12.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 137/1

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu […] par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu

2012/C 137/01

EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (2),

ņemot vērā lūgumu sniegt atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMIS ŠO ATZINUMU.

1. IEVADS

1.1. Apspriešanās ar EDAU

Komisija 2011. gada 19. decembrī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu […] par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (3). Tajā pašā dienā priekšlikums tika nosūtīts EDAU, lai veiktu apspriešanos.

2.	Pirms priekšlikuma pieņemšanas EDAU bija iespēja sniegt neoficiālus komentārus. Daudzi no šiem komentāriem priekšlikumā ir ņemti vērā. Tā rezultātā priekšlikumā ir pastiprināti datu aizsardzības aizsargmehānismi.

3.	EDAU atzinīgi vērtē to, ka Komisija oficiāli ar viņu apspriedās un ka atsauci uz šo atzinumu ir ierosināts iekļaut tā instrumenta preambulā, kurš jāpieņem.

1.2. Priekšlikuma mērķi un darbības joma

Priekšlikuma mērķis ir modernizēt un grozīt esošo Direktīvas 2005/36/EK (“Profesionālo kvalifikāciju direktīvas”) tekstu. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija ierosina, ka arī Regulā […] par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (4), attiecīgajās daļās tiek grozītas atsauces uz pārskatītās Profesionālo kvalifikāciju direktīvas noteikumiem.

1.3. Saistība ar datu aizsardzību

No datu aizsardzības perspektīvas divi galvenie priekšlikuma aspekti ir i) brīdināšanas sistēmas ieviešana (56.a pants) un ii) brīvprātīga Eiropas profesionālās kartes ieviešana (4.a, b, c, d un e pants) (5). Paredzēts, ka personas datu apstrāde abos gadījumos notiek, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI”).

Principā, brīdinājumus izdod pēc tam, kad kompetenta iestāde vai tiesa dalībvalstī ir pieņēmusi lēmumu aizliegt personai veikt profesionālo darbību savā teritorijā (6). Brīdinājumu var izdot par jebkuru profesionāli, uz kuru attiecas Profesionālo kvalifikāciju direktīva, tostarp attiecībā uz profesionāļiem, kuri nav pieteikušies Eiropas profesionālās kartes saņemšanai. Pēc brīdinājumu izdošanas tos uzglabā IMI, un visām dalībvalstīm un Komisijai ir piekļuve tiem.

Eiropas profesionālās kartes ieviešana ietver informācijas dokumenta izveidošanu un uzglabāšanu IMI par profesionāļiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies šīs kartes saņemšanai (“IMI dokuments”). Attiecīgajam profesionālim, kā arī “uzņēmējām” dalībvalstīm un “izcelsmes” dalībvalstīm ir piekļuve informācijai IMI dokumentā. Profesionālis var jebkurā brīdī pieprasīt dzēst, bloķēt vai labot informāciju IMI dokumentā.

Brīdinājuma dati un daži dati IMI dokumentā ietver informāciju par pārkāpumiem vai administratīviem sodiem, un tāpēc saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 8. panta 5. punktu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 10. panta 5. punktu uz tiem attiecas pastiprināta aizsardzība. Brīdināšanas sistēma var ietekmēt daudzu dažādu profesionālo grupu personu tiesības uz datu aizsardzību visās dalībvalstīs, tostarp praktizējošu ārstu tiesības, neatkarīgi no tā, vai viņi faktiski veic vai plāno veikt darbību ārpus savas izcelsmes valsts.

9.	Turklāt priekšlikumā izvirza arī svarīgus jautājumus par to, kā nākotnē pilnveidosies brīdināšanas sistēma un repozitorija funkcija IMI. Tas ir horizontāls jautājums arī attiecībā uz administratīvo sadarbību citās politikas jomās.

2. PRIEKŠLIKUMA ANALĪZE

2.1. Vispārīgas piezīmes

10.

EDAU atzinīgi vērtē priekšlikumā īstenotos centienus risināt datu aizsardzības jautājumus. EDAU arī atzinīgi vērtē to, ka esošo informācijas sistēmu IMI tiek ierosināts izmantot administratīvajai sadarbībai, kurā jau praktiskā līmenī paredzēti vairāki datu aizsardzības aizsargmehānismi. Neraugoties uz to, joprojām pastāv svarīgi jautājumi, kuri galvenokārt attiecas uz brīdināšanas sistēmu.

11.

Lai risinātu šos jautājumus, EDAU iesaka priekšlikumā nepārprotami noteikt, kādos konkrētos gadījumos var tikt nosūtīts brīdinājums, skaidrāk definēt, kādus personas datus drīkst iekļaut brīdinājumos un ierobežot apstrādi līdz nepieciešamajam minimumam, ņemot vērā proporcionalitāti un līdzsvarojot tiesības un intereses. Priekšlikumā:

—	nepārprotami jānosaka, ka brīdinājumus var nosūtīt tikai pēc tam, kad kompetenta iestāde vai tiesa dalībvalstī ir pieņēmusi lēmumu aizliegt personai veikt profesionālo darbību tās teritorijā,

—	jānosaka, ka brīdinājuma tekstā nedrīkst ietvert papildu informāciju par aizlieguma apstākļiem un iemesliem,

—	jāskaidro un jāierobežo līdz absolūti nepieciešamajam minimumam brīdinājuma uzglabāšanas periods, un

—	jānodrošina, ka brīdinājumus nosūta tikai kompetentām iestādēm dalībvalstīs un ka šīs iestādes saņemto brīdinājuma informāciju uzskata par konfidenciālu, to neizplata tālāk un nepublicē.

2.2. Brīdinājumi

Komisijas ierosinātās brīdināšanas sistēmas

12.

56.a pantā paredzētas divas zināmā mērā atšķirīgas brīdināšanas sistēmas divām dažādām profesionāļu kategorijām.

—

56.a panta 1. punktā paredzēta brīdināšanas sistēma attiecībā uz vispārējās prakses un specialitāšu ārstiem, medicīnas māsām, zobārstiem, veterinārārstiem, vecmātēm, farmaceitiem un dažām citām profesijām. Brīdinājumā jāietver tā “profesionāļa identitāte”, kuram valsts iestādes vai tiesas ir “aizliegušas” pat īslaicīgi veikt profesionālo darbību viņu dalībvalsts teritorijā. Brīdinājumu var nosūtīt jebkuras dalībvalsts kompetentā iestāde, un tas jāadresē visu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī Komisijai.

—

56.a panta 2. punktā noteikta papildu brīdināšanas sistēma attiecībā uz tām profesijām, kuras nav ietvertas 56.a panta 1. punktā minētajā brīdināšanas sistēmā (vai ar Direktīvu 2006/123/EK (7) ieviestajā brīdināšanas sistēmā). Brīdinājumi jānosūta, “iegūstot informāciju par īpašām darbībām vai apstākļiem, kas attiecas uz šādu darbību un kas varētu radīt nopietnu kaitējumu cilvēku veselībai vai drošumam vai videi citas dalībvalsts teritorijā”. Brīdinājumi jānosūta “citai attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai”. Turklāt priekšlikumā noteikts, ka “informācija nedrīkst pārsniegt absolūti nepieciešamo apjomu, lai identificētu attiecīgo profesionāli un ietver atsauci uz kompetento iestāžu lēmumu, ar kuru viņam vai viņai aizliegts veikt profesionālo darbību”.

Vispārīgas piezīmes

13.

EDAU ņem vērā ierobežotas brīdināšanas sistēmas izveidi Eiropas līmenī, lai dotu iespēju attiecīgajām kompetentajām iestādēm apmainīties ar informāciju par profesionāļiem, kuriem svarīgu sabiedrības interešu dēļ ir aizliegts strādāt savā profesijā dalībvalstī, piemēram, profesijās, kuras skar cilvēku dzīvi, veselību un drošumu (kā arī dzīvnieku labklājību), vai citās profesijās tādās situācijās, kad tas attaisnojams ar centieniem novērst nopietnu kaitējumu veselībai un drošumam vai videi.

14.	Tomēr EDAU uzskata, ka brīdināšanas sistēmām jābūt samērīgām.

15.

Šajā sakarā EDAU atzinīgi vērtē uzlabojumus, kurus veica tekstā pēc viņa neoficiālajiem komentāriem. Šo uzlabojumu mērķis, par kuriem joprojām jāsniedz turpmāki skaidrojumi, ir ierobežot brīdinājumus par profesionāļiem, kuriem ar kompetentas iestādes lēmumu ir aizliegts strādāt savā profesijās, un izslēgt iespēju, ka brīdinājumi tiek nosūtīti, pamatojoties uz aizdomām vai sūdzībām par profesionāli, ja nav saņemti skaidri pierādījumi, kuru rezultātā kompetenta iestāde vai tiesa pieņēmusi oficiālu lēmumu, ka personai aizliegts turpināt savu darbību. Tas var palīdzēt nodrošināt tiesisko noteiktību un ievērot nevainīguma prezumpciju.

16.

Papildus ieteikumam sniegt turpmākus skaidrojumus par apstākļiem, kuros drīkst nosūtīt brīdinājumus, un par brīdinājumu saturu, EDAU galvenais jautājums joprojām attiecas uz uzglabāšanas periodiem. Jāveic uzlabojumi noteikumos par brīdinājumu precizitāti un atjaunināšanu, kā arī par saņēmējiem. Visbeidzot, Direktīvā skaidri jānosaka konfidencialitātes saistības.

Uzglabāšanas periodi

17.

Viens no EDAU galvenajiem jautājumiem attiecībā uz brīdināšanas sistēmu joprojām attiecas uz pašu brīdināšanas sistēmas būtību. Jautājums ir šāds – vai priekšlikumā paredzētie brīdinājumi:

—	jāatstāj IMI tikai uz ierobežotu laiku, kā brīdinājums par ārkārtas situāciju, kurā nekavējoties jārīkojas, vai

—

brīdināšanas sistēmas izveides rezultātā jāveido datu bāzes, kurās brīdināšanas dati glabājas ilgu laiku un tādējādi jebkurā gadījumā tām jāietver Eiropas mēroga profesionāļu, tostarp praktizējošu ārstu, melnais saraksts, kuru regulāri izmantos kompetentās iestādes, lai pārbaudītu šos profesionāļus.

18.	Kā norādīts atzinumā par IMI priekšlikumu (8), “viens ir izmantot brīdinājumu kā saziņas rīku, lai brīdinātu kompetentās iestādes par konkrētu pārkāpumu vai aizdomām, un pavisam cits – saglabāt šo brīdinājumu datu bāzē ilgāku vai pat nenoteiktu laikposmu”.

19.

EDAU pauž bažas par to, ka ierosinātajā 56.a panta 5. punktā Komisijas ziņā būs noteikt deleģētajos aktos, cik ilgi brīdinājumi paliek IMI. EDAU iesaka šos pamatnoteikumus, kuros definēta ierosinātās brīdināšanas sistēmas būtība un tādējādi ietverti būtiski elementi, izklāstīt ierosinātās direktīvas tekstā.

20.

No datu aizsardzības viedokļa būtu vēlamāk, ja visi sistēmā ievadītie brīdinājumi tiktu izdzēsti pēc iepriekš noteikta, pamatoti īsa perioda, kuru aprēķinātu no brīdinājuma nosūtīšanas datuma. Šim periodam jābūt pietiekami garam (piemēram, seši mēneši), lai ļautu kompetentajām iestādēm, kuras saņem brīdinājumu, uzdot papildu jautājumus, izmantojot IMI, un nolemt, vai savas kompetences ietvaros veikt īpašas darbības, pamatojoties uz saņemto informāciju. Tomēr periodam nevajadzētu būt garākam par laiku, kurš absolūti nepieciešams minētajam nolūkam.

21.

Ja ilgtermiņa uzglabāšanas vajadzība tiek skaidri pamatota, EDAU iesaka priekšlikumā vismaz skaidri paredzēt, ka izdevēja iestāde izdzēš brīdinājumu tūlīt pēc tam, kad brīdinājumā ietvertais aizliegums vairs nav spēkā (piemēram, pārsūdzēšanas rezultātā vai tāpēc, ka aizliegums bija paredzēts uz noteiktu laiku). Ir jāizvairās arī no brīdinājumu nevajadzīgas piemērošanas uz nenoteiktu laiku, kurš turpinās arī pēc attiecīgā profesionāļa pensionēšanās vai nāves.

56.a panta 1. punktā paredzēto brīdinājumu saturs

22.

EDAU atzinīgi vērtē skaidrojumus par brīdinājumu saturu, kuri jau sniegti projektā. Tomēr vēl jāsniedz papildu skaidrojumi, lai nodrošinātu, ka nav neskaidrību attiecībā uz 56.a panta 1. punktā paredzēto brīdinājumu saturu, kurā jāietver tikai i) personas dati attiecīgā profesionāļa identitātes noteikšanai, ii) informācija par to, vai profesionālim ir aizliegts veikt profesionālo darbību, iii) vai tas ir pagaidu aizliegums (gaidot pārsūdzības procedūru), iv) cik ilgi aizliegums tiek piemērots un v) tās kompetentās iestādes identitāte, kura izdod lēmumu (norādot arī valsti, kurā lēmums tika izdots).

23.

Turklāt EDAU iesaka priekšlikumā skaidri norādīt, ka brīdinājumi nedrīkst ietvert sīkāku informāciju par aizlieguma apstākļiem un iemesliem. Šajā sakarā EDAU atzīmē, ka papildu jautājumus var uzdot parastā divpusējas informācijas apmaiņas veidā, ja ir nepieciešams iegūt šādu papildu informāciju. IMI var izmantot arī, lai papildus sniegtu atbildīgajiem darbiniekiem vispārīgu informāciju par valsts procedūrām un palīdzētu viņiem apkopot informāciju, pamatojoties uz dažādu dalībvalstu valsts procedūrām.

Brīdinājumu sūtīšanas nosacījumi un 56.a panta 2. punktā minēto brīdinājumu saturs

24.

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ir būtiski nepārprotami skaidrot 56.a panta 2. punktā minēto brīdinājumu nosūtīšanas nosacījumus. Pašreizējā formulējumā teikts, ka brīdinājums jānosūta, “iegūstot faktisku informāciju par īpašām darbībām vai apstākļiem, kas attiecas uz šādu darbību un kas varētu radīt nopietnu kaitējumu cilvēku veselībai vai drošumam vai videi citas dalībvalsts teritorijā”. Paši šie noteikumi ir pietiekami skaidri un paredz pietiekami lielu rīcības brīvību atbildīgajiem darbiniekiem, lai pieņemtu lēmumu par brīdinājuma nosūtīšanu.

25.	Svarīgi, ka no formulējuma “faktiska informācija” nav skaidri saprotams, vai pamatotas aizdomas par kāda veida pārkāpumu vai citu notikumu ir viss, kas vajadzīgs, vai arī pirms brīdinājuma nosūtīšanas faktiem jābūt pilnībā izpētītiem un noteiktiem konkrētā administratīvā procedūrā.

26.

Priekšlikuma pārskatītajā versijā izmanto atsauci uz kompetentās iestādes lēmumu, kurā profesionālim aizliegts veikt profesionālo darbību. Šis svarīgais uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem projektiem, mūsuprāt, nozīmē, ka brīdinājumus var nosūtīt tikai tad, ja, pamatojoties uz attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu, jau ir izdots aizliegums attiecībā uz konkrēto profesionāli.

27.	Tomēr teksts vēl jāuzlabo, nepārprotami skaidrojot prasību, ka brīdinājuma pamatā jābūt kompetentās iestādes vai tiesas iepriekšējam lēmumam aizliegt profesionālim veikt profesionālo darbību. Tas nodrošinātu tiesisko noteiktību un novērstu nepareizu skaidrojumu.

28.

Kā teikts 56.a panta 1. punktā, jāprecizē, ka brīdinājumu saturā jāietver tikai i) personas dati attiecīgā profesionāļa identitātes noteikšanai, ii) informācija par to, vai profesionālim ir aizliegts veikt profesionālo darbību, iii) vai tas ir pagaidu aizliegums (gaidot pārsūdzības procedūru), iv) cik ilgi aizliegums tiek piemērots un v) tās kompetentās iestādes identitāte, kura izdod lēmumu (norādot arī valsti, kurā lēmums tika izdots).

56.a panta 2. punktā minēto brīdinājumu saņēmēji

29.

56.a panta 2. punktā paredzēts, ka brīdinājumi jānosūta “citai attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai”. EDAU iesaka grozīt tekstu, lai tajā būtu paredzēts, ka brīdinājumi jānosūta “kompetentajām iestādēm citās attiecīgās dalībvalstīs un Komisijai”. Šis formulējums, minot “kompetentās iestādes”, jau tiek izmantots 56.a panta 1. punktā attiecībā uz punktā minētajiem brīdinājumiem (9).

Precizitāte un atjaunināšana

30.

EDAU iesaka skaidri paredzēt priekšlikumā, ka kompetentā iestāde, kura augšupielādē informāciju, periodiski pārskata, vai brīdinājumi ir atjaunināti, kā arī ātru brīdinājumu labošanu un atsaukšanu, ja tajos minētā informācija vairs nav precīza vai ir jāatjaunina. Būtu lietderīgi nodrošināt, ka brīdinājuma informācijā tiktu atspoguļots tas, ka profesionālis ir uzsācis pārsūdzības procedūru attiecībā uz “brīdinājumu” saskaņā ar 56.a panta 4. punktu vai pieprasījis labot, bloķēt vai dzēst brīdinājumu (piemēram, nosūtot brīdinājuma atjauninājumu) (10).

Ziņojumu konfidencialitāte, turpmāka izplatīšana un publicēšana

31.

EDAU zina, ka dalībvalstīs ir atšķirīgi tiesību akti un prakse attiecībā uz tādas informācijas apmaiņu starp kompetentām iestādēm, attiecīgām citām organizācijām (piemēram, slimnīcām) un plašu sabiedrību, kas saistīta ar disciplinārajiem pasākumiem vai krimināltiesiskajām sankcijām pret ārstiem vai citiem profesionāļiem. Nedaudzās valstīs konkrētu profesiju melnie saraksti ir publiski pieejami internetā, kur tos ikviens var aplūkot. Citās valstīs izmanto atšķirīgu pieeju un ļauj sabiedrībai aplūkot tikai baltos sarakstus, t. i., to profesionāļu sarakstus, kuri saņēmuši atļauju praktizēt.

32.

Kamēr pastāv tik atšķirīgas prakses un tiesību akti, EDAU iesaka paredzēt direktīvā konfidencialitātes prasības, kuras jāievēro attiecīgajām kompetentajām iestādēm attiecībā uz brīdinājuma datiem, kurus tās saņem no citas dalībvalsts, ja vien dati nav publiski pieejami saskaņā ar nosūtītājas dalībvalsts tiesību aktiem.

2.3. Eiropas profesionālā karte

33.	EDAU atzinīgi vērtē to, ka atbilstoši viņa neoficiālajiem komentāriem Komisija ir ievērojami uzlabojusi skaidrību, tiesisko noteiktību un datu aizsardzības aizsargmehānismus, kas paredzēti priekšlikuma 4.a pantā.

34.

EDAU atlikušie jautājumi attiecas uz priekšlikuma 4.e panta 1. punktu, kurā paredzēts, ka “izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes laikus atjaunina atbilstīgo IMI dokumentu ar informāciju par disciplinārpārkāpumu vai par piemērotām kriminālsankcijām, vai par citiem nopietniem un īpašiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt Eiropas profesionālās kartes turētāja darbību veikšanu atbilstīgi šai direktīvai.”

35.

4.e panta 1. punkts papildina esošos noteikumus 56. panta 2. punktā, ar kuriem jau tiek atļauts veikt divpusējo informācijas apmaiņu saskaņā ar līdzīgiem nosacījumiem. Esošajā 56. panta 2. punktā paredzēts, ka “uzņēmējas dalībvalsts un izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par īstenotajiem disciplinārajiem pasākumiem vai krimināltiesiskajām sankcijām, vai jebkādiem citiem nopietniem, īpašiem apstākļiem, kam varētu būt ietekme uz darbības veikšanu atbilstoši šai direktīvai”.

36.	Attiecībā uz minētajiem noteikumiem EDAU ir trīs galvenie jautājumi:

IMI dokumenta atjaunināšanas nosacījumi saskaņā ar 4.e panta 1. punktu un šādu atjauninājumu saturs

37.

Pirmkārt, abi šie noteikumi paredz pietiekami lielu rīcības brīvību atbildīgajiem darbiniekiem, lai pieņemtu lēmumu par IMI dokumenta atjaunināšanu. Arī šajā gadījumā būtu vēlams sniegt papildu skaidrojumus to pašu iemeslu dēļ, kuri tika aprakstīti, komentējot to apstākļu skaidrojuma trūkumu, kuros drīkst nosūtīt 56.a panta 2. punktā minētos brīdinājumus. EDAU atzinīgi vērtētu vismaz prasību, kurā paredzēts, ka šie atjauninājumi jāveic “neskarot nevainīguma prezumpciju” (11). Apmierinošāks būtu risinājums, ja direktīvā pieprasītu (attiecībā uz iepriekš apspriestajiem 56.a panta 2. punktā minētajiem brīdinājumiem), lai visu atjauninājumu pamatā būtu kompetentās iestādes vai tiesas iepriekšējs lēmums aizliegt profesionālim veikt profesionālo darbību. Tas nodrošinātu tiesisko noteiktību un novērstu nepareizu skaidrojumu.

38.

Attiecībā uz 56.a panta 1. punktu jāprecizē, ka atjauninājuma saturā jāietver tikai i) informācija par to, vai profesionālim ir aizliegts veikt profesionālo darbību, ii) vai tas ir pagaidu aizliegums (gaidot pārsūdzības procedūru), iv) cik ilgi aizliegums tiek piemērots un iv) tās kompetentās iestādes identitāte, kura izdod lēmumu (norādot arī valsti, kurā lēmums tika izdots). Jāizvairās no papildu informācijas sniegšanas, piemēram, par to, vai aizliegums noteikts krimināli sodāma vai disciplināra pasākuma rezultātā un kādi bija izdarītie pārkāpumi. Ja konkrētā gadījumā attiecīgajai iestādei ir vajadzīga šāda informācija, tā vienmēr var pieprasīt papildu informāciju, veicot divpusēju informācijas apmaiņu (izmantojot IMI, bet neizmantojot IMI dokumentu).

Uzglabāšanas periodi

39.

Otrkārt, atšķirībā no divpusējas informācijas apmaiņas, ko veic saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto noteikumu, kuru pašlaik IMI sistēmā uzglabā tikai sešus mēnešus pēc lietas slēgšanas, IMI dokuments paredzēts uzglabāšanai IMI iespējami ilgu laiku. Tāpēc jāizstrādā attiecīgi noteikumi, lai nodrošinātu, ka visas atsauces uz disciplinārajiem pasākumiem vai krimināltiesiskajām sankcijām, vai jebkādiem citiem nopietniem, īpašiem apstākļiem, tiks savlaicīgi dzēstas no IMI dokumenta, līdzko piekļuve informācijai vairs nebūs vajadzīga.

40.

Ierosinātā atsauce uz dzēšanu, kad informācija “vairs nav vajadzīga”, ir lietderīga, bet, mūsuprāt, nav pietiekama, lai nodrošinātu konsekvenci un tiesisko noteiktību. Tāpēc EDAU iesaka paredzēt priekšlikumā pietiekami īsu apmaiņā iegūtās informācijas uzglabāšanas periodu. Būtu vēlams, ka, to pašu iemeslu dēļ, kuri tika iepriekš skaidroti saistībā ar uzglabāšanas periodiem, šī informācija paliktu IMI tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai saņēmēja iestāde veiktu atbilstošas darbības (piemēram, sešus mēnešus, lai veiktu izpētes vai izpildes darbības).

41.

Savukārt, ja likumdevēji izvēlas aizlieguma “ilgtermiņa” uzglabāšanu IMI dokumentā, EDAU iesaka priekšlikumā skaidri paredzēt vismaz to, ka izdevēja iestāde izdzēš visas atsauces uz brīdinājumu tūlīt pēc tam, kad aizliegums vairs nav spēkā (piemēram, pārsūdzēšanas rezultātā vai tāpēc, ka aizliegums bija paredzēts uz noteiktu laiku).

2.4. Ilgtermiņā

42.

EDAU iesaka Komisijai ilgtermiņā, ja profesionālo karšu un IMI izmantošana būs plaši izplatīta (tas var notikt attiecībā uz dažām vai visām reglamentētām profesijām, uz kurām attiecas brīdināšanas sistēma), pārskatīt, vai 56.a pantā paredzētās brīdināšanas sistēmas vēl ir vajadzīgas un vai tās nevar aizstāt ar ierobežotāku un tāpēc no datu aizsardzības viedokļa privāto dzīvi mazāk skarošu sistēmu. Šādā laikā var apsvērt, piemēram, vai tā vietā, lai nosūtītu brīdinājumus uz visām dalībvalstīm, informācijas apmaiņu var ierobežot līdz kompetentām iestādēm uzņēmējās dalībvalstīs un izcelsmes dalībvalstīs, kurām ir piekļuve profesionālajai kartei un attiecīgā profesionāļa IMI dokumentam.

2.5. Apspriešanās ar EDAU un valstu datu aizsardzības iestādēm par deleģētiem aktiem

43.

Visbeidzot, EDAU iesaka pirms 56.a panta 5. punktā minēto deleģēto aktu pieņemšanas un pirms jebkuru citu tādu deleģēto aktu pieņemšanas saskaņā ar 58. pantu, kuriem var būt ietekme uz datu aizsardzību, apspriesties ar EDAU un 29. pantā minēto darba grupu, ja tiek pārstāvētas arī valstu datu aizsardzības iestādes. Pirms šādas apspriešanās jāveic datu aizsardzības ietekmes novērtējums (12).

3. SECINĀJUMI

44.	EDAU pieņem zināšanai ierobežotas brīdināšanas sistēmas izveidi Eiropas līmenī, lai apmainītos ar informāciju par profesionāļiem, kuriem ir aizliegts strādāt savā profesijā dalībvalstī, ja tas tiek pamatots ar svarīgām sabiedrības interesēm.

45.	Tomēr EDAU uzskata, ka brīdināšanas sistēmām jābūt samērīgām.

—

EDAU iesaka, ka:

—	priekšlikumā nepārprotami jānosaka, kādos konkrētos gadījumos drīkst nosūtīt brīdinājumus, skaidrāk jādefinē, kādus personas datus drīkst iekļaut brīdinājumos, un jāierobežo nepieciešamā apstrāde līdz minimumam, ņemot vērā proporcionalitāti un līdzsvarojot tiesības un intereses,

—	šajā sakarā priekšlikumā nepārprotami jānosaka, ka brīdinājumus drīkst nosūtīt tikai pēc tam, kad kompetenta iestāde vai tiesa dalībvalstī ir pieņēmusi lēmumu aizliegt personai veikt profesionālo darbību tās teritorijā,

—	jānosaka, ka brīdinājuma tekstā nedrīkst ietvert sīkāku informāciju par aizlieguma apstākļiem un iemesliem,

—	jāskaidro un jāierobežo līdz absolūti nepieciešamajam minimumam brīdinājuma uzglabāšanas periods, un

—	jānodrošina, ka brīdinājumus nosūta tikai kompetentām iestādēm dalībvalstīs un ka šīs iestādes saņemto brīdinājuma informāciju uzskata par konfidenciālu, to neizplata tālāk vai nepublicē, ja vien dati nav publiski pieejami saskaņā ar nosūtītājas dalībvalsts tiesību aktiem.

46.

Attiecībā uz Eiropas profesionālo karti un attiecīgo “IMI dokumentu” EDAU iesaka sniegt turpmākus skaidrojumus par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem informāciju par disciplinārajiem pasākumiem vai krimināltiesiskajām sankcijām, vai jebkādiem citiem nopietniem, īpašiem apstākļiem var iekļaut dokumentā, un par ietveramās informācijas saturu, kā arī iesaka noteikt skaidrus uzglabāšanas periodu ierobežojumus.

47.	Turklāt EDAU iesaka Komisijai ilgtermiņā, ja profesionālo karšu un IMI izmantošana būs plaši izplatīta, pārskatīt, vai 56.a pantā paredzētās brīdināšanas sistēmas vēl ir vajadzīgas un vai tās nevar aizstāt ar ierobežotāku un tāpēc no datu aizsardzības viedokļa privāto dzīvi mazāk skarošu sistēmu.

48.

Briselē, 2012. gada 8. martā

Giovanni BUTTARELLI

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja palīgs

(1) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(3) COM(2011) 883 galīgā redakcija.

(4) Regula par IMI vēl nav pieņemta. EDAU 2011. gada novembrī sniedza atzinumu par Komisijas priekšlikumu. Skatīt http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/webdav/site/mySite/shared/Documents/Consultation/Opinions/2011/11-11-22_IMI_Opinion_EN.pdf

(5) Ja vien nav noteikts citādi, atsaucēs uz pantiem šajā priekšlikumā izmantoti Profesionālo kvalifikāciju direktīvas noteikumi, kā ierosinājusi Komisija.

(6) Jāsniedz papildu skaidrojums par 56.a panta 2. punktu, lai nodrošinātu, ka tas viennozīmīgi attiecas ne tikai uz 56.a panta 1. punktā minētajiem brīdinājumiem, kurus piemēro veselības aprūpes profesionāļiem, bet arī uz 56.a panta 2. punktā minētajiem brīdinājumiem, kurus piemēro profesionāļiem, kuri nestrādā veselības aprūpes jomā. Skatīt šā atzinuma 24.–27. punktu.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp).

(8) Skatīt 57.–59. punktu.

(9) Starp citu, EDAU atzinīgi vērtē faktu, ka atšķirībā no 56.a panta 1. punktā minētajiem brīdinājumiem ir izmantota atsauce uz “attiecīgajām dalībvalstīm”, nevis uz “visām dalībvalstīm”.

(10) Mēs atzīmējam, ka brīdinājuma satura ierobežošana līdz minimāli nepieciešamajam datu daudzumam, kā arī tikai faktisku un objektīvu datu ietveršana, piemēram, vai konkrēto lēmumu (piemēram, pagaidu aizliegumu veikt darbības) ir pieņēmusi kompetenta iestāde vai tiesa, palīdzētu samazināt ziņojumu labošanas, bloķēšanas vai dzēšanas pieprasījumu skaitu, jo būtu grūtāk apstrīdēt šādu datu precizitāti.

(11) Līdzīgas atsauces uz nevainīguma prezumpciju ir jau iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvā 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(12) Skatīt arī EDAU atzinumu par priekšlikumu regulai par IMI, 29.–32. punkts.

12.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 137/7

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2012. gada 2. marts)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un apmācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls 2020”)

(CON/2012/17)

2012/C 137/02

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2012. gada 26. janvārī saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un apmācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls 2020”) (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”). ECB 2012. gada 6. februārī saņēma otru – Eiropas Parlamenta – lūgumu sniegt atzinumu par šo ierosināto regulu.

ECB kompetence sniegt atzinumu balstās Līguma par Eiropas Savienības darbību 133. pantu, 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1. Vispārīgi apsvērumi

1.1.

Programma “Perikls” ir apmaiņas, atbalsta un apmācību programma euro aizsardzībai pret viltošanu un ar to saistītu krāpšanu. Ierosinātā regula aizstās programmas “Perikls” juridisko pamatu, kura darbības termiņš beidzas 2013. gada beigās (2), tādējādi pagarinot to līdz 2020. gada beigām. ECB vēlreiz uzsver savu iepriekš pausto nostāju, ka programma “Perikls” ir noderīgs ieguldījums ECB, Eiropola un nacionālo iestāžu darbībā, kas jau tiek veikta cīņā pret euro viltošanu (3). ECB ir pārliecināta, ka programma “Perikls 2020” turpinās kalpot euro banknošu integritātes saglabāšanai, tostarp attiecībā uz otrās sērijas euro banknotēm.

1.2.

ECB uzsver tās aktīvu līdzdalību cīņā pret euro banknošu viltošanu. Jo īpaši – ECB izstrādā banknošu dizainu un progresīvas tehniskās pazīmes euro banknotēm, kas ļauj gan sabiedrībai, gan ekspertiem atšķirt īstas banknotes no viltotām. Parasti pēc tam, kad euro banknotes ir bijušas apgrozībā vairākus gadus, tās tiek uzlabotas, lai apsteigtu viltotājus. Eurosistēma veic arī piesardzības pasākumus un drīzumā nāks klajā ar priekšlikumu euro banknošu otrās sērijas emisijai. Bez tam ECB savā Naudas viltojumu analīzes centrā analizē jauna veida viltojumus un izmanto iegūtās zināšanas, lai sniegtu noderīgas konsultācijas tiesību aizsardzības iestādēm. Naudas viltojumu analīzes centrs koordinē visu zināmo tehnisko un statistikas datu par euro viltojumiem izplatīšanu visām iesaistītajām pusēm.

2. Īpaši apsvērumi

2.1.

Ierosinātās regulas 4. panta otrajā daļā ir noteikta metode, saskaņā ar kuru vērtē programmā “Perikls 2020” paredzēto mērķu sasniegšanu. Šajā ziņā rezultāti būs atkarīgi ne tikai no efektīvas rīcības atbilstoši programmai “Perikls 2020”, bet arī no vairākiem ārējiem faktoriem, tostarp no apgrozībā esošu viltotu banknošu skaita, pietiekamu cilvēkresursu, finanšu un tehnisko līdzekļu pieejamības finanšu, tehnisko, tiesību aizsardzības un tiesu iestāžu vajadzībām, kā arī no citu apmācību programmu īstenošanas, kas tiek organizētas minētajām iestādēm. Tāpēc programma būtu jāizvērtē, ņemot vērā visus aspektus, kas ietekmē euro viltošanu un ar to saistītu krāpšanu. Tādējādi, ECB iesaka pilnībā iesaistīt ECB un Eiropolu programmas “Perikls 2020” izvērtēšanā, ko paredz ierosinātās regulas 12. panta 3. un 4. punkts.

2.2.

Saskaņā ar programmu “Perikls 2020” iesaistīto dalībvalstu iesniegto priekšlikumu dalībnieki var būt no trešām valstīm, ja to dalība ir būtiska euro aizsardzībai. Atzīstot priekšrocības, ko euro viltošanas un ar to saistītas krāpšanas novēršanai pasaules mērogā, tostarp trešajās valstīs, sniedz trešo valstu iesaistīšanās programmā “Perikls 2020”, šo valstu iesaistei būtu jābūt lietderīgai un proporcionālai.

2.3.

ECB atzīmē, ka ierosinātās regulas 8. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkts, kā arī 10. panta 3. punkts attiecas uz atklāšanas ieroču izmantošanu un paredz dotācijas, lai finansētu aprīkojuma iegādi. ECB atbalsta priekšlikumu piešķirt dotācijas, lai finansētu vispārēja aprīkojuma iegādi, ko izmantos laboratorijās, piemēram, mikroskopus, infrasarkano staru lasīšanas iekārtas, dastmērus, blīvuma mērītājus, mikrometrus, vadītspējas un magnētisma lasīšanas iekārtas, kas veicina izmeklēšanas procesu un nav speciāli izstrādāts vai marķēts kā aprīkojums viltojumu atklāšanai. ECB uzskata, ka vienīgās drošās iekārtas un ierīces viltojumu noteikšanai, ir tās, kas norādītas ECB mājas lapā kā tādas, kas ir uzrādījušas apmierinošus rezultātus pārbaudēs, izmantojot aktuālus viltojumu veidus un īstas banknotes ar dažādām nolietojuma pazīmēm. Šādas iekārtas un ierīces ir domātas profesionālai izmantošanai skaidrās naudas apstrādes rūpniecībā un pēc būtības pārsniedz ierosinātās regulas 8. panta 2. punkta c) apakšpunkta darbības jomu attiecībā uz specializētām viltojumu novēršanas aģentūrām (4). Tāpēc ECB uzskata, ka nebūtu lietderīgi apsvērt programmas “Perikls 2020” finansējuma izlietošanu viltojumu detektoru iegādei vai izmantot viltojumu detektorus specializētās viltojumu novēršanas aģentūrās.

2.4.

Būtu lietderīgi Komisijai, ECB un Eiropolam kopīgi izvērtēt iniciatīvas, kuras būtu finansējamas saskaņā ar programmu “Perikls 2020” (5), lai tādējādi izvairītos no programmas “Perikls 2020” atkārtošanās un pārklāšanās ar citām saistītām programmām un darbībām un lai nodrošinātu vienotu stratēģiju cīņai ar euro viltošanu un ar to saistītu krāpšanu. Tāpēc ierosinātās regulas 7. apsvērums un 11. pants būtu jāgroza, lai paredzētu: a) Komisijas savlaicīgu apspriešanos ar galvenajām iesaistītajām pusēm saistībā ar gada darba programmu; un b) prasību saņemt ECB un Eiropola piekrišanu gada darba programmas pieņemšanai (6). Attiecībā uz minēto, būtu jāatvēl pietiekoši ilgs laiks ECB un Eiropolam gada darba programmas projekta izvērtēšanai un viedokļa sniegšanai pirms tās apspriešanas attiecīgajā padomdevējā komitejā.

2.5.

ECB atzinīgi vērtē ierosinātās regulas 12. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Komisijai programma “Perikls 2020” jāīsteno sadarbībā ar dalībvalstīm, konsultējoties dažādos īstenošanas posmos, ņemot vērā attiecīgos pasākumus, ko veikušas citas kompetentās iestādes, jo īpaši ECB un Eiropols. Lai arī ierosinātās regulas 12. panta 1. punkts paredz pietiekamu sadarbības līmeni Savienības mērogā, kā arī to, ka programma “Perikls 2020” saskan ar citām saistītām programmām un darbībām, ECB ierosina Komisijai, pirms konsultēšanās ar ECB un Eiropolu attiecīgajā padomdevējā komitejā, atvēlēt pietiekoši ilgu laiku, lai iepazītos ar dokumentiem, kas saistīti ar gada darba programmu.

2.6.	ECB iesaka grozīt ierosinātās regulas 12. panta 3. un 4. punktu, lai ļautu ECB un Eiropolam iesaistīties programmas “Perikls 2020” izvērtēšanā attiecībā uz tās efektivitāti un lietderību un tās iespējamo atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu.

Frankfurtē pie Mainas, 2012. gada 2. martā

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) COM(2011) 913 galīgā redakcija.

(2) Sākotnēji “Perikla” programma tika izveidota ar Padomes 2001. gada 17. decembra Lēmumu 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programma) (OV L 339, 21.12.2001., 50. lpp.). Lēmuma 2001/923/EK piemērošana tika paplašināta uz ārpus euro zonas dalībvalstīm ar Padomes 2001. gada 17. decembra Lēmumu 2001/924/EK, ar kuru paplašina Padomes lēmuma piemērošanu, ar kuru izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu), uz dalībvalstīm, kas nav pieņēmušas euro par savu vienoto valūtu (OV L 339, 21.12.2001., 55. lpp.). Turpmāki grozījumi Padomes Lēmumā 2001/923/EK izdarīti, lai paplašinātu programmas “Perikls” darbības jomu un pagarinātu programmas darbības periodu līdz 2013. gada 31. decembrim.

(3) Sk. 1. punktu ECB 2006. gada 5. jūlija Atzinumā CON/2006/35 pēc Eiropas Savienības Padomes lūguma par diviem Padomes lēmumu priekšlikumiem attiecībā uz apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) (OV C 163, 14.7.2006., 7. lpp.). Visi ECB atzinumi tiek publicēti ECB tīmekļa vietnē http://www.ecb.europa.eu

(4) Turklāt, atbilstoši ietekmes novērtējumam (SEC(2011) 1615 galīgā redakcija) ir skaidrs, ka iespēja finansēt aprīkojuma iegādi attiecas uz kompetentajām valsts (trešās valsts) viltojumu novēršanas aģentūrām, lai aizsargātu euro pret viltošanu, īpašu uzmanību pievēršot specializētām aģentūrām, kas darbojas sensitīvās trešajās valstīs, kurās cīņa pret euro viltošanu nav prioritāte.

(5) Sk. 8. punktu ECB 2005. gada 21. jūnija Atzinumā CON/2005/22 pēc Eiropas Savienības Padomes lūguma par diviem Padomes lēmumu priekšlikumiem attiecībā uz apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) (OV C 161, 1.7.2005., 11. lpp.) un 2.2. punktu ECB 2006. gada 5. jūlija Atzinumā CON/2006/35 pēc Eiropas Savienības Padomes lūguma par diviem Padomes lēmumu priekšlikumiem attiecībā uz apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) (OV C 163, 14.7.2006., 7. lpp.).

(6) Sk. 8. punktu Atzinumā CON/2005/22.

PIELIKUMS

Redakcionāli priekšlikumi

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (1)

1. grozījums

Ierosinātās regulas 7. apsvērums

“(7)

Būtu jānodrošina, ka šī Savienības rīcības programma saskan ar citām programmām un darbībām un papildina tās. Nolūkā īstenot šo programmu, lai novērtētu ar eiro aizsardzību saistītās vajadzības un jo īpaši apmaiņas, atbalsta un mācību jautājumos, Komisijai būtu jāveic visas nepieciešamās apspriešanās ar galvenajām iesaistītajām personām (īpaši dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām valsts iestādēm, ECB un Eiropolu) attiecīgajā padomdevējā komitejā, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1338/2001.”

“(7)

Būtu jānodrošina, ka šī Savienības rīcības programma saskan ar citām programmām un darbībām un papildina tās. Atvēlot pietiekamu laiku pirms gada darba programmas pieņemšanas, Komisijai būtu jāveic visas nepieciešamās apspriešanās, lai novērtētu ar euro aizsardzību saistītās vajadzības un jo īpaši apmaiņas, atbalsta un mācību jautājumos, ar galvenajām iesaistītajām personām. Īpaši, Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām valsts iestādēm, kā arī jāvienojas ar ECB un Eiropolu par gada darba programmu attiecīgajā padomdevējā komitejā, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1338/2001, jo īpaši apmaiņas, atbalsta un apmācību jomā, lai īstenotu šo programmu.”

Paskaidrojums

Gan Komisija, gan ECB un Eiropols iegūs no gada darba programmas kontekstā kopīgi veikta to iniciatīvu izvērtējuma, kuras būtu finansējamas saskaņā ar programmu “Perikls 2020”. Šāda kopīga izvērtēšana ļautu izvairīties no programmas “Perikls 2020” atkārtošanās un pārklāšanās ar citām saistītām programmām un darbībām, kuras īsteno ECB, Eiropols un kompetentās valsts iestādes. Turklāt, šāda pieeja nodrošinātu vienotu stratēģiju cīņai ar euro viltošanu un ar to saistītu krāpšanu. Tādēļ ECB ierosina grozīt ierosinātās regulas 7. apsvērumu, lai paredzētu: a) Komisijas savlaicīgu apspriešanos ar galvenajām iesaistītajām pusēm saistībā ar gada darba programmu; un b) prasību saņemt ECB un Eiropola piekrišanu gada darba programmas pieņemšanai.

2. grozījums

Ierosinātās regulas 11. pants

“11. pants

Gada darba programma

Lai īstenotu programmu, Komisija pieņem gada darba programmas. Tajās nosaka sasniedzamos mērķus, sagaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un to kopējo summu. Tajās iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, norādi uz katrai darbībai piešķirto summu un indikatīvu īstenošanas grafiku. […]”

“11. pants

Gada darba programma

Komisija pieņem gada darba programmas pēc savlaicīgas apspriešanās ar galvenajām gada darba programmas ietvaros iesaistītajām personām un pēc tam, kad saņemta ECB un Eiropola piekrišana. Gada darba programmas nosaka sasniedzamos mērķus, sagaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un to kopējo summu. Tajās iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, norādi uz katrai darbībai piešķirto summu un indikatīvu īstenošanas grafiku. […]”

Paskaidrojums

Gan Komisija, gan ECB un Eiropols iegūs no kopīgi veikta to iniciatīvu izvērtējuma, kuras būtu finansējamas saskaņā ar programmu “Perikls 2020”. Šāda kopīga izvērtēšana ļautu izvairīties no programmas “Perikls 2020” atkārtošanās un pārklāšanās ar citām saistītām programmām un darbībām, kuras īsteno ECB, Eiropols un kompetentās valsts iestādes. Turklāt, šāda pieeja nodrošinātu vienotu stratēģiju cīņai ar euro viltošanu un ar to saistītu krāpšanu. Tādēļ ECB ierosina grozīt ierosinātās regulas 11. apsvērumu, lai paredzētu: a) Komisijas savlaicīgu apspriešanos ar galvenajām iesaistītajām pusēm saistībā ar gada darba programmu; un b) prasību saņemt ECB un Eiropola piekrišanu gada darba programmas pieņemšanai.

3. grozījums

Ierosinātās regulas 12. panta 3. punkts

“(3) Komisija izvērtē programmu. Ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim, […]”

“(3) Komisija izvērtē programmu. Komisija izplata izvērtējuma ziņojuma projektu dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām valsts iestādēm un vienojas par izvērtējuma ziņojuma saturu ar ECB un Eiropolu attiecīgajā padomdevējā komitejā, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1338/2001. Ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim, […].”

Paskaidrojums

Programmas “Perikls 2020” lietderībai ir jābūt prioritātei, lai sasniegtu gan tās vispārējos, gan īpašos mērķus. ECB uzskata, ka ir būtiski saskaņot programmu “Perikls 2020” ar esošajām Savienības un nacionālajām programmām, kā arī ar ECB un Eiropola projektiem. Šajā sakarā ECB uzskata, ka izvērtējuma ziņojums ir jāapspriež un par to ir jāvienojas ar visām galvenajām iesaistītajām pusēm attiecīgajā padomdevējā komitejā, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1338/2001. Lai to panāktu, ECB ierosina augstāk minētos redakcionālos priekšlikumus, kas vienlaikus arī palielina ECB un Eiropola lomu, izvērtējot programmas “Perikls 2020” efektivitāti un lietderību, kā arī tās iespējamo atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu.

4. grozījums

Ierosinātās regulas 12. panta 4. punkts

“(4) Turklāt līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par programmas mērķu sasniegšanu.”

“(4) Turklāt Komisija izplata ziņojuma par programmas mērķu sasniegšanu projektu dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām valsts iestādēm un vienojas par ziņojumu ar ECB un Eiropolu attiecīgajā padomdevējā komitejā, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1338/2001. Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par programmas mērķu sasniegšanu.”

Paskaidrojums

Lai sekmīgi piemērotu izvērtējuma metodi attiecībā uz programmā “Perikls 2020” paredzēto mērķu sasniegšanu, ir nepieciešama plaša pieredze, zināšanas un informācija. Šāds secinājums izriet no 4. panta, kurā ir uzskaitīti rezultāti, pēc kuriem vērtē, kā sasniegti pasākumu mērķi. Šajā ziņā rezultāti būs atkarīgi ne tikai no efektīvas rīcības atbilstoši programmai “Perikls 2020”, bet arī no vairākiem ārējiem faktoriem, tostarp no apgrozībā esošu viltotu banknošu skaita, pietiekamu cilvēkresursu, finanšu un tehnisko līdzekļu pieejamības finanšu, tehnisko, tiesību aizsardzības un tiesu iestāžu vajadzībām, kā arī no citu apmācību programmu īstenošanas, kas tiek organizētas minētajām iestādēm. Attiecīgi programma “Perikls 2020” būtu jāizvērtē, ņemot vērā visus aspektus, kas ietekmē euro viltošanu un ar to saistītu krāpšanu. Tāpēc ECB, Eiropols un kompetentās valsts iestādes, kurām ir vērtīga pieredze un informācija attiecīgajā jomā, būtu pilnībā jāiesaista, lai izvērtētu programmā “Perikls 2020” noteikto mērķu sasniegšanu. Turklāt, ar ECB un Eiropolu ir jāvienojas arī par gala izvērtējuma ziņojumu.

(1) Teksts treknrakstā ir tā daļa, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir tā daļa, kuru ECB ierosina svītrot.

12.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 137/19

VALSTS ATBALSTS – LUKSEMBURGA

Valsts atbalsts SA.34440 (12/C) – Dexia BIL pārdošana

Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2012/C 137/09

Komisija ar 2012. gada 3. aprīļa vēstuli, kas autentiskā valodā pievienota šim kopsavilkumam, paziņoja Luksemburgai savu lēmumu attiecībā uz iepriekš minēto pasākumu sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Piezīmes par pasākumu, attiecībā uz kuru Komisija sāk procedūru, ieinteresētās personas var iesniegt viena mēneša laikā no šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas, nosūtot tās uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

State aid Registry

Office: J70 03/225

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22961242

Šīs piezīmes paziņos Luksemburgai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz piezīmes, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.

KOPSAVILKUMS

I. PROCEDŪRA

1.	Komisija ar 2008. gada 19. novembra lēmumu nolēma necelt iebildumus pret Dexia grupai paredzēto likviditātes palīdzību un garantiju obligācijām. Attiecīgo atbalstu apstiprināja kā glābšanas atbalstu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu, pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

Dexia grupas pārstrukturēšanas plānu Francija Komisijai paziņoja 2009. gada 16. februārī, Luksemburga – 2009. gada 17. februārī un Beļģija – 2009. gada 18. februārī. Ar 2009. gada 13. marta lēmumu Komisija nolēma saskaņā ar LESD 108. panta 2. punkta nosacījumiem sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru par visiem pasākumiem, kas veikti par labu Dexia grupai.

3.	Ar 2010. gada 26. februāra lēmumu Komisija apstiprināja Dexia grupas pārstrukturēšanas plānu.

Beļģijas iestādes 2011. gada 12. oktobrī Komisijai paziņoja par papildu pasākumu, kas paredz Dexia Bank Belgium (DBB) akciju 100 % iegādi no Dexia SA. Komisija 2011. gada 17. oktobrī nolēma pagaidu kārtā uz sešiem mēnešiem apstiprināt Beļģijas valsts veikto DBB iegādi no Dexia SA un sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru par šo pasākumu.

Francijas, Beļģijas un Luksemburgas iestādes 2011. gada 14. decembrī Komisijai paziņoja par papildu pasākumu Dexia grupas labā, kas paredz pagaidu garantiju refinansēšanai. Komisija 2011. gada 21. decembrī nolēma pagaidu kārtā uz sešiem mēnešiem apstiprināt šo pagaidu garantiju refinansēšanai un sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru par šo pasākumu.

6.	Luksemburgas iestādes 2012. gada 23. martā Komisijai paziņoja, ka Dexia grupa pārdod Dexia BIL. Šis lēmums par LESD 108. panta 2. punktā noteiktās procedūras sākšanu attiecas uz Dexia BIL pārdošanu.

II. FAKTI

Dexia BIL ietilpst Dexia grupā. Dexia tika izveidota 1996. gadā, apvienojot Francijas Crédit Local un Beļģijas Crédit Communal. Dexia grupu veido kontrolakciju mātesuzņēmums (Dexia SA) un trīs operacionāli meitasuzņēmumi, kas izvietoti Francijā (DCL), Beļģijā (DBB) un Luksemburgā (Dexia BIL). Dexia BIL ir trešā lielākā banka Luksemburgā rezidentu noguldījumu un kredītu ziņā, un tās bilance 2011. gada jūnija beigās bija EUR 41 miljards. Dexia BIL galvenās darbības jomas ir banku pakalpojumi privātpersonām, kredīti privātpersonām un uzņēmumiem un individualizēti banku pakalpojumi privātklientiem.

Finanšu krīzes dēļ Francija, Beļģija un Luksemburga kopš 2008. gada septembra ir īstenojušas vairākus valsts atbalsta pasākumus par labu Dexia. Komisija 2010. gada 26. februāra lēmumā par Dexia SA pārstrukturēšanas plānu apstiprināja Dexia SA piešķirto atbalstu ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalstis un Dexia izpilda visas minētajā lēmumā ietvertās saistības un nosacījumus.

Kaut arī apstiprinātie pārstrukturēšanas pasākumi deva Dexia iespēju uzlabot tās finanšu stabilitāti un samazināt uzņēmuma lielumu, nestratēģiskos aktīvus un saistību īpatsvaru, plāna īstenošana aizkavējās un Dexia likviditātes nelīdzsvarotība kopš 2011. gada vasaras arvien palielinājās. Lai gan Dexia BIL nevienā brīdī nebija Dexia grupas grūtību cēlonis, tā izjuta negatīvās sekas un 2011. gada septembrī un oktobrī piedzīvoja noguldījumu masveida aizplūšanu. Dexia BIL stāvoklis ir nostabilizējies, kopš 2011. gada 6. oktobrī tika paziņots par tās pārdošanu.

10.

Saskaņā ar Luksemburgas iestāžu sniegto informāciju Dexia plānoja Dexia BIL pārdošanu jau kopš 2009. gada, un laikā no 2009. gada līdz 2011. gada vasarai Dexia tieši vērsās pie vairākiem privātiem uzņēmumiem. Tomēr šo pārrunu rezultātā netika izteikti nekādi konkrēti pirkuma piedāvājumi. Galu galā 2011. gada 6. oktobrīDexia paziņoja, ka tā ir sākusi ekskluzīvas sarunas ar privātu ieguldītāju Precision Capital un ka Luksemburga paturēs akciju mazākumu. 2011. gada 20. decembrī tika parakstīts nodomu protokols par Dexia BIL pārdošanu par EUR 730 miljoniem, paredzot, ka 90 % iegādājas Precision Capital, bet pārējos 10 % patur Luksemburgas valsts. Uz Luksemburgas valsts līdzdalību attiecas tādi paši nosacījumi, kādi piemērojami Precision Capital.

11.

Dažus darbības veidus un daļas izslēdza no šā darījuma, līdz ar to pārdošanas darījums ietver galvenokārt Dexia BIL uzņēmējdarbību attiecībā uz pakalpojumiem privātpersonām un individualizētiem banku pakalpojumu privātklientiem (turpmāk “pārdodamās darbības”). Konkrētāk, izslēgtie elementi ir šādi: RBC Dexia, Dexia Asset Management, pasīvās pārvaldības (legacy) portfelis, Parfipar, Dexia LDG, Popular Banca Privada. Ienākumi no izslēgtajām darbībām paliek Dexia BIL. Pirms tika parakstīts nodomu protokols, 2011. gada 10. decembrī tika izdots neatkarīgs objektivitātes atzinums par Dexia BIL pārdošanas cenu. Paredzēts arī, ka Dexia BIL vairs nesniegs finansējumu Dexia grupai.

12.

Pašlaik nodomu protokolā ir ietverta klauzula (turpmāk “3.3.5. punkts”), kas paredz, ka gadījumā, ja līdz 2017. gada 1. janvārimDexia vai jebkurš Dexia grupas uzņēmums saistībā ar citu meitasuzņēmumu turpmāko pārdošanu, nodošanu vai apvienošanu attiecībā uz šiem darījumiem saņem valsts galvojumu par atlīdzības nodrošināšanas saistību izpildi pret pircējiem ar nosacījumu, ka šie pircēji ir privāti subjekti, Dexia nodrošinās, ka tas pats galvotājs (vai cits galvotājs ar tikpat augstu kredītreitingu) sniedz galvojumu ar līdzīgiem noteikumiem (mutatis mutandis) Dexia BIL pircējam Precision Capital. Tomēr Luksemburgas iestādes ir informējušas, ka minēto klauzulu ir paredzēts svītrot.

III. VĒRTĒJUMS

13.	Tā kā šim darījumam nav piemērota atklāta, pārredzama un nediskriminējoša konkursa procedūra, Komisijai ir rūpīgi jāpārbauda, vai pārdodamo darbību cena ir adekvāta tirgus cena.

14.

Komisija atzīmē, ka Luksemburgas valsts līdzdalībai, kas ir 10 %, piemērojami tādi paši noteikumi un nosacījumi kā Precision Capital 90 % daļai. Tāpēc, ņemot vērā, ka uz Luksemburgas un Precision Capital līdzdalību attiecas vienādi noteikumi un nosacījumi, Komisija uzskata, ka Luksemburgas valsts rīkojās kā tirgus ieguldītājs un tās 10 % daļa Dexia BIL pārdodamajās darbībās neietver papildu atbalstu.

15.

Par Dexia BIL iegādi ir izdots neatkarīgs objektivitātes atzinums, un pārdošanas cena ietilpst šajā objektivitātes atzinumā norādītajā cenu diapazonā. Tomēr objektivitātes atzinumu sagatavoja sarunu laikā, pirms nodomu protokola parakstīšanas, Tāpēc Komisija šajā posmā nevar secināt, ka objektivitātes atzinumā ir pienācīgi ņemti vērā visi darījuma nosacījumi, īpaši saistībā ar izslēgto darbību un attiecīgi paturēto ienākumu vērtību un 3.3.5. punkta ietekmi gadījumā, ja tas netiktu svītrots.

16.	Ja 3.3.5. punkts netiktu svītrots, Komisijai rastos jautājums par šajā punktā iespējami ietverto valsts atbalstu un to, vai tas pareizi atspoguļots darījuma cenā.

Līdz ar to Komisija šajā posmā nevar secināt, ka Dexia BIL pārdodamo darbību pārdošana un ar to saistītie nosacījumi neietver valsts atbalsta elementus LESD 107. panta 1. punkta nozīmē par labu Dexia BIL pārdodamajām darbībām un Precision Capital kā Dexia BIL pircējam, ja darījuma cena izrādītos pārāk zema salīdzinājumā ar tirgus cenu.

VĒSTULES TEKSTS

“J'ai l'honneur de vous informer que, au vu des informations qui lui ont été communiquées sur le cas cité en objet, la Commission européenne a décidé d'ouvrir une procédure, conformément à l'article 108, paragraphe 2, du Traité sur le fonctionnement de l'Union européenne ("TFUE") sur la mesure notifiée.

1. PROCÉDURE

(1)

Par décision du 19 novembre 2008 (1), la Commission a décidé de ne pas soulever d'objections aux mesures d'urgence concernant une opération de soutien de liquidité ("liquidity assistance" ci-après "l'opération LA") et une garantie sur certains éléments de passif de Dexia (2). La Commission a considéré que ces mesures étaient compatibles avec le marché intérieur sur la base de l'article 107, paragraphe 3, alinéa b), TFUE en tant qu’aide au sauvetage d'une entreprise en difficulté et a autorisé ces mesures pour une période de six mois à compter du 3 octobre 2008, en précisant qu’au-delà de cette période, la Commission devrait réévaluer l’aide en tant que mesure structurelle.

(2)	La Belgique, la France et le Luxembourg (ci-après "les États membres concernés") ont notifié à la Commission un premier plan de restructuration de Dexia respectivement les 16, 17 et 18 février 2009.

(3)	Par décision du 13 mars 2009, la Commission a décidé d'ouvrir la procédure prévue à l’article 108, paragraphe 2, TFUE pour l’ensemble des aides accordées à Dexia (3).

(4)

Par décision du 30 octobre 2009 (4), la Commission a autorisé la prolongation de la garantie jusqu'au 28 février 2010 ou jusqu'à la date de la décision de la Commission statuant sur la compatibilité des mesures d'aides et le plan de restructuration de Dexia, si la restructuration intervient avant le 28 février 2010. La Commission a précisé dans sa décision du 30 octobre 2009 que les mesures proposées dans le plan de restructuration initial ne permettaient pas, à ce stade, de statuer sur la compatibilité des aides.

(5)	Le 9 février 2010, les États membres concernés ont transmis à la Commission des informations sur des mesures additionnelles envisagées afin de compléter le plan de restructuration initial notifié en février 2009.

(6)	Par décision du 26 février 2010 (5), la Commission a autorisé le plan de restructuration de Dexia et la conversion des aides d'urgence en aides à la restructuration, sous condition du respect de tous les engagements et conditions de ladite décision.

La procédure postérieure à la décision du 26 février 2010

(7)	Depuis l'été 2011, Dexia a rencontré des difficultés supplémentaires et les États membres concernés ont envisagé des mesures d'aide additionnelles.

(8)

Par décision du 17 octobre 2011 (6), la Commission a décidé d'ouvrir une procédure formelle d'investigation sur la mesure de vente par Dexia et de rachat par l'État belge de Dexia Banque Belgique (ci-après "DBB"). Cette mesure concerne le rachat par l'État belge de DBB et ses filiales, à l'exception de Dexia Asset Management. Toutefois, dans un souci de préservation de la stabilité financière, la Commission a décidé d'autoriser temporairement la mesure. Celle-ci est donc autorisée pour six mois à compter de la date de la décision ou, si la Belgique soumet un plan de restructuration dans les six mois à compter de la date de la décision, jusqu'à ce que la Commission adopte une décision finale sur la mesure.

(9)

Le 18 octobre 2011, les États membres concernés ont informé la Commission d'un ensemble de nouvelles mesures potentielles en vue d'un nouveau plan de restructuration ou de démantèlement de Dexia. Dans le cadre de cet ensemble de nouvelles mesures, la Belgique a notifié à la Commission, le 21 octobre 2011, une mesure de recours pour DBB à l'"Emergency Liquidity Assistance" (ci-après "ELA") pourvue d'une garantie de l'État belge. Cette mesure permet à DBB d'octroyer des financements à Dexia Crédit Local SA (ci-après "DCL").

(10)

Le 14 décembre 2011, la France, la Belgique et le Luxembourg ont également notifié à la Commission, dans le cadre de cet ensemble de nouvelles mesures, un projet de garantie temporaire des États membres concernés sur le refinancement de Dexia SA, de DCL et/ou de leurs filiales. Par décision du 21 décembre 2011 (ci-après "la décision d'ouverture sur les aides supplémentaires à la restructuration de Dexia") (7), dans un souci de préservation de la stabilité financière, la Commission a décidé d'autoriser temporairement jusqu'au 31 mai 2012 la garantie temporaire de refinancement.

(11)

Toutefois, dans cette décision, la Commission a ouvert une procédure formelle sur l'ensemble des mesures supplémentaires à la restructuration de Dexia depuis l'adoption de la décision conditionnelle (dont la garantie temporaire de refinancement) et a demandé aux États membres concernés que lui soit notifié, dans un délai de trois mois, un plan de restructuration de Dexia, ou à défaut de viabilité de Dexia, un plan de liquidation de Dexia.

Procédure relative à la vente de Dexia Banque Internationale à Luxembourg

(12)

Le 6 octobre 2011, Dexia SA a annoncé, dans un communiqué de presse (8), être entré en négociation exclusive avec un groupement d’investisseurs internationaux auquel participera l’État du Luxembourg, en vue d'une cession de Dexia Banque Internationale à Luxembourg (ci-après "Dexia BIL"). Le Conseil d’Administration du groupe Dexia se prononcerait sur le contenu d’une offre éventuelle à l’issue de la période d’exclusivité.

(13)

Le 18 décembre 2011, la Commission a été informée qu'un protocole d'accord contraignant, portant sur la vente de la participation de 99,906 % dans Dexia BIL détenue par Dexia, était sur le point d'être conclu. À travers ce protocole d'accord, Precision Capital SA, un groupe d'investisseurs du Qatar, acquerra 90 % de la participation, les 10 % restants étant acquis par le Luxembourg. Certains actifs de Dexia BIL sont exclus du périmètre de cette vente.

(14)

La vente de Dexia BIL ne faisait pas partie des mesures approuvées par la Commission dans le cadre du plan de restructuration de Dexia approuvé le 26 février 2010. Elle n'a pas non plus été inclue dans la portée de la procédure d'investigation ouverte par la décision de la Commission du 21 décembre 2011, concernant les mesures de restructuration notifiées à la Commission postérieurement à cette date.

(15)

Cette mesure avait déjà été portée à la connaissance de la Commission avant le 21 décembre 2011. La vente de Dexia BIL sera donc analysée par la Commission séparément de la restructuration de Dexia SA non seulement en raison de la nécessité d'apporter de la sécurité juridique dans les plus brefs délais, mais aussi et surtout en raison de l'indépendance de cette cession de la restructuration du groupe au vu des mesures d'aide approuvées temporairement en 2011, vu que cette mesure avait déjà été projetée depuis 2009 selon les informations reçues par la Commission et que Dexia BIL sera séparé juridiquement et économiquement de Dexia SA.

(16)	Le Luxembourg a notifié à la Commission le 23 mars 2012 la vente de Dexia BIL comme mesure additionnelle au plan de restructuration. Cette mesure fait l'objet de la présente décision.

2. DESCRIPTION

2.1. Description de Dexia BIL et du groupe Dexia

(17)

Dexia BIL fait partie du groupe Dexia. Née de la fusion en 1996 du Crédit Local de France et du Crédit communal de Belgique, Dexia est spécialisée dans les prêts aux collectivités locales mais compte également quelques 5,5 millions de clients privés, principalement en Belgique, au Luxembourg et en Turquie. Dexia était organisée autour d'une maison mère holding (Dexia SA) et de trois filiales opérationnelles situées en France (DCL), en Belgique (DBB) et au Luxembourg (Dexia BIL). Par une décision en date du 17 octobre 2011, la Commission a autorisé le rachat de DBB par l'État belge. Le bilan consolidé du groupe s'élevait, avant le rachat de DBB, à 518 milliards d'euros au 30 juin 2011.

Figure 1

Structure de Dexia SA au 31 décembre 2010

(18)

Les parts des principaux actionnaires de Dexia SA sont les suivantes:

Nom du souscripteur	% détenu au 31 décembre 2010
Caisse des Dépôts et consignations	17,61 %
Holding Communal	14,14 %
Arco Group	13,81 %
Gouvernement fédéral belge	5,73 %
Gouvernement français	5,73 %
Ethias	5,04 %
CNP Assurances	2,96 %
Région flamande	2,87 %
Région wallonne	2,01 %
Salariés	1,07 %
Région Bruxelles-Capitale	0,86 %
Autres	28,17 %

Dexia BIL

(19)

Dexia BIL est une des plus grandes banques commerciales du Luxembourg présentant une taille bilantaire de 41 milliards d'euros au 30 juin 2011. Dexia BIL opère non seulement au Luxembourg, mais également dans d'autres pays comme la Suisse, le Royaume-Uni, certains pays d'Asie et du Moyen Orient, et ce, soit directement, soit à travers certaines de ses filiales. Dexia BIL détient également un important portefeuille de titres "legacy" d'une valeur de marché estimée au 30 septembre 2011 à environ [5 – 10] (9) milliards d'euros.

(20)	Dexia BIL est une des grandes banques à réseau de guichets au Luxembourg et est un acteur essentiel de l'économie locale aussi bien comme banque dépositaire des résidents personnes physiques et des entreprises que comme fournisseur de crédits de consommation, immobiliers et aux entreprises.

(21)

Selon les tableaux fournis par la Commission de surveillance du secteur financier ("CSSF"), autorité de surveillance du secteur financier luxembourgeois, Dexia BIL représente pour [10 – 15] % des résidents personnes physiques et pour [15 – 20] % des PMEs résidentes la banque de référence, la plaçant à chaque fois en troisième position sur le marché luxembourgeois. Les parts de marché de Dexia BIL dans le système bancaire luxembourgeois est d'environ [10 – 15] % en volume des dépôts, [10 – 15] % en volume des prêts et [5 – 10] % des actifs sous gestion dans le domaine de la banque privée.

2.2. Les difficultés de Dexia

(22)	Les difficultés rencontrées par Dexia pendant la crise financière de l'automne 2008 ont été décrites dans la décision du 26 février 2010. Les difficultés plus récentes auxquelles Dexia a été confrontée peuvent être résumées comme suit.

(23)

Tout d'abord, l'aggravation de la crise des dettes souveraines, à laquelle sont confrontées de nombreuses banques européennes, a conduit à une méfiance de plus en plus grande de la part des investisseurs envers des contreparties bancaires, ne permettant plus à ces dernières de lever du financement dans des volumes et des conditions satisfaisantes.

(24)

En outre, étant particulièrement surexposée au risque souverain et para-souverain, Dexia a fait l'objet d'une méfiance accrue des investisseurs. En effet, Dexia présente à ses actifs de nombreux prêts et/ou obligations de pays et/ou de collectivités locales et régionales dans des pays perçus à risque par le marché.

(25)

De plus, la crise actuelle est intervenue alors même que Dexia n'a pas eu le temps de finaliser la mise en œuvre de son plan de restructuration, qui aurait affiché un profil de risque de liquidité nettement plus renforcé. Dexia présentant un profil de liquidité encore particulièrement vulnérable et le marché connaissant particulièrement la vulnérabilité de Dexia, Dexia a peut-être davantage que d'autres banques fait l'objet d'une méfiance accrue.

(26)

Les besoins de financement de Dexia ont particulièrement augmenté du fait des éléments suivants:

i)	la forte baisse des taux d'intérêt durant l'été 2011 a augmenté d'au moins [5 – 20] milliards d'euros le besoin d'apport de "collateral" pour faire face aux appels de marge liés à la variation de la valeur de marché du portefeuille d'instruments dérivés de taux utilisés en couverture du bilan;

ii)	de nombreuses émissions obligataires (en particulier les émissions garanties par les États précédemment émises par Dexia) sont arrivées à échéance à un moment où les conditions de marché pour refinancer ces obligations n'étaient pas optimales;

iii)	la forte baisse de valeur de marché et pour certains, la baisse de qualité crédit, des actifs que Dexia utilise à titre de sûretés pour obtenir du financement

iv)	la perte de confiance d'une grande partie des investisseurs, suite, entre autres, à l'annonce de pertes importances du deuxième trimestre 2011 (de près de 4 milliards d'euros) et de dégradations de certaines agences de notation;

v)	les difficultés de Dexia ont également conduit à des retraits massifs de dépôts de clients en Belgique et au Luxembourg en octobre 2011.

(27)

Vu l'incapacité pour Dexia de se refinancer sur les marchés et […], Dexia a dû dans un premier temps recourir à une nouvelle mesure d'ELA de la part de la Banque nationale de Belgique et de la Banque de France respectivement. C'est dans ces circonstances que les États membres concernés ont octroyé la garantie temporaire de refinancement en faveur de Dexia.

Dexia BIL

(28)

Malgré que Dexia BIL n'a pas été à l'origine des problèmes du groupe Dexia, […] elle a fait face à une forte réduction de ses dépôts, et ce, en particulier entre le 30 septembre 2011 et le 10 octobre 2011, période durant laquelle les dépôts ont baissé de [1 – 5] milliards d'euros (passant de [5 – 15] milliards d'euros à [5 – 15] milliards d'euros). Les pertes de dépôts se sont ensuite stabilisées suite à l'annonce d'une série de mesures visant à démanteler le groupe Dexia et à sécuriser certaines filiales du groupe (dont Dexia BIL). En particulier, Dexia avait annoncé le 6 octobre 2011 être entré en discussion avec un groupe d'investisseurs et le Luxembourg en vue de leur vendre Dexia BIL. Après avoir connu un plancher de [5 – 15] milliards d'euros le 22 novembre 2011, Dexia BIL a depuis lors pu afficher une légère progression de ses dépôts à [5 – 15] milliards d'euros le 14 décembre 2011.

2.3. La nouvelle mesure notifiée: la cession de Dexia BIL

(29)	Le Luxembourg a notifié, le 23 mars 2012, la cession de Dexia BIL. La clôture de la vente est soumise à l'accord préalable de la Commission.

(30)

La mesure de cession de Dexia BIL notifiée à la Commission n'a pas fait objet de procédure d'appel d'offres formelle. Selon les autorités luxembourgeoises, la cession de Dexia BIL était apparemment envisagée depuis longtemps par Dexia qui a contacté à cet effet une série d'opérateurs entre 2009 et 2011, notamment […]. Les discussions menées ont été plus ou moins avancées, mais aucun de ces opérateurs n'a soumis un projet d'acquisition concret pour Dexia BIL.

(31)

Finalement les contacts avec Precision Capital ont abouti à l'entrée en négociation exclusive annoncé le 6 octobre 2011. Un protocole d'accord contraignant, portant sur la vente de la participation de 99,906 % dans Dexia BIL détenue par Dexia, a été conclu à travers un Mémorandum of Understanding le 20 décembre 2011 (ci-après "MoU"). À travers ce protocole d'accord, Precision Capital acquerra 90 % de la participation de la cession, les 10 % restants étant acquis par le Luxembourg aux mêmes termes et conditions que Precision Capital. La mesure notifiée se base sur ce MoU.

(32)

Certains actifs de Dexia BIL sont exclus du périmètre de cette vente et de fait, la cession ne se porte que sur une partie de Dexia BIL, à savoir les activités retail et banque privée (ci-après "les parties cédées"). Plus précisément sont exclus du périmètre de la vente: la participation de 51 % détenue par Dexia BIL dans Dexia Asset Management, la participation de 50 % détenue par Dexia BIL dans RBC Dexia Investor Services Limited (ci-après "RBCD"), la participation de 40 % dans Popular Banca Privada, le portefeuille de titres "legacy" de Dexia BIL (ainsi que certains produits dérivés y associés), les participations de Dexia BIL dans Dexia LDG Banque et Parfipar. Les activités susmentionnées seront transférées à Dexia avant la clôture de la transaction avec une clause de récupération du produit net des cessions par Dexia BIL. De plus, le MoU prévoit comme condition préalable à la vente l'élimination de tous les prêts et emprunts non sécurisés auprès d'entités du groupe Dexia et l'élimination de nombreux prêts et emprunts sécurisés auprès d'entités du groupe Dexia. Au 10 février 2012 ce financement octroyé aux autres entités du groupe était d'environ [0 – 5] milliards d'euros dont moins de [500 – 800] millions de financements sécurisés. L'exclusion de tous ces actifs permettra de réduire les actifs totaux de Dexia BIL d'environ 16,9 milliards d'euros par rapport à ces actifs totaux de 41 milliards d'euros au 30 juin 2011 (soit une réduction des actifs totaux de 40 % et des actifs pondérés par les risques de 50 %). À ce stade, la Commisison ne dispose pas d'évaluations précises des activités exclues de la cession.

(33)	La mesure notifiée stipule qu'au moment de la clôture de la vente, Dexia BIL sera pourvue d'un ratio Common Equity Tier 1 de 9 %.

(34)

Le prix de vente est fixé à 730 millions d'euros basé sur un ratio de Common Equity Tier 1 de 9 % au moment de la clôture. En cas d'excès de capital au moment de la clôture par rapport aux 9 % de Common Equity Tier 1, le prix de vente sera ajusté euro pour euro en fonction de l'excès de capital disponible à la clôture.

(35)

À ce stade, la mesure notifiée comprend une clause qui prévoit que si Dexia ou une entité du groupe Dexia obtient une garantie en faveur d'un acquéreur de la part d'un État pour ses obligations d'indemnisation sous des garanties contractuelles spécifiques à cette cession envers cet acquéreur, et dans la mesure où l'acquéreur en question est une entité privée (non contrôlée directement ou indirectement par des entités publiques), Dexia s'engage à faire en sorte qu'une garantie similaire soit octroyée par le même garant (ou un garant alternatif ayant le même rating) à des conditions similaires et pour des obligations contractuelles similaires envers les acquéreurs sous les contrats de cession. Cette obligation s'applique jusqu'au 1er janvier 2017 (ci-après "clause 3.3.5"). Or, les autorités luxembourgeoises ont informé la Commission que Precision Capital et l'État luxembourgeois envisagent de supprimer cette clause 3.3.5.

(36)

La mesure notifiée comprend également une clause de garantie par Dexia sur les litiges concernant les conséquences dommageables pour Dexia BIL (et ses filiales) de litiges actuels ou futurs en relation avec […], dans la mesure où celles-ci dépasseraient le montant de la provision enregistrée dans les comptes de Dexia BIL pour ces litiges, à savoir un montant de [50 – 150] millions d'euros (ci-après "clause […]").

(37)

Au préalable de la finalisation du MoU, des scénarios d'avant-projet de cession de Dexia BIL ont été soumis à une évaluation d'équité de prix par un Tiers (10). Cette évaluation du 10 décembre 2011 s'est faite selon trois méthodes différentes (11) et conclut à une valeur de prix comprise dans une fourchette entre [600 – 700] et [800 – 900] millions d'euros. Les scénarios analysés ont été établis au courant des négociations et avant la fixation des conditions exactes du MoU du 20 décembre 2011 faisant objet de la présente notification. En particulier, cette évaluation du 10 décembre 2011 ne fournit pas d'informations sur l'évaluation des activités exclues de la cession et si celles-ci sont adéquatement prises en compte dans le prix de la cession.

3. OBSERVATIONS DU LUXEMBOURG

(38)	Le Luxembourg considère que ce projet représente une solution privée de marché. Les mesures projetées dans le cadre de ce projet ne constituent donc pas une aide d'État selon le Luxembourg.

(39)	Le Luxembourg observe que le projet de cession de Dexia BIL a été annoncé officiellement le 6 octobre 2011, soit avant la date de l'annonce des garanties octroyées par les trois États membres (Belgique, Luxembourg, France) à Dexia SA et DCL pour un montant de 45 milliards d'euros.

(40)

Le Luxembourg souligne que Dexia BIL est une des grandes banques à réseau de guichets au Luxembourg et est un acteur essentiel de l'économie locale aussi bien comme banque dépositaire des résidents personnes physiques et des entreprises que comme fournisseur de crédits de consommation, immobiliers et aux entreprises. Dexia BIL joue un rôle systémique pour l'économie luxembourgeoise (12) et une défaillance de cette banque (voire même seulement des incertitudes sur son sort) aurait des effets extrêmement graves sur la stabilité du système financier du Luxembourg et de l'économie luxembourgeoise en général. Vu la taille du pays, ces effets seraient d'ailleurs également ressentis dans les pays limitrophes.

(41)

C'est en raison du caractère systémique de Dexia BIL que l'État luxembourgeois, qui a mis en contact Dexia avec l'acquéreur privé potentiel Precision Capital, prendra une participation minoritaire dans Dexia BIL qui lui donnera la possibilité d'être représenté au conseil d'administration de Dexia BIL. Selon les autorités luxembourgeoises, il n'y a aucun avantage découlant de la reprise par l'État luxembourgeois d'une part de 10 % de Dexia BIL, car elle a lieu dans des conditions de marché, le prix payé et les conditions étant les mêmes que pour Precision Capital.

(42)

Le Luxembourg observe aussi que la cession de Dexia BIL était envisagée depuis longtemps par Dexia qui a contacté à cet effet une série d'opérateurs entre 2009 et 2011, notamment […]. Les discussions menées ont été plus ou moins avancées, mais aucun de ces opérateurs n'a manifesté d'intérêt pour Dexia BIL. Si les autorités luxembourgeoises reconnaissent que le processus n'a pas constitué un appel d'offres formel, elles observent qu'il est peu probable qu'un appel d'offres formel aurait abouti à un résultat différent. Un tel appel d'offres n'a pas pu être organisé dans un délai raccourci dicté par l'érosion accélérée de dépôts de Dexia BIL fin septembre 2011 en raison des rumeurs sur les difficultés du groupe Dexia et de la dégradation de la note de Dexia par Moody's le 3 octobre 2011, qui se sont ajoutées aux rumeurs entourant le système bancaire européen et à la crise de la dette souveraine et aux difficultés de la zone euro. Cette urgence a mené à l'annonce de la cession projetée de Dexia BIL et de l'entrée en négociations avec Precision Capital le 6 octobre 2011. Entre cette date et l'ouverture de négociations exclusives (13), aucune autre manifestation d'intérêts ou offre sérieuse n'a été reçue, malgré […] manifestations d'autres investisseurs potentiels (14).

(43)

Selon les autorités luxembourgeoises, un processus d'appel d'offres informel, organisé dans un délai raccourci et selon des procédures particulières imposées par les circonstances, pourrait être considéré comme un processus ouvert, transparent et non discriminatoire qui garantit la formation d'un prix de marché. Les autorités luxembourgeoises observent aussi qu'une évaluation d'équité du prix en date du 10 décembre 2011 conclut que le prix paraît équitable dans le contexte actuel des marchés et que la Commission aurait déjà accepté que la valorisation d'une entreprise puisse être conforme à un prix de marché sur la base d'une évaluation d'équité du prix réalisée par un expert indépendant.

(44)	Les autorités luxembourgeoises estiment également que Dexia BIL n'est pas une entité garantie et ne bénéficie pas de la garantie temporaire autorisée à titre provisoire par la Commission le 21 décembre 2011.

(45)

Enfin, les autorités luxembourgeoises argumentent que la sortie de Dexia BIL du groupe devrait se faire sans autres contraintes, le groupe Dexia — comprenant Dexia et ses filiales — étant seul identifié comme bénéficiaire des décisions de la Commission du 26 février 2010 et du 21 décembre 2011. Dexia BIL ne rentre pas dans le plan de restructuration ou de liquidation du groupe Dexia et sa cession ne contient aucun élément d'aide selon les autorités luxembourgeoises.

(46)

Par ailleurs, les autorités luxembourgeoises observent que Dexia BIL aura une position de liquidité forte après cession, elle se concentrera sur une activité de banque de détail et de banque privée et aura en grande partie coupé les liens avec le groupe Dexia résiduel à travers l'extraction du portefeuille "legacy" et de Dexia LDG et de la cession des participations dans RBCD et Dexia Asset Management. De même il est prévu de mettre fin au financement intragroupe fourni par Dexia BIL au groupe Dexia.

(47)	Quant à la garantie Madoff en relation avec certains litiges, les autorités luxembourgeoises considèrent qu'il s'agit d'une pratique du marché et qu'elle ne contient aucun élément d'aide.

(48)	Concernant la clause 3.3.5, le Luxembourg informe qu'il est envisagé de supprimer cette clause.

(49)	Le Luxembourg demande également que Dexia BIL ne soit plus assujettie aux conditions et engagements de la décision du 26 février 2010, ni au nouveau plan de restructuration ou de liquidation de Dexia à élaborer dans le cadre de la décision du 21 décembre 2011.

4. APPRÉCIATION

4.1. Existence de l'aide

(50)

L'article 107, paragraphe 1, TFUE prévoit que, sauf dérogations prévues par les traités, sont incompatibles avec le marché intérieur, dans la mesure où elles affectent les échanges entre États membres, les aides accordées par les États ou au moyen de ressources d'État sous quelque forme que ce soit qui faussent ou qui menacent de fausser la concurrence en favorisant certaines entreprises ou certaines productions.

(51)	La Commission note que le processus de cession de Dexia BIL ne s'est pas déroulé de façon ouverte, transparente et non discriminatoire. Le processus de cession a été limité à des négociations bilatérales avec un certain nombre d'acquéreurs potentiels sans procédure d'appel d'offre.

(52)

La Commission note que le Luxembourg a transmis une évaluation d'équité de prix de la transaction par un Tiers du 10 décembre 2011. Cette évaluation s'est faite selon trois méthodes différentes et conclut à une valeur de prix comprise dans une fourchette entre 674 et 864 millions d'euros. Le prix de cession prévu de 730 millions d'euros se situe donc dans cette fourchette. Or l'évaluation d'équité a été établie sur base des négociations en cours au 10 décembre 2011 et donc avant la signature du MoU. La Commission ne peut donc pas exclure que l'évaluation d'équité ne corresponde pas exactement aux conditions de la mesure notifiée y compris la clause de récupération du produit net des cessions par Dexia BIL. En outre, la Commission ne dispose pas de toutes les informations nécessaires sur les évaluations des activités exclues de la cession, en particulier le portefeuille "legacy", afin de s'assurer que le prix de la cession les reflète adéquatement.

(53)

La Commission ne peut donc pas conclure à ce stade que les conditions de la cession de Dexia BIL, dans le cadre des effets combinés de l'absence de procédure d'appel d'offre ouverte et du manque d'informations précises sur la évaluation adéquate de la transaction eu égard en particulier aux activités exclues de la cession et la clause potentielle 3.3.5, aient mené à la cession au prix de marché.

Transmission potentielle des anciennes aides reçues par Dexia groupe y compris ses filiales

(54)

Dans sa décision du 26 février 2010, la Commission a déjà établi que les aides reçues par Dexia SA sous forme de capital, de garanties de financement, d'ELA assortie d'une garantie d'État et de soutien aux actifs dépréciés (mesure FSA) étaient constitutives d'aides d'État (Belgique, Luxembourg, France). L'ensemble de ces mesures a également bénéficié à toutes les entités du groupe Dexia, y compris Dexia BIL. Ainsi Dexia BIL, en tant que partie du groupe Dexia, a déjà bénéficié de l'aide reçue dans le passé par le groupe Dexia et continue à en bénéficier.

(55)

Ainsi il est possible qu'une partie des aides dont Dexia a bénéficié soit transmise à l'acquéreur des parties cédées de Dexia BIL, dans le cas où le prix payé pour les activités acquises serait trop bas et ne refléterait pas adéquatement leur valeur de marché, i.e. le prix de marché. Une acquisition au prix de marché permettrait d'assurer que l'acquéreur paye adéquatement pour les aides dont cette partie de Dexia BIL a bénéficié en tant qu'entité du groupe Dexia et que le prix de la transaction de cession de Dexia BIL ne contient donc pas d'éléments d'aide.

Autres aides potentielles

(56)

La Commission note que l'État luxembourgeois participe dans la cession de Dexia BIL en tant qu'acquéreur d'une participation de 10 %, sous les mêmes conditions que Precision Capital. Malgré le fait que cette participation se fait aux mêmes conditions que celle de Precision Capital, il est évident que la participation du Luxembourg implique des ressources d'État. Or, vu que le Luxembourg participe aux mêmes conditions que Precision Capital, la Commission estime qu'a priori le Luxembourg agit comme un investisseur privé, ce qui exclut une aide en relation avec la participation de 10 % du Luxembourg.

(57)

La Commission note que Precision Capital et l'État luxembourgeois envisagent de supprimer la clause 3.3.5. Dans le cas où cette clause ne serait finalement pas supprimée, la Commission devra prendre en compte l'aide potentielle inclue dans cette clause. La Commission a par ailleurs des doutes que la valeur de cette clause ait été adéquatement prise en compte lors de l'évaluation d'équité de prix. La Commission note que par cette clause Dexia s'engagerait à obtenir à posteriori des garanties d'État en faveur de l'acquéreur de Dexia BIL. Ainsi, une activation de cette clause ferait potentiellement appel à des ressources d'État sous forme de garanties. De plus, la présence même de cette clause serait de nature à octroyer des bénéfices à l'acquéreur de Dexia BIL.

(58)

À ce stade, la Commission ne peut donc pas exclure que le prix de la transaction de cession de Dexia BIL ne contienne des éléments d'aide. La cession pourrait mener à un transfert d'aides reçues dans le passé par Dexia et pourrait en inclure de nouvelles. Les aides potentielles seraient sélectives car elles bénéficieraient uniquement Dexia BIL et à l'acquéreur Precision Capital.

(59)	Dexia BIL est active au niveau européen et donc clairement en concurrence avec d'autres acteurs de marché étrangers. La Commission considère donc que l'aide potentielle de la mesure puisse affecter les échanges entre États membres et fausser ou menacer de fausser la concurrence.

(60)	Pour les raisons ci-dessus, la Commission n'est à ce stade pas en mesure d'exclure que la mesure notifiée ne contienne potentiellement des éléments d'aide. La Commission invite donc les autorités luxembourgeoises et les parties intéressées à commenter ce point.

4.2. Bénéficiaires de l'aide

(61)	La Commission considère que, dans le cas où la mesure notifiée contiendrait des éléments d'aide, Dexia BIL ainsi que l'acquéreur Precision Capital pourraient potentiellement en bénéficier.

(62)	Il ne peut être exclu que l'acquéreur bénéficie directement d'aide, dans le cas où le prix payé serait plus bas qu'un prix de marché.

(63)	En outre, la mesure permet la sortie de Dexia BIL du groupe Dexia et contribue donc à enrayer Dexia BIL des effets de contagion des problèmes dont le groupe Dexia est l'objet.

(64)	En conclusion, les bénéficiaires potentiels de l'aide sont les parties cédées de Dexia BIL ainsi que l'acquéreur Precision Capital. La Commission invite donc les autorités luxembourgeoises et les parties intéressées à commenter ce point.

4.3. Base légale

Aide potentielle à Dexia BIL et à l'acquéreur

(65)

L'article 107, paragraphe 3, alinéa (b), TFUE donne pouvoir à la Commission de déterminer qu'une aide est compatible avec le marché intérieur lorsqu'elle a pour but de remédier à une perturbation grave de l'économie d'un État membre. À cet égard, la Commission note que les mesures liées à la cession de Dexia BIL permettent de remédier à une perturbation grave de l'économie luxembourgeoise, ce qui est confirmé par le courrier de la CSSF du 28 octobre 2011.

(66)

En effet, eu égard: i) à l'importance systémique que représente Dexia BIL pour le marché luxembourgeois du financement des ménages et des entreprises; et ii) aux difficultés rencontrées par Dexia BIL en raison d'une fuite substantielle de dépôts de la clientèle, les mesures apparaissent de nature à remédier à une perturbation grave de l'économie luxembourgeoise.

(67)	Par conséquent, dans l'hypothèse où elle serait constitutive d'aide d'État, la mesure devait être appréciée au regard de l'article 107, paragraphe 3, sous b), TFUE.

4.4. Compatibilité avec l'article 107, paragraphe 3, alinéa b), TFEU de l'aide potentielle à Dexia BIL

(68)

Dans le cas où la mesure notifiée contiendrait des éléments d'aides d'État en faveur des parties cédées de Dexia BIL, sa compatibilité avec les conditions posées par la Commission dans sa Communication sur le retour à la viabilité et l'appréciation des mesures de restructuration prises dans le secteur financier dans le contexte de la crise actuelle, conformément aux règles relatives aux aides d'État (15) (la Communication sur les Restructurations) devrait être analysée:

—	restauration de la viabilité à long terme;

—	contribution propre du bénéficiaire;

—	limites aux distorsions de concurrence.

4.4.1. Restauration de la viabilité à long terme des entités continuant l'activité

(69)

Il apparaît que la mesure de cession de Dexia BIL contribue à restaurer la viabilité à long terme de Dexia BIL. Dans l'immédiat, la sortie hors du groupe Dexia permet d'enrayer Dexia BIL de la contagion des problèmes de défiance dont le groupe Dexia est l'objet. La cession permet de préserver la franchise de Dexia BIL et contribue à arrêter les retraits de dépôts ce qui a un effet positif sur la liquidité de Dexia SA. À cet égard, la Commission note que l'annonce en date du 6 octobre 2011 du projet de vente de Dexia BIL a permis d'enrayer la fuite de dépôts. La Commission note également l'absence de financement par Dexia BIL au groupe Dexia après cession. Au 10 février 2012 ce financement octroyé aux autres entités du groupe était d'environ [0 – 5] milliards d'euros dont moins de [500 – 800] millions de financements sécurisés.

(70)

De par le périmètre de la cession excluant certaines activités dont notamment le portefeuille "legacy", Dexia BIL se concentrera à l'avenir sur une activité de banque de détail et de banque privée ainsi que les services aux entreprises, sur le marché luxembourgeois et international, en construisant sur son expertise et sa franchise existante et confirmée dans ces domaines.

(71)

De plus, le périmètre d'exclusion permet de réduire les actifs pondérés de Dexia BIL de 50 %. Suite au périmètre d'exclusion, Dexia BIL aura coupé en grande partie les liens existants avec le groupe Dexia. En particulier, l'extraction du portefeuille legacy permet d'immuniser Dexia BIL de pertes potentiellement importantes susceptibles d'être occasionnées par ce portefeuille.

(72)

Dexia BIL sera dès le départ adéquatement capitalisée avec un ratio Common Equity Tier 1 de 9 % à la clôture de la vente et selon les projections transmises par Dexia le 16 décembre 2011, ce ratio atteindrait un niveau de [15 – 25] % en 2016. En termes de produit bancaire net, les évaluations réalisées dans le cadre de l'équité du prix prévoient une augmentation annuelle moyenne de [0 – 10] % pour les années pour les 5 prochaines années.

(73)	La Commission peut donc conclure que la mesure permet la viabilité des parties cédées de Dexia BIL.

4.4.2. Contribution propre

(74)

La Commission ne peut à ce stade pas conclure que le prix de vente au regard des effets combinés de l'absence de procédure d'appel d'offre ouverte et du manque d'informations précises sur la évaluation adéquate de la transaction en particulier des activités exclues de la cession et la récupération par Dexia BIL de leur produit net de cession ne contienne aucun élément d'aide d'État.

(75)

Dans le cas où la clause 3.3.5 ne serait finalement pas supprimée, la Commission ne peut, à ce stade, pas non plus conclure à une contribution propre adéquate. Selon cette clause, Dexia s'engagerait à obtenir à posteriori des garanties d'État en faveur de l'acquéreur de Dexia BIL. En effet, si l'octroi des garanties prévues à la clause 3.3.5 se ferait au moyen de ressources de l'État, tout en ne pas répondant a priori aux conditions de nécessité de l'aide potentielle et d'une limitation au minimum nécessaire. Sous cette clause Dexia BIL n'est pas tenue de démontrer la nécessité d'une telle aide potentielle dont la mise en œuvre serait déclenchée par le seul octroi d'une telle aide à un concurrent potentiel. La Commission a par conséquent des doutes sur la prise en compte dans le prix de vente de la difficulté de mettre en œuvre la clause 3.3.5 au regard de la compatibilité de l'aide potentielle prévue à la clause 3.3.5 avec le marché intérieur.

(76)	La Commission n'est donc pas en mesure de déterminer à ce stade si, dans le cas où la transaction contiendrait des éléments d'aide, le prix de cession ainsi que les conditions assorties (notamment la garantie à posteriori) permettrait d'assurer une contribution propre satisfaisante.

4.4.3. Mesures visant à corriger les distorsions de concurrence

(77)

Selon la Communication sur les Restructurations (point 30) (16), la nature et la forme des mesures limitant les distorsions de concurrence dépendent du montant des aides, des conditions et circonstances dans lesquelles elles ont été octroyées, ainsi que des caractéristiques du marché ou des marchés sur lesquels le bénéficiaire est actif.

(78)	Dans le cas où la mesure notifiée contiendrait des aides additionnelles, il faudrait des mesures additionnelles pour limiter les distorsions de concurrence.

5. CONCLUSION

(79)	Comme indiqué précédemment, la Commission n'est pas en mesure d'exclure qu'il y ait de l'aide ou s'il y a aide d'accepter, lors d'un premier examen, la compatibilité de la cession des parties cédées de Dexia BIL avec le marché intérieur.

(80)	En regard de ces éléments, la Commission doit donc poursuivre ses investigations sur la mesure de cession de Dexia BIL et ouvre une procédure formelle d'investigation, conformément à l'article 108, paragraphe 2, TFUE.

(81)

La Commission invite donc les parties intéressées à lui communiquer leurs observations quant à l'existence et la compatibilité de l'aide éventuellement contenus dans la cession de Dexia BIL, en particulier sur les éléments relatifs:

—	au prix de vente au regard des effets combinés de l'absence de procédure d'appel d'offre ouverte et du manque d'informations précises sur la évaluation adéquate de la transaction en particulier des activités exclues de la cession et la récupération par Dexia BIL de leur produit net de cession;

—	à la clause 3.3.5 du MoU, si cette clause est maintenue.

(82)

Compte tenu des considérations qui précèdent, la Commission invite le Luxembourg, dans le cadre de la procédure de l'article 108, paragraphe 2, TFUE, à présenter leurs observations et à fournir toute information utile pour l’évaluation de cette mesure et de ces aides dans un délai d’un mois à compter de la date de réception de la présente. Elle invite vos autorités à transmettre immédiatement une copie de cette lettre aux bénéficiaires potentiels de l’aide.

DÉCISION

En conformité avec l'article 108, paragraphe 2, TFUE, la Commission a décidé d'ouvrir une procédure formelle d'investigation sur la mesure de cession de Dexia BIL. La Commission a des doutes sur l'absence d'élément d'aide dans la cession envisagée et sur la compatibilité de ces éléments d'aide potentiels avec le marché intérieur. La Commission a décidé d'ouvrir une procédure formelle d'investigation en particulier sur les éléments relatifs:

—	au prix de vente au regard des effets combinés de l'absence de procédure d'appel d'offre ouverte et du manque d'informations précises sur la évaluation adéquate de la transaction en particulier des activités exclues de la cession et la récupération par Dexia BIL de leur produit net de cession;

—	à la clause 3.3.5 du MoU, si cette clause est maintenue.

Le Luxembourg est invité à présenter ses observations et à transmettre à la Commission toutes les informations nécessaires pour l'analyse de la mesure et sa compatibilité éventuelle.

Par la présente, la Commission avise le Luxembourg qu’elle informera les intéressés par la publication de la présente lettre et d'un résumé de celle-ci au Journal officiel de l’Union européenne. Elle informera également les intéressés dans les pays de l’AELE signataires de l’accord EEE par la publication d’une communication dans le supplément EEE du Journal officiel, ainsi que l’autorité de surveillance de l’AELE en leur envoyant une copie de la présente. Tous les intéressés susmentionnés seront invités à présenter leurs observations dans un délai d’un mois à compter de la date de cette publication.”

(1) JO C(2008) 7388 final.

(2) Dans la présente décision, "Dexia" désigne Dexia SA et l'ensemble de ses filiales. En est donc exclue, depuis le rachat de Dexia Banque Belgique par l'État belge, Dexia Banque Belgique et ses filiales.

(3) JO C 181 du 4.8.2009, p. 42.

(4) JO C 305 du 16.12.2009, p. 3.

(5) JO C 274 du 19.10.2010 p. 54.

(6) JO C 38 du 11.2.2012, p. 12.

(7) Décision non encore publiée au Journal Officiel.

Décision publiée sur le site internet de la DG Concurrence à l'adresse suivante: http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/243124/243124_1306879_116_2.pdf

(8) Voir ce communiqué sur le site internet du groupe Dexia à l'adresse suivante: http://www.dexia.com/FR/Journaliste/communiques_de_presse/Pages/Entree-en-negociation-exclusive-pour-la-cession-de-Dexia-Banque-Internationale-a-Luxembourg.aspx

(9) Information confidentielle […].

(10) "Équité du prix de cession de BIL à Precision Capital/Eléments préliminaires en l'état actuel des négociations" du 10 décembre 2011

(11) (i) La méthode d'actualisation des "cash flows to equity" sur la base des flux distribuables aux actionnaires sous réserve de la satisfaction des ratios réglementaires core tier 1. (ii) La méthode du "price to book ratio", sur base de l'excès de rentabilité par rapport au coût du capital. (iii) La méthode des comparables boursiers.

(12) La BIL, avec ses près de 40 agences dans le Grand-Duché, est en troisième position sur le marché luxembourgeois, détenant environ [5 – 15] % des dépôts, [5 – 15] % des prêts et environ [5 – 15] % des actifs sous gestion dans le domaine de la banque privée.

(13) Si le conseil d'administration a entériné des négociations exclusives avec Precision le 9 et 10 octobre 2011, la période d'exclusivité formelle n'a commencé que le 23 octobre 2011 avec la signature d'une Letter of intent.

(14) […]

(15) JO C 195 du 19.8.2009, p. 9.

(16) JO C 195 du 19.8.2009, p. 9.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.137.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 137

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 12. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	ATZINUMI
	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
2012/C 137/01	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu […] par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu	1

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA
	Eiropas Centrālā banka
2012/C 137/02	Eiropas Centrālās bankas atzinums (2012. gada 2. marts) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un apmācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu Perikls 2020) (CON/2012/17)	7

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2012/C 137/03	Šī informācija ir paredzēta AL-NASSER, Abdelkarim Hussein Mohamed AL NASSER, Ibrahim Salih Mohammed AL-YACOUB, Hasan IZZ-AL-DIN (pazīstams arī kā GARBAYA, Ahmed; pazīstams arī kā SA-ID; pazīstams arī kā SALWWAN, Samir), Khalid Shaikh MOHAMMED (pazīstams arī kā ALI, Salem; pazīstams arī kā BIN KHALID, Fahd Bin Adballah; pazīstams arī kā HENIN, Ashraf Refaat Nabith; pazīstams arī kā WADOOD, Khalid Adbul), Gama'a Al-Islamiyya (pazīstams arī kā Al-Gama'a al-Islamiyya) (Islāma grupa – IG), Svētās zemes glābšanas un attīstības fondam (Holy Land Foundation for Relief and Development), Nacionālajai atbrīvošanās armijai (Ejército de Liberación Nacional) Palestīnas atbrīvošanas Tautas Frontei (PFLP), Palestīnas atbrīvošanas Tautas Frontes virsvadībai (pazīstama arī kā PFLP – virsvadība), Kolumbijas revolucionārajiem armijas spēkiem (Fuerzas armadas revolucionarias de Colombia – FARC) Mirdzošajai takai (Sendero Luminoso – SL), kas iekļauti sarakstā Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1375/2011	12

	Eiropas Komisija
2012/C 137/04	Euro maiņas kurss	14

	Revīzijas palāta
2012/C 137/05	Īpašais ziņojums Nr. 5/2012 Kopējā ārējo attiecību informācijas sistēma (CRIS)	15

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2012/C 137/06	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	16

2012/C 137/07	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	17

2012/C 137/08	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	18

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2012/C 137/09	Valsts atbalsts – Luksemburga – Valsts atbalsts SA.34440 (12/C) – Dexia BIL pārdošana – Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu ( 1 )	19

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2944
JPY	Japānas jena	103,48
DKK	Dānijas krona	7,4334
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,80330
SEK	Zviedrijas krona	8,9840
CHF	Šveices franks	1,2012
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,5815
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,253
HUF	Ungārijas forints	289,90
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6978
PLN	Polijas zlots	4,2434
RON	Rumānijas leja	4,4378
TRY	Turcijas lira	2,3135
AUD	Austrālijas dolārs	1,2877
CAD	Kanādas dolārs	1,2997
HKD	Hongkongas dolārs	10,0506
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6476
SGD	Singapūras dolārs	1,6194
KRW	Dienvidkorejas vona	1 485,25
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,4786
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,1681
HRK	Horvātijas kuna	7,5027
IDR	Indonēzijas rūpija	11 893,41
MYR	Malaizijas ringits	3,9750
PHP	Filipīnu peso	55,043
RUB	Krievijas rublis	39,0134
THB	Taizemes bāts	40,346
BRL	Brazīlijas reāls	2,5305
MXN	Meksikas peso	17,5015
INR	Indijas rūpija	69,4250

Aizlieguma datums un laiks	23.3.2012.
Ilgums	23.3.2012.–31.12.2012.
Dalībvalsts	Portugāle
Krājums vai krājumu grupa	MAC/8C3411
Suga	Makrele (Scomber scombrus)
Zona	VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā
Zvejas kuģu tips(-i)	—
Atsauces numurs	—

Aizlieguma datums un laiks	18.1.2012.
Ilgums	18.1.2012.–31.12.2012.
Dalībvalsts	Francija
Krājums vai krājumu grupa	ANF/8C3411
Suga	Jūrasvelni (Lophiidae)
Zona	VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā
Zvejas kuģu tips(-i)	—
Atsauces numurs	—

Aizlieguma datums un laiks	9.3.2012.
Ilgums	9.3.2012.–31.12.2012.
Dalībvalsts	Zviedrija
Krājums vai krājumu grupa	PRA/04-N.
Suga	Ziemeļu garnele (Pandalus borealis)
Zona	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N
Zvejas kuģu tips(-i)	—
Atsauces numurs	—


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