Eiropas Revīzijas palāta

12, rue Alcide De Gasperi, 1615 Luxembourg, LUXEMBOURG

1.1.

Šajā gada ziņojuma nodaļā:

1.2.

Revīzijas palāta iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ticamības deklarāciju (5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta var papildināt šo deklarāciju ar īpašiem izvērtējumiem par katru no galvenajām ES darbības jomām (6).

1.3.

Mērķis darbam, kas attiecas uz Eiropas Savienības pārskatu ticamību, ir noteikt, vai ieņēmumi, izdevumi, aktīvi un pasīvi ir pienācīgi reģistrēti un vai gada pārskati sniedz patiesu priekšstatu par finanšu stāvokli 2010. gada 31. decembrī, kā arī par Savienības darbības rezultātiem un naudas līdzekļu plūsmu minētajā datumā noslēgtajā gadā (sk. 1.6.–1.8. punktu).

1.4.

Mērķis darbam, kas attiecas uz 2010. gada pārskatiem pakārtoto darījumu pareizību, ir noteikt, vai šie darījumi atbilst piemērojamām regulām vai līgumu noteikumiem un vai tie ir pareizi aprēķināti (rezultātu kopsavilkumu sk. 1.9.–1.14. punktā un sīkāku informāciju sk. 2.–7. nodaļā).

1.5.

Palāta analizēja Komisijas vadības apliecinājumu ticamību, proti, ģenerāldirektoru deklarācijas un Komisijas dienestu gada darbības pārskatus, kā arī attiecīgo kopsavilkuma ziņojumu, lai novērtētu, cik lielā mērā tie sniedz objektīvu novērtējumu par finanšu pārvaldības kvalitāti un cik lielā mērā tie papildina Palātas vispārējo pārliecību (sk. 1.17.–1.20. punktu, 1.23.–1.25. punktu un iedaļu “Komisijas vadības apliecinājumu ticamība” 2.–7. nodaļā). Palāta iepazinās arī ar Komisijas iekšējā revidenta vispārējo atzinumu, kas sniegts pirmo reizi un aptver Komisijas finanšu pārvaldību 2010. budžeta gadā (sk. 1.21. un 1.22. punktu).

1.6.

Palātas apsvērumi attiecas uz gada pārskatiem par 2010. finanšu gadu, kurus Komisijas galvenais grāmatvedis sagatavojis saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas (7) 129. pantu un kurus Palāta saņēmusi 2011. gada 27. jūlijā. Pārskati ietver:

1.7.

Komisijas galvenais grāmatvedis iesniedza Palātai apliecinājuma vēstuli, kurā apstiprināts, ka, ņemot vērā zināmus nebūtiskus ierobežojumus (8), pārskati ir pilnīgi un ticami.

1.8.

Palātas veiktajā 2010. gada pārskatu revīzijā atklājās, ka tajos nav būtisku neatbilstību (tomēr sk. 1.26.–1.37. punktu un 1.2. pielikumu , kur dota informācija par pēcpārbaudi attiecībā uz iepriekšējo gadu apsvērumiem par pārskatu ticamību).

1.9.

Šā pārskata 2. nodaļā Palāta sniedz īpašo izvērtējumu par ieņēmumiem, bet 3.–7. nodaļā – par politikas jomu grupām, kas atbilst budžeta līdzekļu sadalei pa darbības jomām (sk. 1.1. tabulu ). Katrs īpašais izvērtējums ietver ievadu, kam seko konstatējumi un secinājumi par darījumu pareizību, sistēmu efektivitāti un Komisijas vadības apliecinājumu ticamību. Īpašajos izvērtējumos ir arī aprakstīti pasākumi, ko Komisija veikusi, reaģējot uz iepriekšējiem Palātas ieteikumiem.

1.10.

Attiecībā uz 2010. gadu 6. nodaļā apskatītā politikas grupa “Pētniecība un citu iekšējo nozaru politika” ietver politikas grupas/jomas, kuras 2009. gada pārskatā veidoja daļu no citiem īpašajiem izvērtējumiem (9).

1.11.

Palāta secina, ka ieņēmumos (127 795 miljoni EUR) (10) un maksājumos politikas grupā “Administratīvie un citi izdevumi” (9 264 miljoni EUR) nav būtisku kļūdu un ka pārraudzības un kontroles sistēmas ir efektīvas (sk. 1.2. tabulu un 2.41., 2.42., 7.33. un 7.34. punktu). Būtisku kļūdu nav arī nevienas politikas grupas saistībās.

1.12.

Palāta secina, ka politikas grupā “Pētniecība un citu iekšējo nozaru politika” (8 953 miljoni EUR) nav būtisku kļūdu un ka pārraudzības un kontroles sistēmas daļēji efektīvi nodrošina maksājumu pareizību. Izņēmums ir pētniecības pamatprogrammu starpposma un galīgie maksājumi, kuros kļūdu īpatsvars pārsniedz būtiskuma slieksni (sk. 1.2. tabulu , kā arī 6.48. un 6.49. punktu). Palāta arī secina, ka politikas grupā “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” (6 543 miljoni EUR) nav būtisku kļūdu un ka pārraudzības un kontroles sistēmas daļēji efektīvi nodrošina maksājumu pareizību. Tomēr šīs politikas grupas starpposma un galīgajos maksājumos kļūdu īpatsvars pārsniedz būtiskuma slieksni (sk. 1.2. tabulu , kā arī 5.35. un 5.36. punktu).

1.13.

Palāta secina, ka politikas grupās “Lauksaimniecība un dabas resursi” (55 990 miljoni EUR atlīdzināto izdevumu) un “Kohēzija, enerģētika un transports” (37 556 miljoni EUR atlīdzināto izdevumu) ir būtiskas kļūdas. Tomēr tiešajos maksājumos lauksaimniekiem, kuru administrēšanai izmanto IAKS (11), būtisku kļūdu nebija. Palāta secina arī, ka politikas grupā “Lauksaimniecība un dabas resursi” revidētās pārraudzības un kontroles sistēmas ir daļēji efektīvas. Un vēl Palāta secina, ka kopumā politikas grupā “Kohēzija, enerģētika un transports” revīzijas iestādes daļēji efektīvi nodrošina maksājumu pareizību (sk. 1.2. tabulu , 3.55., 3.56., 4.47. un 4.48. punktu).

1.13.

Komisija uzskata, ka IAKS kopumā ir efektīva kontroles sistēma kļūdas riska vai nepareizi veiktu izdevumu ierobežošanai. Attiecībā uz lauku attīstību Komisija uzskata, ka pārraudzības un kontroles sistēmas tiek nepārtraukti uzlabotas.

Attiecībā uz politikas grupu “Kohēzija” Komisija atzīmē, ka otro gadu pēc kārtas kļūdu līmenis ir ievērojami zemāks nekā Palātas ziņotais kļūdu līmenis 2006.–2008. gadā. Komisija uzskata, ka šādas pozitīvas tendences atspoguļo pastiprinātos kontroles noteikumus 2007.–2013. gada plānošanas periodā un 2008. gada rīcības plānā (sk. arī atbildi par 4.24. punktu).

1.14.

Palāta secina, ka maksājumos kopumā ir būtiskas kļūdas un ka pārraudzības un kontroles sistēmas attiecībā uz maksājumiem kopumā ir daļēji efektīvas (sk. 1.2. tabulu ).

1.15.

Palātas revīzijas rezultāti attiecībā uz 2010. gadu liecina, ka tās aplēses par iespējamāko kļūdu īpatsvaru maksājumos politikas grupā “Kohēzija, enerģētika un transports” (12) ir palielinājušās salīdzinājumā ar politikas grupu “Kohēzija” 2009. gadā (13). Palātas aplēses attiecībā uz iespējamāko kļūdu īpatsvaru citās politikas grupās saglabājas relatīvi nemainīgas.

1.15.–1.16.

Attiecībā uz politikas grupu “Kohēzija” Komisija atzīmē, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars 2010. gadā ir ievērojami mazāks nekā 2006.–2008. finanšu gadā ziņotie līmeņi. Zemāko kļūdu līmeni 2010. gadā, kas ir 4,7 %, var veiksmīgi salīdzināt ar 11 % 2008. gadā.

1.16.

Kopumā tas palielina Palātas aplēsto iespējamāko kļūdu īpatsvaru visos maksājumos no 3,3 % 2009. gadā līdz 3,7 % 2010. gadā (sk. 1.1. grafiku ) (14). Palāta konstatēja, ka apmēram vienā trešdaļā pārbaudīto darījumu bija kļūdas (2009. gadā – vienā ceturtdaļā no visiem darījumiem).

1.17.

Katrs ģenerāldirektors ik gadu darbības pārskatā ziņo par savu pienākumu izpildi. Minētajam pārskatam pievieno deklarāciju arī par to, cik lielā mērā resursi izmantoti paredzētajam mērķim un kā kontroles procedūras nodrošina darījumu likumību un pareizību.

1.18.

Visi ģenerāldirektori paziņoja, ka iepriekšminētās prasības ir ievērotas. Trīspadsmit ģenerāldirektorāti vai dienesti formulēja vienu vai vairākas atrunas (15), no kurām vairākums attiecās uz trūkumiem saistībā ar pakārtoto darījumu pareizību (sk. 2.–7. nodaļas x.3. pielikumu).

1.19.

Ģenerāldirektori savās ticamības deklarācijās iekļauj atrunas, pamatojoties uz nepilnību būtiskuma izvērtējumu un/vai apsvērumiem saistībā ar gada darbības pārskatu pamatelementiem. Minētajā izvērtējumā ietilpst arī atlikušā riska vai atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķins (izvērtējuma elements, kura nozīme 2010. gadā īpaši palielinājās) – parasti tā ir aplēse par kontroles mehānismu daudzgadu ietekmi uz kļūdas īpatsvaru –, ko salīdzina ar 2 % būtiskuma slieksni, lai noteiktu, vai atruna ir vajadzīga.

1.19.–1.20.

Tā kā pārvaldības un kontroles sistēmas dažādās politikas jomās ievērojami atšķiras, Komisijas struktūrvienības izmanto atšķirīgas pieejas, apsverot un aprēķinot atlikušo kļūdu īpatsvaru. Komisija piekrīt, ka pastāvošās norādes nav pietiekami sīki izstrādātas, lai nodrošinātu, ka visi dienesti izmanto konsekventu terminoloģiju un kritērijus. Tā ieviesusi profesionālapskates procedūru, lai dažādi ģenerāldirektorāti līdzīgas programmas ieviestu konsekventi.

Saskaņā ar norādēm deleģētais kredītrīkotājs drīkst izmantot vērtības pieauguma rezervi katrā atsevišķā gadījumā.

Ja gada darbības pārskatā risks tiek izteikts kvantitatīvi, lai tādējādi sniegtu norādes par riskam pakļautajām summām un aplēses par potenciālajām finanšu korekcijām maksājumiem atsauces gadā, ģenerāldirektora rīcībā ir citi instrumenti ES līdzekļu aizsardzībai, piem., maksājumu apturēšana un atlikšana un finanšu korekcijas. Riska kvantitatīvai izteikšanai gada darbības pārskatā un Revīzijas palātas noteiktajam kļūdu īpatsvaram ir atšķirīgas funkcijas, tādēļ Komisija uzskata, ka tie nav salīdzināmi un tos nevajag salīdzināt. Ģenerāldirektors var novērtēt, vai pastāv “pasākumi ietekmes mazināšanai”, kuri ierobežo risku. Politikas grupā “Kohēzija” pastāvošās juridiskās prasības patiesībā ir pasākumi ietekmes mazināšanai, un, novērtējot pakļautību riskam 2010. gadā, jāņem vērā papildu kontroles mehānismi, kuri var ievērojami pārsniegt Palātas revīzijas atsauces gada robežas (valstu revīzijas iestāžu veiktās gada revīzijas, papildu revīzijas, ko veic Reģionu politikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD) un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (EMPL ĢD), noslēguma revīzijas programmu beigās).

1.20.

Esošās vadlīnijas, kuras sagatavojis Ģenerālsekretariāts un Budžeta ģenerāldirektorāts attiecībā uz gada darbības pārskatiem, neietver norādes par atlikušā riska vai atlikušo kļūdu īpatsvara aplēsēm. Tādējādi attiecīgie ģenerāldirektorāti šo jēdzienu izprot nekonsekventi (piemēram, paredzamā piedziņa aplēsta, neņemot vērā faktiskās summas, dažām programmām nav noteikts kļūdas risks, kas mazāks vai vienāds ar 5 % (ņemot vērā regulā noteikto maksājuma ieturējumu (16)), izslēgti negatīvie revīzijas rezultāti jaunizveidotās revīzijas programmās ar ierobežotu revīzijas apjomu).

1.21.

Komisijas iekšējais revidents sniedza savu pirmo vispārējo atzinumu (17) par stāvokli Komisijā kontroles ziņā. Tas pamatots īpaši ar gada darbības pārskatos sniegtajiem ticamības apliecinājumiem, kā arī ar Komisijas iekšējā revīzijas dienesta un ģenerāldirektorātu iekšējās revīzijas darbinieku 2008.–2010. gadā paveikto darbu.

1.22.

Vispārējais atzinums attiecas tikai uz Komisijas iekšējās kontroles sistēmu. Tomēr vairāk nekā 90 % no visām kļūdām ir konstatētas nevis Komisijas, bet saņēmēju līmenī. Komisijas iekšējais revidents šo sistēmu kopumā vērtē kā atbilstošu. Taču Palāta norāda, ka pašreizējās pārraudzības un kontroles sistēmas nenovērš vai neatklāj un nelabo kļūdas tādā mērā, lai budžetam pakārtotie darījumi kopumā būtu likumīgi un pareizi.

1.22.

Pārbaudot Komisijas kontroles sistēmas, Komisijas iekšējais revidents meklē apliecinājumu tam, ka katrs dienests ieviesis kontroles stratēģiju, kuras kontroles izmaksas ir proporcionālas pamatā esošo darījumu kļūdas riskam un kura efektīvi novērš kļūdas saņēmēju iesniegtajos prasījumos un piedzen nepamatoti samaksātās summas kļūdu gadījumos.

1.23.

Kopsavilkuma ziņojuma (18) ievadā norādīts, ka, pieņemot šo kopsavilkuma ziņojumu, Komisija uzņemas politisku atbildību (19) par ES budžeta izpildi, ko veic Komisijas augstākā līmeņa vadība. Komisija norāda, ka ģenerāldirektoriem sekmīgi izdevās novērst trūkumus 25 % atrunu, kas formulētas 2009. gadā. Komisija uzskata, ka ar attiecīgiem uzlabojumiem ir panākta lielāka atbilstība noteikumiem par saņēmēju deklarēto izdevumu attiecināmību.

1.24.

Tomēr Komisija atzīst, ka joprojām ir jomas, kurās jāpanāk uzlabojumi, it īpaši dalītās pārvaldības jomā, un piedāvā šādus pasākumus minēto jautājumu risināšanai:

—

pārskatīt Finanšu regulu un nozaru regulas (laikposmam pēc 2013. gada), lai uzlabotu finansēšanas shēmu izstrādi, novērstu kļūdu risku, mazinātu administratīvo slogu saņēmējiem un citām iesaistītajām personām un samazinātu kontroles darbību izmaksas,

—

—

stingri izpildīt Komisijas pārraudzības funkcijas un sistemātiski un laicīgi piemērot maksājumu apturēšanu, atlikšanas procedūras un finanšu korekcijas ikreiz, kad konstatēti nopietni trūkumi kontrolē,

—

—

pastiprināt centienus kohēzijas jomā, lai novērstu kļūdu īpatsvara ievērojamo pieaugumu salīdzinājumā ar 2009. gadu un kļūdaini veikto maksājumu apjomu, kas radies lielāka darījumu skaita un lielāku deklarēto izdevumu dēļ,

—

modernizēt ES publiskā iepirkuma noteikumus, jo to piemērošana ļoti bieži ir kļūdu avots, it īpaši kohēzijas jomā (20),

—

vēl vairāk uzlabot gada darbības pārskatu saprotamību un salīdzināmību.

1.25.

Komisija kopsavilkuma ziņojumā ņēma vērā vadības iesniegtos ziņojumus un norādīja, ka tie “sniedza gandarījumu kolēģijai attiecībā uz pārvaldības rezultātiem un iekšējo kontroli tās dienestos un deva iemeslu pārliecībai par tās spēju sasniegt savus mērķus” (21). Tomēr Palāta uzsver, ka tā iepriekš ir konstatējusi problemātiskus jautājumus (22), kuri joprojām nav atrisināti:

—

vairākās jomās atrunu tvērumam vai mērogam būtu jābūt plašākam (sk. 1.20., 3.52.–3.54., 4.45., 4.46., 5.31.–5.34., 6.46. un 6.47. punktu un 2.–7. nodaļas x.3. pielikumu),

—

—

dalībvalstu dati par atgūtajām un atsauktajām summām joprojām nav pilnīgi, vai Komisija tos vēl nav revidējusi un/vai apstiprinājusi (sk. 1.2. pielikuma 3. punktu),

—

Politikas grupā “Kohēzija” 2000.–2006. gada plānošanas periodam Komisija pārbauda, vai iesniegtā informācija programmas slēgšanai ir pilnīga un ticama. Attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu Komisija veic īpašu revīzijas aptauju par dalībvalstu sistēmām naudas atgūšanai, lai pārliecinātos, cik kvalitatīvi dati tiek iesniegti gada deklarācijās par atgūtām un atsauktām summām. Šīs revīzijas pirmos rezultātus varētu ņemt vērā 2011. gada darbības pārskatā.

—

joprojām nav pienācīgi ņemtas vērā atšķirības, kas raksturīgas finanšu korekciju mehānismiem un atgūstamajiem līdzekļiem (finanšu korekcijas izriet no nepilnībām, kas atklātas pārraudzības un kontroles sistēmās, savukārt atgūstamie līdzekļi tiek saistīti ar nepareiziem maksājumiem), kā arī to atšķirīgās sekas (finanšu korekcijas sedz nodokļu maksātāji, savukārt atgūstamos līdzekļus maksā atsevišķi līdzekļu saņēmēji) (sk. 1.2. pielikuma 3. punktu).

—

1.26.

Nozīmīga Komisijas veikto maksājumu daļa ir avansi par izmaksām, kas ārējām struktūrām radīsies vēlāk. Ja minētie maksājumi tiek pareizi reģistrēti kā priekšfinansējums, tos Savienības pārskatos neapskata kā galīgos izdevumus laikā, kad šie maksājumi veikti. Tā vietā tos bilancē reģistrē kā aktīvus, līdz tiek iesniegts radušos izmaksu pamatojums (vai retāk, kad attiecīgais pasākums izpildīts). Pamatojoties uz to, Komisija attiecīgās izmaksas iegrāmato pārskatā par saimnieciskās darbības rezultātu un dzēš bilances ierakstu.

1.27.

Ja avansa maksājumus pārskatos atzīst par galīgajiem izdevumiem, tad grāmatvedībā nav jāreģistrē pierādījumi par līdzekļu galīgo izlietojumu. Tas palielina iespēju, ka līdzekļu izlietojums netiks pamatots un ka netiks konstatēti pārkāpumi vai tos konstatēs ļoti novēloti. Tas var vēl vairāk apgrūtināt nepareizi izmaksāto summu atgūšanu.

1.27.

Neņemot vērā to, ka ir spēkā Palātas komentāra otrajā daļā paustais princips, jāatzīmē, ka, piem., finansēšanas vadības instrumentu gadījumā juridiskais pamats paredz tikai vienu atbilstības pārbaudi veiktajiem izdevumiem vai nu programmas slēgšanas laikā, vai arī plānošanas perioda beigās (atkarībā no tā, kurš no tiem ir drīzāk). Tādējādi neatkarīgi no tā, kādu uzskaites režīmu Komisija piemēro, izmaksājot naudu dalībvalstīm, faktiskie pārkāpumi var tikt noteikti tikai šajā laikā.

