19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/1

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014.g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Spānija 2011. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz 2011.–2014. gadu, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Spānijas ekonomiku krīze skāra ļoti smagi, tāpēc 2008.–2009. gadā nācās veikt ievērojamas korekcijas. Laikā no 2008. gada sākuma līdz 2010. gada beigām reālais IKP kritās par 4,3 %, bet nodarbinātība samazinājās par vairāk nekā 10 %. Rezultātā 2010. gada beigās bezdarbs sasniedza 20,1 %, augstāko rādītāju Eiropā. Jaunieši (bezdarba rādītājs 41,6 %) un mazāk izglītotie darba ņēmēji (bezdarba rādītājs 26,4 %) Spānijas lejupslīdē cieta vissmagāk. Valsts parāds pieauga sakarā ar valsts parāda nelabvēlīgām attīstības tendencēm euro zonā, un banku sistēmu (īpaši krājbankas) piemeklēja grūtības, jo plīsa nekustamā īpašuma burbulis un krasi samazinājās aktivitāte būvniecības nozarē. Vēl paies zināms laiks, līdz izdosies izlīdzināt ievērojamo makroekonomikas nelīdzsvarotību, kas pakāpeniski izveidojās uzplaukuma laikā. Lai risinātu šīs problēmas, Spānijas valdība ir sākusi vērienīgu reformu programmu, kurā ietilpst fiskālā konsolidācija, valsts pensiju reforma, krājbanku pārstrukturēšana un darba un preču tirgus reformas.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka stabilitātes programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir optimistisks attiecībā uz 2011. un 2012. gadu. Stabilitātes programmā paredzēts atbilstīgi Padomes 2009. gada aprīļa ieteikumiem līdz 2013. gadam budžeta deficītu samazināt zem atsauces vērtības 3 % no IKP un 2014. gadā deficītu samazināt vēl vairāk līdz 2,1 % no IKP. Vidēja termiņa mērķis (VTM) vēl aizvien ir panākt līdzsvarotu budžetu, taču to nav plānots sasniegt stabilitātes programmas periodā. Šāda plānotā korekcija ir atbilstoša apstākļiem. Plānots, ka ikgadējais vidējais strukturālās bilances uzlabojums 2010.–13. gadā būs 1,5 % no IKP, kas atbilst Padomes ieteikumiem, bet 2014. gadā būs vēl 0,3 % no IKP. Prognozē, ka parāda attiecība pret IKP pieaugs no 60,1 % no IKP 2010. gadā līdz aptuveni 69,3 % 2013. gadā un nedaudz samazināsies 2014. gadā. Konsolidācijas gaitu apdraud negatīvi riski, kas saistīti ar makroekonomikas pieņēmumiem un to, vai reģionālā līmenī tiks izpildīti budžeta mērķi. Reģioni saņem lielu daļu no kopējā valsts finansējuma, un 2010. gadā 9 reģioni no 17 pārsniedza savus fiskālos mērķus. Tomēr jau ir pastiprināti deficīta un parāda kontroles mehānismi reģionālajām valdībām un Spānijas valdība ir apņēmusies veikt papildu pasākumus, ja tādi būs nepieciešami, lai sasniegtu budžeta mērķus.

(9)

Lai 2011. un 2012. gadā panāktu prognozēto fiskālo konsolidāciju, ir stingri jāpiemēro deficīta un parāda kontroles mehānismi, kas ir ieviesti attiecībā uz reģionālajām valdībām. Lai sasniegtu budžeta mērķus gadījumā, ja makroekonomikas un budžeta rezultāti 2011. un 2012. gadā izrādīsies sliktāki, nekā plānots, būs nepieciešami papildu pasākumi, ko Spānijas valdība ir apņēmusies veikt. Izdevumu pārskatīšanas plānā ir noteikti daži pasākumi, kas veicami 2013. gadā, lai stiprinātu budžeta mērķus. Saskaņa ar Komisijas jaunāko novērtējumu, riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju šķiet augsti.

(10)

Vidēja termiņa budžeta sistēmai ir bijusi izšķirīga nozīme, lai ieviestu daudzgadu fiskālo plānošanu, un tās darbība kopumā ir bijusi laba. Tomēr krīze izrādījās pārbaudījums šai sistēmai, un pierādījās, ka ir jānostiprina fiskālā stabilitāte un fiskālās politikas preventīvie aspekti. To varētu panākt, ja ieviestu noteikumu, ka izdevumiem ir jāatbilst vidēja termiņa nominālā IKP pieaugumam atbilstīgi jaunajai ES ekonomiskās pārvaldības sistēmai. Šis noteikums, ko Spānijas iestādes ir ierosinājušas stabilitātes programmā, būtu automātiski saistošs centrālajai valdībai un pašvaldībām. Valdība arī ir iecerējusi panākt vienošanos Fiskālās un finanšu politikas padomē par to, ka šis noteikums ir jāpiemēro arī autonomajiem apgabaliem.

(11)

Ja netiks veikta reforma, sabiedrības novecošanas ilgtermiņa ietekme uz Spānijas valsts budžetu būtu lielāka nekā caurmērā ES. Galvenais iemesls ir tāds, ka tiek prognozēts, ka nakamajos desmit gados ievērojami pieaugs pensiju izdevumi kā daļa no IKP. Ilgtermiņā sabiedrības novecošanas dēļ ievērojami pieaugs pensionāru skaits uz vienu darba ņemēju. Spānijas valdības priekšlikums pensiju reformai, par ko ir panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem, būtiski uzlabos fiskālo ilgtspēju un būs stimuls iedzīvotājiem iesaistīties darba tirgū. Tomēr šī reforma vēl ir jāapstiprina parlamentam, un ir iespējami nelieli grozījumi.

(12)

Spānija ir daudz darījusi banku sistēmas nostiprināšanai, sniedzot valsts atbalstu un veicot pasākumus, lai pārstrukturētu krājbankas, nostiprinātu banku maksātspēju un uzlabotu banku bilances pārskatāmību. Tā rezultātā nozarē ir veikta būtiska konsolidācija, jo īpaši krājbankās, ar pozitīviem rādītājiem attiecībā uz iestāžu vidējo izmēru, lieko jaudu samazināšanu filiāļu un nodarbinātības jomā, bilanču nostiprināšanu, rekapitalizāciju un efektivitātes un rentabilitātes uzlabošanu. Jaunākie tiesību akti vērsti uz to problēmu risināšanu, kuru cēlonis ir pašvaldību loma krājbanku pārvaldībā, jo to lielākā daļa nodod savus aktīvus un saistības komercbankām. Spānijas valdība ir apņēmusies pabeigt pārstrukturizācijas procesa lielāko daļu līdz 2011. gada septembra beigām. Nākamās stresa testu kārtas aptvērums atkal būs viens no lielākajiem rādītājiem ES.

(13)

Līdztekus pašreizējai Spānijas darba tirgus reformai ir jāpārveido pašlaik ļoti neelastīgā koplīgumu slēgšanas sistēma. Tā kā dominē vienošanās provinču un nozaru mērogā, nav daudz iespēju sarunām uzņēmumu līmenī. Koplīgumu automātiska pagarināšana, nepagarinātu līgumu spēkā esība un klauzulas par ex-post inflācijas indeksāciju ir cēlonis atalgojuma inercei un nepieļauj atalgojuma elastību, kas nepieciešama, lai paātrinātu ekonomikas korekcijas un atjaunotu konkurētspēju. Spānijas valdība ir aicinājusi sociālos partnerus 2011. gada pavasarī vienoties par koplīgumu slēgšanas sistēmas reformu. Kamēr nav panākta vienošanās, valdība 10. jūnijā apstiprināja karaļa dekrētu, kas stājās spēkā nekavējoties, bet kas vēl būs jāapstiprina Parlamentam.

(14)

Tā kā valstī valda ļoti liels bezdarbs, Spānijā ar 2010. gada septembra likumu ir sākta darba tirgus reforma. Likuma mērķis ir mazināt darba tirgus divdabību un jauniešu bezdarbu, palielināt mazaizsargāto iedzīvotāju nodarbināmību un vairot elastību uzņēmumu līmenī un uzlabot starpniecību darba tirgū. 2011. gada februārī tika pieņemta aktīvas darba tirgus politikas reforma, kas paredz arī pasākumus, lai nostiprinātu nodarbinātības dienestu padomdevēja un konsultatīvo lomu un to koordināciju valsts un reģionālā līmenī. Pašlaik vēl ir pāragri pilnība novērtēt, vai reforma ir pietiekama, lai samazinātu darba tirgus segmentāciju, jauniešu bezdarbu un ilgstošo bezdarbu, jo daži no pasākumiem vēl nav sākuši darboties. Spānijas valdība ir apņēmusies līdz 2011. gada oktobrim veikt turpmākus pasākumus.

(15)

Kopš 1990. gadu beigām Spānijā ir mazinājušās iespējas konkurēt ar cenām un izmaksām, lai arī vērojami salīdzinoši labi rezultāti eksporta tirgus daļu jomā, kas tika pastiprinātas krīzes laikā un pēc tās. Tas, ka algu pieaugums bija lielāks, bet ražīguma pieaugums mazāks nekā caurmērā euro zonā, un konkurences trūkums dažos preču tirgos sekmēja pastāvīgi augstāku inflāciju Spānijā. Ja izdotos rast iespējas uzlabot nodokļu efektivitāti, tas varētu palīdzēt palielināt konkurētspēju. Turpinot nostiprināt konkurētspēju preču tirgos un pieņemot darba koplīguma slēgšanas sarunu sistēmas reformu, lai nodrošinātu to, ka algu pieaugums labāk atspoguļo ražīguma pieaugumu uzņēmumu līmenī, palīdzēs palielināt konkurētspēju.

(16)

Īpašas bažas rada tas, ka Spānijā ļoti daudzi iedzīvotāji priekšlaikus pārtrauc mācības (2009. gadā šis rādītājs bija 31,2 %), jo tas mazina kvalificēta darbaspēka rindas, ietekmē attiecīgo cilvēku izredzes uz darbu un samazina potenciālo izaugsmi. Likums par ilgtspējīgu ekonomiku, kas pieņemts 2011. gada 15. februārī, paredz pasākumus, kuru mērķis ir palielināt cilvēkkapitāla kvalitāti un kvantitāti, nodrošinot izglītību un arodizglītību. Tomēr nav skaidrs, cik lietderīgi būs šie pasākumi, lai apkarotu mācību priekšlaikus pārtraukšanu un uzlabotu arodapmācību, tāpat arī šo pasākumu īstenošana visos pārvaldes līmeņos var izrādīties sarežģīta.

(17)

Spānija ir guvusi būtiskus panakumus, uzlabojot apstākļus konkurencei preču un pakalpojumu tirgos, tādējādi novēršot vienu no lēna ražīguma pieauguma cēloņiem. Ar Pakalpojumu direktīvas transponēšanu valsts tiesību aktos Spānijā sokas labi un vērienīgi, lai gan profesionālo pakalpojumu tirgum ir jākļūst atvērtākam. Likums par ilgtspējīgu ekonomiku ietver plašu pasākumu klāstu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, stiprinātu konkurenci un veicinātu vides ilgtspēju. Lai to efektīvi īstenotu, vajadzīgi turpmaki pasākumi visos pārvaldes līmeņos un atbilstīga koordinēšana.

(18)

Spānija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Fiskālās politikas jomā Spānija ir apņēmusies iedibināt noteikumu par izdevumiem, lai sekmētu fiskālo stabilitāti un tādējādi arī valsts finanšu ilgtspēju. Lai nostiprinātu finansiālo stabilitāti, Spānija ir apņēmusies līdz 30. septembrim pabeigt finanšu nozares pārstrukturēšanu. Nodarbinātības pasākumi vērsti uz to, lai tiktu piemēroti tiesību akti par aktīvu darba tirgus politiku un noteikumi arodapmācības jomā un lai apkarotu neoficiālo nodarbinātību. Pasākumi konkurētspējas jomā vērsti uz koplīgumu slēgšanas sistēmas reformu, reglamentētajām profesijām, Konkurences padomdevēju grupas izveidi un bankrota tiesību reformu. Minētās saistības attiecas uz visām četrām pakta jomām. Ar tām tiek turpināta pašreizējā reformu programma, un vienlaikus tiek noteikti stingri termiņi konkrētu reformu īstenošanai un nodrošināta jau ieviesto reformu pilnīga īstenošana. Šīs saistības ir novērtētas un ņemtas vērā ieteikumos.

(19)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Spānijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Tāpēc Komisija uzskata, ka Spānijas valdības fiskālās konsolidācijas plāni atbilst prasītajiem mērķiem, bet tomēr pastāv zināmi negatīvi riski. Valsts izdevumu pieaugums nedrīkst pārsniegt IKP pieaugumu vidējā termiņā, un ir jāveic pensiju reforma. Turpmākiem pasākumiem 2011.–2012. gadā vajadzētu būt vērstiem uz finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu (ir jāpabeidz krājbanku pārstrukturēšana un konsolidācija) un izaugsmes iekšzemes avotu nostiprināšanu, kas panākams, apturot pašreizējo kraso bezdarba pieaugumu, proti, reformējot koplīgumu slēgšanu un turpinot īstenot pašreizējās darba tirgus reformas, vienlaikus cieši uzraugot un novērtējot to efektivitāti. Pakalpojumu nozarē būtu jāpanāk lielāka konkurence amatos un profesijās, kā arī jāsamazina administratīvais slogs uzņēmumiem.

(20)

Ņemot vērā šo novērtējumu un Padomes 2010. gada 2. jūnija ieteikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Spānijas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir atspoguļots 1) punktā izklāstītajā ieteikumā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Spānijas valsts reformu programmu.

1.

Īstenot budžeta stratēģiju 2011. un 2012. gadā un koriģēt pārmērīgo budžeta deficītu 2013. gadā atbilstīgi Padomes ieteikumam pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai, nodrošinot, ka deficīta mērķi tiek sasniegti visos pārvaldes līmeņos, tostarp pašreizējos deficīta un parāda kontroles mehānismus stingri piemērojot reģionālajām valdībām; pieņemt papildu pasākumus, ja budžeta rezultāti un ekonomikas attīstība neatbilst plānotajam; izmantot visas izdevības, tostarp ekonomisko apstākļu uzlabošanos, lai paātrinātu deficīta samazināšanu; noteikt konkrētus pasākumus, kas būtu pamatā 2013. un 2014. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai, kuri samazinās augsto valsts parādu un nodrošinās atbilstīgu progresu vidēja termiņa mērķa sasniegšanā. Valsts izdevumu pieaugumu saglabāt zemāku par IKP pieaugumu vidējā termiņā, pieņemot visiem pārvaldes līmeņiem saistošu noteikumu par izdevumiem, ka plānots. Turpināt uzlabot informācijas sniegšanas kārtību saistībā ar reģionālo un vietējo valdību budžetiem un to īstenošanu.

2.

Saskaņā ar iecerēm pieņemt ierosināto pensiju reformu, lai palielinātu likumā noteikto pensionēšanās vecumu un pensiju aprēķinā izmantoto nostrādāto gadu skaitu; kā plānots, regulāri pārskatīt pensiju parametrus atbilstīgi paredzamā dzīves ilguma izmaiņām un izstrādāt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu mūžizglītību gados vecākiem darba ņēmējiem.

3.

Cieši uzraudzīt pašreizējo krājbanku pārstrukturēšanu finanšu nozarē, jo īpaši attiecībā uz krājbankām, ar mērķi to pabeigt līdz 2011. gada 30. septembrim kā plānots.

4.

Izvērtēt, kādā mērā ir iespējams uzlabot nodokļu sistēmas efektivitāti, piemēram, pārliekot uzsvaru no darbaspēka nodokļiem uz patēriņa un vides nodokļiem, vienlaikus nodrošinot fiskālās konsolidācijas plānus.

5.

Pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem un atbilstīgi valsts praksei pieņemt un īstenot visaptverošu koplīgumu slēgšanas reformu un algu indeksācijas sistēmas reformu, lai nodrošinātu, ka atalgojuma pieaugums vairāk atbilst ražīguma pieaugumam, kā arī vietējiem un uzņēmuma apstākļiem, un ka uzņēmumiem tiek nodrošināta pietiekama elastība pielāgot iekšējos darba apstākļus pārmaiņām ekonomikas vidē.

6.

Līdz 2011. gada beigām izvērtēt, kāda ir ietekme 2010. gada septembra darba tirgus reformai un 2011. gada februāra aktīva darba tirgus politikas reformai, vajadzības gadījumā iesniedzot priekšlikumus turpmākām reformām, lai mazinātu darba tirgus segmentāciju un uzlabotu jauniešu nodarbinātības izredzes; nodrošināt, ka tiek cieši novērota to pasākumu efektivitāte, kas paredzēti valsts reformu programmā, lai samazinātu to cilvēku skaitu, kas priekšlaiku pārtrauc mācības, tostarp īstenojot preventīvu politiku un atvieglojot pāreju uz arodizglītību un apmācību.

7.

