22.9.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/2

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2012/C 286/02

Lēmuma pieņemšanas datums

30.7.2012.

Atbalsts Nr.

SA.35144 (12/N)

Dalībvalsts

Ungārija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Prolongation of Hungarian Liquidity scheme for banks

Juridiskais pamats

Article 44 (Chapter VII) of Act CXCIV of 2011 on the Stability of Hungarian Economy

Pasākuma veids

Shēma

—

Mērķis

Līdzekļi būtisku tautsaimniecības problēmu risināšanai

Atbalsta veids

Atvieglotie aizdevumi

Budžets

Kopējais budžets: HUF 11 008 000 (miljonos)

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

30.7.2012.–31.12.2012.

Tautsaimniecības nozares

Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministry for National Economy

Budapest

József nádor tér 2–4.

1051

MAGYARORSZÁG/HUNGARY

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

Lēmuma pieņemšanas datums

30.7.2012.

Atbalsts Nr.

SA.35145 (12/N)

Dalībvalsts

Ungārija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Prolongation of the Hungarian bank support scheme

Juridiskais pamats

Act CIV of 2008 on the Reinforcement of the Stability of the Financial Intermediary System

Pasākuma veids

Shēma

—

Mērķis

Līdzekļi būtisku tautsaimniecības problēmu risināšanai

Atbalsta veids

Citi

Budžets

Kopējais budžets: HUF 300 000 (miljonos)

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

30.7.2012.–31.12.2012.

Tautsaimniecības nozares

Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministry for National Economy

Budapest

József nádor tér 2–4.

1051

MAGYARORSZÁG/HUNGARY

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

22.9.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/4

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2012/C 286/03

Lēmuma pieņemšanas datums

27.6.2012.

Atbalsta Nr.

SA.33994 (11/N)

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Brandenburg

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

BFB II (3. Änderung)

Juridiskais pamats

Haushaltsordnung des Landes Brandenburg mit den zugehörigen Verwaltungsvorschriften vom 21. April 1999

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Riska kapitāls

Atbalsta veids

Riska kapitāla nodrošināšana

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 30 milj.

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministerium für Wirtschaft des Landes Brandenburg

Heinrich-Mann-Allee 107

14473 Potsdam

DEUTSCHLAND

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

Lēmuma pieņemšanas datums

18.6.2012.

Atbalsta Nr.

SA.34168 (12/N)

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Comunidad Autónoma Euskera

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Ayudas a la producción editorial de carácter literario en el País Vasco

Juridiskais pamats

Orden 2012 de la Consejera de Cultura, por la que se regula y convoca la concesión de ayudas a la producción editorial de carácter literario en euskera

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Kultūras veicināšana

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Plānotie gada izdevumi EUR 0,483 milj.

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 1,449 milj.

Atbalsta intensitāte

70 %

Atbalsta ilgums

līdz 31.12.2014.

Tautsaimniecības nozares

Plašsaziņas līdzekļi

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Dirección de Promoción de la Cultura

C/ Donostia-San Sebastián, 1

01010 Vitoria-Gasteiz

Álava, País Vasco

ESPAÑA

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm

22.9.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/9

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS KONSULTĀCIJA

(2012. gada 31. jūlijs)

iesniegta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem 10. panta 4. punktu saistībā ar nefinanšu sabiedrību darījumiem ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem

(ESRK/2012/2)

2012/C 286/09

1. Juridiskais pamats

1.1.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) 10. panta 4. punkts nosaka, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) jāapspriežas ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un citām attiecīgām iestādēm par regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādi, precizējot: a) kritērijus, kas ļauj noteikt, kuri ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi objektīvi mērāmā veidā mazina riskus, kas tieši saistīti ar 10. panta 3. punktā minēto komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldību; un b) tīrvērtes (klīringa) sliekšņu vērtības, kuras pārsniedzot, nefinanšu sabiedrībām ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērte turpmāk jāveic ar centrālo darījuma partneru (CCP) starpniecību un kuras nosaka, ņemot vērā katra darījuma partnera tīro pozīciju un riska pozīciju summas sistēmisko nozīmību katrai ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei.

1.2.	2012. gada 26. jūnijā ESRK saņēma no EVTI lūgumu sniegt konsultāciju par iepriekš minētajiem jautājumiem, atsaucoties uz 2012. gada 25. jūnijā publicēto EVTI apspriešanās dokumentu (2).

1.3.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (3) 3. panta 2. punkta b) un g) apakšpunktu un 4. panta 2. punktu ESRK Valde apstiprinājusi šo Konsultāciju, kas publicēta atbilstoši Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2011. gada 20. janvāra Lēmuma ESRK/2011/1, ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (4), 30. pantam.

2. Ekonomiskais konteksts

2.1.

Nefinanšu sabiedrības izmanto ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus galvenokārt, lai ierobežotu riskus saistībā ar komercdarbībām vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbībām. Nosakot tīrvērtes slieksni, principā jānodrošina šādu politikas mērķu sasniegšana.

Jāaizsargā tirgus integritāte un jānodrošina tā caurredzamība. Likumdevēji par sākuma punktu var ņemt pieņēmumu, ka – no makrouzraudzības viedokļa – jānodrošina, lai cik vien iespējams lielā mērā visu nefinanšu atvasināto instrumentu darījumu tīrvērte tiktu veikta centralizēti, tādējādi samazinot darījuma partnera risku tirgū. Likumdevēji var vēlēties arī nodrošināt, lai visas sabiedrības, kuru veiktie darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem sasniedz noteiktu īpatsvaru to kopējā bilancē, neatkarīgi no šo sabiedrību lieluma tiktu pakļautas vienādiem nosacījumiem.

b)	Aprēķinu bāzē pienācīgi jāatspoguļo nefinanšu sabiedrības turējumā esošo atvasināto instrumentu kopējais apjoms neatkarīgi no to paredzamā pielietojuma. No finanšu stabilitātes viedokļa risku rada atvasināto instrumentu pozīciju (relatīvais) lielums neatkarīgi no to pielietojuma mērķa.

2.2.

Vairākos tirgus segmentos, piemēram, preču tirgos, kuros agrāk galvenokārt darbojās nefinanšu sabiedrības, par dominējošo kļuvis ārpusbiržas atvasināto instrumentu pielietojums spekulatīvos, ieguldījumu vai tirdzniecības nolūkos. Šādu situāciju daļēji izraisījusi finanšu institūciju ienākšana šajos tirgos jeb tā dēvētais finansializācijas process. Tāpēc nepieciešama piesardzīga pieeja riskiem, ko rada nefinanšu sabiedrību darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem.

2.3.	Komercdarbību un finanšu līdzekļu pārvaldības darbības jādefinē cik vien iespējams detalizēti un objektīvi, neradot dažādu interpretāciju vai arbitrāžas iespējas, jo atbilstība vai neatbilstība šai definīcijai var radīt būtiskas sekas.

2.4.

Pēc detalizētas analīzes veikšanas (5) ESRK piedāvā tīrvērtes sliekšņu aprēķinu, izmantojot divpakāpju pieeju, kas vērsta uz tirgus integritātes aizsardzību un tirgus caurredzamības nodrošināšanu, nevis uz atsevišķu vienotā tirgus dalībnieku aizsardzību. Tās mērķis ir arī panākt, lai pienācīgi tiktu apsvērti ar nefinanšu sabiedrību turējumā esošajiem atvasinātajiem instrumentiem saistītie riski.

2.5.	Atvasinātie instrumenti, kas tiek turēti komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību kontekstā, nav bezriska instrumenti, jo, pienācīgi nenosakot to cenu, riska ierobežošana var būt neefektīva un pārmērīga, kas var izraisīt sistēmiskas sekas.

2.6.

