20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/1

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6320. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/1

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6333. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/2

20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/4

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6255. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/5

20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/6

1.

2.

2.1.

2.2.

2.3.

2.4.

2.5.

2.5.1.

2.5.2.

2.5.3.

2.5.4.

2.5.5.

2.5.6.

2.6.

2.7.

2.8.

2.9.

2.9.1.

2.9.2.

2.10.

2.11.

2.12.

2.13.

3.

3.1.

3.1.1.

3.1.1.1.

3.1.1.2.

3.1.1.3.

3.1.1.4.

3.1.2.

3.1.3.

3.1.4.

3.1.5.

3.1.6.

3.1.7.

3.2.

4.

4.1.

4.2.

4.3.

4.4.

5.

5.1.

5.2.

6.

7.

8.

1.

Galvenais šā paziņojuma mērķis ir sniegt praktiskus norādījumus par lietu, kuras saistītas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 101. un 102. pantu (1), izskatīšanu Eiropas Komisijā (turpmāk tekstā – “Komisija”) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 (2), tās īstenošanas regulu (3) un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Šajā aspektā paziņojuma nolūks ir veicināt Komisijas izmeklēšanas procesa (4) izpratni, tādējādi sekmējot izmeklēšanas efektivitāti un nodrošinot procesam augstu pārredzamības un paredzamības līmeni. Paziņojums aptver pamata lietas izskatīšanu (5) saistībā ar iespējamiem LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem.

2.

Šā paziņojuma darbības jomā neietilpst lietu ierosināšana pret dalībvalstīm saistībā ar pārkāpumiem, kuru pamatā ir LESD 106. pants saistībā ar LESD 101./102. pantu. Tas neattiecas arī uz lietām, kas ierosinātas saskaņā ar Apvienošanās regulu (6), un valsts atbalsta procedūrām (7).

3.

Lietas par LESD 101. un 102. panta piemērošanu (turpmāk tekstā – “lietas”) reglamentē Regula (EK) Nr. 1/2003 un tās īstenošanas regula. Lietu izskatīšanā svarīgi ir arī Komisijas paziņojumi par piekļuvi lietas materiāliem (8) un sūdzību izskatīšanu (9), kā arī uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumi (10). Attiecībā uz ekonomikas speciālistu ziņojumu iesniegšanu un kvantitatīvo datu iesniegšanu jāmin ekonomisko pierādījumu iesniegšanas paraugprakse (11). Tāpēc šis paziņojums nebūtu jāuztver kā izsmeļošs visu to pasākumu apraksts, kuri reglamentē lietu izskatīšanu Komisijā. Paziņojums ir jāinterpretē kopā ar šiem citiem instrumentiem un visu attiecīgo judikatūru.

4.

Uz karteļu izmeklēšanu, ievērojot Paziņojumā par iecietību lietoto jēdziena “kartelis” definīciju (12), var attiekties arī īpašās procedūras, kas piemērojamas pieteikumiem par iecietību un izlīgumiem (13). Šis paziņojums neaptver šīs īpašās procedūras. Turklāt karteļa lietu īpašā veida dēļ dažās situācijās ir vajadzīgi īpaši noteikumi, lai netraucētu iespējamo pieteikumu par iecietību iesniegšanu (14) vai izlīguma sarunas (15). Attiecīgos gadījumos ir norādīti šie īpašie noteikumi.

5.

Šim paziņojumam ir turpmāk aprakstītā struktūra. 2. iedaļā ir izklāstīta procedūra, kuru ievēro izmeklēšanas posmā. Šī daļa attiecas uz jebkuru izmeklēšanu neatkarīgi no tā, vai izmeklēšanas rezultātā pieņem lēmumu par aizliegumu (Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pants), lēmumu par saistībām (Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pants) vai lēmumu par sūdzības noraidīšanu (īstenošanas regulas 7. pants). 3. iedaļā ir aprakstītas galvenās procesuālās darbības un aizstāvības tiesības saistībā ar procedūrām, kuru rezultātā var pieņemt lēmumus par aizliegumu. 4. iedaļā ir aprakstītas saistību procedūras īpatnības. 5. iedaļā ir aplūkota sūdzību noraidīšana. Pārējām iedaļām ir vispārīga nozīme: 6. iedaļā ir aprakstīti informācijas izmantošanas ierobežojumi, 7. iedaļā – lēmumu pieņemšana, paziņošana un publicēšana un 8. iedaļā – pārskatīšanas kārtība.

6.

Šā paziņojuma pamatā lielā mērā ir līdzšinējā pieredze Regulas (EK) Nr. 1/2003 un īstenošanas regulas piemērošanā. Tas atspoguļo Komisijas viedokli paziņojuma publicēšanas laikā un no publicēšanas brīža tiks piemērots izskatāmajām (16) un turpmākajām lietām. Tomēr konkrētas lietas īpatnību dēļ šajā paziņojumā noteiktā kārtība var būt jāpielāgo lietai vai no tās var būt jāatkāpjas – atkarībā no izskatāmās lietas.

7.

Šis paziņojums nerada jaunas tiesības vai pienākumus un arī nemaina tiesības un pienākumus, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD), Regulas (EK) Nr. 1/2003, īstenošanas regulas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūras.

8.

Komisija aicina ar lietu saistītai korespondencei izmantot elektronisku informācijas apmaiņu (e-pastu vai digitālās ierīces).

9.

Lietu par iespējamu LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu var ierosināt, pamatojoties uz sūdzību, ko iesniedzis uzņēmums, kāda cita fiziska vai juridiska persona vai pat dalībvalsts.

10.

Būtiska nozīme Komisijas izmeklēšanu ierosināšanā ir informācijai, ko sniedz iedzīvotāji un uzņēmumi. Tāpēc Komisija aicina iedzīvotājus un uzņēmumus sniegt tai informāciju par iespējamiem konkurences noteikumu pārkāpumiem (17). To var izdarīt, iesniedzot oficiālu sūdzību (18) vai vienkārši sniedzot Komisijai informāciju par tirgu. Noteiktas procesuālās tiesības ir ikvienam, kurš spēj pierādīt savas likumīgās intereses kā sūdzības iesniedzējs un kurš iesniedz sūdzību, izmantojot C veidlapu (19). Informācija par ievērojamo procedūru ir izklāstīta īstenošanas regulā un Paziņojumā par sūdzību izskatīšanu. Saskaņā ar īstenošanas regulas 13. pantu noteiktas procesuālās tiesības ir arī fiziskām un juridiskām personām, kuras nav sūdzības iesniedzējas, bet kuras pierāda pietiekamu ieinteresētību tikt uzklausītām un kuras uzklausīšanas amatpersona iesaista lietas izskatīšanā.

11.

Komisija var ierosināt lietu arī pēc savas iniciatīvas (ex officio). Tā var šādi rīkoties, kad tās uzmanības lokā ir nonākuši attiecīgi fakti, vai, izmantojot informāciju, kas iegūta nozaru apsekojumos, neoficiālās sanāksmēs ar nozares pārstāvjiem vai tirgus pārraudzības procesā, vai pamatojoties uz informāciju, kas iegūta informācijas apmaiņā Eiropas Konkurences tīkla (EKT) ietvaros vai ar trešo valstu konkurences iestādēm. Karteļa lietu var ierosināt, arī pamatojoties uz pieteikumu par iecietību, kuru iesniedzis viens no karteļa dalībniekiem.

12.

Visām lietām neatkarīgi no to ierosināšanas pamata veic sākotnējo novērtējumu. Šajā posmā Komisija noskaidro, vai ir vērts turpināt lietas izmeklēšanu (20) un, ja tā ir, provizoriski nosaka lietas tvērumu, jo īpaši attiecībā uz pusēm, tirgiem un rīcību, kas jāizmeklē. Šajā posmā Komisija var izmantot tādus izmeklēšanas līdzekļus kā informācijas pieprasījumus, ko paredz Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 2. punkts.

13.

Praksē sākotnējās novērtēšanas sistēmas izmantošana nozīmē, ka dažas lietas tiks noraidītas jau ļoti agrīnā posmā, jo tiks atzīts, ka nav vērts turpināt lietas izmeklēšanu. Šajā aspektā Komisija piemērošanai paredzētos resursus prioritāri velta lietām, kurās ir augstāka iespējamība konstatēt pārkāpumu, jo īpaši lietām, kuras visspēcīgāk ietekmē konkurenci iekšējā tirgū un ir ar lielāko patērētājiem radītā kaitējuma risku, kā arī lietām, kuras varētu palīdzēt noteikt ES konkurences politiku un/vai nodrošināt LESD 101. un/vai 102. panta konsekventu piemērošanu (21).

14.

Jau šā sākotnējās novērtēšanas posma sākumā mēģina risināt arī jautājumu par lietu sadalīšanu EKT. Ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 tika ieviesta iespēja mainīt lietu sadalījumu, tās piešķirot citiem tīkla dalībniekiem, ja tie ir piemēroti lietu izskatīšanai. Tādējādi Komisija var nodot lietu valsts konkurences iestādei un otrādi (22).

15.

Kad adresātam nosūta pirmo izmeklēšanas līdzekli (parasti – informācijas (23) vai pārbaudes pieprasījumu), adresātu informē, ka tas ir sākotnējās izmeklēšanas objekts, kā arī par šādas izmeklēšanas priekšmetu un mērķi. Saistībā ar informācijas pieprasījumiem tam arī atgādina, ka gadījumā, ja tiks konstatēts, ka izmeklējamās darbības patiešām ir veiktas, tas varētu būt LESD 101. un/vai 102. panta pārkāpums. Pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas vai pēc pārbaudes puses (24) jebkurā laikā var iegūt no Konkurences ģenerāldirektorāta informāciju par izmeklēšanas statusu, tostarp pirms lietas izskatīšanas sākuma. Ja šāds uzņēmums uzskata, ka Konkurences ģenerāldirektorāts to nav pienācīgi informējis par tā procesuālo statusu, tas šā jautājuma atrisināšanas nolūkā var vērsties pie uzklausīšanas amatpersonas pēc tam, kad ir šo jautājumu izvirzījis Konkurences ģenerāldirektorātam (25). Uzklausīšanas amatpersona pieņem lēmumu, ka Konkurences ģenerāldirektorātam ir jāinformē uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kas iesniedza pieprasījumu par sava procesuālā statusa noskaidrošanu. Šis lēmums ir jāpaziņo uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas iesniedza pieprasījumu. Ja Komisija jebkurā sākotnējā novērtējuma posmā nolemj pārtraukt lietas izmeklēšanu (un līdz ar to nesākt lietas izskatīšanu), Komisija pēc savas iniciatīvas par to informē pusi, par kuras rīcību tika veikta sākotnējā izmeklēšana.

16.

Ja lieta ir ierosināta uz sūdzības pamata, Komisija četru mēnešu laikā no sūdzības saņemšanas cenšas informēt sūdzības iesniedzēju par darbībām, ko tā plāno veikt saistībā ar iesniegto sūdzību (26). Šis termiņš ir tikai orientējošs un praksē ir atkarīgs no konkrētās lietas apstākļiem un tā, vai Konkurences ģenerāldirektorāts no sūdzības iesniedzēja vai trešām personām ir saņēmis pietiekamu informāciju, jo īpaši atbildēs uz informācijas pieprasījumiem, lai varētu pieņemt lēmumu par lietas izmeklēšanas turpināšanu.

