitējumu, kuru, kā apgalvo prasītājs, viņš ir cietis
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt lēmumu, kuru izdevusi Komisija vai vismaz par kura pieņemšanu tā ir atbildīga, un ar kuru ir noraidīti — neatkarīgi no šīs noraidīšanas formas un neatkarīgi no tā, vai noraidījums ir daļējs vai pilnīgs, — prasītāja apgalvojumi, kas izteikti 2011. gada 25. marta lūgumā; |
|
— |
atcelt lēmumu, kuru izdevusi Komisija vai vismaz par kura pieņemšanu tā ir atbildīga, un ar kuru ir noraidīti — neatkarīgi no šīs noraidīšanas formas un neatkarīgi no tā, vai noraidījums ir daļējs vai pilnīgs, — prasītāja apgalvojumi, kas izteikti 2011. gada 17. oktobra sūdzībā; |
|
— |
ciktāl nepieciešams, atzīt, ka Komisija ir rīkojusies prettiesiski, vismaz daļēji atturoties saprātīgā termiņā veikt pasākumus, lai izpildītu Civildienesta tiesas 2008. gada 4. novembra spriedumu lietā F-41/06 Marcuccio/Komisija; |
|
— |
piespriest Komisijai samaksāt prasītājam naudas summu EUR 70 000 apmērā par netaisnīga kaitējuma atlīdzību, kuru viņš ir cietis tādēļ, ka Komisija prettiesiski ir atteikusies veikt visus pasākumus, lai izpildītu 2008. gada 4. novembra spriedumu; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/33 |
Prasība, kas celta 2012. gada 17. jūlijā — ZZ u.c./EIB
(Lieta F-73/12)
2012/C 295/58
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ u.c. (pārstāvis — L. Levi, advokāte)
Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka
Strīda priekšmets un apraksts
Pirmkārt, atcelt lēmumus, kuri ir ietverti algas paziņojumos, par Eiropas Investīciju bankas vispārējā lēmuma, ar kuru nosaka atalgojuma progresīvu paaugstināšanu 2,8 % apmērā visiem darbiniekiem, piemērošanu, un lēmumu, kurā izklāstīta nopelnu tabula, atbilstoši kurai atalgojums tiek samazināts par 1 %, un, otrkārt, piespriest atbildētājai samaksāt atalgojuma starpību, tai pieskaitot nokavējuma procentus, kā arī atlīdzināt zaudējumus.
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt lēmumus, ar kuriem prasītājiem piemēro EIB administrācijas padomes 2011. gada 13. decembra lēmumu, kas nosaka atalgojuma progresīvu paaugstināšanu 2,8 % apmērā, un EIB administrācijas padomes 2012. gada 14. februāra lēmumu, kurā izklāstīta nopelnu tabula, atbilstoši kurai atalgojums tiek samazināts par 1 %, lēmumus, kuri ir ietverti 2012. gada aprīļa algas paziņojumos, kā arī šajā pašā apmērā atcelt visus lēmumus, kuri ir ietverti vēlākos algas paziņojumos; |
|
— |
piespriest atbildētājai samaksāt atalgojuma starpību, kas radās no iepriekš minētajiem EIB administrācijas padomes 2011. gada 13. decembra lēmuma un EIB administrācijas padomes 2012. gada 14. februāra lēmuma, salīdzinājumā ar iepriekšējās atalgojuma kārtības piemērošanu; šai atalgojuma starpībai pieskaitot nokavējuma procentus sākot no 2012. gada 12. aprīļa un pēc tam katru mēnesi līdz pilnīgai samaksai šos procentus noteikt saskaņā ar ECB likmi, tai pieskaitot 3 punktus; |
|
— |
piespriest atbildētājai samaksāt zaudējumu atlīdzību par radīto kaitējumu pirktspējas samazināšanās dēļ, šo kaitējumu novērtējot ex aequo et bono pagaidām 1,5 % apmērā no katra prasītāja ikmēneša atalgojuma; |
|
— |
piespriest EIB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/34 |
Prasība, kas celta 2012. gada 25. jūlijā — ZZ/Padome
(Lieta F-78/12)
2012/C 295/59
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: ZZ (pārstāvis — M. Velardo, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Strīda priekšmets un apraksts
Atcelt Padomes lēmumu neiekļaut prasītāju 2011. gada amatā paaugstināmo ierēdņu sarakstā
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Padomes Ģenerālsekretariāta 2011. gada 12. septembra lēmumu, kā arī iecēlējinstitūcijas 2012. gada 18. aprīļa lēmumu neiekļaut prasītāju amatā paaugstināmo ierēdņu sarakstā; |
|
— |
piespriest Padomei atlīdzināt materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu, kas sākotnēji ir noteikti EUR 40 000 apmērā un kas tiks precizēti procesa gaitā, kā arī atlīdzināt kompensējošos un kavējuma procentus, kuru likme ir 6,75 %; |
|
— |
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/34 |
Prasība, kas celta 2012. gada 27. jūlijā — ZZ/Padome
(Lieta F-81/12)
2012/C 295/60
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvji — D. Abreu Caldas, S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un E. Marchal, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Strīda priekšmets un apraksts
Iecēlējinstitūcijas lēmumu nepaaugstināt prasītāju amatā AD12 pakāpē, īstenojot 2010. un 2011. gada amatā paaugstināšanu, atcelšana
Prasītāju prasījumi:
|
— |
atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu nepaaugstināt prasītāju amatā AD12 pakāpē, īstenojot 2010. gada amatā paaugstināšanu; |
|
— |
atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu nepaaugstināt prasītāju amatā AD12 pakāpē, īstenojot 2011. gada amatā paaugstināšanu; |
|
— |
atcelt iecēlējinstitūcijas 2012. gada 18. aprīļa lēmumu noraidīt prasītāja sūdzību par viņa nepaaugstināšanu amatā AD12 pakāpē, īstenojot 2010. un 2011. gada amatā paaugstināšanu; |
|
— |
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/34 |
Prasība, kas celta 2012. gada 1. augustā — ZZ u.c./EIB
(Lieta F-83/12)
2012/C 295/61
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: ZZ u.c. (pārstāvis — L. Levi, advokāte)
Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka
Strīda priekšmets un apraksts
Pirmkārt, atcelt lēmumus piešķirt prasītājiem prēmiju, piemērojot jauno izstrādes sistēmu, kas izriet no administrācijas padomes 2010. gada 14. decembra lēmuma un direkcijas komitejas 2010. gada 9. novembra un 2011. gada 16. novembra lēmumiem, un, otrkārt, tālāka prasība piespriest atbildētājai samaksāt atalgojuma starpību, kā arī zaudējumu atlīdzību
Prasītāju prasījumi:
|
— |
atcelt lēmumus piešķirt prasītājiem prēmiju, piemērojot jauno izstrādes sistēmu, kas izriet no administrācijas padomes 2010. gada 14. decembra lēmuma un direkcijas komitejas 2010. gada 9. novembra un 2011. gada 16. novembra lēmumiem, kuri individuāli tika ietverti 2012. gada aprīļa algas paziņojumos un ieinteresētajām personām paziņoti 2012. gada 22. aprīlī; |
|
— |
turklāt
|
|
— |
piespriest EIB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/35 |
Prasība, kas celta 2012. gada 1. augustā — ZZ/Padome
(Lieta F-84/12)
2012/C 295/62
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvis — M. Velardo, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt lēmumu, ar ko prasītājam ir atteikta tieša piekļuve invaliditātes komitejas galīgajam slēdzienam, kā arī piekļuve šīs komitejas trešā ārsta diagnostikai
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt 2011. gada 17. oktobra lēmumu, ar ko prasītājam ir liegta tieša piekļuve invaliditātes komitejas galīgajam slēdzienam, kā arī piekļuve šīs komitejas trešā ārsta diagnostikai; |
|
— |
atcelt iecēlējinstitūcijas 2012. gada 24. marta lēmumu, kas ir atbilde uz saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniegto sūdzību; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt zaudējumus un nokavējuma un kompensācijas procentus ar likmi 6,75 % par nodarīto morālo kaitējumu un materiālajiem zaudējumiem; |
|
— |
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
29.9.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 295/35 |
Prasība, kas celta 2012. gada 3. augustā — ZZ/Komisija
(Lieta F-85/12)
2012/C 295/63
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvji — D. Abreu Caldas, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal un S. Orlandi, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt lēmumu aprēķināt pirms stāšanās amatā iegūtās pensijas tiesības saskaņā ar jaunajiem VĪN [Vispārīgie īstenošanas noteikumi]
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt 2012. gada 27. janvāra lēmumu aprēķināt pensijas tiesības, kuras prasītājs bija ieguvis pirms stāšanās amatā Komisijā, saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu; |
|
— |
tiktāl, ciktāl vajadzīgs, atcelt lēmumu noraidīt sūdzību, ko viņš 2012. gada 2. maijā bija iesniedzis par lēmumu aprēķināt viņa pirms stāšanās amatā iegūtās pensijas tiesības atbilstīgi Savienības pensiju programmai; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |