15.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/1

1.

Komisija 2011. gada 11. novembrī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK attiecībā uz vadītāju apliecībām, kurās ietvertas vadītāju karšu funkcijas (“priekšlikums”) (3).

2.

Šis priekšlikums ir viens no Komisijas ierosinātajiem pasākumiem digitālo tahogrāfu izmantošanas veicināšanai Eiropas Savienībā, kā tas minēts paziņojumā “Digitālais tahogrāfs. Turpmāko pasākumu ceļvedis” (4). Priekšlikums papildina Komisijas 2011. gada 19. jūlijā pieņemto priekšlikumu (par kuru EDAU sniedza atzinumu 2011. gada 5. oktobrī) (5) regulai, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (“priekšlikums regulai par autotransportā izmantojamām reģistrācijas kontrolierīcēm”) (6).

3.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu Komisija 2011. gada 11. novembrī nosūtīja priekšlikumu EDAU atzinuma saņemšanai.

4.

EDAU pauž nožēlu, ka viņam pirms priekšlikuma pieņemšanas netika dota iespēja iesniegt Komisijai neoficiālas piezīmes. EDAU iesaka priekšlikuma preambulā iekļaut atsauci uz šo apspriešanos.

5.

Priekšlikumā ir noteikts juridiskais pamats un veidi profesionālu autovadītāju karšu un vadītāju apliecību apvienošanai, tādējādi īstenojot priekšlikumu regulai par autotransportā izmantojamām reģistrācijas kontrolierīcēm, konkrētāk, tā 27. pantu, kurā ir paredzēts šādas apvienošanas princips. Minētā priekšlikuma 27. pantā paredzēts, ka no 2018. gada 19. janvāra vadītāju kartes iekļaus vadītāju apliecībās un izsniegs, atjaunos, apmainīs un aizstās saskaņā ar Direktīvas 2006/126/EK noteikumiem.

6.

Vadītāja karte (7) ir saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3821/85 izveidotās tahogrāfu sistēmas elements. Vadītāja karti izsniedz profesionālam autovadītājam, un tā ļauj reģistrācijas kontrolierīcei identificēt kartes īpašnieku. Kartē var arī saglabāt datus par autovadītāja darbībām, lai vēlāk vajadzības gadījumā tos pārbaudītu. Kartē ir iekļauti konkrēti dati, kas precizēti Regulas (EEK) Nr. 3821/85 I.B pielikumā, tostarp informācija par vadītāja apliecību; tomēr šis pielikums tiks pārskatīts, lai to pēc tam, kad tiks pieņemts priekšlikums regulai par autotransportā izmantojamām reģistrācijas kontrolierīcēm, pielāgotu tehnoloģiju attīstībai.

7.

Komisija pēc apspriešanās ar ieinteresētām personām un ietekmes novērtējuma (8) saņemšanas norādīja, ka profesionāla autovadītāja kartes un vadītāja apliecības apvienošana ir risinājums krāpšanas, administratīvā sloga un attiecīgo dokumentu izsniegšanas izmaksu mazināšanai. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt “abu funkciju līdzāspastāvēšanu, apvienojot tās vienā dokumentā, proti, piešķirot vadītāja apliecībai vadītāja kartes funkcijas” (9).

8.

Kā EDAU jau ir uzsvēris savā atzinumā attiecībā uz priekšlikumu regulai par autotransportā izmantojamām reģistrācijas kontrolierīcēm (10), paredzētā vadītāja kartes un vadītāja apliecības apvienošana varētu ietekmēt autovadītāju datu pašreizējo aizsardzību.

9.

Ņemot vērā potenciālo reģistrētās informācijas apjomu par autovadītāja darbībām un atrašanās vietu (piemēram, datumu, laiku, attālumu, ģeolokalizāciju, ātrumu utt.), vadītāja karte ir vairāk nekā vienkārša identifikācijas karte, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir profesionāls autovadītājs. Tāpēc no datu aizsardzības viedokļa šī karte vairāk aizskar privāto dzīvi, jo tās mērķis ir uzraudzīt, kā persona ievēro sociālos noteikumus autotransporta jomā.

10.

Tāpēc ir būtiski, lai datu apstrāde saistībā ar vadītāju apliecībām, kurās iekļauta vadītāja karte, notiktu saskaņā ar ES datu aizsardzības regulējumu, kas izklāstīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā, Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā un Direktīvā 95/46/EK (11).

11.

Šajā atzinumā EDAU pievērsīsies divu galveno jautājumu analīzei, proti, i) vai ir pietiekami pierādīts, ka vadītāja apliecības un vadītāja kartes apvienošana ir vajadzīga, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ņemot vērā šādas apvienošanas ietekmi uz privātās dzīves neaizskaramību, un ii) vai ir pietiekami nodrošināts, ka, apstrādājot visus autovadītāja datus vienā kartē, tiks ievērots samērības princips.

12.

Profesionālu autovadītāju karšu apvienošana ar vadītāja apliecībām rada zināmas bažas attiecībā uz privātās dzīves neaizskaramību un datu aizsardzību. EDAU norāda, ka vadītāja kartes un vadītāja apliecības apvienošanas vajadzība nav pietiekami pierādīta. Komisija priekšlikuma paskaidrojuma rakstā norāda, ka karšu apvienošana ir “risinājums” cīņai pret krāpšanu un vadītāja kartes ļaunprātīgu izmantošanu; no datu aizsardzības viedokļa tomēr nav pierādīts, ka šāda apvienošana būtu labākais risinājums, un tāpēc būtu aplūkojami arī citi, privāto dzīvi mazāk aizskaroši veidi.

13.

Jāņem arī vērā, ka, apvienojot abas šīs kartes, kas paredzētas pilnīgi atšķirīgiem mērķiem, varētu tikt pārkāpts Direktīvas 95/46/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītais mērķa ierobežošanas princips. Vadītāja karte ir vairāk nekā vienkārša identifikācijas karte, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir profesionāls autovadītājs, un tās mērķis ir uzraudzīt, kā profesionālais autovadītājs ievēro sociālos noteikumus autotransporta jomā. Komisija norāda, ka tiks saglabātas abas funkcijas, “apvienojot tās vienā dokumentā, proti, piešķirot vadītāja apliecībai vadītāja kartes funkcijas” (12).

14.

Apvienošanas veidi arī rada konkrētus riskus privātās dzīves neaizskaramībai un datu aizsardzībai, un šie riski vēl nav novērsti. Priekšlikuma 1. pantā dalībvalstīm noteiktais pienākums ievietot mikroshēmu visās jaunajās apvienotajās vadītāju apliecībās, kas tiks izsniegtas autovadītājiem, rada bažas par to, vai šāds pasākums ir vajadzīgs un samērīgs, ņemot vērā datu apstrādes mērķi. Ir rūpīgi jāizvērtē ietekme uz abu karšu apvienošanas apstrādi un mikroshēmas izmantošana jaunajā apvienotajā vadītāja apliecībā. Tāpēc EDAU iesaka paredzēt vadītāja kartes un vadītāja apliecības apvienošanu tikai pēc tam, kad būs veikts ietekmes novērtējums uz privātās dzīves neaizskaramību un drošību. Tas skaidri jānorāda šā priekšlikuma 1. pantā.

15.

Vēl nav skaidrs, kā notiks visu profesionāla autovadītāja dokumentu apvienošana un vai jaunajā apvienotajā vadītāja apliecībā būs iekļauti arī dati par šī autovadītāja prasmēm privātā kārtā vadīt citus transportlīdzekļus. Ja minētie dati būs iekļauti, ir jāizstrādā skaidri mehānismi, lai nodrošinātu, ka katrai kartes daļai var piekļūt tikai tās personas, kas ir pilnvarotas to darīt. EDAU arī pauž bažas, ka šāda iespēja var likt dalībvalstīm paplašināt mikroshēmas izmantojumu, attiecinot to uz visām vadītāju apliecībām, tostarp arī uz privātpersonu vadītāju apliecībām. Izvēle par labu šādas tehnoloģijas izmantojumam identitātes dokumentos, kas saistīti ar autovadīšanas prasmēm, atstāj ietekmi uz personu privātās dzīves neaizskaramību un datu aizsardzību, jo īpaši saistībā ar informācijas veidu un apjomu, kas šādā tehnoloģijā var glabāties, tāpēc tehniskais aprīkojums nedrīkst ietekmēt šo izvēli. Lai nodrošinātu personu privātās dzīves neaizskaramību un datu aizsardzību, lēmums, kā arī atbilstīgu drošības pasākumu definēšana tiesību aktos, arī turpmāk ir jānodod atklātai sabiedriskai apspriešanai.

16.

Turklāt EDAU uzsver, ka autovadītāju datu izmantojums ir rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā intelektiskās transporta sistēmas un to, cik lielā mērā autovadītāju datus var izmantot tālāk un apvienot ar citiem datiem, kas iegūti no citām transportlīdzeklī iekļautām sistēmām (piemēram, eCall (emergency call – ārkārtas izsaukumu tehnoloģija), eToll (electronic toll service – elektroniskas ceļu nodevu iekasēšanas tehnoloģija) utt.). EDAU aicina likumdevēju, izstrādājot turpmākos tiesību aktu priekšlikumus par autovadītāju datu izmantojumu un turpmāko apstrādi saistībā ar intelektiskām transporta sistēmām, pienācīgi ņemt vērā mērķa ierobežošanas, nepieciešamības un samērīguma principu.

17.

Arī tad, ja tiktu pierādīts, ka abu karšu apvienošana ir nepieciešama, vienā kartē iekļauto personas datu apstrādei ir jāatbilst visiem Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem datu aizsardzības principiem un noteikumiem, jo īpaši samērīguma principam.

18.

EDAU norāda, ka Direktīvas 2006/126/EK 1. panta 2. punktā ir iekļauta vienīgi atsauce uz “datu aizsardzības noteikumiem”, konkrēti tos nenorādot. Priekšlikuma atsevišķā pantā viņš iesaka precizēt, ka saistībā ar vadītāju apliecībām īstenotā datu apstrāde jāveic atbilstīgi valstu tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK. Jāuzsver, ka datu apstrāde, ko veic saistībā ar vadītāju apliecībām, ietver ne tikai mikroshēmā saglabāto datu apstrādi, bet arī visus pārējos datu apstrādes veidus, kas attiecas uz karti, piemēram, vadītāja apliecības izsniegšanu, tās derīguma termiņa uzraudzību un kontroles pasākumus, kurus īsteno kompetentās iestādes, kas uzrauga sociālo noteikumu ievērošanu autotransporta jomā.

19.

Sniedzot sīkāku informāciju par datu apstrādi, priekšlikuma 2. apsvērumā ir noteikts, ka “vadītāju apliecībām un vadītāju kartēm ir gandrīz identisks dizains un pieprasīto datu komplekts”. Šis formulējums ir maldinošs divu iemeslu dēļ: pirmkārt, precīzie datu lauki, kas tiks apstrādāti vadītāja kartē, joprojām nav zināmi; otrkārt, var pieņemt, ka tie neizbēgami skaita ziņā pārsniegs tos laukus, kas definēti vadītāja apliecībā, jo vadītāja karte ir paredzēta, lai uzraudzītu vadītāja darbības un nodrošinātu atbilstību sociālajiem noteikumiem autotransporta jomā.

20.

Vadītāja apliecībā iekļautās datu kategorijas ir sīki un skaidri izklāstītas Direktīvas 2006/126/EK I pielikumā (13), savukārt sīkāku informāciju par datiem, kas saglabājami vadītāja apliecības mikroshēmā, Komisija vēl nav norādījusi. Piemēram, joprojām nav skaidrs, vai mikroshēmā būtu iekļaujami biometriski dati (piemēram, pirkstu nospiedumi vai noskenēts acu zīlīšu attēls). Turklāt, kā EDAU uzsvēra savā atzinumā attiecībā uz priekšlikumu regulai par autotransportā izmantojamām reģistrācijas kontrolierīcēm (14), sīkāka informācija par vadītāja kartes datu apstrādi arī vēl nav sniegta pietiekami pārliecinoši un ir atkarīga no Regulas (EEK) Nr. 3821/85 pielikumu pārskatīšanas attiecībā uz tahogrāfiem; šo datu apstrāde tiks sākta tikai pēc tam, kad tiks pieņemts priekšlikums grozījumu veikšanai tahogrāfu regulā. Tāpēc šajā posmā ir grūti ar pietiekamu pārliecību izvērtēt, vai paredzētā datu apstrāde būs saskaņā ar samērīguma principu.

21.

Priekšlikuma 1. pantā attiecībā uz paredzamo to mikroshēmā glabāto datu apjomu, kas tiks apstrādāti un attiecas uz autovadītāju, ir minēti tikai vadītāja kartes identifikācijas dati, kas norādīti Regulas (EEK) Nr. 3821/85 I.B pielikuma IV iedaļas 5.2. punktā, savukārt priekšlikuma 7.a pantā noteikts, ka vadītāja apliecībā jāietver visas “nepieciešamās funkcijas, kas ļauj izmantot vadītāja apliecību arī kā vadītāja karti”. Lai vadītāja apliecību varētu izmantot kā vadītāja karti, tajā jāiekļauj pilnīgi visi vadītāja kartē definētie datu lauki, nevis tikai kartes identifikācijas dati. Salīdzinot ar vadītāja apliecību, šajos datos būs iekļauts daudz vairāk informācijas, piemēram, dati par autovadītāja darbībām (proti, datums, reisa sākums un beigas, attālums, ģeolokalizācijas dati, laiks, ātrums utt.).

22.

EDAU uzsver, ka, izstrādājot pasākumus par vadītāju apliecībām, kurās iekļauta vadītāja karte, divos atsevišķos juridiskos instrumentos – proti, priekšlikumā regulai par autotransportā izmantojamām reģistrācijas kontrolierīcēm un priekšlikumā par grozījumiem direktīvā par vadītāju apliecībām –, ir jāievēro konsekventa pieeja, lai nodrošinātu, ka datu apstrādes vispārējā plānošana notiek saskaņā ar privātās dzīves neaizskaramības principu, ka tajā tiek ievēroti visi datu aizsardzības principi, jo īpaši samērīguma princips, un ka tajā tiek sniegtas pietiekamas garantijas attiecībā uz datu aizsardzību, kā arī pienācīgi ņemtas vērā datu subjektu tiesības.

23.

EDAU īpaši iesaka, pamatojoties uz nepieciešamības pārbaudi, izveidot pārskatāmu sarakstu ar apstrādājamiem apvienotās kartes datiem. Priekšlikumā būtu jāprecizē, kā saistībā ar šādu datu apstrādi var tikt efektīvi īstenotas datu subjekta tiesības saņemt informāciju par datu apstrādi, piekļūt saviem datiem un iebilst, kā tas noteikts Direktīvas 95/46/EK 10., 11., 12. un 14. pantā. Viņš arī uzsver, ka attiecīgajām datu aizsardzības iestādēm būs pienācīgi jāizvērtē šo datu apstrāde atbilstīgi valsts tiesību aktiem.

24.

EDAU arī uzsver, ka ir jāprecizē mērķi un apstākļi, saskaņā ar kuriem var piekļūt datiem, kā arī personas, kas tiem var piekļūt. Ir jāprecizē, ka piekļuve mikroshēmā iekļautajiem datiem tiks atļauta vienīgi oficiālā un skaidri definētā nolūkā, nevis kādā citā (komerciālā vai nekomerciālā) nolūkā. Turklāt priekšlikumā ir skaidri jānorāda, kas ir tiesīgs piekļūt mikroshēmā iekļautajiem datiem, tieši kuriem datiem (piemēram, profesionālai vadītāja apliecībai, vadītāja datiem, privātai vadītāja apliecībai) un kādos apstākļos (piemēram, kā var piekļūt tāda vadītāja datiem, kas nestrādā brīvdienu vai slimības dēļ), jo divu juridisko instrumentu vienlaikus izmantojums šajā sakarā rada neskaidrības.

25.

Visbeidzot ir jāprecizē saglabājamie dati vai datu kategorijas, kas attiecas uz to nozagto, pazaudēto vai bojāto vadītāju apliecību reģistru, kurās ir iekļauta vadītāja karte (priekšlikuma 7.c pants). Definējot šādus datus, ir jāpiemēro samērīguma un datu samazināšanas princips. Turklāt ir jāprecizē tā(-s) kompetentā(-s) iestāde(-s), kurai(-ām) būtu jāuztur šādu datu reģistrs.

26.

EDAU pauž šaubas par priekšlikumā paredzētās vadītāja apliecības un vadītāja kartes apvienošanas nepieciešamību un samērīgumu, kas ir jāpierāda. Tāpēc ir jāizvērtē, vai varētu izmantot citus, privāto dzīvi mazāk aizskarošus veidus, lai sasniegtu to pašu mērķi, proti, lai apkarotu krāpšanu un samazinātu izmaksas, kas attiecas uz profesionāliem autovadītājiem, autotransporta jomā.

27.

EDAU īpaši iesaka:

15.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/6

1.

Šis atzinums ir daļa no paketes, kurā iekļauti četri EDAU atzinumi par finanšu nozari, kas visi pieņemti vienā dienā.

2.

Komisija 2011. gada 15. novembrī pieņēma priekšlikumu grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (turpmāk tekstā – “KA regula”) (3). Minētais priekšlikums 2011. gada 18. novembrī tika nosūtīts EDAU apspriešanai.

3.

EDAU atzinīgi vērtē to, ka Komisija apspriežas ar viņu, un iesaka pieņemtā tiesību akta preambulā iekļaut atsauci uz šo atzinumu.

4.

Tomēr EDAU ar nožēlu atzīst, ka Komisija oficiāli neapspriedās ar viņu ne laikā, kad tika sagatavota sākotnējā KA regula, kas stājās spēkā 2010. gada 7. decembrī, ne arī par nesenajiem grozījumiem minētajā regulā (4).

5.

Tāpēc EDAU secina, ka šajā atzinumā ir atbilstoši un lietderīgi apsvērt jautājumus saistībā ar jau spēkā esošo KA regulu. Pirmkārt, viņš uzsver KA regulas iespējamo ietekmi uz datu aizsardzību. Otrkārt, šajā atzinumā sniegtā analīze ir tieši attiecināma uz spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu un citiem vēl nepieņemtiem un iespējamiem turpmākiem priekšlikumiem, kuros ietverti līdzīgi noteikumi, piemēram, tie, kas izvērtēti EDAU atzinumos par tiesību aktu kopumu attiecībā uz banku tiesībām, finanšu instrumentu tirgiem (MIFID/MIFIR) un tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

6.

Komisija uzskata kredītreitingu aģentūras (KA) par svarīgiem finanšu tirgus dalībniekiem, kam jāpiemēro atbilstošs tiesiskais regulējums. Pirmā KA regula stājās spēkā 2010. gada 7. decembrī. Tajā ir paredzēts KA pienākums stingri ievērot profesionālās ētikas normas, lai mazinātu iespējamos interešu konfliktus, nodrošinātu augstu kvalitāti un reitingu un reitinga procesa pietiekamu pārredzamību. Esošajām kredītreitingu aģentūrām līdz 2010. gada 7. septembrim bija jāpiesakās reģistrēšanai un jāievēro regulas prasības.

7.

Savukārt 2011. gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi KA regulā (Regula (ES) Nr. 513/2011), kas paredz EVTI īpašas uzraudzības pilnvaras pār ES reģistrētām KA, lai centralizētu un vienkāršotu to reģistrāciju un uzraudzību Eiropas mērogā.

8.

Pašreizējais ierosinātais tiesību akts paredz grozījumus KA regulā, bet neaizstāj to. Ierosinātās pārskatīšanas galvenais politikas mērķis ir izskatīt vairākus jautājumus saistībā ar KA un reitingu izmantošanu, kuri nav pietiekami izskatīti spēkā esošajā KA regulā.

9.

Lai gan lielākā daļa KA regulas noteikumu attiecas uz KA darbību veikšanu un uzraudzību, atsevišķos gadījumos tiesiskā regulējuma īstenošana un piemērošana var ietekmēt privātpersonu tiesības attiecībā uz to personas datu apstrādi.

10.

KA regula pieļauj informācijas apmaiņu starp EVTI, kompetentajām iestādēm, nozaru kompetentajām iestādēm un, iespējams, trešām valstīm (5). Šāda informācija var būt saistīta arī ar privātpersonām, piemēram, personām, kas iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās, un personām, kas ir citādi un būtiski saistītas ar KA vai kredītreitingu noteikšanas darbībām. Šiem noteikumiem var būt sekas attiecībā uz konkrēto privātpersonu datu aizsardzību.

11.

Ņemot vērā minēto, šis atzinums ir vērsts uz šādiem KA aspektiem, kas saistīti ar privāto dzīvi un datu aizsardzību: 1) datu aizsardzības tiesību aktu piemērojamība, 2) datu nosūtīšana trešām valstīm, 3) piekļuve telefona sarunu izdrukām un datplūsmas pārskatiem, un 4) izpaušanas prasības attiecībā uz strukturētiem finanšu instrumentiem un periodiskajiem soda maksājumiem.

12.

Vairākos KA regulas apsvērumos (7) ir minēta Pamattiesību harta, Direktīva 95/46/EK un Regula (EK) Nr. 45/2001. Tomēr kādā no KA regulas būtiskajiem pantiem būtu jāiekļauj atsauce uz piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem.

13.

Labs šāda būtiska noteikuma piemērs ir 22. pants priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (8), kas skaidri paredz, ka parasti personas datu apstrādei saistībā ar priekšlikumu piemēro Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001. Šodien EDAU sniedza atzinumu par minēto priekšlikumu, kurā viņš ļoti atzinīgi vērtē šāda veida visaptverošu noteikumu. Tomēr EDAU iesaka precizēt atsauci uz Direktīvu 95/46/EK, norādot, ka noteikumi ir piemērojami saskaņā ar valstu normām, ar ko īsteno Direktīvu 95/46/EK.

14.

Tam ir būtiska nozīme, piemēram, attiecībā uz dažādajiem noteikumiem par personas datu apmaiņu. Šie noteikumi ir pilnībā likumīgi, bet tie ir jāpiemēro atbilstoši datu aizsardzības tiesību aktiem. Jo īpaši ir jānovērš risks, ka tos varētu interpretēt kā vispārēju atļauju veikt apmaiņu ar visu veidu personas datiem. Šādu risku ievērojami mazinātu atsauce uz šādiem datu aizsardzības tiesību aktiem, arī būtiskajos noteikumos (9).

15.

Tāpēc EDAU iesaka iekļaut līdzīgu būtisku noteikumu kā 22. pants priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (10), ievērojot viņa ieteikumus par minēto priekšlikumu (11), t. i., uzsvērt spēkā esošo personas datu aizsardzības tiesību aktu piemērojamību un precizēt atsauci uz Direktīvu 95/46/EK, nosakot, ka noteikumi ir piemērojami saskaņā ar valstu normām, ar ko īsteno Direktīvu 95/46/EK.

16.

EDAU ņem vērā atsauci KA regulas 34. panta 3. punktā uz Regulu (EK) Nr. 45/2001 attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm.

17.

Tomēr, ņemot vērā ar šādu nosūtīšanu saistītos riskus, EDAU iesaka papildus paredzēt īpašus aizsardzības pasākumus, kādi paredzēti 23. pantā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām. EDAU atzinumā par minēto priekšlikumu viņš atzinīgi vērtē tāda noteikuma izmantošanu, kas paredz atbilstošus aizsardzības pasākumus, tādus kā novērtēšana katrā konkrētā gadījumā, pārliecināšanās par nosūtīšanas nepieciešamību un atbilstoša personas datu aizsardzības līmeņa esamība trešā valstī, kas saņem personas datus.

18.

Regulas 23.c panta 1. punkta e) apakšpunkts paredz, ka, lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu. Šajā nolūkā EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas pieprasīt telefona sarunu izdrukas un datplūsmas pārskatus. Ņemot vērā plašās interpretācijas iespējas, ko rada šāds formulējums, šis noteikums rada vairākas bažas par tā materiālo darbības jomu un aptverto personu klāstu. Turklāt KA regula arī paredz, ka, lai EVTI varētu piekļūt telefona sarunu izdrukām vai datplūsmas pārskatiem, ir vajadzīga iepriekšēja atļauja no tiesu iestādes saskaņā ar valsts normām (14).

19.

Ierosinātajā regulā jēdziens “telefona sarunu izdrukas un datplūsmas pārskati” nav definēts. Direktīvā 2002/58/EK (ko tagad pēc grozījumu izdarīšanas tajā ar Direktīvu 2009/136/EK dēvē par “e-privātuma direktīvu”) ir tikai atsauce uz “informāciju par datu plūsmu”, bet ne uz “telefona sarunu izdrukām un datplūsmas pārskatiem”. Pats par sevi saprotams, ka šo jēdzienu precīzā nozīme nosaka ietekmi, kāda izmeklēšanas pilnvarām var būt uz attiecīgo personu privāto dzīvi un personas datiem. EDAU ierosina izmantot terminoloģiju, kas jau ir izmantota “informācijas par datu plūsmu” definīcijā Direktīvā 2002/58/EK.

20.

Datos, kas attiecas uz elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanu, var būt ietverta ļoti dažāda ar personu saistīta informācija, piemēram, zvanošo un zvanus saņēmušo personu identitāte, zvana laiks un ilgums, izmantotais tīkls, lietotāja ģeogrāfiskā atrašanās vieta gadījumā, ja izmantotas pārnēsājamas ierīces, u. c. Atsevišķā informācijā par datu plūsmu, kas saistīta ar interneta un e–pasta izmantošanu (piemēram, apmeklēto tīmekļa vietņu sarakstā), var turklāt būt ietvertas svarīgas ziņas par sakaru saturu. Turklāt informācijas par datu plūsmu apstrāde ir pretrunā korespondences konfidencialitātes principam. Ņemot to vērā, Direktīvā 2002/58/EK tika noteikts princips, ka informācija par datu plūsmu ir jādzēš vai jāpadara anonīma, kad tā vairs nav vajadzīga komunikāciju pārsūtīšanai (15). Saskaņā ar minētās direktīvas 15. panta 1. punktu dalībvalstis var iekļaut savos tiesību aktos izņēmumus īpašiem likumīgiem mērķiem, bet šādiem izņēmumiem ir jābūt nepieciešamiem, atbilstīgiem un samērīgiem demokrātiskā sabiedrībā, lai sasniegtu šos mērķus (16).

21.

EDAU atzīst, ka Komisijas izvirzītie mērķi KA regulā ir likumīgi. Viņš saprot vajadzību pēc iniciatīvām, kuru mērķis ir nostiprināt finanšu tirgu uzraudzību, lai saglabātu to stabilitāti un labāk aizsargātu ieguldītājus un ekonomiku kopumā. Tomēr izmeklēšanas pilnvarām, kas tieši saistītas ar informāciju par datu plūsmu, ņemot vērā šādu pilnvaru potenciāli agresīvo raksturu, ir jāatbilst nepieciešamības un samērīguma prasībām, t. i., tām ir jābūt ierobežotām līdz tam, kas ir atbilstīgi nepieciešams, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, un nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai (17). Tāpēc šajā kontekstā ir svarīgi, lai noteikumi būtu skaidri saprotami izstrādāti, ciktāl runa ir par to aptverto personu klāstu un materiālo darbības jomu, kā arī apstākļiem, kādos, un nosacījumiem, ar kādiem tos var izmantot. Turklāt jābūt paredzētiem atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu ļaunprātīgas izmantošanas risku.

22.

Regulas 23.c pants pilnvaro EVTI veikt izmeklēšanu attiecībā uz personām, kas iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās, un personām, kas ir citādi un būtiski saistītas ar KA vai kredītreitingu noteikšanas darbībām. Saskaņā ar 23.b pantu šādām fiziskajām personām var arī pieprasīt iesniegt EVTI visu informāciju, ko uzskata par nepieciešamu.

23.

Šie noteikumi nepārprotami nozīmē, ka personas datu apmaiņa notiek saskaņā ar KA regulu. Visticamāk – vai vismaz to nevar izslēgt –, ka attiecīgās telefona sarunu izdrukas un datplūsmas pārskati ietver personas datus Direktīvas 95/46/EK, Regulas (EK) Nr. 45/2001 (un attiecīgā apjomā Direktīvas 2002/58/EK) nozīmē, t. i., datus, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (18) telefona sarunām un datplūsmu. Ja tas tā ir, būtu jāpārliecinās, ka tiek pilnībā ievēroti nosacījumi attiecībā uz personas datu godīgu un likumīgu apstrādi, kas paredzēti minētajās direktīvās un regulā.

24.

EDAU norāda, ka 23.c panta 5. punkts paredz, ka tiesu iestādes atļauja ir obligāta, kad vien šādas atļaujas saņemšanu paredz valsts tiesību akti. Tomēr EDAU uzskata, ka pamatota būtu vispārēja prasība pēc tiesu iestādes iepriekšējas atļaujas visos gadījumos neatkarīgi no tā, vai to paredz valsts tiesību akti, ņemot vērā attiecīgo pilnvaru agresīvo raksturu un izvēli par labu regulai kā atbilstošam juridiskam instrumentam. Būtu arī jāuzskata, ka dažādi dalībvalstu tiesību akti paredz īpašas mājokļa neaizskaramības garantijas pret nesamērīgām un nepietiekami rūpīgi reglamentētām pārbaudēm, kratīšanu vai konfiskāciju, jo īpaši, ja to veic administratīvas institūcijas.

25.

Kā norādīts iepriekš 2.1. punktā, uzraudzības iestāžu pilnvaras pieprasīt piekļuvi telefona sarunu izdrukām un datplūsmas pārskatiem nav nekāds jaunums Eiropas tiesībās, jo tās jau ir paredzētas dažādās spēkā esošās direktīvās un regulās, kas attiecas uz finanšu nozari. Konkrēti Direktīvā par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (19), MiFID direktīvā (20) un PVKIU direktīvā (21) ir iekļauti līdzīgi noteikumi. Tas pats attiecas uz vairākiem Komisijas nesen pieņemtiem priekšlikumiem, piemēram, priekšlikumu direktīvai par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (22), priekšlikumu regulai par īsās pozīcijas pārdošanu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu aspektiem (23) un priekšlikumu regulai par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību (24).

26.

Attiecībā uz šiem spēkā esošajiem un ierosinātajiem likumdošanas instrumentiem ir jānošķir izmeklēšanas tiesības, kas piešķirtas valstu iestādēm, un šādu pilnvaru piešķiršana ES iestādēm. Vairāki instrumenti nosaka dalībvalstīm pienākumu piešķirt valstu iestādēm pilnvaras pieprasīt telefona sarunu izdrukas un datplūsmas pārskatus saskaņā ar valstu tiesību aktiem (25). Līdz ar to šā pienākuma faktiskā izpilde ir obligāti jāreglamentē ar valstu tiesību aktiem, tostarp ar tiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK un Direktīvu 2002/58/EK, kā arī ar citiem valstu tiesību aktiem, kas paredz papildu procesuālos aizsargpasākumus attiecībā uz valstu uzraudzības un izmeklēšanas iestādēm.

27.

Neviens šāds nosacījums nav paredzēts ne KA regulā, ne pārējos likumdošanas instrumentos, kas tieši piešķir ES iestādēm pilnvaras pieprasīt telefona sarunu izdrukas un datplūsmas pārskatus. Tāpēc šajos gadījumos ir spēkā pat vēl stingrāka prasība precizēt likumdošanas instrumentā attiecīgo pilnvaru materiālo piemērošanas jomu un aptverto personu klāstu, un apstākļus, kādos, un nosacījumus, ar kādiem tās var izmantot, kā arī nodrošināt atbilstošu aizsardzības pasākumu ieviešanu pret ļaunprātīgu izmantošanu.

28.

Regulas 23.c panta 1. punkta e) apakšpunkts pilnvaro EVTI pieprasīt telefona sarunu izdrukas un datplūsmas pārskatus. Kā paskaidrots turpmāk, nav skaidra šā noteikuma darbības joma un jo īpaši jēdziena “telefona sarunu izdrukas un datplūsmas pārskati” precīza nozīme.

29.

Jēdziena “telefona sarunu izdrukas un datplūsmas pārskati” definīcija nav pilnīgi skaidra un tāpēc ir jāprecizē. Šis noteikums varētu attiekties uz telefona sarunu izdrukām un datplūsmas pārskatiem, ko KA ir pienākums saglabāt to darbību gaitā. Tomēr regulā nav paskaidrots, vai un kādas telefona sarunu izdrukas un datplūsmas pārskati KA ir jāapkopo (26). Tāpēc, ja noteikumā ir atsauce uz KA rīcībā esošām izdrukām un pārskatiem, ir svarīgi precizēt definēt to telefona sarunu izdruku un datplūsmas pārskatu kategorijas, kas ir jāsaglabā un ko var pieprasīt EVTI. Atbilstoši samērīguma principam šādiem datiem jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un ne pārlieku apjomīgiem, ņemot vērā nolūku, kādam tos vāc un apstrādā (27).

30.

Šajā gadījumā precīzāks paskaidrojums ir jo īpaši vajadzīgs, ņemot vērā smagos sodus un periodiskos soda maksājumus, kas varētu tikt piemēroti KA un citām personām (attiecībā uz periodiskajiem soda maksājumiem ieskaitot arī fiziskas personas) par regulas pārkāpumu (sk. 36.a un 36.b pantu).

31.

Būtu arī jānorāda, ka iepriekš minētais 37. pants deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt grozījumus, ļaujot Komisijai grozīt regulas pielikumus, kuros ietverti dati par uzskaites prasībām, ko piemēro kredītreitingu aģentūrām, un līdz ar to netieši arī EVTI piešķirtās pilnvaras piekļūt telefona sarunu izdrukām un datplūsmas pārskatiem. LESD 290. pants paredz, ka ar leģislatīvu aktu Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu nebūtiskus elementus leģislatīvajā aktā. Pēc EDAU ieskatiem, pilnvaru piekļūt telefona sarunu izdrukām un datplūsmas pārskatiem precīzo apjomu nevar uzskatīt par nebūtisku regulas elementu. Tāpēc to materiālā piemērošanas joma būtu jāprecizē tieši regulas tekstā, nevis jāatliek turpmākiem deleģētiem aktiem.

32.

EDAU saprot, ka 23.c panta 1. punkta e) apakšpunkta mērķis nav ļaut EVTI piekļūt datplūsmas pārskatiem tieši no telesakaru pakalpojumu sniedzējiem. Tas ir loģisks secinājums, jo īpaši ņemot vērā to, ka regulā vispār nav minēti dati, kas ir telesakaru pakalpojumu nodrošinātāju rīcībā, vai prasības, kas noteiktas e–privātuma direktīvā un minētas šā atzinuma 36. punktā. (28). Tāpēc skaidrības labad viņš iesaka šādu secinājumu formulēt skaidrāk KA regulas 23.c pantā, konkrēti nosakot, ka šis noteikums neattiecas uz telesakaru pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošiem datiem.

33.

Tomēr, ja tiek paredzētas tiesības piekļūt datplūsmas pārskatiem tieši no telesakaru pakalpojumu sniedzējiem, EDAU ļoti apšauba šādu tiesību nepieciešamību un samērīgumu un tāpēc iesaka skaidri noteikt, ka šādas tiesības nepastāv.

34.

Regulas 23.c panta 1. punkta e) apakšpunktā nav norādīti apstākļi, kādos, un nosacījumi, ar kādiem var pieprasīt piekļuvi. Tajā nav arī paredzētas svarīgas procesuālas garantijas vai aizsardzības pasākumi pret ļaunprātīgas izmantošanas risku. Nākamajos punktos EDAU sniedz dažus konkrētus ieteikumus šajā saistībā.

35.

Regulas 23.c panta 1. punkts nosaka, ka EVTI var pieprasīt piekļuvi telefona sarunu izdrukām vai datplūsmas pārskatiem, lai veiktu regulā noteiktos pienākumus. EDAU uzskata, ka būtu skaidrāk jādefinē šādu pilnvaru izmantošanas apstākļi un nosacījumi. EDAU iesaka ierobežot piekļuvi telefona sarunu izdrukām vai datplūsmas pārskatiem līdz konkrēti identificētiem un smagiem ierosinātās regulas pārkāpumiem un gadījumiem, kad ir pamatotas aizdomas (kas būtu jāpamato ar konkrētiem sākotnējiem pierādījumiem) par pārkāpuma izdarīšanu. Šāds ierobežojums ir īpaši svarīgs, lai varētu novērst piekļuves pilnvaru izmantošanu personas datu izmānīšanai, datizracei vai dažādiem mērķiem.

36.

Turklāt EDAU iesaka ieviest prasību EVTI pieprasīt telefonsarunu un datu plūsmas ierakstus ar oficiālu lēmumu, kurā norāda prasības juridisko pamatu un mērķi un to, kāda informācija tiek prasīta, termiņu, līdz kuram informācija jāsniedz, kā arī lēmuma adresāta tiesības lūgt, lai lēmumu izvērtē Tiesa.

37.

Pašreizējā priekšlikumā KA regulas grozījumiem (29) ierosinātais 8.a pants, kas attiecas uz informāciju par strukturētiem finanšu instrumentiem, nosaka, ka strukturēta finanšu instrumenta emitents, iniciators un sponsors publisko informāciju par kredīta kvalitāti un par to individuālo aktīvu sniegumu, kas ir strukturēta finanšu instrumenta pamatā, par vērtspapirizācijas darbības struktūru, naudas plūsmām un par jebkādu nodrošinājumu, kas atbalsta riska darījumus saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros, kā arī jebkādu informāciju, kas ir nepieciešama visaptverošu un labi informētu stresa testu veikšanai attiecībā uz naudas plūsmām un nodrošinājuma vērtībām, kas atbalsta instrumentu pamatā esošos riska darījumus. Pienākumu publiskot informāciju nepaplašina un neattiecina uz tādas informācijas sniegšanu, kas pārkāptu tiesību normas, kuras reglamentē informācijas avotu konfidencialitātes aizsardzību vai personas datu apstrādi.

38.

Šis pants ir vērsts uz strukturēta finanšu instrumenta emitentu, iniciatoru un sponsoru. EDAU atzinīgi vērtē to, ka pašreizējā priekšlikumā KA regulas grozījumiem ierosinātais 8.a pants nosaka, ka pienākumu publiskot informāciju nepaplašina un neattiecina uz tādas informācijas sniegšanu, kas pārkāptu tiesību normas, kuras reglamentē informācijas avotu konfidencialitātes aizsardzību vai personas datu apstrādi.

39.

EDAU uzskata, ka šāda to aizsardzības pasākumu uzsvēršana, kurus piedāvā tiesību akti, kas reglamentē personas datu apstrādi, ir solis pareizajā virzienā, tomēr atbilstoši iepriekš šajā atzinumā sniegtajiem ieteikumiem kādā no KA regulas būtiskajiem pantiem būtu jāiekļauj skaidra un tieša atsauce uz valstu noteikumiem, ar ko īsteno Direktīvu 95/46/EK.

40.

KA regulas 36.d pants nosaka, ka EVTI publisko informāciju par visiem periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti, ja vien šādas informācijas publiskošana būtiski nekaitē finanšu tirgiem vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

41.

Saskaņā ar 36.b pantu un 23.b panta 1. punktu periodiskos soda maksājumus var piemērot personām, kas iesaistītas kredītreitingu darbībās, un personām, kas ir citādi un būtiski saistītas ar KA vai kredītreitingu darbībām.

42.

Tādējādi KA regula pilnvaro EVTI piemērot sankcijas ne vien kredītiestādēm, bet arī privātpersonām, kas ir materiāli atbildīgas par pārkāpumu. Tādā pašā veidā 36.d pants nosaka EVTI pienākumu publicēt visus periodiskos soda maksājumus, ko piemēro par ierosinātās regulas pārkāpumu.

43.

Sankciju publicēšana veicinātu preventīvās ietekmes palielināšanos, jo faktiskie un potenciālie likumpārkāpēji atturētos no noziegumu izdarīšanas, lai nenodarītu būtisku kaitējumu savai reputācijai. Tāpat tā palielinātu pārredzamību, jo tirgus dalībnieki būtu informēti par to, ka konkrēta persona ir izdarījusi pārkāpumu. Šo pienākumu var mīkstināt tikai tad, ja publicēšana radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām – tādā gadījumā kompetentās iestādes publicē sankcijas pēc anonimitātes principa.

44.

EDAU nav pārliecināts, ka obligāta sankciju publicēšana, kā to paredz pašreizējais formulējums, atbilst datu aizsardzības tiesību aktu prasībām, ko Tiesa noteikusi spriedumā Schecke lietā (31). Viņš uzskata, ka nav pietiekami noteikts šā pasākuma mērķis, nepieciešamība un samērīgums un ka jebkurā gadījumā būtu jāparedz atbilstoši aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātos pret privātpersonu tiesību pārkāpumu riskiem.

45.

Spriedumā Schecke lietā Tiesa atcēla noteikumus, kas bija paredzēti Padomes regulā un Komisijas regulā un paredzēja pienākumu obligāti publicēt informāciju par lauksaimniecības fondu atbalsta saņēmējiem, tostarp atbalsta saņēmēju identitāti un saņemtās summas. Tiesa nosprieda, ka šāda publicēšana ir personas datu apstrāde, uz ko attiecas Eiropas Pamattiesību hartas (“Harta”) 8. panta 2. punkts, un tādējādi ir uzskatāma par Hartas 7. un 8. pantā noteikto tiesību aizskārumu.

46.

Izanalizējusi, ka “atkāpes un ierobežojumi attiecībā uz personas datu aizsardzību jāpiemēro tikai tiktāl, cik tas ir noteikti nepieciešams”, Tiesa pievērsās publicēšanas mērķa un samērīguma analīzei. Minētajā lietā tā secināja, ka nav nekā, kas pierādītu, ka, pieņemot attiecīgos tiesību aktus, Padome un Komisija vienlaikus ir apsvērušas informācijas par attiecīgajiem saņēmējiem publicēšanas kārtību, kas atbilstu šādas publicēšanas mērķim, tomēr mazāk aizskarot saņēmēju tiesības.

47.

Šķiet, ka KA regulas 36.d pantā ir tādas pašas nepilnības, kādas Tiesa uzsvērusi spriedumā Schecke lietā. Būtu jāatceras, ka, lai novērtētu tāda noteikuma, kurš paredz personas datu publisku izpaušanu, atbilstību datu aizsardzības prasībām, ir ļoti svarīgi, lai būtu skaidrs un pienācīgi definēts mērķis, ko iecerēts sasniegt ar minēto publicēšanu. Tikai tad, ja ir skaidrs un pienācīgi definēts mērķis, var novērtēt, vai attiecīgo personas datu publicēšana ir faktiski nepieciešama un samērīga (32).

48.

Tāpēc EDAU ir radies iespaids, ka nav skaidri noteikts šā pasākuma mērķis un līdz ar to arī tā nepieciešamība. KA regulas apsvērumos nekas nav minēts par šiem jautājumiem. Ja vispārējais mērķis ir palielināt preventīvo ietekmi, Komisijai būtu vajadzējis paskaidrot, kāpēc nepietiktu ar smagākiem finansiāliem sodiem (vai citām sankcijām, kas nav saistītas ar vārda minēšanu un kaunināšanu).

49.

Turklāt būtu vajadzējis apsvērt mazāk agresīvas metodes, piemēram, publicēšanas ierobežošanu līdz KA vai publicēšanu, par ko izlemj katrā gadījumā atsevišķi. Jo īpaši otrā minētā iespēja no pirmā acu skatiena šķiet samērīgāks risinājums.

50.

Tomēr EDAU uzskata, ka iespēja novērtēt gadījumu, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ir samērīgāks un tāpēc vēlams risinājums salīdzinājumā ar obligātu publicēšanu visos gadījumos. Šāda rīcības brīvība, piemēram, ļautu EVTI izvairīties no publicēšanas mazāk smagu pārkāpumu gadījumos, ja pārkāpums nav izraisījis būtisku kaitējumu, ja par pārkāpumu atbildīgā persona ir izrādījusi uz sadarbību vērstu attieksmi, utt.

51.

KA regulā būtu vajadzējis paredzēt atbilstošus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp dažādajām iesaistītajām interesēm. Pirmkārt, aizsardzības pasākumi ir vajadzīgi saistībā ar attiecīgo personu pārsūdzības tiesībām un nevainīguma prezumpciju. Šajā saistībā būtu vajadzējis iekļaut konkrētu atsauci 36.d pantā, lai paredzētu EVTI pienākumu veikt atbilstošus pasākumus gan attiecībā uz situācijām, kad lēmums tiek pārsūdzēts, gan gadījumiem, kad tiesa to galu galā atceļ (33).

52.

Otrkārt, KA regulai vajadzētu nodrošināt datu subjektu tiesību proaktīvu ievērošanu. EDAU atzinīgi vērtē to, ka KA regulā ir paredzēta iespēja neveikt publicēšanu gadījumos, kad tā izraisītu nesamērīgu kaitējumu. Tomēr proaktīvai pieejai vajadzētu nodrošināt, ka datu subjektus iepriekš informē par to, ka tiks publicēts lēmums, ar ko tiem piemēro periodisku soda maksājumu, un ka tiem tiek piešķirtas tiesības iebilst atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 14. pantam, ja šādai rīcībai ir likumīgs pamatojums (34).

53.

Treškārt, lai gan KA regulā nav precizēts, kādā plašsaziņas līdzeklī informācija būtu jāpublicē, praksē varētu pieņemt, ka tā tiks publicēta internetā. Publikācijas internetā rada īpašus jautājumus un riskus, jo īpaši saistībā ar vajadzību nodrošināt, lai informāciju glabā tiešsaistē ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams, un ka ar datiem nevar manipulēt vai tos nevar mainīt. Arī ārēju meklētājprogrammu izmantošana ir saistīta ar risku, ka informāciju varētu izņemt no konteksta un grūti kontrolējamos veidos novirzīt caur tīmekli (35).

54.

Ņemot vērā minēto, ir jāparedz EVTI pienākums nodrošināt to, ka attiecīgo personu datus glabā tiešsaistē tikai pamatotu laikposmu, pēc kura tie tiek sistemātiski dzēsti (36). Turklāt dalībvalstīm jāpieprasa, lai tās nodrošinātu atbilstošu drošības un aizsardzības pasākumu ieviešanu, jo īpaši lai novērstu tādus riskus, kas saistīti ar ārēju meklētājprogrammu izmantošanu (37).

55.

EDAU uzskata, ka noteikums par periodisko soda maksājumu obligātu publicēšanu tā pašreizējā formulējumā neatbilst pamattiesībām uz privāto dzīvi un datu aizsardzību. Likumdevējam būtu rūpīgi jāizvērtē ierosinātās sistēmas nepieciešamība un jāpārbauda, vai publicēšanas pienākums pārsniedz to, kas ir nepieciešams izvirzītā valsts interešu mērķa sasniegšanai, un vai tā paša mērķa sasniegšanai nav izmantojami mazāk ierobežojoši pasākumi. Ņemot vērā šādas samērīguma pārbaudes rezultātu, publicēšanas pienākumam jebkurā gadījumā būtu jābūt pamatotam ar atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, lai garantētu, ka tiek ievērota nevainīguma prezumpcija, attiecīgās personas tiesības iebilst, datu drošība/precizitāte un ka dati tiek izdzēsti pēc attiecīga laika.

56.

EDAU sniedz šādus ieteikumus:

15.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/16

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32012M6551. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

15.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/16

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32012M6516. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

15.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/17

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32012M6534. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

15.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/17

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32012M6527. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

15.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/18

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32012M6518. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

15.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/19

Council of the European Union

General Secretariat

DG C Coordination Unit

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

15.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/20

15.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/21

—

sniegt jaunatnes darbiniekiem iespēju pieredzēt atšķirīgu darba realitāti citā valstī,

—

gūt labāku priekšstatu par jaunatnes darba Eiropas dimensiju,

—

uzlabot jaunatnes darbinieku profesionālās, starpkultūru un valodu prasmes,

—

veicināt pieredzes un jaunatnes darba un neformālās izglītības pieeju apmaiņu Eiropā,

—

veicināt jaunatnes organizāciju noturīgāku un kvalitatīvāku partnerību izveidi visā Eiropā,

—

stiprināt Eiropas jaunatnes darba kvalitāti un lomu.

i)

programmas “Jaunatne darbībā” pastāvīgās prioritātes:

ii)

programmas “Jaunatne darbībā” gada prioritātes:

—

nevalstiskas organizācijas (NVO),

—

iestādes, kas Eiropas līmenī aktīvi darbojas jaunatnes jomā (ENGO) un kam ir dalīborganizācijas vismaz astoņās (8) programmas “Jaunatne darbībā” valstīs,

—

reģionālās vai vietējās valsts iestādes.

—

Eiropas Savienības dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija (1),

—

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis: Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice,

—

kandidātvalstis, kurām ir noteikta pirmspievienošanās stratēģija atbilstīgi ar šīm valstīm noslēgto pamatvienošanos vispārīgiem principiem un vispārīgiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz to dalību ES programmās: Horvātija un Turcija.

—

Projekta atbilstība programmas “Jaunatne darbībā” un aicinājuma iesniegt priekšlikumus mērķiem un prioritātēm (25 %).

Saistībā ar to tiks izvērtēti šādi aspekti:

—

Projekta un tā darba metožu kvalitāte (60 %)

Saistībā ar to tiks izvērtēti šādi aspekti:

—

Projektā iesaistīto virzītāju/dalībnieku profils (15 %)

Saistībā ar to tiks izvērtēti šādi aspekti:

Education, Audiovisual and Culture Executive Agency

Youth in Action Programme — EACEA/15/12

BOUR 4/029

Avenue du Bourget/Bourgetlaan 1

1140 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

—

pa pastu (pasta zīmoga datums),

—

ar kurjerdienesta starpniecību; datums, kad kurjerdienests to ir saņēmis, ir uzskatāms par nosūtīšanas datuma pierādījumu (pieteikuma veidlapai ir jāpievieno iesniegšanas datuma kvīts oriģināla kopija).

15.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/25

1.

Komisija 2012. gada 3. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi Mitsubishi Corporation (“MC”, Japāna), Development Bank of Japan (“DBJ”, Japāna) un DVB Bank (“DVB”, Vācija), ko kontrolē DZB Group (“DZB”, Vācija), iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu kontroli pār uzņēmumu TES Holdings Ltd. un tā meitasuzņēmumiem (“TES”, Apvienotā Karaliste), iegādājoties kapitāla daļas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6579 – Mitsubishi Corporation/Development Bank of Japan INC/DVB Bank SE/TES Holdings LTD uz šādu adresi:

15.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/27

1.

Komisija 2012. gada 4. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, koncentrācijas rezultātā uzņēmums Elior Concessions SA (“Elior”), Francija, ko kontrolē uzņēmums Charterhouse Capital Partners LLP (“Charterhouse”), Apvienotā Karaliste, un Robert Zolade kungs, Francijas pilsonis, Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, iegādājoties akcijas, iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Áreas Iberoamericana SL, Spānija, un visbeidzot pār uzņēmumu Áreas SA (“Áreas”), Spānija, kas 100 % pieder uzņēmumam Áreas Iberoamericana SL, ko iepriekš kopīgi kontrolēja Elior un Emesa SL (“Emesa”), Spānija.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6565 – Elior Concessions SA/Áreas Iberoamericana SL – Áreas SA uz šādu adresi: