18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 48/2

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI”)

2012/C 48/02

EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (2),

ņemot vērā lūgumu sniegt atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMIS ŠO ATZINUMU

1. IEVADS

1.1. Apspriešanās ar EDAU

1.	2011. gada 29. augustā Komisija pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (“Priekšlikums” vai “ierosinātā regula”) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu “IMI”) (3). Tajā pat dienā Priekšlikums tika nosūtīts EDAU, lai veiktu apspriešanos.

Pirms Priekšlikuma pieņemšanas EDAU bija iespēja sniegt neoficiālus komentārus par Priekšlikumu un pirms tam par Komisijas paziņojumu “Vienotā tirgus labāka pārvaldība, palielinot administratīvo sadarbību: Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (“IMI”) paplašināšanas un attīstības stratēģija” (“IMI stratēģijas paziņojums”) (4), kas tika sagatavots pirms Priekšlikuma. Daudzi no šiem komentāriem Priekšlikumā ir ņemti vērā, un tā rezultātā Priekšlikumā ir pastiprināti datu aizsardzības aizsargmehānismi.

3.	EDAU atzinīgi vērtē to, ka Komisija oficiāli ar viņu apspriedās un ka atsauce uz šo atzinumu ir iekļauta Priekšlikuma preambulā.

1.2. Priekšlikuma mērķi un darbības joma

IMI ir informācijas tehnoloģijas rīks, kas ļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm veikt savstarpēju informācijas apmaiņu, piemērojot Iekšējā tirgus tiesību aktus. IMI dod iespēju ES dalībvalstu valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm ātri un viegli sazināties ar atbilstošajām iestādēm citās Eiropas valstīs. Tas ietver arī attiecīgo personas datu, tostarp sensitīvu datu, apstrādi.

IMI sākotnēji tika veidots kā saziņas rīks sadarbībai starp divām pusēm informācijas apmaiņā saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju direktīvu (5) un Pakalpojumu direktīvu (6). IMI palīdz lietotājiem atrast pareizo iestādi, ar kuru sazināties citā valstī, un sazināties ar to, izmantojot iztulkotus standarta jautājumu un atbilžu komplektus (7).

6.	Tomēr IMI ir paredzēta kā elastīga, horizontāla sistēma, kas var sniegt atbalstu daudzās iekšējā tirgus tiesību aktu jomās. Paredzēts, ka tās lietošana tiks pakāpeniski paplašināta, lai nākotnē nodrošinātu atbalstu vēl citām likumdošanas jomām.

Paredzēts paplašināt arī IMI funkcijas. Papildus divpusējai sadarbībai informācijas apmaiņā ir paredzētas vai jau īstenotas arī citas funkcijas, piemēram, “paziņošanas procedūras, brīdinājuma mehānismi, savstarpējās palīdzības pasākumi un problēmu risināšana” (8), kā arī “informācijas repozitoriji, kurus IMI dalībnieki var izmantot turpmākai atsaucei” (9). Daudzas, taču ne visas no šīm funkcijām var ietvert arī personas datu apstrādi.

8.	Priekšlikuma mērķis ir sniegt IMI skaidru juridisko pamatu un visaptverošu datu aizsardzības regulējumu.

1.3. Priekšlikuma konteksts: pakāpeniska pieeja, lai izveidotu visaptverošu IMI datu aizsardzības regulējumu

2007. gada pavasarī Komisija lūdza 29. panta datu aizsardzības jautājumu darba grupu (“WP29”) sniegt atzinumu, lai pārskatītu IMI ietekmi uz datu aizsardzību. WP29 izdeva atzinumu 2007. gada 20. septembrī (10). Atzinumā Komisijai bija ieteikts paredzēt skaidrāku juridisko pamatu un īpašus datu aizsardzības aizsargmehānismus datu apmaiņai IMI. EDAU aktīvi piedalījās IMI jautājumu apakšgrupas darbā un atbalstīja WP29 atzinuma secinājumus.

10.

Pēc tam EDAU turpināja sniegt papildu norādes Komisijai, kā pakāpeniski nodrošināt visaptverošāko IMI datu aizsardzības regulējumu (11). Šīs sadarbības ietvaros un kopš 2008. gada 22. februāra atzinuma par IMI īstenošanu (12) izdošanas EDAU pastāvīgi aizstāvējis jauna juridiska instrumenta nepieciešamību parastās likumdošanas procedūras ietvaros, lai izveidotu visaptverošāko IMI datu aizsardzības regulējumu un nodrošinātu juridisko noteiktību. Priekšlikums šādam juridiskam instrumentam nav ierosināts (13).

2. PRIEKŠLIKUMA ANALĪZE

2.1. EDAU vispārīgais viedoklis par Priekšlikumu un galvenajiem izaicinājumiem IMI regulēšanā

11.

EDAU vispārīgais viedoklis par IMI ir pozitīvs. EDAU atbalsta Komisijas mērķus, izveidojot elektronisku sistēmu informācijas apmaiņai un regulējot tās datu aizsardzības aspektus. Šāda saskaņota sistēma ne tikai paaugstinās sadarbības efektivitāti, bet tā var arī palīdzēt nodrošināt konsekventu atbilstību piemērojamajiem datu aizsardzības tiesību aktiem. To var panākt, sniedzot skaidru regulējumu, kādas informācijas apmaiņu var veikt, ar ko un ar kādiem nosacījumiem.

12.

EDAU arī atzinīgi vērtē to, ka Komisija ierosina horizontālu juridisko instrumentu attiecībā uz IMI Padomes un Parlamenta regulas formā. Viņš ir gandarīts, ka Priekšlikumā visaptveroši apskatīti svarīgākie datu aizsardzības jautājumi, kas attiecas uz IMI. Viņa komentāri lasāmi, ņemot vērā šo pozitīvo fonu.

13.

Tomēr EDAU brīdina, ka vienas centralizētas elektroniskas sistēmas izveidošana daudzām administratīvās sadarbības jomām rada arī risku. Svarīgākie no šiem riska veidiem ir lielāka datu apjoma kopīga un plašāka izmantošana nekā nepieciešams efektīvas sadarbības nolūkā, kā arī tas, ka šie dati, tostarp potenciāli novecojuši un neprecīzi dati, var saglabāties elektroniskajā sistēmā ilgāk nekā nepieciešams. Arī informācijas sistēmas, kas pieejama 27 dalībvalstīs, drošība ir sensitīvs jautājums, jo visa sistēma būs tikai tik droša, cik to nodrošinās vājākais ķēdes posms.

Galvenie izaicinājumi

14.

Attiecībā uz IMI juridisko regulējumu, kas jāizveido ar ierosināto regulu, EDAU vērš uzmanību uz diviem galvenajiem izaicinājumiem:

—	nepieciešamība nodrošināt konsekvenci, ievērojot dažādību, un

—	nepieciešamība līdzsvarot elastību un juridisko noteiktību.

15.	Šie galvenie izaicinājumi kalpo kā svarīgi atsauces punkti un lielā mērā nosaka EDAU pieeju šajā atzinumā.

Konsekvence, ievērojot dažādību

16.

Pirmkārt, IMI ir sistēma, ko izmanto 27 dalībvalstīs. Pašreizējā Eiropas tiesību aktu harmonizācijas stadijā pastāv ievērojamas atšķirības starp valstu administratīvajiem procesiem, kā arī valstu datu aizsardzības tiesību aktiem. IMI ir jāveido tā, lai lietotāji katrā no šīm 27 dalībvalstīm varētu ievērot savus valstu tiesību aktus, tostarp valstu datu aizsardzības tiesību aktus, veicot apmaiņu ar personas datiem IMI. Tajā pat laikā datu subjektiem ir jābūt pārliecībai, ka viņu dati tika konsekventi aizsargāti neatkarīgi no tā, ka dati, izmantojot IMI, tiek nosūtīti uz citu dalībvalsti. Konsekvence, tajā pat laikā ievērojot dažādību, ir galvenais izaicinājums, lai izveidotu gan tehnisku, gan likumīgu IMI infrastruktūru. Jāizvairās no nevajadzīgas sarežģītības un sadrumstalotības. Datu apstrādes operācijām IMI jābūt caurskatāmām, jābūt skaidram atbildības par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz sistēmas uzbūvi, tās pastāvīgu uzturēšanu un lietošanu un arī tās uzraudzību sadalījumam.

Līdzsvars starp elastību un juridisko noteiktību

17.

Otrkārt, atšķirībā no citām liela apjoma IT sistēmām, piemēram, Šengenas Informācijas sistēma, Vīzu informācijas sistēma, Muitas informācijas sistēma vai Eurodac, kurās uzsvars ir uz sadarbību specifiskās, skaidri noteiktās jomās, IMI ir horizontāls rīks informācijas apmaiņai, un to var izmantot, lai atvieglotu informācijas apmaiņu daudzās dažādās politikas jomās. Ir arī paredzēts, ka IMI tvērums pakāpeniski paplašināsies, aptverot citas politikas jomas, un var mainīties arī tās funkcijas, lai iekļautu citus pagaidām nekonkretizētus administratīvās sadarbības veidus. Šīs IMI raksturīgās pazīmes apgrūtina skaidru sistēmas funkciju un datu apmaiņas, kas var notikt sistēmā, noteikšanu. Tāpēc ir arī grūtāk skaidri noteikt piemērotus datu aizsardzības aizsargmehānismus.

18.

EDAU atzīst, ka pastāv nepieciešamība nodrošināt elastību, un ņem vērā Komisijas vēlēšanos veidot regulu, kas “būtu piemērojama nākotnē” regulu. Taču tam nevajadzētu novest pie skaidrības vai juridiskās noteiktības trūkuma attiecībā uz sistēmas funkcijām un īstenojamajiem datu aizsardzības aizsargmehānismiem. Šī iemesla dēļ, kur vien tas iespējams, Priekšlikumam būtu jābūt specifiskākam un nevajadzētu aprobežoties tikai ar galveno Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001 noteikto datu aizsardzības principu atkārtošanu (14).

2.2. IMI tvērums un tās paredzētā paplašināšana (3. un 4. pants)

2.2.1. Ievads

19.

EDAU atzinīgi vērtē, ka Priekšlikumā skaidri definēts IMI pašreizējais tvērums un I pielikumā uzskaitīti attiecīgie Savienības akti, balstoties uz kuriem var veikt informācijas apmaiņu. Tas ietver sadarbību saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju direktīvas, Pakalpojumu direktīvas un Direktīvas par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē specifiskiem noteikumiem (15).

20.	Tā kā ir paredzama IMI tvēruma paplašināšanās, potenciālie paplašināšanās mērķi ir uzskaitīti II pielikumā. Pozīcijas no II pielikuma var pārcelt uz I pielikumu, saskaņā ar deleģēto aktu, kas jāpieņem Komisijai pēc ietekmes novērtējuma (16).

21.

EDAU atzinīgi novērtē šo rīcības veidu, jo tas i) skaidri norobežo IMI tvērumu un ii) nodrošina caurskatāmību, vienlaicīgi iii) pieļaujot elastību gadījumos, kad IMI izmantos papildu informācijas apmaiņai nākotnē. Tas arī nodrošina, ka, izmantojot IMI, nevar veikt informācijas apmaiņu bez i) atbilstoša juridiskā pamata īpašā iekšējā tirgus tiesību aktā, kas atļauj vai pilnvaro informācijas apmaiņu (17), un ii) atsauces uz šo juridisko pamatu regulas I pielikumā.

22.	Ņemot vērā iepriekš norādīto, vēl joprojām pastāv neskaidrības attiecībā uz IMI tvērumu, politikas jomām, kur varētu notikt IMI paplašināšana un attiecībā uz funkcijām, kas ir vai var tikt iekļautas IMI.

23.

Pirmkārt, nevar izslēgt, ka IMI tvērums var paplašināties ārpus tām politikas jomām, kas uzskaitītas I un II pielikumā. Tas var notikt, ja IMI lietošanu paredz noteikta veida informācijas apmaiņai nevis Komisijas deleģētajā aktā, bet aktā, ko pieņem Parlaments un Padome tādā gadījumā, kad šāda apmaiņa nav paredzēta II pielikumā (18).

24.

Otrkārt, lai gan tvēruma paplašināšana, iekļaujot citas politikas jomas, dažos gadījumos var prasīt nelielas izmaiņas esošajās sistēmas funkcijās, vai tās var nebūt nepieciešamas vispār (19), citiem paplašinājumiem var būt nepieciešamas jaunas un atšķirīgas funkcijas vai būtiskas esošo funkciju izmaiņas.

—

Lai gan Priekšlikumā ir atsauces uz vairākām esošām vai plānotām funkcijām, šis atsauces bieži nav pietiekami skaidras vai pietiekami sīki izstrādātas. Tas dažādā līmenī attiecas uz atsaucēm uz brīdinājumiem, ārējiem dalībniekiem, repozitorijiem, savstarpējās palīdzības pasākumiem un problēmu risināšanu (20). Piemēram, vārds “brīdinājums”, kas attiecas uz svarīgu esošo funkciju, ir pieminēts tikai vienu reizi 10. apsvērumā.

—	Saskaņā ar ierosināto regulu ir iespējams pieņemt jaunus funkciju veidus, kas Priekšlikumā vispār nav pieminēti;

—

IMI līdz šim raksturots kā IT rīks informācijas apmaiņai: citiem vārdiem sakot, saziņas rīks (skatīt, piemēram, Priekšlikuma 3. pantu). Šķiet, ka dažas no funkcijām, uz kurām ir atsauces Priekšlikumā, tostarp “informācijas repozitorija” funkcija, tomēr iziet ārpus šīm robežām. Ierosinātā (datu) glabāšanas termiņa pagarināšana līdz pieciem gadiem arī norāda uz attīstību “datu bāzes” virzienā. Šādas izmaiņas pašos pamatos mainītu IMI raksturu (21).

2.2.2. Ieteikumi

25.

Šo nenoteiktību risināšanai EDAU iesaka divvirzienu pieeju. Viņš ierosina, pirmkārt, paskaidrot un specifiskāk risināt tās funkcijas, kas jau ir paredzamas, un otrkārt, piemērot atbilstošus procesuālus aizsargmehānismus, lai nodrošinātu, ka datu aizsardzība tiek rūpīgi apsvērta IMI pilnveidošanā nākotnē.

Jau pieejamo vai paredzamo funkciju paskaidrošana (piemēram, divpusēja sadarbība (informācijas) apmaiņā, brīdinājumi, repozitoriji, problēmu risināšana un ārējie dalībnieki)

26.	EDAU iesaka regulā konkretizēt funkcijas, ja tās jau ir zināmas, piemēram, informācijas apmaiņa, kas norādīta I un II pielikumā.

27.	Piemēram, varētu paredzēt konkrētākus un skaidrākus pasākumus SOLVIT (22) (noteikumi par “ārējiem dalībniekiem” un “problēmu risināšanu”) integrēšanai IMI un profesionāļu un pakalpojumu sniedzēju direktorijām (noteikumi par “repozitorijiem”).

28.

Papildu paskaidrojumi būtu jāsniedz arī attiecībā uz “brīdinājumiem”, kurus jau izmanto saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu un var ieviest attiecībā uz papildu politikas jomām. Konkrēti, “brīdinājumu” kā funkciju vajadzētu skaidrāk definēt 5. pantā (kopā ar citām funkcijām, piemēram, divpusēja sadarbība informācijas apmaiņā un repozitoriji). Jāpaskaidro arī piekļuves tiesības un uzglabāšanas periodi attiecībā uz brīdinājumiem (23).

Procesuālie aizsargmehānismi (datu aizsardzības ietekmes novērtējums un apspriešanās ar datu aizsardzības iestādēm)

29.

Ja nolūks ir panākt, lai regula “būtu piemērojama m nākotnē” attiecībā uz papildu funkcijām, kas varētu būt nepieciešamas ilgtermiņā, un tādējādi atļaut papildu funkcijas, kas regulā vēl nav noteiktas, būtu nepieciešami atbilstoši procesuāli aizsargmehānismi, lai nodrošinātu, ka tiek noteikti atbilstoši nosacījumi nepieciešamo datu aizsardzības aizsargmehānismu īstenošanai pirms jaunu funkciju ieviešanas. Tādiem pašiem nosacījumiem būtu jāattiecas uz sistēmas paplašināšanos citās politikas jomās, kur tas ietekmē datu aizsardzību.

30.

EDAU iesaka skaidru mehānismu, kas nodrošina, ka pirms katras funkciju paplašināšanas vai paplašināšanās jaunās politikas jomās tiek rūpīgi izvērtēti datu aizsardzības jautājumi un nepieciešamības gadījumā IMI arhitektūrā tiek īstenoti papildu aizsargmehānismi vai tehniskie pasākumi. Konkrēti:

—

prasībai par ietekmes novērtējumu, uz kuru ir atsauce Paskaidrojuma raksta 7. lapā, būtu jābūt konkrēti noteiktai pašā regulā, turklāt ietekmes novērtējumā būtu jāiekļauj arī datu aizsardzības ietekmes novērtējums, tajā īpaši izvērtējot IMI struktūras izmaiņas, ja tādas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka tajā joprojām ir adekvāti datu aizsardzības aizsargmehānismi, kas aptver arī jaunās politikas jomas un/vai funkcijas,

—	regulā būtu īpaši jānosaka, ka pirms katras IMI paplašināšanas nepieciešamas apspriešanās ar EDAU un valstu datu aizsardzības iestādēm. Apspriešanās var notikt, izmantojot saskaņotas uzraudzības mehānismu, kas paredzēts 20. pantā.

31.

Šie procesuālie aizsargmehānismi (datu aizsardzības ietekmes novērtējums un apspriešanās) būtu jāattiecina uz paplašināšanos gan ar Komisijas deleģēto aktu (pozīcijas pārcelšana no II pielikuma uz I pielikumu), gan ar Parlamenta un Padomes regulu, iekļaujot pozīciju, kas nav bijusi paredzēta II pielikumā.

32.

Visbeidzot, EDAU iesaka regulā paskaidrot, vai deleģēto aktu, kurus Komisijas būs pilnvarota pieņemt atbilstīgi 23. pantam, tvērums ietvers kādus citus jautājumus, izņemot pozīciju pārcelšanu no II pielikuma uz I pielikumu. Ja iespējams, regulā būtu jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt īpašus īstenošanas vai deleģētos aktus, lai turpmāk noteiktu visas sistēmas papildu funkcijas vai risinātu datu aizsardzības jautājumus, kas varētu rasties nākotnē.

2.3. Lomas, kompetences un atbildība (7.–9. pants)

33.	EDAU atzinīgi vērtē to, ka vesela nodaļa (II nodaļa) ir veltīta dažādu IMI iesaistīto dalībnieku funkciju un atbildības skaidrošanai. Noteikumus varētu papildināt šādi:

34.

9. pantā aprakstīta atbildība, kas izriet no Komisijas kā kontrolētāja lomas. EDAU iesaka iekļaut papildu noteikumu, atsaucoties uz Komisijas lomu, lai nodrošinātu, ka sistēma tiek veidota, piemērojot “integrēta privātuma” principus, kā arī tās koordinējošo lomu attiecībā uz datu aizsardzības jautājumiem.

35.

EDAU ir gandarīts, ka 7. pantā uzskaitītie IMI koordinatoru pienākumi tagad konkrēti ietver koordinēšanas uzdevumus saistībā ar datu aizsardzību, tostarp darbību kā Komisijas kontaktpersonai. Viņš iesaka arī paskaidrot, ka šie koordinēšanas uzdevumi ietver arī kontaktus ar valstu datu aizsardzības iestādēm.

2.4. Piekļuves tiesības (10. pants)

36.	10. pantā paredzēti aizsargmehānismi attiecībā uz piekļuves tiesībām. EDAU atzinīgi vērtē to, ka, ievērojot viņa komentārus, šie noteikumi būtiski pastiprināti.

37.

Ņemot vērā IMI horizontālo raksturu un paplašināšanās iespējas, ir svarīgi nodrošināt, lai sistēma garantētu “Ķīnas mūra” piemērošanu, ierobežojot informāciju, kas apstrādāta vienā politikas jomā, tikai ar šo politikas jomu. IMI lietotājiem vajadzētu i) piekļūt tikai tai informācijai, kura tiem nepieciešama, un ii) informācijai tikai vienā politikas jomā.

38.

Ja nav iespējams novērst situāciju, ka IMI lietotājam ir tiesības piekļūt informācijai attiecībā uz vairākām politikas jomām (tas tā varētu būt, piemēram, dažās pašvaldību iestādēs), sistēmai vismaz nevajadzētu atļaut apvienot informāciju no dažādām politikas jomām. Ja nepieciešams, izņēmumus varētu noteikt īstenošanas tiesību aktos vai Savienības tiesību aktā, stingri ievērojot nolūka ierobežojuma principu.

39.	Šie principi tagad galvenajos vilcienos aprakstīti regulas tekstā, taču tos varētu pastiprināt un precizēt.

40.

Attiecībā uz Komisijas piekļuves tiesībām EDAU atzinīgi vērtē to, ka Priekšlikuma 9. panta 2. un 4. punktā un 10. panta 6. punktā, kopumā ņemot, noteikts, ka Komisijai nav piekļuves personas datiem, ar kuriem apmaiņa veikta dalībvalstu starpā, izņemot gadījumos, kad Komisija ir nozīmēta kā administratīvās sadarbības procedūras dalībnieks.

41.

Būtu vēl vairāk jākonkretizē arī ārējo dalībnieku piekļuves tiesības un piekļuves tiesības brīdinājumiem (24). Attiecībā uz brīdinājumiem EDAU iesaka noteikt regulā, ka brīdinājumi nav nosūtāmi pēc noklusējuma visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm visās dalībvalstīs, bet tikai tām, kas ir iesaistītas un kurām jābūt informētām par tiem. Tas neizslēdz brīdinājumu nosūtīšanu visām dalībvalstīm konkrētos gadījumos vai konkrētās politikas jomās, ja tie attiecas uz visām. Līdzīgi, nepieciešams veikt katras situācijas analīzi, lai izlemtu, vai Komisijai būtu jābūt piekļuvei brīdinājumiem.

2.5. Personas datu uzglabāšana (13. un 14. pants)

2.5.1. Ievads

42.

Priekšlikuma 13. pantā pagarināts datu uzglabāšanas IMI ilgums no pašreizējiem sešiem mēnešiem (skaitot no lietas slēgšanas) līdz pieciem gadiem, “bloķējot” datus pēc 18 mēnešiem. “Bloķēšanas” perioda laikā dati ir pieejami tikai, ievērojot īpašu izguves procedūru, kuru var ierosināt tikai pēc datu subjekta pieprasījuma vai gadījumā, kad dati ir nepieciešami, “lai iegūtu pierādījumu par informācijas apmaiņu, izmantojot IMI”.

43.

Tādējādi dati faktiski tiek uzglabāti IMI trīs noteiktus laikposmus:

—	no augšupielādes brīža līdz lietas slēgšanas brīdim,

—	no lietas slēgšanas 18 mēnešus (25),

—	no 18 mēnešu laikposma beigām bloķētā veidā vēl trīs gadus un sešus mēnešus (citiem vārdiem sakot, līdz piecu gadu termiņa beigām, skaitot no lietas slēgšanas).

44.

Papildus šiem vispārīgiem noteikumiem 13. panta 2. punktā atļauts saglabāt datus “informācijas repozitorijā” tik ilgi, cik tas šādam mērķim nepieciešams, ar datu subjekta piekrišanu vai gadījumos, kad “tas ir nepieciešams, lai izpildītu Savienības akta prasības”. Turklāt 14. pantā paredzēts līdzīgs bloķēšanas mehānisms IMI lietotāju personas datu uzglabāšanai piecus gadus, skaitot no dienas, kad viņi vairs nav IMI lietotāji.

45.	Citu īpašu nosacījumu nav. Tāpēc jādomā, ka vispārīgie noteikumi attieksies ne tikai uz divpusēju sadarbību informācijas apmaiņā, bet arī uz brīdinājumiem, problēmu risinājumiem (kā tas ir SOLVIT (26)) un uz visām pārējām funkcijām, tostarp personas datu apstrādi.

46.

EDAU ir vairākas bažas attiecībā uz uzglabāšanas periodiem, ņemot vērā Direktīvas 95/46/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu; tajos ietverta prasība uzglabāt personas datus tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams nolūkam, kādam dati tika apkopoti vai tiek vēlāk apstrādāti.

2.5.2. No augšupielādes līdz lietas slēgšanai: nepieciešamība savlaicīgi slēgt lietu

47.

Attiecībā uz pirmo laikposmu no informācijas augšupielādes līdz lietas slēgšanai EDAU ir bažas par risku, ka dažas lietas var nekad netikt slēgtas, vai tikt slēgtas tikai pēc neproporcionāli ilga laikposma. Tā rezultātā atsevišķi personas dati var saglabāties datu bāzē ilgāk nekā nepieciešams vai pat bezgalīgi.

48.

EDAU saprot, ka Komisija ir panākusi virzību praktiskā līmenī, lai samazinātu lietu uzkrāšanos IMI, un ir ieviesta divpusējas sadarbības sistēma datu apmaiņai, lai uzraudzītu savlaicīgu lietu slēgšanu un periodiski atgādinātu tiem, kas termiņus neievēro. Papildus tam, jauna izmaiņa sistēmas funkcijās, ievērojot “integrēta privātuma” pieeju, atļauj, nospiežot vienu taustiņu, pieņemt atbildi un vienlaicīgi slēgt lietu. Iepriekš tam bija nepieciešamas divas atsevišķas darbības, un tas varētu būt radījis dažas no pasīvajām lietām, kas palikušas sistēmā.

49.	EDAU atzinīgi vērtē šos praktiskā līmenī īstenotos centienus. Taču viņš iesaka pašā regulas tekstā paredzēt garantijas, ka lietas IMI tiek savlaicīgi slēgtas un ka pasīvās lietas (lietas, kurās nenotiek aktivitātes) tiek dzēstas no datu bāzes.

2.5.3. No lietas slēgšanas 18 mēnešus: vai termiņa pagarināšana par sešiem mēnešiem ir pamatota?

50.

EDAU aicina vēlreiz apsvērt, vai ir atbilstošs pamatojums pašreizējā sešu mēnešu termiņa pagarināšanai līdz 18 mēnešiem pēc lietas slēgšanas, un, ja tā ir, vai šis pamatojums attiecas tikai uz divpusēju sadarbību informācijas apmaiņā, vai arī uz citiem funkciju veidiem. IMI ir pastāvējusi jau vairākus gadus, un būtu jāizmanto šajā ziņā gūtā praktiskā pieredze.

51.

Ja IMI saglabājas kā rīks informācijas apmaiņai (pretstatā datņu apstrādes sistēmai, datu bāzei vai arhivēšanas sistēmai), un vēl ar nosacījumu, ka kompetentajām iestādēm tiek nodrošināti līdzekļi, lai izgūtu no sistēmas informāciju, ko tās saņēmušas (elektroniski vai papīra formātā, taču jebkurā gadījumā tādā veidā, ka tās var izmantot izgūto informāciju kā pierādījumu (27)), šķiet, ka nepieciešamība vispār saglabāt datus IMI pēc lietas slēgšanas ir ļoti niecīga.

52.

Divpusējas sadarbības informācijas apmaiņā potenciāla nepieciešamība uzdot papildu jautājumus pat pēc atbildes saņemšanas un līdz ar to pēc lietas slēgšanas varētu, iespējams, pamatot (saprātīgi īsu) (datu) saglabāšanas termiņu pēc lietas slēgšanas. Pašreizējais sešu mēnešu termiņš šķiet pietiekams šim nolūkam.

2.5.4. No 18 mēnešiem līdz pieciem gadiem: “bloķētie” dati

53.	EDAU uzskata, ka Komisija arī nav sniegusi pietiekamu pamatojumu “bloķēto” datu uzglabāšanas līdz pieciem gadiem ilgā termiņā nepieciešamībai un proporcionalitātei.

54.	Paskaidrojuma raksta 8. lapā ir atsauce uz Tiesas nolēmumu Rijkeboer lietā (28). EDAU iesaka Komisijai pārskatīt šīs lietas ietekmi uz datu uzglabāšanu IMI. Viņš uzskata, ka Rijkeboer lieta nenosaka prasību konfigurēt IMI tā, lai saglabātu datus piecus gadus pēc lietas slēgšanas.

55.

EDAU neuzskata atsauci uz nolēmumu Rijkeboer lietā vai uz datu subjektu tiesībām piekļūt saviem datiem par pietiekamu un piemērotu pamatojumu datu uzglabāšanai IMI piecus gadus pēc lietas slēgšanas. Tikai “žurnalēšanas datu” (stingri definētu, lai izslēgtu jebkādu saturu, cita starpā, jebkādus pielikumus vai sensitīvus datus) uzglabāšana varētu būs neitrālāka iespēja, ko būtu vērts vēl apsvērt. Taču šajā brīdī EDAU nav pārliecināts, ka pat tas būtu vai nu nepieciešams, vai proporcionāls.

56.

Turklāt skaidrības trūkums par to, kas var piekļūt “bloķētajiem datiem” un kādam nolūkam, arī ir problemātisks. Tikai atsauce uz izmantošanu, “lai iegūtu pierādījumu par informācijas apmaiņu” (kā tas ir 13. panta 3. punktā), nav pietiekama. Ja tiek saglabāts noteikums par “bloķēšanu”, jebkurā gadījumā būtu jāprecizē, kas var pieprasīt pierādījumu par informācijas apmaiņu un kādā kontekstā. Papildus datu subjektam, vai arī citiem būtu tiesības pieprasīt piekļuvi? Ja tā, vai tās būtu tikai kompetentās iestādes, un vai tikai, lai pierādītu, ka konkrētā informācijas apmaiņa ar konkrēto saturu ir notikusi (gadījumā, ja šādu apmaiņu apstrīd kompetentās iestādes, kas nosūtīja vai saņēma ziņu)? Vai ir paredzēti citi lietošanas veidi, “lai iegūtu pierādījumu par informācijas apmaiņu” (29)?

2.5.5. Brīdinājumi

57.

EDAU iesaka skaidrāk nodalīt brīdinājumus un informācijas repozitorijus. Viens ir izmantot brīdinājumu kā saziņas rīku, lai brīdinātu kompetentās iestādes par konkrētu pārkāpumu vai aizdomām, un pavisam cits – saglabāt šo brīdinājumu datu bāzē ilgāku vai pat nenoteiktu laikposmu. Brīdinājuma informācijas uzglabāšana izraisītu vēl papildu bažas, un tai būtu nepieciešami īpaši noteikumi un papildu datu aizsardzības aizsargmehānismi.

58.

Tāpēc EDAU iesaka regulā kā noklusējuma noteikumu noteikt, ka i) ja vertikālajos tiesību aktos nav noteikts citādi, un ievērojot piemērotus papildu aizsargmehānismus, uz brīdinājumiem tiek attiecināts sešu mēnešu uzglabāšanas termiņš, un jāievēro, ka ii) šis termiņš sākas no brīdinājuma nosūtīšanas brīža.

59.	Kā alternatīvu iespēju EDAU iesaka ierosinātajā regulā konkrēti noteikt sīki izstrādātus aizsargmehānismus attiecībā uz brīdinājumiem. EDAU ir gatavs palīdzēt Komisijai un likumdevējiem ar papildu ieteikumiem šajā ziņā, ja tiek izvēlēta otrā pieeja.

2.6. Īpašas datu kategorijas (15. pants)

60.

EDAU atzinīgi vērtē personas datu, kas minēti Direktīvas 95/46/EK 8. panta 1. punktā, no vienas puses, un personas datu, kas minēti 8. panta 5. punktā, no otras puses, nodalīšanu. Viņš arī atzinīgi vērtē, ka regulā ir skaidri noteikts, ka īpašu kategoriju datu apstrāde var notikt tikai, pamatojoties uz īpašiem Direktīvas 95/46/EK 8. pantā minētiem noteikumiem.

61.

Šajā sakarā EDAU saprot, ka IMI tiks apstrādāts ievērojams daudzums sensitīvu datu, uz kuriem attiecas Direktīvas 95/46/EK 8. panta 2. punkts. Patiešām, no pašiem pirmsākumiem, kad IMI tika ieviesta, lai atbalstītu administratīvo sadarbību saskaņā ar Pakalpojumu un Profesionālo kvalifikāciju direktīvām, tā bija paredzēta šādu datu apstrādei, jo īpaši datu, kas attiecas uz kriminālu un administratīvu pārkāpumu reģistriem, kas varētu ietekmēt profesionāļa vai pakalpojumu sniedzēja tiesības veikt darbības/sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī.

62.

Turklāt ievērojams daudzums sensitīvu datu saskaņā ar 8. panta 1. punktu (galvenokārt ar veselību saistītie dati) arī, iespējams, tiks apstrādāts IMI pēc tam, kad IMI paplašinās, lai iekļautu SOLVIT moduli (30). Visbeidzot, nevar izslēgt, ka nākotnē, izmantojot IMI, atsevišķos gadījumos vai sistemātiski varētu tikt apkopoti citi slepeni dati.

2.7. Drošība (16. pants un 16. apsvērums)

63.	EDAU ir gandarīts, ka 16. pantā ir īpaša atsauce uz Komisijas pienākumu ievērot iekšējos noteikumus, kas pieņemti, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 45/2001 22. panta prasības, un pieņemt un atjaunināt IMI drošības plānu.

64.	Lai nostiprinātu šos noteikumus, EDAU iesaka noteikt regulā prasību veikt riska novērtējumu un pārskatīt drošības plānu pirms katras IMI paplašināšanas, iekļaujot jaunu politikas jomu, vai pirms jaunas funkcijas, kas ietekmē personas datus, iekļaušanas (31).

65.

Turklāt EDAU atzīmē, ka 16. pantā un 16. apsvērumā ir atsauce tikai uz Komisijas pienākumiem un EDAU uzraudzības lomu. Šī atsauce var būt maldinoša. Lai gan ir taisnība, ka Komisija ir sistēmas operators, un tādējādi ir atbildīga par lielāko daļu drošības uzturēšanas IMI, pienākumi ir arī kompetentajām iestādēm, un to uzraudzību, savukārt, veic valstu datu aizsardzības iestādes. Tāpēc 16. pantā un 16. apsvērumā būtu jāiekļauj atsauce arī uz drošības pienākumiem, kas attiecināmi uz pārējiem IMI dalībniekiem saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, un valsts datu aizsardzības iestāžu uzraudzības pilnvarām.

2.8. Informācija par datu subjektiem un pārredzamība (17. pants)

2.8.1. Dalībvalstīs sniegtā informācija

66.

Attiecībā uz 17. panta 1. punktu EDAU iesaka iekļaut regulā konkrētākus noteikumus, lai nodrošinātu, ka datu subjekti ir pilnībā informēti par viņu datu apstrādi IMI. Ņemot vērā, ka IMI izmanto daudzas kompetentās iestādes, tostarp daudzas nelielas pašvaldību iestādes bez pietiekamiem resursiem, noteikti tiek ieteikts paziņošanas noteikumu koordinēt valsts līmenī.

2.8.2. Komisijas sniegtā informācija

67.

17. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir prasība Komisijai sniegt paziņojumu par privātumu attiecībā uz tās veiktajām datu apstrādes darbībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 10. un 11. pantu. Turklāt 17. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir prasība Komisijai sniegt arī informāciju par “administratīvās sadarbības procedūru datu aizsardzības aspektiem IMI, kā minēts 12. pantā”. Visbeidzot, 17. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir prasība Komisijai sniegt informāciju par “datu subjektu tiesību izņēmumiem vai ierobežojumiem, kā minēts 19. pantā”.

68.

EDAU ir gandarīts par šiem noteikumiem, kas palīdz veicināt datu apstrādes operāciju IMI pārredzamību. Kā norādīts 2. iedaļas 1. punktā, IT sistēmas, ko izmanto 27 dažādās dalībvalstīs, gadījumā ir kritiski svarīgi nodrošināt konsekvenci attiecībā uz sistēmas darbību, piemērotajiem datu aizsardzības aizsargmehānismiem un informāciju, kas tiek sniegta datu subjektiem (32).

69.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, 17. panta 2. punkta noteikumus vajadzētu pastiprināt. Komisija kā sistēmas operators atrodas visizdevīgākajā situācijā, lai uzņemtos proaktīvu lomu, sniedzot datu aizsardzības paziņojuma pirmo “kārtu” un citu attiecīgu informāciju datu subjektiem savā daudzvalodīgajā tīmekļa vietnē arī kompetento iestāžu “vārdā”, t. i. aptverot informāciju, kas tiek prasīta saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 10. un 11. pantu. Tādā gadījumā bieži vien pietiktu ar to, ka paziņojumos, ko sniedz dalībvalstu kompetentās iestādes, būtu atsauce uz Komisijas sniegto paziņojumu, papildinot to tikai tiktāl, lai atbilstu iespējamajām īpašas papildu informācijas prasībām, kas konkrēti noteiktas valsts tiesību aktos.

70.

Turklāt 17. panta 2. punkta b) apakšpunktā būtu jāpaskaidro, ka Komisijas sniegtā informācija visaptveroši aptvers visas politikas jomas, visus administratīvās sadarbības procedūru veidus un visas IMI funkcijas, kā arī konkrētās datu kategorijas, kuru apstrāde ir atļauta. Tajā būtu jāiekļauj arī jautājumu komplekti, ko praksē jau izmanto divpusējā sadarbībā IMI tīmekļa vietnē,.

2.9. Piekļuves, koriģēšanas un dzēšanas tiesības (18. pants)

71.	Kā jau atzīmēts 2. iedaļas 1. punktā, EDAU vēlreiz atgādina, ka ir kritiski svarīgi nodrošināt konsekvenci attiecībā uz sistēmas darbību un piemērotajiem datu aizsardzības aizsargmehānismiem. Šī iemesla dēļ EDAU vēlētos konkretizēt noteikumus par piekļuves, koriģēšanas un dzēšanas tiesībām.

72.

18. pantā jākonkretizē, kam jāiesniedz datu subjektu piekļuves pieprasījums. Tam jābūt skaidram attiecībā uz piekļuvi datiem dažādos laikposmos:

—	pirms lietas slēgšanas,

—	pēc lietas slēgšanas, bet pirms 18. mēnešu uzglabāšanas termiņa beigām,

—	un, visbeidzot, laikposmā, kad dati ir “bloķēti”.

73.

Regulā būtu jābūt prasībai kompetentajām iestādēm sadarboties attiecībā uz piekļuves pieprasījumiem atbilstoši nepieciešamībai. Koriģēšana un dzēšana jāveic, “iespējami drīz, bet vēlākais 60 dienu laikā” nevis “60 dienu laikā”. Jāpiemin arī iespēja izveidot datu aizsardzības moduli un “integrēta privātuma” risinājuma iespēja starpiestāžu sadarbībai attiecībā uz piekļuves tiesībām, kā arī uz “datu subjektu pilnvarošanu”, piemēram, sniedzot viņiem tiešu piekļuvi saviem datiem, kad tas ir nepieciešams un iespējams.

2.10. Uzraudzība (20. pants)

74.	Pēdējo gadu laikā ir izstrādāts “koordinētas uzraudzības” modelis. Šis uzraudzības modelis, kas tagad darbojas Eurodac un Muitas informācijas sistēmas atsevišķās daļās, ir pieņemts arī Vīzu informācijas sistēmai (VIS) un otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS-II).

75.

Šim modelim ir trīs slāņi:

—	uzraudzību valsts līmenī nodrošina valstu datu aizsardzības iestādes,

—	uzraudzību ES līmenī nodrošina EDAU,

—	koordinēšanu nodrošina ar regulārām sanāksmēm un citām saskaņotām darbībām, ko atbalsta EDAU, kā šī koordinēšanas mehānisma sekretariāts.

76.	Šis modelis ir sekmīgi attaisnojies, un nākotnē to vajadzētu paredzēt citām informācijas sistēmām.

77.	EDAU atzinīgi vērtē to, ka Priekšlikuma 20. pantā īpaši paredzēta koordinēta uzraudzība valsts datu aizsardzības iestāžu un EDAU starpā, plašākā izpratnē sekojot modelim, kas izveidots VIS un SIS II regulās (33).

78.

EDAU pastiprinātu noteikumus par koordinētu uzraudzību noteiktos to punktos un šajā nolūkā atbalstītu līdzīgus noteikumus tiem, kas noteikti, piemēram, Vīzu informācijas sistēmas (VIS regulas 41.–43. pants), Šengenas II (SIS II regulas 44.–46. pants) kontekstā un paredzēti Eurodac (34). Īpaši noderīgi būtu, ja regulā:

—	20. panta 1. un 2. punktā noteiktu un skaidrāk sadalītu atbilstošos valsts datu aizsardzības iestāžu un EDAU uzraudzības uzdevumus (35),

—	20. panta 3. punktā noteiktu, ka valstu datu aizsardzības iestādes un EDAU, katrs rīkojoties savas kompetences ietvaros, “aktīvi sadarbojas” un “nodrošina IMI koordinētu uzraudzību” (nevis tikai atsauktos uz koordinētu uzraudzību, nepieminot aktīvu sadarbību) (36), un

—

precīzāk noteiktu, ko var ietvert sadarbība, piemēram, nosakot prasību, ka valstu datu aizsardzības iestādes un EDAU, “katrs rīkojoties savas attiecīgās kompetences ietvaros, apmainās ar attiecīgo informāciju, palīdz viens otram veikt auditus un pārbaudes, izskata IMI regulas interpretēšanas vai piemērošanas sarežģījumus, izpēta problēmas, kas saistītas ar neatkarīgas uzraudzības veikšanu vai datu subjektu tiesību izmantošanu, izstrādā harmonizētus priekšlikumus kopīgiem jebkādu problēmu risinājumiem un veicina izpratni par datu aizsardzības tiesībām atbilstoši nepieciešamībai” (37).

79.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, EDAU apzinās IMI pašreizējo nelielo izmēru, apstrādāto datu dažādo raksturu, kā arī atrašanos attīstības stadijā. Tāpēc viņš atzīst, ka attiecībā uz sanāksmju un auditu biežumu varētu būt ieteicama lielāka elastība. Īsumā, EDAU iesaka regulā noteikt nepieciešamos minimālos noteikumus, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, taču neizveidot nevajadzīgus administratīvos slogus.

80.

Priekšlikuma 20. panta 3. punktā nav prasības organizēt regulāras sanāksmes, bet tikai noteikts, ka EDAU var “uzaicināt valstu uzraudzības iestādes tikties …, kad tas nepieciešams”. EDAU atzinīgi vērtē to, ka šie nosacījumi atstāj iesaistīto personu ziņā lēmumu par sanāksmju biežumu un praktiskajiem aspektiem, kā arī citiem procedūras jautājumiem attiecībā uz to sadarbību. Par to var vienoties reglamentos, kas Priekšlikumā jau minēti.

81.

Attiecībā uz regulāriem auditiem arī būtu efektīvāk, ja to iestāžu, kas sadarbojas, ziņā atstātu iespēju savos reglamentos noteikt, kad un cik bieži šādi auditi jāorganizē. Tas var būt atkarīgs no daudziem faktoriem un var arī mainīties laika gaitā. Tāpēc EDAU atbalsta Komisijas pieeju, kas pieļauj lielāku elastību arī šajā ziņā.

2.11. IMI izmantošana valsts mērogā

82.	EDAU atzinīgi vērtē to, ka Priekšlikumā sniegts skaidrs juridiskais pamats IMI izmantošanai valsts mērogā un ka uz šādu izmantošanu attiecas vairāki nosacījumi, tostarp tas, ka jākonsultējas ar valstu datu aizsardzības iestādi un izmantošanai jābūt atbilstīgai valsts tiesību aktiem.

2.12. Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm (22. pants)

83.	EDAU atzinīgi vērtē prasības, kas noteiktas 22. panta 1. punktā attiecībā uz informācijas apmaiņu, kā arī to, ka 22. panta 3. punktā nodrošināta paplašināšanās pārskatāmība, izmantojot atjaunināta trešo valstu, kas izmanto IMI, saraksta publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī (22. panta 3. punkts).

84.

EDAU arī iesaka Komisijai sašaurināt atsauci uz atkāpēm atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK 26. pantam, iekļaujot tikai 26. panta 2. punktu. Citiem vārdiem: kompetentajām iestādēm vai citiem ārējiem dalībniekiem trešā valstī, kas nenodrošina atbilstošu aizsardzību, nebūtu jābūt tiešai piekļuvei IMI, ja vien nepastāv atbilstoši līguma punkti. Šie punkti jāapspriež ES līmenī.

85.

EDAU uzsver, ka datu pārsūtīšanas trešām valstīm, kas izmanto tiešu piekļuvi IMI, pamatošanai nevajadzētu izmantot citas atkāpes, piemēram, “datu pārsūtīšana vajadzīga vai ir likumīgi prasīta, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm, vai juridisku prasību pamatojumam, realizācijai vai aizstāvībai” (38).

2.13. Atbildība (26. pants)

86.

Atbilstīgi paredzamajai pasākumu pastiprināšanai, lai nodrošinātu lielāku atbildību ES datu aizsardzības regulējuma pārskatīšanas laikā (39), EDAU iesaka regulā noteikt skaidrāku regulējumu attiecībā uz iekšējiem kontroles mehānismiem, kas nodrošina atbilstību datu aizsardzības prasībām un sniedz attiecīgus pierādījumus, ietverot vismaz turpmāk norādītos elementus.

87.

Šajā kontekstā EDAU atzinīgi vērtē prasību regulas 26. panta 2. punktā, ka Komisijai reizi trīs gados jāziņo EDAU par aspektiem, kas saistīti ar datu aizsardzību, tostarp drošību. Būtu ieteicams, ja regulā tiktu paskaidrots, ka EDAU, savukārt, jāsniedz Komisijas ziņojumus valstu datu aizsardzības iestādēm 20. pantā minētās koordinētās uzraudzības ietvaros. Būtu arī noderīgi paskaidrot, ka ziņojumā attiecībā uz katru politikas jomu un katru funkciju jāapskata, kā praksē tiek risināti galvenie datu aizsardzības principi un bažas (piem., informācija datu subjektiem, piekļuves tiesības, drošība).

88.	Turklāt regulā vajadzētu paskaidrot, ka iekšējās kontroles mehānismiem vajadzētu ietvert arī privātuma novērtējumu (tostarp arī drošības riska analīzi), datu aizsardzības politiku (tostarp drošības plānu), kas pieņemta, balstoties uz to rezultātiem, kā arī periodisku pārskatīšanu un auditu.

2.14. Integrēts privātums

89.

EDAU atzinīgi vērtē atsauci uz šo principu regulas 6. apsvērumā (40). Viņš iesaka papildus šai atsaucei regulā noteikt arī konkrētus integrēta privātuma aizsargmehānismus, piemēram:

—	datu aizsardzības moduli, lai ļautu datu subjektiem efektīvāk izmantot savas tiesības (41),

—	skaidru IMI iekļauto dažādo politikas jomu nodalījumu (“Ķīnas mūris”) (42),

—	īpašus tehniskus risinājumus, lai ierobežotu meklēšanas iespējas direktorijās, brīdinājumu informācijā un citus, nodrošinot mērķa ierobežojumu,

—	īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek slēgtas lietas, kurās nenotiek aktivitātes (43),

—	atbilstošus procesuālus aizsargmehānismus nākotnes pilnveides kontekstā (44).

3. SECINĀJUMI

90.

EDAU vispārīgais viedoklis par IMI ir pozitīvs. EDAU atbalsta Komisijas mērķus, izveidojot elektronisku sistēmu informācijas apmaiņai un regulējot tās datu aizsardzības aspektus. EDAU arī atzinīgi vērtē to, ka Komisija ierosina horizontālu juridisko instrumentu attiecībā uz IMI Parlamenta un Padomes regulas formā. Viņš ir gandarīts, ka Priekšlikumā visaptveroši apskatīti svarīgākie datu aizsardzības jautājumi, kas attiecas uz IMI.

91.

Attiecībā uz IMI juridisko regulējumu, kas jāizveido ar ierosināto regulu, EDAU vērš uzmanību uz diviem galvenajiem izaicinājumiem:

—	nepieciešamība nodrošināt konsekvenci, ievērojot dažādību, un

—	nepieciešamība līdzsvarot elastību un juridisko noteiktību.

92.	IMI funkcijas, kas ir paredzamas jau tagad, ir jānosaka skaidrāk un jāapskata konkrētāk.

93.

Vajadzētu piemērot atbilstošus procesuālos aizsargmehānismus, lai nodrošinātu, ka datu aizsardzība tiek rūpīgi apsvērta IMI pilnveidošanas gaitā nākotnē. Tam būtu jāietver ietekmes novērtējums un apspriešanās ar EDAU un valstu datu aizsardzības iestādēm pirms katras IMI darbības jomas paplašināšanas, iekļaujot jaunu politikas jomu un/vai jaunas funkcijas.

94.	Būtu vēl vairāk jākonkretizē ārējo dalībnieku piekļuves tiesības un piekļuves tiesības brīdinājumiem.

95.

Attiecībā uz (datu) uzglabāšanas laikposmiem:

—	regulā vajadzētu paredzēt garantijas, ka lietas IMI tiek savlaicīgi slēgtas un ka pasīvās lietas (lietas, kurās nenotiek aktivitātes) tiek dzēstas datu bāzē,

—	būtu vēlreiz jāapsver, vai ir atbilstošs pamatojums, lai pagarinātu pašreizējo sešu mēnešu laikposmu līdz 18 mēnešiem pēc lietas slēgšanas,

—	Komisija nav sniegusi pietiekamu pamatojumu “bloķēto datu” uzglabāšanas līdz pat pieciem gadiem nepieciešamībai un proporcionalitātei, tāpēc šo priekšlikumu vajadzētu pārskatīt,

—

vajadzētu skaidrāk nodalīt brīdinājumus un informācijas repozitorijus: regulā vajadzētu kā noklusējuma noteikumu noteikt, ka i) ja vertikālajos tiesību aktos nav noteikts citādi, un ievērojot piemērotus papildu aizsargmehānismus, uz brīdinājumiem tiek attiecināts sešu mēnešu uzglabāšanas termiņš, un ka ii) šis termiņš sākas no brīdinājuma nosūtīšanas brīža.

96.	Regulā būtu jānosaka prasība veikt riska novērtējumu un pārskatīt drošības plānu pirms katras IMI paplašināšanas, iekļaujot jaunu politikas jomu, vai pirms jaunas funkcijas, kas ietekmē personas datus, iekļaušanas.

97.	Noteikumi par informāciju datu subjektiem un piekļuves tiesībām būtu jāpastiprina, un tiem būtu jāveicina konsekventāka pieeja.

98.

EDAU pastiprinātu noteikumus par koordinētu uzraudzību noteiktos to punktos un šajā nolūkā atbalstītu līdzīgus noteikumus tiem, kas noteikti, piemēram, Vīzu informācijas sistēmas, Šengenas II kontekstā un paredzēti Eurodac. Attiecībā uz sanāksmju un auditu biežumu EDAU atbalsta Priekšlikuma elastīgo pieeju, kuras mērķis ir nodrošināt, lai regulā būtu noteikti nepieciešamie minimālie noteikumi, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, neradot nevajadzīgus administratīvos slogus.

99.	Regulai būtu jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm vai citiem ārējiem dalībniekiem trešā valstī, kas nenodrošina atbilstošu aizsardzību, nav tiešas piekļuves IMI, ja vien nepastāv atbilstoši līguma punkti. Šie punkti jāapspriež ES līmenī.

100.

Regulā vajadzētu noteikt skaidru regulējumu attiecībā uz atbilstošiem iekšējās kontroles mehānismiem, kas nodrošina datu aizsardzības prasību ievērošanu un pierādījumu tam, tostarp privātuma novērtējumu (tostarp arī drošības riska analīzi), datu aizsardzības politiku (tostarp drošības plānu), kas pieņemts, balstoties uz to rezultātiem, kā arī periodisku pārskatīšanu un auditēšanu.

101.	Regulā vajadzētu noteikt arī īpašus integrētā privātuma aizsargmehānismus.

Briselē, 2011. gada 22. novembrī

Giovanni BUTTARELLI

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja palīgs

(1) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(3) COM(2011) 522 galīgā redakcija.

(4) COM(2011) 75.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp).

(7) Ilustrācijas nolūkā tipisks jautājums, kas ietver konfidenciālus datus, būtu, piemēram: “Vai pievienotais dokuments likumīgi pamato to, ka attiecīgā profesionālā darbība nav apturēta vai aizliegta sakarā ar nopietnu amatpārkāpumu vai kriminālu pārkāpumu saistībā ar (migrējošais profesionālis)?”.

(8) Skatīt 10. apsvērumu.

(9) Skatīt 13. panta 2. punktu.

(10) WP29 Atzinums Nr. 7/2007 par datu aizsardzības jautājumiem saistībā ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), WP140. Pieejami http://ec.europa.eu/justice/policies/privacy/docs/wpdocs/2007/wp140_en.pdf

(11) Galvenie dokumenti, kas attiecas uz šo sadarbību, ir pieejami Komisijas IMI tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/imi-net/data_protection_en.html, kā arī EDAU tīmekļa vietnē http://www.edps.europa.eu

(12) EDAU atzinums par Komisijas lēmumu 2008/49/EK (2007. gada 12. decembris) par Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) īstenošanu attiecībā uz personas datu aizsardzību (OV C 270, 25.10.2008., 1. lpp.).

(13) WP29 arī plāno sniegt komentāru par Priekšlikumu. EDAU ir sekojis notikumu attīstībai attiecīgajā WP29 apakšgrupā un sniedzis komentārus.

(14) Šajā sakarā skatīt arī mūsu komentārus 2. sadaļas 2. punktā par paredzēto IMI paplašināšanu.

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(16) Pašā regulas projektā nav atsauces uz ietekmes novērtējumu. Taču Paskaidrojuma raksta pie Priekšlikuma 7. lapā paskaidrots, ka Komisija tiks pilnvarota pārcelt pozīcijas no II pielikuma uz I pielikumu, pieņemot deleģēto aktu un “ņemot vērā novērtējumu par tehnisko iespējamību, rentabilitāti, lietošanas ērtumu un vispārējo ietekmi uz sistēmu, kā arī iespējamā izmēģinājuma posma rezultātus”.

(17) Izņēmums ir SOLVIT (skatīt II pielikuma I. daļas 1. punktu), kur pieejamas tikai “nesaistošas tiesību normas” (soft law) Komisijas rekomendācijas. No datu aizsardzības viedokļa EDAU uzskata, ka īpašajā SOLVIT situācijā apstrādes juridiskais pamats varētu būt datu subjektu “piekrišana”.

(18) Tas var notikt pēc Komisijas iniciatīvas, taču nevar izslēgt, ka ideja izmantot IMI kādā konkrētā politikas jomā var rasties vēlāk likumdošanas procesā, un to var ierosināt Parlaments vai Padome. Tas jau ir noticis pagātnē attiecībā uz Direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē. Šādai situācijai būtu nepieciešama lielāka skaidrība attiecībā uz paplašināšanas “procedūru”, kurā, šķiet, līdz šim uzmanība koncentrēta uz paplašināšanu, izmantojot deleģētos aktus (skatīt noteikumus par ietekmes novērtējumu, deleģētajiem aktiem, I pielikuma atjaunināšanu).

(19) Piemēram, divpusējai sadarbībai informācijas apmaiņā saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju direktīvu un Direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē ir pamatā vienāda struktūra, un to var veikt, izmantojot līdzīgas funkcijas, ievērojot līdzīgus datu aizsardzības aizsargmehānismus.

(20) Skatīt 2., 10., 12., 13., 15. apsvērumu un 5. panta b) punktu, 5. panta i) punktu, 10. panta 7. punktu un 13. panta 2. punktu.

(21) Starp citu, ja ir nodoms ar IMI aizvietot/papildināt esošās datņu apstrādes un arhivēšanas sistēmas un/vai izmantot IMI kā datu bāzi, tas ir skaidrāk jānorāda 3. pantā.

(22) Skatīt II pielikuma I punkta 1. apakšpunktu.

(23) Skatīt turpmāk 2. iedaļas 4. punktu un 2. iedaļas 5. punkta 5. apakšpunktu.

(24) Skatīt arī 2. iedaļas 2. punkta 2. apakšpunktu.

(25) 13. panta 1. punktā norādīts, ka 18 mēneši ir “maksimālais” termiņš, tādējādi var noteikt arī īsāku laikposmu. Tas tomēr neietekmē kopējo saglabāšanas laiku, kas jebkurā gadījumā ilgtu līdz piecu gadu termiņa beigām, skaitot no lietas slēgšanas.

(26) Skatīt II pielikuma I punkta 1. apakšpunktu.

(27) Mēs saprotam, ka ir īstenoti centieni, lai to nodrošinātu praktiskā līmenī.

(28) C-553/07 Rijkeboer [2009] ECR I-3889.

(29) Kaut gan personas datu saglabāšana rada salīdzinoši mazāk apdraudējumu privātumam, EDAU uzskata, ka IMI lietotāju personas datu saglabāšana piecus gadus pēc tam, kad viņiem vairs nav piekļuves IMI, arī nav pietiekami pamatota.

(30) Skatīt II pielikuma I punkta 1. apakšpunktu.

(31) Skatīt arī 12. iedaļu par rekomendācijām par auditiem.

(32) Šai pieejā, lai nodrošinātu konsekvenci, protams, pienācīgi jāņem vērā visas valstu atšķirības, kad tas ir nepieciešams un pamatots.

(33) Skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas izveidi, darbību un izmantošanu (SIS II) (OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu dalībvalstu starpā par īstermiņa vīzām (Vīzu regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(34) Padomes Regula (EK) Nr. 2725/2000 (2000. gada 11. decembris) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas “Eurodac” izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju (OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.), šobrīd tiek pārskatīta. Šajā kontekstā tiek apsvērti līdzīgi noteikumi kā VIS un SIS II regulās.

(35) Skatīt, piemēram, VIS regulas 41. un 42. pantu.

(36) Skatīt, piemēram, VIS regulas 43. panta 1. punktu.

(37) Skatīt, piemēram, VIS regulas 43. panta 2. punktu.

(38) Līdzīga pieeja ievērota 22. panta 2. punktā attiecībā uz Komisiju kā IMI dalībnieku.

(39) Skatīt Komisijas paziņojuma Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – “Vispusīga pieeja personas datu aizsardzībai Eiropas Savienībā” 2. iedaļas 2. punkta 4. apakšpunktu, COM(2010) 609 galīgā redakcija. Skatīt arī EDAU atzinuma, kas izdots par šo Komisijas paziņojumu 2011. gada 14. janvārī, 7. iedaļu.

(40) Idem.

(41) Skatīt 2. iedaļas 9. punktu iepriekš.

(42) Skatīt 2. iedaļas 4. punktu iepriekš.

(43) Skatīt 2. iedaļas 5. punkta 2. apakšpunktu iepriekš.

(44) Skatīt 2. iedaļas 2. punkta 2. apakšpunktu iepriekš.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 48/23

Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 48/10

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“KRANJSKA KLOBASA”

EK Nr.: SI-PGI-0005-0764-24.03.2009

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Kranjska klobasa”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Slovēnija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.2. grupa.

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Kranjska klobasa” ir pussausa pasterizēta desa, kas pagatavota no rupji maltas I un II šķiras cūkgaļas (kakls, pleci, šķiņķis) un cūkas speķa (muguras daļa). “Kranjska klobasa” pildījums ir sālīts ar nitrītsāls piedevu, tam pievienoti ķiploki un pipari, un tas iepildīts cūkas zarnas apvalkā, kura galu aizdara ar koka tapu, veidojot desu pāri. Desa ir kūpināta karstos dūmos un pasterizēta.

To patērē pēc neilgas sildīšanas karstā ūdenī, lai labāk izpaustos desas specifiskās organoleptiskās īpašības un augstā kvalitāte. Desas virsa ir brūngani sarkana, desai ir viegla dūmu smarža; griezumā gaļa ir iesarkani sārta, speķis ir krēmbalts un neizkusis; pēc konsistences desa ir stingra, kraukšķīga un sulīga, tai piemīt izteikts un stiprs kūpinātas un vircotas cūkgaļas aromāts.

Nesildītas desas ķīmiskais sastāvs ir šāds:

—	:	olbaltumvielas	:	vismaz 17 %,
—	:	tauki	:	ne vairāk kā 29 %.

3.3. Izejvielas:

Par izejvielām izmanto cūkgaļu un speķi.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Gaļas un speķa atlase

“Kranjska klobasa” ražošanai ir derīga kvalitatīva I un II šķiras cūkgaļa (kakls, pleci, šķiņķis) un cūkas mugurdaļas speķis. Gaļai jābūt svaigai un atdzesētai (0 līdz 7 °C) vai saldētai (< – 18 °C) un pareizi atlaidinātai. Mugurdaļas speķim jābūt bez ādas un atdzesētam (0 līdz 7 °C) vai saldētam.

Gaļas un speķa smalcināšana

Gaļu sakapā gaļas kapātājā 12 mm lielos gabaliņos.

Speķi sasmalcina 8–10 mm lielos gabaliņos.

Desas pildījuma sagatavošana

Sasmalcināto gaļu un speķi samaisa tā, lai pildījumā būtu 75–80 % kapātas gaļas un 20–25 % stingra speķa.

Pildījuma masai pievieno līdz 5 % ūdens (drupināta ledus veidā).

Sagatavotajai pildījuma masai vēl pievieno ne vairāk kā 0,3 % maltu melno piparu un ne vairāk kā 0,3 % kaltētu ķiploku vai tiem proporcionālu daudzumu svaigu ķiploku atkarībā no to veida, visbeidzot, pievieno 1,8–2,2 % nitrītsāls.

Pildījuma maisīšana

Pildījumu ar visām tā sastāvdaļām samaisa ar rokām vai mehanizēti, līdz iegūst viendabīgu un kompaktu masu.

Iepildīšana zarnu apvalkā

Desas masu ar rokām vai mehanizēti iepilda dabiskā cūkas zarnu apvalkā, iegūstot desas 32–34 mm diametrā. Pildījumam jābūt kompaktam.

Desas galus aizdara, nostiprinot zarnas apvalku ar koka tapu (taču nebāžot to pildījuma masā) tā, lai iegūtu desu līkumu pārus, kas sver aptuveni 200–250 g.

Desu nostiprina ar nolauztu vai nogrieztu 2,5–3 mm biezu un 3–6 cm garu koka tapu.

Desu žāvēšana

Pirms termiskās apstrādes desas virsa ir jāsusina, lai dūmu nosēdumi veidotos straujāk un vienmērīgāk.

Žāvēšana noris īpašā telpā vai dūmošanas kamerā 50–55 °C temperatūrā.

Žāvēšanas laikā sāls vienmērīgi iesūcas desas pildījuma masā, un tā stabilizējas.

Termiskā apstrāde karstos dūmos

Desas līkumus ar koka tapu uz augšu iekar sastatnēs. Termiskā apstrāde, temperatūru pakāpeniski paaugstinot, līdz tā sasniedz vidēji 70 °C +/– 2 °C, ilgst vismaz divas stundas. Termiskās apstrādes posmā ietilpst dūmošana, kas ilgst 20–30 minūtes. Desas dūmošanai izmanto vienīgi dižskābarža malku. Desai jābūt vidēji košā brūngani sarkanā krāsā; ja desas krāsa ir pārāk tumša, melni brūna vai pārāk gaiša (“anēmiska”) un pelēka, desa ir izbrāķējama.

Pēc termiskās apstrādes, beidzot ar dūmošanu, desas nekavējoties apslacina ar aukstu ūdeni vai atdzesē ar aukstu gaisu.

Ražošanas procesa kontrole un marķēšana

Pēc atdzesēšanas (pirms novietošanas uzglabāšanā) desas līkumus pārbauda un novērtē pēc ārējā izskata (krāsa, zarnu apvalka krokojums, koka tapas aizdares stāvoklis).

Desu uzglabāšana noliktavā

Desas uzglabā temperatūrā, kas nepārsniedz 8 °C.

Desas var piedāvāt tirdzniecībā iepakojumā vai bez tā.

Ja desas pārdod bez iepakojuma (atsevišķi), uz katra līkumu pāra jāpiestiprina etiķete.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Visas izstrādājuma “Kranjska klobasa” vienības marķē vienādi:

—	katrai desai (līkumu pārim) piestiprina vienotas formas pašlīmējošu lentu,

—	katrai iepakotajai produkta vienībai jābūt ar etiķeti.

Vienotajā “Kranjska klobasa” marķējumā jābūt:

—	“Kranjska klobasa” logotipam,

—	ražotāja logotipam,

—	attiecīgam ES un valsts kvalitātes simbolam.

Izstrādājuma apzīmēšana ar “Kranjska klobasa” logotipu ir obligāta visiem ražotājiem, kas ieguvuši sertifikātu “Kranjska klobasa” ražošanai, neatkarīgi no dalības statusa “Kranjska klobasa” ražotāju komercapvienībā (GIZ).

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā ražo “Kranjska klobasa”, ir Slovēnijas apgabals, kurš atrodas Alpu kalnu pakājē un Adrijas jūras krastā un kura rietumu pusē ir valsts robeža ar Itāliju, ziemeļos – robeža ar Austriju, dienvidos – robeža ar Horvātiju, bet austrumos – Ungārijas robeža, kas stiepjas pa Panonijas līdzenumu.

Kraņskas (Kranjska) reģions vācu impērijas laikā un vēlāk Austroungārijas monarhijas laikā bija vienīgais, kas pilnībā bija slovēņu reģions, tāpēc apzīmējums “Kranjec” (Carniolian) ir slovēņa sinonīms, ko vēl šodien ikdienas valodā izmanto, lai apzīmētu daļu Slovēnijas iedzīvotāju. Īpašības vārdu “kranjski, kranjska” šodien Slovēnijā izmanto daudzos citos nosaukumos un apzīmējumos.

