21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/2

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kopalnia Odkrywkowa Polski Trawertyn P. Granatowicz, M. Wąsiewicz, spółka jawna/Dyrektor Izby Skarbowej w Poznaniu

(Lieta C-280/10) (1)

(PVN - Direktīva 2006/112/EK - 9., 168., 169. un 178. pants - Par darījumiem, kuri veikti nolūkā īstenot saimnieciskas darbības projektu, samaksātā priekšnodokļa atskaitīšana - Zemes gabala iegāde, ko veic sabiedrības biedri - Pirms sabiedrības, kura lūdz atskaitīšanu, reģistrācijas izsniegti rēķini)

2012/C 118/02

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Kopalnia Odkrywkowa Polski Trawertyn P. Granatowicz, M. Wąsiewicz, spółka jawna

Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Poznaniu

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Naczelny Sąd Administracyjny — Padomes 2006. gada 8. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 9., 168. un 169. panta interpretācija — Priekšnodokļa, kas samaksāts par darījumiem, kuri ir veikti saistībā ar plānotās saimnieciskās darbības uzsākšanu, taču pirms sabiedrības reģistrācijas, atskaitīšana — Topošo sabiedrības biedru veikta zemes gabala iegāde

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 9., 168. un 169. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurš neļauj ne sabiedrības biedriem, ne pašai sabiedrībai izmantot tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli, kas samaksāts kā priekšnodoklis par ieguldījuma izdevumiem, kuri šiem biedriem radušies pirms minētās sabiedrības izveides un reģistrācijas, tās saimnieciskās darbības vajadzībām un nolūkā;

Direktīvas 2006/112 168. pants un 178. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tādos apstākļos kā pamatlietā sabiedrība nevar atskaitīt kā priekšnodokli samaksāto pievienotās vērtības nodokli tad, ja rēķins, kas izsniegts pirms minētās sabiedrības reģistrācijas un identifikācijas pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām, tika izrakstīts uz šīs sabiedrības biedru vārda.

(1) OV C 234, 28.08.2010.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/2

Tiesas (sestā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-354/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Valsts atbalsts - Ar nodokli neapliekams rezerves fonds - Nesaderība ar kopējo tirgu - Atgūšana - Neizpilde)

2012/C 118/03

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — D. Triantafyllou un B. Stromsky)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvji — P. Mylonopoulos un K. Boskovits)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu pasākumu neveikšana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai atgūtu atbalstu, kurš ar Komisijas 2007. gada 18. jūlija Lēmuma (C(2007) 3251) par rezerves fondu, ko neapliek ar nodokli (valsts atbalsts C 37/05), 1. panta 1. punktu (izņemot atbalstu, kas minēts 2. punktā un 2. un 3. pantā) ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu

Rezolutīvā daļa:

tādu pasākumu neveikšana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar Komisijas 2007. gada 18. jūlija Lēmuma 2008/723/EK par valsts atbalstu C 37/05 (ex NN 11/04), ko īsteno Grieķija — Ar nodokli neaplikts rezervju fonds, 1. panta 1. punktu atgūtu atbalstu, kurš atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot to, kas ir minēts šī lēmuma 1. panta 2. punktā, kā ari 2. un 3. pantā, Grieķijas Republika nav izpildījusi savus šī lēmuma 4.–6. pantā noteiktos pienākumus;

2.	Grieķijas Republika sedz tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 246, 11.09.2010.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/3

Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums (Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Dermod Patrick O'Brien/Ministry of Justice (iepriekš — Department for Constitutional Affairs)

(Lieta C-393/10) (1)

(Pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu - Jēdziens “nepilna darba laika darba ņēmēji, kam ir darba līgums vai darba attiecības” - Tiesneši, kas strādā nepilnu darba laiku un saņem atlīdzību, pamatojoties uz honorāru par dienu - Atteikums piešķirt vecuma pensiju)

2012/C 118/04

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of the United Kingdom

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Dermod Patrick O'Brien

Atbildētāja: Ministry of Justice (iepriekš — Department for Constitutional Affairs)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Supreme Court of the United Kingdom — Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu (OV L 14, 9. lpp.) interpretācija — Jēdziens “nepilna darba laika darba ņēmēji, kam ir darba līgums vai darba attiecības” (Direktīvas 2. klauzulas 1. punkts) — Tiesneši, kas strādā nepilnu darba laiku — Atšķirīga attieksme no vecuma pensiju viedokļa attiecībā pret tiesnešiem, kas strādā pilnu darba laiku, un tiesnešiem, kas strādā nepilnu darba laiku, vai pret dažādām tiesnešu, kas strādā nepilnu darba laiku, kategorijām

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka 1997. gada 6. jūnijā noslēgtā pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu, kurš ir pievienots Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvai 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīvu 98/23/EK, 2. klauzulas 1. punktā ietvertais jēdziens “darba ņēmēji, kam ir darba līgums vai darba attiecības” ir jādefinē dalībvalstīm un tostarp arī jānosaka, vai šis jēdziens ir attiecināms uz tiesnešiem, ar nosacījumu, ka tā rezultātā šai personu kategorijai netiek patvaļīgi liegta Direktīvā 97/81, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/23, un šajā pamatnolīgumā paredzētā aizsardzība. Šīs aizsardzības liegšana ir pieļaujama tikai tad, ja starp tiesnešiem un Ministry of Justice pastāvošās tiesiskās attiecības to rakstura dēļ būtiski atšķiras no to tiesisko attiecību rakstura, kas darba devējus saista ar darba ņēmējiem, kuri atbilstoši valsts tiesībām ietilpst darba ņēmēju kategorijā;

1997. gada 6. jūnijā noslēgtais pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu, kurš ir pievienots Direktīvas 97/81, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/23, pielikumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj to, ka valsts tiesībās attiecībā uz pieeju vecuma pensiju sistēmai tiek nošķirti pilnu darba laiku strādājoši tiesneši un tiesneši, kas strādā nepilnu darba laiku un saņem atlīdzību, pamatojoties uz honorāru par dienu, ja vien šāda atšķirīga attieksme nav attaisnojama ar objektīviem iemesliem, kas ir jānovērtē iesniedzējtiesai.

(1) OV C 274, 09.10.2010.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/3

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums (Landgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Söll GmbH/Tetra GmbH

(Lieta C-420/10) (1)

(Biocīdo produktu laišana tirgū - Direktīva 98/8/EK - 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts - “Biocīdo produktu” jēdziens - Produkts, kas izraisa kaitīgo organismu flokulāciju, tos neiznīcinot, neatbaidot vai nepadarot nekaitīgus)

2012/C 118/05

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Söll GmbH

Atbildētāja: Tetra GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Hamburg — Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 1. lpp.) 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Produkta, kas izraisa kaitīgā organisma flokulāciju, to neiznīcinot, neatbaidot vai nepadarot nekaitīgu, kvalifikācija par “biocīdo produktu” — Aļģu apkarošanas līdzeklis, kas satur alumīnija hidroksīda hlorīdu — “Biocīdā produkta” jēdziens

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais jēdziens “biocīdie produkti” ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietilpst produkti, pat ja tie tikai netieši iedarbojas uz kaitīgajiem mērķorganismiem, ja tie satur vienu vai vairākas aktīvās vielas, kuras izraisa ķīmisku vai bioloģisku reakciju, kas ir neatņemama daļa cēloņsakarību ķēdē, kuras mērķis ir izraisīt inhibitīvu iedarbību attiecībā uz minētajiem organismiem.

(1) OV C 288, 23.10.2010.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/4

Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums (Landgericht Gießen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Baris Akyüz

(Lieta C-467/10) (1)

(Direktīva 91/439/EEK un Direktīva 2006/126/EK - Vadītāja apliecību savstarpēja atzīšana - Dalībvalsts atteikums atzīt tādas vadītāja apliecības derīgumu, ko personai, kura saskaņā ar šīs valsts tiesisko regulējumu nav fiziski un garīgi piemērota transportlīdzekļa vadīšanai, ir izdevusi cita dalībvalsts)

2012/C 118/06

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Gießen

Lietas dalībnieks pamata procesā

Baris Akyüz

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Gießen — Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām (OV L 237, 1. lpp.) 1. panta 2. punkta un 8. panta 4. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Direktīvas 2006/126/EK par vadītāju apliecībām (OV L 403, 18. lpp.) 2. panta 1. punkta un 11. panta 4. punkta interpretācija — Vadītāja apliecību savstarpēja atzīšana — Dalībvalsts atteikums personai, kas saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem neatbilst transportlīdzekļa drošas vadīšanas fiziskajiem un garīgajiem nosacījumiem, atzīt citā dalībvalstī izdotas vadītāja apliecības derīgumu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām 1. panta 2. punkta noteikumi, lasot tos kopsakarā ar 8. panta 2. un 4. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Direktīvas 2006/126/EK par vadītāju apliecībām 2. panta 1. punkta un 11. panta 4. punkta noteikumiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds uzņemošās dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas tai ļauj atteikties savā teritorijā atzīt citā dalībvalstī izdotu vadītāja apliecību, ja šīs apliecības turētājam šajā uzņemošajā dalībvalstī nav piemērots neviens no pasākumiem minētā Direktīvas 91/439 8. panta 4. punkta vai Direktīvas 2006/126 11. panta 4. punkta otrās daļas izpratnē, bet viņam šajā pēdējā dalībvalstī ir tikusi atteikta pirmās vadītāja apliecības izdošana tāpēc, ka viņš saskaņā ar šīs valsts tiesisko regulējumu neatbilst fiziskās un garīgās piemērotības nosacījumiem pilnīgi drošai mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanai;

minētās tiesību normas, lasot tās kopsakarā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā nav tāds uzņemošās dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas tai ļauj atteikties tās teritorijā atzīt citā dalībvalstī izdotu vadītāja apliecību gadījumā, ja, pamatojoties uz izdevējas dalībvalsts neapstrīdamu informāciju, ir skaidrs, ka vadītāja apliecības turētājs šīs apliecības izdošanas brīdī neatbilst Direktīvas 91/439 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā un Direktīvas 2006/126 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam par pastāvīgo dzīvesvietu. Šajā ziņā pats apstāklis, ka izdevēja dalībvalsts šo informāciju uzņemošās dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir nodevusi nevis tieši, bet tikai netieši paziņojuma veidā, kuru ir sagatavojušas trešās personas, nevar padarīt neiespējamu to, ka šo informāciju varētu uzskatīt par izdevējas dalībvalsts informāciju, ja vien to ir sniegusi pēdējās minētās dalībvalsts iestāde.

Iesniedzējtiesas uzdevums ir pārbaudīt, vai tādos apstākļos kā pamatlietā iegūtā informācija var tikt kvalificēta kā izdevējas dalībvalsts informācija, kā arī vajadzības gadījumā novērtēt minēto informāciju un, ņemot vērā visus tajā izskatāmās lietas apstākļus, noteikt, vai tā ir neapstrīdama informācija, kas apliecina, ka apliecības turētāja pastāvīgā dzīvesvieta viņa vadītāja apliecības iegūšanas brīdī nebija pēdējās minētās valsts teritorijā.

(1) OV C 328, 04.12.2010.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/5

Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Asociación para la Calidad de los Forjados (Ascafor), Asociación de Importadores y Distribuidores de Acero para la Construcción (Asidac)/Administración del Estado u.c.

(Lieta C-484/10) (1)

(Preču brīva aprite - Kvantitatīvi ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību - Direktīva 89/106/EEK - Būvizstrādājumi - Nesaskaņoti standarti - Kvalitātes apliecinājumi - Prasības sertifikācijas iestādēm)

2012/C 118/07

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Asociación para la Calidad de los Forjados (Ascafor), Asociación de Importadores y Distribuidores de Acero para la Construcción (Asidac)

Atbildētājas: Administración del Estado, Calidad Siderúrgica SL, Colegio de Ingenieros Técnicos Industriales, Asociación Española de Normalización y Certificación (AENOR), Consejo General de Colegios Oficiales de Aparejadores y Arquitectos Técnicos, Asociación de Investigación de las Industrias de la Construcción (Aidico) Instituto Tecnológico de la Construcción, Asociación Nacional Española de Fabricantes de Hormigón Preparado (Anefhop), Ferrovial Agromán SA, Agrupación de Fabricantes de Cemento de España (Oficemen), Asociación de Aceros Corrugados Reglamentarios y su Tecnología y Calidad (Acerteq)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Supremo — EKL 28. un 30. panta (tagadējie — LESD 34. un 36. pants) interpretācija — Būvizstrādājumi — Preces, uz kurām neattiecas tādi saskaņoti standarti kā tie, kas paredzēti Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvā 89/108/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem (OV L 1989, L 40, 12. lpp.) — Laišana tirgū, kas ir atļauta tikai tad, ja ir augstākās kvalitātes sertifikāts vai sertifikāts, kas ir izdots atbilstoši metodēm, kas atbilst sīkiem nosacījumiem, kas vienādi ar valsts iestāžu izvirzītajiem, vai arī ir notikusi minēto nosacījumu iepriekšēja atzīšana, kaut gan tā jau ir notikusi izcelsmes dalībvalstī

Rezolutīvā daļa:

LESD 34. un 36. pants ir interpretējams tādējādi, ka Būvniecības betona noteikumos (EHE-08), kuri ir apstiprināti ar 2008. gada 18. jūlija Karalisko dekrētu Nr. 1247/2008, 81. pantā, lasot to kopā ar šo noteikumu 19. pielikumu, paredzētās prasības citā dalībvalstī, nevis Spānijas Karalistē izdotu betonam paredzēta armatūras tērauda kvalitātes apmēru apliecinošu sertifikātu oficiālai atzīšanai rada preču brīvas aprites šķērsli. Šādu šķērsli var attaisnot ar cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības mērķi, ciktāl paredzētās prasības nepārsniedz obligātos standartus, kas tiek prasīti betonam paredzēta armatūras tērauda izmantošanai Spānijā. Šajā lietā, ja iestāde, kura izdod kvalitātes sertifikātu, kas ir oficiāli jāatzīst Spānijā, ir apstiprināta iestāde Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem, kurā grozījumi izdarīti ar 1993. gada 22. jūlija Direktīvu 93/68/EEK, izpratnē, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, kuras no šīm prasībām pārsniedz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības mērķa sasniegšanai nepieciešamo.

(1) OV C 346, 18.12.2010.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/5

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums (Court of Appeal (England&Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Football Dataco Ltd u.c./Yahoo UK Limited u.c.

(Lieta C-604/10) (1)

(Direktīva 96/9/EK - Datubāzu tiesiskā aizsardzība - Autortiesības - Futbola čempionāta spēļu programmas)

2012/C 118/08

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England&Wales) (Civil Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Football Dataco Ltd, Football Association Premier League Ltd, Football League Limited, Scottish Premier League Ltd, Scottish Football League un PA Sport UK Ltd

Atbildētājas: Yahoo UK Limited, Stan James (Abingdon) Limited, Stan James PLC un Enetpulse APS

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal (Apvienotā Karaliste) — Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 20. lpp.) 3. panta 1. punkta interpretācija — Jēdziens “datubāzes, kuras to satura atlases vai izkārtojuma ziņā ir autora paša intelekta radīts darbs” — Nākamajai sezonai paredzēto futbola spēļu datorizēti saraksti

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību 3. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka uz “datubāzi” šīs direktīvas 1. panta 2. punkta nozīmē ir attiecināma tajā paredzētā autortiesību aizsardzība ar nosacījumu, ka tajā ietverto datu atlase vai izkārtojums ir tās autora radošās brīvības oriģināla izpausme, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

Tādējādi:

—	intelektuālajām pūlēm un prasmēm, kas veltītas minēto datu radīšanai, nav nozīmes, nosakot, vai uz minēto datubāzi ir attiecināma šo tiesību aizsardzība;

—	šajā ziņā nav nozīmes tam, vai šo datu atlase vai izkārtojums tai piešķir īpašu nozīmi, un

—	nozīmīgs darbs un prasmes, kas ir vajadzīgi šīs datubāzes izveidei, paši par sevi nevar pamatot šādu aizsardzību, ja tie neatspoguļo nekādu tajā ietverto datu atlases vai izkārtojuma oriģinalitāti;

Direktīva 96/9 ir interpretējama tādējādi, ka, ievērojot tās 14. panta 2. punktā ietverto pārejas noteikumu, tā nepieļauj tādus valsts tiesību aktus, kas datubāzēm, kuras ietilpst tās 1. panta 2. punktā ietvertajā definīcijā, piešķir autortiesību aizsardzību ar nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, kuri ir paredzēti tās 3. panta 1. punktā.

(1) OV C 89, 19.03.2011.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/6

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 28. februāra spriedums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Inter-Environnement Wallonie ASBL, Terre wallonne ASBL/Région wallonne

(Lieta C-41/11) (1)

(Vides aizsardzība - Direktīva 2001/42/EK - 2. un 3. pants - Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums - Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti - Plāns vai programma - Iepriekšēja vides novērtējuma neesamība - Plāna vai programmas atcelšana - Iespēja saglabāt plāna vai programmas tiesiskās sekas - Nosacījumi)

2012/C 118/09

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Inter-Environnement Wallonie ASBL, Terre wallonne ASBL

Atbildētājs: Région wallonne

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État (Beļģija) — Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums — Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti — Tādas valsts tiesību normas atcelšana, ko tiesa atzinusi par pretēju Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvai 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu paredzēto procedūru (OV L 197, 30. lpp.) — Iespēja uz īsu laika posmu saglabāt šīs normas iedarbību

Rezolutīvā daļa:

Iesniedzējtiesai, saskaņā ar savām valsts tiesībām izskatot prasību atcelt valsts tiesību aktu, kas ir “plāns” vai “programma” Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu izpratnē, un konstatējot, ka šāds “plāns” vai “programma” ir pieņemta, neievērojot minētajā direktīvā paredzēto pienākumu veikt iepriekšēju vides novērtējumu, ir pienākums veikt visus savās valsts tiesībās paredzētos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai labotu šāda novērtējuma neveikšanu, tostarp apstrīdētais “plāns” vai “programma” iespējami ir jāaptur vai jāatceļ. Tomēr, ņemot vērā pamatlietas īpašos apstākļus, iesniedzējtiesai izņēmuma kārtā varētu tikt atļauts izmantot savu valsts tiesību noteikumu, kas tai dod iespēju saglabāt zināmas atcelta valsts tiesību akta tiesiskās sekas, ar nosacījumu, ka:

—	šis valsts tiesību akts ir pareizs Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, transponēšanas pasākums;

—	tāda jauna valsts tiesību akta pieņemšana un stāšanās spēkā, kurā ir ietverta rīcības programma šīs direktīvas 5. panta izpratnē, neļauj novērst videi nelabvēlīgu iedarbību, kas izriet no apstrīdētā tiesību akta atcelšanas;

—

šī apstrīdētā tiesību akta atcelšanas rezultātā tiktu radīts juridisks vakuums attiecībā uz Direktīvas 91/676 transpozīciju, kas videi būtu vēl nelabvēlīgāk tādējādi, ka šāda atcelšana nozīmētu mazāku ūdeņu aizsardzību pret lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātu radītu piesārņojumu un tas būtu pretrunā šīs direktīvas galvenajam mērķim, un

—	šāda tiesību akta tiesisko seku saglabāšana izņēmuma kārtā attiecas tikai uz laiku, kas ir absolūti nepieciešams, lai veiktu pasākumus, kuri ļauj labot konstatēto prettiesiskumu.

(1) OV C 113, 09.04.2011.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/7

Tiesas (septītā palāta) 2012. gada 28. februāra spriedums — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-119/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/112/EK - 99. un 110. pants - Pievienotās vērtības nodoklis - Samazināta likme - Samazinātas likmes piemērošana ieņēmumiem, kas iegūti kā ieejas maksa par koncertu pirmatskaņojumiem, kas notiek telpās, kurās izrādes laikā fakultatīvi tiek pārdotas uzkodas un dzērieni)

2012/C 118/10

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Dintilhac un C. Soulay)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un N. Rouam)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 99. un 110. panta pārkāpums — Samazinātās PVN likmes 2,10 % apmērā piemērošana ieņēmumiem, kas iegūti kā ieejas maksa par koncertu pirmatskaņojumiem, kas notiek telpās, kurās izrādes laikā fakultatīvi tiek pārdotas uzkodas un dzērieni — Aizliegums paplašināt sākotnējās atkāpes piemērošanas jomu pēc tam, kad tā ir samazināta

Rezolutīvā daļa:

kopš 2007. gada 1. janvāra piemērojot 2,10 % pievienotās vērtības nodokļa likmi ieņēmumiem, kas iegūti kā ieejas maksa par koncertu pirmatskaņojumiem, kas notiek telpās, kurās izrādes laikā fakultatīvi tiek pārdotas uzkodas un dzērieni, Francijas Republika nav izpildījusi Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 99. un 110. pantā paredzētos pienākumus;

2.	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 145, 14.05.2011.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/7

Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums (Audiencia Provincial de Oviedo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Angel Lorenzo González Alonso/Nationale Nederlanden Vida Cia De Seguros y Reaseguros SAE

(Lieta C-166/11) (1)

(Patērētāju tiesību aizsardzība - Līgumi, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām - Direktīva 85/577/EEK - Piemērošanas joma - Izslēgšana - “Unit linked” veida apdrošināšanas līgumi)

2012/C 118/11

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de Oviedo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Angel Lorenzo González Alonso

Atbildētāja: Nationale Nederlanden Vida Cia De Seguros y Reaseguros SAE

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Audiencia Provincial de Oviedo — Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvas 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām (OV L 372, 31. lpp.), 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta interpretācija — Līgums, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām un ar kuru ir piedāvāta dzīvības apdrošināšana par prēmijas ikmēneša maksājumiem, kuru investē dažādos paša uzņēmuma ieguldījumu produktos

Rezolutīvā daļa:

Līgums, kurš noslēgts ārpus uzņēmuma telpām un ar kuru ir piedāvāta dzīvības apdrošināšana par prēmijas ikmēneša maksājumiem, kuru ir paredzēts dažādās proporcijās investēt noguldījumos ar fiksētu ienākuma likmi, noguldījumos ar mainīgu ienākuma likmi un līgumslēdzējas sabiedrības finanšu ieguldījumu produktos, atbilstoši Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvas 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, 3. panta 2. punkta d) apakšpunktam neietilpst tās piemērošanas jomā.

(1) OV C 173, 11.06.2011.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/8

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08 Regione autonoma della Sardegna u.c./Komisija 2011. gada 25. novembrī iesniedza HGA Srl u.c.

(Lieta C-630/11 P)

2012/C 118/12

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: HGA Srl u.c. (pārstāvji — G. Dore, F. Ciulli un A. Vinci, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Regione autonoma della Sardegna, Selene di Alessandra Cannas Sas u.c.

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt un/vai grozīt Vispārējās tiesas 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08;

—	atcelt Komisijas 2008. gada 2. jūlija lēmumu (valsts atbalsts C1/2004 Itālija — SG-Greffe (2008) D/204339) par valsts atbalsta shēmu “1998. gada reģionālais likums Nr. 9 — Atbalsta N 272/98 nepareiza izmantošana”

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji it īpaši apgalvo, ka ir pārkāptas būtiskas formas prasības, ir pārkāpts un nepareizi piemērots Regulas (EK) Nr. 659/99 (1) 4., 6., 7. un 16. pants, pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips un tiesiskās drošības princips, kā arī ir pārkāpts Vispārējās tiesas Reglamenta 81. pants. Komisijas lēmums esot prettiesisks, jo tas ir pieņemts pēc tam, kad atbalsta kvalifikācija tika koriģēta, lai arī šāda korekcija nav paredzēta nevienā tiesību normā. Turklāt par procedūras sākšanu pēc korekcijas tika paziņots trīsarpus gadus pēc tam, kad Komisija bija saņēmusi visus ar atbalstu saistītos dokumentus. Šis pamats esot ticis izvirzīts tiesvedībā pirmajā instancē, bet Vispārējā tiesa par to nav lēmusi.

Otrais pamats ir par tiesiskās drošības principa un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu un Regulas (EK) Nr. 659/99 4., 7., 10. un 16. panta pārkāpumu. Komisijas lēmums esot ticis pieņemts, pārkāpjot noteiktos procesuālos termiņus.

Trešā pamata priekšmets ir LESD 108. panta un Regulas (EK) Nr. 659/99 1., 7., 14. un 16. panta pārkāpums. Šī pamata pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Komisijas lēmums esot prettiesisks, jo Regione nekad nav grozījis atbalstu attiecībā pret Reģionālajā likumā Nr. 9/1998 paredzēto.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti un nepareizi piemēroti nepieciešamības princips, veicinošas iedarbības princips un konkurences aizsardzības princips un līdz ar to ir pārkāpti Regulas (EK) Nr. 659/99 7. un 14. pants, ir pārkāpts un nepareizi piemērots LESD 108. pants, nav norādīts pamatojums un ir pārkāpts Vispārējās tiesas Reglamenta 81. pants. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisijas lēmums ir prettiesisks, jo faktiski atbalstam bija veicinoša iedarbība, un tas ir apstāklis, kurš Komisijai bija jāpārbauda arī gadījumā, kad pieteikums tika iesniegts pēc darbu uzsākšanas. Par šo jautājumu Vispārējā tiesa nav lēmusi.

Piektais pamats attiecas uz tiesiskās drošības principa un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu citā aspektā un Regulas (EK) Nr. 659/99 14. panta pārkāpumu. Spriedums esot pamatots ar kļūdainu pieņēmumu, ka Savienības tiesa nevarot vērtēt tiesisko paļāvību, kuru atbalsta saņēmējam ir radījušas valsts iestādes.

Pēdējais pamats attiecas uz objektivitātes un konkurences aizsardzības principa pārkāpumu. Vispārējā tiesa esot kļūdaini nolēmusi, ka Komisija nav īstenojusi atšķirīgu attieksmi ar apstrīdēto lēmumu, kurā tā noteica pienākumu atgūt apelācijas sūdzības iesniedzējiem piešķirto atbalstu, tai pat laikā atzīdama, ka veicinoša iedarbība pastāvēja attiecībā uz citiem desmit uzņēmumiem, kas bija sākuši darbus pēc pieteikuma iesniegšanas, neraugoties uz to, ka pieteikuma iesniegšana nerada pārliecību par to, ka atbalsts tiks piešķirts.

(1) OV L 83, 1. lpp.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/8

(Lieta C-631/11 P)

2012/C 118/13

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Regione autonoma della Sardegna (pārstāvis — A. Fantozzi, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Selene di Alessandra Cannas Sas u.c.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt un/vai grozīt Vispārējās tiesas 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08;

—	atcelt Komisijas 2008. gada 2. jūlija lēmumu (valsts atbalsts C1/2004 Itālija — SG-Greffe (2008) D/204339) par valsts atbalsta shēmu “1998. gada reģionālais likums Nr. 9 — Atbalsta N 272/98 nepareiza izmantošana”

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. panta 3. punkts. It īpaši apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka ir pārkāpti un nepareizi piemērots nepieciešamības princips un veicinošas iedarbības princips, jo ir tikusi piemērota pārlieku formāla pieeja, kas ir pretrunā principam, saskaņā ar kuru būtība prevalē pār formu, un nav ņemti vērā ar tiesību normas piemērojamību laikā saistītie konkrētās lietas īpašie apstākļi.

Otrais pamats attiecas uz tiesiskās drošības principa un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, kā arī Regulas (EK) Nr. 659/99 (1) 14. panta pārkāpumu. Iebildumu pamatā ir ar tiesību normas piemērojamību laikā saistītie konkrētās lietas īpašie apstākļi, kas pārsūdzētajā spriedumā nav ņemti vērā. Vispārējā tiesa neesot ievērojusi attiecīgajā jomā pastāvošajā judikatūrā paredzētās prasības, attiecinādama uz saimnieciskās darbības veicēju tādu rūpības pienākuma apmēru, ko faktiski nav iespējams sasniegt, tiktāl, ciktāl nosacījums, atbilstoši kuram pieteikumam ir jābūt iesniegtam pirms darbu uzsākšanas, ir Kopienu kritērijs, kurš tika ieviests vienlaicīgi ar attiecīgās lietas rašanās faktiem un kurš brīdī, kad attiecīgais uzņēmums pauda savu nodomu, līdz ar to nevarēja būt zināms.

(1) OV L 83, 1. lpp.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/9

(Lieta C-632/11 P)

2012/C 118/14

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Timsas Srl (pārstāvji — D. Dodaro un S. Pinna, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Regione autonoma della Sardegna, Selene di Alessandra Cannas Sas u.c.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08 daļā, kurā tajā ir noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītais iebildums par pamatojuma nenorādīšanu saistībā ar strīdīgā atbalsta attīstību veicinošās iedarbības novērtējumu;

—	atcelt Komisijas 2008. gada 2. jūlija Lēmumu 2008/854/EK par valsts atbalsta shēmu “1998. gada reģionālais likums Nr. 9 — Atbalsta N 272/98 nepareiza izmantošana” (ex NN 158/03 un CP 15/2003) (OV L 302, 9. lpp.);

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt abās instancēs radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pārsūdzētais spriedums esot kļūdains, jo tajā ir sagrozīti prasības pamati, pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, kā arī ir norādīts neloģisks un pretrunīgs pamatojums. It īpaši apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot pat ne netieši norādījusi pamatojumu, kādēļ ir noraidīts iebildums par acīmredzamu Komisijas pieļauto kļūdu atbalsta attīstību veicinošās iedarbības vērtējumā. Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka ir “vienīgi jāizvērtē, vai prasītāji ir pierādījuši, ka šajā gadījumā pastāvēja apstākļi, kas varēja nodrošināt strīdīgās atbalsta shēmas attīstību veicinošo iedarbību, pat ja pieteikums nebija iesniegts pirms attiecīgā projekta īstenošanas sākuma”, tomēr tā neesot atzinusi, ka prasītāji nebūtu to pierādījuši, un nav arī norādījusi nevienu iemeslu, pamatojoties uz kuru būtu iespējams saprast šādas (visai netiešas) pārliecības pamatojumu.

Attiecīgā sprieduma 227. punktā, atbilstoši kuram Komisijai nebija pienākuma izvērtēt individuālo saņēmēju īpašos apstākļus, apstiprinātais secinājums esot nepietiekams un pretrunīgs. Neesot saprotams, kā prasītāji būtu varējuši pamatot attīstību veicinošas iedarbības esamību, neizklāstot to konkrētā gadījuma apstākļus: Komisijai un prasības stadijā arī Vispārējai tiesai esot vajadzējis izstrādāt vienveidīgu principu, objektīvi izvērtējot katra attiecīgā lietas dalībnieka situāciju, ko varētu uzskatīt par īpašu vai tikai tam raksturīgu ņemot vērā vienīgi konkrētas norādes, bet tās ir paudušas vispārīgu un abstraktu apgalvojumu.

Visbeidzot, gan Komisija apstrīdētajā lēmumā, gan Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā esot sagrozījušas apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus, tai piedēvējot nolūku uz vispārīgu shēmu attiecošos lēmumu pārnest individualizētā kontekstā, un šīs kļūdīšanās dēļ esot kļūdaini atteikušās ņemt vērā, kā apstākļi, uz kuriem tām norādījusi apelācijas sūdzības iesniedzēja, esot varējuši ietekmēt atbalsta shēmas vēriena vispārīgu vērtējumu.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/10

(Lieta C-633/11 P)

2012/C 118/15

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grand Hotel Abi d’Oru SpA (pārstāvji — D. Dodaro un R. F. Masuri, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Regione autonoma della Sardegna, Selene di Alessandra Cannas Sas u.c.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08 daļā, kurā ar to:

a)	ir noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītais iebildums, ka neesot izpildīts EKL 254. panta 3. punktā un Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1) 20. panta 1. punktā paredzētais pienākums paziņot lēmumu par procedūras koriģēšanu (sprieduma 103.-112. punkts);

b)	ir noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītais iebildums par pamatojuma nenorādīšanu saistībā ar strīdīgā atbalsta attīstību veicinošās iedarbības vērtējumu (sprieduma 136.-145. un 218.-228. punkts)

prasības pamatu sagrozīšanas un kļūdas tiesību piemērošanā, kā arī pamatojuma neloģiskuma un pretrunīguma dēļ;

—	atcelt Eiropas Komisijas 2008. gada 2. jūlija Lēmumu 2008/854/EK par valsts atbalsta shēmu “1998. gada reģionālais likums Nr. 9 — Atbalsta N 272/98 nepareiza [ļaunprātīga] izmantošana” (C 1/04 (ex NN 158/03 un CP 15/2003)) (OV L 302, 9. lpp.);

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt ar šo lietu saistītos tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Pārsūdzētais spriedums esot nepareizs tāpēc, ka kļūdaini esot piemēroti EKL 254. pants, kā arī Regula (EK) Nr. 659/1999 un tādēļ, ka tā pamatojums esot neloģisks un pretrunīgs daļā, kurā tiek apgalvots, ka “lēmums par procedūras koriģēšanu bija adresēts vienīgi Itālijas Republikai, nevis strīdīgā atbalsta saņēmējiem. Līdz ar to EKL 254. panta 3. punktā Komisijai nav paredzēts pienākums paziņot Grand Hotel Abi d’Oru lēmumu par procedūras koriģēšanu” (sprieduma 107. punkts). Šāds pamatojums, pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas domām, ir pretrunā paša sprieduma 71. un 72. punktā teiktajam.

Spriedumā tiekot liegts atzīt, ka lēmums par procedūras koriģēšanu funkcionālā ziņā ir kvalificējams atšķirīgi no lēmuma par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, kura saistības ar jau iesāktu procedūru dēļ, pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas domām, rodas pienākums ņemt vērā attiecīgajā procedūrā faktiski jau piedalījušos lietas dalībniekus. Kļūdas, ko Vispārējā tiesa pieļāvusi, lēmumu par procedūras koriģēšanu pielīdzinādama lēmumam par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, dēļ esot kļūdaini novērtēta Regulas Nr. 659/1999 20. panta 1. punkta piemērojamība.

Turklāt pārsūdzētais spriedums esot nepareizs tāpēc, ka tajā esot sagrozīti prasības pamati; pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, kā arī norādīts neloģisks un pretrunīgs pamatojums, jo Vispārējā tiesa neesot pat ne netieši norādījusi pamatojumu, kādēļ ir noraidīts iebildums par acīmredzamo kļūdu, ko Komisija pieļāvusi atbalsta attīstību veicinošās iedarbības vērtējumā.

Visbeidzot, gan Komisija apstrīdētajā lēmumā, gan Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā esot sagrozījušas apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus, tai piedēvēdamas nolūku uz vispārīgu shēmu attiecošos lēmumu pārnest individualizētā kontekstā, un šī pārpratuma dēļ esot kļūdaini atteikušās ņemt vērā, kā apstākļi, uz kuriem tām norādījusi apelācijas sūdzības iesniedzēja, esot varējuši ietekmēt atbalsta shēmas vēriena vispārīgu vērtējumu.

(1) OV L 83, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 8. nod., 1. sēj., 339. lpp.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 27. janvārī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) — Krimināllieta pret Vu Thang Dang

(Lieta C-39/12)

2012/C 118/16

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieks pamata procesā

Vu Thang Dang

Prejudiciālais jautājums

Vai vienotas vīzas izsniegšanu un anulēšanu regulējošie Regulas (EK) Nr. 810/2009 (1), 21. un 34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir no valsts tiesību aktu piemērošanas izrietoša kriminālatbildība par ārvalstnieku nelikumīgu pārvietošanu gadījumos, kad nelikumīgi ievestajām personām gan ir vīza, taču šīs personas to ir ieguvušas, ļaunprātīgi maldinot citas dalībvalsts kompetentās iestādes par patieso ceļošanas mērķi?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 1. lpp.).

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. janvārī iesniedza Østre Landsret (Dānija) — Her Majesty’s Revenue and Customs/Sunico ApS, M & B Holding ApS un Sunil Kumar Harwani

(Lieta C-49/12)

2012/C 118/17

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Her Majesty’s Revenue and Customs

Atbildētāji: Sunico ApS, M & B Holding ApS un Sunil Kumar Harwani

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 (1) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs regulas piemērošanas joma attiecas arī uz tādu prasību par zaudējumu atlīdzību, kuru dalībvalsts iestādes ir cēlušas pret uzņēmumiem un fiziskām personām, kuru domicils ir citā dalībvalstī, pamatojoties uz apgalvojumu — kas izteikts saskaņā ar pirmās dalībvalsts tiesībām — par organizētas krāpnieku grupas veiktām darbībām, kas ietver izvairīšanos no PVN samaksas pirmajā dalībvalstī?

(1) OV L 12, 1. lpp.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/11

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2011. gada 24. novembra spriedumu lietā T-296/09 European Federation of Ink and Ink Cartridge Manufacturers (EFIM)/Eiropas Komisija 2012. gada 3. februārī iesniedza European Federation of Ink and Ink Cartridge Manufacturers (EFIM)

(Lieta C-56/12 P)

2012/C 118/18

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: European Federation of Ink and Ink Cartridge Manufacturers (EFIM) (pārstāvis — D. Ehle, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija un Lexmark International Technology SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 24. novembra spriedumu lietā T-296/09 un pašai izspriest šī sprieduma pamatā esošo tiesību strīdu;

—	apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus un tādējādi atcelt Komisijas 2009. gada 20. maija lēmumu lietā C(2009) 4125 saistībā ar procesu atbilstoši EKL 82. pantam (LESD 102. pants);

—	piespriest Komisijai un Lexmark International Technology SA atlīdzināt abās tiesu instancēs radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saistībā ar Vispārējās tiesas 2011. gada 24. novembra spriedumu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza piecus apelācijas sūdzības pamatus. Tie attiecas uz Komisijas 2009. gada 20. maija lēmumā pausto Savienības intereses esamības un izmeklēšanas konkurences tiesību jomā procesa prioritātes tiesiski kļūdaino noliegumu.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa, neatceļot Komisijas lēmumu, ciktāl tajā pierādījuma par tintes printeru ražotāju kolektīvo un individuālo dominējošo stāvokli attiecībā uz to lejupējiem tintes un tintes patronu tirgiem sniegšana ir atzīta par maziespējamu, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošana.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet pierādījuma par printeru ražotāju dominējošo stāvokli attiecībā uz to tintes kartridžu tirgiem sniegšanas iespējamības tiesiski kļūdainu noliegumu.

Treškārt, Vispārējā tiesa esot acīmredzami tiesiski kļūdaini kvalificējusi prioritātes kritērija, kas ir noteicošs attiecībā uz lēmumu uzsākt izmeklēšanas procedūru, nozīmi. Šajā sakarā tā, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, neesot konstatējusi, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija ir pārkāpusi saistību norādīt pamatojumu attiecībā uz pārkāpuma nozīmīguma, smaguma un ilguma vērtējuma kritēriju.

Ceturtkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka, tiesiski vērtējot Komisijas diskrecionāro lēmumu, aplūkojot no rīcības brīvības nepareizas izmantošanas viedokļa, spriedumā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo apstrīdētais Komisijas lēmums tajā nav atcelts, lai gan Komisija izmeklēšanas procedūras uzsākšanu esot noraidījusi, nenorādot pamatojumu, aizbildinoties ar komplekso raksturu un vajadzīgo resursu nesamērību.

Visbeidzot, ar spriedumu esot pārkāpts 2004. gada 27. aprīļa paziņojums par kompetenci sūdzību konkurences jautājumos jomā un efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips kā Savienības intereses esamības vērtējuma daļa, kā arī Komisijas pienākums norādīt pamatojumu; rezultātā apstrīdētais Komisijas lēmums netika atcelts, lai gan Komisija, vērtējot Savienības intereses esamību, esot nonākusi pretrunā savam 2004. gada 27. aprīļa paziņojumam un neesot pamatojusi pietiekamas tiesību aizsardzības esamību valsts tiesās.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. februārī iesniedza Cour constitutionnelle (Beļģija) — Fédération des maisons de repos privées de Belgique (Femarbel) ASBL/Commission communautaire commune

(Lieta C-57/12)

2012/C 118/19

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Fédération des maisons de repos privées de Belgique (Femarbel) ASBL

Atbildētāja: Commission communautaire commune

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (1) 2. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētie veselības aprūpes pakalpojumi un 2. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētie sociālie pakalpojumi ir jāinterpretē tādējādi, ka no direktīvas piemērošanas jomas ir izslēgti dienas aprūpes centri Kopienas kopējās komisijas Apvienotās kolēģijas 2008. gada 24. aprīļa rīkojuma par vecu laužu uzņemšanas vai izmitināšanas iestādēm izpratnē, ciktāl tajos veciem ļaudīm tiek sniegta palīdzība un aprūpe, kas atbilst viņu patstāvības zaudējumam, kā arī nakts aprūpes centri tā paša rīkojuma izpratnē, ciktāl tajos veciem ļaudīm tiek sniegta palīdzība un veselības aprūpe, ko viņu tuvinieki nevar pastāvīgi nodrošināt?

(1) OV L 376, 36. lpp.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/12

Prasība, kas celta 2012. gada 6. februārī — Eiropas Komisija/Lietuvas Republika

(Lieta C-61/12)

2012/C 118/20

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Steiblytė, G. Wilms un G. Zavva)

Atbildētāja: Lietuvas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka aizliedzot reģistrēt vieglos automobiļus, kuriem stūre atrodas labajā pusē un/vai izvirzot prasību, ka pirms jauna vai citā dalībvalstī reģistrēta vieglā automobiļa reģistrēšanas ar stūri labajā pusē, tā ir jāpārceļ uz kreiso pusi, Lietuvas Republika nav izpildījusi Padomes 1970. gada 8. jūnija Direktīvā 70/311/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju stūres iekārtu (1), Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (2) un Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Lietuvas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lietuvas Republikas tiesiskajā regulējumā nav atļauts reģistrēt jaunus vieglos automobiļus ar stūres iekārtu labajā pusē, kaut arī šādi automobiļi atbilst visiem noteikumiem, kas paredzēti Pamatdirektīvā 2007/46/EK un tās IV pielikumā norādītajās atsevišķajās direktīvās. 2009. gada 29. aprīlī ar Direktīvu 2007/46/EK tika atcelta un grozīta Direktīva 70/156/EEK (3). Dalībvalstīm bija jātransponē Direktīvas 2007/46/EK noteikumi valsts tiesiskajā regulējumā pirms 2009. gada 29. aprīļa.

Saskaņā ar Pamatdirektīvas 2007/46/EK 4. panta 3. punktu dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jāreģistrē jauns vieglais automobilis, ja tas atbilst šajā direktīvā un atsevišķajās direktīvās paredzētajām tehniskajām prasībām. Direktīvā 2007/46/EK nav paredzēta iespēja atteikt reģistrēt jaunu vieglo automobili atkarībā no tā, kurā pusē ir uzstādīta stūres iekārta. Šādu secinājumu apstiprina arī Pamatdirektīvas IV pielikumā minētās atsevišķās Direktīvas 70/311/EEK noteikumi. Direktīvas 70/311/EEK 2. a pantā dalībvalstij ir aizliegts atteikt vieglā automobiļa reģistrāciju ar pamatojumu, kas saistīts ar tā stūres iekārtu, ja šī iekārta atbilst šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem. Direktīvas 70/311/EEK pielikumos nav noteikts, kurā pusē ir jāuzstāda stūres iekārta tostarp stūre, turklāt tajā nav norādīts, ka stūres iekārtas puse automobilī noteiktu pa kuru ceļa pusi ir jāvada automobili.

Tādējādi, ja vieglais automobilis atbilst visām minēto direktīvu prasībām, tad nepastāv iemesli, kuru dēļ automobiļa reģistrācijai dalībvalstis, kurās satiksme notiek pa ceļa labo pusi, varētu prasīt pārcelt stūri uz kreiso pusi. Lai nodrošinātu ceļu satiksmes drošību atbilstoši Pamatdirektīvā un atsevišķajām direktīvām, automobiļu ar stūri labajā pusē pielāgošanai satiksmei pa ceļa labo pusi, netiek prasīts, lai stūre tiktu pārcelta uz kreiso pusi.

Lietuvas Republikas tiesiskajā regulējumā turklāt nav atļauts reģistrēt iepriekš citā dalībvalstī reģistrētus vieglos automobiļus ar stūres iekārtu labajā pusē. Ir jāuzsver, ka Lietuvas Republikas tiesiskajā regulējumā nav paredzēta atšķirība atkarībā no tā, vai šāds automobilis ir bijis reģistrēts dalībvalstī, kur satiksme notiek pa ceļa kreiso pusi, vai dalībvalstī, kur satiksme notiek pa ceļa labo pusi.

Šādam aizliegumam ir piemērojams LESD 34. pants, ar kuru ir aizliegti jebkāda veida kvantitatīvie ierobežojumi tirdzniecībai un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību. Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru dalībvalstu tiesību akti, kas var tieši vai netieši, faktiski vai iespējami kavēt iekšējo tirdzniecību Eiropas Savienībā, ir uzskatāmi par pasākumiem ar kvantitatīviem ierobežojumiem uz tirdzniecību līdzvērtīgu iedarbību.

Lietuvas Republikā piemērotajam aizliegumam reģistrēt vieglos automobiļus ar stūres iekārtu labajā pusē, ja šie automobiļi ir bijuši iepriekš reģistrēti citā dalībvalstī, ir atbilstoši LESD 34. pantam kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgas sekas, jo preces no citas valsts (vieglie automobiļi, kas ražoti un reģistrēti citā dalībvalstī) nevar lietot Lietuvas tirgū, ja vien to stūres iekārtas netiek pārceltas uz otru pusi. Atteikums reģistrēt automobiļus ar stūres iekārtu labajā pusē liek šādu automobiļu īpašniekiem veikt salīdzinoši dārgu stūres iekārtas pārcelšanu un attur no šādu automobiļu importa Lietuvas Republikā.

Atteikums reģistrēt Lietuvas Republikā vieglos automobiļus ar stūri labajā pusē nav piemērots veids, kā nodrošināt ceļu satiksmes drošību. Komisija uzskata, ka automobilis ar stūri labajā pusē nerada ceļu satiksmes drošības problēmas, tomēr vadītājam ir jāpierod vadīt automobili ar stūres iekārtu labajā pusē pa ceļa labo pusi tā, lai šāda auto vadīšana neradītu briesmas citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Komisija vēlas pievērst Tiesas uzmanību Lietuvas Republikas nostājas nekonsekvencei: personas, kas reizēm vada vieglos automobiļus ar stūri labajā pusē (piemēram, tūristi), kuri nav pieraduši pie satiksmes pa ceļa labo pusi īpatnībām, rada lielākus draudus ceļu satiksmes drošībai, nekā vadītāji, kuri pastāvīgi vada šādus automobiļus pa ceļa labo pusi. Ar laiku vadītāji, kuri pastāvīgi vada vieglos automobiļus ar stūri labajā pusē pierod pie satiksmes pa ceļa labo pusi un nerada nekādus draudus ceļu satiksmes drošībai.

(1) Padomes 1970. gada 8. jūnija Direktīva 70/311/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju stūres iekārtu (OV L 133, 10. lpp., īpašais izdevums latviešu valodā: 13. nodaļa 1. sējums, 90 lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (Pamatdirektīva) (OV L 263, 1. lpp.).

(3) Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīva 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (OV L 42, 1. lpp., īpašais izdevums latviešu valodā: 13. nodaļa 1. sējums, 44. lpp.).

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 7. februārī iesniedza Administrativen sad — Varna (Bulgārija) — Galin Kostov/Direktor na Direktsia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto” — grad Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalna agentsia za prihodite

(Lieta C-62/12)

2012/C 118/21

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad — Varna

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Galin Kostov

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto” — grad Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalna agentsia za prihodite

Prejudiciālais jautājums

Vai fiziska persona, kas saistībā ar savu privāta tiesu izpildītāja darbību ir reģistrēta kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, attiecībā uz pakalpojumu, ko tā ir sniegusi neregulāri un ārpus savas privāta tiesu izpildītāja darbības, ir jāuzskata par nodokļa maksātāju Direktīvas 2006/112 (1) 9. panta 1. punkta izpratnē un vai tai Direktīvas 2006/112 193. panta izpratnē var uzlikt pienākumu maksāt pievienotās vērtības nodokli?

(1) OV L 347, 1. lpp.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/14

Prasība, kas celta 2012. gada 7. februārī — Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-63/12)

2012/C 118/22

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall, J.-P. Keppenne un D. Martin)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2011. gada 19. decembra Lēmumu 2011/866/ES attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko no 2011. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (1);

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija izvirza divus iebildumus saistībā ar Civildienesta noteikumu XI pielikumu.

Pirmais iebildums attiecas uz Padomes atteikumu koriģēt ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas atbilstoši Komisijas 2011. gada 24. novembra priekšlikumam, tādējādi pārkāpjot metodi, kas reglamentē šo korekciju par astoņiem gadiem, kuri beidzas 2012. gada 31. decembrī. Ar šo iebildumu Komisija izvirza galveno pamatu, kas izriet no pilnvaru nepareizas izmantošanas un Padomes kompetences robežu pārsniegšanas, kā arī pakārtotu pamatu, kas izriet no Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta piemērošanas nosacījumu pārkāpuma. Galvenais pamats ir saistīts ar faktu, ka Padome pati ir piemērojusi 10. pantu, pārkāpdama iestādēm piemērojamos nosacījumus; tādējādi Padome esot pārkāpusi, pirmkārt, Civildienesta noteikumu 65. pantu un, otrkārt, XI pielikuma 3. un 10. pantu. Pakārtotajā pamatā Komisija norāda, ka jebkurā gadījumā 2011. gadā netika izpildīti materiāltiesiskie nosacījumi 10. panta piemērošanai, kā tas turklāt izrietot no diviem ekonomiskiem ziņojumiem, ko Komisija pēc Padomes pieprasījuma esot tai iesniegusi. Tā arī uzskata, ka Padome nav pareizi pamatojusi savu lēmumu.

Otrais iebildums attiecas uz Padomes atteikumu koriģēt korekcijas koeficientus, kas ietekmē šo atalgojumu un pensijas atkarībā no ieinteresēto personu dažādām nodarbinātības vietām vai dzīvesvietas. Saskaņā ar šī iebilduma pirmo pamatu šāds atteikums ir uzskatāms par Civildienesta noteikumu 64. panta, kā arī tā XI pielikuma 1. un 3. panta pārkāpumu. Otrajā pamatā Komisija norāda, ka šis atteikums nav nekādi pamatots, tādējādi ir pārkāpts LESD 296. panta 2. punkts.

(1) OV L 341, 54. lpp.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/14

Prasība, kas celta 2012. gada 9. februārī — Eiropas Savienības Padome/Eiropas Komisija

(Lieta C-66/12)

2012/C 118/23

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bauer un J. Herrmann)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

primāri, atbilstoši LED 263. pantam atcelt Komisijas 2011. gada 24. novembra paziņojumu COM(2011) 829, galīgā redakcija, tiktāl, ciktāl ar to galīgi noraidīts iesniegt atbilstošus priekšlikumus Eiropas Parlamentā un Padomē, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu, un atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Komisijas priekšlikumu Padomes regulai, ar ko no 2011. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām, un

—	pakārtoti, saskaņā ar LESD 265. pantu atzīt, līgumu pārkāpumu tādēļ, ka atbildētāja ir atturējusies iesniegt atbilstošus priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pirmā prasījuma par Komisijas 2011. gada 24. novembra paziņojuma atcelšanu atbalstam Padome min vienu vienīgu pamatu, kas saistīts ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta, to lasot kopā ar LES 13. panta 2. punkta otro teikumu un LESD 241. pantu, pārkāpumu. Padome uzskata, ka Komisijas secinājums, saskaņā ar kuru Savienībā nav būtiskas un pēkšņas ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās, ir kļūdains vairāku iemeslu dēļ: Komisija neesot ņēmusi vērā visu objektīvo rīcībā esošo un nozīmīgo informāciju un kļūdaini esot kvalificējusi dažus datus, pamatojoties uz kuriem tā balstījusi savu analīzi. Tā kā saskaņā ar Tiesas 2010. gada 24. novembra spriedumu lietā C-40/10 (79. punkts) “ar [XI pielikuma 10. pantu] Komisijai piešķirto pilnvaru īstenošana iesniegt atbilstošus priekšlikumus nav tikai iespēja, kas atvēlēta šai iestādei”, tad šīs kļūdas faktu juridiskajā kvalifikācijā, kas ir acīmredzamas kļūdas novērtējumā, ir pieļautas Komisijas nelikumīgajā atteikumā iesniegt atbilstošus priekšlikumus uz šī pamata. Šādi atteikdamās, Komisija arī esot pārkāpusi savu lojālas sadarbības pienākumu (LES 13. panta 2. punkts).

Prasības otrais prasījums ir atcelt priekšlikumu regulai, ar ko koriģē ierēdņu atalgojumu un pensijas, sekojot “parastajai metodei”, kas pieļauta Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā. Padome uzskata, ka šis priekšlikums ir akts ar tiesiskām sekām, jo saskaņā ar iepriekš minētā sprieduma lietā C-40/10 71. punktu “Padome minētā 3. panta kontekstā nevar atsaukties uz rīcības brīvību, kas pārsniedz šajā pēdējā pantā noteiktos kritērijus”. Izvēlēdamās iesniegt priekšlikumu, pamatojoties uz “parastās metodes” piemērošanu, nevis priekšlikumu, pamatojoties uz XI pielikuma 10. pantā minēto izņēmuma klauzulu, Komisija ir liegusi Eiropas Parlamentam un Padomei iespēju īstenot savu rīcības brīvību attiecībā uz šī izņēmuma klauzulas kritērijiem. Šādai izvēlei ir tās pašas kļūdas, kas Komisijas secinājumam 2011. gada 24. novembra paziņojumā, saskaņā ar kuru Savienībā nav būtiskas un pēkšņas ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās. Tāpat Padome apgalvo, ka, iesniegdama priekšlikumu par atalgojuma koriģēšanu, sekojot “parastajai metodei”, Komisija ir arī pārkāpusi savu lojālas sadarbības pienākumu (LES 13. panta 2. punkts).

Visbeidzot, Padome pakārtoti apgalvo, ka, ja Tiesa neuzskatīs Komisijas 2011. gada 24. novembra paziņojumu par Komisijas paustu nostāju LESD 265. panta otrās daļas izpratnē, tad Komisija ir pārkāpusi savu no LESD 241. panta, to lasot kopā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu, izrietošo pienākumu uz šī pamata iesniegt priekšlikumu — kā to Tiesa interpretējusi savā spriedumā lietā C-40/10 (79. punkts).

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/15

Prasība, kas celta 2012. gada 9. februārī — Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-67/12)

2012/C 118/24

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — K. Herrmann un I. Galindo Martin)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti (1) 3., 7. un 8. pantu, vai katrā ziņā nedarot tos zināmus Komisijai, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti šajos pantos, tos lasot saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (2) 29. pantu;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Direktīvas 2002/91/EK 15. pantā ir paredzēts, ka dalībvalstis pieņem tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu vēlākais līdz 2006. gada 4. janvārim.

2.	Komisijai nākas secināt, ka līdz šim Spānijas Karaliste nav pieņēmusi vajadzīgos tiesību aktus saistībā ar Direktīvas 2002/91/EK 3., 7. un 8. pantu vai arī katrā ziņā tos nav darījusi zināmus Komisijai.

(1) OV 2003, L 1, 65. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 12. nod., 2. sēj., 168. lpp.

(2) OV 2010, L 153, 13. lpp.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 10. februārī iesniedza Qorti Kostituzzjonali (Malta) — Vodafone Malta Limited un Mobisle Communications Limited/L-Avukat Ġenerali, Il-Kontrollur tad-Dwana, Il-Ministru tal-Finanzi, un L-Awtorità ta' Malta dwar il-Komunikazzjoni

(Lieta C-71/12)

2012/C 118/25

Tiesvedības valoda — maltiešu

Iesniedzējtiesa

Qorti Kostituzzjonali

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Vodafone Malta Limited, Mobisle Communications Limited

Atbildētāji: L-Avukat Ġenerali, Il-Kontrollur tad-Dwana, Il-Ministru tal-Finanzi, un L-Awtorità ta' Malta dwar il-Komunikazzjoni

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) un jo īpaši tās 12. un/vai 13. panta noteikumi liedz dalībvalstīm piemērot finanšu slogu mobilo telefonsakaru operatoriem (turpmāk tekstā — “operatori”), proti:

a)	nodokli, sauktu par akcīzes nodokli, ko ievieš ar valsts tiesību aktu starpniecību;

b)	[to] aprēķina kā procentuālu daļu no maksājumiem, ko mobilo telefonsakaru operatori piemēro lietotājiem, kuri izmanto šo operatoru sniegtos pakalpojumus, izņemot pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir paredzēts izņēmums tiesību aktos;

nodokli, kuru lietotāji katrs atsevišķi maksā mobilo telefonsakaru operatoriem, un šo apmēru visi operatori, kas piedāvā mobilo telefonsakaru pakalpojumus, vēlāk nodod muitas kontrolierim, šī naudas summa ir jāmaksā tikai operatoriem, nevis citiem uzņēmumiem, tai skaitā tiem, kas nodrošina citus elektronisko komunikāciju tīklus un pakalpojumus?

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 13. februārī iesniedza Giudice di Pace di Revere (Itālija) — kriminālprocess pret Ahmed Ettaghi

(Lieta C-73/12)

2012/C 118/26

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Giudice di Pace di Revere

Lietas dalībnieks pamata procesā

Ahmed Ettaghi

Prejudiciālie jautājumi

—

vai, ņemot vērā lojālas sadarbības principu un direktīvu lietderīgās iedarbības principu, Direktīvas 2008/115/EK (1) 2., 4., 6., 7. un 8. pants liedz iespēju sodīt trešās valsts valstspiederīgo, kurš kādā dalībvalstī uzturas nelikumīgi, ar naudas sodu, ko aizstāj ar krimināltiesisku sankciju — mājas arestu — tāpēc vien, ka viņš ir ieceļojis un uzturas dalībvalstī nelikumīgi, vēl pirms administratīvās iestādes izdotā izbraukšanas rīkojuma neievērošanas?

—

vai, ņemot vērā lojālas sadarbības principu un direktīvu lietderīgās iedarbības principu, Direktīvas 2008/115/EK 2., 15. un 16. pants liedz iespēju dalībvalstij pēc direktīvas pieņemšanas pieņemt tiesību normu, kurā paredzēts, ka trešās valsts valstspiederīgo, kurš kādā dalībvalstī uzturas nelikumīgi, soda ar naudas sodu, ko aizstāj ar tūlītēju izraidīšanu, kas izpildāma kā krimināltiesiska sankcija, neievērojot direktīvā paredzēto procedūru un ārzemnieka tiesības?

—	vai LES 4. panta 3. punktā minētais lojālas sadarbības princips aizliedz valsts tiesību normu, kas pieņemta līdz kādas direktīvas ieviešanas termiņa beigām, lai izvairītos no direktīvas darbības jomas vai katrā ziņā ierobežotu to, un kādi pasākumi tiesai jāveic, ja tiek konstatēti tādi apstākļi?

(1) OV L 348, 98. lpp.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 13. februārī iesniedza Giudice di Pace di Revere (Itālija) — kriminālprocess pret Abd Aziz Tam

(Lieta C-74/12)

2012/C 118/27

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Giudice di Pace di Revere

Lietas dalībnieks pamata procesā

Abd Aziz Tam

Prejudiciālie jautājumi

—

—	vai LES 4. panta 3. punktā minētais lojālas sadarbības princips aizliedz valsts tiesību normu, kas pieņemta līdz kādas direktīvas ieviešanas termiņa beigām, lai izvairītos no direktīvas darbības jomas vai katrā ziņā ierobežotu to, un kādi pasākumi tiesai jāveic, ja tiek konstatēti tādi apstākļi?

(1) OV L 348, 98. lpp.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 13. februārī iesniedza Giudice di Pace di Revere (Itālija) — kriminālprocess pret Majali Abdel

(Lieta C-75/12)

2012/C 118/28

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Giudice di Pace di Revere

Lietas dalībnieks pamata procesā

Majali Abdel

Prejudiciālie jautājumi

—

—	vai LES 4. panta 3. punktā minētais lojālas sadarbības princips aizliedz valsts tiesību normu, kas pieņemta līdz kādas direktīvas ieviešanas termiņa beigām, lai izvairītos no direktīvas darbības jomas vai katrā ziņā ierobežotu to, un kādi pasākumi tiesai jāveic, ja tiek konstatēti tādi apstākļi?

(1) OV L 348, 98. lpp.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/18

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 8. decembra spriedumu lietā T-421/07 Deutsche Post AG/Eiropas Komisija 2012. gada 14. februārī iesniedza Deutsche Post AG

(Lieta C-77/12 P)

2012/C 118/29

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deutsche Post AG (pārstāvji — J. Sedemund un T. Lübbig, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, UPS Europe NV/SA, UPS Deutschland Inc. & Co. OHG

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pilnībā atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 8. decembra spriedumu lietā T-421/07;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā apelācijas sūdzībā runa galvenokārt ir par jautājumu, vai un ar kādiem nosacījumiem Komisijas lēmums par oficiālās izmeklēšanas procedūras ierosināšanu saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu un Regulas Nr. 659/1999 4. panta 4. punktu ir pārsūdzams lēmums LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē. It īpaši rodas jautājums, vai šāds ierosināšanas lēmums papildus iepriekš pieņemtam ierosināšanas lēmumam, kas iespējami attiecies uz tiem pašiem valsts atbalsta pasākumiem, rada saistošas autonomas tiesiskās sekas.

Vispārējā tiesa šādas prasības pieņemamību būtībā ir noraidījusi, argumentējot, ka pašreizējā lietā pārsūdzētais 2007. gada ierosināšanas lēmums C 36/07 (ex NN 25/07) attiecoties uz tiem pašiem pasākumiem, uz kuriem attiecas pirms pārsūdzētā lēmuma pieņemtais 1999. gada ierosināšanas lēmums C 61/99 (ex NN 153/96). Apstāklis, ka jau pirms pieciem gadiem izmeklēšanas procedūrā, kas notikusi pirms pašreizējās oficiālās izmeklēšanas procedūras, ir ticis pieņemts negatīvs lēmums Regulas Nr. 659/1999 7. panta 5. punkta izpratnē, šādu vērtējumu neietekmē, jo ar šo negatīvo lēmumu iepriekšējā izmeklēšanas procedūra esot tikai daļēji pabeigta.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus apelācijas pamatus.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā neesot ņēmusi vērā, ka strīdīgais 2007. gada ierosināšanas lēmums radot autonomas tiesiskās sekas. Šis ierosināšanas lēmums esot attiecies uz valsts atbalsta pasākumiem, kas ievērojami pārsniedzot tos pasākumus, pret kuriem Komisija ir iebildusi 1999. gada ierosināšanas lēmumā. Turklāt 1999. gadā ierosinātā oficiālā izmeklēšanas procedūra esot tikusi pilnībā pabeigta ar 2002. gada negatīvo lēmumu (2002/753/EK), tādēļ 1999. gada ierosināšanas lēmums vairs neesot varējis radīt tiesiskas sekas. Tā kā Vispārējā tiesa ir noraidījusi pašreizējās prasības pieņemamību, tā ir pārkāpusi LESD 263. panta ceturto daļu, jo ikvienam lēmumam, kam ir autonomas tiesiskās sekas, saskaņā ar šo tiesību normu ir jābūt pārbaudāmam tiesā.

Otrkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanās, neņemot vērā Komisijas pieļauto tiesiskās paļāvības, tiesiskās noteiktības un pareiza administratīva procesa principu pārkāpumu apjomu un to ietekmi uz pašreizējo izmeklēšanas procedūru. Vispārējā tiesa nav iebildusi, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo Komisija — pietiekami skaidri nenorādīdama federālajai valdībai un apelācijas sūdzības iesniedzējai — 1999. gadā ierosināto oficiālo izmeklēšanas procedūru vēlāk nav uzskatījusi par pilnīgi pabeigtu un piecus gadus pēc tās oficiālās pabeigšanas to atkal atsākusi.

Treškārt, apstāklis, ka Vispārējā tiesa apelācijas sūdzības iesniedzējai šajā lietā ir liegusi jebkādu iespēju tieši pārsūdzēt 2007. gada ierosināšanas lēmumu, ir atteikšanās spriest tiesu, kas ir diametrāli pretēji apelācijas sūdzības iesniedzējas pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību, kuras izriet no LES 6. panta 1. punkta, Pamattiesību hartas 47. panta 1. punkta, kā arī LES 6. panta 3. punkta apvienojumā ar ECPAK 6. panta 1. punkta pirmo teikumu.

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma motīvu daļā nav sniegusi kaut vai dažus paskaidrojošus argumentus par iepriekš minētajiem diviem punktiem, kuri pārsūdzētajā spriedumā nemaz nav pieminēti. Šāds Vispārējās tiesas pieļauts izlaidums ir no tiesiskas valsts principa izrietošā Vispārējās tiesas pienākuma pamatot spriedumu pārkāpums.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 20. februārī iesniedza Cour de cassation (Francija) — sabiedrība Landsbanki Islands HF/Kepler Capital Markets SA, Frédéric Giraux

(Lieta C-85/12)

2012/C 118/30

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: sabiedrība Landsbanki Islands HF

Atbildētāji: Kepler Capital Markets SA, Frédéric Giraux

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (1) 3. un 9 pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi kā no Islandes 2009. gada 15. aprīļa Likuma Nr. 44/2009 izrietošie kredītiestādes reorganizācijas vai likvidācijas pasākumi ir uzskatāmi par administratīvās vai tiesu iestādes pieņemtiem pasākumiem šo pantu izpratnē?

Vai Direktīvas 2001/24 32. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav saderīga tādas valsts tiesību normas kā Islandes 2002. gada 20. decembra Likuma 98. pants, ar kuru pēc moratorija stāšanās spēkā tiek aizliegta vai apturēta jebkāda tiesvedība tiesā pret kredītiestādi, spēkā esamība attiecībā uz citā dalībvalstī pirms moratorija pasludināšanas pieņemtiem drošības pasākumiem?

(1) Eiropas 2001. gada 4. aprīļa Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (OV L 125, 15. lpp.)

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 17. februārī iesniedza Högsta förvaltningsdomstolen (Zviedrija) — Skatteverket/PCF Clinic AB

(Lieta C-91/12)

2012/C 118/31

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Högsta förvaltningsdomstolen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Skatteverket

Atbildētāja: PCF Clinic AB

Prejudiciālie jautājumi

Vai PVN direktīvas (1) 132. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tur minētie atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas aptver arī tādus pakalpojumus kā šajā tiesvedībā minētos, proti,

a)	estētiskas operācijas un

b)	estētiska medicīniskā aprūpe?

2.	Vai vērtējums ir atkarīgs no tā, vai operācija vai aprūpe ir veikta ar mērķi izvairīties no slimības, fiziskiem defektiem vai tos ārstēt?

3.	Pieņemot, ka aprūpes mērķim būtu nozīme, vai tādā gadījumā var tikt ņemtas vērā pacienta domas par medicīniskās aprūpes mērķi?

4.	Vai vērtējuma nolūkos nozīme ir tam, ka medicīnisko aprūpi veic personas, kurām ir īpaša atļauja veikt profesionālo darbību ar veselību saistītā jomā, un šīs personas pauž savu viedokli par aprūpes mērķi?

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.)

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/19

Prasība, kas celta 2012. gada 21. februārī — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-95/12)

2012/C 118/32

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Montaguti un G. Braun)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka neveikdama visus pasākumus, kas tai bija jāveic saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas 2007. gada 23. oktobra spriedumu lietā C-112/05 Komisija/Vācija par VW likuma normu nesaderīgumu ar Savienības tiesībām, Vācijas Federatīvā Republika nav ievērojusi pienākumus, kas tai uzlikti ar LESD 260. panta 2. punktu;

—	piespriest Vācijas Federatīvai Republikai nokavējuma naudu EUR 282 725,10 apmērā par katru dienu, kā arī soda naudu EUR 31 114,72 par katru dienu, nauda līdzekļus pārskaitot Eiropas Savienības pašu kapitāla kontā;

—	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiesas spriedums lietā C-112/05 Komisija/Vācija tika pasludināts 2007. gada 23. oktobrī. Šajā lietā Komisija būtībā apgalvoja, ka trīs VW-Gesetz (Gesetz über die Überführung der Anteilsrechte an der Volkswagenwerk Gesellschaft mit beschränkter Haftung in private Hand, Likums par sabiedrības ar ierobežotu atbildību Volkswagenwerk kapitāla daļu privatizāciju) normas, pirmkārt, atkāpdamās no vispārējās normas, ierobežojot jebkura akcionāra balsstiesības ar 20 % no Volkswagen pamatkapitāla, otrkārt, pieprasot vairāk nekā 80 % pārstāvētā kapitāla vairākumu pilnsapulces lēmumiem, kam saskaņā ar vispārējo normu nepieciešams tikai 75 % vairākums, un, treškārt, ļaujot, atkāpdamās no vispārējās normas, Vācijas Federatīvajai Republikai un Lejassaksijas federālajai zemei katrai iecelt divus pārstāvjus šīs sabiedrības uzraudzības padomē, var atturēt no tiešiem ieguldījumiem un tādējādi ir kapitāla brīvas aprites ierobežojumi EKL 56. panta izpratnē.

No iepriekš minētā Tiesas sprieduma izrietot, ka visas trīs minētās VW likuma normas katra kā tāda ir vērtējamas kā kapitāla aprites brīvības ierobežojums.

Vācijas Federatīvās Republikas pieņemtais likums, ar kuru tā pēc saviem ieskatiem izpildīja Tiesas spriedumu, vēl aizvien paredz, ka Volkswagen AG, par kuru saskaņā ar akciju likuma noteikumiem ir vajadzīgs vairākums 75 % apmērā no lēmuma pieņemšanā pārstāvētā kapitāla, lēmumu pieņemšanai pilnsapulcē ir vajadzīgs vairākums vairāk nekā 80 % apmērā no pārstāvētā kapitāla. Federatīvā Republika to pamatojot ar norādi uz sprieduma lietā C-112/05 rezolutīvo daļu, kuras dēļ šī norma tiesību pārkāpumu rada tikai kopā ar abām pārējām normām. Viena pati šī norma tomēr nav kapitāla aprites brīvības ierobežojums.

Komisijas skatījumā sprieduma rezolutīvās daļas formulējums neizslēdz visu trīs minēto normu prettiesiskumu, to katru aplūkojot atsevišķi. Sprieduma izpildē, proti, nav vien jāņem vērā tikai tā rezolutīvā daļa, bet arī lēmuma motīvu daļa. Dotajā kontekstā tādēļ, izskatās, visai neiespējami Federatīvās Republikas kavēšanos pilnībā izpildīt Tiesas spriedumu attaisnot tikai ar vārdiem “saistībā ar” sprieduma rezolutīvajā daļā. Šāda interpretācija ne tikai neņem vērā kopējo sprieduma motīvu daļu, bet arī Tiesas judikatūru par tā sauktajām “zelta akcijām”.

Komisija tādēļ ir spiesta no jauna griezties Tiesā saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu. Finansiālo sankciju apmērs esot noteikts, pamatojoties uz Komisijas 2011. gada 1. septembra Paziņojumu par informācijas aktualizēšanu kavējuma naudas un naudas soda aprēķināšanai (1).

(1) OV C 12, 2011, 1. lpp.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/21

Vispārējās tiesas 2012. gada 7. marta spriedums — British Aggregates/Komisija

(Lieta T-210/02 RENV) (1)

(Valsts atbalsts - Dabas resursu nodoklis par minerālajiem materiāliem Apvienotajā Karalistē - Komisijas lēmums necelt iebildumus - Priekšrocība - Selektīvs raksturs)

2012/C 118/33

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: British Aggregates Association (Lanark, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — C. Pouncey, J. Coombes, solicitors, un L. Van den Hende, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. Afonso, J. Flett un B. Martenczuk)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — T. Harris, vēlāk S. Ossowski, kam palīdz M. Hall un G. Facenna, barristers)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2002. gada 24. aprīļa Lēmumu C(2002) 1478, galīgā redakcija, saistībā ar valsts atbalsta lietu N 863/01 — Apvienotā Karaliste/Nodoklis par minerālajiem materiāliem)

Rezolutīvā daļa:

1.	atcelt Komisijas 2002. gada 24. aprīļa Lēmumu C(2002) 1478, galīgā redakcija, saistībā ar valsts atbalsta lietu N 863/01 — Apvienotā Karaliste/Nodoklis par minerālajiem materiāliem, izņemot daļu, kas skar attiecībā uz Ziemeļīriju paredzēto atbrīvojumu no nodokļa;

2.	Eiropas Komisija sedz pati savus, kā arī atlīdzina British Aggregates Association Tiesā un Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus;

3.	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus Tiesā un Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 219, 14.09.2002.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/21

Vispārējās tiesas 2012. gada 6. marta spriedums — UPM-Kymmene/Komisija

(Lieta T-53/06) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Plastikāta rūpniecības maisu tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Pārkāpuma ilgums - Vienots un turpināts pārkāpums - Naudas sodi - Pārkāpuma smagums - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Uzņēmuma pasīva loma - Samērīgums)

2012/C 118/34

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: UPM-Kymmene Oyj (Helsinki, Somija) (pārstāvji — sākotnēji B. Amory, E. Friedel un F. Bimont, vēlāk B. Amory, E. Friedel, F. Bimont un F. Amato un, visbeidzot, B. Amory, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, kuram palīdz M. Gray, barrister)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2005. gada 30. novembra Lēmuma C(2005) 4634 par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.354 — rūpniecības maisi)

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2005. gada 30. novembra Lēmumu C(2005) 4634, galīgā redakcija, par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru (lietā COMP/F/38.354 — rūpniecības maisi) atcelt tiktāl, ciktāl ar to UPM-Kymmene Oyj ir saukta pie atbildības par vienotu un turpinātu pārkāpumu, kas norādīts minētā lēmuma 1. panta 1. punktā, periodā pirms 1995. gada 10. oktobra;

2.	summa, kura ir uzlikta saskaņā ar minētā lēmuma 2. panta j) apakšpunktu, ir EUR 50,7 miljoni;

3.	pārējā daļā prasību noraidīt;

4.	Eiropas Komisija un UPM-Kymmene Oyj sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 86, 08.04.2006.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/22

Vispārējās tiesas 2012. gada 6. marta spriedums — FLS Plast/Komisija

(Lieta T-64/06) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Plastikāta rūpniecības maisu tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Pārkāpuma ilgums - Naudas sodi - Pārkāpuma smagums - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Sadarbība administratīvās procedūras laikā - Samērīgums - Solidārā atbildība - Princips non bis in idem)

2012/C 118/35

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: FLS Plast (Valby, Dānija) (pārstāvji — K. Lasok, QC, vēlāk M. Thill-Tayara, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, kuram palīdz M. Gray, barrister)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2005. gada 30. novembra Lēmumu C(2005) 4634, galīgā redakcija, par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.354 — rūpniecības maisi) un, pakārtoti, samazināt prasītājai šajā lēmumā uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2005. gada 30. novembra Lēmumu C(2005) 4634, galīgā redakcija, par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru (lietā COMP/F/38.354 — rūpniecības maisi) atcelt tiktāl, ciktāl ar to FLS Plast A/S ir saukta pie atbildības par vienotu un turpinātu pārkāpumu, kas norādīts minētā lēmuma 1. panta 1. punktā, periodā no 1990. gada 31. decembra līdz 1991. gada 31. decembrim;

2.	samaksas summa, par kuru FLS Plast ir solidāri atbildīga saskaņā ar Lēmuma C(2005) 4634 2. panta f) apakšpunktu, ir EUR 14,45 miljoni;

3.	pārējā daļā prasību noraidīt;

4.	Eiropas Komisija un FLS Plast sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 96, 22.04.2006.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/22

Vispārējās tiesas 2012. gada 6. marta spriedums — FLSmidth/Komisija

(Lieta T-65/06) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Plastikāta rūpniecības maisu tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Pārkāpuma ilgums - Naudas sodi - Pārkāpuma smagums - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Sadarbība administratīvās procedūras laikā - Samērīgums - Solidārā atbildība)

2012/C 118/36

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: FLSmidth & Co. A/S (Valby, Dānija) (pārstāvis — J.-E. Svensson, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, kuram palīdz M. Gray, barrister)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2005. gada 30. novembra Lēmumu C(2005) 4634, galīgā redakcija, par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru (lietā COMP/F/38.354 — rūpniecības maisi) atcelt tiktāl, ciktāl ar to FLSmidth & Co. A/S ir saukta pie atbildības par vienotu un turpinātu pārkāpumu, kas norādīts minētā lēmuma 1. panta 1. punktā, periodā no 1990. gada 31. decembra līdz 1991. gada 31. decembrim;

2.	samaksas summa, par kuru FLSmidth & Co. ir solidāri atbildīga saskaņā ar Lēmuma C(2005) 4634 2. panta f) apakšpunktu, ir EUR 14,45 miljoni;

3.	pārējā daļā prasību noraidīt;

4.	Eiropas Komisija un FLSmidth & Co. sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 96, 22.04.2006.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/23

Vispārējās tiesas 2012. gada 6. marta spriedums — Komisija/Liotti

(Lieta T-167/09 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Civildienests - Ierēdņi - Novērtējums - Karjeras attīstības ziņojums - 2006. gada novērtējums - Vispārīgi īstenošanas noteikumi - Vienota un saskaņota vērtēšanas noteikumu piemērošana)

2012/C 118/37

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Eggers un K. Herrmann)

Otrs lietas dalībnieks: Amerigo Liotti (Senningerberg, Luksemburga) (pārstāvis — F. Frabetti, avocat)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 17. februāra spriedumu lietā F-38/08 Liotti/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1.	apelācijas sūdzību noraidīt;

2.	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Amerigo Liotti tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

(1) OV C 167, 18.07.2009.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/23

Vispārējās tiesas 2012. gada 2. marta spriedums — Nīderlandes Karaliste un ING Groep/Komisija

(Lietas T-29/10 un T-33/10) (1)

(Valsts atbalsts - Finanšu nozare - Atbalstu, kas ir paredzēts nopietnu traucējumu novēršanai kādas dalībvalsts tautsaimniecībā - Kapitāla ieguldījums ar iespēju, kas piešķirta atbalsta saņēmējam, izvēlēties starp vērtspapīru dzēšanu vai konversiju - Dzēšanas nosacījumu grozīšana administratīvās procedūras laikā - Lēmums, ar kuru valsts atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu - Jēdziens “valsts atbalsts” - Priekšrocība - Privātā ieguldītāja kritērijs - Nepieciešamā un samērīgā saikne starp atbalsta summu un pasākumu lielumu, lai varētu atbalstu atzīt par saderīgu)

2012/C 118/38

Tiesvedības valoda — holandiešu un angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C. Wissels, Y. de Vries un M. de Ree, kuriem palīdz P. Glazener, advokāts) (lieta T-29/10) un ING Groep NV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji — sākotnēji O. Brouwer, M. Knapen un J. Blockx, advokāti, pēc tam O. Brouwer, J. Blockx un M. O’Regan, solicitor (lieta T-33/10)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — H. van Vliet, L. Flynn un S. Noë)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: De Nederlandsche Bank NV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji — sākotnēji B. Nijs un G. van der Klis, pēc tam G. van der Klis, M. Petite un S. Verschuur, un, visbeidzot M. Petite un S. Verschuur, advokāti)

Priekšmets

Komisijas 2009. gada 18. novembra Lēmuma C(2009) 9000 galīgā redakcija, ar ko Nīderlandes īstenotais atbalsts ING, restrukturizācijas plāna ietvaros sniedzot atbalstu attiecībā uz nelikvīdiem aktīviem, tiek atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu ar zināmiem nosacījumiem [atbalsts C 10/2009 (ex N 138/2009)], daļēja atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1.	Lietas T-29/10 un T-33/10 apvienotas šī sprieduma taisīšanai;

2.	atcelt Komisijas 2009. gada 18. novembra Lēmuma 2010/608/EK par valsts atbalstu C 10/09 (ex N 138/09), ko īstenoja Nīderlande ING nelikvīdo aktīvu atbalsta mehānismam un pārstrukturēšanas plānam, 2. panta pirmo daļu, kā arī 2. panta otro daļu un minētā lēmuma II pielikumu;

3.	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 80, 27.03.2010.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/23

Vispārējās tiesas 2012. gada 8. marta spriedums — Iberdrola/Komisija

(Lieta T-221/10) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Atbalsta shēma, ar ko ir atļauta finanšu nemateriālās vērtības amortizācija nodokļu vajadzībām saistībā ar kapitāla daļu iegādi ārvalstīs - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma ir atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un nav uzdots pienākums atgūt atbalstu - Akts, kurā ir ietverti īstenošanas pasākumi - Individuālas skaršanas neesamība - Nepieņemamība)

2012/C 118/39

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Iberdrola, SA (Bilbao, Spānija) (pārstāvji — X. Ruiz Calzado, M. Núñez-Müller un J. Domínguez Pérez, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un C. Urraca Caviedes)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2009. gada 28. oktobra Lēmuma 2011/5/EK par nemateriālās vērtības norakstīšanu nodokļu vajadzībām saistībā ar kapitāla daļu iegādi ārvalstīs C 45/2007 (bijušais NN 51/07, bijušais CP 9/07), ko īstenojusi Spānija (OV 2011, L 7, 48. lpp.), 1. panta 1. punktu

Rezolutīvā daļa:

1.	prasību noraidīt;

2.	Iberdrola, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 179, 03.07.2010.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/24

Vispārējās tiesas 2012. gada 6. marta spriedums — Spānija/Komisija

(Lieta T-230/10) (1)

(ELVGF - Garantiju nodaļa - Izdevumi, kas ir izslēgti no finansējuma - Augļi un dārzeņi - Piemākums attaisnot izdevumus - Ražotāju organizāciju atzīšanas nosacījumi)

2012/C 118/40

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji — sākotnēji M. Muñoz Pérez un A. Rubio González, abogados del Estado, vēlāk A. Rubio González)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvis — F. Jimeno Fernández)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2010. gada 11. marta Lēmumu 2010/152/ES, galīgā redakcija, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) [izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 1317] (OV L 63, 7. lpp.), tiktāl, ciktāl tajā ir izslēgtas noteiktas Spānijas veiktās izmaksas

Rezolutīvā daļa:

1.	prasību noraidīt;

2.	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus

(1) OV C 209, 31.07.2010.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/24

Vispārējās tiesas 2012. gada 8. marta spriedums — Arrieta D. Gross/ITSB — International Biocentric Foundation u.c. («BIODANZA»)

(Lieta T-298/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “BIODANZA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “BIODANZA” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja nāve pirms Apelāciju padomes lēmuma pieņemšanas - Atbildes raksta pieņemamība - Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamība - Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts - Process Apelāciju padomē - Tiesības uz aizstāvību - Regulas Nr. 207/2009 75. pants)

2012/C 118/41

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Christina Arrieta D. Gross (Hamburga, Vācija) (pārstāvis — J.-P. Ewert, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Rolando Mario Toro Araneda (Santiago du Chili, Čīle)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2010. gada 13. aprīļa lēmumu lietā R 1149/2009-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Christina Arrieta D. Gross k-dzi un Rolando Mario Toro Araneda k-gu

Rezolutīvā daļa:

atļaut International Biocentric Foundation Ltd, Gabriela Cedilia Toro Acuña k-dzei un Hilda Pilar Toro Acuña k-dzei, Rolando Patricio Toro Acuña k-gam, Maria Verónica Toro Acuña k-dzei, Ricardo Marcela Toro Durán k-gam un German Toro Gonzalez k-gam, Claudia Danae Toro Sanchez k-dzei, Rodrigo Paulo Toro Sanchez k-gam, Mariela Paula Toro Sanchez k-dzei, Viviana Luz Toro Matuk k-dzei, Morgana Fonteles Toro k-dzei, Anna Laura Toro Sant’ana k-dzei, Joana Castoldi Toro Araneda k-dzei un Claudete Sant’ana k-dzei iestāties lietā Vispārējā tiesā;

2.	prasību noraidīt;

3.	Christina Arrieta D. Gross k-dze atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 260, 25.09.2010.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/25

Vispārējās tiesas 2012. gada 6. marta spriedums — ThyssenKrupp Steel Europe/ITSB (“Highprotect”)

(Lieta T-565/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Highprotect” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamatojumi - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2012/C 118/42

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ThyssenKrupp Steel Europe AG (Duisbourg, Vācija) (pārstāvis — U. Ulrich, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — B. Schmidt)

Priekšmets

Prasība atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 30. septembra lēmumu lietā R 1038/2010-1 attiecībā uz Kopienas vārdiskas preču zīmes “Highprotect” reģistrācijas pieteikumu

Rezolutīvā daļa:

1.	prasību noraidīt;

2.	ThyssenKrupp Steel Europe AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 55, 19.2.2011.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/25

Vispārējās tiesas 2012. gada 17. februāra rīkojums — Dagher/Padome

(Lieta T-218/11) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas veikti saistībā ar situāciju Kotdivuārā - Attiecīgo personu svītrošana no saraksta - Prasība atcelt tiesību aktu - Tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas - Ārpuslīgumiskā atbildība)

2012/C 118/43

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Habib Roland Dagher (Abidjan, Kotdivuāra) (pārstāvji — J. Y. Dupeux un F. Dressen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — B. Driessen un E. Dumitriu-Segnana)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētāja prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bordes un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Padomes 2011. gada 31. janvāra Lēmumu 2011/71/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru (OV L 28, 60. lpp.), un Padomes 2011. gada 31. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 85/2011, ar kuru īsteno Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā (OV L 28, 32. lpp.), tiktāl, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību

Rezolutīvā daļa:

izbeigt tiesvedību lietā par prasību atcelt Padomes 2011. gada 31. janvāra Lēmumu 2011/71/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru, un Padomes 2011. gada 31. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 85/2011, ar kuru īsteno Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā;

2.	prasību par zaudējumu atlīdzību noraidīt;

3.	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu;

4.	prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus saistībā ar prasību par zaudējumu atlīdzību;

5.	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 179, 18.06.2011.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/25

Prasība, kas celta 2012. gada 8. februārī — Grieķijas Republika/Komisija

(Lieta T-52/12)

2012/C 118/44

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji – I. Chalkias un S. Papaioannou)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt vai grozīt Komisijas 2011. gada 7. decembra lēmumu par kompensācijas atbalstu, ko Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrība (ELGA) ir izmaksājusi 2008. un 2009. gadā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savā prasībā Grieķijas Republika lūdz atcelt Komisijas 2011. gada 7. decembra lēmumu “par valsts atbalstu C 3/2010 un par kompensācijas atbalstu, ko ELGA ir izmaksājusi 2008. un 2009. gadā”, izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 7260, galīgā redakcija.

Ar pirmo pamatu tiesību akta atcelšanai prasītāja apgalvo, ka Eiropas Komisija esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi LESD 107. panta 1. punktu un 108. pantu kopā ar Likuma Nr. 1790/1988 (1) normām, kuras reglamentē ELGA, un ka tā esot nepareizi novērtējusi faktiskos apstākļus, jo visi maksājumi 2009. gadā (EUR 415 019 452) bija likumīga kompensācija par zaudējumiem graudaugu ražošanā un lopkopībā, kas radās nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ 2007. un 2008. gadā, kuru ELGA kā sui generis apdrošināšanas organizācijai bija jākompensē saskaņā ar lauksaimniecības produkcijas obligātās apdrošināšanas shēmu.

Ar otro pamatu tiesību akta atcelšanai prasītāja norāda uz kļūdu faktu novērtējumā un būtisku procesuālo prasību pārkāpumu, jo Eiropas Komisija nepareizi novērtēja faktus un kļūdaini un/vai nepilnīgi pamatoja savu secinājumu, ka maksājumi 2009. gadā bija nelikumīgs valsts atbalsts, jo tos neattaisnojot ELGA obligātās apdrošināšanas sistēmas raksturs un vispārējā kārtība, tādējādi tā esot bijusi ekonomiska rakstura priekšrocība tās saņēmējiem un esot radījusi kompetences izkropļošanas risku un ietekmējusi tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Ar trešo pamatu tiesību akta atcelšanai prasītāja norāda uz kļūdainu LESD 107. panta 1. punkta un 108. panta interpretāciju un piemērošanu un būtisko procesuālo prasību pārkāpumu, jo Komisija esot nelikumīgi un katrā ziņā nepietiekami pamatoti summām, kas atgūstamas kā valsts atbalsts, pieskaitījusi summu EUR 186 011 000,60 apmērā, kura atbilst īpašajām obligātajām apdrošināšanas iemaksām, kuras paši lauksaimnieki maksāja 2008. un 2009. gadā atbilstoši ELGA obligātās apdrošināšanas shēmai un kuras nav nelikumīgs valsts atbalsts, bet privātie līdzekļi, tādējādi šī summa bija jāatskaita no galīgās atgūstamās summas.

Ar ceturto pamatu tiesību akta atcelšanai prasītāja norāda uz to, ka Eiropas Komisija ir nepareizi interpretējusi un piemērojusi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un nepareizi izmantojusi savu rīcības brīvību, kas tai ir valsts atbalsta jomā, jo maksājumi 2009. gadā ir jāuzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu, tā kā ekonomiskie traucējumi visās Grieķijas tautsaimniecības nozarēs bija acīmredzami nopietni un Eiropas Savienības primāro tiesību stāšanās spēkā nevar būt atkarīga no tāda Eiropas Komisijas paziņojuma kā Kopienas pagaidu shēma stāšanās spēkā.

Ar piekto pamatu tiesību akta atcelšanai prasītāja uzskata, ka apstrīdētais Eiropas Komisijas lēmums katrā ziņā pārkāpj LESD 39. pantu, 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 296. pantu un vispārējos vienlīdzīgās attieksmes, samērīguma, tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, ekonomisko brīvību un konkurences normas nepamatota izņēmuma dēļ un tādēļ, ka uzreiz, sākot no 2008. gada 17. decembra, uzņēmumiem, kuri specializējas galvenokārt lauksaimnieciskā ražošanā, netika piemērota Kopienas pagaidu shēma, bet tā bija spēkā attiecībā uz visiem citiem uzņēmumiem visās citās Grieķijas tautsaimniecības nozarēs.

Ar sesto pamatu tiesību akta atcelšanai prasītāja norāda, ka apstrīdētajā Eiropas Komisijas lēmumā kļūdaini tika novērtēta un aprēķināta atgūstamā summa, jo no tās netika atskaitīts de minimis atbalsts, kā tas ir noteikts Regulās Nr. 1860/2004 (2) un Nr. 1535/2007 (3)“par LESD 107. un 108. panta piemērošana valsts atbalsta jomā lauksaimnieciskās ražošanas nozarei”.

Ar septīto pamatu tiesību akta atcelšanai prasītāja apgalvo, ka Eiropas Komisija nepareizi interpretēja un nepareizi piemēroja Vadlīnijas valsts atbalstam lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadam un nepareizi izmantoja savu rīcības brīvību – vienlaikus norādot nepareizu un pretrunīgu pamatojumu –, konstatējot, ka kompensācija, kas 2008. gadā piešķirta par zaudējumiem graudaugu ražošanai, kurus radīja lāči, un kas atbilda 100 % no valsts atbalsta, bija saderīgs ar iekšējo tirgu tikai 80 % apmērā.

(1) Likuma Nr. 1790/1988 par “Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrības organizāciju un darbību un pārējiem noteikumiem” (FEK A’ 134/20.06.1988).

(2) Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regulas (EK) Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

(3) Komisijas 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1535/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/26

Prasība, kas celta 2012. gada 10. februārī — Planet/Komisija

(Lieta T-59/12)

2012/C 118/45

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Planet A.E. Anonymi Etaireia Parochis Symvouleftikon Ypiresion (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis — V. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka Komisijas nokavējums, veicot finansējuma pēdējās daļas maksājumu, kas prasītājai bija jāizmaksā atbilstoši līgumam attiecībā uz projektu “Collaboration Environment for Strategic Innovation (Laboranova)” par summu EUR 20 665,17 apmērā, ir uzskatāms par tās līgumisko pienākumu pārkāpumu, un piespriest Komisijai izmaksāt prasītājai summu EUR 20 665,17 apmērā saistībā ar izdevumiem, kas prasītājai bija radušies Laboranova projekta ceturtajā atsauces periodā, kopā ar procentiem, sākot no 2011. gada 12. oktobra;

—	atzīt, ka prasītājai nav jāatmaksā Komisijai avansa maksājums EUR 39 657,30 apmērā par Laboranova projekta P4 periodu;

—

piespriest Komisijai izmaksāt prasītājai summu EUR 30 000,00 apmērā kā kompensāciju par prasītājas profesionālajai reputācijai nodarīto kaitējumu, kas radies, Komisijai pārkāpjot dienesta noslēpumu, kopā ar kompensācijas procentiem, sākot no 2011. gada 6. oktobra līdz sprieduma šajā lietā pasludināšanai, un kavējuma naudu, sākot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas līdz pilnīgas samaksas veikšanai, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja ir izvirzījusi divas prasības.

Pirmkārt, prasību par Komisijas atbildību saistībā ar līgumu Nr. 035262 projekta “Collaboration Environment for Strategic Innovation (Laboranova)” izpildei atbilstoši LESD 272. pantam. It īpaši prasītāja apgalvo, ka, kaut arī tā pilnībā un pienācīgi bija izpildījusi savus līgumiskos pienākumus, Komisija, bez jebkāda pamata un pārkāpjot iepriekš minētā līguma noteikumus un labas ticības principu, atteicās atzīt prasītājas izdevumus, kurus tā bija attiecinājusi uz P4 periodu, un apturēja tai izmaksājamo summu izmaksu. Līdz ar to prasītāja apgalvo, ka Komisijai ir jāsamaksā tai summa EUR 20 665,17 apmērā kopā ar procentiem, kas paredzēti līguma II pielikuma II.28 klauzulas 7. punktā, sākot no 2011. gada 12. oktobra, un ka Komisija nav tiesīga prasīt Planet atmaksāt saņemto avansa maksājumu par P4 periodu EUR 39 657,30 apmērā.

Otrkārt, prasība par Komisijas ārpuslīgumisko atbildību atbilstoši LESD 340. panta otrajai daļai. It īpaši prasītāja apgalvo, ka, informējot projekta koordinatoru par finanšu revīziju attiecībā uz prasītāju, Komisija acīmredzami ir pārkāpusi dienesta noslēpuma aizsardzību reglamentējošos noteikumus un tādējādi ir nodarījusi kaitējumu prasītājas profesionālajai reputācijai. Līdz ar to prasītāja lūdz atlīdzināt tai nodarīto morālo kaitējumu kopā ar procentu maksājumu (kompensācijas procentiem par laiku no iepriekš minētās prettiesiskās paziņošanas līdz sprieduma šajā lietā pasludināšanai un līdz pilnīgai attiecīgās kompensācijas samaksai), neskarot tās tiesības prasīt kompensāciju par iespējamajiem materiālajiem zaudējumiem, kas nodarīti šīs Komisijas prettiesiskās rīcības dēļ.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/27

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 7. decembra spriedumu lietā F-44/05 RENV Strack/Komisija 2012. gada 16. februārī iesniedza Guido Strack

(Lieta T-65/12 P)

2012/C 118/46

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Guido Strack (Ķelne, Vācija) (pārstāvis –H. Tettenborn, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt Eiropas Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2011. gada 7. decembra rīkojumu lietā F-44/05 RENV;

—

piespriest atbildētājai atbilstoši prasījumam, ko prasītājs izvirzījis tiesvedībā lietā F-44/05 RENV sava prasības pieteikuma 1. punkta A.4. apakšpunktā un pamatojis tā paša prasības pieteikuma 78.-85. punktā, atlīdzināt kaitējumu atbilstoši ECTK 6. pantam pārmērīgi ilgas tiesvedības dēļ vismaz EUR 2 500 apmērā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats: atbilstošās tiesas principa pārkāpums, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECTK) 6. panta 1. punkta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 2. punkta un Eiropas Savienības Tiesas statūtu I pielikuma 4. panta 4. punkta pārkāpums.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs šajā sakarā pārmet, ka sākotnēji lieta tikusi nodota citai Eiropas Civildienesta tiesas palātai, un vēlākai lietas atkārtotai izskatīšanai trūkstot juridiskā pamatojuma.

Otrais pamats: Tiesas statūtu I pielikuma 8. panta 2. punkta un vienlaicīgi arī Eiropas Civildienesta tiesas reglamenta 73. panta pārkāpums

Apelācijas sūdzības iesniedzējs šajā sakarā pārmet, ka attiecībā nevis uz pamatlietas prasības pieteikumā, bet vēlāk iesniegtajā prasības pieteikumā izvirzīto prasītāja prasījumu neesot iespējams īpašs lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai citā tiesas sastāvā, jo prasījums nav atsevišķs un nošķirams.

Trešais pamats: EST statūtu I pielikuma 8. panta 2. punkta un Eiropas Civildienesta tiesas reglamenta 73. panta pārkāpums

Apelācijas sūdzības iesniedzējs arī norāda, ka strīda cēlonis meklējams apelācijas sūdzības iesniedzēja dienesta attiecībās, no kā atbilstoši Tiesas statūtu I pielikuma 1. pantam izriet Eiropas Civildienesta tiesas kompetences esamība.

Ceturtais pamats: ECTK 6. panta 1. punkta un Hartas 47. panta pārkāpums

Nobeigumā apelācijas sūdzības iesniedzējs pauž pārmetumu, ka Eiropas Civildienesta tiesa savas rīcības dēļ neesot ievērojusi principu nodrošināt tiesības tikt uzklausītam un uzklausīt abas puses un pret viņu ir netaisnīgi rīkojusies.

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/28

Prasība, kas celta 2012. gada 16. februārī — Mecafer/Komisija

(Lieta T-74/12)

2012/C 118/47

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mecafer SA (Valence, Francija) (pārstāvis — R. MacLean, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—

daļēji atcelt Komisijas 2011. gada 6. decembra Lēmuma C(2011) 8804, galīgā redakcija, 1. pantu, ciktāl tajā ir paredzēts tikai daļēji atmaksāt antidempinga maksājumus, ko prasītāja ir samaksājusi, un prettiesiski tiek paturētas antidempinga maksājumu papildu atmaksas summas, kas likumīgi pienākas prasītājai;

—	paturēt apstrīdēto lēmumu spēkā līdz brīdim, kad Eiropas Komisija veiks vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, piemērojot atbilstošu un saprātīgu neatkarīga ES importētāja peļņas maržu, tādējādi tā nav noteikusi ticamu eksporta cenu, lai aprēķinātu pareizu antidempinga maksājumu atmaksas apmēru, līdz ar to pārkāpjot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (1) 2. panta 9. punktu un 18. panta 3. punktu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, eksporta cenas aprēķinā atskaitot antidempinga maksājumus kā izmaksas, tādējādi tā nav noteikusi ticamu dempinga starpību, lai aprēķinātu pareizu antidempinga maksājumu atmaksas apmēru, un līdz ar to tā ir pārkāpusi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 9. punktu, 2. panta 11. punktu un 11. panta 10. punktu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav laicīgi un pienācīgi informējusi prasītāju par prasībām, kas ir jāizpilda, lai ievērotu Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 10. punktu, tādējādi tā ir pārkāpusi Savienības vispārīgajās tiesībās paredzētās tiesības uz aizstāvību, kā arī labas pārvaldības principu, kas arī ir noteikts Savienības vispārīgajās tiesībās, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu.

(1) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.).

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/28

Prasība, kas celta 2012. gada 16. februārī — Nu Air Polska/Komisija

(Lieta T-75/12)

2012/C 118/48

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nu Air Polska sp. z.o.o. (Varšava, Polija) (pārstāvis — R. MacLean, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—

daļēji atcelt Komisijas 2011. gada 6. decembra Lēmuma C(2011) 8826 1. pantu, Lēmuma C(2011) 8803 1. pantu un Lēmuma C(2011) 8801 1. pantu, ciktāl tajos ir paredzēts tikai daļēji atmaksāt antidempinga maksājumus, ko prasītāja ir samaksājusi, un prettiesiski tiek paturētas antidempinga maksājumu papildu atmaksas summas, kas likumīgi pienākas prasītājai;

—	paturēt apstrīdētos lēmumus spēkā līdz brīdim, kad Eiropas Komisija veiks vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

(1) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.).

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/29

Prasība, kas celta 2012. gada 15. februārī — Nu Air Compressors and Tools/Komisija

(Lieta T-76/12)

2012/C 118/49

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nu Air Compressors and Tools SpA (Robassomero, Itālija) (pārstāvis — R. MacLean, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2011. gada 6. decembra Lēmuma C(2011) 8824, galīgā redakcija, 1. pantu un Lēmuma C(2011) 8812, galīgā redakcija, 1. pantu, ciktāl tajos ir paredzēts tikai daļēji atmaksāt antidempinga maksājumus, ko prasītāja ir samaksājusi par Ķīnā ražotu kompresoru importu saskaņā ar Padomes 2008. gada 17. marta Regulu (EK) Nr. 261/2008, ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kompresoru importam (1);

—	paturēt apstrīdētos lēmumus spēkā līdz brīdim, kad Eiropas Komisija veiks vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu šajā lietā, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka

—

Eiropas Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, piemērojot atbilstošu un saprātīgu neatkarīga ES importētāja peļņas maržu, tādējādi tā nav noteikusi ticamu eksporta cenu, lai aprēķinātu pareizu antidempinga maksājumu atmaksas apmēru, līdz ar to pārkāpjot Antidempinga pamatregulas (2) 2. panta 9. punktu un 18. panta 3. punktu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka

—

Eiropas Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, eksporta cenas aprēķinā atskaitot antidempinga maksājumus kā izmaksas, tādējādi tā nav noteikusi ticamu dempinga starpību, lai aprēķinātu pareizu antidempinga maksājumu atmaksas apmēru, un līdz ar to tā ir pārkāpusi Antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punktu, 2. panta 11. punktu un 11. panta 10. punktu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka

—

Eiropas Komisija nav laicīgi un pienācīgi informējusi prasītāju par prasībām, kas ir jāizpilda, lai ievērotu Antidempinga pamatregulas 11. panta 10. punktu, tādējādi tā ir pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību, kā arī labas pārvaldības principu, kas ir noteikti Savienības tiesībās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka

—	tā rezultātā Eiropas Komisija iepriekš minēto Savienības tiesību pārkāpuma dēļ ir prettiesiski paturējusi ES antidempinga maksājumu atmaksājamās papildu summas, kas likumīgi pienākas prasītājai.

(1) OV L 81, 20.03.2008., 1. lpp.

(2) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/30

Prasība, kas celta 2012. gada 15. februārī — Beco/Komisija

(Lieta T-81/12)

2012/C 118/50

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Beco Metallteile-Handels GmbH (Spaichingen, Vācija) (pārstāvis — T. Pfeiffer, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2011. gada 13. decembra Lēmumu C(2011) 9112, galīgā redakcija;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt nepieciešamos tiesāšanās izdevumus atbilstoši Tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja apgalvo, ka tās iesniegums par antidempinga nodevas atmaksāšanu, kas tika noraidīts ar Komisijas 2011. gada 13. decembra lēmumu, pretēji Komisijas uzskatam neesot iesniegts nokavēti un līdz ar to esot pieņemams.

Šajā ziņā prasītāja paskaidro, ka atbilstoši Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, (1) 11. panta 8. punktam iesniegums ir jāiesniedz sešu mēnešu termiņā. Atbilstoši Regulas Nr. 384/96 11. panta 8. punkta tekstam atmaksāšanas iesnieguma nosacījums ir, ka pieteikuma iesniedzējs ir samaksājis noteikto nodevu. Pretēji Komisijas uzskatam sešu mēnešu termiņš, kas noteikts Regulas Nr. 384/96 11. panta 8. punktā, nevar beigties jau pirms atmaksāšanas iesniegums ir kļuvis pieņemams.

Arī atbilstoši Komisijas 2002. gada 29. maija paziņojumam par antidempinga nodevu atmaksāšanu (2) atmaksāšanas iesniegumi varēja tikt iesniegti tikai attiecībā uz importu, par kuru antidempinga nodevas ir pilnībā samaksātas (2.1. punkta b) apakšpunkts). Šajā paziņojumā turklāt ir skaidri noteikts, ka kompensāciju var pieteikt tikai tas importētājs, kurš “var pierādīt, ka viņš tieši vai netieši ir samaksājis antidempinga maksājumus par noteiktu importu” (2.2. punkta a) apakšpunkts).

Prasītāja tālāk apgalvo, ka ar 2011. gada 13. decembra lēmumu tiekot pārkāpta tiesiskā paļāvība, kas prasītājai esot radusies atbilstoši Komisijas 2002. gada 29. maija paziņojumam, kā arī labas ticības princips.

Turpinājumā prasītāja iebilst, ka 2011. gada 13. decembra lēmums pārkāpjot tiesiskās drošības principu.

(1) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2002. gada 29. maija Paziņojums (2002 C 127/06) par antidempinga nodevu atmaksāšanu (OV C 127, 10. lpp.).

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/30

Prasība, kas celta 2012. gada 20. februārī — Chico's Brands Investments/ITSB — Artsana (“CHICO’S”)

(Lieta T-83/12)

2012/C 118/51

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chico’s Brands Investments, Inc. (Fort Myers, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — T. Holman, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Artsana SpA (Grandate, Itālija)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 27. oktobra lēmumu lietā R 2084/2010-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt prasītājai tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies šajā apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “CHICO’S” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 25. un 35. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 1585579

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Itālijas grafiskas preču zīmes “chicco” reģistrācija Nr. 420865 attiecībā uz precēm, kas tostarp ietilpst 25. klasē, Itālijas grafiskas preču zīmes “chicco” reģistrācija Nr. 846672/380042 attiecībā uz precēm, kas tostarp ietilpst 25. klasē, starptautiskas grafiskas preču zīmes “chicco” reģistrācija Nr. 763084 attiecībā uz precēm, kas tostarp ietilpst 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus un pilnībā noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 42. panta 2. un 3. apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdījusies, secinot, ka iebildumu iesniedzēja pierādījumi apliecināja agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu Itālijā. Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdījusies, secinot, ka pastāvēja sajaukšanas iespēja starp KPZ reģistrācijai pieteikto un agrāku preču zīmi

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/31

Prasība, kas celta 2012. gada 21. februārī — Lilleborg/ITSB — Hardford (“Pierre Robert”)

(Lieta T-85/12)

2012/C 118/52

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lilleborg AS (Oslo, Norvēģija) (pārstāvji — E. Ullberg un M. Plogell, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Hardford AB (Limhamn, Zviedrija)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 7. decembra lēmumu lietā R 2462/2010-1, un, līdz ar to, uzdot ITSB izvērtēt pierādījumus par agrākās preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un apjomu, kurus iesniegusi prasītāja;

—	vai, pakārtoti, grozīt Apelāciju pirmās padomes lēmumu, pieņemot savu lēmumu un atsakot Kopienas preču zīmes Nr. 8541849 “Pierre Robert” reģistrāciju; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā ITSB Iebildumu nodaļā un Apelāciju pirmajā padomē

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “Pierre Robert” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 5. un 44. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8541849

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Zviedrijas preču zīmes reģistrācija Nr. 164251 vārdiskai preču zīmei “PIERRE ROBERT” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus pilnībā noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta pārkāpums un Padomes Regulas Nr. 207/2009 76. panta, 8. panta un 8. panta 2. punkta c) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome i) neesot izmantojusi savas tiesības pēc pašas iniciatīvas izmeklēt faktiskos apstākļus un ņemt vērā faktiskos apstākļus, kas varētu ietekmēt iebildumu iznākumu; ii) esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neatzīstot, ka “PIERRE ROBERT” ir plaši pazīstama preču zīme; iii) pieļāvusi kļūdu, neņemot vērā pierādījumus, 1. pielikumu, kas bija iesniegts saistībā ar iebildumu iesniegšanu un iv) pieļāvusi kļūdu, nepieņemot izziņu no Zviedrijas Patentu un reģistrācijas biroja, kura bija iesniegta pirms Iebildumu nodaļas lēmuma pieņemšanas

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/32

Prasība, kas celta 2012. gada 21. februārī — Robert Group/ITSB– Hardford (“Pierre Robert”)

(Lieta T-86/12)

2012/C 118/53

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pierre Robert Group AS (Oslo, Norvēģija) (pārstāvji — E. Ullberg un M. Plogell, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Hardford AB (Limhamn, Zviedrija)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 7. decembra lēmumu lietā R 2463/2010-1, un, līdz ar to, uzdot ITSB izvērtēt pierādījumus par agrākās preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un apjomu, kurus iesniegusi prasītāja;

—	pakārtoti, grozīt Apelāciju pirmās padomes lēmumu, pieņemot savu lēmumu un atsakot Kopienas preču zīmes Nr. 8541849 “Pierre Robert” reģistrāciju; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā ITSB Iebildumu nodaļā un Apelāciju pirmajā padomē

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Zviedrijas preču zīmes reģistrācija Nr. 166274 grafiskai preču zīmei “Pierre Robert” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 5. un 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus pilnībā noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Komisijas Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta pārkāpums un Padomes Regulas Nr. 207/2009 76. panta, 8. panta un 8. panta 2. punkta c) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome i) neesot izmantojusi savas tiesības pēc pašas iniciatīvas izmeklēt faktiskos apstākļus un ņemt vērā faktiskos apstākļus, kas varētu ietekmēt iebildumu iznākumu; ii) esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neatzīstot, ka “Pierre Robert” ir plaši pazīstama preču zīme; iii) pieļāvusi kļūdu, neņemot vērā pierādījumus, 1. pielikumu, kas bija iesniegts saistībā ar iebildumu iesniegšanu un iv) pieļāvusi kļūdu, nepieņemot izziņu no Zviedrijas Patentu un reģistrācijas biroja, kura bija iesniegta pirms Iebildumu nodaļas lēmuma pieņemšanas

21.4.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/32

Prasība, kas celta 2012. gada 27. februārī — Elegant Target Development un citi/Padome

(Lieta T-90/12)

2012/C 118/54

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Elegant Target Development Ltd (Hong Kong, Ķīna), Eternal Expert Ltd (Hong Kong), Giant King Ltd (Hong Kong), Golden Charter Development Ltd (Hong Kong), Golden Summit Investments Ltd (Hong Kong), Golden Wagon Development Ltd (Hong Kong), Grand Trinity Ltd (Hong Kong), Great Equity Investments Ltd (Hong Kong), Great Prospect International Ltd (Hong Kong), Harvest Supreme Ltd (Hong Kong), Key Charter Development Ltd (Hong Kong), King Prosper Investments Ltd (Hong Kong), Master Supreme International Ltd (Hong Kong), Metro Supreme International Ltd (Hong Kong), Modern Elegant Development Ltd (Hong Kong), Prosper Metro Investments Ltd (Hong Kong), Silver Universe International Ltd (Hong Kong) un Sparkle Brilliant Development Ltd (Hong Kong) (pārstāvji — F. Randolph, M. Lester, barristers, un M. Taher, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu 2011/783/KĀDP (1) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011 (2) tiktāl, ciktāl prasītāju nosaukumi tika iekļauti to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nenorādīja pietiekamus un atbilstošus iemeslus, kāpēc to nosaukumi tika iekļauti to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja neizpildīja iekļaušanas sarakstā kritērijus un/vai pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka šie kritēriji attiecībā uz prasītājiem tika izpildīti, un/vai iekļaujot prasītājus sarakstā bez atbilstoša juridiska pamata.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nenodrošināja prasītāju tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu pārbaudi tiesā.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja pilnīgi nepamatoti vai nesamērīgi pārkāpa prasītāju pamattiesības, tostarp tiesības uz viņu īpašuma, uzņēmējdarbības un reputācijas aizsardzību.

