14.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 41/1

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS

(2011. gada 22. decembris)

par nacionālo iestāžu pilnvarām makrouzraudzības jomā

(ESRK/2011/3)

2012/C 41/01

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 2. panta 2. punktu, 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kā arī 25. protokolu par kopīgas kompetences īstenošanu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 2. punkta b), d) un f) apakšpunktu, kā arī 16.–18. pantu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2011. gada 20. janvāra Lēmumu ESRK/2011/1, ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (2), un jo īpaši tā 15. panta 3. punkta e) apakšpunktu, kā arī 18.–20. pantu,

tā kā:

(1)

Skaidri definēti politikas pamatprincipi ir efektīvas makrouzraudzības priekšnoteikums. Makrouzraudzības politika Eiropas Savienības līmenī tika iedibināta ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izveidošanu Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas ietvaros, un tā īstenojama, izsakot brīdinājumus un sniedzot ieteikumus, kuriem jāseko rīcībai.

(2)	Vienlaikus makrouzraudzības efektivitāte Savienībā ir atkarīga arī no dalībvalstu nacionālās makrouzraudzības sistēmas, jo noteikumu pieņemšana finanšu stabilitātes nodrošināšanai vispirms ir nacionālā līmeņa jautājums.

(3)	Atsevišķās dalībvalstīs šobrīd tiek apspriesti priekšlikumi tiesību aktiem makrouzraudzības jomā.

(4)	Nepieciešams sniegt vadlīnijas par makrouzraudzības pilnvarām valsts līmenī, lai sabalansētu nepieciešamību saskaņot valstu pieejas ar nepieciešamību saglabāt elastību nacionālo īpatnību gadījumā.

(5)	Nepārprotami izteikts skaidrs mērķis veicinās nacionālās makrouzraudzības iestādes izvairīties no nepamatotas bezdarbības. Makrouzraudzību valsts līmenī var īstenot pēc nacionālo makrouzraudzības iestāžu iniciatīvas vai sekojot ESRK ieteikumiem un brīdinājumiem.

(6)	Atkarībā no nacionālā institucionālā regulējuma, makrouzraudzību parasti īsteno viena iestāde vai koleģiāla institūcija, kurā pārstāvētas vairākas iestādes. Jebkurā gadījumā pilnvarotajai iestādei ir jābūt nosakāmai skaidri un caurredzami.

(7)

Regulas (ES) Nr. 1092/2010 preambulas 24. apsvērums nosaka: “valstu centrālajām bankām būtu jāuzņemas vadoša loma makrouzraudzībā to pieredzes un esošo uzdevumu dēļ finanšu stabilitātes jomā”. Šis secinājums vēl jo vairāk attiecas uz gadījumiem, kad centrālās bankas ir atbildīgas arī par makrouzraudzību.

(8)	Atkarībā no institucionālā regulējuma valsts līmenī, iestādes, kuru pilnvaru īstenošana var ietekmēt finanšu stabilitāti, var sadarboties dažādos veidos, sākot ar sadarbības koordinēšanu līdz datu un informācijas apmaiņai.

(9)

ESRK apspriedīs ar kompetentajām valstu iestādēm plānoto makrouzraudzības pasākumu potenciālo pārrobežu ietekmi, lai nodrošinātu minimālo sadarbības koordinēšanu un ierobežotu iespējamos negatīvos blakus efektus. Tādējādi, ESRK Sekretariāts ir savlaicīgi jāinformē par nozīmīgiem makrouzraudzības pasākumiem, ko ierosinājušas valstu iestādes, lai tos apspriestu ESRK Koordinācijas komitejā. Ja ESRK Koordinācijas komiteja to uzskatīs par vajadzīgu, par ierosinātajiem makrouzraudzības pasākumiem tiks informēta ESRK Valde.

(10)

Makrouzraudzības iestādes uzdevumiem un pilnvarām ir jābūt skaidri definētiem. Ņemot vērā ES reformas, kas tiek īstenota saistībā ar kapitāla prasībām kredītiestādēm, iespējamo ietekmi (3), procedūrai, ar ko nosaka makrouzraudzības instrumentus – ievērojot attiecīgā tiesiskā regulējuma pamatprincipus – jānodrošina, ka politikas mehānismi var tikt savlaicīgi pielāgoti, reaģējot uz jauninājumiem un izmaiņām finanšu sistēmās un ņemot vērā finanšu stabilitātes risku mainīgo dabu. Makrouzraudzības iestādei ir ex ante jāpamato, kāpēc noteikti instrumenti ir nepieciešami, un tai ir iniciatīvas tiesības pieprasīt šādu instrumentu ieviešanu. Šiem instrumentiem būtu jāietver gan tādus, ar kuriem var ietekmēt cikliskos riskus, piemēram, pārmērīgu aizņemšanos, termiņstruktūru neatbilstību un kreditēšanas pieaugumu, gan tādus, ar kuriem var ietekmēt tirgus struktūras. Saistošo un nesaistošo instrumentu izmantošanu var institucionāli nošķirt.

(11)

Caurredzamība veicina finanšu sektora un sabiedrības izpratni par makrouzraudzību un ir priekšnoteikums pārskatatbildībai pret likumdevēju, kas pārstāv plašas sabiedrības daļas intereses. Ņemot vēra to, ka makrouzraudzības pamatmērķi ir grūti izteikt skaitļos, pārskatatbildību var formulēt kā nepieciešamību sasniegt vidēja termiņa mērķus vai pienākumu publiski skaidrot makrouzraudzības instrumentu izmantošanas būtību.

(12)

Makrouzraudzības politikas veidotāji var izjust spiedienu nepiemērot ierobežojošu politiku tautsaimniecības uzplaukuma apstākļos, bet veicinošu – lejupslīdes apstākļos. Lai nodrošinātu politikas uzticamību, makrouzraudzības iestādēm būtu jābūt neatkarīgām un tādējādi aizsargātām pret iespējamo ārējo spiedienu. Centrālajām bankām, kurām uzticētas makrouzraudzības pilnvaras, jābūt neatkarīgām Līguma 130. panta izpratnē.

(13)	Šis ieteikums neierobežo Savienības centrālo banku pilnvaras monetārās politikas jomā un ESRK uzticētos uzdevumus.

(14)	ESRK ieteikumi tiek publicēti pēc tam, kad Eiropas Savienības Padome informēta par ESRK Valdes nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1. SADAĻA

IETEIKUMI

A ieteikums – Mērķis

Dalībvalstīm tiek ieteikts:

1)	noteikt, ka makrouzraudzības galvenais mērķis ir garantēt finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, tai skaitā stiprinot finanšu sistēmas noturību un mazinot sistēmisko risku veidošanos, tādējādi nodrošinot finanšu sektora ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē;

2)	nodrošināt, ka makrouzraudzība valsts līmenī var tikt īstenota pēc valsts makrouzraudzības iestāžu iniciatīvas vai sekojot ESRK ieteikumiem un brīdinājumiem.

B ieteikums – Institucionālie pasākumi

Dalībvalstīm tiek ieteikts:

noteikt valsts tiesību aktos iestādi ar makrouzraudzības pilnvarām, kas var būt gan atsevišķa iestāde, gan koleģiāla institūcija, kurā pārstāvētas vairākas iestādes, kuru darbībai ir būtiska ietekme uz finanšu stabilitāti. Valsts tiesību aktos ir jānosaka par makrouzraudzību atbildīgās iestādes vadības struktūru lēmumu pieņemšanas process;

2)	ja par makrouzraudzību kā atbildīgā tiek noteikta atsevišķa iestāde, ir jāiedibina mehānisms sadarbībai ar visām iestādēm – neierobežojot šo iestāžu attiecīgās pilnvaras – kuru darbībai ir būtiska ietekme uz finanšu stabilitāti;

3)	nodrošināt, ka valstu centrālajām bankām ir vadoša loma makrouzraudzības politikas īstenošanā un ka makrouzraudzība neierobežo banku neatkarību, kas noteikta Līguma 130. pantā;

4)	pilnvarot makrouzraudzības iestādi sadarboties un veikt informācijas apmaiņu, tai skaitā arī pārrobežu, un jo īpaši – informēt ESRK par pasākumiem, kas veikti saistībā ar sistēmiskajiem riskiem valsts līmenī.

C ieteikums – Uzdevumi, pilnvaras un rīki

Dalībvalstīm tiek ieteikts:

1)	uzticēt makrouzraudzības iestādei vismaz tādus uzdevumus kā finanšu stabilitātes risku identificēšana, uzraudzība un izvērtēšana un attiecīgu pasākumu veikšana, lai sasniegtu tai noteikto mērķi, novēršot un mazinot šos riskus;

nodrošināt, ka makrouzraudzības iestādēm ir pilnvaras pieprasīt un savlaicīgi saņemt visus iestādes uzdevumu veikšanai nepieciešamos valsts līmeņa datus un informāciju, kā no mikrouzraudzības, vērstpapīru uzraudzības un ārpus uzraudzības sektora iestādēm, tā arī – atbilstoši pamatojot šādu pieprasījumu un veicot pasākumus konfidencialitātes nodrošināšanai – konkrētu iestāžu rīcībā esošo informāciju. Atbilstoši iepriekšminētajiem principiem, arī makrouzraudzības iestādēm jāsniedz mikrouzraudzības iestādēm nepieciešamie dati un informācija šo iestāžu uzdevumu īstenošanai;

pilnvarot makrouzraudzības iestādi noteikt un/vai izstrādāt uzraudzības metodes, lai koordinēti vai kopīgi ar mikrouzraudzības un vērstpapīru uzraudzības iestādēm identificētu tās finanšu iestādes un struktūras, kas ir sistēmiski nozīmīgas attiecīgās dalībvalsts mērogā, un arī noteikt vai ieteikt atbilstošu tiesisko regulējumu;

4)	nodrošināt, ka makrouzraudzības iestādes rīcībā ir piemēroti instrumenti, lai sasniegtu tai noteiktos mērķus. Ja nepieciešams, jāiedibina skaidras un ātras procedūras, lai makrouzraudzības iestādei nodrošinātu šādus instrumentus.

D ieteikums – Caurredzamība un atbildība

Dalībvalstīm tiek ieteikts:

1)	nodrošināt, ka lēmumi makrouzraudzības jomā un to pamatojums ir savlaicīgi pieejami publiski – izņemot, ja tas apdraud finanšu stabilitāti – un ka makrouzraudzības stratēģijas izstrādā un publicē makrouzraudzības iestāde;

2)	pilnvarot makrouzraudzības iestādi nākt klajā ar publiskiem un privātiem paziņojumiem attiecībā uz sistēmiskajiem riskiem;

3)	noteikt, ka makrouzraudzības iestāde atskaitās valsts parlamentam;

4)	nodrošināt tiesisko aizsardzību makrouzraudzības iestādei un tās darbiniekiem, kad tie savus pienākumus veic godprātīgi.

E ieteikums – Neatkarība

Dalībvalstīm tiek ieteikts nodrošināt, ka:

1)	virzībā uz tai noteikto mērķi, makrouzraudzības iestāde ir neatkarīga – vismaz savā darbībā – un jo īpaši no politiskām struktūrām un finanšu industrijas;

2.	organizatoriski un finansiāli apsvērumi neietekmē makrouzraudzības īstenošanu.

2. SADAĻA

ĪSTENOŠANA

1. Interpretācija

Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:

“finanšu iestāde” ir finanšu iestāde, kas definēta Regulā (ES) Nr. 1092/2010;

“finanšu sistēma” ir finanšu sistēma, kas definēta Regulā (ES) Nr. 1092/2010.

2. Ieviešanas kritēriji

Uz šī ieteikuma ieviešanu attiecas šādi kritēriji:

a)	ieteikumā minētie pasākumi jāievieš valsts tiesību aktos;

b)	jānovērš labākās regulējuma vietas izvēles iespēja;

c)	pienācīga vērība jāpievērš proporcionalitātes principam, ievērojot atšķirības finanšu iestāžu sistēmiskajā nozīmīgumā un institucionālajās sistēmās, kā arī ņemot vērā katra ieteikuma mērķi un saturu;

attiecībā uz A ieteikumu:

i)	var noteikt vidēja termiņa politikas mērķus, lai precizētu rīcību galīgā mērķa sasniegšanai;

ii)	makrouzraudzības ietvaros jābūt iespējai veikt arī tādus pasākumus, kam ir nozīme makrouzraudzībā.

Adresātiem tiek lūgts ESRK un Padomei sniegt pārskatu par darbībām, ko tie veikuši, reaģējot uz šo ieteikumu, vai pienācīgi pamatot darbību neveikšanu. Šajos pārskatos jāiekļauj vismaz:

a)	informācija par veikto darbību saturu un termiņiem;

b)	novērtējums par veikto darbību funkcionēšanu no šī ieteikuma mērķu sasniegšanas viedokļa;

c)	detalizēts pamatojums tam, kāpēc darbības netika veiktas, vai tam, kāpēc tās atšķīrās no šī ieteikuma, tai skaitā arī attiecībā uz kavējumiem.

3. Pārskatu sniegšanas termiņi

1)	Adresātiem tiek lūgts ESRK un Padomei sniegt pārskatu par darbībām, ko tie veikuši, reaģējot uz šo ieteikumu, vai pienācīgi pamatot darbību neveikšanu, atbilstoši turpmākajos punktos noteiktajam.

Līdz 2012. gada 30. jūnijam adresāti iesniedz ESRK starpziņojumu, aptverot vismaz šādus aspektus: a) paziņojums par makrouzraudzības pilnvarām, kas ieviestas vai plānotas; b) tiesiskā regulējuma analīze šī ieteikuma ieviešanai; c) plānotie pasākumi makrouzraudzības iestādes izveidošanai un plānotās institucionālās izmaiņas; d) katra šeit ietvertā ieteikuma izvērtējums, norādot, vai tas ir vai tiks ņemts vērā, nosakot nacionālo iestāžu pilnvaras makrouzraudzības jomā, bet noraidošas atbildes gadījumā, sniedzot pienācīgu skaidrojumu. ESRK par starpziņojumu var sniegt adresātiem savu viedokli.

3)	Līdz 2013. gada 30. jūnijam adresātiem jāiesniedz ESRK un Padomei gala ziņojums. Ieteiktajiem pasākumiem ir jāstājas spēkā ne vēlāk kā 2013. gada 1. jūlijā.

4)	ESRK Valde var pagarināt 2. un 3. punktā noteiktos termiņus, ja dalībvalstīs jāveic tiesību aktu grozījumi, lai izpildītu kādu no ieteikumiem.

4. Uzraudzība un novērtējums

ESRK Sekretariāts:

a)	palīdz adresātiem, tai skaitā, veicinot koordinētu pārskatu sniegšanu, nodrošinot attiecīgus paraugus un vajadzības gadījumā precizējot pārskatu sniegšanas kārtību un grafiku;

b)	pārbauda, vai adresāti sniedz pārskatus, tai skaitā, pēc to lūguma palīdzot adresātiem, un divus mēnešus pirms pārskatu sniegšanas termiņa beigām ar Koordinācijas komitejas palīdzību par tiem ziņo ESRK Valdei.

2)	ESRK Valde izvērtē darbības un pamatojumus, par kuriem ziņojuši adresāti, un vajadzības gadījumā lemj par to, ka šis ieteikums nav ievērots un adresāti nav pienācīgi pamatojuši savu bezdarbību.

Frankfurtē pie Mainas, 2011. gada 22. decembrī

ESRK priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(2) OV C 58, 24.2.2011., 4. lpp.

(3) Komisijas priekšlikumi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (COM(2011) 453 galīgā redakcija) un Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvās uzraudzības prasībām (COM(2011) 452 galīgā redakcija).

14.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 41/5

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2012/C 41/02

Lēmuma pieņemšanas datums

15.12.2009.

Atbalsts Nr.