1.28.

Uzkrātās priekšfinansējuma summas reģistrētā bruto vērtība pēdējo sešu gadu laikā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes (no 39 miljardiem līdz 84 miljardiem EUR; sk. 1.3. tabulas pirmo rindu). Komisija finanšu gada nodalīšanas laikā (23) aprēķina arī tos izdevumus, kuri gada nogalē radušies saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav saņemti maksājumu pieprasījumi. Šie uzkrātie maksājumi (sk. 1.3. tabulas otro rindu) tiek atskaitīti no attiecīgās nenoskaidrotās priekšfinansējuma bruto summas. Izrietošā priekšfinansējuma neto summa bilancē (sk. 1.3. tabulas trešo rindu) arī ir būtiski palielinājusies, bet ne tik krasi (no 29 miljardiem līdz 49 miljardiem EUR).

1.28.

1.29.

Lai gan zināma aplēšu izdarīšana attiecībā uz priekšfinansējuma noskaidrošanu gandrīz vienmēr būs vajadzīga, vairāki ģenerāldirektorāti iekšējās nozaru politikas un ārējo darbību jomā turpina pārskatos reģistrēt šīs aplēses pat tad, ja tie atzinuši izdevumu pārskatus par pietiekamu pamatu turpmāko maksājumu izmaksāšanai saņēmējam (24). Laika gaitā aplēšu izmantošana attiecībā uz uzkrātajiem maksājumiem ir ievērojami palielinājusies no mazāk nekā vienas ceturtdaļas avansā izmaksātās summas 2005. gadā līdz gandrīz pusei no avansā izmaksātās summas 2010. gadā (sk. 1.3. tabulas otro rindu). Palāta ir paudusi satraukumu par šo darbību pieaugumu (25).

1.29.

Tā kā izdevumu pārskatos, kuri nav apstiprināti un/vai nav auditēti, pastāv kļūdu risks, vairāki deleģētie kredītrīkotāji nevēlas veikt maksājumus, pamatojoties uz šādiem pārskatiem. Pārskati, kuri vēl nav apstiprināti un/vai nav auditēti, tiek izmantoti kā norāde par panākto virzību saistībā ar subsidēto darbību, un tiek maksāts papildu priekšfinansējums, lai nodrošinātu pastāvīgu likviditātes pārvaldības maksājumu plūsmu subsidētiem projektiem. Noskaidrošana tādā gadījumā tiek atlikta līdz projekta beigām.

Jāpiemin, ka gan Komisija, gan saņēmēji/līgumslēdzēji (īpaši iekšpolitikas un ārējā atbalsta jomā) saskarsies ar problēmu administratīvā sloga jomā, pieaugot priekšfinansējuma parastās noskaidrošanas efektivitātei.

1.30.

Kopš 2009. gada ir ievērojami palielinājušies maksājumi, galvenokārt finansēšanas vadības instrumentos, attiecībā uz kuriem izmaksu un/vai rīcības pamatojumu paredzēts iesniegt vēlāk. Revīzijā atklājās, ka ļoti bieži Komisija sākumā nav pareizi iegrāmatojusi maksājumus bilances aktīvu daļā. Tāpēc – un tas ir pretrunā principam par atspoguļošanu pēc būtības (26) – pārskati rada iespaidu, ka saņēmēji ir iesnieguši pilnīgu pamatojumu līdzekļu izlietojumam, lai gan patiesībā tas tā nav.

1.30.

1.31.

Ieguldījumi finansēšanas vadības instrumentos ir šīs problēmas vienīgais vissvarīgākais elements. Attiecīgās regulas kohēzijas un lauku attīstības jomā (27) paredz, ka maksājumi no darbības programmām, kuru mērķis ir izveidot fondus vai ieguldīt fondos, ar ko īsteno finansēšanas vadības instrumentus, ir jāietver izdevumu pārskatos. Komisijas prakse ir tāda, ka tā visas summas, ko dalībvalstis deklarējušas kā izdevumus pārskatā par saimnieciskās darbības rezultātu, iegrāmato tā, it kā izdevumu deklarācija līdz ar to būtu galīgi nokārtota.

1.31.

Pamatojoties uz informāciju, ko Komisija pieprasīja dalībvalstīm un saņēma 2011. gada jūnijā, 2010. gada pārskatā maksājumus saistībā ar finansēšanas vadības instrumentiem tā uzskata par aktīviem, ietverot salīdzinošus rādītājus par 2009. gadu. Sk. 2.5., 2.9., 2.10. un 3.4. piezīmi konsolidētajos pārskatos, kur sniegta sīkāka informācija. Sk. arī atbildi par 1.32. punktu.

1.32.

Tomēr saskaņā ar nozaru regulām dalībvalstu iestāžu pienākums ir pēc tam (parasti programmu posma beigās) iesniegt galīgo deklarāciju par šo summu izlietošanu galasaņēmējiem piešķirtu aizdevumu, garantiju vai kapitālieguldījumu veidā. Tas nozīmē, ka 2010. gadā Komisijai nebija visaptverošas informācijas par finansēšanas vadības instrumentos faktiski izmantotajām summām, un vajadzīgo informāciju no dalībvalstīm Komisijai izdevās ievākt tikai pēc tam, kad 2011. gada sākumā šī problēma nāca gaismā. Tādējādi apmēram 4,8 miljardi EUR 2010. gada provizorisko pārskatu bilancē netika iegrāmatoti kā priekšfinansējums (28).

1.32.

Aktīvi, kuri kopsummā veido EUR 4,8 miljardus, tiks pilnībā nolietoti līdz 2015. gada beigām pašreizējā juridiskā pamata piemērošanas dēļ.

Sk. arī atbildi par 4.32. punktu.

1.33.

Vairākas citas dotāciju shēmas pieļauj avansu izmaksu saņēmējiem skaidrā naudā pirms galīgo izmaksu deklarāciju iesniegšanas. Praksē arī šāda veida maksājumus uzskata par galīgajiem izdevumiem. Tāpēc bilancē tie netiek atzīti un uzrādīti. Attiecīgo summu Komisija nevar izteikt skaitļos.

1.33.

Sk. arī atbildi par 1.36. punktu.

1.34.

Komisija ir centusies iegūt pietiekamu informāciju galīgajiem pārskatiem. Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm līdz 2011. gada jūnija beigām, ES ieguldījums finansēšanas vadības instrumentos ir 6,4 miljardi EUR. Pamatojoties uz aplēsi par summām, kas 2010. gada 31. decembrī finansēšanas vadības instrumentos nebija izmantotas, nozīmīgākie pielāgojumi bija pārklasificēšana no izdevumiem uz aktīviem 2009. un 2010. gada pārskatos (sk. 2010. gada pārskatu 2.5., 2.9., 2.10. un 3.4. piezīmi, kur skaidrotas šīs darbības).

1.35.

Būtiskas problēmas ar priekšfinansējuma nepilnīgumu tika koriģētas grāmatvedības periodu nodalīšanas laikā, kad veica vajadzīgos pielāgojumus (sk. 1.34. punktu). Tomēr trūkst aktuālas informācijas par ES līdzekļiem, ko dalībvalstis faktiski izmanto, tāpēc ievērojami mazinās pārvaldībā izmantojamās grāmatvedības informācijas noderība, konkrēti Komisijā, kura atbild par budžeta izpildi.

1.35.

1.36.

Komisijai vēl jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka vajadzīgā informācija ir pieejama, darījumi pārskatos ir konsekventi apstrādāti un visi ģenerāldirektorāti veic pilnīgu, precīzu un atjauninātu grāmatvedības uzskaiti.

1.36.

Jāņem vērā izmaksu efektivitāte, jo Komisijai jāvairās no tā, ka pārskatu sniegšana par avansa maksājumiem saņēmējiem kļūst pārmērīgi sarežģīta un prasa lielus visu iesaistīto personu resursus.

Komisija jau ieteikusi atbilstīgi grozīt pašreizējo juridisko pamatu attiecībā uz nozarēm strukturālo fondu regulējumā. Tā arī ieviesīs atbilstīgus noteikumus priekšlikumos par nākotnes juridisko pamatu.

1.37.

Priekšfinansējuma pastiprināta izmantošana ES budžetā, kā arī finanšu instrumentu jaunu veidu aizvien plašāka izmantošana liek Komisijai steidzami pārskatīt attiecīgos grāmatvedības noteikumus, lai nodrošinātu atbilstīgas vadlīnijas par priekšfinansējuma atzīšanu un noskaidrošanu. Papildus tam jāuzlabo uzraudzība (29).

1.37.

Komisija arī uzsver, ka priekšfinansējuma noskaidrošana pirms galīgā maksājuma nav tikai jautājums par uzskaites norādījumiem. Praksē tas nozīmē, ka tiek veikta atmaksa saskaņā ar starpperioda izmaksu pārskatu, un vispirms jāpārbauda atbilstība sarežģītiem noteikumiem par tiesībām saņemt šādu atmaksu. To var panākt, tikai ievērojami palielinot gan saņēmēju, gan Komisijas dienestu administratīvo slodzi.

Turklāt būs nepieciešamas pārmaiņas Finanšu regulā un nozaru tiesību aktos, kuri patlaban pieļauj veikt secīgu priekšfinansējumu, pamatojoties uz panākto virzību subsidēto darbību jomā. Pārskatot Finanšu regulas attiecīgo pantu, Komisija jau ieteikusi panākt, ka ir obligāti jāveic priekšfinansējuma parastā noskaidrošana.

Visbeidzot Komisija uzsver, ka tās grāmatvedības dienesti 2010. un 2011. gadā, snieguši norādes, nodrošinājuši apmācības un organizējuši seminārus par priekšfinansējumu un šī prakse tiks turpināta.

1.38.

Šajā nodaļā sniegts kopsavilkums par ES vispārējā budžeta izpildi 2010. gadā.

1.39.

Pieejamo apropriāciju kopsumma 2010. gadā, ņemot vērā pārnestās apropriācijas (30), piešķirtos ieņēmumus (31) un budžeta grozījumus (32), sasniedza 147,3 miljardus EUR saistībām un 130,5 miljardus EUR maksājumiem – tas ir palielinājums attiecīgi par 0,9 % un 4,8 % salīdzinājumā ar 2009. gadā pieejamo apropriāciju kopsummu (sk. šā gada pārskata Pielikumu, III un IV diagrammu ).

1.40.

Budžeta gada saistību apropriācijas par 0,6 miljardiem EUR pārsniedza finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu, taču šāda pārsniegšana ir atļauta (33). Kopējā maksājumu apropriāciju summa bija par 11,4 miljardiem EUR mazāka nekā noteiktais maksimālais apjoms.

1.41.

Komisija sagatavo dažādus dokumentus, kuros ietverta arī šāda informācija par Eiropas Savienības budžeta izpildi (34):

—

budžeta pārpalikums 2010. gada beigās bija 4,5 miljardi EUR (2009. gadā – 2,3 miljardi EUR),

—

saistību un maksājumu izlietojuma rādītāji 2010. gadā bija attiecīgi 99 % un 97 %,

—

2010. gadā tika atceltas uzkrātās neizpildītās saistības 3,3 miljardu EUR apmērā (2009. gadā – 1,9 miljardi EUR). Šis palielinājums attiecībā uz atcēlumiem galvenokārt izriet no 4. sadaļas “Nodarbinātība un sociālās lietas” (1,4 miljardi EUR),

—

—

neizmantotās maksājumu apropriācijas 1,5 miljardu EUR apmērā (izņemot piešķirtos ieņēmumus (35)) tika pārnestas no 2010. uz 2011. gadu,

—

attiecībā uz politikas jomām “Lauksaimniecība un lauku attīstība” (05. sadaļa), “Kohēzija” (04. un 13. sadaļa) un “Jūrlietas un zivsaimniecība” (11. sadaļa) kopējais maksājumu apropriāciju izlietojuma rādītājs bija 98 %,

—

politikas jomā “Reģionālā politika” maksājumu apropriācijas bija lielākas nekā paredzēts (106 % no sākotnējā budžeta). Tās finansēja, pārskaitot 1,8 miljardus EUR galvenokārt no 04. sadaļas (“Nodarbinātība un sociālās lietas”) un 05. sadaļas (“Lauksaimniecība un lauku attīstība”), attiecībā uz kurām maksājumu bija mazāk nekā paredzēts, jo tika pārtraukti vai atlikti maksājumi Eiropas Sociālajam fondam (88 % izpilde), bija mazāk prasījumu lauku attīstības jomā (94 % izpilde) vai lēna programmu slēgšana (36).

—

1.42.

Attiecīgās regulas (37) 2010. finanšu gada laikā tika grozītas, lai nodrošinātu papildu priekšfinansējumu struktūrpasākumiem laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Pamatojoties uz grozītajām regulām, tām dalībvalstīm, kuras īpaši ietekmēja ekonomikas krīze, tika izmaksāti papildu avansa maksājumi, kas paredzēti Eiropas Sociālajam fondam 371 miljona EUR apmērā, Kohēzijas fondam – 404 miljonu EUR apmērā un Eiropas Zivsaimniecības fondam – 0,8 miljonu EUR apmērā. Lauksaimniecības un lauku attīstības jomā 2010. budžeta gadā dalībvalstīm bez atbilstīga juridiskā pamata izmaksāja papildu priekšfinansējumu 401 miljona EUR apmērā. Šī summa ir norādīta 3. nodaļā (38) kā likumības un pareizības kļūda.

1.42.

1.43.

Neizpildītās budžeta saistības (t. i., vēl nenoslēgtās saistības, par kurām vēl nav veikts maksājums un/vai kuras vēl nav atceltas) (39) palielinājušās par 17 miljardiem EUR (9,7 %) līdz 194 miljardiem EUR galvenokārt tajās politikas jomās, ko finansē, izmantojot diferencētās apropriācijas (40), un ir ekvivalentas 2,2 gadu diferencētām saistībām vai 2,8 gadu diferencētiem maksājumiem 2010. gada izdevumu līmenī attiecīgajās politikas jomās.

1.43.–1.44.

1.44.

Visvairāk neizpildīto saistību ir politikas grupā “Kohēzija” (sk. 1.2. grafiku ). Šajā jomā neizpildītās saistības veidoja 128 miljardus EUR (41) (apmēram 66 % no kopsummas), līdzinoties 2,6 gadu saistību vērtībai vai 3,4 gadu maksājumu vērtībai šajā jomā 2010. gada izdevumu līmenī. Lielākā daļa no šīm neizpildītajām saistībām (113,2 miljardi EUR jeb 88 % no kopsummas) attiecas uz pašreizējo laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam. Tas liecina par ietekmi, ko rada centieni nokārtot neizpildītās saistības, veicot maksājumus, pirms tiek piemērots noteikums par saistību automātisku atcelšanu (n + 2 noteikums/n + 3 noteikums (42)).

2.1.

Šajā nodaļā ir izklāstīts Palātas īpašais izvērtējums par ieņēmumiem, kuros ietverti pašu resursi un citi ieņēmumi. Būtiskākā finanšu informācija par 2010. gada ieņēmumiem ir sniegta 2.1. tabulā . Pašu resursi neapšaubāmi ir galvenais budžeta izdevumu finansēšanas avots (93,8 %). Nodaļā iekļauts arī kopsavilkums par Komisijas turpmāko rīcību saistībā ar konstatējumiem, kas bija uzskaitīti Palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 2/2008 par saistošo izziņu par tarifu (BTI).

2.2.

Ir triju veidu pašu resursi (1): tradicionālie pašu resursi – muitas nodokļi par importu un cukura ražošanas nodevas (TPR) –, pašu resursi, kas aprēķināti, balstoties uz dalībvalstu iekasēto pievienotās vērtības nodokli (PVN), kā arī pašu resursi, kas atvasināti no dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI).

2.3.

Tradicionālos pašu resursus aprēķina un iekasē dalībvalstis. Trīs ceturtdaļas no iekasētās summas dalībvalstis maksā Savienības budžetā, atlikušo ceturtdaļu tās ietur, lai segtu iekasēšanas izmaksas. Reizi mēnesī katra dalībvalsts nosūta Komisijai pārskatu par aprēķinātajiem nodokļiem (A konta pārskats) un reizi ceturksnī – par tiem aprēķinātajiem nodokļiem, kuri tajā nav iekļauti (B konts) (2).

2.4.

No PVN un NKI iegūtie pašu resursi ir iemaksas, ko veic, piemērojot vienotu likmi dalībvalstu saskaņotā PVN novērtējuma bāzei vai dalībvalstu NKI.

2.5.

Dažām dalībvalstīm piemēro samazinātu PVN resursu piesaistīšanas likmi (3) un bruto samazinājumu to NKI iemaksām (4) laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Turklāt Apvienotajai Karalistei piešķir korekciju budžeta līdzsvarošanai (AK korekcija), kura samazina tās maksājamo daļu tajā pašu resursu kategorijā, kas atvasināta no NKI.

2.6.

Pēc tam, kad ir ņemta vērā tradicionālo pašu resursu, no PVN iegūto pašu resursu un citu ieņēmumu kopsumma, no NKI iegūtos pašu resursus izmanto budžeta līdzsvarošanā. Jebkurš pārāk zemu (vai pārāk augstu) novērtēts NKI konkrētai dalībvalstij – kaut arī tas neietekmē kopējos NKI resursus – izraisa iemaksu palielinājumu (vai samazinājumu) no citām dalībvalstīm, kamēr problēmu atrod un izlabo.

2.7.

Palātas vispārējā revīzijas pieeja un metode aprakstīta 1.1. pielikuma 2. daļā . Ieņēmumu jomas revīzijā īpaši jānorāda uz turpmāk izklāstītajiem specifiskajiem jautājumiem.

2.8.

Pārskatiem pakārtoto darījumu revīzija nevar ietvert nedeklarēto importu vai to importu, kas nav nonācis muitas uzraudzībā.

2.9.

Palāta novērtēja pārraudzības un kontroles sistēmas Itālijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē – valstīs, kuru iemaksas veido aptuveni 38 % no kopējiem tradicionālajiem pašu resursiem. Tā pārbaudīja šo valstu grāmatvedības sistēmas un tradicionālo pašu resursu plūsmu, sākot ar to noteikšanu līdz deklarēšanai Komisijai, lai gūtu pamatotu pārliecību par to, ka reģistrētās summas ir precīzas un pilnīgas. Revidenti pārbaudīja galvenos kontroles mehānismus saistībā ar preferenciālo nodokļu likmju piemērošanu, “supervienkāršošanas” piešķiršanu vietējās muitošanas procedūras lietotājiem (atbrīvojums no paziņošanas) (6) un pārvadājuma un apdrošināšanas izmaksu uzskaiti šajās dalībvalstīs.

2.10.

Saistībā ar sešiem piedziņas rīkojumiem attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem no parauga, kas minēts 2.7. punktā, Palāta salīdzināja atlasītos ikmēneša pārskatus ar dalībvalstu pakārtotajiem grāmatvedības datiem (7).

2.11.

Palāta novērtēja arī pārraudzības un kontroles sistēmas Komisijā, tostarp Komisijas veiktās pārbaudes dalībvalstīs.

2.12.

PVN un NKI pašu resursu summas ir balstītas uz statistikas datiem, kuru pakārtotos darījumus nav iespējams revidēt tieši. Tāpēc revīzijas sākumpunkts bija dalībvalstu sagatavotās makroekonomikas datu kopsummas, ko saņem Komisija, un pēc tam Palāta novērtēja, kā Komisijas datu apstrādes sistēmas apstrādā attiecīgos datus, lai aprēķinātu galīgajos budžeta pārskatos iekļaujamās summas. Tādējādi Palāta pārbaudīja budžeta izveidi un dalībvalstu iemaksu pareizību.

2.13.

Palāta novērtēja Komisijas pārraudzības un kontroles sistēmas, kuru mērķis ir sniegt pamatotu pārliecību par to, ka šie līdzekļi ir pareizi aprēķināti un iekasēti. Revīzijā bija iekļauta arī Komisijas veiktā PVN un NKI atrunu pārvaldība, NKI uzskaitījuma pārbaude dalībvalstīs un PVN direktīvu piemērošanas uzraudzība. Palāta nesniedz vērtējumu par to, cik kvalitatīvi ir PVN un NKI dati, kurus Komisija saņem no dalībvalstīm.

2.14.

Darījumu pārbaudes rezultātu kopsavilkums ir sniegts 2.1. pielikumā . Darījumu parauga pārbaudē Palāta nekonstatēja būtisku kļūdu līmeni (8). Palātas aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 0 %. Tomēr saistībā ar darījumu pārbaudi konstatēja dažas nepilnības sistēmās, un tās ir izklāstītas turpmāk.

2.15.

Palāta konstatēja, ka kopumā Komisijai nosūtītajos dalībvalstu A konta pārskatos nav būtisku kļūdu. Tomēr vienā no sešiem revidētajiem darījumiem (9) deklarēto tradicionālo pašu resursu summu nebija iespējams salīdzināt ar pakārtotajiem grāmatvedības datiem.

2.15.

2.16.

Palātas revīzijā konstatēja, ka dalībvalstu iemaksu aprēķinā un dalībvalstu veiktajos maksājumos nav būtisku kļūdu. Tomēr Palāta atrada kļūdu Komisijas veiktajā AK korekcijas 2006. gada galīgās summas aprēķinā (10), kas bija iekļauts 2010. gada budžetā. Šīs kļūdas rezultātā Apvienotajai Karalistei piešķīra pārāk lielu korekciju 189 miljonu EUR apmērā (3,5 % no 2006. gada AK korekcijas) (sk. 2.5. pielikumu , īpaši 6. un 7. punktu). Lai izlabotu kļūdu, Komisija, saskaņojot to ar visām dalībvalstīm, izņēmuma kārtā ierosināja grozīt 2011. gada budžetu.

2.16.

2.17.

Palāta konstatēja, ka kopumā attiecībā uz citiem ieņēmumiem pārbaudītajos darījumos nav būtisku kļūdu.

2.18.

Sistēmu pārbaudes rezultātu kopsavilkums ir sniegts 2.2. pielikumā . Palāta konstatēja, ka kopumā sistēmas efektīvi nodrošināja darījumu pareizību.

2.19.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados (11), Palāta konstatēja problēmas procedūrās un sistēmās saistībā ar B kontos iekļautajām summām. Šīs problēmas ir saistītas ar:

2.19.

2.20.

Itālijas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes valsts iestādes nespēja pilnībā pamatot summas, par kurām bija ziņots B kontu pārskatos, jo šīs summas nesakrita ar informāciju pakārtotajos dokumentos.

2.20.

2.21.

Apmeklētajās dalībvalstīs Palāta atrada trūkumus arī pārbaudēs, kuras veic pirms preču izlaišanas, īpaši saistībā ar preferenciālo nodokļu likmju piemērošanu, “supervienkāršošanas” piešķiršanu vietējās muitošanas procedūras lietotājiem un pārvadājuma un apdrošināšanas izmaksu uzskaiti. Daļēji efektīva valsts muitas pārraudzība paaugstina risku iekasēt nepareizas tradicionālo pašu resursu summas.

2.21.

2.22.

Ar atrunām Komisija patur atvērtus korekcijām pēc tiesību aktos noteiktā četru gadu termiņa apšaubāmus elementus dalībvalstu iesniegtajās PVN deklarācijās. 2010. gadā tika formulētas 52 atrunas, bet atceltas 67 atrunas. Gada beigās bija spēkā 152 atrunas (sk. 2.2. tabulu ). 67 atrunu atcelšana palielināja PVN pašu resursus par gandrīz 90 miljoniem EUR (15).

2.23.

Palāta atzīmē labus panākumus ilgstoši spēkā esošu PVN atrunu atcelšanā. 2010. gada beigās joprojām bija spēkā astoņas šādas atrunas, kuras attiecās uz laiku pirms 2000. gada; 2009. gada beigās šādu atrunu bija 20. Palāta uzskata, ka par ilgstoši spēkā esošām var uzskatīt tās atrunas, kuras attiecas uz gadu vismaz pirms desmit gadiem. Tāpēc jāpieskaita vēl astoņas atrunas, kuras attiecas uz 2001. gadu.

2.23.

2.24.

Komisijai ir jānodrošina PVN direktīvu pareiza piemērošana un jāuzrauga transponēšana un dalībvalstīs ieviesto izpildes pasākumu atbilstība. Nepareiza vai nepilnīga transponēšana var ietekmēt saņemto PVN summu un līdz ar to – maksājamo PVN pašu resursu summu. 2010. gadā stājās spēkā trīs PVN direktīvas: divas saistībā ar “PVN priekšlikumu kompleksu” (16) un viena – saistībā ar kopējo PVN sistēmu, lai apkarotu nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem (17).

2.25.

Komisija vēl nebija pabeigusi novērtēt “PVN priekšlikumu kompleksa” valstu izpildes pasākumus septiņās dalībvalstīs 2010. gada beigās jeb 12 mēnešus pēc direktīvas stāšanās spēkā. Arī Komisijas novērtējuma procedūra attiecībā uz to, kā tiek ieviesta PVN direktīva par nodokļu krāpniecības apkarošanu, saistībā ar divām dalībvalstīm 2010. gada beigās tikai sākās.

2.25.

Attiecībā uz PVN direktīvu par nodokļu krāpniecības apkarošanu jāmin, ka Komisija, lai varētu veikt pareizu novērtējumu, 2010. gada martā sāka deviņu dalībvalstu pārkāpumu izskatīšanu.

Komisija 2009. un 2010. gadā ATFS (Nodokļu krāpšanas apkarošanas stratēģijas grupa) un SCAC (Administratīvās sadarbības pastāvīgā komiteja) izvirzīja un apsprieda jautājumu par abām pārējām dalībvalstīm. Tāpēc pilnīgs novērtējums būs pieejams līdz 2011. gada beigām.

2.26.

Par laika posmu no 2002. līdz 2006. gadam 2010. gada beigās bija spēkā vispārējas atrunas (18) par NKI datiem ES-15 dalībvalstīs, kā arī par laika posmu no 2004. līdz 2006. gadam ES-10 dalībvalstīs, un vēl ir jāpabeidz atjaunināta vai jauna NKI uzskaitījuma analīze (19).

2.27.

Attiecībā uz 1995.–2001. gada posmu 2010. gada sākumā bija spēkā četras (20) īpašās NKP atrunas (21). Komisija 2010. gadā nevienu no tām neatcēla. Tā kā neviena jauna īpašā atruna netika formulēta, spēkā esošo īpašo atrunu skaits gada beigās nav mainījies.

2.27.

2.28.

Komisija 2010. gadā apmeklēja sešas dalībvalstis, lai pārbaudītu NKI uzskaitījumu, un veica tiešās pārbaudes četrās no šīm dalībvalstīm, taču pārbaudēm izraudzījās ļoti nelielu NKI sastāvdaļu skaitu. Saskaņā ar Eiropas Statistikas biroja pamatnostādnēm tiešās pārbaudes nav paredzētas, lai izdarītu secinājumus par visām NKI aplēšu sastāvdaļām.

2.28.

2.29.

Eiropas Statistikas birojs 2010. gada beigās nebija sagatavojis nevienu novērtējuma ziņojumu par dalībvalstu NKI datiem par laikposmu, sākot no 2002. gada, un tāpēc attiecībā uz šo laikposmu nevarēja aizstāt nevienu vispārējo atrunu (sk. 2.26. punktu) ar īpašajām atrunām.

2.29.

2.30.

Dalībvalstu statistikas iestāžu pārraudzības un kontroles sistēmām vajadzētu būt tādām, kas palīdz nodrošināt NKI datu salīdzināmību, ticamību un pilnīgumu (22). Tomēr Eiropas Statistikas birojs vēl nav pabeidzis dalībvalstu statistikas iestāžu pārraudzības un kontroles sistēmu izvērtēšanu un vēl nav pieņēmis pamatnostādnes par šādu sistēmu piemērošanu nacionālo kontu apkopošanai dalībvalstīs.

2.30.

2.31.

AK korekcijas aprēķinā par 2007.–2009. atsauces gadu paredzēto izdevumu kopsummā, kas ir korekcijas aprēķina pamatelements, Komisija neiekļāva aptuveni 2 % ES līdzekļu kopējo maksājumu. Komisija izslēdza šīs summas, jo nebija pieejama informācija, par ko izdevumi ir veikti. Tā nepārbaudīja, vai šos izdevumus varēja iekļaut aprēķinā (sk. 2.5. pielikumu , īpaši tā 3.–5. un 10. un 11. punktu).

2.31.

2.32.

Palāta arī konstatēja, ka paredzēto izdevumu kopsummas aprēķinam izmantoto “faktisko maksājumu” definīcijā Komisija:

a)

neiekļauj izdevumus, kuri finansēti no piešķirtajiem ieņēmumiem (konkrētiem mērķiem paredzēti izdevumi); to īpatsvars no 2007. līdz 2009. gadam ir ievērojami pieaudzis no 1 % līdz 5 % no budžeta veiktajiem kopējiem maksājumiem;

a)

b)

no paredzētajiem izdevumiem neatskaita iekasētajos piedziņas rīkojumos ietvertās summas, kuras konkrēti attiecas uz 6. budžeta sadaļu “Iemaksas un atmaksājumi Eiropas Kopienu nolīgumos un programmās”. Ieņēmumi no šā avota svārstījās 3 % līdz 5 % robežās no šā paša perioda maksājumiem.

b)

2.33.

Iepriekšējos divos punktos minētie izlaidumi mazina AK korekcijas aprēķina precizitāti. Nav iespējam pateikt, kurā virzienā tie ietekmē aprēķina rezultātu.

2.34.

Saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas kārtību (23) piedziņas rīkojumus var atcelt gadījumos, ja paredzamās atgūšanas izmaksas pārsniegtu atgūstamās summas, ja debitoru parādu nevar atgūt tā senuma vai parādnieka maksātnespējas dēļ un ja atgūšana ir pretrunā proporcionalitātes principam. Atcelšanas lēmums ir jāpamato.

2.35.

Atcelšanas sistēmu revīzijā Palāta konstatēja, ka piedziņas rīkojumu atcelšanai Komisija kopumā piemēroja paredzētās procedūras un pamatoja pieņemtos lēmumus. Tomēr Palāta konstatēja nepilnības Komisijas īstenotajā pārvaldībā no 1995. līdz 2008. gadam, un šīs nepilnības palielināja risku, ka debitoru parādus neatgūs. Katrā no turpmāk aprakstītajiem atcelšanas gadījumiem tika konstatēta viena vai vairākas nepilnības (2.1., 2.2. un 2.3. piemērs).

2.35.

2.36.

Komisijas vadības apliecinājumu izvērtējuma rezultāti ir apkopoti 2.3. pielikumā . Palāta turpmāk izvērsti apraksta nozīmīgus apsvērumus.

2.37.

Arī Komisija savās pārbaudēs konstatēja nozīmīgu sistēmas nepilnību, kura atklājās Palātas revīzijā par pārskatu ticamību saistībā ar tradicionālajiem pašu resursiem vienā dalībvalstī (sk. 2.15. punktu). Palāta uzskata, ka šī nepilnība bija jāpiemin Budžeta ĢD gada darbības pārskatā.

2.37.

2.38.

Kļūda, ko Palāta atrada Komisijas veiktajā AK korekcijas 2006. gada galīgās summas aprēķinā (sk. 2.16. punktu), ir aprakstīta Budžeta ĢD gada darbības pārskatā, kurā ir izklāstīti papildu kontroles pasākumi, kas ieviesti vēlāk. Palāta tomēr uzskata, ka, ņemot vērā pašas Komisijas būtiskuma kritērijus, Budžeta ĢD ģenerāldirektora ticamības deklarācijā bija jāformulē atruna.

2.38.

2.39.

Pamatojoties uz savu revīzijas darbu (24), Palāta secina, ka 2010. gada 31. decembrī slēgtā gada:

nav būtisku kļūdu.

2.40.

Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina, ka pārraudzības un kontroles sistēmas efektīvi nodrošina ieņēmumu pareizību. Palāta tomēr vērš uzmanību uz turpmāk izklāstītajām nepilnībām:

a)

Palātas revīzijās joprojām atklājas problēmas B kontu izmantošanā (2.19. punkts) un problēmas saistībā ar A konta un B konta pārskatu ticamību (2.15. un 2.20. punkts). Nepilnības tika konstatētas arī valstu muitas pārraudzībā (2.21. punkts). Palāta secina, ka revidēto dalībvalstu pārraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji efektīvi nodrošina tradicionālo pašu resursu pilnīgu un pareizu uzskaiti;

a)

b)

vēl arvien nav atceltas atrunas, kuras jau ilgi ir spēkā (2.23. punkts). Palāta konstatēja nepilnības arī pārbaudītajā Komisijas īstenotajā uzraudzībā attiecībā uz PVN direktīvu piemērošanu dalībvalstīs (2.25. punkts);

b)

Attiecībā uz PVN direktīvu piemērošanu jāmin, ka šobrīd tiek vērtētas piecas atlikušās dalībvalstis, un Komisija šo novērtējumu plāno pabeigt līdz 2011. gada septembrim. Attiecībā uz PVN direktīvu par nodokļu krāpniecības apkarošanu jānorāda, ka, tā kā Komisija ir saņēmusi dalībvalstu nokavētos paziņojumus, tagad šīs direktīvas pilnīgu uzraudzību iespējams pabeigt līdz 2011. gada beigām un rezultātus apkopot Komisijas ziņojumā Padomei (skatīt 2.25. punktu).

c)

Komisija vēl nav līdz galam pārbaudījusi NKI uzskaitījumu, kas ietver dalībvalstu NKI datus par laikposmu, sākot no 2002. gada (2.29. punkts), un tā vēl nav atcēlusi atlikušās četras īpašās NKP atrunas attiecībā uz 1995.–2001. gada posmu (2.27. punkts);

c)

d)

AK korekcijas 2006. gada galīgās summas aprēķinā bija kļūda (25) (sk. 2.16. punktu). Turpmāko gadu korekcijas aprēķinā bija nepilnības (sk. 2.31.–2.33. punktu). Palāta secina, ka Komisijas pārraudzības un kontroles sistēmas daļēji efektīvi nodrošina AK korekcijas pareizu aprēķinu;

d)

Komisija uzskata, ka paredzēto izdevumu aprēķināšanas metodes ir pietiekami stabilas, lai varētu aprēķināt AK daļu. Šīs Revīzijas palātas norādītās “nepilnības” radušās pēc novērtējuma, ka aprēķināšanas metodes turpmākas uzlabošanas papildizmaksas būtu nerentablas.

e)

no zaudējumiem budžetā saistībā ar debitoru parādu atcelšanu varēja izvairīties vai vismaz tos samazināt, ja Komisija šajā jautājumā būtu uzņēmusies lielāku iniciatīvu (2.35. punkts).

e)

2.41.

Rezultāti, kurus Palāta ieguva, pārskatot, kā attīstās iepriekšējos gada pārskatos sniegto ieteikumu izpilde, ir izklāstīti 2.4. pielikumā . Jāņem vērā turpmāk uzskaitītie jautājumi:

—

tradicionālo pašu resursu jomā Komisija ir izvērtējusi nepilnības, kas attiecas uz vienkāršotajām muitas procedūrām ievedumiem. Palāta saglabā savu nostāju par konfiscēto preču muitas parādu iegrāmatošanu B kontos;

—

Jautājumā par konfiscēto preču muitas parādu iegrāmatošanu B kontos Komisija nepiekrīt Revīzijas palātas nostājai. Komisija ir pārbaudījusi Tiesas spriedumus Elshani (spriedums lietā C-459/07) un Dansk Logistik (spriedums lietā C-230/08) lietās un secinājusi, ka tā var saglabāt savu pašreizējo nostāju.

Skatīt Komisijas atbildi uz 2.4. pielikumu.

—

attiecībā uz pašu resursiem, kas atvasināti no nacionālā kopienākuma, dalībvalstis ne vienmēr ievēro pamatnostādnes attiecībā uz paziņošanu par būtisku statistikas datu pārskatīšanu, nav arī panākta virzība kopējas pārskatīšanas politikas ieviešanā Eiropas Savienībā.

—

—

turpināt pūliņus, lai nodrošinātu B kontu pareizu izmantošanu, lai grāmatvedības sistēmas būtu veidotas tā, ka dalībvalstu A un B kontu pārskati ir nepārprotami pilnīgi un pareizi, un lai tiktu vairāk stiprināta valstu muitas pārraudzība (tradicionālie pašu resursi);

—

—

iesniegt NKI komitejai novērtējuma ziņojumus par dalībvalstu NKI datiem, lai 2011. gadā visas spēkā esošās vispārējās atrunas par laikposmu, sākot no 2002. gada, varētu aizstāt ar īpašajām atrunām. Dalībvalstu NKI novērtējumā Komisijai jāņem vērā novērtējums par nacionālo kontu apkopošanā izmantotajām pārraudzības un kontroles sistēmām valstu statistikas iestādēs un skaidri jādefinē sava atzinuma tvērums (no NKI iegūtie pašu resursi).

—

2.42.

Palāta 2008. gadā publicēja Īpašo ziņojumu Nr. 2/2008 par saistošo izziņu par tarifu (BTI) (26). Saistošā izziņa par tarifu ir tarifa klasifikācijas lēmums, kuru pēc uzņēmēju lūguma rakstiski sagatavo dalībvalsts muitas iestāde. Šīs izziņas derīguma termiņš ir līdz sešiem gadiem pēc tās izdošanas dienas, un tā ir juridiski saistoša visām Eiropas Savienības muitas iestādēm darbā ar izziņas turētāju.

2.43.

Tika konstatēts, ka kopumā saistošā tarifa izziņu sistēma darbojās labi. Tomēr bija vajadzīgi uzlabojumi.

2.44.

Lēmumā par 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (27) Parlaments mudināja Komisiju pielikt pūliņus, lai novērstu esošās nepilnības un atrisinātu domstarpības par tarifa klasifikāciju. Padome aicināja Komisiju turpmāk pilnveidot BTI sistēmu un pārraudzīt tās īstenošanu un piemērošanu dalībvalstīs, bet uzsvēra, ka iespējamā dalībvalstu finansiālā atbildība, ja tāda ir, būtu jāizvērtē ļoti piesardzīgi (28).

a)

Ieteikums. Komisijai jāsamazina kavējumi nekonsekventas tarifu klasifikācijas jautājuma atrisināšanā (Īpašā ziņojuma Nr. 2/2008 43. un 44. punkts).

b)

Ieteikums. Komisijai jāizvērtē pilnīga finansiālā ietekme, ko rada nepareizi izsniegtas saistošās izziņas par tarifu, un jāatjaunina datubāze Eiropas saistošajām izziņām par tarifu (EBTI-3) (Īpašā ziņojuma Nr. 2/2008 45. un 46. punkts).

c)

Ieteikums. Jāstiprina tiesību akti, kurus papildina Komisijas administratīvās vadlīnijas (Īpašā ziņojuma Nr. 2/2008 47. punkts).

d)

Ieteikums. Komisijai jāmudina dalībvalstis novērst konstatētās nepilnības (Īpašā ziņojuma Nr. 2/2008 48. punkts).

d)

2.45.

Komisija ir uzlabojusi BTI sistēmu un uzraudzījusi tās ieviešanu un piemērošanu dalībvalstīs. Tomēr galvenie stāvokļa uzlabošanas pasākumi tiks īstenoti tikai tad, kad būs stājušies spēkā modernizētā muitas kodeksa īstenošanas noteikumi. Komisijai jāturpina samazināt laiku, kas vajadzīgs, lai atrisinātu klasifikācijas jautājumus.

2.45.

3.1.

Šajā nodaļā izklāstīts Palātas īpašais izvērtējums par politikas grupu “Lauksaimniecība un dabas resursi”, kurā ietilpst šādas politikas jomas: “05. Lauksaimniecība un lauku attīstība”, “07. Vide”, “11. Jūrlietas un zivsaimniecība” un “17. Veselība un patērētāju aizsardzība”. Galvenā informācija par darbībām un izdevumiem 2010. gadā ir sniegta 3.1. tabulā .

3.2.

Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi (1), kā noteikts Līgumā, ir celt lauksaimniecības ražīgumu, šādi panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, stabilizēt tirgus, nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū un panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām.

3.3.

Kopējās lauksaimniecības politikas izdevumus finansē no ES budžeta galvenokārt ar divu fondu starpniecību (2): no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (turpmāk – ELGF) pilnībā finansē ES tiešo atbalstu un tirgus pasākumus (3) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk – ELFLA) dažādās proporcijās līdzfinansē lauku attīstības programmas.

3.4.

Turpmāk minēti galvenie ELGF finansētie pasākumi (43 990 miljoni EUR).

3.5.

Lauku attīstības izdevumus līdzfinansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un tajos ietverti tēriņi daudziem pasākumiem, piemēram, agrovides shēmām, kompensācijām par lauksaimniecību mazāk labvēlīgos apgabalos, ieguldījumiem lauku saimniecībās un lauku teritoriju infrastruktūrā (11 497 miljoni EUR) (6).

3.6.

Saskaņā ar visām ELGF tiešā atbalsta (7) un dažām ELFLA atbalsta shēmām ES atbalsta saņēmējiem ir juridiskas saistības ievērot “savstarpējās atbilstības” prasības attiecībā uz vides aizsardzību, sabiedrības veselību, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību (likumā noteiktās pārvaldības prasības jeb LNPP) un lauksaimniecības zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī (LLVS) (8). ES tiesību aktos noteikts, ka gadījumā, ja tiek konstatēta šo prasību neievērošana, visai tiešo maksājumu summai, kas izmaksāta saskaņā ar konstatējuma kalendārajā gadā iesniegto pieprasījumu, piemēro samazinājumu vai maksājumu nepiešķir (9).

3.6.

3.7.

Uz ES platībatkarīgo atbalstu var pretendēt tikai lauksaimnieki. Lauksaimnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecisku darbību, – tas nozīmē lauksaimniecības produktu ražošanu vai audzēšanu, ieskaitot ražas novākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai zemes uzturēšanu LLVS (10). Zemes uzturēšana LLVS nozīmē, ka tiek veikta minimālā lauksaimnieciskā darbība, kas vajadzīga, lai pretendentam būtu tiesības uz atbalstu.

3.8.

Abu fondu izdevumi tiek veikti ar apmēram 80 (11) valsts vai reģionālu maksājumu aģentūru starpniecību 27 dalībvalstīs. Šīs maksājumu aģentūras veic maksājumus saņēmējiem, bet iepriekš tām pašām vai to pilnvarotajām struktūrām jāpārliecinās par atbalsta pieprasījumu attiecināmību. Maksājumu aģentūru kontus un maksājumu uzskaiti pārbauda neatkarīgas revīzijas struktūras (apliecinātājiestādes), kuras par to ziņo Komisijai nākamā gada februārī.

3.8.

3.9.

Savienības politikai vides jomā jāveicina labāka vides un cilvēku veselības aizsardzība un kvalitāte, kā arī dabas resursu racionāla izmantošana, tostarp starptautiskā līmenī. Finanšu instruments vides jomā (LIFE) (12) ir finansiāli nozīmīgākais instruments, ko izmanto ES ieguldījumiem projektos (izdevumi 2010. gadā bija 205 miljoni EUR), kurus dalībvalstis īsteno dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, kā arī vides politikā, pārvaldībā, informācijai un komunikācijai.

3.10.

Eiropas Zivsaimniecības fonds (13) (EZF) ir galvenais instruments (izdevumi 2010. gadā bija 395 miljoni EUR (14)) jūrlietu un zivsaimniecības politikas jomā. Kopējai zivsaimniecības politikai attiecīgajā nozarē ir tādi paši mērķi kā kopējai lauksaimniecības politikai (sk. 3.2. punktu).

3.11.

Veselības un patērētāju aizsardzības jomā ES atbalsta, no vienas puses, cilvēku, dzīvnieku un augu veselības aizsardzību un, no otras puses, patērētāju labklājību (izdevumi 2010. gadā bija 478 miljoni EUR).

3.12.

ELGF izdevumi galvenokārt ir to subsīdiju atmaksas (starpposma/galīgie maksājumi), ko dalībvalstis izmaksājušas lauksaimniekiem un citiem saņēmējiem.

3.13.

Visi ELFLA maksājumi 2010. gadā attiecās uz avansiem un starpposma maksājumiem. No EZF bija veikti tikai starpposma maksājumi.

3.14.

Veselības un patērētāju aizsardzības jomā nav avansa maksājumu, dalībvalstīm atlīdzina deklarētos izdevumus. Vides jomā ir paredzēts priekšfinansējums līdz 40 % no ES ieguldījuma LIFE projektā, kā noteikts dotācijas nolīgumā.

3.15.

ELFLA jomā maksājumu apropriācijas 2010. gada beigās samazinājās par 1 160 miljoniem EUR (apmēram 9 % no sākotnējām maksājumu apropriācijām) (15) galvenokārt tāpēc, ka palēninājās dalībvalstu izdevumi saistībā ar grūtībām sniegt valsts līdzfinansējumu pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

3.16.

Palātas vispārējā revīzijas pieeja un metode ir aprakstīta 1.1. pielikuma 2. daļā . Attiecībā uz revīziju politikas grupā “Lauksaimniecība un lauku attīstība” īpaši jānorāda uz turpmāk minētajiem specifiskajiem jautājumiem:

3.17.

Darījumu pārbaudes rezultātu kopsavilkums ir sniegts 3.1. pielikumā . Palāta konstatēja, ka tās pārbaudītajā paraugā 37 % darījumu ir kļūdas. Saskaņā ar Palātas aplēsēm, kas balstās darījumu pārbaužu rezultātos, iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 2,3 % (17). Turklāt Palāta konstatēja, ka Komisija veikusi nepareizus avansa maksājumus dalībvalstīm par 401 miljonu EUR (jeb 0,7 % no gada kopējiem maksājumiem) (sk. 3.22. punktu) (18).

3.17.

Turklāt ar ES budžetu saistīto risku atbilstīgi sedz atbilstības pārbaudes procedūra.

Avansa maksājumi 401 miljona EUR apmērā nav nepareizi maksājumi finansējuma galīgajiem saņēmējiem. Turklāt attiecīgo summu atgūšana notiek pastāvīgi un tiks pabeigta līdz 2011. gada beigām.

3.18.

Palātas veiktā revīzija apstiprināja iepriekšējā gada rezultātus, ka kļūdu biežums maksājumos un kļūdu ietekme nav vienāda visās politikas jomās. Palāta norāda, ka lauku attīstības izdevumos ir īpaši daudz kļūdu. Turpretim tiešajos maksājumos, uz kuriem attiecas IAKS, būtiskas kļūdas nekonstatēja.

3.18.

3.19.

ELGF kļūdas bija 39 darījumos (27 %) no paraugam atlasītajiem 146 darījumiem. Skaitļos izsakāmas kļūdas bija 29 (74 %) no šiem darījumiem. Lauku attīstības izdevumos kļūdas bija 40 darījumos (50 %) no paraugam atlasītajiem 80 darījumiem. Skaitļos izsakāmas kļūdas bija 21 (52 %) no šiem darījumiem. Vides, zivsaimniecības un jūrlietu, kā arī veselības un patērētāju aizsardzības jomā astoņos (67 %) no 12 pārbaudītajiem darījumiem bija kļūdas. Četros (50 %) no šiem darījumiem kļūdas bija izsakāmas skaitļos.

3.19.

3.20.

No visiem darījumiem, kuros bija kļūdas, 2010. gadā 54 darījumos (62 %) bija skaitļos izsakāmas attiecināmības un galvenokārt precizitātes kļūdas (97 % ELGF un 52 % ELFLA), un šo kļūdu cēlonis bija pārāk lielas attiecināmās zemes deklarēšana.

3.21.

Palātas konstatēto kļūdu piemēri izklāstīti turpmāk (sk. 3.1. piemēru).

3.22.

No 2007. gada līdz 2009. gadam Padome pieņēma vairākus lēmumus palielināt lauku attīstības budžetu par 5,43 miljardiem EUR galvenokārt, lai reaģētu uz “jauniem izaicinājumiem” (proti, klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību utt.). 3 miljardi EUR no šīs summas bija līdzekļu pārskaitījums no tiešajiem atbalsta pasākumiem uz lauku attīstības pasākumiem (“modulācija”). Rezultātā dalībvalstis pielāgoja savas lauku attīstības programmas, tās papildinot, un 2010. gadā Komisija šīm papildu programmām izmaksāja avansus, kuru summa bija 401 miljons EUR. Taču tiesību aktos šādi papildu avansi nav paredzēti (priekšfinansējums ir atļauts tikai tad, kad lauku attīstības programmas pieņem programmu posma sākumā, t. i., 2007.–2008. gadā, nevis pēc to pārskatīšanas). Turklāt tiesību aktos ir skaidri aizliegts priekšfinansējums no modulācijas līdzekļiem. Līdz ar to nebija juridiska pamata izmaksāt 401 miljonu EUR.

3.22.

3.23.

Integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS) pārbaudes rezultāti ir apkopoti 3.2. pielikumā . IAKS ir galvenā kontroles sistēma ELGF un ELFLA darījumu pareizības nodrošināšanai (25).

3.24.

Veicot 2010. gada revīziju sešās maksājumu aģentūrās, Palāta konstatēja, ka četrās aģentūrās IAKS efektīvi nodrošina maksājumu pareizību, bet pārējās divās – daļēji efektīvi. Turklāt trijās aģentūrās Palāta veica pēcpārbaudes revīzijas un konstatēja, ka joprojām ir trūkumi ZGIS un pārbaudes uz vietas nav kvalitatīvas.

3.24.

Attiecībā uz Palātas veiktajām trijām revīzijas pēcpārbaudēm attiecīgās dalībvalstis (BG, RO un GR) ir izpildījušas vai grasās pabeigt rīcības plānus, lai novērstu nepilnības to IAKS. Tā rezultātā situācija šajās dalībvalstīs ir ievērojami uzlabojusies.

Attiecībā uz IAKS novērtējumu kopumā skatīt arī atbildi par 3.29. punktu.

3.25.

Attiecībā uz deviņām lauku attīstības jomā revidētajām pārraudzības un kontroles sistēmām Palāta konstatēja, ka divas no ieviestajām kontroles sistēmām nebija efektīvas, sešas bija daļēji efektīvas un viena efektīvi nodrošināja maksājumu pareizību.

3.25.

3.26.

Katras dalībvalsts IAKS ietilpst saimniecību un atbalsta pieprasījumu datubāze, sistēma lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijai un dzīvnieku reģistrēšanai, kā arī tiesību reģistrs tajās dalībvalstīs, kurās īsteno VMS. Sistēma paredz vairākus attiecināmības pārbaudes mehānismus: visu atbalsta pieprasījumu administratīvo pārbaudi, sasaistu pārbaudes ar datubāzēm, lai novērstu dubultus pieprasījumus par to pašu zemi un/vai dzīvniekiem, un vismaz 5 % pārbaudes saimniecībās uz vietas, kas jāveic maksājumu aģentūrām.

3.27.

IAKS aptver galvenās no ELGF finansētās shēmas, proti, VMS, VPMS un visas platībatkarīgā saistītā atbalsta shēmas, kā arī shēmas, kas paredz piemaksas par dzīvniekiem. Attiecībā uz ELFLA un jo īpaši agrovidi un mazāk labvēlīgiem apgabaliem dažus pamatelementus, piemēram, attiecināmo platību un dzīvnieku skaitu, aptver IAKS, bet citas prasības reglamentē īpaši izstrādāti kontroles mehānismi (26).

3.28.

Palātas veiktā IAKS revīzija aptvēra gan atbilstību attiecīgo regulu noteikumiem, gan sistēmu efektivitātes novērtējumu darījumu pareizības nodrošināšanas aspektā. Pārbaudīja šādus elementus:

I)

administratīvās procedūras un kontroles mehānismus pareizu maksājumu nodrošināšanai, tostarp datubāzu kvalitāti;

II)

kontroles sistēmas, kuru pamatā ir pārbaudes uz vietas;

III)

sistēmas savstarpējās atbilstības īstenošanai un kontroles nodrošināšanai.

III)

3.29.

Palātas ikgadējās IAKS sistēmu revīzijas, kas veiktas pēdējos gados, liecina: IAKS efektivitāti negatīvi ietekmē tas, ka datubāzēs nav precīzu datu, sasaistu pārbaudes ir nepilnīgas un noviržu pārbaudes ir nepilnīgas vai nepareizas. Šādas nepilnības Palāta konstatēja atsevišķās maksājumu aģentūrās. Vairākās maksājumu aģentūrās, kurās Palāta veica revīziju, tika konstatētas nepilnības divos galvenajos kontroles mehānismos – ZGIS deklarēto zemes gabalu sasaistu pārbaudēs un šo zemes gabalu pārbaudēs uz vietas.

3.29.

IAKS vispārējā efektivitāte un nepārtrauktais uzlabojums ir pierādīts ar rezultātiem atbilstības revīzijās, kuras Komisija beidzamo gadu laikā ir veikusi visās dalībvalstīs, uzrādot zemāku kļūdu īpatsvaru kontroles statistikā, kuru tā saņem no dalībvalstīm un kuru pārbauda un apstiprina sertifikācijas struktūras, kā arī ar Palātas pašas DAS konstatējumiem 2010. gadā, kad kļūdu īpatsvars tiešajiem maksājumiem bija 1 %.

Atlikušās nepilnības ir galvenokārt nenozīmīgākas un padara IAKS nevis neefektīvu, bet drīzāk uzlabojamu. Visas šīs nepilnības tiek pārbaudītas, veicot atbilstības pārbaudes procedūras, kuras nodrošina, ka risks ES budžetam ir pienācīgi novērsts.

Skatīt arī Komisijas atbildi par 3.24. punktu.

3.30.

Maksājumu aģentūrām jāveic administratīvās pārbaudes, lai noskaidrotu, vai pieprasījumos ir ievērotas shēmas prasības (27). Administratīvajās pārbaudēs, ja vien tas ir iespējami un lietderīgi, ietver sasaistu pārbaudes, cita starpā ar IAKS datubāzēm. Palāta pārbaudīja, vai datubāzes bija pilnīgas un ticamas, vai pārbaudēs atklāja novirzes un vai tika veikti kļūdu labošanas pasākumi. Turpmāk izklāstītas svarīgākās sistēmu nepilnības.

3.31.

Zemes gabalu identifikācijas sistēma (ZGIS) ir datubāze, kurā reģistrēta visa dalībvalsts lauksaimniecības zeme (bāzes zemes gabali) un pēc izvēles izmantotas ortofotogrāfijas (28). Trijās dalībvalstīs (Grieķijā, Rumānijā un Spānijā) Palāta konstatēja gadījumus, kad “pastāvīgo ganību” (29) atsauces zemes gabali bija reģistrēti ZGIS kā 100 % attiecināmi, lai gan tos daļēji klāja biezs mežs vai arī tiem bija citas neattiecināmas īpašības un tādējādi tie bija tikai daļēji attiecināmi (sk. 3.2. piemēru).

3.31.

3.32.

Piecās dalībvalstīs (Bulgārijā, Nīderlandē (30), Grieķijā, Rumānijā un Spānijā) Palāta konstatēja nepilnības saistībā ar ZGIS atjaunināšanu.

3.32.

3.33.

Attiecībā uz kontroles sistēmu (ne IAKS) pasākumam “cukura nozares pārstrukturēšana” Francijā Palāta konstatēja, ka sistēma ir tikai daļēji efektīva (sk. 3.3. piemēru).

3.34.

Administratīvās pārbaudes attiecas uz atbalsta pieprasītāja sagatavoto deklarāciju pareizību un atbalsta piešķiršanai un izmaksāšanai vajadzīgo attiecināmības prasību izpildi (31). Šajās pārbaudēs iekļauj sasaistu pārbaudes ar datiem, kas jau ir pieejami administrācijai, piemēram, IAKS datubāzēs.

3.35.

Mērķis vienai no galvenajām administratīvajām pārbaudēm pasākumiem (32), ar kuriem paredzēts uzlabot konkurenci lauksaimniecības nozarē (piemēram, lauku saimniecību modernizācija) un uzlabot un attīstīt lauku infrastruktūru, ir novērtēt deklarēto izmaksu pamatotību. Tāpēc dalībvalstīm ir jāievieš piemērotas sistēmas saņēmēju deklarēto izmaksu novērtēšanai. Palāta konstatēja, ka šī tiesību aktos noteiktā prasība nebija efektīvi īstenota četrās no septiņām valsts iestādēm, kuras revidēja šajā aspektā.

3.35.

3.36.

Dažiem ELFLA projektiem administratīvās pārbaudes ietver apstiprinājuma pārbaudi par to, ka darbība atbilst piemērojamajiem valsts un ES tiesību aktiem, tostarp par publisko iepirkumu. Palāta konstatēja, ka Portugālē ar dambja izbūvi saistītās izmaksas bija sadalītas uz vairākiem līgumiem, kurus tādējādi varēja piešķirt tieši, nevis rīkojot konkursu. Administratīvajās pārbaudēs tas nebija atklāts.

3.36.

3.37.

Katru gadu dalībvalstīm jāveic pārbaudes uz vietas, aptverot vismaz 5 % no visiem saņēmējiem lielākajai daļai atbalsta shēmu (33). Revīzijā Palāta galveno uzmanību pievērsa tam, cik piemērotas bija riska analīzes procedūras, ar kurām atlasīja pārbaudāmos saņēmējus, skatīja šo pārbaužu kvalitāti un veikto korekciju pareizību.

3.38.

Atkārtojot pārbaudes uz vietas, ko bija veikušas maksājumu aģentūras, Palāta bieži konstatēja, ka kontroles mehānismi nav pienācīgi īstenoti (sk. 3.4. piemēru).

3.39.

Saistībā ar ELFLA Palāta konstatēja nepilnības uz vietas veicamo pārbaužu plānošanā un to rezultātu analīzē. Piemēram, Portugālē gandrīz visas pārbaudes (97,5 %) bija veiktas ar ievērojamu kavēšanos, t. i., vienu vai pat divus gadus pēc maksājuma pieprasīšanas, un tas traucēja atklāt neatbilstības gadījumus.

3.39.

3.40.

Savstarpējās atbilstības prasībās ietilpst likumā noteiktās pārvaldības prasības (LNPP) un LLVS standarti (sk. 3.6. punktu). Likumā noteiktās pārvaldības prasības ir izklāstītas dažādās ES direktīvās un regulās, bet LLVS standarti ir jādefinē valsts tiesību aktos. Attiecībā uz savstarpējo atbilstību maksājumu aģentūrām jāpārbauda vismaz 1 % tiešo maksājumu pieprasījumu.

3.41.

Apmeklējumos uz vietas un uz ierobežotas revīzijas pamata (sk. 3.16. punkta piekto ievilkumu) Palāta konstatēja pārkāpumus savstarpējās atbilstības pārbaudēs apmēram 12 % maksājumu, kuriem jāpārbauda savstarpējā atbilstība. Konstatētās neatbilstības attiecās gan uz LNPP (dzīvnieku identifikācija un reģistrācija), gan uz LLVS (nevēlamas veģetācijas izplatība).

3.41.