2.8.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/1

Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām (1):

0,75 % 2012. gada 1. augusts

Euro maiņas kurss (2)

2012. gada 1. augusts

2012/C 231/01

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2298
JPY	Japānas jena	96,20
DKK	Dānijas krona	7,4418
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,78750
SEK	Zviedrijas krona	8,3189
CHF	Šveices franks	1,2013
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,3850
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,358
HUF	Ungārijas forints	280,38
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6967
PLN	Polijas zlots	4,1058
RON	Rumānijas leja	4,5938
TRY	Turcijas lira	2,2112
AUD	Austrālijas dolārs	1,1691
CAD	Kanādas dolārs	1,2320
HKD	Hongkongas dolārs	9,5359
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5145
SGD	Singapūras dolārs	1,5315
KRW	Dienvidkorejas vona	1 386,34
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,1682
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8322
HRK	Horvātijas kuna	7,5160
IDR	Indonēzijas rūpija	11 618,25
MYR	Malaizijas ringits	3,8301
PHP	Filipīnu peso	51,298
RUB	Krievijas rublis	39,7770
THB	Taizemes bāts	38,726
BRL	Brazīlijas reāls	2,5221
MXN	Meksikas peso	16,3514
INR	Indijas rūpija	68,2220

(1) Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.

(2) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

2.8.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/6

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 231/06

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“PANFORTE DI SIENA”

EK Nr.: IT-PGI-0005-0795-28.01.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Panforte di Siena”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

2.4. grupa.

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Ar nosaukumu “Panforte di Siena” apzīmē konditorejas izstrādājumu, ko iegūst, pagatavojot un izcepot mīklu no miltiem, cukurotiem augļiem, riekstiem, cukuru maisījuma, medus un garšvielām. Tirdzniecībā produktu var piedāvāt šādos divos paveidos:

—	baltais paveids, ja glazūra ir uz pūdercukura bāzes,

—	melnais paveids, ja glazūra ir uz garšvielu bāzes.

“Panforte di Siena” fizikālās īpašības ir šādas:

—	forma – apaļa vai taisnstūrveida (ja tirdzniecībā to piedāvā veselu), daivās vai kubveida gabalos (ja tirdzniecībā to piedāvā sagrieztu),

—	izmēri – augstums no 14 līdz 45 mm, diametrs apaļas formas izstrādājumam no 10 līdz 38 cm, malas taisnstūrveida formas izstrādājumam no 10 līdz 20 cm (īsākā mala) un no 20 līdz 40 cm (garākā mala); svars atkarībā no izmēra no 33 g līdz 6 kg,

—	konsistence pastveida, vidēji grūti griežama,

—	ārējais izskats – virsa ir kunkuļaina un neregulāra,

baltā paveida izstrādājuma krāsu nosaka balta pūdercukura kārta, ar ko produkts pārkaisīts; pūdercukurs var būt iepakots maisiņā, ar kura saturu produktu pārkaisa pirms apēšanas;

melnā paveida izstrādājuma tumšbrūno krāsu nosaka garšvielu maisījuma kārtiņa.

Ķīmiskās īpašības: maksimālais mitrums 15 % no gatavā produkta.

Organoleptiskās īpašības:

—	garša salda ar cukurotu augļu un mandeļu pēcgaršu un garšvielu aromātu, kas baltajam paveidam ir viegls, bet melnajam paveidam – ļoti stiprs.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

“Panforte di Siena” pagatavošanai paredzētas šādas sastāvdaļas.

3.3.1. Obligātās sastāvdaļas

3.3.1.1.

