21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/1

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Padome 2010. gada 7. decembrī pieņēma Īstenošanas lēmumu 2011/77/ES (3) par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Īrijai uz trim gadiem atbilstīgi Līguma noteikumiem un Regulai (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (4). 2010. gada 16. decembrī parakstītajā papildinošajā saprašanās memorandā un tā pirmajā atjauninājumā ir noteikti ekonomikas politikas nosacījumi, pamatojoties uz kuriem piešķir finanšu palīdzību. Īstenošanas lēmums 2011/77/ES tika grozīts ar Īstenošanas lemumu2011/326/ES (5). Saprašanās memoranda pirmais atjauninājums tika parakstīts 2011. gada 18. maijā.

(4)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu iekļaut minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(7)

Īrija 2011. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz 2011.–2015. gadu, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas minētās programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)

Krīzes ietekmē notika pirms tam uzplaukuma gadu laikā radušās lielās nelīdzsvarotības ievērojama korekcija. Laikposmā starp 2007. un 2010. gadu reālais IKP samazinājās par 12 % un nodarbinātība – gandrīz par 13 %, bezdarbam pieaugot no 4,6 % 2007. gadā līdz 13,6 % 2010. gadā. Tas noveda arī pie valsts finanšu stāvokļa dramatiska pasliktinājuma, un vispārējā valsts budžeta deficīta attiecība 2008. un 2009. gadā sasniedza divciparu skaitli. 2010. gadā vispārējais valsts budžeta deficīts sasniedza 32,4 % no IKP, tostarp ietverot finanšu nozares atbalsta pasākumus 20,5 % apmērā no IKP. Parāda attiecība pret IKP palielinājās no 25 % 2007. gadā līdz 96 % 2010. gadā.

(9)

ES-SVF finanšu palīdzības programmas īstenošana kopumā norisinās, kā paredzēts. Saskaņotie fiskālie pasākumi ir īstenoti, 2010. gada fiskālais mērķis izpildīts, un arī 2011. gada pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti atbilst palīdzības programmā noteiktajiem mērķiem. Prognozēts, ka vispārējais valsts budžeta deficīts 2011. gadā nepārsniegs palīdzības programmā noteiktos griestus, lai gan nominālā IKP prognoze 2011. gadam ir pārskatīta uz leju. Ir sasniegti labi panākumi banku sistēmu reformēšanas jomā, un ir veikti pasākumi, lai sasniegtu strukturālo reformu mērķus.

(10)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, uz kuru pamatojas budžeta prognozes stabilitātes programmā, ir ticams. Stabilitātes programmas vidēja termiņa budžeta stratēģija ir panākt, lai vispārējais valsts budžeta deficīts līdz Padomes 2010. gada 3. decembra ieteikumā paredzētajam termiņam samazinātos zem atsauces vērtības, proti, 3 % no IKP. Stabilitātes programmā paredzētie deficīta mērķi ir šādi: 10 % no IKP 2011. gadā, 8,6 % – 2012. gadā, 7,2 % – 2013. gadā, 4,7 % – 2014. gadā un 2,8 % – programmas perioda beigās 2015. gadā. Šādu virzību atbalsta konsolidācijas pasākumi 3,8 % apmērā no IKP, kas iekļauti 2011. gada budžetā, un plaši konsolidācijas pasākumi 5,9 % apmērā no IKP 2012.–2014. gadā, kā arī turpmāki neprecizēti konsolidācijas pasākumi vairāk nekā 1 % apmērā no IKP 2015. gadā. Stabilitātes programmā atkārtoti noteikts budžeta stāvokļa vidējā termiņa mērķis – 0,5 % apmērā no IKP, kas netiek sasniegts stabilitātes programmas periodā. Saskaņā ar Komisijas dienestu jaunāko novērtējumu riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju ir augsti. Lai uzlabotu valsts finanšu ilgtspēju, vidējā termiņā ir jāsasniedz pietiekami primārie pārpalikumi un jāturpina reformēt Īrijas sociālā nodrošinājuma sistēma.

(11)

Īrija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”, kuras tā iesniedza 2011. gada 3. maijā. Tajās ietilpst konkrēti pasākumi konkurētspējas veicināšanai, tostarp algu noteikšanas mehānisma reformēšana, noteiktu profesionālo pakalpojumu atvēršana konkurencei, pētniecības un inovācijas stiprināšana, finanšu stabilitātes stiprināšana, jo īpaši krīžu atrisināšanas mehānismu izveide, un valsts finanšu ilgtspējas uzlabošanai, izmantojot vidēja termiņa budžeta sistēmu, reformējot pensiju sistēmu un palielinot pensionēšanās vecumu.

(12)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, tostarp pakta “Euro plus” saistības. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Īrijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā nepieciešamību nostiprināt ES vispārējo ekonomisko pārvaldību, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzsver, ka plānotie pasākumi jāīsteno nekavējoties, lai tiktu ievērots Īstenošanas lēmums 2011/77/ES.

(13)

Ņemot vērā minēto izvērtējumu, kā arī ņemot vērā Padomes 2010. gada 7. decembra ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Īrijas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu un tās atzinumu (6). Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Īrijas valsts reformu programmu,

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/4

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Itālija 2011. gada 6. maijā iesniedza savu 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz 2011.–2014. gadu, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Vēl ilgi pirms pašreizējās pasaules ekonomikas un finanšu krīzes Itālijas ekonomikā bija vērojami strukturāli trūkumi. Laikā no 2001. līdz 2007. gadam vidējais IKP pieaugums bija aptuveni 1 %, t.i., tikai puse no euro zonas vidējā rādītāja, un tā galvenais iemesls bija zems ražīguma pieaugums. Tā kā šādas parādības skāra visu valsti, nemazinājās reģionu lielā ekonomiskā nevienlīdzība. Lai gan ekonomikai nebija raksturīga liela nelīdzsvarotība privātajā sektorā, to smagi skāra pasaules krīze. Eksporta un līdz ar to arī investīciju sabrukums izraisīja reālā IKP krasu kritumu par aptuveni 7 % no 2008. gada otrā ceturkšņa līdz 2009. gada otrajam ceturksnim. Valsts bruto parāds, kas iepriekšējā desmitgadē bija stabili samazinājies, 2010. gada beigās pieauga līdz 119 %, kas atspoguļo arī straujo IKP kritumu. Tomēr nodarbinātība samazinājās daudz mazāk, pateicoties valsts finansētai shēmai, lai samazinātu nostrādāto stundu skaitu, tāpēc 2008.-2009. gadā bezdarbs pieauga samērā nedaudz. Atjaunojoties eksportam, ekonomika 2009. gada otrajā pusē sāka atveseļoties, lai gan tas notika lēni. 2010. gadā situācija darba tirgū vēl aizvien bija nedroša, un gada beigās bezdarbs nostabilizējās 8,5 % apmērā. Tā kā valsts parāda attiecība ir ļoti liela, Itālijas fiskālā nostādne krīzes laikā bija pienācīgi piesardzīga un tā neveica iespaidīgus fiskālās stimulēšanas pasākumus, tāpēc valsts deficīts 2009.–2010. gadā bija mazāks par euro zonas vidējo rādītāju.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programmas pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir ticams. Programmā paredzēts līdz 2012. gadam vispārējo valsts deficītu samazināt zem atsauces vērtības 3 % no IKP, to panākot ar turpmākiem izdevumu ierobežojumiem un papildu ieņēmumiem, ko dotu labāka nodokļu iekasēšana. Programmā paredzēts, ka pēc pārmērīga deficīta novēršanas līdz programmas perioda beigām (2014. g.) tiks sasniegts vidēja termiņa mērķis (VTM) – strukturāli līdzsvarots budžets –, pamatojoties uz saistībām vēl vairāk ierobežot primāros izdevumus. Programmā prognozēts, ka valsts parāda attiecība pret IKP sasniegs maksimumu 2011. gadā un pēc tam aizvien straujāk samazināsies, jo palielināsies primārais pārpalikums. Plānotie vidējie gada fiskālie pasākumi 2010.–2012. gada periodā pārsniedz Padomes saskaņā ar pārmērīga deficīta novēršanas procedūru ieteiktos 0,5 %, un prognozētais korekcijas temps pēc 2012. gada krietni pārsniedz Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto. Lai panāktu minēto deficīta un parāda samazinājumu, būs nepieciešama stingra budžeta disciplīna, tāpat ir nepieciešama plašāka informācija par plānotajiem konsolidācijas pasākumiem 2013. un 2014. gadam, lai vairotu programmas ticamību.

(9)

Tā kā valsts parāds ir ļoti liels (2011. gadā tas ir aptuveni 120 % no IKP), galvenais Itālijas uzdevums ir panākt noturīgu un ticamu konsolidāciju un pieņemt strukturālus pasākumus, lai veicinātu izaugsmi. Saskaņā ar Komisijas jaunāko novērtējumu, riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju šķiet vidēji. Laika posmā līdz 2012. gadam tas, vai izdosies sasniegt stabilitātes programmā nospraustos vispārējā valsts budžeta deficīta mērķus un tādējādi līdz 2012. gadam novērst pārmērīgu budžeta deficītu, būs atkarīgs no tā, vai tiks pilnībā īstenoti jau pieņemtie pasākumi. Var būt vajadzīgi papildu pasākumi, piemēram, gadījumā, kad ieņēmumi no labākas nodokļu iekasēšanas izrādās mazāki, nekā budžetā plānots, vai ja rodas grūtības panākt plānoto kapitālizdevumu samazinājumu. Attiecībā uz 2013.–2014. gadu jaunā trīsgadu budžeta sistēma paredz, ka līdz 2011. gada oktobrim ir jāpieņem konkrēti pasākumi, kas būs konsolidācijas pamatā. Lai gan budžeta sistēma pēdējos gados ir ievērojami nostiprināta, ir paredzēta īstenojamu izdevumu “griestu” ieviešana un citi pasākumi budžeta izpildes uzraudzībai visās valsts apakšnozarēs, lai veicinātu fiskālo disciplīnu un vairotu vidēja termiņa budžeta stratēģijas ticamību.

(10)

Lai gan pirmskrīzes gados Itālijā darbvietu skaits auga, valsts darba tirgum piemīt vairākas strukturālas nepilnības. Darba ņēmēji ar beztermiņa līgumu ir vairāk pasargāti nekā darba ņēmēji ar netipiskiem līgumiem. Uz pirmās grupas darba ņēmēju atlaišanu attiecas stingri noteikumi un apgrūtinošas procedūras. Attiecībā uz otro darba ņēmēju grupu uzmanība būtu jāpievērš pašnodarbinātības attīstībai, aiz kuras varētu slēpties pakļautības darba attiecības. Neraugoties uz jaunajiem ad hoc pasākumiem, kas pieņemti krīzes laikā, lai paplašinātu atbalstu ienākumiem un aizsardzību bezdarba gadījumā, esošā bezdarbnieka pabalstu sistēma joprojām ir sadrumstalota. Bezdarbs vecuma grupā līdz 25 gadiem 2010. gadā sasniedza 27,8 %, lai gan šis rādītājs dažādos reģionos atšķiras, proti, jauniešu bezdarbs dienvidos ir divreiz lielāks nekā ziemeļos. Būtu jāstiprina mācekļu apmācība un profesionālā izglītība. Lai gan tā būtu lietderīga un nepieciešama, pašlaik nav vienotas sistēmas prasmju sertificēšanai un arodizglītības un apmācības standartu atzīšanai visā valstī, toties atkārtojas reģionali režīmi, tādējādi neveicinot darbaspēka mobilitāti un mazinot nodarbinātības iespējas visā Itālijā. Vajadzētu uzlabot nodarbinātības dienestu efektivitāti, īpaši reģionos, kur valda liels bezdarbs. Visbeidzot, vēl aizvien nozīmīga parādība Itālijā ir nereģistrēta nodarbinātība.

(11)

Tā kā jau no 1990. gadu beigām Itālijas konkurētspēja nemitīgi krītas, algu pieaugumu ir svarīgi piesaistīt ražīguma pieaugumam; šajā sakarā liela nozīme varētu būt darba koplīguma slēgšanas sarunām uzņēmumu līmenī, kas varētu arī palīdzēt novērst reģionālas darba tirgus atšķirības. Līdz ar 2009. gada darba koplīguma slēgšanas sarunu sistēmas reformu tikai ieviesta iespēja izmantot “atvērtības klauzulas” (t. i., iespēja atkāpties no nozares algas, kas noteikta valsts līmenī), bet pašlaik tā vēl netiek plaši izmantota.

(12)

Sieviešu nodarbinātība vidēji atpaliek no vīriešu nodarbinātības par vairāk nekā 20 procentpunktiem, turklāt ir būtiskas atšķirības starp reģioniem. 2009. gadā dienvidu reģionos bija nodarbināta nepilna trešdaļa sieviešu vecumā no 20 līdz 64 gadiem, kas skaidrojams gan ar relatīvi zemāku aktivitātes līmeni, gan ar lielāku bezdarbu. Tā kā Itālijā ir samērā lieli nodokļi darbaspēkam, tas nepietiekami stimulē darbaspēka piedāvājumu, jo īpaši attiecībā uz otru pelnītaju mājsaimniecībā, un negatīvi ietekmē uzņēmumu pieprasījumu pēc darbaspēka. Lai palīdzētu palielināt sieviešu nodarbinātību, valsts reformu programmā ir minēts 2010. gadā pieņemtais plāns koordinēt pūliņus visos pārvaldes līmeņos, lai veicinātu līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi. Valdība nesen ieviesa nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem reģionos ar lielu bezdarbu, kuri pieņem darbā nelabvēlīgā situācijā esošus darba ņēmējus, tostarp tos, kuri strādā nozarē vai profesijā, kur valda sevišķi liela dzimumu nelīdzsvarotība. Programmā arīdzan paziņots, ka tiks reformēta nodokļu sistēma, lai nodokļu slogu pakāpeniski novirzītu no darbaspēka uz patēriņu, kas varētu palielināt nodarbinātību.

(13)

Uzņēmējdarbības izmaksas Itālijā, salīdzinot ar ES standartiem, joprojām ir augstas, lai gan nesen ir veikti pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un panāktu valsts pārvaldes orientēšanos uz rezultātiem un pārskatatbildību. Vēl aizvien ir jānovērš regulatīvie un administratīvie šķēršļi produktu un pakalpojumu tirgos, jo īpaši saistībā ar profesionāliem pakalpojumiem. 2009. gadā tika pieņemts priekšlikums par ikgadējo konkurences likumu kā leģislatīvu instrumentu, lai stiprinātu konkurenci un patērētāju aizsardzību, bet likums vēl nav pieņemts. Vēl viens Itālijas uzņēmējdarbības vides trūkums ir līguma izpildes procedūru ilgums. Ārpusbanku finansējuma avoti, kas nepieciešami uzņēmumu izaugsmei, Itālijā vēl aizvien nav plaši izplatīti, īpaši maz tos izmanto mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Pašu kapitāla finansēšana un riska kapitāls netiek plaši izmantoti, neraugoties uz to potenciālu veicināt uzņēmumu paplašināšanos, jaunu tirgu iekarošanu un uzņēmuma pārvaldības uzlabošanos.

(14)

Pēdējā desmitgadē tikai nedaudz palielinājušies pētniecībai un izstrādei atvēlētie līdzekļi. Līdz ar to pētniecības un izstrādes intensitāte saglabājas zema – aptuveni 1,27 % no IKP –, kas ir krietni mazāk par ES vidējo rādītāju (1,90 %). Šī atšķirība lielākoties skaidrojama ar mazaktīvu rūpniecisko pētniecību, jo uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitāte ir 0,64 % no IKP. Salīdzinājumam – ES-27 vidējais rādītājs ir 1,23 %. Riska kapitāla intensitāte arī ir ļoti neliela. Valsts reformu programmā ir izklāstīti vairāki pasākumi, tostarp laika ziņā ierobežoti nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem, kas investē augstskolu vai valsts sektora struktūru īstenotos pētniecības projektos. Pētniecības un izstrādes intensitātei noteiktā mērķvērtība 1,53 % no IKP ir radusies no vidējo gada pieauguma tempu prognozes 2006.–2008. gada laikposmā un ņem vērā valsts fiskālās stabilitātes ierobežojumus. Tā tiks pārskatīta 2014. gadā.