Nosaukums “Kranjska” cēlies no slovēņu vārda “krajina”, kas nozīmē “reģions” (rakstu avotos pirmoreiz minēts 973. gadā un pierakstīts tā, kā nosaukums “Carniolo” tolaik izrunāts tautas valodā – “Creina”). Kopš 13. gadsimta pārsvaru gūst nosaukuma rakstība slovēņu valodā “Kranjska” (vācu valodā “Krain” jeb “Krainburg”). No 1002. gada Kraņska bija kļuvusi par patstāvīgu grāfisti līdzās citām grāfistēm. Kā administratīva vienība Kraņska bija daļa no Svētās Romas impērijas. 14. gadsimtā lielākā daļa pašreizējās Slovēnijas teritorijas tiek pārņemta Habsburgu dinastijas valdījumā. Slovēnijas teritorija bija sadalīta vairākos reģionos: Kraņska (Kranjsko) (Carniola), Trieste (Trst) (Trieste), Istrija (Istro) (Istria), Gorīcija (Goriško) (Gorizia), Karintija (Koroško) (Carinthia) un Stīrija (Štajersko) (Styria). Pēc Austroungārijas impērijas sabrukuma 1918. gadā Kraņska savu īpašo statusu zaudēja. Slovēnija ir salīdzinoši jauna valsts, kas neatkarību ieguvusi tikai 1991. gadā pēc izstāšanās no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas. Pašreizējā Slovēnijas Republika tātad ir kādreizējās Kraņskas “teritoriālā mantiniece” – bijušās Kraņskas teritorija ir Slovēnijas Republikas neatņemama daļa.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Ģeogrāfiskā apgabala definīcija ir tieši saistīta ar “Kranjska klobasa” vēsturi.

Pārtikas ražošanai labvēlīgi dabas apstākļi, kā arī klimatiskie apstākļi, ir ievērojami ietekmējuši pārtikas produktu ražošanas attīstību šajā zemē, kurā lauksaimniecība pārsvarā orientēta uz iztikas līdzekļu sagādi. Apvidū ar sarežģītu reljefu, kurā kalni mijas ar ielejām, ieplakām un līdzenumiem, iedzīvotāji ir pratuši saglabāt aramzemi lopbarības ieguvei cūku ēdināšanas vajadzībām. Cūkkopība bija saistīta ar cūkgaļas izstrādājumu ražošanu. Pirmās liecības par cūkgaļas izstrādājumu un desu ražošanu ir diezgan senas, kā par to liecina Viduslaiku freskas un daži rakstiski ziņojumi arhīvu dokumentos (piemēram, vēstījums, ko 17. gadsimtā Vrbovecas (Vrbovec) pils pārvaldnieks slovēņu valodā rakstījis pilskungam). Visas šīs liecības runā par gaļas izstrādājumiem un desām. Tipisko cūkgaļas izstrādājumu klāstā bija arī pussausa desa uz gaļas bāzes, kas, pateicoties reģiona iedzīvotāju amata prasmei un zināšanām, kā arī desas specifiskumam (īpašajai garšai), ar kuru tā atpazīstama līdzīgu produktu vidū, 19. gadsimta sākumā Austroungārijas impērijas laikā bija iemantojusi labu slavu un tika nosaukta par “Kranjska klobasa”.

5.2. Produkta specifika:

Galvenais faktors, pēc kura “Kranjska klobasa” tāda, kāda tā ir nostiprinājusies Slovēnijas teritorijā, atšķiras no pārējām līdzīgām desām, ir tās pagatavošana saskaņā ar Felicitas Kalinšekas (Felicita Kalinšek) (1912. gadā izdotās pavārgrāmatas Slovenska kuharica (Slovēņu virtuve) autore) tradicionālo receptūru, kas ir pielāgota mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām par pārtikas nekaitīgumu (nitrītsāls izmantošana un pasterizācija). “Kranjska klobasa” specifiskumu veido arī tās pildījums, kas sagatavots vienīgi no atlasītas augstvērtīgas, rupji kapātas, sālītas cūkgaļas un cūkas speķa maisījuma, kam pievienoti pipari un ķiploki, kā arī tās kūpināšana ne pārāk augstā temperatūrā. Izmanto vienīgi jūrassāli. Sagatavoto maisījumu iepilda cūkas zarnu apvalkos, kuru galus aizdara ar koka tapām, pārdurot zarnas apvalku tā, lai savienotu galus un veidotu desu līkumu pārus. “Kranjska klobasa” specifika ir arī koka tapas izmantošana, kurš nolauzts vai nogriezts tā, lai būtu 2,5–3 mm biezs un 3–6 cm garš.

“Kranjska klobasa” pagatavošanā neizmanto nevienu no tām pārtikas tehnoloģijā ierastajām izejvielām (piem., gaļas masa) vai piedevām (piem., polifosfāti), kas atrodamas citu veidu gaļas desās. Desas maisījumu iepilda vienīgi cūkas zarnu apvalkā, kuru aizdara ar koka tapu, lai veidotu desu līkumu pāri. Termiskā apstrāde mitrā gaisā un kūpināšana siltos dūmos (desa ir pasterizēts izstrādājums) piešķir desas virsai raksturīgu vidēji košu brūngani sarkanu krāsu. Visbeidzot, “Kranjska klobasa” no pārējām desām atšķir arī ieradumi un ieteikumi, saskaņā ar kādiem tā ēdama, lai gūtu iespējami lielāku garšas baudījumu. “Kranjska klobasa” nepasniedz vārītu, bet tikai uzsildītu karstā ūdenī, kas piešķir tai ļoti savdabīgu, nedaudz rupju, taču sulīgu un kraukšķīgu konsistenci un – kad tā sagriezta šķēlēs – gaišsārti sarkanīgu krāsu, kā arī pastiprina desas specifisko aromātu, kas raksturīgs sālītai, ķiplokotai, piparotai un dūmotai cūkgaļai.

Dūmošanai drīkst izmantot tikai dižskābarža malku.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām:

“Kranjska klobasa” labā slava veidojusies daudznacionālajā Austroungārijas impērijā. Neapšaubāmi ir tas, ka “Kranjska klobasa” ierindojama starp savdabīgākajiem un starptautiski pazīstamākajiem slovēņu gaļas produktiem; par to var pārliecināties, ieskatoties internetā, kur “Kranjska klobasa” visbiežāk minēta kā autentisks slovēņu produkts. “Kranjska klobasa” minēta arī jaunākajā speciālajā literatūrā (sk. Meat products handbook, Gerhard Feiner, CRC Press, 2006; http://en.wikipedia.org/wiki/Kransky), kur tā aprakstīta kā tipiska Slovēnijas izcelsmes desa, kuras masā nav norisinājusies fermentācija.

“Kranjska klobasa” kvalitātes īpašības izkoptas, prasmīgi izmantojot to cilvēku zināšanas, kas dzīvojuši pašreizējās Slovēnijas teritorijā, kura Austroungārijas laikā bija Kraņskas reģions. “Kranjska klobasa” labo kvalitāti ietekmē arī augstvērtīgākās cūkgaļas atlase un izmantošana, kā arī jūrassāls sistemātiska izmantošana; jūrassāls kādreizējā Kraņskā bijusi pastāvīgs, pat stratēģisks akmenssāls konkurents (J. Bogataj, The Food and Cooking of Slovenia, Annes Publishing, London 2008).

Visvecākās norādes par “Kranjska klobasa” pagatavošanu (ar šādu nosaukumu) atrodamas divās pavārgrāmatās: Katarīnas Prato (Katharina Prato) sarakstītajā Süddeutsche Küche (Dienvidvācijas virtuve) (1896) un Felicitas Kalinšekas izdotās pavārgrāmatas Slovenska kuharica (Slovēņu virtuve) sestajā izdevumā (1912). Kaut arī Katarīnas Prato grāmatā nav īstu “Kranjska klobasa” pagatavošanas recepšu, autores sniegtā atsauce, visticamāk, ir viena no vissenākajām (1896. g.) rakstiskajām atsaucēm uz šā veida desu. Savukārt Felicita Kalinšeka savā grāmatā Slovenska kuharica (1912) jau apraksta, kā pagatavot “Kranjska klobasa”.

Slovēnijā ir daudzas, it īpaši mutvārdu, liecības, kas stāsta par “Kranjska klobasa”, tās ražošanas vietām un reputāciju citu reģionālo desu šķirņu vidū. Daudz ir arī tautas nostāstu par to, kurā vietā īsti “Kranjska klobasa” ir cēlusies un kurā tā pirmoreiz pagatavota. Šajos nostāstos bieži minēts Trzinas (Trzin) ciems, kas atrodas starp Ļubļanu un Kamņiku (Kamnik), kur 19. gadsimtā darbojies liels skaits miesnieku, kuri apgādājuši tirgus ar Kraņskas desām, kas bijušas nopērkamas pat Vīnē. Dažos avotos minēts, ka šī desa savu nosaukumu aizguvusi no Kraņas (Kranj) pilsētas vārda, citos turpretim minēts, ka tā ražota visās lielākajās pilsētās un pārdota tirgos tā laika Kraņskā. Stāsta arī, ka imperators Francis Jozefs, no Vīnes karietē dodamies uz Triesti, ceļā apstājies Naklo pri Kranju ciematā slavenajā Marinšeka (Marinšek) lauku viesnīcā pie valsts nozīmes ceļa. Imperators vēlējies ieturēt maltīti un jautājis, ko krodzinieks var viņam piedāvāt. “Mums ir tikai mājas desas un nekā vairāk”, atbildējis krodzinieks. Tad nu imperators pasūtījis šo desu un, nogaršojis to, sajūsmā izsaucies: “Tā taču nav mājas desa, bet gan Kraņskas desa!”

Pārtikas ziņā Slovēnijas īpatnība ir tā, ka “Kranjska klobasa” ražo un pārdod visos tās reģionos; tas pierāda to, ka par šīs desas ražošanas vietu uzskatāma Slovēnijas teritorija kopumā. Par “Kranjska klobasa” reputācija liecina arī tās izmantošana tipiskā slovēņu ēdienā – skābajos kāpostos ar Kraņskas desu.

“Kranjska klobasa” slava ir sniegusies pāri robežām, kā par to liecina tās nosaukuma tulkojumi kādreizējās Austroungārijas impērijas dažādajās valodās (J. de Moor & N. de Rooj/ed., European Cookery, Tradition & Innovation, Utrecht 2004).

Kopš 2003. gada Slovēnijā norisinās “Kranjska klobasa” festivāls un valsts rīkots konkurss, lai izraudzītos vislabāko “Kranjska klobasa”.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

http://www.mkgp.gov.si/fileadmin/mkgp.gov.si/pageuploads/Varna_hrana/zascita/KranjskaKlobasa_spec.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 48/28

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 48/11

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“”(PINGGU DA TAO)

EK Nr.: CN-PDO-0005-0628-16.07.2007

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums:

“” (Pinggu Da Tao)

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Ķīna

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Šis persiks ir ēdams, sulīgs auglis, kas pieder pie rožu dzimtas Rosaceae kauleņaugu apakšdzimtas Prunoideae sugas Prunus. To audzē Pekinas Pinggu rajona Jaņšaņa kalnu lēzenajos pakalnos un paugurainajās lauku teritorijās, kurās laiks ir karsts un saulains, bet augsne smilšaina vai mālaina. Unikālie dabas apstākļi veicina “Pinggu Da Tao” specifisko īpašību veidošanos, kas izpaužas kā liels augļa izmērs, koša krāsa, izteikts sulīgums, bagātīga garša, mērens salkanums un labs skābuma un salduma līdzsvars. “Pinggu Da Tao” ir desmit audzētas šķirnes, kā parādīts tabulā zemāk. Qingfeng ir vienīgā no tabulā minētajām šķirnēm, kuras auglis ir vidēji liels; viens Qingfeng auglis sver ≥ 150 g; viens pārējo deviņu lielo šķirņu auglis sver ≥ 275 g.

Fizikāli ķīmiskās 10 dažādo “Pinggu Da Tao” šķirņu īpašības ir izklāstītas zemāk.

Šķirne	Rādītājs
Šķirne	Šķīstošā sausna (20 °C), (%)	Kopējais skābes daudzums (mēra pēc ābolskābes daudzuma), (%)
“Dajiubao”	≥ 12,00	≤ 0,20
“Qingfeng” (Peking Nr. 26)	≥ 11,50	≤ 0,42
“Jingyan” (Peking Nr 24)	≥ 12,00	≤ 0,20
“Yanhong” (Green-making Nr. 9)	≥ 12,50	≤ 0,18
“August Crispy” (Peking Nr. 33)	≥ 11,00	≤ 0,20
“Yanfeng” Nr. 1	≥ 12,00	≤ 0,20
“Luwangxian”	≥ 11,50	≤ 0,28
“Huayu”	≥ 12,00	≤ 0,20
“Big Red Peach”	≥ 12,00	≤ 0,20
“Century 21st”	≥ 12,00	≤ 0,18

3.3. Izejvielas:

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā jāveic šādi darbi: augļu dārza vietas izvēle un plānošana, stādīšana, augsnes apstrāde, mēslošana un apūdeņošana, vainaga veidošana un apgriešana, ziedu un augļu kontrole, ražas novākšana, apstrāde pēc ražas novākšanas un uzglabāšana.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

Iepakošana: iepakošanas procesu kompetentu kvalitātes pārbaudes iestāžu uzraudzībā veic tikai tie uzņēmumi, kuri ir pilnvaroti lietot “Pinggu Da Tao” ģeogrāfiskās izcelsmes norādes marķējumu.

1. Iepakojuma materiāls: ārējais iepakojums sastāv no gofrēta kartona kastēm, kurām jābūt pietiekami stingrām un stiprām, lai tās varētu kraut vienu uz otras. Tām jābūt tādām, lai nodrošinātu, ka to saturs ir sauss, bez pelējuma, tārpiem, piesārņojuma un smaržas.

2. Iepakojuma prasības: augļus iepakojuma kastē uzglabā rūpīgi sakārtotus. Dažādos slāņus kastē atdala ar kartona starplikām.

Transportēšana

Transportēšanas laikā persika augļus transportē pa partijām un novieto kārtīgi, lai pasargātu no spiediena; konteineriem jābūt tīriem, ar labu gaisa plūsmu, augļus nedrīkst pakļaut tiešai saules staru vai lietus iedarbībai; jāveic arī pasākumi, lai augļus pasargātu no salnām vai augstām temperatūrām.

Persika augļi ir jāizkrauj ļoti rūpīgi un uzmanīgi; ieteicams tos pārvadāt ar dzesināmo iekārtu aprīkotos transportlīdzekļos. Turklāt transportlīdzeklim jābūt tīram un bez toksiskiem vai bīstamiem materiāliem un produktiem.

Glabāšana

1.	Pirms novietošanas glabāšanai augļi ir jāapstrādā, izmantojot atdzesēšanas procedūru ar uzstādīto temperatūru 4 °C.

2.	Glabāšanas temperatūra ir 0 °C–3 °C.

3.	Glabāšanas vides relatīvo mitrumu uzstāda diapazonā 85 %–90 %.

4.	Ja noliktavā ir iespējams nodrošināt kontrolēto atmosfēru, atmosfēras apstākļiem būtu jābūt šādiem: 1 % O2 un 5 % CO2.

5.	Glabāšanas telpai jābūt bez smaržas. Augļi ir jāsargā no saskarsmes ar toksiskiem vai bīstamiem materiāliem vai produktiem; noliktavas telpās nedrīkst atrasties toksiski vai bīstami konservanti vai materiāli.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Vienas transportējamās partijas iepakojuma marķējumam jābūt vienādam pēc formāta un satura.

Uz augļu iepakojuma un labi redzamā vietā uz iepakojuma kastes ārējās virsmas jānorāda šādi dati: uzņēmuma reģistrētā preču zīme, produkta nosaukums ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Ķīna – “Pinggu Da Tao”, īpašā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes zīme un kvalitātes izsekojamības kods. Turklāt uz augļu iepakojuma ir jābūt uzdrukātai informācijai par šķirni, šķiru (specifikācija), tīrsvaru, izcelsmes valsti un produkta ražotāju. Tekstam jābūt salasāmam un neizdzēšamam. Informācijai uz ārējā iepakojuma etiķetes jāatbilst faktiskajam produktam, kas atrodas kastē.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

“Pinggu Da Tao” ģeogrāfiskais apgabals sastāv no 16 pašvaldībām un ciematiem, kas ietilpst Pekinas Pinggu rajonā: tās ir Pinggu, Jinhaihu, Yukou, Machangying, Mafang, Donggaocun, Xiagezhuang, Shandongzhuang, Wangxinzhuang, Nandulehe, Zhengluoying, Dahuashan, Liujiadian, Daxingzhuang, Huangsongyu un Xiong’erzhai teritorija.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Pinggu rajons atrodas 40° 02′–40° 22′ ziemeļu platuma un 116° 55′–117° 24′ austrumu garuma grādos. Tā ir neliela ieplaka ar lēzenu un paugurainu kalnu pakāji Jaņšaņa kalnu dienvidu nogāzē. No austrumu, dienvidu un ziemeļu puses to aptver kalni, centrā atstājot līdzenu ieleju. Pār visu teritoriju plešas zaļi kalni. Caur apgabalu tek Ju un Ru upes.

Augsnes tips pamatā ir smilts un smilšmāls, tā ir irdena, ar labu gaisa apmaiņu un bagātīga ar kāliju. Apgabalam ir neatkarīga ūdens sistēma, kas nodrošina augstākās kvalitātes ūdeni. Vietējais klimats ir siltās temperatūras kontinentālais musonu klimats, ko raksturo lielas diennakts temperatūras svārstības un ilgstoša saules gaisma. Mēneša temperatūras svārstības ir augstas pavasarī, sasniedzot apmēram 6,8 °C–8,7 °C, bet rudenī temperatūra ir apmēram 6,9 °C–8,9 °C. Vidēji gadā salnu nav 191 dienu. Reģionam saules ir pārpilnam, gadā vidēji ir 2 555,3 saules gaismas stundas, bet vidējais dienas saules spīduma ilgums ir 58 %.

5.2. Produkta specifika:

1. Liela izmēra auglis: “Pinggu Da Tao” viena no vissvarīgākajām īpašībām ir liela izmēra augļi. Pateicoties unikālajām augļu koka šķirnēm, klimatam un dabiskajai videi, viena “Pinggu Da Tao” augļa vidējais svars ir par 20 % lielāks nekā citas atbilstošas šķirnes svars. Viens vidēja izmēra šķirnes auglis sver ≥ 150 g, un viens liela izmēra šķirnes auglis sver ≥ 275 g.

2. Koša krāsa: viens no svarīgākajiem persika izskata un komerciālās vērtības faktoriem ir tā krāsa. “Pinggu Da Tao” augļa miza ir tīra, ar košu krāsu un augstu krāsas intensitātes pakāpi.

3. Bagātīgs aromāts un garša: “Pinggu Da Tao” ir bagātīgs aromāts, līdzsvarots salduma un skābuma līmenis, maigs mīkstums un daudz sulas. Sabalansēts saturs un šķīstošās sausnas un kopējā skābes daudzuma attiecība piešķir “Pinggu Da Tao” tā izcilo organoleptisko kvalitāti.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Unikālie Pinggu dabas apstākļi, proti, augsne, ūdens sistēma, diennakts temperatūras svārstības, saules gaisma un augsti standartizēta apsaimniekošana, sekmē Pinggu persika īpašības un kvalitāti. Atšķirīgos dabas apstākļus raksturo šādas iezīmes:

1. Dabas apstākļi

1. Klimata faktors

“Pinggu Da Tao” lauksaimniecībā izmantojamā platība atrodas kalnu pakājes siltajā dienvidu zonā. Lauksaimniecībā izmantojamajai platībai ir pietiekama saules gaisma un lielas temperatūras atšķirības dienā un naktī, kas veicina krāsas intensitāti un ogļhidrātu uzkrāšanos. Reģionā gada vidējais saules starojuma līmenis ir 5,103 džouli uz kvadrātmetru, bet vidējais saules gaismas koeficients ir 58 %.

2. Augsnes faktors

“Pinggu Da Tao” lauksaimniecībā izmantojamo platību veido Ju un Ru upju aluviālie krasti ar smilšainu un viegla smilšmāla augsni. Labā augsnes caurlaidība nodrošina persiku koka sakņu sistēmai nepieciešamo lielo skābekļa daudzumu un uztur sakņu sistēmu aktīvu. Tas nodrošina “Pinggu Da Tao” saldo garšu un aromātu.

3. Ūdens faktors

Pinggu atrodas kalnainā hidroģeoloģiskā ieplakā ar neatkarīgu pazemes ūdens sistēmu ar visaugstākās kvalitātes un bagātīga daudzuma ūdeni. Piekļuve upei ir ierobežota, tāpēc tās ūdeņi ir tīri. Kokus pamatā apūdeņo labas kvalitātes pazemes ūdeņi, kas sasniedz 1. klases dzeramā ūdens līmeni un pat pēc kvalitātes ir tuvi dabīgajam minerālūdenim. Ar apūdeņošanas sistēmu gan pumpuru veidošanās periodā, gan ziedēšanas un augļu attīstīšanās periodā persiku koki ir pietiekami apgādāti ar tiem nepieciešamo ūdens daudzumu, un tas nodrošina labu augļu lielumu, krāsu un ražu.

2. Vēsturiskā izcelsme

Pinggu ir ilga persiku audzēšanas vēsture. Ir atrasti ieraksti pat no tik agrīna perioda, kā Minu dinastija. Liu Ai, Pinggu apgabala valdnieks Minu dinastijas Longqin periodā, ir uzrakstījis dzejoli ar nosaukumu “Senās astoņas Pinggu dabas ainavas”, kurā šādā veidā ir ļoti slavināts Pinggu persika zieds: “Pusceļā uz kalna virsotni sniegs nenokūst visu gadu. Tomēr martā persiku ziedi tikai sāk veidot savus maigos pumpurus. Kad debesis ir skaidras, paveries mierīgi uz horizontu, tur mēness spožs kā nefrīts lidinās zem mākoņiem.”Qin dinastijas imperators Qianlong arī ir uzrakstījis dzejoli, kurā apraksta Pinggu persika ziedus: “(..) kad vītols ar saviem zariem māj kā viegls dūms un persiki mazgājas lietū (..)”.

3. Cilvēka faktors

Pinggu apgabalā ir ilga persiku audzēšanas vēsture. Ir atrasti ieraksti darbos pat no tik agrīna perioda kā Minu dinastija. Ilgtermiņa audzēšanas pieredzes gaitā ir izkopts “Pinggu Da Tao” stādījumu pārvaldības metožu kopums, piemēram, tika izvelēta Y veida vainaga forma un dabiska apgriešana, vainaga vidu atstājot tukšu, jo tas nodrošina labu ventilāciju un vieglu gaisa iekļūšanu. Augļu ražas kopšanā tiek izmantota lieko ziedu un augļaizmetņu izplūkšana/izgriešana, kā arī augļu ievietošana maisiņos, lai nodrošinātu vienādu augļu izmēru, stabilu ražu un labu krāsas intensitāti.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

18.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 48/32

2012/C 48/12

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“KRAŠKA PANCETA”

EK Nr.: SI-PGI-0005-0833-13.10.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Kraška panceta”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Slovēnija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.2. grupa.

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Kraška panceta” ir tradicionāls žāvētas gaļas produkts ar raksturīgu četrstūrainu formu. Galaprodukta minimālais svars ir 2,2 kg.

“Kraška panceta” gatavo no liesa bekona. Žāvēšanai sagatavo gabalus ar ādu un bez ribām. Produkta plānajām šķēlēm raksturīgo organoleptisko īpašību pamatā ir sālīšana ar sauso paņēmienu un tikai ar jūras sāli un nogatavināšana bez termiskās apstrādes. Bekona liesā daļa ir sausa un stingra un saglabā elastību, ja tai uzspiež. Ribu vietas ir labi redzamas. Āda ir stingra un gluda; to atdala īsi pirms ēšanas. Bekonam nogatavinoties, liesums iegūst raksturīgu sārtu krāsu. Treknums ir krēmīgi balts. Produkta šķēlē galvenokārt redzama liesā gaļa, kuru caurauž plāni taukaudu slāņi. Pie organoleptiskajām īpašībām piederas arī plānas produkta šķēles ārējais izskats; produkta konsistencei jābūt maigai. Liesajai gaļai un treknumam jābūt cieši savienotiem. Produkta šķēles smaržai jābūt pilnīgai un harmoniskai, bet garšai – saldai, ne sāļai.

Sāls saturs nepārsniedz 6 %, izžūšanas pakāpei jābūt vismaz 33 %, ūdens aktivitātes vērtībai ne lielākai par 0,92, olbaltumvielu saturam vismaz 23 % un tauku saturam vismaz 36 %.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

“Kraška panceta” ražošanai izvēlas bekonu no gaļas šķirņu cūkām. Izmanto bekona izcirtni jeb pakrūtes gabalu ar redzamām deviņām līdz desmit ribu vietām. Tam piederas arī sāngabala gaļīgā daļa. Bekonam “Kraška panceta” tipisks ir parastais taisnstūrveida bekona izcirtnis 45–50 cm garumā un 18–20 cm platumā. Svaiga bekona izcirtņa minimālais svars ir 4 kg. Žāvēšanai sagatavo bekona gabalu ar ādu un bez ribām, malas nolīdzina; liesās gaļas un ādas kvalitātei jābūt nevainojamai. Iekšpuses mīkstos taukus atdala.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

—	Tieši pirms sālīšanas izmēra svaigā bekona temperatūru, kurai jābūt intervālā no + 1 °C līdz + 4 °C.

—	Pārliecinās par to, ka liesās gaļas īpatsvars un bekona gabala vispārīgā kvalitāte un izmēri atbilst prasībām (18–20 cm × 45–50 cm).

—	Izbrāķē gabalus, kuru vispārīgā kvalitāte nav pietiekama: ādai jābūt gludai un bez sariem, skrambām, sasitumiem un asinsizplūdumiem.

—	Gabalus identificē, norādot sērijas numuru un sālīšanas dienu (gads, mēnesis, datums).

—	Sāla, ar rokām ribu vietās ierīvējot rupju jūras sāli. Sāls daudzums ir atkarīgs no konkrētā bekona gabala masas. Pievieno piparus un svaigus ķiplokus, var pievienot cukuru.

—	Sālīto bekonu glabā plauktos vai uz paliktņiem.

—	Sālīšanai jānotiek 1–6 °C temperatūrā, to turpina 5–7 dienas.

—	Aukstā fāze: 1–3 nedēļas 1–6 °C temperatūrā.

—	Žāvēšanai jānotiek 14–22 °C temperatūrā, to turpina 2–7 dienas; vienas dienas ilgumā gaļu drīkst nedaudz apkūpināt (aukstās kūpināšanas metode).

—	Žāvēšanas/nogatavināšanas parametri: temperatūra 10–18 °C, kopējais ražošanas ilgums vismaz 10 nedēļas, ūdens aktivitātes vērtība mazāka par 0,92, sāls saturs mazāks par 6 %, izžūšanas pakāpe vismaz 33 %, galaprodukta svars vairāk nekā 2,2 kg.

