25.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 312/1

(1)

Apstākļos, kad aizvien spēcīgākas kļūst tādas globālas tendences kā urbanizācija, Eiropas pilsētu ilgtspējīga attīstība ir sabiedrībai būtisks jautājums. Prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam teju 70 % pasaules iedzīvotāju mitināsies pilsētās, un tas ir krietns pieaugums, salīdzinot ar pašreizējiem 50 % (1). Eiropā šis rādītājs ir vēl lielāks: prognozē, ka 2050. gadā pilsētās mitināsies aptuveni 83 % iedzīvotāju (gandrīz 557 miljoni).

(2)

Urbanizācijai raksturīgas daudzas savstarpēji saistītas problēmas, kuru vidū var minēt sociālo atstumtību un segregāciju, pilsētu izplešanos un sastrēgumus, drošības un neapdraudētības problēmas, vides degradāciju, piesārņojumu un klimata pārmaiņu ietekmi. Šādas parādības rada spriedzi sabiedrībā un ir līdz šim nepieredzēts pārbaudījums Eiropas un pasaules pilsētu sistēmu izturētspējai, vadībai un pārvaldībai.

(3)

Tajā pašā laikā Eiropai vajadzētu izmantot urbanizētas vides sniegtās priekšrocības. Pilsētteritorijas ir Eiropas ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks. Pilsētu aglomerācijas un vienotā tīklā iekļāvušās pilsētas izvirzījušās attīstības avangardā ne tikai no sociālekonomiskā, bet arī no tehnoloģiskā un ģeopolitiskā viedokļa. Pilsētas pašas ir “inovāciju centri”, kur sastopas zināšanas, politika un prakse, lai kopā radītu inovatīvas idejas, izmantotu jaunas tehnoloģijas un iemantotu svaigu skatījumu uz pilsētattīstības problēmām, virzītājspēkiem un risinājumiem. Kļūst aizvien skaidrāks, ka lielu pilsētu tīkliem (ko bieži dēvē par globālajām pilsētām) ir aizvien lielāka ietekme starptautiskā mērogā, tomēr tajā pašā laikā jāatzīst arī mazu un vidēji lielu pilsētu nozīme, jo arī tām ir būtiska ietekme, īpaši no reģionālās attīstības viedokļa. Eiropai ir raksturīgs liels apbūves blīvums un daudz mazu un vidēji lielu pilsētu, kuru priekšrocības ir jāņem vērā no ekonomiskā, sociālās un kultūras viedokļa.

(4)

Stratēģijā “Eiropa 2020” ir izklāstītas trīs savstarpēji papildinošas prioritātes: gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme (2). Ilgtspējīga pilsētattīstība ievērojami sekmētu šo mērķu sasniegšanu. Pamatiniciatīvā “Inovācijas Savienība”, kas izklāstīta Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumā “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība” ” (3) viena no inovāciju partnerībām ir “viedas un dzīvotspējīgas pilsētas, kurās būtu kopīgi izmantota energoefektivitāte, videi draudzīgs transports un ātrgaitas internets”. Pilsētas var sekmēt integrējošu izaugsmi, proti, tajās var apkarot sabiedrības polarizāciju un nabadzību, nepieļaut sociālo segregāciju un risināt novecošanas problēmas. Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (4) izveidota, lai varētu sasniegt ES mērķi: līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt nabadzības un sociālās atstumtības skarto cilvēku skaitu. Tā palīdzēs apzināt paraugpraksi un veicinās pieredzes apmaiņu starp pašvaldībām.

(5)

Ir neatliekami vajadzīgs nostiprināt zināšanu bāzi par integrētu pilsētattīstību saistībā ar tādiem pētāmiem aspektiem kā ekonomika, sabiedrība, mobilitāte un ekoloģija, lai politikas veidošanas pamatā būtu pārbaudīti fakti.

(6)

Ir nepieciešama koordinācija, lai risinātu iepriekš minētās problēmas, izmantotu izdevības un sekmētu kvalitatīvu pētniecisku sadarbību, kuras mērķis ir nodrošināt pētījumu rezultātus, kas palīdz veidot pilsētteritorijas kā kompleksas tīklu sistēmas, kurās ietilpst savstarpēji cieši saistītas ekonomiskas, tehnoloģiskas, sociālas un ekoloģiskas apakšsistēmas, turklāt raugoties ilgtermiņa perspektīvā.

(7)

Konkurences padome 2010. gada 26. maija sanāksmē (5) apzināja un pamatoja virkni potenciālu kopīgas plānošanas ierosmju (“KPI”), ieskaitot “Pilsētu Eiropa – globālas pilsētproblēmas, kopīgi risinājumi Eiropā”, kā jomas, kurās kopīga pētniecības plānošana radīs lielāku pievienoto vērtību nekā pašreizējie sadrumstalotie dalībvalstu centieni un pašreizējās Savienības ierosmes. Tāpēc savos secinājumos tā atzina nepieciešamību uzsākt kopīgas plānošanas iniciatīvu šajā jomā un aicināja Komisiju dot savu ieguldījumu tās sagatavošanā.

(8)

Dalībvalstis ir apstiprinājušas dalību šādā KPI, nosūtot oficiālus saistību rakstus.

(9)

Kopīgas plānošanas ierosme par ilgtspējīgas pilsētattīstības pētniecību sekmētu pētniecības un inovāciju koordinēšanu šajā laukā un ievērojami palīdzētu izveidot pilnībā funkcionējošu Eiropas Pētniecības telpu pilsētattīstības pētniecības un inovāciju jomā, un tādējādi arī stiprinātu Eiropas vadošās pozīcijas un konkurētspēju šīs jomas pētniecībā.

(10)

Pilsētattīstība ir svarīgs caurviju temats Savienības pētniecības un inovācijas finansēšanas programmās. Šīs KPI pasākumi ir cieši jākoordinē ar citiem saistītiem pasākumiem, ņemot vērā pašreizējās un nākotnes finansēšanas programmas un pētniecības un inovācijas ierosmes.

(11)

Šajā ieteikumā paredzēto mērķu sasniegšanai dalībvalstīm ir jāsadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu koordināciju un sinerģijas veidošanos ar pašreizējām pētniecības un inovācijas shēmām, un tas panākams, apzinot saistītas Komisijas iniciatīvas (piemēram, Progresīvo pilsētu un pašvaldību iniciatīva u. c.), lai nepieļautu pasākumu pārklāšanos un divkāršu darbu.

(12)

Lai Komisija varētu sniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei, dalībvalstīm regulāri ir jāziņo Komisijai par šajā KPI gūtajiem rezultātiem,

1.

Dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt kopīgu redzējumu par to, kā sadarbība un koordinācija pētniecībā Savienības līmenī var palīdzēt sasniegt mērķi: panākt ilgtspējīgu pilsētattīstību visās tās izpausmēs (6).

2.

Dalībvalstīm tiek ieteikts izstrādāt kopīgu stratēģisku pētniecības programmu, nosakot vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības un mērķus pilsētattīstības jomā augošās globalizācijas kontekstā. Stratēģiskajā pētniecības programmā jāiekļauj īstenošanas plāns, kurā noteiktas prioritātes un termiņi, kā arī īstenošanai nepieciešamie pasākumi, instrumenti un resursi.

3.

Dalībvalstis tiek aicinātas stratēģiskās pētniecības programmā un īstenošanas plānā iekļaut šādus pasākumus:

4.

Dalībvalstis tiek aicinātas pilsētattīstības pētniecības jomā uzturēt un pilnveidot efektīvu kopīgas pārvaldības struktūru, kurai ir pilnvaras noteikt kopīgus sadarbības un koordinācijas nosacījumus, noteikumus un procedūras un uzraudzīt stratēģiskās pētniecības programmas īstenošanu.

5.

Dalībvalstis tiek aicinātas kopīgi īstenot stratēģiskās pētniecības programmu, izmantojot savas valsts pētniecības programmas saskaņā ar kopīgajai plānošanai brīvprātīgi piemērojamo nostādņu pamatnosacījumiem, ko izstrādājusi Padomes Augsta līmeņa kopīgas plānošanas grupa (7).

6.

Dalībvalstis tiek aicinātas sadarboties ar Komisiju nolūkā izvērtēt iespējamās Komisijas iniciatīvas, lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt un īstenot stratēģiskās pētniecības programmu un koordinēt KPI ar citām Savienības ierosmēm šajā jomā, piemēram, pētniecību un izstrādi, kas saņem atbalstu no pētniecības un inovācijas finansēšanas programmām, jo īpaši sociālekonomisko un humanitāro zinātņu jomā, transporta, enerģētikas, vides, IKT, drošības un veselības jomā, kā arī ar citām pētniecības un inovācijas ierosmēm, piemēram, saistītajām KPI, EIT Klimata zināšanu un inovāciju kopienām un Eiropas tehnoloģiju platformām.

7.

Dalībvalstis tiek aicinātas cieši sadarboties ar Stratēģisko forumu starptautiskajai sadarbībai ZT jomā (SFIC) (8), lai izstrādātu un īstenotu stratēģiskās pētniecības programmas iespējamos starptautiskos aspektus un nodrošinātu saskanību ar SFIC iniciatīvām sadarbībā ar un attiecībā uz trešām valstīm.

8.

Dalībvalstis tiek aicinātas regulāri ziņot Komisijai par šīs KPI virzību, proti, iesniegt ikgadējus progresa ziņojumus.

25.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 312/4

25.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 312/5

—

Kādas konkrētas uzraudzības aģentūras iekļaušana sarakstā automātiski negarantē, ka šīs aģentūras izsniegtie sertifikāti ir pieņemami. Var tikt pieprasīti papildu apliecinājuma dokumenti. Tāpat ir iespējams, ka izsniegtajos sertifikātos vēlāk konstatē neprecizitātes.

—

Jebkurā laikā kādu no aģentūrām var svītrot no saraksta. Pirms sākt sadarbību ar kādu no šīm aģentūrām, eksportētājam vajadzētu attiecīgās valsts iestādēs pārbaudīt, vai konkrētā aģentūra joprojām ir apstiprināta (sk. Regulas (EK) Nr. 612/2009 XIII pielikumu).

—

Eksportētāji plašāku informāciju par jebkuru no šīm aģentūrām var saņemt tajā valsts iestādē, kas to ir apstiprinājusi.

25.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 312/9

25.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 312/10

1.

Aicinām akadēmiskās iestādes iesniegt pieteikumus to iekļaušanai tādu organizāciju sarakstā, kuras vēlas iesaistīties CARIFORUM un EK apvienotajā konsultatīvajā komitejā (turpmāk “komiteja”). Iekļaušanai sarakstā var pieteikties visas akadēmiskās iestādes, tostarp neatkarīgas pētniecības iestādes, kuras atbilst prasībām, kas izklāstītas Padomes 2009. gada 16. novembra lēmumā (pielikumā).

2.

Lai akadēmisku iestādi varētu iekļaut sarakstā, tai būs jāsniedz informācija, pamatojot atbilstību minētajām prasībām, it īpaši attiecībā uz tās atrašanās vietu un speciālajām zināšanām.

3.

Akadēmiskajām iestādēm, kas piesakās iekļaušanai sarakstā, arī jānorāda, vai kāds no tās pārstāvjiem vēlētos būt komitejas pastāvīgais loceklis. Šādā gadījumā iestādēm būs jāiesniedz informācija par attiecīgās personas speciālajām zināšanām jomās, uz kurām attiecas nolīgums, kā arī sīki aprakstīts dzīves gājums (CV). Šī informācija būs pieejama visām sarakstā iekļautajām akadēmiskajām iestādēm. Pēc tam sarakstā iekļautās akadēmiskās iestādes tiks aicinātas atbalstīt divu komitejas pastāvīgo locekļu kandidatūras no to personu vidus, kas izteikušas attiecīgu ieinteresētību. Tiks segti pastāvīgo locekļu ceļa izdevumi un dienas nauda saistībā ar piedalīšanos komitejas sanāksmēs.

4.

Komitejas sekretariāts informēs sarakstā iekļautās akadēmiskās iestādes par komitejas darbību, un tās – novērotāja statusā un pašas sedzot savus izdevumus – varēs piedalīties komitejas darbā. Līdzdalības nosacījumi tiks izklāstīti komitejas reglamentā.

5.

Visi pieteikumi reģistrācijai jāsagatavo, izmantojot reģistrācijas veidlapu, kas pieejama tīmekļa vietnē http://spportal/cariforum-eu, un jānosūta vēlākais līdz 2011. gada 1. decembrim plkst. 19.00 (pēc Briseles laika).

6.

Apstiprinājumu, ka saņemts pieteikums iekļaušanai sarakstā, nosūtīts pa e-pastu.

25.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 312/11

1.

Aicinām nevalstiskās organizācijas, tostarp attīstības un vides organizācijas iesniegt pieteikumus to iekļaušanai tādu organizāciju sarakstā, kuras vēlas iesaistīties CARIFORUM un EK apvienotajā konsultatīvajā komitejā (turpmāk “komiteja”). Iekļaušanai sarakstā var pieteikties visas organizācijas, kuras atbilst prasībām, kas izklāstītas Padomes 2009. gada 16. novembra lēmumā (pielikumā).

2.

Lai organizāciju varētu iekļaut sarakstā, tai būs jāiesniedz informācija par tās atrašanās vietu, speciālajām zināšanām un ieinteresētajām personām, kuras tās pārstāv.

3.

Organizācijām, kas piesakās iekļaušanai sarakstā, arī jānorāda, vai kāds no tās pārstāvjiem vēlētos būt komitejas pastāvīgais loceklis. Šādā gadījumā tām būs jāiesniedz informācija par attiecīgās personas speciālajām zināšanām jomās, uz kurām attiecas nolīgums, kā arī sīki aprakstīts dzīves gājums (CV). Šī informācija būs pieejama visām sarakstā iekļautajām organizācijām. Pēc tam sarakstā iekļautās organizācijas tiks aicinātas atbalstīt ne vairāk kā divu komitejas pastāvīgo locekļu kandidatūras no to personu vidus, kas izteikušas attiecīgu ieinteresētību. Tiks segti pastāvīgo locekļu ceļa izdevumi un dienas nauda saistībā ar piedalīšanos komitejas sanāksmēs.

4.

Komitejas sekretariāts informēs sarakstā iekļautās organizācijas par komitejas darbību, un tās – novērotāja statusā un pašas sedzot savus izdevumus – varēs piedalīties komitejas darbā. Līdzdalības nosacījumi tiks izklāstīti komitejas reglamentā.

5.

Visi pieteikumi reģistrācijai jāsagatavo, izmantojot reģistrācijas veidlapu, kas pieejama tīmekļa vietnē http://spportal/cariforum-eu un jānosūta vēlākais līdz 2011. gada 1. decembrim plkst. 19.00 (pēc Briseles laika).

6.

Apstiprinājumu, ka saņemts pieteikums iekļaušanai sarakstā, nosūtīts pa e-pastu.

25.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 312/12

1.

Komisija 2011. gada 17. oktobrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Koninklijke Philips Electronics N.V. (“Philips”, Nīderlande) iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Industrias Derivadas del Aluminio, SA (“Indal”, Spānija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6357 – Koninklijke Philips/Indal Group uz šādu adresi: