15.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 169/1

Padomes secinājumi (2012. gada 11. maijs) par jauniešu jaunrades un inovācijas potenciāla sekmēšanu

2012/C 169/01

PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ŅEMOT VĒRĀ:

—

Padomes Rezolūciju (2009. gada 27. novembris) par atjauninātu regulējumu sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018), kurā pausts aicinājums sniegt atbalstu, lai nodrošinātu jauniešu līdzdalību pārstāvības demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības visos līmeņos, kā arī sabiedrībā kopumā un lai arī atbalstītu jauniešu talantu un uzņēmējdarbības prasmju pilnveidošanu, lai vairotu viņu iespējas iegūt darbu un paplašinātu turpmākās nodarbinātības iespējas, atbalstītu personības attīstību, lielākas spējas mācīties, dažādu kultūru izjūtu, izpratni par kultūru dažādību un tās respektēšanu, kā arī lai attīstītu jaunas un elastīgas zināšanas un iemaņas nākotnes darba iespējām;

—

stratēģiju “Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvas “Jaunu prasmju un darbavietu programma” un “Jaunatne kustībā”, jo īpaši nodarbinātības pamatmērķi (censties panākt, ka vīriešu un sieviešu nodarbinātība vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem sasniedz 75 %, tostarp vairāk iesaistot jauniešus, gados vecākus darba ņēmējus un mazkvalificētus darba ņēmējus un uzlabojot legālu migrantu integrāciju) un izglītības un mācību pamatmērķi (uzlabot izglītības līmeni, it īpaši cenšoties samazināt priekšlaicīgi skolas pametušo skaitu (panākot rādītāju, kas mazāks par 10 %) un palielinot to 30–34 gadus veco iedzīvotāju daļu, kas ieguvuši augstāko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību (vismaz 40 %));

—	Padomes secinājumus (2008. gada 22. maijs) par jaunrades un jauninājumu veicināšanu ar izglītību un mācībām;

—

Padomes secinājumus (2009. gada 27. novembris) par atbalstu jaunrades paaudzei – attīstot jauniešu jaunrades un novatorisma spējas, dodot iespējas izpausties kultūrā, šajā sakarā veicinot plašāku piekļuvi kultūrai un kultūras izpausmēm, liekot lietā gan formālu izglītību, gan neformālu mācīšanos, it īpaši izmantojot strukturētas un stratēģiskas partnerattiecības iestāžu un politikas līmenī;

—

Padomes Rezolūciju (2010. gada 19. novembris) par darbu ar jaunatni, kurā uzsvērts, “cik svarīgi nodrošināt, lai darbs ar jaunatni tiktu pilnībā integrēts iniciatīvā “Jaunatne kustībā” (..) [Ar to jāgādā,] lai visiem jauniešiem, īpaši tiem, kam ir mazāk iespēju, būtu attiecīgās iemaņas un pamatprasmes, kuras vajadzīgas sabiedrībā un ekonomikā 2020. gadā un pēc tam”.

—	Padomes 2011. gada 19. maija rezolūciju par to, kā sekmēt jaunus un efektīvus veidus visu jauniešu līdzdalībai Eiropas demokrātiskajā dzīvē, kurā atzīts, ka jaunieši sabiedrības attīstībā var dot nozīmīgu ieguldījumu;

—	Padomes 2011. gada 29. novembra secinājumus par kultūras un radošajām prasmēm, kā arī to lomu Eiropas intelektuālā kapitāla veidošanā;

—	Eiropadomes locekļu 2012. gada 30. janvāra paziņojumu, kurā aicināts veikt centienus, lai stimulētu nodarbinātību, jo īpaši jauniešu vidū, tostarp palīdzot gūt pirmo darba pieredzi un sekmējot viņu dalību darba tirgū,

ATZĪST, KA:

—

Eiropas Savienībai ir jārisina daudz problēmu, tostarp jāpievēršas ekonomiskām un sociālām sekām, ko radījusi pasaules ekonomikas un finanšu krīze, kas ir par iemeslu nepietiekamajai izaugsmei un progresam, augstajam jauniešu bezdarba līmenim un jauniešu ierobežotajām iespējām, kā arī sociālās iekļaušanas un kohēzijas nepietiekamībai;

—

pašreizējais jauniešu bezdarba līmenis Eiropā ir virs 20 %, kas ir divreiz vairāk nekā visu darbaspējīgo iedzīvotāju bezdarba rādītājs, un ir pamats uzskatīt, ka tas īstermiņā un ilgtermiņā var nopietni ietekmēt šos jauniešus bezdarbniekus, tostarp jauniešus, kuriem ir papildu vai specifiskas vajadzības vai mazāk iespēju un kuriem varētu būt ierobežota kvalifikācija;

—	arvien vairāk darba tirgū un sabiedriskajā dzīvē ir pieprasīta jaunrade, inovācija, pielāgošanās un modernas saziņas prasmes, kā arī vajadzība attīstīt uzņēmējdarbības prasmes;

—	tādos oficiālos demokrātijas procesos kā vēlēšanas jaunieši bieži līdzdarbojas daudz mazāk nekā iedzīvotāji kopumā;

UZSKATA, KA:

—	jauniešu jaunrades un inovācijas potenciāls, kas izpaužas uzņēmējdarbībā, ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai sasniegtu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

—	uzņēmējdarbības prasmju apguve izglītībā var sekmēt pozitīvāku jauniešu attieksmi pret izglītību, mudināt viņus izvirzīt vērienīgākus savas turpmākās izglītības un profesionālās izaugsmes mērķus, ļaut viņiem justies sabiedrībai noderīgiem un būt optimistiskākiem par nākotnes izredzēm;

—

jauniešu aktīva iesaistīšanās sabiedrības dzīvē, piemēram, veicot darbu ar jauniešiem, iesaistoties brīvprātīgā darbā un pilsoniskās sabiedrības organizācijās, var ļaut viņiem mērķtiecīgi izmantot jaunrades un inovācijas spējas un tādējādi viņos sekmēt aktīvu pilsoniskumu un palielināt viņu izredzes darba tirgū un saistībā ar pašnodarbinātības iespēju radīšanu;

—	lai attīstītu nodarbināmībai nepieciešamās zināšanas un prasmes, panāktu jauniešu labāku iekļaušanu darba tirgū un sabiedrībā kopumā, nevarēs iztikt bez neformālās un ikdienējas mācīšanās, kā arī bez formālās izglītības un mācībām;

—	jaunatnes darbs un jaunatnes organizācijas ir avoti jauniešu – tostarp to jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju, – prasmju un zināšanu pilnveidošanai;

—	kultūras kompetenču apguve ir ļoti būtiska saistībā ar jauniešu intelektuālā kapitāla veidošanu un veicina viņu jaunrades un inovācijas spēju attīstīšanu;

—

būtu jāturpina stimulēt radošo pieeju, ar kādu jaunieši izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus, kā arī centienus nostiprināt viņu spēju piekļūt plašsaziņas līdzekļiem un spēju saprast, kritiski izvērtēt, veidot un darīt zināmu plašsaziņas līdzekļu saturu, lai sekmētu viņu līdzdalību sabiedrībā kopumā, tostarp veidotu sociālo kapitālu, tiešsaistē savienojot kopienas un indivīdus, un vienlaikus ļaujot sabiedrībai izmantot viņu zināšanas un prasmes,

IR VIENISPRĀTIS, KA:

—	jauniešu līdzdalība darba tirgū ir būtiska, lai rastu ieguvumu no viņu jaunrades un inovācijas potenciāla, kā arī lai nodrošinātu aktīvu pilsoniskumu un sociālo iekļaušanu;

—	jauniešu jaunrade, inovācijas spējas un uzņēmējdarbības prasmes ir līdzekļi aktīvai dalībai sabiedrības dzīvē un nodarbināmības paaugstināšanai, un tie būtu jāveicina, piešķirot atbilstošu finansējumu un attīstot partnerības starp attiecīgajām nozarēm ar mērķi stimulēt inovācijas;

—	būtu vairāk jāveicina neformālās un ikdienējas mācīšanās rezultātā gūtās zināšanas un prasmes un tās, vēlams, pienācīgi jānovērtē, lai nostiprinātu jauniešu spējas un viņu, piemēram, kā darba ņēmēju vai uzņēmēju, turpmāko nozīmi darba tirgū;

—	iniciatīvas jaunatnes jomā, kuras patlaban tiek atbalstītas ar programmu “Jaunatne darbībā”, ir nozīmīgs līdzeklis, lai rosinātu un atbalstītu radošu uzņēmējdarbību jauniešu vidū;

AICINA DALĪBVALSTIS:

atbalstīt jauniešu jaunradi, inovācijas spējas un talantu, lai ar neformālās un ikdienējas mācīšanās, brīvprātīgu darbību, aktīva pilsoniskuma, starpkultūru sadarbības un darba ar jaunatni starpniecību sniegtu pietiekamas iespējas personiskajai un sociālajai attīstībai, piemēram, iespēju robežās nodrošinot piemērotu un noturīgu finansējumu;

2.	veicināt stratēģiskas partnerības starp jaunatnes organizācijām un vietēja, reģionāla un valsts līmeņa iestādēm, kā arī privāto sektoru, nolūkā rīkot jauniešu vadītus projektus un pasākumus;

3.	veicināt un uzlabot neformālās un ikdienējas mācīšanās atzīšanu un pienācīgu novērtējumu;

4.	veicināt ierosmes, lai, īstenojot dialogu, kurā visi dalībnieki var paust savas idejas, veicinātu ar jauniešiem kopīgu līdzatbildību par jautājumiem, kas saistīti ar jaunatni, ar mērķi jauniešus iesaistīt visu līmeņu demokrātiskās lēmumu pieņemšanas procedūrās;

5.	izmantojot labākās pieredzes apmaiņu, veicināt informētību un izplatīt informāciju par jauniešu jaunradi, inovācijas spējām un talantu;

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU:

izveidot tematisku ekspertu grupu, kurā piedalītos valstu eksperti, kurus pēc atvērtās koordinācijas metodes principa un atbilstīgi pielikumā izklāstītajiem principiem dalībvalstis norīkojušas ar šādu mērķi:

—	dalīties labākajā pieredzē par to, kā veicināt jauniešu jaunrades un inovācijas spējas, apzinot neformālās un ikdienējas mācīšanās rezultātā gūtās zināšanas un prasmes, kas ir svarīgas nodarbināmībai;

2.	pievērsties jauniešu jaunrades un inovācijas spējām, kā arī viņu aktīvam pilsoniskumam un sociālajai iekļaušanai, īstenojot programmas “Jaunatne darbībā” prioritātes, un, neskarot noritošās sarunas, iespējams, citas pastāvošās un turpmākās ES programmas un fondus, tostarp Eiropas Sociālo fondu;

3.	apsvērt iespēju uzsākt pētījumu par plašsaziņas līdzekļu izmantošanu saistībā ar demokrātisku līdzdalību valsts un Eiropas līmenī, lai tādējādi ar pielāgotas, jauniešiem draudzīgas un pārredzamas saziņas starpniecību atbalstītu demokrātiskas līdzdalības pieaugumu;

optimāli izmantot 2013. gada – Eiropas pilsoņu gada (1) – sniegtās iespējas, lai uzmanību vērstu uz brīvu pārvietošanos un jauniešu pilnvērtīgu līdzdalību Eiropas sabiedrības dzīvē; kā arī jauniešos nostiprināt viņu kā ES pilsoņu tiesību un pienākumu izpratni, kohēziju un savstarpēju sapratni citam par citu;

AICINA KOMISIJU:

1.	vēlākais līdz 2013. gada beigām ziņot Jaunatnes jautājumu darba grupai par rezultātiem, kas gūti tematiskajā ekspertu grupā;

2.	izplatīt gaidāmā pētījuma “Jauniešu līdzdalība Eiropas demokrātiskajā dzīvē” rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot tā iespējamai ietekmei uz jauniešu nodarbināmību;

3.	nākt klajā ar priekšlikumu Padomes Ieteikumam par neformālās un ikdienējas mācīšanās apstiprināšanu, kā tas minēts stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās “Jaunatne kustībā” un “Jaunu prasmju un darbavietu programma”.

(1) Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma par Eiropas Pilsoņu gadu (2013. gads) oficiālu pieņemšanu, dok. 13478/11.

PIELIKUMS

Principi, kas attiecas uz dalībvalstu un Komisijas izveidotās tematiskās ekspertu grupas sastāvu un darbību

Sastāvs

—	Dalībvalstu dalība grupas darbā ir brīvprātīga, un dalībvalstis var grupai pievienoties jebkurā laikā.

—	Dalībvalstis, kuras ir ieinteresētas piedalīties tematiskās ekspertu grupas darbā, nodrošinās, ka izvirzītajiem ekspertiem ir attiecīga pieredze valsts līmenī, kā arī nodrošinās efektīvu saziņu ar kompetentajām valsts iestādēm. Iecelšanu koordinēs Komisija.

—	Tematiskā ekspertu grupa var pieņemt lēmumu uzaicināt citus dalībniekus, piemēram, neatkarīgus ekspertus, ieinteresētās puses un Eiropas trešo valstu pārstāvjus.

Darba procedūras

—	Tematiskā ekspertu grupa būs atbildīga par to, lai pirmajā ekspertu grupas sanāksmē tiktu iecelts grupas priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji. Tā arī sagatavos darba grafiku, lai sasniegtu konkrētus un tālāk izmantojumus rezultātus uzdotajā tematiskajā jomā.

—	Komisija tematiskajai ekspertu grupai sniegs speciālās zināšanas, kā arī materiāltehnisko un sekretariāta atbalstu. Iespēju robežās tā atbalstīs grupas darbu arī ar citiem piemērotiem līdzekļiem.

—	Pamatā tematiskās ekspertu grupas sanāksmes notiks Briselē, taču pēc dalībvalstu ielūguma sanāksmes var rīkot arī citur.

15.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 169/5

Padomes secinājumi (2012. gada 10. maijs) par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu

2012/C 169/02

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

UZSKATOT, KA:

—	dalībvalstu kultūras materiālu digitalizācija un pieejamība tiešsaistē, kā arī to ilgtermiņa digitāla saglabāšana ir būtiska, lai digitālajā laikmetā visiem dotu piekļuvi kultūrai un zināšanām un veicinātu Eiropas kultūras mantojuma bagātību un daudzveidību;

—

digitalizēti kultūras materiāli Eiropas kultūras un radošajām nozarēm sniedz nozīmīgus resursus (1); dalībvalstu kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamība tiešsaistē, vērtējot gan valstu, gan pārrobežu līmenī, veicina ekonomikas izaugsmi un darba vietu izveidi un, palielinot jaunu un inovatīvu tiešsaistes produktu un pakalpojumu piedāvājumu, palīdz panākt digitālu vienoto tirgu;

—	lai radītu sinerģijas starp valstu centieniem un nodrošinātu, ka Eiropas kultūras mantojuma pieejamība tiešsaistē sasniedz “kritisko masu”, ir vajadzīga saskaņota rīcība ES līmenī;

—

kopš Padome 2006. gadā pieņēma secinājumus par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, to pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā (2), situācija saistībā ar digitalizācijas centieniem un sadarbību Eiropas līmenī ir mainījusies. Kā kopīgs daudzvalodu piekļuves punkts Eiropas digitālajam kultūras mantojumam 2008. gadā sāka darboties Europeana, un tā turpmākās attīstības programma tika noteikta 2010. gada Padomes secinājumos “Europeana: nākamie soļi” (3);

1. ATZINĪGI VĒRTĒ

—	Komisijas Ieteikumu (2011. gada 27. oktobris) par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu (4) (2011/711/ES), kas ir daļa no Digitālās programmas Eiropai (5);

2. ATZĪST

—	dalībvalstu nemitīgos centienus digitalizēt un padarīt pieejamus tiešsaistē kultūras iestāžu materiālus, kā arī centienus ekonomiskās krīzes laikā digitalizācijai nodrošināt finansējumu;

—	vērtīgo darbu, ko veikusi Europeana, dalībvalstu iestādes un valsts līmeņa satura apkopotāji, kas satura un koordinācijas ziņā sniedz ieguldījumu Europeana;

—	ka, lai gan ir gūti panākumi, digitalizējot Eiropas kultūras mantojumu, ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai digitālajā laikmetā šo mantojumu padarītu par paliekošu vērtību Eiropas pilsoņiem un ekonomikai;

3. UZSVER

—	vajadzību Eiropas kultūras mantojuma bagātību parādīt tiešsaistes vidē un veicināt satura izveidi un jaunus tiešsaistes pakalpojumus kā informācijas sabiedrības un uz zināšanām balstītas ekonomikas daļu;

—

to, cik ļoti būtiski ir ilgtermiņā nodrošināt Europeana dzīvotspēju, tostarp pārvaldības un finansējuma ziņā, un to, ka arī turpmāk tā ir jāveido kā kopīgs daudzvalodu piekļuves punkts Eiropas digitālajam kultūras mantojumam un kā vērtīgs resurss radošajām nozarēm, īpaši uzlabojot digitalizēto kultūras materiālu kvalitāti un daudzveidību visās kategorijās (teksti, audiovizuālie materiāli, muzeju priekšmeti, arhīvu ieraksti u. c.);

—	to, ka ir vajadzīgi dalībvalstu un Komisijas kopīgi centieni, lai sekmētu Europeana piedāvātā satura kvalitātes un tehniskos standartus;

—	vajadzību turpināt darbu pie tehniskiem digitalizācijas un metadatu standartiem, tostarp saistībā ar Europeana, lai sekmētu gan digitālo materiālu pieejamību, gan to ilgtermiņa saglabāšanu;

—	to redzējumu, kas ir visu attiecīgo partneru sadarbības pamatā, – nepieļaut “20. gadsimta melno caurumu” materiālos, ko dara pieejamus ar Europeana starpniecību, un vajadzību panākt, lai vietnē būtu pieejams vairāk ar autortiesībām aizsargātu materiālu;

—	to, ka ir aktīvi jāveicina brīvprātīgas vienošanās (6) par plaša mēroga digitalizāciju un komerciālā apritē neesošu darbu pieejamību un ka ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai valstu un pārrobežu mērogā nodrošinātu nepieciešamo tiesisko noteiktību;

—	to, ka, digitalizējot un tiešsaistē darot pieejamu Eiropas kultūras mantojumu, būtu pilnībā ievērotas intelektuālā īpašuma tiesības;

4. ŅEM VĒRĀ

—

Pārdomu grupas (“Comité des Sages”) ziņojumu “Jaunā renesanse” (7) par Eiropas kultūras mantojuma pieejamību tiešsaistē un Komisijas neseno tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz digitālo pakalpojumu infrastruktūrām, tostarp uz Europeana kā daļas no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumu (8), kā arī priekšlikumus attiecībā uz nenosakāmu autoru darbiem (9) un valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (10);

5. AICINA DALĪBVALSTIS

—

saskaņā ar pielikumā izklāstītajām prioritātēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai

—	konsolidētu savas stratēģijas un mērķus kultūras materiālu digitalizācijai;

—	konsolidētu digitalizācijas organizēšanu un digitalizācijai paredzēto finansējumu, tostarp veicinot publiskā un privātā sektora partnerību izmantošanu;

—	uzlabotu pamatnosacījumus kultūras materiālu pieejamībai tiešsaistē un to izmantošanai;

—	atbalstītu turpmāku Europeana attīstību, tostarp mudinot kultūras iestādes visus attiecīgos digitalizētos kultūras materiālus ievietot minētajā vietnē;

—	nodrošinātu digitālu saglabāšanu ilgtermiņā;

vienlaikus ņemot vērā dažādās attīstības pakāpes digitalizācijas panākumos un dažādās pieejas tai, kā arī vispārējos budžeta konsolidācijas centienus, kas veikti dalībvalstīs;

6. AICINA KOMISIJU

—	arī turpmāk atbalstīt Europeana kā kopēju daudzvalodu piekļuves punktu Eiropas digitālajam kultūras mantojumam saskaņā ar Padomes 2010. gada secinājumiem par Europeana;

—	apkopot, analizēt un izplatīt valstu un Savienības līmenī gūtos rezultātus un pieredzi; reizi divos gados iesniegt ziņojumu par panākumiem saistībā ar digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu;

—	kā arī atbalstīt apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi, tostarp par publiskā un privātā sektora partnerībām un digitalizācijas standartiem;

7. AICINA DALĪBVALSTIS, KOMISIJU UN EUROPEANA ATBILSTĪGI SAVĀM PILNVARĀM

—	saskaņā ar Padomes 2010. gada secinājumiem par Europeana turpināt darbu pie Europeana satura ceļveža, tostarp saistībā ar Eiropas kultūras mantojuma mākslasdarbiem, kas izraudzīti atsevišķās dalībvalstīs;

—	palielināt visas sabiedrības informētību par Europeana;

—	veicināt Europeana pieejamā materiāla un ar to saistīto metadatu izmantošanu inovatīviem mērķiem, pilnībā ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības.

—	turpināt attīstīt Europeana kā lietotājdraudzīgu piekļuves punktu;

—	gūt konkrētus panākumus diskusijās par Europeana pārvaldības struktūru.

(1) Saskaņā ar Eiropas konkurētspējas 2010. gada ziņojumu, radošās nozares veido 3,3 % no ES IKP un nodrošina 3 % no visām darbavietām Eiropas Savienībā.

(2) OV C 297, 7.12.2006., 1. lpp.

(3) OV C 137, 27.5.2010., 19. lpp.

(4) OV L 283, 29.10.2011., 39. lpp.

(5) COM(2010) 245 galīgā redakcija/2.

(6) 2011. gada 20. septembrī pēc Komisijas atbalstītā ieinteresēto personu dialoga ieinteresēto personu pārstāvji Briselē parakstīja Saprašanās memorandu par pamatprincipiem komerciālā apritē neesošu darbu digitalizācijā un pieejamībā.

(7) http://ec.europa.eu/information_society/activities/digital_libraries/comite_des_sages/index_en.htm

(8) COM(2011) 665 galīgā redakcija/3.

(9) COM(2011) 289 galīgā redakcija.

(10) COM(2011) 877 galīgā redakcija.

PIELIKUMS

Prioritārās darbības un provizorisks grafiks

Ierosinātā darbību un mērķu tabula ir orientējošs ceļvedis dalībvalstu darbam no 2012. līdz 2015. gadam.

