2.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 29/2

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ, izņemot Līguma I pielikumā minētos produktus)

2012/C 29/02

Lēmuma pieņemšanas datums

20.12.2011.

Atbalsts Nr.

SA.33516 (11/N)

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Bayern

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Ausgleichszahlungen für durch Biber verursachte Schäden

Juridiskais pamats

Richtlinien zum Bibermanagement

Pasākuma veids

Shēma

—

Mērķis

Vides aizsardzība

Atbalsta veids

Tieša dotācija

Budžets

Kopējais budžets: EUR 0,70 (miljonos)

Gada budžets: EUR 0,35 (miljonos)

Atbalsta intensitāte

80 %

Atbalsta ilgums

1.1.2011.–31.12.2012.

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Bayerisches Staatsministerium für Umwelt und Gesundheit

Rosenkavalierplatz 2

81925 München

DEUTSCHLAND

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

2.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 29/4

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2012/C 29/04

Lēmuma pieņemšanas datums

1.12.2011.

Atbalsts Nr.

SA.32642 (11/N)

Dalībvalsts

Austrija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Neue Barwertberechnungsmethode für Haftungen in der Tourismus- und Freizeitwirtschaft für den Zeitraum 2012-2013

Juridiskais pamats

Richtlinie des Bundesministers für Wirtschaft, Familie und Jugend für die Übernahme von Haftungen für die Tourismus- und Freizeitwirtschaft 2011-2013

Pasākuma veids

Garantijas metode

Mērķis

Mazie un vidējie uzņēmumi

Atbalsta veids

Garantija

Budžets

—

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Viesnīcas un restorāni (tūrisms)

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Bundesministerium für Wirtschaft, Familie und Jugend

Abteilung V/4 (Tourismus-Förderungen)

Stubenring 1

1011 Wien

ÖSTERREICH

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

7.12.2011.

Atbalsts Nr.

SA.32820 (11/NN)

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Forensic Science Services Limited

Juridiskais pamats

Criminal Justice and Immigration Act 2008 s128

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Atbalsts slēgšanai

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms GBP 109 miljoni

Atbalsta intensitāte

Pasākums nav uzskatāms par atbalstu

Atbalsta ilgums

3.2.2011.–31.3.2012.

Tautsaimniecības nozares

Visi pakalpojumi

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Home Office

2 Marsham Street

London

UNITED KINGDOM

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

8.12.2011.

Atbalsts Nr.

SA.33364 (11/N)

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Thüringen

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Breitbandinfrastrukturausbau Thüringen

Juridiskais pamats

1.	Thüringer Landeshaushaltsordnung einschl. der hierzu erlassenen Verwaltungsvorschriften;

2.	Thüringer Verwaltungsverfahrensgesetz;

3.	die für Subventionen allgemein geltenden Rechtsvorschriften (z.B. Strafgesetzbuch, Thüringer Subventionsgesetz)

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Nozaru attīstība, reģionālā attīstība, nodarbinātība

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Plānotie gada izdevumi EUR 3,44 miljoni

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 17,2 miljoni

Atbalsta intensitāte

90 %

Atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2015.

Tautsaimniecības nozares

Pasts un telekomunikācijas

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Thüringer Aufbaubank

Gorkistraße 9

99084 Erfurt

DEUTSCHLAND

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

16.12.2011.

Atbalsts Nr.

SA.33896 (11/N)

Dalībvalsts

Zviedrija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Investeringsstöd till äldrebostäder

Juridiskais pamats

Förslag till Förordning om ändring i förordningen (2007:159) om investeringsstöd till äldrebostäder m.m.

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Nozaru attīstība

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms SEK 2 500 miljoni

Atbalsta intensitāte

10 %

Atbalsta ilgums

Līdz 30.6.2017.

Tautsaimniecības nozares

Celtniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Socialdepartementet

SE-103 33 Stockholm

SVERIGE

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

20.12.2011.

Atbalsts Nr.

SA.34044 (11/N)

Dalībvalsts

Grieķija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Prolongation of the Greek temporary Scheme for loan guarantees (SA.33204 (11/N) and N 308/09)

Juridiskais pamats

Draft Ministerial Decision — TEMPORARY FRAMEWORK to support access to finance during the current financial and economic crisis in accordance with the Commission Communication of 22 January 2011, in order to release bank lending in Greece and facilitate access of companies to finance in response to the financial and economic crisis that led to insufficient provision of finance by the financial institutions and resulted in a serious disturbance of the entire economy in Greece. The attached final draft of the Ministerial Decision will be adopted by the Minister of Finance once approved by the European Commission. The legal basis for the Minister to adopt such Ministerial Decisions is Greek Law 2322/1995.

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai

Atbalsta veids

Garantija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 1 000 miljoni

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

Līdz 31.3.2012.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Greek Ministry of Finance

Panepistimiou 37

101 65 Athens

GREECE

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

2.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 29/9

Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām (1):

1,00 % 2012. gada 1. februāris

Euro maiņas kurss (2)

2012. gada 1. februāris

2012/C 29/06

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3175
JPY	Japānas jena	100,29
DKK	Dānijas krona	7,4337
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,83120
SEK	Zviedrijas krona	8,8896
CHF	Šveices franks	1,2048
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,6540
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,157
HUF	Ungārijas forints	292,49
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6996
PLN	Polijas zlots	4,2005
RON	Rumānijas leja	4,3467
TRY	Turcijas lira	2,3232
AUD	Austrālijas dolārs	1,2312
CAD	Kanādas dolārs	1,3161
HKD	Hongkongas dolārs	10,2176
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5839
SGD	Singapūras dolārs	1,6496
KRW	Dienvidkorejas vona	1 480,80
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,1889
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,3088
HRK	Horvātijas kuna	7,5780
IDR	Indonēzijas rūpija	11 828,48
MYR	Malaizijas ringits	4,0078
PHP	Filipīnu peso	56,457
RUB	Krievijas rublis	39,7920
THB	Taizemes bāts	40,763
BRL	Brazīlijas reāls	2,2907
MXN	Meksikas peso	17,0668
INR	Indijas rūpija	64,7750

(1) Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.

(2) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

2.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 29/13

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6413 – OJSC Power Machines/Toshiba/JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2012/C 29/10

Komisija 2012. gada 25. janvārī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi OJSC Power Machines (“Power Machines”, Krievija) un Toshiba Corporation (“Toshiba”, Japāna) iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pilnīgu kontroli, iegādājoties akcijas jaunizveidotā sabiedrībā, kas veido kopuzņēmumu (“JV”).

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—	uzņēmums Power Machines: enerģijas ieguves iekārtu un elektrostacijām paredzētu citu ierīču, jo īpaši turbīnu un ģeneratoru, ražošana,

—	uzņēmums Toshiba: digitālo produktu, elektronisko ierīču un komponentu, kā arī infrastruktūras sistēmu ražošana; un,

—	uzņēmums JV: atsevišķu eļļas imersijas spēka transformatoru un šunta reaktoru uzturēšanas pakalpojumu inženierija, izstrāde, tirdzniecība un nodrošināšana.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6413 – OJSC Power Machines/Toshiba/JV uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).

(2) OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).

2.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 29/14

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 29/11

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTAIS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“DANBO”

EK Nr.: DK-PGI-0005-0830-05.10.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Danbo”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Dānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.3. grupa.

Siers

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Nogatavināts, ciets siers, kas ražots no govs piena. Ražošanā nav atļauts izmantot citu dzīvnieku pienu un piena produktus.

Mitruma saturs: atkarīgs no tauku satura sausnā, sk. turpmāk.

Tauku saturs sausnā:

Maks. mitruma saturs:

—	no 30 % līdz < 45 %

56 %;

—	no 45 % līdz < 50 %

50 %

Tauku saturu sausnā izsaka kā 30 + vai 45 +. Ja tauku saturs sausnā ir no 30 % līdz < 45 %, tas jāiekļauj siera “Danbo” nosaukumā. Lai sniegtu salīdzinošas uzturvērtības norādes par tauku saturu, par atsauces vērtību tiek pieņemts tauku saturs sausnā 45 %.

Citas raksturīgās īpašības ir šādas.

Ārējais izskats:

Cieta miza ar glemi. Virsma var būt pārklāta.

Iekšpuse:

Krāsa: no baltas (vai ziloņkaula krāsas) līdz gaiši dzeltenai.

Konsistence: lai gan siers ir plastisks un mīksts, tas ir viegli sagriežams.

Acojums: var būt gan nedaudzas, gan daudzas vienmērīgi izvietotas, apaļas zirņa lieluma acis, kuru diametrs visbiežāk nepārsniedz 10 mm, iespējamas dažas plaisveida acis. Ja tiek izmantoti aromatizētāji, visā sierā ir lielāks skaits sīku neregulāras formas acu.

Smarža un garša: maiga, nedaudz skābena, aromātiska un savdabīga garša, kas rodas, nogatavināšanā izmantojot glemi. Siera vecumam pieaugot, smarža un garša kļūst izteiktāka.

Forma:

Plakana, kvadrātveida vai taisnstūrveida.

Nogatavināšana:

“Danbo” raksturīgā garša un konsistence tiek panākta, 3–4 nedēļas nogatavinot sieru 12–20 °C temperatūrā. Ražotājs drīkst nodot sieru “Danbo” tālākai apstrādei, arī nogatavināšanai, vai uzglabāšanai citam uzņēmumam, pirms siers ir sasniedzis minēto vecumu, taču šis otrais uzņēmums to nedrīkst laist apgrozībā, pirms siers ir sasniedzis noteikto minimālo vecumu.

Aromatizētāji:

Ir atļauts pievienot ķimenes, ja tās būtiski ietekmē siera smaržu un garšu un ja noteicošais aromatizētājs tiek iekļauts siera nosaukumā vai norādīts saistībā ar to.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

“Danbo” ražošana un nogatavināšana jāveic siera nogatavinātavās Dānijā. Divi ražošanas metodes posmi īpaši atšķiras no tradicionālās piena pārstrādes tehnoloģijas. Pirmais posms ir siera graudu apstrāde no recekļa sagriešanas līdz maisīšanas pabeigšanai. Otrais posms ir Brevibacterium linens kultivēšana (nogatavināšana ar glemi) uz siera virsmas pēc sālīšanas. Turpinājumā ir aprakstīti abi posmi.

Siera graudu apstrāde pēc recekļa sagriešanas:

Pēc recekļa sagriešanas tiek pievienots liels daudzums ūdens, un otrreizējā atsildīšana beidzas relatīvi zemā temperatūrā. Rūpīgi kontrolējot šos divus parametrus, ir iespējams izgatavot sieru ar relatīvi augstu minimālo pH un attiecīgi augstu mitruma saturu, kas nodrošina raksturīgo konsistenci.

Brevibacterium linens kultivēšana:

Minimālais pH, kas ir relatīvi augsts, veicina Brevibacterium linens augšanu. To ievērojami sekmē arī tas, ka pirmās 7–10 dienas sieru uzglabā 18–20 °C temperatūrā telpās, kurās relatīvais gaisa mitrums ir tuvs rasas punktam. Tad sieru pārvieto uz vēsāku, sausāku noliktavu. Parasti nogatavināšana beidzas ar glemes slāņa atmiekšķēšanu un nomazgāšanu, kas palēnina nogatavināšanas procesu.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Dānija

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Dānija var lepoties ar senām piena produktu ražošanas tradīcijām. Siera “Danbo” ražošana vairāk nekā 100 gadu ir bijusi Dānijas piensaimniecības skolu programmu neatņemama daļa. Dānijas piensaimniecības speciālisti profesionālās apmācības laikā ir apguvuši galvenās zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas šīs dāņu siera šķirnes ražošanai.

Vēsture:

1889. gadā Rasmuss Nīlsens (Rasmus Nielsen) kļuva par Fīnas salā esošās Kirkebijas (Kirkeby) pienotavas vadītāju. Viņš bija prasmīgs piensaimnieks, ko cita starpā apliecina tas, ka šī pienotava tika apstiprināta par piensaimnieku mācību iestādi, kas saņem valsts atbalstu. 1896. gadā Dānijas valdība piešķīra Nīlsenam stipendiju, lai viņš varētu studēt siera ražošanu ārzemēs. Nākamajā ziemā viņš mācījās Vācijā un 1897. gadā gar Krievijas robežu devās uz Austrumprūsiju. Viņš nonāca plašā, zālājiem klātā līdzenumā. Vietējās pienotavas bija izslavētas laba siera ražotājas.

Lai Nīlsenam būtu vieglāk uzsākt iepazīšanos ar pienotavu darbu, viņam bija izdota Dānijas Karaliskās veterinārmedicīnas un lauksaimniecības augstskolas profesora Bernharda Begilda (Bernhard Bøggild) ieteikuma vēstule. Tāpēc viņu laipni uzņēma daudzās mazās pienotavas, kuras atradās Austrumprūsijā. Viņa uzdevums bija izzināt receptes un paņēmienus, kurus tolaik Austrumprūsijā izmantoja izsmalcinātu sieru šķirņu ražošanā. Pēc uzturēšanās Austrumprūsijā Rasmuss Nīlsens devās uz Holandi, kur viņš daudzās dažādās pienotavās piedalījās siera ražošanā.

1897. gada rudenī Nīlsens atgriezās Kirkebijas pienotavā, ieguvis jaunas zināšanas un pieredzi. Atgriezies mājās, viņš tūdaļ sāka izmēģināt visu, ko bija iemācījies.

Jau no paša sākuma viņš bija apņēmies neatdarināt nevienu no citviet iepazītajām siera šķirnēm, bet gan sakopot visu savu pieredzi, lai izgatavotu ļoti īpašu sieru, pilnīgi jaunu siera šķirni. Rasmusa Nīlsena jaunais siers izcēlās ar to, ka tas bija kvadrātveida presētais siers, kura nogatavināšanā izmantoja glemi veidojošas baktērijas. Kvadrātveida presētais siers tajā laikā bija kas pilnīgi jauns. Arī nogatavināšana ar glemi bija specifiska, jo siera miza tika ieberzēta ar šķīdumu, kas saturēja baktēriju un rauga sēnīšu kultūras.

Jaunā siera pārdošanas apjomi strauji auga, un pamazām arvien vairāk pienotavu sāka ražot šo sieru. Pirms Otrā pasaules kara šo sieru Dānijā ražoja galvenokārt iekšzemes tirgum. Pēc kara un sevišķi pagājušā gadsimta 50. gados siera ražošana Dānijā piedzīvoja uzplaukumu, un līdz ar eksporta apjoma palielināšanos eksporta tirgū radās nepieciešamība siera šķirnes pārdot ar tipiskiem nosaukumiem, lai līdztekus citiem labi zināmiem Dānijas lauksaimniecības produktiem varētu atpazīt dāņu sierus. Šim sieram tika dots godpilnais nosaukums “Danbo”. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc “Danbo” tika iekļauts Strezas konvencijā un vēlāk Codex Alimentarius.

5.2. Produkta specifika:

“Danbo” ir viens no tipiskākajiem Dānijas sieriem, un piena produktu ražotāji uzskata, ka tas ir tipisks presētā siera veids. “Danbo” piemīt ļoti savdabīga garša. Tā ir maiga, nedaudz skābena, aromātiska un savu specifiku iegūst nogatavināšanas procesā, kurā izmanto glemi. Salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem sieriem “Danbo” ir augsts mitruma saturs, un tas padara šo sieru plastisku un maigu, taču viegli sagriežamu.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Danbo” aizsardzība balstās uz šā siera raksturīgo ražošanas metodi un reputāciju.

Ražošanas metode:

“Danbo” ražošanā tiek izmantota ļoti specifiska nogatavināšana ar glemi, kas pazīstama kā “dāņu metode”, proti, glemi veidojošās baktērijas sieram uzklāj tā, lai nogatavināšanās notiktu virzienā no ārpuses uz centru. Tieši nogatavināšana ar glemi ir tā, kas piešķir sieram tā specifisko garšu, ko dāņi ir iecienījuši, bet kas šķiet ne pārāk patīkama citu Eiropas tautu pārstāvjiem. “Danbo” ražošana ir saistīta ar liela ūdens daudzuma pievienošanu, un tas ir viens no siera raksturīgās konsistences iemesliem. Siera “Danbo” ražošanas metode ir bijusi un joprojām ir neatņemama piensaimnieku izglītības daļa Dānijā, un tāpēc daudzās mācību grāmatās vēl arvien ir atrodamas norādes par “Danbo” ražošanu. Vairāk nekā 100 gadu Dānijas piensaimnieki, piena produktu ražošanas tehniķi, piena pārstrādes tehnologi un inženieri ir apguvuši “Danbo” ražošanu. Ņemot vērā sen iedibinātās izglītības tradīcijas un Dānijā izmantoto īpašo siera ražošanas un nogatavināšanas metodi, “Danbo” ražošana un nogatavināšana jāveic siera nogatavinātavās Dānijā.

Reputācija:

1952. gadā 10 tipiskiem Dānijas sieriem, tostarp arī “Danbo”, saskaņā ar Strezas konvenciju un Lauksaimniecības ministrijas 1952. gada 13. marta rīkojumu Nr. 80 tika piešķirti nosaukumi dāņu valodā. Šie sieru nosaukumi un atbilstošie apraksti saskaņā ar 2004. gada 10. maija rīkojumu Nr. 335 par piena produktiem ir spēkā arī mūsdienās.

Apzīmējums “Danbo” ir radies, apvienojot divus vārdus “Dan” un “Bo”. “Dan” ir ziemeļos lietots atvasinājums no tautas nosaukuma “Danerne” (dāņi), savukārt “Bo” burtiskā nozīme ir “iedzīvotājs”. Tātad nosaukums “Danbo” ir vēsturisks apzīmējums kādam, kas dzīvo Dānijā, un sieram tas piešķirts tāpēc, ka dāņi to uzskata par tipiskāko no visiem Dānijas sieriem.

“Danbo” ir augstu vērtēts Dānijas izcelsmes produkts. Nesena patērētāju aptauja liecina, ka lielākā daļa Dānijas patērētāju zina, kas ir “Danbo”, un saista to ar Dāniju. Tā kā “Danbo” ražošana un patēriņš notiek galvenokārt Dānijā, šis siers ir pazīstams galvenokārt dāņu vidū. Aptaujā atklājās, ka tikai nedaudzi citu tautu pārstāvji zina, kas ir “Danbo”.

Šā siera īpašā specifika, proti, tā ļoti savdabīgā garša un īpatnējā konsistence, padara “Danbo” par sieru, kas nelīdzinās citiem. “Danbo” ir Dānijā visvairāk ēstā siera šķirne, un tās specifikas dēļ to ēd gandrīz tikai dāņi.

“Danbo” ražošanas apjoms pārsniedz 40 000 tonnu, un tas ir apmēram 13 % no kopējās siera produkcijas Dānijā. “Danbo” ražošana un patēriņš notiek galvenokārt Dānijā, un mūsdienās “Danbo” tiek uzskatīts par Dānijas nacionālo siera šķirni.

Siers “Danbo” ir piedalījies gan valsts, gan starptautiska mēroga izstādēs un konkursos un ieguvis daudzas balvas. “Danbo” jau vairāk nekā 100 gadu ir neatņemama daļa valstī rīkotajās izstādēs, kā pēdējās var minēt nacionālo piensaimniecības izstādi un piensaimnieku apvienības izstādes 2009. gadā. Gan senāk, gan tagad ir rīkotas neskaitāmas reklāmas kampaņas, kas paredzētas tieši sieram “Danbo” – vienreizējam sieram, kurš var apmierināt lielākās patērētāju daļas vēlmi pēc laba siera, kas ir īpaši piemērots griešanai šķēlēs. Daudzos starptautiskos uzziņu materiālos ir norādīta siera izcelsme Dānijā. Turklāt “Danbo” ir minēts kā sastāvdaļa daudzās dāņu ēdienu receptēs.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.foedevarestyrelsen.dk/Foedevarer/Foedevarekvalitet/Beskyttede%20bet.%20og%20traditionelle%20specialiteter/Danske%20beskyttede%20produkter/Sider/Danske%20beskyttede%20produkter.aspx

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

2.2.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 29/19

2012/C 29/12

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“SPALT SPALTER”

EK Nr.: DE-PDO-0005-0843-10.01.2011

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums:

“Spalt Spalter”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.8.	grupa. Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Apinis ir nātru rindas (Urticales) kaņepju dzimtas (Cannabinaceae) augs. Tas ir divmājnieks, t. i., sievišķie un vīrišķie ziedi atrodas šķirti uz dažādiem augiem. Tikai sievišķie augi veido augļkopas (lupuli strobulus), kuras sauc arī par apiņu rogām jeb apiņu čiekuriem. Apiņu ražu novāc no augusta beigām līdz septembra vidum. Pēc novākšanas apiņus (apiņu rogas) žāvē un pārstrādes vajadzībām presē un atdzesē.

Pieteikums uz aizsardzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006, kas iesniegts attiecībā uz nosaukumu “Spalt Spalter”, attiecas tikai uz žāvētām apiņu rogām (lupuli strobulus), kā arī no tām iegūtiem apiņu pārstrādes produktiem granulu vai ekstrakta veidā.

Pārstrādes produkti, proti, apiņu granulas vai apiņu ekstrakts, ir iegūti tālākas pārstrādes procesā, kura mērķis ir panākt, lai uzglabāšanas laikā nezustu neapstrādātu apiņu vērtīgās īpašības, un atvieglot apiņu automātisko dozēšanu alus darītavā.

Ražojot apiņu granulas, apiņu rogas samaļ un pēc tam saudzīgi presē, lai nemainītu dabīgā produkta sākotnējo kvalitāti.

Granulas, kuras tirdzniecībā sauc par 90. tipa granulām, savu nosaukumu ir ieguvušas tāpēc, ka no 100 kg neapstrādātu apiņu tiek iegūti 90 kg granulu.

Ar lupulīnu bagātinātas apiņu granulas, proti, 45. tipa granulas, tiek iegūtas, mehāniski palielinot dziļi sasaldēto apiņu (– 35 °C) lupulīna saturu. Tas notiek procesā, kura laikā sijājot no pulvera tiek atdalīta daļa lapu frakcijas un augļkopu centrālo asu. Ražojot apiņu granulas, apiņiem netiek pievienotas citas vielas. Tiek mainītas tikai apiņu fizikālās un tehniskās īpašības.

Apiņu ekstrakta ražošanā, tāpat kā granulu ražošanā, tiek gādāts par to, lai dabīgā produkta sākotnējā kvalitāte nemainītos. Kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākuma apiņu ekstraktu ražo rūpnieciskos apmēros. Lai no apiņu čiekuriem saudzīgi atdalītu polāros sveķus un eļļas, ko ekstrahē ar šķidru vai superkritisku CO2 vai etanolu.

Apiņu sastāvā esošās vielas, kam ir būtiska nozīme alus darīšanā

Tipiskas apiņu sastāvdaļas, kas nosaka apiņu piemērotību alus darīšanai, ir rūgtvielas un ēteriskās eļļas. Miecvielu saturam nav lielas nozīmes. Rūgtvielas un ēteriskās eļļas izdalās no apiņu čiekuru lupulīna dziedzeriem. Miecvielas atrodas galvenokārt augļkopu seglapās, centrālajās asīs un kātiņos.

Kvalitāte

“Spalt Spalter” atbilst obligātajām kvalitātes prasībām, kas Kopienas līmenī attiecībā uz apiņu rogu un apiņu ekstraktu tirdzniecību noteiktas Regulā (EEK) Nr. 890/78. Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1696/71 un attiecīgajām regulām, kas to papildina, apiņu kvalitāte un izcelsme tiek pilnībā dokumentēta un ar attiecīgu sertifikātu apliecināta alus darītājam.

Šķirne un sastāvā esošās vielas

Nosaukums “Spalt Spalter” ir izskaidrojams ar tradīciju pirms šķirnes nosaukuma vienmēr norādīt attiecīgo audzēšanas apgabalu, un šajā gadījumā vārdkopa “Spalt Spalter” apzīmē “Spalter” šķirnes apiņus no Špaltas apgabala.

Ja apiņu šķirni “Spalter” audzētu citā audzēšanas apgabalā, kas patlaban nenotiek, tad pirms šķirnes nosaukuma norādītais audzēšanas apgabala nosaukums ļautu nepārprotami atšķirt Špaltas audzēšanas apgabalā audzētos apiņus. Piemēram, Hallertauas apgabalā (Hallertau) audzētus “Spalter” šķirnes apiņus sauktu “Hallertau Spalter”. Tāpēc nosaukumu “Spalt Spalter”, attiecībā uz kuru iesniegts aizsardzības pieteikums, nav iespējams sajaukt ar citu šķirni. Apiņu sastāvā esošās vielas sīkāk aprakstītas 5. punktā.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Apiņu izejvielas ražošana līdz pat apiņu rogu iepakošanai, ko veic apiņu audzētājs, pilnībā notiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Arī apiņu “Spalt Spalter” pavairošanai drīkst izmantot tikai mātesaugus no šā apgabala.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ģeogrāfiskā apgabala robežas sakrīt ar Špaltas apiņu audzēšanas apgabala robežām. Tas ir noteikts Bavārijas Likuma par apiņiem īstenošanas noteikumu (Bayerische Verordnung zur Durchführung des Hopfengesetzes, BayHopfDV) 3. pantā (4.a avots). Saskaņā ar šo definīciju Špaltas audzēšanas apgabalā ietilpst Špaltas sertifikācijas apriņķis (Siegelbezirk Spalt) un Kindingas sertifikācijas apriņķis (Siegelbezirk Kinding).

Pie Špaltas sertifikācijas apriņķa pieder šādas pašvaldības:

Abenberg, Büchenbach, Georgensgmünd, Heideck, Röttenbach, Roth, Spalt, Absberg, Ellingen, Haundorf, Höttingen, Pfofeld, Pleinfeld, Mitteleschenbach, Neuendettelsau, Windsbach.

Pie Kindingas sertifikācijas apriņķa pieder šādas pašvaldības: Altmannstein (tikai Pondorf un Schamhaupten teritorija), Beilngries, Denkendorf, Kinding, Kipfenberg, Titting, Greding, Berching.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Apiņu audzēšana Špaltas reģionā viduslaikos aizstāja līdz tam tradicionālo vīnkopību. Špaltas reģiona ciematos, piemēram, Grosveingartenē (Großweingarten), apiņi aug kādreizējās vīna dārzu vietās. Špaltas reģionā valdošais maigais klimats, kam raksturīgs neliels nokrišņu daudzums (650 mm gadā) un daudz saules (1 700 saules spīdēšanas stundu gadā), ir optimāli piemērots apiņu audzēšanai Špaltas apgabalā. Dziļas, vieglas līdz vidēji smagas, ātri sasilstošas augsnes nodrošina optimālus apstākļus apiņu augšanai.

Hidroģeoloģiskā ziņā Špaltas audzēšanas apgabalā atrodas galvenokārt smilšakmens keipera un Frankonijas juras perioda nogulumi, tātad plaisu un karsta pazemes ūdeņu horizonti. Tajā pārsvarā ir smilšmāla un māla augsnes ar ļoti nelielu ūdensietilpību. Paugurainajā apvidū apiņu dārzi tradicionāli tiek ierīkoti ielejās, kurās ūdens netrūkst arī ilgstošos bezlietus periodos. Špaltas audzēšanas apgabalā sākas daudzas mazas un vidējas ūdensteces. Turpretī lielu upju ir salīdzinoši maz.

“Spalt Spalter” audzētāji ražo alus darīšanai lieliski piemērotus apiņus. Lai gan Špaltas audzēšanas apgabals ir neliels, tas ir viens no izcilākajiem un tradīcijām bagātākajiem apiņu audzēšanas apgabaliem. Apiņus šajā apgabalā audzē jau vairāk nekā 1 000 gadu. Špaltas pilsētas apiņus marķē ar pasaulē vecāko kvalitātes zīmogu. 1538. gadā Eihštetes firstbīskaps Filips fon Pappenheims (Philipp von Pappenheim) to atļāva lietot Špaltas pilsētai, un tas liecina par to, cik lielu uzmanību Špaltas apiņu audzētāji pievērš kvalitātei. Jau viduslaikos apiņi “Spalt Spalter” bija kārota tirdzniecības prece. Īpaši aromātiskās apiņu šķirnes no Špaltas audzēšanas apgabala ir izcili piemērotas lieliska alus ražošanai (Barth, Klinke, Schmidt Der Grosse Hopfenatlas, 115. un turpmākās lpp.).

Īpaši aromātiskās apiņu šķirnes “Spalter” audzēšana saistās ar sevišķām tradīcijām. Šī šķirne ir Saaz šķirņu grupas (“Spalter”, “Tettnanger”, “Saazer”) vietējā šķirne, kura jau gadsimtiem ilgi audzēta Špaltas ciemata apkārtnē un kuru arī mūsdienās audzē gandrīz tikai Špaltas audzēšanas apgabalā. Klimata un ģeoloģisko īpatnību ietekmē no vietējās šķirnes ir izveidojies apgabala apstākļiem piemērots apiņu tips. Veicot klonu izlasi, ir nemitīgi uzlabota kvalitāte, viendabīgums un aromāts. Pateicoties gadsimtu gaitā uzkrātajai zinātībai, ko papildina Špaltas audzēšanas apgabala labvēlīgie klimatiskie apstākļi, šajā apgabalā ir izveidojusies pasaulē vienreizēja aromātisko apiņu šķirne, kura bauda starptautisku atzinību un kuru vadošās alus darītavas izmanto visaugstvērtīgāko alus šķirņu ražošanā, jo tā īpaši labvēlīgi ietekmē gatavā alus garšu.

5.2. Produkta specifika:

“Spalt Spalter” unikalitātes iemesls ir specifiskie audzēšanas apstākļi, kurus nosaka augsnes īpašības un klimatiskie apstākļi. Šo apstākļu dēļ “Spalt Spalter” apiņiem citos apgabalos nebūtu tādas pašas kvalitātes un ražīguma. Augsnes īpašības un klimatiskie apstākļi būtiski ietekmē aktīvo vielu saturu un apiņu augšanu. Raksturīga “Spalt Spalter” apiņu pazīme ir izsmalcinātās smaržvielas. Mircēna saturs ir 20–35 %. Tipiska pazīme ir liels farnezēna saturs (10–20 %), kas nav raksturīgs aromātiskajiem apiņiem no citiem audzēšanas apgabaliem. Augstais farnezēna saturs un relatīvi zemais α-skābes (2,5–5,5 %) un β-skābes (3,0–5,0 %) saturs nosaka vienreizēju īpašību kopumu, kas lielā mērā ietekmē “Spalt Spalter” aromātu un padara to neatkārtojamu. Šī audzēšanas apstākļu saikne ar izrietošajām tipiskajām pazīmēm skaidri parāda, kāpēc tikai apiņus “Spalt Spalter” drīkst apzīmēt ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu.

No vairuma citu apiņu šķirņu un provenienču “Spalt Spalter” atšķiras galvenokārt ar augsto farnezēna saturu, kas saistīts ar augsnes īpašībām audzēšanas apgabalā, kā arī ar īpašo klimatu (vidēji 1 700 saules spīdēšanas stundu gadā; gada vidējais nokrišņu daudzums tikai 650 mm). Turklāt “Spalt Spalter” kopumā izceļas ar īpaši intensīvu un izsmalcinātu aromātu, kuru degustācijā varētu aprakstīt kā pikantu ziedu un augļu aromātu. Tā radītais kopējais iespaids ir harmoniski līdzsvarota, nemainīgi pilnīga un maiga buķete (sk. CMA (Centrale Marketing-Gesellschaft der deutschen Agrarwirtschaft m.b.H) apiņu šķirņu katalogu, kurā norādīta bonitāte un alus darīšanas testa rezultāti).

“Spalt Spalter” vienmēr ir saņēmis ļoti augstu vērtējumu dažādos gadatirgos un izstādēs. Vācijas apiņu šķirņu svarīgāko kvalitātes īpašību ziņā “Spalt Spalter” ir viena no labākajām aromātisko apiņu šķirnēm. Daudzās apiņu degustācijās “Spalt Spalter” ir saņēmis augstāko vērtējumu par aromātu un kopējām īpašībām.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Špaltas audzēšanas apgabala augsnes un maigā klimata un gadsimtu gaitā uzkrātās vietējo apiņu audzētāju zinātības mijiedarbībā ir radusies pasaulē vienreizēja aromātisko apiņu šķirne ar unikālām īpašībām, kuru arī mūsdienās audzē praktiski tikai Špaltas audzēšanas apgabalā un kura bauda starptautisku atzinību, jo piešķir gatavajam alum īpaši izsmalcinātu garšu.

Klimatiskie apstākļi, kas valda Špaltas apgabalā, kurā kādreiz tika audzētas vīnogas, proti, 1 700 saules spīdēšanas stundu gadā, kā arī nokrišņu daudzums tikai 650 mm gadā, ietekmē apiņus, kas aug smilšainās, irdenās augsnēs, kurās augi var viegli dzīt saknes. Specifiskie dabas apstākļi Špaltas audzēšanas apgabalā nodrošina “Spalt Spalter” apiņu vienreizīgumu (sk. 5.2. punktu “Produkta specifika”).

Špaltas audzēšanas apgabalā valdošie unikālie apstākļi, proti, gada vidējais nokrišņu daudzums, gaisa temperatūra, augsnes profils, augstums virs jūras līmeņa, saules spīdēšanas stundas un ūdens, ko nodrošina mazas ūdensteces, padara “Spalt Spalter” apiņus kvalitātes ziņā unikālus. Visos citos apiņu audzēšanas apgabalos daži būtiskākie audzēšanas apstākļi atšķiras (piemēram, ir citas iežu formācijas vai augsnes sastāvs, mazāk saules spīdēšanas stundu, paugurains reljefs, kurā trūkst piemērotu ieleju).

Izcelsmes apliecinājums

Apiņu audzētāji ir vienojušies par kopīgiem kritērijiem, kurus izmanto kvalitātes pārbaužu organizēšanai un veikšanai un kuri iekļauti vadlīnijās, ko izstrādājusi kvalitātes neatkarīgas noteikšanas darba grupa (Arbeitsgruppe neutrale Qualitätsfeststellung). Visi tirgus partneri atzīst iegūtos rezultātus. Neatkarīga kvalitātes noteikšanas sistēma un dokumenti par izcelsmi un partiju izsekojamību, kas saistīti ar apiņu produkcijas tradicionālo apzīmogošanu, nodrošina iespēju nepārprotami nošķirt izcelsmes apgabalus. Ražotājs oficiālā uzraudzībā sver, marķē un apzīmogo (plombē) apiņu produkciju. Viņš izdod deklarāciju, tā saukto pavaddokumentu, kurā norāda apiņu daudzumu, svaru un izcelsmi.

“Spalt Spalter” produkciju apzīmogo sertifikācijas centrā (apiņu dzesēšanas hallē) vai apiņu audzēšanas saimniecībā, un to veic amatpersona saskaņā ar sertificētiem principiem. Bez sertifikāta apiņus nevar piegādāt tālākai pārstrādei un laist apgrozībā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Markenblatt, 01. sēj., 2011. gada 7. janvāris, 7.c daļa, 490. lpp.

(http://www.register.dpma.de/dpmaregister/geo/detail.pdfdownload/17400)

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.029.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 29

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 2. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 029/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6449 – DCC Energy/Swea Energi) ( 1 )	1

2012/C 029/02	Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 2 )	2

2012/C 029/03	Lēmumi saistībā ar finanšu iestādēm paredzēta pārstrukturēšanas un likvidācijas atbalsta lēmumu īstenošanas uzraudzību ( 1 )	3

2012/C 029/04	Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	4

2012/C 029/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6444 – Terrena/Lyonnaise Des Eaux/JV) ( 1 )	8

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 029/06	Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām: 1,00 % 2012. gada 1. februāris – Euro maiņas kurss	9

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2012/C 029/07	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus saskaņā ar kopīgās Eiropas Metroloģijas pētniecības programmas (EMPP) darba programmu	10

2012/C 029/08	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 2012. gada darba programmai Idejas, kas iekļauta EK 7. pamatprogrammā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem	11

	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	EBTA Tiesa
2012/C 029/09	Fürstliches Landgericht2011. gada 14. septembra lūgums EBTA Tiesai sniegt konsultatīvu atzinumu lietā starp Granville Establishment un Volker Anhalt, Melanie Anhalt un Jasmin Barbaro, dzimusi Anhalt (Lieta E-13/11)	12

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2012/C 029/10	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6413 – OJSC Power Machines/Toshiba/JV) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	13

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2012/C 029/11	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	14

2012/C 029/12	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	19

	Labojumi
2012/C 029/13	Labojums Komisijas paziņojumā saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 17. panta 5. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā – Uzaicinājums piedalīties konkursā par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kas publicētas OV C 53 2011. gada 19. februāra (OV C 18, 21.1.2012.)	23


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ
	(2) Dokuments attiecas uz EEZ, izņemot Līguma I pielikumā minētos produktus

Lēmuma pieņemšanas datums	19.12.2011.
Atbalsta Nr.	SA.31189 (MC 7/10)
Dalībvalsts	Austrija
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Monitoring of BAWAG P.S.K.
Lēmuma veids	—
Saturs	Austrija 2011. gada 9. decembrī iesniedza Komisijai jaunas saistības par ieguldījumu ierobežojumiem. Komisija piekrīt, ka kopš lēmuma grozījuma paziņošanas jāpiemēro jaunās saistības par ieguldījumu ierobežojumiem.
Papildu informācija	Komisija 2010. gada 30. jūnijā apstiprināja otro pārstrukturēšanas atbalstu BAWAG P.S.K.

Uzaicinājuma nosaukums	The ERC Proof of Concept Grant (EPP koncepcijas pamatojuma stipendija)
Uzaicinājuma kods	ERC-2012-PoC