No makrouzraudzības viedokļa ir labāk, ja nefinanšu sabiedrības veic to turējumā esošo atvasināto instrumentu tīrvērti ar CCP starpniecību, maksājot nodrošinājumu, nevis saņem līdzīgu pakalpojumu no bankas, kurai maksā komisijas maksu. Pastāv risks, ka banku komisijās, kas pēc būtības ir resursi, kuri aizplūst no nefinanšu sabiedrības, var netikt pienācīgi ietverta riska cena (gan no bankas, gan no nefinanšu sabiedrības viedokļa).

3. Definīcijas

Komercdarbību un finanšu līdzekļu pārvaldības darbību definīcija

3.1.	ESRK atzinīgi vērtē EVTI paveikto darbu, izstrādājot komercdarbību un finanšu līdzekļu pārvaldības darbību definīciju, un pamatā piekrīt šā darba rezultātiem, norādot, ka jāņem vērā tālākminētie punkti.

3.2.

Nefinanšu sabiedrību komercdarbības jāattiecina uz konkrētiem bilances posteņiem un, konkrētāk, uz nefinanšu sabiedrības pamatdarbību, t.i., krājumiem, debitoru parādiem, kreditoru parādiem un pamatlīdzekļiem. Komercdarbību definīcijā jāietver kapitālo izdevumu un darbības izdevumu jēdziens, jo, izmantojot komercdarbību definīcijā tikai atsauces uz Starptautisko finanšu pārskatu standartiem, var netikt sasniegts optimālais rezultāts. Ar nefinanšu sabiedrības komercdarbībām saistīto atvasināto instrumentu maksimālajam apjomam jāatbilst krājumu, debitoru parādu, kreditoru parādu un pamatlīdzekļu uzskaites vērtībai bilancē.

3.3.	Līdzekļu pārvaldības darbību definīcijā jāizmanto atsauce uz nefinanšu sabiedrības naudas plūsmas pārskatu, nosakot, ka šādas darbības nedrīkst pārsniegt nefinanšu sabiedrības finansēšanas darbības naudas plūsmas, kas radušās attiecīgā gada laikā.

Tīrvērtes sliekšņu definīcija

3.4.	ESRK atzinīgi vērtē EVTI paveikto darbu, izstrādājot tīrvērtes sliekšņu definīciju, norādot, ka jāņem vērā tālāk minētie punkti.

3.5.	Nefinanšu sabiedrībām noteiktajiem sākotnēji zemajiem tīrvērtes sliekšņiem jābalstās uz skaidriem makrouzraudzības principiem, nodrošinot iespēju nākotnē tos pārskatīt un nepieciešamības gadījumā paaugstināt.

3.6.	Jāatrod pareizais līdzsvars starp nepieciešamību pēc komplicētiem aprēķiniem tīrvērtes sliekšņu noteikšanai un ar nefinanšu sabiedrību turējumā esošajiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem saistīto risku pienācīgu novēršanu.

3.7.	Jādefinē ierobežots skaits ārpusbiržas atvasināto instrumentu klašu, kurām jānosaka atšķirīgas prasības saistībā ar tīrvērtes sliekšņiem.

3.8.	Tīrvērtes sliekšņus nedrīkst definēt atsevišķi katram darījuma partnerim, jo tas palielinātu režīma komplicētību, nenodrošinot būtiskas priekšrocības.

3.9.

Definējot tīrvērtes sliekšņus, labāk izmantot bruto tirgus vērtības nevis nominālvērtības, jo tā iespējams radīt precīzāku priekšstatu par nefinanšu sabiedrības turējumā esošo atvasināto instrumentu tirgus vērtību un attiecīgi nodrošināt atbilstošāku pieeju riskam, ko šie atvasinātie instrumenti rada sistēmai. Jānosaka fiksēts tīrvērtes sliekšņu aprēķināšanas biežums, nodrošinot iespēju atbildīgajām iestādēm finanšu krīžu laikā šo biežumu palielināt.

3.10.

Tīrvērtes slieksni atsevišķām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm nosaka šādi (veicot kalibrēšanu saskaņā ar 4. sadaļā aprakstīto divpakāpju pieeju).

Nefinanšu sabiedrības, kam jāievēro tīrvērtes sliekšņi, tiek sadalītas divās apakšgrupās, vadoties pēc šādiem kritērijiem:

Formula un Formula

kur:

—	TD (x) ir visu nefinanšu sabiedrības x turējumā esošo atvasināto instrumentu bruto tirgus vērtība,

—	CR (x) ir nefinanšu sabiedrības x kapitāla un rezervju uzskaites vērtība.

Nefinanšu sabiedrības, kurām a) apakšpunktā minētā vērtība pārsniedz δ vērtību, tīrvērtes slieksni nosaka šādi:

Formula vai NCNTFD (x) > ε'

kur:

—	NCNTFD (x) ir nefinanšu sabiedrības x turējumā esošo ar komercdarbībām vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbībām nesaistīto atvasināto instrumentu bruto tirgus vērtība,

—	GMVCD ir visu Starptautisko norēķinu bankas ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgus statistikas datubāzē uzrādīto darījuma partneru ārpusbiržas atvasināto instrumentu bruto tirgus vērtība atsevišķi katrai instrumentu klasei.

c)	Nefinanšu sabiedrības, kurām a) apakšpunktā minētā vērtība nepārsniedz δ vērtību, tīrvērtes slieksni nosaka šādi: vai NCNTFD (x) > γ'

4. Tīrvērtes sliekšņa kalibrēšana divpakāpju pieejas ietvaros

Divpakāpju pieeja jāīsteno šādi:

a)	Nefinanšu sabiedrības jāiedala divās apakšgrupās, vadoties pēc šādiem kritērijiem: un

Nefinanšu sabiedrībām, kurām a) apakšpunktā noteiktā vērtība pārsniedz 0,03, atsevišķām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm jāpiemēro šādi sliekšņi:

i)	Tīrvērtes slieksnis kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, εA = 8,4.

ii)	Tīrvērtes slieksnis kapitāla atvasināto instrumentu līgumiem, εB = 9,4.

iii)	Tīrvērtes slieksnis procentu likmju atvasināto instrumentu līgumiem, εC = 12,4.

iv)	Tīrvērtes slieksnis valūtas kursu atvasināto instrumentu līgumiem, εD = 13,4.

v)	Tīrvērtes slieksnis preču un citiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, εE = βE = 9,4.

Nefinanšu sabiedrībām, kurām a) apakšpunktā noteiktā vērtība nepārsniedz 0,03, atsevišķām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm jāpiemēro šādi sliekšņi:

i)	Tīrvērtes slieksnis kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, γA = 25,2.

ii)	Tīrvērtes slieksnis kapitāla atvasināto instrumentu līgumiem, γB = 28,2.

iii)	Tīrvērtes slieksnis procentu likmju atvasināto instrumentu līgumiem, γC = 37,2.

iv)	Tīrvērtes slieksnis valūtas kursu atvasināto instrumentu līgumiem, γD = 40,2.

v)	Tīrvērtes slieksnis preču un citiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, γE = 28,2.

Nefinanšu sabiedrībām, kurām a) apakšpunktā norādītā vērtība pārsniedz 0,03, jāpiemēro šādi kā absolūti lielumi noteikti sliekšņi:

NCNTFD (x) > ε'

i)	Tīrvērtes slieksnis kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, ε'A = EUR 13 milj.

ii)	Tīrvērtes slieksnis kapitāla atvasināto instrumentu līgumiem, ε'B = EUR 7 milj.

iii)	Tīrvērtes slieksnis procentu likmju atvasināto instrumentu līgumiem, ε'C = EUR 151 milj.

iv)	Tīrvērtes slieksnis valūtas kursu atvasināto instrumentu līgumiem, ε'D = EUR 31 milj.

v)	Tīrvērtes slieksnis preču un citiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, ε'E = EUR 16 milj.

Nefinanšu sabiedrībām, kurām a) apakšpunktā norādītā vērtība nepārsniedz 0,03, jāpiemēro šādi kā absolūti lielumi noteikti sliekšņi:

NCNTFD (x) > γ'

i)	Tīrvērtes slieksnis kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, γ'A = EUR 39 milj.

ii)	Tīrvērtes slieksnis kapitāla atvasināto instrumentu līgumiem, γ'B = EUR 20 milj.

iii)	Tīrvērtes slieksnis procentu likmju atvasināto instrumentu līgumiem, γ'C = EUR 453 milj.

iv)	Tīrvērtes slieksnis valūtas kursu atvasināto instrumentu līgumiem, γ'D = EUR 92 milj.

v)	Tīrvērtes slieksnis preču un citiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, γ'E = EUR 48 milj.

Frankfurtē pie Mainas, 2012. gada 31. jūlijā

ESRK priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) OV L 201, 27.7.2012., 21. lpp.

(2) EVTI apspriešanās dokuments Draft technical standards for the Regulation on OTC derivatives, CCPs and trade repositories (“Tehnisko standartu projekts Regulai par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, CCP un darījumu reģistriem”; publicēts EVTI interneta vietnē http://www.esma.europa.eu).

(3) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(4) OV C 58, 24.2.2011., 4. lpp.

(5) Sk. ESRK atbildi Macro-prudential stance on the use of OTC derivatives by non-financial corporations in response to a consultation by ESMA based on Article 10 of the EMIR Regulation (“Makrouzraudzības nostāja par nefinanšu sabiedrību darbībām ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem saistībā ar EVTI apspriešanos, pamatojoties uz EMIR Regulas 10. pantu”), kas publicēta ESRK interneta vietnē (http://www.esrb.europa.eu).

22.9.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/13

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS KONSULTĀCIJA

(2012. gada 31. jūlijs)

iesniegta Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem 46. panta 3. punktu par CCP sniegtā nodrošinājuma atbilstību

(ESRK/2012/3)

2012/C 286/10

1. Juridiskais pamats

1.1.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) 46. panta 3. punkts nosaka, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) jāapspriežas ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un citām attiecīgām iestādēm par regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādi attiecībā uz atbilstošu nodrošinājumu centrālajiem darījumu partneriem (CCP). Konsultācija īpaši attiecas uz šādiem trijiem jautājumiem: a) atbilstoša nodrošinājuma veidi, kas būtu uzskatāmi par ļoti likvīdiem; b) aktīvu vērtībai piemērojamie diskonti un c) nosacījumi, ar kādiem CCP var pieņemt komercbankas garantijas kā nodrošinājumu.

1.2.	2012. gada 26. jūnijā ESRK saņēma no EVTI lūgumu sniegt konsultāciju par iepriekšminētajiem jautājumiem, atsaucoties uz 2012. gada 25. jūnijā publicēto EVTI apspriešanās dokumentu (2).

1.3.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (3) 3. panta 2. punkta b) un g) apakšpunktu un 4. panta 2. punktu ESRK Valde apstiprinājusi šo konsultāciju, kas publicēta atbilstoši Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2011. gada 20. janvāra Lēmuma ESRB/2011/1, ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (4), 30. pantam.

1.4.	ESRK pilnvaras, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1092/2010 3. panta 1. punktā, ietver finanšu sistēmas makrouzraudzību atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1092/2010 2. panta b) apakšpunktam (5), tas attiecas arī uz tādām finanšu sistēmas infrastruktūrām kā CCP un to uzdevumiem finanšu sistēmā.

2. Ekonomiskais konteksts

2.1.

CCP ir būtiski finanšu sistēmas elementi un to nozīme palielināsies, īstenojot 2009. gada G20 valstu Pitsburgas sanāksmē apstiprināto iniciatīvu centralizēti veikt visu standartizēto atvasināto ﬁnanšu instrumentu ārpusbiržas darījumu (OTC) tīrvērti. Sagatavojot tiesību aktus, jāņem vērā procikliskuma apsvērumi saistībā ar makrouzraudzību. ESRK uzskata, ka procikliskuma jautājums attiecināms ne tikai uz tiešo ietekmi uz pašu CCP elastību, bet arī uz CCP darbības ietekmi uz plašāku finanšu sistēmu.

2.2.	Nodrošinājumam piemērojamo diskontu un drošības iemaksu iespējamais izmantojums makrouzraudzības mērķiem ir būtisks aspekts; ESRK aicina kompetentās makrouzraudzības iestādes to apsvērt saistībā ar pirmo plānoto Eiropas Tirgus infrastruktūras regulas (ETIR) pārskatīšanu.

2.3.	ESRK atzīst, ka, lai gan jāpieliek visas pūles, lai novērstu procikliskumu, tādējādi nedrīkst apdraudēt CCP elastību.

3. Nodrošinājuma veidi, kas uzskatāmi par ļoti likvīdiem

3.1.	Norādes par emitenta mītnes valsti jāsvītro no zema kredītriska prasībām, jo šis risks parasti jau ņemts vērā emitenta kredītriska novērtējumā.

3.2.

CCP jābūt lielā mērā pārliecinātiem, ka:

—	nodrošinājuma pārvedamību un vērtību neietekmē trešo personu tiesības,

—	nodrošinājuma pārvedamība un vērtība ir nodrošināta, pārņemot nodrošinājuma sniedzēja īpašumtiesības,

—	nodrošinājuma sniedzēja vai kādas trešās personas iesniegtas prasības gadījumā vērtspapīru un nodrošinājuma likums nemaina nodrošinājuma pārvedamības un vērtības statusu,

—	nodrošinājuma pārvedamību un vērtību nevar anulēt ar attiecīgās valsts vai trešās valsts maksātnespējas likumu maksātnespējas procesa laikā pret tīrvērtes dalībnieku vai pret kādu citu nodrošinājuma sniedzēju.

3.3.	CCP jābūt attiecīgām juridiskajām un darbības garantijām, lai nodrošinātu pārrobežu nodrošinājuma savlaicīgu izmantošanu.

3.4.

Tīrvērtes dalībnieku sniegtā nodrošinājuma pieņemšanai jāpiemēro šādi piesardzības pasākumi:

—

tīrvērtes dalībnieka emitēto finanšu instrumentu, kurus cits tīrvērtes dalībnieks sniedzis kā nodrošinājumu, izmantošana ir jāierobežo vai tai jāpiemēro lielāki diskonti nekā tiem instrumentiem, kuru emitents nav tīrvērtes dalībnieks; otro iespēju rūpīgi jānovērtē kompetentajām iestādēm, ņemot vērā tās iespējamo prociklisko ietekmi,

—	CCP jāpieņem tikai biržā kotēti un publiskā apgrozībā esoši vērtspapīri,

—	likumdošanā skaidri jānosaka, kā jāvērtē tīrvērtes dalībnieku saites viena un tā paša nodrošinājuma vairākkārtējas sniegšanas gadījumā. Tiesību aktos jāpaskaidro, kādā veidā CCP jāpierāda spēja pārvaldīt valūtas riskus.

3.5.	Koncentrācijas ierobežojumi jānosaka saistībā ar nodrošinājuma pūlu, jo, pasliktinoties diversifikācijas iespējām, arvien sarūk atbilstoša nodrošinājuma klāsts.

3.6.	Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un tirgus prognozējamību, tiesību aktos jānosaka CCP spēja atkārtoti izmantot vai pieņemt vairākkārtēji izmantotu nodrošinājumu, ņemot vērā tā spēcīgo ietekmi attiecībā uz makrouzraudzību.

3.7.	CCP nodrošinājuma atbilstībai un izmantojumam jāpiemēro caurredzamības prasības, lai nodrošinātu, ka pārraudzības iestādes var kontrolēt tirgus darbību un ieķīlāta nodrošinājuma risku sadalījumu.

3.8.	Tiesību akti par nodrošinājuma atbilstību piesardzīgi jāpiemēro un bieži jāpārskata, lai rūpīgi izsvērtu sistēmisko risku.

