22.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 182/1

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
Nolīgumi par banānu tirdzniecību

P7_TA(2011)0034

Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra rezolūcija par to, lai noslēgtu Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Brazīliju, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Kolumbiju, Kostariku, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu un Nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm

2012/C 182 E/01

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 1. decembra rezolūciju par gatavošanos sestajai Pasaules Tirdzniecības organizācijas ministru konferencei Honkongā (1), 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā (2), 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par ciešākām partnerattiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku (3), 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Dohas Attīstības programmas sarunu apturēšanu (4), 2006. gada 12. oktobra rezolūciju par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Mercosur saistībā ar sarunām par starpreģionālo asociācijas nolīgumu (5), 2007. gada 23. maija rezolūciju par ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem (6), 2007. gada 12. decembra rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (7), 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par Latīņamerikas, Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības augstākā līmeņa V sanāksmi Limā (8) un par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformai (9), 2008. gada 9. oktobra rezolūciju par PTO Dohas sarunu kārtas pārtraukšanu un Dohas attīstības programmas nākotni (10), 2009. gada 25. marta rezolūciju par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (11), 2009. gada 25. marta nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (12), 2010. gada 5. maija rezolūciju par ES stratēģiju attiecībām ar Latīņameriku (13) un 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par ES un Latīņamerikas tirdzniecības attiecībām (14),

—

ņemot vērā Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Brazīliju, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Kolumbiju, Kostariku, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu un nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (turpmāk — “nolīgumi par banānu tirdzniecību”),

—	ņemot vērā Marrākešas Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu,

—	ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (Kotonū nolīgums),

—	ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses,

—	ņemot vērā sarunu noslēgšanu par asociācijas nolīgumu starp ES un Centrālameriku,

—	ņemot vērā sarunu noslēgšanu starp ES un Kolumbiju un Peru par daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu,

—	ņemot vērā PTO Ministru konferences deklarācijas, kas pieņemtas 2001. gada 14. novembrī Dohā un 2005. gada 18. decembrī Honkongā, un priekšsēdētāja kopsavilkumu, kas pieņemts 2009. gada 2. decembrī Ženēvā,

—	ņemot vērā atbrīvojumu no VVTT I panta piemērošanas, kuru Kotonū nolīgumā paredzētajām tirdzniecības preferencēm piešķīra Dohā 2001. gada novembrī (“Dohas atbrīvojums”) un kura ilgums ir vienāds ar šo tirdzniecības preferenču darbības ilgumu, proti, līdz 2007. gada 31. decembrim,

—	ņemot vērā ASV un EK 2001. gada 11. aprīļa vienošanos par banāniem,

—

ņemot vērā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) ģenerāldirektora 2009. gada 22. decembra ziņojumu par viņa starpniecības izmantošanu (atbilstoši Vienošanās par strīdu izšķiršanu 3.12. pantam) strīdos saistībā ar Kolumbijas iesniegto sūdzību “EK — banānu importa režīms” (DS361) un saistībā ar Panamas iesniegto sūdzību “EK — banānu importa režīms” (DS364),

—	ņemot vērā Padomes 1993. gada 13. februāra Regulu (EEK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopīgo organizāciju,

—	ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2010. gada 1. aprīļa deklarāciju par ES un Latīņamerikas nolīgumu banānu nozarē un tā ietekmi uz ĀKK valstu un ES banānu audzētājiem,

—	ņemot vērā 2011. gada 24. janvāra jautājumu Padomei (O-0012/2011 – B7-0007/2011) un Komisijai (O-0013/2011 – B7-0008/2011) attiecībā uz Ženēvas nolīguma par banānu tirdzniecību noslēgšanu,

—	ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

tā kā ar nolīgumiem par banānu tirdzniecību tiek atrisināts visilgākais strīds starp ES banānu piegādātājvalstīm un tām Latīņamerikas banānu piegādātājvalstīm, uz kurām attiecas vislielākās labvēlības režīms; tā kā ar šiem nolīgumiem tiek arī atrisināts īpaši ass strīds banānu tirdzniecības jomā starp ASV un ES un novērsta iespēja, ka ASV varētu noteikt sankcijas; tā kā šie nolīgumi apmierina visu to Latīņamerikas piegādātāju prasības, uz kuriem attiecas vislielākās labvēlības režīms, un kas izvirzītas saistībā ar iepriekšējām trim ES paplašināšanās kārtām;

B.	tā kā līdz 1993. gada 1. jūlijam katrai ES dalībvalstij bija savs banānu importa režīms un dažās no šīm valstīm izmantoja īpašu kārtību, kas sniedza priekšrocības valstīm, ar kurām tām bija ciešas vēsturiskas saiknes;

tā kā pēc Padomes Regulas (EEK) Nr. 404/93 pieņemšanas vairākas Latīņamerikas reģiona PTO dalībvalstis, kuras banānus ES piegādā, pamatojoties uz vislielākās labvēlības režīmu, un ASV ierosināja PTO strīdu izšķiršanas procedūras pret ES attiecībā uz atšķirīgu režīmu piemērošanu banāniem, kurus Eiropas Kopienu tirgū ieved dažādi piegādātāji;

D.	tā kā tika konstatēts, ka atsevišķi Eiropas Kopienu banānu importa režīma aspekti neatbilst PTO tiesībām;

E.	tā kā sūdzības iesniegušās valstis noraidīja vairākus Eiropas Kopienu (EK) priekšlikumus, ar kuriem mainīt spēkā esošo režīmu un to saskaņot ar Strīdu izšķiršanas padomes ieteikumiem un nolēmumiem;

F.	tā kā jauno EK banānu tirdzniecības režīmu, ko ieviesa 2006. gada 1. janvārī, vēl aizvien atzina par neatbilstošu ES saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā;

G.	tā kā eksportē tikai ap 20 % no pasaulē saražotajiem banāniem, jo lielākā produkcijas daļa ir paredzēta iekšējiem tirgiem;

H.	tā kā banānu ražošanas nozares produktivitātes un konkurētspējas līmeņa ziņā starp valstīm un valstu iekšienē pastāv ievērojamas atšķirības; tā kā Latīņamerikas valstis un Filipīnas ir konkurētspējīgākās ražotājas un lielākās eksportētājas;

I.	tā kā ES ir noslēgusi sarunas ar Kolumbiju un Peru par daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu, kā arī ar sešām Centrālamerikas valstīm par asociācijas nolīgumu;

J.	tā kā ar ES iekšējā atbalsta programmas POSEI (Programme d'options spécifiques à l'éloignement et l'insularité) palīdzību tiek sniegts atbalsts ražotājiem ES attālākajos reģionos;

K.	tā kā banāni ir pasaules 4. lielākā lauksaimniecības produktu eksporta pozīcija un tā kā ES ir lielākā banānu (neto) importētāja, kas 2007. gadā importēja gandrīz 5 miljonus tonnu banānu;

L.	tā kā banānu ražošanai ir nozīmīga ietekme uz vietējām kopienām ne tikai no ekonomikas, bet arī no vides, migrācijas un darba standartu viedokļa;

M.	tā kā Latīņamerikā aktīvie daudznacionālie uzņēmumi kontrolē vairāk nekā 80 % pasaules tirgus;

N.	tā kā Eiropas Savienības tarifu likmju kvotu sistēma ir radījusi ĀKK valstīm apstākļus, kuros tās var eksportēt uz ES ievērojamus banānu daudzumus, kā arī šī sistēma ir ierobežojusi tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz Eiropas ražotājiem un saglabājusi daudzas ar banānu ražošanu saistītas darbvietas;

O.	tā kā ar nolīgumu tiks panākti ievērojami tarifu samazinājumi (35 % laikposmā no 2010. līdz 2017. gadam) importam no valstīm, kuras nav ĀKK valstis; tā kā ĀKK un ES valstu ražotājiem šā iemesla dēļ nāksies pielāgoties jaunajai starptautiskā tirgus realitātei,

1.	pieņem zināšanai nolīgumus par banānu tirdzniecību un atzinīgi vērtē to, ka ir izšķirts viens no tehniski sarežģītākajiem, politiski jutīgākajiem un tirdzniecībai nozīmīgākajiem juridiskajiem strīdiem, kāds jelkad risināts PTO;

uzskata, ka panāktā vienošanās ir risinājums, taču tā varētu pilnībā neapmierināt visu ieinteresēto pušu likumīgās intereses; tāpēc aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt novērtējumu par nolīgumu ietekmi uz banānus ražojošām jaunattīstības valstīm un Eiropas attālākajiem reģioniem laikposmā līdz 2020. gadam;

atzinīgi vērtē to, ka nolīgumi par banānu tirdzniecību būs ES galīgās saistības attiecībā uz tirgus pieejamību banāniem un, līdzko PTO vadībā tiks sekmīgi pabeigta nākamā daudzpusējo sarunu kārta par tirgus pieejamību lauksaimniecības produktiem (Dohas sarunu kārta), attiecīgā apņemšanās tiks iekļauta šo sarunu galīgajos rezultātos;

4.	uzsver, ka panāktā vienošanās ir progress Dohas sarunu kārtā, tomēr tās ietekme ir ierobežota, ņemot vērā, ka radušās grūtības ir daudz plašākas un skar ne tikai banānu nozari;

uzsver, ka pēc Ženēvas nolīguma par banānu tirdzniecību apstiprināšanas tiks izšķirti visi pagaidām neatrisinātie strīdi un visas sūdzības, kuras līdz 2009. gada 15. decembrim saistībā ar ES banānu tirdzniecības režīmu iesniegušas jebkuras Latīņamerikas piegādātājvalstis, uz kurām attiecas vislielākās labvēlības režīms;

6.	norāda — 2010. gada rādītāji liecina, ka ES patērētajiem piedāvātās banānu cenas saglabāja stabilitāti vai pieauga tikai nedaudz;

uzsver, ka ES pakāpeniski samazinās no Latīņamerikas ievestajiem banāniem noteikto importa tarifu, proti, no EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu līdz 2017. gadam, tādējādi apdraudot mazos un vidējos ražotājus ĀKK, ES un tās attālākajos reģionos (kuros jau ir reģistrēti Eiropā augstākie bezdarba rādītāji);

uzsver, ka nolīgumi par banānu tirdzniecību ļaus banānu nozari atsaistīt no Dohas sarunu kārtas par “tropiskajiem produktiem”; uzsver, ka “tropiskajiem produktiem” tiks noteikti lielāki tarifu samazinājumi, savukārt samazinājumus attiecībā uz ĀKK valstīm nozīmīgiem “produktiem, kurus ietekmē preferenču pakāpeniska samazināšana”, atšķirībā no sarunās piemērotās vispārējās formulas īstenos salīdzinoši ilgākā laikposmā; tomēr uzsver, ka ar nolīgumiem par banānu tirdzniecību nebūt netiek panākta ĀKK valstīm pieņemama vienošanās saistībā ar “tropisko produktu” paketi un pakāpenisku atteikšanos no preferenciālā režīma, jo dažas ietekmīgas jaunās tirgus ekonomikas valstis jau ir noraidījušas priekšlikumus, kurus izstrādāja nolīgumu par banānu tirdzniecības parakstīšanas laikā, par ko liecina Indijas un Pakistānas reakcija PTO Vispārējās padomes sanāksmē 2009. gada decembrī;

uzsver, ka tradicionāli ES ir piešķīrusi īpašus tarifu atvieglojumus banāniem no ĀKK valstīm; atgādina, ka dažas PTO dalībvalstis vairākkārt ir apstrīdējušas šīs preferenciālās attieksmes atbilstību PTO noteikumiem; uzsver, ka vairākos PTO strīdu izšķiršanas komisiju, Apelācijas institūcijas un īpašo šķīrējtiesnešu juridiskajos nolēmumos ir pieprasītas izmaiņas pašreizējā režīmā;

10.	ar nožēlu konstatē, ka sarunās ar Andu grupas valstīm par daudzpusēju nolīgumu nevarēja saglabāt sākotnējo reģionālo pieeju, kā rezultātā uz Ekvadoru neattiecas tādi paši tarifi kā uz Kolumbiju un Peru;

11.	uzsver, ka kopš 2008. gada, pateicoties pašreizējiem nolīgumiem, banāni no ĀKK valstīm Eiropas Savienībā nonāca bez muitas nodokļiem un kvotām;

12.

uzsver, ka paralēlajās apspriedēs ar ĀKK valstīm tika panākta vienošanās, ka papildus ES regulārajam atbalstam galvenās ĀKK banānu eksportētājvalstis saņems papildu atbalstu, izmantojot jaunu programmu, ko dēvē par papildu pasākumiem banānu nozarē; uzsver, ka papildu pasākumiem banānu nozarē piemērojamā finansēšanas kārtība varētu būt nepietiekama naudas izteiksmē un tās īstenošanas periods pārāk īss, lai ļautu ĀKK banānu ražotājiem pielāgoties ES importa režīma izmaiņu radītajām sekām; prasa Komisijai skaidri norādīt, ka šo finansēšanas kārtību veido pašreizējiem sadarbības līdzekļiem papildus piešķirtā nauda un ka tā nav tikai papildinājums valstu budžetiem, ko nedrīkst iezīmēt īpašām programmām, piemēram, izglītības un darbības dažādošanas jomā; prasa Komisijai iesniegt jaunu daudzgadu finansēšanas kārtību;

13.	aicina Komisiju veikt papildu pasākumu banānu nozarē novērtējumu 18 mēnešus pirms programmas termiņa beigām, novērtējumā iekļaujot ieteikumus par turpmāk veicamajiem pasākumiem un to mērķiem;

14.	stingri noraida jebkādus mēģinājumus finansēt ĀKK banānu ražotājvalstis, līdzekļus pārceļot no tām budžeta pozīcijām, kas paredzētas sadarbībai attīstības jomā;

15.

norāda, ka, piešķirot līdzekļus papildu pasākumiem banānu nozarē, būs svarīgi ņemt vērā gaidāmos zaudējumus saistībā ar banānu eksportu un ražošanu, kā arī valstu attīstības līmeni, svērtos rādītājus un apmēru, kādā notiek šo valstu banānu tirdzniecība ar ES; uzsver, ka jārod pareizs līdzsvars starp trim iespējamo pasākumu veidiem, kuri nav savstarpēji izslēdzoši, proti, pasākumi, ar kuriem uzlabot pašreizējās ražošanas efektivitāti, pasākumi, ar kuriem palielināt pievienoto vērtību vietējā mērogā, un pasākumi valstu saimnieciskās darbības dažādošanai, no banānu ražošanas pārorientējoties uz citām nozarēm;

16.	aicina ES un ĀKK valstis ierosināt pasākumus, kas palīdzētu no banānu nozares stipri atkarīgām valstīm dažādot tautsaimniecību, tostarp aicina palielinot tirdzniecības atbalstu;

17.	uzsver, ka banāni ir viena no galvenajām lauksaimniecības kultūrām dažos ES attālākajos reģionos, jo īpaši Francijas Gvadelupas un Martinikas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās;

18.

iesaka pienācīgi ņemt vērā banānu nozares sociālekonomisko nozīmi ES attālākajos reģionos un tās ieguldījumu ekonomiskās un sociālās kohēzijas panākšanā, pateicoties tās radītajiem ienākumiem un darbvietām, veicinātajām saimnieciskajām darbībām, kā arī tam, ka šī nozare saglabā ekoloģisko un ainavisko līdzsvaru, kas sekmē tūrisma attīstību;

19.

norāda, ka atbalsta programmu POSEI pieņēma 2006. gadā, ņemot vērā PTO panākto vienošanos, ka Eiropas tirgus piekļuves tarifs būs EUR 176 par tonnu, kas nozīmē, ka PTO nolīgumos par banānu tirdzniecību noteiktais tarifs pagaidām nav ņemts vērā POSEI budžetā; mudina attiecīgās ES iestādes pielāgot ES iekšzemes ražotājiem paredzēto atbalsta noteikumu paketi, kas iekļauta POSEI budžetā, un veikt citus pasākumus, ar kuriem nodrošināt, ka līdztekus tendencei liberalizēt banānu globālo tirdzniecību ES iekšzemes ražotāji spēj noturēties tirgū un turpināt savas tradicionālās darbības;

20.	uzskata, ka nolīgumi par banānu tirdzniecību varētu būtiski ietekmēt ĀKK valstu, ES un tās attālāko reģionu ražotājus; tāpēc aicina Komisiju palielināt tiem sniegto atbalstu un vajadzības gadījumā to sniegt līdz 2020. gadam;

21.

norāda, ka salīdzinājumā ar lielāko daļu Latīņamerikas valstu banānu ražošana ES attālākajos reģionos atbilst augstākiem sociālajiem un vides standartiem; vērš uzmanību uz to, ka attālākajos reģionos tādu dažādu aktīvo vielu kā pesticīdi izmantojums ir 20 līdz 40 reižu zemāks nekā Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstīs, jo visās Dienvidamerikas un Centrālamerikas plantācijās plaši izmanto lielāko daļu no tām aktīvajām vielām, kas fitosanitārajā jomā ir aizliegtas ar Eiropas noteikumiem par pārtikas nekaitīgumu;

22.

norāda, ka atbilstoši ES nesen noslēgtajiem divpusējiem nolīgumiem, kuros iesaistīti banānu ražotāji (daudzpusējais tirdzniecības nolīgums ar Kolumbiju un Peru un asociācijas nolīgums ar Centrālameriku), ES ir piekritusi līdz 2020. gada 1. janvārim pakāpeniski līdz EUR 75 par tonnu samazināt šajās valstīs ražotajiem banāniem noteikto importa tarifu;

23.

norāda, ka preferenču robeža EUR 39 par tonnu, kas galu galā tiks piešķirta ar šiem nolīgumiem par banānu tirdzniecību, ievērojami uzlabos astoņu Andu reģiona un Centrālamerikas valstu un reģionā aktīvo pārrobežu uzņēmumu konkurētspēju ES tirgū salīdzinājumā ar citiem eksportētajiem; uzsver, ka no 2020. gada skaidri redzamas būs to valstu priekšrocības, kas jau eksportē banānus uz ES, jo pieaugs gan šo valstu eksports, gan cena, ko tās saņems par eksportētajiem banāniem;

24.

uzsver, ka citu eksportētājvalstu, uz kurām attiecas vislielākās labvēlības režīms (visnozīmīgākā no tām pagaidām ir Ekvadora), kā arī ĀKK un vismazāk attīstīto valstu relatīvā konkurētspēja ES tirgū varētu samazināties salīdzinājumā ar valstīm, kuras parakstījušas nolīgumus par banānu tirdzniecību;

25.	uzskata, ka piekļuve ES tirgum jāpiešķir tikai tiem ražotājiem, kuri ievēro Starptautiskās Darba organizācijas pieņemto pienācīgas kvalitātes darba programmu un cilvēktiesības, kā arī pilda ekoloģiskos noteikumus;

26.	uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Brazīlijai, Ekvadorai, Gvatemalai, Hondurasai, Kolumbijai, Kostarikai, Meksikai, Nikaragvai, Panamai, Peru, Venecuēlai, Amerikas Savienotajām Valstīm un ĀKK valstīm.

(1) OV C 285 E, 22.11.2006., 126. lpp.

(2) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp.

(3) OV C 296 E, 6.12.2006., 123. lpp.

(4) OV C 305 E, 14.12.2006., 244. lpp.

(5) OV C 308 E, 16.12.2006., 182. lpp.

(6) OV C 102 E, 24.4.2008., 301. lpp.

(7) OV C 323 E, 18.12.2008., 361. lpp.

(8) OV C 259 E, 29.10.2009., 64. lpp.

(9) OV C 259 E, 29.10.2009., 77. lpp.

(10) OV C 9 E, 15.1.2010., 31. lpp.

(11) OV C 117 E, 6.5.2010., 101. lpp.

(12) OV C 117 E, 6.5.2010., 256. lpp.

(13) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0141.

(14) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0387.

22.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 182/6

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
Stāvoklis Tunisijā

P7_TA(2011)0038

Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra rezolūcija par stāvokli Tunisijā

2012/C 182 E/02

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju cilvēktiesību jomā Tunisijā un it īpaši 2005. gada 29. septembra (1), 2005. gada 15. decembra (2) un 2006. gada 15. jūnija (3) rezolūciju,

—	ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumu, kas parakstīts 1998. gada martā, starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses,

—	ņemot vērā Savienības politiku cilvēktiesību un demokratizācijas jomā trešās valstīs, ko Padome pieņēma 2005. gada decembrī,

—	ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 14. februāra rezolūciju par cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu Eiropas Savienības nolīgumos (4),

—	ņemot vērā Komisijas 2006. gada 4. decembra paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu (COM (2006)0726),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošana 2009. gadā, paveiktā darba pārbaudes ziņojums par Tunisiju” (COM(2010)0207 – SEC(2010)0513),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības un Tunisijas rīcības plānu,

—	ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību aizstāvju atbalstam (5),

—	ņemot vērā Eiropas Savienības deklarāciju, ko tā pieņēma pēc ES un Tunisijas Asociācijas padomes 8. sanāksmes, kura notika 2010. gada 11. maijā,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības augstās pārstāves Catherine Ashton un Eiropas komisāra Stefan Füle2011. gada 13. janvāra un 2011. gada 17. janvāra deklarācijas par stāvokli Tunisijā,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja J. Buzek2011. gada 17. janvāra deklarāciju par stāvokli Tunisijā,

—	ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

tā kā visā valstī notikušās tautas masveida manifestācijas, kas sākās pēc Mohammed Bouazizi pašsadedzināšanās 2010. gada 17. decembrī, lika 2011. gada 14. janvārī atkāpties prezidentam Ben Ali un ļāva Tunisijas tautai atgūt brīvību un pielikt punktu režīmam, ko 1987. gadā izveidoja nu jau bijušais prezidents Ben Ali;

B.	tā kā miermīlīgo protesta kustību, kas izplatījās visā Tunisijā, vardarbīgi apspieda kārtības uzturēšanas spēki, un tas bija par iemeslu vairāk nekā simts cilvēku bojāejai;

tā kā Eiropas Savienība nespēj sagatavot patiesi saskaņotu un efektīvu ārpolitiku attiecībā uz tās partneriem; īpaši norādot uz ES un Tunisijas sadarbības mehānismu vājumu un atkārtoti uzsverot Parlamenta prasību asociācijas nolīgumos līdz ar cilvēktiesību klauzulām sistemātiski paredzēt arī to efektīvas īstenošanas mehānismu; tā kā šajā sakarībā jāņem vērā nepieciešamība pārskatīt pašreizējo kaimiņattiecību politiku;

tā kā Asociācijas padomes 2010. gada 11. maija secinājumos ir atgādināts, ka tiesu sistēmas reforma, kā arī plurālisms, demokrātiskā līdzdalība, vārda un biedrošanās brīvība un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzība ir īpaši svarīgs un patiess nosacījums, lai Tunisija tuvinātos Eiropas Savienībai; tā kā Tunisijas iestādes nav izpildījušas nevienu šo apņemšanos;

E.	tā kā Tunisija un Eiropas Savienība bija uzsākušas rīcības plāna izstrādi 2011.–2016. gadam; tā kā šajā procesā ir nepieciešams, lai abas puses vairāk iesaistītos visu jautājumu risināšanā, jo īpaši cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā;

F.	tā kā cerība uz stabilu demokrātiju, ko radīja autoritārā režīma krišana Tunisijā, var veicināt arī citu tautu līdzīgu vēlmju piepildīšanu;

pauž solidaritāti ar Tunisijas tautu, kuras rīcības pamatā ir likumīgas vēlmes pēc demokrātijas un prasība uzlabot sociālos apstākļus un iespējas iegūt darbu, ļaujot savai valstij piedzīvot vēsturisku pagriezienu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē demonstrācijās apliecināto tautas drosmi un apņēmību un pauž līdzjūtību upuru ģimenēm un solidaritāti ar ievainotajiem;

nosoda drošības spēku veiktās represijas un nesamērīgu spēka izmantošanu; turpretī atzinīgi vērtē armijas rīcību, kas atteicās šaut uz demonstrantiem; aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu par starpgadījumiem, kas pēdējo nedēļu laikā noveda pie cilvēku nāves un pārmērīgas spēka lietošanas, un par korupciju, kā arī saukt pie atbildības vainīgos;

3.	uzsver, cik nozīmīgi ir tas, lai tiktu pārstāvēti visi Tunisijas politiskie, sociālie, pilsoniskie un demokrātiskie spēki, un ka tikai, piedaloties visiem spēkiem, pagaidu valdībai būs iedzīvotāju uzticība un leģitimitāte, kas ir nepieciešama, lai sagatavotos vēlēšanām un demokrātiskai pārejai;

stingri atbalsta demokrātisko procesu; uzsver, ka ir būtiski radīt priekšnoteikumus vēlēšanu norisei pietiekamā laikposmā, lai visi opozīcijas spēki un plašsaziņas līdzekļi varētu mobilizēties valsts līmenī nolūkā izveidot jaunu Parlamentāro asambleju, kura būs pilnvarota izstrādāt demokrātisku konstitūciju, ievērojot līdzsvaru starp izpildvaru un likumdošanas varu un tiesu varas neatkarību; vēlas, lai šajās vēlēšanās varētu piedalīties visi demokrātiskie spēki, kas atbalsta plurālismu, apziņas brīvību un demokrātisku varas nomaiņu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Informācijas ministrijas darbības pārtraukšanu un lēmumu garantēt vārda brīvību;