(15)

Itālija ir trešā lielākā ES kohēzijas politikas līdzekļu saņēmēja. 2007.–2013. g. tai atvēlēti aptuveni 8 % no kopējā ES kohēzijas politikas budžeta. Programmas periods ir jau pusē, bet faktiski apgūti tikai 16,8 % no ES līdzekļiem, turklāt dienvidu konverģences reģionos šis rādītājs ir vēl daudz mazāks.

(16)

Itālija ir uzņēmusies virkni saistību saskaņā ar paktu “Euro plus”. Valsts reformu programmā ir minēti daži nesen pieņemti pasākumi un lielos vilcienos ieskicēti nākotnes reformu plāni, lai atrisinātu ar valsts finanšu ilgtspēju un finansiālo stabilitāti saistītās problēmas, kāpinātu konkurētspēju un palielinātu nodarbinātību saskaņā ar pakta “Euro plus” principiem. Lai pildītu pakta nosacījumus, valdība ir nodomājusi grozīt konstitūciju, lai nostiprinātu budžeta disciplīnu. Šie elementi ir izvērtēti un ņemti vērā ieteikumos.

(17)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī Itālijas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Itālijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka Itālijas konsolidācijas plāns 2011.–2014. gadam ir ticams attiecībā uz periodu līdz 2012. gadam, taču ir jāparedz konkrēti pasākumi 2013.–2014. gadā, lai panāktu, ka ļoti lielais valsts parāds sāk stabili samazināties. Valsts reformu programmā ir izklāstītas visaptverošas iniciatīvas visās stratēģijas “Eiropa 2020” jomās, taču ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai risinātu ilgstošās strukturālās nepilnības, ko vēl saasināja krīze. Lai atraisītu Itālijas izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciālu un mazinātu dienvidu reģionu atpalicību, 2011.–2012. gadā būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai uzlabotu darba tirgus darbību, atvērtu lielākai konkurencei pakalpojumu un preču tirgus, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, nostiprinātu pētniecības un izstrādes politiku un veicinātu ES kohēzijas fondu līdzekļu ātrāku un labāku izlietošanu.

(18)

Ņemot vērā šo novērtējumu un Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Itālijas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir atspoguļots 1 ieteikumā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Itālijas valsts reformu programmu,

1.

Īstenot plānoto fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012. gadā, lai nodrošinātu, ka tiek novērsts pārmērīgs budžeta deficīts atbilstīgi Padomes ieteikumiem par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, tādējādi samazinot lielo valsts parādu. Pamatojoties uz jaunākajiem pieņemtajiem tiesību aktiem, pilnībā izmantot situāciju, kad ekonomiskie vai budžeta rezultāti ir labāki, nekā gaidīts, lai straujāk samazinātu deficītu un parādu, un nepieļaut novirzīšanos budžeta izpildē. Līdz 2011. gada oktobrim izstrādāt konkrētus pasākumus, lai būtu iespējams sasniegt 2013.–2014. gadam izvirzītos mērķus un vidēja termiņa mērķi līdz 2014. gadam, kā paredzēts jaunajā daudzgadu budžeta sistēmā. Turpināt nostiprināt šo sistēmu, ieviešot īstenojamus izdevumu “griestus” un uzlabojot uzraudzību visās valsts apakšnozarēs.

2.

Pastiprināt pasākumus, lai apkarotu darba tirgus segmentāciju, arī pārskatot nodarbinātības aizsardzības normatīvo aktu atsevišķus aspektus, tostarp atlaišanas noteikumus un procedūras, un pārskatot esošo sadrumstaloto bezdarbnieka pabalstu sistēmu, stingri ievērojot budžetu. Pastiprināt centienus apkarot nereģistrētu nodarbinātību. Veikt pasākumus, lai veicinātu sieviešu lielāku iesaistīšanos darba tirgū, proti, palielināt aprūpes iestāžu pieejamību visā valstī un nodrošināt finansiālus stimulus, lai otrais pelnītājs mājsaimniecībā sāktu strādāt, tomēr šie stimuli nedrīkst ietekmēt budžetu.

3.

Pamatojoties uz 2009. gada vienošanos, ar ko reformē darba koplīgumu slēgšanas sistēmu, un apspriežoties ar sociālajiem partneriem atbilstīgi valsts praksei veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atalgojuma pieaugums atbilst gan ražīguma pieaugumam, kā arī vietējiem un uzņēmuma apstākļiem, tostarp noteikumus, kas varētu ļaut darba koplīgumu slēgšanas sarunām uzņēmumu līmenī attīstīties šajā virzienā.

4.

Paplašināt pakalpojumu sektoru atvēršanas procesu lielākai konkurencei, tostarp profesionālo pakalpojumu jomā. 2011. gadā pieņemt ikgadējo konkurences likumu, ņemot vērā Antimonopola iestādes ieteikumus. Samazināt līgumu izpildes procedūru ilgumu. Turpināt pastiprināt pasākumus, lai atvieglotu MVU piekļuvi kapitāla tirgiem, novēršot regulatīvus šķēršļus un samazinot izmaksas.

5.

Uzlabot regulējumu privātā sektora ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā, proti, paplašināt esošos fiskālos stimulus, uzlabojot apstākļus riska kapitāla izmantošanai un atbalstot inovatīvas iepirkuma shēmas.

6.

Veikt pasākumus, lai rentabli paātrinātu izaugsmi veicinošus izdevumus, ko līdzfinansē no kohēzijas politikas līdzekļiem, lai samazinātu iesakņojušos nevienlīdzību starp reģioniem, uzlabojot programmu administratīvo un politisko pārvaldību. Pildīt saistības, kas iekļautas valsts stratēģiskajā pamatdokumentā attiecībā uz resursu daudzumu un izdevumu kvalitāti.

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/8

(1)

Padome 2009. gada 20. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/290/EK (2), lai Latvijai darītu pieejamu vidēja termiņa finansiālo palīdzību trīs gadu laikposmam saskaņā ar Līguma 143. pantu. Pievienotajā saprašanās memorandā, kas parakstīts 2009. gada 28. janvārī, un tā turpmākajos papildinājumos izklāstīti ekonomikas politikas nosacījumi, pamatojoties uz kuriem tiek piešķirta finansiālā palīdzība. Lēmums 2009/290/EK tika grozīts 2009. gada 13. jūlijā ar Padomes Lēmumu 2009/592/EK (3). Pēdējo saprašanās memoranda papildinājumu parakstīja 2011. gada jūnijā.

(2)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(3)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) (4), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(4)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās. Īpašas saistības un darbības 2011. gadam Latvijas konverģences programma un valsts reformu programma ietver vispārīgu atsauci uz paktu “Euro plus”. Vēstulē, kas nosūtīta Eiropadomei 2011. gada 17. maijā, skaidri izklāstītas īpašas saistības un darbības 2011. gadam, kas ietvertas programmās, kuras ir atbilstīgas paktam “Euro plus”.

(7)

Latvija 2011. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2011. gada konverģences programmas atjauninājumu, kas attiecas uz laikposmu no 2011. līdz 2014. gadam, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)

No 2000. gada līdz 2007. gadam Latvijas ekonomikas izaugsme bija straujāka nekā citās dalībvalstīs, atspoguļojot konverģences perspektīvas, ārvalstu finanšu plūsmas un ļoti spēcīgu patēriņa pieprasījumu. Tomēr vismaz daļēji ekspansīvas makroekonomikas politikas rezultātā ekonomika pārkarsa. Uzkrājās ievērojamas nelīdzsvarotības, ko atainoja tekošā konta deficīts, kas 2007. gadā bija 22,3 % no IKP un 2008. gadā – 13,1 %, tādēļ 2008.–2009. gadā ekonomikā bija straujākais sarukums ES. Minētajā laikposmā reālais IKP krasi samazinājās par 25 %, tā kā iekšējā pieprasījuma sabrukumu pastiprināja lejupslīde pasaules tirdzniecībā. Nodarbinātības līmenis Latvijā, kas iepriekš bija viens no augstākajiem ES (75,8 % 2008. gadā), saruka par vairāk nekā 10 procentu punktiem, un patlaban bezdarba līmenis pārsniedz 18 %, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. Vispārējās valdības budžeta deficīts bija 9,7 % 2009. gadā, bet fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā samazinājās līdz 7,7 % 2010. gadā. Šis rezultāts ietver ievērojamus finanšu nozares stabilizācijas pasākumus, kuru apjoms bija 1,1 % no IKP 2009. gadā un 2,3 % no IKP 2010. gadā.

(9)

Pamatojoties uz atjauninātās konverģences programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas veido pamatu budžeta prognozēm konverģences programmā, šķiet ticams, lai gan inflācijas prognozes 2011. gadam var būt zemākas. Konverģences programmas vidēja termiņa budžeta stratēģijas mērķis ir panākt, lai līdz Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumā noteiktajam termiņam vispārējās valdības budžeta deficīts būtu zemāks par 3 % atsauces vērtību. Ņemot vērā pasākumus, kuri īstenoti, kopš izdots ieteikums attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta stāvokļa novēršanu, un papildu konsolidāciju, uz ko norādīts atjauninātajā konverģences programmā, plānotie fiskālie pasākumi 2011.–2012. gadam atbilst nepieciešamajai korekcijai. Ņemot vērā sākotnējo situāciju, konverģences programmā nav paredzēts sasniegt vidēja termiņa mērķi (VTM) līdz programmas laikposma beigām, turpretim plānotos fiskālos pasākumus, lai sasniegtu VTM pēc pārmērīga budžeta deficīta stāvokļa novēršanas, varētu paātrināt jo īpaši 2013. gadā. Konverģences programmā paredzētā fiskālā konsolidācija ir galvenokārt balstīta uz izdevumiem. Budžeta mērķi ir pakļauti negatīviem riskiem, jo konverģences programmā nav sniegta pilnīga informācija par pasākumiem, ar kuriem paredzēts sasniegt noteiktos mērķus. Gaidāms, ka minētie pasākumi būs paredzēti turpmākajos budžetos. Primārā deficīta samazināšana vidējā termiņā, kā paredzēts konverģences programmā, palīdzētu samazināt tos riskus, kuri apdraud valsts finanšu ilgtspējīgumu.

(10)

Komisija ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai minēto programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Latvijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzsver, ka steidzami jāīsteno plānotie pasākumi, lai izpildītu Lēmumu 2009/290/EK,

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/10

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai ar darbaspēka tirgus reformu palīdzību un jauniem centieniem stiprināt izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās ietvertu attiecīgo valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(6)

Malta 2011. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2011. gada valsts reformu programmu un 2011. gada 29. aprīlī – savas 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz laikposmu no 2011. līdz 2014. gadam. Abas programmas ir izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Ekonomikas krīzes rezultātā strauji samazinājās eksports un ieguldījumi, un reālais IKP 2009. gadā kritās par 3,4 %. Arī pateicoties valdības atbalstam, nodarbinātības līmenis pazeminājās tikai nedaudz. Ievērojami atjaunojoties eksporta un uzņēmumu ieguldījumu apjomam 2010. gadā, Maltas ekonomiskā aktivitāte 2010. gadā jūtami atguvās un bezdarba līmenis pazeminājās. Ņemot vērā lielo valsts parādu (61,5 % no IKP 2008. gadā), valdība neīstenoja lielus fiskālos stimulus, un vispārējās valdības budžeta deficīts 2009. gadā (3,7 % no IKP) palika zem attiecīgā rādītāja visā euro zonā kopumā. Valsts fiskālā deficīta un parāda attiecība 2010. gadā saglabājās visumā stabila.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas veido pamatu budžeta prognozēm, ir mazliet labvēlīgs, jo īpaši vēlākajos stabilitātes programmas laikposma gados. Stabilitātes programmā ir plānots līdz 2011. gadam samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu zem Līgumā minētās atsauces vērtības; 2010. gadā budžeta deficīts bija 3,6 % no IKP. Lai pēc tam pakāpeniski sasniegtu vidēja termiņa mērķi (VTM), proti, strukturālā izteiksmē sabalansētu budžetu, pasākumi jāpapildina ar saistībām ar nolūku nodrošināt ilgtspējīgu, galvenokārt uz izdevumu samazināšanu balstītu konsolidāciju. Tomēr stabilitātes programmā nav paredzēts sasniegt vidēja termiņa mērķi stabilitātes programmas darbības laikā. Tiek prognozēts, ka, pateicoties pozitīvai un arvien labākai primārai bilancei, parāda attiecība samazināsies no 2010. gadā reģistrētās augstākās vērtības (68 % no IKP) līdz 63,7 % 2014. gadā. Komisijas aprēķinātie vidējie ikgadējie strukturālās korekcijas centieni laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Tomēr budžeta izpildes rezultāti varētu būt sliktāki nekā plānots iespējamās izdevumu pārsniegšanas dēļ un tādēļ, ka trūkst informācijas par pasākumiem, kas ir konsolidācijas centienu pamatā pēc 2011. gada.

(9)

Fiskālās konsolidācijas centieni ar mērķi sasniegt VTM ir galvenais Maltas uzdevums. Kaut arī 2011. gada budžetā ir paredzēti pasākumi pārmērīga budžeta deficīta novēršanai 2011. gadā, noviržu gadījumā būtu vajadzīgi papildu pasākumi. Vidēja termiņa konsolidācijas stratēģijas, kas vēl nebalstās uz konkrētiem pasākumiem, ticamība tiktu uzlabota ar stiprākas daudzgadu budžeta shēmas palīdzību. Galvenais trūkums ir daudzgadu mērķu nesaistošais raksturs, kas nozīmē, ka fiskālās plānošanas perspektīva ir samērā īsa. Stabilitātes programmā ir minēts, ka tiek apsvērta iespēja ieviest noteikumus par izdevumiem.

(10)

Saskaņā ar Komisijas jaunāko izvertējumu riski attiecībā uz ilgtermiņa ilgtspēju ir lieli, jo sabiedrības novecošanas, tostarp pensiju, ilgtermiņa ietekme uz budžetu Maltā ir ievērojami lielāka nekā vidēji ES. Turklāt vecāka gadagājuma darba ņēmēju līdzdalība darba tirgū ir ļoti neliela saistībā ar joprojām samērā zemo pensionēšanās vecumu, priekšlaicīgas pensionēšanās shēmu biežu izmantošanu un ļoti nelielo vecāka gadagājuma sieviešu līdzdalību darba tirgū. 2006. gada pensiju reforma sāka pievērsties ilgtspējai, paaugstinot pensionēšanās vecumu, kaut arī ļoti pakāpeniski, un pievērsās jautājumam par pensiju atbilstīgumu nākotnē, jo īpaši ieviešot izdevīgākus indeksācijas noteikumus un garantētu valsts minimālo pensiju. Valsts reformu programmā tiek ziņots par pašreizējām apspriedēm par jaunas pensiju reformas priekšlikumiem, kurus iesniegusi darba grupa pensiju jautājumā, tostarp par skaidras saiknes izveidi starp pensionēšanās vecumu un paredzamo dzīves ilgumu, kā arī par obligātā otrā un brīvprātīgā trešā pensiju līmeņa ieviešanu. Tomēr valsts reformu programmā nav norādīta visaptveroša, aktīva vecumdienu stratēģija, kas papildinātu šobrīd notiekošās un paredzētās izmaiņas tiesību aktos. Nedeklarētā nodarbinātība apdraud valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Valsts reformu programmā valdība nāk klajā ar dažiem pasākumiem šīs problēmas novēršanai, taču trūkst priekšlikumu ar mērķi pārskatīt nodokļu un pabalstu sistēmu, lai panāktu, ka darbs atmaksājas. Vēl viens svarīgs Maltas uzdevums ir palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū, ņemot vērā apstākli, ka sieviešu nodarbinātības līmenis Maltā ir viszemākais Eiropas Savienībā. Valsts reformu programmā valdība ir izvirzījusi ievērojamu skaitu iniciatīvu, kas pievēršas darba ņēmējām. Šo iniciatīvu īstenošana un ietekme būtu jāizvērtē 2012. gadā.