4. Nodrošinājumam piemērojamie diskonti

4.1.	Diskonti jānosaka un jādefinē piesardzīgi un konservatīvi, lai aizsargātu CCP un ierobežotu procikliskuma ietekmi.

4.2.	No finanšu stabilitātes viedokļa vēlams ierobežot CCP nodrošinājuma atbilstības kritēriju un diskontu procikliskās pārmaiņas. Diskontu piemērošanas kārtība jānosaka tādējādi, lai samazinātu strauju un būtisku kāpumu tirgus spriedzes apstākļos.

4.3.	Jānosaka caurredzamas un paredzamas procedūras diskontu koriģēšanai, reaģējot uz mainīgiem tirgus apstākļiem.

4.4.	Atbilstoši Finanšu stabilitātes padomes (FSP) principiem, kurus apstiprināja 2012. gada G20 valstu sanāksmē Mehiko, jānovērš automātiska kredītreitingu aģentūru reitingu izmantošana (6).

4.5.	Jānosaka prasība CCP pierādīt kompetentajai iestādei, ka novērsti visi automātiskie mehānismi, lai mazinātu procikliskuma ietekmi. Likumdošana jāsaskaņo ar FSP principiem, lai samazinātu iestāžu un finanšu iestāžu paļaušanos uz ārējiem reitingiem.

5. Nosacījumi, saskaņā ar kuriem komercbanku garantijas var pieņemt kā nodrošinājumu

5.1.	Tiesību aktos jādefinē uzticama persona tāda nodrošinājuma turēšanai, kas nodrošina komercbanku garantijas.

5.2.	Komercbanku garantijām izmantošanai jānosaka ierobežojumi un zemāks koncentrācijas rādītājs, nekā attiecībā uz pārējo atbilstošo nodrošinājumu.

Frankfurtē pie Mainas, 2012. gada 31. jūlijā

ESRK priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) OV L 201, 27.7.2012., 39. lpp.

(3) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(4) OV C 58, 24.2.2011., 4. lpp.

(5) 2. panta b) apakšpunktā noteikts, ka “finanšu sistēma” ir visas finanšu iestādes, tirgi, produkti un tirgus infrastruktūras.

(6) FSP, Principles for reducing reliance on CRA ratings, (“Principi, lai samazinātu iestāžu un finanšu iestāžu paļaušanos uz ārējiem reitingiem”), 2010. gada 27. oktobris, īpaši III.4. princips; sk. FSP interneta vietni http://www.financialstabilityboard.org

22.9.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/16

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS

(2012. gada 13. jūlijs),

ar ko Eiropas Sistēmisko risku kolēģijā ievieš datu aizsardzības noteikumus

(ESRK/2012/1)

2012/C 286/11

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā 16. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (1) un jo īpaši tās 24. panta 8. punktu, kā arī tās pielikumu,

apspriedusies ar Eiropas datu aizsardzības uzraugu (EDAU),

tā kā:

(1)	Regula (EK) Nr. 45/2001 nosaka principus un noteikumus, ko piemēro visām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, un nosaka, ka katrai Savienības iestādei un struktūrai jāieceļ datu aizsardzības inspektors (DAI).

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. panta 8. punktu katrai Savienības iestādei un struktūrai attiecībā uz DAI jāpieņem turpmākās ieviešanas normas atbilstoši minētās regulas pielikumam.

(3)	Jāiekļauj arī noteikumi, kas attiecas uz kontrolieriem un datu aizsardzības koordinatoriem, kuru uzdevumi un pienākumi saistīti ar DAI, kā arī noteikumi attiecībā uz datu subjektu tiesībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. IEDAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Šis lēmums nosaka noteikumus saistībā ar:

a)	Eiropas Sistēmiskā riska kolēģijas (ESRK) DAI iecelšanu un statusu, ka arī DAI uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām;

b)	kontrolieru un datu aizsardzības koordinatoru funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem;

c)	datu subjektu tiesību realizāciju.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“kontrolieris” ir vadītājs, kas atbild par organizatorisko vienību, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un līdzekļus;

b)	“datu aizsardzības koordinators” ir darbinieks, kas kontrolierim palīdz pildīt datu aizsardzības pienākumus. Šī persona ir lietvedības speciālists.

2. IEDAĻA

DATU AIZSARDZĪBAS INSPEKTORS

3. pants

Iecelšana, statuss un organizatoriskie jautājumi

1. ESRK Valde:

a)	ieceļ DAI, kas ir pietiekami pieredzējis, lai atbilstu Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. panta prasībām;

b)	nosaka divus līdz piecus gadus ilgu DAI amata pilnvaru laiku.

2. ESRK Valde nodrošina, ka DAI var neatkarīgi pildīt DAI uzdevumus un pienākumus. Neierobežojot šo neatkarību, pirms DAI uzdevumu un pienākumu izpildes novērtēšanas viņa darba vērtētāji apspriežas ar EDAU.

3. Attiecīgie kontrolieri nodrošina, ka DAI tiek bez kavēšanās informēts:

a)	par notikumiem, kam ir ietekme uz datu aizsardzību vai kam šāda ietekme varētu būt; un

b)	par kontaktiem starp ESRK un citām personām saistībā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanu, īpaši kontaktiem ar EDAU.

4. ESRK Valde var iecelt DAI vietnieku, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. panta 1., 2. un 6. punkts. DAI vietnieks atbalsta DAI viņa uzdevumu un pienākumu izpildē un DAI prombūtnē viņu aizstāj.

5. Darbinieki, kas sniedz atbalstu DAI saistībā ar datu aizsardzības jautājumiem, rīkojas vienīgi saskaņā ar DAI norādījumiem.

6. Ar EDAU piekrišanu DAI var atbrīvot no amata, ja tas vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi DAI uzdevumu un pienākumu izpildei.

4. pants

DAI uzdevumi un pienākumi

Veicot Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. pantā un tās pielikumā noteiktos uzdevumus, DAI, ņemot vērā ESRK Sekretariāta palīdzību, pilda šādus pienākumus:

a)	palielina informētību par datu aizsardzības jautājumiem un veicina datu aizsardzības kultūras veidošanos ESRK;

sniedz padomus ESRK Valdei, Koordinācijas komitejai, Sekretariātam, kontrolieriem un datu aizsardzības koordinatoriem par datu aizsardzības noteikumu piemērošanu ESRK. ESRK Valde, Koordinācijas komiteja, Sekretariāts attiecīgais kontrolieris vai jebkura persona var apspriesties ar DAI par jautājumiem, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 45/2001 interpretāciju vai piemērošanu;

c)	sadarbojas ar EDAU pēc tā lūgumu vai pēc savas iniciatīvas un atbild uz EDAU lūgumiem ESRK DAI;

d)	nosaka, vai datu apstrādes darbība var radīt riskus Regulas (EK) Nr. 45/2001 izpratnē un tādēļ ir iepriekš pārbaudāma. Vajadzības gadījumā DAI apspriežas ar kontrolieri. Ja ir šaubas par iepriekšējas pārbaudes vajadzību, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 27. panta 3. punktu apspriežas ar EDAU;

DAI pēc savas iniciatīvas vai pēc ESRK Valdes, Koordinācijas komitejas, Sekretariāta vai jebkuras personas lūguma var izmeklēt notikumus un jautājumus, kas tieši saistīti ar DAI uzdevumiem un pienākumiem, un ziņot par rezultātu personai, kura lūdza veikt izmeklēšanu. DAI jautājumus un faktus vērtē objektīvi, ņemot vērā datu subjektu tiesības. JA DAI to uzskata par vajadzīgu, DAI attiecīgi informē pārējās iesaistītās personas. Ja lūguma paudējs ir fiziska persona vai lūguma paudējs rīkojas tās vārdā, DAI ciktāl iespējams nodrošina, ka lūgums paliek konfidenciāls, ja vien attiecīgais datu subjekts nedod nepārprotamu piekrišanu rīkoties citādi;

f)	sadarbojas ar citu Savienības iestāžu un struktūru DAI, jo īpaši apmainoties ar pieredzi un zināšanām, kā arī pārstāvot ESRK diskusijās, izņemot tiesas prāvās, kas saistītas ar datu aizsardzības jautājumiem, un

g)	ESRK Valdei un EDAU iesniedz gada darba plānu un gada pārskatu par DAI aktivitātēm.

5. pants

DAI pilnvaras

1. DAI drīkst:

a)	lūgt ESRK Sekretariātam sniegt atzinumu par jautājumiem, kas saistīti ar DAI uzdevumiem un pienākumiem;

b)	sniegt atzinumu par jau notiekošu vai ierosinātu datu apstrādes darbību likumību vai citiem jautājumiem saistībā ar datu apstrādes darbību paziņošanu;

c)	ziņot ESRK Sekretariāta vadītājam par gadījumiem, kuros darbinieki nav ievērojuši no Regulas (EK) Nr. 45/2001 izrietošos pienākumus;

d)	jebkurā brīdī piekļūt datiem, kas veido personas datu apstrādes operāciju saturu, kā arī visiem birojiem, datu apstrādes iekārtām un datu nesējiem;

e)	tikt iesaistīts katru reizi, kad ESRK izstrādā iekšējos noteikumus attiecībā uz personas datu aizsardzību;

f)	glabāt anonīmu sarakstu, kurā uzskaitīti datu subjektu rakstiskie lūgumi saistībā ar to tiesību realizāciju; un

g)	veikt citus Regulas (EK) Nr. 45/2001 pielikumā norādītos uzdevumus.

2. Neierobežojot kontrolieru uzdevumus un pienākumus, DAI ir paraksta tiesības attiecība uz korespondenci, ko DAI sagatavojis savu pilnvaru robežās.

3. IEDAĻA

KONTROLIERI UN DATU AIZSARDZĪBAS KOORDINATORI

6. pants

Kontrolieru un datu aizsardzības koordinatoru uzdevumi un pienākumi

1. Kontrolieri nodrošina, ka to atbildības jomas ietvaros veiktās personas datu apstrādes operācijas atbilst Regulai (EK) Nr. 45/2001.

2. Pildot pienākumu palīdzēt DAI un EDAU viņu uzdevumu izpildē, kontrolieri tiem sniedz pilnīgu informāciju, nodrošina pieeju personas datiem un atbild uz jautājumiem 20 dienu laikā kopš lūguma saņemšanas.

3. Kontrolieri savlaicīgi informē DAI par to, ka tie saņēmuši lūgumu piekļūt, labot, bloķēt vai dzēst personas datus vai lūgumu par datu subjekta tiesībām iebilst, vai arī sūdzību saistībā ar datu aizsardzības jautājumiem.

4. Neierobežojot kontroliera atbildības jomu:

datu aizsardzības koordinatori pēc kontroliera lūguma vai pēc savas iniciatīvas palīdz kontrolieriem to pienākumu izpildē. To darot, datu aizsardzības koordinatori sazinās ar kontrolieru darbiniekiem, kas tiem sniedz visu vajadzīgo informāciju. Tas pēc kontroliera attiecīga lēmuma var aptvert to personas datu izvērtēšanu, kas apstrādāti šī kontroliera atbildības ietvaros;

datu aizsardzības koordinatori palīdz DAI:

i)	noteikt ar personas datiem saistīto apstrādes darbību attiecīgo kontrolieri;

ii)	izplatīt DAI sniegtos padomus un DAI vadībā sniedz atbalstu kontrolieriem;

iii)	citos DAI darba programmas aspektos, par ko vienojies DAI un datu aizsardzības koordinatoru vadība.

7. pants

Paziņošanas procedūra

1. Pirms jaunu ar personas datiem saistītu apstrādes operāciju ieviešanas attiecīgais kontrolieris par to paziņo DAI, izmantojot tiešsaistes saskarni, kas pieejama DAI tīmekļa lapās ESRK iekštīklā. Par jebkuru datu apstrādes operāciju, uz kuru attiecas iepriekšēja pārbaude saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 27. panta 3. punktu, paziņo pietiekamu laiku pirms tās ieviešanas, lai nodrošinātu EDAU iepriekšējo pārbaudi.

2. Attiecīgais kontrolieris nekavējoties informē DAI par jebkurām izmaiņām, kas skar informāciju, kura iekļauta DAI jau iesniegtā paziņojumā.

4. IEDAĻA

DAT SUBJEKTU TIESĪBAS

8. pants

Reģistrs

DAI saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 26. pantu vestais reģistrs ir visu ESRK veikto ar personas datiem saistīto apstrādes operāciju indekss. Datu subjekti var izmantot reģistra informāciju, lai realizētu savas tiesības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 13. – 19. pantu.

9. pants

Datu subjektu tiesību realizācija

1. Papildus tiesībām tikt pienācīgi informētiem par to personas datu apstrādi datu subjekti var vērsties pie attiecīgā kontroliera, lai šādi realizētu savas tiesības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 13. – 19. pantu:

a)	šīs tiesības drīkst realizēt vienīgi datu subjekts vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis. Šādas personas šīs tiesības var realizēt bez maksas;

lūgumus realizēt šīs tiesības rakstiski iesniedz attiecīgajam kontrolierim. Kontrolieris lūgumu apmierina tikai tad, ja iesniedzēja identitāte un vajadzības gadījumā viņa tiesības pārstāvēt datu subjektu ir pienācīgi pārbaudītas. Kontrolieris nekavējoties rakstiski informē datu subjektu par to, vai lūgums ir pieņemts. Ja lūgums noraidīts, kontrolierim jānorāda noraidījuma iemesli;

c)	kontrolieris jebkurā brīdī trīs mēnešu laikā kopš lūguma saņemšanas piešķir pieeju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 13. pantu, ļaujot datu subjektam pēc pieteikuma iesniedzēja vēlēšanās iepazīties ar datiem uz vietas vai saņemt to kopiju;

datu subjekti var sazināties DAI, ja kontrolieris neievēro kādu no termiņiem b) vai c) apakšpunktā. Ja datu subjekts acīmredzami ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, kontrolieris var lūgt datu subjektam vērsties pie DAI. Ja lieta nonākusi pie DAI, DAI lemj par lietas būtību un attiecīgo rīcību. Ja datu subjekts un kontrolieris nevar vienoties, abām pusēm ir tiesības apspriesties ar DAI.

2. Pirms sūdzības iesniegšanas EDAU darbinieki var apspriesties ar DAI.

10. pants

Izņēmumi un ierobežojumu

1. Ar nosacījumu, ka notikusi iepriekšēja apspriešanās ar DAI, kontrolieris var ierobežot Regulas (EK) Nr. 45/2001 13. – 17. pantā minētās tiesības, balstoties uz Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. pantu un saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Jebkura persona, uz kuru tas attiecas, var lūgt EDAU piemērot Regulas (EK) Nr. 45/2001 47. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

11. pants

Izmeklēšana

1. Lūgumus veikt izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 pielikuma 1. punktu rakstiski nosūta DAI.

2. DAI divdesmit dienu laikā kopš lūguma saņemšanas tā iesniedzējam nosūta saņemšanas apliecinājumu.

3. DAI lietu var izmeklēt uz vietas un lūgt attiecīgā kontroliera rakstisku paskaidrojumu. Attiecīgais kontrolieris atbildi DAI sniedz divdesmit dienu laikā kopš kontrolieris saņēmis DAI lūgumu. DAI var lūgt papildu informāciju vai palīdzību ESRK Sekretariātam. Šādu informāciju vai palīdzību sniedz divdesmit dienu laikā kopš DAI lūguma saņemšanas.

4. DAI lūguma iesniedzējam atbild trīs kalendāra mēnešu laikā kopš lūguma saņemšanas.

5. IEDAĻA

STĀŠANĀS SPĒKĀ

12. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2012. gada 13. jūlijā

ESRK priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

22.9.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/20

Euro maiņas kurss (1)

2012. gada 21. septembris

2012/C 286/12

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2988
JPY	Japānas jena	101,58
DKK	Dānijas krona	7,4549
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,79870
SEK	Zviedrijas krona	8,4956
CHF	Šveices franks	1,2110
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,4215
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,803
HUF	Ungārijas forints	282,24
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6962
PLN	Polijas zlots	4,1297
RON	Rumānijas leja	4,5173
TRY	Turcijas lira	2,3314
AUD	Austrālijas dolārs	1,2365
CAD	Kanādas dolārs	1,2654
HKD	Hongkongas dolārs	10,0682
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5601
SGD	Singapūras dolārs	1,5893
KRW	Dienvidkorejas vona	1 453,66
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,7305
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,1895
HRK	Horvātijas kuna	7,3932
IDR	Indonēzijas rūpija	12 410,27
MYR	Malaizijas ringits	3,9611
PHP	Filipīnu peso	54,109
RUB	Krievijas rublis	40,2662
THB	Taizemes bāts	40,016
BRL	Brazīlijas reāls	2,6289
MXN	Meksikas peso	16,6641
INR	Indijas rūpija	69,4400

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

22.9.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/23

Aicinājums iesniegt priekšlikumus – Programma Kultūra (2007.–2013. gads)

Programmas darbību īstenošana: daudzgadu sadarbības projekti; sadarbības pasākumi; īpašas darbības (trešās valstis); un atbalsts tām struktūrām, kas Eiropas līmenī darbojas kultūras jomā

2012/C 286/16

IEVADS

Šis aicinājums iesniegt priekšlikumus ir pamatots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1855/2006/EK (1) (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido programmu “Kultūra” (2007.–2013.), turpmāk tekstā saukta par “Programmu”. Sīki izklāstīti šī aicinājuma iesniegt priekšlikumus nosacījumi ir pieejami Programmas (2007.–2013. gadam) rokasgrāmatā, kas publicēta Europa tīmekļa vietnē (skatīt VIII punktu). Programmas rokasgrāmata ir neatņemama šī aicinājuma iesniegt priekšlikumus daļa.

I. Mērķi

Programma ir izveidota, lai uzlabotu kopējo kultūras telpu Eiropas iedzīvotājiem, kas balstīta uz kopējo kultūras mantojumu, attīstot sadarbību kultūras jomā starp kultūras pakalpojumu sniedzējiem valstīs, kas līdzdarbojas šajā Programmā (2), ar mērķi sekmēt Eiropas pilsonības izvirzīšanu priekšplānā.

Programma ir paredzēta trīs noteiktu mērķu sasniegšanai:

—	sekmēt kultūras nozarē strādājošo cilvēku starptautisko mobilitāti;

—	atbalstīt kultūras un mākslas darbu un produktu starptautisko apgrozību;

—	sekmēt starpkultūru dialogu.

Programmas pieeja ir elastīga un starpnozaru, kā arī uzmanība tajā vērsta uz to prasību izpildi, kuras sabiedriskās apspriešanas gaitā (kas vainagojās ar šīs Programmas izstrādi) pauduši kultūras pakalpojumu sniedzēji.

II. Daļas

Šis aicinājums attiecas uz šādām Programmas daļām:

1. Kultūras sadarbības projektu atbalsts (1.1., 1.2.1. un 1.3.5. daļa)

Kultūras iestādes saņem atbalstu projektiem, kas paredzēti pārrobežu sadarbības attīstībai un kultūras un mākslas pasākumu radīšanai un īstenošanai.

Šī daļa ir paredzēta, lai palīdzētu dažādu valstu organizācijām, piemēram, teātriem, muzejiem, profesionālām apvienībām, pētniecības centriem, universitātēm, kultūras iestādēm un valsts iestādēm, kuras piedalās Programmā, sadarboties, lai dažādas nozares var strādāt kopā un paplašināt savu pārrobežu sadarbību kultūras un mākslas jomā.

Šī daļa ir sadalīta šādās trijās, turpmāk izklāstītās kategorijās.

1.1. daļa. Daudzgadu sadarbības projekti (ilgst no trīs līdz pieciem gadiem)

Pirmā kategorija ir paredzēta daudzgadīgu starptautisku kultūras saišu izveidošanas veicināšanai, lai iedrošinātu vismaz sešus kultūras pakalpojumu sniedzējus no vismaz sešām piemērotajām valstīm sadarboties un strādāt nozarēs un starp tām, lai izstrādātu kopīgus kultūras pasākumus trīs līdz piecu gadu garumā. Finanšu līdzekļi ir pieejami robežās no EUR 200 000 līdz EUR 500 000, bet ES finanšu atbalsta līmenis nepārsniedz 50 % no kopējiem attaisnotajiem izdevumiem. Finansējums ir domāts, lai palīdzētu izveidot vai paplašināt projekta ģeogrāfiskās robežas, kā arī, lai tas būtu ilgtspējīgs projekts arī pēc finansējuma perioda beigām.

1.2.1. daļa. Sadarbības projekti (ilgst līdz 24 mēnešiem)

Otrā kategorija attiecas uz darbībām, kurās piedalās vismaz trīs kultūras pakalpojumu sniedzēji, kas sadarbojas nozaru un starpnozaru jomā, no vismaz trīs piemērotajām valstīm divu gadu laikā. Īpaša uzmanība pievērsta darbībām, kas paredzētas ilgtermiņa sadarbības veidu izpētei. Finanšu līdzekļi ir pieejami robežās no EUR 50 000 līdz EUR 200 000, bet ES finanšu atbalsta līmenis nepārsniedz 50 % no kopējiem attaisnotajiem izdevumiem.

1.3.5. daļa. Sadarbības projekti ar trešajām valstīm (ilgst līdz 24 mēnešiem)

Trešā kategorija ir domāta, lai atbalstītu tos sadarbības projektus kultūras jomā, kas paredzēti kultūras vērtību apmaiņai starp valstīm, kas piedalās Programmā un trešajām valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas asociāciju vai sadarbības nolīgumus, ja sadarbības nolīgumos ir ietvertas klauzulas par kultūras jomu. Katru gadu viena vai vairākas trešās valstis tiek izraudzītas attiecīgam gadam. Katru gadu konkrētā(-s) valsts(-is) savlaicīgi, pirms pieteikuma iesniegšanas termiņa, tiek norādīta(-s) programmas tīmekļa vietnē (skatīt 7. punktu).

Darbībai jārada konkrēta starptautiska sadarbības dimensija. Sadarbības projektos jāsadarbojas vismaz trim kultūras pakalpojumu sniedzējiem no vismaz trim programmas dalībvalstīm, jānotiek sadarbībai kultūras jomā ar vismaz vienu organizāciju no izvēlētās trešās valsts un tajos jābūt paredzētiem kultūras pasākumiem, kuri notiek izraudzītajā trešajā valstī. Finanšu līdzekļi ir pieejami robežās no EUR 50 000 līdz EUR 200 000, bet Eiropas Savienības finanšu atbalsta griesti ir 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

2. Literāro tulkojumu projekti (ilgst līdz 24 mēnešiem) (skatīt 1.2.2. punktu)

Trešā kategorija attiecas uz atbalstu tulkošanas projektiem. ES atbalsts literārajai tulkošanai ir paredzēts, lai uzlabotu zināšanas par pārējo eiropiešu literatūru un literāro mantojumu, veicinot literāro darbu apgrozību valstu starpā. Izdevniecības var saņemt dotācijas daiļliteratūras tulkošanai un publicēšanai no vienas Eiropas valodas otrā Eiropas valodā. Finanšu līdzekļi ir pieejami robežās no EUR 2 000 līdz EUR 60 000, bet ES finanšu atbalsta līmenis nepārsniedz 50 % no kopējiem attaisnotajiem izdevumiem.

3. Atbalsts Eiropas kultūras festivāliem (projektiem, kas ilgst līdz 12 mēnešiem) (skatīt 1.3.6. daļu)

Šīs daļas mērķis ir atbalstīt Eiropas kultūras festivālus un veicināt vispārējo programmas mērķu sasniegšanu (t. i., profesionāļu mobilitāte, darbu aprite un starpkultūru dialogs).

Dotācija nevar būt lielāka par EUR 100 000, kas veido ne vairāk kā 60 % attaisnoto izmaksu. Atbalstu var piešķirt vienam festivāla ciklam.

4. Atbalsts organizācijām, kuras Eiropas līmenī darbojas kultūras jomā (2. daļa) (darbības dotācija 12 mēnešiem)

Kultūras organizācijas, kuras Eiropas līmenī darbojas kultūras jomā vai vēlas to darīt, var saņemt dotācijas savām kārtējām izmaksām. Šī daļa ir paredzēta tām organizācijām, kuras sekmē vienotas kultūras pieredzes izjūtu ar patiesu Eiropas dimensiju.

Saskaņā ar šo daļu piešķirtās dotācijas ir atbalsts labumsaņēmējas organizācijas pastāvīgas darbības radītām kārtējām izmaksām. Tas pamatīgi atšķiras no jebkurām citām dotācijām, kuras var tikt piešķirtas saskaņā ar citām šīs Programmas daļām.

Saskaņā ar šo daļu piemērotas ir trīs organizāciju kategorijas:

vēstnieki

b)	atbalsta un aizsardzības tīkli

c)	strukturētā dialoga platformas

Ir pieejami maksimāli pieļaujamie finanšu līdzekļi (atkarībā no kategorijas, uz kuru iesniegts pieteikums), bet ES finanšu atbalsta līmenis nepārsniedz 80 % no kopējiem attaisnotajiem izdevumiem.

5. Sadarbības projekti starp organizācijām, kas iesaistītas kultūras politikas analīzē (ilgst līdz 24 mēnešiem) (skatīt 3.2. daļu)

Šī kategorija ir paredzēta, lai atbalstītu tādu privāto un valsts organizāciju sadarbības projektus (piemēram, valsts, reģionālo vai vietējo iestāžu kultūras struktūrvienību, kultūras nodibinājumu un fondu, universitāšu struktūrvienību, kas specializējušās kultūras jautājumos, profesionāļu organizāciju un tīklu), kurām ir tieša un praktiska pieredze kultūras politikas analīzē, novērtēšanā vai tās ietekmes izvērtēšanā vietējā, reģionālajā, valsts un/vai Eiropas līmenī saistībā ar vienu vai vairākiem no trim Eiropas darba kārtības kultūrai mērķiem (3):

—	kultūras daudzveidības un starpkultūru dialoga veicināšana;

—	kultūras kā jaunrades katalizatora veicināšana saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai;

—	kultūras kā Eiropas Savienības ārējo attiecību būtiska elementa veicināšana, īstenojot UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (4).

Pasākumos ir jāpiedalās vismaz trim organizācijām, kuras ir juridiski izveidotas vismaz trijās Programmas dalībvalstīs.

Dotācija nevar būt lielāka par EUR 120 000, kas veido ne vairāk kā 60 % attaisnoto izmaksu.

III. Piemērotās darbības un piemērotie pretendenti

Programmai var pieteikties visu kategoriju kultūras pakalpojumu sniedzēji tiktāl, ciktāl tie darbojas kā bezpeļņas organizācijas. Audiovizuālās kultūras nozares un darbības (tostarp filmu festivāli), uz kurām jau attiecas MEDIA programma, nav atbilstīgas saskaņā ar programmu “Kultūra”. Tomēr organizācijas, kuras darbojas galvenokārt audiovizuālajā nozarē un to darbība ir bezpeļņas, ir atbilstīgas saskaņā ar programmas “Kultūra” 2. daļas kategoriju “Tīkli”, jo MEDIA programmā šāds atbalsts nav paredzēts.

Piemērotiem pretendentiem jābūt:

—	valsts (5) vai privātai organizācijai ar juridisku statusu, kuras galvenā darbības joma ir kultūra (kultūras un radošās nozares); un

—	birojam pēc juridiskās adreses ir jābūt reģistrētajam vienā no valstīm, kas piedalās šajā Programmā.

Fiziskas personas nav tiesīgas pieteikties uz dotācijām saskaņā ar šo Programmu.

IV. Piemērotās valstis

Piemērotās valstis saskaņā ar šo Programmu ir:

—	Eiropas Savienības dalībvalstis (6);

—	EEZ valstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija) (7);

—	(Horvātija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Turcija, Serbija, Albānija, Melnkalne un Bosnija-Hercegovina).

V. Piešķiršanas kritēriji

1.1., 1.2.1. un 1.3.5. daļa:

—	Cik lielā mērā ar projektu var radīt patiesu Eiropas pievienoto vērtību;

—	darbību saistība ar Programmas noteiktajiem mērķiem;

—	cik lielā mērā projekta darbības plāno un var veikt veiksmīgi ar augstu izcilības līmeni;

—	partnerības kvalitāte starp koordinatoru un līdzorganizatoriem;

—	cik lielā mērā ar darbībām var radīt rezultātus, kas sasniedz Programmas mērķus;

—	cik lielā mērā projekta darbību rezultātus atbilstoši izplata un popularizē;

—	cik lielā mērā ar darbībām var iegūt ilgtermiņa ietekmi (ilgtspējību);

—	starptautiskās sadarbības dimensija (tikai attiecībā uz sadarbības projektiem ar trešajām valstīm, 1.3.5. daļa).

1.2.2 daļa:

—	Cik lielā mērā ar projektu var radīt patiesu Eiropas pievienoto vērtību, un darbību saistība ar Programmas mērķiem;

—	cik lielā mērā projekta darbības plāno un var veikt veiksmīgi ar augstu izcilības līmeni;

—	cik lielā mērā ierosināto darbību rezultāti tiks atbilstoši izplatīti un popularizēti.

1.3.6. daļa:

—	Projekta darbību Eiropas pievienotā vērtība un Eiropas dimensija;

—	programmas kvalitāte un novatoriskums;

—	ietekme uz auditoriju;

—	Eiropas profesionāļu dalība un to paredzētās apmaiņas kvalitāte.

2. daļa:

—	Cik lielā mērā ar darba programmu un turpmākajām darbībām var radīt patiesu Eiropas pievienoto vērtību, kā arī piedāvāto darbību Eiropas dimensiju;

—	darba programmas un turpmāko darbību saistība ar Programmas noteiktajiem mērķiem;

—	cik lielā mērā projekta darba programmu un turpmākās darbības plāno un var veikt veiksmīgi ar augstu izcilības līmeni;

—	cik lielā mērā ar projekta darba programmu un turpmākām darbībām var panākt rezultātus, kas sasniedz pēc iespējas vairāk cilvēku gan tieši, gan netieši;

—	cik lielā mērā projekta darbību rezultātus atbilstoši izplata un popularizē;

—	cik lielā mērā ar darbībām var iegūt piemērota līmeņa ilgtspējību (ilgtermiņa rezultāti un sadarbība), kā arī pastiprināt citas iespējamās veicināšanas darbības.

3.2. daļa:

—	Cik lielā mērā ar projektu var radīt patiesu Eiropas pievienoto vērtību;

—	darba programmas un turpmāko darbību saistība ar Programmas noteiktajiem mērķiem;

—	cik lielā mērā projekta darbības plāno un var veikt veiksmīgi ar augstu izcilības līmeni;

—	partnerības kvalitāte starp koordinatoru un līdzorganizatoriem;

—	cik lielā mērā ar darbībām var radīt rezultātus, kas sasniedz Programmas mērķus;

—	cik lielā mērā projekta darbību rezultātus atbilstoši izplata un popularizē;

—	cik lielā mērā ar darbībām var iegūt ilgtermiņa ietekmi (ilgtspējību).

VI. Budžets

Programmas kopējais budžets ir EUR 400 miljoni (8) laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam. Kopējās budžeta apropriācijas 2013. gadam būs aptuveni EUR 60 milj.

Pēc Komisijas ierosinājuma gada budžeta sadalījumu pa daļām (saskaņā ar turpmāk norādītajām aproksimācijām) apstiprina Programmu komiteja.

Paredzētais budžets 2013. gadā šādām daļām:

1.1. daļa.	Daudzgadu sadarbības projekti	EUR 24 000 000
1.2.1. daļa.	Sadarbības projekti	EUR 21 100 000
1.2.2. daļa.	Literāro tulkojumu projekti	EUR 3 899 263
1.3.5. daļa.	Sadarbības projekti ar trešajām valstīm	EUR 2 650 000
1.3.6. daļa.	Atbalsts Eiropas kultūras festivāliem	EUR 2 700 000
2. daļa.	Atbalsts organizācijām, kuras Eiropas līmenī darbojas kultūras jomā	EUR 6 100 000
3.2. daļa.	Sadarbības projekti starp organizācijām, kas iesaistītas kultūras politikas analīzē	EUR 700 000

VII. Pieteikumu iesniegšanas termiņi

Daļas		Pieteikumu iesniegšanas termiņš
1.1. daļa.	Daudzgadu sadarbības projekti	2012. gada 7. novembris
1.2.1. daļa.	Sadarbības projekti	2012. gada 7. novembris
1.2.2. daļa.	Literāro tulkojumu projekti	2013. gada 6. februāris
1.3.5. daļa.	Sadarbības projekti ar trešajām valstīm	2013. gada 3. maijs
1.3.6. daļa.	Atbalsts Eiropas kultūras festivāliem	2012. gada 5. decembris
2. daļa.	Atbalsts organizācijām, kuras Eiropas līmenī darbojas kultūras jomā	2012. gada 10. oktobris
3.2. daļa.	Sadarbības projekti starp organizācijām, kas iesaistītas kultūras politikas analīzē	2012. gada 7. novembris

Plānojot pieteikumu iesniegšanu pieteicējiem jāņem vērā, ka gadījumā, ja pieteikumu iesniegšanas termiņš iekrīt nedēļas nogalē vai valsts brīvdienās pieteicēja valstī, termiņš netiek pagarināts.

Pieprasījuma nosūtīšanas noteikumi un adrese ir programmas “Kultūra” rokasgrāmatā, kas atrodama tīmekļa lapās, kā turpmāk izklāstīts VIII iedaļā.

VIII. Papildu informācija

Sīki izklāstīta informācija par pieteikšanās nosacījumiem ir pieejama programmas “Kultūra” rokasgrāmatā šādās tīmekļa vietnēs:

Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts

http://ec.europa.eu/culture/index_en.htm

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra

http://eacea.ec.europa.eu/culture/index_en.htm

(1) OV L 372, 27.12.2006.

(2) Skatīt IV punktu.

(3) Skatīt Paziņojumu par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos, COM(2007) 242 galīgā redakcija: http://europa.eu/legislation_summaries/culture/l29019_lv.htm

(4) http://portal.unesco.org/en/ev.php-URL_ID=31038&URL_DO=DO_TOPIC&URL_SECTION=201.html

(5) Par valsts organizāciju tiek uzskatīta jebkura organizācija, kurai kādu daļu no izmaksām pēc likuma sedz centrālā, reģionālā vai vietējā pašvaldība no valsts budžeta. Tas ir, šīs izmaksas tiek finansētas no valsts sektora līdzekļiem, kas iegūti saskaņā ar likumu no nodokļiem, sodiem vai nodevām – bez pieteikšanās procesa, kura rezultātā šīs organizācijas varētu arī nesaņemt finansējumu. Organizācijas, kuru pastāvēšana ir atkarīga no valsts finansējuma un kuras gadu pēc gada saņem dotācijas, bet attiecībā uz kurām ir vismaz teorētiska iespēja, ka attiecīgā gadā tās var nesaņemt finansējumu, tiek uzskatītas par privātām organizācijām.

(6) 27 Eiropas Savienības dalībvalstis: Vācija, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Kipra, Dānija, Spānija, Igaunija, Somija, Francija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Čehija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.

(7) Eiropas Ekonomikas zona.

(8) Trešās valstis, kas piedalās programmā, arī veic iemaksas programmas budžetā.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.286.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 286

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 22. septembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Eiropas Centrālā banka
2012/C 286/01	Eiropas Centrālās bankas Ieteikums (2012. gada 14. septembris) Eiropas Savienības Padomei par Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland ārējo revidentu (ECB/2012/20)	1

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 286/02	Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	2

2012/C 286/03	Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	4

2012/C 286/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6490 – EADS/Israel Aerospace Industries/JV) ( 1 )	6

2012/C 286/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6560 – EQT VI/BSN Medical) ( 1 )	6

2012/C 286/06	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5979 – KGHM/Tauron Wytwarzanie/JV) ( 1 )	7

2012/C 286/07	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6628 – Třinecké Železárny/ŽDB Drátovna) ( 1 )	7

2012/C 286/08	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6678 – Procter & Gamble/Arbora) ( 1 )	8

	Eiropas Sistēmisko risku kolēģija
2012/C 286/09	Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas konsultācija (2012. gada 31. jūlijs) iesniegta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem 10. panta 4. punktu saistībā ar nefinanšu sabiedrību darījumiem ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem (ESRK/2012/2)	9

2012/C 286/10	Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas konsultācija (2012. gada 31. jūlijs) iesniegta Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem 46. panta 3. punktu par CCP sniegtā nodrošinājuma atbilstību (ESRK/2012/3)	13

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 286/12	Euro maiņas kurss	20

	Revīzijas palāta
2012/C 286/13	Īpašais ziņojums Nr. 12/2012 Vai Komisija un Eurostat ir uzlabojuši precīzas un ticamas Eiropas statistikas izstrādes procesu	21

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2012/C 286/14	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	22

2012/C 286/15	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	22

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2012/C 286/16	Aicinājums iesniegt priekšlikumus – Programma Kultūra (2007.–2013. gads) – Programmas darbību īstenošana: daudzgadu sadarbības projekti; sadarbības pasākumi; īpašas darbības (trešās valstis); un atbalsts tām struktūrām, kas Eiropas līmenī darbojas kultūras jomā	23

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2012/C 286/17	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6720 – OAO VTB Bank/Corporate Commercial Bank/Bulgarian Telecommunications Company) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	29

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA
	Eiropas Sistēmisko risku kolēģija
2012/C 286/11	Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ieteikums (2012. gada 13. jūlijs), ar ko Eiropas Sistēmisko risku kolēģijā ievieš datu aizsardzības noteikumus (ESRK/2012/1)	16

Aizlieguma datums un laiks	10.8.2012.
Darbības ilgums	10.8.2012.–31.12.2012.
Dalībvalsts	Beļģija
Krājums vai krājumu grupa	SOL/8AB.
Suga	Parastā jūrasmēle (Solea solea)
Zona	VIIIa un VIIIb
Zvejas kuģu tips(-i)	—
Atsauces numurs	FS21TQ43

Aizlieguma datums un laiks	10.2.2012.
Darbības ilgums	10.2.2012.–31.12.2012.
Dalībvalsts	Spānija
Krājums vai krājumu grupa	MAC/2CX14-
Suga	Makrele (Scomber scombrus)
Zona	VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa XII un XIV zonā
Zvejas kuģu tips(-i)	—
Atsauces numurs	FS34TQ44