Baltā paveida izstrādājumam:

kviešu “0” šķiras milti, kuru daudzums veido 14 līdz 18 % mīklas;

rieksti – veselas un nelobītas saldās mandeles daudzumā, kas nav mazāks par 18 % mīklas;

cukuroti augļi – kubiņos sagriezts cukurots cedrons un cukurota apelsīnu miziņa daudzumā no 35 līdz 45 % mīklas; cukurotajam cedronam jāveido vismaz 25 % no izmantotajiem cukurotajiem augļiem;

cukuri – pēc izvēles vai nu tikai saharoze, glikozes sīrups, invertcukurs, vai to maisījums daudzumā no 18 līdz 23 % mīklas;

daudzziedu medus daudzumā no 2 līdz 5 % mīklas;

garšvielas – muskatrieksts un kanēlis daudzumā no 0,3 līdz 1,5 %;

citas sastāvdaļas: pūdercukurs, ko izmanto konditorejas izstrādājuma pārkaisīšanai, un rīspapīrs, ko cepot izmanto produktam par pamatni.

3.3.1.2.

Melnā paveida izstrādājumam:

“0” šķiras kviešu milti, kuru daudzums veido 8 līdz 18 % no mīklas;

rieksti – veselas un nelobītas saldās mandeles daudzumā, kas nav mazāks par 18 % mīklas;

cukuroti augļi – kubiņos sagriezta cukurota melone un cukurota apelsīnu miziņa daudzumā no 35 līdz 45 % mīklas; cukurotajai melonei jāveido vismaz 40 % no izmantotajiem cukurotajiem augļiem;

cukuri: pēc izvēles vai nu tikai saharoze, glikozes sīrups, invertcukurs, vai to maisījums daudzumā no 18 līdz 23 % mīklas;

garšvielas – muskatrieksts un kanēlis daudzumā no 0,6 līdz 5 %;

citas sastāvdaļas: iepriekš minēto garšvielu maisījums, ko izmanto konditorejas izstrādājuma pārkaisīšanai, un rīspapīrs, ko cepot izmanto produktam par pamatni.

3.3.2. Neobligātās sastāvdaļas

3.3.2.1.

Baltā paveida izstrādājumam:

rieksti – drupināti lazdu rieksti, kuru saturs nepārsniedz 1,5 % no mīklas kopējā daudzuma;

cukuroti augļi – kubiņos sagriezta cukurota melone, kuras daudzums nepārsniedz 25 % izmantoto cukuroto augļu;

garšvielas – muskatriekstu sēklsedzes, piparu, aso piparu, koriandra un krustnagliņu maisījums;

aromāts – vaniļa.

Nedrīkst izmantot citas sastāvdaļas, piedevas, krāsvielas vai konservantus.

3.3.2.2.

Melnā paveida izstrādājumam:

cukuroti augļi – kubiņos sagriezts cukurots cedrons, kura daudzums nepārsniedz 25 % izmantoto cukuroto augļu;

garšvielas – muskatrieksta, koriandra, badiāna (zvaigžņu anīsa), krustnagliņu, smaržīgo piparu un Jamaikas piparu maisījums;

aromāts – vaniļa;

karamele – daudzumā, kas nepārsniedz 2 % mīklas;

rieksti – daudzumā, kas nepārsniedz 5 % mīklas;

medus – daudzumā, kas nepārsniedz 5 % mīklas;

kakao pulveris pārkaisīšanai.

Nedrīkst izmantot citas sastāvdaļas, piedevas, krāsvielas vai konservantus.

Abu veidu izstrādājumos drīkst izmantot vienlaikus abu veidu sastāvdaļas tādā daudzumā, kā norādīts specifikācijā.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Visi pagatavošanas procesi jāveic 4. punktā norādītajā apgabalā, jo tikai tā var garantēt produkta organoleptiskās īpašības.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Lai nepieļautu, ka produkts atdziestot zaudē konsistenci, visiem pagatavošanas un iepakošanas procesiem jānotiek bez pārtraukuma. Tādēļ 3.2. punktā norādītās mitruma pakāpes uzturēšanai ir noteicoša nozīme. Tam ir savs pamats, jo tieksme uzsūkt mitrumu no vides varētu summēties ar tieksmi atbrīvot iekšējo mitrumu, ko satur cukuri, milti un cukurotie augļi; tādējādi tas darītu “Panforte di Siena” caurspīdīgu pēc izskata un mīkstu un lipīgu pieskaroties, līdz ar to pasliktinot tā organoleptiskās īpašības. “Panforte di Siena” tirdzniecībā piedāvā, iepakotus viscaur slēgtā papīra vai kartona iepakojumā; izstrādājums parasti ir arī slēgtā pirmiesaiņojumā, kas nepieļauj ne tikai vides mitruma uzsūkšanu, bet arī ārēju faktoru iedarbību, jo īpaši mandeļu/miltu kaitēkļu (it sevišķi tā saukto pārtikas kožu) ietekmi.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz produkta iesaiņojuma un uzlīmes jābūt norādēm “Panforte di Siena” un “Indicazione geografica protetta” (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) pilniem vārdiem vai saīsināti (IGP [AĢIN]), kā arī šādai informācijai:

ražotāja vai iesaiņotāja vārds un uzvārds, uzņēmuma nosaukums un adrese,

produkta grafiskais simbols, kas atveidots šajā punktā un ir izmantojams tikai kopā ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Pēc izvēles, ievērojot vietējo tradīciju, var pievienot šādas norādes:

“bianco” vai “Margherita” – baltā paveida izstrādājumam,

“nero” – melnā paveida izstrādājumam.

Nedrīkst pievienot nekādu apzīmējumu, kas nav skaidri paredzēts noteikumos.

Tomēr ir atļauts lietot norādes, kurās ir atsauce uz privātiem zīmoliem, ja vien tām nav slavinoša vai patērētāju maldinoša rakstura, kā arī citas patiesībai atbilstošas un dokumentējamas atsauces, kas atļautas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un kas nav pretrunā ar šā dokumenta mērķi un saturu.

Apzīmējums “Panforte di Siena” jānorāda itāļu valodā.

Logotipu veido balzana (vairogs ar baltu augšdaļu un melnu apakšdaļu), ko aptver dzeltena Pantone 1205 (5 % M/30 % Y) toņa apmale, kas augšējā daļā abās pusēs ieritinājusies.

Uz apmales ir uzraksts “Panforte di Siena”, kas apmales izliekumā atveidots melnā krāsā ar drukātiem burtiem Gill Extra Bold Condensed garnitūrā; apakšējā stūrī, atdalot vārdu “Panforte” no vārdiem “di Siena”, ir stilizēts zieds ar piecām ziedlapiņām. Logotipa augšējā daļā zeltaini dzeltenā Pantone 117 (30 C/40 % M/70 % Y) tonī ar melnas krāsas drukātiem burtiem Gill Extra Bold Condensed garnitūrā atveidots uzraksts “IGP”, ko aptver balta kontūra ar melnu ēnu. Tieši zem tā ir uzraksts “Indicazione geografica protetta”, kas izvietots trijās rindās un atveidots ar drukātiem burtiem Gill Extra Bold garnitūrā. Logotipa lielumu var piemērot atbilstīgi tā izmantojumam, taču tā augstums nedrīkst būt mazāks par 1,4 cm.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Produkta “Panforte di Siena” pagatavošanas un iepakošanas apgabals ietver visu Sjēnas provinces administratīvo teritoriju.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

“Panforte di Siena” ražošana Sjēnā nostiprinās klosteros un pārtikas preču tirgotāju bodītēs jau no XII gadsimta, kad pa Francigena ceļu pilsētās aizsākas tirdzniecības uzplaukums. Šādā kontekstā drīz vien parādās Sjēnas konditorejas izstrādājumu sevišķās īpašības, kas, īsumā aprakstot, liecina par neparastu radošo domu, kas izpaužas lielā skaitā dažādu produktu, kuros plaši izmantotas garšvielas, pateicoties straujam ekonomiskam uzplaukumam pilsētā un jo īpaši to pārtikas preču tirgotāju zinātībai, kuru panākumi un reputācija sniedzas tālu aiz pilsētas mūriem. Un tieši šī zinātība, kura gadsimtu gaitā nostiprinājusies un kuras noslēpumu stingri glabājuši Sjēnas pārtikas preču tirgotāji, ir XIX gadsimtā izveidojušās vietējās konditorejas rūpniecības pamatā, kura vēl šodien ir svarīgākā ekonomikas nozare darbinieku, apgrozījuma un eksporta apjoma ziņā.

AĢIN “Panforte di Siena” reģistrācijas pieteikuma pamatā ir produkta gadsimtiem senā reputācija, kas veidojusies daudzu ekonomisku un kultūras faktoru mijiedarbībā. Šā konditorejas izstrādājuma ražošana, kas iesākumā norisinājās Sjēnas pilsētas mūru ieskāvumā, no 1772. gada paplašinājās un aptvēra Sjēnas provinces teritoriju; šo izstrādājumu vienmēr pagatavojis un joprojām pagatavo īpaši kvalificēts strādnieks, ko tā amatprasmes dēļ sauc par “panfortaio”. Šāds apzīmējums liecina par īpašu kvalifikāciju, kāda vajadzīga katrā ražošanas posmā, piemēram, lai kontrolētu sastāvdaļu viendabīgumu un produkta formas veidošanu. Cits amats, ko reizumis pilda tas pats strādnieks, ir “canditore” – cilvēks, kas rūpējas ne tikai par to, lai cukurošanās norisētu pilnīgi pareizi, bet arī uzrauga cukuru līdzsvaru produktā.

5.2. Produkta specifika:

Produktam “Panforte di Siena” ir raksturīga piesātināta garša un stingra konsistence. Griezuma vieta ir spīdīga, ar mandelēm raksturīgo balto krēmkrāsu, cukurotiem cedroniem piemītošo spīdīgi zaļo krāsu, kā arī cukurotiem apelsīniem un cukurotām melonēm raksturīgo krāsu. Produkta masā vienmērīgi izvietotās veselās mandeles piešķir tam tipisko tekstūru. Košļājot jūtama produkta konsistence, ko nosaka mandeļu šķiedrainā struktūra līdztekus sacukuroto augļu mīkstumam un mīklas saistīgumam. Izstrādājuma raksturīgo garšu nosaka dažādo sastāvdaļu garša, ko pastiprina garšvielu maisījums.

Produkta “Panforte di Siena” neapšaubāmās reputācijas pamatā ir tas, ka Ziemassvētku laikā tas pieder pie tipiskiem, neaizstājamiem saldumiem.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

“Panforte di Siena” noteikti ir Sjēnas gastronomiskās tradīcijas pats raksturīgākais pārstāvis. Tas pazīstams visā pasaulē, un tā vēsture aizsākusies jau Viduslaikos. Jāatgādina, ka tolaik “Panforte di Siena” bija ļoti iecienīts ne tikai kā vērtīgs pārtikas produkts, bet arī – tajā esošo garšvielu dēļ – kā ārstniecisks līdzeklis, sava veida nekaitīgas zāles. Sjēnā senajā Piazza del Campo aptiekā iepretim letei vēl šodien aplūkojami vērtīgi sienu gleznojumi un zeltīti uzraksti, kas vēsta par “Panforti”, “Ricciarelli” un citiem raksturīgiem Sjēnas produktiem.

Prasmīgs un bagātīgs garšvielu izmantojums mīklā liecina par “Panforte di Siena” izcelsmi Sjēnā, jo šai pilsētai, kas tolaik bija viena no bagātākajām un attīstītākajām Eiropā un atradās pie Francigena ceļa, tās stratēģiskā stāvokļa dēļ Viduslaikos piederēja garšvielu tirdzniecības monopols.

Daudzus gadsimtus plaša un prasmīga garšvielu izmantošana atzīstamā kvalitātē bija Sjēnas klosteru un pārtikas preču tirgotavu lepnums, un ir raksturīgi, ka slavenākās “Panforte di Siena” ražotnes daudzos gadījumos radušās, pārveidojot senās vietējās pārtikas preču tirgotavas.

Sjēnas province vienmēr izcēlusies ar bagātīgu graudu ražu un ar to saistīto miltu produkciju (jo īpaši “crete” (kaļķaino augšņu) apgabalā), riekstiem (it sevišķi mandelēm un lazdu riekstiem) un medu. Turklāt arī dažu sacukuroto augļu izmantošana un izcelsme saistāma ar Sjēnu. Raksturīga “Panforte di Siena” īpatnība ir, piemēram, neparasts melones izmantojums. Tam par iemeslu ir apgabalā tradicionāli audzētā vietējā šķirne, tā sauktā “zatti”, kuru “Panforte” ražotāji izmantoja, jo atklājās, ka tā labi padodas sacukurošanai: tai bija ļoti plāna miza un sevišķi salds mīkstums košā krāsā. Tāpēc ilgu laiku šīs šķirnes melones Sjēnas provinces laukos audzēja tieši izmantošanai “Panforte di Siena” ražošanā.

“Panforte di Siena” nosaukums pirmo reizi minēts XIX gadsimta sākumā. Tajā gadsimtā šis konditorejas izstrādājums “iziet” ārpus pārtikas preču tirgotavām, un to sāk ražot plašākā mērogā; tas ļauj šo produktu tirgot lielākos daudzumos un aiz Sjēnas provinces robežām, it īpaši Florences veikalos. Pirmo fabriku “Panforte di Siena” ražošanai 1810. gadā dibinājis Natale Pepi, pēc tam kad Napoleons lika slēgt Santa Maria della Scala slimnīcas aptieku. Tajā pašā XIX gadsimtā rakstnieks Pellegrino Artusi savā galvenajā darbā “La scienza in cucina e l'arte di mangiare bene” (Zinātne virtuvē un pareizas ēšanas māksla) (1891) “Panforte” iekļāvis Sjēnas tipisko konditorejas izstrādājumu sarakstā (1891). Kopš tā laika nav neviena Itālijā vai citviet pasaulē izdota ceļveža, kas neminētu šo produktu kā tipisku Sjēnas gastronomijas pārstāvi. Šajā sakarībā jācitē 1931. gadā izdotais “Touring Club Italiano” ceļvedis, kurā apstiprināta produkta reputācija: “Sjēnas konditorejas izstrādājumu nozare var lepoties ar visur plaši pazīstamo slaveno “panforte di Siena””. Attiecībā uz produkta balto paveidu ir precīzi zināms, ka tas radies 1879. gadā, kad par godu karalienes Margaritas vizītei Sjēnā, kur viņa piedalījās Palio d'agosto svētkos, tas pirmo reizi pagatavots, izmantojot mazāku garšvielu daudzumu, pārkaisīts ar pūdercukuru un nosaukts par “Panforte Margherita”. Tas uzreiz guva panākumus un iemantoja nenoliedzamu slavu arī ar nosaukumu “panforte bianco”. “Panforte di Siena” pagatavošana sākās septembrī, kad bija vieglāk iegūt dažas sastāvdaļas, piemēram, riekstus, un turpinājās līdz gada beigām. Tad šo konditorejas izstrādājumu lika Ziemassvētku galdā. Šodien “Panforte di Siena” izgatavo arī ārpus tradicionālajām Ziemassvētku svinībām dažādās vidēja lieluma ražotnēs un daudzās maiznīcās un konditorejas uzņēmumos visā provinces teritorijā, un tas veido aptuveni pusi Sjēnas tipisko konditorejas izstrādājumu apgrozījuma.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, AĢIN „Panforte di Siena” atzīšanas pieteikumu 2005. gada 19. oktobrī publicējot Itālijas Republikas oficiālā vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 244. numurā.

Produkta specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama tīmekļa vietnē:

http://www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg

vai tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE [regolamento (CE) n. 510/2006]”.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.231.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 231

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 2. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 231/01	Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām: 0,75 % 2012. gada 1. augusts – Euro maiņas kurss	1

2012/C 231/02	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	2

2012/C 231/03	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	3

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2012/C 231/04	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6663 – Ryanair/Aer Lingus III) ( 1 )	4

2012/C 231/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6668 – Mondi/Nordenia) ( 1 )	5

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2012/C 231/06	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	6


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