Panākt lielāku atvērtību profesionālo pakalpojumu jomā un ieviest plānotos tiesību aktus, lai pārveidotu tiesisko regulējumu un izskaustu pašreizējos šķēršļus konkurencei, efektivitātei un inovācijai; visos pārvaldes līmeņos īstenot Likumu par ilgtspējīgu ekonomiku, jo īpaši pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi un stiprināt konkurenci preču un pakalpojumu tirgū; un uzlabot koordināciju starp reģionālo un valsts pārvaldi, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem.

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/5

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmā un valsts reformu programmās.

(5)

Čehijas Republika 2011. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2011. gada valsts reformu programmu un 5. maijā – 2011. gada konverģences programmas atjauninājumu, kas attiecas uz laikposmu no 2011. līdz 2014. gadam. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(6)

Pasaules finanšu krīze caur Čehijas ekonomikas plaši atvērtajiem tirgiem spēcīgi ietekmēja IKP pieaugumu un bezdarbu Čehijas Republikā. Reālais IKP 2009. gadā samazinājās par 4,1 %, jo kritās eksporta apjoms un iekšzemes investīcijas. Ievērojami palielinājās bezdarba līmenis, proti, no 4,4 % 2008. gadā līdz 7,3 % 2010. gadā, un nodarbinātības līmenis laikposmā starp 2008. un 2010. gadu samazinājās par 2 procentu punktiem. Tomēr lielā saistība ar starptautisko tirdzniecību un Čehijas Republikas galveno tirdzniecības partneru ātrāka atgūšanās no krīzes, nekā tika prognozēts, ir veicinājusi arī relatīvi strauju reālā IKP pieauguma rādītāju atjaunošanos, 2010. gadā tam sasniedzot 2,3 %, un arī turpmāk veicinās vidēji strauju atveseļošanos.

(7)

Pamatojoties uz atjauninātās konverģences programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomiskie pieņēmumi, uz kuriem konverģences programma pamatojas, ir ticami programmas pirmajos divos gados un labvēlīgi pēc tam, izvērtējot tos attiecībā pret Komisijas vidēja termiņa prognozēm par iespējamo ražošanu saskaņā ar vispārēji atzītu metodoloģiju. Konverģences programma pamatojas uz prognozēm par mazāku izaugsmi 2012. gadā salīdzinājumā ar Komisijas dienestu 2011. gada pavasara prognozi, galvenokārt saistot to ar turpmāku ilgstošu valdības reālo patēriņa izdevumu samazinājumu, kas nav ietverts Komisijas dienestu nemainīgas politikas prognozē 2012. gadam. Konverģences programmā paredzēts 2013. gadā samazināt vispārējās valdības deficītu zem 3 % no IKP un 2014. gadā – līdz 1,9 % no IKP. Plānotā konsolidācija galvenokārt pamatojas uz izdevumu ierobežošanu. Ierosinātie pasākumi kopumā ir pietiekami, lai līdz 2013. gadam sasniegtu mērķi, kā to ieteikusi Padome, tomēr, ņemot vērā konverģences programmā iekļautos pasākumus, pastāv risks, ka faktiski budžeta rezultāts var palikt nesasniegts. Turklāt, šķiet, ka konverģences programmas pēdējo gadu mērķu sasniegšana pamatojas uz labvēlīgiem cikliskajiem nosacījumiem un turpmāku valsts administrācijas efektivitātes uzlabošanu, kas var kļūt par aizvien grūtāk izpildāmu uzdevumu. Paredzēts, ka vidēja termiņa budžeta mērķi tiks sasniegti pēc konverģences programmas laikposma beigām. Vidējie ikgadējie fiskālie centieni laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam ir nedaudz mazāki par 1 % no IKP, ko Padome saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ieteica 2009. gada 2. decembrī.

(8)

Konverģences programmā ir skaidri izvirzīts mērķis līdz 2013. gadam samazināt valsts finanšu deficītu zem 3 % no IKP. Būs grūtības, lai nodrošinātu, ka pasākumi, uz kuriem pamatojas budžeta deficīta samazināšana 2011.–2013. gadā, kā arī turpmākajos gados, neapdraud ilgtermiņa izaugsmi, jo īpaši saglabājot izdevumus izglītībai un pētniecībai un izstrādei, kā arī, lai tie sniegtu atbilstīgu amortizāciju pieaugumam, ko radīs demogrāfiskās situācijas attīstība.

(9)

Budžeta konsolidācijas stratēģijā ietilpst pasākumi, kas ietekmē PVN ieņēmumus: plānots, ka zemākā PVN likme 2012. un 2013. gadā tiks palielināta, bet augstākā likme 2013. gadā tiks pazemināta. Valdība ir arī paredzējusi, sākot ar 2013. gadu, palielināt to uzņēmumu skaitu, kas ir PVN maksātāji. Saskaņā ar konverģences programmu, veicot šādas izmaiņas, nodokļu ieņēmumiem 2012. gadā būtu jāpalielinās par 0,7 % no IKP un vēl par 0,1 % no IKP 2013. gadā. Turklāt, šķiet, ka netiešo nodokļu ieņēmumus, kas 2010. gadā bija 11,8 % no IKP (ES vidējais rādītājs – 13,4 %), ir iespējams palielināt vēl vairāk un tādējādi, iespējams, samazināt nodokļus darbaspēkam. Paredzētā nodokļu reforma daļēji koncentrēs uzmanību uz šo jautājumu.Turklāt aplēsts, ka atšķirība starp faktiskajiem PVN ieņēmumiem un teorētiski aprēķinātajiem PVN ieņēmumiem ir ievērojami lielāka nekā vidēji ES, pamatojot nepieciešamību veiktpasākumus nodokļu iekasēšanas uzlabošanai. Šajā nolūkā Čehijas Republika 2011. gadā ir ieviesusi jaunus pasākumus, kas vērsti uz to, lai apkarotu krāpšanu PVN jomā un samazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

(10)

Ņemot vērā prognozi, ka sabiedrības novecošanas ietekme uz budžetu būs ievērojami lielāka nekā vidēji ES, svarīgs jautājums ir pensiju sistēmas reforma. Valdība ir nākusi klajā ar divām priekšlikumu paketēm. Paredzams, ka Čehijas parlaments pirmo paketi, kas attiecas uz paaudžu solidaritātes shēmu, kurā kopš 2009. gada vērojams deficīts, apstiprinās līdz 2011. gada septembrim. Tajā starp citiem pasākumiem iekļauta arī likumā noteiktā pensionēšanas vecuma paaugstināšana, kas, sākot ar 2041. gadu, būs 66 gadi un 8 mēneši gan vīriešiem, gan sievietēm, kuri dzimuši 1975. gadā. Katrai nākamajai vecuma grupai pensionēšanās vecums pieaugs vēl par 2 mēnešiem, bez iepriekš noteikta ierobežojuma. Šai parametrisko reformu paketei būtu jāpalīdz risināt fiskālās ilgtspējas problēmu; tomēr ar to var nepietikt, lai risinātu visas problēmas, ko rada demogrāfiskie spiedieni. Otrā pasākumu pakete, kuru valdība vēl nav apstiprinājusi, sastāvētu no brīvprātīga privāta otrā pīlāra ieviešanas 2013. gadā ar mērķi palielināt pensijas ienākumu diversifikāciju un atbalstīt to turpmāku atbilstīgumu, veicinot privāto uzkrājumu attīstību. Tomēr veids, kādā pīlāru iecerēts īstenot, rada maz stimulu šai shēmai pievienoties un var pat palielināt iepriekš minētos ilgtermiņa spiedienus. Rūpīgi jāanalizē arī šādu pensijas fondu pārvaldīšanas izmaksas, un, lai sistēma darbotos efektīvi, tām jābūt pēc iespējas zemākām.

(11)

Darba tirgus uzskatāms par vidēji elastīgu, un pirms pasaules finanšu krīzes tajā nebija vērojami lieli funkcionāli traucējumi. Tomēr dažas strukturālās nepilnības ir skaidri redzamas. Vissvarīgākā problēma ir ļoti lielās grūtības, ar kurām saskaras sievietes ar bērniem, atgriežoties darba tirgū pēc maternitātes atvaļinājuma. Šī problēma ir būtiska arī tāpēc, ka tai ir plašāka ietekme uz ekonomiku: ilgāki laikposmi bez darba, lielas atšķirības starp vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeni un ļoti augsta vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirība. Drīza atgriešanās darbā joprojām ir sarežģīta, neraugoties uz valdības centieniem dot vecākiem plašākas iespējas izvēlēties bērna kopšanas atvaļinājuma ilgumu. Problēmu daļēji var saistīt ar uzņēmumu nevēlēšanos slēgt daļēja darbalaika darba līgumus, ko citās dalībvalstīs bieži izmanto darba ņēmēji ar maziem bērniem, un daļēji – ar izmaksu ziņā pieejamu bērnu aprūpes iestāžu trūkumu. Valsts reformu programma nosaka vairakus konkrētus pasākumus, lai palielinātu bērnu aprūpes pieejamību, tostarp bērniem, kas jaunāki par trim gadiem.

(12)

Lai gan vispārējais bezdarba līmenis, kā arī ilgtermiņa bezdarba līmenis joprojām ir ievērojami zemāki nekā ES vidējais rādītājs, pēdējais ir pieaudzis krīzes rezultātā, īpaši starp 20–29 gadus vecām personām. Personām ar sliktu izglītību, kā arī citiem slikti apmaksāta darba darītājiem ir ievērojamas grūtības atrast darbu. Izdevumi aktīva darba tirgus politikai un dalībnieku īpatsvars regulāros aktivācijas pasākumos būtu jāpalielina, un šiem pasākumiem vajadzētu būt mērķtiecīgākiem.

(13)

Valsts administrācijas neefektivitāti, kas rada slogu uzņēmējdarbības videi, varētu risināt, visaptveroši īstenojot pašreizējās stratēģijas. Valdība 2007. gadā uzsāka “labāka regulējuma” programmu un pretkorupcijas stratēģiju 2011.–2012. gadam. Tajās paziņots par pasākumiem, kas ir svarīgi, lai uzlabotu Čehijas normatīvās sistēmas kvalitāti, kura saskaņā ar starptautiskiem apsekojumiem ir zemāka par ES vidējo rādītāju, un kas nostiprina uzņēmējdarbības paļāvību. Sarežģīts jautājums ir valsts pārvaldes stabilizēšana, jo bieži un tālejoši reorganizācijas pasākumi mazina tās efektivitāti. Lai paveiktu iepriekš minēto, būtu svarīgi pieņemt Likumu par ierēdņiem, kas vairākkārt ir atlikts. Valdība nesen ir pieņēmusi pasākumus, lai uzlabotu publiskā iepirkuma pārredzamību. Tomēr vienam regulatīvās sistēmas elementam, proti, konkrētam uzņēmuma akciju veidam, kas ļauj pilnīgi anonīmi pārvietot līdzekļus, jāpievērš uzmanība.

(14)

Sagaidāms, ka krīze būs negatīvi ietekmējusi izaugsmes potenciālu. Ir svarīgi uzlabot cilvēkkapitālu, neraugoties uz universitātēs iestājušos jauniešu lielo īpatsvaru. To kavē apmācību nepietiekamā kvalitāte, kas izriet no Čehijas augstākās izglītības iestāžu zemā reitinga starptautiskajos apsekojumos. Turklāt izdevumi par studentu salīdzināmās cenās ir vieni no zemākajiem dalībvalstīs, un tie ir īpaši mazi pamatizglītībai. Valsts reformu programmā ir izklāstīti pasākumi visiem izglītības posmiem. Vairākus gadus tiek gatavota kompleksa augstākās izglītības reforma. Lai nodrošinātu konkurētspēju un inovācijas spēju, ir svarīgi rūpēties par augstākās izglītības kvalitāti un efektivitāti.

(15)

Komisija ir izvērtējusi Čehijas Republikas konverģences programmu un valsts reformu programmu. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai minēto programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Čehijas Republikā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka būtu jāsaglabā pieeja, kuras centrā ir fiskālā konsolidācija, vienlaikus aizsargājot izaugsmi veicinošus tēriņus. Valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēja lielā mērā ir atkarīga no spējas īstenot nepieciešamo pensiju reformu. Ir būtiski, lai pieaugtu, jo īpaši sieviešu, iesaistīšanās darba tirgū un rastos labākas darba iespējas ilgtermiņa bezdarbniekiem. Konkurētspējas stiprināšanai ir ļoti svarīgi īstenot papildu pasākumus, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu un regulatīvās sistēmas kvalitāti, kā arī augstākās izglītības kvalitāti.

(16)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, kā arī ņemot vērā Padomes Ieteikumu (2009. gada 2. decembris) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Čehijas Republikas konverģences programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir jo īpaši atspoguļots turpmāk sniegto ieteikumu 1. un 2. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Čehijas Republikas valsts reformu programmu,

1.

Īstenot plānoto konsolidāciju 2011. gadā un pēc vajadzības veikt pastāvīgus kompensācijas pasākumus, ja ieņēmumi ir mazāki, nekā paredzēts, vai ja tiek pārsniegti izdevumu ierobežojumi. Pieņemt fiskālos pasākumus 2012. gadam, kā plānots konverģences programmā, un apstiprināt 2013. gada mērķi ar konkrētākiem pasākumiem; to ievērojot, izvairīties no izdevumu samazināšanas izaugsmi veicinošām pozīcijām. Uzlabot valsts ieguldījumu efektivitāti un turpināt centienus, lai izpētītu iespējas palielināt netiešo nodokļu ieņēmumus, atbrīvojot no nodokļiem darbaspēku, uzlabojot nodokļu atbilstību un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Nodrošināt laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam vidējos fiskālos centienus – 1 % no IKP, atbilstīgi Padomes ieteikumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, kas ļaus pabeigt EDP 2013. gadā ar pietiekamu rezervi.

2.

Īstenot plānoto pensiju reformu, lai uzlabotu valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju un nodrošinātu pensiju atbilstīgumu nākotnē. Papildu centieniem vajadzētu būt vērstiem uz turpmākām izmaiņām publiskajā pīlārā, lai nodrošinātu, ka sistēma nav fiskālās nelīdzsvarotības avots nākotnē, un uz privāto uzkrājumu attīstību. Nolūkā paaugstināt efektīvu pensionēšanās vecumu, varētu apsvērt tādus pasākumus kā saikne starp likumā noteikto pensionēšanās vecumu un paredzamo mūža ilgumu. Nodrošināt, lai paredzētā finansētā shēma piesaistītu daudz dalībnieku un būtu veidota tā, lai tās administratīvās izmaksas būtu pārredzamas un zemas.

3.

Uzlabot dalību darba tirgū, šajā nolūkā samazinot šķēršļus vecākiem ar maziem bērniem atgriezties darba tirgū, to panākot ar izmaksu ziņā pieejamu bērnu aprūpes iestāžu skaita un to pieejamības palielināšanu. Palielināt elastīgāku darba kārtību, piemēram, nepilnas darba slodzes, pievilcību un pieejamību.

4.

Uzlabot valsts nodarbinātības dienesta darbību, lai paaugstinātu apmācību kvalitāti un efektivitāti, darba meklēšanas atbalstu un individualizētus pakalpojumus, sasaistot programmu finansējumu ar rezultātiem. Sadarbībā ar ieinteresētajām personām, paplašināt īpaši pielāgotas apmācību programmas vecākiem darba ņēmējiem, jauniem cilvēkiem, zemas kvalifikācijas darba ņēmējiem un citām mazaizsargātam grupām.

5.

Veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabtu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti jomās, kas ir svarīgas uzņēmējdarbības videi. Šajā sakarā paātrināt pretkorupcijas stratēģijas īstenošanu atbilstīgi izvirzītajiem mērķiem, pieņemt Likumu par ierēdņiem, lai veicinātu valsts pārvaldes stabilitāti un efektivitāti, un veikt pasākumus, lai vērstos pret akciju anonīmu turēšanu.

6.

Izveidot pārredzamu kvalitātes izvērtēšanas sistēmu akadēmiskajām iestādēm un sasaistīt to ar finansējumu, lai uzlabotu augstākās izglītības līmeni.

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/9

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam. Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās iekļautu minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(6)

Vācija 2011. gada 27. aprīlī iesniedza savu 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz 2011.–2015. gadu, bet 2011. gada 7. aprīlī – 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Sākoties krīzei, Vācijas ekonomikas stāvoklis bija salīdzinoši stabils. Tomēr, krītoties pieprasījumam pasaules tirdzniecībā, eksports un ieguldījumi 2009. gadā samazinājās tā, ka reālais IKP saruka iepriekš nepieredzētā apmērā – par 4,7 %. Tomēr pēc neliela pieauguma kopš 2009. gada beigām bezdarba līmenis atkal samazinās. Darba tirgus elastība atspoguļo labvēlīgo ietekmi, kāda bija veiktajām reformām, kuras veicināja darba stundu skaita samazināšanu, un saīsinātā darbalaika subsidēšanai. Ekonomika strauji atguvās no lejupslīdes, un 2010. gadā IKP pieauga par 3,6 %. Pretstatā 2009. gadā reģistrētajam kritumam eksports kopumā pieauga un pavēra plašākas atveseļošanās iespējas, kā rezultātā samazinājās tekošā konta pārpalikums. Turpināja uzlaboties tautsaimniecības konkurētspēja attiecībā pret lielāko daļu pārējo euro zonas dalībvalstu. Kopējais valsts budžets no līdzsvarota stāvokļa 2009. gadā saruka līdz 3 % deficītam no IKP, ko izraisīja tas, ka pilnībā darbojās automātiskie stabilizatori un diskrecionārie pasākumi ekonomikas lejupslīdes pārvarēšanai. Neraugoties uz pastāvīgajiem fiskālās stimulēšanas un finanšu tirgus atbalsta pasākumiem, ekonomikas atveseļošanās ļāva 2010. gadā ierobežot deficītu (3,3 % no IKP).

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas balstīts uz stabilitātes programmu, ir piesardzīgs 2011. gadam un ticams turpmākajiem gadiem – arī atbilstoši vērtējumam salīdzinājumā ar Komisijas dienestu 2011. gada pavasara prognozi. Stabilitātes programmā paredzēts, ka 2011. gadā reālais IKP pieaugs par 2,3 %, pēc tam 2012. gadā samazināsies līdz 1,8 %, bet laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam – vidēji līdz 1,5 %. Stabilitātes programmā paredzēts jau 2011. gadā – divus gadus pirms Padomes noteiktā termiņa – samazināt deficītu līdz 3 % no IKP atsauces vērtības un gūt turpmākus panākumus vidēja termiņa mērķa īstenošanā, lai strukturālā izteiksmē 2014. gadā deficīts būtu 0,5 % no IKP. Pēc paredzētās pārmērīga deficīta novēršanas korekciju tempi ceļā uz stabilitātes programmā ietverto vidēja termiņa mērķu izpildi 2013. un 2014. gadā nesasniegs 0,5 % no IKP kritēriju. Lai gan 2010. gadā (3) parāda attiecība pret IKP pieauga par gandrīz 10 procentu punktiem, paredzams, ka no 2011. gada tā sāks samazināties un līdz 2015. gadam sasniegs 75,5 % no IKP, tādējādi saglabājoties virs Līgumā noteiktās atsauces vērtības. Šķiet, ka 2011. gada budžeta prognožu riski kopumā ir līdzsvaroti, bet pēc tam rezultāti varētu būt sliktāki, nekā gaidīts, jo daži ietaupījumi varētu nerealizēties, kā paredzēts. Daži pasākumi vēl ir jāapspriež (piemēram, enerģijas un finanšu darījumu nodokļi), bet citi vēl jāprecizē (piemēram, valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana). Turklāt nevar izslēgt papildu pasākumus finanšu tirgus atbalstam. Saskaņā ar Komisijas jaunāko novērtējumu, riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju šķiet vidēji.

(9)

Tā kā ar nesen veikto veselības aprūpes sistēmas reformu tika ieviesti pasākumi, lai galvenokārt 2011. un 2012. gadā samazinātu izdevumu palielināšanos, iecerēto konsolidāciju varētu atbalstīt turpmāki pasākumi veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei atvēlēto valsts izdevumu efektivitātes palielināšanai. Tajā pašā laikā ilgtermiņa izaugsmes potenciālu palīdzētu nostiprināt tāda konsolidācijas virziena saglabāšana, kas galvenokārt orientēts uz izaugsmi, tostarp nodrošinot atbilstošus izdevumus izglītībai.

(10)

Lai gan Vācijas fiskālā sistēma tika ievērojami nostiprināta, ieviešot konstitūcijā paredzētus budžeta noteikumus, izveidojot Stabilitātes padomi un agrīnās brīdināšanas sistēmu budžeta trauksmes gadījumā, budžeta noteikumi vēl nav pilnībā īstenoti federālo zemju līmenī. Stingrāks ar tiem saistītais uzraudzības un sankciju mehānisms nostiprinātu valsts finanšu vispārējo stabilitāti.

(11)

Krīze atklāja nopietnas nepilnības banku nozarē. Smagi zaudējumi un starptautisku ieguldījumu paaugstināta riska aizdevumos un strukturētos aktīvos norakstīšana pavājināja dažu banku kapitāla bāzi, kā rezultātā bija vajadzīga ievērojama valsts iejaukšanās. Krīze arī atklāja trūkumus dažās federālajās bankās, kuras jau pirms krīzes nelabvēlīgi ietekmēja tas, ka nebija efektīvu riska pārvaldības struktūru un dzīvotspējīga uzņēmējdarbības modeļa. Banku nozares dziļāka reforma, tostarp tādu federālo banku pārstrukturēšana, kurām nav dzīvotspējīga un atbilstoši finansēta uzņēmējdarbības modeļa, un regulatīvās un uzraudzības sistēmas nostiprināšana palīdzētu saglabāt finanšu nozares stabilitāti, kā arī nodrošinātu, ka tiek efektīvāk sadalīti mājsaimniecību uzkrājumi, kuri ir pamatā pieprasījumam un ieguldījumiem.

(12)

Vācijas ekonomikas izaugsmes potenciāls un strukturālā konkurētspēja galvenokārt ir atkarīgi no labi apmācīta un kvalificēta darbaspēka, bet, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas, par steidzami risināmu jautājumu var kļūt darbaspēka piedāvājuma nepietiekamība. Tas uzsver, cik svarīgi ir pilnībā izmantot darbaspēka potenciālu, novēršot šķēršļus konkrētu grupu (vecāka gadagājuma darba ņēmēju, sieviešu, nekvalificētu darba ņēmēju, trešo valstu valstspiederīgo) iesaistīšanai darba tirgū un cilvēkkapitāla turpmākai attīstībai. Atrisinot jautājumu par nodokļu slogu, kurš joprojām augsts (īpaši tiem, kuru ienākumi ir mazi un vidēji), palielinātos stimuls strādāt, un tajā pašā laikā būtu vairāk iespēju algu pieaugumu pārvērst lielākos reālajos ienākumos un iekšzemes pieprasījumā. Ienākuma nodokļa augstā robežvērtība, ko piemēro otrajam pelnītājam mājsaimniecībā, kura ir saistīta ar pāriem piemēroto kopīgu ienākuma nodokli, atstāj negatīvu ietekmi uz darbaspēka piedāvājumu. 2009. gadā ieviestais “Faktorverfahren” ļauj ikmēneša individuālajam nodokļu slogam atspoguļot katras personas personīgos ienākumus, savukārt nodokļu slogs par gadu kopumā nemainās. Šīs reformas ietekme uz dalību darba tirgū būtu jāuzrauga. Šajā sakarā varētu būt nepieciešami papildu pasākumi, lai mazinātu iespējamo atlikušo šķēršļu ietekmi uz darbu. Palielinot bērnu aprūpes iestāžu pieejamību, būtu iespējams palielināt sieviešu joprojām zemo iesaistīšanās līmeni pilnas slodzes nodarbinātībā. Turklāt, palielinot to cilvēku skaitu, kuriem ir arodmācībās iegūta kvalifikācija, tiktu palielinātas nekvalificēto darba ņēmēju izredzes darba tirgū.

(13)

Vācija nesen pieņēma tālejošus lēmumus par nākotnē izmantojamiem enerģijas veidiem. Enerģētikas koncepcijas īstenošana būs saistīta ar energoapgādes pilnīgu pārveidi, un tas ietekmēs enerģijas cenas un tautsaimniecības konkurētspēju vidējā termiņā līdz ilgtermiņā. Tāpēc, īstenojot enerģētikas koncepciju, galvenajam vadošajam principam būtu jābūt rentabilitātei, kas balstīta uz enerģijas efektīvu patēriņu, rentablām atbalsta shēmām un atbilstošiem atjaunojamo energoresursu tīkliem, un konkurētspējīgiem enerģijas tirgiem.

(14)

Palielinot konkurenci pakalpojumu nozarē, tiktu vēl vairāk sekmēts ražīguma pieaugums un nodrošināts atbalsts iekšzemes pieprasījumam. Pakalpojumu nozares dinamiskāka izaugsme arī veicinātu piedāvājuma un pieprasījuma pieauguma bāzes paplašināšanos Vācijā. Lai gan, īstenojot Pakalpojumu direktīvu, pēdējos gados tika panākts ievērojams progress, tomēr vēl ir jāsamazina šķēršļi uzņēmumu ienākšanai tirgū un iziešanai no tā, konkrēti, vēl vairāk vienkāršojot licenču un atļauju piešķiršanas sistēmu, un jāvienkāršo regulējums dažu profesionālo pakalpojumu sniegšanai. Varētu pārbaudīt to, cik pamatots un atbilstīgs ir regulējums attiecībā uz dažiem arodiem. Attiecībā uz tīkla nozares pakalpojumiem var uzlabot konkurenci jo īpaši dzelzceļa nozarē. Īsākā laikposmā konkurenci veicinātu Federālās tīkla aģentūras uzraudzības lomas nostiprināšana un pārdošanas un biļešu infrastruktūras atvēršana konkurencei.

(15)

Lai nodrošinātu atbilstoši kvalificēta darbaspēka piedāvājumu un ņemot vērā arī demogrāfiskās pārmaiņas, svarīgi būs turpināt reformas ar mērķi uzlabot izglītības un mācību sistēmas pieejamību un kvalitāti. Īpaši tiek prognozēts vidēji un augsti kvalificēta darbaspēka trūkums, konkrēti, attiecībā uz matemātiku, zinātni un tehniskajiem priekšmetiem. Gan vidējās, gan augstākās izglītības apgūšanas līmenis jauniešu vidū Vācijā ir zem ES vidējā rādītāja. Izglītības jomā var uzlabot rezultātus, padarot pieejamāku pirmsskolas izglītību un pagarinātās darba dienas skolas un atvieglojot pāreju starp dažādiem izglītības sistēmas virzieniem.

(16)

Vācija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Fiskālajā jomā paktā ietvertas saistības jau 2011. gadā novērst pārmērīgo deficītu un 2011.–2012. gadā ar plašu rezervi sasniegt mērķus, kas paredzēti valsts budžeta noteikumos. Finansiālās stabilitātes pastiprināšanas pasākumi ietver kapitāla tirgus efektīvu regulējumu un uzraudzību. Nodarbinātības pasākumi ir vērsti uz iesaistīšanos darba tirgū (aktīvā darba tirgus instrumentu reforma, ārvalstīs kvalificētu profesionāļu uzlabota integrācija un migrantu integrācija) un izglītību (pakts par pamatizglītību). Konkurētspējas pasākumi ir orientēti uz tīkla nozarēm, enerģētiku un pakalpojumu nozari (proti, tirgus pārredzamības aģentūra elektroenerģijas un gāzes nozarē, elektromobilitātes programma un palielināts finansējums transporta infrastruktūrai), kā arī uz izglītību (proti, izcilības iniciatīva augstāko mācību iestāžu popularizēšanai un universitāšu fakta finansēšana). Šīs saistības attiecas uz četrām pakta jomām. Tās kopumā atspoguļo plašo reformu programmu, kas ieskicēta stabilitātes programmā un valstu reformu programmā. Tomēr pakta saistībās nav pievērsta uzmanība vairākām politikas jomām (piemēram, federālo banku pārstrukturēšanai vai nodarbinātības nodokļu slogam), vai arī šīs jomas ir tikai pieminētas (pakalpojumu un tīkla nozaru atvēršana lielākai konkurencei). Ieteikumos tika novērtētas un ņemtas vērā pakta “Euro plus” saistības.

(17)

Komisija ir izvērtējusi Vācijas stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, tostarp tās pakta “Euro plus” saistības. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Vācijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka Vācijas budžeta stratēģija būtu jāīsteno, kā iecerēts. Turpmāk būtu arī jānodrošina atbilstīgi strukturālo pielāgojumu centieni virzībā uz vidēja termiņa mērķi, tajā pašā laikā saglabājot izaugsmi veicinošu konsolidācijas virzienu. Turpmākie pasākumi 2011. un 2012. gadā būtu jāvērš uz finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu (piemēram, veicot federālo banku pārstrukturēšanu), vietējo izaugsmes avotu nostiprināšanu, palielinot iesaistīšanos darba tirgū, kas paveicams, samazinot nodarbinātības nodokļu slogu, uzlabojot izglītības pieejamību un kvalitāti, kā arī atverot lielākai konkurencei pakalpojumu nozari, amatus un profesijas, un tīkla nozares.

(18)

Ņemot vērā šo novērtējumu, kā arī Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Vācijas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (4) ir sniegts turpmāk 1. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Vācijas valsts reformu programmu,

1.

Kā paredzēts, īstenot budžeta stratēģiju 2012. un turpmākajiem gadiem, tādējādi samazinot valsts parādu atbilstīgi Padomes ieteikumiem saskaņā ar pārmērīga deficīta procedūru. Turpmāk nodošināt atbilstīgus strukturālo pielāgojumu centienus virzībā uz vidēja termiņa mērķi. Pabeigt budžeta noteikumu īstenošanu federālo zemju līmenī un vēl vairāk nostiprināt atbilstošo uzraudzības un sankciju mehānismu. Saglabāt izaugsmi veicinošu konsolidācijas virzienu, proti, nodrošinot atbilstošus izdevumus izglītībai un palielinot veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei atvēlēto valsts izdevumu efektivitāti.

2.

Novērst strukturālos trūkumus finanšu nozarē, konkrēti, pārstrukturējot tās federālās bankas, kurām nav atbilstoši finansēta dzīvotspējīga uzņēmējdarbības modeļa.

3.

Palielināt iesaistīšanos darba tirgū, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi izglītības un mācību sistēmai un budžeta ziņā neitrālā veidā veicot turpmākus pasākumus, lai samazinātu lielo nodokļu slogu un uzlabotu darba stimulus personām ar zemu ienākumu perspektīvu. Palielināt pilnas slodzes bērnu aprūpes iestāžu un pagarinātās darba dienas skolu skaitu. Cieši uzraudzīt ietekmi, kāda bija nesen veiktās reformas pasākumiem, lai mazinātu bremzējošus nodokļus otrajam pelnītājam mājsaimniecībā, un veikt turpmākus pasākumus paliekošu bremzējošu apstākļu gadījumā.

4.

Atcelt nepamatotus ierobežojumus attiecībā uz dažiem profesionāliem pakalpojumiem un dažiem arodiem. Palielināt konkurenci tīkla nozarēs, nostiprināt Federālās tīkla aģentūras uzraudzības lomu dzelzceļa nozarē un saistībā ar paziņoto valsts enerģētikas koncepciju pievērsties atjaunojamās enerģijas likuma ilgtermiņa rentabilitātes palielināšanai, nodrošinot reālu neatkarību no enerģijas ražošanas un pārvades, un uzlabot pārrobežu starpsavienojumus.

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/13

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” – kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmā un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā uzaicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Nīderlande 2011. gada 29. aprīlī iesniedza savas 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz 2011.–2015. gadu, un savu 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Neraugoties uz līdzšinējo labo ekonomikas attīstību, Nīderlandes ļoti atvērtā ekonomika saskārās ar ievērojamām grūtībām, krīzei ejot plašumā – reālais IKP 2009. gadā samazinājās par gandrīz 4 %. Ekonomikas atveseļošanās sākās 2009. gada otrajā pusē, galvenokārt pateicoties ārējā pieprasījuma pieaugumam, un pastiprinājās 2010. gada pirmajā pusē, IKP izaugsmei sasniedzot 1,8 %. Krīzes ietekme uz darba tirgu bija samērā ierobežota. Paredzams, ka bezdarba līmenis nākamajos divos gados pakāpeniski samazināsies – no 4,5 % 2010. gadā līdz 4 % 2012. gadā. Krīze smagi skāra Nīderlandes valsts finanses, proti, vispārējais valsts budžeta deficīts 2009. gadā palielinājās līdz 5,5 % no IKP un 2010. gadā līdz 5,4 %. Valdības pasākumi ar mērķi atbalstīt finanšu iestādes un stabilizēt finanšu tirgus izraisīja valsts parāda pieaugumu par 15 procentu punktiem no IKP, kā rezultātā valsts parāds 2009. gadā sasniedza 60,8 % no IKP.

(8)

Balstoties uz atjauninātās stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kura pamatā ir stabilitātes programmā izklāstītās budžeta prognozes, ir ticams. Stabilitātes programmas pamatā ir nedaudz piesardzīgākas izaugsmes prognozes 2011. un 2012. gadam nekā Komisijas dienestu izstrādātajā 2011. gada pavasara prognozē. Stabilitātes programmā ir plānots samazināt 2012. gadā vispārējo valsts budžeta deficītu zem 3 % atsauces vērtības, kas būtu vienu gadu pirms pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā noteiktā termiņa. Balstoties uz stabilitātes programmā iekļautajiem datiem, vidēja termiņa mērķis (VTM), proti, strukturālais deficīts 0,5 % apmērā no IKP, tiks gandrīz panākts līdz stabilitātes programmas laikposma beigām, jo Komisijas aprēķinātā strukturālā bilance 2015. gadā sasniedz – 0,8 % no IKP. Budžeta stratēģija ir pilnībā pamatota līdz 2015. gadam ar pietiekami konkrētiem pasākumiem, kaut arī to īstenošana ir pakļauta zināmam riskam, galvenokārt saistībā ar spēju izlīdzināt izdevumu pārsniegumus veselības aprūpes nozarē un uzraudzīt pašvaldību izdevumus. 2011.–2013. gadā fiskālie pasākumi vidēji gadā ir 0,75 % no IKP, kas atbilst Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Attiecībā uz gadiem pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņa (2014. un 2015. gads) ir minams, ka pārrēķinātā strukturālā bilance 2014. gadā uzlabosies par 0,25 % un 2015. gadā par 0,5 %, tādējādi gandrīz panākot pieprasīto strukturālās bilances uzlabojumu (0,5 %) līdz vidēja termiņa mērķa sasniegšanai.