—	Testē pēc nejaušības principa atlasītu “Kraška panceta” paraugu organoleptiskās īpašības.

—	Produktiem uz ādas iededzina identifikācijas zīmi.

—	Nogatavinātos produktus glabā tumšā telpā 8–10 °C temperatūrā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) apzīmēto bekonu “Kraška panceta” tirgo gabalos vai pusgabalos, kuriem otrā pusē uz ādas iededzināts “Kraška panceta” logotips. Lai dažādotu piedāvājumu (delikatešu veikalos), bekonu drīkst sagriezt mazākos vienāda izmēra gabalos. Lai saglabātu tradicionālās organoleptiskās īpašības un raksturīgo liesuma sarkano un bekona tauku krēmīgi balto krāsu, “Kraška panceta” griešanā un iepakošanā nepārvērtējami svarīga ir pedantiska tehniskā uzraudzība. Saskare ar gaisu un tai sekojošā gaļas oksidēšanās var ievērojami pazemināt produkta kvalitāti. Tāpēc “Kraška panceta” drīkst griezt un komerciāli iepakot tikai “Kraška panceta” ražošanas vajadzībām reģistrētās telpās. Tas ļauj produktu iepakot tūlīt, novērst oksidēšanās procesu, ko izraisa saskare ar gaisu vai nepiemērota temperatūra, un garantēt vajadzīgo mikrobioloģisko drošību. Šī sistēma nodrošina nepārtrauktu uzraudzību, pilnīgu produkta izsekojamību un “Kraška panceta” tipisko īpašību saglabāšanu, kas ir nepārvērtējami svarīgi no produkta autentiskuma un patērētāju uzticības viedokļa.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Ikviens ražotājs, kuram ir sertifikāts, kas apliecina viņa produktu atbilstību produkcijas specifikācijai, ir tiesīgs tos marķēt ar “Kraška panceta” nosaukumu un logotipu. Logotipā stilizēti attēlots bekona gabals ar pievienotu nosaukumu “Kraška panceta”. Blakus logotipam norāda ražotāja reģistrācijas numuru. Tirgū laistajam jebkura veida bekonam logotipa izmantošana ir obligāta. Nesagrieztiem bekona gabaliem turklāt uz ādas iededzina identifikācijas zīmi.

“Kraška panceta” jāapzīmē arī ar vārdiem “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” un valsts kvalitātes zīmi.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

“Kraška panceta” ražošanas apgabalu uz kartes ierobežo līnija, kuru velk no Kostanjevica na Krasu līdz Opatje selo, no turienes līdz Slovēnijas un Itālijas robežai un tālāk gar šo robežu līdz Lipica robežšķērsošanas punktam, no turienes pa ceļu līdz apdzīvotai vietai Lokev, tad pa ceļu līdz Divača, no turienes taisni līdz Vrabče ciematam un tālāk līdz Štjak, Selo, Krtinovica, Kobdilj, un no turienes taisni caur Mali Dol līdz Škrbina un uz Lipa un Temnica, un atpakaļ uz Kostanjevica na Krasu. Visi minētie ciemati ietilpst ģeogrāfiskajā apgabalā.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Karsta (Kras) reģions ir viens no lielākajiem Slovēnijas ainavu apgabaliem. Tā ir viļņota kaļķakmens plakankalne ar karsta procesam tipisko reljefu (ielejas, karsta piltuves, plaisas un tukšumi, pazemes alas). Karsta reģionā visvairāk izplatītie ir kaļķakmens ieži; no tiem veidojusies Karsta reģiona slavenā sarkanā augsne, bieži dēvēta par “terra rossa”. Zemi klāj pieticīga augu sega – zālaugi, krūmi un skrajas mežaudzes –, jo augsnes ir maz, reljefs pārsvarā klinšains.

Karsta reģiona klimatu visvairāk ietekmē jūras tuvums. Maigais Vidusjūras klimats sastopas ar aukstajām kontinentālajām gaisa masām. Karsta reģionam tipiskas ir temperatūras svārstības, kad, Vidusjūras apgabalā ieplūstot aukstajam kontinentālajam gaisam, rodas stiprs vējš – (Karsta) bora. Jūras tuvuma dēļ ziemas vidū bieži ir tā, ka pēc dienām ilguša ledaini auksta boras vēja seko strauja temperatūras paaugstināšanās. Ja arī mēdz uzsnigt, sniegs ātri nokūst. Jūras tuvumam liela nozīme ir arī vasarā, kad pārsvarā valda karsts un skaidrs laiks. Karsta plakankalnes daudzveidīgais reljefs un jūras tuvums nozīmē to, ka vienmēr pūš viegls vējiņš vai brīze, un tāpēc relatīvais gaisa mitrums ģeogrāfiskajā apgabalā ir salīdzinoši neliels.

Ģeogrāfiskā apgabala dabīgie apstākļi nodrošina gaļas žāvēšanai labvēlīgu mikroklimatu, un vietējie iedzīvotāji to izmanto kopš neatminamiem laikiem. Viņi prot atrast pareizo temperatūras un gaisa mitruma kombināciju, izmantojot to, ka ēkām Karsta reģionā ir biezas sienas un daudzas istabas. Zemnieki pārvieto šķiņķa (pršut), bekona (panceta), cūkas kakla (vratovina) gabalus, desas un citus gaļas produktus no vienas istabas otrā, tādējādi ikvienā atsevišķā nogatavināšanas procesa posmā nodrošinot pareizo gaisa mitrumu un temperatūru. Laika gaitā, uzkrājoties pieredzei, pilnveidojās vietējo iedzīvotāju tehniskās prasmes un praktiskās iemaņas, līdz tās nostabilizējās un kļuva par vietējo standartu.

5.2. Produkta specifika:

“Kraška panceta” raksturīga iezīme ir izmantotais pakrūtes taisnstūrveida izcirtnis ar deviņām līdz desmit ribu vietām un sāngabalu. Tas nodrošina pareizu liesās gaļas un bekona daudzuma attiecību. Bekonā ir vairāk gaļas nekā tauku. Vēl raksturīgi tas, ka tradicionāli izmanto tikai sausās sālīšanas paņēmienu un jūras sāli. Žāvēšanas/nogatavināšanas procesā nav paredzēta termiskā apstrāde, un tas norisinās temperatūrā, kas zemāka par 18 °C; tas nozīmē, ka nenotiek olbaltumvielu noārdīšanās siltuma ietekmē un taukaudi saglabā stingrumu.

Šie paņēmieni kopā ar sevišķi rūpīgu žāvēšanas/nogatavināšanas procesa uzraudzību nodrošina “Kraška panceta” tipisko kvalitāti, ko augstu vērtē patērētāji un kas ir šā produkta komerciālās veiksmes pamats.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Ģeogrāfiskās norādes “Kraška panceta” pamatā ir tradicionālais produkta ražošanas veids un tā reputācija.

Karsta reģionā maigais Vidusjūras klimats sastopas ar aukstajām kontinentālā gaisa masām. Karsta plakankalnes daudzveidīgais reljefs un jūras tuvums nozīmē to, ka vienmēr pūš viegls vējiņš vai brīze, un tāpēc relatīvais gaisa mitrums ir salīdzinoši neliels. Žāvēšanai labvēlīgie dabīgie apstākļi un tirgus pieprasījums ir veicinājuši to, ka vietējie iedzīvotāji piegādā šādam pieprasījumam atbilstošu cūkgaļas bekonu.

Gaļas konservēšanas tradīcija šajā novadā ir ļoti sena, pirmās liecības ir par 1689. gadu. Laika gaitā vietējie iedzīvotāji, uzkrājot pieredzi, pilnveidoja tehniskās prasmes, kuras nostabilizējās un tika nodotas tālāk no paaudzes paaudzē. Karsta reģiona iedzīvotāju darba rezultāts ir produkts, ko raksturo skaidri atpazīstama forma un organopletiskās īpašības, – “Kraška panceta”.

Pretēji citu Slovēnijas novadu tradīcijai karstēnieši, gatavojot “Kraška panceta”, gaļu vienmēr sāla tikai ar sauso paņēmienu un nelielā sāls daudzumā. Citos Slovēnijas novados parasti izmanto sāls šķīdumu vai kombinēto sausās un slapjās sālīšanas paņēmienu. Sālīšana ar sauso paņēmienu un relatīvi ilgā nogatavināšana zemā temperatūrā būtiski ietekmē “Kraška panceta” raksturīgo organoleptisko īpašību veidošanos. Labi nogatavināta “Kraška panceta” ar tai raksturīgo smaržu un garšu ir delikatese, tradicionāla uzkoda, kuru līdzās Karsta šķiņķim jeb “Kraški pršut” pasniedz svinīgos sarīkojumos.

Jauns laikmets “Kraška panceta” ražošanā sākās 1977. gadā, kad tika izstrādāta īpaša tehnoloģija, kas ļāva ražošanu automatizēt.

“Kraška panceta” un tās īpašības ir cildinātas dažādos literāros darbos, brošūrās, skrejlapās u. c. 1978. gadā “Kraška panceta” savos informatīvajos materiālos reklamēja viens no ražotājiem. Dr Staņislavs Renčelijs (Stanislav Renčelj) piemin “Kraška panceta” grāmatās “Tautas ēdieni no žāvētas gaļas” (Suhe mesnine narodne posebnosti) (1991), “Karsta novada ēdieni” (Kraška kuhinja) (1999), “Tradicionālie slovēņu produkti no žāvētas gaļas” (Suhe mesnine na Slovenskem) (2008) un “Karsta novada garšas” (Okusi Krasa) (2009). Dr Janeca Bogataja (Janez Bogataj) grāmatā “Izgaršo Slovēniju” (Okusiti Slovenijo) (2007) “Kraška panceta” ir minēta kā Slovēnijai raksturīga delikatese. Šāda atsauce iekļauta arī virknē reklāmas materiālu kā, piemēram, trīsvalodu publikācijā “Izcilības mācība gardēžiem, Slovēnija” (Do odličnosti za dober okus, Slovenija/Rise to Excellence for the Gourmet, Slovenia/Dem Exzellenten Genuß Entgegen, Slowenien) (1998); izdevumā “Edamus, Bibamus, Gaudeamus” (projekts Interreg III, 2006); publikācijās “Karsta reģions un tā ēdieni” (Kras in Kraške posebnosti) (Phare programma); “Karsta delikatešu ziedonis” (Pomlad Kraških dobrot) (Karsta reģiona pilotprojekts, 2001); “Karsta un Brkini novadu delikateses” (Dobrote Krasa in Brkinov) (Sežanas pašvaldība, 2010) u. c.

“Kraška panceta” ražotāji piedalās Starptautiskajā Lauksaimniecības un pārtikas produktu izstādē Gornja Radgonā (Gornja Radgona), kurā pēdējos desmit gados “Kraška panceta” vairākkārt saņēmusi augstu atzinību un apbalvojumus.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.mkgp.gov.si/fileadmin/mkgp.gov.si/pageuploads/Varna_hrana/junij2010/Spec_Kraska_panceta.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.048.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 48

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 18. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Eiropas Centrālā banka
2012/C 048/01	Eiropas Centrālās bankas Ieteikums (2012. gada 10. februāris) Eiropas Savienības Padomei par Bank of Greece ārējo revidentu (ECB/2012/1)	1

	ATZINUMI
	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
2012/C 048/02	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI)	2

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2012/C 048/03	Paziņojums to personu, vienību un struktūru ievērībai, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2011/101/KĀDP, kas grozīts ar Padomes Lēmumu 2012/97/KĀDP	13

	Eiropas Komisija
2012/C 048/04	Euro maiņas kurss	14

2012/C 048/05	Atzinums, ko sniegusi padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos 2011. gada 17. oktobra sanāksmē par lēmuma projektu Lietā COMP/39.605 – CRT stikls – Ziņotājs: Nīderlande	15

2012/C 048/06	Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums – COMP/39.605 – CRT stikls	16

2012/C 048/07	Komisijas lēmuma kopsavilkums (2011. gada 19. oktobris) par procedūru saskaņā ar Līguma 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/39.605 – CRT stikls) (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 7436 galīgā redakcija) ( 1 )	18

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2012/C 048/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6499 – FCC/Mitsui Renewable Energy/FCC Energia) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	20

2012/C 048/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6468 – Forfarmers/Hendrix) ( 1 )	22

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2012/C 048/10	Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	23

2012/C 048/11	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	28

2012/C 048/12	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	32

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3159
JPY	Japānas jena	104,39
DKK	Dānijas krona	7,4334
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,83110
SEK	Zviedrijas krona	8,8316
CHF	Šveices franks	1,2083
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,4975
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,001
HUF	Ungārijas forints	290,14
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6988
PLN	Polijas zlots	4,1816
RON	Rumānijas leja	4,3545
TRY	Turcijas lira	2,3094
AUD	Austrālijas dolārs	1,2230
CAD	Kanādas dolārs	1,3093
HKD	Hongkongas dolārs	10,2036
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5730
SGD	Singapūras dolārs	1,6541
KRW	Dienvidkorejas vona	1 480,16
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,1882
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,2864
HRK	Horvātijas kuna	7,5780
IDR	Indonēzijas rūpija	11 888,19
MYR	Malaizijas ringits	3,9951
PHP	Filipīnu peso	56,143
RUB	Krievijas rublis	39,3750
THB	Taizemes bāts	40,517
BRL	Brazīlijas reāls	2,2550
MXN	Meksikas peso	16,8317
INR	Indijas rūpija	64,7950