27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/1

---

2011/C 252/01

Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

OV C 238, 13.8.2011.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 232, 6.8.2011.

OV C 226, 30.7.2011.

OV C 219, 23.7.2011.

OV C 211, 16.7.2011.

OV C 204, 9.7.2011.

OV C 194, 2.7.2011.

Šie teksti pieejami arī

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/2

---

Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 30. jūnija spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Société Zeturf Ltd/Premier ministre

(Lieta C-212/08) (1)

(Kārtība, saskaņā ar kuru tiek paredzētas ekskluzīvas tiesības ārpus hipodromiem pārvaldīt derības par zirgu skriešanās sacīkstēm - EKL 49. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums - Primāri vispārējo interešu apsvērumi - Mērķi apkarot atkarību no azartspēlēm un krāpnieciskas vai noziedzīgas darbības, kā arī veicināt lauku attīstību - Samērīgums - Ierobežojošs pasākums, kura mērķis ir mazināt iespējas spēlēt azartspēles un saskaņoti un sistemātiski ierobežot azartspēļu darbības - Dinamisku komerciālo politiku īstenojošs tirgus dalībnieks - Samērīga reklāmas politika - Tirdzniecības, izmantojot tradicionālos kanālus un internetu, ierobežojuma vērtējums)

2011/C 252/02

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Société Zeturf Ltd

Atbildētājs: Premier ministre

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État — EKL 49. un 50. panta interpretācija — Ekskluzīvas sistēmas derību ārpus hipodromiem par zirgu skriešanās sacīkstēm veikšanai par labu vienai bezpeļņas sabiedrībai, kura veic dinamisku komerciālo politiku, atbilstība — Nepieciešamība ņemt vērā vienīgi tiešsaistes derību par zirgu skriešanas sacīkstēm likmes, vai arī visu derību par zirgu skriešanas sacīkstēm jomu, neatkarīgi no to veida

Rezolutīvā daļa:

1)

EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka: a) dalībvalstij, kura patērētāju aizsardzību azartspēļu jomā tiecas nodrošināt īpaši augstā līmenī, var būt pamats uzskatīt, ka, tikai piešķirot ekskluzīvas tiesības kādai organizācijai, kura atrodas stingrā valsts iestāžu kontrolē, iespējams kontrolēt ar šo nozari saistītos riskus un pietiekami iedarbīgi īstenot leģitīmo mērķi novērst pamudināšanu uz pārmērīgiem tēriņiem saistībā ar azartspēlēm un cīnīties pret atkarību no tām; b) iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai: — pamata lietas faktu iestāšanās laikā valsts iestāžu mērķis patiešām bija nodrošināt īpaši augsta līmeņa aizsardzību un vai, ņemot vērā šo vēlamo aizsardzības līmeni, monopoltiesību radīšana patiešām varēja tikt uzskatīta par vajadzīgu, un — valsts kontrole attiecībā uz ekskluzīvas tiesības saņēmušās organizācijas darbībām tiek faktiski īstenota, lai saskaņoti un sistemātiski sasniegtu šai organizācijai paredzētos mērķus; c) valsts tiesiskajam regulējumam, ar ko tiek ieviestas monopoltiesības azartspēļu jomā, lai tas būtu saskaņots ar mērķiem cīnīties pret noziedzību, kā arī mazināt iespējas spēlēt azartspēles, ir: — jāpamatojas uz atzinumu, ka attiecīgajā dalībvalstī ar azartspēlēm saistītās noziedzīgās vai krāpnieciskās darbības un atkarība no azartspēlēm ir problēma, kuru var atrisināt, izvēršot atļautas un reglamentētas darbības, un — jāatļauj tikai tāda reklāma, kas ir samērota un kuras apjoms nepārsniedz to, kāds vajadzīgs, lai virzītu patērētājus uz kontrolētiem spēļu tīkliem;

2)

Lai izvērtētu pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu, izmantojot sistēmu, kurā ir paredzētas ekskluzīvas tiesības rīkot derības par zirgu skriešanās sacīkstēm, valsts tiesām ir jāņem vērā visi aizstājamie šo derību tirdzniecības kanāli kopumā, ja vien, izmantojot internetu, ar azartspēlēm saistītie attiecīgie riski netiek palielināti, pārsniedzot tos, kuri jau pastāv attiecībā uz tradicionālajos kanālos piedāvātajām azartspēlēm. Tāda valsts tiesiskā regulējuma, kurš ir vienādi piemērojams derību par zirgu skriešanās sacīkstēm slēgšanas piedāvājumam gan tiešsaistē, gan tradicionālos kanālos, gadījumā pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums ir jāvērtē, ņemot vērā attiecīgajai nozarei kopumā radītos ierobežojumus.

---

(1)  OV C 197, 02.08.2008.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/3

---

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 30. jūnija spriedums (Finanzgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Wienand Meilicke, Heidi Christa Weyde, Marina Stöffler/Finanzamt Bonn-Innenstadt

(Lieta C-262/09) (1)

(Kapitāla brīva aprite - Ienākuma nodoklis - Apliecinājums par faktiski samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli par ārvalsts izcelsmes dividendēm - Nodokļu dubultās uzlikšanas dividendēm novēršana - Nodokļa atlaide par sabiedrību rezidentu pārskaitītajām dividendēm - Saistībā ar atskaitāmo ārvalsts nodokli prasītie pierādījumi)

2011/C 252/03

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Köln

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Wienand Meilicke, Heidi Christa Weyde un Marina Stöffler

Atbildētājs: Finanzamt Bonn-Innenstadt

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Köln — EKL 56. panta un EKL 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 3. punkta, kā arī efektivitātes principa un effet utile principa interpretācija — Pirmajā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības veikta dividenžu izmaksa nodokļu maksātājam otrajā dalībvalstī — Otrās dalībvalsts ienākuma nodokļa režīma, kas, pirmkārt, paredz “nodokļa atlaidi” 3/7 apmērā no bruto dividendēm, kaut arī par šīm dividendēm samaksātais nodoklis praktiski nav nosakāms citā dalībvalstī reģistrētai sabiedrībai, un, otrkārt, piešķir šo “nodokļa atlaidi”, ja tiek uzrādīta deklarācija par sabiedrību ienākuma nodokli, kas ir sagatavota atbilstoši šīs valsts nodokļu tiesībām, kaut arī nodokļa maksātājam ir praktiski neiespējami to iesniegt par citā dalībvalstī reģistrētu sabiedrību, atbilstība Kopienu tiesībām

Rezolutīvā daļa:

1)

lai aprēķinātu nodokļa atlaidi, uz kuru akcionāram ir tiesības dalībvalstī, kurā viņš ir reģistrēts kā nodokļu maksātājs, saistībā ar citā dalībvalstī reģistrētas kapitālsabiedrības izmaksātajām dividendēm, ar EKL 56. un 58. pantu netiek pieļauts, ka — ja netiek iesniegti pierādījumi, ko prasījis pirmās minētās dalībvalsts likumdevējs, — piemēro tādu tiesību normu kā 1990. gada 7. septembra Likuma par ienākuma nodokli (Einkommensteuergesetz), kas grozīts ar 1993. gada 13. septembra likumu, 36. panta 2. punkta otrā teikuma 3. apakšpunkts, saskaņā ar kuru uzņēmumu ienākuma nodoklis par ārvalsts izcelsmes dividendēm tiek atskaitīts no akcionāra ienākuma nodokļa apmērā, kas atbilst uzņēmumu ienākuma nodoklim par bruto dividendēm, ko izmaksājušas pirmās minētās dalībvalsts sabiedrības. Nodokļa atlaides apmērs būtu jāaprēķina, ievērojot sadalāmajiem ienākumiem piemērojamā uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, kas izmaksājošai sabiedrībai ir piemērojama saskaņā ar tās rezidences dalībvalsts tiesībām, taču katrā ziņā atskaitāmā summa nevar pārsniegt tā ienākuma nodokļa summu, kas akcionāram dalībvalstī, kurā viņš ir reģistrēts kā nodokļu maksātājs, ir jāmaksā par saņemtajām dividendēm;

2)

attiecībā uz precizitātes līmeni, kādam jāatbilst prasītajiem pierādījumiem, lai saņemtu nodokļa atlaidi par dividendēm, ko samaksājusi vienā dalībvalstī reģistrēta kapitālsabiedrība, kas nav tā dalībvalsts, kurā šīs atlaides saņēmējs ir reģistrēts kā nodokļa maksātājs, ar EKL 56. un 58. pantu netiek pieļauts, ka tiek piemērota tāda tiesību norma kā EStG 36. panta 2. punkta otrā teikuma 3. apakšpunkta ceturtā teikuma b) punkts, saskaņā ar kuru atlaides pierādījumu, kas saņēmējam jāiesniedz, precizitātei un iesniegšanas formai ir jābūt tādai pašai kāda tā tiek prasīta, ja dividendes izmaksājošā sabiedrība ir reģistrēta dalībvalstī, kurā atlaides saņēmējam nodoklis ir ticis uzlikts. Šīs pēdējās minētās dalībvalsts nodokļu iestādes ir tiesīgas no attiecīgā atlaides saņēmēja pieprasīt attaisnojošus dokumentus, kas tām ļauj skaidri un precīzi izvērtēt, vai ir izpildīti valsts tiesību aktos paredzētie nosacījumi nodokļa atlaides saņemšanai, un tās nedrīkst veikt minētās nodokļa atlaides aplēses;

3)

ar efektivitātes principu netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds izriet no kā saistītajiem Likuma par nodokļiem (Abgabenordnung), kas grozīts ar Likumu par ES direktīvu transponēšanu valsts nodokļu tiesību aktos un grozījumiem pārējos tiesību aktos (Gesetz zur Umsetzung von EU-Richtlinien in nationales Steuerrecht und zur Änderung weiterer Vorschriften), 175. panta 2. punkta otrā teikuma un grozītā 1976. gada 14. decembra Likuma par nodokļiem ieviešanas likuma (Einführungsgesetz zur Abgabenordnung) 97. panta 9. punkta trešās daļas noteikumiem, saskaņā ar kuriem retroaktīvi un neparedzot pārejas periodu netiek pieļauts atskaitīt par dividendēm, ko samaksājusi citā dalībvalstī dibināta kapitālsabiedrība, maksājamo uzņēmumu ienākuma nodokli, ja tiek iesniegts vai nu apliecinājums par šī nodokļa samaksu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šo dividenžu saņēmējs ir reģistrēts kā nodokļu maksātājs, vai arī attaisnojoši dokumenti, kas ļauj šīs dalībvalsts nodokļu iestādēm precīzi un skaidri pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi nodokļa atlaides saņemšanai. Iesniedzējtiesas ziņā ir noteikt, kāds ir saprātīgs termiņš minētā apliecinājuma vai attaisnojošu dokumentu iesniegšanai.

---

(1)  OV C 267, 07.11.2009.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/4

---

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 5. jūlija spriedums — Edwin Co. Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Elio Fiorucci

(Lieta C-263/09 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 52. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Kopienas vārdiska preču zīme “ELIO FIORUCCI” - Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, kas pamatots ar tiesībām uz personvārdu saskaņā ar valsts tiesībām - Tiesas pārbaude par Vispārējās tiesas veikto valsts tiesību interpretāciju un piemērošanu - Vispārējās tiesas pilnvaras grozīt Apelāciju padomes lēmumu - Robežas)

2011/C 252/04

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Edwin Co. Ltd (pārstāvji — D. Rigatti, M. Bertani, S. Verea, K. Muraro un M. Balestriero, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — O. Montalto, L. Rampini un J. Crespo Carrillo), Elio Fiorucci (pārstāvji — A. Vanzetti un A. Colmano, advokāti)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2009. gada 14. maija spriedumu lietā T-165/06 Elio Fiorucci/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ar kuru Pirmās instances tiesa atcēla ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 238/2005-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas un atcelšanas procesu starp Elio Fiorucci un Edwin Co. Ltd. — daļā, kurā ietverta kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot Codice della Proprietà Industriale 8. panta 3. punktu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	noraidīt E. Fiorucci lūgumu grozīt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2009. gada 14. maija spriedumu lietā T-165/06 Fiorucci/ITSB — Edwin (“ELIO FIORUCCI”);

3)	Edwin Co. Ltd un Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, modeļi un paraugi) (ITSB) sedz attiecīgi savus tiesāšanās izdevumus, kā arī solidāri atlīdzina trīs ceturtdaļas no E. Fiorucci tiesāšanās izdevumiem;

4)	E. Fiorucci sedz vienu ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem pats.

---

(1)  OV C 220, 12.09.2009.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/4

---

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 30. jūnija spriedums (Bundessozialgericht Kassel (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Joao Filipe da Silva Martins/Bank Betriebskrankenkasse — Pflegekasse

(Lieta C-388/09) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 15., 27. un 28. pants - EKL 39. un 42. pants - Bijušais pārrobežu darba ņēmējs - Profesionālā darbība, kas veikta izcelsmes dalībvalstī un kādā citā dalībvalstī - Pensija izcelsmes dalībvalstī - Pensija, kuru izmaksā divas dalībvalstis - Atšķirīga sociālā nodrošinājuma sistēma, ar kuru tiek segts aprūpes risks - Esamība citā bijušajā nodarbinātības dalībvalstī - Brīvprātīga tālākapdrošināšana šajā sistēmā - Tiesību uz aprūpes pabalstu saglabāšana pēc atgriešanās izcelsmes dalībvalstī)

2011/C 252/05

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundessozialgericht Kassel

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Joao Filipe da Silva Martins

Atbildētāja: Bank Betriebskrankenkasse — Pflegekasse

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundessozialgericht — Kopienu tiesiskā regulējuma attiecībā uz pārrobežu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un sociālo nodrošinājumu, it īpaši EKL 39. un 42. panta, kā arī Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), 27. un 28. panta interpretācija — Bijušais darba ņēmējs, kurš saņem pensiju gan no bijušās nodarbinātības valsts, gan arī no savas dzīvesvietas valsts, un bijušajā nodarbinātības valstī tam ir tiesības saņemt aprūpes pabalstu (“Pflegegeld”), kāda nav viņa izcelsmes valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā — Tiesību uz šo pabalstu saglabāšana pēc atgriešanās izcelsmes valstī

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunota ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Regulu (EK) Nr. 1386/2001, 15. un 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā, ja persona, kura atrodas pamata lietā aplūkotajā situācijā, saņemot vecuma pensiju no vecuma apdrošināšanas kasēm gan viņas izcelsmes dalībvalstī, gan dalībvalstī, kurā viņa ir pavadījusi lielāko savu profesionālās dzīves daļu, un pārceļoties no šīs pēdējās minētās dalībvalsts uz savu izcelsmes dalībvalsti, tādēļ, ka viņa dalībvalstī, kurā ir pavadījusi lielāko savu profesionālās dzīves daļu, piedalās aprūpes apdrošināšanas brīvprātīgās tālākapdrošināšanas autonomajā sistēmā, var turpināt saņemt šai dalībai atbilstošu naudas pabalstu, īpaši gadījumā, ja dzīvesvietas dalībvalstī nav pabalstu, kuri būtu paredzēti aprūpes īpašajam riskam, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

Ja atšķirībā no šīs hipotēzes ar aprūpes risku saistītie pabalsti naudā ir paredzēti dzīvesvietas dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, bet mazākā apmērā nekā ar šo risku saistīti pabalsti citā dalībvalstī, kurai ir jāizmaksā pensija, Regulas Nr. 1408/71 redakcijā, kas grozīta un atjaunota ar Regulu Nr. 118/97, kura grozīta ar Regulu Nr. 1386/2001, 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šādai personai ir tiesības uz pabalstu piemaksu, kas ir līdzvērtīga starpībai starp šiem abiem apmēriem, kuru sedz šīs pēdējās dalībvalsts kompetentā iestāde.

---

(1)  OV C 312, 19.12.2009.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/5

---

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 30. jūnija spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Viamex Agrar Handels GmbH/Hauptzollamt Hamburg-Jonas

(Lieta C-485/09) (1)

(Direktīva 91/628/EEK - Pielikuma VII nodaļas 48. punkta 5) apakšpunkts - Regula (EK) Nr. 615/98 - 5. panta 3. punkts - Eksporta kompensācijas - Liellopu aizsardzība pārvadāšanas pa dzelzceļu laikā - Nosacījumi eksporta kompensāciju izmaksāšanai par liellopu eksportu - Direktīvas 91/628/EEK noteikumu ievērošana - Samērīguma princips)

2011/C 252/06

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Viamex Agrar Handels GmbH

Atbildētājs: Hauptzollamt Hamburg-Jonas

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudicialu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīvas 91/628/EEK par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, ar kuru groza Direktīvas 90/425/EEK un 91/496/EEK, kas grozīta ar Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīvu 95/29/EK (OV L 148, 52. lpp.), it īpaši šīs direktīvas pielikuma VII nodaļas 48.5. punkta interpretācija, kā arī Komisijas 1998. gada 18. marta Regulas (EK) Nr. 615/98 par noteikumiem par eksporta kompensācijām attiecībā uz dzīvu liellopu aizsardzību pārvadāšanas laikā (OV L 82, 19. lpp.) 5. panta 3. punkta interpretācija — Liellopu pārvadāšana pa dzelzsceļu — Noteikumu par dzīvnieku aizsardzību, barošanas un dzirdīšanas intervāliem un brauciena un atpūtas laikiem piemērojamība

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīvas 91/628/EEK par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, ar kuru groza Direktīvas 90/425/EEK un 91/496/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīvu 95/29/EK, pielikuma VII nodaļas 48. punkta 5) apakšpunkts ir piemērojams pārvadājumiem pa dzelzceļu;

2)

gadījumā, ja Direktīvas 91/628, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/29, pārkāpums nav izraisījis pārvadāto dzīvnieku bojāeju, dalībvalstu kompetentajām iestādēm un to tiesām, veicot pārbaudi, Komisijas 1998. gada 18. marta Regulas (EK) Nr. 615/98, ar kuru paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus eksporta kompensāciju piešķiršanai saistībā ar dzīvu liellopu labturību pārvadāšanas laikā, 5. panta 3. punkts ir jāpiemēro atbilstoši samērīguma principam, atsakoties izmaksāt eksporta kompensāciju attiecībā uz dzīvniekiem, saistībā ar kuriem nav ievēroti minētās direktīvas noteikumi par to labturību.

---

(1)  OV C 37, 13.02.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/5

---

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 30. jūnija spriedums (Raad van State van België, Beļģija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vereniging van Educatieve en Wetenschappelijke Auteurs (VEWA)/Belgische Staat

(Lieta C-271/10) (1)

(Direktīva 92/100/EEK - Autortiesības un blakustiesības - Publiskais patapinājums - Autoratlīdzība - Atbilstoši ienākumi)

2011/C 252/07

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Vereniging van Educatieve en Wetenschappelijke Auteurs (VEWA)

Atbildētāja: Belgische Staat

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Raad van State van België — Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīvas 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 346, 61. lpp.), 5. panta 1. punkta (tagad — Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/115/EK (OV L 376, 28. lpp.) 6. panta 1. punkts) interpretācija — Atlīdzība autoriem par publisko patapinājumu — Atbilstoša atlīdzība

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīvas 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā, 5. panta 1. punktam ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums kā pamata lietā, ar kuru ir izveidota sistēma, atbilstoši kurai publiska patapinājuma gadījumā autoriem izmaksājamā atlīdzība tiek aprēķināta, ņemot vērā vienīgi valsts iestādēs reģistrēto patapinātāju skaitu un izmantojot vienotu maksājumu, kas noteikts par katru konkrēto patapinātāju un gadu.

---

(1)  OV C 234, 28.08.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/6

---

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 30. jūnija spriedums — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-397/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - LESD 56. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta virkne pienākumu attiecībā uz citās dalībvalstīs nodibinātu pagaida darba aģentūru darbību - Nepamatoti šķēršļi)

2011/C 252/08

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J.-P. Keppenne un I. Rogalski)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — M. Jacobs)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — LESD 56. panta pārkāpums — Pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta virkne pienākumu attiecībā uz citās dalībvalstīs nodibinātu pagaida darba aģentūru darbību — Nepamatoti šķēršļi

Rezolutīvā daļa:

1)	nosakot pagaida darba aģentūrām, kas sniedz pakalpojumus Briseles — galvaspilsētas reģionā, šādus pienākums: — vienīgajam sociālajam mērķim ir jābūt darbinieku nodrošināšanai un — tām ir jābūt noteiktai juridiskai formai, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi LESD 56. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 301, 06.11.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/6

---

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 15. februāra rīkojums — Perfetti Van Melle SpA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Cloetta AB, Cloetta Fazer AB tiesību pārņēmēja

(Lieta C-353/09 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska precu zīme “CENTER SHOCK” - Valsts agrāka vārdiska preču zīme “CENTER” - Sajaukšanas iespējas pārbaude)

2011/C 252/09

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Perfetti Van Melle SpA (pārstāvji — P. Perani un P. Pozzi, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Novais Gonçalves) un Cloetta AB, Cloetta Fazer AB tiesību pārņēmēja (pārstāvji — M. Fammler, Advocate, M. Treis, R. Niebel un E.M. Strobel, advokāti)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2009. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-16/08 Perfetti Van Melle/ITSB — Cloetta Fazer, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt tiesību aktu, ko bija iesniedzis Kopienas vārdiskas preču zīmes “CENTER SHOCK” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē, īpašnieks, par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 7. novembra lēmumu lietā R 149/2006-4, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzība par Anulēšanas nodaļas lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par minētās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu, ko bija iesniedzis agrāku valsts vārdisku preču zīmju “CENTER” un “CLOETTA CENTER” attiecībā uz precēm, kas tostarp ietilpst 30. klasē, īpašnieks — Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Perfetti Van Melle SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 267, 07.11.2009.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/7

---

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 1. marta rīkojums (Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Claude Chartry/Beļģija

(Lieta C-457/09) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - EKL 234. pants - Pārbaude attiecībā uz valsts tiesību normas atbilstību gan Savienības tiesībām, gan valsts konstitūcijai - Valsts tiesiskais regulējums, kurā procesam, ar kuru tiek uzsākta atbilstības konstitūcijai pārbaude, tiek piešķirts prioritārs raksturs - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - Nepieciešamība pēc saistības ar Savienības tiesībām - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

2011/C 252/10

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Liège

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Claude Chartry

Atbildētāja: État belge

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal de première instance de Liège — LES 6. panta un EKL 234. panta interpretācija — Valsts tiesām paredzēts pienākums gadījumā, ja tiek konstatēts, ka ar valsts likumu, iespējams, tiek pārkāptas pamattiesības, vispirms obligāti vērsties Beļģijas Konstitucionālajā tiesā — Tiesību normas, ar kuru ir noteikts šāds pienākums vispirms vērsties Konstitucionālajā tiesā, spēkā esamība, ņemot vērā Kopienu tiesības — Efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa un tiesību uz aizstāvību pārkāpums, ja tiesām, kuras izskata lietu pēc būtības, nav tiesību veikt valsts tiesību normu atbilstības Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijai kontroli — Piedziņas noilgums nodokļiem, ko nodokļu administrācija ir noteikusi par “pašnodarbinātas personas ienākumiem”

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesai acīmredzami nav kompetences atbildēt uz Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) uzdoto jautājumu.

---

(1)  OV C 37, 13.02.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/7

---

Tiesas 2011. gada 23. marta rīkojums — Igaunijas Republika/Eiropas Komisija, Latvijas Republika

(Lieta C-535/09 P) (1)

(Apelācija - Cukurs - Cukura, izoglikozes un fruktozes pārpalikuma daudzumu noteikšana jaunajās dalībvalstīs)

2011/C 252/11

Tiesvedības valoda — igauņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Igaunijas Republika (pārstāvis — L. Uibo)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — H. Tserepa-Lacombe un E. Randvere) un Latvijas Republika (pārstāvis — K. Drēviņa un K. Krasovska)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 2. oktobra spriedumu lietā T-324/05 Igaunija/Komisija, ar kuru tā ir noraidījusi prasītājas prasību atcelt Komisijas 2005. gada 31. maija Regulu (EK) Nr. 832/2005 par cukura, izoglikozes un fruktozes pārpalikuma daudzumu noteikšanu Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā (OV L 138, 3. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Igaunijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Latvijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 63, 13.03.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/7

---

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 16. maija rīkojums — Giampietro Torresan/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Klosterbrauerei Weissenohe GmbH & Co. KG

(Lieta C-5/10 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Vārdiska preču zīme “CANNABIS” - Spēkā neesamības atzīšanas process - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Regula (EK) Nr. 40/94 - 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2011/C 252/12

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Giampietro Torresan (pārstāvji — G. Recher un R. Munarini, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — O. Montalto), Klosterbrauerei Weissenohe GmbH & Co. KG (pārstāvji — A. Masetti Zannini de Concina, M. Bucarelli un R. Cartella, advokāti)

Priekšmets

Apelācija par Vispārējās tiesas (otra palāta) 2009. gada 19. novembra spriedumu lietā T-234/06 Torresan/ITSB, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību, kas celta par ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 29. jūnija lēmumu lietā R 517/2005-2 par spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Klosterbrauerei Weissenohe GmbH & Co. KG un Giampietro Torresan

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Torresan k-gs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 63, 13.03.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/8

---

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 24. marta rīkojums (Landgericht München I, Vācija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Robert Nicolaus Abt u.c./Hypo Real Estate Holding AG

(Lieta C-194/10) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Jautājuma atbilstība - Kompetences neesamība)

2011/C 252/13

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht München I

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Robert Nicolaus Abt, Daniela Kalwarowskyj, Mangusta Beteiligungs GmbH, Karsten Trippel, VC-Services GmbH un Henning Hahmann

Atbildētāja: Hypo Real Estate Holding AG

Personas, kas iestājušās lietā: Klaus E. H. Zapf, Inge Jung-Arend

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht München I — EKL 297. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Direktīvas 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (OV L 184, 17. lpp.) 5. panta 1. punkta interpretācija — Biržas sarakstā iekļautas sabiedrības akcionāru kopsapulces sasaukšanas termiņš — Valsts tiesiskais regulējums, kura spēkā esamība beidzās, beidzoties direktīvas transponēšanas termiņam, un kurā paredzēts īsāks sasaukšanas termiņš par minimālo direktīvā paredzēto termiņu — Norma, kura varētu nopietni apdraudēt direktīvā paredzēto mērķi, ņemot vērā valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru atsevišķi kopsapulces lēmumi paliek spēkā pēc to reģistrēšanas komercreģistrā, pat ja tie tiek atzīti par spēkā neesošiem ar tiesas spriedumu

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē nav atbildēt uz Landgericht München I uzdoto pirmo prejudiciālo jautājumu.

---

(1)  OV C 195, 17.07.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/8

---

Tiesas 2011. gada 3. marta rīkojums — Centre de Coordination Carrefour SNC/Eiropas Komisija

(Lieta C-254/10 P) (1)

(Apelācija - Atbalsta shēma Beļģijā dibinātu koordinācijas centru atbalstam - Prasības atcelt tiesību aktu pieņemamības nosacījumi - “Intereses celt prasību” jēdziens - Res judicata spēks)

2011/C 252/14

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Centre de Coordination Carrefour SNC (pārstāvji — X. Clarebout, C. Docclo un M. Pittie, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Urraca Caviedes un J.-P. Keppenne)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 18. marta spriedumu lietā T-94/08 Centre de coordination Carrefour/Komisija, ar kuru tā kā nepieņemamu noraidīja prasītāja prasību atcelt Komisijas 2007. gada 13. novembra Lēmumu 2008/283/EK par atbalsta shēmu, ko Beļģija īstenojusi Beļģijā dibinātu koordinācijas centru atbalstam, un ar ko groza Lēmumu 2003/757/EK (OV 2008, L 90, 7. lpp.) — Prasības atcelt tiesību aktu pieņemamības nosacījumi — Intereses celt prasību jēdziens — Res judicata spēks

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Centre de coordination Carrefour SNC atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 246, 11.09.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/9

---

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 30. jūnija rīkojums (Rechtbank van Koophandel te Dendermonde (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Wamo BVBA/JBC NV, Modemakers Fashion NV

(Lieta C-288/10) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Direktīva 2005/29/EK - Negodīga komercprakse - Valsts tiesiskais regulējums, ar ko aizliedz paziņojumus par cenu samazinājumiem un paziņojumus, kuri ļauj noprast šādu samazinājumu)

2011/C 252/15

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van Koophandel te Dendermonde

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Wamo BVBA

Atbildētāji: JBC NV un Modemakers Fashion NV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank van Koophandel te Dendermonde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 22. lpp.), interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko dažās noteiktās nozarēs atsevišķos laika posmos pirms izpārdošanas laika posmiem aizliedz paziņojumus par cenu samazinājumiem vai paziņojumus, kuri ļauj noprast šādu samazinājumu

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”), ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj valsts tiesību normu, kāda aplūkota pamata lietā, ar ko laika posmā pirms izpārdošanas laika posma ir paredzēts vispārējs paziņojumu par cenu samazinājumiem un paziņojumu, kuri ļauj noprast šādu samazinājumu, aizliegums tiktāl, ciktāl šīs normas mērķi ir saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzību. Iesniedzējtiesai ir jānovērtē, vai tā tas ir pamata lietā.

---

(1)  OV C 246, 11.09.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/9

---

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 2. marta rīkojums — Claro SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Telefónica SA

(Lieta C-349/10 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Kopienas preču zīme - Reģistrācijas atteikums - Apelācijas sūdzības pieņemamība - Apelāciju padomē - Rakstveida paziņojuma, kurā izklāstīts apelācijas pamatojums, neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 59. pants - Regulas (EK) Nr. 2868/95 49. noteikuma 1. punkts - Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

2011/C 252/16

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Claro SA (pārstāvis — E. Armijo Chávarri, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo, pārstāvis) un Telefónica SA

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2010. gada 28. aprīļa spriedumu lietā T-225/09 Claro/ITSB, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 26. februāra lēmumu lietā R 1079/2008-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Telefónica SA un BCP SA

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Claro SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 234, 28.08.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/9

---

Tiesas 2011. gada 31. marta rīkojums — EMC Development AB/Eiropas Komisija

(Lieta C-367/10 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Eiropas cementa tirgus - Prasība atcelt lēmumu, ar ko noraida sūdzību par saskaņota standarta pieņemšanu cementam - Standarta pieņemšanas procedūra - Standarta saistošais raksturs - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

2011/C 252/17

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: EMC Development AB (pārstāvis — W.-N. Schelp, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvis — J. Bourke)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2010. gada 12. maija spriedumu lietā T-432/05 EMC Development/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2005. gada 28. novembra lēmumu, ar ko noraidīta prasītājas sūdzība, kas balstīta uz Regulas Nr. 17 2. panta 2. punktu un kas attiecas uz Eiropas Portland cementa ražotāju apgalvotām saskaņotām darbībām, ko veidojot Eiropas cementa standarta (EN 197-1) pieņemšana, kas esot paredzēts, lai no tirgus izslēgtu konkurējošus ražojumus un tehnoloģijas

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	EMC Development AB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 288, 23.10.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/10

---

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 14. marta rīkojums — Ravensburger AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Educa Borras SA

(Lieta C-369/10 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiska preču zīme “MEMORY” - Spēkā neesamības atzīšanas process - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Regula (EK) Nr. 40/94 - 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2011/C 252/18

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ravensburger AG (pārstāvji — H. Harte-Bavendamm un M. Goldmann, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Botis) un Educa Borras SA

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 19. maija spriedumu lietā T-108/09 Ravensburger/ITSB, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2009. gada 8. janvāra lēmumu R 305/2008-2, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzība par Anulēšanas nodaļas lēmumu, ar ko vārdiska preču zīme “MEMORY” atzīta par spēkā neesošu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. un 28. klasē, saistībā ar Educa Borras iesniegto pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Ravensburger AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 260, 25.09.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/10

---

Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 24. marta rīkojums — Félix Muñoz Arraiza/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Consejo Regulador de la Denominación de Origen Calificada Rioja

(Lieta C-388/10 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 43. panta 2. punkts un 44. panta 1. punkts - Kopienas vārdiskas preču zīmes “RIOJAVINA” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Kopienas grafiskas kolektīvas preču zīmes “RIOJA” īpašnieka iebildumi - Reģistrācijas atteikums - Sajaukšanas iespēja)

2011/C 252/19

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Félix Muñoz Arraiza (pārstāvji — J. Grimau Muñoz un J. Villamor Muguerza, abogados)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo) un Consejo Regulador de la Denominación de Origen Calificada Rioja (pārstāvis — J. Martínez De Torre, abogado)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2010. gada 9. jūnija spriedumu lietā T-138/09 Muñoz Arraiza/ITSB — Consejo Regulador de la Denominación de Origen Calificada Rioja (“RIOJAVINA”), ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 29. janvāra lēmumu lietā R 721/2008-2 attiecība uz iebildumu procesu starp Consejo Regulador de la Denominación de Origen Calificada Rioja un Félix Muñoz Arraiza

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Muñoz Arraiza k-gs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 301, 06.11.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/11

---

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 16. maija rīkojums — X Technology Swiss GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-429/10 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Apzīmējums, ko veido preces daļas krāsa - Zeķes purngals oranžā krāsā - Absolūts atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regula (EK) Nr. 40/94 - 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2011/C 252/20

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: X Technology Swiss GmbH (pārstāvji — A. Herbertz un R. Jung, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Priekšmets

Apelācija par Vispārējās tiesas (otra palāta) 2010. gada 15. jūnija lēmumu lietā T-547/08 X Technology Swiss GmbH/ITSB, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību, kas celta par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 6. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzība par pārbaudītāja lēmumu, ar kuru atteikts kā Kopienas preču zīmi reģistrēt apzīmējumu, ko veido zeķes purngals oranžā krāsā, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē — Apzīmējuma, ko veido preces daļas krāsa, atšķirtspēja

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	X Technology Swiss GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 301, 06.11.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/11

---

Tiesas 2011. gada 31. marta rīkojums — Volker Mauerhofer/Eiropas Komisija

(Lieta C-433/10 P) (1)

(Apelācija - Savienības atbalstīts projekts Bosnijā un Hercegovinā - Līgumi, kas noslēgti starp Komisiju un konsorciju, kā arī starp konsorciju un ekspertiem - Komisijas administrācijas rīkojums, ar ko groza tās līgumu ar minēto konsorciju - Prasība atcelt šo administrācijas rīkojumu, ko ir cēlis viens no ekspertiem - Pieņemamība - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Savienības ārpuslīgumiskā atbildība - Cēloņsakarība starp Komisijas administrācijas rīkojumu un apgalvotajiem zaudējumiem, kas esot nodarīti minētajam ekspertam)

2011/C 252/21

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Volker Mauerhofer (pārstāvis — J. Schartmüller, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvis — S. Boelaert)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas celta par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2010. gada 29. jūnija rīkojumu lietā T-515/08 Mauerhofer/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2008. gada 9. septembra Lēmumu par apmaksājamo darba dienu skaita samazināšanu, kas piešķirtas prasītājam, lai izpildītu uzdevumus, kas izriet no ekspertīzes līguma (Līgums Nr. MC/5043/025/001/2008 — “Value Chain Mapping Analysis”), kurš noslēgts ar Bosnijā un Hercegovinā īstenotā projekta atbildīgo personu, izpildot pamatlīgumu “EuropeAid/123314/C/SER/multi — 5. daļa — “Studijas, novērtējumi un prezentācijas tirdzniecības, uzņēmumu un reģionālās ekonomiskās integrācijas nozarē” ” — Apstrīdama akta neesamība

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	V. Mauerhofer atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 301, 06.11.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/11

---

Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 24. jūnija rīkojums (Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Vorarlberg (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Process, ko ierosināja projektart Errichtungsgesellschaft mbH, Eva Maria Pepic, Herbert Hilbe

(Lieta C-476/10) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Kapitāla brīva aprite - EEZ līguma 40. pants un XII pielikums - Otrās dzīvesvietas iegāde Land du Vorarlberg (Austrija), ko veic Lihtenšteinas Firstistes pilsoņi - Iepriekšējas atļaujas procedūra - Pieļaujamība)

2011/C 252/22

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Vorarlberg

Lietas dalībnieki pamata procesā

projektart Errichtungsgesellschaft mbH, Eva Maria Pepic, Herbert Hilbe

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Vorarlberg — Padomes 1988. gada 24. jūnija Direktīvas 88/361/EEK par [EEZ līguma] 67. panta īstenošanu (OV L 178, 5. lpp.) 6. panta 4. punkta interpretācija — Otrās dzīvesvietas iegāde Savienības dalībvalstī, ko veic trešās valsts, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzēja puse (Lihtenšteina), pilsonis — Minētās dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā šāda iegāde ir pakļauta atļaujas procedūrai

Rezolutīvā daļa:

1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 40. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamata lietā apstrīdētie, ar kuriem, pamatojoties uz Padomes 1988. gada 24. jūnija Direktīvas 88/361/EEK par [EEZ līguma] 67. panta īstenošanu [pants atcelts ar Amsterdamas līgumu] 6. panta 4. punktu, Lihtenšteinas Firstistes pilsoņiem ir aizliegts iegādāties otro dzīvesvietu Eiropas Savienības dalībvalstī, un valsts iestādei šādi valsts tiesību akti nav jāpiemēro.

---

(1)  OV C 328, 04.12.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/12

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 18. februārī iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) — Der Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof/Mohsen Afrasiabi, Behzad Sahabi un Heinz Ulrich Kessel

(Lieta C-72/11)

2011/C 252/23

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Der Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof

Atbildētāji: Mohsen Afrasiabi, Behzad Sahabi un Heinz Ulrich Kessel

Prejudiciālie jautājumi

1)

Lai saimnieciskus resursus darītu pieejamus Regulas (EK) Nr. 423/2007 (1) 7. panta 3. punkta nozīmē, vai tam ir nepieciešams, ka sarakstā minētā persona/vienība tos var tūlīt izmantot naudas līdzekļu vai pakalpojumu iegūšanai? Vai arī Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka aizliegums darīt pieejamus saimnieciskus resursus attiecas uz funkcionēt spējīgu, bet vēl neizmantojamu saimniecisku resursu (šajā gadījumā — vakuumkrāsns) piegādi un uzstādīšanu trešai personai Irānā, kura plāno vēlāk ar to ražot produktus regulas IV un V pielikumā minētai personai, vienībai vai struktūrai?

2)

Vai Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apiešana var notikt tikai tad, ja pārkāpējs savu rīcību formāli — lai gan tikai šķietamības dēļ — pielāgo Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 1.–3. punktā noteiktajiem aizliegumiem, lai pat pie visplašākās interpretācijas aizliegums uz to vairs neattiektos? Vai apiešanas aizlieguma un aizlieguma darīt pieejamus saimnieciskus resursus sastāvs ir savstarpēji viens otru izslēdzošs? Apstiprinošas atbildes gadījumā: vai rīcība, uz kuru (vēl) neattiecas aizliegums (netieši) darīt pieejamus saimnieciskus resursus, tomēr var radīt apiešanu Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 4. punkta nozīmē? Vai arī Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 4. punkts ir visaptveroša klauzula, kuru var attiecināt uz jebkādu rīcību, kuras rezultātā saimnieciski resursi tiek darīti pieejami sarakstā minētai personai vai vienībai?

3)

Vai nodarījuma subjektīvā puse “apzināti un tīši” Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 4. punktā prasa, ka, no vienas puses, ir jābūt pozitīvām zināšanām par to, ka darbības mērķis vai iznākums ir aizlieguma darīt pieejamus saimnieciskus resursus apiešana, un turklāt vēl jābūt plašākam gribas izpausmes elementam vismaz tādā nozīmē, ka pārkāpējs katrā ziņā ir apstiprinoši ņēmis vērā aizlieguma apiešanu? Vai arī pārkāpējam ir svarīgi apiet aizliegumu un vai tad viņam ir jārīkojas tīši? Vai arī, ja apzināta apiešana nav vajadzīga, vai pietiek ar to, ka pārkāpējs aizlieguma apiešanu uzskata par iespējamu un apstiprinoši ņem to vērā?

---

(1)  Padomes 2007. gada 19. aprīļa Regula (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 103, 1. lpp.).

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/12

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2011. gada 9. marta spriedumu lietā T-190/09 Longevity Health Products, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), otra lietas dalībniece: Performing Science LLC,2011. gada 13. maijā iesniedza Longevity Health Products, Inc.

(Lieta C-222/11 P)

2011/C 252/24

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Longevity Health Products, Inc. (pārstāvis — J. Korab, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Performing Science LLC

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atzīt par pieņemamu sabiedrības Longevity Health Products, Inc. apelācijas sūdzību;

—	atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 9. marta spriedumu lietā T-190/09 un

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiesību izmantot preču zīmes ierobežojums varot tikt pamatots tikai ar sabiedrības interesēm, piemēram, lai izvairītos no attiecīgās sabiedrības daļas iespējamās maldināšanas. Tomēr šajā gadījumā to varot izslēgt, jo gan speciālisti, gan arī nespeciālisti spētu atšķirt preču zīmes tekstu 5 HTP no sistēmiskā nosaukuma 5-hidroksi-triptofāns.

Tādiem speciālistiem kā aptiekāriem un veterinārārstiem esot zināms, ka arī pat vismazākās izmaiņas ķīmijas nomenklatūras terminos vai ķīmijas formulās varētu radīt būtiskas atšķirības vielas sastāvā. Tāpēc šī sabiedrības daļa automātiski turpinātu izmantot pareizo ķīmisko nosaukumu, kas nesaskan ar preču zīmi.

“Informētajām” personām, t.i., nespeciālistiem un patērētājiem, kuriem ir interese par attiecīgajām precēm, arī esot zināms, ka no ķīmijas nomenklatūras atvasinātie dažādu vielu nosaukumi atšķiras tikai nedaudz, taču nelielas atšķirības nosaukumā tiešām ir saistītas ar ļoti nozīmīgām izmaiņām šīs vielas farmakoloģiskajās, ķīmiskajās un fizikālajās īpašībās.

Nespecializētā sabiedrība, kurai nav intereses par attiecīgajām precēm, tik un tā nevarot saskatīt saistību starp preču zīmes nosaukumu 5 HTP un vielu 5-hidroksi-triptofāns un tādējādi arī nevarot tikt maldināta.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/13

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 20. maijā iesniedza Rechtbank van eerste aanleg te Brussel (Beļģija) — RVS Levensverzekeringen NV/Beļģijas valsts

(Lieta C-243/11)

2011/C 252/25

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg te Brussel

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: RVS Levensverzekeringen NV

Atbildētāja: Beļģijas valsts

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir noteikts Wetboek van diverse rechten en taksen (WDRT) 173. un 175/3. pantā, saskaņā ar kuru apdrošināšanas (tostarp dzīvības apdrošināšanas) līgumi tiek aplikti ar ikgadēju nodokli tad, ja risks atrodas Beļģijā, it īpaši tad, ja apdrošināšanas ņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta ir Beļģijā, vai — gadījumā, ja apdrošināšanas ņēmējs ir juridiska persona — šīs juridiskās personas, ar kuru ir noslēgts līgums, filiāle atrodas Beļģijā, neņemot vērā apdrošināšanas ņēmēja dzīvesvietu līguma noslēgšanas brīdī, ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvas 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu (1) 50. pantam, kura 1. punktā ir noteikts, ka, neietekmējot tālāku saskaņošanu, par katru apdrošināšanas līgumu maksājami tikai netiešie nodokļi un citi obligātie maksājumi par apdrošināšanas prēmijām saistību dalībvalstī, un kura 3. punktā ir paredzēts, ka līdz turpmāku koordinācijas pasākumu pieņemšanai dalībvalstis tām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kas to teritorijā uzņemas saistības, piemēro savus tiesību aktus, lai nodrošinātu netiešo nodokļu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu, kas maksājami saskaņā ar 1. punktu?

2)

Vai tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir noteikts WDRT 173. un 175/3. pantā, saskaņā ar kuru apdrošināšanas (tostarp dzīvības apdrošināšanas) līgumi tiek aplikti ar ikgadēju nodokli tad, ja risks atrodas Beļģijā, it īpaši, ja apdrošināšanas ņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta ir Beļģijā, vai — gadījumā, ja apdrošināšanas ņēmējs ir juridiska persona — šīs juridiskās personas, ar kuru ir noslēgts līgums, filiāle atrodas Beļģijā, neņemot vērā apdrošināšanas ņēmēja dzīvesvietu līguma noslēgšanas brīdī, ir pretrunā no LESD 49. un 56. panta izrietošajiem Savienības tiesību principiem par šķēršļu, kas kavē personu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu sniegšanas brīvību, novēršanu Savienības dalībvalstīs?

---

(1)  OV L 345, 1. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/13

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 23. maijā iesniedza Curte de Apel Cluj (Rumānija) — kriminālprocess pret Rareș Doralin Nilaș, Gicu Agenor Gânscă, Ana-Maria Oprean (dzimusi Șchiopu), Sergiu-Dan Dascăl, Ionuț Horea Baboș

(Lieta C-248/11)

2011/C 252/26

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curte de Apel Cluj

Apsūdzētie pamata procesā

Rareș Doralin Nilaș, Gicu Agenor Gânscă, Ana-Maria Oprean (dzimusi Șchiopu), Sergiu-Dan Dascăl, Ionuț Horea Baboș

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2004/39/EK (1) 4. panta [1. punkta] 14. apakšpunkts un 9.–14. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas gan uz Comisia Națională a Valorilor Mobiliare (Valsts Vērstpapīru komisijas) apstiprināto galveno tirdzniecības tirgu, gan uz sekundāro tirdzniecības tirgu, kurš ir apvienots ar pirmo minēto ar 2005. gadā notikušo integrēšanu [..], bet kurš turpināja tikt uzskatīts par tirgu, kas pastāv atsevišķi no regulētā tirga, un kura tiesiskās pazīmes nav precizētas tiesību noteikumos?

2)	Vai Direktīvas 2004/39/EK 4. panta [1. punkta] 14. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tirdzniecības sistēmas, kuras neizpilda Direktīvas 2004/39/EK [III] sadaļas prasības, neietilpst jēdzienā “regulēts tirgus”?

3)

Vai Direktīvas 2004/39/EK [47.] panta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz tirgu, kuru valsts iestāde ir atzinusi par atbildīgu un kurš nav iekļauts regulēto tirgu sarakstā, nav piemērojams uz regulētajiem tirgiem attiecināmais tiesiskais regulējums, it īpaši noteikumi, ar kuriem soda tirgus ļaunprātīgu izmantošanu Direktīvas 2003/6/EK ietvaros?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 1. lpp.).

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/14

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 26. maijā iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — D. T. Z. Zadelhoff V. O. F./Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-259/11)

2011/C 252/27

Tiesvedības valoda — nīderlandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: D. T. Z. Zadelhoff V. O. F.

Atbildētāja: Staatssecretaris van Financiën

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Sestās direktīvas (1) 13. panta B daļas d) punkta 5. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka arī tādi darījumi kā nodokļu parādnieces veiktie darījumi, kuri būtībā ir saistīti ar attiecīgo sabiedrību valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem un to (netiešu) atsavināšanu, ietilpst tā darbības jomā tikai tādēļ vien, ka šo darījumu mērķis bija sabiedrību akciju nodošana un tas tika arī sasniegts?

2)

Vai Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) punkta 5. apakšpunkta otrajā ievilkumā paredzētais izņēmums no atbrīvojuma ir piemērojams arī tad, ja dalībvalsts nav izmantojusi šīs direktīvas 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto iespēju akcijas vai tām līdzvērtīgas daļas, kas to turētājam dod nekustamā īpašuma īpašumtiesības vai valdījuma tiesības, uzskatīt par materiālu īpašumu?

3)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai ar iepriekš minētajām akcijām vai tām līdzvērtīgām daļām ir jāsaprot arī to sabiedrību akcijas, kurām tieši vai netieši (izmantojot meitas sabiedrības vai meitas sabiedrības meitas sabiedrības) pieder nekustamais īpašums neatkarīgi no tā, vai tās to apsaimnieko vai iegulda cita veida uzņēmumā?

---

(1)  Padomes 1977. gada 17. maija Sestā Direktīva par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/14

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 24. marta spriedumu lietā T-149/09 Densmore Ronald Dover/Eiropas Parlaments 2011. gada 6. jūnijā iesniedza Densmore Ronald Dover

(Lieta C-278/11 P)

2011/C 252/28

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Densmore Ronald Dover (pārstāvji — D. Vaughan QC, M. Lester, Barrister un R. Collard, Solicitor)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	izdot rīkojumu, lai apstrīdētās daļas Vispārējās tiesas spriedumā lietā T-149/09 tiktu atceltas;

—	pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	izdot rīkojumu, lai Parlaments atlīdzinātu apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelācijas sūdzību un prasību atcelt tiesību aktu Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmkārt, Vispārējā tiesa pieļāva kļūdu, konstatējot, ka Parlaments ir sniedzis pienācīgu pamatojumu apstrīdētā lēmuma 24. un 25. punktā, lai atgūtu summu GBP 345 289,00 apmērā. Apelācijas sūdzības iesniedzējs neuzzināja ne no apstrīdētā lēmuma 24. un 25. punkta, ne no pārējiem punktiem pamatojumu tam, kādēļ viņam tiek uzdots atmaksāt šīs summas; šāds pamatojums viņam ļautu apstrīdēt šīs argumentācijas spēkā esamību tiesās vai ļautu tiesām pienācīgi izvērtēt šo pamatojumu.

Otrkārt, Vispārējā tiesa kļūdaini konstatēja, ka Parlaments pamatoti pieprasīja GBP 345 289,00 atmaksāšanu tādēļ, ka šī summa tika nepamatoti samaksāta saskaņā ar DIP noteikumiem, jo:

a)

Parlaments apstrīdētajā lēmumā nekur nav izskaidrojis, kādēļ tas uzskatīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniegtie daudzie dokumenti nepierāda, ka 25. punktā norādītie elementi tika izmantoti saskaņā ar DIP noteikumiem, ne arī aspektus, kuros Parlaments tos ir uzskatījis par nepamatoti pieprasītiem saskaņā ar DIP noteikumiem vai izšķērdētiem vai nepienācīgi izmantotiem.

b)

apelācijas sūdzības iesniedzējs faktiski bija izskaidrojis katru elementu, kas izklāstīts apstrīdētā lēmuma 25. punktā, un arī bija izskaidrojis, ka katrs izdevumu elements pilnībā un tieši radās no MP Holdings kā pakalpojumu sniedzēja nodarbināšanas vai iesaistīšanas. Apelācijas sūdzības iesniedzējs ir sniedzis liela apjoma dokumentālus pierādījumus, lai pierādītu, ka maksājumi, kas izmaksāti MP Holdings, patiešām bija izmantoti 14. panta nozīmē. Tas, ko viņš ir iesniedzis, ļoti lielā mērā pārsniedz dokumentus, kuri viņam bija jāuztur un jāiesniedz attiecīgajā laikā, it īpaši dokumentus saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmo mandātu. Parlaments izvirzīja pārāk stingras prasības pret apelācijas sūdzības iesniedzēju, lai viņš iesniegtu dokumentāciju, ar kuru tiek pierādīta katra bijusī izmaksa atpakaļ laikā līdz 1999. gadam. Šīs prasības nepastāvēja izdevumu rašanās laikā un faktiski nekad vispār nav bijuši atmaksāšanas priekšnoteikumi saskaņā ar DIP noteikumu 14. pantu.

Treškārt, Vispārējā tiesa kļūdaini konstatēja, ka Parlamenta neatbilstīgās pamatošanās uz apgalvoto “interešu konfliktu” sekām nevajadzēja būt apstrīdētā lēmuma atcelšanai pilnībā. Vispārējā tiesa pamatoti nosprieda, ka Parlaments nevarēja pamatoties uz apgalvoto interešu konfliktu, lai attaisnotu deputātu palīgu kompensāciju atmaksāšanu. Tā kā Parlaments bija tieši un galvenokārt pamatojies uz šī iemesla visa apstrīdētā lēmuma pamatošanai, tad šī secinājuma sekām vajadzēja būt tādām, ka apstrīdētais lēmums tiek pilnībā atcelts.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/15

---

Prasība, kas celta 2011. gada 6. jūnijā — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-281/11)

2011/C 252/29

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Pignataro-Nolin un M. Owsiany-Hornung)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, netransponējot vai nepilnīgi transponējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvas 2009/41/EK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu 2. panta a), b), d), e) un f) punktu, 3. panta 3. punktu, 4. panta 3. punktu, 6., 7. un 8. pantu, 9. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu, 10. panta 3. un 4. punktu, 18. panta 1. punkta otro daļu un 3. un 4. punktu, kā arī V pielikuma A daļas ceturto ievilkumu, B daļas pirmo ievilkumu un C daļas pirmo ievilkumu, Polijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apgalvo, ka Polijas Republika neesot Polijas tiesībās pienācīgi transponējusi definīcijas “mikroorganisms”, “ģenētiski modificēts mikroorganisms”, “negadījums” un “lietotājs”, kas esot minēti attiecīgi Direktīvas 2009/41 2. panta a), b), d) un e) punktā. Atbilstoši Komisijas viedoklim pārkāpums ir arī tas, ka Polijas tiesībās neesot definēts “paziņojums”, kura definīcija esot atrodama šīs direktīvas 2. panta f) punktā.

Turklāt Polijas tiesībās neesot transponēts direktīvas 3. panta 3. punkts, 6., 7. un 8. pants, 9. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts, kā arī 18. panta 1. punkta otrā daļa un 3. un 4. punkts, tāpat kā Direktīvas 2009/41 V pielikuma B daļas pirmā ievilkuma un C daļas pirmā ievilkuma noteikumi.

Kā uzskata Komisija, Direktīvas 2009/41 4. panta 3. punkts esot transponēts kļūdaini, jo saskaņā ar Polijas tiesībām 1. kategorijā esot ietvertas tikai darbības, kas pavisam nerada riskus, kamēr direktīvā esot ietvertas arī darbības, kuru dēļ rodas niecīgs risks.

Komisija turklāt apgalvo, ka Polijas Republika neesot pienācīgi transponējusi Direktīvas 2009/41 10. panta 3. punktu, jo tā esot ierobežojusi iespēju ieviest papildu nosacījumus ģenētiski modificētu organismu ierobežotai izmantošanai uz gadījumiem, kad to prasa cilvēka veselības vai vides aizsardzība, kamēr Direktīvas 2009/41 10. panta 3. punktā šāds ierobežojums neesot paredzēts.

Valsts tiesībās tāpat arī neesot pienācīgi transponēts Direktīvas 2009/41 10. panta 4. punkts, jo tajā esot noteikts 30 dienu termiņš, kas direktīvā neesot paredzēts.

Visbeidzot, Komisija norāda, ka Polijas iestādes neesot pilnībā transponējušas Direktīvas 2009/41 V pielikuma A daļas ceturto ievilkumu.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/16

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 24. marta spriedumu apvienotajās lietās T-443/08 un T-455/08 Freistaat Sachsen u.c./Eiropas Komisija 2011. gada 8. jūnijā iesniedza Mitteldeutsche Flughafen AG un Flughafen Leipzig/Halle GmbH

(Lieta C-288/11 P)

2011/C 252/30

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Mitteldeutsche Flughafen AG un Flughafen Leipzig/Halle GmbH (pārstāvji — M. Núñez-Müller un J. Dammann, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Freistaat Sachsen, Land Sachsen-Anhalt, Vācijas Federatīvā Republika, Arbeitsgemeinschaft Deutscher Verkehrsflughäfen e.V. (ADV) un Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 4. punktu, saskaņā ar kuru daļēji noraidīta prasība lietā T-455/08, un ar to saistīto lēmumu par tiesāšanās izdevumiem rezolutīvās daļas 6. punktā;

—

taisīt galīgu spriedumu lietā un apmierināt prasību lietā T-455/08 arī tiktāl, ciktāl tajā tiek prasīts atcelt apstrīdēto lēmumu saistībā ar to, ka Eiropas Komisija konstatē, ka Vācijas veiktie pasākumi kapitāla ieguldījumam Leipzig/Halle lidostas jauna dienvidu skrejceļa un ar to saistītā lidostas aprīkojuma būvniecībai ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta (bijušais EKL 87. panta 1. punkts) izpratnē;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt gan tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē, kā arī — papildus pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 7. punktā piespriestajam — tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē lietā T-455/08.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir par Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru daļēji noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēju prasība daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 23. jūlija Lēmumu 2008/948/EK par Vācijas Federatīvās Republikas pasākumiem par labu DHL un Leipcigas/Halles lidostai.

Apelācijas sūdzība ir ierobežota satura ziņā. Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts sprieduma rezolutīvās daļas 3. punkts, ar kuru Vispārējā tiesa daļēji atcēla apstrīdētā lēmuma 1. pantu, bet tiek apstrīdēts tikai 4. punkts, ar kuru prasība ir noraidīta “pārējā daļā”. Tādējādi netiek apstrīdēta arī apstrīdētā lēmuma 1. panta otrajā teikuma daļā sniegtā atļauja saskaņā ar LESD 107. panta 3. punktu, bet tiek apstrīdēta tikai apstrīdēto finansēšanas pasākumu kvalificēšana par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas apelācijas sūdzības pamatojumā izvirza šādus apelācijas pamatus.

Ar pārsūdzēto spriedumu tiekot pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts. Pretēji Vispārējās tiesas viedoklim lidostas Leipzig/Halle GmbH gadījumā apstrīdēto infrastruktūras pasākumu un to finansēšanas aspektā runa neesot par uzņēmumu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Reģionālas lidostas infrastruktūras izveide neesot saimnieciska darbība. Tādējādi tiesību normas par valsts atbalstu konkrētajā situācijā neesot piemērojamas.

Ar pārsūdzēto spriedumu tiekot pārkāpts arī tiesību aktu piemērošanas ar atpakaļejošu spēku aizliegums, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības prasības. Apstrīdētajā lēmumā Komisija esot ar atpakaļejošu spēku piemērojusi 2005. gada 9. decembrī izdoto paziņojumu par Kopienas vadlīnijām par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām, jau 2004. gada 4. novembrī izlemtiem infrastruktūras pasākumiem. Vispārējā tiesa esot noliegusi tā saucamo 2005. gada vadlīniju atpakaļejošas piemērošanas faktu un tādējādi paturējusi spēkā Komisijas izvirzīto pretrunīgo un pēc būtības nepareizo tiesisko pamatu, tādējādi pārkāpjot iepriekš minētos principus. Tā arī neesot ņēmusi vērā, ka joprojām bija spēkā 1994. gada tā saucamās Gaisa satiksmes vadlīnijas, saskaņā ar kurām valsts veikta lidostu infrastruktūras finansēšana ir vispārīgs pasākums, kas nav pakļauts valsts atbalsta kontrolei.

Ar pārsūdzēto spriedumu tiekot pārkāpta arī Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 93. panta piemērošanai (1), 1. panta b) punkta v) daļa vai 17. un 18. pants, jo Vispārējā tiesa 2004. gada 4. novembra kapitāla ieguldījumam, ko tā kvalificēja par valsts atbalstu, nepiemēroja iepriekš minētās regulas tiesību normas par pastāvošiem atbalstiem.

Visbeidzot ar pārsūdzēto spriedumu tiekot pārkāpts LESD noteiktais kompetences sadalījums. Vispārējā tiesa, interpretējot uzņēmuma jēdzienu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, esot pārkāpusi primārās tiesības, jo tā pakļāva valsts atbalsta pārbaudei dalībvalstu pasākumus, kuriem faktiski nav piemērojamas valsts atbalsta tiesības.

Nobeigumā apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka, nenorādot pietiekamus iemeslus, ar pārsūdzēto spriedumu tiekot pārkāpts Vispārējās tiesas Reglamenta 81. pantā paredzētais pienākums spriedumā norādīt nolēmuma pamatojumu.

---

(1)  OV L 83, 1. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/17

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 24. marta spriedumu lietā T-376/06 Legris Industries/Komisija 2011. gada 9. jūnijā iesniedza Legris Industries SA

(Lieta C-289/11)

2011/C 252/31

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Legris Industries SA (pārstāvji — A. Wachsmann un S. Thibault-Liger, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

galvenokārt — pamatojoties uz LESD 256. pantu un 3. protokola par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem 56. pantu, atcelt visu Vispārējās tiesas 2011. gada 24. marta spriedumu lietā T-376/06 Legris Industries/Komisija; — apmierināt prasījumus, ko Legris Industries SA izvirzījusi pirmajā instancē Vispārējā tiesā; — līdz ar to — atcelt Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180, galīgā redakcija, par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F-1/38.121 — Veidgabali) daļā, kurā tas attiecas uz Legris Industries SA, kā arī tā rezolutīvās daļas pamatā esošo pamatojumu tiktāl, ciktāl ar šo lēmumu Legris Industries SA tiek uzlikts naudas sods sakarā Legris Industries SA atzīšanu par vainojamu Comap praksē, un — atļaut Legris Industries SA pārņemt Comap procesuālos rakstus, prasījumus un lūgumus, kas vērsti pret iepriekš minēto Eiropas Komisijas lēmumu;

—

pakārtoti — pamatojoties uz LESD 261. pantu, atcelt Legris Industries SA ar iepriekš minētā Komisijas lēmuma 2.g) pantu uzlikto naudas sodu EUR 46,8 miljonu apmērā, no kuriem EUR 18,56 miljoni ir uzlikti solidāri ar Comap, vai, pamatojoties uz LESD 261. pantu, samazināt šo EUR 46,8 miljonu naudas sodu līdz atbilstošam lielumam;

—	katrā ziņā piespriest Eiropas Komisija atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, tostarp Legris Industries SA tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu Legris Industries apgalvo, ka esot pārkāptas tiesības uz neatkarīgu un objektīvu tiesu, jo Vispārējās tiesas veiktā Komisijas — kura ir iestāde, kas apvieno izmeklēšanas un sodu uzlikšanas funkcijas — lēmuma pārbaude bija ierobežota ar acīmredzamām kļūdām faktos un tiesību piemērošanā, neveicot neierobežotas kompetences pārbaudi, kuras pamatā būtu visu lietas faktu un it īpaši sniegto pierādījumu pārskatīšana.

Ar otro pamatu, ko veido trīs daļas, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka esot pārkāpti principi par mātes sabiedrības atzīšanu par vainojamu tās meitas sabiedrības izdarītā LESD 101. panta pārkāpumā. Ar pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja vispirms apgalvo, ka de facto neatspēkojamas prezumpcijas par atbildību par tās meitas sabiedrības Comap praksi piemērošana tai ir Eiropas Savienības tiesībās nepieļaujama, ņemot vērā apelācijas sūdzības iesniedzējai uzliktā soda represīvo raksturu. Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka šīs de facto neatspēkojamās prezumpcijas piemērošana tai izriet no tā, ka Vispārējā tiesa ir noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus par nepietiekamu un pretrunīgu pamatojumu. Ar trešo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaucas uz to, ka pārkāpta judikatūra, kurā noraidīta šī atbildības prezumpcijas piemērošana finanšu holdingiem, kas neveic operacionālu darbību, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskas paļāvības princips.

Ar trešo pamatu mātes sabiedrība sūdzas par vienlīdzīgas attieksmes, personiskas atbildības un sodu individualitātes principa pārkāpumu, ko izraisījis Vispārējās tiesas atteikums ļaut apelācijas sūdzības iesniedzējai izmantot apstrīdētā lēmuma atcelšanas pamatus, ko izvirzījusi tās meitas sabiedrība Comap, tai pat laikā atzīstot apelācijas sūdzības iesniedzēju par vainojamu Comap praksē.

Ar ceturto un pēdējo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu attiecināt uz apelācijas sūdzības iesniedzēju sprieduma lietā Comap iespējamas atcelšanas sekas, pamatojoties uz argumentiem, ko Comap izvirzījusi savā apelācijas sūdzībā.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/18

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas 2011. gada 24. marta spriedumu lietā T-377/06 Comap/Komisija 2011. gada 9. jūnijā iesniedza Comap SA

(Lieta C-290/11 P)

2011/C 252/32

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Comap SA (pārstāvji — A. Wachsmann un S. de Guigné, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

galvenokārt: — pilnībā atcelt saskaņā ar LESD 256. pantu un Protokolu Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem Vispārējās tiesas 2011. gada 24. marta spriedumu lietā T-377/06 Comap/Komisija; — apmierināt Comap SA izvirzītos prasījumus pirmajā instancē Vispārējā tiesā; — līdz ar to — atcelt Eiropas Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu Nr. C(2006) 4180 par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta Nr. COMP/F-1/38.121 — Fitingi [Savienotājelementi]), galīgā redakcija — daļā, kas attiecas uz Comap SA, kā arī rezolutīvās daļas pamatojumu daļā, no kuras izriet Comap SA uzliktais naudas sods;

—

pakārtoti: — atcelt, pamatojoties uz LESD 261. pantu, ar minētā Komisijas lēmuma 2. panta g) apakšpunktu Comap SA uzlikto naudas sodu EUR 18,56 miljonu apmērā vai samazināt, pamatojoties uz LESD 261. pantu, šo naudas sodu līdz atbilstošai summai; — jebkurā gadījumā piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies Comap SA tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Pamatojot savu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Sava pirmā pamata ietvaros Comap apgalvo par tiesību uz neatkarīgu un objektīvu tiesu pārkāpumu tiktāl, ciktāl tiesas veiktā kontrole par Komisijas kā iestādes, kas apvieno izmeklēšanas un soda noteikšanas funkcijas, lēmumu, ietver acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā un faktos, jo neesot īstenota neierobežota kompetence, kas būtu balstīta uz pilnīgu lietas faktisko apstākļu un it īpaši, iesniegto pierādījumu pārbaudi.

Sava otrā pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju esot izmantojusi pārāk šauru jēdziena “publiskā norobežošanās” izpratni, kas ir pretrunā krimināltiesībās atzītajam striktas interpretācijas principam, kurš noteikts ECPK 7. panta 1. punktā un “prasa krimināltiesības nepiemērot plaši par sliktu apsūdzētājam”. Šī nostāja pārkāpjot arī principu, saskaņā ar kuru šaubas ir jāinterpretē par labu uzņēmumam, kurš ir šī lēmuma adresāts un kurš ir piemērojams atbilstoši nevainības prezumpcijas principam.

Sava trešā pamata ietvaros Comap atsaucas uz vairāku pierādījumu sagrozīšanu, kā rezultātā ir juridiski kļūdaini kvalificēti atsevišķi divpusējie kontakti starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un vienu no tās konkurentiem pēc Komisijas pārbaudēm.

Visbeidzot, sava ceturtā un pēdējā pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, atzīstot, ka Komisija esot juridiski pietiekami pamatojusi Comap dalību vienotā un turpinātā pārkāpumā kopš 2001. gada marta.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/18

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 9. jūnijā iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Staatssecretaris van Financiën/TNT Freight Management (Amsterdam) B. V.

(Lieta C-291/11)

2011/C 252/33

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētāja: TNT Freight Management (Amsterdam) B. V.

Prejudiciālais jautājums

Vai Harmonizētās sistēmas 30. nodaļas 1. piezīmes g) punkts, skatot to kopā ar Harmonizētās sistēmas 35. nodaļas 1. piezīmes b) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka piezīmes izpratnē asins albumīns, kam pašam par sevi nav terapeitiskas vai profilaktiskas iedarbības, bet kas tiek izmantots un ir nepieciešams produktu ar terapeitisku vai profilaktisku iedarbību izgatavošanā, un sava sastāva dēļ tam ir tikai šāds izmantošanas mērķis, ir ticis izgatavots terapeitiskām vai profilaktiskām vajadzībām?

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/19

---

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas 2011. gada 29. marta spriedumu lietā T-33/09 Portugāles Republika/Eiropas Komisija 2011. gada 9. jūnijā iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-292/11)

2011/C 252/34

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Hetsch, P. Costa de Oliveira un M. Heller)

Otra lietas dalībniece: Portugāles Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 29. marta spriedumu lietā T-33/09 Portugāles Republika/Komisija;

—	lemt par jautājumiem, kas ir šīs apelācijas sūdzības priekšmets, un kas bija prasības Vispārējā tiesā priekšmets, kā arī noraidīt Portugāles Republikas prasību par Komisijas 2008. gada 25. novembra lēmuma par kavējuma naudas piedziņu atcelšanu;

—	piespriest Portugāles Republikai segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt tos, kas Komisijai radušies gan pirmajā instancē, gan saistībā ar šo apelācijas sūdzību.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā: i) kļūdaini interpretējot gan Komisijas pilnvaras atbilstoši LESD 260. panta 2. punktam Tiesas pasludināto spriedumu izpildes jomā, gan savas pilnvaras pārbaudīt Komisijas rīcību; ii) pasludinot spriedumu šajā lietā, pamatojoties uz Tiesas 2004. gada sprieduma rezolutīvās daļas daļēju interpretāciju, lai noteiktu pienākumu neizpildi, tādējādi pārkāpjot LESD 260. panta 2. punktu. Turklāt Vispārējās tiesas spriedums ir pasludināts, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, jo Vispārējā tiesa ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, lemdama, pamatojoties uz nepietiekamu un pretrunīgu pamatojumu, lai noteiktu, ka Komisija ir pārsniegusi Tiesas konstatētās pienākuma neizpildes robežas.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/19

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 9. jūnijā iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) — Ministero dell’Economia e delle Finanze un Agenzia delle Entrate/Elsacom NV

(Lieta C-294/11)

2011/C 252/35

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Ministero dell’Economia e delle Finanze un Agenzia delle Entrate

Atbildētājs: Elsacom NV

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 1979. gada 6. decembra Astotās direktīvas 79/1072/EEK (1) 7. panta 1. punkta pirmās daļas pēdējā teikumā paredzētais sešu mēnešu termiņš no tā kalendārā gada beigām, par kuru ir jāmaksā nodoklis, kas nodokļu maksātājiem, kuri nav reģistrēti attiecīgajā valstī, ir jāievēro, iesniedzot iesniegumu atmaksāt pievienotās vērtības nodokli, ir imperatīvs, proti, tā neievērošanas gadījumā tiek zaudētas tiesības uz atmaksāšanu

---

(1)  OV L 331, 11. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/19

---

Prasība, kas celta 2011. gada 14. jūnijā — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-296/11)

2011/C 252/36

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Soulay un L. Lozano Palacios)

Atbildētāja: Francijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

konstatēt, ka, piemērojot īpašo režīmu pakalpojumiem, ko ceļojumu aģentūras sniedz citām personām, nevis ceļotājiem (it īpaši citām ceļojumu aģentūrām), Francijas Republika nav izpildījusi Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 306.–310. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam Komisija izvirza vienu pamatu par nepareizu īpašā režīma piemērošanu pakalpojumiem, ko ceļojumu aģentūras sniedz citām personām, nevis ceļotājiem. Šajā ziņā Komisija norāda, ka šo režīmu var piemērot tikai tad, ja ceļojuma pakalpojumu pārdod ceļotājam. Turpretī to nevar piemērot pakalpojumiem, kurus viena ceļojumu aģentūra sniedz citai aģentūrai vai tūrisma maršrutu rīkotājiem. Ņemot vērā Vispārējā nodokļu kodeksā ietverto tiesību normu formulējumu, kurā tiek lietots termins “klients”, nevis termins “ceļotājs”, atbildētājas pieeja pamatojas uz terminu “klients”, un tātad šis režīms tiek paplašināti piemērots arī ceļojumu aģentūrām.

Komisija turklāt noraida tēzi, kuru aizstāv Francijas valdība, saskaņā ar kuru ar Francijas tiesisko regulējumu varot labāk sasniegt īpašā režīma mērķus, proti, atvieglot administratīvās formalitātes ceļojumu aģentūrām un piešķirt PVN ieņēmumus tai dalībvalstij, kurā notiek katra atsevišķā pakalpojuma galapatēriņš.

---

(1)  OV L 347, 1. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/20

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 17. jūnijā iesniedza Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) — ZZ/Secretary of State for the Home Department

(Lieta C-300/11)

2011/C 252/37

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: ZZ

Atbildētājs: Secretary of State for the Home Department

Prejudiciālie jautājumi

Vai saskaņā ar Direktīvas 2004/38 (1) 30. panta 2. punktā, interpretējot to saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.panta 1. punkta a) apakšpunktu, paredzēto efektīvas tiesību aizsardzības principu, tiesai, kas izskata apelācijas sūdzību par lēmumu, ar kuru Eiropas Savienības pilsonis tiek izraidīts no dalībvalsts Direktīvas 2004/38 VI nodaļā paredzēto sabiedriskās kārtības un valsts drošības apsvērumu dēļ, ir jānodrošina, ka attiecīgais Eiropas Savienības pilsonis tiek informēts par galvenajiem apsvērumiem, uz kuriem pamatots pret viņu pieņemtais lēmums, neskatoties uz to, ka dalībvalsts iestādes un attiecīgā valsts tiesa — pēc visu pret attiecīgo Eiropas Savienības pilsoni esošo pierādījumu, uz kuriem ir pamatojušās dalībvalsts iestādes, izvērtēšanas — ir nolēmusi, ka galveno pret prasītāju izvirzīto apsvērumu izpaušana būtu pretrunā valsts drošības interesēm?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 77. lpp.).

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/20

---

Prasība, kas celta 2011. gada 16. jūnijā — Eiropas Komisija/Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-301/11)

2011/C 252/38

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un W. Roels)

Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, apstiprinot un atstājot spēkā 2001. gada Wet inkomstenbelasting [Likums par ienākumu nodokli] 3.60. un 3.61. pantu, kā arī 1969. gada Wet Vennootschapsbelatsting [Likums par uzņēmumu ienākumu nodokli] 15.c un 15.d panta normas šobrīd spēkā esošajā formā, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi Līgumā par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 49. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka nesaņemtas pievienotās vērtības aplikšana ar nodokli uzņēmuma vai uzņēmuma daļu pārcelšanas uz citu dalībvalsti vai juridiskās adreses vai uzņēmuma pastāvīgas ražotnes pārcelšanas uz citu dalībvalsti gadījumā ir brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums, kas nav saderīgs ar LESD 49. pantu.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/20

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 17. jūnijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Rosanna Valenza/Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

(Lieta C-302/11)

2011/C 252/39

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieces pamata procesā

Prasītāja: Rosanna Valenza

Atbildētāja: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

Prejudiciālie jautājumi

a)

Vai noteikumam, kas paredzēts Direktīvas 1999/70/EK (1) pielikuma 4. klauzulas 4. punktā un atbilstoši kuram “darba stāža kritēriji attiecībā uz īpašiem darba nosacījumiem ir vienādi gan noteikta laika darba ņēmējiem, gan pastāvīgiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgi darba stāža kritēriji nav objektīvi pamatoti”, kopsakarā ar 5. klauzulu, ko Tiesa jau interpretējusi un saskaņā ar kuru ir likumīgs Itālijas valsts tiesiskais regulējums, kas civildienestā aizliedz pārveidot darba līgumu uz noteiktu laiku par darba līgumu uz nenoteiktu laiku, ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums pagaidu darbos nodarbināto stabilizācijas jomā (Likuma Nr. 296/2006 1. panta 519. punkts), kurā ir atļauts uz noteiktu laiku darbā pieņemtus darba ņēmējus tieši pieņemt darbā uz nenoteiktu laiku, atkāpjoties no noteikuma par atklātu konkursu, bet samazinot līdz nullei noteikta laika darbā iegūto darba stāžu, vai tomēr valsts likumdevēja paredzētais darba stāža zaudējums ietilpst atkāpē “objektīvi pamatots”, kas izpaužas nepieciešamībā novērst to, ka pagaidu darbos nodarbinātos iekļauj štatā, nodarot kaitējumu štatā jau esošajiem darba ņēmējiem, kas notiktu, ja pagaidu darbos nodarbinātajiem saglabātu iepriekšējos nodarbinātības laikposmus?

b)

Vai minētajam noteikumam, kas paredzēts Direktīvas 1999/70/EK pielikuma 4. klauzulas 4. punktā un atbilstoši kuram “darba stāža kritēriji attiecībā uz īpašiem darba nosacījumiem ir vienādi gan noteikta laika darba ņēmējiem, gan pastāvīgiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgi darba stāža kritēriji nav objektīvi pamatoti”, kopsakarā ar 5. klauzulu, ko Tiesa jau interpretējusi un saskaņā ar kuru ir likumīgs Itālijas valsts tiesiskais regulējums, kas civildienestā aizliedz pārveidot darba līgumu uz noteiktu laiku par darba līgumu uz nenoteiktu laiku, ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā neatkarīgi no noteikta laika darba tiesiskajās attiecībās iegūtā stāža ir paredzēts izbeigt uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu un noslēgt jaunu līgumu uz nenoteiktu laiku, kas atšķiras no iepriekšējā, un nesaglabājot iepriekšējos nodarbinātības laikposmus (Likuma Nr. 296/2006 1. panta 519. punkts)?

---

(1)  OV L 175, 43. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/21

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 17. jūnijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Maria Laura Altavista/Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

(Lieta C-303/11)

2011/C 252/40

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieces pamata procesā

Prasītāja: Maria Laura Altavista

Atbildētāja: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

Prejudiciālie jautājumi

a)

Vai noteikumam, kas paredzēts Direktīvas 1999/70/EK (1) pielikuma 4. klauzulas 4. punktā un atbilstoši kuram “darba stāža kritēriji attiecībā uz īpašiem darba nosacījumiem ir vienādi gan noteikta laika darba ņēmējiem, gan pastāvīgiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgi darba stāža kritēriji nav objektīvi pamatoti”, kopsakarā ar 5. klauzulu, ko Tiesa jau interpretējusi un saskaņā ar kuru ir likumīgs Itālijas valsts tiesiskais regulējums, kas civildienestā aizliedz pārveidot darba līgumu uz noteiktu laiku par darba līgumu uz nenoteiktu laiku, ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums pagaidu darbos nodarbināto stabilizācijas jomā (Likuma Nr. 296/2006 1. panta 519. punkts), kurā ir atļauts uz noteiktu laiku darbā pieņemtus darba ņēmējus tieši pieņemt darbā uz nenoteiktu laiku, atkāpjoties no noteikuma par atklātu konkursu, bet samazinot līdz nullei noteikta laika darbā iegūto darba stāžu, vai tomēr valsts likumdevēja paredzētais darba stāža zaudējums ietilpst atkāpē “objektīvi pamatots”, kas izpaužas nepieciešamībā novērst to, ka pagaidu darbos nodarbinātos iekļauj štatā, nodarot kaitējumu štatā jau esošajiem darba ņēmējiem, kas notiktu, ja pagaidu darbos nodarbinātajiem saglabātu iepriekšējos nodarbinātības laikposmus?

b)

Vai minētajam noteikumam, kas paredzēts Direktīvas 1999/70/EK pielikuma 4. klauzulas 4. punktā un atbilstoši kuram “darba stāža kritēriji attiecībā uz īpašiem darba nosacījumiem ir vienādi gan noteikta laika darba ņēmējiem, gan pastāvīgiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgi darba stāža kritēriji nav objektīvi pamatoti”, kopsakarā ar 5. klauzulu, ko Tiesa jau interpretējusi un saskaņā ar kuru ir likumīgs Itālijas valsts tiesiskais regulējums, kas civildienestā aizliedz pārveidot darba līgumu uz noteiktu laiku par darba līgumu uz nenoteiktu laiku, ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā neatkarīgi no noteikta laika darba tiesiskajās attiecībās iegūtā stāža ir paredzēts izbeigt uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu un noslēgt jaunu līgumu uz nenoteiktu laiku, kas atšķiras no iepriekšējā, un nesaglabājot iepriekšējos nodarbinātības laikposmus (Likuma Nr. 296/2006 1. panta 519. punkts)?

---

(1)  OV L 175, 43. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/22

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 17. jūnijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Rosanna Valenza/Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

(Lieta C-304/11)

2011/C 252/41

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieces pamata procesā

Prasītāja: Rosanna Valenza

Atbildētāja: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

Prejudiciālie jautājumi

a)

Vai noteikumam, kas paredzēts Direktīvas 1999/70/EK (1) pielikuma 4. klauzulas 4. punktā un atbilstoši kuram “darba stāža kritēriji attiecībā uz īpašiem darba nosacījumiem ir vienādi gan noteikta laika darba ņēmējiem, gan pastāvīgiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgi darba stāža kritēriji nav objektīvi pamatoti”, kopsakarā ar 5. klauzulu, ko Tiesa jau interpretējusi un saskaņā ar kuru ir likumīgs Itālijas valsts tiesiskais regulējums, kas civildienestā aizliedz pārveidot darba līgumu uz noteiktu laiku par darba līgumu uz nenoteiktu laiku, ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums pagaidu darbos nodarbināto stabilizācijas jomā (Likuma Nr. 296/2006 1. panta 519. punkts), kurā ir atļauts uz noteiktu laiku darbā pieņemtus darba ņēmējus tieši pieņemt darbā uz nenoteiktu laiku, atkāpjoties no noteikuma par atklātu konkursu, bet samazinot līdz nullei noteikta laika darbā iegūto darba stāžu, vai tomēr valsts likumdevēja paredzētais darba stāža zaudējums ietilpst atkāpē “objektīvi pamatots”, kas izpaužas nepieciešamībā novērst to, ka pagaidu darbos nodarbinātos iekļauj štatā, nodarot kaitējumu štatā jau esošajiem darba ņēmējiem, kas notiktu, ja pagaidu darbos nodarbinātajiem saglabātu iepriekšējos nodarbinātības laikposmus?

b)

Vai minētajam noteikumam, kas paredzēts Direktīvas 1999/70/EK pielikuma 4. klauzulas 4. punktā un atbilstoši kuram “darba stāža kritēriji attiecībā uz īpašiem darba nosacījumiem ir vienādi gan noteikta laika darba ņēmējiem, gan pastāvīgiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgi darba stāža kritēriji nav objektīvi pamatoti”, kopsakarā ar 5. klauzulu, ko Tiesa jau interpretējusi un saskaņā ar kuru ir likumīgs Itālijas valsts tiesiskais regulējums, kas civildienestā aizliedz pārveidot darba līgumu uz noteiktu laiku par darba līgumu uz nenoteiktu laiku, ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā neatkarīgi no noteikta laika darba tiesiskajās attiecībās iegūtā stāža ir paredzēts izbeigt uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu un noslēgt jaunu līgumu uz nenoteiktu laiku, kas atšķiras no iepriekšējā, un nesaglabājot iepriekšējos nodarbinātības laikposmus (Likuma Nr. 296/2006 1. panta 519. punkts)?

---

(1)  OV L 175, 43. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/22

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 17. jūnijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) — Laura Marsella, Simonetta Schettini, Sabrina Tomassini/Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

(Lieta C-305/11)

2011/C 252/42

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieces pamata procesā

Prasītājas: Laura Marsella, Simonetta Schettini, Sabrina Tomassini

Atbildētāja: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

Prejudiciālie jautājumi

a)

Vai noteikumam, kas paredzēts Direktīvas 1999/70/EK (1) pielikuma 4. klauzulas 4. punktā un atbilstoši kuram “darba stāža kritēriji attiecībā uz īpašiem darba nosacījumiem ir vienādi gan noteikta laika darba ņēmējiem, gan pastāvīgiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgi darba stāža kritēriji nav objektīvi pamatoti”, kopsakarā ar 5. klauzulu, ko Tiesa jau interpretējusi un saskaņā ar kuru ir likumīgs Itālijas valsts tiesiskais regulējums, kas civildienestā aizliedz pārveidot darba līgumu uz noteiktu laiku par darba līgumu uz nenoteiktu laiku, ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums pagaidu darbos nodarbināto stabilizācijas jomā (Likuma Nr. 296/2006 1. panta 519. punkts), kurā ir atļauts uz noteiktu laiku darbā pieņemtus darba ņēmējus tieši pieņemt darbā uz nenoteiktu laiku, atkāpjoties no noteikuma par atklātu konkursu, bet samazinot līdz nullei noteikta laika darbā iegūto darba stāžu, vai tomēr valsts likumdevēja paredzētais darba stāža zaudējums ietilpst atkāpē “objektīvi pamatots”, kas izpaužas nepieciešamībā novērst to, ka pagaidu darbos nodarbinātos iekļauj štatā, nodarot kaitējumu štatā jau esošajiem darba ņēmējiem, kas notiktu, ja pagaidu darbos nodarbinātajiem saglabātu iepriekšējos nodarbinātības laikposmus?

b)

Vai minētajam noteikumam, kas paredzēts Direktīvas 1999/70/EK pielikuma 4. klauzulas 4. punktā un atbilstoši kuram “darba stāža kritēriji attiecībā uz īpašiem darba nosacījumiem ir vienādi gan noteikta laika darba ņēmējiem, gan pastāvīgiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgi darba stāža kritēriji nav objektīvi pamatoti”, kopsakarā ar 5. klauzulu, ko Tiesa jau interpretējusi un saskaņā ar kuru ir likumīgs Itālijas valsts tiesiskais regulējums, kas civildienestā aizliedz pārveidot darba līgumu uz noteiktu laiku par darba līgumu uz nenoteiktu laiku, ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā neatkarīgi no noteikta laika darba tiesiskajās attiecībās iegūtā stāža ir paredzēts izbeigt uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu un noslēgt jaunu līgumu uz nenoteiktu laiku, kas atšķiras no iepriekšējā, un nesaglabājot iepriekšējos nodarbinātības laikposmus (Likuma Nr. 296/2006 1. panta 519. punkts)?

---

(1)  OV L 175, 43. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/23

---

Prasība, kas celta 2011. gada 17. jūnijā — Eiropas Komisija/Somijas Republika

(Lieta C-309/11)

2011/C 252/43

Tiesvedības valoda — somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — I. Koskinen un L. Lozano Palacios)

Atbildētāja: Somijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, piemērojot Arvonlisäverolaki [Likuma par pievienotās vērtības nodokli] (1501/1993) 80. pantā ietverto īpašo režīmu ceļojumu aģentūrām attiecībā uz ceļojumu pakalpojumu pārdošanu personām, kas nav ceļotāji, Somijas Republika nav izpildījusi Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 306.–310. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Somijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Atbilstoši PVN direktīvas 2006/112/EK normām ceļojumu aģentūrām paredzētais īpašais režīms esot jāpiemēro tikai tad, ja ceļojumu pakalpojumi tiek pārdoti ceļotājiem. Turpretim pretēji PVN direktīvai esot tas, ka Somijas Republika ceļojumu aģentūrām paredzēto īpašo režīmu piemērojot arī pakalpojumiem, ko ceļojumu aģentūras savstarpēji sniedz cita citai vai arī citiem ceļojumu rīkotājiem.

---

(1)  OV L 347, 1. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/23

---

Prasība, kas celta 2011. gada 21. jūnijā — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-313/11)

2011/C 252/44

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — D. Bianchi un A. Szmytkowska)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, aizliedzot Polijā ģenētiski modificētas barības un ģenētiski modificētu organismu izmantošanai barībā ražošanu, laišanu apgrozībā un izmantošanu dzīvnieku barošanā, Polijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) 16. panta 5. punktā, kā arī 19., 20. un 34. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apgalvo, ka, pieņemot Likumu par dzīvnieku barību, kas Polijā aizliedz ģenētiski modificētas barības un ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izmantošanai barībā ražošanu, laišanu apgrozībā un izmantošanu dzīvnieku barošanā, Polijas Republika neesot izpildījusi Regulā Nr. 1829/2003 paredzētos pienākumus. Pēc šīs regulas, kas nodrošinot pilnīgu tiesiskā regulējuma saskaņošanu atļauju izsniegšanas ĢMO-barībai jomā Savienības līmenī, pieņemšanas Polija nevarot izdot tiesību normas, kas aizliedz produktu, uz kuriem attiecas šādas atļaujas, laišanu apgrozībā, izmantošanu un ražošanu tās suverēnajā teritorijā. Polija esot pārkāpusi konkrēti šādus noteikumus:

—

Regulas Nr. 1829/2003 16. panta 5. punktu, saskaņā ar kuru atļauju ĢMO izmantošanai barībā, barības, kas sastāv no ĢMO vai satur tos, un barības, kas ražota no ĢMO, laišanai apgrozībā, izmantošanai vai pārstrādei varot izsniegt, atteikt, atjaunot, grozīt, apturēt vai atsaukt tikai saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem pamatiem un paredzētajām procedūrām;

—	Regulas 19. pantu, kurā esot noteikts, ka atļaujas izsniegšana esot Eiropas Komisijas kompetencē;

—	Regulas 20. pantu, saskaņā ar kuru par produktiem, kuriem ir atbilstoši šai regulai izsniegta atļauja, uzskatot produktus, kuri esot bijuši laisti apgrozībā un kuriem esot bijušas izsniegtas atļaujas atbilstoši tobrīd spēkā esošajām tiesībām vēl pirms Regulas Nr. 1829/2003 spēkā stāšanās;

—	Regulas 34. pantu (klauzula par aizsardzības pasākumiem), kas ņemot vērā pilnīgo tiesiskā regulējuma saskaņošanu šajā jomā, esot vienīgais pamats ārkārtas pasākumu veikšanai, lai apturētu vai grozītu izsniegtu atļauju;

Šajā ziņā neesot nozīmes tam, ka apstrīdētā aizlieguma spēkā stāšanās valsts tiesībās esot atlikta, jo Polijas Republika nav izpildījusi tai minētajā regulā paredzētos pienākumus jau ar to vien, ka likumdevējs ar Savienības tiesībām nesaderīgos, apstrīdētos noteikumus ir pieņēmis un ka tie ir publicēti.

---

(1)  OV L 268, 1. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/24

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 27. jūnijā iesniedza Administrativen Sad Varna (Bulgārija) — Digitalnet OOD/Nachalnik na Mitnicheski punkt Varna Zapad pri Mitnitsa Varna

(Lieta C-320/11)

2011/C 252/45

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen Sad Varna

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Digitalnet OOD

Atbildētājs: Nachalnik na Mitnicheski punkt Varna Zapad pri Mitnitsa Varna

Prejudiciālie jautājumi

1)

Kas ir jāsaprot ar jēdzienu “internets” Eiropas Kopienu Kombinētās nomenklatūras 2009. gadam skaidrojumu nozīmē (Komisijas 2008. gada 19. septembra Regula Nr. 1031/2008), kuri tika publicēti 2008. gada 30. maijaOficiālajā Vēstnesī (OV C 133, 1. lpp.; grozījums attiecībā uz 852[1]9000 (1)., 8528 71 13. un 8528 71 90. apakšpozīciju), lai preci būtu iespējams klasificēt ar TARIC kodu 8528711300?

2)

Kas ir jāsaprot ar jēdzienu “modems” Eiropas Kopienu Kombinētās nomenklatūras 2009. gadam skaidrojumu nozīmē (Komisijas 2008. gada 19. septembra Regula Nr. 1031/2008), kuri tika publicēti 2008. gada 30. maijaOficiālajā Vēstnesī (OV C 133, 1. lpp.; grozījums attiecībā uz 852[1]9000., 8528 71 13. un 8528 71 90. apakšpozīciju), lai preci būtu iespējams klasificēt ar TARIC kodu 8528711300?

3)

Kas ir jāsaprot ar jēdzienu “modulēšana” un “demodulēšana” Eiropas Kopienu Kombinētās nomenklatūras 2009. gadam skaidrojumu nozīmē (Komisijas 2008. gada 19. septembra Regula Nr. 1031/2008), kuri tika publicēti 2008. gada 30. maijaOficiālajā Vēstnesī (OV C 133, 1. lpp.; grozījums attiecībā uz 852[1]9000., 8528 71 13. un 8528 71 90. apakšpozīciju), lai preci būtu iespējams klasificēt ar TARIC kodu 8528711300?

4)	Kura ir ierīces, pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloka TF6100DCC, noteicošā funkcija (galvenā funkcija), pēc kuras ir jāpiemēro muitas tarifs, — televīzijas signālu uztveršana vai tāda modema izmantošana, kurš dod interaktīvas informācijas apmaiņas iespēju, lai nodrošinātu piekļuvi internetam?

5)

Ja ierīces, pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloka TF6100DCC, noteicošā funkcija (galvenā funkcija) ir tāda modema izmantošana, kurš dod interaktīvas informācijas apmaiņas iespēju, lai nodrošinātu piekļuvi internetam, vai modema darbināšanai izvēlētajam modulēšanas un demodulēšanas veidam un izmantotā modema veidam ir nozīme, veicot tarifa klasificēšanu, vai arī pietiek ar to, ka ar modemu tiek nodrošināta piekļuve internetam?

6)	Kurā apakšpozīcijā un ar kādu kodu ir jāklasificē ierīce, kura atbilst ierīces TF6100DCC aprakstam?

7)

Vai gadījumā, ja pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloks TF6100DCC ir jāklasificē Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 8521 90 00, pozitīvas muitas nodokļa likmes piemērošana atbilstoši Kopienu tiesībām ir likumīga, ja šāda klasifikācija būtu no 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību [un] Nolīguma par tirdzniecību ar informācijas tehnoloģiju produktiem II b daļas izrietošo Kopienas saistību pārkāpums, vai arī klasificēšana pozīcijā 8521 nozīmē, ka uz pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloku TF6100DCC attiecīgā Nolīguma par tirdzniecību ar informācijas tehnoloģiju produktiem daļa neattiecas?

---

(1)  OV L 291, 1. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/25

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 28. jūnijā iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) — K/Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö, valtiovarainministeriö

(Lieta C-322/11)

2011/C 252/46

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus [Augstākā Administratīvā tiesa]

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: K

Citi lietas dalībnieki: Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö [Nodokļu inspekcija], valtiovarainministeriö [Finanšu ministrija]

Prejudiciālais jautājums

Vai LESD 63. un 65. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru Somijas nodokļu maksātājs Francijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā radušos zaudējumus nevar atskaitīt no Somijā apliekamās peļņas, kas gūta, atsavinot akcijas, bet atbilstoša Somijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūtos zaudējumus, pastāvot zināmiem nosacījumiem, viņš var atskaitīt no atsavināšanas rezultātā gūtās peļņas?

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/25

---

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 29. jūnijā iesniedza Adminstrativen Sad Varna (Bulgārija) — Tsifrova kompania/Nachalnik na Mitnicheski punkt Varna Zapad pri Mitnitsa Varna

(Lieta C-330/11)

2011/C 252/47

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Adminstrativen Sad Varna

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Tsifrova kompania

Atbildētājs: Nachalnik na Mitnicheski punkt Varna Zapad pri Mitnitsa Varna

Prejudiciālie jautājumi

1)

Kas ir jāsaprot ar jēdzienu “internets” Eiropas Kopienu Kombinētās nomenklatūras 2009. gadam skaidrojumu nozīmē (Komisijas 2008. gada 19. septembra Regula Nr. 1031/2008 (1)), kuri tika publicēti 2008. gada 30. maijaOficiālajā Vēstnesī (OV C 133, 1. lpp.; grozījums attiecībā uz 852[1]9000., 8528 71 13. un 8528 71 90. apakšpozīciju), lai preci būtu iespējams klasificēt ar TARIC kodu 8528711300?

2)

Kas ir jāsaprot ar jēdzienu “modems” Eiropas Kopienu Kombinētās nomenklatūras 2009. gadam skaidrojumu nozīmē (Komisijas 2008. gada 19. septembra Regula Nr. 1031/2008), kuri tika publicēti 2008. gada 30. maijaOficiālajā Vēstnesī (OV C 133, 1. lpp.; grozījums attiecībā uz 852[1]9000., 8528 71 13. un 8528 71 90. apakšpozīciju), lai preci būtu iespējams klasificēt ar TARIC kodu 8528711300?

3)

Kas ir jāsaprot ar jēdzienu “modulēšana” un “demodulēšana” Eiropas Kopienu Kombinētās nomenklatūras 2009. gadam skaidrojumu nozīmē (Komisijas 2008. gada 19. septembra Regula Nr. 1031/2008), kuri tika publicēti 2008. gada 30. maijaOficiālajā Vēstnesī (OV C 133, 1. lpp.; grozījums attiecībā uz 852[1]9000., 8528 71 13. un 8528 71 90. apakšpozīciju), lai preci būtu iespējams klasificēt ar TARIC kodu 8528711300?

4)	Kura ir ierīces, pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloka DC 215 KL, noteicošā funkcija (galvenā funkcija), pēc kuras ir jāpiemēro muitas tarifs, — televīzijas signālu uztveršana vai tāda modema izmantošana, kurš dod interaktīvas informācijas apmaiņas iespēju, lai nodrošinātu piekļuvi internetam?

5)

Ja ierīces, pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloka DC 215 KL, noteicošā funkcija (galvenā funkcija) ir tāda modema izmantošana, kurš dod interaktīvas informācijas apmaiņas iespēju, lai nodrošinātu piekļuvi internetam, vai modema darbināšanai izvēlētajam modulēšanas un demodulēšanas veidam un izmantotā modema veidam ir nozīme, veicot tarifa klasificēšanu, vai arī pietiek ar to, ka ar modemu tiek nodrošināta piekļuve internetam?

6)	Kurā apakšpozīcijā un ar kādu kodu ir jāklasificē ierīce, kura atbilst ierīces DC 215 KL aprakstam?

7)

Vai gadījumā, ja pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloks DC 215 KL ir jāklasificē Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 8521 90 00, pozitīvas muitas nodokļa likmes piemērošana atbilstoši Kopienu tiesībām ir likumīga, ja šāda klasifikācija būtu no 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību [un] Nolīguma par tirdzniecību ar informācijas tehnoloģiju produktiem II b daļas izrietošo Kopienas saistību pārkāpums, vai arī klasificēšana pozīcijā 8521 nozīmē, ka uz pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloku DC 215 KL attiecīgā Nolīguma par tirdzniecību ar informācijas tehnoloģiju produktiem daļa neattiecas?

---

(1)  OV L 291, 1. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/26

---

Prasība, kas celta 2011. gada 5. jūlijā — Eiropas Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-352/11)

2011/C 252/48

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Wilms un A. Alcover San Pedro)

Atbildētāja: Austrijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepiešķirot atļaujas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (PINK direktīva) 6. un 8. pantam, nepārskatot pastāvošās atļaujas vai vajadzības gadījumā tās neatjauninot un nenodrošinot, ka visas esošās iekārtas tiek ekspluatētas saskaņā ar PINK direktīvas 3., 7., 9., 10. un 13. pantā, 14. panta a) un b) apakšpunktā un 15. panta 2. punktā noteiktajām prasībām, Austrijas Republika nav izpildījusi PINK direktīvas 5. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Atbilstoši PINK direktīvas (1) noteikumiem pēc 2007. gada 30. oktobra attiecībā uz “esošajām iekārtām” šīs direktīvas izpratnē ir jāsaņem atļauja.

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju attiecīgajā laika posmā ne visām Austrijas Republikā izvietotajām “esošajām iekārtām” bija izsniegta nepieciešamā atļauja.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīva 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 24, 8. lpp.).

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/26

---

Prasība, kas celta 2011. gada 5. jūlijā — Eiropas Komisija/Čehijas Republika

(Lieta C-353/11)

2011/C 252/49

Tiesvedības valoda — čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Manhaeve un M. Thomannová–Körnerová)

Atbildētāja: Čehijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka nepieņemot visus nepieciešamos normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2010. gada 8. februāra Komisijas Direktīvas 2010/5/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu akroleīnu (1), prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Čehijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 2. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Paredzētais termiņš šīs direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2010. gada 31. augustā.

---

(1)  OV L 36, 24. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/26

---

Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 9. februāra rīkojums — Acegas-APS SpA, iepriekš — Acqua, Elettricità, Gas e servizi SpA (Acegas)/Komisija

(Lieta C-341/09 P) (1)

2011/C 252/50

Tiesvedības valoda — itāļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 267, 07.11.2009

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/26

---

Tiesas trešās palātas priekšsēdētāja 2011. gada 11. februāra rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Reti Televisive Italiane SpA (RTI)/Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni, Sky Italia Srl

(Lieta C-390/09) (1)

2011/C 252/51

Tiesvedības valoda — itāļu

Trešās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 312, 19.12.2009.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/27

---

Tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2011. gada 23. maija rīkojums (Arbeitsgericht Siegburg, Vācija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hüseyin Balaban/Zelter GmbH

(Lieta C-86/10) (1)

2011/C 252/52

Tiesvedības valoda — vācu

Otrās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 113, 01.05.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/27

---

Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 8. jūnija rīkojums (Tribunal d'instance de Dax, Francija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — AG2R Prévoyance/Bourdil SARL (C-97/10), Société boucalaise de boulangerie SARL (C-98/10), Baba-Pom SARL (C-99/10)

(Apvienotās lietas no C-97/10 līdz C-99/10) (1)

2011/C 252/53

Tiesvedības valoda — franču

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietas no reģistra.

---

(1)  OV C 113, 01.05.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/27

---

Tiesas astotās palātas priekšsēdētāja 2011. gada 19. maija rīkojums — Eiropas Komisija/Slovākijas Republika

(Lieta C-253/10) (1)

2011/C 252/54

Tiesvedības valoda — slovāku

Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 195, 17.07.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/27

---

Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 15. februāra rīkojums (Tribunal administratif de Montreuil (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Accor Services France/Le Chèque Déjeuner CCR, Etablissement Public de Santé de Ville–Evrard

(Lieta C-269/10) (1)

2011/C 252/55

Tiesvedības valoda — franču

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 221, 14.08.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/27

---

Tiesas septītās palātas priekšsēdētāja 2011. gada 17. marta rīkojums — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-278/10) (1)

2011/C 252/56

Tiesvedības valoda — grieķu

Septītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 209, 31.07.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/27

---

Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 15. jūnija rīkojums (Tribunal Judicial de Amares (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Cristiano Marques Vieira/Companhia de Seguros Tranquilidade SA

(Lieta C-299/10) (1)

2011/C 252/57

Tiesvedības valoda — portugāļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 234, 28.08.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/27

---

Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 6. jūnija rīkojums (Tribunal Judicial de Póvoa de Lanhoso (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maria de Jesus Barbosa Rodrigues/Companhia de Seguros Zurich SA

(Lieta C-363/10) (1)

2011/C 252/58

Tiesvedības valoda — portugāļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 288, 23.10.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/27

---

Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 24. marta rīkojums — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-428/10) (1)

2011/C 252/59

Tiesvedības valoda — franču

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 328, 04.12.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/28

---

Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 16. februāra rīkojums — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-466/10) (1)

2011/C 252/60

Tiesvedības valoda — grieķu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 317, 20.11.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/28

---

Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 13. maija rīkojums — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-486/10) (1)

2011/C 252/61

Tiesvedības valoda — vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 13, 15.01.2011.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/28

---

Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 16. februāra rīkojums (Tribunal administratif de Rennes, Francija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — L'Océane Immobilière SAS/Direction de contrôle fiscal Ouest

(Lieta C-487/10) (1)

2011/C 252/62

Tiesvedības valoda — franču

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 346, 18.12.2010.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/28

---

Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 8. aprīļa rīkojums — Eiropas Komisija/Slovākijas Republika

(Lieta C-531/10) (1)

2011/C 252/63

Tiesvedības valoda — slovāku

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 30, 29.01.2011.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/28

---

Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 2. maija rīkojums — Eiropas Komisija/Īrija

(Lieta C-570/10) (1)

2011/C 252/64

Tiesvedības valoda — angļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 63, 26.02.2011.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/28

---

Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 21. jūnija rīkojums (Tribunale di Ivrea, Itālija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Procura della Repubblica/Lucky Emegor

(Lieta C-50/11) (1)

2011/C 252/65

Tiesvedības valoda — itāļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 113, 09.04.2011.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/28

---

Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 21. jūnija rīkojums (Tribunale di Ragusa, Itālija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Procura della Repubblica/Mohamed Mrad

(Lieta C-60/11) (1)

2011/C 252/66

Tiesvedības valoda — itāļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 113, 09.04.2011.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/28

---

Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 21. jūnija rīkojums (Tribunale di Rovereto, Itālija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Procura della Repubblica/John Austine

(Lieta C-63/11) (1)

2011/C 252/67

Tiesvedības valoda — itāļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 120, 16.04.2011.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/29

---

Tiesas priekšēdētāja 2011. gada 21. jūnija rīkojums (Tribunale di Bergamo, Itālija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Procura della Repubblica/Survival Godwin

(Lieta C-94/11) (1)

2011/C 252/68

Tiesvedības valoda — itāļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 139, 07.05.2011.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/29

---

Tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2011. gada 29. jūnija rīkojums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Procuratore generale della Repubblica presso la Corte Suprema di Cassazione/Demba Ngagne

(Lieta C-140/11) (1)

2011/C 252/69

Tiesvedības valoda — itāļu

Tiesas pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 152, 21.05.2011.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/30

---

Vispārējās tiesas 2011. gada 12. jūlija spriedums — Hitachi u.c./Komisija

(Lieta T-112/07) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Projektu, kas saistīti ar gāzes izolācijas slēgiekārtām, tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Tirgus sadale - Tiesības uz aizstāvību - Pārkāpuma pierādīšana - Vienots un turpināts pārkāpums - Naudas sodi - Pārkāpuma smagums un ilgums - Preventīva iedarbība - Sadarbība)

2011/C 252/70

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Hitachi Ltd (Tokija, Japāna) Hitachi Europe Ltd (Maidenhead, Apvienotā Karaliste) un Japan AE Power Systems Corp. (Tokija) (pārstāvis(ji) — M. Reynolds, P. Mansfield un B. Roy, solicitors, D. Arts, advokāts, N. Green, QC, un S. Singla, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Arbault, pēc tam X. Lewis, pēc tam P. Van Nuffel un J. Bourke, un visbeidzot P. Van Nuffel, N. Khan un F. Ronkes Agerbeek, pārstāvji, kuriem palīdz J. Holmes, barrister)

Priekšmets

Prasība, prioritāri, atcelt Komisijas 2007. gada 24. janvāra Lēmumu C(2006) 6762, galīgā redakcija, par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.899 — Gāzes izolācijas slēgiekārtas) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītājām, un atcelt tām uzliktos naudas sodus, pakārtoti, atcelt minētā lēmuma 2. pantu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītājām, un, vēl pakārtotāk, atcelt vai samazināt prasītājām uzlikto naudas sodu summu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītājas atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 129, 09.06.2007.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/30

---

Vispārējās tiesas 2011. gada 12. jūlija spriedums — Toshiba/Komisija

(Lieta T-113/07) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Projektu, kas saistīti ar gāzes izolācijas slēgiekārtām, tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Tirgus sadale - Tiesības uz aizstāvību - Pārkāpuma pierādīšana - Vienots un turpināts pārkāpums - Naudas sodi - Pārkāpuma smagums un ilgums - Pamatojums - Sākumsumma - Atsauces gads)

2011/C 252/71

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Toshiba Corp. (Tokija, Japāna) (pārstāvji — sākotnēji J. MacLennan, solicitor, A. Schulz un J. Borum, advokāti, pēc tam J. MacLennan un A. Schulz, pārstāvji)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Arbault un J. Samnadda, pēc tam X. Lewis, pēc tam J. Bourke un F. Ronkes Agerbeek, visbeidzot J. Ronkes Agerbeek un N. Khan)

Priekšmets

Prasība galvenokārt, atcelt Komisijas 2007. gada 24. janvāra Lēmumu C(2006) 6762, galīgā redakcija, par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.899 — Gāzes izolācijas slēgiekārtas) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un, pakārtoti, grozīt minētā lēmuma 1. un 2. pantu, lai atceltu vai samazinātu prasītājai uzliktā naudas soda summu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2007. gada 24. janvāra Lēmuma C(2006) 6762, galīgā redakcija, par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.899 — Gāzes izolācijas slēgiekārtas) 2. panta h) un i) apakšpunktu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Toshiba Corp.;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Toshiba sedz trīs ceturtdaļas tiesāšanās izdevumu, kas lietas dalībniekiem radušies Vispārējā tiesā;

4)	Eiropas Komisija sedz vienu ceturtdaļu tiesāšanās izdevumu, kas lietas dalībniekiem radušies Vispārējā tiesā.

---

(1)  OV C 140, 23.06.2007.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/31

---

Vispārējās tiesas 2011. gada 12. jūlija spriedums — Fuji Electric/Komisija

(Lieta T-132/07) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Projektu, kas saistīti ar gāzes izolācijas slēgiekārtām, tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Tirgus sadale - Pārkāpuma pierādīšana - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Pārkāpuma ilgums - Naudas sodi - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Sadarbība)

2011/C 252/72

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fuji Electric Co. Ltd, agrākā Fuji Electric Holdings Co. Ltd, Fuji Electric Systems Co. Ltd tiesību pārņēmēja (Kavasaki, Japāna) (pārstāvji — P. Chappatte un P. Walter, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Arbault, pēc tam X. Lewis, J. Bourke un F. Ronkes Agerbeek, un visbeidzot N. Khan un F. Ronkes Agerbeek, pārstāvji, kuriem palīdz J. Holmes, barrister)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2007. gada 24. janvāra Lēmumu C(2006) 6762, galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.899 — Gāzes izolācijas slēgiekārtas) un prasība samazināt Fuji Electric Holdings un Fuji Electric Systems uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)

atcelt Komisijas 2007. gada 24. janvāra Lēmuma C(2006) 6762, galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.899 — Gāzes izolācijas slēgiekārtas) 1. punkta h) apakšpunktu un 2. punkta d) apakšpunktu tiktāl, ciktāl tajos ir atzīts vai tie ir pamatoti ar atzinumu, ka Fuji Electric Systems Co. Ltd, kuras tiesību pārņēmēja ir Fuji Electric Co. Ltd, var uzskatīt par personīgi atbildīgu par pārkāpumu laika posmā no 2000. gada septembra līdz 2001. gada 30. jūnijam;

2)	Lēmuma C(2006) 6762, galīgā redakcija, 2. punkta d) apakšpunktā Fuji Electric, agrākajai Fuji Electric Holdings Co. Ltd, kas ir Fuji Electric Systems tiesību pārņēmēja, uzliktais naudas sods tiek noteikts EUR 2 200 000 apmērā;

3)	Eiropas Komisija atlīdzina vienu ceturtdaļu no Fuji Electric tiesāšanās izdevumiem un sedz vienu ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem pati;

4)	Fuji Electric sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem pati, kā arī atlīdzina trīs ceturtdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 140, 23.06.2007.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/31

---

Vispārējās tiesas 2011. gada 12. jūlija spriedums — Mitsubishi Electric/Komisija

(Lieta T-133/07) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Projektu, kas saistīti ar gāzes izolācijas slēgiekārtām, tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Tirgus sadale - Tiesības uz aizstāvību - Pārkāpuma pierādīšana - Pārkāpuma ilgums - Naudas sodi - Sākumsumma - Atsauces gads - Vienlīdzīga attieksme)

2011/C 252/73

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mitsubishi Electric Corp. (Tokija, Japāna) (pārstāvji — R. Denton, solicitor, un K. Haegeman, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Arbault un J. Samnadda, pēc tam X. Lewis, pēc tam P. Van Nuffel un J. Bourke, un visbeidzot P. Van Nuffel un N. Khan, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība, prioritāri, atcelt Komisijas 2007. gada 24. janvāra Lēmumu C(2006) 6762, galīgā redakcija, par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.899 — Gāzes izolācijas slēgiekārtas) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju un TM T & D, un, pakārtoti, atcelt minētā lēmuma 2. panta g) apakšpunktu, kā arī tā 2. panta h) apakšpunktu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un, pakārtoti tam, grozīt šā paša lēmuma 2. pantu, lai atceltu vai, ja tas netiek atcelts, samazināt prasītājai uzlikto naudas sodu summu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2007. gada 24. janvāra Lēmuma C(2006) 6762, galīgā redakcija, par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.899 — Gāzes izolācijas slēgiekārtas) 2. panta g) un h) apakšpunktu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Mitsubishi Electric Corp.;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Mitsubishi Electric sedz trīs ceturtdaļas tiesāšanās izdevumu, kas lietas dalībniekiem radušies Vispārējā tiesā;

4)	Eiropas Komisija sedz vienu ceturtdaļu tiesāšanās izdevumu, kas lietas dalībniekiem radušies Vispārējā tiesā.

---

(1)  OV C 140, 23.06.2007.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/32

---

Vispārējās tiesas 2011. gada 12. jūlija spriedums — Aldi Einkauf/ITSB — Illinois Tools Works (“TOP CRAFT”)

(Lieta T-374/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “TOP CRAFT” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “Krafft” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Agrāko preču zīmju faktiska izmantošana - Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkts (tagad — Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts) un Regulas (EK) Nr. 2868/95 22. noteikums)

2011/C 252/74

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG (Esene, Vācija) (pārstāvji — N. Lützenrath, U. Rademacher, L. Kolks un C. Fürsen, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — R. Pethke)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: IIllinois Tools Works, Inc. (Glenview, Amerikas Savienotās Valstis)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2008. gada 25. jūnija lēmumu lietā R 952/2007-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp IIllinois Tools Works, Inc. un Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 25. jūnija lēmumu lietā R 952/2007-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp IIllinois Tools Works, Inc. un Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG;

2)	ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 313, 06.12.2008.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/32

---

Vispārējās tiesas 2011. gada 12. jūlija spriedums — Komisija/Q

(Lieta T-80/09 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Pretapelācija - Psiholoģiska vardarbība - Civildienesta noteikumu 12.a pants - Paziņojums Komisijai par politiku psiholoģiskās vardarbības jomā - Administrācijas pienākums sniegt palīdzību - Civildienesta noteikumu 24. pants - Apjoms - Lūgums sniegt palīdzību - Pagaidu pārcelšanas pasākumi - Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses - Atbildība - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Neierobežota kompetence - Īstenošanas nosacījumi - Karjeras attīstības ziņojums - Prasība atcelt tiesību aktu - Interese celt prasību)

2011/C 252/75

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Joris, D. Martin un B. Eggers)

Otra lietas dalībniece: Q (Domsjö, Zviedrija) (pārstāvji — S. Rodrigues un Y. Minatchy, advokāti)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 9. decembra spriedumu lietā F-52/05 Q/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), kurā ir lūgts šo spriedumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 9. decembra spriedumu lietā F-52/05 Q/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts) atcelt tiktāl, ciktāl rezolutīvās daļas 2) punktā Eiropas Kopienu Komisijai ir piespriests samaksāt Q zaudējumu atlīdzību EUR 500 apmērā, kā arī summu EUR 15 000 apmērā, tiktā, ciktāl tajā ir paredzēts atlīdzināt morālo kaitējumu, kas ir nodarīts Q tādēļ, ka esot notikusi kavēšanās, uzsākot administratīvo izmeklēšanu, un tiktāl, ciktāl, lai rezolutīvās daļas 3) punktā noraidītu pirmajā instancē iesniegto prasību pārējā daļā, pamatojuma daļas 147.–189. punktā ir lemts par “iebildumu par psiholoģisko vardarbību, ko cēlusi [Q],” un pamatojuma daļas 230. punktā ir atzīts, ka nav jālemj par prasījumiem atcelt karjeras attīstības ziņojumus, kas uz viņu attiecas un kas sagatavoti attiecīgi par laika posmiem no 2003. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim un no 1. novembra līdz 31. decembrim;

2)	pamata apelācijas sūdzību un preatpelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt;

3)	lietu nodot atpakaļ Civildienesta tiesai, lai tā lemj par prasījumiem atcelt iepriekš minētos karjeras attīstības ziņojumus, kā arī par summu, kas Komisijai ir jāmaksā Q tikai kā atlīdzība par morālo kaitējumu, kuru izraisījis tās atteikums veikt pagaidu pārcelšanas pasākumu;

4)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

---

(1)  OV C 102, 01.05.2009.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/33

---

Vispārējās tiesas 2011. gada 12. jūlija spriedums — Slovēnija/Komisija

(Lieta T-197/09) (1)

(ELVGF - Garantiju nodaļa - Izdevumi, kas ir izslēgti no Kopienas finansējuma - Laukaugi)

2011/C 252/76

Tiesvedības valoda — slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovēnijas Republika (pārstāvji — sākotnēji Ž. Cilenšek Bončina, pēc tam L. Bembič, kam palīdz J. Sladič, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji T. van Rijn un K. Banks, pēc tam F. Jimeno Fernández un M. Žebre un vēl pēc tam F. Jimeno Fernández un B. Rous)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2009. gada 19. marta Lēmumu 2009/253/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu un uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) (OV L 75, 15. lpp.), tiktāl, ciktāl šis lēmums attiecas uz Slovēnijas Republiku

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Slovēnijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 180, 01.08.2009.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/33

---

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 21. jūnija rīkojums — MB System/Komisija

(Lieta T-209/11 R)

(Pagaidu noregulējums - Valsts atbalsts - atgūšanas pienākums - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamība - Interešu izsvēršana)

2011/C 252/77

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MB System GmbH & Co. KG (Nordhausen, Vācija) (pārstāvji — G. Brüggen, M. Ackermann un C. Geiert, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Erlbacher un T. Maxian Rusche)

Priekšmets

Prasība daļēji apturēt Komisijas 2010. gada 14. decembra Lēmuma C(2010) 8289, galīgā redakcija, par Vācijas valsts atbalstu Nr. C 38/2005 (ex NN 52/2004) par labu Biria grupai piemērošanu

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/33

---

Prasība, kas celta 2011. gada 16. maijā — Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrs/Komisija

(Lieta T-259/11)

2011/C 252/78

Tiesvedības valoda — latviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: biedrība “Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrs” (pārstāvis — E. Darapoļskis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas lēmumu par PHARE Nacionālās programmas Latvijā 2003 Līgumu 2003/004-979-06-03/110027 “Būvmateriālu inovāciju un testēšanas centra izveide”, atzīstot par nepamatoti piedzītu PHARE finansējumu EUR 1 576 010,80 apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar Eiropas Komisijas (turpmāk tekstā — “Komisija”) lēmumu par PHARE Nacionālās programmas Latvijā 2003 Līgumu 2003/004-979-06-03/110027 “Būvmateriālu inovāciju un testēšanas centra izveide” (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”) ir nolemts atgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus EUR 1 474 200 apmērā.

Prasītāja uzskata, ka Komisija, pieņemot apstrīdēto lēmumu, nav ievērojusi 2003. gada 19. septembrī starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku noslēgto Finanšu memorandu par 2003 PHARE Nacionālās programmas Latvijā finansēšanu (turpmāk tekstā — “Finanšu memorands”), pamatojoties uz kuru 2005. gada 23. augustā ar prasītāju tika noslēgts Līgums par finansējuma piešķiršanu un izmaksāts PHARE finansējums EUR 1 576 010,80 apmērā. Tāpat prasītāja uzskata, ka Komisija nav ievērojusi Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1) (turpmāk tekstā — “Finanšu regula”), un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2) (turpmāk tekstā — “Piemērošanas regula”).

Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza šādus pamatus.

Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka Komisija esot pieņēmusi apstrīdēto lēmumu bez rūpīgas lietas apstākļu pārbaudes un faktu novērtēšanas, balstoties vienīgi uz Latvijas Republikas amatpersonu ziņojumiem, kuri savukārt neesot balstīti uz kompetentu iestāžu atzinumiem vai lēmumiem. Prasītājas ieskatā Komisijai pirms piedziņas procedūras uzsākšanas bija jāpārliecinās par Latvijas Republikas amatpersonu ziņojumos norādīto pārkāpumu esamību un jāiegūst visi nepieciešamie pierādījumi, ko Komisija neesot veikusi, bet vienīgi formāli izskatījusi iepriekšējo saraksti. Tā rezultātā konkrētajā lietā esot ignorēti svarīgi fakti un nepamatoti atprasīts izmaksātais PHARE finansējums.

Otrkārt, Komisija neesot izmantojusi pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Finanšu memorandu, Finanšu regulu un Piemērošanas regulu. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Eiropas Komisijai, konstatējot pārkāpumus, pirmkārt, bija jāaprēķina to finansiālā ietekme uz Kopienas budžetu, otrkārt, konstatējot, ka pārkāpumiem var būt būtiskas finansiālās sekas, bija jādod iespēja Latvijas Republikai sniegt paskaidrojumus, kā arī jādod laiks pārkāpumu novēršanai. Konkrētajā lietā Eiropas Komisija minētās pilnvaras neesot izmantojusi, kā rezultātā apstrīdētais lēmums esot pretrunā Finanšu memorandam, Finanšu regulas 71. pantam un Piemērošanas regulas 79. un 80. pantam.

Treškārt, apstrīdētais lēmums esot nesamērīgs un pieņemts, pārkāpjot Finanšu memorandā, kā arī Finanšu regulā un Piemērošanas regulā paredzēto attiecīgo lēmumu pieņemšanas procedūru. Turklāt apstrīdētais lēmums nav publicēts, tam nav norādīts izdošanas datums, un prasītāja par to uzzināja vienīgi Latvijā notiekošā tiesvedības procesa ietvaros pēc 2011. gada 9. marta.

Ceturtkārt, apstrīdētais lēmums radot smagas sekas un nodarot zaudējumus prasītājai, jo ir pret prasītāju ierosinātās tiesvedības pamatā un liedzot prasītājai turpmāk saņemt finansējumu PHARE programmas ietvaros.

Piektkārt un visbeidzot, prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu esot nodarīts būtisks kaitējums tās reputācijai, jo Komisijas prettiesiskās rīcības dēļ esot apdraudēta jaunu partneru iesaistīšana projekta ietvaros un būtiski mazināta investoru uzticība prasītājai kā drošam un stabilam finanšu partnerim.

---

(1)  OV L 248, 16.09.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/34

---

Prasība, kas celta 2011. gada 1. jūnijā — Kieffer Omnitec/Komisija

(Lieta T-288/11)

2011/C 252/79

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: A+P Kieffer Omnitec Sàrl (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji — A. Delvaux un V. Bertrand, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu;

—	atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru tā noraidīja prasītājas piedāvājumu un piešķīra līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam, par kuru prasītāja tika informēta ar 2011. gada 1. aprīļa vēstuli, kas saņemta 2011. gada 5. aprīlī;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī ir prasība atcelt Komisijas 2011. gada 1. aprīļa lēmumu, ar ko noraidīts piedāvājums, kuru prasītāja iesniedza konkursa procedūrā par HVAC iekārtu, sprinkleru un hidrosanitāro iekārtu uzturēšanas Joseph Bech ēkā Luksemburgā līgumu noslēgšanu, un piešķirtas līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam (OV 2010/S 241-367523).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Finanšu regulas 89. panta 1. un 2. punkts un 92. pants, Īstenošanas regulas 135. panta 1. un 5. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (1), 49. pants, kā arī pārskatāmības, vienlīdzības un samērīguma principi, jo Eiropas Komisija pieprasa, lai pretendents iesniegtu “spēkā esošu ISO sertifikātu attiecībā uz visu tā uzturēšanas darbību, ko būtu izsniegusi sertifikācijas organizācija”. Prasītāja pārmet Eiropas Komisijai, pirmkārt, ka tā nav skaidri un precīzi formulējusi atlases kritērijus, līguma dokumentos neprecizējot pieprasītā ISO sertifikāta numuru, otrkārt, ka tā ir pieprasījusi pretendentiem ISO sertifikātu “attiecībā uz visu tā uzturēšanas darbību”, nevis tikai par attiecīgo iepirkumu un, treškārt, ka tā nav ļāvusi pretendentiem pierādīt, ka to darbības kvalitāte ir līdzvērtīga ISO sertifikāta apliecinātai.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, kas izriet no LESD 296. panta, Finanšu regulas 100. panta 2. punkta, nav ievēroti līguma dokumenti un to pielikumi un ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo Eiropas Komisija noraidīja sabiedrības A+P KIEFFER OMNITEC piedāvājumu tādēļ, ka prasītāja, neiesniedzot atbilstošos apliecinošos dokumentus, lai pierādītu, ka kandidātiem bija vajadzīgā kvalifikācija, neatbilda kritērijam Nr. 16. Prasītāja apgalvo, pirmkārt, ka kritērijs Nr. 16 attiecās uz “paziņojumu, kurā norādīts vidējais gada darbinieku skaits, kuriem ir bijis vajadzīgais profils, pēdējos trīs gadus pie visiem iespējamās apvienības dalībniekiem”, un ka līguma dokumentu II pielikuma 27./37. lpp. bija atsauce tikai uz kandidātu valodu zināšanām un, otrkārt, ka prasītāja, iesniedzot apliecinošos dokumentus, ir iesniegusi pierādījumu, ka vienam no kandidātiem bija kvalifikācija, kas prasīta līguma dokumentu II pielikuma 28./38. lpp. Attiecībā uz otru kandidātu iepirkuma dokumentos neesot bijis prasīts, ka vietas pārvaldniekam būtu jābūt attiecīgajai kvalifikācijai.

---

(1)  OV L 134, 2004, 114. lpp.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/35

---

Prasība, kas celta 2011. gada 14. jūnijā — ABN AMRO Group/Komisija

(Lieta T-319/11)

2011/C 252/80

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ABN AMRO Group NV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji — W. Knibbeler un P. van den Berg, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2011. gada 5. aprīļa Lēmuma par Nr. C 11/2009 pasākumiem (iepriekš NN 53b/2008, NN 2/2010 un N 19/2010) 5. pantu, ko Nīderlandes valsts īstenoja ABN AMRO Group NV; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā lēmuma secinājumos attiecībā uz 5. pantā ietvertā iegādes aizlieguma piemērojamību esot pieļautas šādas kļūdas tiesību piemērošanā un tādējādi tas ir jāatceļ: — esot pārkāpts LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts un esot nepareizi piemēroti Komisijas paziņojumos (1) noteiktie principi un pamatnostādnes; — esot pārkāpts samērīguma princips, nosakot, ka atbalsta pasākums tiek apstiprināts ar nosacījumu, ka tiek apstiprināti iegādes aizliegumi, kas nav atbilstoši, vajadzīgi vai samērīgi; — esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, nosakot iegādes aizliegumu, kas ir ievērojami stingrāks nekā citos gadījumos Komisijas piemērotais iegādes aizliegums; — esot pārkāpts labas pārvaldības princips, jo neesot rūpīgi un individuāli pārbaudīti visi individuālās lietas attiecīgie aspekti, tostarp ar lēmumu uzliktā iegādes aizlieguma nepieciešamība un sekas, kā arī esot pārkāpts LESD 296. pants, jo minētajam lēmumam neesot sniegts adekvāts pamatojums.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā lēmuma secinājumos attiecībā uz 5. pantā ietvertā iegādes aizlieguma ilgumu esot pieļautas šādas kļūdas tiesību piemērošanā un novērtējumā, un tādējādi tas ir jāatceļ: — esot pārkāpts LESD 345. pants, jo iegādes aizlieguma ilgums esot atkarīgs no valsts īpašuma tiesībām; — esot pārkāpts LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts un esot nepareizi piemēroti Komisijas paziņojumos (2) noteiktie principi un pamatnostādnes; — esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, nosakot iegādes aizliegumu, kas ir uz ievērojami ilgāku laika posmu nekā citos gadījumos Komisijas piemērotais iegādes aizliegums,; — esot pārkāpti samērīguma un labas pārvaldības principi.

---

(1)  Komisijas paziņojums — Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi (OV 2008 C 270, 8. lpp.); Komisijas paziņojums — Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos — atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem (OV 2009 C 10, 2. lpp.); Komisijas paziņojums par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē (OV 2009 C 72, 1. lpp.); Komisijas paziņojums par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (OV 2009 C 195, 9. lpp.).

(2)  Skat. 1. zemsvītras piezīmi

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/36

---

Prasība, kas celta 2011. gada 17. jūnijā — Ungārija/Komisija

(Lieta T-320/11)

2011/C 252/81

Tiesvedības valoda — ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ungārijas Republika (pārstāvji — M. Fehér, K. Szíjjártó, K. Veres)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2011. gada 28. marta Lēmumu 2011/192/ES par konkrētu Ungārijas izdevumu, kas tai radušies 2004. gadā saskaņā ar Īpašo pirmspievienošanās programmu lauksaimniecības un lauku attīstībai (Sapard), izslēgšanu no ES finansējuma;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo prasības pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi Savienības tiesības. Tā apgalvo, ka finansējuma samazinājums, ko Komisija piemērojusi noteiktā trīs mēnešu termiņa neievērošanas dēļ, esot prettiesisks, jo, pēc tās domām un pretēji tam, kā uzskata Komisija, trīs mēnešu termiņš Sapard maksājuma veikšanai, kas noteikts Savienības tiesībās — konkrēti Komisijas Regulas Nr. 2222/2000/EK (1) 9. panta 6. punktā un Eiropas Kopienas un Ungārijas Republikas starpā 2001. gada 15. jūnijā noslēgtā daudzgadu finansēšanas līguma A pielikuma 8. panta 6. punktā, — skaitāms no brīža, kad iestādei ir visi maksājuma veikšanai vajadzīgie pamatojuma dokumenti. Tādēļ gadījumā, ja noteiktu iemeslu dēļ ir vajadzīgi papildu pamatojuma dokumenti, termiņš sākas tikai ar brīdi, kad nosūtīts pēdējais no šiem papildu dokumentiem. Turklāt, pēc prasītājas domām, Komisija, piemērodama finansējuma samazinājumu apstākļos, kad Ungārijas iestādes drīkstēja pamatoti paļauties, ka to ievērotā maksājumu kārtība atbilst Savienības tiesībām, neesot ievērojusi lojālas sadarbības principu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

Ar otro pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija, pieņemdama apstrīdēto lēmumu, esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo tā nav ņēmusi vērā ārkārtas apstākļus un pamatotos iemeslus, kuru dēļ finanšu samazinājums nebūtu piemērojams vai attiecīgajā gadījumā — būtu piemērojams mazākā apmērā. Šādi apstākļi konkrēti esot Sapard programmas “izglītojošais” raksturs un tas, ka Ungārijas iestāžu pamatmērķis bija aizsargāt ES saimnieciskās intereses. Prasītāja uzsver, ka ar termiņa neievērošanu Komisijai neesot nodarīts nekāds kaitējums.

Trešajā pamatā par pamatojuma nenorādīšanu ir teikts, ka apstrīdētā lēmuma pamatojumā neesot nedz pienācīgi paskaidrots, kādēļ Komisija nolēma piemērot samazinājumu, nedz, kā noteikts tā konkrētais apmērs, nedz it īpaši — kādēļ Komisija nepiekrita saskaņošanas iestādes šajā ziņā paustajam viedoklim, ka šajā gadījumā pastāv ārkārtas apstākļi, kas ir ņemami vērā, piemērojot samazinājumu.

---

(1)  Komisijas 2000. gada 7. jūnija Regula (EK) Nr. 2222/2000, ar ko nosaka finanšu noteikumus, saskaņā ar kuriem piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1268/1999 par Kopienas atbalstu pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīs laikposmā pirms to pievienošanās (OV L 253, 5. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 11. nod., 34. sēj., 156. lpp.).

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/36

---

Prasība, kas celta 2011. gada 21. jūnijā — UCP Backus un Johnston/ITSB (pudeles forma)

(Lieta T-323/11)

2011/C 252/82

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Unión de Cervecerías Peruanas Backus un Johnston SAA (Lima, Peru) (pārstāvis — E. Armijo Chávarri, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītāju prasījumi

—	konstatēt, ka prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2011. gada 23. marta lēmumu, kas pieņemts lietā R 2238/2010-2, ir iesniegta noteiktajā termiņā un atbilstoši formas prasībām; un

—	pēc tiesvedības pabeigšanas pasludināt šī lēmuma atcelšanu un tieši piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: trīsdimensiju preču zīme, ko veido pudeles forma (reģistrācijas pieteikums Nr. 8592081), attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē (“alus”)

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta kļūdaina interpretācija un piemērošana

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/37

---

Prasība, kas celta 2011. gada 17. jūnijā — Amador López/ITSB

(“AUTOCOACHING”)

(Lieta T-325/11)

2011/C 252/83

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pedro Germán Amador López (Barselona, Spānija) (pārstāvis — A. Falcón Morales, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītāja prasījumi

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu pieņemt šo prasības pieteikumu ar pievienotajiem dokumentiem un, attiecīgi, pieņemt prasību par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju otrās padomes 2011. gada 23. martā pieņemto lēmumu par daļēju noraidīšanu lietā R 1665/2010-2, atzīt prasību par pieņemamu un atcelt minēto lēmumu

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “AUTOCOACHING” (reģistrācijas pieteikums Nr. 8945362) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 41. un 45. klasē

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu daļēji noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nepareiza piemērošana un interpretācija

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/37

---

Prasība, kas celta 2011. gada 20. jūnijā — TM.E./Komisija

(Lieta T-329/11)

2011/C 252/84

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TM.E. S.p.A. — Termomeccanica Ecologia (Milāna, Itālija) (pārstāvji — C. Malinconico, S. Fidanzia un A. Gigliola, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu, ar kuru tika izslēgta nepieciešamība uzsākt pienākuma neizpildes procedūru pret Rumāniju Kopienu principu un direktīvu publisko iepirkumu jomā, kā arī “Savienības Ārējo darbību līguma slēgšanas procedūru praktisko vadlīniju” pārkāpuma dēļ;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt EUR 18 955 106 vai lielāku vai mazāku naudas summu, kura nosakāma, ievērojot taisnīgumu, par prasītājai nodarīto kaitējumu saistībā ar Eiropas Komisijas izdarītu Kopienu tiesību pārkāpumu;

—	pakārtoti, piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt TM.E. ciesto kaitējumu, kas radies no iespēju zuduma, EUR 3 791 021 vai lielākas vai mazākas naudas summas, kura nosakāma, ievērojot taisnīgumu, apmērā;

—	vēl pakārtotāki, piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt kaitējumu, kurš radies saistībā ar Komisijas novēlotu savu pienākumu pildīšanu un kurš atbilst kopējai TM.E. radušos juridisko izdevumu summai EUR 73 044,32 apmērā vai lielākas vai mazākas summas, kura nosakāma, ievērojot taisnīgumu, apmērā;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības mērķis ir atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 20. aprīļa vēstuli, ar kuru tika izslēgta nepieciešamība uzsākt pienākuma neizpildes procedūru pret Rumāniju par Kopienu principu un direktīvu publiskā iepirkuma jomā, kā arī pašas Komisijas pieņemto “Savienības Ārējo darbību līguma slēgšanas procedūru praktisko vadlīniju” (turpmāk tekstā — “PV”) pārkāpumu, un saņemt atlīdzību par Kopienu iestādes tās uzdevumu izpildē radīto kaitējumu.

Savu prasījumu atbalstam prasītāja izvirza šādus pamatus.

1)

Pirmais pamats ir par PV būtisku formu pārkāpumu, kā arī Līgumu vai to piemērošanai pieņemto tiesību noteikumu pārkāpumu. Prasītāja uzskata, ka Eiropas Komisija ar apstrīdēto lēmumu nav pieņēmusi argumentētu atzinumu par norādītiem smagiem un acīmredzamiem pārkāpumiem, kuri izdarīti uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus procedūrā attiecībā uz projektu “Bucharest Wastewater Treatment Plant Rehabilitation: Stage I ISPA 2004/RO/16/P/PE/003-03”, un tādējādi nav uzsākusi pienākumu neizpildes procedūru pret Rumāniju, bet ir atsaukusi Kopienu finansējumu, kurš ir piešķirts šī publiskā iepirkuma ietvaros.

2)

Otrais pamats ir par būtisku formas prasību un PV pārkāpumu, kā arī faktu sagrozīšanu. Prasītāja arī uzskata, ka apstrīdētais tiesību akts ir prettiesisks, jo Komisija, sagrozot sūdzībā minētos faktus, nav atzinusi, ka Primaria Municipiului Bucaresti bija pieļāvusi nopietnas procesuālas kļūdas. Konkrētāk, Primaria Municipiului Bucaresti vispirms noraidīja prasītājas iesniegto piedāvājumu it kā esošas anomālijas ekonomiskajā plānā dēļ un pēc šīs nopietnās prettiesiskās rīcības izdarīšanas centās pamatot jau pieņemtu lēmumu ar iespējamiem trūkumiem, kuri pretendenta piedāvājumam bija tehniskā ziņā. Turklāt Komisija nebija ņēmusi vērā to, ka Rumānijas tiesā prasība atcelt līgumu netika izvērtēta, jo it kā nebija samaksāta tiesas nodeva 7,3 miljonu euro apmērā, un tādējādi acīmredzami tika pārkāptas tiesības uz aizstāvību un Kopienu principi.

3)

Trešais pamats ir par Komisijas nostājas nepieņemšanu attiecībā uz citiem minētajiem pārkāpumiem. Prasītāja apstiprina, ka apstrīdētajā vēstulē Eiropas Komisija nav izvērtējusi pārējo tai iesniegto informāciju. It īpaši, vispār nav ticis izvērtēts fakts, ka prasītājas lietu pirmajā instancē izskatīja tas pats tiesnesis, kurš tās prasību bija atzinis par nepieņemamu ar spriedumu, kurš pēc tam tika grozīts apelācijas instancē, proti, neobjektīvs tiesnesis, kuram bija sevi jāatstata, un tādējādi nepārprotami un acīmredzami tika izdarīts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punkta pārkāpums. Visbeidzot saistībā ar prasību atlīdzināt kaitējumu prasītāja norāda, ka Komisijas bezdarbība, kā arī Rumānijai attiecīgā projekta ietvaros piešķirtā Kopienas finansējuma neatsaukšana ir radījusi ievērojamus finansiālus zaudējumus publiskā iepirkuma līguma neizpildes vai iespējas saņemt minētā līguma slēgšanas tiesības zuduma dēļ un katrā ziņā zaudējumus saistībā ar kavējumu, kuru dēļ prasītāja ir uzsākusi dārgas tiesvedības Rumānijas tiesās.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/38

---

Prasība, kas celta 2011. gada 24. jūnijā — Italiana Calzature/ITSB — Vicini (“Giuseppe GIUSEPPE ZANOTTI DESIGN”)

(Lieta T-336/11)

2011/C 252/85

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Società Italiana Calzature SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji — A. Rapisardi un C. Ginevra, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Vicini SpA (San Mauro Pascoli, Itālija)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Apelāciju otrās padomes 2008. gada 8. aprīļa lēmumu procesā Nr. R 0634/2010-2 un tādējādi apstiprināt Iebildumu nodaļas 2010. gada 5. marta lēmumu, kas attiecas uz iebildumu procesu Nr. 1350711;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: VICINI SpA

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “GIUSEPPE” (reģistrācijas pieteikums Nr. 6.513.386) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 18. un 25. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas vārdiska preču zīme “ZANOTTI” (Nr. 244.277) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē, un Itālijas grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Zanotti”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: daļēji apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: pilnībā noraidīt iebildumus

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta nepareiza interpretācija un piemērošana

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/38

---

Prasība, kas celta 2011. gada 24. jūnijā — Italiana Calzature/ITSB — Vicini (“Giuseppe BY GIUSEPPE ZANOTTI”)

(Lieta T-337/11)

2011/C 252/86

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Società Italiana Calzature SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji — A. Rapisardi un C. Ginevra, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Vicini SpA (San Mauro Pascoli, Itālija)

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Apelāciju otrās padomes 2011. gada 8. aprīļa lēmumu procesā Nr. R 0918/2010-2 un tādējādi apstiprināt Iebildumu nodaļas 2010. gada 30. aprīļa lēmumu, kas attiecas uz iebildumu procesu Nr. 992653;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: VICINI SpA

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Giuseppe BY GIUSEPPE ZANOTTI” (reģistrācijas pieteikums Nr. 992.653) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “ZANOTTI” (preču zīme 244.277) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: daļēji apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: pilnībā noraidīt iebildumus

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta nepareiza interpretācija un piemērošana

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/39

---

Prasība, kas celta 2011. gada 30. jūnijā — Getty Images/ITSB (“PHOTOS.COM”)

(Lieta T-338/11)

2011/C 252/87

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Getty Images (US), Inc. (Sietla, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — P.G. Olson, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2011. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 1831/2010-2 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “PHOTOS.COM” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 42. un 45. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8549991

Pārbaudītāja lēmums: daļēji noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. panta b) un c) apakšpunkta, skatot tos kopā ar 7. pantu 3. punktu, pārkāpums, jo Apelāciju padome esot (i) kļūdaini konstatējusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija aprakstoša attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām precēm/pakalpojumiem; (ii) kļūdījusies, neņemot vērā faktu, ka prasītājas reģistrētais domēna nosaukums atbilst reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei un ietekmē preču zīmes atšķirtspējas novērtēšanu, un (iii) kļūdaini uzskatījusi, ka dokumenti nebija pietiekami, lai pierādītu, ka preču zīme bija ieguvusi atšķirtspēju, un savu lēmumu balstījusi uz iesniegto pierādījumu nepareizu izpratni un priekšstatu par tiem. Vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības principu pārkāpums, jo Apelāciju padome kļūdaini noraidīja fakta, ka iepriekšējā reģistrācijas pieteikumā ITSB bija atzinusi prasītājas preču zīmi “PHOTOS.COM” attiecībā uz līdzīgām precēm uz pakalpojumiem, nozīmību.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/39

---

Prasība, kas celta 2011. gada 28. jūnijā — Spānija/Komisija

(Lieta T-339/11)

2011/C 252/88

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — M. Muñoz Pérez)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2011. gada 15. aprīļa Lēmumu 2011/244/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz dažus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), daļā, uz kuru attiecas šī prasība, un

—	piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētajā lēmumā Komisija no finansējuma izslēdz noteiktus ar iepakojuma apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā (attiecībā uz 2006., 2007. un 2008. finanšu gadu) saistītus izdevumus EUR 37 252 551,10 apmērā.

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka ar Lēmumu 2010/152/ES Komisija no ELVGF segtā finansējuma saistībā ar atbalstu darbības programmām izslēgusi EUR 33 339 525,05, jo uzskatīja, ka Kopienu atbalsts saistībā ar iepakojuma apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā laikā no 2003. līdz 2006. finanšu gadam radušos izmaksu segšanai nav piešķirts atbilstoši Savienības tiesību aktu noteikumiem. Prasībā, kas pašreiz tiek izskatīta lietā T-230/10, Spānijas Karaliste ir lūgusi minēto lēmumu atcelt.

Šajā prasībā izvirzītie argumenti atbilst lietā T-230/10 izklāstītajiem.

---

27.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/40

---

Prasība, kas celta 2011. gada 30. jūnijā — Ecologistas en Acción-CODA/Komisija

(Lieta T-341/11)

2011/C 252/89

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ecologistas en Acción-CODA (Madride, Spānija) (pārstāvis — J. Doreste Hernández, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta, nesniedzot atbildi paredzētajā termiņā, par noraidošu uzskatāmo lēmumu, ar kuru ir liegta iespēja iepazīties ar procedūrā GESTDEM 2011/6 pieprasītajiem dokumentiem;

—

atzīt organizācijas ECOLOGISTAS EN ACCION tiesības saņemt šādus dokumentus, ko tā pieprasījusi un kas tai prettiesiski ir liegti: a) Summary by the Spanish Ministry of Environment of the information submitted to the European Commission concerning the environmental assessment of the construction of the Granadilla Port, transmitted to the Permanent Representation of Spain to the European Union on 4 November 2005, b) paskaidrojumus Complementary information by Gobierno de Canarias, November 2005, c) Alternative analysis concerning the location of the Granadilla Port by Gobierno de Canarias, July 2005, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības pamatā ir ar vides jautājumiem saistītas dokumentācijas pieprasījums, ko Eiropas Komisija esot netieši noraidījusi.

Informācija, ar kuru esot liegts iepazīties, ir trīs dokumenti, kurus saistībā ar ostas būvniecību Granadiljā [Granadilla] (Tenerife, Spānija) Spānijas pārvaldes iestādes ir iesniegušas Eiropas Komisijai atzinuma sniegšanai saskaņā ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 15. nod., 2. sēj., 102. lpp.) 6. panta 4. punktu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 1. nod., 3. sēj., 331. lpp.) pārkāpums. — Šajā ziņā tiek apgalvots, ka atbildētāja neesot organizācijai ECOLOGISTAS EN ACCIÓN rakstiski darījusi zināmus iemeslus, kādēļ tai tiek liegts iepazīties ar trijiem pieprasītajiem dokumentiem, un galīgā lēmuma pieņemšanu jautājumā par minēto dokumentu pieprasījumu esot atstājusi Spānijas Karalistes ziņā, lai gan uz tiem neattiecas neviens no minētās regulas 4. panta 1., 2. un 3. punktā paredzētajiem izņēmumiem.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulas (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 13. lpp.), pārkāpums. — Pēc prasītājas domām, ņemot vērā, ka visi trīs pieprasītie dokumenti ir “vides informācija”, to netieša liegšana esot pretrunā iepriekš minētās regulas un Orhūsas konvencijas burtam un garam.

---