(11)

Pēdējos gados Maltā ir notikusi intensīva rūpniecības pārstrukturēšana, aizstājot tradicionālo, darbietilpīgo ražošanu ar jaunām saimnieciskās darbības jomām ar augstu pievienoto vērtību. Tas ir izraisījis neatbilstību darba tirgū starp prasmju pieprasījumu un piedāvājumu, norādot uz nepieciešamību nodrošināt jaunajās nozarēs vajadzīgo prasmju apgūšanu, jo īpaši izmantojot augstāko izglītību, lai tādējādi vēl vairāk dažādotu Maltas ekonomikas pamatu.

(12)

Maltā ir visaugstākais priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvars ES, proti, 2009. gadā tas sasniedza 36,8 %, savukārt ES vidējais rādītājs bija 14,4 %. Maltā ir arī zems to 30 līdz 34 gadu vecu personu īpatsvars, kurām ir augstskolas vai līdzvērtīga līmeņa izglītība (21,1 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 32,3 % 2009. gadā). Maltas mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 29 % un palielināt 30–34 gadu vecu personu īpatsvaru ar augstskolas vai līdzvērtīga līmeņa izglītību līdz 33 %. 2011. gadā tika ieviesti pasākumi, lai sniegtu skolēniem, kuri, iespējams, varētu priekšlaicīgi pārtraukt mācības, interesantas karjeras iespējas, piedāvājot profesionālās izglītības un apmācības iespējas vai arī iespēju atsākt izglītošanos.

(13)

Malta ir viena no nedaudzajām ES dalībvalstīm ar vispārēju algu indeksācijas mehānismu. Algu paaugstinājums ir piesaistīts obligātam dzīves dārdzības korekcijas (COLA) mehānismam, kā rezultātā algas tiek paaugstinātas atbilstīgi iepriekšējai inflācijas attīstībai, kaut arī mazāko algu gadījumā paaugstinājums ir proporcionāli lielāks. Kopā ar minimālo algu šī korekcija var vēl vairāk kaitēt darbietilpīgo nozaru konkurētspējai. Šis jautājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā neseno enerģijas cenu kāpumu, kas varētu izraisīt algu un cenu spirāli.

(14)

Malta ir gandrīz pilnībā atkarīga no naftas importa enerģijas ražošanai, kā rezultātā ekonomika ir viegli ietekmējama naftas cenu izmaiņu gadījumā. Kopā ar Maltas enerģētikas sistēmas nepiemērotību šis apstāklis varētu radīt problēmas uzņēmējdarbībai un mazu un vidēju uzņēmumu konkurētspējai. Izmantojot potenciālu, lai ražotu enerģiju no atjaunojamu energoresursu avotiem, varētu gūt divkāršu ieguvumu, proti, tiktu uzlabota konkurētspēja un sasniegti mērķi enerģētikas un klimata jomā. Tomēr valsts reformu programmā sniegtā informācija par enerģētikas jomas pasākumiem ir ierobežota, kā rezultātā ir grūti novērtēt to tehnisko iespējamību un izmaksu rentabilitāti.

(15)

Malta ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus“. Saistības attiecas uz divām pakta jomām: konkurētspēju un valsts finanšu ilgtspēju. Fiskālajā jomā saistības aptver budžeta shēmas atbildības un pārredzamības stiprināšanu, kā arī iespēju apspriešanu ar mērķi ieviest mehānismus, lai uzlabotu budžeta izpildes disciplīnu. Ražīguma palielināšanai ir paredzēti pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un uzņēmumu finansēšanas nosacījumus, kā arī lai pastiprinātu konkurenci pakalpojumu nozarē, īpaši telekomunikāciju jomā. Kaut arī valsts reformu programmā ir apskatīti nodarbinātības un finanšu stabilitātes jautājumi, pakta “Euro plus” saistības uz tiem neattiecas. Lai gan iestādes galveno uzmanību velta ražīguma palielināšanai, tās neatzīst, ka pašreizējais algu indeksācijas mehānisms ietekmē Maltas konkurētspēju. Pakta “Euro plus” saistības ir izvērtētas un ņemtas vērā ieteikumos.

(16)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī saistības, ko Malta uzņēmās saskaņā ar paktu “Euro plus”. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai minēto programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Maltā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka, kaut arī mērķtiecīgi panākumi VTM sasniegšanā ir atbilstīgi, vienlaikus pastāv nopietns risks konsolidācijas stratēģijai, jo tās pamatā nav konkrēti pasākumi un izdevumi varētu tikt pārsniegti, kā tas jau noticis pagātnē. Turklāt pastāv iespēja, ka vidējā termiņa budžeta shēmas nesaistošais raksturs neuzlabos fiskālo disciplīnu. Samērā lielās ar novecošanu saistītās ilgtermiņa izmaksas, jo īpaši izdevumi par pensijām, apdraud Maltas valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Valsts reformu programmā ir apzinātas svarīgākās strukturālās problēmas, ar kurām Maltas ekonomika saskaras, kaut arī papildu uzmanība, šķiet, ir jāpievērš konkrētiem jautājumiem, jo īpaši ekonomikas darbaspēka potenciāla labākam izmantošanai un algu noteikšanas mehānisma pārskatīšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai, lai veiktu tā reformu ar mērķi nodrošināt labāku koordināciju starp algu un ražīguma izmaiņām, kā arī enerģijas avotu dažādošanai.

(17)

Ņemot vērā šo izvērtējumu un Padomes Ieteikumu (2010. gada 16. februāris) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Maltas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir jo īpaši atspoguļots turpmāk sniegto ieteikumu 1. un 2. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Maltas valsts reformu programmu,

1.

Nodrošināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanu 2011. gadā saskaņā ar EDP ieteikumiem, esot gatavai īstenot papildu pasākumus iespējamo noviržu nepieļaušanai, un pieņemt konkrētus pasākumus, lai atbalstītu 2012. gada deficīta mērķu sasniegšanu. Samazināt augsto valsts parāda līmeni un nodrošināt atbilstīgu virzību uz VTM sasniegšanu. Lai pastiprinātu vidēja termiņa konsolidācijas stratēģijas ticamību, definēt vajadzīgos plaša mēroga pasākumus, sakot ar 2013. gadu un turpmāk, integrēt fiskālos mērķus saistošā, uz noteikumiem pamatotā daudzgadu fiskālā sistēmā un uzlabot budžeta izpildes uzraudzība.

2.

Īstenot pasākumus pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai, piemēram, paātrinot pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu un piesaistot to paredzamajam dzīves ilgumam. Papildināt likumā noteiktu augstāku pensionēšanās vecumu ar visaptverošu un aktīvu novecošanas stratēģiju, neatbalstīt priekšlaicīgas pensionēšanās shēmas izmantošanu un veicināt privātus pensijas uzkrājumus.

3.

Novirzīt izglītības rezultātus vairāk uz darba tirgus vajadzībām, jo īpaši veicot pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi augstskolas izglītībai, un uzlabojot profesionālās izglītības un apmācības sistēmas efektivitāti. Veikt turpmākus pasākumus, lai samazinātu priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru, līdz 2012. gadam nosakot, izvērtējot un izmērot šīs rīcības iemeslus un izveidojot regulāru uzraudzības un ziņošanas mehānismu par pasākumu sekmības līmeni.

4.

Pārskatīt un veikt nepieciešamos pasākumus, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un ievērojot valstī pieņemto praksi, lai reformētu algu noteikšanas un algu indeksēšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka algu izaugsme labāk atspoguļo darba ražīguma un konkurētspējas izmaiņas.

5.

Stiprināt centienus samazināt Maltas atkarību no naftas importa, veicot ieguldījumus atjaunojamu energoresursu avotos un pilnībā izmantojot pieejamos ES līdzekļus, lai modernizētu infrastruktūru un veicinātu energoefektivitāti.

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/13

1.

Komisija 2010. gada 22. decembrī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (turpmāk tekstā – “priekšlikums”). Tas apvieno un aizvieto Komisijas divus iepriekšējos priekšlikumus par Finanšu regulas (turpmāk tekstā – “FR”, Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (3)). Šie divi priekšlikumi no vienas puses attiecas uz FR pārskatīšanu reizi trijos gados, un no otras puses uz FR pārskatīšanu, lai to saskaņotu ar Lisabonas līgumu (4).

2.

2011. gada 5. janvārī priekšlikums tika nosūtīts EDAU saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu. Neoficiāla apspriešanās ar EDAU notika pirms priekšlikuma pieņemšanas. EDAU iesaka likumdevējam iekļaut atsauci uz konsultēšanos ar EDAU regulas priekšlikuma sākumā.

3.

Priekšlikumam ir noteikta ietekme uz datu aizsardzību gan ES, gan nacionālā līmenī, un tā tiks apskatīta šajā atzinumā.

4.

Priekšlikumā atrodamas atsauces uz attiecīgajiem datu aizsardzības instrumentiem. Tomēr, kā tas paskaidrots šajā atzinumā, nepieciešama papildu sīkāka izstrāde un skaidrojumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību datu aizsardzības tiesiskajam ietvaram.

5.

Regulas priekšlikums attiecas uz vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar personas datu apstrādi, ko veic ES iestādes, aģentūras un struktūras, kā arī struktūras dalībvalstu līmenī. Šī datu apstrāde sīkāk analizēta šajā dokumentā. Veicot personas datu apstrādi ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām to dara saistoši datu aizsardzības noteikumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 45/2001. Struktūrām, kad darbojas valstu līmenī, ir saistoši noteikumi attiecīgajā dalībvalstī, kas īsteno Direktīvu 95/46/EK.

6.

EDAU ir gandarīts, ka regulas priekšlikumā iekļautas atsauces uz vienu no šiem diviem instrumentiem vai tiem abiem (5). Tomēr atsauces uz instrumentiem šajā priekšlikumā nav sistemātiskas un konsekventas. Tāpēc EDAU aicina likumdevēju regulā pieturēties pie visaptverošākās pieejas šajos jautājumos.

7.

EDAU iesaka likumdevējam Regulas preambulā iekļaut atsauci uz Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001:

“Šī Regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti prasības”.

8.

Bez tam EDAU iesaka iekļaut atsauci uz Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001 57. panta 2. punkta f) apakšpunktā līdzīgi, kā tas izdarīts priekšlikuma 31. panta 3. punktā.

9.

Priekšlikuma 28. pantā aplūkota budžeta izpildes iekšējā kontrole. 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka budžeta izpildes nolūkā iekšējās kontroles uzdevums ir nodrošināt krāpšanas un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

10.

Gadījumā, ja Komisija veic budžeta izpildi netieši, izmantojot dalītu vadību ar dalībvalstīm vai citām struktūrām un personām, kas nav dalībvalstis, 56. panta 2. punktā un 57. panta 3. punktā ir attiecīgi norādīts, ka dalībvalstis un citas personas, pildot uzdevumus saistībā ar budžeta izpildi, novērš, atklāj un koriģē pārkāpumus un krāpšanu. Neapšaubāmi, ka šādiem pasākumiem jābūt pilnībā atbilstīgiem valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK.

11.

Tādā mērā 56. panta 4. punkta f) apakšpunktā (kam atbilstoši apakšpunktu loģiskai secībai būtu jābūt 4. punkta e) apakšpunktam) ir norādīts, ka struktūras, ko akreditējušas dalībvalstis un kas ir vienpersoniski atbildīgas par līdzekļu pareizu vadību un kontroli, “nodrošina personas datu aizsardzību atbilstoši Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem principiem”. EDAU iesaka pastiprināt šo atsauci, nomainot to uz “nodrošina, ka visa personas datu apstrāde atbilst valstu noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK”.

12.

Attiecībā uz struktūrām un personām, kas nav dalībvalstis, 57. panta 2. punkta f) apakšpunktā norādīts, ka šīm struktūrām un personām “jānodrošina personas datu pieņemama aizsardzība”. EDAU izsaka stingru kritiku attiecībā uz šo frāzi, jo šķiet, ka tā pieļauj mazāk striktu datu aizsardzības noteikumu piemērošanai. Tāpēc EDAU iesaka aizstāt arī šo frāzi ar “nodrošina, ka visa personas datu apstrāde atbilst valstu noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK”.

13.

Priekšlikuma 63. panta 8. punktā aplūkota “ziņošanas par pārkāpumiem” parādība. Šeit noteikts pienākums darbiniekiem informēt deleģēto kredītrīkotāju (vai speciālo finanšu pārkāpumu komisiju, kas izveidota saskaņā ar priekšlikuma 70. panta 6. punktu) ja viņš uzskata, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem vai dienesta noteikumiem, kas viņam jāievēro. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Savienības interesēm, darbinieks informē par to iestādes un struktūras, kas šādā nolūkā izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

14.

EDAU vēlas norādīt uz to, ka ziņotāju par pārkāpumiem stāvoklis ir delikāts. Personām, kas saņem šādu informāciju, jānodrošina, ka ziņotāja identitāte tiek saglabāta konfidenciāli, jo īpaši attiecībā uz personu, par kuru tiek ziņots saistībā ar aizdomām par nepareizu rīcību (6). Ziņotāja identitātes konfidencialitātes nodrošināšana ne tikai aizsargā personu, kas sniedz informāciju, bet tā nodrošina arī ziņošanas par pārkāpumiem sistēmas efektivitāti kopumā. Bez pietiekamām konfidencialitātes garantijām darbinieki nevēlēsies ziņot par nepareizām vai nelikumīgām darbībām.

15.

Ziņotāja identitātes konfidencialitātes aizsardzība tomēr nav absolūta. Pēc pirmās iekšējās izmeklēšanas varētu būt turpmākie procesuālie vai tiesiskie soļi, kuros nepieciešams atklāt ziņotāja identitāti, piemēram, tiesu iestādēm. Līdz ar to nepieciešams ievērot valsts noteikumus, kas regulē tiesas procedūru (7).

16.

Var būt arī tādas situācijas, kad personai, ko apsūdz par nelikumīgu rīcību, ir tiesības saņemt ziņotāja vārdu. Tas ir iespējams, ja šai personai nepieciešams zināt identitāti, lai uzsāktu tiesas procesu pret ziņotāju, pēc tam kad noskaidrots, ka viņš ļaunprātīgi iesniedzis maldinošus ziņojumus par šo personu (8).

17.

EDAU iesaka grozīt pašreizējo priekšlikumu un nodrošināt, ka ziņotāju identitāte tiek saglabāta konfidenciāla izmeklēšanas laikā tiktāl, cik tas nepārkāpj valsts noteikumus, kas regulē tiesas procesus, un cik personai, ko apsūdz par nelikumīgu rīcību, nav tiesību to uzzināt, lai ierosinātu tiesas procesu pret ziņotāju pēc tam, kad ir noskaidrots, ka ziņotājs ļaunprātīgi iesniedzis maldinošus ziņojums par šo personu.

18.

Saskaņā ar 31. panta 2. punktu (Informācijas par Savienības līdzekļu saņēmējiem un citas informācijas publicēšana) Komisija attiecīgā veidā dara pieejamu informāciju par to līdzekļu saņēmējiem, kas ir Komisijas budžetā, ja budžetu Komisija īsteno centralizēti vai izmantojot deleģēšanu.

19.

31. panta 3. punktā ir norādīts, ka šo informāciju “dara pieejamu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības, jo īpaši personas datu aizsardzību, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001, un drošības prasības, ņemot vērā katra vadības veida īpašās iezīmes (…) attiecīgā gadījumā – ievērojot attiecīgus katrai nozarei paredzētus īpašus noteikumus”.

20.

ES līdzekļu saņēmēju identitātes publicēšanu aplūkojusi Eiropas tiesa (ET) savā 2010. gada novembra spriedumā lietā Schecke and Eifert  (9). Neiedziļinoties šīs lietas detaļās, jāpasvītro, ka ET rūpīgi novērtēja, vai ES tiesību akti, kuros ir pienākums atklāt informāciju, atbilda ES Pamattiesību hartas (“ES hartas”) 7. un 8. pantam.

21.

ET pārbaudīja, kādā nolūkā informācija atklāta, un līdz ar to pasākuma proporcionalitāti. ET uzskatīja, ka iestādēm ir pienākums pirms informācijas, kas attiecas uz fizisku personu, atklāšanas līdzsvarot Eiropas Savienības ieinteresētību informācijas atklāšanā un ES hartā atzīto tiesību pārkāpšanu (10). ET uzsvēra, ka atkāpes un ierobežojumi attiecībā uz personas datu aizsardzību jāpiemēro tikai tiktāl, cik tas ir noteikti nepieciešams (11).

22.

ET uzskatīja, ka iestādēm jāizpēta dažādas publicēšanas metodes, lai atrastu to vienu, kas būtu atbilstoša publicēšanas mērķim, vienlaicīgi izraisot vismazāko iejaukšanos adresāta tiesībās uz privāto dzīvi kopumā un jo īpaši personas datu aizsardzību (12). Specifiskajā lietas kontekstā ET atsaucās uz ierobežotu datu publicēšanu, kas attiecās tikai uz saņēmēju vārdiem atbilstoši periodiem, kad viņi saņēmuši atbalstu, vai saņemtā atbalsta biežumu vai raksturu un apmēru (13).

23.

EDAU vēlreiz uzsver, ka privātuma un datu aizsardzības uzdevums nav liegt sabiedrības piekļuvi informācijai, kas saistīta ar personas datiem, un nevajadzīgi ierobežot ES administrācijas caurskatāmību. EDAU atbalsta viedokli, ka caurskatāmības princips “dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un efektivitāti, kā arī nosaka tai lielāku atbildību pilsoņu priekšā demokrātiskā iekārtā”; datu ar vārdiem, kas attiecas uz līdzekļu saņēmējiem, publicēšana tīmekļa vietnē, ja to dara atbilstīgi, “veicina atbilstīgu valsts līdzekļu izlietojumu, ko veic pārvalde,” un “pastiprina sabiedrības kontroli pār naudas izlietojumu” (14).

24.

Balstoties uz šo, EDAU vēlas uzsvērt, ka iepriekšējā punktā norādītie ET apsvērumi ir tieši nozīmīgi saistībā ar šo priekšlikumu. Lai gan ir atsauce uz Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001, nav nodrošināts, ka paredzētā publicēšana atbilst prasībām, kā tās skaidrojusi ET Schecke (lietā). Šajā sakarā ir jāuzsver, ka ET ne tikai anulēja Komisijas Regulu, kurā bija detalizēti noteikumi informācijas par lauksaimniecības līdzekļu saņēmējiem publicēšanai (15), bet arī noteikumu Regulā, kas veido tiesisko pamatu Komisijas Regulai un kuros bija ietverta vispārīga prasība atklāt informāciju, ciktāl tā attiecas uz saņēmējiem, kas ir fiziskas personas (16).

25.

EDAU ir stipras bažas par to, vai pašreizējais priekšlikums atbilst kritērijiem, kā ET tos skaidrojusi Schecke (lietā). Ne 31. pantā, ne blakus esošajos pantos nav skaidra un labi definēta nolūka, kādā paredzēta personas informācijas publicēšana. Turklāt, nav skaidrs, kad un kādā formātā informācija tiks atklāta. Tāpēc nav iespējams novērtēt, vai ir panākts pareizais līdzsvars starp dažādām iesaistītajām interesēm, un pārbaudīt, kā ET to skaidri uzsvērusi Schecke (lietā), vai publicēšana būs samērīga. Turklāt, nav skaidrs, kā tiks nodrošinātas iesaistīto datu subjektu tiesības.

26.

Pat ja ir paredzēti īstenošanas tiesību akti – kas nav skaidri norādīts – iepriekš minētie pamata skaidrojumi ir jāietver tiesiskajā pamatojumā, kādam ir jābūt FR attiecībā uz šādu datu atklāšanu.

27.

Tāpēc EDAU iesaka likumdevējam paskaidrot paredzētās atklāšanas nolūku un izskaidrot tās nepieciešamību, norādīt, kā un kādā mērā personas dati tiks atklāti, nodrošināt, lai dati tiktu atklāti tikai tādā gadījumā, ja tas ir samērīgi, un garantēt, ka datu subjekti var atsaukties uz tiesībām, kas ietvertas ES datu aizsardzības tiesību aktos.

28.

Priekšlikuma 103. pantā aplūkota līgumslēdzējas iestādes iespēja piemērot administratīvas un finanšu sankcijas a) līgumslēdzējiem, kandidātiem vai pretendentiem, ja tie ir vainīgi tādas informācijas sagrozīšanā, ko līgumslēdzēja iestāde prasa kā nosacījumu dalībai iepirkuma procedūrā, vai arī nesniedz šo informāciju (skatīt 101. panta b) apakšpunktu) vai b) līgumslēdzējiem, kas ir nopietni pārkāpuši savas saistības saskaņā ar līgumiem, kurus finansē no budžeta.

29.

103. panta 1. punktā ir norādīts, ka attiecīgajai personai ir jādod iespēja izteikt savus apsvērumus. Saskaņā ar 103. panta 2. punktu sankcijas var būt attiecīgā kandidāta vai pretendenta, vai līgumslēdzēja izslēgšana – ilgākais, uz desmit gadiem – no līgumiem un dotācijām, ko finansē no budžeta, un/ vai finansiālas sankcijas, nepārsniedzot attiecīgā līguma vērtību.

30.

Salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju jauns elements priekšlikumā ir iespēja 103. panta 3. punktā norādītajai iestādei publicēt lēmumus vai lēmumu kopsavilkumus, norādot saimnieciskās darbības subjekta nosaukumu, īsu aprakstu par faktiem, izslēgšanas ilgumu vai finanšu sodu summu.

31.

Tiktāl, cik šis noteikums paredz informācijas par fiziskām personām atklāšanu, tas rada dažus jautājumus no datu aizsardzības viedokļa. Pirmkārt, vārda “drīkst” lietošana norāda uz to, ka publicēšana nav obligāta. Taču tiek atstāta neatbildēta virkne jautājumu, kuros teksta priekšlikums nevieš skaidrību. Piemēram, kāds ir šādas atklāšanas nolūks? Kādi ir kritēriji, balstoties uz kuriem, attiecīgā iestāde pieņem lēmumu par atklāšanu? Cik ilgi informācija būs publiski pieejama un kādos informācijas nesējos? Kurš pārbaudīs, vai informācija vēl joprojām ir pareiza, un atjauninās to? Kurš par atklāšanu informēs attiecīgo personu? Visi šie jautājumi attiecas uz datu kvalitātes prasībām, kas ietvertas Direktīvas 95/46/EK 6. pantā un Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. pantā.

32.

Jāuzsver, ka šādas informācijas publicēšana papildus negatīvi ietekmē attiecīgo personu. Publicēšana jāatļauj tikai tādā gadījumā, ja tas ir noteikti nepieciešams paredzētajā nolūkā. Komentāri, kas izteikti II. daļas 4. punktā saistībā ar ET lēmumu Schecke (lietā) piederīgi arī šeit.

33.

Pašreizējā formā ierosinātais 103. panta 3. punkta teksts pilnībā neatbilst datu aizsardzības likumam. Tāpēc EDAU iesaka likumdevējam paskaidrot paredzētās atklāšanas nolūku un izskaidrot tās nepieciešamību, norādīt, kā un kādā mērā personas dati tiks atklāti, nodrošināt, lai dati tiktu atklāti tikai tādā gadījumā, ja tas ir samērīgi, un garantēt, ka datu subjekti var atsaukties uz tiesībām, kas ietvertas ES datu aizsardzības tiesību aktos.

34.

Priekšlikumā paredzēta arī Centrālās izslēgšanas datu bāzes (“CED”) izveidošana, kurā būtu informācija par kandidātiem un pretendentiem, kas izslēgti no piedalīšanās konkursos (skatīt 102. pantu). Šī datu bāze jau pastāv, pamatojoties uz pašreizējo FR, un tās darbība ir sīkāk izstrādāta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1302/2008. EDAU ir analizējis personas datu apstrādes darbības, kas notiek CED ietvaros, provizoriskās pārbaudes atzinumā (2010. gada 26. maijs) (17).

35.

CED sniegto datu saņēmēji ir vairāki. Atkarībā no tā, kurš piekļūst datu bāzei, tiek piemērots Regulas (EK) Nr. 45/2001 7., 8. vai 9. pants.

36.

Norādītajā provizoriskās pārbaudes atzinumā EDAU secināja, ka pašreizējā prakse attiecībā uz 7. panta (datu bāzu aplūkošana, ko veic citas ES iestādes un aģentūras) un 8. panta (CED aplūkošana, ko veic dalībvalstu iestādes un noteiktas citas struktūras) īstenošanu ir atbilstīga Regulai (EK) Nr. 45/2001.