5.	atzinīgi vērtē tiesību akta projektu vispārējai amnestijai, kam būtu jāļauj atbrīvot politieslodzītos, atgriezties režīma pretiniekiem, atzīt visas opozīcijas partijas, kā arī jārada iespējas reģistrēties nevalstiskajām organizācijām;

6.	prasa ES nekavējoties īstenot lēmumus iesaldēt Ben Ali ģimenes un sabiedroto nelikumīgi iegūtos līdzekļus; atzinīgi vērtē iestāžu paziņojumu par RCD partijas kustamo un nekustamo īpašumu atdošanu valstij;

atbalsta triju tādu komisiju izveidi, kuru priekšgalā būtu neatkarīgas un labi zināmas personības un kuras atbildētu par iestāžu reformu un institucionāliem tiesību aktiem, cīņu pret korupciju un notikumiem pēc 2010. gada 17. decembra; uzsver, ka tām ir jāspēj darboties pilnīgi neatkarīgi un jābūt pilnvarotām reāli veikt izmeklēšanas; uzskata, ka tiktāl, cik tās to vēlas, šīm komisijām jābūt iespējai saņemt ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos eksperta slēdzienu un atbalstu, kā arī izmantot attiecīgos ANO mehānismus;

prasa augstajai pārstāvei sadarbībā ar Eiropas Parlamentu veicināt tādas īpašās darba grupas izveidi, kas varētu apmierināt palīdzības vajadzības, lai atbalstītu demokrātisko pārmaiņu piekritēju prasīto pārejas procesu uz demokrātiju, it īpaši saistībā ar brīvu un demokrātisku vēlēšanu sagatavošanu, atbalstu politisko partiju veidošanai un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu rašanos, un padarītu valsts varas aparātu pārredzamu un neatkarīgu no politiskās varas, un nodrošinātu taisnīgu un neatkarīgu tiesu;

9.	aicina augsto pārstāvi un priekšsēdētāja vietnieci atbalstīt gaidāmo vēlēšanu procesu, nosūtot uz Tunisiju vēlēšanu novērošanas misiju;

10	tādēļ aicina Komisiju un ES augsto pārstāvi būt gatavām novirzīt dažādu ES un Tunisijas finanšu sadarbības instrumentu līdzekļus citiem mērķiem un vajadzības gadījumā tos palielināt;

11.

prasa Komisijai un Eiropas Investīciju bankai saistībā ar patiesu attīstības līgumu, ar kuru veicina produktīvus vietējos un ārvalstu ieguldījumus, paredzēt atbalstu Tunisijai, izmantojot subsidētos kredītus, lai Tunisijas ekonomika varētu kļūt dažādāka un Tunisijas jauniešiem rastos kvalificētas nodarbinātības izredzes;

12.	prasa Komisijai sekmēt, tostarp arī finansiāli, atbalstu un palīdzību, ko Eiropas pilsoniskā sabiedrība, it īpaši cilvēktiesību aizsardzības apvienības un sociālie partneri, var sniegt Tunisijas pilsoniskajai sabiedrībai;

13.

neatlaidīgi prasa Eiropas Savienībai gūt mācību no Tunisijas piemēra un pārskatīt savu demokrātijas un cilvēktiesību atbalsta politiku, ieviešot cilvēktiesību klauzulas īstenošanas mehānismu visos nolīgumos ar trešām valstīm; prasa, lai kaimiņattiecību politikas pārskatīšanā prioritāte tiktu piešķirta kritērijiem attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību, pamatbrīvību ievērošanu, plurālismu, preses brīvību un cīņu pret korupciju; aicina nodrošināt labāku saskaņošanu ar citiem Savienības politikas virzieniem attiecībā uz šīm valstīm;

14.	uzskata, ka cīņa pret korupciju un tiesiskas valsts nostiprināšana trešās valstīs ir pamata kritēriji, lai īstenotu tautu vēlmi un piesaistītu ārvalstu ieguldījumus;

15.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, augstajai pārstāvei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Savienības Vidusjūrai Parlamentārajai asamblejai un Tunisijas pagaidu valdībai un parlamentam.

(1) OV C 227 E, 21.9.2006., 618. lpp.

(2) OV C 286 E, 23.11.2006., 495. lpp.

(3) OV C 300 E, 9.12.2006., 480. lpp.

(4) OV C 290 E, 29.11.2006., 107. lpp.

(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0226.

22.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 182/9

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīva

P7_TA(2011)0039

Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra rezolūcija par Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei (TBVI) — stratēģijas “Eiropa 2020” konkrēta izmantošana, lai palīdzētu sasniegt sesto Tūkstošgades attīstības mērķi un līdz 2050. gadam izskaustu tuberkulozi

2012/C 182 E/03

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā ANO Tūkstošgades attīstības mērķus, kuri paredz līdz 2015. gadam apturēt saslimstības ar tuberkulozi pieaugumu un izmainīt pašreizējo tendenci,

—

ņemot vērā Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei (TBVI), kas ir neatkarīga bezpeļņas organizācija un vienīgā šāda veida Eiropas mēroga organizācija, kas izveidota ar Komisijas atbalstu un atbalsta steidzamu jaunu vakcīnu izstrādi, kā arī bagātina ar savu pieredzi integrēto Eiropas tīklu un veicina tā darbību,

—	ņemot vērā Lisabonas stratēģijas mērķi izveidot Eiropas pētniecības un inovāciju telpu, novatorisko Eiropas iniciatīvu “ES 2020” un pamatiniciatīvu “Eiropa 2020”,

—	ņemot vērā PVO uzsākto programmu “Stop TB”, kuras mērķis ir līdz 2015. gadam par 50 % samazināt tuberkulozes izplatību un tās izraisīto mirstību, salīdzinot ar 1990. gadu, un līdz 2050. gadam pilnībā izskaust šo slimību,

—	ņemot vērā PVO ziņojumu “Multidrug and extensively drug-resistant TB (M/XDR-TB): 2010 global report on surveillance and response (WHO/HTM/TB/2010.3)” par rezistentām un īpaši rezistentām tuberkulozes formām,

—	ņemot vērā Berlīnes deklarāciju par tuberkulozi (The Berlin Declaration on Tuberculosis – All Against Tuberculosis, EUR/07/5061622/5, WHO European Ministerial Forum, 74415), kas pieņemta 2007. gada 22. oktobrī PVO rīkotajā Eiropas ministru forumā,

—	ņemot vērā Eiropas akadēmiju Zinātniski konsultatīvās padomes (EASAC) ziņojumu, kurā aprēķināts, ka tikai tuberkulozes ārstēšana Eiropas Savienībai izmaksā 2 miljardus eiro gadā (EASAC Policy report, 2009. gada 10. marts, ISBN: 9789-0-85403-746-9),

—	ņemot vērā sanāksmi, ko Ņujorkā 2010. gada oktobrī rīkoja Pasaules fonds HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai,

—	ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 7. oktobra rezolūciju par Veselības aprūpes sistēmām Subsahāras Āfrikā un veselību pasaulē (1),

—	ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.	tā kā piekļuve veselības aprūpei ir tiesības, kas atzītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un tā kā valstu valdībām ir jāievēro pienākums nodrošināt visiem iedzīvotājiem valsts veselības aprūpes pakalpojumus;

B.	tā kā medikamentus nevar pielīdzināt pilnīgi komerciālām precēm;

C.	tā kā četrus gadus pirms Tūkstošgades mērķu sasniegšanai noteiktā termiņa, neskatoties uz panāktajiem sasniegumiem, tuberkulozes ietekme pasaulē joprojām rada raizes;

D.	tā kā tuberkuloze joprojām ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, jo tā izraisa gandrīz divu miljonu personu nāvi gadā;

E.	tā kā TAM paredzēts arī samazināt zīdaiņu mirstību un uzlabot mātes veselību;

F.	uzskata, ka TBVI, kalpojot tuberkulozes slimniekiem visā pasaulē un jo īpaši mazāk attīstītajās valstīs, var kļūt par konkrētu stratēģijas “Eiropa 2020” piemērojumu un tādējādi palīdzēs stiprināt Eiropas Savienības stratēģisko neatkarību tuberkulozes un citu infekcijas slimību apkarošanas jomā;

G.	tā kā mums joprojām ir jāsasniedz mērķis ieguldīt 3 % IKP pētniecībā un attīstībā, neraugoties uz budžeta ierobežojumiem (COM(2010)2020 un COM(2010)0546);

tā kā katru gadu miljoniem cilvēku mirst no tādām tropiskām slimībām kā malārija, tuberkuloze un miega slimība, jo īpaši tāpēc, ka paaugstinās šo slimību rezistence —multirezistenta vai pat īpaši rezistenta slimība rada ļoti sarežģītas problēmas — vai nav zāļu to ārstēšanai, jo komerciālās rentabilitātes dēļ netiek veikti pētījumi;

I.	tā kā tuberkuloze spilgti apliecina dažādu valstu iedzīvotāju nevienlīdzību, jo industrializētajās valstīs tā ir gandrīz izskausta;

J.	tā kā duāla inficēšanās ar HIV/AIDS un tuberkulozi var radīt ļoti bīstamas sekas;

K.	tā kā to novārtā atstāto slimību jomā, kas skar tikai jaunattīstības valstu iedzīvotājus, pašlaik netiek veikti pietiekami pētījumi;

L.	tā kā to vertikālo fondu pozitīvie rezultāti, kuri ir paredzēti tādām specifiskām slimībām kā AIDS, malārija vai tuberkuloze, nevar kļūt par sinonīmu atvilkumiem no tā saukto “horizontālo” veselības aizsardzības pamata infrastruktūru resursiem;

M.	tā kā veselības aprūpes pakalpojumi lielākajā daļā jaunattīstības valstu nav pietiekami, lai ar tiem varētu apmierināt vietējo iedzīvotāju vajadzības;

N.	tā kā nepietiekamās iespējas saglabāt labu veselību dažkārt ir saistītas ar problēmu piekļūt medicīniskajai aprūpei (veselības aprūpes struktūru un personāla trūkuma dēļ, kā arī tādēļ, ka nepastāv valsts veselības aprūpes sistēma) un izmantot ārstēšanās pakalpojumus,

1.	uzsver, ka tikai vakcinācijas programma, kas ietvertu plaša mēroga vakcinēšanas kampaņu, varētu dot pozitīvus rezultātus sestā TAM īstenošanas jomā pēc 2015. gada un jo īpaši tuberkulozes izskaušanā līdz 2050. gadam;

2.	uzskata, ka vakcīnas ir svarīgs tuberkulozes apkarošanas līdzeklis līdztekus labākiem slimības noteikšanas testiem — uzticamiem, lētiem un drošiem —, efektīvākai diagnostikai un terapijai, tāpēc ir jāmaina pētniecības virzība, bet finansējums ir jāpalielina un tam jābūt ilgtspējīgam;

3.	aicina Komisiju meklēt inovatīvus finansēšanas veidus, piemēram, izveidot dalībvalstu un/vai ES finanšu garantiju, kas ļautu iegūt līdzekļus TBVI vajadzībām no Eiropas Investīciju bankas, lai nodrošinātu finansējumu novārtā atstātu un “nerentablu” slimību pētniecībai jaunattīstības valstīs;

4.	atgādina, ka pētījumi farmācijas jomā būtu vairāk jāvērš uz tādu nāvējošu slimību pētījumiem, kā tuberkuloze;

5.	uzsver, ka jaunattīstības valstu iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai būs nepieciešama integrēta pieeja, kura ietver vertikālās programmas tādām slimībām kā AIDS, malārija un tuberkuloze un veselības pamataprūpes sistēmu konsolidēšanu;

aicina Komisiju un dalībvalstis ievērot savas finansēšanas saistības un darīt visu nepieciešamo, lai veselības aprūpei paredzētie līdzekļi nonāktu arī pie visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem jaunattīstības valstīs; atgādina, ka steidzami ir nepieciešami publiski veselības aizsardzības pakalpojumi visattālākajās teritorijās;

uzskata, ka vakcinācijai pret tuberkulozi būtu prioritāri jānotiek jaunattīstības valstu dispanseros un klīnikās, un tāpēc aicina atjaunot valsts veselības aprūpes pakalpojumus; uzskata, ka Eiropas atbalstam pirmām kārtām ir jābūt vērstam uz jaunattīstības valstu iekšējiem pūliņiem pastiprināt cilvēkresursus, iestāžu resursus un infrastruktūras;

8.	uzsver, ka pieeja dzeramajam ūdenim un līdzsvarots uzturs ir svarīgi pamatnosacījumi iedzīvotāju veselības nodrošināšanai; tādēļ uzsver veselības vispārējo nozīmi un to, ka dzīves apstākļu uzlabošana veicina paredzamā dzīves ilguma palielināšanos un nabadzības un tuberkulozes apkarošanu;

9.	aicina Eiropas Savienību un jaunattīstības valstis atbalstīt brīvu piekļuvi veselības aprūpei;

10.	uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, un TBVI fonda atbildīgajām personām un PVO.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0355.

22.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 182/12

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
Atkritumu krīze Kampānijā

P7_TA(2011)0041

Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra rezolūcija par atkritumu krīzi Kampānijā

2012/C 182 E/04

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvu 75/442/EEK par atkritumiem (1), jo īpaši tās 4. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/689/EEK par bīstamiem atkritumiem (2), jo īpaši tās 2. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (3), jo īpaši tās 11. pantu un II pielikumu,

—	ņemot vērā pārskatīto Atkritumu pamatdirektīvu (2008/98/EK) (4), jo īpaši tās 17. un 18. pantu,

—	ņemot vērā 2003. gada 19. novembra rezolūciju par paveiktā darba pārbaudes ziņojumu attiecībā uz Padomes Direktīvu 75/442/EEK (Atkritumu pamatdirektīva) (5),

—	ņemot vērā 1998. gada 16. septembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par atkritumu apsaimniekošanas direktīvas piemērošanu (6),

—	ņemot vērā darba dokumentu par Parlamenta Lūgumrakstu komitejas faktu vākšanas misiju Itālijā 2010. gada 28.–30. aprīlī (7),

—	ņemot vērā 2008. gada 14. jūlijā izsludināto Itālijas Republikas tiesību aktu 123/2008,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību (8),

—	ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā C–135/05,

—	ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2010. gada 4. marta spriedumu lietā C–297/08,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. un 260. pantu,

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē (9), jo īpaši tās 2. pantu,

—	ņemot vērā Orhūsas konvenciju,

—	ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

tā kā atkritumu krīze Kampānijas provincē ir viena no dramatiskākajiem notikumiem problēmām atkritumu apsaimniekošanas vēsturē daudzās Itālijas daļās, tostarp Lacijā, Kalabrijā un Sicīlijā, jo 20. gadsimta deviņdesmitajos gados tika izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar atkritumiem un tika iecelti valdības komisāri, kuriem piešķīra īpašas pilnvaras un līdzekļus;

B.	tā kā Itālijas 2009. gada 31. decembrī pieņemtajā dekrētā Nr. 195 paziņots, ka ārkārtas stāvoklis ir beidzies, un, sākot no šā datuma, atkritumu apsaimniekošana tiek nodota šīs provinces varas iestāžu kompetencē;

tā kā 2010. gada 5. oktobrī Parlamenta Lūgumrakstu komiteja gandrīz vienbalsīgi pieņēma darba dokumentu, kurā sniegts ziņojums par faktu vākšanas misiju, ko 2010. gada 28.–30. aprīlī nosūtīja uz Kampāniju, Itālijā, jo iepriekš bija saņemti ārkārtīgi daudzi lūgumraksti par atkritumu apsaimniekošanas problēmām šajā reģionā;

D.	tā kā pēc 2007. gada vasarā piedzīvotās krīzes un drīz vien pēc tam, kad Lūgumrakstu komiteja bija apstiprinājusi šīs misijas ziņojumu, sākās jauna krīze; tā kā pēc tam, kad tika izsludināti ārkārtas pasākumi, piemēram, jaunu izgāztuvju atvēršana, sākās masveida protesti;

tā kā sākotnēji ieteiktais risinājums, tostarp attiecībā uz atkritumkurināmām ķīpām un organiskajiem atkritumiem, netika pienācīgi īstenots, kā rezultātā atkritumu ķīpas nebija iespējams apglabāt; tā kā, neveicot atkritumu filtrēšanu vai šķirošanu, ir saražots vairāk nekā septiņi miljoni standartam neatbilstošas kvalitātes atkritumkurināmo ķīpu;

F.	tā kā pirmā sadedzināšanas iekārta Acerra, Kampānijā, tika palaista tikai 2010. gada martā, bet tās darbību apgrūtina tas, ka nav atbilstošas infrastruktūras atkritumu šķirošanai un apstrādei, un joprojām pastāv bažas attiecībā uz toksisko pelnu apglabāšanu, kas radušies sadedzināšanas procesā;

G.	tā kā progress atkritumu samazināšanā un mājturības atkritumu otrreizējā pārstrādē ir neliels, un mājturības un cita veida atkritumus vēl joprojām ved tikai uz izgāztuvēm, dažos gadījumos nepārprotami sajauktus ar dažāda veida rūpnieciskajiem atkritumiem;

H.	tā kā daudzas izgāztuves ir pasludinātas par stratēģiskas nozīmes zonu, un tādējādi sabiedrības locekļiem, pašvaldību mēriem un vietējām varas iestādēm, tostarp arī policijai, nav ļauts pārbaudīt, ko tad patiesībā uz turieni ved;

tā kā atkritumu krīzes pārvarēšanu galvenokārt raksturo prakse izdarīt atkāpes noteikumos un pārbaudēs, tostarp, piemēram, izdarīt izņēmumus ietekmes uz vidi novērtējumā un tiesību aktos publiskā iepirkuma jomā; tā kā komisāri tika iecelti, piešķirot viņiem pilnvaras lemt par rūpnīcu, izgāztuvju un sadedzināšanas iekārtu atrašanās vietu, kā arī par līgumu slēgšanu ar uzņēmumiem, un viņiem nav paredzēts pienākums par pieņemtajiem lēmumiem ziņot vietējām varas iestādēm un iedzīvotājiem; tā kā sistēma, kas paredz atkritumu pārvaldīšanā iesaistīt ārkārtas komisārus, tiek asi kritizēta un uzsākta izmeklēšana vairākās lietās un tā kā lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka šī sistēma lielākā mērā ir daļa no problēmas, nevis tās risinājums, jo netiek nodrošināta pārredzamība un iestāžu veikta uzraudzība;

tā kā saskaņā ar Orhūzsa konvenciju iedzīvotājiem ir tiesības būt informētiem par situāciju viņu dzīvesvietas teritorijā un iestāžu pienākums ir sniegt informāciju un motivēt iedzīvotājus attīstīt atbildīgu attieksmi un izvērst atbildīgu rīcību; tā kā saskaņā ar Direktīvu 2003/35/EK no dalībvalstīm tiek pieprasīts nodrošināt sabiedrībai agrīnas un efektīvas iespējas piedalīties izstrādājamo plānu vai programmu sagatavošanā un pārveidē vai pārskatīšanā;

tā kā netika pievērsta pienācīga uzmanība tiem sabiedrības locekļiem, kas protestēja pret šo situāciju vai centās iesniegt alternatīvus risinājumus; tā kā valsts politiskās iestādes atkritumu izgāztuves un Acerra sadedzināšanas iekārtu pakļāvušas stingrai armijas kontrolei; tā kā nesen šai situācijai veltītu publisku demonstrāciju laikā ir apcietināt vairāki cilvēki, parādot, ka attiecības starp iedzīvotājiem un iestādēm ir pasliktinājušās un ka pilsoniskā neapmierinātība arvien pieaug;

L.	tā kā Komisija 2007. gadā nolēma atlikt EUR 135 miljonu maksājumu ieguldījumiem tajos projektos 2006.–2013. gada finansēšanas laikposmā, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, un vēl papildus EUR 10,5 miljonu maksājumu, kamēr atcels komisāru sistēmu;

tā kā progress atkritumu samazināšanā un mājturības atkritumu otrreizējā pārstrādē ir neliels; tā kā ievērojami nozīmīgs progress ir panākts dažās pilsētās mājturības atkritumu šķirošanā un savākšanā, tomēr pašreizējā atkritumu apsaimniekošanas ciklā plaši izmanto atkritumu poligonus un atkritumu sadedzināšanu, pretēji jaunās Atkritumu pamatdirektīvas (2008/98/EC) pamatnostādnēm; tā kā atkritumu apsaimniekošanas plāns pašlaik tiek novērtēts, lai noteiktu, vai tas atbilst ES atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošos aktos paredzētajiem principiem attiecībā uz apstrādes secību un poligonu un sadedzināšanas drošu izmantošanu;

tā kā nav veiktas pārbaudes par mājsaimniecības atkritumu kvalitāti un bīstamo atkritumu izgāšanu nelikumīgi izveidotās izgāztuvēs un tā kā, lemjot par izgāztuvju veidošanu tādās vietās kā Chiaiano, netiek pienācīgi ņemti vērā ģeoloģiskie un hidroloģiskie faktori un tiek radīti nopietni piesārņojuma draudi apkārtējai augsnei un gruntsūdeņiem; tā kā šāda rīcība ir Atkritumu pamatdirektīvas 17. un 18. panta, kā arī Atkritumu poligonu direktīvas pārkāpums;

tā kā Eiropas Kopienu Tiesa 2007. gada 26. aprīļa spriedumā lietā C–135/05 paziņoja, ka Itālijas valdība, pirmkārt, nepieņemot visus nepieciešamos pasākumus, jo īpaši lai nodrošinātu atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, neapdraudot cilvēka veselību, un lai neizmantotu metodes vai darbības, kas varētu radīt kaitējumu videi, un, otrkārt, neaizliedzot atkritumu nekontrolētu izmešanu, izgāšanu un apglabāšanu, nav izpildījusi tai Kopienas tiesību aktos paredzētās saistības; tā kā nesenajā 2010. gada 4. marta nolēmumā lietā C–297/08 tā deklarēja, ka, nepieņemot visus nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Kampānijas reģionu, Itālijas valdība nav izpildījusi Direktīvas 2006/12/EK 4. un 5. pantā noteiktās saistības;

P.	tā kā Komisija nav saņēmusi Kampānijas reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāna galīgo versiju, kurā ņemts vērā Tiesas nolēmums; tā kā Parlaments tomēr pieņēmis zināšanai atkritumu apsaimniekošanas plāna projektu, kurš iesniegts jau pēc 2010. gada 31. decembrī noteiktā izpildes termiņa notecēšanas;

tā kā Parlaments jau 1998. gada 16. septembra rezolūcijā par atkritumu apsaimniekošanas direktīvu piemērošanu aicināja sistemātiski uzsākt pārkāpumu izmeklēšanas procesus pret tām dalībvalstīm, kas neievēro visus šo direktīvu noteikumus, un reizi trijos mēnešos sagatavot sarakstu par tiesvedību, kas Tiesā ierosināta pret dalībvalstīm par šo noteikumu neievērošanu, iekļaujot arī sarakstu par lietām, kurās Tiesa jau ir pieņēmusi lēmumu, un sarakstu par tiesas piespriestajiem naudas sodiem; tā kā 2003. gada 19. novembra rezolūcijā par paveikto darbu pēc Atkritumu pamatdirektīvas pieņemšanas tas aicināja rūpīgi un konsekventi uzraudzīt un koordinēt atkritumu apsaimniekošanas jomā spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu,

aicina nekavējoties rast noturīgu, ES kritērijiem atbilstošu risinājumu, proti, tāda atkritumu apsaimniekošanas plāna īstenošanu, kurā būtiska loma atbilstoši Direktīvai 2008/98/EK tiek piešķirta atkritumu cikla hierarhijai; lūdz Komisiju turpināt informēt Parlamentu par stāvokļa attīstību, tostarp par atkritumu apsaimniekošanas plāna īstenošanu un atbilstības nodrošināšanu Tiesas 2010. gada 4. marta nolēmumam un ES noteikumiem;

norāda — lai Kampānijā tiktu ievēroti atkritumu apsaimniekošanas jomā spēkā esošie ES tiesību akti, ļoti enerģiski jācenšas mazināt atkritumu daudzumu un priekšroka dodama atkritumu rašanās novēršanai, to apjoma mazināšanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, nodrošinot pienācīgu infrastruktūru, kā arī norāda, ka lielāka uzmanība jāpievērš organisko atkritumu reģenerācijai, it īpaši šajā galvenokārt lauksaimniecības reģionā; ierosina pārbaudīt šos datus un izveidot sistēmu apmaiņai ar paraugpraksi;

uzskata, ka Itālijas valdības izstrādātie ārkārtas pasākumi ilgstošam laika periodam, tostarp īpašu komisāru iecelšana vai atkritumu izgāztuvju pasludināšanu par “stratēģiskas intereses” zonām, kas atrodas armijas kontrolē, nav devuši gaidītos rezultātus, un pauž bažas, ka nepārredzamība, kas radās, liedzot valsts iestādēm pārraudzīt atkritumu apsaimniekošanu, drīzāk veicina, nevis mazina organizēto kriminālo grupu iesaistīšanos šajā reģionā gan oficiālajā atkritumu apsaimniekošanas procesā, gan rūpniecisko atkritumu nelikumīgā apglabāšanā; tādēļ dažādo atbildīgo iestāžu vārdā aicina nodrošināt daudz lielāku pārredzamību;

uzsver, cik svarīgi ir atjaunot uzticēšanos, īstenojot strukturētu dialogu gan starp sabiedrību un dažādām iesaistītajām iestādēm, gan dažādiem pārvaldes līmeņiem; pauž nožēlu par to, ka iestādes noteikušas kriminālsodus atsevišķiem sabiedrības locekļiem, kas miermīlīgi demonstrēja pret jaunu izgāztuvju atvēršanu, un par vardarbību, ko pret demonstrantiem pielietoja drošības spēki; ir pārliecināts, ka tikai ar iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanu visā šajā procesā un informēšanu par to laika gaitā tiks rasts noturīgs risinājums šā reģiona atkritumu apsaimniekošanas problēmai;

5.	atgādina par to, ka Komisija pašreiz nepiešķir ES struktūrfondu līdzekļus, kas bija paredzēti Kampānijai, un šie līdzekļi tiks atbrīvoti tikai tad, kad atkritumu apsaimniekošanas plāns patiešām atbildīs ES tiesību aktiem;

vērš uzmanību uz to 7 miljoniem tonnu atkritumkurināmā ķīpu, kuru sastāvs patlaban tiek noskaidrots un kas uzkrātas speciālos poligonos, jo īpaši Taverna del Ré, un uzsver, ka šo ķīpu aizvākšana un iznīcināšana jāuzskata par ļoti svarīgu prioritāti, tiklīdz būs precīzi noteikts to sastāvs; uzstāj, ka atkritumkurināmā ķīpu apglabāšana ir jāveic, izmantojot atbilstošus apstrādes veidus, un norādes par apglabāšanu jāiekļauj atkritumu apsaimniekošanas plānā, precīzi nosakot katras apstrādes vietu un pielietojot likumīgu praksi;

norāda, ka steidzami ir jāpievērš uzmanība jauktu vai neidentificētu atkritumu atklātai un nelikumīgai izgāšanai Ferandelle poligona tuvumā, un aicina īstenot stingru kontroli attiecībā uz apsaimniekošanu; atgādina kompetentajām iestādēm — lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai par rūpnieciskajām emisijām/piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (Direktīva 2010/75/ES), tām stingri jākontrolē konkrētu rūpniecisko atkritumu veidu apstrāde, neatkarīgi no to izcelsmes; turklāt norāda, ka jāizveido tiem īpaši paredzēti poligoni, kas atbilst ES attiecīgo direktīvu noteikumiem, tādējādi nodrošinot, ka rūpniecisko, īpašo un toksisko atkritumu uzglabāšanai tiek izveidota atbilstīga infrastruktūra; pieprasa skaidrojumu, kāpēc netiek izmantots organisko atkritumu pieņemšanai paredzētais poligons, un pieprasa uzsākt tā darbību, ja šis poligons atbilst Atkritumu apsaimniekošanas direktīvā noteiktajiem kritērijiem; aicina uzraudzīt nelicencētas un privāto uzņēmumu apsaimniekotas izgāztuves un attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu atbilstību ES noteikumiem;

8.	pauž nožēlu par izgāztuvju atvēršanu Vesuvio dabas parka aizsargājamajās teritorijās, piemēram, Terzinjo; kategoriski iebilst pret jebkādiem plāniem paplašināt šo izgāztuvju teritorijas un atzinīgi vērtē lēmumu neatvērt otru izgāztuvi Terzinjo (Cava Vitiello);

norāda, ka Komisija ir paziņojusi, ka izgāztuvju izvietošana Natura 2000 teritorijās nav pārāk liels ES tiesību aktu pārkāpums, un vēl norāda, ka teritorijas, kas ir atvēlētas vai jau tiek izmantotas dabas parkos, Natura 2000 teritorijās, kā arī UNESCO mantojuma zonās, atbilst ES tiesību aktiem; izvirza jautājumu, vai tas rada draudus videi vai veselībai; uzskata, ka izgāztuvju izvietošana aizsargājamās dabas un kultūras teritorijās nav savienojama ar tiesību aktiem vides jomā; pieprasa Komisijai grozīt ES atkritumu tiesību aktus, lai kategoriski tiktu aizliegtas izgāztuves Natura 2000 teritorijās; ierosina Komisijai pārbaudīt vai pašlaik esošās izgāztuves tiks paplašinātas aizsargājamās dabas teritorijās vai tiks atvērtas jaunas izgāztuves Natura 2000 teritorijās;

10.

mudina Itālijas valdību saistībā ar šo jautājumu rīkoties atbilstīgi ES tiesību aktiem, jo īpaši ievērojot jaunākos Eiropas Savienības Tiesas nolēmumus, kā arī tajos noteiktos termiņus Komisijas noteiktās atbilstības īstenošanai, un novērst visus ES tiesību aktu pārkāpumus, atgādinot par pienākumu veikt pasākumus, lai nodrošinātu ES tiesību aktu kopuma ievērošanu visos līmeņos;

11.

aicina Komisiju darīt visu iespējamo, kas ir tās kompetencē, lai uzraudzītu, ka Itālijas kompetentās iestādes cenšas nodrošināt atkritumu pareizu savākšanu, šķirošanu un apstrādi, piemēram, veicot sistemātiskas pārbaudes, un ka reģionālas iestādes iesniedz ticamu plānu; prasa, lai Komisija uzaicinātu Eiropas Parlamenta delegāciju piedalīties minētajās pārbaudēs;

12.

uzsver, ka saskaņota atkritumu apsaimniekošanas cikla izveide un īstenošana ir Itālijas iestāžu kompetencē; uzskata, ka izdevumi par to Kampānijā izvietoto poligonu attīrīšanu, ko ir saindējis piesārņojums no dažāda veida atkritumiem, nebūtu jāuzliek nodokļu maksātājiem, bet atbilstīgi principam “piesārņotājs maksā” tie būtu jāsedz personām, kas ir atbildīgas par šo piesārņojumu;

13.

norāda, ka Itālija līdz noteiktajam termiņam — 2010. gada 26. decembrim — nepaziņoja par Direktīvas 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību transponēšanu, bet sagaida, ka Itālija pilnībā ievēros šīs direktīvas noteikumus un attiecīgi piemēros sankcijas par pārkāpumiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanas jomu un minēti šajā direktīvā, tostarp arī sankcijas pret juridiskām personām, ja šie pārkāpumi atbilst direktīvā paredzētajam attiecīgā noziedzīga nodarījuma sastāvam;

14.

aicina Komisiju uzraudzīt situācijas attīstību, izmantojot savas pilnvaras, tostarp uzsākot procedūras, kas paredz finansiālus sodus (saskaņā ar LESD 260. pantu), lai nodrošinātu, ka Kampānijas iestādes nekavējoties pilda attiecīgo Tiesas spriedumu, ievērojot Tiesas 2005. gada 12. jūlija nolēmumu lietā C–304/02 Komisija v Francija [2005] ECR I-6263, jo īpaši nodrošinot, ka pastāvošās izgāztuves atbilst ES tiesību aktiem;

15.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un Itālijas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp.

(2) OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp.

(3) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

(4) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(5) OV C 87 E, 7.4.2004., 400. lpp.

(6) OV C 313, 12.10.1998., 99. lpp.

(7) PETI_DT(2010)442870.

(8) OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.

(9) OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.

22.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 182/16

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
Pastiprināta vēža zinātniskās izpētes koordinācija Eiropas Savienībā

P7_TA(2011)0042

Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra deklarācija par nepieciešamību pastiprināt vēža zinātniskās izpētes koordināciju Eiropas Savienībā

2012/C 182 E/05

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Reglamenta 123. pantu,

A.	tā kā vēzis joprojām ir galvenais nāves cēlonis Eiropā un tā kā vēža izpēte galvenokārt notiek dalībvalstu līmenī, tādēļ tā ir ļoti sadrumstalota, nevienmērīga un atšķirīga dažādās ES dalībvalstīs, jo trūkst ES mēroga koordinācijas;

B.	atzīstot, ka ir steidzami jāveicina patstāvīga izpētes jomas koordinācija;

1.	aicina Komisiju uzlabot Eiropas, dalībvalstu, reģionālā un vietējā mēroga vēža izpētes darbību koordināciju, sadarbību un saskaņotību, izvairoties no pētījumu dublēšanās un galveno uzmanību pievēršot vēl neatrisinātām problēmām vēža ārstniecībā;

2.	aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka vēža izpēti pietiekamā mērā plāno un finansē, kā arī uzlabo sadarbību tajā;

3.	aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt visaptverošu vēža izpētes stratēģiju, pamatojoties uz modeli, kurā horizontālā plaknē iezīmēta pārrobežu izpēte un diagnostika un vertikālā plaknē — izpēte vēža novēršanas, vēža izmeklējumu un dzīves un aprūpes kvalitātes jomās;

4.	aicina Komisiju izmantot Eiropas partnerību vēža apkarošanai, lai organizētu dažādas izpētes darba grupas;

5.	aicina sekmēt partnerību ar pacientu grupām, izmantojot to īpašās zināšanas un pieredzi, lai atbalstītu paātrinātu izpētes gaitu;

6.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem (1) dalībvalstu parlamentiem.

(1) Parakstītāju saraksts publicēts 2011. gada 3. februāra protokola 4. pielikumā (P7_PV(2011)02-03(ANN4)).

22.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 182/18

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
Pieprasījums atcelt Tamás Deutsch deputāta imunitāti

P7_TA(2011)0029

Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra lēmums par pieprasījumu atcelt Tamás Deutsch deputāta imunitāti (2010/2123(IMM))

2012/C 182 E/06

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā 2010. gada 9. jūnijā Ungārijas Ģenerālprokuratūras iesniegto un 2010. gada 8. jūlija plenārsēdē paziņoto pieprasījumu atcelt Tamás Deutsch imunitāti,

—	pēc Tamás Deutsch uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija un 2008. gada 21. oktobra spriedumu (1),

—	ņemot vērā 2004. gada LVII Akta par Eiropas Parlamenta Ungārijas deputātu juridisko statusu 10. panta 2. punktu, 1990. gada LV Akta par Eiropas Parlamenta Ungārijas deputātu juridisko statusu 5. panta 1. punktu un 2004. gada LVII Akta 12. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 6. panta 2. punktu un 7. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0015/2011),

A.	tā kā kāds Ungārijas pilsonis Budapeštas 2. un 3. rajona tiesā ir iesniedzis privātu apsūdzību pret Eiropas Parlamenta deputātu Tamás Deutsch, un tiesa saskaņā ar Ungārijas kriminālkodeksa 179. panta 2. punkta (b-c) apakšpunktiem ir uzsākusi tiesvedību par goda aizskaršanu;

tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienā 9. pantu Eiropas Parlamenta sesiju laikā tā deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta šīs valsts parlamenta deputātiem; tā kā uz imunitāti nevar atsaukties, ja deputāts aizturēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī; tā kā tas neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības atcelt kāda sava deputāta imunitāti;

C.	tā kā saskaņā ar 2004. gada LVII Akta par Eiropas Parlamenta Ungārijas deputātu juridisko statusu 10. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta deputātam tiek piešķirta tāda pati imunitāte kā Ungārijas parlamenta deputātam;

D.	tā kā saskaņā ar 1990. gada LV Akta par Ungārijas parlamenta deputātu juridisko statusu 5. panta 1. punktu un 2004. gada LVII Akta 12. panta 1. punktu par Eiropas Parlamenta deputāta imunitātes atcelšanu lemj Eiropas Parlaments;

E.	tā kā pret T. Deutsch ir celta privāta apsūdzība tādā nodarījumā kā goda aizskaršana, kas it kā notikusi, viņam izsakot apgalvojumus par sūdzības iesniedzēju 2010. gada 25. marta radio pārraidē, uz kuru T. Deutsch bija uzaicināts kā politiķis un Eiropas Parlamenta deputāts;

F.	tā kā šajā saistībā ir atbilstīgi norādīt, ka T. Deutsch ir paudis viedokli, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus,

1.	nolemj neatcelt Tamás Deutsch imunitāti;

2.	uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu attiecīgajai Ungārijas Republikas iestādei.

(1) Lieta 101/63 Wagner pret Fohrmann un Krier [1964] EKT 195, lieta 149/85 Wybot pret Faure un citiem [1986] EKT 2391 un apvienotās lietas C-200/07 un C-201/07 Marra pret De Gregorio un Clemente, kas vēl nav publicētas Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūras krājumā.

22.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 182/20

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā ***II

P7_TA(2011)0030

Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (16447/1/2010 – C7-0424/2010 – 2010/0059(COD))

2012/C 182 E/07

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (16447/1/2010 – C7-0424/2010),

—	ņemot vērā dalībvalstu parlamentu iesniegtos novērtējumus par leģislatīvā akta projektu,

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0102),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,

—	ņemot vērā Attīstības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0009/2011),

1.	pieņem turpmāk izklāstīto nostāju otrajā lasījumā;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, 21.10.2010., P7_TA(2010)0382.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
P7_TC2-COD(2010)0059

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2011. gada 3. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr …/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)	Savienības politikas attīstības jomā mērķis ir nabadzības samazināšana un ilgtermiņā — tās izskaušana.

(2)	Kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) līgumslēdzēja puse Savienība ir apņēmusies integrēt tirdzniecību savās attīstības stratēģijās un veicināt starptautisko tirdzniecību, lai sekmētu attīstību un nabadzības samazināšanu un ilgtermiņā — tās izskaušanu pasaulē.

(3)	Savienība atbalsta Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstis to centienos samazināt nabadzību un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību un atzīst šo valstu izejvielu nozares nozīmību.

(4)

Savienība ir apņēmusies atbalstīt jaunattīstības valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Galvenās ĀKK banānu eksportētājvalstis, iespējams, varētu saskarties ar grūtībām saistībā ar mainīgajiem tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši saistībā ar PTO kontekstā notiekošo lielākās labvēlības režīma tarifa liberalizāciju, kā arī divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem, kas ir noslēgti vai tiek slēgti starp Savienību un Latīņamerikas valstīm. Tādēļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1905/2006 (2) būtu jāpievieno ĀKK programma par papildu pasākumiem banānu nozarē (“programma”).

(5)

Saistībā ar šo programmu pieņemamo finanšu palīdzības pasākumu mērķim vajadzētu būt to cilvēku dzīves līmeņa un dzīves apstākļu uzlabošanai, kuri dzīvo banānu audzēšanas reģionos un ir atkarīgi no banānu ražošanas un tirdzniecības ķēdes, jo īpaši mazie lauksaimnieki un mazās struktūras, kā arī nodrošināt darba noteikumu, arodveselības un darba drošības standartu un vides normu ievērošanu, jo īpaši saistībā ar pesticīdu izmantošanu. Tādēļ ar pasākumiem būtu arī jāatbalsta no banānu eksporta atkarīgo reģionu pielāgošanās, tostarp, vajadzības gadījumā, reorganizācija, izmantojot uz nozarēm vērstu budžeta atbalstu vai uz projektiem vērstas intervences darbības. Pasākumiem būtu jāveicina sociālā atjaunošanas politika, ekonomikas dažādošana vai ieguldījumi konkurētspējas uzlabošanai gadījumos, kad šīs darbības var uzskatīt par dzīvotspējīgām, ņemot vērā rezultātus un pieredzi, kas gūta, piemērojot īpašo palīdzības sistēmu tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2686/94 (3) un īpašo palīdzības struktūru tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 856/1999 (4) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1609/1999 (5). Savienība atzīst nepieciešamību veicināt to, ka banānu nozarē gūtie ienākumi tiek sadalīti taisnīgāk.

(6)

Programmai vajadzētu papildināt pielāgošanās procesu ĀKK valstīs, kuras pēdējos gados ir eksportējušas uz Savienību ievērojamus banānu daudzumus un kuras skars liberalizācija saistībā ar Ženēvas Nolīgumu par banānu tirdzniecību (6) vai divpusējie vai reģionālie nolīgumi, kas ir noslēgti vai tiek slēgti starp Savienību un Latīņamerikas valstīm. Programma balstās uz īpašo palīdzības struktūru tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm. Tā atbilst Savienības starptautiskajām saistībām PTO kontekstā, tās mērķis ir pārstrukturēšana un konkurētspējas uzlabošana, un tāpēc tai ir pagaidu raksturs, proti, tās darbības ilgums ir četri gadi (2010.–2013. gads).

(7)

Komisijas 2010. gada 17. marta paziņojuma “Divgadu ziņojums par īpašo palīdzības struktūru tradicionālajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm” secinājumos ir minēts, ka iepriekšējās atbalsta programmas sniedza būtisku ieguldījumu, lai panāktu uzlabotu ekonomikas dažādošanas spēju, tomēr to pilnīgu ietekmi vēl nav iespējams noteikt, un ka ĀKK valstu banānu eksports joprojām ir nestabils.

(8)	Komisija ir veikusi īpašās palīdzības struktūras programmas novērtējumu, tomēr tā nav veikusi novērtējumu par papildu pasākumiem banānu nozarē.

(9)	Komisijai būtu jānodrošina šīs programmas un saņēmējvalstīs darbojošos reģionālo un valstu provizorisko programmu saskaņošana, jo īpaši attiecībā uz mērķu īstenošanu ekonomikas, lauksaimniecības, sociālajā un vides jomā.

(10)

Gandrīz 2 % no pasaules banānu tirdzniecības ir sertificējušas taisnīgas tirdzniecības ražotāju organizācijas. Taisnīgās tirdzniecības minimālās cenas tiek fiksētas, pamatojoties uz apspriedēs ar ieinteresētajām personām noteiktu “ilgtspējīgu ražošanas izmaksu” aprēķinu, lai tādējādi ņemtu vērā izmaksas, kas saistītas ar pieņemamu sociālo un vides normu ievērošanu, un lai nodrošinātu saprātīgu peļņu, kas ļautu ražotājiem veikt ieguldījumus viņu darbības ilgtermiņa stabilitātē.

(11)	Lai nepieļautu vietējo strādājošo ekspluatāciju, dalībniekiem banānu nozares ražošanas ķēdē būtu jāvienojas par nozarē radīto ienākumu taisnīgu sadali.

(11a)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz ģeogrāfiskās stratēģijas dokumentiem, provizoriskām daudzgadu programmām un tematisku programmu stratēģijas dokumentiem un papildu pasākumiem, jo tie papildina Regulu (EK) Nr. 1905/2006 un ir vispārēji piemērojami. Īpaši svarīgi ir, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(12)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1905/2006,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1905/2006 groza šādi:

regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Savienības atbalsta īstenošana

Atbilstīgi šīs regulas vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem Savienības palīdzību īsteno, izmantojot ģeogrāfiskās un tematiskās programmas, kas noteiktas 5. līdz 16. pantā, un programmas, kas paredzētas 17. un 17.a pantā.”;

iekļauj šādu pantu:

“17.a pants

Galvenās ĀKK banānu piegādātājvalstis

1. ĀKK banānu piegādātājvalstis, kas uzskaitītas IIIa pielikumā, gūst labumu no papildu pasākumiem banānu nozarē. Savienības palīdzību šīm valstīm virza, lai atbalstītu to pielāgošanās procesu pēc Savienības banānu tirgus liberalizācijas PTO kontekstā. Savienības atbalstu jo īpaši izmanto, lai cīnītos pret nabadzību, uzlabojot lauksaimnieku un attiecīgo iedzīvotāju, vajadzības gadījumā mazo struktūru, dzīves līmeni un apstākļus, cita starpā nodrošinot darba un drošības standartu un vides normu ievērošanu, tostarp saistībā ar pesticīdu izmantošanu un pakļautību to iedarbībai. Sniedzot Savienības palīdzību, ņem vērā valstu politiku un piemērošanās stratēģiju, kā arī reģionālos apstākļus (attālāko Savienības reģionu un aizjūras zemju un teritoriju tuvums) un īpašu nozīmi velta šādām sadarbības jomām:

a)	uzlabot banānu eksporta nozares konkurētspēju gadījumos, kad nozare ir ilgtspējīga, ņemot vērā ražošanas ķēdē dažādo iesaistīto personu apstākļus;

b)	ekonomikas dažādošanas veicināšana reģionos, kas atkarīgi no banānu nozares, ja šāda stratēģija ir īstenojama;

c)	novērst pielāgošanās procesa izraisītās plašāka mēroga sekas, kas, iespējams, ir saistītas ar nodarbinātību un sociālajiem pakalpojumiem, zemes izmantojumu un vides atjaunošanu, un makroekonomikas stabilitāti, bet neaprobežojas ar šiem faktoriem.

2. No IV pielikumā minētās summas Komisija nosaka maksimālo summu, kas pieejama katrai 1. punktā minētajai ĀKK banānu piegādātājvalstij, pamatojoties uz šādiem objektīviem, svērtiem rādītājiem:

a)	banānu tirdzniecība ar Savienību;

b)	banānu eksporta nozīmība attiecīgās ĀKK valsts ekonomikā līdz ar valsts attīstības līmeni.

Sadales kritēriju novērtējuma pamatā ir reprezentatīvi dati par laikposmu līdz 2010. gadam, šim laikposmam nepārsniedzot piecus gadus, un Komisijas pētījums, kurā novērtēts tas, kā ĀKK valstis ietekmē PTO noslēgtais nolīgums un divpusējie vai reģionālie nolīgumi, kas ir noslēgti vai tiek slēgti starp Savienību un Latīņamerikas valstīm, kuras ir galvenās banānu eksportētājvalstis.

3. Pēc analoģijas ar 19. pantu un saskaņā ar 21. pantu Komisija pieņem daudzgadu atbalsta stratēģijas. Tā nodrošina, lai šīs stratēģijas papildinātu attiecīgo valstu ģeogrāfiskās stratēģijas dokumentus, kā arī nodrošina šo banānu nozares papildu pasākumu pagaidu raksturu.

Daudzgadu atbalsta stratēģijās papildu pasākumiem banānu nozarē ietver:

a)	atjauninātu valsts vides raksturojumu, pienācīgu uzmanību veltot valsts banānu nozarei un cita starpā koncentrējoties uz pesticīdu izmantošanu;

b)	informācija par panākumiem, kas gūti saistībā ar iepriekšējām programmām banānu nozares atbalstam;

c)	rādītājus, kas ļauj novērtēt rezultātus, kas panākti saistībā ar līdzekļu izmaksas nosacījumiem, kad par finansēšanas veidu ir izvēlēts budžeta atbalsts;

d)	atbalsta gaidāmos rezultātus;

e)	atbalsta pasākumu īstenošanas un līdzekļu paredzamās izmaksāšanas grafiku katrai līdzekļu saņēmējvalstij;

f)	veidu, kādā tiks gūti un novērtēti panākumi saistībā ar starptautiski atzītu ILO darba pamatstandartu un attiecīgo konvenciju par darba drošību un arodveselību, kā arī attiecīgo starptautiski atzīto vides pamatnormu ievērošanu;

18 mēnešus pirms termiņa beigām veic papildu pasākumu banānu nozarē programmas un attiecīgo valstu panāktā progresa novērtējumu, kurā iekļauj ieteikumus par veicamajiem pasākumiem un to raksturu.”;

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“21. pants

Stratēģijas dokumentu un provizorisko daudzgadu programmu pieņemšana

Komisija, izmantojot deleģētos aktus saskanā ar 35. pantu un ievērojot 35.a un 35.b panta nosacījumus, pieņem 19. un 20. pantā minētos stratēģijas dokumentus un provizoriskās daudzgadu programmas, kā arī to pārskatus, kas minēti 19. panta 2. punktā un 20. panta 1. punktā, un attiecīgi 17. un 17.a pantā minētos papildu pasākumus.”;

3a)	regulas 22. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Komisija pieņem gada rīcības programmas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes atzinumus.”;

3b)

regulas 23. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“3. Ja šādu pasākumu izmaksas pārsniedz EUR 10 miljonus, Komisija tos apstiprina, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes atzinumus. Komisija viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas informatīvos nolūkos nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei īpašos pasākumus, kuru izmaksas nepārsniedz EUR 10 miljonus.

4. Veicot grozījumus īpašajos pasākumos, piemēram, tehniskas korekcijas, īstenošanas perioda pagarināšanu, līdzekļu pārasignāciju plānotajā budžetā, budžeta palielināšanu par summu, kas lielāka par 20 % no sākotnējā budžeta, vai budžeta samazināšanu, ja šie grozījumi neietekmē Komisijas lēmumā izklāstītos sākotnējos mērķus, par tiem viena mēneša laikā paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

4)	regulas 25. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Principā Savienības palīdzību saņēmējvalstīs nevar izmantot nodokļu un nodevu maksāšanai, kā arī maksājumu segšanai.”;

5)	regulas 29. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Budžeta saistības tiek pildītas, pamatojoties uz Komisijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 17.a panta 3. punktu, 22. panta 1. punktu, 23. panta 1. punktu un 26. panta 1. punktu.”;

regulas 31. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Regulas 11. līdz 16. pantā paredzēto tematisko programmu un 17. un 17.a pantā paredzēto programmu finansēto iepirkuma vai dotāciju līgumu piešķiršanā var piedalīties visas fiziskās personas, kas ir jaunattīstības valsts valstspiederīgie, vai juridiskās personas, kas ir reģistrētas jaunattīstības valstī, kā noteikusi ESAO/APK un kā noteikts II pielikumā, papildus fiziskām vai juridiskām personām, kas ir atbilstīgas, pamatojoties uz tematisko programmu vai 17. un 17.a pantā paredzētajām programmām. Komisija publicē un atjaunina II pielikumu atbilstīgi regulāriem ESAO/APK pārskatiem par palīdzības saņēmēju sarakstu, un par to informē Padomi.”;

6a)	regulas 33. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Komisija informatīvā nolūkā nosūta novērtējuma ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Rezultātus izmanto programmu izstrādē un resursu piešķiršanā.”;

6b)

regulas 35. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“35. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt 17. panta 2. punktā, 17.a pantā un 21. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas piemērošanas laiku.

2. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 35.a un 35.b panta nosacījumus.

35.a pants

Deleģēšanas atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 17. panta 2. punktā, 17.a pantā un 21. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par pilnvaru deleģēšanas atsaukšanu, cenšas pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par to savlaicīgi informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, un minot iespējamos atsaukšanas iemeslus.

3. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

35.b pants

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

1. Eiropas Parlaments un Padome divu mēnešu laiā pēc paziņošanas dienas var paust iebildumus pret deleģēto aktu.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

2. Ja līdz 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav pauduši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā tajā norādītajā datumā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu nepaust iebildumus.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā laikposmā pauž iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kura pauž iebildumus pret deleģēto aktu, norāda šo iebildumu iemeslus.”;

regulas 38. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1. Bāzes finansējums šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir EUR 17 087 miljoni.

2. Provizoriskās summas, kas piešķirtas katrai 5. līdz 10. pantā, 11. līdz 16. pantā, kā arī 17. un 17. a pantā minētajai programmai, ir noteiktas IV pielikumā. Šīs summas ir noteiktas laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.”;

8)	šīs regulas I pielikumu iekļauj kā IIIa pielikumu;

9)	regulas IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 10. decembra nostāja pirmajā lasījumā (OJ C 7 E, 12.1.2011., 17. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra nostāja.

(2) OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.

(3) OV L 286, 5.11.1994., 1. lpp.

(4) OV L 108, 27.4.1999., 2. lpp.

(5) OV L 190, 23.7.1999., 14. lpp.

(6) OV L 141, 9.6.2010., 3. lpp.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
I PIELIKUMS

“IIIa PIELIKUMS

Galvenās ĀKK banānu piegādātājvalstis

Beliza

Dominika

3.	Dominikānas Republika

Gana

Jamaika

Kamerūna

7.	Kotdivuāra

8.	Sentlūsija

9.	Sentvinsenta un Grenadīnas

10.

Surinama”

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
II PIIELIIKUMS

“IV PIELIKUMS

Provizoriski finanšu piešķīrumi laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam (miljoni EUR)

Kopā	17 087
Ģeogrāfiskās programmas:	10 057
Latīņamerika	2 690
Āzija	5 187
Vidusāzija	719
Tuvie Austrumi	481
Dienvidāfrika	980
Tematiskās programmas:	5 596
Ieguldījumi cilvēkos	1 060
Vide un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana	804
Nevalstiskās struktūras un pašvaldības attīstības jomā	1 639
Nodrošinātība ar pārtiku	1 709
Migrācija un patvērums	384
ĀKK Cukura protokola valstis	1 244
Galvenās ĀKK banānu piegādātājvalstis	190”

22.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 182/28

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
Finanšu instrumenta izveide demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (grozījumi Regulā (EK) Nr. 1889/2006) ***II

P7_TA(2011)0031

Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (16446/1/2010 – C7-0427/2010 – 2009/0060B(COD))

2012/C 182 E/08

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (16446/1/2010 – C7-0427/2010),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0194),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,

—	ņemot vērā Ārlietu komiteja ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0014/2011),

1.	apstiprina turpmāk izklāstīto nostāju otrajā lasījumā;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, 21.10.2010., P7_TA(2010)0380.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
P7_TC2-COD(2009)0060B

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2011. gada 3. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2011, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu un 212. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Lai uzlabotu Kopienas ārējās palīdzības efektivitāti un pārredzamību, 2006. gadā tika izveidoti jauni palīdzības plānošanas un sniegšanas pamatnoteikumi, kuros ietverta Padomes 2006. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (2), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (3), Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (4), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (5), Padomes 2007. gada 19. februāra Regula (Euratom) Nr. 300/2007, ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (6), Regula (EK) Nr. 1889/2006 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (8).

(2)

Šo regulu īstenošana atklāja pretrunas saistībā ar izņēmumiem neattiecināmības principa piemērošanai ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem saistīto izmaksu Savienības finansējumam. Tādēļ ir ierosināts grozīt attiecīgos noteikumus Regulā (EK) Nr. 1889/2006, lai saskaņotu to ar pārējiem instrumentiem.

(3)	Šajā regulā paredz vienīgi to, kas nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.

(3a)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz stratēģiskiem dokumentiem, jo šie stratēģiskie dokumenti papildina Regulu (EK) Nr. 1889/2006 un ir vispārēji piemērojami. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu vajadzīgās apspriedes, tostarp apspriedes ar ekspertiem.

(4)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 1889/2006 ir attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1889/2006 ar šo groza šādi.

-1)	Regulas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Komisija pieņem stratēģijas dokumentus un visus to labojumus vai papildinājumus ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 17. pantu un ievērojot 17.a un 17.b panta nosacījumus.”;

-1a)	Regulas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Komisija pieņem gada rīcības programmas un visus to labojumus vai papildinājumus, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes atzinumus.”;

-1b)

Regulas 7. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“3. Ja šādu pasākumu izmaksas sasniedz vai pārsniedz EUR 3 000 000, Komisija tos pieņem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes atzinumus.

4. Ja īpašo pasākumu izmaksas nepārsniedz EUR 3 000 000, Komisija 10 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par šiem pasākumiem informē Eiropas Parlamentu un Padomi.”;

-1c)	Regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par veiktajiem atbalsta pasākumiem.”;

1)	Regulas 13. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu: “6. Savienības palīdzību saņēmējvalstīs principā nedrīkst izmantot nodokļu, nodevu maksāšanai vai maksājumu veikšanai.” ;

1a)	Regulas 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Komisija informācijas nolūkā nosūta novērtējuma ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Šos rezultātus izmanto, izstrādājot programmu un piešķirot līdzekļus.”;

1b)

Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“17. pants

Deleģējuma īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt 5. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas piemērošanas laiku.

2. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 17.a un 17.b panta nosacījumus.

17.a pants

Deleģējuma atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 5. pantā minēto pilnvaru deleģējumu.

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iespējamos iemeslus.

3. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

17.b pants

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

1. Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu var pagarināt par diviem mēnešiem.

2. Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā laikposmā izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Padomes 2010. gada 10. decembra nostāja pirmajā lasījumā (OJ C 7 E, 12.1.2011., 14. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra nostāja.

(2) OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.

(3) OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.

(4) OV L 405, 30.12.2006., 41. lpp.

(5) OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.

(6) OV L 81, 22.3.2007., 1. lpp.

(7) OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp.

(8) OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.

22.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 182/32

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā (Regulas (EK) Nr. 1905/2006 grozīšana) ***II

P7_TA(2011)0032

Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (16442/1/2010 – C7-0426/2010 – 2009/0060A(COD))

2012/C 182 E/09

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes kopējo nostāju pirmajā lasījumā (16442/1/2010 – C7–0426/2010),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0194),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,

—	ņemot vērā Attīstības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7–0006/2011),

1.	apstiprina turpmāk izklāstīto nostāju otrajā lasījumā;

2.	uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, 21.10.2010., P7_TA(2010)0379.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
P7_TC2-COD(2009)0060A

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2011. gada 3. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr…/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Lai uzlabotu Kopienas ārējās palīdzības efektivitāti un pārredzamību, 2006. gadā tika izveidoti jauni palīdzības plānošanas un sniegšanas pamatnoteikumi. Tie ietver Padomes 2006. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (2), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (3), Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (4), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (5), Padomes 2007. gada 19. februāra Regulu (Euratom) Nr. 300/2007, ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (6), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (7) un Regulu (EK) Nr. 1905/2006 (8).

(2)

Regulas (EK)Nr. 1905/2006 īstenošana parādīja, ka pastāv neatbilstības saistībā ar izņēmumu attiecībā uz principu par izmaksu, kas saistītas ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem, neattiecināmību uz Savienības finansējumu. Tādēļ ir ierosināts grozīt attiecīgos noteikumus minētajā regulā, lai to saskaņotu ar pārējiem instrumentiem.

(2a)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz ģeogrāfiskās stratēģijas dokumentiem, provizoriskām daudzgadu programmām un tematisku programmu stratēģijas dokumentiem, jo tie papildina Regulu (EK) Nr. 1905/2006 un ir vispārēji piemērojami. Īpaši svarīgi ir, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(3)	Šajā regulā paredz vienīgi to, kas nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.

(4)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1905/2006,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1905/2006 groza šādi:

-1)	regulas 17. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Komisija, izmantojot deleģētos aktus saskaņa ar 35. pantu un ievērojot 35.a un 35.b panta nosacījumus, nosaka papildu norādījumus attiecībā uz kopējās summas sadali starp saņēmējiem.”;

-1a)

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“21. pants

Stratēģijas dokumentu un provizorisko daudzgadu programmu pieņemšana

Komisija, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu un ievērojot 35.a un 35.b panta nosacījumus, pieņem 19. un 20. pantā minētos stratēģijas dokumentus un provizoriskās daudzgadu programmas, kā arī to pārskatus, kas minēti 19. panta 2. punktā un 20. panta 1. punktā, un 17. pantā minētos papildu pasākumus.”;

-1b)	regulas 22. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Komisija pieņem gada rīcības programmas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes atzinumus.”;

-1c)

regulas 23. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

1)	regulas 25. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Principā Savienības palīdzību saņēmējvalstīs nevar izmantot nodokļu un nodevu maksāšanai, kā arī maksājumu segšanai.”;

1a)

regulas 33. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1. Komisija regulāri uzrauga un pārskata savas programmas un novērtē ģeogrāfiskās un tematiskās politikas un programmu, nozaru politikas rezultātus, kā arī plānošanas efektivitāti, lai attiecīgā gadījumā, izmantojot neatkarīgu ārējo vērtējumu, pārbaudītu, vai mērķi ir sasniegti, un ļautu izstrādāt ieteikumus turpmāko darbību uzlabošanai. Pienācīgi ņem vērā Eiropas Parlamenta, dalībvalstu parlamentu vai Padomes priekšlikumus. Īpašu uzmanību pievērš sociālajiem sektoriem un progresam, kas panākts, lai sasniegtu TAM.

2. Komisija informatīvā nolūkā nosūta novērtējuma ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Rezultātus izmanto programmu izstrādē un resursu piešķiršanā.”;

1b)

regulas 34. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Komisija novērtē šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par to īstenošanu un rezultātiem, kā arī, ciktāl iespējams, par palīdzības galveno ietekmi un rezultātiem. Šo ziņojumu iesniedz arī dalībvalstu parlamentiem, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.”;

1c)

regulas 35. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“35. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt 17. panta 2. punktā un 21. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas piemērošanas laiku.

2. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 35.a un 35.b panta nosacījumus.

35.a pants

Deleģēšanas atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 17. panta 2. punktā un 21. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

3. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neietekmē jau spēkā esošos deleģētos aktus. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

35.b pants

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

1. Eiropas Parlaments vai Padome divu mēnešu laikā pēc paziņošanas dienas var paust iebildumus pret deleģēto aktu.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Padomes 2010. gada 10. decembra nostāja pirmajā lasījumā (OV C 7, 12.1.2011., 11. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra nostāja.

(2) OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.

(3) OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.

(4) OV L 405, 30.12.2006., 41. lpp.

(5) OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.

(6) OV L 81, 22.3.2007., 1. lpp.

(7) OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp.

(8) OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.

22.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 182/36

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
Finanšu instrumenta sadarbībai ar industrializētām valstīm izveide (grozījumi Regulā (EK) Nr. 1934/2006) ***II

P7_TA(2011)0033

Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (16440/1/2010 – C7-0425/2010 – 2009/0059(COD))

2012/C 182 E/10

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (16440/1/2010 – C7-0425/2010),

—	ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0197),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0005/2011),

1.	apstiprina turpmāk izklāstīto nostāju otrajā lasījumā;

2.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, 21.10.2010., P7_TA(2010)0381.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
P7_TC2-COD(2009)0059

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2011. gada 3. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr .../2011, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu un 209. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Kopš 2007. gada Kopiena ir uzlabojusi savu ģeogrāfisko sadarbību ar jaunattīstības valstīm Āzijā, Vidusāzijā un Latīņamerikā, kā arī ar Irāku, Irānu un Jemenu un Dienvidāfriku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (2).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1905/2006 galvenais un visaptverošais mērķis ir nabadzības izskaušana, īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus. Turklāt saskaņā ar minēto regulu izveidoto ģeogrāfisko programmu darbības joma sadarbībai ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem tiek materiāli ierobežota, finansējot pasākumus, kas paredzēti, lai izpildītu Oficiālās attīstības palīdzības kritērijus (“OAP kritēriji”), ko noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK).

(3)

Savienības interesēs ir turpmāk padziļināt attiecības ar konkrētām jaunattīstības valstīm, kas ir svarīgi divpusējie partneri un procesu dalībnieki daudzpusējos forumos un globālā pārvaldībā. Savienība ir stratēģiski ieinteresēta veicināt daudzveidīgas saites ar šīm valstīm, jo īpaši tādās jomās kā ekonomika, tirdzniecība, augstākā izglītība, uzņēmējdarbība un zinātne. Tādēļ tai ir nepieciešams finanšu instruments, ar kuru varētu finansēt tādus pasākumus, kuri atbilstoši OAP kritērijiem principā nav oficiālā attīstības palīdzība, bet kuriem tomēr ir būtiska nozīme attiecību stiprināšanā un kuri dod nozīmīgu ieguldījumu attiecīgo jaunattīstības valstu attīstībā un progresā.

(4)

Šajā nolūkā 2007. un 2008. gada budžeta procedūrās tika izveidotas četras sagatavošanās darbības, lai sāktu šādu pastiprinātu sadarbību saskaņā ar 49. panta 6. punkta b) apakšpunktu Padomes 2002.gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3). Minētās četras sagatavošanās darbības ir: uzņēmēju un zinātnieku apmaiņa ar Indiju; uzņēmēju un zinātnieku apmaiņa ar Ķīnu; sadarbība ar vidēju ienākumu grupas valstīm Āzijā; un sadarbība ar vidēju ienākumu grupas valstīm Latīņamerikā. Saskaņā ar minēto pantu no sagatavošanās darbībām izrietošā likumdošanas procedūra ir jāpabeidz līdz trešā finanšu gada beigām.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1934/2006 (4) mērķi un noteikumi ir piemēroti, lai īstenotu šādu pastiprinātu sadarbību ar valstīm, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1905/2006. Šajā nolūkā ir nepieciešams paplašināt Regulas (EK) Nr. 1934/2006 ģeogrāfisko darbības jomu un nodrošināt finansējumu, kas aptvertu sadarbību ar šīm jaunattīstības valstīm.

(6)

Līdz ar Regulas (EK) Nr. 1934/2006 darbības jomas ģeogrāfisko paplašināšanu attiecīgajām jaunattīstības valstīm kļuvuši pieejami divi dažādi ārpolitikas finansēšanas instrumenti. Vajadzētu nodrošināt, ka abi finansēšanas instrumenti tiek strikti nodalīti. Atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1905/2006 tiek finansēti pasākumi, kuri atbilst OAP kritērijiem, turpretī Regulai (EK) Nr. 1934/2006 būtu jāattiecas tikai uz tiem pasākumiem, kuri principā neatbilst minētajiem kritērijiem. Turklāt vajadzētu nodrošināt, ka līdz šim Regulas (EK) Nr. 1934/2006 darbības jomā esošās valstis – industrializētās valstis un teritorijas un citas valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni – pēc šīs regulas darbības jomas ģeogrāfiskās paplašināšanas nenonāktu sliktākā situācijā, jo īpaši attiecībā uz finansējumu.

(7)

Ņemot vērā to, ka ekonomiskā krīze visā Savienībā ir radījusi ārkārtēju budžeta saspīlējumu un ka ierosinātā ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšana attiecas uz valstīm, no kurām dažas ir sasniegušas tādu pašu konkurētspējas līmeni kā Savienība un no kurām dažās vidējais dzīves līmenis tuvojas dažu dalībvalstu dzīves līmenim, Savienībai sadarbībā vajadzētu ņemt vērā saņēmējvalstu centienus, lai ievērotu Starptautiskās darba organizācijas starptautiskos nolīgumus un palīdzētu īstenot pasaules līmeņa mērķus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju mazināšanā.

(8)	Ārējās darbības finanšu instrumentu īstenošanas pārskatā ir konstatēta nekonsekvence noteikumos, ar kuriem kā neatbilstīgas izslēdz izmaksas, kas attiecas uz nodokļiem, nodevām un citām maksām. Konsekvences labad tiek ierosināts šos noteikumus saskaņot ar citiem instrumentiem.

(8a)

Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu un ievērojot daudzgadu sadarbības programmas, jo tās papildina Regulu (EK) Nr. 1934/2006 un ir vispārēji piemērojamas. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(9)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1934/2006,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1934/2006

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1934/2006 groza šādi:

(1)	Regulas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

(2)

Regulas 1. līdz 4. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“1. pants

Mērķis

1. Šīs regulas nolūkā “industrializētas valstis un teritorijas un citas valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni” ir šīs regulas I pielikumā uzskaitītās valstis un teritorijas, un “jaunattīstības valstis” ir valstis, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (5), un kuras ir uzskaitītas šīs regulas II pielikumā. Turpmāk tās kopā norādītas kā “partnervalstis”.

Ar šajā regulā paredzēto Savienības finansējumu atbalsta ekonomisku, finanšu, tehnisku, kultūras un akadēmisku sadarbību ar partnervalstīm tās kompetencē esošajās 4. pantā izklāstītajās jomās. Šīs regulas nolūks ir finansēt pasākumus, kas principā neatbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (“ESAO/APK”) noteiktajiem oficiālās attīstības palīdzības kritērijiem (“OAP kritēriji”).

2. Galvenais mērķis, sadarbojoties ar partnervalstīm, ir konkrēti reaģēt uz vajadzību stiprināt saites un vēl vairāk iesaistīties divpusējās, reģionālās un daudzpusējās attiecībās ar tām, lai izveidotu labvēlīgāku un pārredzamāku vidi Savienības un partnervalstu attiecību izvēršanai atbilstoši principiem, kas nosaka Savienības ārējās darbības saskaņā ar Līgumu. Minētais cita starpā attiecas arī uz demokrātijas veicināšanu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tiesiskumu, pienācīgu darbu, labu pārvaldību un vides saglabāšanu, lai veicinātu partnervalstu progresu un ilgtspējīgu attīstību.

2. pants

Darbības joma

1. Sadarbība ir vērsta uz saišu veidošanu ar partnervalstīm, tā sekmējot dialogu un attiecību atjaunošanu un veicinot līdzīgas politiskās, ekonomiskās un institucionālās struktūras un vērtības. Savienība cenšas arī palielināt sadarbību un tirdzniecību ar esošiem vai arvien svarīgākiem divpusējiem partneriem un procesu dalībniekiem daudzpusējos forumos un globālajā pārvaldībā. Sadarbība attiecas arī uz partneriem, ar kuriem Savienība ir stratēģiski ieinteresēta veicināt saites un savas vērtības, kas paredzētas Līgumā.

2. Attiecīgi pamatotos gadījumos un lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti un sekmētu reģionālu sadarbību, Komisija, pieņemot 6. pantā minētās ikgadējās rīcības programmas, var pieņemt lēmumu, ka valstis, kas nav uzskaitītas pielikumos, ir atbilstīgas šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, ja projektam vai programmai, ko paredzēts īstenot, ir reģionālas vai pārrobežu iezīmes. To var paredzēt 5. pantā minētajās daudzgadu sadarbības programmās.

3. Komisija groza I un II pielikumā ietvertos sarakstus atbilstoši ESAO/APK regulāri pārskatītam jaunattīstības valstu sarakstam un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

4. Attiecībā uz Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu īpašu uzmanību atbilstošos gadījumos velta tam, lai partnervalstis ievērotu Starptautiskās Darba organizācijas noteiktos darba pamatstandartus un censtos mazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas.

5. Attiecībā uz šīs regulas II pielikumā uzskaitītajām valstīm stingri ievēro politikas atbilstību pasākumiem, kurus finansē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1905/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1337/2008, ar ko izveido mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs (6).

3. pants

Vispārīgie principi

1. Savienības pamatā ir brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma principi, un tā ar dialogu un sadarbību cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt partnervalstu apņēmību ievērot šos principus.

2. Īstenojot šo regulu, piemēro diferencētu pieeju sadarbības veidošanā ar partnervalstīm, attiecīgā gadījumā ņemot vērā to ekonomisko, sociālo un politisko situāciju, kā arī konkrētas Savienības intereses, stratēģijas un prioritātes.

3. Pasākumi, ko finansē saskaņā ar šo regulu, atbilst Savienības un partnervalstu sadarbības jomām, kas konkrēti izklāstītas instrumentos, nolīgumos, deklarācijās un rīcības plānos, kā arī jomām, kurās Savienība ir īpaši ieinteresēta un kuras tai ir prioritāras.

4. Īstenojot pasākumus, ko finansē saskaņā ar šo regulu, Savienība cenšas nodrošināt šo pasākumu saskaņotību ar citām Savienības ārējās darbības jomām, kā arī ar citām atbilstīgām Savienības politikas jomām, jo īpaši attīstības sadarbību. Šo atbilstību nodrošina, definējot politiku, veicot stratēģisko un finanšu plānošanu un īstenojot pasākumus.

5. Pasākumi, ko finansē saskaņā ar šo regulu, papildina dalībvalstu un citu Savienības publisko struktūru centienus tirdzniecības attiecību un kultūras, akadēmiskās un zinātniskās apmaiņas jomā, un dod tiem papildu vērtību.

6. Komisija informē Eiropas Parlamentu un regulāri veic viedokļu apmaiņu ar to.

4. pants

Sadarbības jomas

Ar Savienības finansējumu atbalsta sadarbības pasākumus saskaņā ar 1. pantu, un tas atbilst šīs regulas vispārējam nolūkam, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem. Savienības finansējums attiecas uz pasākumiem, kas principā neatbilst OAP kritērijiem un kas var ietvert reģionālu aspektu, šādās sadarbības jomās:

(1)	Savienības un partnervalstu ekonomiskā, sociālā, kultūras, akadēmiskā un zinātnes jomā iesaistītu personu sadarbības, partnerattiecību un kopuzņēmumu veicināšana;

(2)	divpusējas tirdzniecības, ieguldījumu plūsmu un ekonomisku partnerattiecību stimulēšana, tostarp koncentrējoties uz MVU;

(3)	politikā, ekonomikā, sociālajā un kultūras jomā iesaistītu personu un citu nevalstisku organizāciju dialogu veicināšana Savienības un partnervalstu attiecīgās nozarēs;

(4)

cilvēku savstarpējo saišu, jo īpaši ģimenes saišu, izglītības un apmācības programmu un domu apmaiņas veicināšana un kultūru savstarpējas izpratnes veicināšana, jo īpaši ģimeņu līmenī, tostarp īstenojot pasākumus, lai nodrošinātu un palielinātu Savienības dalību “Erasmus Mundus” programmā un Eiropas izglītības gadatirgos;

(5)

sadarbības projektu veicināšana tādās jomās kā pētniecība, zinātne un tehnoloģija, sports un kultūra, enerģija (jo īpaši atjaunojamie enerģijas avoti), transports, ar vidi saistīti jautājumi (tostarp klimata pārmaiņas), muita, finanšu jautājumi, juridiski un ar cilvēktiesībām saistīti jautājumi, kā arī visi citi jautājumi, kas izraisa Savienības un partnervalstu savstarpēju ieinteresētību;

(6)	informētības un izpratnes palielināšana par Eiropas Savienību un par tās atpazīstamību partnervalstīs;

(7)

atbalsts konkrētām ierosmēm, tostarp pētniecības darbiem, pētījumiem, eksperimentālām programmām vai kopējām programmām, kas paredzētas, lai efektīvi un elastīgi reaģētu uz sadarbības mērķiem, kuru pamatā ir pārmaiņas Savienības un partnervalstu divpusējās attiecībās vai kas iecerēti, lai stimulētu divpusējo attiecību turpmāku padziļināšanu un paplašināšanu.

(3)

Regulas 5. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2. Daudzgadu sadarbības programmas attiecas tikai uz šīs regulas spēkā esamības laiku. Tajās izklāsta Savienības īpašās intereses un prioritātes, vispārējos mērķus un gaidāmos rezultātus. Jo īpaši attiecībā uz “Erasmus Mundus” programmām ievēro pēc iespējas vienlīdzīgāku ģeogrāfisko sadalījumu. Tajās arī izklāsta jomas, ko Savienības izvēlējusies finansēt, un norāda līdzekļu vispārējo orientējošo sadalījumu pa prioritārām jomām un pa partnervalstīm vai partnervalstu grupām attiecīgā termiņā. Vajadzības gadījumā var norādīt diapazonu. Daudzgadu sadarbības programmas tiek pārskatītas vidusposmā, vai, vajadzības gadījumā, ad hoc.

3. Daudzgadu sadarbības programmas un to pārskatīšanu Komisija apstiprina ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 14.a pantu un ievērojot 14.b un 14.c panta nosacījumus.”;

(4)

▐ Regulas 6. pantu groza šādi :

(a)	1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Komisija pieņem gada rīcības programmas, kas pamatojas uz 5. pantā minētajām daudzgadu sadarbības programmām, un tās nosūta vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.”.

(b)

3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Komisija pieņem gada rīcības programmas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokli. Šī procedūra nav jāizmanto, lai izdarītu grozījumus rīcības programmās, piemēram, veiktu tehniskus pielāgojumus, pagarinātu īstenošanas termiņu, pārskaitītu paredzētā budžetā līdzekļus no vienas plānotas darbības uz citu un palielinātu vai samazinātu budžetu par mazāk nekā 20 % no sākotnējā budžeta apjoma, ja vien šie grozījumi atbilst rīcības programmās izklāstītajiem sākotnējiem mērķiem.”;

(5)

Regulas 7. pantu groza šādi:

(a)	panta pirmā daļa kļūst par 1. punktu;

(b)

1. punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“(e)	apvienotas struktūras, kuru dalībnieki ir partnervalstis, reģioni un Savienība;

(f)	Savienības iestādes un struktūras, ciktāl tās īsteno 9. pantā minētos atbalsta pasākumus;”;

(c)

pievieno šādus punktus:

“2. Saskaņā ar šo regulu nefinansē pasākumus, uz kuri ir Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (7), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulas (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (8), vai Regulas (EK) Nr. 1905/2006 darbības jomā un kuri atbilst kritērijiem, lai saņemtu minētajās regulās paredzēto finansējumu.

3. Šajā regulā paredzēto Savienības finansējumu neizmanto, lai finansētu ieroču vai munīcijas iegādi, vai operācijas, kas saistītas ar militārajiem vai aizsardzības jautājumiem.

(6)	Regulas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Savienības finansējums principā netiek izmantots, lai finansētu nodokļus, muitas nodokļus un citas fiskālas maksas partnervalstīs.”;

(7)

Regulas 9. pantu groza šādi:

(a)

1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Ar Savienības finansējumu var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras noteikti vajadzīgas, lai īstenotu šo regulu un sasniegtu tās mērķus, un segtu visus citus administratīvus vai tehniskas palīdzības izdevumus, kas Komisijai, tostarp tās delegācijām partnervalstīs, var rasties, veicot saskaņā ar šo regulu finansētos pasākumus.”;

(b)	3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Komisija pieņem atbalsta pasākumus, ko neietver daudzgadu sadarbības programmās, un informāciju par tiem nosūta vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

(8)

Regulas 12. pantu groza šādi:

(a)	virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: “Savienības finansiālo interešu aizsardzība”;

(b)

un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1. Ikvienā nolīgumā, kas izriet no šīs regulas, ietver noteikumus, kas nodrošina Savienības finansiālo interešu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz nelikumībām, krāpšanu, korupciju un jebkuru citu nelikumīgu darbību, saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (9) un Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (10), un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (11).

2. Nolīgumi pilnvaro Komisiju un Revīzijas palātu tieši veikt revīziju, tostarp dokumentu revīziju vai revīziju uz vietas, jebkuram līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam, kas ir saņēmis Savienības finansējumu. Tie arī nepārprotami pilnvaro Komisiju veikt pārbaudes un revīzijas uz vietas saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

(9)

Regulas 13. un 14. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“13. pants

Izvērtēšana

1. Komisija regulāri izvērtē darbības un programmas, ko finansē saskaņā ar šo regulu, lai attiecīgā gadījumā pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma, izmantojot neatkarīgu ārēju vērtējumu, pārliecinātos vai mērķi ir sasniegti, un lai varētu formulēt ieteikumus, kā uzlabot turpmākas darbības. Rezultātus izmanto programmu izstrādē un resursu piešķiršanā.

2. Komisija informācijas nolūkā nosūta 1. punktā minētos novērtējuma ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei .

3. Izvērtējot ar šo regulu paredzēto Savienības sadarbību, Komisija iesaista ieinteresētās puses, tostarp nevalstiskas struktūras.

14. pants

Gada ziņojums

Komisija izvērtē panākumus, kas gūti, īstenojot saskaņā ar šo regulu veiktos pasākumus, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei detalizētu gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā izklāsta budžeta īstenošanas rezultātus un iepazīstina ar visām finansētajām darbībām un programmām un, ciktāl iespējams, izklāsta sadarbības pasākumu un programmu galvenos rezultātus un ietekmi.”;

(9a)

Regulā iekļauj šādus pantus:

“14.a pants

Deleģējuma īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt 5. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas piemērošanas laiku.

2. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 14.b un 14.c pantā paredzētos nosacījumus.

14.b pants

Deleģējuma atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 5. pantā minēto pilnvaru deleģējumu.

14.c pants

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

2. Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā tajā minētajā datumā.

(9b)	Regulas 15. pantu svītro.

(10)

Regulas 16. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“16. pants

Finanšu noteikumi

Finanšu atsauces summa šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ir EUR 172 miljoni valstīm, kas uzskaitītas I pielikumā, un EUR 176 miljoni valstīm, kas uzskaitītas II pielikumā. Gada apropriācijas 2010. līdz 2013. gada periodam piešķirs budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi ikgadējai budžeta procedūrai. Komisija budžeta lēmējinstitūcijai sniedz sīku informāciju par visām budžeta pozīcijām un ikgadējām apropriācijām, kuras paredzēts izmantot šajā regulā paredzēto pasākumu finansēšanai. Šīs apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai. Turklāt tiek nodrošināts, ka I pielikumā uzskaitītās industrializētās valstis un teritorijas un citas valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni netiek nostādītas sliktākā situācijā, ja šo regulu piemēro II pielikumā minētajām partnervalstīm.

Apropriācijas, kas paredzētas izmantošanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1905/2006, šim mērķim neizmanto.”;

(11)	Pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

(12)	Pievieno jaunu II pielikumu, kura teksts izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Padomes 2010. gada 10. decembra nostāja pirmajā lasījumā (OJ C 7 E, 12.1.2011., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra nostāja.

(2) OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.

(3) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4) OV L 405, 30.12.2006., 41. lpp.

(5) OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.

(6) OV L 354, 31.12.2008., 62. lpp.”;

(7) OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.

(8) OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.”;

(9) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(10) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(11) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.”;

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Jaunattīstības valstis, uz ko attiecas šī regula

Latīņamerika

Argentīna

Bolīvija

Brazīlija

Čīle

Kolumbija

Kostarika

Kuba

Ekvadora

Salvadora

10.

Gvatemala

11.

Hondurasa

12.

Meksika

13.

Nikaragva

14.

Panama

15.

Paragvaja

16.

Peru

17.

Urugvaja

18.

Venecuēla

Āzija

19.	Afganistāna

20.	Bangladeša

21.

Butāna

22.	Birma/Mjanma

23.

Kambodža

24.

Ķīna

25.

Indija

26.	Indonēzija

27.	Korejas Tautas Demokrātiskā Republika

28.

Laosa

29.

Malaizija

30.	Maldivu salas

31.

Mongolija

32.

Nepāla

33.

Pakistāna

34.

Filipīnas

35.

Šrilanka

36.

Taizeme

37.

Vjetnama

Vidusāzija

38.	Kazahstāna

39.	Kirgizstānas Republika

40.	Tadžikistāna

41.	Turkmenistāna

42.	Uzbekistāna

Tuvie Austrumi

43.

Irāna

44.

Irāka

45.

Jemena

Dienvidāfrika

46.	Dienvidāfrika”

22.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 182/47

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
Nolīgumi par banānu tirdzniecību ***

P7_TA(2011)0035

Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Brazīliju, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Kolumbiju, Kostariku, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu un nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (07782/2010 – C7-0148/2010 – 2010/0057(NLE))

2012/C 182 E/11

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07782/2010),

—	ņemot vērā projektu Ženēvas nolīgumam par banānu tirdzniecību (07968/2010) un projektu nolīgumam par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (07970/2010),

—	ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu, kurš iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0148/2010),

—	ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0002/2011),

1.	piekrīt nolīgumu noslēgšanai;

2.	uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu, kā arī Brazīlijas, Ekvadoras, Gvatemalas, Hondurasas, Kolumbijas, Kostarikas, Meksikas, Nikaragvas, Panamas, Peru, Venecuēlas un Amerikas Savienoto Valstu valdībām un parlamentiem.

22.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 182/48

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
Regulas (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem atcelšana ***I

P7_TA(2011)0036

Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem (COM(2010)0096 – C7-0074/2010 – 2010/0056(COD))

2012/C 182 E/12

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0096),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0074/2010),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

—	ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0003/2011),

1.	pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.	prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
P7_TC1-COD(2010)0056

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 3. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr …/2011, ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 306/2011.)

22.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 182/49

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ***I

P7_TA(2011)0037

Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (pārstrādātā redakcija) (COM(2008)0810 – C6-0472/2008 – 2008/0241(COD))

2012/C 182 E/13

(Parastā likumdošanas procedūra: pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0810),

—	ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0472/2008),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 192. panta 1. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. gada 11. jūnija atzinumu (1),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2009. gada 4. decembra atzinumu (2),

—	ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu (3),

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas 2009. gada 3. aprīļa vēstuli Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A7-0229/2010),

tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka priekšlikums neietver nekādus citus būtiskus grozījumus kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu neizmainīto normu kodifikāciju kopā ar šīm izmaiņām priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību,

1.	pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.	aicina Komisiju vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.	uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

(1) OV C 306, 16.12.2009., 39. lpp.

(2) OV C 141, 29.5.2010., 55. lpp.

(3) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
P7_TC1-COD(2008)0241

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 3. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/…/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (Pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvā 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (4) jāizdara vairāki būtiski grozījumi. Skaidrības labad minētā direktīva ir jāpārstrādā.

(2)

Savienības vides politikas mērķi jo īpaši ir saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību un izmantot dabas resursus apdomīgi un racionāli. Šīs politikas pamatā ir piesardzības princips un principi, kuri paredz profilakses pasākumus attiecībā uz vides postījumiem atbilstīgi prioritātei, kas novērš cēloņus, un ka maksā piesārņotājs.

(3)

Kopienas stratēģijas un rīcības programma attiecībā uz vidi un ilgtspējīgu attīstību (Piektā rīcības programma vides jomā) (5) nosaka, ka ilgtspējīgai attīstībai ir vajadzīgas būtiskas izmaiņas pašreizējos attīstības, ražošanas, patēriņa un attieksmes modeļos un, inter alia, atzīst, ka jāsamazina izšķērdīgs dabas resursu patēriņš un jāveic piesārņojuma profilakse. Tajā minēts, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA) ir viena no mērķa jomām, kas jāregulē attiecībā uz profilakses, reģenerācijas un drošas atkritumu likvidēšanas principa piemērošanu.

(4)

Šī direktīva papildina vispārīgos ES tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem (6). Tajā ir atsauces uz definīcijām minētajā direktīvā, tostarp uz atkritumu definīciju un atkritumu vispārīgas apsaimniekošanas darbību definīciju. Saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK jēdzienā “savākšana” ietilpst atkritumu iepriekšēja šķirošana un glabāšana, pirms tos nogādā uz atkritumu apstrādes iekārtu. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (7) ir izveidota sistēma ekodizaina prasību noteikšanai attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, kas ļauj pieņemt īpašas ekodizaina prasības enerģiju patērējošiem ražojumiem, uz kuriem var attiekties arī šī direktīva. Direktīva 2009/125/EK un saskaņā ar to pieņemtie īstenošanas pasākumi neskar Savienības tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvā 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (8) noteikts, ka aizliegtās vielas jāaizstāj visās elektriskajās un elektroniskajās iekārtās (EEI), uz kurām tā attiecas.

(5)	Direktīva 2008/98/EK paredz ar konkrētām direktīvām vai, papildinot minēto direktīvu, pieņemt īpašus noteikumus par īpašu kategoriju atkritumu apsaimniekošanu par dažiem gadījumiem.

(6)

Tā kā tirgus turpina paplašināties un inovāciju cikli aizvien vairāk saīsinās, palielinās iekārtu nomaiņas temps, padarot EEIA par strauji augošu atkritumu veidu. Lai gan Direktīva 2002/95/EK efektīvi palīdz samazināt bīstamas vielas jaunās elektriskajās un elektroniskajās iekārtās, EEIA sastāvā vēl daudzus turpmākos gadus ietilps tādas bīstamas vielas kā dzīvsudrabs, kadmijs, svins, sešvērtīgais hroms, polihlorbifenili (PBC) un ozonu noārdošas vielas. Bīstamu sastāvdaļu saturs EEI ir nopietna problēma atkritumu apsaimniekošanas posmā, un EEIA otrreizēja pārstrāde nav pietiekama. Neveicot otrreizējo pārstrādi, tiek zaudēti vērtīgi resursi.

(7)

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, galvenokārt novēršot EEIA rašanos, kā arī veicinot to atkārtotu izmantošanu, otrreizēju pārstrādi un citus EEIA reģenerācijas veidus, lai samazinātu atkritumu apglabāšanu un uzlabotu resursu efektīvu izmantošanu un stratēģiski svarīgu izejmateriālu reģenerāciju . Tās mērķis ir arī panākt, lai uzlabotos vides aizsardzības prasību izpilde visiem uzņēmējiem, kuri iesaistīti EEI aprites ciklā, piemēram, ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem, un jo īpaši tiem uzņēmējiem, kas tieši iesaistīti EEIA savākšanā un apstrādē. Jo īpaši, ražotāja atbildības principa atšķirīga piemērošana dažādās valstīs var radīt būtiski atšķirīgu finansiālo slogu uzņēmējiem. Atšķirības valstu politikā attiecībā uz EEIA apsaimniekošanu neļauj otrreizējas pārstrādes politikai būt pietiekami efektīvai. Šā iemesla dēļ svarīgākos kritērijus vajadzētu noteikt Savienības līmenī un , vajadzētu izveidot saskaņotus savākšanas un EEIA apstrādes standartus .

(8)

Tā kā dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības mērķus un paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tos var vieglāk sasniegt Savienības mērogā, tad Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(9)

Šīs direktīvas noteikumi attiecināmi uz izstrādājumiem un ražotājiem neatkarīgi no pārdošanas metodes, ietverot tālpārdošanu un elektronisko pārdošanu. Šajā sakarā to ražotāju un izplatītāju pienākums, kuri izmanto tālpārdošanas vai elektroniskās pārdošanas kanālus tiktāl, cik realizējams, ir ieviest un lietot vienādu shēmu, lai novērstu citu izplatīšanas kanālu, kam iekārtas pārdotas, izmantojot tālpārdošanu un elektronisko pārdošanu, no šīs direktīvas izrietošo izmaksu attiecībā uz EEIA uzņemšanos.

(10)

Šī direktīva aptver visas EEI, ko izmanto patērētāji, un EEI, kas paredzētas profesionālajai lietošanai. Šī direktīva jāpiemēro, neskarot Savienības tiesību aktus par drošības un veselības aizsardzības prasībām, ar kuriem aizsargā visas personas, kuras nonāk saskarē ar EEIA, kā arī īpašos Savienības tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem (9), un Savienības tiesību aktus par izstrādājumu konstrukciju, jo īpaši Direktīvu 2005/32/EK. Šo direktīvu nevajadzētu attiecināt uz lielizmēra stacionārām iekārtām, jo tās uzstāda un pastāvīgi lieto noteiktā vietā, tās montē un demontē speciālisti, tādējādi nodrošinot organizētu atkritumu plūsmu. No šīs direktīvas darbības jomas vajadzētu izslēgt arī lielizmēra stacionāras ražošanas iekārtas, kas uzstādītas lietošanai konkrētajā vietā. No darbības jomas būtu jāizslēdz arī mobilas ierīces, kuras darbina tikai profesionāli lietotāji, jo arī tās demontē un iznīcina speciālisti, nodrošinot organizētu atkritumu plūsmu. To nevajadzētu attiecināt arī uz saules baterijām, jo arī tās uzstāda un demontē speciālisti, to izmantošana būtiski veicina atjaunojamās enerģijas mērķu īstenošanu, vienlaikus samazinot CO2 emisijas. Turklāt saules enerģijas iekārtu ražotāji ir noslēguši brīvprātīgu līgumu vides jomā, kura mērķis ir panākt 85 % saules bateriju otrreizēju pārstrādi. Komisijai vajadzētu novērtēt, vai ar šiem līgumiem ir iespējams panākt vismaz tādus pašus rezultātus, kā ar šo direktīvu, un vai tie attiecas uz visām tirgū laistajām saules baterijām, un vajadzības gadījumā, balstoties uz ziņojumu, tai vajadzētu iesniegt priekšlikumu iekļaut saules baterijas šīs direktīvas darbības jomā.

(11)	Šajā direktīvā noteiktā ražotāja atbildība ir viens no līdzekļiem, lai nodrošinātu tādu EEI konstruēšanu un ražošanu, kurās pilnā mērā ņem vērā un veicina remontu, iespējamo modernizēšanu, atkārtotu izmantošanu, demontāžu un otrreizējo pārstrādi.

(12)

Lai attiecīgajam izplatītājpersonālam, kas pieņem atpakaļ un veic darbības ar EEIA, garantētu drošību un veselības aizsardzību, dalībvalstis saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem par drošības un veselības aizsardzības prasībām paredz nosacījumus, ievērojot kurus izplatītāji atsaka atpakaļpieņemšanu.

(13)

Dalīta vākšana ir EEIA īpašas apstrādes un otrreizējas pārstrādes priekšnosacījums, un tā ir vajadzīga, lai sasniegtu cilvēku veselības un vides aizsardzības noteikto līmeni Savienībā. Patērētājiem aktīvi jāiesaistās savākšanā, un viņi būtu jāmudina nodot atpakaļ EEIA. Tādēļ izveido viegli pieejamas vietas EEIA atpakaļnodošanai, izveidojot sabiedriskos savākšanas punktus, kur privātām mājsaimniecībām ir iespēja nodot atpakaļ savus atkritumus vismaz bez maksas. Izplatītājiem , pašvaldībām un pārstrādātājiem ir svarīga loma, lai sekmētu EEIA savākšanu un apstrādi, tādēļ uz tiem būtu jāattiecina šīs direktīvas prasības .

(14)

Lai sasniegtu noteikto aizsardzības līmeni un saskaņotos Savienības vides mērķus, dalībvalstīm vajadzētu ieviest attiecīgus pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu EEIA kā nešķirotu sadzīves atkritumu likvidēšanu un sasniegtu augstu EEIA dalītas vākšanas līmeni. Lai dalībvalstīs nodrošinātu efektīvas savākšanas programmas ieviešanu, tām būtu jāpieprasa augsts savākto EEIA līmenis, jo īpaši tādu dzesēšanas un saldēšanas iekārtu savākšana, kurās izmantotas ozonu noārdošas vielas un fluorētas siltumnīcefektu izraisošas gāzes, ņemot vērā to lielo ietekmi uz vidi un nepieciešamību ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulā (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (11) noteiktās prasības. Ietekmes novērtējumā iekļautie dati liecina, ka jau pašlaik atsevišķi tiek savākti 65 % no tirgū laistajām EEI, tomēr vairāk nekā puse no tām, iespējams, tiek nepareizi apstrādātas vai nelikumīgi izvestas , vai arī tiek apstrādātas pareizi, taču netiek ziņots par apstrādātajiem daudzumiem . Tādējādi tiek zaudēti vērtīgas otrreizējās izejvielas, veicināta vides degradēšanās un sniegti nepareizi dati . Lai to novērstu, jānosaka vērienīgi savākšanas mērķi , uzliekot par pienākumu visiem, kas savāc EEIA, nodrošināt, ka to apstrāde ir videi nekaitīga, un ziņot par savākto, apgūto un apstrādāto atkritumu daudzumu. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu šajā direktīvā noteikto prasību efektīvu piemērošanu, it īpaši attiecībā uz tādu lietotu EEI kontroli, ko izved no Savienības .

(15)

Nepieciešama īpaša EEIA apstrāde, lai izvairītos no piesārņojošo vielu dispersijas otrreizējās pārstrādes materiālos vai atkritumu plūsmā. Šāda apstrāde ir visefektīvākais līdzeklis, lai nodrošinātu atbilstību noteiktajam vides aizsardzības līmenim Savienībā. Iestādes un uzņēmumi, kas veic savākšanu, otrreizējo pārstrādi un apstrādi, ievēro minimālos standartus, lai novērstu ar EEIA apstrādi saistīto negatīvo ietekmi uz vidi. Izmanto vislabākās pieejamās atkritumu apstrādes, reģenerācijas un otrreizējas pārstrādes metodes, kas nodrošina cilvēku veselības aizsardzību un augstu vides aizsardzību. Atkritumu apstrādes, reģenerācijas un otrreizējas pārstrādes metodes var precizēt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (12) procedūrām.

(16)

Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja 2009. gada 19. janvāra atzinumā “Nanotehnoloģijas ražojumu riska novērtējums” konstatēja, ka to nanomateriālu ietekme, kas ir cieši noglabāti lielās struktūrās, piemēram, elektroniskajās shēmās, varētu parādīties atkritumu posmā un pārstrādē. Lai kontrolētu iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai un videi, apstrādājot tādus EEIA, kas satur nanomateriālus, būtu nepieciešama selektīva apstrāde. Komisijai ieteicams novērtēt, vai būtu jāveic selektīva apstrāde attiecīgajiem nanomateriāliem.

(17)

Vajadzības gadījumā prioritāti piešķir EEIA un to sastāvdaļu, detaļu bloku un patērējamu materiālu atkārtotai izmantošanai. Gadījumā, ja atkārtota izmantošana nav vēlama, visus dalīti vāktos EEIA nosūta reģenerācijai, kurā sasniedz augstu otrreizējās pārstrādes un reģenerācijas līmeni. Turklāt ražotāji jāmudina izmantot otrreizējās pārstrādes materiālus jaunās iekārtās.

(18)

Iekārtu reģenerāciju, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un otrreizēju pārstrādi var pieskaitīt mērķiem, kas noteikti šajā direktīvā, tikai tad, ja reģenerācija vai sagatavošana atkārtotai izmantošanai, vai otrreizējā pārstrāde nav pretrunā citiem Savienības un valstu tiesību aktiem, kas piemērojami šīm iekārtām. Pienācīgas iekārtu reģenerācijas un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādei nodrošināšana ir svarīga racionālai resursu pārvaldībai un optimizēs nodrošinājumu ar resursiem .

(19)	Pamatprincipus attiecībā uz EEIA apsaimniekošanas finansēšanu nosaka Savienības līmenī, un finansēšanas shēmām jāsekmē augsti savākšanas rādītāji, kā arī ražotāja atbildības principa īstenošana.

(20)

EEI lietotājiem privātās mājsaimniecībās būtu jānodrošina iespēja vismaz bez maksas nodod atpakaļ EEIA. Tāpēc ražotājiem būtu jāfinansē savākšana un apstrāde, reģenerācija un EEIA likvidēšana. Dalībvalstīm vajadzētu mudināt visas elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanā iesaistītās puses palīdzēt sasniegt direktīvā izvirzīto mērķi, lai novērstu atsevišķi savāktu EEIA aizplūšanu uz neoptimālu apstrādi un to nelikumīgu eksportēšanu. Dalībvalstīm vajadzētu mudināt ražotājus apstrādāt visus savāktos EEIA , lai novirzītu maksājumus par šo atkritumu savākšanu no nodokļu maksātājiem kopumā uz EEI izmantotājiem un pieskaņotu finansējumu principam “maksā piesārņotājs”. Lai būtu iespējama pienācīga apstrāde, patērētājiem vajadzētu būt atbildīgiem par savu laiku nokalpojušo EEI nogādāšanu savākšanas vietās. Lai ražotāja atbildības princips darbotos maksimāli efektīvi, katrs ražotājs atbild par ražotās produkcijas atkritumu apsaimniekošanas finansējumu. Ražotājam ir izvēles iespēja, lai, individuāli vai pievienojoties kādai kopsistēmai, pildītu šīs saistības. Katrs ražotājs vai trešā puse, kas darbojas tā vārdā , laižot tirgū kādu produktu, sniedz finanšu galvojumu, lai novērstu sabiedrības vai pārējo ražotāju izmaksas sakarā ar EEIA apsaimniekošanu attiecībā uz “pamestajiem izstrādājumiem”. Atbildību par iepriekš radušos atkritumu apsaimniekošanas finansēšanu dala esošie ražotāji atbilstīgi kolektīvām finansējuma sistēmām, kuras darbojas rodoties izdevumiem un kurās visi tirgū esošie ražotāji veic proporcionālas iemaksas. No kolektīvajām finansējuma sistēmām nav jāizslēdz “nišas produktu” un mazu apjomu ražotāji, importētāji, un jaunpienācēji tirgū.

▐

(21)

Lai EEIA savākšana būtu sekmīga, obligāti jāinformē lietotāji par prasību likvidēt EEIA kā šķirotus sadzīves atkritumus un vākt EEIA dalīti, kā arī par vākšanas sistēmām un to nozīmi EEIA apsaimniekošanā. Šāda informācija nozīmē, ka EEI, kas var nokļūt atkritumu tvertnēs vai līdzīgos sadzīves atkritumu vākšanas līdzekļos, ir attiecīgi jāmarķē.

(22)	Apsaimniekošanas un jo īpaši EEIA apstrādes un reģenerācijas vaiotrreizējas pārstrādes veicināšanā ir svarīga ražotāju sniegtā informācija par sastāvdaļu un materiālu identifikāciju.

(23)	Dalībvalstis nodrošina, ka pārbaužu un uzraudzības infrastruktūra ļauj pārbaudīt šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu, inter alia, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Ieteikumu 2001/331/EK, kurā paredz vides pārbaužu minimālos kritērijus dalībvalstīs (13).

(24)

Lai pārraudzītu šajā direktīvā noteikto mērķu īstenošanu, ir vajadzīga informācija par Savienības tirgū laisto EEI svaru un saskaņā ar šo direktīvu savākto, atkārtoti izmantoto (tostarp, ciktāl iespējams, nedalāmu ierīču atkārtotu izmantošanu), reģenerēto vai otrreiz pārstrādāto un eksportēto EEIA daudzumu.

(25)	Dalībvalstis var piemērot dažus šīs direktīvas noteikumus, izmantojot kompetento iestāžu un attiecīgo saimniecības nozaru līgumus ar noteikumu, ka ievērotas īpašās prasības. ▐

(26)

Lai samazinātu šķēršļus, kas šobrīd kavē pareizu iekšējā tirgus darbību, būtu jāsamazina administratīvais slogs, standartizējot reģistrācijas un ziņošanas procedūras un novēršot vairākkārtēju maksājumu rašanos, ko rada daudzkārtēja reģistrācija atsevišķās dalībvalstīs. Lai saņemtu atļauju EEI laišanai dalībvalsts tirgū, vairs obligāti nebūtu nepieciešama juridiskā adrese šajā dalībvalstī. Pietiktu ar to, ka tiek iecelts juridiskais pārstāvis, kas reģistrēts attiecīgajā dalībvalstī. Praktiskai šo tiesību aktu piemērošanai dalībvalstīm būtu jābūt iespējai identificēt ražotāju, kurš ir atbildīgs par ražojumu, un atrast to piegādes ķēdē no pēdējā izplatītāja. Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka izplatītājs, kurš pirmo reizi valsts teritorijā laiž apgrozībā EEI no kādas dalībvalsts (Savienības iekšējā tirdzniecība), vai nu slēdz līgumu ar ražotāju, vai arī veic šīs iekārtas reģistrāciju un sedz ar šo iekārtu saistīto atkritumu apsaimniekošanas izdevumus.

(27)

Lai šīs direktīvas noteikumus varētu pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai un būtu iespējams pieņemt vajadzīgos pasākumus, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam attiecībā uz pārejas pasākumiem, lai pielāgotu pielikumus , sīki izstrādātos pārbaužu un atbilstības uzraudzības noteikumus, attiecībā uz minimālajām prasībām un finanšu garantiju līmeņa aprēķināšanas metodēm, EEIA un tādu mikrouzņēmumu, kas darbojas ļoti mazā teritorijā, definīciju, reģistrēšanas un ziņošanas veidu un ziņošanas biežumu, kā arī attiecībā uz tādu noteikumu grozījumiem, kas attiecas uz ziņošanu par šīs direktīvas īstenošanu .

(28)	Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuri būtiski mainīti salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus izriet no iepriekšējām direktīvām.

(29)	Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai, kā izklāstīts VI pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir paredzēti pasākumi, lai atbilstīgi Direktīvas 2008/98/EK 1. un 4. pantam aizsargātu vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot EEIA rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi, palīdzot mazināt resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinot resursu izmantošanas efektivitāti. Tā veicina ilgtspējīgu ražošanu un reģenerāciju, nosakot prasību, ka visiem operatoriem, kas iesaistīti ražojuma aprites ciklos, ir jāuzlabo savi vides standarti .

2. pants

Darbības joma

1. Ievērojot 3. punkta noteikumus, šo direktīvu piemēro visām EEI ▐.

2. Šo direktīvu piemēro, neskarot Savienības tiesību aktos par drošību un veselības aizsardzību un par ķīmiskām vielām, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (14), noteiktās prasības, kā arī neskarot īpašus Savienības tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu vai izstrādājumu konstrukciju.

3. Šī direktīva neattiecas uz ▐:

(a)	EEI, kas nepieciešamas dalībvalstu drošības pamatinterešu aizsardzībai, tostarp ieročiem, munīciju un militāru aprīkojumu, kas īpaši paredzēts militāriem nolūkiem;

(b)	EEI, kas ir īpaši konstruētas kā daļa no kāda cita tipa iekārtas, uz ko neattiecas šī direktīva, un kas var funkcionēt tikai kā šādas citas iekārtas daļa; ▐

c)	lielizmēra stacionārām iekārtām;

d)	lielizmēra stacionāriem ražošanas mehānismiem;

e)	mobilām iekārtām, kas nav nav ceļu transportlīdzekļi un ir paredzētas tikai profesionāliem lietotājiem;

f)	transportlīdzekļiem, kas paredzēti pasažieru vai kravu pārvadāšanai;

g)	saules baterijām.

h)	kvēlspuldzēm;

i)	implantētiem un inficētiem medicīnas izstrādājumiem.

Ne vēlāk kā līdz … (15) un pēc tam reizi piecos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā analizēta direktīvas darbības joma, it īpaši attiecībā uz saules bateriju iespējamo iekļaušanu tajā. Ziņojumā daļā par saules baterijām jo īpaši novērtē, kāds ir sasniegtais efektīvas savākšanas un pārstrādes līmenis. Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija izstrādā priekšlikumu.

▐

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

“elektriskās un elektroniskās iekārtas” vai “EEI” ir iekārtas, ko darbina ar elektrisko strāvu vai elektromagnētisko lauku, un iekārtas šādas strāvas un lauka ģenerēšanai, piegādei un mērīšanai ▐ un kas konstruētas izmantošanai ar spriegumu, kurš nepārsniedz 1 000 voltus maiņstrāvai un 1 500 voltus līdzstrāvai;

b)	“elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi” vai “EEIA” ir EEI, kas ir atkritumi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē, ietverot visas sastāvdaļas, detaļu blokus un palīgmateriālus, kas ir izstrādājuma daļa brīdī, kad to atzīst par nolietojušos;

c)	“medicīnas ierīce” ir EEI, kas ietilpst 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (16) un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīvas 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (17), darbības jomā.

d)	“profilakse” ir profilakse Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 12. punkta nozīmē;

e)	“atkārtota izmantošana” ir atkārtota izmantošana Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 13. punkta nozīmē;

f)	“sagatavošana atkārtotai izmantošanai” ir sagatavošana atkārtotai izmantošanai Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 16. punkta nozīmē;

g)	“otrreizēja pārstrāde” ir otrreizēja pārstrāde Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 17. punkta nozīmē;

h)	“reģenerācija” ir reģenerācija Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 15. punkta nozīmē;

i)	“likvidācija” ir likvidācija Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 19. punkta nozīmē;

j)	“apstrāde” ir apstrāde Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 14. punkta nozīmē;

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas neatkarīgi no pielietotās tirdzniecības metodes, ietverot tālsaziņas tirdzniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 20. maija Direktīvu 97/7/EK par patērētāju aizsardzību attiecībā uz tālpārdošanas līgumiem (18):

i)	izgatavo EEI ar savu vārdu vai preču zīmi vai uzdod konstruēt vai izgatavot EEI un laiž tirgū šādas elektroniskas iekārtas ar savu vārdu vai preču zīmi,

ii)	tālākpārdod ar savu vārdu vai preču zīmi iekārtas, ko ražojuši citi piegādātāji; tālākpārdevēju neuzskata par “ražotāju”, ja uz iekārtas ir ražotāja firmas zīme, kā noteikts i) apakšpunktā; vai

iii)	veic uzņēmējdarbību Savienībā un profesionāli laiž Savienības tirgū EEI no trešās valsts.

Personu, kas ekskluzīvi nodrošina finansējumu saskaņā vai atbilstīgi finansējuma nolīgumam, neuzskata par “ražotāju”, ja vien tā nedarbojas arī kā ražotājs i), ii) un iii) apakšpunkta nozīmē;

l)	“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas tirgū dara pieejamas EEI;

“EEIA no privātām mājsaimniecībām” ir EEIA no privātām mājsaimniecībām, komerciālām, rūpnieciskām, iestāžu struktūrām vai citām vietām un kas veida vai daudzuma ziņā ir līdzīgi tiem EEIA, kuri ir no privātām mājsaimniecībām, kā arī EEI, kas var būt lietotas gan privātās mājsaimniecībās, gan arī citās vietās, kas nav privātas mājsaimniecības ;

n)	“bīstami atkritumi” ir bīstami atkritumi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 2. punkta nozīmē;

“finansējuma nolīgums” ir jebkurš aizdevuma, nomas, īres līgums vai vienošanās par pārdošanu uz nomaksu vai vienošanās attiecībā uz jebkādu iekārtu neatkarīgi no tā, vai minētā līguma vai vienošanās vai jebkura līguma vai papildu līguma noteikumos paredzēts vai nav paredzēts šo iekārtu īpašumtiesību nodošana;

p)	“darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu ražojumu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

q)	“laist tirgū” ir pirmo reizi darīt ražojumu pieejamu Savienības tirgū;

“atdalīšana” ir manuāla, mehāniska, ķīmiska vai metalurģiska apstrāde, kuras rezultātā bīstamas vielas, preparāti un komponenti apstrādes procesa beigās tiek uztverti kā identificējama plūsma vai identificējama plūsmas daļa. Viela, preparāts vai komponents ir identificējams, ja to var monitorēt, lai pierādītu, ka apstrāde notiek videi draudzīgā veidā;

s)	“savākšana” ir savākšana Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 10. punkta nozīmē;

t)	“dalīta savākšana” ir dalīta savākšana Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 11. punkta nozīmē;

u)	“lielizmēra stacionāras iekārtas” ir īpaši dažāda veida aparatūra un atsevišķos gadījumos citu ierīču komplekti, ko montē un uzstāda iepriekš noteiktā vietā. Apgaismes izstrādājumi nav uzskatāmi par lielizmēra stacionārām iekārtām;

v)	“lielizmēra stacionāras ražošanas iekārtas” ir iekārtas, aprīkojuma un/vai detaļu komplekti, kas paredzēti lietošanai kopā, lai pildītu konkrētu ar ražošanu saistītu darbību, un kuras uzstāda specializēts personāls, un visā lietošanas laikā tās atrodas vienā vietā;

“mobilas ierīces, kas nav ceļu satiksmes transportlīdzekļi” ir ierīces, kuru darbība prasa kustību ekspluatācijas laikā vai arī nepārtrauktu vai daļēji nepārtrauktu kustību starp fiksētām darba vietām, vai ierīces, kuras darbina nekustinot, taču kuras var būt aprīkotas tā, lai dotu iespēju tās vieglāk pārvietot no vienas vietas uz citu;

x)	“transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas paredzēts pasažieru vai kravas pārvadāšanai, piemēram, mašīnas, autobusi, kravas automašīnas, tramvaji, vilcieni, kuģi un lidmašīnas;

y)	“saules baterijas” ir tikai elementi, kas paredzēti izmantošanai sistēmā, kuru konstruē, montē un uzstāda pastāvīgai lietošanai konkrētā vietā, lai ražotu elektroenerģiju publiskām, komerciālām un privātām vajadzībām.

4. pants

Izstrādājumu konstruēšana

Dalībvalstis atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz ražojumiem, tostarp atbilstīgi Direktīvai 2009/125/EK , veicina sadarbību starp ražotājiem un pārstrādātājiem un veicamos pasākumus tādu EEI konstruēšanai un ražošanai, lai jo īpaši veicinātu EEIA, to komponentu un materiālu atkārtotu izmantošanu, demontēšanu un reģenerāciju Šajā sakarā dalībvalstis paredz attiecīgus pasākumus, lai ražotāji, izmantojot īpašas konstrukcijas vai ražošanas procesus, nekavētu EEIA atkārtotu izmantošanu, ja vien šādas konstrukcijas īpatnības vai ražošanas process nesniedz būtiskas priekšrocības, piemēram, attiecībā uz vides aizsardzības un/vai drošības prasībām. Ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim jāizveido ar Direktīvas 2009/125/EK īstenošanas pasākumiem saistītas ekodizaina prasības, kas atvieglo EEIA atkārtotu izmantošanu, demontēšanu un reģenerāciju un bīstamu vielu emisiju samazināšanu.

5. pants

Dalīta savākšana

1. ▐ Lai sasniegtu augstu EEIA dalītas savākšanas un pareizas visu veidu EEIA apstrādes līmeni, jo īpaši attiecinot to uz tādām dzesēšanas un saldēšanas iekārtām, kurās izmantotas ozonu noārdošas vielas un fluorētas siltumnīcefekta gāzes, lampām , kurās ir dzīvsudrabs , un uz nelielām ierīcēm, dalībvalstis nodrošina, ka visus EEIA savāc atsevišķi un tie nesajaucas ar lielizmēra vai nešķirotiem sadzīves atkritumiem, kā arī to, ka EEIA netiek nosūtīti uz izgāztuvēm vai sadedzināšanai .

2. Dalībvalstis nodrošina, ka privāto mājsaimniecību EEIA:

a)	izveido sistēmas, kas ļauj tiešajiem īpašniekiem un izplatītājiem nodot atpakaļ šādus atkritumus vismaz bez maksas. Dalībvalstis nodrošina vajadzīgo vākšanas iekārtu resursus un pieejamību, jo īpaši ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu;

piegādājot jaunu izstrādājumu, izplatītāji ir atbildīgi par attiecīgo atkritumu vienību atpakaļnodošanas iespēju vismaz bez maksas, ja attiecīgā iekārta ir līdzīga tipa un veikusi tādas pašas funkcijas, kā piegādātā iekārta. Dalībvalstis drīkst atkāpties no šā noteikuma, ja tās nodrošina, ka galīgajam īpašniekam EEIA atpakaļnodošana nerada apgrūtinājumu, un ka galīgais īpašnieks šo sistēmu var izmantot bez maksas. Ja dalībvalstis izmanto šo noteikumu, tās attiecīgi informē Komisiju;

c)	neskarot a) un b) apakšpunkta noteikumus, ražotāji izveido un vada individuālas un/vai kolektīvas privātu mājsaimniecību EEIA atpakaļnodošanas sistēmas, paredzot to atbilstību šīs direktīvas mērķiem;

d)	ņemot vērā valsts un Savienības veselības aizsardzības un drošības standartus, saskaņā ar a) un b) apakšpunktu var noraidīt tādu EEIA atpakaļnodošanu, kuri piesārņojuma dēļ apdraud personāla drošību un veselību. Dalībvalstis paredz īpašas sistēmas attiecībā uz šādiem EEIA.

Dalībvalstis paredz īpašus pasākumus EEIA atpakaļnodošanai saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, ja attiecīgajā iekārtā nav būtisku sastāvdaļu vai ja attiecīgā iekārta satur citādus atkritumus nekā EEIA.

3. Ja EEIA nav privātu mājsaimniecību EEIA, un neskarot 13. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka šādus atkritumus vāc ražotāji vai trešās personas, kas darbojas viņu vārdā.

6. pants

Savākto EEIA likvidēšana un transportēšana

1. Dalībvalstis aizliedz likvidēt neapstrādātus dalīti savāktus EEIA un uzrauga šī aizlieguma piemērošanu .

2. Dalībvalstis nodrošina, ka dalīti savāktu EEIA savākšana un transportēšana notiek tā, lai tiktu optimizēta atkārtota izmantošana, otrreizēja pārstrāde un bīstamo vielu izplatības ierobežošana. Lai palielinātu visu iekārtu atkārtotu izmantošanu, dalībvalstis nodrošina arī to, ka savākšanas shēmas ļauj savākšanas punktos pirms transportēšanas nošķirt atkārtoti izmantojamas ierīces no atsevišķi savāktiem EEIA .

7. pants

Savākšanas mērķi

1. Neskarot 5. panta 1. punktu, ikviena dalībvalstis nodrošina, ka , sākot ar 2016. gadu tiek savākti ne mazāk kā 85 % tās teritorijā saražoto EEIA .

Katra dalībvalsts nodrošina, ka, sākot ar 2012. gadu, tās teritorijā tiek savākti vismaz 4 kg EEIA uz vienu cilvēku vai EEIA, kuru svars ir līdzvērtīgs 2010. gadā savāktajam apjomam, atkarībā no tā, kas ir lielāks.

Dalībvalstis nodrošina, ka periodā no 2012. līdz 2016. gadam pakāpeniski palielinās savākto EEIA apjoms.

Dalībvalstis var noteikt lielākus individuālās savākšanas mērķus, tādā gadījumā par to ziņojot Komisijai.

Šie savākšanas mērķi tiek sasniegti katru gadu ▐.

Ne vēlāk kā līdz … (19) dalībvalstis iesniedz Komisijai savus uzlabošanas plānus.

2. Lai pierādītu, ka ir sasniegts minimālais savākšanas apjoms, dalībvalstis nodrošina, ka dalībvalstīm ik gadu atbilstīgi 16. pantam tiek bez maksas darīta zināma informācija par tādiem EEIA:

a)	kas sagatavoti atkārtotai izmantošanai vai nosūtīti uz cita operatora pārstrādes iekārtu,

b)	ko atbilstīgi 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām ir nodoti savākšanas punktos,

c)	ko atbilstīgi 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām ir nodoti atpakaļ izplatītājiem;

d)	ko atsevišķi ir savākuši ražotāji vai trešās personas, kas darbojas to vārdā, vai

e)	kas savākti atsevišķi citā veidā

3. Atbilstīgi 19. pantam un saskaņā ar 20. un 21. panta nosacījumiem pieņemot deleģētos aktus, attiecībā uz periodu līdz 2015. gada 31. decembrim var izstrādāt pārejas pasākumus, lai novērstu grūtības, kas dalībvalstīm rodas 1. punktā minēto mērķu sasniegšanā īpašu valsts apstākļu dēļ.

4. Ne vēlāk kā līdz 2012. gada 31. decembrim Komisija deleģēto aktu veidā saskaņā ar 19. pantu un atbilstīgi 20. un 21. panta nosacījumiem pieņem vienotu metodiku , ar kuru nosaka katrā dalībvalstī radušos EEIA svaru. Metodikā iekļauj sīki izstrādātus noteikumus par metodēm, kuras izmanto aprēķiniem un kalkulācijai, lai pārbaudītu, vai tiek ievēroti 1. punktā minētie mērķi .

▐

5. Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kuram, ja nepieciešams, pievienots priekšlikums, vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim Eiropas Parlaments un Padome pārskata 1. punktā norādīto savākšanas apjomu un termiņu, lai tostarp, iespējams, noteiktu arī dzesēšanas un saldēšanas iekārtu , lampu, tostarp kvēlspuldžu, un nelielu ierīču dalītas savākšanas mērķi.

8. pants

Apstrāde

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visi dalīti savāktie EEIA tiek apstrādāti.

Komisija ne vēlāk kā līdz … (20) pieprasa Eiropas Standartizācijas organizācijām izstrādāt un pieņemt Eiropas standartus attiecībā uz EEIA savākšanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu, apstrādi, otrreizējo pārstrādi, remontēšanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.Šajos standartos atspoguļo jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus.

Atsauci un standartiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

EEIA savākšana, uzglabāšana, pārvadāšana, apstrāde, otrreizējā izmantošana, remontēšana un sagatavošana atkārtotai izmantošanai jāveic, izmantojot metodes, kas piemērotas izejmateriālu saglabāšanai, izvirzot par mērķi vērtīgu, izejmateriālu ieguvi no EEI, lai tādā veidā uzlabotu izejmateriālu pieejamību visā Savienībā.

2. Apstrāde, izņemot sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ietver vismaz atbrīvošanu no visiem šķidrumiem un selektīvu apstrādi atbilstīgi šīs direktīvas III pielikumam.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji vai trešās personas, kas darbojas to vārdā, izveido sistēmas, lai nodrošinātu EEIA reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus. Ražotāji var izveidot sistēmas individuāli vai kolektīvi. Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde vai uzņēmums, kas veic savākšanas vai apstrādes operācijas, EEIA apstrādā un glabā saskaņā ar IV pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām.

4. ▐ Lai ieviestu citas apstrādes metodes, kas nodrošina vismaz tādu pašu cilvēku veselības un vides aizsardzību , Komisija, izmantojot deleģētos aktus atbilstoši 19. pantam un saskaņā ar 20. un 21. panta nosacījumiem groza III pielikumu. Komisija prioritārā kārtā novērtē, vai jāizdara grozījumi attiecīgajos ierakstos par mobilo telefonu iespiedshēmas platēm un šķidro kristālu displejiem. Komisija novērtē, vai ir nepieciešami grozījumi III pielikumā attiecībā uz konkrētiem nanomateriāliem.

5. Rūpējoties par vides aizsardzību, dalībvalstis nosaka savākto EEIA apstrādes minimālos kvalitātes standartus.

Nosakot šādus kvalitātes standartus, dalībvalstis par to informē Komisiju, kura tos publicē.

6. Dalībvalstis veicina iestāžu vai uzņēmumu, kas veic apstrādes procesu, sertificētas vides apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (21).

9. pants

Atļaujas un inspekcijas

1. Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 23. pantu nodrošina, lai katra iestāde vai uzņēmums, kas veic apstrādi, saņemtu kompetentās iestādes atļauju.

2. Izņēmumu attiecībā uz Direktīvas 2008/98/EK 24. panta b) punktā minēto atļaujas prasību piemēro EEIA reģenerācijas procesiem, ja pirms reģistrācijas kompetentās iestādes veic pārbaudi, lai nodrošinātu atbilstību minētās direktīvas 13. pantam.

Veicot inspekciju, pārbauda:

a)	apstrādājamo atkritumu tipu un apjomu;

b)	vispārējās tehniskās prasības, kas jāievēro;

c)	veicamos piesardzības pasākumus.

Inspekciju veic vismaz reizi gadā un rezultātus nosūta dalībvalstīm un Komisijai.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā minētajā atļaujā vai reģistrācijā ir visi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 8. panta 2., 3. un 5. punktam un sasniegtu reģenerācijas mērķus, ko nosaka 11. pants.

10. pants

EEIA sūtījumi

1. Apstrādi var veikt arī ārpus attiecīgās dalībvalsts vai Savienības ar noteikumu, ka EEIA transportē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (22).

2. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Komisijas 2007. gada 29. novembra Regulu (EK) Nr. 1418/2007 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai III A pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli (23), uzskata, ka attiecībā uz no Savienības izvestajiem EEIA izpildītas saistības un mērķi, kas minēti šīs direktīvas 11. pantā, ja eksportētājs pirms izvešanas var pierādīt, iesniedzot nepārprotamus pierādījumus, ka reģenerācija, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un otrreizējā pārstrāde tiks veikta saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi šīs direktīvas prasībām. Pēc reģenerācijas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai otrreizējās pārstrādes ir jāapstiprina atbilstība šiem līdzvērtīgajiem nosacījumiem.

3. Dalībvalstis neļauj sūtīt nevienu atkārtotai izmantošanai paredzētu EEI, ja to kā pilnībā darba kārtībā esošu nav sertificējusi kompetenta atzīta individuāla vai korporatīva iestāde un uz tās nav to apliecinoša marķējuma.

