12.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/1

1.

Komisija izsaka priekšlikumu laikā no 2013. līdz 2018. gadam par 5 % samazināt darbinieku skaitu visās Eiropas Savienības iestādēs un aģentūrās. Lai risinātu šāda samazinājuma sekas un citus ar personālu saistītus jautājumus, Komisija ierosina vairākas izmaiņas Civildienesta noteikumos, proti,

2.

Komisijas priekšlikumā ir šāda aplēse par finansiālo ietekmi uz 2013.–2020. gadu:

3.

Turklāt tiek paredzēti ilgtermiņa ietaupījumi, ko dos mazāki izdevumi par pensijām un kas tiek lēsti apmēram 1 000 miljonu EUR apmērā katru gadu (3).

4.

Palāta norāda, ka Komisijas priekšlikuma ietekme jānovērtē ne tikai saistībā ar to, kā sasniegs 5 % darbinieku samazinājuma mērķi un ieviesīs Civildienesta noteikumu grozījumus, bet arī saistībā ar to, kā sasniegs priekšlikumā plānoto vispārējo finansiālo mērķi.

5.

Kaut arī ierosinātā darbinieku skaita samazināšana par 5 % būs atkarīga no DFS budžeta piešķīrumiem, tas ir svarīgs reformas elements, kas ļaus ietaupīt finanses. Plānotais personāla samazinājums un izdevumu ietaupījumi īstenosies vislabāk, ja 5 % samazinājumu ievēros visas iestādes.

6.

Iestādēm jāņem vērā plānotais cilvēkresursu samazinājums, kad tās plāno ES darbības un personāla resursus, attiecīgi nosakot prioritātes, īpaši lēmumos par ES politiku un nākamā DFS posma izdevumiem.

7.

Priekšlikumā nav aplūkoti tādi cilvēkresursu pārvaldības jautājumi kā mācības, darba izpildes novērtēšana, paaugstināšana amatā un kategoriju piešķiršana, lai gan tie ir līdzekļi, ar kuriem iespējams paaugstināt ES darbinieku produktivitāti.

8.

Palāta atzīmē, ka priekšlikums pats par sevi neizraisīs darbinieku skaita samazināšanos un attiecīgus finanšu ietaupījumus. Ierosināto Civildienesta noteikumu 6. pantā ir skaidra atsauce uz pienākumu, kas paredzēts DFS un iestāžu nolīgumā par DFS izpildi (4). Palāta atgādina, ka ES civildienesta lielumu nosaka ar gada budžeta procedūras lēmumiem, kas jāsaskaņo ar Komisijas priekšlikuma mērķiem.

9.

Palāta iesaka iestādēm katru gadu ziņot par pasākumiem, kas veikti, lai sasniegtu plānoto darbinieku samazinājumu par 5 %, proti, cik darbinieku nav aizstāti pēc aiziešanas pensijā vai līgumu izbeigšanās. Ziņojumā jāparāda, ka iestāde neizvairās no izmaksu samazināšanas un, piemēram, neizmanto trešo personu pakalpojumus (trešās personas netiek iekļautas personāla uzskaitē).

10.

Pašreizējā ES ierēdņu algu un pensiju koriģēšanas metode balstās uz astoņu dalībvalstu ierēdņu algu reālajām izmaiņām. Saskaņā ar jauno metodi korekcijas balstītos uz visu dalībvalstu ierēdņu bruto algu nominālajām izmaiņām, atskaitot nodokļu un citu algas atvilkumu ietekmi. Ja šo izmaiņu ieviestu, korekciju aprēķināšanas metode kļūtu vieglāka un ātrāka, bet likumdevējam rūpīgi jāapsver šīs izmaiņas tīrā finansiālā ietekme.

11.

Komisijas priekšlikums ietver automātisku izņēmuma klauzulu, ar kuru daļēji uz gadu atliek algu un pensiju augšupvērstās korekcijas. Tas vēl par vienu gadu paildzinātu jau pašreizējo novēlojumu, kas jau tā var ieilgt līdz vienam gadam un ko nosaka tagad spēkā esošās regulas (5), ja ir pamats piemērot visus klauzulas nosacījumus (6). Korekciju novēlošanas dēļ mazināsies ES darbinieku algu un pensiju saskanība ar dalībvalstu civildienestiem. Ideālā variantā korekcijām būtu jānotiek pēc iespējas tuvāk tam laikam, kad iestājušies izmaiņu izraisošie apstākļi.

12.

Papildus jau pastāvošajām pārvaldnieku un asistentu funkciju grupām (AD un AST) priekšlikumā ir ierosināts ieviest jaunu darbinieku kategoriju – sekretārus un administratīvos darbiniekus (AST/SC). Ņemot vērā sākumalgu, kādu plānots maksāt, ierēdņiem stājoties darbā AST/SC kategorijā, dažos gadījumos būs grūti piesaistīt cilvēkus ar tādām valodu zināšanām, kādas vajadzīgas ES iestāžu darbiniekiem, un saglabāt ģeogrāfisko līdzsvaru.

13.

Komisija ierosina pārstrukturēt karjeras iespējas AST funkciju grupā tā, lai rezervētu divas augstākās pakāpes darbiniekiem ar lielu atbildību. Turpmāk būs “vecākie asistenti” (AST 10 un AST 11) un “asistenti” (AST 1 līdz AST 9). Taču pārejas noteikumi, ko ierosināts piemērot tiem darbiniekiem, kuri ir štatu sarakstā 2012. gada 31. decembrī, varētu radīt nevienlīdzīgu attieksmi (7) pret asistentiem, kuri pieņemti darbā pēc Civildienesta noteikumu 2004. gada reformas.

14.

Priekšlikumā ir ierosināts attiecināt elastīgā darba laika kārtību uz visiem darbiniekiem, izņemot nodaļu vadītājus, direktorus un ģenerāldirektorus. Palāta iesaka apsvērt, vai līdzīgu kārtību nevajadzētu piemērot arī vadītājiem, ņemot vērā, no vienas puses, no vadītājiem pamatoti sagaidāmo atbildības līmeni, bet, no otras puses, ES iestāžu vajadzību pēc iespējas labāk izmantot visus savus darbiniekus, tostarp tos, kuri vēlas darba pienākumus apvienot ar bērnu audzināšanu.

15.

Palāta pozitīvi vērtē priekšlikumu ES Tiesai pārredzamības nolūkā izveidot reģistru, kas saturētu visu iestāžu īstenošanas noteikumus, un Komisijai uzdot reizi trijos gados ziņot par noteikumiem, ko katra iestāde pieņēmusi Civildienesta noteikumu ieviešanai. Papildus tam Palāta iesaka Komisijai ierosināt iepriekšējas apspriešanās procedūru, lai novērstu nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem atšķirīgu īstenošanas noteikumu dēļ.

16.

Ar pienācīgu rūpību ir jāizsver Komisijas ierosinājums risināt ieilgušu un ievērojamu ģeogrāfisko nelīdzsvarotību, kas izpaužas kā dažu dalībvalstu pilsoņu nepietiekama pārstāvniecība salīdzinājumā ar attiecīgās valsts iedzīvotāju relatīvo skaitu. Ieviešot šāda veida kārtību, jāievēro ES pilsoņu vienlīdzības princips, kā arī ar princips, ka neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem.

17.

Komisija ierosina Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā ieviest jaunu pagaidu darbinieku kategoriju aģentūrām. Šos pagaidu darbiniekus pieņemtu darbā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Tie, kurus pieņems darbā uz nenoteiktu laiku, faktiski iegūs tādu statusu, kas gandrīz visos aspektos līdzīgs ierēdņa statusam. Taču nav paredzēti noteikumi, ar kuriem garantēt, lai šo darbinieku atlase notiktu saskaņā ar tādiem pašiem principiem un standartiem un tikpat stingri kā ierēdņu atlase.

18.

Palāta atgādina, ka jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp OLAF izmeklēšanas efektivitātes saglabāšanu, no vienas puses, un pamattiesību aizsardzību, no otras puses. Ir jāprecizē, ka Civildienesta noteikumu 90.a pantā minētā rīcība, kas nelabvēlīgi ietekmē personu, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi, ietver arī OLAF rīcību, kas, pieļauta izmeklēšanas gaitā, liedz iesaistītajam darbiniekam izmantot savas pamattiesības vai šīs tiesības nerespektē, īpaši gadījumos, kad OLAF sagatavojis galīgo ziņojumu un/vai iesniedzis informāciju valsts tiesu iestādēm. Turklāt praktiskā pieredze liecina, ka pašlaik spēkā esošie noteikumi (8) nav pietiekami precīzi attiecībā uz OLAF lomu tādu smagu amatpārkāpumu gadījumos, kad nav apdraudētas ES finansiālās intereses.

19.

Kopš tā izveides Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) (9) ir kļuvis par galveno kontaktpunktu ES pilsoņiem, kas vēlas strādāt ES iestādēs. Pašreizējo Civildienesta noteikumu normas par EPSO organizējamiem konkursiem (10) ir rudimentāras. Kopš to ieviešanas 2004. gadā izveidojusies judikatūra, kas izkristalizē svarīgus atlases procesa principus, piemēram, attiecībā uz atlases komisiju pienākumiem un valodu lietojumu. Pārredzamības nolūkā Komisijai jāapsver attiecīgi grozījumi, ar kuriem šos principus atspoguļot Civildienesta noteikumos.

20.

Gadu gaitā Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība ir kļuvuši par aizvien sarežģītākiem tiesību aktiem. Komisijai, apspriežoties ar citām attiecīgajām iestādēm, ir jāizpēta vienkāršošanas iespējas, kas uzlabotu pareizu finanšu pārvaldību. Šajā pētījumā jāizanalizē citu starptautisku organizāciju noteikumi, kā arī to ES iestāžu un struktūru noteikumi, uz kurām neattiecas Civildienesta noteikumi.

21.

LESD 336. pants arī turpmāk būs pamats iestāžu un to darbinieku attiecību reglamentēšanai, tomēr jaunieviestais LESD 298. pants uzliek ES likumdevējam par pienākumu pieņemt noteikumus par atvērtu, efektīvu un neatkarīgu ES pārvaldi. Šādi noteikumi būtu noderīgs Civildienesta noteikumu papildinājums. Komisijai jāapsver, kādus noteikumus tā varētu ierosināt, lai atbilstoši LESD 298. pantam uzlabotu pilsoņu un ES pārvaldes attiecības. Piemēram, varētu paskaidrot, kā iestādes nodrošina to, ka darbinieki pret pilsoņiem attiecas vienlīdzīgi, vai kā tās risina gadījumus, kad ir aizdomas par interešu konfliktu.