25.9.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/1

PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 24. septembris),

ar ko ieceļ vienu Eiropas Ķimikāliju aģentūras valdes locekli

2012/C 288/01

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (1), un jo īpaši tās 79. pantu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1907/2006 79. pantā ir paredzēts, ka Padome Eiropas Ķimikāliju aģentūras valdē (“valde”) ieceļ vienu pārstāvi no katras dalībvalsts.

(2)	Padome ar 2011. gada 17. maija Lēmumu (2) ir iecēlusi 15 valdes locekļus, tostarp vienu no Beļģijas.

(3)	Beļģijas valdība ir informējusi Padomi par nodomu aizstāt Beļģijas pārstāvi valdē un ir izvirzījusi jaunu pārstāvja kandidātu, kas būtu jāieceļ amatā uz laikposmu līdz 2015. gada 31. maijam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Jean Roger DRÈZE kungs, Beļģijas pilsonis, dzimis 1951. gada 6. jūnijā, tiek iecelts par Eiropas Ķimikāliju aģentūras valdes locekli uz laikposmu no 2012. gada 25. septembra līdz 2015. gada 31. maijam, aizstājot Helmut DE VOS kungu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2012. gada 24. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. ALETRARIS

(1) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2) OV C 151, 21.5.2011., 1. lpp.

25.9.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/2

PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 24. septembris),

ar ko pieņem Padomes nostāju par Eiropas Savienības 2012. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4 projektu

2012/C 288/02

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. pantu, saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1081/2010 (2010. gada 24. novembris) (2), un jo īpaši tās 37. pantu,

tā kā:

—	Savienības 2012. finanšu gada budžetu galīgajā variantā pieņēma 2011. gada 1. decembrī (3),

—	Komisija 2012. gada 20. jūnijā iesniedza priekšlikumu, kurā ir ietverts 2012. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 4 projekts,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Padomes nostāja par Eiropas Savienības 2012. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4 projektu tika pieņemta 2012. gada 24. septembrī.

Visu tās tekstu informācijai vai lejupielādei var apskatīt Padomes tīmekļa vietnē – http://www.consilium.europa.eu/

Briselē, 2012. gada 24. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. D. MAVROYIANNIS

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp., ar labojumiem OV L 25, 30.1.2003., 43. lpp. un OV L 99, 14.4.2007., 18. lpp.

(2) OV L 311, 26.11.2010., 9. lpp.

(3) OV L 56, 29.2.2012., ar labojumu OV L 79, 19.3.2012., 1. lpp. un OV L 184, 13.7.2012., 19. lpp.

PIELIKUMS

VĒSTULES PROJEKTS

Sūtītājs	:	Padomes priekšsēdētājs
Saņēmējs	:	Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Atsevišķā aploksnē nosūtu Jums 2012. gada 19. septembra Padomē pieņemto Padomes nostāju par 2012. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4 projektu.

(Pieklājības frāze).

25.9.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/4

PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 24. septembris),

ar ko ieceļ vienu Eiropas Ķimikāliju aģentūras valdes locekli

2012/C 288/03

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (1), un jo īpaši tās 79. pantu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1907/2006 79. pantā ir paredzēts, ka Padome Eiropas Ķimikāliju aģentūras valdē (“valde”) ieceļ vienu pārstāvi no katras dalībvalsts.

(2)	Padome ar 2007. gada 7. jūnija Lēmumu (2) iecēla 27 Eiropas Ķimikāliju aģentūras valdes locekļus.

(3)	Ungārijas valdība ir informējusi Padomi par nodomu aizstāt Ungārijas pārstāvi valdē un ir izvirzījusi jauna pārstāvja kandidātu, kas būtu jāieceļ amatā uz laikposmu līdz 2013. gada 31. maijam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Krisztina CSENGŐDY kundze, Ungārijas pilsone, dzimusi 1961. gada 9. janvārī, tiek iecelta par Eiropas Ķimikāliju aģentūras valdes locekli uz laikposmu no 2012. gada 25. septembra līdz 2013. gada 31. maijam, aizstājot Zoltán ADAMIS kungu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2012. gada 24. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. ALETRARIS

(1) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2) OV C 134, 16.6.2007., 6. lpp.

25.9.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/5

Euro maiņas kurss (1)

2012. gada 24. septembris

2012/C 288/04

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2916
JPY	Japānas jena	100,79
DKK	Dānijas krona	7,4563
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,79680
SEK	Zviedrijas krona	8,4928
CHF	Šveices franks	1,2095
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,4370
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,940
HUF	Ungārijas forints	283,28
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6963
PLN	Polijas zlots	4,1540
RON	Rumānijas leja	4,5183
TRY	Turcijas lira	2,3259
AUD	Austrālijas dolārs	1,2415
CAD	Kanādas dolārs	1,2668
HKD	Hongkongas dolārs	10,0130
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5742
SGD	Singapūras dolārs	1,5871
KRW	Dienvidkorejas vona	1 446,53
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,7171
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,1491
HRK	Horvātijas kuna	7,4265
IDR	Indonēzijas rūpija	12 351,43
MYR	Malaizijas ringits	3,9691
PHP	Filipīnu peso	53,931
RUB	Krievijas rublis	40,3205
THB	Taizemes bāts	39,949
BRL	Brazīlijas reāls	2,6175
MXN	Meksikas peso	16,6727
INR	Indijas rūpija	69,0680

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

25.9.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/9

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 288/08

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“HOLSTEINER TILSITER”

EK Nr.: DE-PGI-0005-0807-26.04.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Holsteiner Tilsiter”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids;

1.3. grupa.

Siers

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Holsteiner Tilsiter” ir uzgriežamais siers, kuru tradicionāli ražo no govs piena, nogatavināšanas laikā pastāvīgi apstrādā ar glemi veidojošu baktēriju kultūru un kura tauku saturs sausnā ir no 30 % līdz 60 %. Sieru “Holsteiner Tilsiter” var izgatavot gan no svaigpiena, gan no pasterizēta piena. Sieru gatavo gan klasiskajā rituļa formā, gan – aizvien biežāk – maizes klaipa formā. Tam ir plāna, dzeltenīgi brūna dabiski veidojusies miza, kuru vismaz piecas nedēļas ilgajā nogatavināšanas periodā apstrādā ar maisījumu, kas sastāv no glemi veidojošu baktēriju kultūras, sūkalām, vājpiena vai sālsūdens. Gaiši dzeltenā masa ir labi sagriežama, valkana un ļoti elastīga. Īpašā ražošanas veida dēļ sierā “Holsteiner Tilsiter” veidojas Tilzītes sieriem raksturīgās acis un plaisas. Atkarībā no izturēšanas ilguma tā garša variē no maigas un viegli pikantas līdz izteikti pikantai. Sieru izgatavo maizes klaipa vai taisnstūrveida gabalu formā, viena gabala svars ir 3,5–5 kg.

Tiek ražots “Holsteiner Tilsiter” ar dažādu tauku saturu: ar tauku saturs sausnā, sākot no 30 %, ar tauku saturs sausnā, sākot no 45 %, un ar tauku saturs sausnā, sākot no 60 %. Minimālais tauku saturs sausnā ir 30 %. Sieram “Holsteiner Tilsiter” garšvielas lielākoties nepievieno. Ja to dara, tad izmanto tikai ķimenes. Citas garšvielas netiek pievienotas.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Ražošanā izmantotajam pienam nav jābūt iegūtam iepriekš minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Visiem siera ražošanas posmiem no izejvielu pieņemšanas līdz pat izturēšanai un nogatavināšanai, kas ilgst vismaz piecas nedēļas, jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Vācijas Federatīvās Republikas Šlēsvigas-Holšteinas federālā zeme. Siera “Holsteiner Tilsiter” ražošanas apgabals, kuru iespējams pierādīt ar vēsturiskiem dokumentiem, kopš 20. gs. pirmās puses (aptuveni 1920. gada) aptver Šlēsvigas-Holšteinas federālo zemi tās pašreizējās robežās.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Īpašais ražošanas paņēmiens un tā rezultātā radusies “Holsteiner Tilsiter” īpašā kvalitāte un reputācija varēja izveidoties tikai šeit, pateicoties turpmāk izklāstīto īpašo nosacījumu mijiedarbībai.

Klimatu Šlēsvigā-Holšteinā, kas atrodas starp Ziemeļjūru un Baltijas jūru, spēcīgi ietekmē okeāns. Ģeogrāfiskās atrašanās vietas un augsnes īpašību rezultātā ir izveidojušās specifiskas augu kopas, kas nosaka lopbarības īpašības. Tas ir vienlīdz veicinājis piena ieguvi un siera ražošanu un – kas ne mazāk svarīgi – atspoguļojas arī siera “Holsteiner Tilsiter” pikantajā aromātā.

Piena ražošanai Šlēsvigā-Holšteinā ir senas tradīcijas, jo šajā zemē valda tai lieliski piemēroti apstākļi. 16. gs. beigās Šlēsvigas un Holšteinas hercogistē izveidojās piensaimniecība, kuras produkcijas daudzums pārsniedza muižu vajadzības. Holandiešu bēgļi savulaik atnesa sev līdzi zināšanas par profesionālu piena ražošanu. Deviņpadsmitā gadsimta beigās attīstījās piensaimnieku kooperatīvu struktūra. Tikai 1888. gadā vien tika nodibināta 251 jauna pienotava. Gan piena ražošanas uzņēmumu struktūra, gan lieliski izglītotie darbinieki, kā arī labie klimata un augsnes apstākļi padarīja Šlēsvigu-Holšteinu par visā Eiropā iecienītu piena ražošanas vietu. Tāpēc tā nebūt nav nejaušība, ka pasaulslavenā piena govju šķirne – Vācijā pazīstama arī kā “melnraibā” – saucas tieši Holstein-Frisian. Tā kā piens un teļu kuņģa ferments himozīns vienmēr bijis pieejams pietiekamā daudzumā, siera ražošana šajā zemē varēja labi attīstīties. Mūsdienās siera ražošanā Šlēsvigā-Holšteinā tomēr izmanto arī pienu, kas iegūts ārpus ģeogrāfiskā apgabala.

5.2. Produkta specifika:

Siers “Holsteiner Tilsiter” ir augstvērtīga, federālajai zemei raksturīga siera šķirne, kurai jau kopš simtu divdesmit gadiem ir lieliska reputācija. Seni dokumenti apliecina, ka jau 16. gadsimtā Holšteinas Šveicē Bēlas (Behl) muižā gatavots līdzīgs siers. Pirmais Tilzītes siera receptes apraksts radies 1840. gadā, tā autore ir kāda Vestfāles (Westpfahl) kundze, kura dzīvojusi muižā netālu no Tilzītes toreizējā Austrumprūsijā. Tieši šā iemesla dēļ siera šķirne ieguvusi savu nosaukumu. Minētā recepte 19. gadsimta beigās nonāca pašreizējā Šlēsvigas-Holšteinas teritorijā, kurā Tilzītes siers drīz vien kļuva par iecienītāko sieru, un šo statusu tas nav zaudējis arī mūsdienās.

Grāmatā “Käsebereitung und Käsespeisen in Deutschland seit 1800” (Frank Roeb, Mainz, 1976) rakstīts: “Šlēsvigā-Holšteinā tā (piez.: Tilzītes siera) ražošana tika uzsākta vēl vēlāk, jo ir pieejamas ziņas, ka Tilzītes siera gatavošana tur nesākās īpaši agri pirms 1900. gada, taču pēc tam tā ir veicināta pat valstiskā mērogā (no 1929. gada, sk. Middelhauve)”.

Mūsdienās Šlēsviga-Holšteina ir Tilzītes siera ražošanas centrs (sk. Dr. Oetker Lebensmittel-Lexikon, 2004, 812. lpp.; C. Dumont, Kulinarisches Lexikon, 1998, 516. lpp.; raksts Essen & Trinken im Detail – “mein coop magazin”: “Holsteiner Tilsiter und Beaujolais AOC”). Apvienības “Slow Food Convivium Hamburg” publikācijā “Tilsiter – Käse der Ostsee” (Burchard Bösche, 2005) teikts: “Mūsdienās Tilzītes siera ražošanas centrs noteikti ir Šlēsviga-Holšteina – zeme starp divām jūrām.”

Aptaujāto kompetento iestāžu atzinumi apliecina to, ka siers “Holsteiner Tilsiter” ir izveidojies par slavenu un iecienītu reģionālo produktu, kas pazīstams tieši ar šādu nosaukumu, kurš apzīmē Šlēsvigā-Holšteinā ražotu Tilzītes sieru. To apliecina arī tas, ka šis reģionam raksturīgais siers minēts Pētera Pētera (Peter Peter) grāmatā “Kulturgeschichte der deutschen Küche” (2005, 135. lpp.), kurā teikts: “Holsteiner Tilsiter, Würchwitzer Milbenkäse, Allgäuer Bergkäse, (..) salīdzinājumā ar Franciju un Itāliju, pat ar Angliju vai Īriju, augstvērtīgu Vācijā ražotu sieru izvēle ir drīzāk pieticīga.” Arī dažādās interneta vietnēs pieminēta siera “Holsteiner Tilsiter” īpašā reputācija. Interneta portālā “Alles Käse – das Infoportal” (http://www.walserstolz.de) rakstīts: “Īpaši Ziemeļvācijā un arī visā Baltijas jūras piekrastē Tilzītes sieram ir senas tradīcijas. Vācijā šā siera ražošanas centrs ir Šlēsviga-Holšteina, kur apzīmējumi “Tilzītes siers” un “uzgriežamais siers” daļēji vēl joprojām tiek lietoti kā sinonīmi.” Vācijas pārtikas produktu katalogā ASV (http://www.germanfoods.org) teikts: “(..) arī vairākos Šlēsvigas-Holšteinas apgabalos (..) Vācijas ziemeļu daļā tiek ražoti daži no Vācijas populārākajiem sieriem, tādiem kā (..) Tilzītes siers (..)”. Vēl citas norādes atrodamas uzņēmuma “Paulsen” tīmekļa vietnē (http://www.party-paulsen.de). Tajā teikts: “Siers “Holsteiner Tilsiter” – labākais Šlēsvigas-Holšteinas siers.”

Īpašās, dabiskās un tikai šejienes nogatavināšanas pagrabos mītošo baktēriju kultūras, kas veidojušās daudzu paaudžu ritumā, piešķir sieram “Holsteiner Tilsiter” neatkārtojamo pikanto garšu, kura būtiski atšķiras no citos ģeogrāfiskajos apgabalos gatavota Tilzītes siera garšas.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Siera “Holsteiner Tilsiter” īpašā slava un labā reputācija balstās, no vienas puses, uz senām tradīcijām Šlēsvigā-Holšteinā, kas izslavēta kā piena un siera zeme, bet, no otras puses, galvenokārt uz šejienes piensaimnieku amata prasmi un īpašo zinātību. Pamatojoties uz šajā zemē dominējošo piena lopkopību, gadsimtu gaitā attīstījās siera ražošana zemnieku sētās. Senas receptes un amatnieciskajā siera ražošanā gūtā pieredze tika nodota no paaudzes paaudzē. Tā izveidojās federālajai zemei raksturīgās siera šķirnes. Īpašu nozīmi to vidū līdz pat mūsdienām ir saglabājis siers “Holsteiner Tilsiter”. Tas visos savos aspektos ir reģionam raksturīgs produkts, kas ir pazīstams aiz reģiona robežām un tiek augstu vērtēts.

Savdabīgi pikantā garša un sieram “Holsteiner Tilsiter” raksturīgais acojums Šlēsvigā-Holšteinā bija izveidojies jau tad, kad šo siera šķirni vēl nemaz nesauca par Tilzītes sieru. Tikai deviņpadsmitā gadsimta beigās šis jēdziens no Austrumprūsijas atceļoja līdz Šlēsvigai-Holšteinai, un ar to sāka apzīmēt siera šķirni, kuru šeit ražoja pēc līdzīgas receptes. Kopš tā laika arī runā par “Tilsiter aus Schleswig-Holstein” vai “Holsteiner Tilsiter”.

Siera ražošana, kas tradicionāli aizsākās zemnieku sētās, Šlēsvigā-Holšteinā turpina attīstīties arī mūsdienās. Piensaimnieku izglītība piena tehnoloģijas jomā, kas mūsdienās koncentrējusies Piensaimniecības mācību un izmēģinājumu saimniecībā Bādmalentē (Bad Malente), arī šodien bauda augstu atzinību tālu aiz federālās zemes robežām.

