FINANŠU PĀRSKATI PAR 2010. GADA 31. DECEMBRĪ SLĒGTO GADU

SATURS

GADA PĀRSKATI

Neatkarīgā revidenta ziņojums

Bilance 2010. gada 31. decembrī

Pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu 2010. gada 31. decembrī slēgtajā gadā

Naudas plūsmas pārskats par 2010. gada 31. decembrī slēgto gadu

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats par 2010. gada 31. decembrī slēgto gadu

Grāmatvedības metodes un finanšu pārskatu piezīmes

1.	Vispārīga informācija

2.	Galvenās grāmatvedības metodes un finanšu pārskatu izklāsts

3.	Bilances piezīmes

4.	Piezīmes pārskatam par saimnieciskās darbības rezultātu

5.	Ārpusbilances posteņi

Budžeta informācija par 2010. finanšu gadu

Neatkarīgais ticamības ziņojums

Neatkarīgā revidenta ziņojums

Eiropas Revīzijas

palātas vadībai

Mēs revidējām pievienotos Eiropas Revīzijas palātas finanšu pārskatus, kas ietver 2010. gada 31. decembrī slēgto bilanci, pārskatu par saimnieciskās darbības rezultātu, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un naudas plūsmas pārskatu minētajā datumā slēgtajam finanšu gadam, kā arī kopsavilkumu par galvenajām grāmatvedības metodēm un citus paskaidrojumus. Šie pārskati ir izklāstīti šā ziņojuma 4.–15. lappusē.

Vadības atbildība par finanšu pārskatiem

Eiropas Revīzijas palātas vadība atbild par šo finanšu pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību minētajai Padomes regulai, un saskaņā ar Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumiem; tā atbild arī par tādu iekšējo kontroli, kas vajadzīga, lai varētu sagatavot finanšu pārskatus bez būtiskām neatbilstībām krāpšanas vai kļūdas dēļ.

Neatkarīgā revidenta (“Réviseur d’entreprises agréé”) atbildība

Mūsu pienākums ir, pamatojoties uz mūsu revīzijas darbu, sniegt atzinumu par šiem finanšu pārskatiem. Revīziju veicām atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem, ko Luksemburgai pieņēmusi Finanšu nozares uzraudzības komisija (Commission de surveillance du secteur financier). Saskaņā ar šiem standartiem mums jāievēro ētikas normas un jāplāno un jāveic revīzija tā, lai iegūtu pamatotu pārliecību, ka finanšu pārskatos nav būtisku neatbilstību.

Revīzijā piemēro procedūras, kas paredzētas, lai iegūtu revīzijas pierādījumus par finanšu pārskatos norādītajām summām un informāciju. Procedūru izvēle ir neatkarīgā revidenta ziņā, tāpat kā riska novērtējums par to, vai finanšu pārskatos krāpšanas vai kļūdas dēļ nav būtisku neatbilstību. Šajā riska novērtējumā neatkarīgais revidents ņem vērā revidējamajā vienībā izveidoto iekšējās kontroles sistēmu, kas attiecas uz finanšu pārskatu sagatavošanu un to patiesu izklāstu, lai izstrādātu apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par šīs iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti. Revīzija ietver arī novērtējumu par izmantoto grāmatvedības metožu atbilstīgumu un par Eiropas Revīzijas palātas vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī novērtējumu par finanšu pārskatu vispārējo izklāstu.

Uzskatām, ka gūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un piemēroti mūsu atzinuma pamatošanai.

Atzinums

Uzskatām, ka šie finanšu pārskati sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par Eiropas Revīzijas palātas finanšu stāvokli 2010. gada 31. decembrī, kā arī par tās naudas plūsmām minētajā datumā slēgtajā finanšu gadā atbilstoši Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību minētajai Padomes regulai, un Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumiem.

Bilance 2010. gada 31. decembrī

(EUR)
Aktīvi	Piezīme	2010. gada 31. decembrī	2009. gada 31. decembrī
Nemateriālie pamatlīdzekļi	3.1.	479 144	401 216
Materiālie pamatlīdzekļi	3.2.	37 919 629	36 554 342
Ilgtermiņa debitoru parādi		25	525
Ilgtermiņa aktīvi kopā		38 398 798	36 956 083
Īstermiņa debitoru parādi	3.3.	531 239	965 208
Nauda un tās ekvivalenti	3.4.	55 267 786	1 527 466
Apgrozāmie aktīvi kopā		55 799 025	2 492 674
Aktīvi kopā		94 197 823	39 448 757

(EUR)
Pasīvi	Piezīme	2010. gada 31. decembrī	2009. gada 31. decembrī
Uzkrātais deficīts		–24 068 815	–22 012 092
Gada saimnieciskās darbības rezultāts: peļņa + / zaudējumi –		57 113 695	–2 056 723
Kapitāls		33 044 880	–24 068 815
Pabalsti darbiniekiem	3.5.	53 317 385	56 663 864
Citas ilgtermiņa saistības	3.6.	175 000	175 000
Ilgtermiņa saistības kopā		53 492 385	56 838 864
Uzkrājumi riskiem un maksām	3.7.	—	650 000
Kreditoru parādi	3.8.	7 660 558	6 028 708
Īstermiņa saistības kopā		7 660 558	6 678 708
Pasīvi kopā		94 197 823	39 448 757

Piezīmes, kas izklāstītas no 8. līdz 15. lpp., ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu 2010. gada 31. decembrī slēgtajā gadā

(EUR)
	Piezīme	2010. g.	2009. g.
Līdzekļi, ko Komisija pārskaita citām iestādēm	4.1.	164 602 733	104 484 524
Ieņēmumi no administratīvām darbībām	4.2.	18 583 069	18 622 118
Citi pamatdarbības ieņēmumi	4.3.	14 279	164 861
Darbības ieņēmumi kopā		183 200 081	123 271 503
Personāla izdevumi	4.5.	– 100 326 863	–92 264 980
Ar pamatlīdzekļiem saistītie izdevumi	3.1.–3.2. un 4.6.	–3 005 731	–3 393 154
Citi administratīvie izdevumi	4.7.	–23 109 833	–22 890 737
Pamatdarbības izdevumi		–29 665	– 102 110
Darbības izdevumi kopā		– 126 472 092	– 118 650 981
Pārpalikums/(deficīts) no pamatdarbības		56 727 989	4 620 522
Finanšu ieņēmumi	4.8.	53 017	59 266
Finanšu izdevumi	4.9.	–15 044	–15 125
Izmaiņas pensiju kapitālā (– izdevumi, + ieņēmumi)	3.5. un 4.10.	347 733	–6 721 386
Pārpalikums/(deficīts) no citām darbībām		385 706	–6 677 245
Gada saimnieciskās darbības rezultāts		57 113 695	–2 056 723

Piezīmes, kas izklāstītas no 8. līdz 15. lpp., ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Naudas plūsmas pārskats par 2010. gada 31. decembrī slēgto gadu

(EUR)
	2010. g.	2009. g.
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	57 113 695	–2 056 723
Pamatdarbība – korekcijas
Amortizācija (nemateriālie pamatlīdzekļi)	215 031	184 798
Nolietojums (materiālie pamatlīdzekļi)	2 780 834	3 206 079
Palielinājums/(samazinājums) uzkrājumos riskiem un maksām	– 650 000	650 000
Palielinājums/(samazinājums) šaubīgo parādu vērtības samazinājumā	—	–1 790
(Palielinājums)/samazinājums ilgtermiņa debitoru parādos	500	—
(Palielinājums)/samazinājums īstermiņa debitoru parādos	441 676	492 568
(Palielinājums)/samazinājums parādos ES struktūrām	–7 707	– 205
Palielinājums/(samazinājums) citās ilgtermiņa saistībās	—	—
Palielinājums/(samazinājums) kreditoru parādos	1 616 394	–1 629 818
Palielinājums/(samazinājums) ES struktūru saistībās	15 456	–88 476
Neto naudas plūsma no pamatdarbības	61 525 879	756 433
Naudas plūsmas no ieguldījumu darbībām
Materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu iegāde (–)	–4 448 946	–4 850 333
Ieņēmumi no materiālajiem un nemateriālajiem pamatlīdzekļiem (+)	—	—
(Peļņa)/zaudējumi no īpašuma, iekārtu un aprīkojuma pārdošanas	9 866	2 275
Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbībām	–4 439 080	–4 848 058
Palielinājums/(samazinājums) pabalstos darbiniekiem	–3 346 479	4 130 466
Naudas un tās ekvivalentu neto pieaugums/(samazinājums)	53 740 320	38 841
Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada sākumā	1 527 466	1 488 625
Nauda un tās ekvivalenti finanšu gada beigās	55 267 786	1 527 466

Piezīmes, kas izklāstītas no 8. līdz 15. lpp., ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats par 2010. gada 31. decembrī slēgto gadu

(EUR)
Kapitāls	Uzkrātais deficīts	Gada saimnieciskās darbības rezultāts	Kapitāls (kopā)
Bilance 2009. gada 31. decembrī	–22 012 092	–2 056 723	–24 068 815
Iepriekšējā gada saimnieciskās darbības rezultāta iedalījums	–2 056 723	2 056 723	—
Gada saimnieciskās darbības rezultāts		57 113 695	57 113 695
Bilance 2010. gada 31. decembrī	–24 068 815	57 113 695	33 044 880

Piezīmes, kas izklāstītas no 8. līdz 15. lpp., ir šo finanšu pārskatu neatņemama daļa.

Grāmatvedības metodes un finanšu pārskatu piezīmes

1.    Vispārīga informācija

Eiropas Revīzijas palātu (turpmāk tekstā – “Palāta”), kura atrodas Luksemburgā, izveidoja ar 1975. gada 22. jūlijā parakstīto Briseles līgumu, bet 1977. gada oktobrī tā sāka darbu kā Savienības ārējās revīzijas iestāde.

Eiropas Revīzijas palātas pamatuzdevums

Eiropas Revīzijas palāta ir ES iestāde, kas ar Līgumu izveidota ES finanšu revīzijas veikšanai. Būdama ES ārējās revīzijas iestāde, Palāta sekmē ES finanšu labāku pārvaldību un darbojas kā neatkarīga Eiropas Savienības iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāve.

Palāta veic revīzijas, kurās vērtē ES finanšu līdzekļu iekasēšanu un tēriņus. Tā pārbauda, vai finanšu darījumi ir pareizi iegrāmatoti un atspoguļoti, likumīgi un pareizi veikti un pārvaldīti tā, lai nodrošinātu ekonomiju, efektivitāti un produktivitāti. Par veikto revīziju rezultātiem Palāta ziņo skaidros, aktuālos un objektīvos ziņojumos un pārskatos. Tā sniedz arī atzinumus jautājumos par finanšu pārvaldību.

Palāta veicina pārskatatbildību un pārredzamību, palīdz Eiropas Parlamentam un Padomei pārraudzīt ES budžeta izpildi, īpaši budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā. Palāta ir apņēmusies būt efektīva organizācija, kas viena no pirmajām ievieš jaunākās atziņas publiskā sektora revīzijā un pārvaldē.

Palātas finanšu gads ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2.    Galvenās grāmatvedības metodes un finanšu pārskatu izklāsts

2.1.   Pārskatu izklāsta pamats

Palātas pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, kā arī saskaņā ar Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz minētās Padomes regulas īstenošanas kārtību.

Finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumiem, kuru pamatā ir Starptautiskie publiskā sektora grāmatvedības standarti (IPSAS). Pēc apspriešanās ar pārējām iestādēm šos noteikumus ir apstiprinājis Komisijas galvenais grāmatvedis.

2.2.   Ārvalstu valūtas atlikumu un darījumu vērtēšana

Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā.

Pārskatā par saimnieciskās darbības rezultātu atzīst peļņu un zaudējumus no darījumu norēķiniem ārvalstu valūtā un no ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību pārrēķināšanas atbilstoši valūtas kursam gada beigās.

Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību gada beigu atlikumus pārrēķina euro pēc 31. decembra kursa.

2.3.   Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi

Materiālos un nemateriālos pamatlīdzekļus novērtē pēc to sākotnējām izmaksām, no kurām atskaita nolietojumu/amortizāciju un vērtības samazinājumu. Pamatlīdzekļus, kuru vērtība ir mazāka par EUR 420, iegrāmato kā izdevumus to iegādes gadā. Pārskata gadā piegādātie aktīvi, par kuriem gada beigās vēl nav samaksāts, tiek atspoguļoti uzskaitē kā “aktīvi veidošanas procesā”; tie ietver arī liela mēroga ēku celtniecības projektus, kuri gada beigās vēl nav pabeigti.

Nolietojumu/amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes, sākot no iegādes mēneša un pamatojoties uz attiecīgajiem aktīviem lēsto lietderīgās lietošanas laiku, kā parādīts turpmāk tabulā.

Nemateriālie pamatlīdzekļi (datorprogrammatūras licences)	4 gadi
Ēkas	25 gadi vai paredzētais lietderīgās lietošanas laiks
Iekārtas, mehānismi un darbarīki	4, 8 gadi
Mēbeles un autoparks	4, 8 un 10 gadi
Datortehnika	4 gadi
Nomāto ēku īpašais aprīkojums	nomas termiņš
Cits aprīkojums un ierīces	4, 6 un 8 gadi

Aktīviem veidošanās procesā nolietojumu neuzrāda, jo šie aktīvi vēl nav pieejami lietošanai.

Pēc EK grāmatvedības noteikumu piemērošanas Komisijas galvenais grāmatvedis atļāva uz laiku piemērot izņēmumu no EK 6. grāmatvedības noteikuma un nekapitalizēt iekšēji izveidotos nemateriālos aktīvus. Izņēmuma periods beidzās 2009. gada 31. decembrī, iekšēji izveidotie nemateriālie aktīvi ir jākapitalizē no 2010. gada 1. janvāra saskaņā ar 38. starptautisko grāmatvedības standartu (IAS) un 31. IPSAS. Pētniecības izmaksas un nekapitalizētās attīstības izmaksas aprēķina pēc vidējām personāla izmaksām.

2.4.   Pabalsti darbiniekiem

Pabalsti darbiniekiem veido Palātas locekļu tiesības uz pensiju nākotnē saskaņā ar 19. pantu Padomes 1977. gada 18. oktobra Regulā (EK, Euratom, EOTK) Nr. 2290/77 par Revīzijas palātas locekļu atalgojumu (OV L 268, 20.10.1977., 1. lpp.). Pensiju shēmā paredzētos pabalstu maksājumus iekļauj Savienības budžetā, un dalībvalstis kopīgi garantē šo pabalstu samaksu.

Šīs saistības attiecībā uz turpmākajiem pensiju maksājumiem uzskaita un atspoguļo saskaņā ar EK 12. grāmatvedības noteikumu “Pabalsti darbiniekiem”. Šīs saistības aprēķina, ņemot vērā pensiju shēmas specifiku, atbilstoši 25. starptautiskā publiskā sektora grāmatvedības standarta (IPSAS 25) noteikumiem.

IPSAS 25 noteikumos minēts, ka pēcnodarbinātības pabalstiem nosaka tagadnes vērtību (proti, nosaka to vērtību dienā, kad Palātas loceklis iegūst pensijas tiesības). Aktuārās saistības nosaka pastāvīgi, ņemot vērā gan sagaidāmos pabalstus amata pienākumu pildīšanas laikā, gan paredzamos algas paaugstinājumus. Šo saistību aprēķināšanā izmantoto aktuāro vērtēšanas metodi sauc par plānotās vienības kredītmetodi.

Aplēstie nodokļi, kurus piemēros turpmākajiem pensiju maksājumiem, ir atskaitīti no saistībām, jo tie atgriežas ES budžetā kā ieņēmumi.

Pensiju saistības pārrēķina katru gadu pārskata datumā. Saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā izdevumos par pensijām ir iekļautas gada laikā izmaksātās pensijas un gada beigās veiktās pensiju saistību korekcijas, abos gadījumos neietverot nodokļus. Aktuāro peļņu un zaudējumus atzīst saimnieciskās darbības rezultāta pārskatā.

Attiecībā uz iespējamajiem “Plāna aktīviem” jāmin, ka pašlaik Eiropas Savienība nav atvēlējusi nekādus aktīvus pensiju saistību finansēšanai.

2.5.   Uzkrājumi riskiem un maksām

Uzkrājumi riskiem un maksām paredzēti, lai segtu zaudējumus vai parādus, kuru raksturs ir skaidri definēts un kuri bilances slēgšanas dienā vai nu varētu rasties, vai ir skaidrs, ka radīsies, tomēr vēl nav zināma summa vai diena, kad tie radīsies.

2.6.   Izdevumu atzīšana

Darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu summu.

Daži kārtējā gadā veiktie maksājumi savukārt attiecas uz nākamajiem periodiem, un tie jānosaka kā atliktās maksas, kas jāiekļauj nākamajā(-os) periodā(-os).

Uzkrāto un atlikto izdevumu aprēķināšanu gada beigās sauc par periodizāciju, kuras veikšanai ir izstrādātas izvērstas metodes un praktiskās norādes.

3.    Bilances piezīmes

3.1.   Nemateriālie pamatlīdzekļi

Izmaiņas nemateriālajos pamatlīdzekļos 2010. gadā bija šādas:

(EUR)
	Bruto uzskaites vērtība 2010. gada 1. janvārī	Pamatlīdzekļu iegāde	Pamatlīdzekļu realizācija	Bruto uzskaites vērtība 2010. gada 31. decembrī	Uzkrātā amortizācija 2010. gada 31. decembrī	Neto uzskaites vērtība 2010. gada 31. decembrī
Cita datorprogrammatūra	798 102	292 959	—	1 091 061	– 611 917	479 144
Kopā	798 102	292 959	—	1 091 061	– 611 917	479 144

2010. gadā nekādi iekšēji izveidoti nemateriālie pamatlīdzekļi nebija jāatzīst.

Turpmāk minētās summas ir atzītas par izdevumiem:

(EUR)
	2010. g.
Pētniecības izmaksas	349 850
Nekapitalizētās attīstības izmaksas	1 985 750

Šīs divas summas ir daļa no “citiem administratīvajiem izdevumiem” un “personāla izmaksām”.

3.2.   Materiālie pamatlīdzekļi

Izmaiņas materiālajos pamatlīdzekļos 2010. gadā bija šādas:

(EUR)
	Bruto uzskaites vērtība 2010. gada 1. janvārī	Pamatlīdzekļu iegāde	Pamatlīdzekļu realizācija un pārklasifikācija	Bruto uzskaites vērtība 2010. gada 31. decembrī	Uzkrātais nolietojums 2010. gada 31. decembrī	Neto uzskaites vērtība 2010. gada 31. decembrī
Zeme	776 630	—	—	776 630	—	776 630
Ēkas	53 474 631	61 168	4 452 077	57 987 876	–28 275 576	29 712 300
Iekārtas un aprīkojums	196 329	18 378	–1 887	212 820	– 133 326	79 494
Datortehnika	4 694 988	382 255	–1 048 957	4 028 286	–3 138 312	889 974
Mēbeles un autoparks	2 083 199	152 677	– 165 812	2 070 064	–1 293 963	776 101
Cits aprīkojums un ierīces	1 980 516	23 242	– 125 781	1 877 977	–1 761 769	116 208
Aktīvi veidošanas procesā	6 502 732	3 518 267	–4 452 077	5 568 922	—	5 568 922
Kopā	69 709 025	4 155 987	–1 342 437	72 522 575	–34 602 946	37 919 629

“Aktīvi veidošanās procesā” ir daļēji vai arī pilnībā piegādāti aktīvi, par kuriem gada beigās vēl nav saņemti faktūrrēķini, tostarp liela mēroga ēku celtniecības projekti, kuri gada beigās vēl nav pabeigti. Kad aktīvi ir pieņemti un faktūrrēķins ir saņemts, attiecīgos aktīvus pārklasificē un atspoguļo pareizajā budžeta pozīcijā.

Aktīvi veidošanās procesā 2010. gada 31. decembrī bija EUR 5 568 922, un tie attiecās uz 2010. gadā sākto K3 biroju ēkas būvniecību. Šajā gadā summas, kas saistītas ar būvdarbiem veselības un drošības prasību izpildei K1 biroju ēkā (EUR 4 452 077) pārvietoja no pozīcijas “Aktīvi veidošanās procesā” uz pozīciju “Ēkas”.

3.3.   Īstermiņa debitoru parādi

(EUR)
	2010. gada 31. decembrī	2009. gada 31. decembrī
Īstermiņa debitoru parādi, galvenokārt attiecas uz iestāžu darbinieku pārnestajām izcelsmes valsts pensiju tiesībām	27 286	398 142
Dažādi debitoru parādi, galvenokārt attiecas uz darbinieku algām un avansiem par komandējumiem	131 388	367 360
Atliktās maksas par ēku nomu un IT līgumiem	288 122	197 446
Uzkrātās maksas ES struktūrām	74 476	0
Debitoru parādi no ES struktūrām	9 967	2 260
Kopā	531 239	965 208

3.4.   Nauda un tās ekvivalenti

(EUR)
	2010. gada 31. decembrī	2009. gada 31. decembrī
Sīkizdevumi	1 000	1 000
Bankas norēķinu konts	3 152 174	1 526 466
Trasta konts	52 114 612	0
Kopā	55 267 786	1 527 466

Eiropas Revīzijas palāta un Luksemburgas Valsts krājbanka (Banque et caisse d’épargne de l’Etat) 2010. gada 27. janvārī atvēra trasta kontu. Trasta konts ļauj Eiropas Revīzijas palātai apsaimniekot budžetu, ko budžeta lēmējiestāde piešķīrusi K3 biroju ēkas projektam (sk. 5.3. piezīmi).

Eiropas Revīzijas palāta trasta kontu izmanto tikai ar konkrētiem nosacījumiem, kas izklāstīti līgumā ar Luksemburgas Valsts krājbanku.

Konsorcija, kas darbojas kā projektu vadītājs, norēķinu konts ir vienīgais šā trasta konta maksājumu saņēmējs. Šo norēķinu kontu lieto tikai projekta vadītājs, lai apmaksātu faktūrrēķinus būvuzņēmumiem. Sākotnējais pārskaitījums uz trasta kontu bija EUR 52 107 202,11, un procentos tika saņemti EUR 7 410,25.

3.5.   Pabalsti darbiniekiem

Nākotnē maksājamo pensiju saistības aprēķina bez nodokļiem, kurus atgūs par pensijas maksājumiem nākotnē (sk. arī 2.4. piezīmi).

(EUR)
	2010. gada 31. decembrī	2009. gada 31. decembrī
Summa (bruto)	65 315 919	68 741 798
Nodokļu likme (%)	18,37 %	17,57 %
Nodokļi	11 998 534	12 077 934
Summa (neto)	53 317 385	56 663 864
Izmaiņas neto pensiju saistībās	–3 346 479	4 130 466

Palātas locekļiem paredzētais pensiju plāns ir noteiktu izmaksu plāns. Ar to saistīti šādi noteiktie pabalsti:

—	pārejas pabalsts (izmaksā trīs gadus pēc amata pienākumu pildīšanas beigām),

—	vecuma pensija,

—	invaliditātes pensija un pabalsts,

—	apgādnieka zaudējuma pensija (izmaksā pēc Palātas locekļa nāves neatkarīgi no tā, vai nāve iestājas, kad loceklis ir jau pensionējies, vai pirms tam).

Saistības jāaprēķina šādām saņēmēju kategorijām:

—	pašreizējie Palātas locekļi,

—	bijušie Palātas locekļi, kuri saņem pārejas pabalstu,

—	bijušie Palātas locekļi pēc pārējas laika (atliktā pensija),

—	pensionējušies Palātas locekļi,

—	pastāvīgi darba nespējīgi Palātas locekļi,

—	īslaicīgi darba nespējīgi Palātas locekļi,

—	pārdzīvojušie laulātie,

—

bāreņi.

Šīs saistības aprēķina Eiropas Savienības Statistikas birojs sadarbībā ar kvalificētu neatkarīgu ekspertu attiecībā uz metodes piemērošanu un attiecīgo aktuāro pieņēmumu noteikšanu.

Pensiju saistību novērtēšanā jāņem vērā mainīgie lielumi, kuri ir saistīti ar tautsaimniecības un demogrāfijas attīstības aspektiem. Vērtības, kuras piešķir šiem mainīgajiem lielumiem, var būt balstītas uz apkopoto informāciju, veiktajām aplēsēm vai arī tās var būt pat brīvi izvēlētas vērtības.

Kā daži no galvenajiem aktuāru pieņēmumiem jāmin 2010. gada decembrī aplēstā nominālā diskonta likme (4,4 %), prognozētā ilgtermiņa inflācija (1,9 %) un vispārējais atalgojuma pieaugums (0 %). 2009. gada decembrī šiem pašiem mainīgajiem lielumiem piemērotās vērtības attiecīgi bija 4,1 %, 2,3 % un 0 %.

Izmaiņas bruto pensiju saistībās 2010. gadā galvenokārt izraisīja izmaiņas faktiskajā diskonta likmē (2010. gada decembrī – 2,5 %, bet 2009. gada decembrī – 1,8 %), un šo evolūciju var skaidrot, kā attēlots nākamajā tabulā.

(EUR)
	2010. g.		2009. g.
Bruto pensiju saistības finanšu gada sākumā		68 741 798		63 730 921
Izmaiņas saistībās sakarā ar jauniem darbiniekiem		1 225 850		0
Izmaiņas saistībās atkarībā no darbinieku pastāvīgā skaita		1 001 771		3 958 178
Darbinieku pastāvīgā skaita darba izmaksas	4 369 423		5 614 685
Darbinieku pastāvīgā skaita procentu izmaksas	2 923 684		2 510 704
Gada laikā izmaksātās pensijas	–3 520 106		–2 977 454
Aktuārā peļņa un zaudējumi, kas rodas no veiktajām korekcijām	–2 771 230		–1 189 757
Aktuārā peļņa un zaudējumi no izmaiņām aktuāru pieņēmumos		–5 653 500		1 052 699
Procentu likme	–5 653 500		3 295 980
Mūža ilguma tabula	0		0
Vispārējais algu pieaugums	0		–2 243 281
Citas izmaiņas aktuāru pieņēmumos	0		0
Aktuārā peļņa un zaudējumi saistībā ar metožu un citām izmaiņām		0		0
Bruto pensiju saistības finanšu gada beigās		65 315 919		68 741 798

“Darba izmaksas” atspoguļo pašreizējo Palātas locekļu iegūto papildu pensiju tiesību faktisko vērtību, kas ir saistīta ar amata pienākumu pildīšanas ilgumu konkrētajā gadā.

“Procentu izmaksas” ir saistāmas ar vecuma palielināšanos Palātas locekļiem, kuri nav pensionējušies; viņu vecums palielinās, un laikposms no nākamās novērtēšanas reizes līdz dienai, kad viņi saņems turpmākos pabalstus, ir samazināts par vienu gadu.

“Gada laikā izmaksātā pensija” attiecas uz gada laikā veiktajiem maksājumiem un ir izvērsti izklāstīta 4.10. piezīmē.

“Aktuārā peļņa un zaudējumi” nozīmē starpību starp prognozēm nākamajam gadam un faktiskajiem notikumiem konkrētajā gadā. Lielās izmaiņas faktiskajā diskonta likmē (proti, nominālā diskonta likme 4,4 % mīnus prognozētā ilgtermiņa inflācija 1,9 %) 2010. gadā izraisa samazinājumu bruto pensiju saistībās (2009. gadā EUR 68 741 798 salīdzinājumā ar 2010. gada summu EUR 65 315 919).

3.6.   Citas ilgtermiņa saistības

Pēc K9 biroju ēkas nomas līguma izbeigšanas saskaņā ar līgumu ir jāmaksā EUR 175 000.

3.7.   Uzkrājumi riskiem un maksām

Pēc Eiropas Komisijas veiksmīgas apelācijas pret Eiropadomes lēmumu par ES darbinieku atalgojumu, Tiesas sprieduma rezultātā EUR 650 000 uzkrājums, kas bija 2009. gada 31. decembrī, 2010. gadā tika izlietots atalgojumiem.

3.8.   Kreditoru parādi

(EUR)
	2010. gada 31. decembrī	2009. gada 31. decembrī
Īstermiņa kreditoru parādi	784 111	548 543
Dažādi kreditoru parādi par darbinieku algām un personāla izdevumiem	469 459	425 994
Uzkrātās maksas – iestādēm ārpus ES	5 484 673	4 161 463
Uzkrātās maksas – ES iestādēm	888 211	874 060
Parādi konsolidētajām ES struktūrām (galvenokārt Padomei un Parlamentam)	34 104	18 648
Kopā	7 660 558	6 028 708

4.    Piezīmes pārskatam par saimnieciskās darbības rezultātu

4.1.	“Līdzekļi, ko Komisija pārskaita citām iestādēm” atbilst līdzekļiem, ko Palāta katru mēnesi prasa Komisijai sava bankas konta papildināšanai. 2010. gadā K3 biroju ēkas celtniecībai ir pārskaitīti EUR 55 619 892.

4.2.	“Ieņēmumi no administratīvām darbībām”: šo pozīciju veido galvenokārt atskaitījumi no Palātas locekļu un darbinieku algām saistībā ar nodokļiem un sociālajām iemaksām.

4.3.	“Citi pamatdarbības ieņēmumi” cita starpā rodas no peļņas valūtas maiņas darījumos.

4.4.	Ieņēmumi bija radušies gan maiņas darījumos, gan ar komerciālu apmaiņu nesaistītos darījumos, kā parādīts turpmāk tabulā. (EUR)   2010. g. Ieņēmumi no maiņas darījumiem 22 440 Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu 183 177 641 Ieņēmumi kopā 183 200 081

4.5.	“Personāla izdevumi” ietver Palātas locekļu, ierēdņu, līgumdarbinieku un pagaidu darbinieku atalgojumu. Agrāko Palātas locekļu pārejas pabalsti un ar locekļu pensijām un pārejas pabalstiem saistītie nodokļi tagad ir ietverti postenī “Izmaiņas pensiju kapitālā” (sk. 4.10. piezīmi).

4.6.	Ar pamatlīdzekļiem saistītos izdevumus veido materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu nolietojums/amortizācija.

4.7.	Paši svarīgākie posteņi pozīcijā “Citi administratīvie izdevumi” ir: — ēku noma un ar to saistītās izmaksas, — IT un telekomunikācijas, — komandējumu izdevumi, — telpu uzkopšanas un apsardzes pakalpojumi.

4.8	“Finanšu ieņēmumus” veido bankas procenti par līdzekļu atlikumu Palātas norēķinu kontos.

4.9	“Finanšu izdevumus” veido bankas komisijas maksas, kas atskaitītas no Palātas norēķinu konta.

4.10.

Postenī “Izmaiņas pensiju kapitālā” ietverti visi izdevumi saistībā ar Palātas locekļu pensijām. Tajā iekļauti gada laikā pensijās un pārejas pabalstos izmaksātie līdzekļi, kā arī gada beigās veiktās korekcijas visu turpmāko pensiju maksājumu saistībām. (EUR)   2010. g. 2009. g. Izmaiņas locekļu neto pensiju saistībās –3 346 479 4 130 466 Izmaksātās vecuma pensijas 2 146 438 2 020 586 Izmaksātās apgādnieka zaudējuma pensijas 380 799 356 249 Izmaksātie pārejas pabalsti 920 878 542 642 Izmaksātās invaliditātes pensijas 71 991 57 977 Gadā izmaksāto pensiju starpsumma 3 520 106 2 977 454 Korekcijas koeficients 153 662 165 722 No maksājumiem atskaitītie nodokļi – 675 022 – 552 256 Izmaiņas pensijās kopā – 347 733 6 721 386

5.    Ārpusbilances posteņi

5.1.   Iespējamie aktīvi

Saskaņā ar līgumsaistībām pakalpojumu sniedzēji ir snieguši šādas bankas garantijas:

(EUR)
	2010. gada 31. decembrī	2009. gada 31. decembrī
Ceļojumu aģentūra	50 000	100 000
K1 biroju ēkas modernizācija	545 951	545 951
K3 biroju ēkas projekta vadība	3 424 120	578 000
Autoparka noma	60 000	75 000
Apdrošināšanas sabiedrība	—	1 361
Telekomunikācijas	20 000	20 000
Kopā	4 100 071	1 320 312

5.2.   Saistības finansējumam nākotnē

(EUR)
	2010. gada 31. decembrī	2009. gada 31. decembrī
Ēku operatīvā noma	7 840 772	11 683 829
IT materiālu, automašīnu un citu iekārtu operatīvā noma	884 379	1 001 910
Starpsumma	8 725 151	12 685 739
Saistības vēl neizlietotajās apropriācijās (budžeta nenokārtoto saistību atlikums) pēc 2010. gada uzkrāto maksu atskaitīšanas	11 439 075	56 918 665
Kopā	20 164 226	69 604 404

Nenokārtotās saistības ir budžeta uzskaites elements, kas atspoguļo nenokārtoto saistību vērtību. Tā ir starpība starp uzņemtajām saistībām un veiktajiem maksājumiem, un tā attiecas uz laikposmu starp saistību uzņemšanu un attiecīgo maksājumu veikšanu.

Nenokārtoto saistību samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir skaidrojama ar summu, kas izlietota jaunās K3 biroju ēkas celtniecībai.

5.3.   Palātas ēku celtniecības projekti

Palāta uzsāka darbu centrālajā ēkā (K1 biroju ēkā) 1988. gadā un 1990. gadā iegādājās šo ēku un tai pieguļošo zemi savā īpašumā. 1999. gadā Palāta un Luksemburgas valsts noslēdza pamatnolīgumu, ar kuru Palātai par EUR 1 piešķīra tiesības 49 gadus izmantot otru zemes gabalu (zemes nomas termiņš atjaunojams vēl vienu reizi), lai uzbūvētu centrālās ēkas paplašinājumu (K2 biroju ēku). Tomēr, tā kā bija jāveic dažādi pasākumi saistībā ar biroju ēkas otro paplašinājumu (K3 biroju ēka), 2008. gada 22. februārī Luksemburgas valsts un Palāta noslēdza jaunu pamatnolīgumu.

Abus šos zemes gabalus iepriekš minētajiem biroju ēkas paplašinājumiem (K2 un K3 biroju ēkām) Luksemburgas valsts pārdeva Palātai par simbolisku cenu – EUR 1. Ja Palāta jebkad nolems nodot trešai personai, kas nav Kopienas iestāde vai struktūra, vienu vai otru paplašinājumu, tā atdos zemi Luksemburgas valsts īpašumā un saņems simbolisku samaksu EUR 1 apmērā, un Luksemburgas valsts varēs izmantot tiesības nopirkt šo ēku par neatkarīga eksperta noteikto cenu. Ja valsts nolems šo iespēju neizmantot, tā var piešķirt zemes lietošanas tiesības ēkas pircējiem.

Saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem biroju ēkas ik pēc 15 gadiem ir jāmodernizē, lai tās atbilstu attiecīgajiem veselības aizsardzības, drošības un vides standartiem. Saistībā ar šiem standartiem K1 biroju ēku modernizēja. Darbi ir pabeigti, un to oficiālo galīgo pieņemšanu apstiprināja 2010. gadā. K2 biroju ēku nodeva ekspluatācijā 2003. gada novembrī, un tai izsniegtā ekspluatācijas atļauja ir derīga līdz 2018. gadam.

K3 biroju ēkas celtniecība sākās 2010. gada martā. Otrais finanšu piešķīrums 11 miljoni EUR (pirmais finanšu piešķīrums 2009. gadā bija 55 miljoni EUR) bija iekļauts 2010. gada budžetā. 2010. gadā izmaksāja EUR 1 361 544, bet starpību (EUR 9 638 456) iekļāva nenokārtotajās saistībās (sk. 5.2. piezīmi). Šī starpība attiecas uz līgumiem, kuri ar būvniecības uzņēmumiem parakstīti 2010. gadā vai kuri jāparaksta 2011. gadā. Pēc atklātā konkursa izsludināšanas Palāta 2009. gada 15. jūnijā parakstīja pakalpojumu līgumu ar konsorciju, kurš tagad ir K3 biroju ēkas celtniecības projekta vadītājs. Viens no projekta vadītāja pienākumiem ir Palātas vārdā izsludināt iepirkuma konkursu un noslēgt līgumus ar būvniecības uzņēmumiem, uzraudzīt darbu izpildi un pārbaudīt attiecīgos faktūrrēķinus pirms samaksas veikšanas. Pēc faktūrrēķinu pārbaudes un to samaksas apstiprināšanas Palātas attiecīgajos dienestos projekta vadītāja pienākums ir veikt samaksu būvniecības uzņēmumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, projekta vadītājs uzņemas finanšu saistības pret būvniecības uzņēmumiem. Savukārt projekta vadītāja un Palātas noslēgtajā līgumā ir minēts, ka Palātai sava budžeta ietvaros ir jānodrošina pietiekami līdzekļi, lai segtu projekta vadītāja saistības pret būvniecības uzņēmumiem. Tāpēc Palāta ir parakstījusi trasta līgumu ar vietējo banku, kurā tiek turēti budžeta lēmējiestādes piešķirtie līdzekļi. Tādējādi trasta līgums nodrošina Savienības finansiālo interešu aizsardzību.

5.4.   Potenciāli nozīmīgas saistības tiesvedības gadījumā

Nav.

Budžeta informācija par 2010. finanšu gadu

A.   Budžeta rezultāta aprēķins

Gada budžeta rezultātu aprēķina, pamatojoties uz budžeta izpildes datiem. 2010. gada budžetu apstiprināja/atļāva tā izpildi 2009. gada 17. decembrī. Pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību 2010. finanšu gadā ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, 2011. gada 4. maija izdevumā C 134.

(EUR)
Maksājumi no gada apropriācijām	– 121 673 823
Maksājumi no pārnestām apropriācijām	–60 368 584
Maksājumi no apropriācijām, kas ir saistītas ar īpašiem mērķiem paredzētiem ieņēmumiem	– 320 649
Pārskata gadā apmaksātie iekasēšanas rīkojumi	18 927 934
Pārskata gada laikā apmaksātie iepriekšējā gadā izdotie iekasēšanas rīkojumi	140 989
Korekcijas par iepriekšējo gadu iekasēšanas rīkojumiem	– 288 038
Uz nākamo gadu pārnestās maksājumu apropriācijas	–16 665 339
No iepriekšējiem gadiem pārnestās apropriācijas	61 197 589
Korekcijas saistībā ar īpašiem mērķiem paredzēto ieņēmumu pārnešanu	472 601
Budžeta rezultāts	– 118 577 320

Sākotnēji apstiprinātais un galīgais budžets netika ne papildināts, ne arī samazināts.

B.   Saimnieciskās darbības rezultāta saskaņošana ar budžeta rezultātu

(EUR)
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	57 113 695
Korekcijas posteņos, kuri ir iekļauti saimnieciskās darbības rezultātā, bet nav ietverti budžeta rezultātā	– 155 962 435
Iepriekšējā gada un pārskata gada beigās atzīto uzkrāto maksu starpība	374 703
No Komisijas saņemtie līdzekļi	– 164 602 734
Parskata gada beigās nesamaksāto faktūrrēķinu starpība	958 325
Nemateriālo un materiālo pamatlīdzekļu nolietojums	3 005 731
Uzkrājumu starpība	–3 996 479
Vērtības samazinājuma starpība	0
Vēl neapmaksāti pārskata gada iekasēšanas rīkojumi	–4 837
Maksājumi no pārnestām apropriācijām	60 368 584
Citi	–52 081 747
Valūtas maiņas kursa starpības	16 019
Korekcijas posteņos, kuri ir iekļauti budžeta rezultātā, bet nav ietverti saimnieciskās darbības rezultātā	–19 728 580
Pamatlīdzekļu iegāde (samaksa veikta pārskata gada laikā)	–4 448 946
Pārskata gada laikā apmaksātie iepriekšējā gadā izdotie iekasēšanas rīkojumi	140 989
Uz nākamo gadu pārnestās maksājumu apropriācijas	–16 665 339
No iepriekšējā gada pārnesto neizmantoto maksājumu apropriāciju anulēšana	829 005
Korekcijas saistībā ar īpašiem mērķiem paredzēto ieņēmumu pārnešanu	472 602
Pensiju maksājumi (tie ir budžeta maksājumi, kurus veic no uzkrājumiem)	0
Citi	–56 891
Budžeta rezultāts	– 118 577 320

Neatkarīgais ticamības ziņojums

Eiropas Revīzijas palātas

vadībai

Esam noskaidrojuši, ka finanšu līdzekļi, kurus Eiropas Revīzijas palātai (turpmāk tekstā – “Palāta”) piešķīra Eiropas Komisija, ir izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem un ka kredītrīkotāju ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību tiesību aktiem un noteikumiem, ko piemēro finanšu resursiem, kuri bija pieejami un ir izlietoti no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

Palātas vadība ir atbildīga par grāmatvedību un uzskaiti, kā arī par pienācīgu kontroles mehānismu ieviešanu un uzturēšanu. Mūsu pienākums ir sniegt atzinumu, kura pamatā ir mūsu veiktā pārbaude.

Pārbaudi veicām saskaņā ar Starptautiskajiem standartiem par ticamības gūšanu (ISAE 3000, 3000. standarts “Ticamības gūšana no avotiem, kas nav revīzija vai pārskati par iepriekšējo periodu finanšu informāciju”), ko pieņēmusi Finanšu nozares uzraudzības komisija (Commission de surveillance du secteur financier). Šajos standartos ir noteikts plānot un veikt pārbaudi tā, lai ar pamatotu pārliecību atklātu resursu nepienācīgu izlietojumu, kas būtiski ietekmē Palātas grāmatvedību. Savā revīzijas darbā, pārbaudot un atlasot paraugus, mēs galvenokārt novērtējām pierādījumus, kuri pamato apgalvojumu, ka”

—	Palātai piešķirtie līdzekļi ir izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem,

—	ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību tiesību aktiem un noteikumiem.

Mūsu vērtēšanas kritēriji ir turpmāk minētie tiesību akti un noteikumi:

—	Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk – “budžets” un “Finanšu regula”),

—	Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk tekstā – “Īstenošanas kārtība”),

—	Eiropas Revīzijas palātas 2007. gada 12. un 19. jūlija Lēmums Nr. 36/2007 par Palātas budžeta izpildes iekšējo kārtību. Šie noteikumi veido daļu no procedūrām, kas noteiktas Līgumos, vai uz Līgumu pamata slēgtiem nolīgumiem, kuri attiecas uz darbībām, kas saistītas ar budžeta izpildi.

Par kritērijiem izmantoti turpmāk norādītie konkrētie iekšējās kārtības noteikumi.

—	7. pants. Paraksti. “Katra no pusēm, kas iesaistīta tādu darbību plānošanā, kontrolē un reģistrācijā, kuru mērķis ir noteikt un gūt ieņēmumus vai tērēt līdzekļus un veikt maksājumus, par savu iesaistīšanos parakstās, norādot datumu.”

—	9. pants. Celtniecības projekti. “Pirms Palāta dod savu piekrišanu jebkādām līgumsaistībām attiecībā uz šādu projektu, atbildīgais dienests iesniedz paskaidrojuma dokumentu, kurā pamatota projekta atbilstība finanšu shēmai.”

—	16. pants. Maksājumu veikšana. “Grāmatvedis izpilda maksājumu rīkojumus, kas definēti Finanšu regulas 80. pantā, pēc tam, kad ir pārbaudījis obligātos rekvizītus, kuri minēti Īstenošanas kārtības 103. panta 1. punktā un 104. pantā.”

—	23. panta 1. punkts. Apropriāciju pārvietojumi. “Ievērojot Finanšu regulas 21. pantu, apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, iedalot tās sadaļās un nodaļās; nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos.”

—	23. panta 2. punkts. Apropriāciju pārvietojumi. “Visos pārvietojumu pieprasījumos jāpaskaidro, kāpēc apropriāciju nepietiek. Pārvietojuma pieprasījumu paraksta atbildīgais direktors.”

—	24. pants. Apropriāciju pārnešana. “Atbildīgais kredītrīkotājs sagatavo sarakstu, kurā norāda saistību pieejamo atlikumu; šo atlikumu koriģē budžeta pārskatos, ņemot vērā anulējamās apropriācijas, un norāda uz nākamo gadu pārnesamās apropriācijas.”

—	26. pants. Īpašumu inventarizācija. “Materiālo pamatlīdzekļu uzskaites sarakstu glabā datu bāzē.”

—

27. pants. Obligātās pārvaldības un iekšējās kontroles procedūras. “Saskaņā ar Palātas pieņemtajiem obligātajiem iekšējās kontroles standartiem kredītrīkotāji izstrādā pārvaldības un iekšējās kontroles procedūras. Katru budžeta darbību veic (…) persona, kas atbild par ex ante pārbaudi. (…) Ja par ex ante pārbaudi atbildīgā persona konstatē, ka minētā darbība atbilst Īstenošanas kārtības 47. panta 3. punktam, tā konkrēto darbību apstiprina un dokumentē šo apstiprinājumu.”

Uzskatām, ka pārbaude, kuru veicām, pietiekami pamato mūsu sniegto atzinumu.

Balstoties uz šajā ziņojumā aprakstīto darbu, mūsu uzmanības lokā nenonāca nekas tāds, kas liktu domāt, ka visos būtiskajos aspektos un pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem kritērijiem:

a)	Palātai piešķirtie resursi nav izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem,

b)	ieviestās kontroles procedūras nesniedz garantijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem.

Mūsu ziņojums sniegts vienīgi pirmajā rindkopā izklāstītajam mērķim un ir paredzēts jūsu zināšanai. Šis ziņojums nav izmantojams nekādiem citiem nolūkiem un nav izplatāms trešām personām, izņemot tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.