N 606/09

Dalībvalsts

Nīderlande

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Nationale regeling voor de instandhouding en het herstel van beschermde historische monumenten

Juridiskais pamats

Monumentwet 1988

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Kultūras mantojuma saglabāšana

Atbalsta veids

Tiešā dotācija, garantija, aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem

Budžets

Plānotie gada izdevumi EUR 400 milj.

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 2 000 milj.

Atbalsta intensitāte

100 %

Atbalsta ilgums

1.1.2010.–31.12.2014.

Tautsaimniecības nozares

Nekustamais īpašums, Viesnīcas un restorāni (tūrisms)

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Nederlandse rijksoverheid

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	30.9.2011.
Atbalsts Nr.	SA.33095 (11/N)
Dalībvalsts	Spānija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	Recapitalisation of UNNIM Banc
Juridiskais pamats	Article 9 Real Decree Law 9/2009, sobre reestructuración bancaria y reforzamiento de los recursos propios de las entidades de crédito
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai
Atbalsta veids	Rekapitalizācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 948 milj.
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	—
Tautsaimniecības nozares	Finanšu starpniecība
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Royal Kingdom of Spain
Cita informācija	—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	30.9.2011.
Atbalsts Nr.	SA.33096 (11/N)
Dalībvalsts	Spānija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	Recapitalisation of NCG Banco
Juridiskais pamats	Article 9 Real Decree Law 9/2009, sobre reestructuración bancaria y reforzamiento de los recursos propios de las entidades de crédito
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai
Atbalsta veids	Rekapitalizācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 2 465 milj.
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	—
Tautsaimniecības nozares	Finanšu starpniecība
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Royal Kingdom of Spain
Cita informācija	—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	30.9.2011.
Atbalsts Nr.	SA.33103 (11/N)
Dalībvalsts	Spānija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	Recapitalisation of Catalunya Banc
Juridiskais pamats	Article 9 Real Decree Law 9/2009, sobre reestructuración bancaria y reforzamiento de los recursos propios de las entidades de crédito
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai
Atbalsta veids	Rekapitalizācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 1 718 milj.
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	—
Tautsaimniecības nozares	Finanšu starpniecība
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Royal Kingdom of Spain
Cita informācija	—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

16.1.2012.

Atbalsts Nr.

SA.33603 (11/N)

Dalībvalsts

Itālija

Reģions

Veneto

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Modifiche al regime di aiuti diretto a fronteggiare i danni conseguenti gli eccezionali eventi alluvionali che hanno colpito il territorio della Regione Veneto nei giorni dal 31 ottobre al 2 novembre 2010 (SA.32683)

Juridiskais pamats

OPCM 3906 del 13 novembre 2010; Ordinanza del Commissario n. 9 del 17 dicembre 2010; Progetto di Ordinanza del Commissario recante disposizioni per la concessione alle imprese di aiuti destinati a ovviare ai danni arrecati dagli eccezionali eventi alluvionali che hanno colpito il territorio regionale nei giorni dal 31 ottobre al 2 novembre 2010; Ordinanza del Presidente del Consiglio dei ministri n. 3943 del 25 maggio 2011

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Dabas katastrofu vai ārkārtas gadījumu izraisītu zaudējumu kompensācija

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 60 milj.

Atbalsta intensitāte

100 %

Atbalsta ilgums

līdz 31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Commissario delegato ex OPCM 3906 per il tramite dei Comuni

Via Paolucci 34

30147 Marghera VE

ITALIA

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

14.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 41/14

Paziņojums par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam

2012/C 41/06

Eiropas Komisija (Komisija) pēc savas ierosmes ir pieņēmusi lēmumu sākt daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam atbilstīgi 11. panta 3. punktam Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (pamatregula). Pārskatīšana attiecas tikai uz dempinga pārbaudi.

1. Ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšanas izmeklēšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji un to galvenās daļas, t. i., šasijas un hidrauliskas ierīces, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8427 90 00 un ex 8431 20 00. Ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji ir autokrāvēji ar riteņiem, kas atbalsta dakšu cēlējsviras, lai pārkrautu paliktņus, un ir paredzēti tam, lai tos uz gludas, līdzenas, cietas virsmas manuāli grūstu, vilktu un stūrētu operators, kurš iet blakus, izmantojot šarnīrveida stūres grozīkli. Ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji ir paredzēti tikai tam, lai, paceļot un nolaižot stūres grozīkli, paceltu kravu līdz transportēšanai piemērotam augstumam, un tiem nav citu papildu funkciju vai izmantojumu, piemēram, i) pārvietot un pacelt kravas, lai novietotu tās augstāk vai palīdzētu tās sakraut glabāšanai (pacēlāji), ii) sakraut vienu paliktni uz otra (krāvēji kaudzē), iii) pacelt kravu līdz darba virsmai (šķērveida pacēlāji); iv) pacelt un nosvērt kravas (svēršanas platformas) (“ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana”).

2. Spēkā esošie pasākumi

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam.

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 684/2008 (3) Padome precizēja sākotnējo darbības jomu, kurā ietilpst ražojumi.

Pēc pretapiešanas izmeklēšanas saskaņā ar pamatregulas 13. pantu šo maksājumu ar Padomes Regulu (EK) Nr. 499/2009 (4) attiecināja uz tā paša ražojuma importu, kuru nosūta no Taizemes neatkarīgi no tā, vai deklarēta izcelsme Taizemē.

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam Padome, pieņemot Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1008/2011 (5), nolēma, ka minētie pasākumi būtu jāturpina.

3. Pārskatīšanas pamatojums

Komisijas rīcībā ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, ka, ciktāl tas attiecas uz dempingu, ir mainījušies apstākļi, kuru dēļ tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas.

Pamatojoties uz Ķīnas eksporta cenu uz ES salīdzinājumu ar normālo vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz ES maksātajām vai maksājamajām cenām, redzams, ka dempings ir palielinājies. Ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu imports par dempinga cenām no Ķīnas ES tirgū turpinājies. Konkrētāk, ir norādes, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji var atļauties eksportēt attiecīgo ražojumu par zemām cenām, jo valsts iejaukšanās dēļ Ķīnas Tautas Republikas tērauda tirgū ir cenu izkropļojumi. Šis pavērsiens cita starpā raisa jautājumu par to, vai ir derīgs vienam Ķīnas ražotājam eksportētājam piešķirtais TER.

Turklāt informācija, kas ir Komisijas rīcībā, norāda, ka ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu Ķīnas ražotāju eksportētāju jauda daudzkārt pārsniedz Ķīnas iekšzemes pieprasījumu un ka ES tirgus joprojām ir ļoti pievilcīgs eksporta galamērķis. Spriežot pēc Eurostat statistikas, Ķīnas imports pēdējos gados ir aizstājis gandrīz visu importu no citām trešām valstīm.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek uzskatīts ka apstākļi, kas saistīti ar sākotnējā izmeklēšanā noteikto dempingu, ir ievērojami mainījušies un ka šīs izmaiņas ir ilglaicīgas. Tādējādi, lai neitralizētu kaitējumu radošā dempinga sekas, pasākumu turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī vairs nav piemērota.

4. Procedūra

Komisija, pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi, kas pamato starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu, ar šo sāk jaunu izmeklēšanu saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 3. punktu.

Pārskatīšanas izmeklēšana izvērtēs, vai, lai kompensētu dempingu, turpmāka pasākumu noteikšana vairs nav nepieciešama vai arī spēkā esošie pasākumi nav vai arī vairs nav pietiekami, lai pretdarbotos dempingam, kas rada kaitējumu.

Izmeklēšanā tiks izvērtēts, vai spēkā esošie pasākumi ir jāturpina, jāatceļ vai jāgroza.

Procedūra, kas attiecas uz dempingu

Komisijas veiktajā pārskatīšanas izmeklēšanā ir aicināti piedalīties attiecīgās valsts ražojuma ražotāji eksportētāji (6), uz kuru attiecas pārskatīšana, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanās, kuru rezultātā grozīja un saglabāja spēkā pasākumus.

4.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

4.1.1. Procedūra izmeklēšanā iesaistāmo ražotāju eksportētāju atlasei attiecīgajā valstī

a) Atlase

Ievērojot to, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, un lai pabeigtu izmeklēšanu noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklēšanā iesaistāmo ražotāju eksportētāju skaitu, veidojot izlasi no pietiekama skaita ražotāju eksportētāju (šo procesu sauc arī par atlasi). Atlase tiks veikta saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām tas jāizdara 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, iesniedzot Komisijai šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

—	eksportam uz Savienību no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim pārdotā ražojuma, uz kuru attiecas pārskatīšana, apgrozījums vietējā valūtā un apjoms gabalos katrai no 27 dalībvalstīm (7) atsevišķi un visām kopā,

—	iekšzemes tirgū no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim pārdotā ražojuma, uz kuru attiecas pārskatīšana, apgrozījums vietējā valūtā un apjoms gabalos,

—	iekšzemes tirgū no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim pārdotā ražojuma, uz kuru attiecas pārskatīšana, apgrozījums vietējā valūtā un apjoms gabalos,

—	precīzs to darbību apraksts, ko uzņēmums veic visā pasaulē saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas pārskatīšana,

—	visu to saistīto uzņēmumu (8) nosaukumi un precīzs darbību apraksts, kuri iesaistīti ražojuma, uz kuru attiecas pārskatīšana, ražošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai iekšzemes tirgū),

—	visa pārējā būtiskā informācija, kas Komisijai varētu būt noderīga, veidojot izlasi.

Ražotājiem eksportētājiem arī jānorāda, vai gadījumā, ja šīs personas netiek iekļautas izlasē, tās aizpildīšanai vēlas saņemt anketu un citas pieprasījuma veidlapas, un tādējādi pieprasīt individuālu dempinga starpību saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu.

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautam uzņēmumam būs jāaizpilda anketa un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmumā (“pārbaude uz vietas”). Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka tas nav sadarbojies pārskatīšanas izmeklēšanā. Komisijas konstatējumi par ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, tiek pamatoti ar pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju eksportētāju atlasei, tā arī sazināsies ar attiecīgās valsts iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas sniegt jebkādu citu informāciju par izlases veidošanu, izņemot iepriekš prasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Ja jāveido izlase, ražotājus eksportētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo apjomu, ko atvēlētajā laikā var pienācīgi pārbaudīt. Visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, attiecīgās valsts iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām vajadzības gadījumā ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi iekļauti izlasē.

Visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izlases izveidi, ja vien nav norādīts citādi, būs jāiesniedz aizpildīta anketa.

Atbildēs uz anketas jautājumiem cita starpā būs ietverta informācija par ražotāju eksportētāju uzņēmuma(-u) struktūru, darbībām saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas pārskatīšana, ražošanas izmaksām, ražojuma, uz kuru attiecas pārskatīšana, pārdošanas apjomiem attiecīgās valsts iekšzemes tirgū un Savienībā.

Uzņēmumus, kuri piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, uzskata par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē”). Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, antidempinga maksājums, ko var piemērot importam no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, nepārsniegs vidējo svērto dempinga starpību, kas noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (9).

b) Individuāla dempinga starpība uzņēmumiem, kas nav iekļauti izlasē

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu var pieprasīt, lai Komisija tiem noteiktu individuālo dempinga starpību (“individuālā dempinga starpība”). Ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālo dempinga starpību, saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu jāpieprasa anketa un citas pieprasījumu veidlapas un pienācīgi aizpildītas tās jānosūta termiņā, kas norādīts nākamajā teikumā un 4.2.2. punktā. Atbildes uz anketas jautājumiem jāiesniedz 37 dienu laikā pēc paziņošanas par izlases izveidi, ja vien nav norādīts citādi. Jāuzsver, ka, lai Komisija varētu noteikt individuālo dempinga starpību minētajiem ražotājiem eksportētājiem valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts, jāpierāda, ka tie atbilst kritērijiem tirgus ekonomikas režīma (TER) vai vismaz individuāla režīma (IR) piešķiršanai, kā norādīts šā paziņojuma 4.2.2. punktā.

Tomēr ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa individuālo dempinga starpību, jāzina, ka Komisija var pieņemt lēmumu nenoteikt individuālo dempinga starpību, ja, piemēram, ražotāju eksportētāju skaits ir tik liels, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un kavētu laikus pabeigt izmeklēšanu.

4.2. Procedūra attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

4.2.1. Tirgus ekonomikas trešās valsts izvēle

Ievērojot 4.2.2. punktu, normālo vērtību importam no attiecīgās valsts nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešajā valstī. Tālab Komisija izraugās piemērotu tirgus ekonomikas trešo valsti. Komisija ir iecerējusi sazināties ar ražotājiem citās trešās valstīs, kuras ir tirgus ekonomikas valstis, tādās kā Brazīlija, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku. Ja sadarbība nebūs pietiekama, šim nolūkam Komisija plāno izmantot cenas, kas faktiski samaksātas vai maksājamas Savienībā. Ar šo visas ieinteresētās personas tiek aicinātas 10 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izteikt piezīmes par šīs izvēles atbilstību.

4.2.2. Režīms attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī, kura nav tirgus ekonomikas valsts

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu attiecīgajā valstī atsevišķi ražotāji eksportētāji, kuri uzskata, ka, izgatavojot un pārdodot ražojumu, uz kuru attiecas pārskatīšana, uz tiem galvenokārt attiecas tirgus ekonomikas nosacījumi, par to var iesniegt attiecīgi pamatotu pieprasījumu (TER pieprasījums). Tirgus ekonomikas režīmu (TER) piešķirs, ja, izvērtējot TER pieprasījumu, tiks apstiprināts, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji (10). Dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts TER, aprēķinās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu izmantojot pašu normālo vērtību un eksporta cenas, ciktāl tas iespējams un neskarot pieejamo faktu izmantošanu atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

Turklāt attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji var pieprasīt individuālu režīmu (IR), arī kā alternatīvu. Lai šiem ražotājiem eksportētājiem piešķirtu IR, tiem jāpierāda, ka atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem (11). Dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts IR, aprēķinās, pamatojoties uz pašu eksporta cenām. Ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts IR, normālā vērtība tiks aprēķināta, pamatojoties uz vērtībām, kuras noteiktas trešajai valstij, kas ir tirgus ekonomikas valsts, kura izraudzīta, kā noteikts iepriekš.

Uzmanība tiek vērsta arī uz šā paziņojuma 9. punktu.

a) Tirgus ekonomikas režīms (TER)

Komisija nosūtīs TER pieprasījuma veidlapas visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī un ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē un kuri vēlas pieprasīt individuālo dempinga starpību, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām, kā arī attiecīgās valsts iestādēm.

Visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa TER, aizpildīta TER pieprasījuma veidlapa jāiesniedz 21 dienas laikā no dienas, kad paziņots par izlases veidošanu vai pieņemts lēmums neveidot izlasi, ja vien nav norādīts citādi.

b) Individuāls režīms (IR)

Lai pieprasītu IR, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī un ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un kuri vēlas pieprasīt individuālo dempinga starpību, 21 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izlases izveidi, ja vien nav norādīts citādi, jāiesniedz pienācīgi aizpildīta TER pieprasījuma veidlapa, norādot IR noteikšanai būtisko informāciju.

4.3. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (12) (13)

Komisijas veiktajā pārskatīšanas izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti tāda ražojuma importētāji Savienībā, uz kuru attiecas pārskatīšana, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanās, kuru rezultātā grozīja un saglabāja spēkā pasākumus.

Ievērojot to, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai pabeigtu izmeklēšanu noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklēšanā iesaistāmo nesaistīto importētāju skaitu, veidojot izlasi no pietiekama skaita nesaistīto importētāju (šo procesu sauc arī par atlasi). Atlase tiks veikta saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kuri darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām tas jāizdara 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

—	precīzs uzņēmuma darbību apraksts saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas pārskatīšana,

—	kopējais apgrozījums no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

—	importētā attiecīgās valsts izcelsmes ražojuma, uz kuru attiecas pārskatīšana, importa un tālākpārdevumu Savienības tirgū apjoms gabalos un vērtība euro no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

—	visu to saistīto uzņēmumu (14) nosaukumi un precīzs darbību apraksts, kas iesaistīti ražojuma, uz kuru attiecas pārskatīšana, ražošanā un/vai pārdošanā,

—	visa pārējā būtiskā informācija, kas Komisijai varētu būt noderīga, veidojot izlasi.

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem būs jāaizpilda anketa un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmumā (“pārbaude uz vietas”). Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka tas nav sadarbojies pārskatīšanas izmeklēšanā. Komisijas konstatējumi par ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, tiek pamatoti ar pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt jebkādu citu informāciju par izlases veidošanu, izņemot iepriekš prasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Ja jāveido izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā ražojuma, uz kuru attiecas pārskatīšana, Savienībā lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā var pienācīgi izmeklēt. Komisija informēs Visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un importētāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas nesaistītajiem importētājiem, kuri iekļauti izlasē, un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izlases izveidi, ja vien nav norādīts citādi, būs jāiesniedz aizpildīta anketa. Atbildēs uz anketas jautājumiem cita starpā būs ietverta informācija par to uzņēmuma(-u) struktūru, darbībām saistībā ar ražojumu, uz kuru attiecas pārskatīšana, un par minētā ražojuma pārdošanas apjomiem.

4.4. Cita rakstiski sniegtā informācija

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un apstiprinošiem pierādījumiem jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.5. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausa Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums vienmēr jāiesniedz rakstiski, norādot pieprasījuma iemeslus. Uzklausīšanas pieprasījums attiecībā uz jautājumiem, kas skar pārskatīšanas izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar attiecīgajām personām.

4.6. Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai un aizpildītu anketu un sarakstes nosūtīšanai

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Limited” (15).

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja ieinteresētā persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formā un kvalitātē, šādu konfidenciālu informāciju var neņemt vērā.

Ieinteresētās personas tiek lūgtas visu informāciju un pieprasījumus iesniegt elektroniski (nekonfidenciālo informāciju pa e-pastu, konfidenciālo – CD-R/DVD), un tām jānorāda savs vārds un uzvārds/nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Tomēr pilnvaras, parakstītus apliecinājumus un to atjauninājumus, ko pievieno TER un/vai IR pieprasījuma veidlapām vai atbildēm uz anketas jautājumiem, iesniedz uz papīra, t. i., nosūta pa pastu vai iesniedz personīgi turpmāk norādītajā adresē. Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu gadījumos, kad ieinteresētā persona dokumentus un pieprasījumus nevar iesniegt elektroniski, par to nekavējoties jāinformē Komisija. Sīkāku informāciju par saraksti ar Komisiju ieinteresētās personas var iegūt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/tackling-unfair-trade/trade-defence

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N105 04/092

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22979618

E-pasts: TRADE-11.3-HAND-PALLET-TRUCKS@ec.europa.eu

5. Nesadarbošanās

Gadījumos, kad ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu apstiprinošus vai negatīvus pagaidu vai galīgos konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

6. Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā starpnieks, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz uzklausīšanas amatpersonai rakstiski, norādot konkrētā pieprasījuma iemeslus. Uzklausīšanas pieprasījums attiecībā uz jautājumiem, kas skar pārskatīšanas izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar ieinteresētajām personām.

Lai tiktu pārstāvēti dažādi viedokļi un piedāvāti atspēkojoši argumenti par jautājumiem, kas cita starpā attiecas uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītas personas.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/tackling-unfair-trade/hearing-officer/index_en.htm

7. Pārskatīšanas izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 5. punktam pabeigs 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (16).

9. Svarīga informācija ražotājiem eksportētājiem valstīs, kuras nav tirgus ekonomikas valstis: PTO Apelācijas institūcijas ziņojuma “EK antidempinga pasākumi savienotājelementiem” (WT/DS397) saistība ar veidu, kādā Komisija veiks šo izmeklēšanu

Visus ražotājus eksportētājus no Ķīnas Tautas Republikas, kura tiek uzskatīta par valsti, kas nav tirgus ekonomikas valsts, Komisija rosina, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punkta noteikumus, 15 dienu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts šis paziņojums, pieteikties, ja tie ir ieinteresēti sadarboties un saņemt individuālu antidempinga maksājumu, pat ja tie uzskata, ka neatbilst kritērijiem, pēc kuriem piešķir IR. Komisijas dienesti vērš to uzmanību uz šādiem punktiem (17).

Ziņojumā “EK – Konkrēti dzelzs un tērauda savienotājelementi no Ķīnas” (WT/DS397) PTO Apelācijas institūcija cita starpā secināja, ka pamatregulas 9. panta 5. punkts nav saderīgs ar konkrētiem PTO Antidempinga nolīguma noteikumiem un PTO nolīguma XVI:4. punkta noteikumiem.

2. pantā Padomes 2001. gada 23. jūlija Regulā (EK) Nr. 1515/2001 par pasākumiem, kurus Kopiena drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas organizācija (18) (pilnvarojuma regula) paredzēts, ka Eiropas Savienības padome cita starpā var grozīt Savienības pasākumus, kas tiek veikti saskaņā ar pamatregulu, lai ņemtu vērā juridiskās interpretācijas, kas iekļautas ziņojumā, kuru pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padomes attiecība uz pasākumu, kas nav apstrīdēts, ja to uzskatījusi par pienācīgu.

Tāpēc, ja ar šo paziņojumu par procedūras sākšanu sāktās pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātā tiktu grozīti spēkā esošie antidempinga pasākumi, Komisija uzskata, ka iepriekšminētais 2. pants būtu juridiskais pamats, lai ņemtu vērā juridiskās interpretācijas, ko iepriekšminētajā strīdā izstrādājusi PTO Apelācijas institūcija. Praktiski tas nozīmētu, ka, gadījumā ja ražotājs eksportētās šajā paziņojumā iepriekš noteiktajā termiņā ierosinātu pilnībā sadarboties, iesniegtu visu attiecīgo informāciju, bet nepieteiktos uz IR, vai pieteiktos, bet tiktu secināts, ka tas neatbilst kritērijiem, iepriekšminētais pilnvarojuma regulas 2. pants pienācīgi pamatotos gadījumos varētu būt juridiskais pamats, lai ražotājam eksportētajam noteiktu individuālu maksājumu. Pārbaudot šo jautājumu, Komisija ņems vērā PTO Apelācijas padomes apsvērumus iepriekšminētajā strīdā, jo īpaši minētā ziņojuma 371.–384. punktā aplūkotos elementus.

Uzņēmumiem, kam nosaka individuālu maksājumu, pamatojoties uz šo daļu paziņojumā par procedūras sākšanu, jāapzinās, ka konstatējumu dēļ var noteikt lielāku maksājumu nekā tad, ja individuāls maksājums netiktu noteikts.

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) OV L 189, 21.7.2005., 1. lpp.

(3) OV L 192, 19.7.2008., 1. lpp.

(4) OV L 151, 16.6.2009., 1. lpp.

(5) OV L 268, 13.10.2011., 1. lpp.

(6) Ražotājs eksportētājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās attiecīgā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(7) Eiropas Savienības 27 dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(8) Saskaņā ar 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 par Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) jebkurai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.). Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(9) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu neņem vērā nulles un nelielās starpības, kā arī 18. pantā minētajos apstākļos konstatētās starpības.

(10) Ražotājiem eksportētājiem konkrēti jāpierāda, ka: i) ar uzņēmējdarbību un izmaksām saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez valsts nozīmīgas iejaukšanās; ii) uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents un kuru izmanto visiem nolūkiem; iii) nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas; iv) tiesību akti par bankrotu un īpašuma tiesībām garantē juridisku noteiktību un stabilitāti un v) valūtas konvertēšana notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(11) Ražotājiem eksportētājiem konkrēti jāpierāda, i) ka tie, ja firmas vai kopuzņēmumi pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem vai kopuzņēmumiem, var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu; ii) ka eksporta cenas un daudzumi, un pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti; iii) ka vairākums akciju pieder privātpersonām. Valsts ierēdņi, kas ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir mazākumā, vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmējsabiedrība tomēr ir pietiekami neatkarīga no valsts iejaukšanās; iv) ka valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei un v) ka valsts iejaukšanās nepieļauj pasākumu apiešanu, ja individuālajiem eksportētājiem piemēro dažādas maksājuma likmes.

(12) Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas 1. pielikums. Termina “saistīta persona” definīciju sk. 8. zemsvītras piezīmē.

(13) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(14) Termina “saistīta persona” definīciju sk. 8. zemsvītras piezīmē.

(15) Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas arī ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(16) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(17) Ja tiks uzskatīts, ka nepieciešama ražotāju eksportētāju atlase, šiem ražotājiem eksportētājiem individuāls antidempinga maksājums tiks noteikts tikai tad, ja i) tie būs atlasīti iekļaušanai izlasē vai ii) tiem saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu noteikta individuāla dempinga starpība.

(18) OV L 201, 26.7.2001., 10. lpp.

A PIELIKUMS

B PIELIKUMS

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.041.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 41

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 14. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	ATZINUMI
	Eiropas Sistēmisko risku kolēģija
2012/C 041/01	Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2011. gada 22. decembris) par nacionālo iestāžu pilnvarām makrouzraudzības jomā (ESRK/2011/3)	1

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 041/02	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	5

2012/C 041/03	Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 2 )	9

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 041/04	Euro maiņas kurss	11

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2012/C 041/05	Īpašs uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EAC/S02/12 – Erasmus Universitātes harta 2013. gadam	12

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2012/C 041/06	Paziņojums par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam	14


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ
	(2) Dokuments attiecas uz EEZ, izņemot Līguma I pielikumā minētos produktus

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3254
JPY	Japānas jena	102,86
DKK	Dānijas krona	7,4329
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,83885
SEK	Zviedrijas krona	8,8098
CHF	Šveices franks	1,2090
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,5710
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,045
HUF	Ungārijas forints	290,45
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6988
PLN	Polijas zlots	4,1942
RON	Rumānijas leja	4,3458
TRY	Turcijas lira	2,3312
AUD	Austrālijas dolārs	1,2326
CAD	Kanādas dolārs	1,3222
HKD	Hongkongas dolārs	10,2782
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5867
SGD	Singapūras dolārs	1,6622
KRW	Dienvidkorejas vona	1 485,49
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,1629
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,3386
HRK	Horvātijas kuna	7,5870
IDR	Indonēzijas rūpija	11 926,83
MYR	Malaizijas ringits	4,0116
PHP	Filipīnu peso	56,280
RUB	Krievijas rublis	39,5760
THB	Taizemes bāts	40,836
BRL	Brazīlijas reāls	2,2757
MXN	Meksikas peso	16,8404
INR	Indijas rūpija	65,1430