(1) Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmums 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 71. lpp.).

(2) Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 11. lpp.).

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.118.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 118

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 21. aprīlis

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2012/C 118/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 109, 14.4.2012.	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2012/C 118/02	Lieta C-280/10: Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kopalnia Odkrywkowa Polski Trawertyn P. Granatowicz, M. Wąsiewicz, spółka jawna/Dyrektor Izby Skarbowej w Poznaniu (PVN — Direktīva 2006/112/EK — 9., 168., 169. un 178. pants — Par darījumiem, kuri veikti nolūkā īstenot saimnieciskas darbības projektu, samaksātā priekšnodokļa atskaitīšana — Zemes gabala iegāde, ko veic sabiedrības biedri — Pirms sabiedrības, kura lūdz atskaitīšanu, reģistrācijas izsniegti rēķini)	2

2012/C 118/03	Lieta C-354/10: Tiesas (sestā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Valsts atbalsts — Ar nodokli neapliekams rezerves fonds — Nesaderība ar kopējo tirgu — Atgūšana — Neizpilde)	2

2012/C 118/04	Lieta C-393/10: Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums (Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Dermod Patrick O'Brien/Ministry of Justice (iepriekš — Department for Constitutional Affairs) (Pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu — Jēdziens nepilna darba laika darba ņēmēji, kam ir darba līgums vai darba attiecības — Tiesneši, kas strādā nepilnu darba laiku un saņem atlīdzību, pamatojoties uz honorāru par dienu — Atteikums piešķirt vecuma pensiju)	3

2012/C 118/05	Lieta C-420/10: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums (Landgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Söll GmbH/Tetra GmbH (Biocīdo produktu laišana tirgū — Direktīva 98/8/EK — 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts — Biocīdo produktu jēdziens — Produkts, kas izraisa kaitīgo organismu flokulāciju, tos neiznīcinot, neatbaidot vai nepadarot nekaitīgus)	3

2012/C 118/06	Lieta C-467/10: Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums (Landgericht Gießen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Baris Akyüz (Direktīva 91/439/EEK un Direktīva 2006/126/EK — Vadītāja apliecību savstarpēja atzīšana — Dalībvalsts atteikums atzīt tādas vadītāja apliecības derīgumu, ko personai, kura saskaņā ar šīs valsts tiesisko regulējumu nav fiziski un garīgi piemērota transportlīdzekļa vadīšanai, ir izdevusi cita dalībvalsts)	4

2012/C 118/07	Lieta C-484/10: Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Asociación para la Calidad de los Forjados (Ascafor), Asociación de Importadores y Distribuidores de Acero para la Construcción (Asidac)/Administración del Estado u.c. (Preču brīva aprite — Kvantitatīvi ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību — Direktīva 89/106/EEK — Būvizstrādājumi — Nesaskaņoti standarti — Kvalitātes apliecinājumi — Prasības sertifikācijas iestādēm)	5

2012/C 118/08	Lieta C-604/10: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums (Court of Appeal (England&Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Football Dataco Ltd u.c./Yahoo UK Limited u.c. (Direktīva 96/9/EK — Datubāzu tiesiskā aizsardzība — Autortiesības — Futbola čempionāta spēļu programmas)	5

2012/C 118/09	Lieta C-41/11: Tiesas (virspalāta) 2012. gada 28. februāra spriedums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Inter-Environnement Wallonie ASBL, Terre wallonne ASBL/Région wallonne (Vides aizsardzība — Direktīva 2001/42/EK — 2. un 3. pants — Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums — Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti — Plāns vai programma — Iepriekšēja vides novērtējuma neesamība — Plāna vai programmas atcelšana — Iespēja saglabāt plāna vai programmas tiesiskās sekas — Nosacījumi)	6

2012/C 118/10	Lieta C-119/11: Tiesas (septītā palāta) 2012. gada 28. februāra spriedums — Eiropas Komisija/Francijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 2006/112/EK — 99. un 110. pants — Pievienotās vērtības nodoklis — Samazināta likme — Samazinātas likmes piemērošana ieņēmumiem, kas iegūti kā ieejas maksa par koncertu pirmatskaņojumiem, kas notiek telpās, kurās izrādes laikā fakultatīvi tiek pārdotas uzkodas un dzērieni)	7

2012/C 118/11	Lieta C-166/11: Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 1. marta spriedums (Audiencia Provincial de Oviedo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Angel Lorenzo González Alonso/Nationale Nederlanden Vida Cia De Seguros y Reaseguros SAE (Patērētāju tiesību aizsardzība — Līgumi, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām — Direktīva 85/577/EEK — Piemērošanas joma — Izslēgšana — Unit linked veida apdrošināšanas līgumi)	7

2012/C 118/12	Lieta C-630/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08 Regione autonoma della Sardegna u.c./Komisija 2011. gada 25. novembrī iesniedza HGA Srl u.c.	8

2012/C 118/13	Lieta C-631/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08 Regione autonoma della Sardegna u.c./Komisija 2011. gada 8. decembrī iesniedza Regione autonoma della Sardegna	8

2012/C 118/14	Lieta C-632/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08 Regione autonoma della Sardegna u.c./Komisija 2011. gada 8. decembrī iesniedza Timsas Srl	9

2012/C 118/15	Lieta C-633/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08 Regione autonoma della Sardegna u.c./Komisija 2011. gada 8. decembrī iesniedza Grand Hotel Abi d’Oru SpA	10

2012/C 118/16	Lieta C-39/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 27. janvārī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) — Krimināllieta pret Vu Thang Dang	11

2012/C 118/17	Lieta C-49/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. janvārī iesniedza Østre Landsret (Dānija) — Her Majesty’s Revenue and Customs/Sunico ApS, M & B Holding ApS un Sunil Kumar Harwani	11

2012/C 118/18	Lieta C-56/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2011. gada 24. novembra spriedumu lietā T-296/09 European Federation of Ink and Ink Cartridge Manufacturers (EFIM)/Eiropas Komisija 2012. gada 3. februārī iesniedza European Federation of Ink and Ink Cartridge Manufacturers (EFIM)	11

2012/C 118/19	Lieta C-57/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. februārī iesniedza Cour constitutionnelle (Beļģija) — Fédération des maisons de repos privées de Belgique (Femarbel) ASBL/Commission communautaire commune	12

2012/C 118/20	Lieta C-61/12: Prasība, kas celta 2012. gada 6. februārī — Eiropas Komisija/Lietuvas Republika	12

2012/C 118/21	Lieta C-62/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 7. februārī iesniedza Administrativen sad — Varna (Bulgārija) — Galin Kostov/Direktor na Direktsia Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto — grad Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalna agentsia za prihodite	14

2012/C 118/22	Lieta C-63/12: Prasība, kas celta 2012. gada 7. februārī — Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome	14

2012/C 118/23	Lieta C-66/12: Prasība, kas celta 2012. gada 9. februārī — Eiropas Savienības Padome/Eiropas Komisija	14

2012/C 118/24	Lieta C-67/12: Prasība, kas celta 2012. gada 9. februārī — Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste	15

2012/C 118/25	Lieta C-71/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 10. februārī iesniedza Qorti Kostituzzjonali (Malta) — Vodafone Malta Limited un Mobisle Communications Limited/L-Avukat Ġenerali, Il-Kontrollur tad-Dwana, Il-Ministru tal-Finanzi, un L-Awtorità ta' Malta dwar il-Komunikazzjoni	16

2012/C 118/26	Lieta C-73/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 13. februārī iesniedza Giudice di Pace di Revere (Itālija) — kriminālprocess pret Ahmed Ettaghi	16

2012/C 118/27	Lieta C-74/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 13. februārī iesniedza Giudice di Pace di Revere (Itālija) — kriminālprocess pret Abd Aziz Tam	17

2012/C 118/28	Lieta C-75/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 13. februārī iesniedza Giudice di Pace di Revere (Itālija) — kriminālprocess pret Majali Abdel	17

2012/C 118/29	Lieta C-77/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 8. decembra spriedumu lietā T-421/07 Deutsche Post AG/Eiropas Komisija 2012. gada 14. februārī iesniedza Deutsche Post AG	18

2012/C 118/30	Lieta C-85/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 20. februārī iesniedza Cour de cassation (Francija) — sabiedrība Landsbanki Islands HF/Kepler Capital Markets SA, Frédéric Giraux	19

2012/C 118/31	Lieta C-91/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 17. februārī iesniedza Högsta förvaltningsdomstolen (Zviedrija) — Skatteverket/PCF Clinic AB	19

2012/C 118/32	Lieta C-95/12: Prasība, kas celta 2012. gada 21. februārī — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika	19

	Vispārējā tiesa
2012/C 118/33	Lieta T-210/02 RENV: Vispārējās tiesas 2012. gada 7. marta spriedums — British Aggregates/Komisija (Valsts atbalsts — Dabas resursu nodoklis par minerālajiem materiāliem Apvienotajā Karalistē — Komisijas lēmums necelt iebildumus — Priekšrocība — Selektīvs raksturs)	21

2012/C 118/34	Lieta T-53/06: Vispārējās tiesas 2012. gada 6. marta spriedums — UPM-Kymmene/Komisija (Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Plastikāta rūpniecības maisu tirgus — Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums — Pārkāpuma ilgums — Vienots un turpināts pārkāpums — Naudas sodi — Pārkāpuma smagums — Atbildību mīkstinoši apstākļi — Uzņēmuma pasīva loma — Samērīgums)	21

2012/C 118/35	Lieta T-64/06: Vispārējās tiesas 2012. gada 6. marta spriedums — FLS Plast/Komisija (Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Plastikāta rūpniecības maisu tirgus — Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums — Pārkāpuma ilgums — Naudas sodi — Pārkāpuma smagums — Atbildību mīkstinoši apstākļi — Sadarbība administratīvās procedūras laikā — Samērīgums — Solidārā atbildība — Princips non bis in idem)	22

2012/C 118/36	Lieta T-65/06: Vispārējās tiesas 2012. gada 6. marta spriedums — FLSmidth/Komisija (Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Plastikāta rūpniecības maisu tirgus — Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums — Vainojamība pārkāpjošā rīcībā — Pārkāpuma ilgums — Naudas sodi — Pārkāpuma smagums — Atbildību mīkstinoši apstākļi — Sadarbība administratīvās procedūras laikā — Samērīgums — Solidārā atbildība)	22

2012/C 118/37	Lieta T-167/09 P: Vispārējās tiesas 2012. gada 6. marta spriedums — Komisija/Liotti (Apelācijas sūdzība — Civildienests — Ierēdņi — Novērtējums — Karjeras attīstības ziņojums — 2006. gada novērtējums — Vispārīgi īstenošanas noteikumi — Vienota un saskaņota vērtēšanas noteikumu piemērošana)	23

2012/C 118/38	Lietas T-29/10 un T-33/10: Vispārējās tiesas 2012. gada 2. marta spriedums — Nīderlandes Karaliste un ING Groep/Komisija (Valsts atbalsts — Finanšu nozare — Atbalstu, kas ir paredzēts nopietnu traucējumu novēršanai kādas dalībvalsts tautsaimniecībā — Kapitāla ieguldījums ar iespēju, kas piešķirta atbalsta saņēmējam, izvēlēties starp vērtspapīru dzēšanu vai konversiju — Dzēšanas nosacījumu grozīšana administratīvās procedūras laikā — Lēmums, ar kuru valsts atbalsts atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu — Jēdziens valsts atbalsts — Priekšrocība — Privātā ieguldītāja kritērijs — Nepieciešamā un samērīgā saikne starp atbalsta summu un pasākumu lielumu, lai varētu atbalstu atzīt par saderīgu)	23

2012/C 118/39	Lieta T-221/10: Vispārējās tiesas 2012. gada 8. marta spriedums — Iberdrola/Komisija (Prasība atcelt tiesību aktu — Valsts atbalsts — Atbalsta shēma, ar ko ir atļauta finanšu nemateriālās vērtības amortizācija nodokļu vajadzībām saistībā ar kapitāla daļu iegādi ārvalstīs — Lēmums, ar kuru atbalsta shēma ir atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un nav uzdots pienākums atgūt atbalstu — Akts, kurā ir ietverti īstenošanas pasākumi — Individuālas skaršanas neesamība — Nepieņemamība)	23

2012/C 118/40	Lieta T-230/10: Vispārējās tiesas 2012. gada 6. marta spriedums — Spānija/Komisija (ELVGF — Garantiju nodaļa — Izdevumi, kas ir izslēgti no finansējuma — Augļi un dārzeņi — Piemākums attaisnot izdevumus — Ražotāju organizāciju atzīšanas nosacījumi)	24

2012/C 118/41	Lieta T-298/10: Vispārējās tiesas 2012. gada 8. marta spriedums — Arrieta D. Gross/ITSB — International Biocentric Foundation u.c. (BIODANZA) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes BIODANZA reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts vārdiska preču zīme BIODANZA — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja nāve pirms Apelāciju padomes lēmuma pieņemšanas — Atbildes raksta pieņemamība — Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamība — Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts — Process Apelāciju padomē — Tiesības uz aizstāvību — Regulas Nr. 207/2009 75. pants)	24

2012/C 118/42	Lieta T-565/10: Vispārējās tiesas 2012. gada 6. marta spriedums — ThyssenKrupp Steel Europe/ITSB (Highprotect) (Kopienas preču zīme — Kopienas vārdiskas preču zīmes Highprotect reģistrācijas pieteikums — Absolūti atteikuma pamatojumi — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)	25

2012/C 118/43	Lieta T-218/11: Vispārējās tiesas 2012. gada 17. februāra rīkojums — Dagher/Padome (Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi, kas veikti saistībā ar situāciju Kotdivuārā — Attiecīgo personu svītrošana no saraksta — Prasība atcelt tiesību aktu — Tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas — Ārpuslīgumiskā atbildība)	25

2012/C 118/44	Lieta T-52/12: Prasība, kas celta 2012. gada 8. februārī — Grieķijas Republika/Komisija	25

2012/C 118/45	Lieta T-59/12: Prasība, kas celta 2012. gada 10. februārī — Planet/Komisija	26

2012/C 118/46	Lieta T-65/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 7. decembra spriedumu lietā F-44/05 RENV Strack/Komisija 2012. gada 16. februārī iesniedza Guido Strack	27

2012/C 118/47	Lieta T-74/12: Prasība, kas celta 2012. gada 16. februārī — Mecafer/Komisija	28

2012/C 118/48	Lieta T-75/12: Prasība, kas celta 2012. gada 16. februārī — Nu Air Polska/Komisija	28

2012/C 118/49	Lieta T-76/12: Prasība, kas celta 2012. gada 15. februārī — Nu Air Compressors and Tools/Komisija	29

2012/C 118/50	Lieta T-81/12: Prasība, kas celta 2012. gada 15. februārī — Beco/Komisija	30

2012/C 118/51	Lieta T-83/12: Prasība, kas celta 2012. gada 20. februārī — Chico's Brands Investments/ITSB — Artsana (CHICO’S)	30

2012/C 118/52	Lieta T-85/12: Prasība, kas celta 2012. gada 21. februārī — Lilleborg/ITSB — Hardford (Pierre Robert)	31

2012/C 118/53	Lieta T-86/12: Prasība, kas celta 2012. gada 21. februārī — Robert Group/ITSB– Hardford (Pierre Robert)	32

2012/C 118/54	Lieta T-90/12: Prasība, kas celta 2012. gada 27. februārī — Elegant Target Development un citi/Padome	32