14.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/1

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 271/01

Lēmuma pieņemšanas datums

23.2.2011.

Atbalsts Nr.

N 204/10

Dalībvalsts

Zviedrija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

FoU-stöd till Volvo Aero för mellanhuset till Trent XWB-motorn

Juridiskais pamats

Regeringsbeslut 2008-07-03

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Pētniecība un attīstība

Atbalsta veids

Atmaksājama dotācija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms SEK 120 miljoni

Atbalsta intensitāte

40 %

Atbalsta ilgums

22.2.2011.–31.12.2012.

Tautsaimniecības nozares

Ražojošā rūpniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Riksgäldskontoret

Riksgälden

SE-103 74 Stockholm

SVERIGE

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

4.11.2010.

Atbalsts Nr.

N 312/10

Dalībvalsts

Polija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Rekompensata kosztów poniesionych na świadczenie usług pocztowych ustawowo zwolnionych od opłat pocztowych

Juridiskais pamats

—	artykuł 30 ust. 2 i art. 33 ustawy z dnia 12 czerwca 2003 r. Prawo Pocztowe (Dz. U. z 2008 r. nr 189, poz. 1159 ze zm.),

—	rozporządzenie Ministra Finansów z dnia 10 marca 2000 r. w sprawie szczegółowych zasad i trybu udzielania i rozliczania dotacji przedmiotowych (Dz. U. nr 20, poz. 244) – nieobowiązujące,

—	rozporządzenie Ministra Finansów z dnia 28 czerwca 2006 r. w sprawie szczegółowego sposobu i trybu udzielania i rozliczania dotacji przedmiotowych (Dz. U. nr 113, poz. 777) – obowiązujące od dnia 31 grudnia 2010 r.,

—

rozporządzenie Ministra Finansów w sprawie dotacji przedmiotowej do świadczonych usług pocztowych podlegających ustawowemu zwolnieniu z opłat pocztowych:

—	z dnia 21 kwietnia 2004 r. (Dz. U. nr 87, poz. 822 ze zm.) – nieobowiązujące,

—	z dnia 22 kwietnia 2005 r. (Dz. U. nr 70, poz. 629) – nieobowiązujące,

—	z dnia 28 czerwca 2006 r. (Dz. U. nr 113, poz. 778) – nieobowiązujące,

—	z dnia 7 lutego 2007 r. (Dz. U. nr 27, poz. 180) – obowiązujące od dnia 31 grudnia 2010 r.,

—	projekt rozporządzenia Ministra Finansów w sprawie szczegółowego sposobu i trybu udzielania i rozliczania dotacji przedmiotowych – rozporządzenie zacznie obowiązywać dnia 1 stycznia 2011 r.,

—	projekt rozporządzenia Ministra Finansów w sprawie dotacji przedmiotowej do świadczenia usług pocztowych podlegających ustawowemu zwolnieniu z opłat pocztowych – rozporządzenie zacznie obowiązywać dnia 1 stycznia 2011 r.

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Sociālais atbalsts atsevišķiem patērētājiem, Kultūras veicināšana

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Plānotie gada izdevumi: 2011 – PLN 2,06 miljoni

2012 – PLN 2,14 miljoni

Kopējais plānotais atbalsta apjoms: PLN 4,2 miljoni

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

1.1.2011.–31.12.2012.

Tautsaimniecības nozares

Pasts un telekomunikācijas

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Właściwy minister lub dyrektor izby skarbowej

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

24.5.2011.

Atbalsts Nr.

N 492/10

Dalībvalsts

Polija

Reģions

Miasto Kraków

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Pomoc na restrukturyzację Przedsiębiorstwa Geologicznego Budownictwa Wodnego „HYDROGEO”

Juridiskais pamats

1)	Ustawa z dnia 30 sierpnia 1996 r. o komercjalizacji i prywatyzacji

2)	Rozporządzenie Ministra Skarbu Państwa z dnia 6 kwietnia 2007 r. w sprawie pomocy publicznej na ratowanie i restrukturyzację przedsiębiorców.

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšana

Atbalsta veids

Aizdevums uzņēmuma sanācijai

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms PLN 1,26 miljoni

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

15.10.2010.–15.4.2011.

Tautsaimniecības nozares

Visi pakalpojumi

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Minister Skarbu Państwa

ul. Krucza 36/Wspólna 6

00-522 Warszawa

POLSKA/POLAND

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

1.8.2011.

Atbalsts Nr.

SA.33001 (11/N) B

Dalībvalsts

Dānija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Amendment of the Danish winding-up scheme for credit institutions

Juridiskais pamats

Lov om håndtering af nødlidende pengeinstitutter (lov nr. 721 af 25. juni 2010)

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai

Atbalsta veids

Tiešā dotācija, Garantija

Budžets

—

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

1.8.2011.–31.12.2011.

Tautsaimniecības nozares

Finanšu starpniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Økonomi- og Erhvervsministeriet

Slotholmsgade 12

1216 København K

DANMARK

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

4.8.2011.

Atbalsts Nr.

SA.33022 (11/N)

Dalībvalsts

Dānija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Beregningsmetode for statsstøtteelementet i garantier

Juridiskais pamats

Finansloven for 2011, lovbekendtgørelse nr. 549 af 1. juli 2002 om Vækstfonden og bekendtgørelse nr. 1013 af 17. august 2007 om Vækstfondens aktiviteter.

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Mazie un vidējie uzņēmumi

Atbalsta veids

Garantija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms DKK 75 miljoni

Atbalsta intensitāte

7 %

Atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2015.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Vækstfonden

Strandevej 104 A

2900 Hellerup

DANMARK

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

14.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/9

KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 12. septembris)

par vairāku 2011. gadā vajadzīgo pasākumu finansēšanu, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 882/2004 piemērošanu

2011/C 271/05

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1) (turpmāk “Finanšu regula”), un jo īpaši tās 75. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2) (turpmāk “Īstenošanas kārtība”), un jo īpaši tās 90. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (3), un jo īpaši tās 66. panta 1. punkta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 75. pantu un Īstenošanas kārtības 90. panta 1. punktu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta jāpieņem finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas būtiskās sastāvdaļas ar izdevumiem saistītajai darbībai un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(2)

Regulā (EK) Nr. 882/2004 izklāstīti vispārēji noteikumi par oficiālās kontroles veikšanu, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem, īpaši lai novērstu, likvidētu vai līdz pieņemamam līmenim mazinātu risku, kam tiešā veidā vai vides ietekmē ir pakļauti cilvēki un dzīvnieki, garantētu godprātīgu praksi tirdzniecībā ar dzīvnieku barību un pārtiku un aizsargātu patērētāju intereses, un tas ietver dzīvnieku barības un pārtikas marķēšanu un citus patērētāju informēšanas veidus.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunktu tādu citu pasākumu finansēšanai nepieciešamās apropriācijas, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu, ik gadus jāapstiprina saskaņā ar budžeta procedūru. Pasākumi, kas minēti 66. pantā, konkrēti ietver pētījumu veikšanu, informācijas publicēšanu un sanāksmju un konferenču organizēšanu.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (4) var noteikt Savienības mērķus salmonellas izplatības mazināšanai, un dalībvalstīm būtu jāizstrādā valsts kontroles programmas, lai sasniegtu minētos mērķus. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2009. gada 9. decembrī pieņēma zinātnisko atzinumu par tāda riska kvantitatīvo noteikšanu, ko Eiropas Savienībā rada broileru gaļa saistībā ar cilvēku saslimšanu ar kampilobakteriozi (5). Saskaņā ar šo atzinumu kampilobakterioze ir Eiropas Savienībā visbiežāk ziņotā ar pārtiku izraisītā infekcija (iespējams, 20 milj. klīniskās kampilobakteriozes gadījumu gadā). EFSA2010. gada 11. martā pieņēma zinātnisko atzinumu arī par salmonellu kvantitatīvo mikrobioloģiskā riska novērtējumu attiecībā uz kaujamām un vaislas cūkām (6), saskaņā ar kuru aptuveni 10–20 % cilvēku salmonellu infekciju Savienībā kopumā var attiecināt uz cūkgaļas lietošanu uzturā. Pirms noteikt mērķi šo konkrēto zoonožu izplatības mazināšanai Eiropas Savienībā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2160/2003 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu ir vajadzīga paredzamo izmaksu un ieguvumu analīze.

(5)

Saskaņā ar 6. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (7), pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas importē pārtiku, kura satur gan augu izcelsmes produktus, gan apstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus, nodrošina, lai šādā pārtikā esošie apstrādātie dzīvnieku izcelsmes produkti atbilstu šīs regulas attiecīgajām prasībām. Turklāt tiem jāspēj pierādīt, ka viņi ir ievērojuši minētās prasības oficiālo kontroļu laikā. Šo noteikumu iespējamās lielās ietekmes dēļ Komisijas Regulā (EK) Nr. 1162/2009 (8) ir paredzēti pārejas noteikumi, kas ir spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim un saskaņā ar kuriem ir iespējamas atkāpes no konkrētām prasībām, un ir aplūkoti iespējami grozījumi iepriekš minētajos Regulas (EK) Nr. 853/2004 noteikumos. Būtu jānovērtē, kā šie jaunie iespējamie noteikumi pēc pārejas noteikumu termiņa beigām ietekmētu tirgus dalībniekus un oficiālās kontroles.

(6)

Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (9) īsteno vispārīgos un īpašos higiēnas pasākumus, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par pārtikas produktu higiēnu (10). Regulā (EK) Nr. 2073/2005 paredzēta tāda analītiskā atsauces metode histamīna noteikšanai konkrētos zivsaimniecības produktos, kura jāizmanto oficiālajās kontrolēs. Būtu jānovērtē šīs atsauces metodes ietekme uz jutību un specifiskumu saskaņā ar Codex Alimentarius standartu AOAC 977.13 (11). Šis pētījums būtu jāveic Kopīgajam pētniecības centram (JRC).

(7)

Ir jāapsver iespēja pārskatīt pašreizējos noteikumus par gaļas pārbaudēm, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (12). 2011. gadā būtu jāsarīko vairākas konferences un sanāksmes, kuras papildināmas ar pētījumiem attiecībā uz izmēģinājuma pētījumu rezultātu novērtējumu, lai apspriestu šo jautājumu ar dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm, ieinteresēto personu pārstāvjiem un starptautiskajām zinātniskajām organizācijām.

(8)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (14) paredz nosacījumus ĢMO un produktu, kuri satur ĢMO vai ir iegūti no ĢMO, laišanai tirgū vai izmantošanai Eiropas Savienībā. Regulā (EK) Nr. 882/2004 ir paredzēti noteikumi oficiālās kontroles veikšanai, lai pārbaudītu atbilstību abu tiesību aktu noteikumiem. 2010.–2011. gadā tika veikti divi novērtējumi, lai analizētu, kādā mērā šis tiesiskais regulējums pilda mērķi sargāt cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī vides un patērētāju intereses, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību. Būtu jāveic pētījumi par tematiem, kuri nav sīki pārbaudīti šajos novērtējumos, piemēram, attiecībā uz produktu marķēšanu, ka tie nesatur ĢMO. Lai paplašinātu zināšanas attiecībā uz ĢMO tiesiskā regulējuma pašreizējo īstenošanu dalībvalstīs un nodrošinātu pēcpasākumus saistībā ar Komisijas 2011. gada 15. aprīļa ziņojumu par ĢMO audzēšanas sociālekonomiskajām sekām (15), kā pieprasīts Padomes 2008. gada decembra secinājumos, būtu jārīko vairākas konferences.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (16) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1334/2008 par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās (17) paredzēti jauni noteikumi par piedevām un aromatizētājiem ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, tostarp patērētāju interešu aizsardzību. Abas regulas ir piemērojamas no 2011. gada 20. janvāra. Ieinteresētās personas un patērētāji būtu jāinformē par jauno tiesisko regulējumu, tā noteikumiem, turpmāko īstenošanu un sekām, kas attieksies uz tiem, lai palielinātu to informētību un palīdzētu īstenot šos jaunos noteikumus.

(10)	Šajā finansēšanas lēmumā var ietvert arī procentu maksu par novēlotu maksājumu, pamatojoties uz Finanšu regulas 83. pantu un Īstenošanas kārtības 106. panta 5. punktu.

(11)	Lai piemērotu šo lēmumu, ir jādefinē termins “būtiskas pārmaiņas” Īstenošanas kārtības 90. panta 4. punkta nozīmē,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo pieņem gada darba programmu Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkta īstenošanai, kā izklāstīts pielikumā.

Šī darba programma ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 75. panta nozīmē.

2. pants

Maksimālais ieguldījums programmas īstenošanā, ko apstiprina ar šo lēmumu, ir noteikts EUR 1 095 000 apmērā, ko finansē no šādas Eiropas Savienības 2011. gada vispārējā budžeta pozīcijas:

—	budžeta pozīcija 17 04 07 01: EUR 1 095 000.

Šīs apropriācijas var segt arī procentu maksu par novēlotu maksājumu.

3. pants

Kopējās izmaiņas darba programmā paredzētajās apropriācijās konkrētiem pasākumiem, kuras nepārsniedz 10 % no šā lēmuma 2. pantā noteiktā maksimālā ieguldījuma, nav uzskatāmas par būtiskām Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 90. panta 4. punkta nozīmē, ja tās ievērojami neietekmē darba programmas būtību un mērķi.

Kredītrīkotājs var pieņemt minētās izmaiņas saskaņā ar pareizas finanšu vadības un proporcionalitātes principu.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts deleģētiem kredītrīkotājiem.

Briselē, 2011. gada 12. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

John DALLI

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(3) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(4) OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.

(5) EFSA Journal 2010; 8(1):1437.

(6) EFSA Journal 2010; 8(4):1547.

(7) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(8) OV L 314, 1.12.2009., 10. lpp.

(9) OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.

(10) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(11) http://www.codexalimentarius.net

(12) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(13) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

(14) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(15) COM(2011) 214.

(16) OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.

(17) OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.

PIELIKUMS

Regula (EK) Nr. 882/2004 – Darba programma 2011. gadam

1. Ievads

Šajā programmā ir astoņi īstenošanas pasākumi 2011. gadam. Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz Savienības finanšu atbalstu pasākumiem, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu, budžeta iedalījums un galvenās darbības ir šādas.

Iepirkumi (īsteno tiešas centralizētas vadības kārtībā)

—	Izmaksu un ieguvumu analīze, nosakot mērķus kampilobaktērijas un salmonellu izplatības mazināšanai attiecīgajos pārtikas ķēdes posmos: EUR 200 000.

—

Jaunu iespējamo noteikumu ietekmes novērtējumi saistībā ar Higiēnas tiesību aktu paketes pārskatīšanu, īpaši pārejas noteikumu termiņa beigu dēļ, ar kuriem atkāpjas no konkrētiem noteikumiem Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku: EUR 150 000.

—

Tās analītiskās atsauces metodes ietekmes novērtējums, kuru izmanto, piemērojot histamīna pārtikas nekaitīguma kritēriju Regulā (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem attiecībā uz testēšanas specifiskumu un jutību salīdzinājumā ar Codex Alimentarius standartu AOAC 977.13: EUR 55 000.

—

Pētījumi saistībā ar gaļas pārbaužu pašreizējās sistēmas pārskatīšanu: analīze, lai novērtētu izmēģinājuma pētījumu rezultātus, tostarp paredzamās izmaksas un ieguvumus, kas saistīti ar jaunajām pieejām higiēnas kontrolēs gaļas pārstrādes nozarē, kā paredzēts 17. panta 4. punkta a) apakšpunkta iii) daļā Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu: EUR 100 000

—

Konferences un sanāksmes ar dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm, ieinteresēto personu pārstāvjiem un starptautiskajām zinātniskajām organizācijām par pašreizējo noteikumu pārskatīšanu attiecībā uz gaļas pārbaudēm, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu: EUR 100 000.

—	Pētījumi par tematiem saistībā ar ĢMO: EUR 300 000.

—	Vairākas konferences par ĢMO tiesiskā regulējuma īstenošanu un par ĢMO audzēšanas sociālekonomiskajām sekām: EUR 40 000.

—	Informācijas pakete ieinteresētajām personām un patērētājiem par piedevām un aromatizētājiem (informācijas lapa, brošūra, mājaslapa, video, preses konference un/vai preses relīze): EUR 150 000.

2. Darba plāns 2011. gadam – iepirkumi

Iepirkumu līgumiem 2011. gadā atvēlētā budžeta kopsumma ir EUR 1 095 000.

2.1. Izmaksu un ieguvumu analīze, nosakot mērķus kampilobaktērijas un salmonellu izplatības mazināšanai attiecīgajos pārtikas ķēdes posmos

JURIDISKAIS PAMATS

Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts

BUDŽETA POZĪCIJA

Budžeta pozīcija: 17 04 07 01

PROVIZORISKAIS LĪGUMU SKAITS UN TO VEIDI

Viens līgums

PAREDZAMO LĪGUMU PRIEKŠMETS (JA IESPĒJAMS)

Izmaksu un ieguvumu analīze, nosakot mērķus kampilobaktērijas un salmonellu izplatības mazināšanai attiecīgajos pārtikas ķēdes posmos saskaņā ar 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli

ĪSTENOŠANA

Tieša centralizēta

IEPIRKUMA PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS PROVIZORISKAIS GRAFIKS

Paredzams 2011. gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī

UZAICINĀJUMIEM IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS ATVĒLĒTĀ PROVIZORISKĀ SUMMA

EUR 200 000

KONKRĒTS LĪGUMS (JA PIEMĒROJAMS)

Viena konkrēta pakalpojumu līguma slēgšana atbilstoši pamatlīgumam SANCO/2008/01/055

2.2. Jaunu iespējamo noteikumu ietekmes novērtējums saistībā ar Higiēnas tiesību aktu paketes pārskatīšanu, īpaši pārejas noteikumu termiņa beigu dēļ, ar kuriem atkāpjas no konkrētiem noteikumiem Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku

JURIDISKAIS PAMATS

Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts

BUDŽETA POZĪCIJA

Budžeta pozīcija: 17 04 07 01

PROVIZORISKAIS LĪGUMU SKAITS UN TO VEIDI

Viens līgums

PAREDZAMO LĪGUMU PRIEKŠMETS (JA IESPĒJAMS)

Jaunu iespējamo noteikumu ietekmes novērtējums saistībā ar Higiēnas tiesību aktu paketes pārskatīšanu, īpaši pārejas noteikumu termiņa beigu dēļ, ar kuriem atkāpjas no konkrētiem noteikumiem Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku

ĪSTENOŠANA

Tieša centralizēta

IEPIRKUMA PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS PROVIZORISKAIS GRAFIKS

Paredzams 2011. gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī

UZAICINĀJUMIEM IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS ATVĒLĒTĀ PROVIZORISKĀ SUMMA

EUR 150 000

KONKRĒTS LĪGUMS (JA PIEMĒROJAMS)

Viena konkrēta pakalpojumu līguma slēgšana atbilstoši pamatlīgumam SANCO/2008/01/055

2.3. Tās analītiskās atsauces metodes ietekmes novērtējums, kuru izmanto, piemērojot histamīna pārtikas nekaitīguma kritēriju Regulā (EK) Nr. 2073/2005 attiecībā uz testēšanas specifiskumu un jutību salīdzinājuma ar Codex Alimentarius standartu AOAC 977.13

JURIDISKAIS PAMATS

Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts

BUDŽETA POZĪCIJA

Budžeta pozīcija: 17 04 07 01

PROVIZORISKAIS LĪGUMU SKAITS UN TO VEIDI

Viena administratīva vienošanās

PAREDZAMO LĪGUMU PRIEKŠMETS (JA IESPĒJAMS)

ĪSTENOŠANA

Tieša centralizēta

IEPIRKUMA PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS PROVIZORISKAIS GRAFIKS

Paredzams 2011. gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī

UZAICINĀJUMIEM IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS ATVĒLĒTĀ PROVIZORISKĀ SUMMA

EUR 55 000

KONKRĒTS LĪGUMS (JA PIEMĒROJAMS)

Administratīvās vienošanās noslēgšana ar Komisijas Kopīgo pētniecības centru (JRC)

2.4. Pētījumi saistībā ar pašreizējo noteikumu pārskatīšanu attiecībā uz gaļas pārbaudēm

JURIDISKAIS PAMATS

Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts

BUDŽETA POZĪCIJA

Budžeta pozīcija: 17 04 07 01

PROVIZORISKAIS LĪGUMU SKAITS UN TO VEIDI

Viens vai vairāki līgumi

PAREDZAMO LĪGUMU PRIEKŠMETS (JA IESPĒJAMS)

Paredzamo izmaksu un ieguvumu un izmēģinājuma projektu analīze, kas saistīti ar jaunajām pieejām gaļas kontrolēs, kā paredzēts 17. panta 4. punkta a) apakšpunkta iii) daļā Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu

ĪSTENOŠANA

Tieša centralizēta

IEPIRKUMA PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS PROVIZORISKAIS GRAFIKS

Paredzams 2011. gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī

UZAICINĀJUMIEM IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS ATVĒLĒTĀ PROVIZORISKĀ SUMMA

EUR 100 000

KONKRĒTS LĪGUMS (JA PIEMĒROJAMS)

Viena vai vairāku konkrētu pakalpojumu līgumu slēgšana atbilstoši pamatlīgumam SANCO/2008/01/055

2.5. Konferences un sanāksmes saistībā ar pašreizējo noteikumu pārskatīšanu attiecībā uz gaļas pārbaudēm

JURIDISKAIS PAMATS

Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts

BUDŽETA POZĪCIJA

Budžeta pozīcija: 17 04 07 01

PROVIZORISKAIS LĪGUMU SKAITS UN TO VEIDI

Viens vai vairāki līgumi

PAREDZAMO LĪGUMU PRIEKŠMETS (JA IESPĒJAMS)

ĪSTENOŠANA

Tieša centralizēta

IEPIRKUMA PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS PROVIZORISKAIS GRAFIKS

Paredzams 2011. gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī

UZAICINĀJUMIEM IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS ATVĒLĒTĀ PROVIZORISKĀ SUMMA

EUR 100 000

KONKRĒTS LĪGUMS (JA PIEMĒROJAMS)

Viena vai vairāku konkrētu pakalpojumu līgumu slēgšana atbilstoši pamatlīgumam SANCO/2009/A1/005/Lot 2

2.6. Pētījumi par tematiem saistībā ar ĢMO

JURIDISKAIS PAMATS

Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts

BUDŽETA POZĪCIJA

Budžeta pozīcija: 17 04 07 01

PROVIZORISKAIS LĪGUMU SKAITS UN TO VEIDI

Viens vai vairāki līgumi atkarībā no divu pašlaik veikto novērtējumu rezultātiem

PAREDZAMO LĪGUMU PRIEKŠMETS (JA IESPĒJAMS)

Pētījumi par tematiem, kuri nav sīki pārbaudīti divos novērtējumos attiecībā uz ES ĢMO tiesisko regulējumu

ĪSTENOŠANA

Tieša centralizēta

IEPIRKUMA PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS PROVIZORISKAIS GRAFIKS

Paredzams 2011. gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī

UZAICINĀJUMIEM IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS ATVĒLĒTĀ PROVIZORISKĀ SUMMA

EUR 300 000

KONKRĒTS LĪGUMS (JA PIEMĒROJAMS)

Viena vai vairāku konkrētu pakalpojumu līgumu slēgšana atbilstoši pamatlīgumam SANCO/2008/01/055

2.7. Vairākas konferences par ĢMO tiesiskā regulējuma īstenošanu un par ĢMO audzēšanas sociālekonomiskajām sekām

JURIDISKAIS PAMATS

Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts

BUDŽETA POZĪCIJA

Budžeta pozīcija: 17 04 07 01

PROVIZORISKAIS LĪGUMU SKAITS UN TO VEIDI

Viens vai vairāki līgumi atkarībā no organizatoriskiem un loģistikas aspektiem

PAREDZAMO LĪGUMU PRIEKŠMETS (JA IESPĒJAMS)

Vairākas konferences par ĢMO tiesiskā regulējuma īstenošanu un par ĢMO audzēšanas sociālekonomiskajām sekām

ĪSTENOŠANA

Tieša centralizēta

IEPIRKUMA PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS PROVIZORISKAIS GRAFIKS

Paredzams 2011. gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī

UZAICINĀJUMIEM IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS ATVĒLĒTĀ PROVIZORISKĀ SUMMA

EUR 40 000

KONKRĒTS LĪGUMS (JA PIEMĒROJAMS)

Viena vai vairāku konkrētu pakalpojumu līgumu slēgšana atbilstoši pamatlīgumam SANCO/2009/A1/005/Lot 2

2.8. Informācijas pakete ieinteresētajām personām un patērētājiem par piedevām un aromatizētājiem

JURIDISKAIS PAMATS

Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts

BUDŽETA POZĪCIJA

Budžeta pozīcija: 17 04 07 01

PROVIZORISKAIS LĪGUMU SKAITS UN TO VEIDI

Pieci līgumi, ja darbu nevar izdarīt iekšēji

PAREDZAMO LĪGUMU PRIEKŠMETS (JA IESPĒJAMS)

Informācijas pakete ieinteresētajām personām un patērētājiem par atļauto pārtikas piedevu un aromatizētāju jaunajiem sarakstiem un to lietošanas nosacījumiem:

—	informācijas lapa ar svarīgākajiem faktiem un jautājumiem un atbildēm,

—	brošūra, lai palīdzētu patērētājiem atpazīt piedevas, iegādājoties pārtiku,

—	mājaslapa ar saitēm uz datubāzi,

—	video, lai pievērstu uzmanību mājaslapai,

—	preses konference un/vai preses relīze par ieinteresēto personu un patērētāju informācijas paketes publiskošanu.

ĪSTENOŠANA

Tieša centralizēta

IEPIRKUMA PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS PROVIZORISKAIS GRAFIKS

Paredzams 2011. gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī

UZAICINĀJUMIEM IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS ATVĒLĒTĀ PROVIZORISKĀ SUMMA

EUR 150 000

KONKRĒTS LĪGUMS (JA PIEMĒROJAMS)

Neattiecas

14.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/20

VALSTS ATBALSTS – VĀCIJA

Valsts atbalsts MC 12/10 – Sparkasse KölnBonn pārdošana Ķelnes pilsētai

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. līdz 109. pants)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2011/C 271/08

Komisija ar 2011. gada 30. marta vēstuli paziņoja Vācijai par savu sui generis lēmumu attiecībā uz atbalstu MC 12/10.

VĒSTULES TEKSTS

“I. PROCEDŪRA

(1)

Ar 2010. gada 29. septembra lēmumu Komisija apstiprināja kapitāla ieguldīšanas pasākumus EUR 650 miljonu apmērā par labu Sparkasse KölnBonn (“Banka”) lietā C 32/09 (“SpKB lēmums”) (1). Šī apstiprinājuma pamatā bija vairākas saistības, ko uzņēmās Vācija. Viena no saistībām bija tāda, ka Banka līdz 2011. gada marta beigām pārdotu savas akcijas vienpadsmit nekustamā īpašuma meitasuzņēmumos (“meitasuzņēmumi”).

(2)

Vācija 2010. gada 6. decembrī informēja Komisiju, ka nebūs iespējams pārdot meitasuzņēmumus noteiktajā termiņā. Vācija 2011. gada 2. februārī paziņoja par pieprasījumu pagarināt pārdošanas termiņu līdz 2011. gada 31. oktobrim. Vācija 2011. gada 23. februārī iesniedza papildu informāciju, pierādot, ka Banka darījusi visu iespējamo, lai pabeigtu pārdošanas procesu noteiktajā termiņā.

(3)	Vācija 2011. gada 17. martā informēja Komisiju, ka steidzamības dēļ tā izņēmuma kārtā piekrīt, ka šis lēmums tiek pieņemts angļu valodā.

II. FAKTI

(4)

SpKB lēmums tika apstiprināts, ņemot vērā dažu saistību izpildi. Saskaņā ar saistību dokumenta 13. punktu (2) Sparkasse KölnBonn ne vēlāk kā 2011. gada 31. martā jāpārdod šādas 11 uzņēmuma daļas Ķelnes pilsētai, ar Ķelnes pilsētu saistītam uzņēmumam vai trešajai personai:

—

[…] (3)

—

[…]

—

[…]

—

[…]

—

[…]

—

[…]

—

[…]

—

[…]

—

[…]

—

[…]

—

[…]

Lēmums nenodrošina minētā termiņa pagarinājumu.

(5)

Saistību dokumenta 14. punktā ir paredzēts, ka “Individuālie darījumi ar Ķelnes pilsētu jāīsteno normālos tirgus apstākļos. Šajā nolūkā pārdošanas objekta pārskaitījuma brīža tirgus vērtība jānosaka neatkarīgam ekspertam.” Saskaņā ar 15. punktu “Revīzijas uzņēmumam pircēja vārdā jāapstiprina aktīvu novērtējums un līgumā noteiktie uzņēmējdarbības dati.”

(6)	Attiecīgās uzņēmuma daļas ir mazas vienības (4), kas galvenokārt darbojas infrastruktūras, pilsētu un reģionālās attīstības projektos. To uzņēmējdarbībā ietilpst nekustamā īpašuma objekta attīstīšana un/vai pārvaldīšana. Neviena no tām nedarbojas finanšu pakalpojumu nozarē.

(7)

Ķelnes pilsēta 2010. gada 7. oktobrī pieņēma vispārējo rezolūciju, lai iegūtu uzņēmuma daļas, un pilnvaroja tās ierēdņus sākt sarunas ar Banku. Saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem Ķelnes pilsētai jārīko atklāts Eiropas mēroga konkurss, lai izvēlētos revīzijas uzņēmumu, kurš pilsētas vārdā apstiprinās uzņēmuma daļu novērtējumu. Konkurss jau ir sācies. Saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem jāievēro minimālie termiņi dažādos procesa posmos. Saskaņā ar šiem saistošajiem termiņiem konkurss un attiecīgi vērtēšanas pārbaude, ko veic izvēlētais revidents, nevar būt pabeigta pirms noteiktā pārskaitījuma datuma – 2011. gada 31. marta.

(8)	Saskaņā ar pašlaik plānoto līdz 2011. gada 31. oktobrim varēs pabeigt visu procesu, ieskaitot konkursu, vērtēšanas pārbaudi, pilsētas veikto apstiprināšanu, parakstīšanu un darījuma noslēgšanu.

(9)	Vācija apņemas, ka no 2011. gada 31. marta līdz Sparkasse KölnBonn pārdošanas noslēgumam tā atturēsies no jebkādu stratēģisku lēmumu pieņemšanas attiecībā uz pārdodamajām uzņēmuma daļām un pieņems lēmumus tikai par uzņēmējdarbības turpināšanu.

(10)	Neņemot vērā lūgumu pagarināt attiecīgās pārdošanas termiņu, Vācija apgalvo, ka Banka darīja visu iespējamo, lai nodrošinātu laicīgu pārdošanu. To apstiprināja pilnvarotais, kas uzrauga Sparkasse KölnBonn īstenoto pārdošanu, ko Vācija apņēmusies veikt.

III. NOVĒRTĒŠANA

(11)	Lūgums pagarināt 4. apsvērumā minētās pārdošanas termiņu par septiņiem mēnešiem, t. i., līdz 2011. gada 31. oktobrim, attiecas uz SpKB lēmumā apstiprinātā pārstrukturēšanas plāna izpildi.

(12)	Komisija var pagarināt pārdošanas termiņus. Lai gan tas nav skaidri noteikts Regulā (EK) Nr. 659/1999, Komisijai ir tiesības piešķirt termiņa pagarinājumu, ja tas neietekmē Lēmuma izpildi (5).

(13)	Komisija norāda, ka Sparkasse KölnBonn un Ķelnes pilsēta jau aktīvi uzsākušas attiecīgo uzņēmuma daļu pārdošanas procedūru. Šajā sakarā Komisija ņem vērā Vācijas un pilnvarotā viedokli, ka Banka darīja visu iespējamo, lai veicinātu pārdošanas procesu.

(14)	Visbeidzot, pastāv pārliecinoši argumenti, ka pārdošanas process tiks īstenots vēlākais 2011. gada 31. oktobrī, tā kā kavēšanās notikusi procesuālo iemeslu dēļ, kas ir ārpus Bankas ietekmes. Abas puses turpinās īstenot pārdošanas procesu.

(15)

Pārdošanas termiņa pagarināšana par septiņiem mēnešiem neliek apšaubīt SpKB lēmumā apstiprinātā pārstrukturēšanas plāna vispārējo īstenošanu, kas ilgs līdz 2014. gadam. Komisija jo īpaši uzskata, ka pagarinātais līguma noslēgšanas termiņš neradīs konkurences kropļojumus, tā kā attiecīgās daļas nav aktīvas finanšu pakalpojumu nozarē un Bankas ietekme uz pārdodamajām vienībām tiks ierobežota līdz vajadzīgajai ikdienas pārvaldībai. Tādējādi laika ziņā ierobežots termiņa pagarinājums ļautu Bankai pārdot tās daļas Ķelnes pilsētai līdz 2011. gada 31. oktobrim. Tas ļauj Bankai pārvarēt iepriekš minētās, galvenokārt eksogēnās, grūtības, kā arī pabeigt attiecīgo pārdošanu, kā paredzēts SpKB lēmumā.

(16)	Komisija tādējādi uzskata, ka relatīvi īsais pieprasītais termiņa pagarinājums līdz 2011. gada 31. oktobrim ir vajadzīgs un pamatots, īpaši ņemot vērā pārdodamo uzņēmumu ierobežoto lielumu un uzņēmējdarbības veidu.

IV. SECINĀJUMS

(17)	Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija konstatē, ka termiņa pagarinājums par septiņiem mēnešiem, lai pārdotu (4). apsvērumā minētās daļas, ir vajadzīgs, lai sekmētu pienācīgu Bankas pārstrukturēšanas plāna izpildi, turklāt minētais pagarinājums to neaizkavē.

V. LĒMUMS

Komisija pagarina termiņu Lēmuma C(2010) 6470 I pielikuma 13. punktā noteikto daļu pārdošanai līdz 2011. gada 31. oktobrim.”

(1) Vācijas īstenotais Komisijas lēmums par valsts atbalstu C 32/09 (ex NN 50/09) Sparkasse KölnBonn pārstrukturēšanai, vēl nav publicēts.

(2) Skat. SpKB lēmuma I pielikumu.

(3) Konfidenciāla informācija.

(4) Sākot ar 2010. gada 30. jūniju, attiecīgo uzņēmuma daļu kopējā tirgus vērtība noteikta aptuveni EUR […] miljonu apmērā.

(5) Sal. 2010. gada 21. decembra lēmumu lietā MC 8/09 WestImmo.

14.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/22

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 271/09

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“CHELČICKO-LHENICKÉ OVOCE”

EK Nr.: CZ-PGI-0005-0436-23.11.2004

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Úřad průmyslového vlastnictví

Adrese:

Antonína Čermáka 2a

160 68 Praha 6

ČESKÁ REPUBLIKA

Tālr.

+420 220383111

Fakss

+420 224324718

E-pasts:

posta@upv.cz

2. Grupa:

Nosaukums:

Unie ovocnářů jižních a západních Čech

Adrese:

Netolická 534/2

384 02 Lhenice

ČESKÁ REPUBLIKA

Tālr.

+420 388321371

Fakss

+420 388321280

E-pasts:

zemcheba@iol.cz

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

4. Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums:

“Chelčicko-Lhenické ovoce”

4.2. Apraksts:

Mērenā klimata zonas augļi, kas paredzēti tiešai lietošanai pārtikā un konservēšanai. Konservētus augļus nemarķē kā “Chelčicko-Lhenické ovoce”. Marķējums attiecas uz sēkleņiem, kauleņiem un sīkajiem augļiem. Vietējo augļu garša ir bagātīga, spēcīga, ar plašu augļainuma garšas spektru ar paliekošu pēcgaršu. Šo augļu konkrēto īpašību pamatā (piemēram, to sulīguma, vitalitātes un kompaktuma) gan attiecībā uz aromātu, gan garšu ir vietējie dabas apstākļi (piemēram, atšķirība starp dienas un nakts temperatūrām augļu nogatavošanās periodā, rīta migla to audzēšanas apgabalā). Augļi no Chelčicko-Lhenicko apgabala pēc savām īpašībām dabiski līdzsvarotās cukura un skābuma attiecības ziņā pārspēj augļus no citiem apgabaliem. Šī ideālā proporcija rada tā dēvētos tīros augļu toņus. Vispārējais to garšas raksturojums ir sulīgums, maiga garša, smalka pēcgarša, radot paliekošas, bagātīgas garšas sajūtas. Šīs īpašības ir raksturīgas visiem augļiem ar nosaukumu “Chelčicko-Lhenické ovoce” un atbilst minētajam apgabalam.

Visvairāk tas attiecas uz šādiem produktiem: āboliem, saldajiem ķiršiem, skābajiem ķiršiem, plūmēm, jāņogām (Ribes). Pašlaik audzētās šķirnes: ābolu – “Julia”, “Angold”, “Šampion”, “Rubín–Bohemia”, “Rubinola”, “Topaz”, “Jonagold – Jonagored”, “Jonaprince”, “Golden Delicious”, “Idared”, “Melrose”, “Spartan”; saldo ķiršu – “Burlat”, “Karešova”, “Vanda”, “Sam”, “Těchlovan”, “Kordia”, “Napoleon”; skābo ķiršu – “Morellenfeuer”, “Érdi Bötermö”, “Fanal”, “Morela pozdní”; plūmju – “Čačanska rana”, “Čačanska lepotica”, “Čačanska najbolja”, “Stanley”, “Domácí velkoplodá”; sarkano jāņogu – “Holandský červený”, “Heinemann pozdní”, “Losan”, “Rubigo”, “Rondon”; upeņu – “Otelo”, “Öjebyn”.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals:

Augļu dārzi ir izvietoti Bavorovas baseina – Chelčicko un Blansko mežainajās nogāzēs – Lhenicko. “Chelcicko-Lhenické ovoce” tiek audzēti tikai šajā teritorijā (Čehija, Dienvidbohēmijas reģions, Strakonice un Prachatice apgabals). Šajos ietilpst šādu pašvaldību teritorijas: Chelčicko: Chelčice, Truskovice, Libějovice, Vodňany, Krtely, Malovice, Bavorov, Tourov; Lhenicko: Lhenice, Vadkov, Mičovice, Jáma, Hoříkovice, Třebanice, Hrbov, Vodice, Třešňový Újezdec, Horní Chrášťany, Dolní Chrášťany un Ratiborova Lhota.

4.4. Izcelsmes apliecinājums:

Norādītas audzēšanas platības, uzglabāšanas vietas un uzglabāšanas tara, augļu partijas un iepakošanas datumi. Dokumentācija par pircējiem tiek uzglabāta. Tādēļ ir iespējams nepārprotami noteikt katru sūtījumu un atšķirt vienu sūtījumu no otra. Augļus šķiro, uzglabā un iepako noteiktajā apgabalā un tādēļ tos nevar sajaukt ar citur audzētiem augļiem.

Ražošanā galvenokārt tiek ievērotas integrētās augļkopības sistēmu pamatnostādnes (SISPO). Atbilstību specifikācijām uz vietas un ārējās laboratorijās pārbauda augstākstāvošā kontroles iestāde (Státní zemědělská potravinářská inspekce/Čehijas Lauksaimniecības un pārtikas inspekcija – SZPI/CAFIA) un integrētās ražošanas sistēmas inspekcija (pārbaudes uz vietas).

Konsekvents visu apgabalā ievākto augļu marķējums, kad tie vēl atrodas augļu dārzā, un precīza to novākšanas reģistrācija nodrošina, ka šos augļus nevar aizstāt ar augļiem, kas ievākti citā apgabalā.

Glabātavā darbu veic ar marķētiem augļiem un visa apstrāde tiek dokumentēta attiecīgā žurnālā, kurā ieraksta ziņas par augļu pārvietošanu un to sagatavošanu tirdzniecībai. No glabātavas izvestajiem augļiem jābūt precīzi ar tādu pašu izcelsmi kā augļiem, kurus tur ieved, un tā tiek atbilstoši marķēta.

Produkcijas kvalitātes kontroli veic vietējā laboratorijā. Ir izveidota sistēma ķīmisko un mikrobioloģisko pārbaužu veikšanai un produkcijas novērtēšanai. Ir izveidota HACCP sistēma. Pārbaudes saskaņā ar pārbaužu plānu veic arī augstāk stāvoša inspekcija (skatīt 4.7. punktu).

Pārbaude, lai noteiktu atbilstību integrēto augļkopības sistēmu principiem:

Tiek veikta augļu dārzu stāvokļa un vides novērošana. Augļu dārzi ir aprīkoti ar signalizācijas ierīcēm. Pārbaudes augļkopju īpašumos SISPO inspekcija parasti veic reizi gadā. Pārbaudes jo īpaši attiecas uz augsnes, mēslošanas līdzekļu, apūdeņošanā izmantojamā ūdens vai augļu piesārņojumu ar smagajiem metāliem, biotisko un abiotisko faktoru kontroli, mēslojuma, pesticīdu un apūdeņošanas izmantošanu un stādīšanu. Pārbaudes notiek saskaņā ar Čehijas Zemkopības ministrijas apstiprinātajām integrētās augļkopības sistēmu pamatnostādnēm.

4.5. Ražošanas metode:

Visus augļus audzē saskaņā ar principiem, kuri izklāstīti integrētās augļkopības sistēmu pamatnostādnēs, kas izstrādātas, iesaistot arī vietējos augļkopjus. SISPO integrētās augļkopības produkcijas ražošanas procesa sastāvdaļas un agrotehniskie paņēmieni ir šādi:

—	stādīšana: kompromiss starp augļu izturību un kvalitāti tirdzniecībai. Šķirnes izvēle atbilstoši temperatūrai, nokrišņu daudzumam un nogatavošanās un novākšanas laikiem. Potcelmu izvēle atbilstoši augsnes īpašībām, stādīšanas veidam un intensitātei,

—

aizsardzība pret slimībām un kaitēkļiem: dabiskās un ķīmiskās aizsardzības apvienojums. Profilakse. Bioloģiskā aizsardzība. Kukaiņēdāju putnu izmantošana. Dabisko ienaidnieku introdukcija. Fizikālās un biotehniskās metodes un agrotehniskie paņēmieni atbilst attiecīgajām platībām (augsnes apstrāde, mēslošana, augļkoku vainagu veidošana un atzarošana). Stādījumu kopšana, slimību un kaitēkļu apkarošana. Ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana samazināta līdz minimumam. Ja nepieciešams, izmanto ķīmiskos preparātus ar zemu toksicitāti, pārbaudītus un atļautus pesticīdus, zoocīdus un fungicīdus. Selektīva ķīmiskā aizsardzība: izmanto tikai tos pesticīdus, kas iznīcina kaitīgos kukaiņus, bet nenodara ļaunumu noderīgiem kukaiņiem. Kaitēkļu slazdi. Slimību uzliesmojumu un kaitēkļu uzbrukumu prognozēšana. Pārbaudes un izmantotās metodes dokumentē,

—

augsnes kopšanas sistēma: dārzu teritorija tiek apsēta ar zāli (60–70 % no platības), izmantojot dažādu sugu zālaugus. Zāli nopļauj, jo īpaši pirms ražas novākšanas. Zāli pēc pļaušanas bieži atstāj uz vietas vai savāc joslās. Ja nokrišņu daudzums ir mazāks, parasti zem 600 mm gadā, augsni uzar ne dziļāk par 4 cm,

—

nezāļu apkarošana: nezāļu daudzumu samazina tiktāl, lai tās nevarētu nodarīt kaitējumu. Atļautos herbicīdus izmanto tikai piemērotā laikā, ne biežāk kā reizi gadā, ne vēlāk kā 80 dienas pirms sēkleņaugļu ražas novākšanas un 50 dienas pirms kauleņaugļu ražas novākšanas. Ja reljefa apstākļi to atļauj, augsne tiek uzarta. Nezāles tiek izpļautas. Platības ap stumbriem pārklāj ar mulču, t. i., augsnes virsu apklāj ar organisko materiālu vai krāsainu plēvi,

—	augļudārzu apūdeņošana: izmanto ūdeni, kas nevar nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību atbilstošajā teritorijā, augsni, virszemes ūdeņu vai gruntsūdeņu kvalitāti un citus vides komponentus. Apūdeņošanā izmantojamā ūdens pārbaudi veic vismaz reizi mēnesī,

—

augļu dārzu mēslošana: augsnē jābūt attiecīgu sugu vai šķirņu augļaugu audzēšanai piemērotu minerālelementu un ķīmisko savienojumu proporcionālam daudzumam. Šī proporcija ietekmē koku veselības stāvokli un augļu kvalitāti un daudzumu. Mēslošana tiek veikta, pamatojoties uz starpību starp noteiktajām un ieteicamajām elementu un savienojumu vērtībām attiecīgās sugas vai šķirnes augļaugiem. Noteiktu laiku pirms un pēc ražas novākšanas mēslošana netiek veikta. Dati par mēslošanu un ražu tiek dokumentēti,

—	piesārņojuma pārbaude: jo īpaši tiek veikta smago metālu kontrole augsnē, apūdeņošanas ūdenī, mēslošanas līdzekļos un augļos. Iespējamo piesārņojumu augļos nosaka, ņemot pietiekami lielus paraugus,

—

augļkoku fizioloģiskais stāvoklis un līdzsvars: agrotehniskie pasākumi (zaru apgriešana, augsnes apstrāde, mēslošana, jauno augļu daudzuma kontrole u. c.) tiek pielāgoti attiecībā uz daudzumu, periodu un ilgumu. Augļu dārzu līdzsvars netiek traucēts. Fizioloģisko līdzsvaru novērtē pēc augsnes analīzes un augļu pārbaudes. Subjektīvo pārbaudi parasti veic piecas nedēļas pirms ražas novākšanas. Novērtē dzinumu augšanu, kātiņus, izmērus, apgaismojumu un augļu ārējo izskatu. Mērķis ir panākt, ka pilnīgi nogatavojušos augļos ir līdzsvarots svarīgāko ķīmisko savienojumu – cukuru, skābju, vitamīnu un minerālvielu, kā arī aromātisko savienojumu – daudzums,

—	augļkoku ražīguma un augļu kvalitātes kontrole: lai panāktu optimālu ražas apjomu, regulāri veic augļkoku zaru apgriešanu. Atdala liekos augļus – vai nu ar rokām, vai izmantojot vienu no atļautajiem ķīmiskajiem preparātiem devās, kas ir zemākas par robežvērtībām,

—	augļkoku vainagu veidošanas un atzarošanas principi: sēkleņus audzē vienā rindā, lai varētu izmantot lauksaimniecības mašīnas. Kokus atzaro ieteicamajā laikā un saskaņā ar ieteicamo praksi atkarībā no augļkoku veida un šķirnes,

—	pārbaude, lai noteiktu atbilstību integrētās augļkopības sistēmu principiem – skatīt 4.4. punktu.

Visu veidu augļkokiem zarus apgriež divas reizes gadā un apstrādā ar ķīmiskām vielām veģetācijas laikā atkarībā no slimību uzliesmojumu un kaitēkļu uzbrukumu biežumu konkrētajā augļu dārzā attiecīgajā gadā. Visu ķīmisko līdzekļu izmantošana tiek veikta, pamatojoties uz atbilstošā veida kaitīgo faktoru biežuma noteikšanu un uzraudzību. Ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus izmanto tikai tad, ja slimības vai kaitēkļi nodara ekonomisku kaitējumu. Visos augļu dārzos veido zālājus un zāli tiek regulāri pļauj. Laukumus ap koku stumbriem atbrīvo no veģetācijas ar herbicīdu palīdzību. Pilnībā klātas ar zāli ir tikai dažas saldo ķiršu plantācijas.

Vēl viena raksturīga Chelčicko-Lhenicko apgabala īpatnība ir tā, ka vispārējās SISPO metodes konkrēti piemēro attiecīgajām platībām un daži produkti (piemēram, kaitēkļu iznīcināšanai) ir konkrēti izstrādāti šim apgabalam.

Audzēšanas paņēmieni atsevišķu veidu augļiem

Āboli

Ābolus audzē atklātās vietās, kas nav pārāk mitras un kur nav sastopamas salnas. Āboliem izvēlas nedaudz spēcīgāk augošus potcelmus, jo augsnē tādā augstumā virs jūras līmeņa, kurā atrodas audzēšanas apgabals, nav pietiekamā daudzumā pieejamu barības vielu, un augļkoki tad daļu barības vielu sintezē paši. Agrāk izmantoja potcelmus M1, M4 un A2, mūsdienās visbiežāk izmanto M9, mazajiem kokiem nodrošina balstus atsevišķu mietiņu vai stiepļu ekrāna veidā, kam piestiprināts katrs koks. Attālumu starp audzētajām jaunajām ābelēm ietekmē daudzi faktori, un tādēļ apgabalā ir iespējamas daudzas variācijas. Attālumu galvenokārt nosaka iekārtas, kuras izmanto audzētājs, vieta, potcelma veids un audzēšanas forma. Kādreizējās prakses pamatā bija brīvi augošu pundurkoku stādīšana joslās, kas tagad tiek aizstāta ar vārpstveida vainaga augļkoku stādīšanu, kad augļkokus stāda ciešāk citu pie cita. Gaisa mitruma, kā arī vispārējā mitruma līmeņa dēļ šajā apgabalā augļu dārzus apūdeņo tikai atsevišķos gadījumos un tikai daži audzētāji. Ražu novāc saskaņā ar stingru grafiku – ābolus iepako liela tilpuma kastēs, kuras marķē uz vietas augļu dārzā pēc to piepildīšanas ar novāktiem āboliem un pēc iespējas ātrāk pārvieto uz uzglabāšanas vietām, kas aprīkotas ar gaisa kondicionētājiem.

Saldie ķirši

Saldo ķiršu kokus audzē galvenokārt saulainās, sausās vietās, kurās ir zems gruntsūdeņu līmenis. Tos agrāk audzēja uz ievas potcelmiem brīvi augošu standarta vai pusstandarta koku veidā, kurus stādīja pietiekamā attālumā citu no cita, lai, izmantojot kāpnes, augļu ražu varētu novākt no visām pusēm. Mūsdienās jaunos stādus audzē uz PHL vai “Gisela” potcelmiem mazākā attālumā citu no cita, un koku vainagus veido plakanākus un zemākus. Ķiršus novāc saskaņā ar stingru grafiku, iepakojot tos transportēšanas vai tirdzniecības iesaiņojumā, un pēc marķēšanas augļu dārzā tos pēc iespējas drīzāk nogādā glabātavā atdzesēšanai, sagatavo tirdzniecībai un nogādā patērētājiem.

Skābie ķirši

Skābos ķiršus audzē platībās ar mazāku dabisko barības vielu daudzumu un dabiski sausākās vietās. Tos audzē joslās tādā attālumā, lai ražu varētu novākt mehanizēti. Skābo ķiršu potcelmiem izmanto galvenokārt “Mahaleb” ķiršu potcelmus un koka formu pielāgo mehanizētai ražas novākšanai. Augļus savāc transporta vai tirdzniecības iepakojumā un pēc marķēšanas augļu dārzā iespējami drīzāk pārvieto uz glabātavu atdzesēšanai vai arī uz konservēšanas uzņēmumu pārstrādei. Pēc tam, kad veiktas piegādes, tos no glabātavas nosūta arī tālākai pārstrādei. Ar rokām novāc un svaigā veidā patērē tikai nedaudz skābo ķiršu. Turpmākie pasākumi tādi paši kā saldajiem ķiršiem.

Plūmes

Plūmes galvenokārt audzē joslās kā pusstandarta kokus pietiekami mitrās vietās māla un smilšmāla augsnēs. Plūmēm izmanto veselu virkni potcelmu, tomēr visbiežāk “Myrobalan”. Kokiem vainagu parasti neveido, kas ļauj nepieciešamības gadījumā ražu novākt mehanizēti. Aptuveni puse no ievāktajiem augļiem ir paredzēta patēriņam svaigā veidā un aptuveni puse – konservēšanai. Tādēļ viss audzēšanas process ir pielāgots mehanizētai ražas novākšanai. Novācot augļus, tos galvenokārt ievieto iepakojumā, kas paredzēts transportēšanai, un pēc marķēšanas augļu dārzā nosūta uz glabātavu dzesēšanai un tālākai sagatavošanai tirdzniecībai. Augļus, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei, nogādā no augļu dārza uz glabātavu atdzesēšanai un sūtījumu izpildei vai arī tieši konservēšanas ražotnē pārstrādei.

Sarkanās jāņogas un upenes

Tās audzē augsnēs, kas ir labi apūdeņotas, auglīgas un dziļas, parasti zemākajās ieplakās, kurās tomēr nav salnas, lai gan tās ir vissalcietīgākās no visiem augļaugiem, kurus šajā apgabalā audzē. Lielas platības joslās apstāda ar jāņogu krūmiem, tajās aug neliela izmēra augi, kurus pavairo spraudeņiem, kas dzen saknes. Attālumu starp augiem nosaka audzēšanas un ražas novākšanas metode un tehnoloģija. Šobrīd tikai no dažiem atsevišķiem jāņogu krūmiem ogas ir jānovāc ar rokām. Ražas novākšanu gandrīz pilnībā veic mehanizēti, un ogas turpmāk apstrādā konservēšanas ražotnē. Ar rokām novāc tikai nedaudz ogu, ko patērē svaigā veidā vai kulinārijas vajadzībām. Mehānizēti ogu lasa ar pašgājējām ražas novākšanas mašīnām, kas ogas iepako pārvadāšanai; pēc iepakojumu piepildīšanas un marķēšanas augļu dārzā tos pēc iespējas drīzāk nogādā glabātavā atdzesēšanai un piegādei pircējiem.

Uzglabāšana un iepakošana

Uzglabāšana un iepakošana notiek noteiktajā apgabalā. Tādā veidā ir iespējams novērst novākto augļu bojāšanos, jo tos nogādā tieši no audzēšanas vietas uz glabātavu. Šī pieeja nodrošina arī to, ka augļus nevar sajaukt ar citur audzētiem augļiem. Tas, ka audzēšana, uzglabāšanas un iepakošana notiek saskaņoti un vienuviet, nodrošina, ka augļu kvalitāte nepasliktinās.

4.6. Saikne:

Chelčicko-Lhenicko apgabalu un augļus, kurus tur audzē, var uzskatīt par sevišķiem ne tikai Čehijā, bet arī Eiropā. To jo īpaši apstiprina šādi apsvērumi: reputācija, faktori, kas ietekmē “Chelčicko-Lhenické ovoce” unikālās īpašības un citus raksturlielumus, kā arī saikne starp “Chelčicko-Lhenické ovoce” īpašībām un apstākļiem šajā apgabalā attiecībā uz atbilstošajiem augļu veidiem.

4.6.1. Reputācija

Augļu audzēšanai Chelčicko-Lhenicko apgabalā ir 700 gadu senas tradīcijas. Ilggadējās tradīcijas un vietējo augļu kvalitāte šim apgabalam ir izpelnījušās apzīmējumu “Dienvidbohēmijas dārzs”. Augļi ir attēloti gan Chelčice, gan Lhenice pašvaldību ģerboņos. Apliecinājumu augļu audzēšanas vēsturei un reputācijai šajā apgabalā var atrast Václav Starý grāmatā “Lhenice, zahrada Jižních Čech”.

“Chelčicko-Lhenické ovoce” reputāciju apstiprina arī ikgadējais ziedu festivāls un augļu festivāls, ko organizē sadarbībā ar Dienvidu un Rietumu Bohēmijas augļkopju apvienību. Ziedu festivāls ir iniciatīva, kas veltīta tūristiem un velotūristiem, tas notiek augļu audzēšanas sezonas sākumā, kad augļu koki pavasarī atdzīvojas, parādās pumpuri un ziedi. Augļu festivāls ir prestižs pasākums, kas ilgst vairākas dienas, un viens no svarīgākajiem pasākumiem, kas Čehijā veltīti augļkopībai. Tas aptver augļu izstādi un novērtēšanu, augļu tirdziņu un kultūras un sporta pasākumu programmu.

Kā pierādījums “Chelčicko-Lhenické ovoce” izcilajai kvalitātei kalpo ievērojamā atzinība, kas gūta valsts mēroga izstādēs, piemēram, Zahrada Čech – Litoměřice, turklāt augļkopji veiksmīgi piedalās ne tikai šajā izstādē, bet arī citās valsts līmenī organizētajās izstādēs: Hortikomplex – Olomouc, Země živitelka– České Budějovice, Zemědělec– Lysá nad Labem.

“Chelčicko-Lhenické ovoce” augļkopjus apvieno Unie ovocnářů jižních a západních Čech (Dienvidu un Rietumu Bohēmijas augļkopju apvienība), kas līdztekus citai darbībai piedalās izglītības un informatīvajos pasākumos, augļu pārdošanas veicināšanā, izstāžu organizēšanā, izdevniecības darbā, augļu kvalitātes un vides jautājumu risināšanā. Apgabalā darbojas vietējā rīcības grupa Rozkvět zahrady jižních Čech.

Chelčicko-Lhenicko apgabala augļkopji sadarbojas ar daudziem vadošajiem pētniecības institūtiem un mācību iestādēm, piemēram, Dienvidbohēmijas universitāti, kas atrodas České Budějovice, – Lauksaimniecības fakultāti, Mendeļa Lauksaimniecības un mežsaimniecības universitāti Brno – Dārzkopības fakultāti Lednicē, Augļkopības pētniecības un selekcijas institūtu Holovousy Ltd, SEMPRA, Lauksaimniecības inženierzinātņu pētniecības institūtu – Prāgā, Lauksaimniecības ekonomikas pētniecības institūtu – Prāgā, Kultūraugu pētniecības institūtu, Prāgas Pārtikas pētījumu institūtu, Čehijas Zinātņu akadēmijas Organiskās ķīmijas un bioķīmijas institūtu, Biola bioloģisko pētījumu laboratoriju. Šīs sadarbības panākumus pierāda, no vienas puses, izstrādātie jaunie audzēšanas paņēmieni un, no otras puses, šo paņēmienu izmantošana augļu audzēšanā Chelčicko-Lhenicko apgabalā, kas arī papildina “Chelčicko-Lhenické ovoce” valsts mēroga reputāciju.

Ražošana

Gada ražošanas apjoms tonnās (2008. gadā): āboli – 7 409, saldie ķirši – 115, skābie ķirši – 338, plūmes – 416, jāņogas (Ribes) – 399.

Tirdzniecība

“Chelčicko-Lhenické ovoce” veiksmīgi pārdod Čehijā un ārpus tās.

Čehija

Komercuzņēmumu skaits, kuriem piegādā “Chelčicko-Lhenické ovoce”: aptuveni 500.

Lielākie komercuzņēmumi, kuriem piegādā “Chelčicko-Lhenické ovoce”: Terno, Ahold, Coops, Nova Fruit, CZ Fruit, Čeroz.

Eksports

Eksportē šādu procentuālo daļu no ražas: saldie ķirši – 38 %, skābie ķirši – 40 %, plūmes – 50 %, jāņogas (Ribes) – 70 %.

Valstis, uz kurām eksportē “Chelčicko-Lhenické ovoce”: Vācija, Nīderlande, Beļģija, Austrija, Somija, Apvienotā Karaliste.

Ārvalstu komercuzņēmumu skaits, kuriem piegādā “Chelčicko-Lhenické ovoce”: aptuveni 10.

Lielākie komercuzņēmumi, kuriem piegādā “Chelčicko-Lhenické ovoce”: Dinter, Phanner.

4.6.2. Faktori, kas ietekmē “Chelčicko-Lhenické ovoce” unikālās īpašības un citas raksturīgās iezīmes

Uz Chelčicko-Lhenicko apgabalā audzētajiem augļiem (skatīt 4.2. punktu) ļoti būtisku ietekmi atstāj īpašie dabas un klimatiskie apstākļi Podšumaví starp Bavorovas baseinu un Blansko mežainajām nogāzēm.

Chelčicko-Lhenicko apgabalā ir zivju dīķu, upju un strautu sistēma. Tieši šāda veida dabas apstākļi, piemēram, nokrišņu daudzums, augsnes mitrums, diennakts temperatūras svārstības, biežā rīta migla, rada augļu audzēšanai labvēlīgus klimatiskos apstākļus.

Chelčicko-Lhenicko apgabala raksturojums:

—	atrodas diezgan lielā augstumā virs jūras līmeņa, Šumavas kalnu pakājē,

—	tīrs gaiss, galvenokārt rūpnieciskā piesārņojuma trūkuma un daudzu mežu dēļ,

—	gada vidējā temperatūra ir 8,7 °C,

—	gada vidējais nokrišņu daudzums – 607 mm,

—	mēneša vidējais relatīvais gaisa mitrums ir 75,8 % – šis līmenis ir ļoti augsts, tas nodrošina mitrumu vasarā un koku pārklāšanos ar sarmu un sala ietekmes mazināšanu ziemā,

—	ievērojamas atšķirības starp dienas un nakts temperatūrām, jo īpaši ražas novākšanas laikā,

—	biežā rīta migla, ko rada gan zivju dīķi, gan arī tas, ka apgabals atrodas kalnu pakājes ieplakā,

—	pietiekams augsnes mitrums, kuru ietekmē gan nokrišņu daudzums, gan blīvais zivju dīķu un ūdenstilpju tīkls,

—	vēlāka pavasara iestāšanās un vēlāka augļu nogatavošanās, ko iespaido kalnu nogāžu dabas apstākļi,

—	labs augsnes sastāvs, jo īpaši minerālvielu ziņā.

Galvenā “Chelčicko-Lhenické ovoce” īpašā pazīme, proti, to līdzsvarotā cukuru un skābuma attiecība atkarīga galvenokārt no vietējiem klimatiskajiem apstākļiem, t. i., mainīgām temperatūrām, vēlāka pavasara un vēlākas augļu nogatavošanās, kā arī no augsnes īpašībām, t. i., pH un atsevišķu minerālvielu līdzsvara un dažādu minerālvielu attiecībām. Saskaņā ar veiktajām laboratorijas analīzēm augļu vidējais skābums ir optimālajā līmenī. Šādus labus rādītājus, kādi nav sastopami visos augļkopības reģionos, apstiprina arī augsnes analīžu rezultāti.

Citas “Chelčicko-Lhenické ovoce” īpatnības, piemēram, smarža, garša, sulīgums, ilgstošais svaigums un unikālie krāsu toņi, galvenokārt ir saistītas ar īpašo mikroklimatu, ko rada iepriekš minētie apstākļi (meži, zivju dīķi, samērā lielais augstums virs jūras līmeņa, mitrums, migla u. c.).

Būtisks faktors, kas ietekmē “Chelčicko-Lhenické ovoce” kvalitāti, ir ļoti zemais vides piesārņojuma līmenis ar smagajiem metāliem un tādēļ arī augļu piesārņojuma līmenis, kas ir stipri zemāks par pieļaujamo līmeni. Vēl viens veicinošs faktors ir augļkoku bioloģiskā aizsardzība. Chelčicko-Lhenicko apgabalā augļkoku aizsardzību galvenokārt nodrošina, izmantojot bioloģiskos līdzekļus. Tie ir videi draudzīgi un tiem piemīt neapstrīdamas priekšrocības salīdzinājumā ar ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Šis apgabals ir Čehijas augu un koku aizsardzības bioloģisko līdzekļu attīstības centrs.

Vēl viena Chelčicko-Lhenicko augļkopības apgabalam raksturīga iezīme, salīdzinot ar citiem augļkopības apgabaliem, ir produkcijas daudzveidība.

Svarīga augļkopības raksturiezīme Chelčicko-Lhenicko apgabalā ir arī SISPO integrētā metode (skatīt 4.5. punktu “Ražošanas metode”), kas izstrādāta, piedaloties arī apgabala augļkopjiem. Šī sistēma lielā mērā palīdz uzturēt augļiem raksturīgo augsto kvalitāti un tādējādi apmierina arī zinošāku patērētāju vajadzības. Sistēma aptver pamatnostādnes, kā apgabalā pēc iespējas labāk audzēt augļus, un šīs pamatnostādnes tiek ievērotas.

Šajā apgabalā pastāvošās gadsimtiem ilgās augļu audzēšanas tradīcijas ietvaros augļkopju zināšanas un pieredze par optimālajām audzējamajām šķirnēm un to, kur un kā tās vislabāk audzēt, ir pilnveidojušās un uzlabojušās. Šis process joprojām turpinās.

Kopš 2002. gada 20. novembra cilmes vietas nosaukums “Chelčicko-Lhenické ovoce” Čehijā ir aizsargāts ar Nr. 194.

4.6.3. Saikne starp “Chelčicko-Lhenické ovoce” īpašībām un apstākļiem apgabalā pēc augļu veida

Āboli

Āboli izceļas ar savu unikālo, raksturīgi pikanto garšu ar ilgo pēcgaršu, ko izraisa relatīvi augstā gaisa mitruma ietekme, tas, ka vasarā temperatūras nav augstas, kā arī tas, ka pastāv ievērojamas atšķirības starp dienas un nakts temperatūrām, pateicoties lielajam ezeru un dīķu skaitam un mežiem, kā arī šā ģeogrāfiskā apgabala reljefam. Šis īpašais mikroklimats palīdz panākt, ka augļos pirms ražas novākšanas ir precīzi noteikts cukura, skābuma un aromātisko vielu līdzsvars, kas piešķir augļiem specifisko pikanto garšu. Ābolus raksturo arī tas, ka visā audzēto šķirņu klāsta diapazonā no vasaras līdz vēlīnajām šķirnēm, kuras līdz pavasara mēnešiem uzglabā kontrolētā vidē, tie ilgu laiku saglabā patēriņam optimālu gatavības pakāpi, nepasliktinoties garšas vai smaržas īpašībām, un turklāt tie atšķiras ar to, ka veido labas kvalitātes miziņu, kas ir saistīts galvenokārt ar konkrētā ģeogrāfiskā apgabala atrašanās vietu samērā lielā augstumā virs jūras līmeņa, to, ka vasarā nav karstuma viļņu sakarā ar biežo miglu un ievērojamo rasas daudzumu apvienojumā ar saules gaismas daudzumu. Vēl viena saistītā īpašība ir Chelčicko-Lhenicko apgabalā audzēto atsevišķo šķirņu augļu savdabīgais krāsojums.

Saldie ķirši

Saldie ķirši izceļas ar savu bagātīgo, spēcīgi pikanto garšu un kraukšķīgo mīkstumu, kā arī augsto cukura un skābuma saturu un optimālo līdzsvaru starp tiem. Dažām šķirnēm (“Napoleon”, “Kordia”, “Van”) atšķirības augļu kvalitātē un garšā, salīdzinot ar augļiem no citiem apgabaliem, ir tik izteiktas, ka pastāv tendence šeit reģistrēt šo šķirņu reģionālās mutācijas. Šīs īpašības rada konkrētie augsnes apstākļi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā apvienojumā ar apvidus nelīdzeno reljefu. Augsnes tipi ielejās un līdzenumos atšķiras no augsnes tipiem kalnos. Kalnu nogāzēs augsnes ir sausākas un ne tik bagātīgas, bet satur barības vielas ar pietiekami un pat labi un ļoti labi līdzsvarotām minerālelementu attiecībām. Būtiski ir tas, ka augsnes ir caurlaidīgas. Šīs nogāzes kopš neatminamiem laikiem izmanto, lai stādītu saldo ķiršu dārzus un saldo ķiršu koku joslas. Koki šeit aug ļoti enerģiski neatkarīgi no izmantotā potcelma, jo tiem ir labi attīstīta sakņu sistēma, kam vietējās augsnes ir sevišķi labi piemērotas. Šeit nav pārāk mitru platību vai platību, kas pakļautas salnu ietekmei un varētu bojāt koku saknes un stumbrus vai radīt stresu, kas varētu pazemināt augļu garšas kvalitāti.

Skābie ķirši

Skābo ķiršu atšķirīgās īpašības ir izturība pret tārpu uzbrukumiem un ilgs uzglabāšanas laiks, ko nodrošina šiem augļiem raksturīgā kvalitāte. Šīs īpašības galvenokārt ir saistītas ar to, ka, pateicoties salīdzinoši lielajam augstumam virs jūras līmeņa un izraudzīto šķirņu īpatnībām, nogatavošanās pakāpe, kas nepieciešama ražas novākšanai, konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā tiek sasniegta vēlāk nekā citos apgabalos. Šī vietējā īpašība ir priekšrocība, jo nav nepieciešams pirms ķiršu ražas novākšanas apkarot tārpu invāziju un augļiem raksturīgo kvalitāti tādēļ nekādā veidā nevar ietekmēt pesticīdi. Turklāt skābo ķiršu raksturīgā īpašība ir to atšķirīgā garša un smarža, kas pēc tam atspoguļojas to dzērienu un citu produktu kvalitātē, kas iegūti no šiem augļiem. Raksturīgā garša un smarža ir izskaidrojama ar to, ka Chelčicko-Lhenicko apgabalā ir ļoti zema smago metālu koncentrācija augsnē un ir maz transporta un rūpnieciskā piesārņojuma, kam ir labvēlīga ietekme uz augļu kvalitāti.

Plūmes

Plūmes izceļas ar augstu cukura saturu un bagātīgu aromātu, ko rada temperatūras svārstības, biežā migla un nelielās salnas, kas iestājas diezgan vēlu. Šīs īpašības tiek augstu vērtētas turpmākās pārstrādes laikā, konservējot augļus un ražojot stipros alkoholiskos dzērienus – aromātisko vielu saturu ļoti augstu vērtē un pēc šiem augļiem ir pieprasījums pārstrādātāju vidū gan savā valstī, gan ārvalstīs. Tā kā vietējais klimats ir salīdzinoši vēss, vīrusu slimības, kam ir ļoti kaitīga ietekme uz augļu kvalitāti, šeit ir daudz mazāk izplatītas. Tas arī dod iespēju audzēt vietējās šķirnes, kas nav bijušas selekcionētas, lai uzlabotu to izturību pret vīrusu slimībām. Tomēr augļu kvalitāti pozitīvi ietekmē galvenokārt īpašie dabas apstākļi. Salīdzinoši augstais gaisa mitrums un nokrišņu daudzums ļauj augļu dārzus apsēt ar zāli, tādējādi novēršot augļu sakaršanu un asimilācijas traucējumus. Zālienu mulčēšana palielina CO2 saturu zemes virskārtā, kas labvēlīgi ietekmē cukura un skābuma attiecību augļu nogatavošanās laikā. Turklāt tas, ka šajā apgabalā augsnes nav kaļķainas, nozīmē, ka augļkoki nekad necieš no dzelzs trūkuma, kas varētu ievērojami pasliktināt augļu kvalitāti.

Sarkanās jāņogas un upenes

Jāņogu atšķirīgās īpašības ir to smarža un ideālā cukura un skābuma attiecība, ko galvenokārt ietekmē augsnes un klimatiskie apstākļi, kas nosaka šo augļu īpašo kvalitāti.

Tā kā Chelčicko-Lhenicko apgabalā augšņu reakcija ir vāji skāba, jāņogu audzēšanai tur ir ideāli apstākļi. Jāņogu kvalitāti nosaka arī ogu lielie izmēri un to izturība, ko ietekmē visai augstais dabiskais kālija saturs augsnē. Tas ir būtisks faktors, jo jāņogām kālija trūkums cita starpā drīz vien rada sīkas ogas un samazina to izturību. Jāņogas ir augi, kas ir ļoti prasīgi attiecībā uz humusa saturu augsnē. Chelčicko-Lhenické apgabalā samērā augstā gaisa mitruma un nokrišņu daudzuma dēļ veģetācijas periodā, ir iespējams jāņogu plantācijas pastāvīgi turēt apsētas ar zāli. Regulāri mulčējot zāli un kapājot apgrieztos zarus, ļoti ātri rodas humusa slānis, kam ir noteicoša ietekme uz krūmu augšanu, to spēcīgumu un saražotās produkcijas kvalitāti. Tā kā apgabalam raksturīgas stipras diennakts temperatūras svārstības laika posmā pirms ražas novākšanas, augļi šeit nogatavojas ļoti aromātiski un ar ideālu cukura un skābuma attiecību. Tas ietekmē no šīm vietējām izejvielām ražoto produktu kvalitāti.

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

Státní zemědělská a potravinářská inspekce, Inspektorát v Táboře

Adrese:

Purkyňova 2533

390 02 Tábor

ČESKÁ REPUBLIKA

Tālr.

+420 381200011

Fakss

+420 381257000

E-pasts:

tabor@szpi.gov.cz

4.8. Marķējums:

Augļus no Chelčicko-Lhenicko apgabala iesaiņo dažāda veida iepakojumā, uz kura ir “Chelčicko-Lhenické ovoce” uzraksts, parasti tas ir zaļā, dzeltenā un sarkanā krāsā, ar simbolu un tās pašvaldības nosaukumu, kuras teritorijā tie audzēti. Grafiskā attēla atbilstība uz iepakojuma netiek stingri pieprasīta.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2011.271.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 271

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	54. sējums 2011. gada 14. septembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2011/C 271/01	Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2011/C 271/02	Eiropas Savienības 2011. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4 projekts – Padomes nostāja	6

2011/C 271/03	Eiropas Savienības 2011. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5 projekts – Padomes nostāja	7

	Eiropas Komisija
2011/C 271/04	Euro maiņas kurss	8

2011/C 271/05	Komisijas Lēmums (2011. gada 12. septembris) par vairāku 2011. gadā vajadzīgo pasākumu finansēšanu, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 882/2004 piemērošanu	9

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2011/C 271/06	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta atjauninājums (OV C 316, 28.12.2007., 1. lpp.; OV C 134, 31.5.2008., 16. lpp.; OV C 177, 12.7.2008., 9. lpp.; OV C 200, 6.8.2008., 10. lpp.; OV C 331, 31.12.2008., 13. lpp.; OV C 3, 8.1.2009., 10. lpp.; OV C 37, 14.2.2009., 10. lpp.; OV C 64, 19.3.2009., 20. lpp.; OV C 99, 30.4.2009., 7. lpp.; OV C 229, 23.9.2009., 28. lpp.; OV C 263, 5.11.2009., 22. lpp.; OV C 298, 8.12.2009., 17. lpp.; OV C 74, 24.3.2010., 13. lpp.; OV C 326, 3.12.2010., 17. lpp.; OV C 355, 29.12.2010., 34. lpp.; OV C 22, 22.1.2011., 22. lpp.; OV C 37, 5.2.2011., 12. lpp.; OV C 149, 20.5.2011., 8. lpp.; OV C 190, 30.6.2011., 17. lpp.; OV C 203, 9.7.2011., 14. lpp.; OV C 210, 16.7.2011., 30. lpp.)	18

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)
2011/C 271/07	Paziņojums par atklātiem konkursiem	19

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2011/C 271/08	Valsts atbalsts – Vācija – Valsts atbalsts MC 12/10 – Sparkasse KölnBonn pārdošana Ķelnes pilsētai (Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. līdz 109. pants) ( 1 )	20

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2011/C 271/09	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	22

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3645
JPY	Japānas jena	105,01
DKK	Dānijas krona	7,4476
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86315
SEK	Zviedrijas krona	9,1260
CHF	Šveices franks	1,2037
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,7275
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,551
HUF	Ungārijas forints	283,59
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7093
PLN	Polijas zlots	4,3339
RON	Rumānijas leja	4,2803
TRY	Turcijas lira	2,4280
AUD	Austrālijas dolārs	1,3214
CAD	Kanādas dolārs	1,3545
HKD	Hongkongas dolārs	10,6476
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6557
SGD	Singapūras dolārs	1,6973
KRW	Dienvidkorejas vona	1 506,35
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,0141
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,7316
HRK	Horvātijas kuna	7,4963
IDR	Indonēzijas rūpija	11 881,56
MYR	Malaizijas ringits	4,1842
PHP	Filipīnu peso	58,687
RUB	Krievijas rublis	41,2463
THB	Taizemes bāts	41,222
BRL	Brazīlijas reāls	2,3370
MXN	Meksikas peso	17,5168
INR	Indijas rūpija	64,9430

Robežšķērsošanas punkta nosaukums	Vieta, kur veic robežkontroli
Koidula robežpunkts	Automaģistrāle Karisilla–Petseri
Koidula dzelzceļa robežpunkts	Koidula dzelzceļa stacija
Luhamaa robežpunkts	Automaģistrāle Riga–Pihkva
Narva-1 robežpunkts	Automaģistrāle Tallinn–Narva
Narvas dzelzceļa robežpunkts	Narvas dzelzceļa stacija
Praaga robežpunkts	Praaga, Vara pagasts
Narva-2 robežpunkts (1)	Narvas pilsēta (1)
Saatse robežpunkts (1)	Automaģistrāle Saatse–Petseri (1)


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