1.	Konsolidēt savas stratēģijas un mērķus kultūras materiālu digitalizācijai, šim nolūkam:

2.	Konsolidēt digitalizācijas organizēšanu un digitalizācijai paredzēto finansējumu, tostarp veicinot publiskā un privātā sektora partnerību izmantošanu, šim nolūkam: (1)

3.	Uzlabot pamatnosacījumus kultūras materiālu pieejamībai tiešsaistē un to izmantošanai, šim nolūkam:

4.	Dot ieguldījumu Europeana turpmākā attīstībā, šim nolūkam:

5.	Nodrošināt digitālu saglabāšanu ilgtermiņā, šim nolūkam:

(1) Šie secinājumi neietekmē sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

15.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 169/9

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2012. gada 10. maijs secinājumi par dopinga apkarošanu atpūtas sportā

2012/C 169/03

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

1. ATGĀDINOT:

1.	Eiropas Savienības sporta darba plānu 2011.–2014. gadam (1), ko pieņēma 2011. gada 20. maijā, kurā kā prioritāte tika uzsvērta cīņa pret dopingu un ar kuru tika izveidota Dopinga apkarošanas jautājumu ekspertu grupa;

Komisijas 2007. gada 11. jūlija Balto grāmatu par sportu (2), kurā visas par sabiedrības veselību atbildīgās iestādes tika aicinātas ņemt vērā dopinga izraisīto kaitējumu cilvēka veselībai, un Komisijas 2011. gada 18. janvāra paziņojumu “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā” (3), kurā tika pausts, ka dopings vēl aizvien nopietni apdraud sportu un ka, sportistiem amatieriem lietojot dopingu, tiek nopietni apdraudēta sabiedrības veselība, tādēļ nepieciešami profilaktiski pasākumi, tostarp sporta zālēs;

3.	to, ka Eiropas Savienības darbība šajā jomā tiks vērsta inter alia uz sportistu, it īpaši jaunāko sportistu, morālās un fiziskās integritātes aizsardzību;

2. UZSKATOT, KA:

visās ES dalībvalstīs dopings atpūtas sportā un sporta atpūtas vietās, piemēram, sporta zālēs ir nozīmīga problēma, kas:

—	apdraud atsevišķu dopinga lietotāju veselību,

—	apdraud dopinga lietotājiem tuvumā esošas personas,

—	bojā atpūtas sporta labo reputāciju,

—	ir saistīts ar negatīvām sociālām parādībām, tostarp tādām noziedzīgām darbībām kā dopinga vielu nelikumīga tirdzniecība,

—	jo īpaši ietekmē jauniešus;

2.	gan ES, gan starptautiskā līmenī ir ierobežotas zināšanas par dopingu atpūtas sportā, tostarp par šīs problēmas apmēriem, kā arī efektīviem pasākumiem saistībā ar profilaksi, izglītošanu, kontroli, sankciju piemērošanu un atveseļošanos no vielu pārmērīgas lietošanas (4);

3.	ja starptautiskā sadarbība dopinga apkarošanā profesionālajā sportā ir labi attīstīta, tad sadarbība dopinga apkarošanā atpūtas sportā starp ES dalībvalstīm, kā arī starptautiskā līmenī līdz šim ir bijusi ierobežota;

4.	cīņai pret dopingu atpūtas sportā nevajadzētu novērst uzmanību no cīņas pret dopingu profesionālā sportā, bet gan papildināt centienus nodrošināt tīru un drošu sporta vidi visos līmeņos;

ja galvenais motīvs, kāpēc dopingu lieto profesionālajā sportā, ir uzlabot sniegumu, tad pētījumi liecina, ka dopinga lietotājiem atpūtas sportā ir arī dažādi citi motīvi, tostarp estētiski apsvērumi, pašpaļāvības stiprināšana un eiforija, ko gūst, lietojot dopingu, un ka dopinga problēmu atpūtas sportā vajadzētu izprast un attiecīgi risināt;

kaut arī Pasaules antidopinga kodeksā (kodekss) galvenā uzmanība tiek pievērsta dopinga apkarošanai starptautiskajā un valstu profesionālajā sportā, tajā ir arī minēts, ka nacionālās antidopinga organizācijas (NADO) var nolemt pārbaudīt un piemērot antidopinga noteikumus sportiskas atpūtas līmeņa vai profesionāliem sportistiem, taču NADO nav pienākuma tādām personām piemērot visus kodeksa aspektus, un tās var ieviest īpašus valsts noteikumus attiecībā uz dopinga kontroli sportistiem, kas nepiedalās starptautiska līmeņa vai valsts līmeņa sacensībās, nenonākot konfliktā ar kodeksu (5);

3. AICINA ES DALĪBVALSTIS:

veicināt un sniegt savu ieguldījumu tajā, lai attiecībā uz dopingu atpūtas sportā un ar to saistītiem jautājumiem tiktu sagatavotas izglītības programmas, informatīvas kampaņas vai citi profilaktiski pasākumi, ko varētu piemērot sporta kustība, fitnesa nozare, izglītības sistēma un veselības aprūpes nozare;

2.	veicināt ciešu sadarbību starp valsts iestādēm, sporta kustību un fitnesa nozari, piemēram, apmainoties ar informāciju par dopinga izplatību un novēršanu un sagatavojot kopīgus projektus, pamatnostādnes un regulējumu dopinga apkarošanai atpūtas sportā;

veicināt pienācīgu un efektīvu informācijas apmaiņu un sadarbību starp valsts un starptautiskām iestādēm, kas risina ar dopinga problēmu atpūtas sportā saistītus jautājumus un nodarbojas ar izmeklēšanu, un piemēro sankcijas par dopinga vielu nelikumīgu tirdzniecību un izplatīšanu, tostarp iestādēm, kas atbild par sportu, antidopingu, veselību un izglītību, kā arī starp policiju un muitas iestādēm;

sekmēt tāda regulējuma izveidi, saskaņā ar kuru tiktu īstenoti efektīvi un atbilstīgi valsts pasākumi izmeklēšanai un sankciju piemērošanai attiecībā uz dopinga vielu ražošanu, tirdzniecību, izplatīšanu un glabāšanu atpūtas sportā, lai ierobežotu šādu vielu pieejamību un lietošanu attiecīgās sportiskas atpūtas vietās kā fitnesa centri, piemēram, īstenojot kontroles un ar to saistītus pasākumus;

atbalstīt WADA centienus izstrādāt efektīvas sistēmas sadarbībai ar Eiropolu, Interpolu un Pasaules Muitas organizāciju, farmācijas nozari un citām attiecīgām starptautiskām ieinteresētām personām, lai ierobežotu tādu dopinga vielu pieejamību, kuras var izmantot gan profesionālajā, gan atpūtas sportā;

4. PIEKRĪT:

pagarināt pilnvaras Dopinga apkarošanas jautājumu ekspertu grupai, ko izveidoja saskaņā ar ES sporta darba plānu 2011.–2014. gadam, pievienojot turpmāk minēto darbības virzienu un vienlaikus uzsverot, ka galvenā nozīme būtu jāpiešķir tiem darba plānā izklāstītajiem pasākumiem, kuri saistīti ar ES ieguldījumu Pasaules antidopinga kodeksa pārskatīšanā, – izmantojot arī sadarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, apkopot labāko pieredzi cīņā pret dopingu atpūtas sportā ES dalībvalstīs, tostarp par profilaksi, izglītošanu, kontroli un ar to saistītiem pasākumiem, kā arī atveseļošanos no vielu pārmērīgas lietošanas, un uz šā pamata līdz 2013. gada beigām nākt klajā ar ieteikumu kopumu par dopinga apkarošanu atpūtas sportā, kurus varētu piemērot gan ES, gan valsts līmenī;

5. AICINA EIROPAS KOMISIJU:

1.	pamatojoties uz iepriekš veikto darbu šajā jomā, uzsākt pētījumu ar mērķi izveidot pierādījumu pamatu politikai, kas paredzēta dopinga apkarošanai atpūtas sportā, tostarp – vācot informāciju par dopinga vielu izmantošanu atpūtas sportā ES dalībvalstīs;

veicināt un atbalstīt labākās pieredzes apmaiņu Eiropas Savienībā attiecībā uz cīņu pret dopingu atpūtas sportā, inter alia sniedzot atbalstu starpvalstu sabiedrības informēšanas kampaņām un izplatot rezultātus, kas gūti ar sagatavošanas darbībām sporta jomā atbalstītajos dopinga apkarošanas projektos, kā arī rezultātus jebkuriem nākotnē atbalstāmiem projektiem saistībā ar dopingu atpūtas sportā. Labākās prakses apmaiņa varētu notikt attiecībā uz:

—	izglītošanu, informāciju, sabiedrības informētības veicināšanu,

—	dopinga vielu pārbaudēm atpūtas sportā,

—	ārstēšanu un atveseļošanos no dopinga pārmērīgas lietošanas atpūtas sportā,

—	satura marķējumu un kontroli uztura bagātinātājos, lai uzvairītos no dopinga vielu nejaušas uzņemšanas,

—	tiesību aktiem, kas atsevišķās ES dalībvalstīs ir izrādījušies efektīvi, lai atpūtas sportā risinātu dopinga problēmas.

(1) OV C 162, 1.6.2011., 1. lpp.

(2) Dok. 11811/07.

(3) Dok. 5597/11.

(4) Starp jaunākajiem pētījumiem par šo tematu ir 2010. gada sagatavošanas darbību sporta jomā līdzfinansētie tīkla projekti attiecībā uz dopingu izklaidējošā sportā – “Fitness pret dopingu” un “Stratēģija steroīdu apturēšanai”.

(5) Pasaules antidopinga kodekss, Pasaules Antidopinga aģentūra, 2009, 126. lpp. (I pielikums, Definīcijas, sportists)

15.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 169/11

Padomes secinājumi (2012. gada 11. maijs) par izglītību un apmācību ieguvušo personu nodarbināmību

2012/C 169/04

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ŅEMOT VĒRĀ:

—

Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (1), kuros, ņemot vērā to, ka ir būtiski palielināt nodarbinātības iespējas, izmantojot izglītību un apmācību, lai risinātu darba tirgus nākotnes problēmas, Komisija tika aicināta iesniegt priekšlikumu iespējamam Eiropas kritērijam šajā jomā.

—

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2010. gada 18. novembrī secinājumus par prioritātēm ciešākai Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācību jomā laikposmam no 2011. gada līdz 2020. gadam (2), kuros uzsvērts, ka dalībvalstīm būtu jāveicina partnerības starp izglītības un apmācības sniedzējiem, sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu labāku informācijas nodošanu par darba tirgus vajadzībām un garantētu zināšanu, iemaņu un prasmju veidošanas labāku atbilstību šīm vajadzībām.

—

Padomes 2011. gada 14. februāra secinājumus par izglītības un apmācības lomu stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanā (3), kuros uzsvērts, ka nodarbināmības veicināšanā liela nozīme ir pārejai uz kvalifikācijas sistēmām, kas balstās uz mācību procesa rezultātiem, un neformāli un neoficiāli iegūtu iemaņu un prasmju plašākai apstiprināšanai.

—

Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Jaunu prasmju un darbavietu programma – Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību”, kuras mērķis ir uzlabot izglītības un apmācības sistēmu devumu, kā arī tiekties nodrošināt, lai jauniešiem būtu attiecīgās prasmes un iemaņas, kas atbilst darba tirgus vajadzībām.

—

Padomes 2011. gada 17. jūnija secinājumus par jaunatnes nodarbinātības veicināšanu, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus (4), kuros ir uzsvērts, ka Eiropas Sociālajam fondam ir nozīmīga loma, lai uzlabotu jauniešu nodarbinātības izredzes un prasmju līmeni un lai valsts, reģionālā un vietējā mērogā īstenotu tādu politiku, kuras nolūks ir palielināt jauniešu piekļuvi darba tirgum un nodarbināmību.

—

Padomes 2011. gada 28. novembra secinājumus par augstākās izglītības modernizēšanu (5), kuros aicināja stiprināt saiknes starp augstākās izglītības iestādēm, darba devējiem un darba tirgus iestādēm, lai studiju programmās labāk ņemtu vērā darba tirgus vajadzības, uzlabotu prasmju atbilstību darbavietām, kā arī izstrādātu aktīvu darba tirgus politiku, kas vērsta uz augstskolu absolventu nodarbinātības veicināšanu.

—	Gada izaugsmes pētījumu par 2012. gadu (6), kurā aicina dalībvalstis jo īpaši atbalstīt jauniešu nodarbinātību, tostarp veicinot kvalitatīvu mācekļu vietu izveidi, praktikantu līgumus, un pielāgojot izglītības un apmācības sistēmas, lai ņemtu vērā darba tirgus apstākļus un prasmju pieprasījumu.

—

Eiropadomes dalībnieku 2012. gada 30. janvāra paziņojumu (7), kurā aicina stimulēt nodarbinātību, jo īpaši jauniešu vidū, tostarp palīdzot gūt pirmo darba pieredzi un sekmēt viņu dalību darba tirgū, izvirzot mērķi – lai dažos mēnešos pēc skolas beigšanas jaunieši saņemtu kvalitatīvu piedāvājumu saistībā ar nodarbinātību, izglītības turpināšanu, mācekļa darbu vai praksi.

ATGĀDINOT, KA

—	dot Eiropas jauniešiem iespēju iegūt vajadzīgās zināšanas, prasmes un kompetenci, lai nodrošinātu vieglu pāreju uz ES darba tirgu un lai turpmāk attīstītu viņu karjeras izredzes, ir kļuvis svarīgāk nekā jebkad agrāk, jo gados jaunu darba meklētāju skaits turpina strauji pieaugt.

—

Pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos vēl svarīgāka kļūst pāreja no mācībām uz nodarbinātību. Izšķiroši svarīgi ir nodrošināt, lai jaunieši, kas pabeidz izglītību un apmācību, saņemtu vislabāko atbalstu pirmās darbvietas iegūšanai. Jauniešiem saskaroties ar bezdarbu vai lēnu pāreju, var rasties nelabvēlīgas ilgtermiņa sekas attiecībā uz viņu veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū, ieņēmumiem vai ģimenes veidošanu. Tas, savukārt, var apdraudēt publisko un privāto līdzekļu ieguldījumus viņu izglītībā un apmācībā, kas rada zaudējumus sabiedrībai kopumā. Tam ir īpaša nozīme demogrāfisko grūtību apstākļos, kas izraisa papildu spiedienu uz aizvien sarūkošo Eiropas jauniešu skaitu, lai viņi ātri un efektīvi integrētos darba tirgū.

—	Pievienot kritēriju (8) par nodarbināto absolventu īpatsvaru (9), kurā īpašu uzmanību pievērš pārejai no izglītības un apmācības uz darba tirgu, – tas nodrošinātu viedokļu apmaiņu par politikas pasākumiem, kas jāpieņem saistībā ar sistēmu “ET 2020”, lai palielinātu absolventu nodarbināmību.

ŅEMOT VĒRĀ TO, KA:

—

nodarbināto absolventu īpatsvars – tas ir, to nodarbināto personu īpatsvars, kuras ir vecumā no 20 līdz 34 gadiem un kuras izglītību ieguvušas vienu, divus vai trīs gadus pirms atsauces gada, un kuras pašreiz nav iesaistītas turpmākā izglītībā vai apmācībā – laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam samazinājās par gandrīz 4,5 procentpunktiem, proti, no 81 % līdz 76,5 %.

—	Jau šobrīd ir pieejami pietiekami dati, kas ļauj pārraudzīt izglītību un apmācību ieguvušo personu nodarbināmību, neradot papildu administratīvo slogu un izmaksas ne dalībvalstīm, ne Eurostat (10).

ATZĪST, KA:

—

Nodarbināmība – proti, tādu elementu apvienojums, kas veicina personu virzību uz nodarbinātību vai darba iegūšanu, palikšanu darbā un karjeras izaugsmi, – ir sarežģīts jēdziens, kas aptver ne tikai katras personas īpašības, prasmes, attieksmi un motivāciju, bet arī citus ārējus elementus, kuri ir ārpus izglītības un apmācības politikas darbības jomas, piemēram, darba tirgus noteikumi, demogrāfija, ekonomikas struktūra un vispārējā ekonomikas situācija.

—	Nodarbināmības stiprināšana ir politisks uzdevums visām valsts iestādēm, arī par izglītības un apmācības un nodarbinātības jomu atbildīgajām iestādēm. Eiropas līmenī tas ir jautājums, kas saistīts ar stratēģiju “Eiropa 2020” un sistēmu “ET 2020”.

—

Uz izglītību un apmācību, kas veicina jauniešu nodarbināmību, daļēji attiecas stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi un pašreizējie “ET 2020” kritēriji, piemēram, augstskolu absolventu skaits, personas, kas priekšlaicīgi pamet izglītību un apmācību, pieaugušo līdzdalība mūžizglītībā un personas ar sliktiem panākumiem lasīšanā, matemātikā un dabas zinātnēs.

—

Tomēr pašreizējā pārraudzības sistēmā uzmanība vēl nav pievērsta pārejai no izglītības un apmācības uz nodarbinātību. Šajā posmā izglītības un apmācības sistēmas varētu sniegt ieguldījumu absolventu nodarbināmībā, piemēram, nodrošinot profesionālo ievirzi un padomus, ciešākas saiknes starp izglītības un mācību iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, pielāgojot mācību programmas darba tirgus vajadzībām, pastiprinot izglītību uzņēmējdarbības jomā, nodrošinot stažēšanos uzņēmumos, sniedzot pārredzamāku informāciju par mācību procesa rezultātiem un īstenojot atbilstīgu izglītības un apmācības politiku, kurā ņemtas vērā darba tirgū vajadzīgās prasmes, kā arī iedrošinot visus jauniešus turpināt mācības pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas. Uzmanība būtu arī jāpievērš to jauniešu nodarbināmībai, kuriem ir īpašas vajadzības darba tirgū.

—

Eiropas kritērija izveide par nodarbināto absolventu īpatsvaru palīdzētu noteikt izglītības un apmācības politiku, kas sekmē pāreju no izglītības un apmācības uz nodarbinātību, kā arī palīdz gūt panākumus nodarbinātības jomā. Eiropas kritērijs nodarbināto absolventu īpatsvara noteikšanai, ko papildina attiecīga analīze par tādiem kvalitātes rādītājiem, kā atbilsme starp zināšanu, prasmju un kompetenču piedāvājumu un nodarbinātību, kas iegūta laikposmā līdz trīs gadiem pēc absolvēšanas, palīdzētu arī pastiprināt Eiropas sadarbību attiecībā uz izglītības un apmācības jomas politikas pasākumiem, kuri vērsti uz pāreju no izglītības un apmācības uz nodarbinātību. Tas palīdzētu arī pārraudzīt dalībvalstu veikumu absolventu nodarbināmības palielināšanā, kā arī noteikt paraugprakses piemērus un atbalstīt savstarpējas mācīšanās ierosmju izstrādi.

AICINA DALĪBVALSTIS:

ņemot vērā katras dalībvalsts atšķirīgos apstākļus,

1)	valsts līmenī pieņemt pasākumus nolūkā palielināt izglītības un mācību sistēmas absolventu nodarbināmību, lai sasniegtu pielikumā izklāstīto Eiropas kritēriju, vienlaikus veicinot izglītības līmeņa un darba vietas atbilstību;

2)	balstoties uz pieejamajiem avotiem un līdzekļiem, pārraudzīt izglītību un apmācību ieguvušo nodarbināto personu īpatsvaru, lai paplašinātu pierādījumu pamatu politikas izstrādei par saikni starp izglītību un apmācību no vienas puses, un nodarbinātību no otras puses, kā tas uzsvērts pielikumā;

3)	sekmēt tādu ES programmu, instrumentu un sistēmu īstenošanu un izmantošanu, kas paredzēti nodarbināmības, mobilitātes un mūžizglītības atbalstam, tostarp Europass, Youthpass, EQF, ECTS, ECVET un EQAVET;

4)	pastiprināt sadarbību starp izglītības un apmācības iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām pusēm darba vidē vietējā, reģionālā un valsts līmenī, lai agrīnā pārejas posmā no izglītības un apmācības uz darba tirgu sekmētu mācekļa vietu, prakses vietu izveidi un stažēšanos uzņēmumos.

AICINA KOMISIJU:

izvērtēt, jo īpaši ikgadējā izglītības un apmācības pārraudzības pārskatā un kopīgajā ziņojumā par stratēģiskās sistēmas “ET 2020” īstenošanu, cik lielā mērā ir sasniegts Eiropas kritērijs.

Izglītības un apmācības pārskatā tiks sniegta arī informācija par Eiropas kritēriju attiecībā uz priekšlaicīgi skolu pametušajiem, lai gan šī mērķgrupa nav iekļauta noteiktajā mērķī;

pastiprināt Eiropas sadarbību, izstrādājot politiku uz nodarbināmību vērstas izglītības un apmācības jomā, analizējot un pārraugot šādu izglītību un apmācību, tostarp:

—	izskatot izglītības un apmācības politikas īpašo ietekmi uz pāreju no izglītības un apmācības uz nodarbinātību,

—	analizējot pirmās darba vietas kvalitāti, salīdzinot izglītības procesā iegūtās zināšanas un darba saturu, tostarp salīdzinot zināšanu, prasmju un kompetenču piedāvājumu un darbu, kas veikts pirmo trīs gadu laikā pēc nonākšanas darba tirgū;

3)	cieši sadarboties ar citām attiecīgām starptautiskām iestādēm, tādām kā Starptautiskā Darba organizācija (ILO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un UNESCO, lai apmainītos ar veikto analīzi un zināšanām par absolventu pāreju uz darba tirgu,

UN AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU:

1)	apkopot kvalitatīvu informāciju un paraugprakses piemērus, lai papildinātu kvantitatīvo pārraudzību un stiprinātu pamatu uz pierādījumiem balstītas politikas izveidei, izmantojot galvenokārt esošos avotus, tostarp “ET 2020” ziņojumu kārtību;

izveidojot ekspertu grupu jautājumiem par absolventu pāreju no izglītības un apmācības uz darba tirgu, noteikt paraugprakses piemērus dalībvalstīs saistībā ar plūstošu pāreju no izglītības un apmācības uz nodarbinātību, tādējādi veicinot “ET 2020” prioritātes. Minētajā grupā būtu jādarbojas dalībvalstu izvēlētiem valstu ekspertiem un Komisijas ieceltiem ekspertiem, kas pārstāvētu attiecīgos sociālos partnerus, un tai, ņemot vērā subsidiaritātes principu:

i)	būtu jāizvērtē, kā izglītībā un apmācībā iekļaut praktiskākus elementus, piemēram, ieviešot praktiskās mācības vai duālo izglītību kā veidu, lai palielinātu absolventu nodarbināmību;

ii)	ciešā sadarbībā ar Nodarbinātības komitejas rādītāju grupu un Pastāvīgo rādītāju un kritēriju grupu būtu jāizvērtē vispiemērotākie rādītāji, lai pārraudzītu, ar kādu izglītības un apmācības politiku varētu veicināt absolventu nodarbinātību;

iii)	ziņojumā par stratēģiskās sistēmas “ET 2020” īstenošanu Padome līdz 2014. gadam būtu jāinformē par grupas darba rezultātiem.

3)	sadarbībā ar attiecīgajām struktūrām izglītības un apmācības un nodarbinātības jomā (tostarp Nodarbinātības komiteju) attīstīt savstarpējas mācīšanās pasākumus, kas attiecas uz pārejas posmu no izglītības un apmācības uz nodarbinātību.

(1) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.

(2) OV C 324, 1.12.2010., 5. lpp.

(3) OV C 70, 4.3.2011., 1. lpp.

(4) 11838/11.

(5) OV C 372, 20.12.2011., 36. lpp.

(6) 17229/11 + ADD 1, 2 un 3.

(7) SN 5/12.

(8) Kā norādīts 2009. gada stratēģiskajā sistēmā Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā, šis ir Eiropas vidējā rādītāja atsauces līmenis, kas nav jāuzskata par konkrētu mērķi, kurš katrai valstij jāsasniedz, bet drīzāk par kopīgu mērķi, kura sasniegšanā dalībvalstis ir aicinātas piedalīties (OV C 119, 28.5.2009., 7. lpp.).

(9) Šā teksta nolūkā termins “absolvents” attiecas uz jebkuru personu, kura ir pabeigusi izglītību un apmācību, iegūstot vismaz tādu kvalifikāciju, kas atbilst vidējai vai pēcvidējai neterciārai izglītībai (ISCED 3 līdz ISCED 4 pakāpe, izņemot ISCED 3 C ar īso kursu programmām), vai iegūstot terciāro izglītību (ISCED 5 un 6).

(10) Par kritēriju attiecībā uz izglītības un apmācības ieguldījumu nodarbināmībā: (metodoloģiska piezīme EUR 24616 EN 2011).

PIELIKUMS

Eiropas vidējo rādītāju atsauces līmenis

(“Eiropas kritērijs”)

par to izglītību un apmācību ieguvušo personu īpatsvaru, kuras ir nodarbinātas

Dalībvalstis 2009. gadā vienojās, ka ar Eiropas vidējo rādītāju atsauces līmeņiem (“Eiropas kritērijiem”) kā līdzekļiem panākumu pārraudzībā un problēmu apzināšanā, kā arī kā palīglīdzekļiem uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanā būtu jāpalīdz sasniegt mērķus, kas izklāstīti Padomes 2009. gada 12. maija secinājumos par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (1). Tika panākta vienošanās par pieciem Eiropas kritērijiem, un Komisijai tika nosūtīts lūgums iesniegt priekšlikumus turpmākiem kritērijiem, tostarp par kritēriju attiecībā uz nodarbināmības jomu.

Izvērtējot priekšlikumus, kas iekļauti Komisijas dienestu darba dokumentā (2011. gada 24. maijs) (2), dalībvalstis tagad ir panākušas vienošanos arī attiecībā uz turpmāk tekstā minēto kritēriju par to izglītību un apmācību ieguvušo personu īpatsvaru, kuras ir nodarbinātas. Kritērijs papildina tos kritērijus, kuri jau ir pieņemti 2009. gada maijā, kā arī mācību mobilitātes kritēriju, ko Padome pieņēma 2011. gada novembrī (3). Šis kritērijs būtu jābalsta tikai uz esošajiem salīdzināmiem datiem. Tajā būtu jāņem vērā atšķirīgie dalībvalstu izejas punkti, kā arī dažādās iespējas, ko tās izmanto, lai ar izglītības un apmācības politiku uzlabotu darbības rezultātus. To nevajadzētu uzskatīt par konkrētu mērķi, kas atsevišķām valstīm būtu jāsasniedz līdz 2020. gadam. Dalībvalstis drīzāk tiek aicinātas, pamatojoties uz valsts prioritātēm un ņemot vērā mainīgos ekonomiskos apstākļus, izskatīt, kā un cik lielā mērā tās ar valstu rīcību var sekmēt Eiropas kritērija kolektīvu sasniegšanu turpmāk tekstā norādītajā jomā.

Kritērijs par to izglītību un apmācību ieguvušo personu īpatsvaru, kuras ir nodarbinātas

Nodarbināmība – proti, tādu elementu apvienojums, kas veicina personu virzību uz nodarbinātību vai darba iegūšanu, palikšanu darbā un karjeras izaugsmi – ir sarežģīts jēdziens, kas aptver ne tikai katras personas īpašības, prasmes, attieksmi un motivāciju, bet arī citus ārējus elementus, kuri ir ārpus izglītības un apmācības politikas darbības jomas, piemēram, darba tirgus noteikumi, demogrāfija, ekonomikas struktūra un vispārējā ekonomikas situācija.

Ņemot vērā minēto un lai uzsvērtu, kā ar izglītības un apmācības politiku var sekmēt panākumus nodarbinātības jomā un palielināt to absolventu (4) nodarbināmību, kuri šobrīd nav iesaistīti jebkāda veida tālākizglītībā vai apmācībā, dalībvalstis attiecīgi piekrīt šādam kritērijam:

Pieņemtais mērķis attiecas uz ES vidējo līmeni, un nav uzskatāms par mērķi, kas jāsasniedz atsevišķām dalībvalstīm.

Kritērijā būtu jāpieļauj sadalījums atbilstoši konkrētām apakšgrupām. Jo īpaši būtu jāveic datu iedalījums, pamatojoties uz ISCED (8) klasifikācijas pakāpēm, izglītības ievirzi un izglītības un apmācības jomu, tādējādi, piemēram, ļaujot atsevišķi nošķirt vidusskolas izglītību ieguvušo absolventu sasniegumus pēc vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības un apmācības pabeigšanas un augstāko izglītību ieguvušo absolventu veikumu atbilstoši iegūtās izglītības un apmācības jomai.

Turklāt būtu jāveic analīze par to, cik lielā mērā izglītības un apmācības jomas un līmeņi atbilst tādas nodarbošanās veidiem, ko absolventi veic pirmajos nodarbinātības gados, un šo analīzi varētu balstīt uz izglītības līmeņiem atbilstoši ISCED klasifikācijai.

Dalībvalstis un Komisija izskatīs un izvērtēs minēto kritēriju kā daļu no “ET 2020” kopīgā ziņojuma 2014. gadā, lai nolemtu, vai ir nepieciešams pārskatīt rādītājus.

(1) OV C 119, 28.5.2009., 7. lpp.

(2) Dok. 10697/11.

(3) OV C 372, 20.12.2011., 31. lpp.

(4) Šā teksta nolūkā termins “absolvents” attiecas uz jebkuru personu vecumā no 20–34 gadiem, kura ir pabeigusi izglītību un apmācību, iegūstot vismaz tādu kvalifikāciju, kas atbilst vidējai vai pēcvidējai neterciārai izglītībai (ISCED 3 līdz ISCED 4, izņemot ISCED 3 C ar īso kursu programmām), vai iegūstot terciāro izglītību (ISCED 5 un 6).

(5) 1997. gada Starptautiskajā standartizētajā izglītības klasifikācijā (ISCED) izglītības darbības iedalītas 7 vispārējās pakāpēs, kur ISCED 0–2 un 3C pakāpe ar īso kursu programmām attiecas uz zemākā līmeņa vidējo izglītību. Aprēķinot atbilstošus līmeņus 2020. gada mērķim, tika ņemtas vērā tikai divas absolventu grupas, proti, absolventi, kas ieguvuši vidējo (ISCED 3), pēcvidējo neterciāro izglītību (ISCED 4) un terciāro izglītību (ISCED 5–6). Tās personas, kuras ieguvušas vispārējo vidējo izglītību (ISCED 3A), būtu jāiedrošina piedalīties tālākizglītībā un apmācībā. Nelielā skaita dēļ no aprēķina tika izslēgta tādu absolventu grupa, kuri ieguvuši mazāk nekā vidējo izglītību (ISCED 0–2 un ISCED 3C ar īso kursu programmām) (vecuma grupā no 20 līdz 34 gadiem ir tikai dažas personas, kas nesen pametušas skolu ar mazāk nekā vidējo izglītību), un tādēļ, ka jau 2003. gadā dalībvalstis vienojās, ka visā 18–24 gadu vecuma grupā tādu personu skaits, kas priekšlaicīgi pamet izglītību un apmācību, jāsamazina līdz mazāk nekā 10 % (ar stratēģiju “Eiropa 2020” apstiprināts mērķis).

(6) Zemākā vecuma robeža – 20 gadi - tika izvēlēta, lai tā būtu saskaņā ar jauno vecuma grupu, kuru ieviesa ar stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbināmības līmeņa pamatmērķi (t. i., 20–64 gadi). Ņemot vērā to, ka Eiropā lielākā daļa skolēnu vidējo izglītību (ISCED 3, izņemot ISCED 3C ar īso kursu programmām) un pēcvidējo neterciāro izglītību (ISCED 4) pabeidz vecumā no 18 līdz 20 gadiem, paredzams, ka ar šo zemāko vecuma robežu būtu iespējams analizēt minētās personu kategorijas nodarbināmību vienu, divus un trīs gadus pēc mācību pabeigšanas. Savukārt augšējā robeža – 34 gadi – tika izvēlēta saskaņā ar pašreizējo kritēriju par terciārās izglītības iegūšanu, kuru aprēķina 30–34 gadu vecuma kategorijā. Arī šeit ar minēto augšējo robežu tādējādi būtu optimāli jāaptver tādu absolventu grupa, kas nesen ieguvuši terciāro izglītību (ISCED 5-6).

(7) Noteikta kā to nodarbināto personu daļa vecumā no 20 līdz 34 gadiem, kuras ieguvušas izglītību pirms viena, diviem vai trīs gadiem un kuras pašreiz nav iesaistītas turpmākā izglītībā vai apmācībā. Netiek ņemtas vērā tās personas, kas šobrīd ir iesaistītas jebkāda veida izglītībā vai apmācībā, lai nodrošinātu to, ka minētās kategorijas nodarbināmību neietekmē fakts, ka persona pašreiz uzlabo/paaugstina savas prasmes. Ņemot vērā garengriezuma datu trūkumu, lai precīzi izvērtētu absolventu plūsmu nodarbinātības jomā, par atskaites punktu tiek izmantots vidējais rādītājs par pēdējo trīs gadu laikposmu pēc izglītības iegūšanas. Ar šo pieeju palīdz mazināt iespējamo ietekmi, ko radītu pirmajos nodarbinātības gados izplatītie īstermiņa bezdarba periodi.

(8) Kā minēts iepriekš, ar pašreizējo 1997. gada Starptautisko standartizēto izglītības klasifikāciju (ISCED) izglītības darbības iedala 7 plašākos līmeņos – no 0 līdz 6. ISCED 2011 ar 9 klasifikācijas pakāpēm tiks ieviests 2014. gadā visos ES izglītības datu avotos. Tas nozīmē, ka terciārā izglītība būs sīkāk iedalīta bakalaura, maģistra un doktora grāda līmeņos un robežas starp zemāko un augstāko vidējo izglītību būs labāk definētas.

15.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 169/16

Euro maiņas kurss (1)

2012. gada 14. jūnijs

2012/C 169/05

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2551
JPY	Japānas jena	99,51
DKK	Dānijas krona	7,4312
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,80920
SEK	Zviedrijas krona	8,8373
CHF	Šveices franks	1,2008
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,5070
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,540
HUF	Ungārijas forints	297,63
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6968
PLN	Polijas zlots	4,3150
RON	Rumānijas leja	4,4578
TRY	Turcijas lira	2,2890
AUD	Austrālijas dolārs	1,2626
CAD	Kanādas dolārs	1,2885
HKD	Hongkongas dolārs	9,7379
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6143
SGD	Singapūras dolārs	1,6102
KRW	Dienvidkorejas vona	1 464,11
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,5901
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,9411
HRK	Horvātijas kuna	7,5508
IDR	Indonēzijas rūpija	11 844,46
MYR	Malaizijas ringits	3,9990
PHP	Filipīnu peso	53,460
RUB	Krievijas rublis	41,0070
THB	Taizemes bāts	39,586
BRL	Brazīlijas reāls	2,5912
MXN	Meksikas peso	17,6279
INR	Indijas rūpija	70,0530

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

15.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 169/19

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/20/12

mūžizglītības programmai

Eiropas stratēģisko mērķu izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) īstenošana (ieinteresēto personu sadarbība, eksperimentēšana un inovācija)

2012/C 169/08

A daļa.

Atbalsts, ar ko palīdz valstu līmenī īstenot Eiropas sadarbības izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) mērķus un veicināt informētību par šiem mērķiem

B daļa.

Atbalsts, ar ko palīdz ieviest novatoriskas, uz IKT balstītas mācību vides (tā sauktās “Radošās klases”) transnacionālas sadarbības ietvaros, kuras mērķis ir izstrādāt un īstenot transversālus izglītības un apmācības politikas aspektus, kas saistīti ar stratēģijās “Eiropa 2020” un “ET 2020” noteiktajām prioritātēm

1. Mērķi un apraksts

Šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vispārējais mērķis ir:

veicināt “Stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”)” četru stratēģisko mērķu (mūžizglītība un mobilitāte; kvalitāte un efektivitāte; taisnīgums, sociālā kohēzija un pilsoniskā aktivitāte; inovācija un jaunrade) un 2012.–2014. gadam noteikto stratēģisko prioritāšu īstenošanu ar pasākumiem, kas uzlabo saistību uzņemšanos iestādēs, koordināciju un partnerību ar visām ieinteresētajām personām valsts/reģionālā/vietējā līmenī:

—	atbalstot informētības veicināšanu un saistību uzņemšanos iestādēs, koordināciju un partnerību ar visām ieinteresētajām personām, īpašu uzmanību pievēršot izglītības un apmācības nozīmei jauniešu bezdarba novēršanā un samazināšanā (A daļa),

—

atbalstot transnacionālu sadarbību (politikas eksperimenti, kopīga politikas izstrāde, labas prakses apmaiņa un inovācija) novatorisku politikas pieeju izstrādē un īstenošanā saskaņā ar stratēģijās “Eiropa 2020” un “ET 2020” noteiktajām prioritātēm, īpašu uzmanību pievēršot “Radošām klasēm” (B daļa).

Transnacionālā sadarbība var būt valstu, reģionālā vai vietējā līmenī; tā var aptvert dažādu veidu izglītību (formālu, neformālu, neoficiālu) un dažādu līmeņu izglītību (pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas, terciāro, pieaugušo, profesionālo sākotnējo un tālākizglītību un apmācību) un var ietvert saiknes ar citām politikas nozarēm (piemēram, nodarbinātības un uzņēmējdarbības politiku).

2. Organizācijas, kam ir tiesības pieteikties

Šis uzaicinājums ir paredzēts organizācijām, kuru juridiskā adrese reģistrēta Mūžizglītības programmā iesaistītajās valstīs.

Priekšlikumus iesniedz rīcībspējīgas juridiskas personas. Uz piešķīrumu nevar pretendēt fiziskas personas.

Saņēmēji var būt valstu vai reģionu ministrijas, kuru pārraudzībā ir izglītības, apmācības un mūžizglītības politika, kā arī citas valsts iestādes/organizācijas un ieinteresēto personu organizācijas, kas darbojas mūžizglītības politikas izstrādes un īstenošanas jomā. Ieinteresēto personu organizācijas ietver Eiropas mēroga, valsts un reģionālas apvienības vai organizācijas, kuru pamatdarbība vai pamatpienākumi ir tieši saistīti ar jebkuru izglītības vai apmācības nozari, īpaši sociālo partneru organizācijas un citas valstu vai reģionālās apvienības, kuras pārstāv sabiedrības grupas mūžizglītības politikas izveidē un īstenošanā.

Šajā uzaicinājumā par valsts iestādēm tiek uzskatītas visas dalībvalstu (iesaistīto valstu) augstākās mācību iestādes, kā arī visas iestādes un organizācijas, kuras sniedz mācību iespējas un kuru gada ienākumi pēdējo divu gadu laikā vairāk nekā 50 % apjomā saņemti no publiskā sektora avotiem (cits Eiropas Savienības piešķīrums darbībai nav atļauts) vai kuras ir valsts iestāžu vai to pārstāvju pārraudzībā. Šādām organizācijām ir jāparaksta īpaša deklarācija (kas ietverta pieteikuma dokumentācijā), kurā norādīts, ka attiecīgā organizācija atbilst iepriekš minētajai valsts iestādes definīcijai. Aģentūrai ir tiesības pieprasīt dokumentāciju, kas apstiprina šādas deklarācijas patiesumu.

A.1 daļa. Atbalsts, ar ko palīdz valstu līmenī īstenot Eiropas sadarbības izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) mērķus un veicināt informētību par šiem mērķiem, pievēršot īpašu uzmanību valsts iestāžu iesaistīšanai

Finansēšanas pieteikumus no vienas valsts var iesniegt viena vai vairākas valsts vai reģionālās iestādes, kuras atbild par izglītības un apmācības, kā arī mūžizglītības politiku (pirmsskolas, skolas, profesionālās izglītības un apmācības, augstākās izglītības un pieaugušo izglītības politiku), vai šādu iestāžu izraudzītas citas iestādes un ieinteresēto personu organizācijas, kuras norīkotas piedalīties šajā uzaicinājumā. Kopā ar priekšlikuma drukāto eksemplāru jānosūta parakstīta(-as) iesaistītās iestādes norīkojuma vēstule(-es).

A.2 daļa. Atbalsts, ar ko palīdz valstu līmenī īstenot Eiropas sadarbības izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) mērķus un veicināt informētību par šiem mērķiem, pievēršot īpašu uzmanību ieinteresēto personu organizāciju iesaistīšanai

Finansēšanas pieteikumus var iesniegt tikai valsts partnerības, ko veido vismaz trīs organizācijas, kuras tieši iesaistītas mūžizglītības politikas izstrādē un īstenošanā.

B daļa. Atbalsts, ar ko palīdz ieviest novatoriskas, uz IKT balstītas mācību vides (tā sauktās “Radošās klases”) transnacionālas sadarbības ietvaros, kuras mērķis ir izstrādāt un īstenot transversālus izglītības un apmācības politikas aspektus, kas saistīti ar stratēģijās “Eiropa 2020” un “ET 2020” noteiktajām prioritātēm

Finansēšanas pieteikumus var iesniegt tikai valstu vai reģionu ministrijas, kas tieši iesaistītas mūžizglītības politikas izstrādē un īstenošanā, vai šādu ministriju izraudzītas citas organizācijas, kuras norīkotas piedalīties šajā uzaicinājumā.

Transnacionālām partnerībām jābūt veidotām no vismaz piecām organizācijām, kurās iesaistītas vismaz trīs atbilstīgas valstis. Vismaz vienam partnerim no katras valsts jābūt valsts vai reģiona ministrijai, kas tieši iesaistīta mūžizglītības politikas izstrādē un īstenošanā, vai šādas ministrijas izraudzītai citai organizācijai, kura norīkota piedalīties šajā uzaicinājumā.

Kopā ar priekšlikuma drukāto eksemplāru jānosūta parakstīta(-as) deleģējušās(-o) ministrijas(-u) norīkojuma vēstule(-es).

Pieteikumus var iesniegt organizācijas (arī visas partnerorganizācijas), kuru juridiskā adrese ir reģistrēta valstī, kas piedalās Mūžizglītības programmā, proti, kādā no šīm valstīm:

—	27 ES dalībvalstis,

—	trīs EEZ/EBTA valstis: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija,

—	kandidātvalstis: bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Horvātija, Serbija, Turcija,

—

Šveice.

Šajā darbībā nav atļauts piedalīties trešām valstīm.

Vismaz vienai no partnerības valstīm ir jābūt ES dalībvalstij (attiecināms tikai uz šā uzaicinājuma B daļu).

3. Atbilstīgās darbības

Šajā uzaicinājuma daļā finansējamie pasākumi ietver (īpašie mērķi):

—

informētības veicināšanas pasākumus valsts mēroga diskusiju un dialoga (piemēram, valsts vai reģiona mēroga konferenču, semināru vai darbsemināru) atbalstam saistībā ar “ET 2020” četru stratēģisko mērķu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot veidiem, kā izmantot jauniešiem paredzētus mūžizglītības instrumentus un pakalpojumus, lai viņi iegūtu darba tirgū vajadzīgās prasmes un zināšanas,

—

ieinteresēto personu forumu izveidi un citus pasākumus, kas sekmēs labāku saskaņu un koordināciju valsts mērogā savstarpēji saskaņotu un visaptverošu valsts mūžizglītības stratēģiju izveides un īstenošanas procesā, pievēršot īpašu uzmanību darba tirgū vajadzīgo prasmju un zināšanu nodrošināšanā jauniešiem,

—

instrumentu un atsauces materiālu izplatīšanu un informētības veicināšanas pasākumus saskaņā ar “ET 2020” (piemēram, informatīvus pasākumus, tostarp saziņas līdzekļu kampaņas, publicitātes pasākumus utt.), pievēršot īpašu uzmanību mūžizglītības instrumentiem un pakalpojumiem, kas uzlabo alternatīvu mācīšanās iespēju pieejamību jauniešiem un zemu kvalificētiem pieaugušajiem, lai iegūtu darba tirgū vajadzīgās prasmes un zināšanas, piemēram, apstiprinot neformālu un neoficiālu izglītību, izmantojot profesionālo orientāciju, kvalifikāciju sistēmas, mobilitāti utt.,

—	turpmāku darbību, kas saistīta ar valstu programmām nolūkā valstu līmenī izveidot un īstenot izglītības un apmācības atvērtās koordinācijas metodes pasākumus saskaņā ar stratēģiju “ET 2020”, pievēršot īpašu uzmanību jauniešiem un pieaugušajiem ar zemu kvalifikāciju vai bez tās.

Šajā uzaicinājuma daļā finansējamie pasākumi ietver (īpašie mērķi):

—

—	turpmāku darbību, kas saistīta ar valstu programmām nolūkā valstu līmenī izveidot un īstenot izglītības un apmācības atvērtās koordinācijas metodes pasākumus saskaņā ar stratēģiju “ET 2020”, pievēršot īpašu uzmanību jauniešiem un pieaugušajiem ar zemu kvalifikāciju vai bez tās.

Šajā uzaicinājuma daļā finansējamie pasākumi ietver (īpašie mērķi):

—

transnacionālo partnerību politikas eksperimentus, iesaistot attiecīgās valsts iestādes, ieinteresētās personas un pētniecības iestādes. Pasākumi attieksies nevis uz plašām tēmām, bet gan konkrētām kopīgās politikas problēmām. Pienācīga vērība jāvelta pārliecinošas pierādījumu bāzes izveidei un drošu pārraudzības, novērtēšanas un ziņošanas procedūru izmantošanai daudzajos eksperimentos ar “Radošu klašu” vidi,

—	novatorisku instrumentu un prakšu vienotu izstrādi un pārbaudi ar eksperimentiem, kuros iesaistītas pietiekami daudzas izglītības iestādes, lai sasniegtu reprezentatīvu kritisko masu,

—

pasākumus ar mērķi politikas aspektā analizēt eksperimentu vispārināmības efektivitāti, lietderību un nosacījumus, kā arī transnacionālā mērogā nodot gūto pieredzi un labu praksi (savstarpēja mācīšanās), kas var ietvert analīzes, konferences un seminārus, kuru mērķis ir tiešs politikas izstrādes un īstenošanas atbalsts,

—	pasākumus, ar ko nodrošina sistemātisku izplatīšanu valstu vai starptautiskā līmenī un veicina pārnesamību starp dažādām izglītības un apmācības sistēmām un politikas jomām.

A un B daļai

Pasākumi ir jāuzsāk laikposmā no 2013. gada 1. marta līdz 2013. gada 31. maijam.

Projektu obligātais ilgums ir 12 mēneši attiecībā uz A daļu un 24 mēneši attiecībā uz B daļu. Netiks pieņemti pieteikumi projektiem, kuru paredzētais darbības ilgums atšķiras no tā, kas norādīts šajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Atbilstības laikposmu nepagarinās virs maksimālā ilguma. Taču, ja pēc nolīguma parakstīšanas un projekta sākuma saņēmējs ārpus viņa kontroles esošu, pilnībā pamatotu iemeslu dēļ nevar pabeigt projektu paredzētajā laikposmā, atbilstības periodu drīkst pagarināt. Maksimālais pagarinājums, ja to pieprasa pirms nolīgumā noteiktā termiņa, attiecībā uz A daļu ir trīs papildu mēneši, bet attiecībā uz B daļu – seši papildu mēneši. Maksimālais ilgums tādā gadījumā ir 15 mēneši attiecībā uz A daļu un 30 mēneši attiecībā uz B daļu.

Konsorcijiem savos budžetos un plānošanas noteikumos projekta darbības laikā jāparedz divas sanāksmes Briselē: atklāšanas sanāksme, kurā piedalās visu veiksmīgo projektu pārstāvji, un turpmāka pārraudzības sanāksme (ko aģentūra var pieprasīt projekta darbības laikā). Paredzams, ka no katra konsorcija tiks aicināti ne vairāk kā divi pārstāvji.

4. Piešķiršanas kritēriji

Atbilstīgie pieteikumi tiks novērtēti, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem kritērijiem.

A daļa. Atbalsts, ar ko palīdz valstu līmenī īstenot Eiropas sadarbības izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) mērķus un veicināt informētību par šiem mērķiem

1. Atbilstība: pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, mērķi ir skaidri un reālistiski un attiecas uz saistītajiem jautājumiem un mērķgrupām, tostarp visdažādākajām galvenajām ieinteresētajām personām visos līmeņos, kuras ietekmē mūžizglītības stratēģiju izveide un īstenošana, arī uz politikas izstrādātājiem un lēmumu pieņēmējiem, praktiķiem, pakalpojumu sniedzējiem, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un izglītojamām personām (30 %).

2. Rīcības plāna kvalitāte: darba organizācija ir skaidra un piemērota mērķu sasniegšanai; uzdevumi/pasākumi ir definēti tādā veidā, lai rezultātus sasniegtu savlaicīgi un lai iekļautos budžetā (10 %).

3. Metodoloģijas kvalitāte: piedāvātie instrumenti un praktiskā pieeja ir savstarpēji saskaņoti un piemēroti konstatēto vajadzību apmierināšanai skaidri noteiktām mērķgrupām (10 %).

4. Projekta grupas kvalitāte: projekta grupai ir visas prasmes, atzīta kompetence un zināšanas, kas nepieciešamas visu rīcības plāna aspektu īstenošanai, un uzdevumu sadalījums starp grupas locekļiem ir atbilstīgs (10 %).

5. Izmaksu un ieguvumu attiecība: finansēšanas pieteikums liecina par lietderīgu naudas izlietošanu, salīdzinot plānotos pasākumus ar paredzēto budžetu (10 %).

6. Ietekme: projekta pasākumu paredzamā ietekme uz attiecīgajām mērķgrupām un sistēmām ir skaidri definēta un saskan ar noteiktajiem mērķiem; ir ieplānoti pasākumi, lai nodrošinātu, ka šo ietekmi ir iespējams panākt. Ticams, ka pasākumu rezultāti būs nozīmīgi (20 %).

7. Valorizācijas plāna kvalitāte (attiecībā uz rezultātu izplatīšanu un izmantošanu): līmenis, kādā plānotie izplatīšanas un izmantošanas pasākumi nodrošinās, ka šā priekšlikuma rezultātus optimāli izmantos ne tikai tā dalībnieki gan projekta laikā, gan pēc tā pabeigšanas (10 %).

2. Rīcības plāna kvalitāte: darba organizācija ir skaidra un piemērota mērķu sasniegšanai; uzdevumi/pasākumi ir sadalīti partneriem tādā veidā, lai rezultātus sasniegtu savlaicīgi un lai iekļautos budžetā (10 %).

3. Metodoloģijas kvalitāte: piedāvātie instrumenti un praktiskā pieeja ir savstarpēji saskaņoti, novatoriski un piemēroti identificēto vajadzību apmierināšanai skaidri identificētām mērķgrupām (10 %).

4. Konsorcija kvalitāte: konsorcijam ir visas prasmes, atzīta kompetence un zināšanas, kas nepieciešamas visu rīcības plāna aspektu īstenošanai, un uzdevumu sadalījums starp partneriem ir atbilstīgs (10 %).

5. Izmaksu un ieguvumu attiecība: finansēšanas pieteikums liecina par lietderīgu naudas izlietošanu, salīdzinot plānotos pasākumus ar paredzēto budžetu (10 %).

6. Ietekme un Eiropas pievienotā vērtība: projekta pasākumu paredzamā ietekme uz attiecīgajām mērķgrupām un sistēmām ir skaidri definēta un saskan ar noteiktajiem mērķiem; ir ieplānoti pasākumi, lai nodrošinātu, ka šo ietekmi ir iespējams panākt. Ticams, ka pasākumu rezultāti būs nozīmīgi, un Eiropas sadarbības (papildus valstu, reģionālām un vietējām pieejām) ieguvumi un vajadzība ir skaidri apliecināta (20 %).

5. Budžets

Kopējais projektu līdzfinansējumam paredzētais budžets ir EUR 3,8 miljoni.

Eiropas Savienības finansiālais ieguldījums nedrīkst pārsniegt 75 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām.

Maksimālais piešķīrums A daļas projektam (A.1 un A.2) ir EUR 120 000, bet B daļas projektam – EUR 800 000.

Aģentūra plāno piešķirt pieejamās summas šādā indikatīvā proporcijā: EUR 1 500 000 A daļai un EUR 2 300 000 B daļai. Tomēr galīgais piešķīrums būs atkarīgs no A daļā un B daļā saņemto pieteikumu skaita un kvalitātes.

Aģentūrai ir tiesības nepiešķirt visu pieejamo finansējumu.

6. Pieteikumu iesniegšanas termiņš

Tiks pieņemti tikai pareizā formā iesniegti, pilnībā aizpildīti, datēti pieteikumi, kuros norādīts līdzsvarots budžets (ieņēmumi/izdevumi), kuri iesniegti tiešsaistē (oriģināls) un kurus parakstījusi persona, kas pilnvarota uzņemties juridiskas saistības pieteikuma iesniedzējas organizācijas vārdā.

Termiņš: pirmdiena, 2012. gada 1. oktobris 2012., plkst. 12.00 dienā (pēc Centrāleiropas laika).

Pieteikumi, kas neietver visus prasītos dokumentus un kas nav iesniegti pirms termiņa, netiks izskatīti.

Pilnīgu pieteikumu veido:

—	viens pieteikuma dokumentācijas oriģināleksemplārs (e-veidlapa un tās četri pielikumi). Jāiesniedz tiešsaistē, kā norādīts e-veidlapas lietotāju rokasgrāmatā. Šis eksemplārs ar visiem pielikumiem tiek uzskatīts par galveno eksemplāru,

—

viens eksemplārs drukātā formā ir jānosūta tūlīt pēc norādītā termiņa, un to veido šādas daļas:

—	pieteikuma dokumentācijas eksemplārs: iesniegtā e-veidlapa (ar piešķirto atsauces numuru) ar visiem pielikumiem (ietverot sākotnēji parakstīto deklarāciju),

—

A1 un B daļai (attiecīgā gadījumā): kopā ar priekšlikuma drukāto eksemplāru jānosūta valsts iestādes/ministrijas pienācīgi parakstīta norīkojuma vēstule. Vēstulēm jāizmanto dotie paraugi. Priekšlikumu iesniegšanas posmā parakstītas norīkojuma vēstules tiks pieņemtas pa faksu vai skenētā veidā, bet nolīguma slēgšanas laikā ir jābūt pieejamiem šo vēstuļu oriģināliem. Ja netiks iesniegta norīkojuma vēstule, priekšlikumu var atzīt par neatbilstīgu,

—

visu partneru pilnvarojuma vēstules (par visu vairāku saņēmēju nolīgumu, t. i., ja iesaistīts vairāk nekā viens dalībnieks). Vēstulēm jāizmanto dotie paraugi. Priekšlikumu iesniegšanas posmā parakstītas pilnvarojuma vēstules tiks pieņemtas pa faksu vai skenētā veidā, bet nolīguma slēgšanas laikā ir jābūt pieejamiem šo vēstuļu oriģināliem,

—	pierādījumi par juridisko pastāvēšanu (statūtu un/vai reģistrācijas juridisko dokumentu kopijas),

—	gada pārskats par pēdējo finanšu gadu,

—	veidlapa par finansiālo stāvokli (tikai privātām organizācijām),

—	finanšu datu veidlapa,

—	PVN reģistrācijas numurs (ja piemērojams).

Pieteikuma eksemplārs drukātā formā jānosūta pa pastu vai ierakstīta pasta sūtījuma veidā tūlīt pēc iesniegšanas tiešsaistē uz šādu adresi:

Education, Audiovisual and Culture Executive Agency

Unit P9 — Lifelong Learning: Eurydice and Policy Support

Call for Proposals EACEA/20/12 — Part A.1/Part A.2/Part B (lūdzam norādīt)

BOU2 01/055

Avenue du Bourget/Bourgetlaan 1

1140 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Pēc termiņa iesniegti pieteikumi netiks izskatīti.

Pa faksu vai tikai pa e-pastu iesūtīti pieteikumi netiks pieņemti.

7. Papildu informācija

Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus sīki izstrādātas vadlīnijas, kā arī pieteikuma dokumentācija ir pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://eacea.ec.europa.eu/llp/funding/2012/call_ecet_2012_en.php

Pieteikumi jāiesniedz, izmantojot paredzētās veidlapas, un tajos jābūt iekļautiem visiem sīki izstrādātajās vadlīnijās pieprasītajiem pielikumiem un informācijai.

15.6.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 169/25

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 169/09

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“STORNOWAY BLACK PUDDING”

EK Nr.: UK-PGI-0005-0876-03.05.2011

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Stornoway Black Pudding”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Apvienotā Karaliste

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.2. grupa.

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Stornoway Black Pudding ir asinsdesas, kas ir tikai Lūisas salas (Ārējās Hebridu salas, Skotija) galvaspilsētai Stornovejai raksturīgs produkts. Atkarībā no konkrētās vietējās receptes to krāsa variē no sulīga intensīvi sarkanbrūna toņa līdz tumši brūnam (termiski neapstrādātai asinsdesai).

Stornoway Black Pudding ražošanai izmanto šādas sastāvdaļas:

—	liellopu nieru taukus,

—	auzu miltus,

—

sīpolus,

—	aitu, govju vai cūku asinis,

—	ūdeni – ja izmanto asins sausnu,

—

sāli,

—

piparus,

—	sintētiskus vai dabīgus desu apvalkus vai ādas.

Nekādus citus garšvielu maisījumus izmantot nav atļauts, un Stornoway Black Pudding asinsdesu sastāvā nedrīkst būt mākslīgo krāsvielu vai garšas pastiprinātāju, apjoma palielinātāju un konservantu.

To oriģinālajā veidā Stornovejas asinsdesas ražo kā 52–72 mm diametra cilindriskas formas desas, kuru garums ir no 150 mm līdz 500 mm un svars – no 0,5 kg līdz 1,36 kg un kuras sedz desas apvalks. Tomēr tās var ražot arī citos izmēros un formās, lai tās atbilstu dažādām patērētāju prasībām, piemēram, tās var būt izliektas cilpveidā vai sagrieztas šķēlēs.

Tās ir mitras un stingras konsistences, ar sagaršojamām, bet nelielām tauku daļiņām. Stornovejas asinsdesu labo, rupjo konsistenci rada to pagatavošanai izmantotie Skotijas auzu milti.

Stornovejas asinsdesas saglabā savu formu visā to pagatavošanas procesā. Pēc termiskas apstrādes tās kļūst gandrīz melnas un griežot ļoti viegli lūst, tomēr daudz nedrūp. To sulīgā gaļas garša ir valga, pilnīga, vircota, ar garšvielām, bet ne asa – tā rada netaukainu, patīkamu sajūtu mutē un atstāj tīru pēcgaršu.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Saskaņā ar tradīciju un kultūras mantojumu izmantotajās receptēs ir sastopamas dažas atšķirības. Dažās no receptēm paredzēts sastāvdaļas smalki sakapāt, bet citās prasīta rupjāka smalcināšana – tādējādi ir iespējamas nelielas variācijas asinsdesu izskatā un konsistencē, atkarībā no konkrētā ražotāja izmantotās receptes. Ļoti nelielas atšķirības receptēs sastopamas arī attiecībā uz katras asinsdesu pagatavošanai izmantotās sastāvdaļas procentuālo sastāvu.

Stornovejas asinsdesu pagatavošanai izmantoto sastāvdaļu procentuālajam sadalījumam jāiekļaujas šādos diapazonos:

—	liellopu nieru tauki – vismaz 37 %, bet ne vairāk par 50 %,

—	auzu milti – vismaz 16 %, bet ne vairāk par 20 %,

—	sīpoli – vismaz 15 %, bet ne vairāk par 18 %,

—	aitas, govs vai cūkas asinis – vismaz 12 %, bet ne vairāk par 26 %,

—	ūdens – ja izmanto asins sausnu,

—	sāls – vismaz 0,6 %, bet ne vairāk par 2 %,

—	pipari – vismaz 0,4 %, bet ne vairāk par 2 %,

—	apvalki (vai zarnu apvalki), sintētiski vai dabīgi, diametrs 52–72 mm, garums 150–500 mm.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Neattiecas

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir jāveic visi Stornovejas asinsdesas sagatavošanas un ražošanas posmi, tostarp:

—	nieru tauku sagatavošana,

—	sastāvdaļu sajaukšana,

—	sintētisko zarnu apvalku piepildīšana,

—	asinsdesu termiskā apstrāde un dzesēšana.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Neattiecas

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Neattiecas

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Lūisas salas Stornovejas pilsēta un pagasti, kas ietilpst “Stornovejas Tresta” teritorijā.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Sīksaimniecība (crofting), kas ir tikai Skotijai raksturīga mazo saimniecību apsaimniekošanas forma, jau simtiem gadu ir bijusi galvenais Lūisas salas dzīves stūrakmens. Tikai aptuveni pēdējo 40 gadu laikā sīksaimnieki ir sākuši uzņemties citus darbus ārpus savām sīksaimniecībām un ir kļuvuši par nepilnas pusslodzes sīksaimniekiem. Sīksaimniecība lielā mērā ir naturālā saimniecība. Stornovejas sīksaimnieki turēja nelielu skaitu aitu un/vai cūku un govju, un viņiem bija jānodrošina, lai visas šo dzīvnieku daļas tiktu pilnībā izmantotas. Kad bija laiks dzīvniekus nokaut, sīksaimnieki veica šo uzdevumu kopīgiem spēkiem un, tā kā ledusskapju agrāk nebija, viņi dalījās gaļā ar kaimiņiem, kuri savukārt to pašu darīja vēlāk – tādējādi gaļas krājumi garajai ziemai bija nodrošināti.

Lai pagatavotu “Marag Dubh” (tas ir Skotijas gēlu valodas nosaukums asinsdesai – “dubh” nozīmē “melns”), dzīvnieks tika nokauts un asinis savāktas un uzglabātas. Zarnas tika izņemtas un iztīrītas jūras sālsūdenī. Tad tās nogādāja atpakaļ sīksaimniecībā, apvērsa no iekšpuses uz ārpusi un iegremdēja aukstā ūdenī, pievienoja jūras ūdeni un sāli un tad atstāja pārsegtas uz 24 stundām. Zarnas pēc tam izskaloja ar aukstu ūdeni un tad ar karstu. Šis ilgais process padarīja mīkstas kuņģa sieniņas, un sīksaimnieki varēja izkasīt un iztīrīt zarnas, un rezultātā zarnu apvalki kļuva pilnīgi tīri un balti. Vesela zarna veido apvalku vismaz piecām “Marag Dubh” – Deasainn (no priekškuņģa), Brog (jeb Boot), Curachd Righ (“karaļa kronis”) un divām garām desām, kas pagatavotas, izmantojot tievās zarnas apvalku, un sasietas kopā.

Sīksaimnieki nevarēja atļauties izšķērdēt gaļu, tāpēc viņi ēda vienus un tos pašus ēdienus katru dienu, līdz to krājumi bija beigušies. Asinsdesas bija bagātīgs dzelzs avots un ļoti nozīmīga daļa no sīksaimnieku uztura. Tās vēl joprojām ir nozīmīga Stornovejas iedzīvotāju uztura daļa. Skotijas auzu milti, ko izmanto Stornovejas asinsdesām, rada to labo, rupjo konsistenci. Aukstos klimatiskajos apstākļos, kā tas ir, piemēram, Hebridu salās, nieru tauku augstais kaloriju saturs padara asinsdesas par ideālu ēdienu ziemas laikā.

Stornovejas asinsdesu pagatavošanā nepieciešamas daudzas roku darba prasmes, piemēram:

—	liellopu nieru tauku sagatavošana ietver nieru tauku tīrīšanu un to sagatavošanu vajadzīgajā daudzumā,

—	sauso sastāvdaļu sajaukšanai nepieciešams tās rūpīgi nosvērt, lai panāktu vajadzīgā biezuma konsistenci, – tas ir kvalificēts process, un miesniekam tā veikšanai nepieciešams labs acumērs un pieredze,

—	zarnu apvalkus uzpilda ar mašīnu, bet cilvēka uzraudzībā; dažas desas tiek sasietas kopā ar rokām,

—	asinsdesu termiskā apstrāde un dzesēšana – pēc termiskās apstrādes katru asinsdesu pakar atsevišķi, lai tā atdzistu.

Šim procesam vajadzīgās prasmes ir tikušas izkoptas uz vietas un nodotas no paaudzes paaudzē, tādējādi saglabājot Stornovejas asinsdesu tradicionālās īpašības.

5.2. Produkta specifika:

Stornovejas asinsdesas ir unikālas ar to, ka tajās izmantotas tikai turpmāk norādītās sastāvdaļas, kas sarindotas pēc to daudzuma: liellopu nieru tauki, auzu milti, sīpoli, asinis (pievienojot ūdeni, ja izmanto asins sausnu), sāls un pipari. Tās nesatur mākslīgās krāsvielas, garšas pastiprinātājus, apjoma palielinātājus un konservantus. To krāsa variē no sulīga intensīvi sarkanbrūna toņa līdz tumši brūnam (termiski neapstrādātai asinsdesai).

Atšķirībā no citām reģionālajām asinsdesām Stornovejas asinsdesu galvenā sastāvdaļa ir liellopu nieru tauki. Tie ir tauki ap liellopu nierēm un gurniem. Tiem ir zema kušanas temperatūra – 45–50 grādi pēc Celsija, – tas nozīmē, ka tos ir viegli izmantot cietā veidā asinsdesu pagatavošanai, bet tie kūst, tvaicējot vai vārot. Lai gan nieru tauki ir gandrīz bez garšas, tie pastiprina pievienoto sastāvdaļu garšu un padara vieglāku asinsdesas konsistenci. Aukstos klimatiskajos apstākļos, kā tas ir, piemēram, Hebridu salās, nieru tauku augstais kaloriju saturs padara asinsdesas par ideālu ēdienu ziemas laikā. Skotijā audzēto auzu milti piešķir Stornovejas asinsdesai labu rupju konsistenci.

Stornovejas asinsdesas pamatrecepte gadu gaitā ir saglabājusies nemainīga – tās sastāvā joprojām ir tikai liellopu nieru tauki, auzu milti, sīpoli, asinis, sāls un pipari, bet ir nācies veikt izmaiņas ražošanas metodēs, jo spēkā ir stājušies stingrāki higiēnas noteikumi, turklāt ir palielinājies arī pieprasījums pēc asinsdesām. Stornovejas asinsdesas izgatavošanas darbībām nepieciešamas ievērojamas prasmes. Liellopu nieru tauku sagatavošana jāveic ar rokām, lai nodrošinātu, ka tie tiek sagriezti vienāda lieluma gabaliņos. Turklāt vispirms vai nu ar rokām, vai ar mašīnu sajauc sausās sastāvdaļas, un pēc tam pievieno ūdeni un sajauc visu kopā. Visas sastāvdaļas ļoti rūpīgi sver visa procesa laikā, lai nodrošinātu produktam biezas putras konsistenci, ko vēl joprojām iespējams apmaisīt, tomēr tas prasa zināmu piepūli. Tad maisījumu pārvieto desu pildīšanas iekārtā, ar kuru maisījums tiek iepildīts desu apvalkos. Desas iepilda, manuāli ievietojot desu apvalkus mašīnas iepildīšanas atverē. Arī gaļas maisījuma plūsmas regulēšanu veic ar rokām. Tad galus ar rokām sasien ar auklu vai aizdara ar mašīnu. Pēc termiskās apstrādes katru desu atsevišķi pakar uz statīva, lai tās atdzistu.

Stornovejas asinsdesas var vārīt ar apvalku vai bez tā, un tās saglabā savu formu visa pagatavošanas procesa laikā. Pēc vārīšanas tās kļūst gandrīz melnas un griežot ļoti viegli lūst, tomēr īpaši nedrūp. To sulīgā gaļas garša ir valga, pilnīga, vircota, ar garšvielām, bet ne asa – tā rada netaukainu, patīkamu sajūtu mutē un atstāj tīru pēcgaršu.

Miesnieki turpina gatavot šo īpašo vietējo produktu, izmantojot no paaudzes paaudzē pārmantotas receptes un saglabājot tradicionālās iezīmes, kas saistītas ar produkta sastāvdaļām un struktūru.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Sīksaimniecība (crofting), kas ir tikai Skotijai raksturīga mazo saimniecību apsaimniekošanas forma, jau simtiem gadu ir bijusi galvenais Lūisas salas dzīves stūrakmens. Sīksaimniekiem nevarēja atļauties izšķērdēt gaļu, tāpēc viņi ēda vienus un tos pašus ēdienus katru dienu, līdz to krājumi bija beigušies. Asinsdesas bija bagātīgs dzelzs avots un ļoti nozīmīga daļa no sīksaimnieku uztura. Tās vēl joprojām ir nozīmīga Stornovejas iedzīvotāju uztura daļa.

Stornovejas asinsdesas ir unikālas ar to, ka tajās izmantotas tikai šādas sastāvdaļas, kas sarindotas pēc to daudzuma: liellopu nieru tauki, auzu milti, sīpoli, asinis, sāls un pipari, un tiek pievienots ūdens. Tās nesatur mākslīgās krāsvielas, garšas pastiprinātājus, apjoma palielinātājus un konservantus.

Atšķirībā no citām reģionālajām asinsdesām Stornovejas asinsdesu galvenā sastāvdaļa ir liellopu nieru tauki. Tie ir tauki ap liellopu nierēm un gurniem. Tiem ir zema kušanas temperatūra – 45–50 grādi pēc Celsija, – tas nozīmē, ka tos ir viegli izmantot cietā veidā asinsdesu pagatavošanai, bet tie kūst, tvaicējot vai vārot. Lai gan nieru tauki ir gandrīz bez garšas, tie pastiprina pievienoto sastāvdaļu garšu un padara vieglāku asinsdesas konsistenci. Lielākajā daļā reģionālo asinsdesu recepšu tiek izmantotas cūku asinis. Stornovejas asinsdesām izmanto govs, aitas vai cūkas asinis – tās, ja iespējams, iegūst no vietējās lopkautuves, kas atrodas salā.

Daži Stornovejas asinsdesu ražotāju asociācijas biedri ražo un pārdod savas asinsdesas jau kopš 1931. gada. Kopš tā laika Stornovejas asinsdesas tiek pārdotas ar šo nosaukumu – Stornoway Black Pudding. Savstarpēji sadarbodamies, asinsdesu ražotāji ir izmantojuši šo nosaukumu, cenšoties uzturēt augstus standartus ražošanā un saglabāt saikni ar Hebridu salu kultūras mantojumu. Rezultātā šī asinsdesa garšas un kvalitātes dēļ ir guvusi arvien lielāku starptautisko atzinību, un tagad tā ir pazīstama kā viena no gardēžu iecienītākajām asinsdesām Apvienotajā Karalistē. Šis produkts, kas tradicionāli bija pazīstams kā “sīksaimnieku ēdiens”, ir kļuvis par visā pasaulē pazīstamu delikatesi.

Stornovejas asinsdesas ir cieši saistītas ar attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala tūrisma nozari, un tūristi tās bieži iegādājas kā suvenīru jeb piemiņai par “salu garšu”. Šis nosaukums ir atzīts visā pasaulē un to saista ar Stornoveju kā ģeogrāfisko apgabalu. Vairumā ceļvežu par Skotiju Marag Dubh tiek minētas saistībā ar Lūisas salu. Arī vairākos simtos Google ierakstu atrodama norāde uz šo saikni. Hebridu salās pieaug tūristu skaits; šā apgabala tūrisma nozares izaugsmi ir veicinājuši popularitāti guvušie televīzijas raidījumi, piemēram, Monty Hall vadītais raidījums “Great Hebridean Escape”. Asinsdesām bija veltīts raksts National Geographic 2010. gada janvāra izdevumā, un tās ieņēma būtisku vietu 2010. gada pasākumā “Homecoming Campaign”.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.archive.defra.gov.uk/foodfarm/food/industry/regional/foodname/products/documents/stornoway-black-pudding-pgi.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.169.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 169

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 15. jūnijs

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Parlaments
2012/C 169/07	Paziņojums par brīvu direktora amata vietu PE/158/S	18

	Eiropas Komisija
2012/C 169/08	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/20/12 – mūžizglītības programmai – Eiropas stratēģisko mērķu izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošana (ieinteresēto personu sadarbība, eksperimentēšana un inovācija)	19

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2012/C 169/09	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	25

Kvotas kārtas numurs	Nepieprasītie daudzumi, kas jāpieskaita apjomam, kurš noteikts apakšperiodam no 2012. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 31. decembrim (kg)
09.4212	9 891 500
09.4214	6 597 950
09.4217	690 000
09.4218	3 478 800

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2012/C 169/01	Padomes secinājumi (2012. gada 11. maijs) par jauniešu jaunrades un inovācijas potenciāla sekmēšanu	1

2012/C 169/02	Padomes secinājumi (2012. gada 10. maijs) par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu	5

2012/C 169/03	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2012. gada 10. maijs secinājumi par dopinga apkarošanu atpūtas sportā	9

2012/C 169/04	Padomes secinājumi (2012. gada 11. maijs) par izglītību un apmācību ieguvušo personu nodarbināmību	11

	Eiropas Komisija
2012/C 169/05	Euro maiņas kurss	16

2012/C 169/06	Komisijas paziņojums par nepieprasītajiem daudzumiem, kas jāpieskaita apjomam, kurš noteikts apakšperiodam no 2012. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim saskaņā ar kvotām, kuras Kopiena atvērusi mājputnu gaļas nozares produktiem	17