17.

Komisija sāk lietas izskatīšanu (27) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punktu, ja tā sākotnējā novērtējuma laikā secina, ka lietas izmeklēšana jāturpina, un ja izmeklēšanas darbības joma ir noteikta pietiekami precīzi.

18.

Sākot izskatīt lietu, nosaka lietas iedalījumu EKT (28) un attiecīgā gadījumā – saistībā ar pusēm un sūdzības iesniedzēju. Vienlaikus tiek apliecināta Komisijas apņēmība turpināt lietas izmeklēšanu. Tas nozīmē, ka Komisija piešķirs resursus lietas izskatīšanai un centīsies to izskatīt savlaicīgi.

19.

Lēmumā sākt lietas izskatīšanu norāda puses, kuru rīcību izmeklē, un īsi raksturo izmeklēšanas darbības jomu. Proti, tajā apraksta darbības, kas varētu būt LESD 101. un/vai 102. panta pārkāpums un par ko tiks veikta izmeklēšana, kā arī parasti norāda teritoriju un nozari(-es), kurā(-s) attiecīgās darbības veiktas.

20.

Saskaņā ar īstenošanas regulas 2. pantu Komisija var publiski paziņot par lietas izskatīšanas uzsākšanu. Komisijas politika ir paziņot par lietas izskatīšanas uzsākšanu Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē un publicēt paziņojumu presei, ja vien šāda rīcība nevar traucēt izmeklēšanas gaitai.

21.

Pusēm, kuru rīcību izmeklē, mutvārdos vai rakstveidā paziņo par lietas izskatīšanas sākšanu pietiekami ilgu laiku pirms šā fakta publiskošanas, lai tās varētu sagatavot pašas savus paziņojumus (jo īpaši akcionāriem, finanšu iestādēm un presei).

22.

Jāuzsver, ka lietas izskatīšanas sākšana nekādā ziņā nav uzskatāma par pārkāpuma priekšlaicīgu konstatāciju. Tā nozīmē vienīgi to, ka Komisija turpinās lietas izskatīšanu. Šis būtiskais precizējums tiks minēts lēmumā par lietas izskatīšanas sākšanu (par kuru paziņo pusēm), kā arī visos publiskos paziņojumos par lietas izskatīšanas sākšanu.

23.

Lietas izskatīšanas sākšana neierobežo Komisijas tiesības vēlāk paplašināt izmeklēšanas darbības jomu un/vai adresātus. Ja izmeklēšanas darbības jomu paplašina, ir piemērojami 20. un 21. punktā norādītie pasākumi.

24.

Karteļu gadījumos lietas izskatīšanu parasti sāk vienlaikus ar iebildumu paziņojuma pieņemšanu (sk. 4. punktu), lai gan to var sākt agrāk.

25.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1 3. pantu (29) dokumentus, ko Komisija nosūta uzņēmumam, kura juridiskā adrese ir Eiropas Savienībā, sagatavo tās dalībvalsts valodā, kuras teritorijā ir tā juridiskā adrese.

26.

Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu dokumentus, kurus uzņēmums nosūta Komisijai, var sagatavot jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kuru izraugās sūtītājs. Atbildi un turpmāko korespondenci sagatavo tajā pašā valodā.

27.

Lai izvairītos no kavēšanās, kas saistīta ar dokumentu tulkošanu, adresāti var atteikties no tiesībām saņemt tekstu valodā, kas noteikta atbilstoši iepriekš izklāstītajam noteikumam, un izvēlēties citu valodu. Pienācīgi apstiprinātus dokumentus par atteikšanos no valodas prasībām var iesniegt par noteiktiem dokumentiem un/vai visu procedūru.

28.

Attiecībā uz vienkāršiem informācijas pieprasījumiem standarta prakse ir nosūtīt pavadvēstuli adresāta atrašanās vietas valodā vai angļu valodā (ietverot atsauci uz Regulas Nr. 1 3. pantu) un pievienot jautājumu veidlapu angļu valodā. Adresātu tā atrašanās vietas valodā arī skaidri informē, ka tam ir tiesības saņemt pavadvēstules un/vai jautājumu veidlapas tulkojumu adresāta atrašanās vietas valodā, kā arī atbildēt šajā valodā. Šāda prakse ļauj ātrāk apstrādāt informācijas pieprasījumus, neierobežojot adresātu tiesības.

29.

Iebildumu paziņojumu, sākotnējo vērtējumu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. un 9. pantu, kā arī 23. panta 2. punktu pieņemtos lēmumus paziņo adresāta valodā, ja viens tas nav parakstījis iepriekš minēto dokumentu par atteikšanos no valodas prasībām.

30.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1 2. pantu atbildi sūdzības iesniedzējam un turpmāko korespondenci ar sūdzības iesniedzēju sagatavo valodā, kurā iesniegta sūdzība.

31.

Mutiskās uzklausīšanas dalībnieki var lūgt iespēju izteikties kādā no ES oficiālajām valodām, kas nav lietas izskatīšanas valoda. Šajā gadījumā mutiskās uzklausīšanas laikā nodrošina mutisko tulkošanu, ja vien uzklausīšanas amatpersonai par šo prasību paziņots laikus.

32.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. pantu Komisijai ir pilnvaras noteikt, ka uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām ir tai jāsniedz visa vajadzīgā informācija. Informāciju var pieprasīt ar vēstuli (“vienkāršs pieprasījums” (18. panta 2. punkts)) vai ar lēmumu (18. panta 3. punkts) (30). Jāuzsver, ka informācijas pieprasījumus bieži nosūta ne vien uzņēmumiem, kuru darbību izmeklē, bet arī citiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, kuru rīcībā var būt ar lietu saistīta informācija.

33.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. pantu Komisija var noteikt, ka uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām ir jāsniedz visa vajadzīgā informācija. Informāciju jo sevišķi uzskata par “vajadzīgu” gadījumos, kad tā varētu ļautu Komisijai pārliecināties par pieprasījumā minēto iespējamo pārkāpumu. Komisijai šajā aspektā ir zināma rīcības brīvība (31).

34.

Komisijai ir tiesības noteikt informācijas pieprasījuma darbības jomu un veidu. Tomēr Konkurences ģenerāldirektorāts attiecīgos gadījumos var apspriest informācijas pieprasījuma darbības jomu un veidu ar adresātiem. Tas var būt īpaši noderīgi attiecībā uz kvantitatīvu datu pieprasījumiem (32).

35.

Ja, atbildot uz informācijas pieprasījumu, uzņēmumi iesniedz nepārprotami nesaistītu informāciju (jo īpaši dokumentus, kas nepārprotami nav saistīti ar izmeklēšanas priekšmetu), Konkurences ģenerāldirektorāts, lai nevajadzīgi nepalielinātu bieži vien apjomīgo administratīvo lietu, šo informāciju iespējami drīz pēc atbildes saņemšanas nosūta atpakaļ pieprasījuma adresātam. Lietā iekļauj īsu paziņojumu par šādu rīcību.

36.

Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 2. punktu nosūtītā informācijas pieprasījuma adresāts atsakās atbildēt uz šādā pieprasījumā uzdotu jautājumu, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā noteiktajām tiesībām atteikties liecināt pret sevi (33), tas šajā jautājumā laikus pēc pieprasījuma saņemšanas var vērsties pie uzklausīšanas amatpersonas pēc tam, kad ir šo jautājumu izvirzījis Konkurences ģenerāldirektorātam pirms sākotnēji noteiktā termiņa beigām (34). Attiecīgos gadījumos, ievērojot vajadzību izvairīties no lietas izskatīšanas pārmērīgas ieilgšanas, uzklausīšanas amatpersona var sniegt argumentētu ieteikumu attiecībā uz to, vai ir piemērojamas tiesības atteikties liecināt pret sevi, un informēt par saviem secinājumiem atbildīgo direktoru, lai tos varētu ņemt vērā, ja vēlāk tiek pieņemti lēmumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 3. punktu. Pieprasījuma adresāts saņem argumentētā ieteikuma kopiju (35). Saskaņā ar 18. panta 3. punktu pieņemtā lēmuma adresātam atgādina par tiesībām atteikties liecināt pret sevi, kā noteikts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.

37.

Informācijas pieprasījumā norāda, kāda informācija jāsniedz, un nosaka tās sniegšanas termiņu.

38.

Adresātiem nosaka samērīgu termiņu, lai sniegtu atbildi uz pieprasījumu, atkarībā no pieprasījuma apjoma un sarežģītības un ievērojot izmeklēšanas prasības. Parasti šis termiņš ir vismaz divas nedēļas no pieprasījuma saņemšanas brīža. Ja jau sākotnēji uzskata, ka ir nepieciešams ilgāks laikposms, nosaka atbilstīgu termiņu atbildes sniegšanai uz pieprasījumu. Ja pieprasījuma darbības joma ir ierobežota, piemēram, ja tā aptver tikai nelielu iepriekš sniegtas informācijas precizējumu vai informāciju, kas pieprasījuma adresātam ir viegli pieejama, termiņš parasti ir īsāks (viena nedēļa vai īsāks laikposms).

39.

Ja adresātam ir grūtības sniegt atbildi noteiktajā termiņā, tas var lūgt termiņa pagarināšanu. Argumentēts lūgums ir jāiesniedz vai jāapstiprina rakstveidā (vēstulē vai pa e-pastu) pietiekamu laiku pirms termiņa beigām. Ja Komisija uzskata lūgumu par pamatotu, piešķir papildu laiku (atkarībā no pieprasītās informācijas sarežģītības un citiem apstākļiem). Komisija ar pieprasījuma adresātu var arī vienoties, ka noteiktas pieprasītās informācijas daļas, kas ir īpaši svarīgas vai adresātam ir viegli pieejamas, jāsniedz īsākā termiņā, savukārt termiņa pagarinājumu attiecina uz pārējās informācijas sniegšanu.

40.

Ja adresāts, kuram nosūtīts informācijas pieprasījums saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 3. punktam, nespēj atrisināt ar termiņu saistītas problēmas, izmantojot iepriekš izklāstīto procedūru, tas var šajā jautājumā vērsties pie uzklausīšanas amatpersonas. Pie šīs amatpersonas jāvēršas laikus pirms sākotnēji noteiktā termiņa beigām. (36) Uzklausīšanas amatpersona lemj, vai piešķirt termiņa pagarinājumu, ievērojot informācijas pieprasījuma apjomu un sarežģītību, kā arī izmeklēšanas prasības.

41.

Informācijas pieprasījuma pavadvēstulē ir arī noteikts, ka adresātam jānorāda, vai tas atbildē sniegto informāciju uzskata par konfidenciālu. Ja tā ir, tad adresātam saskaņā ar īstenošanas regulas 16. panta 3. punktu atsevišķi jāpamato savi apgalvojumi attiecībā uz katru informācijas pozīciju un jāsniedz tāda informācijas versija, kas nav konfidenciāla. Šī nekonfidenciālā versija jāsniedz tādā pašā formā kā konfidenciālā informācija, aizstājot dzēstos teksta fragmentus ar to kopsavilkumiem. Ja vien nav panākta vienošanās par citu kārtību, nekonfidenciālā versija jāiesniedz vienlaikus ar pilnīgo versiju. Ja uzņēmumi neievēro šīs prasības, Komisijai saskaņā ar īstenošanas regulas 16. panta 4. punktu ir tiesības pieņemt, ka attiecīgie dokumenti vai paziņojumi nesatur konfidenciālu informāciju.

42.

Izmeklēšanas posma laikā Konkurences ģenerāldirektorāts var rīkot sanāksmes (vai sazināties pa tālruni) ar pusēm, kuru rīcību izmeklē, sūdzības iesniedzējiem vai trešām personām. Konkrēti, tas organizē sanāksmes par pašreizējo situāciju un var sarīkot trīspusējas sanāksmes, kā norādīts 2.9. un 2.10. iedaļā.

43.

Ja sanāksmi rīko pēc pušu, sūdzības iesniedzēju vai trešo personu lūguma, tiem principā iepriekš ir jāiesniedz sanāksmē apspriežamo jautājumu ierosinātais saraksts, kā arī ziņojums vai prezentācija, kurā šie jautājumi aplūkoti plašāk. Pēc sanāksmēm vai tālruņa zvaniem, kuros par lietu spriests pēc būtības, puses, sūdzības iesniedzēji vai trešās personas savus ziņojumus vai prezentācijas var pamatot rakstveidā.

44.

Visus rakstveida dokumentus, ko sagatavojuši uzņēmumi, kuri piedalījušies sanāksmē, un kas iesniegti Konkurences ģenerāldirektorātam, iekļauj lietas materiālos. Šādu dokumentu nekonfidenciāla versija kopā ar īsu piezīmi, ko sagatavojis Konkurences ģenerāldirektorāts, būs pieejama pusēm, kuru rīcību izmeklē, kad tām tiks sniegta piekļuve lietas materiāliem, ja lietas izskatīšanu turpinās. Ievērojot lūgumus saglabāt anonimitāti (37), šajā piezīmē tiks minēts(-i) uzņēmums(-i), kas piedalījās sanāksmē (vai tālruņa zvanā, kura laikā aplūkoti jautājumi pēc būtības), kā arī sanāksmes (vai tālruņa zvana) laiks un tajā aplūkotais(-ie) jautājums(-i) (38). Šāda veida piezīmi sagatavo arī tad, ja sanāksme notiek pēc Komisijas iniciatīvas (piemēram, sanāksme par pašreizējo situāciju).

45.

Komisija pēc sanāksmes vai cita veida neoficiālas saziņas ar pusēm, sūdzības iesniedzējiem vai trešām personām var pieprasīt, lai tās rakstveidā iesniedz informāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. pantu, vai tās uzaicināt sniegt paziņojumu saskaņā ar minētās regulas 19. pantu.

46.

Regula (EK) Nr. 1/2003 un īstenošanas regula nosaka īpašu procedūru paziņojumu pieņemšanai no fiziskām un juridiskām personām, kuru rīcībā var būt noderīga informācija par LESD 101. vai 102. panta iespējamu pārkāpumu (sk. Regulas (EK) Nr. 1/2003 19. pantu un īstenošanas regulas 3. pantu) (39).

47.

Komisija, izmantojot jebkādus līdzekļus, piemēram, tālruņa zvanu vai videokonferenci, saskaņā ar šo procedūru var iztaujāt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kura piekrīt iztaujāšanai, ar mērķi iegūt informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu.

48.

Pirms šādu paziņojumu pieņemšanas Konkurences ģenerāldirektorāts informē iztaujājamo personu par iztaujāšanas tiesisko pamatu un brīvprātīgo būtību, kā arī iztaujājamās personas tiesībām konsultēties ar juristu. Konkurences ģenerāldirektorāts turklāt informē iztaujājamo personu par iztaujāšanas mērķi un par savu nolūku iztaujāšanu dokumentēt. Praksē tas notiek, izsniedzot dokumentu, kurā izskaidrota procedūra un kurš iztaujājamai personai jāparaksta. Lai sekmētu paziņojumu precizitāti, iztaujājamai personai neilgi pēc iztaujāšanas apstiprināšanai tiks darīta pieejama attiecīgā dokumentējuma kopija.

49.

Regulas (EK) Nr. 1/2003 19. pantā un 3. pantā noteiktā paziņojumu pieņemšanas procedūra ir piemērojama tikai tad, ja iztaujājamā persona un Konkurences ģenerāldirektorāts skaidri vienojas, ka saruna tiks reģistrēta kā oficiāla iztaujāšana saskaņā ar 19. pantu. Komisija pēc saviem ieskatiem lemj, kad ierosināt veikt iztaujāšanu. Tomēr puse var arī lūgt Konkurences ģenerāldirektorātam, lai tās paziņojums tiktu reģistrēts kā iztaujāšana. Šādus lūgumus principā pieņem, ievērojot izmeklēšanas pienācīgas norises vajadzības un prasības.

50.

Izmeklēšanas kontekstā Komisijai ir pilnvaras veikt pārbaudes uzņēmuma telpās un – īpašos apstākļos – citās, tostarp privātās telpās. Komisijas prakse attiecībā uz pārbaudēm uzņēmuma telpās šobrīd ir aprakstīta paskaidrojumā, kas pieejams Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (40).

51.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (41), kuras galvenās iezīmes ir īsi raksturotas turpmāk tekstā, noteiktu veidu saziņu starp advokātu un klientu, ievērojot stingrus nosacījumus, var aizsargāt advokāta un klienta savstarpējās saziņas konfidencialitātes (turpmāk tekstā – “AKSSK”) princips, tāpēc tā attiecībā uz Komisiju ir konfidenciāla un ir izņēmums Komisijas pilnvarām veikt izmeklēšanu un dokumentu pārbaudi (42). Advokāta un klienta savstarpējās saziņas konfidencialitātes princips saziņu starp advokātu un klientu aizsargā, ja šīs saziņas mērķis un intereses ir klienta tiesību uz aizstāvību izmantošana konkurences lietas izskatīšanā un tā ir saziņa ar neatkarīgiem advokātiem (43).

52.

Pienākums iesniegt Komisijai vajadzīgo pamatojumu un attiecīgos materiālus sava apgalvojuma pamatošanai ir uzņēmumam, kas apgalvo, ka uz konkrētu dokumentu attiecas advokāta un klienta savstarpējās saziņas konfidencialitātes aizsardzības princips, taču tam nav pienākuma izpaust šāda dokumenta saturu (44). Jāiesniedz arī rediģētas dokumentu versijas, no kurām dzēstas teksta daļas, uz ko attiecas advokāta un klienta savstarpējās saziņas konfidencialitātes princips. Ja Komisija uzskata, ka šādi pierādījumi nav sniegti, tā var pieprasīt iesniegt attiecīgo dokumentu un vajadzības gadījumā noteikt uzņēmumam naudas sodu vai periodiskus soda maksājumus par atteikšanos iesniegt vajadzīgos papildu pierādījumus vai apstrīdēto dokumentu (45).

53.

Daudzos gadījumos pat tikai dokumenta vispārīgā izkārtojuma, nosaukuma, virsraksta vai citu nebūtisku pazīmju vispārīga aplūkošana Komisijas amatpersonām ļauj konstatēt, vai uzņēmuma nosauktie iemesli atbilst patiesībai. Taču uzņēmumam ir tiesības liegt Komisijas amatpersonām pat vispārīgi aplūkot dokumentu, ja tas norāda pamatotus iemeslus, kāpēc šāda aplūkošana nebūtu iespējama bez dokumenta satura atklāšanas (46).

54.

Ja Komisijas amatpersonas pārbaudes laikā uzskata, ka i) uzņēmums nav pamatojis savu apgalvojumu, ka uz attiecīgo dokumentu attiecas advokāta un klienta savstarpējās saziņas konfidencialitāte, ii) ka tas ir minējis tikai iemeslus, kuri saskaņā ar judikatūru nevar būt pamatojums šādai aizsardzībai, vai iii) ka apgalvojuma pamatā ir nepārprotami nepatiesi izteikumi par faktiem, Komisijas amatpersonām ir tiesības nekavējoties iepazīties ar dokumenta saturu un to nokopēt (neizmantojot aizzīmogotās aploksnes procedūru). Tomēr, ja Komisijas amatpersonas pārbaudes laikā uzskata, ka uzņēmuma iesniegtie pierādījumi nepierāda advokāta un klienta savstarpējās saziņas konfidencialitātes piemērojamību attiecīgajam dokumentam saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, jo īpaši gadījumos, kad uzņēmums atsakās ļaut Komisijas amatpersonām vispārīgi aplūkot dokumentu, taču nav iespējams izslēgt, ka uz dokumentu varētu attiekties aizsardzība, amatpersonas var apstrīdētā dokumenta kopiju ievietot aizzīmogotā aploksnē un nogādāt Komisijas telpās, paredzot, ka strīds tiks atrisināts vēlāk.

55.

Uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības var lūgt uzklausīšanas amatpersonai izskatīt apgalvojumus, ka uz dokumentu, kuru Komisija pieprasījusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 18., 20. vai 21. pantu un ar kuru Komisijai liegts iepazīties, attiecas advokāta un klienta savstarpējās saziņas konfidencialitāte judikatūras nozīmē, ja uzņēmums šo jautājumu nespēj atrisināt sarunās ar Konkurences ģenerāldirektorātu (47). Uzņēmums, kas izsaka apgalvojumu, var šajā jautājumā vērsties pie uzklausīšanas amatpersonas, ja tas piekrīt, ka uzklausīšanas amatpersona iepazīstas ar informāciju, uz kuru saskaņā ar apgalvojumu attiecas advokāta un klienta savstarpējās saziņas konfidencialitātes princips, kā arī visiem citiem materiāliem, kas uzklausīšanas amatpersonai nepieciešami novērtējuma veikšanai. Neizpaužot informācijas potenciāli konfidenciālo saturu, uzklausīšanas amatpersona atbildīgajam direktoram un attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai paziņo savu sākotnējo viedokli un var veikt vajadzīgās darbības abpusēji pieņemama risinājuma rašanai.

56.

Ja risinājumu neizdodas panākt, uzklausīšanas amatpersona var sagatavot argumentētu ieteikumu kompetentajam Komisijas loceklim, neatklājot dokumenta potenciāli konfidenciālo saturu. Puse, kas izteikusi apgalvojumu, saņem šā ieteikuma kopiju. Ja šādā veidā jautājums netiek atrisināts, Komisija jautājumu izskata padziļināti. Attiecīgā gadījumā tā var pieņemt lēmumu noraidīt apgalvojumu.

57.

Gadījumos, kad uzņēmums ir apgalvojis, ka dokumentu aizsargā advokāta un klienta savstarpējās saziņas konfidencialitātes princips, un ir savus apgalvojumus pamatojis, Komisija (izņemot uzklausīšanas amatpersonu, ja kāda prasība ir tai nodota saskaņā ar uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumu 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu) neiepazīstas ar dokumenta saturu, pirms ir pieņēmusi lēmumu par šīs prasības noraidīšanu un devusi attiecīgajam uzņēmumam iespēju šajā jautājumā vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Tādējādi, ja uzņēmums noteiktajā termiņā iesniedz prasību par atcelšanu un pieprasa pagaidu noregulējumu, Komisija neatver aizzīmogoto aploksni un neiepazīstas ar dokumentiem līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa ir lēmusi par pagaidu noregulējuma piemērošanas pieprasījumu (48).

58.

Uzņēmumiem, kas izsaka nepārprotami nepamatotus apgalvojumus par dokumentu aizsardzību saskaņā ar advokāta un klienta savstarpējās saziņas konfidencialitātes principu, lai aizkavētu procesu, vai kas bez objektīva pamatojuma iebilst pret dokumentu vispārīgu aplūkošanu, var piemērot naudas sodu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 1. punktu, ja ir ievēroti pārējie šā noteikuma nosacījumi. Tāpat šādu rīcību var ņemt vērā kā atbildību pastiprinošus apstākļus, pieņemot lēmumu noteikt naudas sodu par LESD 101. un/vai 102. panta pārkāpumu (49).

59.

Izmeklēšanas kontekstā Komisija var arī veikt informācijas apmaiņu ar valsts konkurences iestādēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 12. pantu. Komisijas prakse attiecībā uz šādu informācijas apmaiņu šobrīd ir aprakstīta Komisijas Paziņojumā par sadarbību konkurences iestāžu tīklā (50).

60.

Konkurences ģenerāldirektorāts procedūras laikā pēc savas iniciatīvas vai pēc lūguma cenšas pusēm, kuru rīcību izmeklē, sniegt pietiekamu iespēju iesaistīties atklātās un vaļsirdīgās diskusijās, ievērojot attiecīgo izmeklēšanas posmu, un paust savu viedokli.

61.

Lai to panāktu, Komisija atsevišķos procedūras posmos piedāvā sarīkot sanāksmes par pašreizējo situāciju. Sanāksmes par pašreizējo situāciju, kurās puses piedalās pilnīgi brīvprātīgi, var sekmēt lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un efektivitāti, kā arī nodrošināt pārredzamību un saziņu Konkurences ģenerāldirektorāta un pušu attiecībās, jo īpaši svarīgākajos procedūras posmos informējot tās par lietas izskatīšanas statusu. Sanāksmes par pašreizējo situāciju piedāvā rīkot tikai pusēm, kuru rīcību izmeklē, bet ne sūdzības iesniedzējam (ja vien Komisija nav sākusi lietas izskatīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punktu un neplāno informēt sūdzības iesniedzēju, ka noraidīs sūdzību ar oficiālu vēstuli saskaņā ar īstenošanas regulas 7. panta 1. punktu) vai trešām personām. Ja izmeklē vairāku pušu rīcību, sanāksmes par pašreizējo situāciju piedāvā rīkot katrai pusei atsevišķi. Karteļa lietu izskatīšanā sanāksmes par pašreizējo situāciju piedāvā saskaņā ar 65. punktu.

62.

Sanāksmes par pašreizējo situāciju parasti rīko Komisijas telpās, taču atsevišķos gadījumos tās var notikt, arī izmantojot tālruņa zvanu vai videokonferenci. Parasti sanāksmes priekšsēdētājs ir viens no Konkurences ģenerāldirektorāta vecākajiem vadības pārstāvjiem (ģenerāldirektors vai viņa vietnieks). Tomēr lietās, kurās iesaistītas vairākas puses, sanāksmes priekšsēdētājs var būt atbildīgais nodaļas vadītājs.

63.

Sanāksmes par pašreizējo situāciju Konkurences ģenerāldirektorāts piedāvā rīkot vairākos svarīgos procedūras posmos. Tās principā (lai gan karteļa lietu izskatīšanā tā parasti nav) atbilst šādiem notikumiem:

64.

Ja ir izdots iebildumu paziņojums, pusēm piedāvā sarīkot sanāksmi par pašreizējo situāciju pēc tam, kad tās atbildējušas uz iebildumu paziņojumu vai pēc mutiskās uzklausīšanas, ja tāda tiek rīkota: parasti puses šajā sanāksmē informē par Komisijas sākotnējo viedokli par lietas turpmāku izskatīšanu.

65.

Karteļa lietas izskatīšanas kontekstā vienu sanāksmi par pašreizējo situāciju piedāvā sarīkot pēc mutiskās uzklausīšanas. Divas sanāksmes par pašreizējo situāciju turklāt piedāvā rīkot saistībā ar procedūrām, kas noslēdzas ar lēmumiem par saistībām (sk. 4. iedaļu), un sūdzības iesniedzējiem, ja Komisija ir sākusi lietas izskatīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punktu un plāno informēt sūdzības iesniedzēju, ka noraidīs sūdzību ar oficiālu vēstuli saskaņā ar īstenošanas regulas 7. panta 1. punktu (sk. 5. iedaļu).

66.

Sanāksmes par pašreizējo situāciju nekādā ziņā pusēm, sūdzības iesniedzējiem vai trešām personām un Konkurences ģenerāldirektorātam neliedz diskutēt par jautājumiem par lietas būtību vai grafiku citos laikos visā procedūras gaitā atkarībā no vajadzības.

67.

Līdztekus divpusējām sanāksmēm starp Konkurences ģenerāldirektorātu un katru atsevišķo pusi, piemēram, sanāksmēm par pašreizējo situāciju, Komisija ārkārtas gadījumos var nolemt uzaicināt puses, kuru rīcību izmeklē, un, iespējams, sūdzības iesniedzēju un/vai trešās personas uz trīspusēju sanāksmi. Šādu sanāksmi organizē, ja Konkurences ģenerāldirektorāts uzskata, ka izmeklēšanas interesēs ir uzklausīt visu pušu viedokļus par atsevišķiem faktiem vai pārliecināties par šo faktu precizitāti vienā sanāksmē. Šāda sanāksme varētu būt noderīga izmeklēšanā, ja, piemēram, attiecībā uz būtiskiem datiem vai pierādījumiem ir izteikti pretrunīgi viedokļi vai sniegta pretrunīga informācija.

68.

Visas trīspusējās sanāksmes parasti notiek pēc Komisijas iniciatīvas, un dalība tajās ir brīvprātīga. Parasti trīspusējo sanāksmju priekšsēdētājs ir viens no Konkurences ģenerāldirektorāta vecākajiem vadības pārstāvjiem (ģenerāldirektors vai viņa vietnieks). Trīspusēja sanāksme neaizstāj oficiālu mutisko uzklausīšanu.

69.

Ja tiek rīkotas trīspusējas sanāksmes, tas jādara pēc iespējas agrāk izmeklēšanas posmā (pēc lietas izskatīšanas sākšanas un pirms iebildumu paziņojuma izdošanas), lai palīdzētu Komisijai izdarīt secinājumus par lietas materiālajiem jautājumiem, pirms tā lemj par iebildumu paziņojuma izdošanu, lai gan attiecīgos gadījumos šādas sanāksmes var rīkot arī pēc iebildumu paziņojuma izdošanas. Trīspusējās sanāksmes sagatavo, pamatojoties uz darba kārtību, ko sagatavo Konkurences ģenerāldirektorāts pēc apspriešanās ar visām pusēm, kuras piekrīt apmeklēt sanāksmi. Sanāksmes sagatavošana var ietvert savstarpēju nekonfidenciālas informācijas apmaiņu starp dalībniekiem pietiekamu laiku pirms sanāksmes.

70.

Ir ierasta prakse pēc pušu lūguma sniegt izmeklēšanai pakļauto pušu vecākajiem vadības pārstāvjiem un sūdzības iesniedzējam iespēju apspriest lietu vai nu ar konkurences ģenerāldirektoru, vai ar pretmonopola ģenerāldirektora vietnieku, vai – attiecīgos gadījumos – ar komisāru konkurences jautājumos. Vecākos vadības pārstāvjus drīkst pavadīt viņu konsultanti juridiskajos un/vai ekonomiskajos jautājumos.

71.

Lai sekmētu atklātu viedokļu apmaiņu, Komisija lietās, kuru pamatā ir oficiālas sūdzības, var izmeklēšanai pakļautajām pusēm jau agrīnā posmā (ja vien neuzskata, ka tas varētu negatīvi ietekmēt izmeklēšanas gaitu), bet vēlākais īsi pēc lietas izskatīšanas sākšanas, sniegt iespēju izteikt piezīmes par nekonfidenciālo sūdzības versiju (51). Tomēr tā var nerīkoties, ja sūdzību noraida agrīnā posmā bez turpmākas padziļinātas izmeklēšanas (piemēram, pamatojoties uz “nepietiekamu pamatu rīcībai”, respektīvi, “Eiropas Savienības ieinteresētības trūkumu”).

72.

Agrīna piekļuve sūdzībai var ļaut pusēm sniegt noderīgu informāciju agrīnā procedūras posmā un atvieglot lietas novērtēšanu.

73.

Tāpat saskaņā ar šo pieeju Komisijas mērķis ir neilgi pēc lietas izskatīšanas sākšanas sniegt pusēm, kuru rīcību izmeklē, iespēju izskatīt citu Komisijai jau iesniegtu “svarīgāko dokumentu” nekonfidenciālas versijas. Šādi dokumenti ietvertu nozīmīgus sūdzības iesniedzēja vai ieinteresētu trešo personu iesniegtus dokumentus, bet neietvertu, piemēram, atbildes uz informācijas pieprasījumiem. Pēc šā agrīnā posma puses ar citiem šādiem iesniegtajiem dokumentiem iepazīstina tikai tad, ja tas ir izmeklēšanas interesēs un nerada risku būtiski palēnināt izmeklēšanas posma norisi. Komisija ievēro sūdzības iesniedzēja vai ieinteresētu trešo personu pamatotus lūgumus neizpaust to iesniegto dokumentu saturu pirms iebildumu paziņojuma izdošanas, ja tām ir patiesas bažas par konfidencialitāti, tostarp bailes no atriebības un bažas par komercnoslēpumu aizsardzību.

74.

Svarīgāko iesniegto dokumentu izskatīšanu nepiedāvā karteļa lietu izskatīšanā (sk. 4. punktu).

75.

Kad Komisija ir formulējusi tās sākotnējo viedokli par galvenajiem lietas jautājumiem, ir dažādas lietas procesuālās virzības iespējas:

76.

Slēdzot lietu, kurā ir vairākas puses, attiecībā uz vienu vai vairākām pusēm agrīnā posmā pēc lietas izskatīšanas oficiālas sākšanas, Komisija parasti ne vien paziņo savu lēmumu attiecīgajām pusēm, bet, ja lietas izskatīšanas sākšana ir publiskota, par to paziņo savā tīmekļa vietnē un/vai publicē paziņojumu presei. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad lietas izskatīšana oficiāli nav sākta, bet Komisija jau ir publiski paziņojusi par izmeklēšanu (piemēram, apstiprinot, ka ir veiktas pārbaudes).

77.

Svarīga procesuāla darbība procedūrās, kuras var noslēgties ar lēmumu par aizliegumu, ir iebildumu paziņojuma pieņemšana. Taču iebildumu paziņojuma pieņemšana nav uzskatāma par pārkāpuma priekšlaicīgu konstatāciju. Tikpat labi lieta var noslēgties bez lēmuma par aizliegumu vai lēmuma par saistībām.

78.

Viens no ES tiesību sistēmas pamatprincipiem ir lietas izskatīšanā iesaistīto pušu tiesības tikt uzklausītām, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums, kas negatīvi ietekmē to intereses. Komisijas pienākums ir nodrošināt, lai tās īstenotajā lietas izskatīšanā tiktu efektīvi ievērotas pušu tiesības tikt uzklausītām (52).

79.

Uzklausīšanas amatpersonu funkcija ir aizsargāt procesuālo tiesību – jo īpaši tiesību tikt uzklausītam – efektīvu īstenošanu konkurences lietu izskatīšanā (53). Uzklausīšanas amatpersonas veic savus uzdevumus pilnīgi neatkarīgi no Konkurences ģenerāldirektorāta, un strīdus, kas radušies starp Konkurences ģenerāldirektorātu un jebkuru izmeklēšanai pakļauto pusi, var nodot atrisināšanai attiecīgajai uzklausīšanas amatpersonai.

80.

Uzklausīšanas amatpersona ir tieši iesaistīta visā antimonopola lietu izskatīšanas gaitā, tostarp jo īpaši mutiskās uzklausīšanas organizēšanā un vadīšanā, ja šāda uzklausīšana tiek rīkota. Pēc mutiskās uzklausīšanas un, ievērojot pušu rakstveida atbildes uz iebildumu paziņojumu, uzklausīšanas amatpersona par konkurenci atbildīgajam komisāram ziņo par uzklausīšanu un no tās izrietošajiem secinājumiem. Turklāt, pirms komisāru kolēģija pieņem galīgo lēmumu, uzklausīšanas amatpersona to informē par to, vai visas administratīvās procedūras laikā ir efektīvi ievērotas tiesības izmantot procesuālās tiesības. Nobeiguma ziņojumu kopā ar Komisijas galīgo lēmumu nosūta pusēm, kuru rīcību izmeklē, un to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

81.

Pirms Komisija pieņem lēmumu, kas negatīvi ietekmē adresāta intereses, jo īpaši lēmumu, ar kuru konstatē LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu un pieprasa tā izbeigšanu (Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pants) un/vai nosaka naudas sodu (Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. pants), tā sniedz izmeklēšanai pakļautajām pusēm iespēju tikt uzklausītām jautājumos, par ko Komisija ir izteikusi iebildumus (54). Komisija šādu iespēju nodrošina, pieņemot iebildumu paziņojumu, ko adresē katrai pusei, kuras rīcību izmeklē.

82.

Iebildumu paziņojumā tiek pausti sākotnējie secinājumi par LESD 101. un/vai 102. panta iespējamo pārkāpumu, pie kuriem Komisija nonākusi pēc padziļinātas izmeklēšanas. Tā mērķis ir informēt attiecīgās puses par iebildumiem, kas pret tām izteikti, lai tās varētu rakstveidā un mutiski (uzklausīšanā) izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Tādējādi tas ir būtisks procesuāls nodrošinājums tiesībām tikt uzklausītam. Attiecīgajām pusēm tiek sniegta visai informācijai, kas vajadzīga, lai tās spētu efektīvi aizstāvēties un izteikt piezīmes par apsūdzībām, kas pret tām izvirzītas.

83.

Ja Komisija plāno noteikt pusēm aizsardzības līdzekļus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. panta 1. punktu, iebildumu paziņojumā norāda plānotos aizsardzības līdzekļus, kas var būt vajadzīgi iespējamā pārkāpuma izbeigšanai. Sniegtajai informācijai jābūt pietiekami detalizētai, lai puses varētu īstenot aizstāvību attiecībā uz plānoto aizsardzības līdzekļu piemērošanas nepieciešamību un samērīgumu. Ja ir paredzēts izmantot strukturālos aizsardzības līdzekļus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. panta 1. punktu, iebildumu paziņojumā skaidri norāda, kāpēc nav pieejami tikpat efektīvi uz rīcību vērsti aizsardzības līdzekļi vai kāpēc Komisija uzskata, ka attiecīgajam uzņēmumam jebkurš tikpat efektīvs uz rīcību vērsts aizsardzības līdzeklis radītu lielāku apgrūtinājumu nekā strukturālais aizsardzības līdzeklis.

84.

Iebildumu paziņojumā skaidri norāda, vai Komisija uzņēmumiem plāno noteikt naudas sodu, ja iebildumi netiktu atsaukti (Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. pants). Šādos gadījumos iebildumu paziņojumā atsaucas uz attiecīgajiem principiem, kas paredzēti Pamatnostādnēs naudas soda noteikšanai (55). Komisija iebildumu paziņojumā norāda galvenos faktus un tiesiskos apstākļus, kuru dēļ var noteikt naudas sodu, piemēram, pārkāpuma ilgums un smagums, kā arī tas, vai pārkāpums ir bijis apzināts vai netīšs. Iebildumu paziņojumā arī pietiekami precīzi norāda, ka atsevišķus faktus var uzskatīt par atbildību pastiprinošiem apstākļiem un, ciktāl iespējams, ka atsevišķus faktus var uzskatīt par atbildību mīkstinošiem apstākļiem.

85.

Lai gan Komisijai šajā aspektā nav tiesisku saistību, tā, lai palielinātu pārredzamību, cenšas iebildumu paziņojumā (izmantojot pieejamo informāciju) ietvert papildu apstākļus, kam var būt nozīme vēlākajā naudas soda aprēķinā, tostarp attiecīgos apgrozījuma datus, kurus plānots ņemt vērā, un gadu(-s), kuri tiks izmantoti šā apgrozījuma vērtības noteikšanai. Šo informāciju pusēm var sniegt arī pēc iebildumu paziņojuma izdošanas. Abos gadījumos pusēm būs iespēja izteikt piezīmes.

86.

Ja Komisija tās galīgajā lēmumā plāno novirzīties no iebildumu paziņojumā izklāstītajiem faktiem vai tiesiskajiem apstākļiem par sliktu vismaz vienai pusei vai ja Komisija plāno ņemt vērā papildu apsūdzošus pierādījumus, attiecīgajai pusei vai pusēm vienmēr būs dota iespēja šajā jautājumā pienācīgi izteikt savu viedokli.

87.

Komisija iebildumu paziņojumā puses arī informē, ka ārkārtas gadījumos tā pēc pieprasījuma saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda noteikšanai 35. punktu var ņemt vērā uzņēmuma nespēju maksāt un var samazināt vai atcelt naudas sodu, kas pretējā gadījumā tiktu noteikts, ja šis naudas sods neatgriezeniski apdraudētu uzņēmuma ekonomisko dzīvotspēju (56).

88.

Uzņēmumiem, kuri izsaka šādu lūgumu, jābūt gataviem sniegt detalizētu un pilnībā atjauninātu finanšu informāciju sava lūguma pamatošanai. Parasti Konkurences ģenerāldirektorāts sazinās ar pusēm, lai iegūtu papildu informāciju un/vai precizētu iegūto informāciju, un puses tādējādi var Komisijai iesniegt papildu informāciju, kas saistīta ar lietu. Novērtējot uzņēmuma apgalvojumu, ka tas nespēj samaksāt sodu, Komisija jo īpaši iepazīstas ar uzņēmuma finanšu pārskatiem par pēdējiem gadiem, kā arī prognozēm par kārtējo gadu un nākamajiem gadiem, ar rādītājiem, kas izsaka uzņēmuma finanšu situācijas stabilitāti, ienesīgumu, maksātspēju un likviditāti, un vērtē uzņēmuma attiecības ar ārējiem finanšu partneriem un akcionāriem. Komisija arī iepazīstas ar katra uzņēmuma īpašo sociālo un ekonomisko situāciju un izvērtē, vai uzņēmuma aktīvu vērtība varētu būtiski kristies tam noteiktā naudas soda ietekmē (57).

89.

Finanšu situācijas novērtējumu visiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši lūgumu par nespēju maksāt, veic neilgi pirms lēmuma pieņemšanas, izmantojot atjauninātu informāciju neatkarīgi no lūguma iesniegšanas laika.

90.

Puses savus argumentus par jautājumiem, kuriem var būt nozīme iespējamā naudas soda noteikšanā, var iesniegt arī mutiskajā uzklausīšanā (58).

91.

Lai palielinātu lietas izskatīšanas pārredzamību, Komisija parasti neilgi pēc iebildumu paziņojuma nosūtīšanas adresātiem publicē paziņojumu presei, kurā aplūkoti galvenie jautājumi, kas minēti iebildumu paziņojumā. Šajā paziņojumā presē ir skaidri noteikts, ka iebildumu paziņojums nenosaka lietas izskatīšanas galīgo iznākumu pēc pušu uzklausīšanas.

92.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 2. punktu un īstenošanas regulas 15. un 16. pantu iebildumu paziņojuma adresātiem piešķir piekļuvi Komisijas apkopotajiem lietas materiāliem, lai tie varētu efektīvi paust savu viedokli par sākotnējiem secinājumiem, ko Komisija izdarījusi iebildumu paziņojumā.

93.

Praktiskā informācija par piekļuvi lietas materiāliem un sīki izstrādāti norādījumi par pieejamajiem dokumentiem un konfidencialitātes jautājumiem ir pieejama atsevišķā Paziņojumā par piekļuvi lietas materiāliem (59). Par piekļuves piešķiršanu Komisijas apkopotajiem lietas materiāliem galvenokārt atbild Konkurences ģenerāldirektorāts. Uzklausīšanas amatpersonas izšķir pušu, informācijas sniedzēju un Konkurences ģenerāldirektorāta strīdus par piekļuvi informācijai, kas ietverta Komisijas lietas materiālos, saskaņā ar Paziņojumu par piekļuvi lietas materiāliem, piemērojamiem noteikumiem un attiecīgajā judikatūrā paredzētajiem principiem. Visbeidzot, karteļa lietās un izlīguma procedūrās piekļuvi korporatīvajiem paziņojumiem reglamentē īpaši noteikumi (60).

94.

Efektīva piekļuve lietas materiāliem lielā mērā ir atkarīga no tā, kā sadarbojas puses un citi uzņēmumi, kuri snieguši lietā iekļauto informāciju. Kā minēts 41. punktā, informācijas sniedzējiem saskaņā ar īstenošanas regulas 16. panta 3. punktu ir jāpamato savi apgalvojumi attiecībā uz konfidencialitāti un jāsniedz tāda informācijas versija, kas nav konfidenciāla. Šī nekonfidenciālā versija jāsniedz tādā pašā formā kā konfidenciālā informācija, aizstājot dzēstos teksta fragmentus ar to kopsavilkumiem. Ja vien nav panākta vienošanās par citu kārtību, nekonfidenciālā versija jāiesniedz vienlaikus ar pilnīgo versiju. Ja netiek iesniegta dokumentu nekonfidenciālā versija, pieņem, ka dokumenti nesatur konfidenciālu informāciju (61).

95.

Papildus iespējām, kas paredzētas Paziņojumā par piekļuvi lietas materiāliem, ir divas citas procedūras, ko var izmantot, lai mazinātu grūtības, ko rada iesniegto dokumentu nekonfidenciālu versiju sagatavošana: informācijas izpaušana ierobežotam personu lokam uz savstarpējas vienošanās pamata un datu telpas procedūra.

96.

Pirmkārt, Konkurences ģenerāldirektorāts atsevišķās lietās, jo īpaši lietās ar ļoti apjomīgiem lietas materiāliem, var pieņemt pušu brīvprātīgu vienošanos izmantot informācijas izpaušanas procedūru uz savstarpējas vienošanās pamata. Saskaņā ar šo procedūru puse, kurai ir tiesības piekļūt lietas materiāliem, divpusēji vienojas ar informācijas sniedzējiem ievērot prasīto konfidencialitāti, lai saņemtu visu informāciju, ko šie sniedzēji ir iesnieguši Komisijai, tostarp konfidenciālu informāciju, vai tās daļu. Puse, kurai piešķir piekļuvi lietas materiāliem, nodrošina piekļuvi informācijai tikai ierobežotam personu lokam (par kuru puses katrā gadījumā vienojas atsevišķi, pēc attiecīga lūguma – Konkurences ģenerāldirektorāta pārraudzībā). Ja piekļuve lietas materiāliem uz šādas savstarpējas vienošanās pamata ierobežo vienas puses tiesības uz piekļuvi izmeklēšanas materiāliem, attiecīgajai pusei attiecībā uz Komisiju ir jāatsakās no savām tiesībām piekļūt lietas materiāliem. Parasti informāciju, uz kuru attiecas izpaušanas procedūra uz savstarpējās vienošanās pamata, puse saņem tieši no informācijas sniedzēja. Taču, ja informāciju, uz kuru attiecas šāda vienošanās, ierobežotajam personu lokam izņēmuma kārtā sniedz Komisija, informācijas sniedzējiem attiecībā uz Komisiju ir jāatsakās no savām tiesībām uz konfidencialitāti.

97.

Otrkārt, Konkurences ģenerāldirektorāts var organizēt tā dēvēto “datu telpas” procedūru. Šo procedūru parasti izmanto, lai izpaustu kvantitatīvus datus, kas ir vajadzīgi ekonometriskajai analīzei. Saskaņā ar šo procedūru daļu lietas materiālu, tostarp konfidenciālu informāciju, apkopo kādā no Komisijas telpām (“datu telpā”). Piekļuvi datu telpai piešķir ierobežotai personu grupai, t. i., puses ārējiem juridiskajiem konsultantiem un/vai konsultantiem ekonomiskos jautājumos (kopā apzīmēti kā “konsultanti”) Komisijas ierēdņa uzraudzībā. Konsultanti drīkst izmantot datu telpā iegūto informāciju sava klienta aizstāvībai, taču nedrīkst izpaust konfidenciālo informāciju savam klientam. Datu telpa ir aprīkota ar vairākām PC darbstacijām un vajadzīgo programmatūru (un attiecīgos gadījumos – vajadzīgajām datu kopām un regresijas analīzēm Komisijas argumentu pamatošanai). Nav pieejams tīkla savienojums, un nav atļauta ārēja saziņa. Konsultantiem ir atļauts atrasties datu telpā parastajā darba laikā, un, ja šāda nepieciešamība ir pamatota, piekļuvi var nodrošināt vairākas dienas. Konsultantiem ir stingri aizliegts kopēt dokumentus, veikt par tiem piezīmes vai veidot dokumentu kopsavilkumus, un tie no “datu telpas” drīkst iznest tikai gala ziņojumu, kuru pārbauda lietas komanda, lai nodrošinātu, ka tas nesatur konfidenciālu informāciju. Katrs konsultants paraksta vienošanos par konfidencialitāti, un pirms ieiešanas telpā viņu informē par nosacījumiem īpašajai piekļuvei “datu telpai”. Ja šādas “datu telpas” procedūras izmantošana ierobežo puses tiesības uz pilnīgu piekļuvi izmeklēšanas materiāliem, ir piemērojamas uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumu 8. pantā paredzētās procesuālās garantijas.

98.

Uzklausīšanas amatpersona saskaņā ar uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumu 8. panta 4. punktu var nolemt, ka datu telpas procedūra jāizmanto tajā ierobežotajā skaitā gadījumu, kad piekļuve konkrētai konfidenciālai informācijai ir neatņemama puses aizstāvības tiesību daļa, ja uzklausīšanas amatpersona uzskata, ka konfliktu starp konfidencialitātes ievērošanu un aizstāvības tiesībām kopumā ir vispareizāk atrisināt šādi. Uzklausīšanas amatpersona nepieņem šādu lēmumu, ja tā uzskata, ka datu telpas procedūra nav piemērots risinājums un ka piekļuve informācijai ir jānodrošina citā veidā (piemēram, ar dokumentu nekonfidenciālu versiju).

99.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 1. punktu Komisija sniedz iebildumu paziņojuma adresātiem iespēju izteikties par jautājumiem, par kuriem Komisija ir izteikusi iebildumus. Rakstveida atbilde sniedz izmeklēšanai pakļautajām pusēm iespēju izklāstīt savu viedokli par Komisijas paustajiem iebildumiem.

100.

Nosakot termiņu atbildes sniegšanai uz iebildumu paziņojumu, ievēro gan iesniedzamo dokumentu sagatavošanai vajadzīgo laiku, gan lietas steidzamību (62). Iebildumu paziņojuma adresātiem ir tiesības uz vismaz četru nedēļu periodu rakstveida atbildes sniegšanai (63). Konkurences ģenerāldirektorāts piešķir garāku termiņu (parasti divus mēnešus, lai arī šis termiņš var būt garāks vai īsāks atkarībā no lietas apstākļiem), ievērojot, piemēram, šādus faktorus:

101.

Iebildumu paziņojuma adresāts sākotnēji noteiktajā termiņā var lūgt atbildes sniegšanas termiņa pagarinājumu, iesniedzot argumentētu lūgumu Konkurences ģenerāldirektorātam vismaz desmit darbdienas pirms sākotnējā termiņa beigām. Ja šāds lūgums netiek apmierināts vai iebildumu paziņojuma adresāts iebilst pret piešķirtā pagarinājuma ilgumu, tas var šo jautājumu iesniegt izskatīšanai uzklausīšanas amatpersonai pirms sākotnēji noteiktā termiņa beigām.

102.

Termiņš sāk ritēt no dienas, kad ir piešķirta piekļuve galvenajiem lietas dokumentiem (64). Termiņu parasti nesāk skaitīt, pirms iebildumu paziņojuma adresātam nav piedāvāta piekļuve dokumentiem, kuri ir pieejami tikai Komisijas telpās, piemēram, korporatīvajiem paziņojumiem. Apstāklis, ka nav piešķirta piekļuve visiem lietas materiāliem, tomēr automātiski nenozīmē, ka termiņš nav sācis ritēt (65).

103.

Ja to nosaka aizstāvības tiesības (66) vai ja tas Komisijas skatījumā palīdzētu precizēt ar lietu saistītus faktus un tiesiskos apstākļus, Komisija var izsniegt pusēm citu pušu rakstveida atbilžu uz iebildumu paziņojumu nekonfidenciālās versijas (vai atsevišķu tās daļu) kopiju. Parasti tas notiek pirms mutiskās uzklausīšanas, lai puses varētu par šīm atbildēm izteikt piezīmes mutiskās uzklausīšanas laikā. Komisija attiecīgos gadījumos var nolemt tā rīkoties arī attiecībā uz sūdzības iesniedzējiem un iesaistītajām trešām personām. Ja piekļuvi pārējo pušu atbildēm piešķir tādēļ, ka tā ir vajadzīga aizstāvības tiesību izmantošanai, pusēm ir tiesības arī uz pietiekamu papildu laiku piezīmju sniegšanai par šīm atbildēm.

104.

Sūdzības iesniedzēji tiek cieši iesaistīti lietas izskatīšanā. Saskaņā ar īstenošanas regulas 6. panta 1. punktu tiem ir tiesības saņemt iebildumu paziņojuma nekonfidenciālu versiju, un Komisija nosaka termiņu, kura laikā sūdzības iesniedzējs var rakstveidā paust savu viedokli. Lūgumu pagarināt šo termiņu var lūgt, iesniedzot Komisijai argumentētu lūgumu laikus pirms sākotnējā termiņa beigām. Ja šāds lūgums netiek apmierināts vai Konkurences ģenerāldirektorāts un sūdzības iesniedzējs nav vienisprātis par lūgto pagarinājumu, sūdzības iesniedzējs šajā jautājumā var vērsties pie uzklausīšanas amatpersonas, tai iesniedzot argumentētu lūgumu (67).

105.

Pēc pieprasījuma Komisija uzklausa arī citas fiziskas vai juridiskas personas, kuras spēj pierādīt pietiekamu ieinteresētību procedūras iznākumā saskaņā ar īstenošanas regulas 13. pantu. Uzklausīšanas amatpersona pieņem lēmumu, vai šādām trešām personām ļaut piedalīties lietas izskatīšanā. Personas, kurām ir ļauts piedalīties, rakstveidā informē par procedūras būtību un priekšmetu, un Komisija nosaka termiņu, kura laikā tās var rakstveidā paust savu viedokli. Lūgumu pagarināt šo termiņu var lūgt, iesniedzot Konkurences ģenerāldirektorātam argumentētu lūgumu laikus pirms sākotnējā termiņa beigām. Ja šāds lūgums netiek apmierināts vai Konkurences ģenerāldirektorāts un lietas izskatīšanā iesaistītā trešā persona nav vienisprātis par lūgto pagarinājumu, lietas izskatīšanā iesaistītā trešā persona šajā jautājumā var vērsties pie uzklausīšanas amatpersonas, tai iesniedzot argumentētu lūgumu (68).

106.

Ikvienai pusei, kurai ir adresēts iebildumu paziņojums, ir tiesības uz mutisku uzklausīšanu. Mutisku uzklausīšanu var lūgt termiņā, kas noteikts rakstveida atbildes sniegšanai uz iebildumu paziņojumu.

107.

Mutiskā uzklausīšana ļauj pusēm mutiski izvērst rakstveidā iesniegtos argumentus un vajadzības gadījumā papildināt rakstveida pierādījumus vai informēt Komisiju par citiem apstākļiem, kas varētu būt saistīti ar lietu. Puses mutiskajā uzklausīšanā var arī izteikt savus argumentus par jautājumiem, kuriem var būt nozīme iespējamā naudas soda noteikšanā. Tā kā uzklausīšana nav publiska, visi tās dalībnieki var izteikties brīvi. Jebkādu informāciju, kas izpausta uzklausīšanas laikā, var izmantot tikai tiesvedības un/vai administratīvās procedūras vajadzībām LESD 101. un 102. panta piemērošanai, un neviens no uzklausīšanas dalībniekiem to nedrīkst izpaust un izmantot citiem nolūkiem. Šis ierobežojums attiecas arī uz mutiskās uzklausīšanas ierakstiem, kā arī vizuāliem materiāliem. Ja mutiskās uzklausīšanas laikā izpausto informāciju, iesaistoties ārējam konsultantam, jebkurā laikā izmanto nolūkiem, kas nav tiesvedība un/vai administratīvā procedūra par LESD 101. un 102. panta piemērošanu, Komisija var par šo starpgadījumu ziņot attiecīgā konsultanta kolēģijai, lai panāktu disciplinārsoda piemērošanu.

108.

Ievērojot mutiskās uzklausīšanas nozīmīgumu, Konkurences ģenerāldirektorāts parasti nodrošina Konkurences ģenerāldirektorāta vecāko amatpersonu (ģenerāldirektora vai viņa vietnieka), kā arī par izmeklēšanu atbildīgo Komisijas ierēdņu komandas pastāvīgu klātbūtni. Uzklausīšanas amatpersona aicina piedalīties arī dalībvalstu konkurences iestādes, galvenā ekonomista komandu un saistītos Komisijas dienestus (69), tostarp Juridisko dienestu.

109.

Ja pēc iebildumu paziņojuma izdošanas konstatē jaunus pierādījumus, kurus Komisija plāno izmantot, vai ja Komisija plāno mainīt tās juridisko vērtējumu par sliktu attiecīgajiem uzņēmumiem, šiem uzņēmumiem ir iespēja izteikt viedokli par šiem jaunajiem aspektiem.

110.

Ja formulē papildu iebildumus vai maina tā pārkāpuma veidu, kurā uzņēmumu apsūdz (70), Komisija par to pusēm paziņo papildu iebildumu paziņojumā. Pirms tam pusēm parasti piedāvā sarīkot sanāksmi par pašreizējo situāciju. Ir piemērojami noteikumi par termiņa noteikšanu atbildes sniegšanai uz iebildumu paziņojumu, lai gan parasti šajā kontekstā nosaka īsāku termiņu.

111.

Savukārt, ja iebildumus, kas pret uzņēmumiem jau izvirzīti iebildumu paziņojumā, tikai apstiprina jauni pierādījumi, kurus Komisija gatavojas izmantot, tā attiecīgās puses informē par šo apstākli, nosūtot vienkāršu vēstuli (“faktu izklāsta vēstuli”) (71). Faktu izklāsta vēstule rada uzņēmumiem iespēju noteiktā termiņā sniegt rakstveida piezīmes par jaunajiem pierādījumiem. Šā termiņa pagarinājumu var lūgt, iesniedzot Komisijai argumentētu lūgumu. Ja Konkurences ģenerāldirektorāts un adresāts nav vienisprātis par lūgto pagarinājumu, adresāts šajā jautājumā var vērsties pie uzklausīšanas amatpersonas, tai iesniedzot argumentētu lūgumu.

112.

Ja izdod papildu iebildumu paziņojumu, mutatis mutandis ir piemērojamas procesuālās tiesības, kuras rada iebildumu paziņojuma nosūtīšana, tostarp pušu tiesības lūgt mutisku uzklausīšanu. Tiek nodrošināta arī piekļuve visiem pierādījumiem, kas iegūti laikā starp pirmo iebildumu paziņojumu un papildu iebildumu paziņojumu. Ja izdod faktu izklāsta vēstuli, parasti piekļuvi piešķir pierādījumiem, kas iegūti no iebildumu paziņojuma pieņemšanas līdz attiecīgās faktu izklāsta vēstules izdošanas dienai. Tomēr gadījumos, kad Komisija plāno izmantot tikai konkrētus pierādījumus, kas ir saistīti tikai ar vienu no pusēm vai ierobežotu skaitu pušu un/vai atsevišķiem jautājumiem (jo īpaši jautājumiem par naudas soda apmēra noteikšanu vai mātesuzņēmuma atbildību), piekļuvi piešķir tikai tieši iesaistītajām pusēm un tikai pierādījumiem, kas saistīti ar attiecīgo(-ajiem) jautājumu(-iem).

113.

Ja, ievērojot pušu atbildes, kas sniegtas rakstveidā un/vai mutiskajā uzklausīšanā, un pamatojoties uz rūpīgu visas līdz šim posmam iegūtās informācijas novērtējumu, iebildumi tiek atzīti par pamatotiem, Komisija turpina lietas virzību, lai pieņemtu lēmumu, kurā būtu konstatēts attiecīgo konkurences noteikumu pārkāpums. Komisija var arī nolemt atsaukt dažus no iebildumiem un turpināt lietas virzību, lai pieņemtu lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu saistībā ar pārējiem iebildumiem.

114.

Savukārt, ja iebildumi šajā posmā netiek atzīti par pamatotiem, Komisija lietu slēdz. Šādā gadījumā ir piemērojami arī 76. punktā aprakstītie informēšanas pasākumi.

115.

Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pants uzņēmumiem paredz iespēju piedāvāt saistības, lai atrisinātu konkurences problēmas, kuras konstatējusi Komisija. Ja Komisija šīs saistības akceptē, tā var pieņemt lēmumu, kas tās lietas pusēm padara saistošas. Komisija pēc saviem ieskatiem lemj, vai saistības akceptēt. Ievērojot samērīguma principu, Komisijai jāpārliecinās, ka saistības novērstu konstatētās konkurences problēmas un ka piedāvātās saistības nepārprotami nav tādas, kas pārsniegtu šo problēmu novēršanai nepieciešamo. Veicot šo novērtējumu, Komisija ievēro trešo personu intereses. Tomēr tai nav pienākuma salīdzināt šādas brīvprātīgas saistības ar pasākumiem, kurus tā varētu noteikt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pantu, un uzskatīt par nesamērīgām jebkādas saistības, kas ir striktākas par šiem pasākumiem (72).

116.

Lēmumi par saistībām nav piemēroti gadījumiem, kad Komisija uzskata, ka pārkāpuma veida dēļ ir jānosaka naudas sods (73). Tādējādi Komisija nepiemēro 9. pantā paredzēto procedūru slepeniem karteļiem, kas atbilst Paziņojumam par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos.

117.

Galvenā atšķirība starp lēmumu par aizliegumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pantu un lēmumu par saistībām saskaņā ar tās 9. pantu ir tā, ka pirmajā gadījumā konstatē pārkāpumu, savukārt otrajā saistības atzīst par saistošām, neizdarot secinājumus par to, vai pārkāpums bija izdarīts vai joprojām turpinās. Pieņemot lēmumu par saistībām, tiek secināts, ka vairs nav pamata Komisijas rīcībai. Turklāt uzņēmumi saistības uzņemties piedāvā brīvprātīgi. Savukārt, ja pieņem lēmumu saskaņā ar 7. pantu, Komisija var uzņēmumiem noteikt aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami pārkāpuma novēršanai (un/vai naudas sodu).

118.

Uzņēmumi var jebkurā laikā sazināties ar Konkurences ģenerāldirektorātu, lai noskaidrotu Komisijas gatavību turpināt lietas izskatīšanu nolūkā pieņemt lēmumu par saistībām. Komisija aicina uzņēmumus pēc iespējas agrākā lietas izskatīšanas posmā ziņot par savu interesi apspriest saistības.

119.

Šajā brīdī pusēm piedāvā sarīkot sanāksmi par pašreizējo situāciju. Konkurences ģenerāldirektorāts uzņēmumam norāda laikposmu, kurā būtu jānoslēdz potenciālo saistību apspriešana, un to iepazīstina ar izmeklēšanā sākotnēji konstatētajām konkurences problēmām.

120.

Lai izvairītos no kavēšanās, kas saistīta ar dokumentu tulkošanu, sanāksmi var rīkot un nākamās procedūras darbības veikt valodā, par kuru puses vienojušās, pamatojoties uz pienācīgi iesniegtu dokumentu par atteikšanos no valodas prasībām, ar ko puses piekrīt saņemt un iesniegt dokumentus valodā, kura nav tās dalībvalsts valoda, kur atrodas uzņēmuma juridiskā adrese (sk. 2.4. iedaļu).

121.

Kad Komisija ir pārliecinājusies par uzņēmumu patieso vēlēšanos ierosināt saistības, kas efektīvi novērstu konkurences problēmas, tiek sagatavots sākotnējais vērtējums. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu sākotnējā vērtējumā apkopo galvenos lietas faktus un norāda konkurences problēmas, par kurām būtu pamats pieņemt lēmumu, lai panāktu pārkāpuma novēršanu. Pirms sākotnējā vērtējuma izdošanas pusēm piedāvā sarīkot sanāksmi par pašreizējo situāciju.

122.

Sākotnējais vērtējums ir pamats, uz kuru balstoties, puses var formulēt attiecīgas saistības, lai novērstu Komisijas norādītās konkurences problēmas, vai precizēt iepriekš apspriestās saistības.

123.

Ja pusēm jau ir nosūtīts iebildumu paziņojums, atsevišķos gadījumos tomēr vēl var pieņemt saistību uzņemšanos. Šādā gadījumā iebildumu paziņojums pilda sākotnējā vērtējuma lomu, jo tajā apkopoti galvenie fakti, kā arī sniegts konstatēto konkurences problēmu vērtējums.

124.

Lietas izskatīšanā iesaistītās puses, kas piedāvā uzņemties saistības, lai novērstu problēmas, kuras Komisija norādījusi sākotnējā vērtējumā, var sazināties ar uzklausīšanas amatpersonu saistībā ar procesuālo tiesību efektīvu izmantošanu jebkurā laikā, kamēr turpinās 9. pantā noteiktā procedūra (74).

125.

Komisija vai attiecīgais(-ie) uzņēmums(-i) jebkurā saistību procedūras brīdī var nolemt izbeigt sarunas. Komisija pēc tam var turpināt oficiālo lietas izskatīšanu parastajā veidā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pantu (75).

126.

Pēc sākotnējā vērtējuma saņemšanas pusēm parasti tiek dots viens mēnesis, lai oficiāli iesniegtu saistības. Ja puses ir saņēmušas iebildumu paziņojumu un pēc tam nolemj iesniegt saistības, termiņš atbildes sniegšanai uz iebildumu paziņojumu parasti netiek pagarināts. Saistību iesniegšana tomēr automātiski nenozīmē, ka puses piekrīt Komisijas sākotnējam vērtējumam.

127.

Puses var piedāvāt strukturālas vai uz rīcību vērstas saistības, kas pienācīgi novērstu konstatētās konkurences problēmas. Komisija nepieņem saistības, kas pienācīgi nenovērš attiecīgās problēmas.

128.

Saistībām jābūt nepārprotamām un tieši piemērojamām (76). Vajadzības gadījumā var iecelt pilnvaroto, kas Komisijai palīdz saistības piemērot (pārraudzības un/vai pārdošanas pilnvaroto). Turklāt, ja saistības nevar piemērot bez trešo personu piekrišanas (piemēram, ja trešai personai, kura saskaņā ar saistībām nebūtu piemērota pircēja, ir pirmpirkuma tiesības), uzņēmumam jāiesniedz pierādījumi par trešās personas piekrišanu.

129.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu Komisijai, pirms tā saistības atzīst par saistošām, ir jāveic to tirgus pārbaude. Komisija veic tirgus pārbaudi tikai tad, ja tā uzskata, ka piedāvātās saistības prima facie novērstu konstatētās konkurences problēmas. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu (“paziņojumu par tirgus pārbaudi”), kurā ietver lietas kopsavilkumu un saistību galvenos aspektus, ievērojot dienesta noslēpuma principus (77). Tā arī publicē Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē saistību pilno tekstu (78) oriģinālvalodā (79). Lai palielinātu procesa pārredzamību, Komisija arī publicē paziņojumu presei, kurā izklāstīti visi galvenie lietas jautājumi un plānotās saistības. Ja lietas pamatā ir sūdzība, Komisija šajā posmā arī informē sūdzības iesniedzēju par tirgus pārbaudi un aicina to iesniegt piezīmes. Tāpat Komisija informē arī procedūrā iesaistītās trešās personas un tās aicina iesniegt piezīmes. Pēc Komisijas ieskatiem var rīkot trīspusējas sanāksmes, kurās piedalās puses, sūdzības iesniedzējs un/vai iesaistītās trešās personas.

130.

Ieinteresētās trešās personas arī aicina iesniegt apsvērumus noteiktā termiņā, kas nav mazāks par vienu mēnesi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu.

131.

Komisija var nosūtīt tirgus pārbaudes dokumentu citām pusēm, kuras varētu interesēt lietas iznākums (piemēram, patērētāju asociācijām).

132.

Pēc tam, kad ir saņemtas atbildes uz tirgus pārbaudi, ar pusēm sarīko sanāksmi par pašreizējo situāciju. Komisija puses mutvārdos vai rakstveidā informē par atbilžu saturu.

133.

Ja Komisija, pamatojoties uz tirgus pārbaudes rezultātiem (un visu citu pieejamo informāciju), uzskata, ka konstatētās konkurences problēmas netiktu novērstas vai ka, lai saistības būtu efektīvas, ir jāveic izmaiņas saistību tekstā, tā savus apsvērumus norāda uzņēmumiem, kuri piedāvā uzņemties saistības. Ja šie uzņēmumi ir gatavi ņemt vērā Komisijas norādītās problēmas, tiem jāiesniedz grozīta saistību teksta versija. Ja grozītā saistību teksta versija maina šo saistību būtību vai piemērošanas jomu, veic jaunu tirgus pārbaudi. Ja uzņēmumi nevēlas iesniegt saistību teksta grozītu versiju, kaut arī to prasa Komisijas vērtējums attiecībā uz tirgus pārbaudes rezultātiem, Komisija var atgriezties pie 7. panta procedūras.

134.

Oficiālas sūdzības ir svarīgs rīks konkurences noteikumu piemērošanā, tāpēc Komisija tās rūpīgi pārbauda. Taču Komisija var noraidīt sūdzību atbilstoši turpmāk izklāstītajam pamatojumam un procedūrai pēc konkrētā gadījuma faktu un tiesisko apstākļu pienācīgas novērtēšanas (80).

135.

Sūdzības var noraidīt, pamatojoties uz “nepietiekamu pamatu rīcībai” (citiem vārdiem sakot, “Eiropas Savienības ieinteresētības trūkumu”), atrašanos ārpus kompetences jomas vai pierādījumu trūkumu pārkāpuma konstatēšanai.

136.

Ja sūdzības noraidīšanas iemesls ir “nepietiekams pamats rīcībai” (81), runa ir jo īpaši par sūdzībām, attiecībā uz kurām ir ļoti neliela varbūtība pierādīt iespējamos pārkāpumus un, lai pārliecinātos par šiem pārkāpumiem, Komisijai būtu jāiegulda ievērojami izmeklēšanas resursi, tādējādi resursu piešķiršana turpmākai izmeklēšanai būtu nesamērīga rīcība, ņemot vērā lietas paredzamo ierobežoto ietekmi uz iekšējā tirgus darbību un/vai iespēju, ka sūdzības iesniedzējam ir pieejami citi līdzekļi (82).

137.

Komisija var noraidīt sūdzības arī pamatojuma trūkuma dēļ (ja sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis pat minimālos vajadzīgos prima facie pierādījumus, kuri pamatotu LESD 101. un/vai 102. panta pārkāpumu) vai pēc būtības (ja pārkāpums nav noticis).

138.

Ja šo lietu (83) jau izskata vai ir izskatījusi valsts konkurences iestāde, Komisija par to informē sūdzības iesniedzēju. Šādā situācijā sūdzības iesniedzējs var sūdzību atsaukt. Ja sūdzības iesniedzējs sūdzību neatsauc, Komisija to var noraidīt, pieņemot lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 13. pantu un īstenošanas regulas 9. pantu (84). Ja šo lietu jau izskata vai ir izskatījusi valsts tiesa, Komisija var sūdzību noraidīt, pamatojoties uz “nepietiekamu pamatu rīcībai” (85).

139.

Ja Komisija pēc lietas rūpīgas pārbaudes izdara sākotnējo secinājumu, ka tai kāda iepriekš minētā iemesla dēļ nevajadzētu turpināt lietas izskatīšanu, tā vispirms sūdzības iesniedzējam tikšanās laikā vai pa tālruni paziņo, ka saskaņā ar tās sākotnējo viedokli lietu var noraidīt. Saņēmis šo informāciju, sūdzības iesniedzējs var atsaukt sūdzību. Ja tā nenotiek, Komisija saskaņā ar īstenošanas regulas 7. panta 1. punktu sūdzības iesniedzējam oficiālā vēstulē paziņo par savu sākotnējo secinājumu, ka rīcībai nav pamata, un nosaka termiņu rakstveida apsvērumu sagatavošanai (86). Šajā kontekstā sūdzības iesniedzējam ir tiesības pieprasīt piekļuvi dokumentiem, kas ir Komisijas provizoriskā vērtējuma pamatā (87). Ja, veicot sūdzības pārbaudi, Komisija sāk lietas izskatīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punktu, sūdzības iesniedzējam pirms šādas oficiālas vēstules nosūtīšanas piedāvā sanāksmi par pašreizējo situāciju. Oficiālajā vēstulē nosaka vismaz četru nedēļu termiņu (88). Termiņš sāk ritēt no dienas, kad ir piešķirta piekļuve galvenajiem dokumentiem, kas ir vērtējuma pamatā. Attiecīgos gadījumos un pēc argumentēta lūguma iesniegšanas Konkurences ģenerāldirektorātam pirms sākotnēji noteiktā termiņa beigām termiņu var pagarināt. (89) Ja šāds lūgums netiek apmierināts vai Konkurences ģenerāldirektorāts un sūdzības iesniedzējs nav vienisprātis par lūgto pagarinājumu, adresāts šajā jautājumā var vērsties pie uzklausīšanas amatpersonas, tai iesniedzot argumentētu lūgumu. (90)

140.

Ja sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā nereaģē uz iepriekš minēto Komisijas vēstuli, sūdzība ir uzskatāma par atsauktu saskaņā ar īstenošanas regulas 7. panta 3. punktu. Sūdzības iesniedzēju attiecīgi informē par lietas administratīvās procedūras slēgšanu.

141.

Ja apsvērumi, kurus sūdzības iesniedzējs iesniedz, atbildot uz iepriekš minēto Komisijas vēstuli, Komisiju nerosina mainīt sūdzības vērtējumu, tā noraida sūdzību, pieņemot oficiālu lēmumu saskaņā ar īstenošanas regulas 7. panta 2. punktu. Ja sūdzības iesniedzēja iesniegtie apsvērumi pamudina Komisiju mainīt sūdzības vērtējumu, tā izmeklēšanu turpina.

142.

Informāciju, ko izpauž šajās procedūrās, jo īpaši saistībā ar piekļuvi lietas materiāliem un svarīgāko iesniegto dokumentu izskatīšanu, izmanto vienīgi tiesvedībā vai administratīvā procedūrā par LESD 101. un 102. panta piemērošanu (91).

143.

Komisija visos lietas izskatīšanas posmos ievēro sūdzības iesniedzēju vai informācijas sniedzēju patiesus un pamatotus lūgumus attiecībā uz iesniegto dokumentu vai Komisijai sniegtās informācijas konfidencialitāti, tostarp identitātes konfidencialitāti, lai aizsargātu to likumīgās intereses (jo īpaši iespējamas atriebības gadījumā) un nepamudinātu tos atteikties no vēršanās Komisijā (92).

144.

Uz Komisijas ierēdņiem un padomdevējas komitejas locekļiem attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas princips, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1/2003 28. pantā. Līdz ar to viņiem ir aizliegts izpaust jebkādu tāda veida informāciju, uz kuru attiecas šis princips un kas ir iegūta vai apmaiņas ceļā izpausta izmeklēšanas kontekstā un padomdevējas komitejas apspriežu sagatavošanā un to laikā. Padomdevējas komitejas locekļi nedrīkst arī atklāt ne padomdevējas komitejas atzinumu pirms tā publicēšanas, ja tāda ir plānota, ne informāciju par apspriedēm, kuru rezultātā sagatavots atzinums.

145.

Visus lēmumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7., 9., 23. un 24. pantu pieņem Komisija atbilstoši par konkurences politiku atbildīgā komisāra ierosinājumam.

146.

Adresātus informē par lēmumu nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Konkurences ģenerāldirektorāts cenšas pusēm nosūtīt informatīvu lēmuma kopiju. Pēc tam adresātiem ar kurjerpastu nosūta apliecinātu lēmuma pilna teksta kopiju, kā arī uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojuma kopiju.

147.

Pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas publicē paziņojumu presei. Paziņojumā presei apraksta lietas darbības jomu un pārkāpuma būtību. Tajā arī norāda (attiecīgos gadījumos) katram uzņēmumam noteiktā naudas soda apmēru un/vai noteiktos aizsardzības līdzekļus vai – ja lēmums pieņemts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pantu – saistības, kas atzītas par saistošām.

148.

Lēmuma kopsavilkumu, uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojumu, kā arī padomdevējas komitejas atzinumu neilgi pēc lēmuma pieņemšanas publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī visās oficiālajās valodās (93).

149.

Papildus Regulas (EK) Nr. 1/2003 30. panta 1. punktā noteiktajām prasībām Konkurences ģenerāldirektorāts cenšas pēc iespējas drīz savā tīmekļa vietnē publicēt lēmuma nekonfidenciālu versiju oriģinālvalodās, kā arī citās valodās, ja versijas šajās valodās ir pieejamas. Nekonfidenciālu lēmuma versiju nosūta arī sūdzības iesniedzējam. Lēmuma adresātiem parasti lūdz Komisijai divu nedēļu laikā iesniegt nekonfidenciālu lēmuma versiju un apstiprināt kopsavilkumu. Ja rodas strīdi attiecībā uz komercnoslēpumu saturošas informācijas dzēšanu, Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē līdz galīgās versijas sagatavošanai, ņemot vērā lēmumu par apstrīdētajiem fragmentiem, publicē tādu provizorisku lēmuma versiju jebkurā oficiālajā valodā, no kuras ir izslēgta visa informācija, kuras konfidencialitāti pieprasa.

150.

Lai veicinātu pārredzamību, Komisija paredz savā tīmekļa vietnē publicēt sūdzību noraidīšanas lēmumus (saskaņā ar īstenošanas regulas 7. pantu) vai to kopsavilkumus. Ja tas vajadzīgs sūdzības iesniedzēja likumīgo interešu aizsardzībai, lēmuma publicētajā versijā sūdzības iesniedzēju nenorāda. Tīmekļa vietnē publisko arī lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pantu vai ar ko groza saistības, kuras ir atzītas par saistošām saskaņā ar minētās regulas 9. pantu. Piemērotos gadījumos var publicēt arī citu veidu lēmumus.

151.

Šo paziņojumu var pārskatīt, lai tajā atspoguļotu izmaiņas piemērojamos tiesību aktos, būtiskas pārmaiņas Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā vai papildu pieredzi konkurences noteikumu piemērošanā. Komisija plāno regulāri ar uzņēmējiem un juridiskajām aprindām un citām ieinteresētām personām pārrunāt pieredzi, kas gūta, piemērojot šo paziņojumu, Regulu (EK) Nr. 1/2003, īstenošanas regulu un tās dažādos paziņojumus un pamatnostādnes.

20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/33

20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/35

20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 308/37