4. Lai apstrādes darbībām ārpus Savienības būtu iespējama līdzvērtīga aizsardzības pakāpe, Komisija ne vēlāk kā līdz … (24), izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 19. pantam un saskaņā ar 20. un 21. panta nosacījumiem, pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz 1. un 2. punktu , jo īpaši kritērijus līdzvērtīgu apstākļu novērtēšanai ▐.

▐

11. pants

Reģenerācijas mērķi

1. Dalībvalstis saskaņā ar 8., 9. un 10. pantu nodrošina, ka attiecībā uz visiem dalīti savāktiem un apstrādei vai sagatavošanai atkārtotai izmantošanai nosūtītajiem EEIA līdz 2011. gada 31. decembrim ražotāji sasniedz šādus minimālos mērķus:

attiecībā uz EEIA, kas atbilst IA pielikuma 1. un 4. kategorijai :

—	reģenerē 85 % un ▐

—	75 % veic ▐ otrreizēju pārstrādi un ;

—	-5 % sagatavo atkārtotai izmantošanai;

attiecībā uz EEIA, kas atbilst - IA pielikuma 2. kategorijai:

—	reģenerē 80 % un ▐

—	65 % veic ▐ otrreizēju pārstrādi un ;

—	5 % sagatavo atkārtotai izmantošanai;

attiecībā uz EEIA, kas atbilst IA pielikuma 3. kategorijai:

—	reģenerē 75 % un

—	50 % veic otrreizēju pārstrādi;

attiecībā uz EEIA, kas atbilst IA pielikuma 5. kategorijai :

—	reģenerē 75 % un ▐

—	50 % veic ▐ otrreizēju pārstrādi un ;

—	5 % sagatavo atkārtotai izmantošanai;

attiecībā uz EEIA, kas atbilst IA pielikuma 6. kategorijai:

—	reģenerē 85 %,

—	75 % veic otrreizēju pārstrādi un

—	5 % sagatavo atkārtotai izmantošanai;

f)	attiecībā uz gāzizlādes lampām 80 % veic ▐ otrreizēju pārstrādi.

2. Šos mērķapjomus aprēķina kā to dalīti savākto EEIA svara procentu, kurus nosūta uz reģenerācijas iekārtām un kurus efektīvi reģenerē, izmanto atkārtoti un kuriem veic otrreizējo pārstrādi . Uzglabāšana, šķirošana un priekšapstrādes operācijas reģenerācijas iekārtā netiek iekļautas šo mērķu sasniegšanas aprēķinos .

3. Dalībvalstis nodrošina, ka , aprēķinot šos mērķapjomus, ražotāji vai trešās personas, kas darbojas viņu vārdā, izmantoto EEI, EEIA, to sastāvdaļu, materiālu un vielu masas uzskaiti veic, tos ievietojot (“ievade”) apstrādes iekārtā un izvadot (“izvade”), un ievietojot (“ievestie daudzumi”) un izvadot (“izvade kopējos procentos”) reģenerācijas vai otrreizējas pārstrādes iekārtā.

4. Dalībvalstis veicina jaunu reģenerācijas, otrreizējas pārstrādes un apstrādes tehnoloģiju izstrādi.

12. pants

Finansējums attiecībā uz privāto mājsaimniecību EEIA

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji paredz finansējumu vismaz to privāto mājsaimniecību EEIA savākšanai, apstrādei, reģenerācijai un likvidācijai videi nekaitīgā veidā, kuri nogādāti saskaņā ar 5. panta 2. punktu izveidotajās savākšanas vietās. Turklāt dalībvalstis, ja vajadzīgs, nodrošina, ka EEIA savākšanas uzlabošanai tiek savākti pietiekami finanšu resursi atbilstīgi principam “maksā piesārņotājs” (par piesārņotājiem uzskata mazumtirgotājus, patērētājus un ražotājus, bet ne nodokļu maksātājus kā tādus) jaunu EEI pārdošanas brīdī, lai segtu EEIA savākšanas izmaksas no mājsaimniecībām, tostarp izmaksas par savākšanas vietu darbību un par informācijas kampaņām, kas veltītas EEIA apsaimniekošanai. Šie finanšu resursi ir pieejami tikai dalībniekiem, kuriem ir juridiskas saistības savākt EEIA .

Ja šādas operatoru izmaksas tiek segtas pilnībā no finanšu resursiem, kas iegūti saskaņā ar pirmo daļu, šie operatori – pašvaldības vai privātie savākšanas punkti – nodod visus savāktos EEIA ražotāju kolektīvās atbildības shēmām.

Individuālu ražotāju finansiālā atbildība neattiecas uz EEIA savākšanas no mājsaimniecībām un nogādes līdz savākšanas iekārtām finansēšanu, kā tas ir noteikts 2. punktā.

Dalībvalstis var noteikt papildnoteikumus par aprēķināšanas metodēm attiecībā uz savākšanas un savākšanas vietu izmaksām.

2. Saistībā ar tiem izstrādājumiem, kas tirgū laisti pēc 2005. gada 13. augusta, katrs ražotājs atbild par 1. punktā minētā procesa finansēšanu attiecībā uz paša ražoto izstrādājumu atkritumiem. Ražotājs var izvēlēties, vai šīs saistības pildīt individuāli vai pievienojoties kopsistēmai. Ražotājs var pildīt savas saistības, izmantojot vienu no šīm metodēm vai metožu kombināciju. Kolektīvās shēmas ievieš diferencētas maksas ražotājiem atkarībā no tā, cik viegli veikt otrreizējo pārstrādi produktiem un stratēģiskajiem izejmateriāliem, ko tie satur .

Dalībvalstis nodrošina, lai, laižot tirgū izstrādājumu, katrs ražotājs sniedz galvojumu par visu EEIA apsaimniekošanas finansēšanu un lai ražotāji skaidri marķē savus izstrādājumus saskaņā ar 15. panta 2. punktu. Šis galvojums nodrošina 1. punktā minētā procesa finansējumu izstrādājumam. Šis galvojums var izpausties kā ražotāja dalība attiecīgās EEIA apsaimniekošanas finansēšanas shēmās, otrreizējas pārstrādes apdrošināšana vai bloķēts bankas konts. Finanšu nodrošinājuma galvojumu par nolietotiem izstrādājumiem aprēķina tā, lai garantētu ražotāja nolietotā izstrādājuma reālo izmaksu internalizāciju, ņemot vērā apstrādes un otrreizējās pārstrādes standartus, kas noteikti 8. pantā .

3. Lai būtu iespējams īstenot saskaņotu pieeju atbilstībai ar finanšu galvojumu prasībām, kā noteikts 2. punktā, Komisija ne vēlāk kā līdz … (25), izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 19. pantam un saskaņā ar 20. un 21. panta nosacījumiem, nosaka minimālās prasības un metodoloģiju šo nodrošinājumu līmeņa aprēķināšanai, kā arī nosaka pamatnostādnes to pārbaudēm un revīzijai.

Ar šīm minimālajām prasībām panāk vismaz to, ka:

a)	nodrošinājums rada ražotāja izstrādājuma reālo nolietota izstrādājuma izmaksu internalizāciju, ņemot vērā apstrādes un otrreizējās pārstrādes standartus,

b)	ar ražotāja pienākumu saistītās izmaksas nav jāsedz citiem operatoriem un

c)	garantija saglabājas nākotnē un to var izmantot, lai ražotāja maksātnespējas gadījumā risinātu jautājumu par kāda ražotāja neizpildītām saistībām attiecībā uz otrreizējo pārstrādi.

4. Lai finansētu apsaimniekošanas izmaksas par EEIA, ko rada izstrādājumi, kuri laisti tirgū pirms 2005. gada 13. augusta (turpmāk “iepriekš radušies atkritumi”), paredz tādu vienas vai vairāku sistēmu ieviešanu, kurās visi izdevumu rašanās laikā tirgū esošie ražotāji veic proporcionālas iemaksas, piemēram, proporcionāli savai tirgus daļai, ko nosaka katram iekārtas tipam.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji vai trešās puses, kas darbojas viņu vārdā, reizi gadā tām ziņo par savākšanas sistēmu, apstrādes un likvidācijas finansējumu un izmaksām, kā arī par šo sistēmu efektivitāti.

13. pants

Finansējums attiecībā uz to lietotāju EEIA, kas nav privātas mājsaimniecības

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji veic EEIA savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un videi nekaitīgas apglabāšanas izmaksu finansējumu attiecībā uz izstrādājumiem, kas tirgū laisti pēc 2005. gada 13. augusta un kas saņemti no lietotājiem, kuri nav privātas mājsaimniecības.

Aizstājot iepriekš radušos atkritumus ar jauniem līdzvērtīgiem izstrādājumiem vai ar jauniem izstrādājumiem, kuri pilda to pašu funkciju, šo izstrādājumu ražotājiem jāparedz šādu izmaksu finansējums. Dalībvalstis kā papildu risinājumu var arī noteikt pilnīgu vai daļēju atbildību par šo finansējumu lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.

Citu iepriekš radušos atkritumu gadījumā izmaksu finansējumu veic lietotāji, kas nav privātas mājsaimniecības.

2. Neskarot šo direktīvu, ražotāji un lietotāji, kas nav privātas mājsaimniecības, slēdzot līgumus, paredz citas finansējuma metodes.

14. pants

Savākšanas shēmas un informācija lietotājiem

▐

1. Lai veicinātu lietotāja informētību dalībvalstis nodrošina, ka izplatītāji izveido attiecīgas savākšanas shēmas par ļoti maza apjoma EEIA. Šādas savākšanas shēmas:

a)	ļauj tiešajiem lietotājiem izmest ļoti maza apjoma EEIA pieejamā un redzamā savākšanas punktā mazumtirdzniecības vietās;

b)	uzliek mazumtirgotājiem, kuri piegādā ļoti maza apjoma EEIA, par pienākumu paņemt bez maksas ļoti maza apjoma EEIA;

c)	neparedz maksu tiešajiem lietotājiem, kad viņi izmet ļoti maza apjoma EEIA, nedz arī uzliek par pienākumu pirkt jaunu šāda veida izstrādājumu;

Dalībvalstis nodrošina arī to, ka b) un c) apakšpunkts attiecas uz tālpārdevējiem — fiziskām un juridiskām personām, kas, saskaņā ar Direktīvu 97/7/EK izmantojot distanciālo saziņu pārdod vai padara tirgū pieejamus EEIA. Saskaņā ar tālpārdevēju izveidoto savākšanas shēmu tiešie patērētāji var atgriezt atpakaļ maza apjoma EEIA bez maksas, tostarp bez maksas par piegādi vai izdevumus par pasta sūtījumu.

Ne vēlāk kā līdz … (26) Komisija, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 19. pantam un saskaņā ar 20. un 21. panta nosacījumiem, pieņem “ļoti maza apjoma EEIA” definīciju, ņemot vērā risku, ka mazo izmēru dēļ šie atkritumi var nonākt kopējo atkritumu plūsmā.

Šajā punktā minētie pienākumi neattiecas uz mikrouzņēmumiem, kas darbojas ļoti mazā teritorijā. Ne vēlāk kā līdz … (26) Komisija, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 19. pantam un saskaņā ar 20. un 21. panta nosacījumiem, šīs direktīvas nolūkā pieņem tāda mikrouzņēmuma definīciju, kas darbojas ļoti mazā teritorijā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka EEI lietotāji privātās mājsaimniecībās saņem vajadzīgo informāciju par:

a)	prasību nelikvidēt EEIA kā nešķirotus sadzīves atkritumus un savākt šādus EEIA dalīti;

b)	pieejamām atpakaļnodošanas un savākšanas sistēmām , veicinot tādas informācijas koordināciju, ar kuru neatkarīgi no tā, kurš ražotājs izveidojis savākšanas punktu, var identificēt pieejamos savākšanas punktus ;

c)	viņu pienākumiem, lai veicinātu EEIA atkārtotu izmantošanu, otrreizējo pārstrādi un citus reģenerācijas veidus;

d)	varbūtējām sekām, ko bīstamās vielas EEI rada attiecībā uz vidi un cilvēku veselību;

e)	V pielikumā parādītā simbola nozīmi.

3. Dalībvalstis paredz attiecīgus pasākumus, lai veicinātu to, ka patērētāji piedalās EEIA savākšanā, un lai viņi veicinātu atkārtotas izmantošanas, apstrādes un reģenerācijas procesa attīstību.

4. Lai līdz minimumam samazinātu EEIA likvidēšanu nešķirotu sadzīves atkritumu veidā un sekmētu to dalītu vākšanu, dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji — saskaņā ar Eiropas standartu EN 50419 (27) — ar V pielikumā norādīto simbolu pienācīgi marķē EEI. Izņēmuma gadījumos, kad tas ir vajadzīgs sakarā ar produkta izmēru vai funkciju, simbolu uzdrukā uz attiecīgās EEI iepakojuma, lietošanas instrukcijas vai garantijas apliecības.

5. Dalībvalstis var pieprasīt, lai visu vai daļu no 2. līdz 4. punktā prasītās informācijas ražotāji un/vai izplatītāji sniegtu, piemēram, lietošanas instrukcijā, tirdzniecības punktā vai sabiedriskas informācijas kampaņas veidā .

15. pants

Apstrādes iekārtām paredzētā informācija

1. Lai sekmētu EEIA izmantošanu un pareizu apstrādi , nekaitējot videi, tai skaitā apkopi , modernizāciju, atkārtotu izmantošanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, renovāciju un otrreizēju pārstrādi, dalībvalstis ievieš vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražotāji bez maksas sniedz informāciju par katru jauna tipa tirgū laistu EEI atkārtotu izmantošanu un apstrādi gada laikā pēc iekārtas laišanas tirgū. Ciktāl tas ir vajadzīgs atkārtotas izmantošanas centriem un apstrādes un otrreizējas pārstrādes iekārtām, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, šajā informācijā norāda dažādas EEI sastāvdaļas un materiālus, kā arī bīstamo vielu un preparātu atrašanās vietu šajās EEI. EEI ražotāji šo informāciju atkārtotas izmantošanas centriem, apstrādes un otrreizējas pārstrādes iekārtām sniedz vai nu rokasgrāmatās, vai arī elektroniskā veidā, piemēram, izmantojot CD-ROM vai tiešsaistes pakalpojumus.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai tirgū laistas EEI ražotājs būtu skaidri atpazīstams pēc iekārtas marķējuma. Turklāt, lai nekļūdīgi varētu noteikt datumu, kad iekārta laista tirgū, iekārtas marķējumā norāda, ka iekārta laista tirgū pēc 2005. gada 13. augusta. Šajā nolūkā piemēro Eiropas standartu EN 50419.

16. pants

Reģistrācija, informācija un ziņojumi

1. Dalībvalstis izveido ražotāju reģistru, iekļaujot tajā arī ražotājus, kas piegādā EEI un izmantojot tālsaziņu atbilstīgi 2. punktam.

Minēto reģistru izmanto, lai uzraudzītu, vai tiek ievērotas finansēšanas saistības atbilstīgi 12. un 13. pantam.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai ikviens ražotājs to teritorijā varētu elektroniskā veidā reģistrēt valsts reģistrā visu attiecīgo informāciju, tostarp ziņošanas prasības un maksas, šādā veidā informējot par darbībām visās pārējās dalībvalstīs.

Šādi reģistri ir savstarpēji saderīgi minētās informācijas apmaiņai, tostarp par EEI daudzumiem, kas laisti valsts tirgū , kā arī tādas informācijas apmaiņai, kas ļauj pārsūtīt naudu saistībā ar izstrādājumu vai EEIA pārsūtīšanu Savienības robežās.

3. Katra dalībvalsts nodrošina, ka ražotājs, kas laiž savā tirgū EEI, bet nav reģistrēts attiecīgās valsts teritorijā, var iecelt šajā dalībvalstī savu vietējo juridisko pārstāvi, kurš ir atbildīgs par šajā direktīvā iekļauto saistību izpildi.

4. Lai nodrošinātu reģistrācijas, informācijas un ziņošanas sistēmas pienācīgu darbību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 19. pantam un saskaņā ar 20. un 21. panta nosacījumiem, veic pasākumus, lai noteiktu reģistrēšanas un ziņošanas formātu un ziņošanas biežumu. Reģistrēšanas un ziņošanas formātā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	valsts tirgū laisto EEI daudzums;

b)	iekārtu veidi;

zīmoli;

d)	kategorijas;

e)	garantija, ja tāda ir.

5. Reģistrs var darboties ražotāju kolektīvas atbildības shēmu ietvaros, kuras izveido saskaņā ar 12. panta 2. punktu.

6. Dalībvalstis katru gadu apkopo informāciju, tai skaitā pamatotus vērtējumus, par tirgū laisto EEI daudzumiem un kategorijām, kas dalībvalstī, izmantojot visdažādākos kanālus, savāktas kā atkārtoti izmantotās, otrreizēji pārstrādātās un reģenerētās iekārtas, kā arī par dalīti savākto EEIA izvešanu, ņemot vērā to svaru.

7. Dalībvalstis ik pēc trim gadiem nosūta Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un informāciju, kas norādīta 5. punktā. Īstenošanas ziņojumu sagatavo, izmantojot aptaujas anketu, kas noteikta Komisijas 2004. gada 11. marta Lēmumā 2004/249/EK par anketu attiecībā uz dalībvalstu ziņojumiem par to, kā īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (28), un Komisijas 2005. gada 3. maija Lēmumā 2005/369/EK, ar ko paredz noteikumus dalībvalstu atbilstības uzraudzībai un nosaka datu formātus attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (29). Ziņojumu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pēc trīs gadu laikposma, par ko gatavo ziņojumu.

Pirmais ziņojums attiecas uz laikposmu no 20 xx. gada līdz 20 xx. gadam.

Deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas Komisija publicē ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

17. pants

Uzņēmēju identifikācija

Dalībvalstis ievieš sistēmas, ar kurām nodrošina tādas informācijas iegūšanu, kas ļauj pārvaldes iestādēm, ražotājiem un izplatītājiem identificēt:

a)	jebkuru uzņēmēju, kas tiem piegādājis EEI;

b)	jebkuru uzņēmēju, kuram tie piegādājuši EEI.

18. pants

Pielāgošana zinātnes un tehnikas attīstībai

Lai 16. panta 7. punktu un pielikumus ▐ pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, Komisija var pieņemt deleģētos aktus atbilstoši 19. pantam un saskaņā ar 20. un 21. panta nosacījumiem .

Pirms pielikumu grozīšanas Komisija, inter alia, apspriežas ar EEI ražotājiem, pārstrādātājiem, pārstrādes uzņēmumiem un vides organizācijām, un darbinieku un patērētāju asociācijām.

▐

19. pants

Deleģēšana

1. Komisijai uz nenoteiktu laika periodu nosaka pilnvaras pieņemt 7., 8., 10., 12., 14., 16., 18. un 23. pantā minētos deleģētos aktus.

2. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus tiek uzticētas Komisijai atbilstoši 20. un 21. panta nosacījumiem.

20. pants

Deleģējuma atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 7., 8., 10., 12., 14., 16., 18. un 23. pantā.

2. Iestāde, kura ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par pilnvaru atsaukšanu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par to cenšas savlaicīgi informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras var tikt atsauktas, un minot iespējamos atsaukšanas iemeslus.

3. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai tajā norādītajā vēlākajā datumā. Tas neietekmē jau spēkā esošos deleģētos aktus. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

21. pants

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģētu aktu divus mēnešus no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

2. Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā datumā, kas noteikts tā noteikumos.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punkta minētajā laikposmā iebilst pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, norāda iebildumu iemeslus.

22. pants

Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju īstenošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis ne vēlāk kā 24. pantā noteiktajā datumā paziņo par minētajiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem to turpmākajiem grozījumiem.

23. pants

Inspekcijas un uzraudzība

1. Dalībvalstis īsteno atbilstošas inspekcijas un uzraudzību, lai pārliecinātos par šīs Direktīvas pareizu īstenošanu.

Minētās inspekcijas aptver vismaz tirgū laisto EEI paziņoto skaitu, lai atbilstīgi 12. panta 2. punktā noteiktajām prasībām pārbaudītu finanšu galvojuma lielumu, EEIA izvešanu ārpus Savienības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006, darbības apstrādes iekārtās saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un šīs Direktīvas III pielikumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tādu lietotu EEI, kas varētu izrādīties EEIA, sūtījumu uzraudzību veic saskaņā ar II pielikumā norādītajām minimālajām uzraudzības prasībām un atbilstīgi šīm prasībām sūtījums tiek uzraudzīts .

3. Lai nodrošinātu pienācīgu inspekciju un uzraudzību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus atbilstoši 19. pantam un saskaņā ar 20. un 21. panta nosacījumiem, var pieņemt papildu noteikumus par inspekcijām un uzraudzību.

▐

4. Dalībvalstis izveido atzīto savākšanas un apstrādes iekārtu valsts reģistru. Šajā valsts reģistrā iekļauj tikai tās iekārtas, kuru operatori ievēro 8. panta 3. punkta prasības. Dalībvalstis padara reģistra saturu publiski pieejamu.

5. Lai saglabātu savu atzītas apstrādes iekārtas statusu, iekārtu operatori katru gadu kompetentām iestādēm iesniedz apstiprinājumu par direktīvas prasību ievērošanu un ziņo kompetentām iestādēm atbilstīgi 6. un 7. punktam.

6. Savākšanas iekārtu operatori katru gadu kompetentām iestādēm sniedz ziņojumus, lai dalībvalstu iestādes varētu salīdzināt savākto EEIA apjomu ar to EEIA apjomu, kas patiešām pārvesti uz reģenerācijas un otrreizējās pārstrādes iekārtām. EEIA tiek pārvesti tikai uz atzītām reģenerācijas un apstrādes iekārtām.

7. Savākšanas iekārtu uzņēmumi katru gadu kompetentām iestādēm sniedz ziņojumus, lai dalībvalstu iestādes varētu salīdzināt EEIA daudzumu, kas paņemts atpakaļ no īpašniekiem vai atzītām savākšanas iekārtām, ar EEIA daudzumu, ko katru gadu reģenerē, kam veic otrreizējo pārstrādi vai ko eksportē atbilstīgi 10. pantam.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka EEIA tiek nodoti tikai reģistrētām un atzītām savākšanas, reģenerācijas un/vai otrreizējās pārstrādes iekārtām.

24. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2., 3., 5., 6., 7., 11., 14., 16., 22., 23. panta un II pielikuma prasības vēlākais … (30). Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, lai izpildītu šīs direktīvas 12. panta 2. punkta prasības, ka katrs ražotājs finansē tikai operācijas saistībā ar atkritumiem no viņa paša produktiem, kas laisti tirgū pēc 2005. gada 13. augusta, un ka tiek nodrošināts attiecīgs finanšu galvojums, kā prasīts direktīvas 12. panta 2. punktā .

Kad dalībvalstis pieņem šādus noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tajos ietver arī norādi, ka spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos ietvertās atsauces uz direktīvām, kas atceltas ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama minētā norāde.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. Paredzot šajā direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu, dalībvalstis transponē noteikumus, kas izklāstīti 8. panta 6. punktā, 14. panta 2. punktā un 15. pantā, izmantojot līgumus starp kompetentajām iestādēm un attiecīgajām saimniecības nozarēm. Minētie līgumi atbilst šādām prasībām:

a)	līgumi ir izpildāmi;

b)	līgumos norāda mērķus un to izpildes termiņus;

c)	līgumus publicē valsts oficiālajā vēstnesī vai citā sabiedrībai tikpat pieejamā oficiālā dokumentā un nosūta Komisijai;

d)	līgumu īstenošanā sasniegtos rezultātus pastāvīgi uzrauga, par tiem ziņo kompetentajām iestādēm un Komisijai, un tie ir pieejami sabiedrībai atbilstīgi līguma nosacījumiem;

e)	kompetentās iestādes nodrošina, ka atbilstīgi līgumam pārbauda tā izpildi;

f)	līgumu neievērošanas gadījumos dalībvalstis īsteno attiecīgos šīs direktīvas noteikumus ar normatīviem vai administratīviem pasākumiem.

4. Papildus 2. un 7. pantā minētajai pārskatīšanai Komisija līdz … (31) Eiropas Parlamentam un Komisijai iesniedz uz šīs direktīvas piemērošanas pieredzi balstītu ziņojumu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus par šīs direktīvas grozīšanu.

25. pants

Atcelšana

Direktīvu 2002/96/EK, kurā grozījumi izdarīti ar VI pielikuma A daļā norādītajām direktīvām, atceļ no … (32) , izņemot 5. panta 5. punktu, ko atceļ 2011. gada 31. decembrī, neierobežojot dalībvalstu pienākumus, kas saistīti ar termiņiem VI pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV C 306, 16.12.2009., 39. lpp.

(2) OV C 141, 29.5.2010., 55. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra nostāja.

(4) OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.

(5) OV C 138, 17.5.1993., 5. lpp.

(6) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(7) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(8) OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.

(9) OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.

(10) OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.

(11) OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.

(12) OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.