37.

Šādu secinājumu tomēr nevarēja izdarīt saistībā ar datu nosūtīšanu trešo valstu iestādēm, ko regulē Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pants, kas aplūko datu nosūtīšanu trešo valstu iestādēm un/vai starptautiskām organizācijām. 102. panta 2. punktā ir noteikts, ka arī trešām valstīm jābūt piekļuvei CED.

38.

Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta 1. punktā noteikts, ka “personas datus nosūta saņēmējiem, kas nav Kopienas iestādes un struktūras un nav pakļauti attiecīgās valsts tiesību aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, tikai tad, ja saņēmēja valstī vai saņēmēja starptautiskajā organizācijā ir nodrošināts atbilstīgs aizsardzības līmenis un datus sūta tikai, lai varētu izpildīt uzdevumus, kas ietilpst par datu apstrādi atbildīgās personas kompetencē”. Atkāpjoties no 9. panta 1. punkta 9. panta 6. punktā atļauta datu nodošana valstīm, kas nenodrošina atbilstīgu aizsardzības līmeni, ja “nosūtīšana ir vajadzīga vai tiesiski pamatota saskaņā ar svarīgām sabiedrības interesēm (…)”.

39.

Iepriekš norādītajā provizoriskās pārbaudes atzinumā EDAU uzsvēra, ka nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka [datu] nosūtīšanas trešai valstij vai organizācijai gadījumā saņēmējs nodrošina atbilstīgu aizsardzības līmeni. EDAU vēlas uzsvērt, ka konstatējumam par šādu atbilstīgumu jābalstās uz novērtējumu katrā gadījumā, un jāietver pamatīga apstākļu, kas attiecas uz datu nosūtīšanu vai datu nosūtīšanas kopumu, analīze. FR nevar atbrīvot Komisiju no šī pienākuma. Līdzīgi, nosūtīšanai, kas būtu balstīta uz vienu no atkāpēm, kas paredzēta 9. pantā, katrā gadījumā arī jābalstās uz novērtējumu.

40.

Šajā sakarā EDAU iesaka likumdevējam papildināt 102. pantu ar papildu punktu, kas aplūkotu tieši personas datu aizsardzību. Šo punktu varētu sākt ar pirmo teikumu, kas jau ietverts 102. panta pirmajā punktā, proti, ka “Komisija izveido un uztur centrālu datubāzi, ievērojot Savienības noteikumus par personas datu aizsardzību”. Pie šī būtu jāpapildina, ka piekļuve trešo valstu iestādēm tiek atļauta tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantā noteiktie nosacījumi.

41.

Šim priekšlikumam ir noteikta ietekme uz datu aizsardzību ES un arī valstu līmenī, kas ir apskatīta šajā atzinumā. Priekšlikumā ietvertas atsauces uz attiecīgajiem datu aizsardzības instrumentiem. Tomēr, kā tas paskaidrots šajā atzinumā, nepieciešama papildu sīkāka izstrāde un skaidrojumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību datu aizsardzības tiesiskajam ietvaram. EDAU iesaka:

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/19

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/21

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/25

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6274. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/25

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6265. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/26

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/27

—

Albānija

AL

—

Bosnija un Hercegovina

BA

—

Horvātija

HR

—

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

MK (2)

—

Melnkalne

ME

—

Serbija

RS

—

Turcija

TR

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/29

1. piezīme:

Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (‘dow’ — date of withdrawal), ko noteikusi Eiropas Standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi.

2.1. piezīme:

Jaunajam (vai grozītajam) standartam ir tāda pati darbības joma kā aizstātajam standartam. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

2.2. piezīme:

Jaunajam standartam ir plašāka darbības joma, salīdzinot ar aizstāto standartu. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

2.3. piezīme:

Jaunajam standartam ir šaurāka darbības joma, salīdzinot ar aizstāto standartu. Norādītajā datumā (daļēji) aizstātais standarts zaudē prezumpciju par atbilstību direktīvas pamatprasībām attiecībā uz tiem ražojumiem, uz ko attiecas jaunais standarts. Prezumpcija par atbilstību direktīvas pamatprasībām attiecībā uz tiem ražojumiem, uz ko joprojām attiecas (daļēji) aizstātais standarts, bet uz ko neattiecas jaunais standarts, paliek nemainīga.

3. piezīme:

Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts (3. aile) ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

—

Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir pievienots pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK, kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK.

—

Eiropas standartizācijas organizācijas saskaņotos standartus pieņem angļu valodā (CEN un Cenelec standartus publicē arī franču un vācu valodā). Pēc tam nacionālās standartizācijas institūcijas saskaņoto standartu nosaukumus tulko visās attiecīgajās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par to nosaukumu pareizību, kuri iesniegti publicēšanai Oficiālajā Vēstnesī.

—

Atsauces numuru publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Kopienas valodās.

—

Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

—

Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem Internet tīklā ir atrodama adresē

http://ec.europa.eu/enterprise/policies/european-standards/harmonised-standards/index_en.htm

—

CEN: Avenue Marnix 17, 1000 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË, tālr. +32 25500811; fakss +32 25500819 (http://www.cen.eu),

—

Cenelec: Avenue Marnix 17, 1000 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË, tālr. +32 25196871; fakss +32 25196919 (http://www.cenelec.eu),

—

ETSI: 650 route des Lucioles, 06921 Sophia Antipolis, FRANCE, tālr. +33 492944200; fakss +33 493654716 (http://www.etsi.eu).

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/31

1.

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK un attiecīgā gadījumā citi EEZ tiesību akti, tostarp EEZ līguma pamatteksta 11.–13. pants par preču brīvu apriti, jāinterpretē tā, ka tas nozīmē, ka tāda veselības aprūpes iestāde kā prasītājs, kas cilvēkiem sniedz veselības aprūpes un medicīniskus pakalpojumus, nedrīkst no Norvēģijas importēt iestādes aprūpē esošiem cilvēkiem paredzētas zāles, kam ir piešķirta Norvēģijas valsts tirdzniecības atļauja, atsaucoties uz Islandes valsts tirdzniecības atļauju zālēm ar tādu pašu nosaukumu, ja atļaujas tika piešķirtas pirms Direktīvas 2001/83/EK stāšanās spēkā?

2.

Ja tas tā ir, tad kā tāda veselības aprūpes iestāde kā prasītājs, kas apgalvo, ka no citas EEZ līgumslēdzējas puses importētajām zālēm ir Islandes tirdzniecības atļauja, pierāda, ka tas tā ir? Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK 51. panta 1. punkta pēdējais teikums jāinterpretē tā, ka tas nozīmē, ka veselības aprūpes iestādei ir jāiesniedz kontroles ziņojums atbildētājam kā kompetentajai uzraudzības iestādei? Vai ir iespējamas mazāk stingras prasības attiecībā uz pierādīšanas pienākumu saistībā ar zāļu importu no Norvēģijas, ja zāles nav paredzētas tālākpārdošanai, citai izplatīšanai vai tirdzniecībai Islandē, bet tikai veselības aprūpes iestādes aprūpē esošajiem cilvēkiem?

3.

Vai kompetentajām iestādēm ir pilnīgi neierobežota rīcības brīvība attiecībā uz to, vai un kam tās piešķir atbrīvojumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK 63. panta 3. punktu zāļu gadījumā, kuras importējusi tāda veselības aprūpes iestāde kā prasītājs, ja zāles nav paredzētas pašārstēšanai, bet tās sagatavo veselības aprūpes iestādes algots farmaceits un izsniedz lietotājiem īpaši veidotās zāļu kastītēs?

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/32

1.

Komisija 2011. gada 12. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmumi CVC Capital Partners SICAV-FIS SA (Luksemburga) un Ande Investissements SA (Luksemburga) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu Delachaux SA (Francija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6295 – CVC/Ande/Delachaux uz šādu adresi:

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/33

1.

Komisija 2011. gada 13. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums MEIF II Luxembourg Holdings Sàrl (“MEIF II”, Luksemburga), ko kontrolē Macquarie Group Limited (“Macquarie Group”, Austrālija), iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kontroli pār visu uzņēmumu Airwave Solutions Limited (“Airwave”, Apvienotā Karaliste), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6309 – Macquarie Group/Airwave Solutions uz šādu adresi:

21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/34