(2012/C 25/01)

Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 13, 14.1.2012.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 6, 7.1.2012.

OV C 370, 17.12.2011.

OV C 362, 10.12.2011.

OV C 355, 3.12.2011.

OV C 347, 26.11.2011.

OV C 340, 19.11.2011.

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 15. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Government of Gibraltar, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (C-106/09), Spānijas Karaliste/Eiropas Komisija, Government of Gibraltar, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (C-107/09)

(Apvienotās lietas C-106/09 P un C-107/09 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Materiālā selektivitāte - Nodokļu režīms - Gibraltārs - Ārzonas sabiedrības)

(2012/C 25/02)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

C-106/09 P

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal, V. Di Bucci un N. Khan)

Citi lietas dalībnieki: Government of Gibraltar (pārstāvji — J. Temple Lang, solicitor, M. Llamas, barrister, un A. Petersen, advokat), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — I. Rao, D. Anderson, QC, M. Gray, barrister), Spānijas Karaliste (pārstāvji — N. Díaz Abad un J. M. Rodríguez Cárcamo)

Persona, kas iestājusies lietā Government of Gibraltar un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes prasījumu atbalstam: Īrija (pārstāvji — D. O'Hagan un B. Doherty, barrister)

(C-107/09)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Spānijas Karaliste (pārstāvji — N. Díaz Abad un J. M. Rodríguez Cárcamo)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal, V. Di Bucci un N. Khan), Government of Gibraltar (pārstāvji — J. Temple Lang, solicitor, M. Llamas, barrister, A. Petersen, advokat), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — I. Rao, D. Anderson, QC, un M. Gray, barrister)

Priekšmets

Apelācijas sūdzības par Pirmās instances tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2008. gada 18. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-211/04 un T-215/04 Government of Gibraltar/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa atcēla Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmumu 205/261/EK par atbalsta shēmu, kuru Apvienotā Karaliste plāno īstenot attiecībā uz Gibraltāra uzņēmuma peļņas nodokļa reformu (Valsts atbalsts Nr. C 66/2002 ex (N 534/2002) — Apvienotā Karaliste)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-211/04 un T-215/04 Government of Gibraltar un Apvienotā Karaliste/Komisija;

2)	noraidīt Government of Gibraltar prasību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes prasību;

3)	Government of Gibraltar un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas Eiropas Komisijai un Spānijas Karalistei radušies šajā apelācijas tiesvedībā, kā arī Eiropas Komisijai — tiesvedībā pirmajā instancē;

4)	Spānijas Karaliste un Īrija kā personas, kas iestājušās lietā, attiecīgi tiesvedībā Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā un tiesvedībā Eiropas Savienības Tiesā sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 141, 20.06.2009.

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 10. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-212/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - EKL 43. un 56. pants - Kapitāla brīva aprite - Portugāles valsts priekšrocību akcijas (“golden shares”) GALP Energia SGPS SA - Iesaistīšanās privatizētas sabiedrības pārvaldībā)

(2012/C 25/03)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Braun, M. Teles Romão un P. Guerra e Andrade)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Inez Fernandes, pārstāvis, C. Botelho Moniz, M. Rosado da Fonseca un P. Gouveia e Melo, advogados)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 43. un 56. panta pārkāpums — Īpašās valsts tiesības un valsts iestāžu tiesības (golden shares) sabiedrībā GALP Energia, SGPS SA

Rezolutīvā daļa:

1)

saglabājot tādas īpašās tiesības GALP Energia SGPS SA kā tās, kuras šajā lietā ir paredzētas 1990. gada 5. aprīļa Likumā Nr. 11/90, kas ir privatizācijas pamatlikums (Lei Nr. 11/90, Lei Quadro das Privatizações), 1999. gada 7. jūlija Dekrētlikumā Nr. 261-A/99 par GALP — Portugāles nafta un gāze, SGPS SA — pirmo privatizācijas kārtu (Decreto-Lei no 261-A/99 aprova a 1.a fase do processo de privatização do capital social da GALP — Petróleos e Gás de Portugal, SGPS, SA) un minētās sabiedrības statūtos Portugāles valstij un citām valsts organizācijām un ir piešķirtas saistībā ar šīs valsts priekšrocību akcijām (“golden shares”), kuras šai valstij ir minētās sabiedrības pamatkapitālā, Portugāles Republika nav izpildījusi EKL 56. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 180, 01.08.2009.

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 24. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-281/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 89/552/EEK - Televīzijas apraide - Reklāmas klipi - Raidlaiks)

(2012/C 25/04)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāves — L. Lozano Palacios un C. Vrignon)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāve — N. Díaz Abad)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — S. Behzadi-Spencer un S. Hathaway)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvas 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OV L 298, 23. lpp.), 3. panta 2. punkta un 18. panta 2. punkta pārkāpums — Reklāmas klipiem atvēlētais raidlaiks

Rezolutīvā daļa:

1)

pieļaujot, ka tādu noteiktu veidu reklāmas kā reklāmraidījumi, televīzijas reklāmas kampaņas klipi, reklāmas paziņojumi par sponsorēšanu un īsreklāmas Spānijas televīzijas kanālos tiek raidītas ilgāk par Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvas 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīvu 97/36/EK, 18. panta 2. punktā paredzēto maksimālo robežu — 20 % raidlaika diennakts stundā, Spānijas Karaliste nav izpildījusi minētās direktīvas 3. panta 2. punktā noteiktos pienākumus;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 256, 24.10.2009.

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 24. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-404/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 85/337/EEK - Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu aizsardzība - Savvaļas fauna un flora - Virszemes raktuves ogļu ieguvei - Teritorija “Alto Sil” - Īpaši aizsargājamā teritorija - Kopienā nozīmīga teritorija - Brūnais lācis (Ursus arctos) - Mednis (Tetrao urogallus))

(2012/C 25/05)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — D. Recchia, F. Castillo de la Torre un J.-B. Laignelot)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — N. Díaz Abad)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/11/EEK (OV L 174, 40. lpp.), 2. un 3. panta, kā arī 5. panta 1. un 3. punkta un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.) 6. panta 2., 3. un 4. punkta, lasot tos kopā ar 7. pantu, pārkāpums — Virszemes ieguves darbības — Īpaši aizsargājamā teritorija “Alto Sil” (ES0000210) — Kantabrijas medņu dzīvotne

Rezolutīvā daļa:

1)

atļaujot virszemes raktuves “Nueva Julia” un “Ladrones”, bet nepakļaujot šo atļauju piešķiršanu tāda novērtējuma veikšanai, kas ļautu pienācīgi identificēt, aprakstīt un novērtēt esošo virszemes raktuvju projektu tiešo, netiešo un kumulatīvo ietekmi, izņemot raktuvi “Ladrones” saistībā ar brūnā lāča (ursus arctos) populāciju, Spānijas Karaliste nav izpildījusi Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK, 2. un 3. pantā, kā arī 5. panta 1. un 3. punktā paredzētos pienākumus;

2)

sākot ar 2000. gadu, kad teritorija “Alto Sil” atbilstoši Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvai 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 1997. gada 29. jūlija Direktīvu 97/49/EK, tika noteikta kā īpaši aizsargājamā teritorija, — atļaujot virszemes raktuves “Nueva Julia” un “Ladrones”, bet nepakļaujot šo atļauju piešķiršanu tāda novērtējuma veikšanai, kas ļautu pienācīgi izvērtēt šo projektu iespējamo ietekmi, un katrā ziņā neizpildot nosacījumus, kas ļautu īstenot projektu, neraugoties uz risku, ko attiecīgais projekts rada medņu sugai (tetrao urogallus), kura ir viena no aizsargājamām vērtībām, kas bija pamatā teritorijas “Alto Sil” klasificēšanai par īpaši aizsargājamu teritoriju, proti, nepastāv citi risinājumi, pastāv sevišķi svarīgi ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi un pasākumi ir veikti tikai pēc kompensācijas pasākumu, kas nepieciešami Natura 2000 tīkla kopējās vienotības nodrošināšanai, paziņošanas Eiropas Komisijai, un — neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu dzīvotņu un sugu dzīvotņu kvalitātes pasliktināšanos, kā arī nozīmīgus traucējumus, kurus medņu sugai, kuras esamības teritorijā “Alto Sil” dēļ tika noteikta attiecīgā īpaši aizsargājamā teritorija, rada raktuves “Feixolín”, “Salguero-Prégame-Valdesegadas”, “Fonfría”, “Ampliación de Feixolín” un “Nueva Julia”, Spānijas Karaliste attiecībā uz īpaši aizsargājamo teritoriju “Alto Sil” nav izpildījusi Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 2., 3. un 4. punktā, lasot tos kopā ar 7. pantu, paredzētos pienākumus;

3)

sākot ar 2004. gada decembri, neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu dzīvotņu un sugu dzīvotņu kvalitātes pasliktināšanos, kā arī nozīmīgus traucējumus, ko attiecīgajām sugām rada raktuves “Feixolín”, “Fonfría” un “Ampliación de Feixolín”, Spānijas Karaliste attiecībā uz Kopienas nozīmes teritoriju “Alto Sil” nav izpildījusi Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 2. punktā paredzētos pienākumus;

4)	pārējā daļā prasību noraidīt;

5)	Spānijas Karaliste sedz savus, kā arī atlīdzina divas trešdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem. Eiropas Komisija sedz vienu trešdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 11, 16.01.2010.

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 24. novembra spriedums — Itālijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta C-458/09 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Atbalsts, ko Itālijas iestādes piešķīrušas biržas sarakstā jauniekļautajām uzņēmējsabiedrībām - Tiesību akti, kas paredz finanšu priekšrocības)

(2012/C 25/06)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, P. Gentili, avvocato dello Stato)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci, D. Grespan un E. Righini)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Somijas Republika (pārstāvji — M. Pere un H. Leppo)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2009. gada 4. septembra spriedumu lietā T-211/05, Itālija/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja lūgumu atcelt Komisijas 2005. gada 16. marta Lēmumu 2006/261/EK par atbalsta shēmu C 8/2004 (ex NN 164/2003), ko Itālija īstenojusi biržas sarakstā jauniekļauto uzņēmējsabiedrību labā (OV 2006, L 94, 42. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 24, 30.01.2010.

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 17. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-496/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde - Neizpilde - EKL 228. pants - Finansiālas sankcijas)

(2012/C 25/07)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Pignataro, E. Righini un B. Stromsky)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, pārstāvis, F. Arena un S. Fiorentino, avvocati dello Stato)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 228. pants — Tiesas 2004. gada 1. aprīļa sprieduma lietā C-99/02 neizpilde — Lūgums noteikt kavējuma naudu

Rezolutīvā daļa:

1)

dienā, kad beidzās saskaņā ar EKL 228. pantu Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 1. februāra argumentētajā atzinumā noteiktais termiņš, nepaveikusi visus pasākumus, lai izpildītu 2004. gada 1. aprīļa spriedumu lietā C-99/02 Komisija/Itālija par tāda atbalsta atgūšanu no saņēmējiem, kas saskaņā ar Komisijas 1999. gada 11. maija Lēmumu 2000/128/EK par Itālijas atbalsta shēmu nodarbinātības veicināšanai tika atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, Itālijas Republika nav izpildījusi ar šo lēmumu un EKL 228. panta 1. punktu noteiktos pienākumus;

2)

Itālijas Republika samaksā Eiropas Komisijai, naudas līdzekļus ieskaitot kontā “Eiropas Savienības pašu resursi”, kavējuma naudu, kas atbilst pamatsummai EUR 30 miljoni, reizinātai ar tāda nelikumīgā nesaderīgā atbalsta izteiksmi procentos, kas vēl nav atgūts vai kura apmērs apskatāmā laikposma beigās nav pierādīts, ko aprēķina, ņemot vērā uz šī sprieduma pasludināšanas dienu vēl neatgūto summu apmēru un, proti, par katru sešu mēnešu kavējumu vajadzīgo pasākumu īstenošanā, lai izpildītu 2004. gada 1. aprīļa spriedumu lietā Komisija/Itālija (C-99/02), skaitot no šī sprieduma dienas līdz minētā 2004. gada 1. aprīļa sprieduma izpildes dienai;

3)	Itālijas Republika samaksā Eiropas Komisijai naudas sodu EUR 30 miljonu apmērā, naudas līdzekļus ieskaitot kontā “Eiropas Savienības pašu resursi”;

4)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 24, 30.01.2010.

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 15. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-539/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Revīzijas palātas pausts nodoms veikt revīziju dalībvalstī - Šīs dalībvalsts izteikts atteikums - Revīzijas palātas pilnvaras - EKL 248. pants - Pārbaude par valsts administratīvo iestāžu sadarbību pievienotās vērtības nodokļa jomā - Regula (EK) Nr. 1798/2003 - Kopienas ieņēmumi - Pašu resursi, ko veido pievienotās vērtības nodoklis)

(2012/C 25/08)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Caeiros un B. Conte)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — C. Blaschke un N. Graf Vitzthum)

Personas, kas iestājšās lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji — R. Passos un E. Waldherr), Eiropas Savienības Revīzijas palāta (pārstāvji — R. Crowe, T. Kennedy un Schäfer)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 10. un 248. panta 1., 2. un 3. punkta, kā arī Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.) 140. panta 2. punkta un 142. pantā 1. punkta pārkāpums — Atteikums atļaut Revīzijas palātai izdarīt pārbaudes Vācijā attiecībā uz administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā — Revīzijas palātas kontroles kompetences apjoms

Rezolutīvā daļa:

1)

iebilzdama pret Eiropas Savienības Revīzijas palātas revīzijas veikšanu Vācijā par administratīvo sadarbību atbilstoši Padomes 2003. gada 7. oktobra Regulai (EK) Nr. 1798/2003 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā un tās piemērošanas kārtību, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi EKL 248. panta 1.–3. punktā paredzētos pienākumus;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Revīzijas palāta sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

---

(1)  OV C 51, 27.02.2010.

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 16. novembra spriedums — Bank Melli Iran/Eiropas Savienības Padome, Francijas Republika, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Komisija

(Lieta C-548/09 P) (1)

(Apelācija - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Pret Irānas Islāma Republiku pieņemtie ierobežojošie pasākumi ar mērķi novērst kodolieroču izplatīšanu - Bankas naudas līdzekļu iesaldēšana - Lēmuma nepaziņošana - Juridiskais pamats - Tiesības uz aizstāvību)

(2012/C 25/09)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Bank Melli Iran (pārstāvis — L. Defalque, avocate)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un R. Szostak), Francijas Republika (pārstāvji — E. Belliard, G. de Bergues, L. Butel un E. Ranaivoson), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — S. Hathaway, pārstāvis, D. Beard, barrister), Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Boelaert un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2009. gada 14. oktobra spriedumu lietā T-390/08 Bank Melli/Padome, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību atcelt Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmuma 2008/475/EK pielikuma B tabulas 4. punktu, ar kuru tiek ieviests Padomes Regulas (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 163, 1. lpp.) 7. panta 2. punkts, tiktāl, ciktāl tā attiecas uz Bank Melli Iran un tās filiālēm — Minētā lēmuma individuālās paziņošanas neesamība — Būtisko formas prasību pārkāpums — Lēmuma iesaldēt līdzekļus, kas pieņemts attiecībā pret prasītāju, juridiskā pamata neesamība — Tiesību uz aizstāvību un efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa neievērošana — Samērīguma principa un īpašumtiesību principa pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Bank Melli Iran atlīdzina tiesāšanās izdevumus

---

(1)  OV C 80, 27.03.2010.

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 24. novembra spriedums (Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Scarlet Extended SA/Société belge des auteurs compositeurs et éditeurs SCRL (SABAM)

(Lieta C-70/10) (1)

(Informācijas sabiedrība - Autortiesības - Internets - “Peer-to-peer” programmas - Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji - Elektronisko komunikāciju filtrēšanas sistēmas ieviešana, lai novērstu apmaiņu ar datnēm, ar kurām tiek pārkāptas autortiesības - Vispārējā pienākuma pārraudzīt pārsūtīto informāciju neesamība)

(2012/C 25/10)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Bruxelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Scarlet Extended SA

Atbildētāja: Société belge des auteurs compositeurs et éditeurs SCRL (SABAM)

piedaloties: Belgian Entertainment Association Video ASBL (BEA Video), Belgian Entertainment Association Music ASBL (BEA Music), Internet Service Provider Association ASBL (ISPA)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour d'appel de Bruxelles — Šādu direktīvu interpretācija: Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 45. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 1. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 37. lpp.) — Internetā nosūtītu datu apstrāde — Elektronisko komunikāciju filtrēšanas sistēmas ieviešana, ko in abstracto un preventīvi veic tīkla operatori, lai noteiktu iespējamos patērētājus, kuri izmanto datnes, ar kurām tiek apdraudētas autortiesības un blakustiesības — Samērīguma principa piemērošana, ko pēc savas ierosmes veic valsts tiesa — Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija — Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību — Tiesības uz vārda brīvību

Rezolutīvā daļa:

Direktīvas:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (“Direktīva par elektronisko tirdzniecību”);

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), lasītas kopā un interpretētas saistībā ar pienākumiem, kas izriet no attiecīgo pamattiesību aizsardzības, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām neatbilst attiecībā uz interneta piekļuves nodrošinātāju izdots rīkojums ieviest filtrēšanas sistēmu

—	attiecībā uz visām elektroniskajām komunikācijām, kas notiek ar tā pakalpojumu palīdzību, tostarp izmantojot “peer-to-peer” programmas,

—	kas vienlīdz piemērojama attiecībā uz visiem tā klientiem,

—	kas ir preventīva,

—	kuras izmaksas pilnībā sedz interneta piekļuves nodrošinātājs, un

—	bez ierobežojuma laikā,

lai šī nodrošinātāja tīklā identificētu tādu elektronisko datņu apriti, kurās ir muzikāls, kinematogrāfisks vai audiovizuāls darbs, uz ko, kā apgalvo lūguma iesniedzējs, tam ir tiesības, un pēc tam bloķētu šo datņu, ar kurām tiek pārkāptas autortiesības, pārsūtīšanu.

---

(1)  OV C 113, 01.05.2010.

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 17. novembra spriedums (Hof van Cassatie van België (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Procureur-generaal bij het hof van Beroep te Antwerpen/Zaza Retail BV

(Lieta C-112/10) (1)

(Regula (EK) Nr. 1346/2000 - Maksātnespējas procedūras - Teritoriālas maksātnespējas procedūras uzsākšana - Piemērojamā valsts tiesību aktā, kas nepieļauj uzsākt galveno maksātnespējas procedūru, noteiktie nosacījumi - Kreditors, kurš ir tiesīgs lūgt uzsākt teritoriālu maksātnespējas procedūru)

(2012/C 25/11)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Procureur-generaal bij het Hof van Beroep te Antwerpen

Atbildētāja: Zaza Retail BV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hof van Cassatie van België — Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (OV L 160, 1. lpp.) 3. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkta interpretācija — Starptautiskā piekritība uzsākt maksātnespējas procesu — Dalībvalsts, kas ir nevis parādnieka, bet vienas no tā meitas sabiedrībām galveno interešu centrs, tiesas piekritība — Jēdzieni “ar nosacījumiem” un “kreditors”

Rezolutīvā daļa:

1)

jēdziens “ar […] nosacījumiem”, kas norādīts Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā, kurā ir atsauce uz nosacījumiem, kas atbilstoši dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs, tiesību aktiem neļauj uzsākt galveno maksātnespējas procedūru šajā valstī, ir interpretējams tādējādi, ka tajā neietilpst nosacījumi, kas dažas noteiktas personas izslēdz no to personu loka, kurām ir tiesības pieprasīt šādas procedūras uzsākšanu;

2)

jēdzienu “kreditors”, kas norādīts minētās regulas 3. panta 4. punkta b) apakšpunktā un kas tiek izmantots, lai apzīmētu to personu loku, kuras ir tiesīgas pieprasīt neatkarīgas teritoriālās procedūras uzsākšanu, ir interpretējams tādējādi, ka tajā neietilpst dalībvalsts iestāde, kuras uzdevums atbilstoši šīs valsts tiesību aktiem ir rīkoties vispārējās interesēs, bet kura nerīkojas nedz kā kreditors, nedz arī kreditoru vārdā vai to interesēs.

---

(1)  OV C 113, 01.05.2010.

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 10. novembra spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — FOGGIA-Sociedade Gestora de Participações Sociais SA/Secretário de Estado dos Assuntos Fiscais

(Lieta C-126/10) (1)

(Tiesību aktu tuvināšana - Direktīva 90/434/EEK - Kopēja nodokļu sistēma, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, aktīvu pārvešanai un akciju maiņai - 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Pamatoti komerciāli iemesli - Sabiedrību, kas piedalās operācijā, restrukturēšana vai to darbību racionalizēšana - Jēdzieni)

(2012/C 25/12)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: FOGGIA-Sociedade Gestora de Participações Sociais SA

Atbildētājs: Secretário de Estado dos Assuntos Fiscais

piedaloties: Ministério Público

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Supremo Tribunal Administrativo — Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai (OV L 225, 1. lpp.), 11. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Operācija, kuru mērķis ir nodokļu nemaksāšana vai izvairīšanās no nodokļiem — Jēdzieni “pamatoti komerciāli iemesli” un “sabiedrību, kas piedalās operācijā, restrukturēšana vai to darbību racionalizēšana”

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka divu vienas un tās pašas grupas sabiedrību apvienošanas gadījumā prezumpciju, ka šī apvienošana netiek veikta “pamatotu komerciālu iemeslu” dēļ šīs tiesību normas izpratnē, var radīt apstāklis, ka apvienošanas datumā pārvedamā sabiedrība neveic nekādu darbību, tai nav nekādas kapitāla līdzdalības un tā nodod saņēmējai sabiedrībai tikai liela apmēra nodokļu zaudējumus, kuru izcelsme nav skaidra, lai gan šai operācijai ir pozitīvas sekas šīs grupas strukturālo izmaksu ietaupījuma ziņā. Iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus izskatāmās lietas apstākļus, ir jāpārbauda, vai šajā lietā ir konstatējami visi nodokļu nemaksāšanas vai izvairīšanās no nodokļiem prezumpcijas elementi minētās tiesību normas izpratnē.

---

(1)  OV C 134, 22.05.2010.

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 22. novembra spriedums (Landesarbeitsgericht Hamm (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — KHS AG/Winfried Schulte

(Lieta C-214/10) (1)

(Darba laika organizēšana - Direktīva 2003/88/EK - Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu - Tiesību uz slimības dēļ neizmantotu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu izbeigšanās pēc valsts tiesību aktos noteikta termiņa)

(2012/C 25/13)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesarbeitsgericht Hamm

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: KHS AG

Atbildētāja: Winfried Schulte

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landesarbeitsgericht Hamm — Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 9. lpp.) 7. panta 1. punkta interpretācija — Tāda darba ņēmēja tiesības uz kompensāciju par neizmantotu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, kurš nav varējis izmantot savas tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu tāpēc, ka atskaites periodā ir atradies slimības atvaļinājumā, un kura darba nespēja ir saglabājusies vairākus gadus līdz viņa darba tiesisko attiecību beigām — Koplīgums, saskaņā ar kuru kompensācija par neizmantotu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var tikt izmaksāta tikai līdz darba tiesisko attiecību beigām un tiesības uz slimības dēļ neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izbeidzas 15 mēnešu laikā pēc atskaites perioda beigām

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā nav tādas valsts tiesību normas vai prakse kā koplīgumi, ar kuriem tiek ierobežota darba ņēmēja, kurš vairākus bāzes laikposmus pēc kārtas ir bijis darba nespējīgs, tiesību uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu summēšana, nosakot 15 mēnešu pārcelšanas periodu, kuram beidzoties izbeidzas tiesības uz šādu atvaļinājumu.

---

(1)  OV C 234, 28.08.2010.

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 10. novembra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division), Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) — Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs/The Rank Group PLC

(Apvienotās lietas C-259/10 un C-260/10) (1)

(Nodokļi - Sestā PVN direktīva - Atbrīvojumi no nodokļa - 13. panta B daļas f) apakšpunkts - Derības, loterijas un citas azartspēles - Nodokļu neitralitātes princips - Mehāniskais bingo ar laimesta izmaksu skaidrā naudā (“mechanised cash bingo”) - Azartspēļu automāti - Administratīvā prakse, kas atkāpjas no tiesību aktiem - Aizstāvības pamats, kas balstīts uz pienācīgu rūpību (“due diligence”)

(2012/C 25/14)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division), Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Atbildētāja: The Rank Group PLC

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal (Civil Division) (Lielbritānija) — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) 13. panta B daļas f) apakšpunkta interpretācija — Derību, loteriju un citu azartspēļu atbrīvošana no nodokļa — Mehāniskie bingo ar laimesta izmaksu skaidrā naudā (“mechanised cash bingo”) — Valsts tiesību akti, kuros paredzētas atšķirības PVN režīmā attiecībā uz pakalpojumiem, kas no patērētāja viedokļa ir identiski vai apmierina vienādas patērētāja vajadzības — Atšķirīga attieksme atkarībā no iemaksātās summas apjoma un laimesta summas apjoma — Nodokļu neitralitātes principa pārkāpums?

Rezolutīvā daļa:

1)

nodokļu neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar atšķirībām PVN režīmā attiecībā uz divu no patērētāju viedokļa identisku vai līdzīgu pakalpojumu sniegšanu, kas apmierina vienādas patērētāja vajadzības, pietiek, lai konstatētu šī principa pārkāpumu. Tātad, lai pastāvētu šāds pārkāpums, nav nepieciešams, lai turklāt faktiski pastāvētu konkurence starp attiecīgajiem pakalpojumiem vai konkurences izkropļojums šo atšķirīgo režīmu dēļ;

2)

piemērojot atšķirīgus režīmus divām azartspēlēm, ievērojot to, ka viena ir atbrīvota no PVN saskaņā ar Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta B daļas f) apakšpunktu, nodokļu neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka nav jāņem vērā apstāklis, ka uz šīm divām azartspēlēm attiecas atšķirīgas licenču kategorijas un atšķirīgi reglamentējoši režīmi saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz kontroli un reglamentēšanu;

3)

lai, ievērojot nodokļu neitralitātes principu, novērtētu, vai divi spēļu automātu veidi ir līdzīgi un prasa vienāda pievienotās vērtības nodokļa režīma piemērošanu, ir jāpārbauda, vai minēto veidu izmantošana ir līdzīga no vidusmēra patērētāja viedokļa un atbilst tām pašām patērētāja vajadzībām, un jautājumi, kas šajā sakarā ir jāņem vērā, ir arī likmju un laimestu minimālais un maksimālais pieļaujamais apmērs, kā arī laimesta iespējas;

4)

nodokļu neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka nodokļu maksātājs nevar prasīt atmaksāt PVN, kas samaksāts par noteiktiem pakalpojumiem, atsaucoties uz šī principa pārkāpumu, ja attiecīgās dalībvalsts nodokļu iestādes praksē pret līdzīgiem pakalpojumiem attiekušās kā pret atbrīvotiem pakalpojumiem, lai arī tie nav bijuši atbrīvoti no PVN saskaņā ar atbilstošo valsts tiesisko regulējumu;

5)

nodokļu neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kas izmantojusi rīcības brīvību, ko piešķir Sestās Direktīvas 77/388 13. panta B daļas f) apakšpunkts, un atbrīvojusi no PVN visu azartspēļu iekārtu piegādes, no šī atbrīvojuma izslēdzot iekārtu kategoriju, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, nevar iebilst pret lūgumu atlīdzināt PVN, kas balstīts uz šī principa pārkāpumu tādēļ, ka tā rīkojusies ar pienācīgu rūpību attiecībā uz šī jaunā veida iekārtu, kas neatbilst šiem kritērijiem.

---

(1)  OV C 209, 31.07.2010.

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 24. novembra spriedums (Înalta Curte de Casație și Justiție (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Circul Globus București (Circ & Variete Globus București)/Uniunea Compozitorilor și Muzicologilor din România — Asociația pentru Drepturi de Autor — U. C. M. R. — A. D. A

(Lieta C-283/10) (1)

(Tiesību aktu tuvināšana - Autortiesības un blakustiesības - Direktīva 2001/29/EK - 3. pants - Jēdziens “darba izziņošana sabiedrībai, kura ir bijusi klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana” - Muzikālu darbu pārraidīšana sabiedrības klātbūtnē, nesamaksājot autortiesību kolektīvās pārvaldīšanas organizācijai šīm tiesībām atbilstošu atlīdzību - Līgumu slēgšana ar darbu autoriem par īpašumtiesību nodošanu - Direktīvas 2001/29 piemērošanas joma)

(2012/C 25/15)

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Înalta Curte de Casație și Justiție

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Circul Globus București (Circ & Variete Globus București)

Atbildētāja: Uniunea Compozitorilor și Muzicologilor din România — Asociația pentru Drepturi de Autor — U. C. M. R. — A. D. A

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Inalta Curte de Casație și Justiție — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 3. panta 1. punkta interpretācija — Muzikālu darbu pārraidīšana sabiedrības klātbūtnē, nesamaksājot autortiesību kolektīvās pārvaldīšanas organizācijai šīm tiesībām atbilstošu atlīdzību Līgumu slēgšana ar darbu autoriem par īpašumtiesību nodošanu — Jēdziens “darba izziņošana sabiedrībai, kura ir bijusi klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana”– Iepriekš minētās direktīvas piemērošanas joma

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā un konkrētāk tās 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas vienīgi uz izziņošanu sabiedrībai, kura nav bijusi klāt vietā, kur notikusi sākotnējā izziņošana, un tā neietver jebkādu tiešu darbu izziņošanu, kas tiek veikta sabiedrībai brīvi pieejamā vietā, darbu jebkādā veidā tieši publiski izpildot.

---

(1)  OV C 234, 28.08.2010.

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 10. novembra spriedums (Rechtbank Haarlem (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — X/Inspecteur van de Belastingdienst/Y (C-319/10), X BV/Inspecteur van de Belastingdienst P (C-320/10)

(Apvienotās lietas C-319/10 un C-320/10) (1)

(Kopējais muitas tarifs - Kombinētā nomenklatūra - Tarifu klasifikācija - Saldēta, atkaulota un sālīta vistas gaļa - Regulu (EK) Nr. 535/94, 1832/2002, 1871/2003, 2344/2003 un 1810/2004 spēkā esamība un interpretācija - Kombinētās nomenklatūras 2. nodaļas 7. papildu piezīme - PTO Strīdu izšķiršanas padomes lēmums - Tiesiskās sekas)

(2012/C 25/16)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Haarlem

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: X (C-319/10), X BV (C-320/10)

Atbildētāji: Inspecteur van de Belastingdienst/Y (C-319/10), Inspecteur van de Belastingdienst P (C-320/10)

Priekšmets

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank Haarlem — Komisijas 1994. gada 9. marta Regulas (EK) Nr. 535/94 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (OV L 68, 15. lpp.), Komisijas 2002. gada 1. augusta Regulas (EK) Nr. 1832/2002 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (OV L 290, 1. lpp.), Komisijas 2003. gada 23. oktobra Regulas (EK) Nr. 1871/2003 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (OV L 275, 5. lpp.) un Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulas (EK) Nr. 2344/2003 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (OV L 346, 38. lpp.) interpretācija un spēkā esamība — Saldēti atkauloti un sālīti vistas gaļas izcirtņi — Klasifikācija atbilstoši tarifiem

Rezolutīvā daļa:

tādos apstākļos, kādi pastāv pamata lietā, kad deklarācijas muitas procedūrai “Preču laišana muitas tiesību ziņā brīvā apgrozībā” tika iesniegtas pirms 2005. gada 27. septembra, uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Strīdu izšķiršanas padomes 2005. gada 27. septembra lēmumu, ar kuru tika apstiprināts PTO apelācijas institūcijas ziņojums (WT/DS269/AB/R, WT/DS286/AB/R) un divi PTO speciālās grupas ziņojumi (WT/DS269/R un WT/DS286/R), kuros grozījumi ir izdarīti ar PTO apelācijas institūcijas ziņojumu, nevar atsaukties, nedz interpretējot Kombinētās nomenklatūras, kas ir iekļauta Komisijas 2004. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 1810/2004 par grozījumiem Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā, 2. nodaļas 7. papildu piezīmi, nedz arī novērtējot šīs papildu piezīmes spēkā esamību.

---

(1)  OV C 246, 11.09.2010.

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 24. novembra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) — Apvienotā Karaliste) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Medeva BV/Comptroller-General of Patents, Designs and Trade Marks

(Apvienotās lietas C-322/10) (1)

(Cilvēkiem paredzētas zāles - Papildu aizsardzības sertifikāts - Regula (EK) Nr. 469/2009 - 3. pants - Sertifikāta izsniegšanas nosacījumi - Jēdziens “produkts, kuru aizsargā spēkā esošs pamatpatents” - Kritēriji - Papildu vai atšķirīgu kritēriju pastāvēšana zālēm, kurās ir vairāk par vienu aktīvo vielu, vai vakcīnai pret vairākām slimībām (“multi-disease vaccine” vai “vaccin multivalent”)

(2012/C 25/17)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Medeva BV

Atbildētāja: Comptroller-General of Patents, Designs and Trade Marks

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 496/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 1. lpp.) 3. panta a) un b) punkta interpretācija — Sertifikāta izsniegšanas nosacījumi — Jēdziens “produkts, kuru aizsargā spēkā esošs pamatpatents” — Kritēriji — Jautājums par to, vai pastāv papildu vai atšķirīgi kritēriji zālēm, kurās ir vairāk par vienu aktīvo vielu, vai vakcīnai pret vairākām slimībām (“multi-disease vaccine”)

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm 3. panta a) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas liedz dalībvalsts par rūpniecisko īpašumu atbildīgajām iestādēm piešķirt papildu aizsardzības sertifikātu aktīvajām vielām, kas nav minētas šāda pieteikuma pamatojumā minētā pamatpatenta pretenziju formulējumā;

2)

Regulas Nr. 469/2009 3. panta b) punkts ir interpretējams tādējādi, ka, ja vien ir izpildīti arī pārējie šajā pantā paredzētie nosacījumi, tas neliedz dalībvalsts par rūpniecisko īpašumu atbildīgajām iestādēm piešķirt papildu aizsardzības sertifikātu divu aktīvo vielu kombinācijai, kas atbilst tai, kura ir minēta norādītā pamatpatenta pretenziju formulējumā, ja zāles, kuru tirdzniecības atļauja tiek norādīta papildu aizsardzības sertifikāta pieteikuma pamatošanai, ietver ne tikai šo divu aktīvo vielu kombināciju, bet arī citas aktīvās vielas.

---

(1)  OV C 246, 11.09.2010.

Tiesas (astotā palāta palāta) 2011. gada 24. novembra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gebr. Stolle GmbH & Co. KG (C-323/10, C-324/10 un C-326/10), Doux Geflügel GmbH (C-325/10)/Hauptzollamt Hamburg-Jonas

(Apvienotās lietas no C-323/10 līdz C-326/10) (1)

(Regula (EEK) Nr. 3846/87 - Lauksaimniecība - Eksporta kompensācijas - Mājputnu gaļa - Izķidātas un noplūktas mājas vistas (Gallus domesticus))

(2012/C 25/18)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Gebr. Stolle GmbH & Co. KG (C-323/10, C-324/10 un C-326/10), Doux Geflügel GmbH (C-325/10)

Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg-Jonas

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — Komisijas 1987. gada 17. decembra Regulas (EEK) Nr. 3846/87, ar ko izveidota lauksaimniecības produktu nomenklatūra eksporta kompensācijām (OV L 366, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 2765/1999 (OV L 338, 1. lpp.), interpretācija — Pozīcija 0207 12 90 — Noplūkti, bet ne pilnībā, kā paredzēts šajā nomenklatūras pozīcijā, izķidāti mājputni

Rezolutīvā daļa:

1)

Komisijas 1987. gada 17. decembra Regulas (EEK) Nr. 3846/87, ar ko izveido lauksaimniecības produktu nomenklatūru eksporta kompensācijām, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2005. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2091/2005, ar kuru 2006. gadam publicē lauksaimniecības produktu nomenklatūru eksporta kompensācijām, I pielikuma apakšpozīcija 0207 12 90 ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā apakšpozīcijā ietilpstošam mājputnu liemenim ir jābūt pilnībā izķidātam tādējādi, ka ar šo tarifa klasifikāciju nav savienojams tas, ka, piemēram, daļa zarnu vai trahejas pēc iekšu izņemšanas procesa beigām joprojām nav atdalītas no liemeņa;

2)

Regulas Nr. 3846/87, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 2765/1999, I pielikuma produkta kods 0207 1 2 90 9990 ir jāinterpretē tādējādi, ka vārdu “neregulārs sastāvs” skaidrojums nepieļauj vairāk nekā maksimāli četru no norādītajiem subproduktiem neatdalīšanu no liemeņa vienā vai vairākos eksemplāros, ja tiek ievērots kopējais skaits četri;

3)	Regulas Nr. 3846/87, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2765/1999, apakšpozīcija 0207 12 10 jāinterpretē tādējādi, ka mājputnu liemenis, kurā viens no šajā apakšpozīcijā norādītajiem subproduktiem, proti, kakls, sirds, aknas un šķilvis, ir vairākos eksemplāros, neietilpst minētajā apakšpozīcijā;

4)

Regulas Nr. 3846/87, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2765/1999, I pielikuma apakšpozīcija 0207 12 10 ir jāinterpretē tādējādi, ka klasifikācijas mērķiem eksporta kompensācijām šai apakšpozīcijai atbilst mājputna liemenis, uz kura pēc mehāniskās noplūkšanas vēl ir dažas nelielas kontūrspalvas, spalvas, spalvu gali un matiņi, ja šo spalvu palieku esamība ir savienojama ar cepešu cāļu raksturojumu un ar prasību par pienācīgi labu tirdzniecības kvalitāti;

5)	Regulas Nr. 3846/87, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2765/1999, I pielikuma produkta kods 0207 1 2 90 9990 ir jāinterpretē tādējādi, ka mājputna liemenis, kurā traheja vēl nav atdalīta no kakla, neietilpst šajā produkta kodā;

6)

muitas pārbaudes laikā ar mērķi noteikt, vai eksportam paredzētās preces atbilst eksporta deklarācijā norādītajai tarifa pozīcijai, daļējas deklarēto preču pārbaudes rezultāti atbilstoši Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 70. panta 1. punktam attiecas uz visām deklarācijā minētajām precēm. Nedrīkst atzīt pieļaujamo kļūdas robežu, kas ļautu uzskatīt, ka nepilnība neietekmē kompensāciju.

---

(1)  OV C 209, 31.07.2010.

OV C 274, 09.10.2010

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 17. novembra spriedums (Okresní soud v Chebu (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hypoteční banka, a.s./Udo Mike Lindner

(Lieta C-327/10) (1)

(Jurisdikcija un spriedumu izpilde civillietās un komerclietās - Patērētāja, kam ir vienas dalībvalsts pilsonība, noslēgts hipotekārā kredīta līgums ar banku, kas ir reģistrēta citā dalībvalstī - Dalībvalsts tiesību akts, saskaņā ar kuru, ja nav zināms patērētāja domicils, prasību pret patērētāju var celt šīs valsts tiesā)

(2012/C 25/19)

Tiesvedības valoda — čehu

Iesniedzējtiesa

Okresní soud v Chebu

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Hypoteční banka, a.s.

Atbildētājs: Udo Mike Lindner

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Okresní soud v Chebu — LESD 81. panta, Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.) 16.panta 2. punkta, 17. panta 3. punkta un 24. panta, kā arī Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.) 6. panta 1. punkta interpretācija — Jurisdikcija attiecībā uz nekustamā īpašuma aizdevuma līgumu, kuru ir noslēdzis patērētājs, kuram ir vienas dalībvalsts pilsonība, ar banku, kas ir nodibināta citā dalībvalstī — Dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem ir atļauts celt prasību šīs dalībvalsts tiesā pret patērētāju, kura domicils nav zināms

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzēto noteikumu par jurisdikciju piemērošana ir pakļauta nosacījumam, lai attiecīgajā situācijā pamatlietā, ko izskata dalībvalsts tiesa, rastos jautājumi par šīs tiesas starptautiskās jurisdikcijas noteikšanu. Šāda situācija rodas tādā gadījumā kā pamatlietā, kurā vienas dalībvalsts tiesā ir celta prasība pret citas dalībvalsts pilsoni, kura domicils šai tiesai nav zināms;

2)

Regula Nr. 44/2001 ir jāinterpretē tādējādi, ka: — saskaņā ar minētās regulas 16. panta 2. punktu tādā situācijā kā pamatlietā, kurā patērētājs, kas ir ilgtermiņa hipotekārā kredīta līguma, kurā ir ietverts pienākums informēt darījuma partneri par jebkādu adreses maiņu, puse, atsakās no sava domicila pirms prasības celšanas pret viņu par savu līgumisko pienākumu neizpildi, tās dalībvalsts tiesas, kuras teritorijā atradās patērētāja pēdējais zināmais domicils, ir kompetentas izskatīt minēto lietu gadījumā, kad, piemērojot minētās regulas 59. pantu, nav iespējams noteikt pašreizējo atbildētāja domicilu un kad nav neviena pārliecinoša pierādījuma, kas tām ļautu secināt, ka patērētājam patiesībā nav domicila Eiropas Savienības teritorijā; — šī regula neliedz piemērot dalībvalsts procesuālo tiesību normu, kas, lai nepieļautu atteikuma spriest tiesu situāciju, atļauj uzsākt tiesvedību pret personām, kuru domicils nav zināms, ja tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta, pirms nolēmuma pieņemšanas ir pārliecināta, ka rūpīgi un godprātīgi ir veikta visa nepieciešamā izpēte atbildētāja atrašanai.

---

(1)  OV C 246, 11.09.2010.

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 10. novembra spriedums (Augstākās tiesas Senāta (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SIA “Norma-A”, SIA “Dekom”/Latgales plānošanas reģions, kas pārņēmis Ludzas novada domes tiesības

(Lieta C-348/10) (1)

(Publiskā iepirkuma līgumi - Direktīva 2004/17/EK - 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts - Direktīva 92/13/EEK - 2.d panta 1. punkta b) apakšpunkts - “Pakalpojumu koncesijas” jēdziens - Sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu sniegšana - Tiesības ekspluatēt pakalpojumu un summas samaksa pakalpojuma sniedzējam zaudējumu atlīdzināšanai - Ar ekspluatāciju saistītais risks, kas tiek ierobežots saskaņā ar valsts tiesību aktiem un līgumu - Pārsūdzības procedūras iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā - Direktīvas 92/13/EEK 2.d panta 1. punkta b) apakšpunkta tieša piemērojamība līgumiem, kas noslēgti pirms Direktīvas 2007/66/EK ieviešanas termiņa)

(2012/C 25/20)

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: SIA “Norma-A”, SIA “Dekom”

Atbildētājs: Latgales plānošanas reģions, kas pārņēmis Ludzas novada domes tiesības

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Augstākās tiesas Senāts — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 1. lpp.), 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta un Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/13/EK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 14. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (OV L 335, 31. lpp.), 2.d panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija — Pakalpojumu koncesijas jēdziens — Līgums, kurā paredzēts sniegt sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus, atlīdzībā saņemot tiesības ekspluatēt pakalpojumu un līgumslēdzējas iestādes veiktu ar šo ekspluatāciju saistīto zaudējumu atlīdzības samaksu pakalpojumu sniedzējam, jo ar šo pakalpojumu ekspluatāciju saistītais risks ir ierobežots saskaņā ar valsts tiesību aktiem un minēto līgumu — Pārsūdzības procedūras iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā — Prasība atcelt koncesijas līgumu — Direktīvas 92/13/EEK 2.d panta 1. punkta b) apakšpunkta tieša piemērojamība Latvijā attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem, kas noslēgti pirms Direktīvas 2007/66/EK ieviešanas termiņa

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, jāinterpretē tādējādi, ka par “pakalpojumu [iepirkuma] līgumu” šīs direktīvas 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē ir uzskatāms līgums, ar kuru atbilstoši šo pakalpojumu sniegšanu regulējošajām publisko tiesību normām un līguma noteikumiem līdzējs neuzņemas būtisku līgumslēdzējas iestādes riska daļu. Jautājums par to, vai attiecīgais pamatlietā aplūkotais tiesiskais darījums jākvalificē kā pakalpojumu koncesija vai pakalpojumu publiskā iepirkuma līgums, ir jāizvērtē iesniedzējtiesai, ņemot vērā visas minētā tiesiskā darījuma īpatnības;

2)

Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, 2.d panta 1. punkta b) apakšpunkts nav piemērojams attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem, kuri ir noslēgti pirms Direktīvas 2007/66 ieviešanas termiņa beigām.

---

(1)  OV C 246, 11.09.2010.

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 24. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-379/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vispārīgais dalībvalstu atbildības par kādas no to pēdējās instances tiesām pieļautu Savienības tiesību pārkāpumu princips - Jebkādas dalībvalsts atbildības izslēgšana par pēdējās instances tiesas veiktu tiesību normu interpretāciju vai faktu un pierādījumu vērtējumu - Valsts likumdevēja noteikts valsts atbildības ierobežojums vienīgi ar šādas tiesas pārkāpuma, kas izdarīts ar nodomu, un nopietna pārkāpuma gadījumiem)

(2012/C 25/21)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Pignataro un M. Nolin)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, pārstāvis, un G. De Bellis, avvocato dello Stato)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Vispārīgā dalībvalstu atbildības par to pēdējās instances tiesu pieļautu Savienības tiesību pārkāpumu principa pārkāpums — Atbildības attiecināšana tikai uz pārkāpuma, kas izdarīts ar nodomu, un nopietna pārkāpuma gadījumiem

Rezolutīvā daļa:

1)

Itālijas Republika, — izslēdzot jebkādu Itālijas valsts atbildību par zaudējumiem, kas radīti indivīdiem sakarā ar pēdējās instances valsts tiesas pieļautu Savienības tiesību pārkāpumu, ja šis pārkāpums izriet no tiesību normu interpretācijas vai faktu un pierādījumu vērtējuma, ko veikusi šī tiesa, un — attiecinot šo atbildību tikai uz pārkāpuma, kas izdarīts ar nodomu, un nopietna pārkāpuma gadījumiem saskaņā ar 1988. gada 13. aprīļa Likuma Nr. 117 par zaudējumu, kas nodarīti tiesas funkciju izpildes rezultātā, atlīdzināšanu un tiesnešu civiltiesisko atbildību (legge n. 117 (sul) risarcimento dei danni cagionati nell’ esercizio delle funzioni giudiziarie e responsabilità civile dei magistrati) 2. panta 1. un 2. punktu nav izpildījusi pienākumus, kādi tai izriet saskaņā ar vispārīgā dalībvalstu atbildības par kādas no to pēdējās instances tiesām pieļautu Savienības tiesību pārkāpumu principa;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 301, 06.11.2010.

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 10. novembra spriedums (Amtsgericht Bruchsal (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret  QB (*1)

(Lieta C-405/10) (1)

(Vides aizsardzība - Regula (EK) Nr. 1013/2006 un Regula (EK) Nr. 1418/2007 - Atkritumu sūtījumu kontrole - Aizliegums eksportēt uz Libānu lietotus katalizatorus)

(2012/C 25/22)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Bruchsal

Lietas dalībnieks pamata procesā

 QB (*1)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Amtsgericht Bruchsal — Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 1. lpp.) 37. panta, kā arī Komisijas 2007. gada 29. novembra Regulas (EK) Nr. 1418/2007 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli (OV L 316, 6. lpp.), interpretācija — Aizliegums eksportēt uz Libānu atkritumus, uz kuriem attiecas kods B1120 (katalizatori)

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 37. pants kopsakarā ar Komisijas 2007. gada 29. novembra Regulu (EK) Nr. 1418/2007 par Regulas Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2008. gada 29. jūlija Regulu (EK) Nr. 740/2008, ir jāinterpretē tādējādi, ka reģenerācijai paredzēto atkritumu, uz kuriem attiecas Regulas Nr. 1013/2006 V pielikuma 1. daļas B sarakstā ietvertais kods B1120, eksports no Eiropas Savienības uz Libānu ir aizliegts.

---

(*1)  Informācija dzēsta vai aizstāta, ņemot vērā personas datu aizsardzību un/vai konfidencialitāti.

(1)  OV C 288, 23.10.2010.

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 17. novembra spriedums (High Court of Justice (Queen's Bench Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Deo Antoine Homawoo/GMF Assurances SA

(Lieta C-412/10) (1)

(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Tiesību akti, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām - Regula (EK) Nr. 864/2007 - Piemērojamība laikā)

(2012/C 25/23)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Queen's Bench Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Deo Antoine Homawoo

Atbildētājs: GMF Assurances SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Queen's Bench Division) (Apvienotā Karaliste) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām, (“Roma II”) (OV L 199, 40. lpp.) 15. panta c) apakšpunkta, 31. un 32. panta, kā arī LESD 297. panta interpretācija — Piemērojamība laikā — Tiesību aktu, kas piemērojami attiecībā uz notikumiem, kas rada kaitējumu, piemērošanas joma

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (“Roma II”), 31. un 32. pants, skatot tos kopsakarā ar LESD 297. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai šī regula ir jāpiemēro vienīgi tādiem notikumiem, kas rada kaitējumu, kuri ir iestājušies pēc 2009. gada 11. janvāra, un ka tiesvedības par zaudējumu atlīdzību uzsākšanas dienai vai dienai, kurā attiecīgā tiesa ir noteikusi piemērojamos tiesību aktus, nav nozīmes, nosakot šīs regulas piemērojamību laikā.

---

(1)  OV C 301, 06.11.2010.

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 24. novembra spriedums (High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division (Patents Court) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Georgetown University, University of Rochester, Loyola University of Chicago/Comptroller-General of Patents, Designs and Trade Marks

(Lieta C-422/10) (1)

(Cilvēkiem paredzētas zāles - Papildu aizsardzības sertifikāts - Regula (EK) Nr. 469/2009 - 3. pants - Sertifikāta izsniegšanas nosacījumi - Jēdziens “produkts, kuru aizsargā spēkā esošs pamatpatents” - Kritēriji - Papildu vai atšķirīgu kritēriju pastāvēšana zālēm, kurās ir vairāk par vienu aktīvo vielu, vai vakcīnai pret vairākām slimībām (“multi-disease vaccine” vai “vaccin multivalent”))

(2012/C 25/24)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division (Patents Court) (Apvienotā Karaliste)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Georgetown University, University of Rochester un Loyola University of Chicago

Atbildētāja: Comptroller-General of Patents, Designs and Trade Marks

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Chancery Division) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 1. lpp.) 3. panta b) punkta interpretācija — Sertifikāta izsniegšanas nosacījumi — Iespēja izsniegt papildu aizsardzības sertifikātu vienai aktīvai vielai vai aktīvo vielu kombinācijai gadījumā, ja ar spēkā esošo pamatpatentu tiek aizsargāta aktīvā viela vai aktīvo vielu kombinācija regulas 3. panta a) punkta izpratnē

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm 3. panta b) punkts ir interpretējams tādējādi, ka, ja vien ir izpildīti arī pārējie šajā pantā paredzētie nosacījumi, tas neliedz dalībvalsts par rūpniecisko īpašumu atbildīgajām iestādēm piešķirt papildu aizsardzības sertifikātu aktīvajai vielai, kas ir minēta norādītā pamatpatenta pretenziju formulējumā, ja zāles, kuru tirdzniecības atļauja tiek norādīta papildu aizsardzības sertifikāta pieteikuma pamatošanai, ietver ne tikai šo aktīvo vielu, bet arī citas aktīvās vielas.

---

(1)  OV C 301, 06.11.2010.

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 17. novembra spriedums (Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hristo Gaydarov/Director na Glavna direktsia “Ohranitelna politsia” pri Ministerstvo na vatreshnite raboti

(Lieta C-430/10) (1)

(Savienības pilsoņa brīva pārvietošanās - Direktīva 2004/38/EK - Aizliegums izceļot no valsts kriminālas sodāmības citā valstī dēļ - Narkotisko vielu tirdzniecība - Pasākums, kuru iespējams pamatot ar sabiedriskās kārtības apsvērumiem)

(2012/C 25/25)

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Hristo Gaydarov

Atbildētājs: Director na Glavna direktsia “Ohranitelna politsia” pri Ministerstvo na vatreshnite raboti

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad Sofia-grad — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 77. lpp.), 27. panta 1. un 2. punkta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 1. lpp.), preambulas 5. un 20. apsvēruma un Konvencijas, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV 2000, L 239, 19. lpp.), 71. panta 1. un 2. punkta interpretācija — Savienības pilsoņa brīvas pārvietošanās īstenošanas ierobežošana — Aizliegums izceļot no valsts saistībā ar trešā valstī izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar narkotisko vielu tirdzniecību — Pasākums, kuru sabiedriskās kārtības interesēs var pamatot ar vispārējās un speciālās prevencijas mērķiem

Rezolutīvā daļa:

LESD 21. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 27. pants pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ir atļauts ierobežot dalībvalsts pilsoņa tiesības ieceļot citas dalībvalsts teritorijā, tostarp pamatojoties uz to, ka viņš citā dalībvalstī iepriekš ir bijis krimināli sodīts par narkotisko vielu tirdzniecību, ar nosacījumu, pirmkārt, ka šī pilsoņa personiskā rīcība rada faktisku, attiecīgajā brīdī esošu un pietiekami nopietnu apdraudējumu, kas skar vienu no sabiedrības pamatinteresēm, otrkārt, ka attiecīgais ierobežojošais pasākums ir atbilstošs, lai nodrošinātu sasniedzamā mērķa īstenošanu, un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams tā sasniegšanai, un, treškārt, ka attiecībā uz šo pasākumu var tikt veikta efektīva pārbaude tiesā, kas ļautu izvērtēt tā tiesiskumu no faktiskā un tiesiskā viedokļa, ņemot vērā Savienības tiesību prasības.

---

(1)  OV C 301, 06.11.2010.

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 17. novembra spriedums (Administrativen Sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Petar Aladzhov/Zamestnik director na Stolichna direktsia na vatreshnite raboti kam Ministerstvo na vatreshnite raboti

(Lieta C-434/10) (1)

(Savienības pilsoņa brīva pārvietošanās - Direktīva 2004/38/EK - Aizliegums izceļot no valsts nodokļa parāda nenomaksāšanas dēļ - Pasākums, kuru iespējams pamatot ar sabiedriskās kārtības apsvērumiem)

(2012/C 25/26)

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen Sad Sofia-grad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Petar Aladzhov

Atbildētājs: Zamestnik director na Stolichna direktsia na vatreshnite raboti kam Ministerstvo na vatreshnite raboti

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad Sofia — grad — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 77. lpp.), 27. panta 1. un 2. punkta interpretācija — Savienības pilsoņa tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanas ierobežojums — Fiziskai personai, kas ir komercsabiedrības, kurai pastāv nenomaksāts parāds, vadītājs, noteikts aizliegums izceļot no valsts teritorijas “ievērojama” parāda valstij dēļ — Ar sabiedriskās kārtības aizsardzību pamatots pasākums

Rezolutīvā daļa:

1)

Savienības tiesības pieļauj tādu dalībvalsts tiesību normu, kas ļauj administratīvajai iestādei aizliegt šīs valsts pilsonim izceļot no tās teritorijas, ņemot vērā sabiedrības, kuras viens no vadītājiem ir šis pilsonis, nenomaksāto nodokļu parādu, ja tiek izpildīts divkāršs nosacījums, proti, ja attiecīgais pasākums ir veikts, lai noteiktos izņēmuma rakstura apstākļos, kas it īpaši var izrietēt no šī parāda veida vai ievērojamā apmēra, nodrošinātos pret faktisku, attiecīgajā brīdī esošu un pietiekami nopietnu apdraudējumu, kas skar vienu no sabiedrības pamatinteresēm, un ja mērķis, ko šādi iecerēts sasniegt, nav saistīts vienīgi ar ekonomiskiem nolūkiem. Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai šis divkāršais nosacījums ir izpildīts;

2)

pat pieņemot, ka tāds pasākums, ar kuru noteikts aizliegums izceļot no valsts teritorijas, kāds pamata lietā ir piemērots P. Aladzhovam, ir ticis pieņemts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 27. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, šā paša panta 2. punktā paredzētie nosacījumi nepieļauj šādu pasākumu, — ja tā pamatā ir vienīgi sabiedrības, viens no kuras vadītājiem ir attiecīgā persona, nodokļu parāds un ja attiecīgais pasākums ir ticis piemērots vienīgi šī statusa dēļ, neveicot konkrētu attiecīgās personas personiskās rīcības izvērtējumu un nenorādot ne uz kādu apdraudējumu, ko šī persona varētu radīt sabiedriskajai kārtībai, un — ja aizliegums izceļot no valsts teritorijas nav atbilstošs, lai nodrošinātu sasniedzamā mērķa īstenošanu, un pārsniedz to, kas ir nepieciešams tā sasniegšanai. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tas tā ir tās izskatāmajā lietā.

---

(1)  OV C 317, 20.11.2010.

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 17. novembra spriedums (Centrale Raad van Beroep (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — J.C. van Ardennen/Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen

(Lieta C-435/10) (1)

(Direktīva 80/987/EEK - Darba ņēmēju aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā - Pabalsts sakarā ar maksātnespēju - Izmaksāšana ar nosacījumu par reģistrēšanos par darba meklētāju)

(2012/C 25/27)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Centrale Raad van Beroep

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: J.C. van Ardennen

Atbildētāja: Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Centrale Raad van Beroep — Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīvas 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV L 283, 23. lpp.) Direktīvas 2002/74/EK (OV L 270, 10. lpp.) grozījumu redakcijā 4., 5. un 10. panta interpretācija — Garantiju sniedzošās iestādes sniegtās garantijas apmērs — Valsts tiesību akti, kuros darba ņēmējiem noteikts pienākums nekavējoties reģistrēties par darba meklētāju pirms nesamaksātās algas parāda samaksas lūgšanas

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīvas 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/74/EK, 3. un 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā darba ņēmēju, kuru darba devējs ir maksātnespējīgs, iespējai pilnībā izmantot savas tiesības panākt neizpildīto darba samaksas prasījumu — kādi aplūkoti pamatlietā — apmierināšanu, ir noteikts pienākums reģistrēties par darba meklētāju.

---

(1)  OV C 317, 20.11.2010.

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 10. novembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Finanzamt Lüdenscheid/Christel Schriever

(Lieta C-444/10) (1)

(PVN - Sestā Direktīva - 5. panta 8. punkts - Jēdziens “visu aktīvu vai to daļas nodošana” - Īpašumtiesību nodošana uz preču krājumu un iekārtu vienlaikus ar komerctelpu iznomāšanu)

(2012/C 25/28)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Finanzamt Lüdenscheid

Atbildētāja: Christel Schriever

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) 5. panta 8. punkta interpretācija — Dalībvalstu iespēja atbrīvot visu aktīvu nodošanu no pievienotās vērtības nodokļa — Mazumtirdzniecības veikala telpu iznomāšana uz nenoteiktu laiku, nododot īpašumā šī mazumtirdzniecības veikala preču krājumu un veikala iekārtu nomniekam — Iespēja tādu tiesisku darījumu kvalificēt kā “visu aktīvu nodošanu” Direktīvas 77/388/EEK 5. panta 8. punkta izpratnē

Rezolutīvā daļa:

1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 5. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka īpašumtiesību uz preču krājumu un mazumtirdzniecības veikala iekārtas nodošana vienlaikus ar minētā veikala telpu iznomāšanu īpašumtiesību saņēmējam uz nenoteiktu laiku, kaut gan līgumu īsā laika posmā var uzteikt abas puses, ir visu aktīvu vai to daļas nodošana šīs tiesību normas izpratnē ar nosacījumu, ka nodotais īpašums ir pietiekams, lai minētais īpašumtiesību saņēmējs varētu turpināt neatkarīgu saimniecisku darbību ilgtermiņā.

---

(1)  OV C 317, 20.11.2010.

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 17. novembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Oliver Jestel/Hauptzollamt Aachen

(Lieta C-454/10) (1)

(Kopienas Muitas kodekss - 202. panta 3. punkta otrais ievilkums - Muitas parāda rašanās, pretlikumīgi ievedot preces - “Parādnieka” jēdziens - Piedalīšanās pretlikumīgā ievešanā - Persona, kas ir darbojusies kā starpnieks pretlikumīgi ievesto preču pirkuma līgumu noslēgšanas laikā)

(2012/C 25/29)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Oliver Jestel

Atbildētājs: Hauptzollamt Aachen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 202. panta 3. punkta otrās daļas interpretācija — Muitas parāda rašanās preču pretlikumīgas ievešanas Savienības muitas teritorijā dēļ — Persona, kas, tieši nepiedaloties preču ievešanā, ir palīdzējusi noslēgt līgumus par attiecīgo pretlikumīgi ievesto preču iegādi — Nosacījumi, pastāvot kuriem šo personu var atzīt par muitas maksājuma parādnieku

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 202. panta 3. punkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka par muitas parāda, kas ir radies, pretlikumīgi ievedot preces Savienības muitas teritorijā, parādnieku ir jāuzskata persona, kas, tieši nepiedaloties šajā ievešanā Savienības muitas teritorijā, ir piedalījusies tajā kā starpniece minēto preču pirkuma līgumu noslēgšanā, ja tā ir apzinājusies vai tai būtu bijis jāapzinās, ka minētā ievešana ir pretlikumīga; tas ir jānovērtē iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 317, 20.11.2010.

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 24. novembra spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Asociación Nacional de Establecimientos Financieros de Crédito (ASNEF) (C-468/10), Federación de Comercio Electrónico y Marketing Directo (FECEMD) (C-469/10)/Administración del Estado

(Apvienotās lietas C-468/10 un C-469/10) (1)

(Personas datu apstrāde - Direktīva 95/46/EK - 7. panta f) punkts - Tieša iedarbība)

(2012/C 25/30)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Asociación Nacional de Establecimientos Financieros de Crédito (ASNEF) (C-468/10), Federación de Comercio Electrónico y Marketing Directo (FECEMD) (C-469/10)

Atbildētāja: Administración del Estado

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Supremo — Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) 7. panta f) punkta interpretācija — Atbildīgo personu veiktā datu apstrāde un paziņošana adresātiem, īstenojot to attiecīgās leģitīmās intereses — Papildu prasības — Direktīvas normu tiešā iedarbība

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 7. panta f) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru gadījumā, ja nav attiecīgās personas piekrišanas, un lai atļautu šo personas datu apstrādi, kura ir vajadzīga personas datu apstrādātāja vai trešo personu, kurām dati tiek atklāti, likumīgo interešu ievērošanai, papildus attiecīgās personas pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanai tiek pieprasīts, lai šie dati atrastos publiski pieejamajos avotos, tādējādi kategoriski un vispārīgi izslēdzot tādu datu apstrādes iespējamību, kuri neatrodas publiski pieejamajos avotos;

2)	Direktīvas 95/46 7. panta f) punktam ir tieša iedarbība.

---

(1)  OV C 346, 18.12.2010.

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 10. novembra spriedums (Højesteret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Partrederiet Sea Fighter/Skatteministeriet

(Lieta C-505/10) (1)

(Direktīva 92/81/EEK - Akcīzes nodoklis minerāleļļām - Atbrīvojums no nodokļa - Jēdziens “kuģošana” - Degviela, ko izmanto ekskavatoram, kas uzstādīts uz kuģa un darbojas neatkarīgi no šā kuģa dzinēja)

(2012/C 25/31)

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Højesteret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Partrederiet Sea Fighter

Atbildētāja: Skatteministeriet

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Højesteret — Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/81/EEK par akcīzes nodokļu struktūru saskaņošanu attiecībā uz naftas produktiem [minerāleļļām] (OV L 316, 12. lpp.) 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta interpretācija — Minerāleļļu, ko izmanto kā degvielu kuģošanai, atbrīvojums no nodokļa — Jēdziens “kuģošanai” — Minerāleļļas, ko izmanto kā degvielu ekskavatorā, kas uzstādīts uz kuģa, bet kuram ir pašam savs dzinējs un degvielas tvertne, un kurš tādējādi darbojas neatkarīgi no kuģa vilkmes dzinēja

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/81/EEK par akcīzes nodokļu struktūru saskaņošanu attiecībā uz naftas produktiem [minerāleļļām], kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1994. gada 22. decembra Direktīvu 94/74/EK, 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka minerāleļļas, kuras piegādā izmantošanai ekskavatorā, kas pastāvīgi uzstādīts uz kuģa, bet, tā kā tam ir autonoms dzinējs un autonoma degvielas tvertne, darbojas neatkarīgi no kuģa vilkmes dzinēja, nav atbrīvotas no akcīzes nodokļa.

---

(1)  OV C 13, 15.01.2011.

Tiesas (septītā palāta) 2011. gada 10. novembra spriedums — LG Electronics, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-88/11 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Vārdisks apzīmējums “KOMPRESSOR PLUS” - Reģistrācijas atteikums - Regula (EK) Nr. 40/94 - 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Aprakstošs raksturs - Jauna pierādīšanas līdzekļa pārbaude, ko veic Vispārējā tiesa - Faktu un pierādījumu sagrozīšana)

(2012/C 25/32)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: LG Electronics, Inc. (pārstāvis — J. Blanchard, avocat)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Priekšmets

Apelācija par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2010. gada 16. decembra spriedumu lietā T-497/09 LG Electronics/ITSB, ar kuru noraidīta prasītājas prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 23. septembra lēmumu lietā R 397/2009-1, par lūgumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “KOMPRESSOR PLUS” kā Kopienas preču zīmi — Preču zīmes atšķirtspēja — Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L, 78, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Jaunu apstākļu izvērtēšana, ko veic Vispārējā tiesa — Pierādījumu sagrozīšana

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	LG Electronics, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 120, 16.04.2011.

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 15. novembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Murat Dereci, Vishaka Heiml, Alban Kokollari, Izunna Emmanuel Maduike, Dragica Stevic/Bundesministerium für Inneres

(Lieta C-256/11) (1)

(Savienības pilsonība - Trešo valstu pilsoņu, kuri ir Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, uzturēšanās tiesības - Atteikums, kurš pamatots ar pilsoņa tiesību uz brīvu pārvietošanos neīstenošanu - Iespējama atšķirīga attieksme, salīdzinot ar Savienības pilsoņiem, kuri ir īstenojuši tiesības uz brīvu pārvietošanos - EEK un Turcijas Asociācijas nolīgums - Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 13. pants - Papildu protokola 41. pants - Klauzulas par “atturēšanos no jebkādas darbības”)

(2012/C 25/33)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Murat Dereci, Vishaka Heiml, Alban Kokollari, Izunna Emmanuel Maduike, Dragica Stevic

Atbildētāja: Bundesministerium für Inneres

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgerichtshof — LESD 20. panta, Nolīguma par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju 1970. gada 23. novembra Papildprotokola, ar ko noteikti pasākumi abu spēkā stāšanās nodrošināšanai (OV 1972, L 293, 4. lpp.), 41. panta 1. punkta, kā arī ar minēto Nolīgumu izveidotās Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas attīstīšanu 13. panta interpretācija — Savienības pilsonība — Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi uzturēties dalībvalsts teritorijā — Situācija, kad Savienības pilsonis uzturas dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir — Nosacījumi uzturēšanās atļauju piešķiršanai trešo valstu pilsoņu ģimenes locekļiem

Rezolutīvā daļa:

1)

Savienības tiesības, tostarp to noteikumi par Savienības pilsonību, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās pieļauj, ka dalībvalsts trešās valsts pilsonim, ja šis pilsonis vēlas dzīvot kopā ar savu ģimenes locekli — Savienības pilsoni, kurš dzīvo šajā dalībvalstī, kuras pilsonība viņam ir, un kurš nekad nav izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, atsaka uzturēšanos tās teritorijā, ja vien šāda atteikšana attiecīgajam Savienības pilsonim neliedz faktiski izmantot tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Savienības pilsoņa statusu; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

2)

Papildu protokola, kurš 1970. gada 23. novembrī parakstīts Briselē un kurš Kopienas vārdā noslēgts, apstiprināts un ratificēts ar Padomes 1972. gada 19. decembra Regulu (EEK) Nr. 2760/72, 41. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda jauna tiesiskā regulējuma ieviešana, kurā paredzēts vairāk ierobežojumu nekā agrākajā regulējumā, ir jāuzskata par “jaunu ierobežojumu” šīs tiesību normas izpratnē, ja ar pašu agrāko regulējumu ticis atvieglots agrākais regulējums par Turcijas pilsoņu brīvības veikt uzņēmējdarbību veikšanas nosacījumiem brīdī, kad šis protokols stājās spēkā attiecīgajā dalībvalstī.

---

(1)  OV C 219, 23.07.2011.

Tiesas (septītā palāta) 2011. gada 29. septembra rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Angelo Grisoli/Regione Lombardia

(Lieta C-315/08) (1)

(Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - LESD 49. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Sabiedrības veselība - Aptieka - Tuvums - Sabiedrības apgāde ar zālēm - Izmantošanas atļauja - Aptieku sadalījums teritorijā - Minimālais attālums starp aptiekām)

(2012/C 25/34)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Angelo Grisoli

Atbildētājs: Regione Lombardia

piedaloties: Comune di Roccafranca

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Consiglio di Stato — EKL 152. un 153. panta interpretācija — Jaunu aptieku atvēršana — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko nosaka ierobežojumus, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, un paredz nosacījumus jaunu aptieku atvēršanas atļaušanai

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. pants pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, ar kuru ir noteikti ierobežojumi jaunu aptieku izveidošanai un kurā ir paredzēts, ka

—	pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu, kas ir mazāks par četriem tūkstošiem cilvēku, var tikt izveidota viena aptieka un

—

pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu, kas pārsniedz četrus tūkstošus cilvēku, jaunas aptiekas izveidošana ir pakļauta tādiem nosacījumiem kā nosacījumam par to, ka iedzīvotāju skaits pārsniedz vismaz 50 % no to iedzīvotāju skaita, kas ir vajadzīgs aptiekas izveidošanai, un nosacījumam par to, ka ir ievērots minimālais attālums no jau esošām aptiekām,

ar nosacījumu, ka šāds tiesiskais regulējums, atkāpjoties no pamatnoteikumiem, ļauj izveidot pietiekamu skaitu aptieku, kuras var nodrošināt atbilstošus farmaceitiskos pakalpojumus vietās, kurām piemīt īpašas demogrāfiskas vai ģeogrāfiskas iezīmes, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 260, 11.10.2008.

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 9. septembra rīkojums (Corte d'appello di Milano (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Cassina S.p.A./Alivar Srl, Galliani Host Arredamenti Srl

(Lieta C-198/10) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Rūpnieciskais un komercīpašums - Direktīva 98/71/EK - Dizainparaugu tiesiskā aizsardzība - 17. pants - Pienākums vienlaicīgi aizsargāt dizainparaugus un autortiesības - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru no autortiesību aizsardzības izslēdz dizainparaugus, kas atradās vispārējā lietošanā pirms šī tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā)

(2012/C 25/35)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte d'appello di Milano

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Cassina S.p.A.

Atbildētājas: Alivar Srl, Galliani Host Arredamenti Srl

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte d'appello di Milano — Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvas 98/71/EK par dizainparaugu tiesisko aizsardzību 17. un 19. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru direktīvu transponē, ieviešot autortiesību aizsardzību attiecībā uz dizainparaugiem — Dalībvalsts tiesības paplašināt minētās aizsardzības piešķiršanas nosacījumus

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvas 98/71/EK par dizainparaugu tiesisko aizsardzību 17. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru pilnībā vai, ievērojot iepriekšējas izmantošanas robežas, no šajā dalībvalstī noteiktās autortiesību aizsardzības izslēdz dizainparaugus, kas pirms šī tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā atradās vispārējā lietošanā attiecībā uz jebkuru trešo personu, kura pirms šī datuma valsts teritorijā jau ražoja un/vai tirgoja preces, kas tika ražotas atbilstoši šiem dizainparaugiem.

---

(1)  OV C 179, 03.07.2010.

Tiesas (septītā palāta) 2011. gada 12. septembra rīkojums — Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Komisija

(Lieta C-289/10 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā - Akcīzes preču aprites kontroles telemātikas sistēmu specifikācija, izstrāde, uzturēšana un apkope - Piedāvājuma noraidīšana - Šī noraidījuma pamatojuma nesniegšana)

(2012/C 25/36)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (pārstāvis — N. Korogiannakis, dikigoros)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvis — M. Wilderspin)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2010. gada 19. marta spriedumu — Spriedums lietā T-50/05 Evropaïki Dynamiki/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Komisijas 2004. gada 18. novembra lēmumu, ar kuru ir noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvājums publiskā iepirkuma procedūrā attiecībā uz akcīzes preču aprites kontroles telemātikas sistēmu specifikāciju, izstrādi, uzturēšanu un apkopi, kā arī lēmumu piešķirt tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumu citam pretendentam

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 246, 11.09.2010.

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 22. septembra rīkojums (Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hubert Pagnoul/État belge

(Lieta C-314/10) (1)

(Tiesas Reglamenta 92. panta 1. punkts, 103. panta 1. punkts un 104. panta 3. punkta pirmā daļā - Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pārbaude attiecībā uz valsts tiesību normas atbilstību gan Savienības tiesībām, gan valsts konstitūcijai - Valsts tiesiskais regulējums, kurā procesam, ar kuru tiek uzsākta atbilstības konstitūcijai pārbaude, tiek piešķirts prioritārs raksturs - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - Nepieciešamība pēc saistības ar Savienības tiesībām - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

(2012/C 25/37)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Liège

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Hubert Pagnoul

Atbildētāja: État belge

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal de première instance de Liège — LES 6. panta, LESD 267. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta interpretācija — Valsts tiesas pienākums vispirms vērsties konstitucionālajā tiesā, ja ar valsts likumu iespējams ir pārkāptas pamattiesības — Tādas valsts tiesību normas atbilstība Savienības tiesībām, kurā ir paredzēts pienākums vispirms vērsties konstitucionālajā tiesā — Valsts tiesu iespēja pārbaudīt valsts tiesību normu atbilstības starptautiskajiem līgumiem, ja konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka attiecīgais valsts likums atbilst Konstitūcijā garantētajām pamattiesībām

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesai acīmredzami nav kompetences atbildēt uz Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) uzdoto jautājumu

---

(1)  OV C 246, 11.09.2010.

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 22. septembra rīkojums (Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Richard Lebrun, Marcelle Howet/État belge

(Lieta C-538/10) (1)

(Reglamenta 92. panta 1. punkts, 103. panta 1. punkts un 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Valsts tiesību normas atbilstības pārbaude gan ar Savienības tiesībām, gan ar valsts konstitūciju - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir noteikts iepriekšējas konstitucionalitātes pārbaudes tiesvedības prioritārs raksturs - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - Saistības ar Savienības tiesībām nepieciešamība - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

(2012/C 25/38)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Liège

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Richard Lebrun, Marcelle Howet

Atbildētāja: État belge

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal de première instance de Liège — LES 6. panta, LESD 267. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta interpretācija — Valsts tiesām noteikta obligāta prasība vispirms vērsties Cour constitutionnelle gadījumā, ja ar valsts likuma normu, iespējams, tiek pārkāptas pamattiesības — Valsts tiesību normas, kurā ir prasīta šāda iepriekšēja vēršanās Cour constitutionnelle, atbilstība Savienības tiesībām — Iespēja valsts tiesām veikt atbilstības starptautiskam līgumam kontroli tad, kad konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka valsts likums atbilst Konstitūcijā garantētajām pamattiesībām

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesai acīmredzami nav kompetences atbildēt uz Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) uzdoto prejudiciālo jautājumu.

---

(1)  OV C 38, 05.02.2011.

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 30. septembra rīkojums — Sociedade Quinta do Portal, SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Vallegre, Vinhos do Porto SA

(Lieta C-541/10 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Kopienas vārdiska preču zīme “PORTO ALEGRE” - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “VISTA ALEGRE” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Preču zīmes atzīšana par spēkā neesošu)

(2012/C 25/39)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Sociedade Quinta do Portal, SA (pārstāvis — F. Bolota Belchior, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — P. López Ronda un G. Macias Bonilla, advokāti) un Vallegre, Vinhos do Porto SA

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 8. septembra spriedumu lietā T-369/09 Quinta do Portal/ITSB — Vallegre, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 18. jūnija lēmumu lietā R 1012/2008-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Vallegre, Vinhos do Porto, SA un Sociedade Quinta do Portal, SA

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Quinta do Portal SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 38, 5.02.2011.

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 13. septembra rīkojums — Hans-Peter Wilfer/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-546/10 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Grafiska preču zīme, kurā ir attēlota ģitāras grifa galva - Reģistrācijas atteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 74. panta 1. punkts - Pierādījumu, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā, pieņemamība - Vienlīdzīga attieksme)

(2012/C 25/40)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Hans-Peter Wilfer (pārstāvis — W. Prinz, Rechtsanwalt)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 8. septembra spriedumu lietā T-458/08 Wilfer/ITSB, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 25. jūlija lēmumu, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzība par pārbaudītāja lēmumu, ar kuru tika daļēji atteikta grafiska apzīmējuma, kas attēlo ģitāras grifa galvu sudraba, pelēkā un brūnā krāsā, kā preču zīmes reģistrācija attiecībā uz noteiktām precēm, kas ietilpst 9. un 15. klasē — Grafiska apzīmējuma, ko veido preces daļas divdimensiju attēls, atšķirtspēja

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Wilfer k-gs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 30, 29.01.2011.

Tiesas 2011. gada 20. septembra rīkojums — Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Komisija

(Lieta C-561/10 P) (1)

(Apelācija - Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā - Informātikas pakalpojumi SEI BUD/AMD/CR sistēmu uzturēšanai - Piedāvājuma noraidīšana - Nepietiekams pamatojums - Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums)

(2012/C 25/41)

Tiesvedības valoda –angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (pārstāvis — N. Korogiannakis, dikigoros)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Delaude un N. Bambara)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2010. gada 9. septembra spriedumu lietā T-387/08 Evropaïki Dynamiki/Komisija, ar kuru noraidīta prasība, pirmkārt, atcelt OPOCE2008. gada 20. jūnija lēmumu, ar ko noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvājums, kurš tika iesniegts saistībā ar aicinājumu iesniegt piedāvājumu, lai noslēgtu pamatlīgumus par informātikas pakalpojumiem SEI-BUD/AMD/CR sistēmu uzturēšanai un saistītajiem pakalpojumiem (Nr. AO 10185) (OV 2008/S 43-058884), kā arī lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu citam pretendentam un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 72, 5.03.2011.

Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 21. septembra rīkojums — Longevity Health Products, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Biofarma SA

(Lieta C-316/11 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Process ITSB Apelāciju padomē - Pienākuma samaksāt apelācijas sūdzības nodevu noteiktajā termiņā neievērošana - Apelāciju padomes lēmumus, ar kuru apelācijas sūdzību atzīst par neiesniegtu)

(2012/C 25/42)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Longevity Health Products, Inc. (pārstāvis — J. Korab, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Biofarma SA

Priekšmets

Apelācija par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 15. aprīļa rīkojumu lietā T-96/11 Longevity Health Products/ITSB — Biofarma, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atcelt tiesību aktu, ko cēlis vārdiskas preču zīmes “VITACHRON female” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas cita starpā ietilpst 5. klasē, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 10. janvāra lēmumu lietā R 1357/2010-4, ar kuru atzīts, ka apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Iebildumu nodaļas lēmumu atteikt minētās preču zīmes reģistrāciju saistībā ar iebildumiem, ko iesniedzis valsts preču zīmju “VITATHION” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 5. klasē, īpašnieks, tiek uzskatīta par neiesniegtu, jo noteiktajā termiņā nav samaksāta apelācijas sūdzības nodeva

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Longevity Health Products Inc. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 269, 10.09.2011.

Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 21. septembra rīkojums — Longevity Health Products Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Biofarma SA

(Lieta C-378/11 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Kopienas preču zīme - Process ITSB Apelāciju padomē - Pienākuma samaksāt apelācijas nodevu noteiktajā termiņā neievērošana - Apelāciju padomes lēmums atzīt apelācijas sūdzību par neiesniegtu)

(2012/C 25/43)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Longevity Health Products, Inc. (pārstāvis — J. Korab, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Biofarma SA

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 15. aprīļa rīkojumu lietā T-95/11 Longevity Health Products/ITSB — Biofarma VITACHRON (“male”), ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atcelt tiesību aktu, ko cēlis vārdiskas preču zīmes “VITACHRON male” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas tostarp ietilpst 5. klasē, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās palātas 2011. gada 10. janvāra lēmumu R 1357/2010-4, ar kuru atzīts, ka apelācijas sūdzība par Iebildumu nodaļas lēmumu atteikt minētās preču zīmes reģistrāciju saistībā ar iebildumiem, ko iesniedzis valsts preču zīmju “VITATHION” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 5. klasē, īpašnieks, tiek uzskatīta par neiesniegtu, jo noteiktajā termiņā nav samaksāta apelācijas nodeva

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Longevity Health Products, Inc. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 269, 10.09.2011.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 18. augustā iesniedza Tribunale di Rovigo (Itālija) — kriminālprocess pret Md Sagor

(Lieta C-430/11)

(2012/C 25/44)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Rovigo

Lietas dalībnieks pamata procesā

Md Sagor

Prejudiciālie jautājumi

—

vai, ņemot vērā lojālas sadarbības principu un direktīvu lietderīgās iedarbības principu, Direktīvas 2008/115/EK (1) 2., 4., 6., 7. un 8. pants liedz iespēju sodīt trešās valsts valstspiederīgo, kurš kādā dalībvalstī uzturas nelikumīgi, ar naudas sodu, ko aizstāj ar krimināltiesisku sankciju — mājas arestu — tāpēc vien, ka viņš ir ieceļojis un uzturas dalībvalstī nelikumīgi, vēl pirms administratīvās iestādes izdotā izbraukšanas rīkojuma neievērošanas?

—

vai, ņemot vērā lojālas sadarbības principu un direktīvu lietderīgās iedarbības principu, Direktīvas 2008/115/EK 2., 15. un 16. pants liedz iespēju dalībvalstij pēc direktīvas pieņemšanas pieņemt tiesību normu, kurā paredzēts, ka trešās valsts valstspiederīgo, kurš kādā dalībvalstī uzturas nelikumīgi, soda ar naudas sodu, ko aizstāj ar tūlītēju izraidīšanu, kas izpildāma kā krimināltiesiska sankcija, neievērojot direktīvā paredzēto procedūru un ārzemnieka tiesības?

—	vai LES 4. panta 3. punktā minētais lojālas sadarbības princips aizliedz valsts tiesību normu, kas pieņemta līdz kādas direktīvas ieviešanas termiņa beigām, lai izvairītos no direktīvas darbības jomas vai katrā ziņā ierobežotu to, un kādi pasākumi tiesai jāveic, ja tiek konstatēti tādi apstākļi?

---

(1)  OV L 348, 98. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 10. oktobrī iesniedza Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) — UPC Nederland BV/Gemeente Hilversum

(Lieta C-518/11)

(2012/C 25/45)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te Amsterdam

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: UPC Nederland BV

Atbildētāja: Gemeente Hilversum

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai pakalpojums, ko veido brīvi pieejamu radio un televīzijas programmu pārraidīšana pa kabeli, par kura nodrošināšanu tiek prasīta gan pārraidīšanas atlīdzība, gan arī naudas summa (tālākai nodošanai) raidorganizācijām un kolektīvajām pārvaldīšanas sabiedrībām saistībā ar tiem piederošās informācijas publiskošanu, ietilpst jauno reglamentējošo noteikumu [elektroniskajiem komunikāciju tīkliem] materiālajā piemērošanas jomā?

2)

A. Vai, ņemot vērā telekomunikāciju nozares liberalizēšanu un jauno reglamentējošo noteikumu mērķus, tostarp tajos paredzēto strikto koordinēšanas un apspriedes procedūru, kas ir īstenojama, pirms valsts pārvaldes iestāde iegūst (izņēmuma) kompetenci ar cenu kontroles pasākumu ietekmēt gala lietotāju atlīdzību, pašvaldībai [Gemeente] [Hilversum] vēl ir pilnvaras (uzdevums) aizsargāt savu iedzīvotāju vispārējās intereses, ar atlīdzību ierobežojošu klauzulu ietekmējot gala lietotāju atlīdzību? B. Ja tas tā nav, vai ar jaunajiem reglamentējošajiem noteikumiem tiek aizliegta atlīdzību ierobežojošas klauzulas, kuru pašvaldība ir saskaņojusi kā nosacījumu, pārdodot savu kabeļtīkla uzņēmumu, piemērošana?

3)

Ja atbilde uz 2) A. un B. jautājumiem ir noliedzoša, rodas šāds jautājums: III. Vai valsts varas iestādei, tādai kā pašvaldība, tādā situācijā, kāda tiek aplūkota pamata lietā, ir (tāpat) lojalitātes Savienībai pienākums, ja, vienojoties par un vēlāk piemērojot atlīdzību ierobežojošu klauzulu, tā darbojas nevis publiska uzdevuma izpildes nolūkā, bet civiltiesisko pilnvaru robežās (skat. arī 6) A. jautājumu)?

4)

Ja jaunie reglamentējošie noteikumi ir piemērojami un pašvaldībai ir lojalitātes Savienībai pienākums: A. Vai ar lojalitātes Savienībai pienākumu, aplūkojot kopumā ar jaunajiem reglamentējošajiem noteikumiem (vai attiecīgi to mērķiem), ieskaitot tajos paredzēto strikto koordinēšanas un apspriedes procedūru, kas ir jāveic, pirms valsts varas pārvaldes iestāde iegūst kompetenci ar cenu kontroles pasākuma palīdzību ietekmēt gala lietotāju atlīdzību, pašvaldībai tiek aizliegts piemērot atlīdzību ierobežojošu klauzulu? B. Ja tas tā nav, vai atbilde uz 4) A. jautājumu ir citāda attiecībā uz laikposmu pēc tam, kad Komisija savā vēstulē ir izteikusi nopietnas šaubas par OPTA [Neatkarīgā pasta un telekomunikāciju iestāde] piedāvātās cenu kontroles saderību ar Pamatdirektīvas 8. pantā norādītajiem jauno reglamentējošo noteikumu mērķiem un OPTA pēc tam ir atturējusies no šī pasākuma veikšanas?

5)

A. Vai LESD 101. panta gadījumā runa ir par sabiedriskās kārtības tiesību normu, kas valsts tiesai ir jāpiemēro pēc savas ierosmes ārpus tiesību strīda robežām Rv. [Wetboek burgerlijke rechtsvordering; Civilprocesa kodekss] 24. un 25. panta izpratnē? B. Ja tas tā ir, attiecībā uz kādiem tiesvedībā norādītajiem faktiem tiesai pēc savas ierosmes ir jāpārbauda LESD 101. panta piemērojamība? Vai tiesai ir šāds pienākums arī tad, ja šī pārbaude pēc tam, kad lietas dalībniekiem jau bijusi dota iespēja šajā sakarā izteikt savu viedokli, (iespējams) novedīs pie faktu papildināšanas Rv 149. panta izpratnē?

6)

Ciktāl LESD 101. pants ir piemērojams ārpus lietas dalībnieku noteiktajām tiesvedības robežām un ievērojot jauno reglamentējošo noteikumu (mērķus), to piemērošanu no OPTA un Eiropas Komisijas puses un jaunajos reglamentējošajos noteikumos izmantoto jēdzienu, tādu kā “būtiska ietekme tirgū” un “attiecīgo tirgu norobežošana”, pielīdzināšanu līdzīgiem jēdzieniem Eiropas konkurences tiesībās, pamatojoties uz lietas apstākļiem šajā lietā, rodas šādi jautājumi: A. Vai, pārdodot savu kabeļuzņēmumu, un saistībā ar šajā sakarā noslēgto vienošanos par atlīdzības ierobežošanu, pašvaldība ir uzskatāma par uzņēmumu LESD 101. panta izpratnē (skat. arī 3) jautājumu)? B. Vai atbilstoši Komisijas paziņojumam par maznozīmīgiem nolīgumiem, kas ievērojami neierobežo konkurenci atbilstīgi Eiropas kopienas dibināšanas līguma 81. panta 1. punktam (de minimis) (2001/C 368/07, 11. punkts), atlīdzību ierobežojoša klauzula ir uzskatāma par nepārprotamu ierobežojumu (pamatierobežojumu) LESD 101. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē? Ja tas tā ir, vai jau šī iemesla dēļ pastāv ievērojams konkurences ierobežojums LESD 101. panta 1. punkta izpratnē? Ja tas tā nav, vai atbildes sniegšanai ir nozīmīgi 6) D. jautājumā minētie apstākļi (skat. zemāk)? C. Ja atlīdzību ierobežojoša klauzula nav uzskatāma par nepārprotamu ierobežojumu, vai tai (jau) tāpēc piemīt mērķis ierobežot konkurenci, ka: — valsts konkurences iestāde ir nonākusi pie secinājuma, ka UPC, aprēķinot (lielāku) atlīdzību par pamatpaketes pārraidīšanai pa kabeli identiskiem pakalpojumiem tajā pašā tirgū, nav ļaunprātīgi izmantojusi savu būtisko ietekmi tirgū; — Komisija savā vēstulē letter of serious doubt ir izteikusi nopietnas šaubas par gala lietotāju atlīdzības par tādiem pakalpojumiem kā pamatpaketes pārraidīšana pa kabeli, ko veic UPC, (iepriekšējas) noregulēšanas (ar cenu kontroles palīdzību) saderību ar Pamatdirektīvas 8. pantā norādītajiem mērķiem? Vai, lai atbildētu uz jautājumu, nozīme ir apstāklim, ka, saņēmusi vēstuli letter of serious doubt, OPTA ir atteikusies no cenu kontroles? D. Vai, ņemot vērā (arī) apstākli, ka — saskaņā ar jaunajiem reglamentējošajiem noteikumiem UPC ir uzskatāms par uzņēmumu ar būtisku ietekmi tirgū (Paziņojums de minimis, 7. punkts), — gandrīz visas Nīderlandes pašvaldības, kas 90. gados ir atsavinājušas savus kabeļtīkla uzņēmumus kabeļtīkla izmantotājiem — tostarp UPC —, šajās vienošanās ir paredzējušas pilnvaras noteikt atlīdzību par pamatpaketi (Paziņojums de minimis, 7. punkts), vienošanās [Vienošanās par Hilversum kabeļtīkla turpmāku izmantošanu], kas ietver atlīdzību ierobežojošu klauzulu, ir ievērojams konkurences ierobežojums LESD 101. panta 1. punkta izpratnē? E. Vai vienošanās, kas ietver atlīdzību ierobežojošu klauzulu, ņemot vērā, ka: — atbilstoši jaunajiem reglamentējošajiem noteikumiem UPC ir uzskatāms par uzņēmumu ar būtisku ietekmi tirgū, — saistībā ar cenu kontroles pasākumu attiecībā uz tādiem pakalpojumiem kā pamatpaketes pārraidīšana pa kabeli, ko veic kabeļtīkla izmantotājs ar būtisku ietekmi tirgū, kā tas ir UPC gadījumā, OPTA ir veikusi Eiropas apspriedes procedūru, kas atbilstoši jaunajiem reglamentējošajiem noteikumiem ir jāveic, ja plānots pasākums ietekmēs tirdzniecību starp dalībvalstīm, — vienošanās summa attiecīgajā laikā bija NLG 51 miljons (aptuveni EUR 23 miljoni), — gandrīz visas Nīderlandes pašvaldības, kas 90. gados ir atsavinājušas savus kabeļtīkla uzņēmumus kabeļtīkla izmantotājiem — tostarp UPC —, šajās vienošanās ir paredzējušas pilnvaras noteikt atlīdzību par pamatpaketi, LESD 101. panta izpratnē un atbilstoši Vadlīniju par [EK] līguma 81. un 82. pantā paredzēto tirdzniecības starp dalībvalstīm iespaidošanas jēdzienu (OV C 101, 81. lpp.) noteikumiem ir uzskatāma par tādu, kas (potenciāli) būtiski iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm?

7)

Vai, ņemot vērā jaunos reglamentējošos noteikumus un Komisijas letter of serious doubt paustās nopietnās šaubas par gala lietotāju atlīdzības (iepriekšējas) noregulēšanas saderību ar konkurences tiesību mērķiem, valsts tiesai vēl ir tiesības atlīdzību ierobežojošu klauzulu, kas ir aizliegta atbilstoši LESD 101. panta 1. punktam, atzīt par nepiemērojamu atbilstoši LESD 101. panta 3. punktam? Vai, lai atbildētu uz jautājumu, nozīme ir tam, ka, ņemot vērā letter of serious doubt, OPTA ir atteikusies no ieplānotās cenu kontroles?

8)

Vai, ievērojot vienošanās noslēgšanas brīdī pastāvošos apstākļus (telekomunikāciju nozares liberalizācijas sākotnējo posmu) un vēlāko telekomunikāciju nozarē notikušo attīstību, tostarp jauno reglamentējošo noteikumu stāšanos spēkā un ar to saistītās Komisijas nopietnās šaubas attiecībā uz cenu kontroles pasākuma pieņemšanu, LESD 101. panta 2. punktā paredzētā spēkā neesamības Eiropas klauzula ietver iespēju relativizēt tās iedarbību laikā?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 12. oktobrī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) — Amazon.com International Sales Inc. u.c./Austro-Mechana Gesellschaft zur Wahrnehmung mechanisch-musikalischer Urheberrechte Gesellschaft mbH

(Lieta C-521/11)

(2012/C 25/46)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamatlietā

Kasācijas sūdzības iesniedzēji: Amazon.com International Sales Inc., Amazon EU Sàrl, Amazon.de GmbH, likvidējamā Amazon.com GmbH, Amazon Logistik GmbH

Atbildētāja: Austro-Mechana Gesellschaft zur Wahrnehmung mechanisch-musikalischer Urheberrechte Gesellschaft mbH

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai “taisnīga atlīdzība” Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē pastāv, ja a) tiesību subjektiem Direktīvas 2001/29/EK 2. punkta izpratnē ir tiesības, kuras var īstenot tikai kolektīvā pārvaldījuma organizācija, prasīt pienācīgu samaksu no personām, kas vietējā tirgū veic minēto tiesību subjektu darbu reproducēšanai piemērotu materiālo nesēju pirmo pārdošanu komerciālos nolūkos, b) šīs prasījuma tiesības nav atkarīgas no tā, vai materiālie nesēji tiek pārdoti tirdzniecības starpniekiem, fiziskām vai juridiskām personām lietošanai, kas nav paredzēta privātām vajadzībām, vai arī tos pārdod fiziskām personām privātām vajadzībām, c) bet personai, kura izmanto materiālos nesējus reproducēšanai ar tiesību subjekta atļauju vai kura pirms pārdošanas galalietotājam materiālos nesējus no valsts atkal izved, ir tiesības pieprasīt kolektīvā pārvaldījuma organizācijai atmaksāt atlīdzību?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: 2.1. Vai pastāv “taisnīga atlīdzība” Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ja 1. jautājuma a) apakšpunktā minētās prasījuma tiesības ir tikai tad, ja materiālie nesēji tiek pārdoti fiziskām personām, kuras tos izmanto reproducēšanai privātām vajadzībām? 2.2. Ja atbilde uz 2. jautājuma pirmo daļu ir apstiprinoša: Vai, pārdodot materiālos nesējus fiziskām personām, ir jāpieņem, ka tās tos izmantos reproducēšanai privātām vajadzībām, kamēr šī prezumpcija nav atspēkota?

3)

Ja atbilde uz 1. jautājumu vai 2. jautājuma pirmo daļu ir apstiprinoša: Vai no Direktīvas 2001/29/EK 5. panta vai citām Savienības tiesību normām izriet, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas īstenojamas prasījuma tiesības uz taisnīgu atlīdzību nepastāv, ja kolektīvā pārvaldījuma organizācijai likumā ir paredzēts pienākums pusi no peļņas izmaksāt nevis tiesību subjektiem, bet gan ziedot sociālām un kultūras iestādēm?

4)

Ja atbilde uz 1. jautājumu vai 2. jautājuma pirmo daļu ir apstiprinoša: Vai Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts vai kāda cita Savienības tiesību norma liedz kolektīvā pārvaldījuma organizācijai īstenot prasījuma tiesības uz taisnīgu atlīdzību, ja pienācīga samaksa par materiālo nesēju pārdošanu ir jau samaksāta citā dalībvalstī, kaut arī saskaņā ar noteikumiem, kas, iespējams, neatbilst Savienības tiesībām?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 17. oktobrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Lowlands Design Holding BV/Minister van Financiën

(Lieta C-524/11)

(2012/C 25/47)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Lowlands Design Holding BV

Atbildētāja: Minister van Financiën

Prejudiciālais jautājums

Kā ir jāinterpretē KN apakšpozīcijas 6209 20 un 6211 42, kā arī KN apakšpozīcija 9404 30 attiecībā uz tādu zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu preču tarifu klasifikāciju, kādas tiek aplūkotas šajā lietā?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 18. oktobrī iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) — IVD GmbH & Co. KG/Ärztekammer Westfalen-Lippe

(Lieta C-526/11)

(2012/C 25/48)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: IVD GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Ärztekammer Westfalen-Lippe

Pieaicinātā persona: WWF Druck + Medien GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai publisko tiesību subjektu (šeit: arodapvienība) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (1), 1. panta 9. punkta otrās daļas c) punkta izpratnē “galvenokārt finansē valsts” vai, attiecīgi, valsts to “pārrauga”, ja

—	šis subjekts tiek ar likumu pilnvarots iekasēt no saviem biedriem iemaksas, bet likumā nav noteikts ne šo iemaksu apmērs, ne arī ar šīm iemaksām finansējamo pakalpojumu apjoms,

—	bet noteikumi par iemaksām ir jāapstiprina valstij?

---

(1)  OV L 134, 114. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 19. oktobrī iesniedza Hessisches Landessozialgericht (Vācija) — Angela Strehl/Bundesagentur für Arbeit Nürnberg

(Lieta C-531/11)

(2012/C 25/49)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Hessisches Landessozialgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Angela Strehl

Atbildētāja: Bundesagentur für Arbeit Nürnberg

Prejudiciālais jautājums

Vai Regulas Nr. 1408/71 (1) 68. panta 1. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka darba ņēmēja, kurš nav īsts pārrobežu darba ņēmējs (Regulas Nr. 1408/71 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļa), dzīvesvietas dalībvalsts kompetentajai iestādei, aprēķinot pabalstus, ir jāņem vērā arī darba samaksa, ko šis darba ņēmējs guvis pēdējās nodarbinātības citā dalībvalstī laikā, ja tai nav sekojusi nodarbinātība dzīvesvietas valstī un ja darba ņēmējs bezdarbnieka statusa saņemšanai ir pieteicies tikai 11 mēnešus pēc darba attiecību izbeigšanas citā dalībvalstī?

---

(1)  Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp., redakcijā ar grozījumiem).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 19. oktobrī iesniedza Oberlandesgericht Köln (Vācija) — Susanne Leichenich/Ansbert Peffekoven, Ingo Horeis

(Lieta C-532/11)

(2012/C 25/50)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Köln

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājsa: Susanne Leichenich

Atbildētāji: Ansbert Peffekoven, Ingo Horeis

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK (1) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem 13. panta B daļas b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka jēdziens “nekustamā īpašuma iznomāšana vai izīrēšana” ietver arī tādas apdzīvojamas liellaivas, ieskaitot zem tās esošo stāvvietas platību un ar to saistīto piestātnes tiltiņu, izīrēšanu, kas atrodas norobežotā un [viegli] identificējamā stāvvietā ūdenī un ko ir paredzēts pastāvīgi izmantot vienīgi šajā konkrētajā vietā kā restorāna/diskotēkas uzņēmumu? Vai tā vērtējums ir atkarīgs no veida, kādā apdzīvojamā liellaiva ir savienota ar zemi, vai no pūlēm, kas jāpieliek liellaivas nostiprinājuma izjaukšanas?

2)

Ja uz pirmā prejudiciālā jautājuma pirmo teikumu tiktu atbildēts apstiprinoši: vai Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK 13. panta B daļas b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka jēdziens “transporta līdzekļi”, kas saskaņā EST 2005. gada 3. marta spriedumu lietā C-428/02 ietver arī kuģus [liellaivas], nav piemērojams attiecībā uz iznomātu apdzīvojamu liellaivu, kurai nav sava dzinēja (motora) un kas ir tikusi iznomāta pastāvīgai izmantošanai vienā konkrētā atrašanās vietā un nevis pārvietošanās nolūkā? Vai apdzīvojamas liellaivas un piestātnes (ieskaitot zem tām esošo zemes un ūdens platību) iznomāšana ir uzskatāma par vienotu ar nodokli neapliekamu pakalpojumu vai arī apgrozījuma nodokļa tiesību kontekstā attiecīgos apstākļos ir jāizšķir starp apdzīvojamas liellaivas izīrēšanu un piestātnes izīrēšanu?

---

(1)  Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2011. gada 19. oktobrī — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-533/11)

(2012/C 25/51)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillán un A. Marghelis)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka neveicot visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Tiesas 2004. gada 4. jūlija spriedumu lietā C-27/03, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—

piespriest Beļģijas Karalistei samaksāt Komisijai ierosināto kavējuma naudu EUR 55 836 apmērā par katru 2004. gada 4. jūlijā pasludinātā sprieduma lietā C-27/03 izpildes kavējuma dienu, sākot ar dienu, kad tiks pasludināts spriedums šajā lietā, līdz dienai, kad tiks izpildīts lietā C-27/03 pasludinātais spriedums;

—	piespriest Beļģijas Karalistei samaksāt Komisijai soda naudu EUR 6 204 apmērā par katru dienu, sākot ar sprieduma lietā C-27/03 pasludināšanas dienu un līdz dienai, kad tiks pasludināts spriedums šajā lietā vai arī tiks izpildīts lietā C-27/03 pasludinātais spriedums, ja tā izpilde notiks agrāk;

—	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija savas prasības pamatojumam apgalvo, ka attiecībā uz Briseles pilsētas aglomerāciju, kā arī sešām aglomerācijām, kas atrodas Valonijas reģionā, ar vairāk nekā 10 000 c.e., komunālo notekūdeņu savākšanas sistēmas joprojām neatbilst Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 3. panta 1. punkta noteikumu prasībām.

Turklāt attiecībā uz Briseles pilsētas reģiona aglomerāciju, vienu aglomerāciju ar vairāk nekā 10 000 c.e. Flāmu reģionā un deviņpadsmit aglomerācijām vairāk nekā 10 000 c.e. Valonijas reģionā jutīgajās zonās izvadīto notekūdeņu attīrīšanas sistēmas joprojām neatbilst Direktīvas 91/271/EEK 5. panta 2. un 3. punktā paredzētajām prasībām.

Komisija no tā secina, ka Beļģija joprojām nav pieņēmusi aktus, kas vajadzīgi Tiesas 2004. gada 8. jūlija sprieduma pilnīgai īstenošanai.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 21. oktobrī iesniedza Landesgericht Salzburg (Austrija) — Hermine Sax/Pensionsversicherungsanstalt Landesstelle Salzburg

(Lieta C-538/11)

(2012/C 25/52)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Salzburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Hermine Sax

Atbildētāja: Pensionsversicherungsanstalt Landesstelle Salzburg

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Regula (EK) Nr. 883/2004, šajā ziņā it īpaši tās 7. pants un III sadaļas 1. nodaļa (slimības pabalsti) un Regula (EK) Nr. 987/2009 ir interpretējama tādējādi, ka aprūpējama persona, kas saņem Austrijas pensiju, var pieprasīt, lai viņai saskaņā ar Bundespflegegeldgesetz (BPGG) [Federālo aprūpes pabalsta likumu] tiktu maksāts aprūpes pabalsts kā slimības pabalsts naudā neatkarīgi no tā, ka viņas galvenā pastāvīgā dzīvesvieta atrodas Vācijas Federatīvajā Republikā, ja viņa atbilst pārējiem BPGG noteiktajiem pabalsta saņemšanas nosacījumiem, un vai tādējādi dalībvalsts tiesību normas (BPGG 3. pants) piemērošana ir pretrunā šīm regulām?

2)

Ja uz 1. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: Vai Regula (EK) Nr. 883/2004, šajā ziņā it īpaši tās 10. pants, 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts, kā arī 21., 29. un 34. pants vai attiecīgi III sadaļas 1. nodaļa (slimības pabalsti), un Regula (EK) Nr. 987/2009 ir interpretējama tādējādi, ka aprūpējama persona, kas saņem divas pensijas, konkrēti, Austrijas pensiju un Vācijas pensiju, var pieprasīt, lai saskaņā ar BPGG viņai tiktu maksāts aprūpes pabalsts kā slimības pabalsts naudā neatkarīgi no tā, ka viņas galvenā pastāvīgā dzīvesvieta atrodas Vācijas Federatīvajā Republikā, ja viņa atbilst pārējiem BPGG noteiktajiem pabalsta saņemšanas nosacījumiem, un vai tādējādi dalībvalsts tiesību normas (BPGG 3. pants) piemērošana ir pretrunā šīm regulām?

3)

Ja uz 2. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: Kā ir interpretējama Regula (EK) Nr. 883/2004, it īpaši tās 10., 34. un 31. pants un Regula (EK) Nr. 987/2009, ja sociālā nodrošinājuma sistēmas pabalsti aprūpes vajadzības riska segšanai ir līdzvērtīgi un tiek ņemti vērā citu pabalstu aprēķināšanā, proti, ja šajā gadījumā ir tiesības saņemt Vācijas kombinēto aprūpes pabalstu (izvēle starp pabalstu natūrā vai pabalstu naudā) un tiesības saņemt Austrijas aprūpes pabalstu, konkrēti: 3.1. vai eksportējamā Austrijas aprūpes pabalsta aprēķināšanā saskaņā ar BPGG ir ņemams vērā vienīgi pastāvīgās dzīvesvietas valsts — Vācijas — piešķirtais naudas pabalsts vai arī vienīgi aprūpes pabalsts natūrā vai arī kopējais aprūpes pabalsts (aprūpes pabalsta kopsumma un aprūpes pabalsta natūrā vērtība), un vai šajā ziņā ir jāņem vērā atšķirīgais cenu līmenis attiecīgajās dalībvalstīs? 3.2. vai veicamajā aprēķināšanā, kurā ņem vērā citus pabalstus, ir jāpievērš uzmanība tam, vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts piešķir līdzvērtīgus aprūpes pabalstus un vai attiecīgi veicamajā aprēķināšanā, kurā ņem vērā citus pabalstus, ir jāignorē tādi pastāvīgās dzīvesvietas valsts aprūpes pabalsti, kas ir paredzēti aprūpes vajadzības riska segšanai vienīgi pastāvīgās dzīvesvietas valsts sociālās nodrošinājuma sistēmā? 3.3. vai sociālo lietu tiesai, kurā vēršas aprūpējama persona, ir jāizvērtē, kādi ir substantīvi nosacījumi, lai pabalsta aprēķināšanā ņemtu vērā citus pabalstus, ja lemjošā iestāde — atbildētāja — nav uzsākusi procedūru Regulas (EK) Nr. 987/2009 31. panta izpratnē, nav sniegusi argumentus jautājumā par līdzvērtīgiem pabalstiem un — it īpaši, — nav informējusi aprūpējamo personu par aizliegumu saņemt līdzvērtīgus pabalstus?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 24. oktobrī iesniedza Tribunal de première instance de Bruxelles (Beļģija) — Daniel Levy, Carine Sebbag/État belge — SPF Finances

(Lieta C-540/11)

(2012/C 25/53)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Bruxelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Daniel Levy, Carine Sebbag

Atbildētāja: État belge — SPF Finances

Prejudiciālais jautājums

Vai dalībvalsts rīkojas atbilstoši Kopienu tiesībām un, konkrētāk, atbilstoši EKL 56. pantam, skatot to kopsakarā ar EKL 10. pantu, 57. panta 3. punktu un 293. pantu, ja tā divpusējā konvencijā par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu apņemas novērst dubulto nodokļu uzlikšanu dividendēm, kura rodas, šajā konvencijā paredzētā nodokļu uzlikšanas pilnvaru sadalījuma dēļ, taču pēc tam groza savus valsts tiesību aktus tādējādi, ka dubulta nodokļu uzlikšana vairs netiek novērsta?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 25. oktobrī iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnijas Republika) — Jožef Grilc/Slovensko zavarovalno združenje GIZ

(Lieta C-541/11)

(2012/C 25/54)

Tiesvedības valoda — slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Jožef Grilc

Atbildētāja: Slovensko zavarovalno združenje GIZ

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2000/26/EK (1) 6. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka kompensācijas iestādei cietušās personas dzīvesvietas valstī ir tiesībspēja būt par atbildētāju tiesvedībā, ko minētā persona — kurai ir nodarīts kaitējums ceļu satiksmes negadījumā, kas noticis dalībvalstī, kas nav minētās personas dzīvesvietas dalībvalsts, un ko izraisījusi tāda mehāniskā transportlīdzekļa lietošana, kas apdrošināts un parasti atrodas kādā dalībvalstī — ierosina, lai saņemtu kompensācijas maksājumu, gadījumā, ja trijos mēnešos pēc tam, kad minētā persona bija nosūtījusi kompensācijas prasību tās personas, kura ir izraisījusi negadījumu, apdrošināšanas sabiedrībai vai minētās sabiedrības atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim, minētā sabiedrība vai minētais pārstāvis nav snieguši pamatotu atbildi par konkrēto prasību?

---

(1)  OV L 181, 65. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 24. oktobrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Staatssecretaris van Financiën/Codirex Expeditie BV

(Lieta C-542/11)

(2012/C 25/55)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētāja: Codirex Expeditie BV

Prejudiciālais jautājums

Kurā brīdī ārpuskopienas preces, kas ar statusu “pagaidu glabāšanā” ir deklarētas Kopienas ārējā tranzīta procedūras piemērošanai, tiek nodotas muitas vai izmantošanas režīmā Muitas kodeksa (1) 50. panta izpratnē?

---

(1)  Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 24. oktobrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Woningstichting Maasdriel/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-543/11)

(2012/C 25/56)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Woningstichting Maasdriel

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2006/112 (1) 135. panta 1. punkta k) apakšpunkts, skatot to kopsakarā ar 12. panta 1. un 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka no pievienotās vērtības nodokļa nevar tikt atbrīvota katrā ziņā tādas neapbūvētas zemes nodošana, kas par tādu ir kļuvusi, nojaucot uz tās esošās ēkas ar mērķi būvēt jaunbūvi?

---

(1)  Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 24. oktobrī iesniedza Finanzgericht Rheinland-Pfalz (Vācija) — Helga Petersen, Peter Petersen/Finanzamt Ludwigshafen

(Lieta C-544/11)

(2012/C 25/57)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Rheinland-Pfalz

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Helga Petersen, Peter Petersen

Atbildētāja: Finanzamt Ludwigshafen

Prejudiciālais jautājums

Vai tiesību norma, ar kuru personas, kas tiek aplikta ar nodokli dalībvalstī, ienākumu no algota darba atbrīvojums no nodokļa tiek pakļauts nosacījumam, ka darba devēja juridiskā adrese ir šīs valsts teritorijā, bet neparedz šādu atbrīvojumu no nodokļa, ja darba devēja juridiskā adrese ir citas Eiropas Savienības valsts teritorijā, ir saderīga ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2001. gada 26. februārī parakstīto Nicas līgumu) 49. pantu (tagad — Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. pantu)?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 24. oktobrī iesniedza Verwaltungsgericht Frankfurt (Oder) (Vācija) — Agrargenossenschaft Neuzelle eG/Landrat des Landkreises Oder-Spree

(Lieta C-545/11)

(2012/C 25/58)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Frankfurt (Oder)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Agrargenossenschaft Neuzelle eG

Atbildētāja: Landrat des Landkreises Oder-Spree

Prejudiciālie jautājumi

1.1.

Vai ir spēkā Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulas (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (1), 7. panta 1. punkts, ciktāl par laikposmu no 2009. gada līdz 2012. gadam tajā ir paredzēta tiešo maksājumu summas samazināšana par procentuālajām daļām, kas ir augstākas par 5 %?

1.2.	Vai ir spēkā Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulas (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, 7. panta 2. punkts?

---

(1)  OV L 30, 16. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 31. oktobrī iesniedza Arbeidshof te Antwerpen (Beļģija) — Edgard Mulders/Rijksdienst voor Pensioenen

(Lieta C-548/11)

(2012/C 25/59)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Arbeidshof te Antwerpen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Edgard Mulders

Atbildētāja: Rijksdienst voor Pensioenen

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (1), 46. pants ir pārkāpts tad, ja, aprēķinot migrējoša darba ņēmēja pensijas summu, darba nespējas laikposms, kurā viņš ir saņēmis darba nespējas gadījumam paredzētus maksājumus un veicis iemaksas AOW, netiek atzīts par “apdrošināšanas laikposmu” šīs regulas 1. panta r) apakšpunkta izpratnē ?

---

(1)  OV L 149, 2. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 21. septembra rīkojumu lietā T-141/05 RENV Internationaler Hilfsfonds eV/Eiropas Komisija 2011. gada 2. novembrī iesniedza Internationaler Hilfsfonds eV

(Lieta C-554/11 P)

(2012/C 25/60)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Internationaler Hilfsfonds eV (pārstāvis — H. Kaltenecker, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

a)	atcelt 2011. gada 21. septembra rīkojumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, nosakot pienākumu veikt atkārtotu izvērtēšanu pēc sprieduma lietā T-300/10 taisīšanas; pakārtoti, pašai taisīt spriedumu lietā;

b)	piespriest Komisijai atlīdzināt izdevumus, kas ir radušies tiesvedībā, uz kuru attiecas apstrīdētais rīkojums, kā arī apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir iesniegta par Vispārējās tiesas 2011. gada 21. septembra rīkojumu lietā T-141/05 RENV, ar kuru tiesvedība, kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja un prasītāja pirmajā instancē bija ierosinājusi par Komisijas 2005. gada lēmumu, tika atzīta par izbeigtu. Sākotnējā prasība bija celta par Komisijas atteikumu piešķirt prasītajai pilnīgu piekļuvi lietas materiāliem, kas attiecas uz līgumu LIEN 97-2011.

Ar šo apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējās tiesas rīkojumā ir nepareizi piemēroti procesuālie noteikumi, it īpaši tiesvedību lietās T-36/10 un T-141/05 koordinācijas trūkums, ar ko, no apsūdzības iesniedzējas viedokļa, ir tikušas ievērojami aizskartas tās intereses. Vispārējā tiesa turklāt esot pieņēmusi kļūdainu, apsūdzības iesniedzējai nelabvēlīgu, lēmumu attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 3. novembrī iesniedza Symvoulio tis Epikrateias (Valsts Padome) (Grieķija) — Enosi Epangelmation Asfaliston Ellados “EEAE”, Syllogos Asfalistikon Praktoron N. Attikis “SPATE”, Panellinios Syllogos Asfalistikon Symvoulon “PSAS”, Syndesmos Ellinon Mesiton Asfaliseon “SEMA”, Panellinios Syndesmos Syntoniston Asfalistikon Symvoulon “PSAS”/Ypourgos Anaptixis e Omospondia Asfalistikon Syllogon Ellados

(Lieta C-555/11)

(2012/C 25/61)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias (Valsts Padome, Grieķija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Enosi Epangelmation Asfaliston Ellados “EEAE”, Syllogos Asfalistikon Praktoron N. Attikis “SPATE”, Panellinios Syllogos Asfalistikon Symvoulon “PSAS”, Syndesmos Ellinon Mesiton Asfaliseon “SEMA” un Panellinios Syndesmos Syntoniston Asfalistikon Symvoulon “PSAS”

Atbildētāji: Ipourgos Anaptixis un Omospondias Asfalistikon Sillogon Ellados

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2002/92/EK 3. panta [labojums: 2. panta] 3. punkta otrā daļa, kurā noteikts: “Šādas darbības, ja tās veic apdrošināšanas sabiedrība [kas norādīta šī noteikuma pirmajā daļā] vai apdrošināšanas sabiedrības darbinieks, par kura rīcību atbildīga ir apdrošināšanas sabiedrība, neuzskata par apdrošināšanas starpniecību”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ļauj apdrošināšanas sabiedrības darbiniekam, kurš neatbilst direktīvas 4. panta 1. punktā izvirzītajām prasībām, laiku pa laikam un ne kā profesionālo pamatdarbību veikt apdrošināšanas starpniecības darbības, arī ja šis darbinieks nav darba ņēmēja darba attiecībās ar sabiedrību, kura tomēr uzrauga viņa darbības, vai arī šī direktīva pieļauj šādu darbību veikšanu tikai tad, ja tās tiek veiktas darba ņēmēja darba attiecībās?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 3. novembrī iesniedza Juzgado Contencioso-Administrativo de Valladolid (Spānija) — María Jesús Lorenzo Martínez/Dirección Provincial de Educación de Valladolid

(Lieta C-556/11)

(2012/C 25/62)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado Contencioso-Administrativo de Valladolid

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: María Jesús Lorenzo Martínez

Atbildētāja: Dirección Provincial de Educación de Valladolid

Prejudiciālais jautājums

Vai pastāvīgā ierēdņa statuss un līdz ar to piederība kādai no kvalifikācijas kategorijām, kurās tiek iedalīts mācībspēku civildienests, ir pietiekams objektīvs iemesls, lai varētu attaisnot, ka specifiskās piemaksas “kvalifikācijas celšanas” individuālo komponenti (tautā sauktu arī par sešgadu piemaksu) pēc noteikto prasību izpildes apliecināšanas saņem tikai mācībspēku civildienestā esošie pastāvīgie ierēdņi?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 4. novembrī iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polijas Republika) — Maria Kozak/Dyrektorowi Izby Skarbowej w Lublinie

(Lieta C-557/11)

(2012/C 25/63)

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Maria Kozak

Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Lublinie

Prejudiciālais jautājums

Vai pašu pārvadāšanas pakalpojumam, ko ceļojumu aģentūra sniedza par vienotu cenu, kuru tā saņēma no ceļotāja par tam sniegtu ceļojuma pakalpojumu, un kas tiek aplikts ar nodokli atbilstoši Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 306.-310. pantā paredzētajam īpašajam pievienotās vērtības nodokļa režīmam ceļojumu aģentūrām, kā šī ceļojuma pakalpojuma sniegšanas nepieciešamai sastāvdaļai ir jāpiemēro parastā nodokļa likme, kas attiecas uz ceļojuma pakalpojumu, vai samazinātā nodokļa likme, kas, pamatojoties uz šīs direktīvas 98. pantu, skatot to kopā ar III pielikuma 5) punktu, attiecas uz pasažieru pārvadāšanas pakalpojumu?

---

(1)  OV L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 7. novembrī iesniedza Commissione Tributaria Provinciale di Parma (Itālija) — Danilo Debiasi/Agenzia delle Entrate — Ufficio di Parma

(Lieta C-560/11)

(2012/C 25/64)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione Tributaria Provinciale di Parma

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Danilo Debiasi

Atbildētāja: Agenzia delle Entrate — Ufficio di Parma

Prejudiciālais jautājums

Vai pastāv konflikts starp valsts tiesību aktiem un Kopienu tiesībām un konkrētāk starp, pirmkārt, prezidenta Dekrēta Nr. 633/72 19. panta 5. punktu un 19.a pantu un, otrkārt, Direktīvas 77/388/EEK (1) 17. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 2001. gada 23. maija dokumentu COM(2001) 260, galīgā redakcija, un 2000. gada 7. jūnija dokumentu COM(2000) 348, galīgā redakcija, kā arī “nevienlīdzīga attieksme” saistībā ar PVN režīmu dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ņemot vērā, ka vieniem un tiem pašiem veselības aprūpes pakalpojumiem tiek piemērotas atšķirīgas PVN likmes?

---

(1)  OV L 145, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 8. novembrī iesniedza Juzgado de lo Mercantil de Alicante (Spānija) — Fédération Cynologique Internationale/Federación Canina Internacional de Perros de Pura Raza

(Lieta C-561/11)

(2012/C 25/65)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Mercantil de Alicante

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Fédération Cynologique Internationale

Atbildētāja: Federación Canina Internacional de Perros de Pura Raza

Prejudiciālais jautājums

---

(1)  OV L 78, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 10. novembrī iesniedza Tribunalul Sibiu (Rumānija) — Mariana Irimie/Administrația Finanțelor Publice Sibiu, Administrația Fondului pentru Mediu

(Lieta C-565/11)

(2012/C 25/66)

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Sibiu

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Mariana Irimie

Atbildētāji: Administrația Finanțelor Publice Sibiu, Administrația Fondului pentru Mediu

Prejudiciālie jautājumi

Vai var uzskatīt, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļu efektivitātes, līdzvērtības un samērīguma princips saistībā ar Kopienas tiesību pārkāpumiem, kas izdarīti attiecībā pret privātpersonām, piemērojot [minētajām personām] Kopienas tiesībām neatbilstošu tiesību normu, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras un no īpašumtiesībām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā, ir pret tādām valsts tiesību normām, kuras ierobežo zaudējumu apmēru, ko varētu atgūt privātpersona, kuras tiesības ir pārkāptas?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 14. novembrī iesniedza Vestre Landsret (Dānija) — Agroferm A/S/Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri

(Lieta C-568/11)

(2012/C 25/67)

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Agroferm A/S

Atbildētāja: Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai produkts, ko ražo no cukura, kurš ticis fermentēts ar Corynebacterium glutamicum baktēriju palīdzību un kurš — kā precīzāk izklāstīts lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 1. pielikumā — satur apmēram 65 % lizīna sulfātu, papildus piemaisījumiem, kas radušies ražošanas procesā (nemodificētiem izejmateriāliem, ražošanas procesā izmantotajiem reaģentiem un blakusproduktiem), ietilpst Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 2309, pozīcijā 2922 vai pozīcijā 3824, redakcijā, kas izriet no I pielikuma [Komisijas] 2005. gada 27. oktobra Regulai (EK) Nr. 1719/2005 (1), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu? Vai šajā ziņā būtiski ir tas, vai piemaisījumi ir saglabāti apzināti, lai padarītu produktu īpaši atbilstošu, vai lai uzlabotu tā atbilstību barības ražošanai, vai arī piemaisījumi ir tikuši saglabāti, jo nav nepieciešams vai nav lietderīgi tos likvidēt? Kādas vadlīnijas būtu jāizmanto, lai izvērtētu šo jautājumu jebkurā no minētajām situācijām? Vai atbildes sniegšanai būtiski ir tas, ka ir iespējams ražot citus lizīnu saturošus produktus, to skaitā “tīru” (> 98 %) lizīnu un lizīna-HCl produktus, kuriem ir augstāks lizīna saturs nekā iepriekš minētajam lizīna sulfāta produktam, un vai šajā ziņā ir būtiski tas, ka lizīna sulfāta un citu piemaisījumu apmērs iepriekš minētajā lizīna sulfāta produktā atbilst tam, ko satur citu ražotāju lizīna sulfāta produkti? Kādas vadlīnijas būtu jāizmanto, lai izvērtētu šo jautājumu jebkurā no minētajām situācijām?

2)

Ja pieņem, ka saskaņā ar tiesiskuma principu, uz ražošanu neattiecās kompensāciju sistēma, vai Eiropas Savienības tiesībām pretrunā būtu tas, ka valsts iestādes atbilstoši valsts tiesiskās drošības principam un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, tādā situācijā kā izskatāmā, atturētos no centieniem atgūt izmaksātās kompensāciju summas, ko ražotājs saņēmis, esot labticīgs?

3)

Ja pieņem, ka saskaņā ar tiesiskuma principu uz konkrēto ražošanu neattiecās kompensāciju sistēma, vai Eiropas Savienības tiesībām pretrunā būtu tas, ka valsts iestādes atbilstoši valsts tiesiskās drošības principam un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, tādā situācijā kā izskatāmā, izpildītu saistības (kompensācijas sertifikātus), kas ietvēra laika ierobežojumus un kuras ražotājs pieņēma, esot labticīgs?

---

(1)  OV L 286, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 14. novembrī iesniedza Tribunal Comercial Cluj (Rumānija) — SC Volksbank România SA/Andreia Câmpan un Ioan Dan Câmpan

(Lieta C-571/11)

(2012/C 25/68)

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Comercial Cluj

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: SC Volksbank România SA

Atbildētāji: Andreia Câmpan un Ioan Dan Câmpan

Prejudiciālais jautājums

Tā kā atbilstoši Direktīvas 93/13/EEK (1) 4. panta 2. punktam noteikumu negodīguma novērtējums neattiecas ne uz līguma galvenā priekšmeta definīciju, ne arī uz cenas un atlīdzības atbilstīgumu pakalpojumiem vai precēm, kas par to saņemtas, ciktāl šie noteikumi ir vienkāršā, skaidri saprotamā valodā,

un

tā kā saskaņā ar Direktīvas 2008/48/EK (2) 2. panta 1. punkta [sic — 2. punkta] a) apakšpunkta noteikumiem Direktīvas 2008/48/EK 3. panta g) punktā paredzētā definīcija attiecībā uz kredīta kopējām izmaksām patērētājam, kas ietver arī visas komisijas naudas, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar patēriņa kredītlīgumu, nav piemērojama nosakot tāda kredītlīguma priekšmetu, kas ir nodrošināts ar hipotēku,

ir jānoskaidro,

vai Direktīvas 93/13/EEK 4. panta 2. punktā ietvertos jēdzienus “priekšmets” un/vai “cena” var interpretēt tādējādi, ka tāda komisijas maksa, ko puses ir apzīmējušas kā “riska komisiju” un kas ir ietverta ar hipotēku nodrošinātā kredītlīgumā un tiek aprēķināta atbilstoši formulai “0,22 % no aizdevuma atlikušās vērtības”, un ir maksājama ik mēnesi paredzētajos atmaksas datumos visa kredītlīguma darbības termiņa laikā, ietilpst ar hipotēku nodrošinātā kredītlīguma “priekšmetā” un/vai “cenā”?

---

(1)  Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 66. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 11. novembrī iesniedza Administrativen Sad Veliko Tarnovo (Bulgārija) — “Menidzharski biznes reshenia”OOD/Direktor na Direktsia“Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto” — Veliko Tarnovo

(Lieta C-572/11)

(2012/C 25/69)

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen Sad Veliko Tarnovo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: „Menidzharski biznes reshenia”OOD

Atbildētājs: Direktor na Direktsia“Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto” — Veliko Tarnovo

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 203. pants kopsakarībā ar 168. panta a) punktu tādā gadījumā, kāds ir pamata lietā, un ņemot vērā nodokļu neitralitātes un tiesiskās paļāvības principus, ir jāinterpretē tādējādi, ka, neraugoties uz nodokļu ieņēmumu apdraudējuma novēršanu, priekšnodokļa atskaitīšana var tikt atteikta, ja šis apdraudējums ir novērsts vienīgi attiecībā uz piegādātāja rēķinā norādīto Valsts kasei maksājamā pievienotās vērtības nodokļa samaksu, šai nodokļu ieņēmumu apdraudējuma novēršanai neietekmējot piegādātāja darbības vai nodomus, kuri ir noveduši pie krāpnieciska satura rēķina, kurā ir norādīts, ka pievienotās vērtības nodokli maksā piegādātājs?

---

(1)  OV L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 16. novembrī iesniedza Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) — Eleftherios-Themistoklis Nasiopoulos/Ypourgos Ygeia kai Pronoias

(Lieta C-575/11)

(2012/C 25/70)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias (Valsts Padome)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Eleftherios-Themistoklis Nasiopoulos

Atbildētājs: Ypourgos Ygeia kai Pronoias

Prejudiciālais jautājums

Vai, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 43. pantu un samērīguma principu, ar mērķi garantēt augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pietiek, lai pamatotu brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu, kas izriet no to tiesību normu sistēmas, kuras ir spēkā konkrētā dalībvalstī (uzņemošā dalībvalsts) un kuras: a) paredz, ka šādu profesionālo darbību drīkst veikt tikai tie, kam ir tiesības strādāt reglamentētā fizioterapeita profesijā šajā dalībvalstī; b) izslēdz iespēju daļēji piekļūt šai profesijai un c) tādējādi uzņemošās dalībvalsts pilsonim — kas citā dalībvalstī (izcelsmes dalībvalstī) ir ieguvis kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kurš viņam ļauj pēdējā minētajā valstī strādāt reglamentētā profesijā, kas ir saistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu (kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kas tomēr tāpēc, ka nav izpildīti nosacījumi, kuri ir paredzēti Padomes Direktīvā 92/51/EEK par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un mācību atzīšanai, lai papildinātu Direktīvu 89/48/EEK (OV L 209), neļauj viņam strādāt fizioterapeita profesijā uzņemošajā dalībvalstī) — pilnībā liedz jebkādu iespēju uzņemošajā dalībvalstī, izmantojot daļēju piekļuvi fizioterapeita profesijai, veikt pat tikai daļu no darbībām, kas ir saistītas ar minēto profesiju, proti, tās, kuras ieinteresētajai personai ir tiesības veikt izcelsmes dalībvalstī?

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-12/06 Deltafina SpA/Eiropas Komisija 2011. gada 18. novembrī iesniedza Deltafina SpA

(Lieta C-578/11 P)

(2012/C 25/71)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deltafina SpA (pārstāvji — J.-F. Bellis un F. Di Gianni, avvocati)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pilnā apmērā vai daļēji atcelt pārsūdzēto spriedumu tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta prasītājas prasība;

—	pilnā apmērā vai daļēji atcelt Komisijas 2005. gada 20. oktobra lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	īstenojot Tiesai ar LESD 261. pantu piešķirto neierobežoto jurisdikciju, atcelt vai samazināt prasītājai uzliktā naudas soda apmēru;

—	pakārtoti, nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā par to lemtu atbilstoši Tiesas izskatītajiem tiesību jautājumiem;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt abās instancēs radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir balstīta uz četriem pamatiem.

1)

Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka, neinformējot Komisiju par sadarbības ar Komisiju fakta atklāšanu, Deltafina nav izpildījusi savu sadarbības pienākumu. Vispārējai tiesai turpretim esot bijis jāspriež par jautājumu, vai, ņemot vērā 2002. gada 14. marta sanāksmē starp Deltafina un Komisiju notikušo vienošanos par “spēles noteikumiem”, Komisija varēja pamatoti secināt, ka Deltafina, 2002. gada 4. aprīļaAPTI sanāksmē atklājot faktu, ka tā ir iesniegusi pieteikumu par atbrīvojumu [no naudas soda], nav izpildījusi savu sadarbības pienākumu. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot aizstājusi lietas dalībniekus, ex post nosakot Deltafina sadarbības pienākuma īstenošanas kārtību, neesot spriedusi par galveno Deltafina izvirzīto pamatu un esot pārkāpusi Deltafina tiesības uz aizstāvību.

2)

Vispārējā tiesa neesot pareizi un adekvāti konstatējusi faktus, jo tā vietā, lai izmantotu tās Statūtu 65. pantā paredzētos pierādījumu savākšanas pasākumus, tā abus 2002. gada 14. marta sanāksmes par “spēles noteikumiem” dalībniekus tiesas sēdē esot uzklausījusi veidā, kas neatbilst procesuālajām tiesību normām un tātad esot nelikumīgs, no kā izrietot, ka tā neesot ievērojusi Reglamenta 68.–76. pantā paredzētās garantijas un neesot ievērojusi pierādījumu administrēšanas pamatprincipus.

3)	Vispārējā tiesa esot pārkāpusi saprātīga procesa ilguma principu. Process Vispārējā tiesā faktiski esot ildzis 5 gadus un 8 mēnešus un starp rakstveida procesa pabeigšanu un lēmumu uzsākt mutvārdu procesu esot pagājuši 43 mēneši, kas esot pārmērīgi ilgi.

4)

Visbeidzot, Vispārējā tiesa esot prettiesiski atteikusies savas neierobežotās kompetences ietvaros spriest par argumentu, ka Deltafina uzliktais naudas sods ir nesamērīgs un diskriminējošs, jo Komisija esot piemērojusi Deltafina un Dimon Italia vienādu naudas soda samazinājuma līmeni, lai gan tās esot būtiski atšķirīgā veidā palīdzējušas pārkāpuma konstatēšanā. Lietā T-13/03 Nintendo/Komisija pieņemtais spriedums esot apstiprinājis principu, ka Komisija, izvērtējot uzņēmumu sadarbību administratīvā procesa gaitā, nevar pārkāpt vienlīdzīgas attieksmes principu, salīdzinājumu veicot gan no hronoloģiskā, gan arī no kvalitatīvā viedokļa.

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 6. septembra rīkojumu lietā T-292/09 Muhamad Mugraby/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija 2011. gada 22. novembrī iesniedza Muhamad Mugraby

(Lieta C-581/11 P)

(2012/C 25/72)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Muhamad Mugraby (pārstāvis — S. Delhaye, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

1)

konstatēt, ka Komisija ir pieļāvusi bezdarbību attiecībā uz: i) apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumu Komisijai iesniegt priekšlikumu Padomei attiecībā uz Kopienas palīdzības apturēšanu Libānai, kā tas ir paredzēts Regulas (EK) Nr. 1638/2006 (1) 28. pantā, jo šādas darbības ir gan nepieciešamas, gan iespējamas, pamatojoties uz minēto Regulu; ii) apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumu Komisijai kā tieši atbildīgajai iestādei par dažādu Savienības palīdzības programmu Libānai īstenošanu apturēt šo programmu īstenošanu, līdz tiek pieņemta rezolūcija par Libānas ilgstošo pamattiesību, konkrētāk, apelācijas sūdzības iesniedzēja pamattiesību, pārkāpšanu;

2)

konstatēt, ka Padome, pildot savus ES-Libānas Asociācijas Padomes locekles pienākumus, ir pieļāvusi bezdarbību attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumu aicināt Komisiju izteikt priekšlikumu, lai Padome veic konkrētus un iedarbīgus pasākumus attiecībā uz Savienības palīdzību Libānai, pamatojoties uz Asociācijas līgumu (2) starp Libānu un Kopienu, nolūkā panākt pušu pienākumu izpildi atbilstoši Līgumam;

3)

konstatēt, ka ES, Komisija, veicot savas Līgumu izpildes uzrauga funkcijas un kā tieši atbildīgā iestāde par dažādu Savienības palīdzības programmu Libānai īstenošanu, un Padome, pildot savus ES-Libānas Asociācijas Padomes locekles pienākumus, ir radījušas pamatu ārpuslīgumiskajai atbildībai par zaudējumiem, kas apelācijas sūdzības iesniedzējam radušies to ilgstošas bezdarbības rezultātā no 2002. gada decembra un turpmāk attiecībā uz pieejamo resursu un instrumentu iedarbīgu izmantošanu, lai efektīvi īstenotu Asociācijas līgumā ietverto cilvēktiesību normu;

4)	uzdot Komisijai kā daļēju atlīdzinājumu natūrā ierosināt Padomei apturēt ES-Libānas Asociācijas līgumu, līdz tiek pieņemta rezolūcija par Libānas pieļauto Asociācijas līguma 2. panta saistību neizpildi attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

5)

uzdot Komisijai ierobežot pašreizējo palīdzības programmu (kuras īsteno un/vai uzrauga Komisija) izpildi, paturot spēkā vienīgi tās programmas, kuras ir īpaši vērstas uz pamattiesību veicināšanu un kuras neveido finanšu palīdzību Libānas varas iestādēm, līdz tiek pieņemta rezolūcija par Libānas pieļauto Asociācijas līguma 2. panta saistību neizpildi attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

6)	uzdot Padomei aicināt Komisiju izteikt iepriekš 4. punktā minēto priekšlikumu un rīkoties ar šo pašu mērķi, izmantojot Asociācijas līgumā paredzētās iestādes;

7)	uzdot ES, Padomei un Komisijai, kas ir atbildētājas pirmajā instancē, atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējam mantisko un morālo kaitējumu apmērā, kas nosakāms ex aequo et bono un nav mazāks kā EUR 5 000 000, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka apstrīdētais rīkojums esot jāatceļ, balstoties uz šādiem pamatiem.

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā:

—	noraidot prasību tās nepieņemamības dēļ, lai gan nepastāv nepieņemamības pamats;

—	pārkāpjot apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības celt prasību pret visiem atbildētajiem;

—	pārkāpjot apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību, neņemot vērā apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzītos argumentus;

—	nelemjot par visiem apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem lūgumiem par atlīdzinājumu;

—	ignorējot ES tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un pamatojot rīkojumu ar regulām, kuras pieņēmusi viena no ES iestādēm.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi ES-Libānas Asociācijas līgumu, ka tai neesot bijis tiesisks pamats, lai interpretētu “plašu rīcības brīvību” un konstatētu, ka tai nav tiesību izdot ES Padomei un Eiropas Komisijai rīkojumus.

Ņemot vēra iepriekš minēto, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa attiecībā uz viņu esot atteikusies spriest tiesu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (OV L 310, 1. lpp.).

(2)  Pagaidu nolīgums par tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses (OV 2002 L 262, 2. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 21. septembra spriedumu lietā T-201/09 Rügen Fisch AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), otra lietas dalībniece: Schwaaner Fischwaren GmbH, 2011. gada 24. novembrī iesniedza Rügen Fisch AG

(Lieta C-582/11 P)

(2012/C 25/73)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Rügen Fisch AG (pārstāvji — O. Spuhler un M. Geitz, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki:

—	Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi);

—	Schwaaner Fischwaren GmbH

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 21. septembra spriedumu lietā T-201/09 un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 20. marta lēmumu lietā R 230/2007-4;

—	pakārtoti — atcelt minēto Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza šādus savas apelācijas sūdzības pamatus.

Vispārējā tiesa esot kļūdaini secinājusi, ka Regulas par Kopienas preču zīmi (1) 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais absolūtais atteikuma pamatojums liedz reģistrēt vārdisku preču zīmi “SCOMBER MIX” kā Kopienas preču zīmi tās aprakstošā rakstura dēļ.

Šis Vispārējas tiesas secinājums neesot saderīgs ar Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, to aplūkojot kopsakarā ar tās 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Vārdiskā preču zīme “SCOMBER MIX” neesot aprakstoša, jo no mērķsabiedrības viedokļa tā ir tikai izdomāts apzīmējums, kas ir skaidri identificējams kā preču zīme.

Ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces un pakalpojumi esot paredzēti vidusmēra patērētājam. Tomēr vidusmēra patērētājs nepazīstot ne latīņu valodu, ne arī specializēto zooloģijas terminu “scomber”. Tādējādi vārdiskajai preču zīmei “SCOMBER MIX” piemītot minimālā atšķirtspēja, kas saskaņā ar Savienības tiesībām ir nepieciešama, lai reģistrētu Kopienas preču zīmi.

---

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-475/07 Dow AgroSciences Ltd u.c./Komisija 2011. gada 23. novembrī iesniedza Dow AgroSciences Ltd, Dow AgroSciences LLC, Dow AgroSciences, Dow AgroSciences Export, Dow Agrosciences BV, Dow AgroSciences Hungary kft, Dow AgroSciences Italia Srl, Dow AgroSciences Polska sp. z o. o., Dow AgroSciences Iberica, SA, Dow AgroSciences s. r. o., Dow AgroSciences Danmark A/S, Dow AgroSciences GmbH

(Lieta C-584/11 P)

(2012/C 25/74)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Dow AgroSciences Ltd, Dow AgroSciences LLC, Dow AgroSciences, Dow AgroSciences Export, Dow Agrosciences BV, Dow AgroSciences Hungary kft, Dow AgroSciences Italia Srl, Dow AgroSciences Polska sp. z o. o., Dow AgroSciences Iberica, SA, Dow AgroSciences s. r. o., Dow AgroSciences Danmark A/S un Dow AgroSciences GmbH. (pārstāvji — C. Mereu, advokāts, K. Van Maldegem, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-475/07; un

—	atcelt Komisijas 2007. gada 20. septembra Lēmumu 2007/629/EK (1) par trifluralīna neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK (2) I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela; vai

—	alternatīvi, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai; un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus (ieskaitot tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā).

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka, noraidot to prasījumu atcelt Komisijas 2007. gada 20. septembra Lēmumu 2007/629/EK par trifluralīna neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Kopienu tiesības. Apelācijas sūdzības iesniedzējas īpaši apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi vairākas kļūdas, interpretējot faktus un tiesību normas, kas ir piemērojamas attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju situāciju. Tādējādi esot pieļautas vairākas kļūdas tiesību piemērošanā it īpaši:

—	neatzīstot, ka ziņotāja dalībvalsts un EPNI apelācijas sūdzības iesniedzējām bija lūgusi iesniegt papildu datus, lai atbilstoši Regulas 451/2000 (3) 8. panta 5. punktam precizētu dosjē;

—	neatzīstot, ka Komisija neesot rīkojusies atbilstoši regulatīvajai procedūrai, kā noteikts Padomes Lēmumā 1999/468 (4), un uzskatot, ka Komisija neesot pārkāpusi Padomes Lēmuma 1999/468 5. pantu; un

—	neatzīstot, ka Komisija esot novērtējusi trifluralīnu pēc kritērijiem, kuri neietilpst Direktīvā 91/414 minētajos un kuriem atbilstīgajā tiesiskajā regulējumā nav tiesiska pamata, un tādējādi esot rīkojusies ultra vires.

Šo iemeslu dēļ apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējās tiesas spriedums lietā T-475/07 un Komisijas Lēmums 2007/629/EK ir jāatceļ.

---

(1)  OV L 255, 42. lpp.

(2)  OV L 230, 1. lpp.

(3)  OV L 55, 25. lpp.

(4)  OV L 184, 23. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 14. septembra rīkojumu lietā T-84/10 Regione Puglia/Komisija 2011. gada 24. novembrī iesniedza Regione Puglia

(Lieta C-586/11 P)

(2012/C 25/75)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Regione Puglia (pārstāvji — F. Brunelli un A. Aloia, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt rīkojumu, kuru Vispārējā tiesa ir izdevusi 2011. gada 14. septembrī un kurš apelācijas sūdzības iesniedzējam izsniegts 2011. gada 15. septembrī, un kurā atzīts, ka lietā T-84/10 celtā prasība ir nepieņemama;

—

izskatīt lietu pēc būtības un tādējādi atcelt Eiropas Komisijas 2009. gada 22. decembra Lēmumu C(2009) 10350, apstiprinot vienīgi tā 4. pantā ietvertā noteikuma spēkā esamību un piemērojamību (“Eiropas Reģionālās attīstības fonda starpmaksājumu apturēšanas atcelšana saistībā ar programmu, uz kuru attiecas šis lēmums”);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs, pirmkārt, norāda uz pirmās instances tiesā pieļautām procesuālām kļūdām, kas ir nodarījušas būtisku kaitējumu apelācijas sūdzības iesniedzējam, proti, uz Vispārējās tiesas Reglamenta 114. panta 3. punktā paredzētā mutvārdu procesa neīstenošanu.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Kopienu tiesības, pirmkārt, kļūdaini interpretējot LESD 263. panta ceturto daļu un Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (1), skatot tos kopā ar LESD 4. panta 2. un 3. punktu un LESD 5. panta 3. punktu, un, otrkārt, nav pietiekami pamatojusi savus secinājumus, tādējādi pārkāpjot Vispārējās tiesas Reglamenta 81. panta noteikumus.

---

(1)  OV L 161, 1. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-289/09 Omnicare, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Astellas Pharma GmbH2011. gada 24. novembrī iesniedza Omnicare, Inc.

(Lieta C-587/11 P)

(2012/C 25/76)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Omnicare, Inc. (pārstāvis — M. Edenborough QC)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Astellas Pharma GmbH

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz pieņemt nolēmumu, ka pārsūdzētais spriedums ir atceļams. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz pieņemt nolēmumu [atlīdzināt] tās tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas procesā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu vienīgu pamatu, proti, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini piemērojusi Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) (turpmāk tekstā — “Jaunā Regula”) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šī lieta attiecas uz iebildumiem, ko iesniegusi Astellas Pharma GmbH (agrāk — Yamanouchi Pharma GmbH) (turpmāk tekstā — “iebildumu iesniedzēja”), balstoties uz iebildumu iesniedzējas Vācijas preču zīmes reģistrāciju Nr. 39401348 un apgalvojumu par sajaukšanas pastāvēšanu atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 (2) (turpmāk tekstā — “Vecā Regula”) (taču kuras atbilstošās daļas ir identiskas Jaunajai Regulai) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam. Tā kā agrākā preču zīme bija reģistrēta vairāk nekā piecus gadus pirms tika iesniegti iebildumi, iebildumi iesniedzējai esot bijis jāpierāda, ka preču zīme bija tikusi faktiski izmantota, lai tā būtu izmantojama par pamatu iebildumiem.

Tiek norādīts, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka agrākā preču zīme, uz kuru atsaucās iebildumu iesniedzēja, no tiesību viedokļa bija tikusi faktiski izmantota. Nav apstrīdēts, ka iebildumu iesniedzēja attiecīgo preču zīmi patiešām izmantoja vai ar viņas piekrišanu tā tika patiešām izmantota uzņēmējdarbībā saistībā ar pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tā bija reģistrēta. Tomēr šī izmantošana notika attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, par ko netika iekasēta atlīdzība. Līdz ar to no tiesību viedokļa, uz šādu izmantošanu nevar atsaukties, lai pierādītu, ka preču zīme tikusi faktiski izmantota. Šis jautājums ir risināts vairākās tieslietās, kuras, kā uzskata apelācijas sūdzības iesniedzēja, a) Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi un b) katrā ziņā ir pretrunīgas. Līdz ar to Tiesai ir jāatrisina jautājums par to, kādām ir jābūt juridiskajām sekām šādu faktisko apstākļu gadījumā.

---

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

(2)  Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-290/09 Omnicare, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Astellas Pharma GmbH2011. gada 24. novembrī iesniedza Omnicare, Inc.

(Lieta C-588/11 P)

(2012/C 25/77)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Omnicare, Inc. (pārstāvis — M. Edenborough QC)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Astellas Pharma GmbH

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz pieņemt nolēmumu, ka pārsūdzētais spriedums ir atceļams. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz pieņemt nolēmumu [atlīdzināt] tās tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas procesā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu vienīgu pamatu, proti, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini piemērojusi Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) (turpmāk tekstā — “Jaunā Regula”) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šī lieta attiecas uz iebildumiem, ko iesniegusi Astellas Pharma GmbH (agrāk — Yamanouchi Pharma GmbH) (turpmāk tekstā — “iebildumu iesniedzēja”), balstoties uz iebildumu iesniedzējas Vācijas preču zīmes reģistrāciju Nr. 39401348 un apgalvojumu par sajaukšanas pastāvēšanu atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 (2) (turpmāk tekstā — “Vecā Regula”) (taču kuras atbilstošās daļas ir identiskas Jaunajai Regulai) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam. Tā kā agrākā preču zīme bija reģistrēta vairāk nekā piecus gadus pirms tika iesniegti iebildumi, iebildumi iesniedzējai esot bijis jāpierāda, ka preču zīme bija tikusi faktiski izmantota, lai tā būtu izmantojama par pamatu iebildumiem.

Tiek norādīts, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka agrākā preču zīme, uz kuru atsaucās iebildumu iesniedzēja, no tiesību viedokļa bija tikusi faktiski izmantota. Nav apstrīdēts, ka iebildumu iesniedzēja attiecīgo preču zīmi patiešām izmantoja vai ar viņas piekrišanu tā tika patiešām izmantota uzņēmējdarbībā saistībā ar pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tā bija reģistrēta. Tomēr šī izmantošana notika attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, par ko netika iekasēta atlīdzība. Līdz ar to no tiesību viedokļa, uz šādu izmantošanu nevar atsaukties, lai pierādītu, ka preču zīme tikusi faktiski izmantota. Šis jautājums ir risināts vairākās tieslietās, kuras, kā uzskata apelācijas sūdzības iesniedzēja, a) Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi un b) katrā ziņā ir pretrunīgas. Līdz ar to Tiesai ir jāatrisina jautājums par to, kādām ir jābūt juridiskajām sekām šādu faktisko apstākļu gadījumā.

---

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

(2)  Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-25/06 Alliance One International, Inc./Eiropas Komisija 2011. gada 25. novembrī iesniedza Alliance One International, Inc.

(Lieta C-593/11 P)

(2012/C 25/78)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Alliance One International, Inc. (pārstāvji — C. Osti, A. Prastaro, G. Mastrantonio, avvocati)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-25/06 Alliance One/Komisija un, ja tiesvedības stāvoklis to ļauj,

—	atcelt apstrīdēta lēmuma 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz SCC, Dimon un Alliance One, un attiecīgi

—	samazināt Transcatab un Dimon Italia (Mindo) uzliktos naudas sodus tā, lai tie nepārsniegtu 10 % no šo sabiedrību apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, un

—	samazināt Transcatab un Dimon Italia (Mindo) uzliktos naudas sodus, jo reizināšanas koeficients vairs nav piemērojams, jo tas bija balstīts uz grupas apmēru;

—	katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt visus izdevumus, tostarp tos, kas Alliance One ir radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Alliance One lūdz: (i) pilnā apmērā atcelt pārsūdzēto spriedumu un turklāt (ii) atcelt Komisijas 2005. gada 20. oktobra lēmuma lietā COMP/C.38.281/B.2 — Jēltabaka — Itālija 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Standard Commercial Corp. (“ SCC ”), Dimon Inc. (“ Dimon ”) un Alliance One, un attiecīgi (iii) samazināt Transcatab S.p.A. (“ Transcatab ”) un Dimon Italia S.r.l. (“ Dimon Italia ”, tagad — Mindo) uzliktos naudas sodus tā, lai naudas sodi nepārsniegtu 10 % no to apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, vai arī — alternatīvi — (iv) samazināt Trancatab un Dimon Italia (tagad — Mindo) uzliktos naudas sodus, jo reizināšanas koeficients vairs nav piemērojams; katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt visus izdevumus, tostarp tos, kas Alliance One ir radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Alliance One norāda, ka pārsūdzētais spriedums ir atceļams šādu iemeslu dēļ:

—

pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi LESD 296. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. un 49. pantu. Atbilstošo pierādījumu, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja bija iesniegusi, lai atspēkotu izšķirošas ietekmes prezumpciju, konkrētas un pilnīgas analīzes neveikšana un attiecīgi savu apsvērumu šo pierādījumu noraidīšanai adekvāta pamatojuma nesniegšana esot padarījusi kontroles esamības prezumpciju neatspēkojamu, kas esot izraisījis nevainīguma prezumpcijas, tiesiskuma un individuālas atbildības principu pārkāpumu.

—	Otrkārt, noraidot Alliance One iesniegtos pierādījumus, Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi vispārējos principus attiecībā uz pierādīšanas pienākumu un procesuālās tiesību normas attiecībā uz pierādīšanu un katrā ziņā esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību.

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-232/06 Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Komisija 2011. gada 25. novembrī iesniedza Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE

(Lieta C-597/11 P)

(2012/C 25/79)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (pārstāvji — N. Korogiannakis un M. Dermitzakis, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—

izmantot savu neierobežoto kompetenci un atcelt Komisijas (Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta) lēmumu, ar kuru noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtais piedāvājums, atbildot uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu konkursā (“CfT”) TAXUD/2005/AO-001 par muitas informācijas tehnoloģiju pakalpojumu specifikāciju, izstrādi, uzturēšanu un atbalstu saistībā ar DG TAXUD“CUST-DEV” informācijas tehnoloģiju projektiem (OV 2005/S 187-183846), un ar kuru līguma slēgšanas tiesības piešķirtas citam pretendentam, kurš apelācijas sūdzības iesniedzējai tika paziņots ar 2006. gada 19. jūnija vēstuli, un atlīdzināt pieprasītos zaudējumus;

—	pakārtoti — nodot lietu izskatīšanai Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par lietu pēc būtības;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējai radušos tiesāšanās un citus izdevumus, ieskaitot tos, kas tai radušies saistībā ar tiesvedību pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa, nepareizi interpretējot Finanšu regulas 89. panta 1. punktu un 98. panta 1. punktu un Īstenošanas noteikumu 140. panta 1. un 2. punktu un 141. panta 2. punktu, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kā arī pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, pārskatāmības un brīvas konkurences principus.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa, nepareizi vērtējot un sagrozot iesniegtos pierādījumus, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa, kļūdaini interpretējot atlases kritēriju grozījumu, kā arī nepārbaudot vairāku acīmredzamu kļūdu vērtējumā esamību piedāvājuma novērtējumā un nepietiekami pamatojot pārsūdzēto spriedumu, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2011. gada 20. septembra rīkojumu lietā T-267/10 Land Wien/Eiropas Komisija 2011. gada 25. novembrī iesniedza Land Wien

(Lieta C-608/11 P)

(2012/C 25/80)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Land Wien (pārstāvis — W.-G. Schärf, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	Eiropas Savienības Tiesai grozīt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2011. gada 20. septembra rīkojumu lietā T-267/10 tādējādi, lai prasība tiktu pilnībā apmierināta pēc būtības;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies pirmajā un otrajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir iesniegta par Vispārējās tiesas 2011. gada 20. septembra rīkojumu, ar kuru tā noraidīja prasītājas un apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību kas būtībā attiecās uz prasījumu atcelt Komisijas 2010. gada 25. marta lēmumu izbeigt procedūru par prasītājas sūdzību saistībā ar Mochovce (Slovākijas Republika) atomelektrostacijas 3. un 4. bloka izbūves projektu, kā arī uz prasību konstatēt Komisijas bezdarbību LESD 265. panta izpratnē, jo pretēji Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (1) noteikumiem prasītājai neesot izsniegti visi saistībā ar šo projektu pieprasītie dokumenti.

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Euratom līgumu, neinterpretējot to atbilstoši Lisabonas līgumam. Vispārējā tiesa neesot pareizi novērtējusi to, ka Lisabonas līgumā Pamattiesību hartas 42. pantā minētās tiesības piekļūt dokumentiem esot atzītas par tiesībām, par kurām var celt prasību tiesā un uz kurām prasītāja varot tieši atsaukties, lai saņemtu no Komisijas visu informāciju, ko tā ir saņēmusi saistībā ar Mochovce atomelektrostacijas paplašināšanu.

Pretēji Vispārējās tiesas viedoklim Komisijas vēstule, ar kuru tika atbildēts uz prasītājas un apelācijas sūdzības iesniedzējas pieprasījumu, esot apstrīdams lēmums LESD 263. panta izpratnē. Tas izrietot no Tiesas pastāvīgās judikatūras un īpaši no tās 1981. gada 11. novembra sprieduma lietā 60/81 (IBM).

---

(1)  OV L 145, 43. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 14. septembra spriedumu lietā T-236/02 Marcuccio/Komisija 2011. gada 1. decembrī iesniedza Luigi Marcuccio

(Lieta C-617/11 P)

(2012/C 25/81)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (pārstāvis — G. Cipressa, avvocato)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt 2011. gada 14. septembra spriedumu lietā T-236/02 tajā daļā, kurā ir noraidīti prasījumi par pabalsta piešķiršanu un kaitējuma atlīdzību, ko apelācijas sūdzības iesniedzējs izteicis savos rakstveida apsvērumos tiesvedībā pirmajā instancē;

—	galvenokārt piespriest atbildētājai apelācijas tiesvedībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī pilnībā bez izņēmuma apmierināt visus prasījumus par pabalsta piešķiršanu un kaitējuma atlīdzību;

—	pakārtoti nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā no jauna pieņemtu nolēmumu par prasījumiem par pabalsta piešķiršanu un kaitējuma atlīdzību.

Pamati un galvenie argumenti

—	Procesuālo noteikumu pārkāpumi, kuri ir tāda smaguma, kas neatgriezeniski apdraud apelācijas sūdzības iesniedzēja intereses;

—

pilnīga pamatojuma neesamība, tostarp tādēļ, ka [šis pamatojums] ir neatbilstošs, tautoloģisks, neloģisks un nekonsekvents, kā arī Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu X pielikuma, tiesību normu interpretācijas noteikumu un priekšnosacījumu tam, lai Eiropas Savienības iestādei piespriestu atlīdzināt zaudējumus, kļūdaina, maldīga, nepareiza un neatbilstoša interpretācija un piemērošana;

—	faktu maldinošs un patvaļīgs raksturs un faktu sagrozīšana un nepareiza interpretēšana;

—	faktu sagrozīšana un nepareiza interpretēšana un maldīga, kļūdaina, nepareiza un neatbilstoša prasības pieteikumu pieņemamību reglamentējošo normu interpretācija un piemērošana.

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā T-415/09 New Yorker SHK Jeans GmbH & Co. KG, agrāk — New Yorker SHK Jeans GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Vallis K. — Vallis A. & Co. O.E.2011. gada 2. decembrī iesniedza New Yorker SHK Jeans GmbH & Co. KG, agrāk — New Yorker SHK Jeans GmbH

(Lieta C-621/11 P)

(2012/C 25/82)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: New Yorker SHK Jeans GmbH & Co. KG, agrāk — New Yorker SHK Jeans GmbH (pārstāvji — V. Spitz, A. Gaul, T. Golda un S. Kirschstein-Freund, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Vallis K. — Vallis A. & Co. O.E.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

1)

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā T-415/09 un: a) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 30. jūlija lēmumu daļā, kurā ir noraidīta apelācijas sūdzība un apstiprināts reģistrācijas atteikums attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē, pakārtoti: b) nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai galīgā sprieduma pieņemšanai;

2)	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

—

Papildu izmantošanas pierādījumu, kas iesniegti pēc Biroja noteiktā šādu pierādījumu iesniegšanas termiņa, izvērtēšana ir PZR (1) 42. panta 2. un 3. punkta un 76. panta 2. punkta (agrāk — PZR 43. panta 2. un 3. punkta un 74. panta 2. punkta) un PZR īstenošanas Regulas 22. noteikuma 2. punkta pārkāpums;

—

Pretstatītās preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījumu iesniegšanu regulē vienīgi PZR īstenošanas Regulas 22. noteikuma 2. punkts. PZR īstenošanas Regulas 22. noteikuma 2. punkta tekstā nav paredzēta rīcības brīvība. Tādējādi šajā ziņā nav piemērojams PZR 76. panta 2. punkts. Ja termiņā, ko Birojs noteicis saskaņā ar PZR īstenošanas Regulas 22. noteikuma 2. punkta pirmo teikumu, nav pierādīta pretstatītās preču zīmes faktiskā izmantošana, iebildumi tiek noraidīti;

—

Līdz ar to, ja Birojs aicina iebildumu iesniedzēju iesniegt apsvērumus, atbildot uz [reģistrācijas] pieteikuma iesniedzēja argumentiem attiecībā uz iesniegtajiem izmantošanas pierādījumiem atbilstoši PZR 75. pantam un PZR īstenošanas Regulas 20. noteikuma 4. punktam, iebildumu iesniedzējs var iesniegt savus apsvērumus. Tomēr papildu izmantošanas pierādījumus nevar ņemt vērā, jo tie ir iesniegti pēc termiņa izbeigšanās. Birojs, ņemot vērā novēloti iesniegtus pierādījumus, ir pārkāpis PZR 42. panta 2. un 3. punktu un PZR īstenošanas Regulas 22. noteikuma 2. punktu;

—	Vienīgi tas, ka [reģistrācijas] pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis apsvērumus, kuros tas apstrīd termiņā iesniegto pierādījumu pietiekamību, neattaisno papildu izmantošanas pierādījumu ņemšanu vērā;

—

Pat, ja PZR 76. panta 2. punkts ir atzīstams par piemērojamu attiecībā uz papildu izmantošanas pierādījumiem, kas iesniegti pēc PZR īstenošanas Regulas 22. noteikuma 2. punktā paredzētā termiņa izbeigšanās, izskatāmajā lieta ir ticis pārkāpts PZR 42. panta 2. un 3. punkts un 76. panta 2. punkts un PZR īstenošanas Regulas 22. noteikuma 2. punkts;

—

Vēlāk iesniegtie pierādījumi nebija papildu pierādījumi. Papildu pierādījumi nozīmē, ka pirmajā noteiktajā termiņā iesniegtie pierādījumi apliecina pretstatītās preču zīmes faktisko izmantošanu un ka vēlāk iesniegtie pierādījumi vienīgi pamato jau pierādītus faktus. Tādējādi Vispārējā tiesa pārkāpa PZR 76. panta 2. punktu, atļaujot šīs tiesību normas piemērošanu apelācijas procesā;

—

Ir notikusi rīcības brīvības, kas piešķirta ar PZR 76. panta 2. punktu, ļaunprātīga izmantošana. Birojs pārkāpa savu rīcības brīvību ar to vien, ka ņēma vērā, ka iebildumu iesniedzējam bija nepieciešama papildu izmantošanas piemēru iesniegšana. Jautājums par to, vai vienam no lietas dalībniekiem ir nepieciešama papildu pierādījumu iesniegšana, nav faktors, kas jāņem vērā atbildētājam. Uz šo jautājumu ir jāatbild pašam attiecīgajam lietas dalībniekam. Turklāt Birojs neņēma vērā citus apstākļus. Tas pat neizvērtēja sākotnēji iesniegto materiālu nozīmi. Vispārēja tiesa, nolemjot, ka šādi nav notikusi ļaunprātīga rīcības brīvības izmantošana, pārkāpa piemērojamās tiesību normas.

---

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)