(13) OV L 118, 27.4.2001., 41. lpp.

(14) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(15) Pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(16) OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.

(17) OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.

(18) OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.

(19) 18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(20) Seši mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(21) OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

(22) OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.

(23) OV L 316, 4.12.2007., 6. lpp.

(24) 18 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās.

(25) 12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(26) 12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(27) 2006. gada martā pieņēmusi CENELEC.

(28) OV L 78, 16.3.2004., 56. lpp.

(29) OV L 119, 11.5.2005., 13. lpp.

(30) 18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(31) Pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(32) 18 mēneši un viena diena pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
IA PIELIKUMS

Iekārtu kategorijas, lai noteiktu 11. pantā minētos reģenerācijas mērķus

1)	dzesēšanas ierīces un radiatori,

2)	ekrāni un monitori,

lampas,

4)	lielizmēra ierīces, izņemot dzesēšanas ierīces un radiatorus, ekrānus un monitorus, kā arī lampas. Lielizmēra ierīces ir visas ierīces, kas faktiski nav pārvietojamas vai ir paredzētas lietošanai noteiktā vietā visu lietošanas laiku,

5)	mazizmēra ierīces, izņemot dzesēšanas ierīces un radiatorus, ekrānus un monitorus, kā arī lampas, IT un telekomunikācijas iekārtas. Mazizmēra ierīces ir ierīces, kas principā ir pārvietojamas un kurām nav jāatrodas noteiktā vietā visu lietošanas laiku,

6)	mazizmēra IT un telekomunikāciju iekārtas.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
IB PIELIKUMS

Nepilnīgs saraksts ar ierīcēm, uz kurām attiecas IA pielikumā minētās kategorijas

1. Dzesēšanas ierīces un radiatori

—	ledusskapji

—	saldētavas

—	ierīces aukstu izstrādājumu automātiskai izsniegšanai vai pārdošanai

—	gaisa kondicionēšanas ierīces

—	eļļas radiatori un citas siltumapmaiņas iekārtas, kurās izmantota siltumpārneses vide, bet ne ūdens (piemēram, siltumsūkņi un mitruma regulatori)

2. Ekrāni un monitori

—

ekrāni

—	televizori

—	digitālie foto rāmji

—

monitori

3. Lampas

—	taisnās dienasgaismas lampas

—	kompaktās dienasgaismas lampas

—	augstas intensitātes gāzizlādes lampas, tostarp augstspiediena nātrija lampas un metālu halogenīdu lampas

—	zema spiediena nātrija lampas

—	LED lampas

4. Liela izmēra ierīces

—	liela izmēra ierīces, ko izmanto cepšanai un citai pārtikas pārstrādei (piemēram, plītiņas, cepeškrāsnis, plītis, mikroviļņu krāsnis, stacionārie kafijas automāti)

—	tvaika nosūcēji

—	liela izmēra tīrīšanas ierīces (piemēram, veļas mašīnas, veļas žāvētāji, trauku mazgājamās mašīnas)

—	liela izmēra sildierīces (piemēram, lieli siltuma ventilatori, elektriskie kamīni, marmora un dabīgā akmens apsildes ierīces, citas liela izmēra ierīces telpu, gultu un sēdekļu apsildīšanai)

—	liela izmēra ķermeņa kopšanas ierīces (solāriji, saunas, masāžas krēsli);

—	liela izmēra IT un telekomunikāciju iekārtas (piemēram, lieldatori, serveri, stacionāras tīklu iekārtas un ierīces, printeri, kopētāji, ar monētām darbināmi telefona aparāti)

—	liela izmēra sporta un izklaides ierīces (piemēram, sporta inventārs ar elektriskām vai elektroniskām sastāvdaļām, spēļu automāti)

—	liela izmēra gaismekļi un citas ierīces gaismas izplatīšanai un vadīšanai

—	liela izmēra elektriskie un elektroniskie rīki un mašīnas, izņemot lielizmēra stacionārās ražošanas iekārtas un tikai profesionālām vajadzībām paredzētu visurgājēju tehniku

—	liela izmēra ierīces elektroenerģijas ģenerēšanai vai pārvadei (piemēram, ģeneratori, transformatori, nepārtrauktās barošanas iekārtas (UPS), invertori)

—	liela izmēra medicīnas iekārtas

—	liela izmēra uzraudzības un kontroles instrumenti

—	liela izmēra mērinstrumenti un iekārtas (piemēram, svari, stacionārās mašīnas)

—	liela izmēra ierīces automātiskai izstrādājumu pārdošanai vai izsniegšanai un automātiskai vienkāršu pakalpojumu veikšanai (piemēram, preču automāti, bankomāti, tukšās taras pieņemšanas automāti, foto automāti)

5. Maza izmēra ierīces

—	maza izmēra ierīces, ko izmanto cepšanai un citai pārtikas pārstrādei (piemēram, tosteri, plītiņas, elektriskie naži, spirāles ūdens vārīšanai, griezējierīces)

—	maza izmēra tīrīšanas ierīces (piemēram, putekļu sūcēji, gludekļi utt.)

—	ventilatori, gaisa atsvaidzinātāji

—	maza izmēra sildierīces (piemēram, elektriskās segas)

—	pulksteņi, rokas pulksteņi un citi laika mērinstrumenti

—	maza izmēra ķermeņa kopšanas ierīces (piemēram, skūšanās aparāti, zobu birstes, matu žāvētāji, masāžas aparāti)

—

kameras

—	plaša patēriņa elektroniskās ierīces (piemēram, radioaparāti, skaņas pastiprinātāji, automašīnu radioaparāti, DVD atskaņotāji)

—	mūzikas instrumenti un apskaņošanas aparatūra (piemēram, jaudas pastiprinātāji, miksēšanas pultis, austiņas un skaņas pastiprinātāji, mikrofoni)

—	maza izmēra gaismekļi un citas ierīces gaismas izplatīšanai un vadīšanai

—	rotaļlietas (piemēram, rotaļu dzelzceļi, lidmašīnu modeļi utt.)

—	maza izmēra sporta inventārs (piemēram, datori braukšanai ar velosipēdu, niršanai, skriešanai, airēšanai utt.)

—	maza izmēra ierīces izklaidei (piemēram, video spēļu iekārta, makšķerēšanas un golfa aprīkojums u. tml.)

—	elektriskie un elektronikas instrumenti, tostarp dārzniecības instrumenti (piemēram, urbji, zāģi, pumpji, zāles pļāvēji)

—	maza izmēra ierīces elektroenerģijas ģenerēšanai vai vadīšanai (piemēram, ģeneratori, akumulatoru lādētāji, nepārtrauktās barošanas bloki (UPS), strāvas pārveidotāji)

—	maza izmēra medicīnas iekārtas, tostarp veterinārmedicīnas iekārtas

—	maza izmēra uzraudzības un kontroles instrumenti (piemēram, dūmu detektori, siltumregulatori, termostati, kustību sensori, novērošanas ierīces un aparāti, tālvadības un kontroles pultis)

—	maza izmēra mēraparāti (piemēram, svari, displeji, telemetri, termometri)

—	maza izmēra ierīces automātiskai izstrādājumu pārdošanai vai izsniegšanai

6. Maza izmēra IT un telekomunikāciju iekārtas

—	klēpjdatori

—	piezīmjdatori

—	maza izmēra IT un telekomunikāciju iekārtas (piemēram, personālie datori, printeri, kalkulatori, telefoni, mobilie telefoni, rūteri, rācijas, zīdaiņu rācijas, videoprojektori).

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
II PIELIKUMS

Minimālās ▐ prasības izlietotu EEI sūtījumiem

Lai nodalītu EEI un EEIA, ja priekšmeta turētājs apgalvo, ka paredzējis nosūtīt vai sūta lietotas EEI, nevis EEIA, dalībvalstu iestādes šā apgalvojuma apstiprināšanai pieprasa šādus pierādījumus:

a)	faktūrrēķins un līguma kopija, kas apliecina EEI pārdošanu un vai īpašumtiesību nodošanu, kurā norādīts, ka šīs iekārtas paredzētas tiešai atkārtotai izmantošanai un ir pilnībā funkcionējošas;

b)	novērtēšanas vai testēšanas dokumentācijas kopija (testēšanas sertifikāts, funkcionalitātes apstiprinājums) par katru sūtījumā iekļauto priekšmetu un protokols, kurā iekļauta visa dokumentācijas informācija atbilstīgi 2. punktam;

c)	turētāja deklarācija, kurš organizē EEI transportēšanu par to, ka nekādi materiāli vai iekārtas, kas ietilpst sūtījumā, nav atkritumi, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktā; un

d)	pietiekams iepakojums un attiecīgs krāvums , lai nosūtāmie izstrādājumi netiktu bojāti transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā.

Šā panta a) un b) punktā noteiktās prasības nepiemēro gadījumos, kad lietotas, bojātas EEI apvienotā sūtījumā nosūta atpakaļ ražotājam bojājumu novēršanai garantijas laikā ar nolūku pēc tam tās izmantot.

Lai pierādītu, ka sūtāmie priekšmeti ir lietotas EEI, nevis EEIA, dalībvalstis pieprasa, lai lietotām EEI tiktu veikti šādi testēšanas un uzskaites pasākumi.

1. pasākums.

Testēšana

a)	Jātestē funkcionalitāte un jāizvērtē bīstamas vielas. Testi , kas jāveic, ir atkarīgi no EEI veida. Vairumam EEI pietiek ar galveno funkciju funkcionalitātes testēšanu.

b)	Novērtēšanas un testēšanas rezultāti jāreģistrē.

2. pasākums.

Protokols

a)	Protokols kārtīgi, bet ne nenoņemami jānostiprina vai nu uz pašas EEI (ja tā nav iepakota) vai uz iepakojuma tā, lai to būtu iespējams izlasīt, neizpakojot iekārtu.

Protokolā ietver šādu informāciju:

—	priekšmeta nosaukums (iekārtas nosaukums atbilstīgi IB pielikumam un kategorija saskaņā ar IA pielikumu ;

—	priekšmeta identifikācijas numurs (tipa Nr.);

—	izgatavošanas gads (ja zināms);

—	tā uzņēmuma nosaukums un adrese, kas atbildīgs par funkcionalitātes pierādījumu;

—	testēšanas rezultāts, kā aprakstīts 1. pasākumā;

—	veikto testu veidi.

Papildus 1. punktā pieprasītajiem dokumentiem, katrai lietotu EEI kravai (piemēram, transportēšanas konteiners, kravas automobilis) jāpievieno:

a)	CMR dokuments;

b)	atbildīgās personas paziņojums par atbildību.

Ja trūkst 1., 2. un 3. punktā norādītās attiecīgās dokumentācijas vai dokumentācijas par attiecīgu iepakojumu vai attiecīgu krāvumu, par kuras uzrādīšanu ir atbildīgs sūtīšanai paredzētās iekārtas īpašnieks , dalībvalstu iestādes uzskata, ka priekšmets ir bīstami EEIA, un uzskata, ka krava ir nelegāls sūtījums. Šādos apstākļos tiks informētas attiecīgās kompetentās iestādes un ar kravu rīkosies atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1013/2006 24. un 25. pantam.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
III PIELIKUMS

EEIA materiālu un detaļu dalīta apstrāde, kā noteikts 8. panta 2. punktā

No visiem dalīti savāktajiem EEIA jāizņem vismaz šādas vielas:

—	kondensatori, kuros ir polihlorēti bifenili (PCB), saskaņā ar Padomes 1996. gada 16. septembra Direktīvu 96/59/EK par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu apglabāšanu (PCB/PCT) (1),

—	detaļas, kurās ir dzīvsudrabs, piemēram, dzīvsudraba releji vai izgaismošanas spuldzes,

—	akumulatori,

—	mobilo telefonu un citu ierīču iespiedshēmas plates, ja iespiedshēmas plates virsma pārsniedz 10 kvadrātcentimetrus,

—	šķidrā un pastveida, kā arī krāsu tonera kasetnes,

—	plastmasa, kurā ir broma liesmu slāpētāji,

—	azbesta atkritumi un detaļas, kurās ir azbests,

—	katodu staru lampas,

—	hlorfluorogļūdeņraži (freoni) (CFC), daļēji halogenēti hlorfluorogļūdeņraži (HCFC) vai fluorogļūdeņraži (HFC), ogļūdeņraži (HC),

—	gāzizlādes lampas,

—	šķidro kristālu displeji (attiecīgā gadījumā kopā ar apvalku), ja to virsma pārsniedz 100 kvadrātcentimetrus, un displeji, ko izgaismo ar gāzizlādes lampām,

—	ārējie elektriskie kabeļi,

—	detaļas, kurās ir ugunsizturīgas keramikas šķiedras, kas aprakstītas Komisijas 1997. gada 5. decembra Direktīvā 97/69/EK, kura pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (2),

—

detaļas, kurās ir radioaktīvas vielas, izņemot detaļas zem izņēmuma līmeņa, ko nosaka 3. pants un I pielikums Padomes 1996. gada 13. maija Direktīvā 96/29/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (3),

—	elektrolītu kondensatori, kuros ir bīstamas vielas (augstums > 25 mm, diametrs > 25 mm vai proporcionāli līdzīgs tilpums).

Šīs vielas, preparātus un detaļas likvidē vai reģenerē saskaņā ar Padomes Direktīvas 75/442/EEK 4. pantu.

Turpmāk minētās detaļas no dalīti savāktiem EEIA jāapstrādā, kā norādīts:

—	katodu staru lampas; jānoņem luminiscējošais pārklājums,

—	iekārtas, kurās ir ozonu noārdošas gāzes vai gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu (GWP) virs 15, piemēram, putās un dzesēšanas ķēdēs; gāzes pareizi jāizsūknē un jāapstrādā. Ozonu noārdošās gāzes jāapstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009,

—	gāzizlādes lampās: jāizņem dzīvsudrabs.

3.	Ņemot vērā vides aizsardzības apsvērumus un vēlamo otrreizējo izmantošanu un pārstrādi, 1. un 2. punktu piemēro tā, lai nekavētu nedalāmas iekārtas vai tās detaļu otrreizēju izmantošanu un pārstrādi, nekaitējot videi.

(1) OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.

(2) OV L 343, 13.12.1997., 19. lpp.

(3) OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
IV PIELIKUMS

Tehniskās prasības, kas minētas 8. panta 3. punktā

EEIA glabāšanas vietas (to skaitā pagaidu glabāšanas vietas) pirms apstrādes (neskarot Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (1) prasības):

—	necaurlaidīgas virsmas attiecīgajās platībās ar noplūžu savākšanas iekārtām, un vajadzības gadījumā ar novades kanāliem un eļļas attīrītājiem,

—	ūdensnecaurlaidīgs pārklājums attiecīgajās platībās.

EEIAapstrādes vietas:

—	svari apstrādāto atkritumu masas noteikšanai,

—	necaurlaidīgas virsmas un ūdensnecaurlaidīgi pārklājumi attiecīgajās platībās ar noplūžu savākšanas iekārtām, un vajadzīgajā gadījumā ar novades kanāliem un eļļas attīrītājiem,

—	nedemontētu rezerves detaļu piemērota glabāšanas vieta,

—	piemēroti konteineri akumulatoru, PCB/PCT glabāšanai, kas ir kondensatoros un citos bīstamos atkritumos, piemēram, radioaktīvajos atkritumos,

—	ūdens attīrīšanas iekārtas atbilstīgi veselības un vides aizsardzības prasībām.

(1) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
V PIELIKUMS

EEI marķējuma simbols

Simbolā, kas norāda uz EEI dalītu savākšanu, attēlo nosvītrotu atkritumu konteineru uz riteņiem atbilstīgi parādītajam zīmējumam. Simbolu uzdrukā saredzami, salasāmi un neizdzēšami.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
VI PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva un tās grozījumi hronoloģiskā secībā

(minēts 25. pantā)

Direktīva 2002/96/EK	(OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/108/EK	(OV L 345, 31.12.2003., 106. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/34/EK	(OV L 81, 20.3.2008., 65. lpp.)

B daļa

Termiņu saraksts transponēšanai valsts likumdošanā

(minēts 25. pantā)

Direktīva	Transponēšanas termiņš
2002/96/EK	2004. gada 13. augusts
2003/108/EK	2004. gada 13. augusts
2008/34/EK	—

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
VII PIELIKUMS

Atbilstības tabula (1)

Direktīva 2002/96/EK	Šī direktīva
1. pants	—
—	1. pants
2. pants, 1. punkts	2. pants, 1. punkts
2. pants, 2. punkts	2. pants, 2. punkts
—	2. pants, 3. punkts, ievadvārdi
2. pants, 3. punkts	2. pants, 3. punkts, a) apakšpunkts
2. pants, 1. punkts daļēji	2. pants, 3. punkts, b) apakšpunkts
—	2. pants, 3. punkts, c) apakšpunkts
IB pielikums, 5. punkts	2. pants, 3. punkts, d) apakšpunkts
IB pielikums, 8. punkts	2. pants, 3. punkts, e) apakšpunkts
—	2. pants, 4. punkts
3. pants, a) līdz d) punkts	3. pants, a) līdz d) punkts
—	3. pants, e) punkts
3. pants, e) punkts	3. pants, f) punkts
3. pants, f) punkts	3. pants, g) punkts
3. pants, g) punkts	3. pants, h) punkts
3. pants, h) punkts	3. pants, i) punkts
3. pants, i) punkts	3. pants, j) punkts
3. pants, j) punkts	3. pants, k) punkts
3. pants, k) punkts	3. pants, l) punkts
3. pants, l) punkts	—
—	3. pants, m) punkts
3. pants, m) punkts	3. pants, n) punkts
—	3. pants, o) līdz s) punkts
4. pants	4. pants
5. pants, 1. līdz 3. punkts	5. pants, 1. līdz 3. punkts
—	6. pants, 1. punkts
5. pants, 4. punkts	6. pants, 2. punkts
5. pants, 5. punkts	—
—	7. pants
—	8. pants, 1. punkts
6. pants, 1. punkts, pirmā un otrā daļa, un 3. punkts	8. pants, 2., 3. un 4. punkts, pirmā daļa un otrā daļa, pirmais teikums
II pielikums, 4. punkts	8. pants, 4. punkts, otrā daļa, otrais teikums
6. pants, 1. punkts, trešā daļa	8. pants, 5. punkts
6. pants, 6. punkts	8. pants, 6. punkts
6. pants, 2. punkts	9. pants, 1. un 2. punkts
6. pants, 4. punkts	9. pants, 3. punkts
6. pants, 5. punkts	10. pants, 1. un 2. punkts
—	10. pants, 3. punkts
7. pants, 1. punkts	—
7. pants, 2. punkts	11. pants, 1. punkts
—	11. pants, 2. punkts
7. pants, 3. punkts, pirmā daļa	11. pants, 3. punkts
7. pants, 3. punkts, otrā daļa	—
7. pants, 4. punkts	—
7. pants, 5. punkts	11. pants, 4. punkts
8. pants, 1. punkts	12. pants, 1. punkts
8. pants, 2. punkts, pirmā un otrā daļa	12. pants, 2. punkts, pirmā un otrā daļa
8. pants, 2. punkts, trešā daļa	—
8. pants, 3. punkts, pirmā daļa	12. pants, 3. punkts, pirmā daļa
8. pants, 3. punkts, otrā daļa	—
8. pants, 4. punkts	—
9. pants, 1. punkts, pirmā daļa	13. pants, 1. punkts, pirmā daļa
9. pants, 1. punkts, otrā daļa	—
9. pants, 1. punkts, trešā daļa	13. pants, 1. punkts, otrā daļa
9. pants, 1. punkts, ceturtā daļa	13. pants, 1. punkts, trešā daļa
9. pants, 2. punkts	13. pants, 2. punkts
—	14. pants, 1. punkts
10. pants, 1. punkts	14. pants, 2. punkts
10. pants, 2. punkts	14. pants, 3. punkts
10. pants, 3. punkts	14. pants, 4. punkts
10. pants, 4. punkts	14. pants, 5. punkts
11. pants	15. pants
—	16. pants, 1. līdz 4. punkts
12. pants, 1. punkts, pirmā daļa	16. pants, 5. punkts
12. pants, 1. punkts, otrā, trešā un ceturtā daļa	—
12. pants, 2. punkts	16. pants, 6. punkts
13. pants	18. pants
14. pants	19. pants
15. pants	22. pants
16. pants	23. pants, 1. punkts, pirmā daļa
—	23. pants, 1. punkts, otrā daļa
—	23. pants, 2. un 3. punkts
17. pants, 1. līdz 3. punkts	24. pants, 1. līdz 3. punkts
17. pants, 4. punkts	—
—	25. pants
18. pants	26. pants
19. pants	27. pants
IA pielikums	—
IB pielikums	—
—	III pielikums
II līdz IV pielikums	IV līdz VI pielikums
—	VII pielikums
—	VIII pielikums

(1) Atbilstības tabula vēl nav tikusi grozīta, lai atspoguļotu Parlamenta nostāju. Tā tiks atjaunināta, tiklīdz Parlaments un Padome būs panākuši vienošanos.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.CE2012.182.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 182E

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 22. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Eiropas Parlaments 2010.–2011. GADA SESIJA 2011. gada 3. februāra sēde Šīs sesijas sēžu protokoli ir publicēti OV C 111 E, 9.4.2011. 2011. gada 3. februārī pieņemtie teksti par Eiropas Policijas akadēmijas kontu slēgšanu attiecībā uz 2008. finanšu gadu publicēti OV L 62, 9.3.2011. PIEŅEMTIE TEKSTI
	Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
2012/C 182E/01	Nolīgumi par banānu tirdzniecību Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra rezolūcija par to, lai noslēgtu Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Brazīliju, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Kolumbiju, Kostariku, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu un Nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm	1

2012/C 182E/02	Stāvoklis Tunisijā Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra rezolūcija par stāvokli Tunisijā	6

2012/C 182E/03	Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīva Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra rezolūcija par Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei (TBVI) — stratēģijas Eiropa 2020 konkrēta izmantošana, lai palīdzētu sasniegt sesto Tūkstošgades attīstības mērķi un līdz 2050. gadam izskaustu tuberkulozi	9

2012/C 182E/04	Atkritumu krīze Kampānijā Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra rezolūcija par atkritumu krīzi Kampānijā	12

2012/C 182E/05	Pastiprināta vēža zinātniskās izpētes koordinācija Eiropas Savienībā Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra deklarācija par nepieciešamību pastiprināt vēža zinātniskās izpētes koordināciju Eiropas Savienībā	16

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Parlaments
	Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
2012/C 182E/06	Pieprasījums atcelt Tamás Deutsch deputāta imunitāti Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra lēmums par pieprasījumu atcelt Tamás Deutsch deputāta imunitāti (2010/2123(IMM))	18

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	EIROPAS PARLAMENTS
	Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris
2012/C 182E/07	Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā ***II Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (16447/1/2010 – C7-0424/2010 – 2010/0059(COD))	20

	P7_TC2-COD(2010)0059Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2011. gada 3. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr …/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā	21
	I PIELIKUMS	27
	II PIIELIIKUMS	27
2012/C 182E/08	Finanšu instrumenta izveide demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (grozījumi Regulā (EK) Nr. 1889/2006) ***II Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (16446/1/2010 – C7-0427/2010 – 2009/0060B(COD))	28

	P7_TC2-COD(2009)0060BEiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2011. gada 3. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2011, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē	28
2012/C 182E/09	Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā (Regulas (EK) Nr. 1905/2006 grozīšana) ***II Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (16442/1/2010 – C7-0426/2010 – 2009/0060A(COD))	32

	P7_TC2-COD(2009)0060AEiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2011. gada 3. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr…/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā	32
2012/C 182E/10	Finanšu instrumenta sadarbībai ar industrializētām valstīm izveide (grozījumi Regulā (EK) Nr. 1934/2006) ***II Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (16440/1/2010 – C7-0425/2010 – 2009/0059(COD))	36

	P7_TC2-COD(2009)0059Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2011. gada 3. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr .../2011, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni	37
	PIELIKUMS	46
2012/C 182E/11	Nolīgumi par banānu tirdzniecību *** Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Brazīliju, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Kolumbiju, Kostariku, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu un nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (07782/2010 – C7-0148/2010 – 2010/0057(NLE))	47

2012/C 182E/12	Regulas (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem atcelšana ***I Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem (COM(2010)0096 – C7-0074/2010 – 2010/0056(COD))	48

	P7_TC1-COD(2010)0056Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 3. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr …/2011, ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem	49
2012/C 182E/13	Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ***I Eiropas Parlamenta 2011. gada 3. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (pārstrādātā redakcija) (COM(2008)0810 – C6-0472/2008 – 2008/0241(COD))	49

	P7_TC1-COD(2008)0241Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 3. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/…/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (Pārstrādāta redakcija) ( 1 )	50
	IA PIELIKUMS	72
	IB PIELIKUMS	72
	II PIELIKUMS	74
	III PIELIKUMS	75
	IV PIELIKUMS	77
	V PIELIKUMS	77
	VI PIELIKUMS	78
	VII PIELIKUMS	78


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