Siera “Holsteiner Tilsiter” lieliskās reputācijas pamatā ir ļoti specifiskais aromāts un īpašā, izteiktā garša, ko iegūst, sieram pievienojot ķimenes. Abas īpašības var nodrošināt tikai, izmantojot īpašas baktēriju kultūras, kuras tādā veidā un kombinācijā var izveidoties tikai klimatā, kas valda teritorijā starp Ziemeļjūru un Baltijas jūru.

Uzņēmumi, kas ražo sieru “Holsteiner Tilsiter”, ir arī tālu aiz zemes robežām pazīstamā Šlēsvigas-Holšteinas siera ceļa viduspunkts. Šajā apvienībā apvienojušās aptuveni 40 sierotavas, kuru uzdevums ir veicināt siera ražošanas tradīcijas Šlēsvigā-Holšteinā un kuras kopā gatavo 120 dažādu šķirņu sieru. Apvienība tika nodibināta 1999. gadā, un tās pirmsākumi meklējami pēc kulinārijas kustības “Slow Food” ierosmes izveidotajā siera tirgū, kas notiek brīvdabas muzejā “Kiekeberg” netālu no Hamburgas. Ņemot vērā pārstāvēto Šlēsvigas-Holšteinas siera šķirņu daudzveidību, Šlēsvigas-Holšteinas piensaimniekus iedēvēja par “ziemeļu vīndariem”. Siers “Holsteiner Tilsiter” no siera zemes Šlēsvigas-Holšteinas šajā gadatirgū bija izstādīts daudzos dažādos paveidos.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Artikel 5 Absatz 7 der Verordnung (EG) Nr. 510/2006)

Fundstelle der vollständigen spezifikaton:

“Markenblatt”, 30. sēj., 2009. gada 24. jūlijs,, 7.a-aa daļa, 13378. lpp.

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/7201

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

25.9.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/13

2012/C 288/09

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“WALBECKER SPARGEL”

EK Nr.: DE-PGI-0005-0857-08.02.2011

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Walbecker Spargel”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Svaigi baltie, zaļie vai violetie sparģeļi (Asparagus officinalis). Ēdamos dzinumus tirdzniecībā piedāvā mizotus vai nemizotus. “Walbecker Spargel” jeb Valbekas sparģeļus audzē saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses noteikumiem. Pārdot drīkst tikai sparģeļus, kas nemizotā veidā atbilst vismaz UNECE standarta FFV04 (Asparagus) prasībām.

Etiolēto sparģeļu dzinumu garums nepārsniedz 22 cm. Sparģeļiem jābūt veseliem un nebojātiem. Tie nedrīkst būt puvuši vai bojāti, tiem jāsmaržo labi un jāizskatās svaigiem.

Valbekas sparģeļus vienreizējus padara to smalkā šķiedra, intensīvā sparģeļu garša, kas nedaudz atgādina riekstus, un maigie sparģeļu dzinumi.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Valbekas sparģeļu audzēšanai no iestādīšanas līdz ražas novākšanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Audzēšana sākas ar lietpratīgu augsnes sagatavošanu pirms stādīšanas. Vispirms nodrošina atbilstošu humusa saturu sparģeļu augsnē (iestrādā zaļmēslojumu, kompostu). Augsnes sagatavošana ilgst vienu gadu, turklāt augsne tiek uzarta 80 cm dziļumā, lai augi varētu dzīt dziļas saknes un optimāli attīstīties. Sparģeļu stādīšana parasti notiek aprīļa vidū, agros pavasaros tā var sākties arī martā. Augsnes valnīšus rūpīgi attīra no sakņu atliekām un nolasa akmeņus, lai šādi cieti svešķermeņi netraucētu sparģeļu dzinumiem augt taisniem.

Pēc divu gadu augšanas trešajā gadā pirmo reizi tiek novākta sparģeļu raža.

Ja sparģeļus audzē zem melnbaltās plēves, rūpīgi jāraugās, lai intensīva saules starojuma laikā plēve tiktu laikus apgriezta no melnās uz balto pusi, tādējādi nepieļaujot kvalitātes pazemināšanos, proti, mīkstas sparģeļu galviņas.

Sparģeļu laukos, no kuriem novāc ražu, slāpekļa mēslojumu drīkst dot tikai pēc ražas laika beigām. Apmēram 21 dienu pēc sparģeļu sezonas beigām tiek ņemti augsnes paraugi, lai varētu konstatēt, tieši kā augsnei trūkst, un pēc ražas novākšanas iestrādāt piemērotu slāpekļa mēslojumu. Lai veicinātu kvalitāti un augšanu, veic agrotehniskos pasākumus, piemēram, saudzīgu augsnes apstrādi un piemērotu mēslošanu, arī ar magnija un kālija mēslojumu.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Iepakojums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam. Katrā iepakojumā drīkst būt tikai sparģeļi no atzītiem Valbekas sparģeļu audzēšanas reģioniem. Vienā iepakojuma vienībā esošajiem sparģeļiem jābūt vienādiem kvalitātes, krāsas un lieluma ziņā. Iepakojumā redzamajai sparģeļu daļai jāraksturo viss iepakojuma saturs.

Lai nodrošinātu Valbekas sparģeļu kvalitāti, tos strauji atdzesē. Ne ilgāk kā četras stundas pēc ražas novākšanas tie jāatdzesē akas ūdenī vai ūdenī ar ledu 1–12 °C temperatūrā. Tie iespējami drīz jālaiž pārdošanā. Sparģeļus nedrīkstētu uzglabāt ilgāk par trim dienām, un uzglabāšanai jānotiek dzesētavās 1–4 °C temperatūrā.

Ražotājam jānodrošina nepārtraukta aukstuma ķēde, kuru drīkst pārtraukt tikai uz īsu brīdi, lai sparģeļus iepakotu, ievietotu glabāšanā vai izņemtu no tās.

Sagatavošanas telpām, dzesētavām un, attiecīgā gadījumā, pārdošanas telpām jāatbilst higiēnas prasībām.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Valbekas sparģeļu audzēšanas apgabals atrodas Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ziemeļrietumos. Tas stiepjas gar Vācijas un Nīderlandes robežu. Apgabala rietumu robeža sakrīt ar valsts robežu. Ziemeļos no valsts robežas un autostrādes A 57 krustpunkta robeža iet austrumu virzienā gar autostrādi A 57. Autostrādes A 57 un valsts nozīmes ceļa B 9 krustpunktā robeža strauji pavēršas uz dienvidaustrumiem un gar B 9 iet līdz ceļu B 9 un B 58 krustpunktam. Tur audzēšanas apgabala robeža asi pagriežas dienvidrietumu virzienā, sekojot ceļam B 58. No B 58 un pavalsts nozīmes ceļa L 221 krustpunkta robeža tālāk iet gar ceļu L 221 līdz tā krustpunktam ar autostrādi A 61. Tad robeža virzās gar autostrādi A 61 līdz tās krustpunktam ar valsts robežu.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Audzēšanas apgabals ir daļa no Ziemeļreinas zemienes. Tajā valdošie klimatiskie apstākļi ir lieliski piemēroti sparģeļu audzēšanai. Tieši mēnešos, kas ir ļoti svarīgi sparģeļu augšanai, proti, martā, aprīlī, maijā un jūnijā, nokrišņu daudzums ir pietiekams un gaisa temperatūra mērena.

Audzēšanas apgabalam ir raksturīgas smilšainas, dienvidaustrumos arī mālainas augsnes un lesa augsnes. Tradicionāli sparģeļu audzēšanai tiek izvēlētas platības, kurās ir augsnes ar lielu smilts saturu. Smilts frakciju veido Māsas (Maas) un Nīrsas (Niers) kāpu smiltis. Augsnes struktūra starp Nīrsu un Māsu ir izveidojusies ledus laikmetā. Tai raksturīgas viegli smilšainas, gaisa un ūdens caurlaidīgas, minerālvielām bagātas augsnes ar nelielu lesa saturu, lielāku humusa saturu un optimālu kaļķa saturu. Zemnieki audzēšanas apgabalā šīs augsnes parasti uzskatīja par lielu trūkumu pretstatā tuvākās apkaimes, proti, Pontas (Pont), Nievkerkes (Nieuwkerk), Aldekerkes (Aldekerk) un Bērsdonkas (Baersdonk), auglīgajām augsnēm, kuras kopumā ir labāk piemērotas kultūraugu audzēšanai nekā augsnes noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Taču ģeogrāfiskā apgabala augsnes ir ļoti piemērotas tieši sparģeļu audzēšanai.

5.2. Produkta specifika:

Valbekas sparģeļi, kurus drīkst tirgot tikai kā svaigus baltos, zaļos vai violetos sparģeļus, ir vienreizēji, jo tiem ir smalka šķiedra, intensīva sparģeļu garša, kas nedaudz atgādina riekstus, un maigi dzinumi. Vietējie audzētāji ir uzkrājuši īpašu zinātību sparģeļu audzēšanā, un pareiza augsnes sagatavošana un stādīšana, kā arī ražas novākšanas laika izvēle nodrošina to, ka Valbekas sparģeļu dzinumi ir īpaši skaisti, taisni un ar labu konsistenci. Seno tradīciju un sevišķi labo īpašību dēļ Valbekas sparģeļiem ir izcila reputācija, kas sniedzas tālu aiz audzēšanas apgabala robežām.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Sparģeļu smalkā šķiedra, intensīvā garša, kas atgādina riekstus, un maigie un taisnie dzinumi veidojas Valbekas apgabala optimālo augsnes apstākļu un Ziemeļreinas zemienē valdošo klimatisko apstākļu ietekmē. Tieši sparģeļu audzēšanā vērojama cieša saikne starp produkta īpašībām un dabas apstākļiem. Sparģeļu garša 70 % apmērā ir atkarīga no augsnes īpašībām, 20 % apmērā no augsnes apstrādes un mēslošanas un tikai 10 % apmērā no sparģeļu šķirnes. Sparģeļu audzēšanai īpaši piemērotā kāpu smilts, kas bagātināta ar humusu, tieši martā, aprīlī, maijā un jūnijā ir gana mitra, jo nokrišņu daudzums ir pietiekams un gaisa temperatūra diezgan mērena. Otrkārt, labas lauksaimniecības prakses noteikumu ievērošana nodrošina produkta kvalitāti.

Vairāku paaudžu laikā uzkrātā zinātība sparģeļu audzēšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz pareizo stādīšanas sākuma, ražas novākšanas sākuma un ražas novākšanas beigu laiku, pārsegplēves izmantošanas veidu un apmēru, augsnes vaļņa prasmīgo sagatavošanu un tā atbrīvošanu no sakņu kamoliem un akmeņiem un vajadzīgā mēslojuma noteikšanu, ņemot augsnes paraugus, ir Valbekas sparģeļu īpašās kvalitātes pamatu pamats.

Valbekas sparģeļiem ir izcila reputācija. Jurists un atvaļinātais majors Dr. Valters Kleins-Valbeks (Walther Klein-Walbeck) inflācijas laikos 1923. gadā uzsāka pirmos izmēģinājumus sparģeļu audzēšanā ap Valbekas pili. Viņa panākumi drīz vien rosināja vietējo lauksaimnieku interesi, jo smilšainajās augsnēs citu laukaugu ražas nebija pārlieku labas. 1927. gadā 33 Valbekas lauksaimnieki apņēmās 1928. gada pavasarī sākt sparģeļu audzēšanu. Pirmajā sezonā tika apstādīti 200 morgeni (50 ha) sparģeļu platību. 1929. gada 1. janvārī Dr. Valters Kleins-Valbeks kopā ar 55 Valbekas sparģeļu audzētājiem nodibināja pašreizējo pieteikuma iesniedzēju organizāciju, proti, Valbekas un tās apkaimes sparģeļu audzēšanas kooperatīvu (Spargelbaugenossenschaft Walbeck und Umgegend e.G.). Kopš tā laika šajā kooperatīvā apvienojušies lauksaimnieki audzē sparģeļus un tirgo tos ar nosaukumu “Walbecker Spargel”. No 1932. līdz 1938. gadam kooperatīvs nogādāja uz izsolēm Štrēlenē (Straelen) 36 000 centneru sparģeļu, kas reiz nabagajam Valbekas ciematam ienesa peļņu 1,3 milj. reihsmarku apmērā (piez.: Vācijā centners ir 50 kg). 1936. gadā sparģeļu sezonā ciematu apmeklēja 40 000 sparģeļu cienītāju.

Otrā Pasaules kara laikā sparģeļu audzēšana apsīka. Pēc 1948. gada naudas reformas tā atsākās no jauna. Patlaban pieteikuma iesniedzējā kooperatīvā ir 50 biedru, kas sparģeļus audzē 80 ha platībā.

Dziesma “Walbecker Heimatlied”, kuras autori ir Jakobs Šopmanns (Jakob Schopmann) (vārdi, 1935, publicēti laikraksta “Niederrheinische Landeszeitung”1935. gada 5. jūlija numurā) un viņa dēls Helmuts Šopmans (Helmut Schopmann) (mūzika, 1977), apliecina to, cik liela ir sparģeļu nozīme Valbekas ciemata un tā apkārtnes identitātes veidošanā:

“Kennst Du mein friedliches Walbeck nicht? (Vai zini Tu Valbeku mierpilno?)

Das Spargeldorf an der Grenze? (Un sparģeļu ciemu pie robežas?)

Dort schießt der Spargel in Sonnenlicht (Tur saulē sparģeļi saasno)

alljährlich im taufrischen Lenze. (ik gadus spirgtajā ziedonī.)”

Katru gadu divas dienas ilgajos sparģeļu svētkos tiek organizēts liels svētku gājiens, kura laikā apmeklētāji tiek iepazīstināti ar kārtējam gadam izraudzīto sparģeļu princesi, kas sēž izgreznotos ratos. Viņas uzdevums ir pārstāvēt sparģeļu ciematu Valbeku radio un televīzijā, gadatirgos un daudzos tautas svētkos Lejasreinas reģionā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/13251

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.288.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 288

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 25. septembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2012/C 288/01	Padomes Lēmums (2012. gada 24. septembris), ar ko ieceļ vienu Eiropas Ķimikāliju aģentūras valdes locekli	1

2012/C 288/02	Padomes Lēmums (2012. gada 24. septembris), ar ko pieņem Padomes nostāju par Eiropas Savienības 2012. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4 projektu	2

2012/C 288/03	Padomes Lēmums (2012. gada 24. septembris), ar ko ieceļ vienu Eiropas Ķimikāliju aģentūras valdes locekli	4

	Eiropas Komisija
2012/C 288/04	Euro maiņas kurss	5

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2012/C 288/05	Komisijas paziņojums saskaņā ar 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā – Izmaiņas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībās regulārajiem gaisa pārvadājumiem ( 1 )	6

2012/C 288/06	Komisijas paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā – Uzaicinājums piedalīties konkursā par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām	7

2012/C 288/07	Reorganizācijas pasākumi – Lēmums par Forte Asigurări SA finanšu sanācijas procedūras slēgšanu (Publikācija veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/17/EK par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu 6. pantu)	8

Apdrošināšanas uzņēmums	Forte Asigurări SA, juridiskā adrese: Calea Grivitei nr. 6, etaj 5, București, Sector 1, Romania; Tirdzniecības reģistra birojā reģistrēts ar numuru J40/1814/11.3.1996; vienotais reģistrācijas numurs: 8209593; juridiskais pārstāvis: ģenerāldirektors Guglielmo Frinzi
Lēmuma datums, spēkā stāšanās diena un veids	2012. gada 7. augusta Lēmums Nr. 452 par Forte Asigurări SA finanšu sanācijas procedūras slēgšanu, pamatojoties uz finanšu sanācijas plānu
Kompetentās iestādes	Apdrošināšanas uzraudzības komisija, kuras galvenais birojs atrodas București, str. Amiral Constantin Bălescu nr. 18, sectorul 1, Romania; nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: 14045240/1.7.2001
Uzraudzības iestāde	Apdrošināšanas uzraudzības komisija, kuras galvenais birojs atrodas București, str. Amiral Constantin Bălescu nr. 18, sectorul 1, Romania; nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: 14045240/1.7.2001
Piemērojamie tiesību akti	Likums Nr. 32/2000 par apdrošināšanu un apdrošināšanas uzraudzību, ar grozījumiem

	V Atzinumi
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2012/C 288/08	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	9

2012/C 288/09	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	13


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