(9)

Nīderlandes iestāžu plānotā un īstenotā budžeta konsolidācija ievērojamā mērā balstās uz strukturālo izdevumu lielu samazinājumu, kas veido apmēram 3 % no IKP līdz stabilitātes programmas laikposma beigām (2015. gads) salīdzinājumā ar atsauces līmeni. Uz tā rezultātā panāktās korekcijas pamata ir paredzēts samazināt vispārējo valsts budžeta deficītu no 3,8 % no IKP 2011. gadā līdz 2,4 % no IKP 2012. gadā, deficītam turpinot kristies 2013.–2015. gadā par apmēram 0,5 % ik gadus. Nīderlande ir stingri apņēmusies sasniegt šos mērķus. Pasargājot izaugsmi veicinošas politikas jomas, piemēram, izglītības nozari, no budžeta samazinājumiem, netiktu kavēts ekonomikas izaugsmes nākotnes potenciāls un tiktu veicināta pārmērīga budžeta deficīta ilgtspējīga novēršana.

(10)

Papildus īstermiņa konsolidācijai viens no galvenajiem uzdevumiem ir uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, ko negatīvi ietekmē ar novecošanu saistīto izdevumu straujš pieaugums. Ar novecošanu saistītās ilgtermiņa izmaksas skaidri pārsniedz ES vidējo rādītāju, jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa aprūpi un pensijām. Paredzamais ilgtermiņa aprūpes izdevumu pieaugums ir lielākais Eiropā, kā liecina Komisijas 2009. gada ziņojums par novecošanu. Galvenais iemesls šai situācijai ir tas, ka šobrīd pastāv visaptveroša formālās ilgtermiņa aprūpes sistēma (piemēram, valsts ilgtermiņa apdrošināšana sedz izmaksas par personas aprūpi, medmāsām, palīdzību, ārstēšanu un uzturēšanos ārstniecības iestādē), savukārt neformālai aprūpei Nīderlandē ir mazāka nozīme. Saskaņā ar Komisijas jaunāko novērtējumu riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju šķiet augsti. Papildus saviem konsolidācijas plāniem Nīderlandes valdība ir iesniegusi parlamentam pasākumus, kas atbalstīs ilgtermiņa ilgtspēju, tostarp likuma noteiktā pensionēšanās vecuma palielināšanu, kas līdz šim vēl nav pieņemta.

(11)

Nīderlandes darba tirgu raksturo samērā augsti līdzdalības rādītāji, augsts darba ražīgums nostrādātā stundā un zems bezdarba līmenis. Tomēr galvenais uzdevums attiecībā uz darba tirgu būs pastiprināt neizmantotā darbaspēka potenciāla izmantošanu, jo īpaši lai kompensētu prognozējamo darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos sabiedrības novecošanas rezultātā. Kā liecina jaunākie pieejamie dati, vidējais gadā nostrādāto stundu skaits ir mazākais ES. Mazā nostrādāto stundu skaita iemesls ir ļoti lielais to personu, īpaši sieviešu, īpatsvars, kuri strādā nepilnu slodzi (tādējādi atspoguļojot viņu personīgo izvēli), kā arī finansiāli šķēršļi attiecībā uz iesaistīšanos darba tirgū vai darba stundu skaita palielināšanu. Pašlaik viens no galvenajiem šķēršļiem, kas Nīderlandē kavē personas, kuras ir otrie pelnītāji mājsaimniecībā, iesaistīties darba tirgū vai strādāt vairāk stundu, ir augstā otrajiem ienākumiem piemērojamā nodokļu robežvērtība, kas dažos gadījumos var pārsniegt 80 %; šīs situācijas iemesls cita starpā ir vispārējais nodokļu kredīts un no ienākumiem atkarīgu pabalstu, piemēram, bērnu aprūpes pabalsta, samazinājums.

(12)

Attiecībā uz arvien lielāko un neviendabīgo personu grupu, ko veido cilvēki ar daļēju invaliditāti un ilgstoši bezdarbnieki, kurus arvien lielākā mērā apdraud strukturālais bezdarbs, ir minams, ka aktīvas darba tirgus politikas īstenošana acīmredzami nav sniegusi pozitīvus rezultātus. Personas, kas nav ES valstspiederīgie, saskaras ar īpašām grūtībām, tādējādi palielinot esošās atšķirības nodarbinātības un bezdarba jomā.

(13)

Nīderlandes pētniecības un inovāciju sistēma ir saglabājusi savas inovatīvās spējas, taču mazais privātā sektora īpatsvars pētniecības un attīstības ieguldījumos varētu negatīvi ietekmēt turpmāko ekonomikas izaugsmi un Nīderlandes ekonomikas konkurētspēju. Valdības mērķis ir radīt uzņēmumiem (tostarp ārvalstu) pievilcīgu vidi pētniecības un inovāciju jomā fiskālo stimulu, uzņēmējdarbības telpu un izcilas pētniecības veidā. Tomēr šogad notiekošās budžeta konsolidācijas dēļ dažas uzņēmumiem paredzētās subsīdijas, iespējams, tiks pārtrauktas, savukārt citas tiks racionalizētas un mērķtiecīgi novirzītas uz “svarīgākajām ekonomikas jomām” un pārvestas uz vispārīgāka rakstura nodokļu instrumentiem.

(14)

Satiksmes pārslogotības līmenis uz autoceļiem un dzelzceļa transportā negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Šis satiksmes pārslogotības līmenis ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Samērā neefektīvā transporta infrastruktūra šajā saistībā negatīvi ietekmē darba ņēmēju mobilitāti un tādējādi ar ražīguma palīdzību sasniedzamo iespējamo izaugsmi. Darba ņēmējiem ir jāpārvar lieli attālumi starp dzīves un darba vietu, un viņi saskaras ar neprognozējamu ceļā pavadāmo laiku un lielām sastrēgumu izraisītām izmaksām. Paredzams, ka līdz 2020. gadam šīs izmaksas palielināsies vēl vairāk, ja netiks veiktas pārmaiņas politikā. Uzlabojumi ar mērķi panākt infrastruktūras efektīvu izmantošanu (piemēram, ieviešot ceļu nodevas) palīdzētu palielināt darba ņēmēju mobilitāti un ražīgumu un tādējādi arī izaugsmes potenciālu.

(15)

Nīderlande 2011. gada 4. aprīlī paziņoja vairākas saistības atbilstoši paktam “Euro plus”. Tās cita starpā aptver pasākumus, lai veicinātu konkurētspēju (ieviest jaunu uzņēmējdarbības politiku, kas balstās uz nodokļu un administratīvā sloga vispārīgāka rakstura samazinājumu) un nodarbinātību (sasaistīt sociālo drošību ar attiecīgo personu lielāku aktivitāti un samazināt atkarību no bezdarbnieka pabalstiem), lai turpinātu veicināt publisko finanšu ilgtspēju (iekļaut Stabilitātes un izaugsmes paktu valsts tiesību aktos) un pastiprinātu finanšu stabilitāti (piešķirt vairāk pilnvaru uzraudzības iestādēm). Šīs saistības attiecas uz visām pakta jomām. Saistības veido turpinājumu plašākam reformu plānam, kas izklāstīts stabilitātes programmā un valsts reformu programmā. Tomēr trūkst sīkākas informācijas par saistību grafiku un pasākumiem, kas būs vajadzīgi to īstenošanai. Šīs saistības ir izvērtētas un ņemtas vērā ieteikumos.

(16)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, tostarp saistības, ko Nīderlande uzņēmās saskaņā ar paktu “Euro plus”. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Nīderlandē, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Komisija uzskata, ka pilnībā precizētā Nīderlandes budžeta konsolidācijas stratēģija ir jāīsteno atbilstoši paredzētajam, vienlaikus saglabājot izdevumus jomās, kuras visvairāk veicina ilgtermiņa izaugsmi. Jāveic turpmāki pasākumi, lai uzlabotu publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju (jo īpaši pensiju un ilgtermiņa aprūpes jomā), palielinātu līdzdalību un integrāciju darba tirgū un risinātu satiksmes pārslogotības izraisītos jautājumus.

(17)

Ņemot vērā šo novērtējumu un Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Nīderlandes stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir atspoguļots jo īpaši Padomes ieteikuma 1. un 2. punktā turpmāk. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Nīderlandes valsts reformu programmu.

1.

Īstenot budžeta stratēģiju 2012. gadam atbilstīgi Padomes ieteikumiem par pārmērīga budžeta deficīta korekcijām, panākot augstā valsts parāda samazināšanos. Pēc tam panākt progresu, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām, ievērojot vispārējo izdevumu griestus un konsolidācijas prasības, tādējādi nodrošinot, ka konsolidācija ir ilgtspējīga un izaugsmi veicinoša, saglabājot izdevumus jomās, kas tieši saistītas ar izaugsmi, piemēram, pētniecībā un inovācijā, izglītībā un apmācībā.

2.

Īstenot pasākumus, lai palielinātu likumā noteikto pensionēšanās vecumu, piesaistot paredzamajam dzīves ilgumam, un atbalstīt šos pasākumus ar citiem pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt faktisko pensionēšanās vecumu un uzlabot publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Izstrādāt projektu ilgtermiņa aprūpes reformai, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu.

3.

Palielināt līdzdalību darba tirgū, samazinot fiskālos šķēršļus, kas kavē personas, kuras otrie pelnītāji mājsaimniecībā, uzsākt darbu, un izstrādāt pasākumus, lai atbalstītu vismazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas un palīdzētu tām reintegrēties darba tirgū.

4.

Veicināt inovāciju, privātos ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un ciešākas saites starp zinātni un uzņēmumiem, sniedzot piemērotus stimulus jaunās uzņēmumu politikas (“Naar de top”) kontekstā.

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/16

1.

Attālums starp Stoneyhill kompleksu un tuvāko punktu kādas citas dalībvalsts teritorijā, šajā gadījumā Īrijā, ir aptuveni 398 km.

2.

Attīrīšanas iekārtai nav jāsaņem izplūžu atļauja šķidro un gāzveida radioaktīvo vielu izplūdēm. Normālas darbības laikā attīrīšanas iekārta neradīs šķidro radioaktīvo vielu izplūdes. Tomēr dabīgā radioaktīvā gāze (radons) izplūdīs no attīrīšanas iekārtas un nelielos daudzumos izplūdīs radioaktīvs aerosols. Neviens no tiem nespēs apdraudēt iedzīvotāju veselību citās dalībvalstīs.

3.

Noglabāšanas iekārtas ekspluatācijas posmā:

4.

Pēc glabātavas ekspluatācijas posma:

Noglabāšanas iekārtas galīgās slēgšanas pasākumi, kas aprakstīti vispārīgajos datos, vieš paļāvību, ka iepriekš 2. punktā minētie secinājumi būs spēkā ilgtermiņā.

5.

Ja avārijā, kuras veids un apjoms ņemts vērā vispārīgajos datos, notiktu neplānota radioaktīvo vielu noplūde, jonizējošā starojuma devas, kas skartu citas dalībvalsts iedzīvotājus, nevarētu apdraudēt iedzīvotāju veselību.

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/18

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6175. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/18

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6191. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/19

Council of the European Union

General Secretariat

DG K Coordination Unit (10 HN 43)

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/20

Council of the European Union

(Attn: CP 931 designations)

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/21

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/22

—

rast labākus risinājumus problēmām saistībā ar pārtikas nodrošinājumu, klimata pārmaiņām, dabas resursu ilglaicīgu izmantošanu un teritorijau līdzsvarotu attīstību,

—

palīdzēt lauksaimniecības nozarei pārvarēt ekonomiskās krīzes un pieaugošās lauksaimniecības produktu cenu nestabilitātes sekas,

—

veicināt tādas gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes attīstību, kāda tā noteikta Europe 2020 stratēģijā.

—

valsts mērogā – apvienojot dažādus partnerus vērienīga kopīga projekta īstenošanai,

—

Eiropas mērogā – iesaistot pēc iespējas lielāku skaitu dalībvalstu, lai palielinātu ietekmi.

—

attiecīgajā dalībvalstī/Eiropas mērogā labāk iepazīstināt ar KLP, tās vēsturi, attīstību, kā arī attīstības perspektīvām saistībā ar reformas priekšlikumiem,

—

modināt plašākas sabiedrības, īpaši pilsētnieku, interesi par lauksaimniecības nozīmi un lauku attīstību mūsu valstu sabiedrībā, cenšoties pievērst uzmanību dažādajiem uzdevumiem, ko lauksaimnieki pilda.

—

novatorisku un oriģinālu multimediju un/vai audiovizuālo materiālu (radio un/vai televīzijas programmu (4), “realitātes šovu”, debašu raidījumu, klipu utt.) veidošana un izplatīšana (5),

—

publiskas reklāmas kampaņas lielas cilvēku plūsmas vietās (metro, stacijās utt.),

—

tāda veida veida pasākumi kā “lauku saimniecība pilsētā” utt.,

—

pasākumi plašsaziņas līdzekļos,

—

specializētas konferences, semināri un darba grupas, kas paredzētai skaidri noteiktai mērķauditorijai.

1)

tā izplatīšanas plāns nodrošina informācijas izplatīšanu tādai pēc iespējas plašākai auditorijai vismaz 3 dalībvalstīs, kura veido vismaz 5 % no attiecīgo dalībvalstu iedzīvotāju kopskaita, un pasākuma sagaidāmā (ex-ante) un faktiskā (ex-post) ietekme tiks atspoguļota ar piemērotiem ārējiem pierādījumiem (auditorijas statistika utt.);

2)

novērtēšanas komiteja (turpmāk “komiteja”) tam ir piešķīrusi vismaz 75 no 100 punktiem saskaņā ar piešķiršanas kritērijiem, kas norādīti III pielikuma 2. punktā.

—

pieteikuma vēstule, kurā norādīts ierosinātā informācijas pasākuma nosaukums un pieprasītās subsīdijas summa un kuru parakstījis pretendentes organizācijas pilnvarots pārstāvis; jāievēro, ka vēstulē pieprasītās subsīdijas summai jābūt vienādai ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma summu, kas norādīta budžeta ieņēmumu tabulā (g un h punkts),

—

pieteikuma veidlapa Nr. 1 (informācija par pretendentu), veidlapa Nr. 2 (informācija par līdzorganizatoriem – attiecīgā gadījumā), veidlapa Nr. 3 (informācijas pasākuma sīks apraksts). Ja jautājums neattiecas uz ierosināto informācijas pasākumu, jāatzīmē “nav piemērojams” jeb “n. p.”. Izskatīs vienīgi tos pieteikumus, kas aizpildīti, izmantojot minētās veidlapas; līdzīgā kārtā, ja veidlapa Nr. 2 nav piemērojama, uz tās 1. lappuses jāatzīmē norāde “n. p.”,

—

ierosinātā informācijas pasākuma budžets (kurā iekļauta bilances viena detalizēta izdevumu un viena ieņēmumu tabula), ko pienācīgi aizpildījis, parakstījis un datējis pretendentes organizācijas likumīgi pilnvarots pārstāvis,

—

visa I pielikumā (“Pretendēšanai uz subsīdiju iesniedzamie papildu dokumenti”) minētā papildu dokumentācija.

European Commission

Unit AGRI. K.1.

Call for proposals 2011/C /…

Attn. Angela Filote

L130 4/148A

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/36

1.

Komisija 2011. gada 11. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā ieguldījumu fondi, kuri saistīti ar KKR & Co. L.P. (“KKR”, ASV), un uzņēmums Sorgenia SpA (“Sorgenia”, Itālija), kurš ietilpst uzņēmumu grupā, ko kontrolē Cofide, Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst netiešu kopīgu kontroli pār Sorgenia France SA (“Sorgenia France”, Francija), kuru pašlaik kontrolē Sorgenia, iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6299 – KKR/Sorgenia/Sorgenia France uz šādu adresi:

19.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/37

1.

Komisija 2011. gada 8. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums RREEF Pan-European Infrastructure Fund II, LP (“RREEF”), ko pilnībā kontrolē Deutsche Bank AG (“Deutsche Bank”, Vācija), iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu kontroli pār uzņēmumu Arenales Solar PS, S.L. (“Arenales”, Spānija), iegādājoties akcijas. Arenales šobrīd kopīgi kontrolē Solar Millenium AG (“SMAG”, Vācija) un OHL Industrial, S.L., kas ir daļa no Villar Mir grupas (“OHL/Villar”, Spānija).

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6238 – RREEF/SMAG/OHL – Arenales uz šādu adresi: