16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/1

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) (2), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi iesniegt savas saistības, lai tās varētu iekļaut šo valstu stabilitātes un konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(6)

Lietuva 2011. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2011. gada konverģences programmas atjauninājumu, kas attiecas uz laikposmu no 2011. līdz 2014. gadam, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Lietuvas ekonomika atgūstas no smagas ekonomikas krīzes, kuras laikā IKP krasi samazinājās par 17 %, tā kā iekšējā pieprasījuma sabrukumu pastiprināja lejupslīde pasaules tirdzniecībā. Darba tirgus uz krīzi reaģēja ātri, un bezdarbs pieauga līdz rekordaugstam līmenim, līdz 2010. gada vidum sasniedzot 18,3 % salīdzinājumā ar 4,2 % 2008. gada sākumā. Ekonomiku palīdzēja stabilizēt stingra apņemšanās ievērot valūtas nodrošinājuma sistēmu, kurai pamatā ir vērā ņemama fiskālā konsolidācija līdztekus privātā sektora algu korekcijām un finanšu sistēmas stabilitātes stiprināšanai. Pasaules ekonomikai atveseļojoties un ekonomikai gūstot labumu no atgūtas konkurētspējas, 2010. gadā pieauga eksports un atsākās ekonomiskā izaugsme. Palielinoties iekšējam pieprasījumam, 2011. gadā paātrinājās atveseļošanās. Tomēr, kaut arī paredzams, ka bezdarbs strauji samazināsies, tas saglabāsies divciparu līmenī.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās konverģences programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas veido pamatu 2011. gada konverģences programmai, ir ticams, lai gan ekonomikas izaugsme un inflācija var izrādīties augstākas, nekā šobrīd prognozēts. Kaut arī tas ir balstīts uz mazliet labvēlīgākiem pieņēmumiem par izaugsmi 2011. gadā, tas kopumā atbilst Komisijas jaunākajai prognozei 2012. gadam. Konverģences programmā plānots līdz Padomes noteiktajam termiņam – 2012. gadam – samazināt deficītu zem 3 % atsauces vērtības, bet tas nav pietiekami pamatots ar pasākumiem 2012. gadam. Pieaugošā ekonomikas impulsa dēļ 2011. gadā var būt labāki budžeta rezultāti nekā konverģences programmā plānots. Tomēr, ja pagaidu konsolidācijas pasākumi, kuru darbība beigsies 2011. gada beigās, netiks atjaunoti un papildināti ar būtiskiem pastāvīgiem pasākumiem, pastāv risks, ka konverģences programmas 2012. gada budžeta mērķi netiks izpildīti, neskatoties uz to, ka uzlabojas makroekonomiskās izredzes. Vidējie fiskālie pasākumi gadā laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam ir krietni zem 2,25 % no IKP, ko Padome ir ieteikusi saskaņā ar 2010. gada 16. februārī pieņemto pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (EDP). Tā kā ekonomiskā izaugsme un nodokļu ieņēmumi ir krietni lielāki, nekā tika prognozēts Padomes Ieteikuma (2010. gada 16. februāris) (EDP) laikā, prasīto fiskālo pasākumu īstenošanas rezultātā būtu jāpaātrinās deficīta samazināšanai un virzībai uz vidēja termiņa mērķi (VTM). Netiek prognozēts, ka VTM – strukturāls pārpalikums 0,5 % apmērā no IKP – tiks sasniegts konverģences programmas laikposmā.

(9)

Ņemot vērā apjomīgo korekciju, kas vajadzīga, lai izpildītu 2012. gada EDP mērķi un panāktu progresu VTM īstenošanā, un nepieciešamību nodrošināt vajadzīgo līdzfinansējumu, lai varētu ieplānot ES struktūrfondu apgūšanu un palielinātu produktīvus ieguldījumus ekonomikā, tālāko konsolidācijas pasākumu noteikšana būs problemātiska. Valsts sektora efektivitātes uzlabojumi varētu radīt papildu iespējas izdevumu korekcijām, nekaitējot sabiedrisko pakalpojumu kvalitātei. Bez tālākām reformām ar vecumu saistītie izdevumi tuvākajās desmitgadēs palielināsies ātrāk nekā ES vidējais rādītājs. Valdība 2010. gada jūnijā apstiprināja vispārēju uzmetumu visaptverošai sociālā nodrošinājuma un pensiju sistēmas reformai. Priekšlikums ietvēra būtisku pensionēšanās vecuma palielinājumu, izmaiņas pensiju aprēķināšanas veidā un valsts pensiju integrēšanu sociālās apdrošināšanas vispārējā shēmā. Šo priekšlikumu visu aspektu apstiprināšana un sekmīga īstenošana būs izšķiroša attiecībā uz ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju un var palīdzēt palielināt darbaspēka piedāvājumu, paredzot gados vecākiem darba ņēmējiem spēcīgākus stimulus strādāt, vienlaikus nodrošinot adekvātas pensijas. Turklāt ilgtermiņa fiskālajai ilgtspējai būtu vajadzīga arī spēcīgāka fiskālā sistēma. Konkrēti, īsi pirms krīzes sākuma fiskālā sistēma neliedza veikt izdevumu mērķu periodisku un apjomīgu pārskatīšanu un prociklisku izdevumu pieaugumu, ko finansēja neparedzētie ieņēmumi. Pārmērīgs izdevumu pieaugums, ko finansēja ar straujas attīstības radītiem ieņēmumiem, bija krīzes laikā atklāto lielo fiskālo atšķirību izcelsmes pamatā. Tie arī veicināja ekonomikas pārkaršanu.

(10)

Bezdarba līmenis Lietuvā ir viens no augstākajiem ES. Nekavējoties ir jānodrošina, ka šis straujais palielinājums nekļūst strukturāls. Ļoti stingrie darba tiesību noteikumi un stimulu trūkums darba veicināšanai sociālās palīdzības sistēmā kaitē darba tirgus funkcionēšanai. Tas prasa Darba kodeksa un citu atbilstīgo tiesību aktu, jo īpaši Likuma par sociālo palīdzību skaidrā naudā pārskatīšanu. Apvienojumā ar pietiekami finansētu aktīva darba tirgus politiku pasākumi, kas veikti šajās jomās, palīdzētu samazināt risku, ka augsts bezdarba līmenis kļūst strukturāls, un samazināt apjomīgo ēnu ekonomiku.

(11)

Lietuvas valsts uzņēmumi veido aptuveni 18 % no IKP. Tiem joprojām ir tendence darboties neefektīvi un ar neapmierinošu finansiālo atdevi. Sekmīga valsts uzņēmumu reforma arī uzlabotu konkurenci un uzņēmējdarbības vidi. Lietuva 2010. gadā uzsāka reformu piecās būtiskās nozarēs. Reformā tika izklāstītas pārredzamības pamatnostādnes valsts uzņēmumiem, nodrošinot pamatu valdības atbildībai. Valdības rezolūcija par efektivitātes uzlabošanu 2010. gada decembrī reformai deva vēl ticamāku satvaru. Tomēr tie ir tikai satvari un pamatnostādnes, un rezolūcijā nav iekļauti vairāki sākotnēji ierosinātie būtiskie pasākumi, kas būtu nodrošinājuši normatīvo un īpašumtiesību funkciju nodalīšanu.

(12)

Lietuvas ekonomikas energointensitāte ir viena no augstākajām ES. Tas lielā mērā ir saistīts ar mājsaimniecību apsildīšanu, kur slikti uzturētas daudzdzīvokļu ēkas rada lielāko daļu problēmu. Neskatoties uz stratēģijas ieviešanu šo problēmu risināšanai jau 2004. gadā, ieguldījumu ir bijis maz. Turklāt īpašumā esošo automašīnu skaits ir strauji pieaudzis, kamēr ieņēmumi no enerģētikas un transporta nodokļiem ir samazinājušies attiecībā pret IKP un darba nodokļiem (būtiski lielāki par ES vidējo rādītāju). Uzmanības pievēršana zemajām enerģētikas nodokļu likmēm, tostarp nodokļu likmēm par transportlīdzekļu reģistrāciju un īpašumtiesībām uz tiem, atbalstītu fiskālo konsolidāciju īstermiņā, vienlaikus stimulējot lietderīgāku enerģētikas izmantošanu.

(13)

Lai arī Lietuvas uzņēmējdarbības normatīvais regulējums ir kopumā labvēlīgs, tas ir salīdzinoši slikts attiecībā uz darbības uzsākšanas nosacījumiem, laiku un izmaksām, kas vajadzīgas būvdarbu atļauju izsniegšanai, kā arī ieguldītāju aizsardzību. Noteikumu uzlabojumi šajās jomās palīdzētu stimulēt darbavietu radīšanu un izaugsmi. Konkurences politikas reforma vēl vairāk uzlabotu vidi, tomēr progress ir lēns, īpaši enerģētikas un pārtikas mazumtirdzniecības nozarēs. Pārskatītās valsts energoneatkarības stratēģijas pabeigšana palīdzēs mazināt bažas par piegāžu drošību un atbalstīs lielāku konkurenci elektroenerģijas ražošanā. ES elektroenerģijas un gāzes tirgus tiesību aktu trešās paketes īstenošana uzlabotu enerģētikas mazumtirdzniecības tirgus konkurenci. Pārtikas mazumtirdzniecības nozarē Lietuva 2009. gadā pieņēma likumu par mazumtirdzniecības uzņēmumu negodīgu darbību aizliegumu. Tomēr pārtikas mazumtirdzniecības nozarē joprojām ir vērojams nepietiekams konkurences līmenis, kam pamatā galvenokārt ir nozares struktūra un tirgus regulējuma nepilnības. Koncentrācija ir pieaugoša tendence pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēs, četru lielāko mazumtirgotāju apgrozījumam sasniedzot 72 % no kopējiem pārdošanas apjomiem 2008. gadā.

(14)

Lietuva saskaņā ar paktu “Euro plus” ir uzņēmusies vairākas saistības. Lai stiprinātu fiskālo ilgtspēju, Lietuva pieņems tiesību aktus nolūkā veicināt līdzekļu uzkrāšanu Valsts kases rezervē grūtiem laikposmiem ekonomikā un sekmēt atbildīgu un inflācijas novēršanai paredzētu budžeta politiku. Ir paziņoti arī vairāki svarīgi pasākumi, lai reformētu pensiju un sociālā nodrošinājuma sistēmu. Pasākumi nodarbinātības jomā ir vērsti uz nodarbinātības veicināšanu, nelegāla un nereģistrēta darba apkarošanu, kā arī elastīgu darba līgumu veicināšanu. Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, ir pieņemtas vairākas saistības nolūkā stiprināt uzņēmējdarbības lietu pārvaldes, palielinātu pārredzamību un samazinātu uzņēmumu administratīvo slogu. Šīs saistības ir saistītas ar visām četrām pakta jomām. Kopumā tās atspoguļo konverģences programmā un valsts reformu programmā izklāstīto reformu darba kārtību. Ja tiks īstenoti vairāki pasākumi nodarbinātības jomā, tas būs vēlamais ieguldījums darbaspēka pieprasījuma radīšanā. Šīs saistības ir izvērtētas un ņemtas vērā ieteikumos.

(15)

Komisija ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, tostarp pakta “Euro plus” saistības. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai minēto programmu lietderību ilgtspējīgai fiskālajai un sociālekonomiskajai politikai Lietuvā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka būs jānorāda pasākumi, lai nodrošinātu budžeta mērķu ievērošanu 2012. gadam. Būtu jāveic arī tālāki pasākumi pensiju sistēmas reformēšanā, lai uzlabotu fiskālo ilgtspēju un rosinātu ilgāku darba mūžu, uzlabotu darba tirgus funkcionēšanu, īstenotu valsts uzņēmumu reformu paketi, uzlabotu energoefektivitāti un risinātu jautājumu par zemajiem nodokļiem enerģētikas jomā, kā arī stiprinātu konkurenci konkrētās nozarēs.

(16)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, kā arī ievērojot Padomes Ieteikumu (2010. gada 16. februāris) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Lietuvas konverģences programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir jo īpaši atspoguļots turpmāk sniegto ieteikumu 1. un 2. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Lietuvas valsts reformu programmu,

1.

Līdz 2012. gada budžeta izskatīšanai pieņemt papildu pastāvīgus fiskālos pasākumus, lai novērstu pārmērīgo deficītu. Pastiprināt nodokļu iekasēšanu un pilnībā izmantot ekonomikas atveseļošanos, lai vēl vairāk paātrinātu deficīta samazināšanu un nodrošinātu progresu attiecībā uz vidēja termiņa mērķi vismaz par 0,5 % no IKP gadā. Stiprināt fiskālo sistēmu, jo īpaši, vidēja termiņa budžeta projektā ieviešot izpildāmus un saistošus izdevumu griestus.

2.

Pieņemt ierosinātos īstenošanas tiesību aktus par pensiju sistēmas reformu. Lai uzlabotu līdzdalību darba tirgū, likvidēt tos fiskālos faktorus, kas mazina pensijas vai pirmspensijas vecuma cilvēku vēlmi strādāt.

3.

Uzlabot darba tirgus elastību, grozot tiesību aktus darba tiesību jomā, lai padarītu to elastīgāku un ļautu labāk izmantot noteikta termiņa līgumus. Grozīt attiecīgos tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka sociālās palīdzības sistēmā nav faktoru, kas mazina vēlmi strādāt.

4.

Līdz 2011. gada beigām īstenot visus valsts uzņēmumu reformas paketes aspektus, nodrošinot īpašumtiesību un normatīvo funkciju nodalīšanu, skaidrus uzņēmumu mērķus, uzlabotu pārredzamību un komerciālo un nekomerciālo darbību nodalīšanu.

5.

Uzlabot ēku energoefektivitāti, ātri ieviešot līdzdalības fondu, un veikt pasākumus, lai vērstu nodokļus uz enerģijas izmantošanu.

6.

Veikt pasākumus, lai uzlabotu darbības uzsākšanas nosacījumus, būvdarbu atļauju izsniegšanu un stiprinātu konkurenci enerģētikas un mazumtirdzniecības nozarēs.

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/5

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju –“Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam. Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai ar darbaspēka tirgus reformu palīdzību un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās ietvertu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Luksemburga 2011. gada 29. aprīlī iesniedza savas 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz laikposmu no 2011.līdz 2014. gadam, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas ir izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Ņemot vērā finanšu nozares ārkārtīgi lielo nozīmi valsts ekonomikā, Luksemburga ir samērā labi izturējusi finanšu un ekonomikas krīzi. Pēc tam, kad reālais IKP 2009. gadā bija samazinājies par 3,6 %, ekonomika 2010. gadā ātri atveseļojās. IKP pieauga par apmēram 3,5 %, ko veicināja valdības lēmums par valsts izdevumu palielinājumu saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas programmu un spēcīgs eksporta neto vērtības pieaugums. Nodarbinātības joma saglabāja elastību, daļēji pateicoties ievērojamā apmērā īstenotajai pārējai uz saīsināta darbalaika režīmu, ko veicināja iestādes. Bezdarba līmenis sāka paaugstināties kopš 2008. gada sākuma un visumā stabilizējās pie apmēram 6 % – Luksemburgā vēsturiski augstā līmenī. Neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi, valsts finanses Luksemburgā ir samērā labā stāvoklī (budžeta deficīts 2010. gadā bija 1,7 % un kopējais parāds bija 18,4 %), pateicoties ļoti labvēlīgai sākuma situācijai.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas izvērtējumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas veido pamatu budžeta prognozēm, ir nedaudz piesardzīgāks salīdzinājumā ar Komisijas dienestu izstrādāto 2011. gada pavasara prognozi. Saskaņā ar stabilitātes programmu 2011. gada mērķis ir budžeta deficīts 1 % apmērā, kas atbilst Komisijas dienestu pavasara prognozei. Stabilitātes programmā tiek prognozēts, ka nemainīgas politikas gadījumā pamatdeficīts 2012. gadā palielināsies līdz 1,5 % no IKP, savukārt līdz 2014. gadam tas pakāpeniski atkal samazināsies līdz 0,8 % no IKP. Komisijas dienestu prognoze ir nedaudz optimistiskāka, proti, saskaņā ar to paredzamais deficīts 2012. gadā būs 1,1 % no IKP, balstoties uz labvēlīgāku makroekonomikas scenāriju un izdevumu lēnāku pieaugumu. Stabilitātes programmā nav paredzēts, ka programmas darbības laikposmā (2011.–2014. gadā) tiks sasniegts vidēja termiņa mērķis (VTM), kas tiek definēts kā strukturālais līdzsvars 0,5 % apmērā no IKP. Gluži pretēji – paredzams, ka strukturālais līdzsvars (ko Komisijas dienesti pārrēķināja, balstoties uz stabilitātes programmā iekļauto informāciju un ievērojot kopīgi saskaņotu metodoloģiju) pakāpeniski pasliktināsies no pārpalikuma 0,3 % apmērā 2011. gadā līdz 0,8 % deficītam 2014. gadā.

(9)

Ja saglabāsies prognozējamā straujā IKP izaugsme, Luksemburgas valsts finanšu stāvoklis varētu kļūt labāks, pateicoties turpmākam strukturālā līdzsvara uzlabojumam, lai tādējādi jau 2012. gadā sasniegtu VTM. Tas Luksemburgai sniegtu drošības rezervi ekonomikas iespējamās lejupslīdes gadījumā nākotnē un palīdzētu uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Turklāt, ņemot vērā to netiešo saistību paredzamo ietekmi, kuras attiecas uz iedzīvotāju novecošanu, Luksemburgai būtu vēlams vērienīgāks VTM.

(10)

Saskaņā ar Komisijas jaunāko izvērtējumu, riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju ir vidēji. Paredzams, ka Luksemburgā nākamajās desmitgadēs būs lielākais ar novecošanu saistīto valsts izdevumu pieaugums ES. Pensiju sistēmas īstermiņa finansēšanu šobrīd atvieglina zemais demogrāfiskās slodzes koeficients, un tā ir daļēji atkarīga no samērā jauno pārrobežu darba ņēmēju veiktajām iemaksām. Nākotnē abi faktori mainīsies, un ir sagaidāms, ka pensiju izmaksas būtiski palielināsies. Kaut arī valdība ir uzkrājusi ievērojamus aktīvus un pensiju rezerves joprojām pieaug, tas nebūs pietiekami, lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju. Turklāt gados vecāku (55–64 gadus vecu) darba ņēmēju nodarbinātības līmenis, kas 2009. gadā bija 38,2 %, ir viens no zemākajiem ES (ES vidējais rādītājs ir 46 %). Lai gan likumā noteiktais pensionēšanās vecums principā ir 65 gadi, saskaņā ar Luksemburgas pensiju sistēmu bieži ir iespējams agrāk aiziet pensijā, neciešot praktiski nekādu jau tāpat salīdzinoši lielo pensiju samazinājumu. Rezultātā vidējais vecums, kādā darba ņēmēji pamet darba tirgu, ir 59,4 gadi, kas ietekmē pensiju sistēmas izmaksas. Valdības plānos par pensiju sistēmas reformu ir paredzēts jauns modelis, kura mērķis ir panākt, ka darba ņēmēji brīvprātīgi strādā ilgāk. Tas uzlabotu pensiju sistēmas demogrāfiskās slodzes koeficientu. Taču šis mehānisms attiektos tikai uz jaunajiem pensionāriem un to piemērotu tikai tai darba karjeras daļai, kura sākas pēc reformas stāšanās spēkā, tādējādi mehānisma rezultāti būtu pilnībā jūtami tikai pēc 40 gadiem.

(11)

Kopš pēdējās desmitgades sākuma ir ievērojami pasliktinājusies Luksemburgas cenu un izmaksu konkurētspēja. Iemesls tam ir gan algu, gan ražīguma attīstība. 2000.–2010. gada laikposmā darbaspēka izmaksas uz vienu vienību Luksemburgā palielinājās apmēram pusotru reizi straujāk nekā vidēji ES 15 dalībvalstīs un vairāk nekā piecas reizes straujāk nekā Vācijā. Ņemot vērā valdības un arodbiedrību vienošanos atlikt automātiskā algu indeksācijas mehānisma piemērošanu no 2011. gada pavasara uz 2011. gada oktobri, algu reālā izaugsme 2011. gadā būs ievērojami mērenāka. Lēmums par vēlāko robežlielumu vēl ir jāpieņem. Ņemot vērā pašreizējās prognozes par inflāciju, nākamā automātiskā indeksācija varētu notikt jau 2012. gada pavasarī, tādējādi padarot par nebijušiem līdzšinējos ieguvumus attiecībā uz izmaksu konkurētspēju.

(12)

Neraugoties uz vēsturiski spēcīgo nodarbinātības pieaugumu, pastāvīgo iedzīvotāju nodarbinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji ES, jo īpaši visjaunāko un visvecāko darbspējīgo iedzīvotāju gadījumā. Ieguvēji no jaunu darba vietu radīšanas pēdējos gados galvenokārt ir bijuši nerezidenti. Kaut arī kopš 2008. gada reģistrētais bezdarba līmeņa pieaugums ir saistīts ar ekonomikas lejupslīdi, tam arvien lielākā mērā ir strukturāls raksturs, ko apliecina fakts, ka pirmskrīzes izaugsmes gados nodarbinātībai bija jāpalielinās par apmēram 4 % gadā, lai spētu panākt nelielu bezdarba līmeņa samazinājumu. Bezdarba līmenis jauniešu vidū 2010. gadā bija samērā augsts (16,1 %) salīdzinājumā ar visiem darbspējīgiem iedzīvotājiem. Bezdarba īpatsvars ir ļoti atkarīgs no izglītības līmeņa. Jaunieši, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji, sīvi konkurē par pieejamām darba vietām ar nerezidentiem, kuri bieži vien ir tikpat vai pat labāk kvalificēti.

(13)

Valdība paziņoja vairākas saistības pakta “Euro plus” kontekstā. Šīs saistības attiecas uz četrām pakta jomām. Fiskālajā jomā valdība apstiprināja pensiju reformas pamatelementus un apņēmās pabeigt reformas pieņemšanu līdz 2011. gada beigām. Lai pastiprinātu finanšu stabilitāti, pasākumi pievēršas tam, lai uzlabotu finanšu nozares pretestības spējas ar regulatīvu noteikumu un Eiropas un starptautiska līmeņa uzraudzības palīdzību, kā arī lai turpinātu centienus dažādot Luksemburgas ekonomikas struktūru. Pasākumi nodarbinātības jomā pievēršas tam, lai uzlabotu aktīvas nodarbinātības politikas efektivitāti (“Administration de l'Emploi” reforma) un veicinātu mūžizglītību privātajā sektorā, paredzot augstāku līdzfinansējuma likmi no valsts puses. Pasākumi konkurētspējas jomā paredz atlikt algu indeksāciju (ko veic, izmantojot automātisko indeksācijas sistēmu) no 2011. gada pavasara uz 2011. gada oktobri, kā arī apņemšanos risināt sarunas ar sociālajiem partneriem par līdzīgu atlikšanu 2012. gadā. Turklāt valdība uzņēmās saistības uzlabot uzņēmējdarbības vidi, vienkāršojot administratīvās procedūras un uzlabojot infrastruktūru. Saistības atbilst plašākam reformu plānam, kas izklāstīts stabilitātes programmā un valsts reformu programmā, un tās pievēršas problēmām pensiju, konkurētspējas, nodarbinātības (īpaši attiecībā uz jauniem un gados vecākiem darba ņēmējiem) un finanšu jomā. Tomēr dažas no ierosinātajām reformām nav sīkāk izskaidrotas. Pakta “Euro plus” saistības ir izvērtētas un ņemtas vērā ieteikumos.

(14)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, tostarp Luksemburgas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus” Tā ir ņēmusi vērā ne tikai minēto programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Luksemburgā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Tādēļ Komisija uzskata, ka 2011. gadā būtu iespējams lielāks deficīta samazinājums, ņemot vērā labvēlīgo makroekonomikas prognozi, un ka lielāki centieni fiskālajā jomā ļautu Luksemburgai sasniegt VTM jau 2012. gadā. Būtu jāveic arī turpmāki pasākumi, lai reformētu pensiju sistēmu un veicinātu aktīvu novecošanu, stiprinātu konkurētspēju un palīdzētu jauniešiem atrast darbavietas.

(15)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi Luksemburgas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir jo īpaši atspoguļots turpmāk sniegto ieteikumu 1. un 2. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Luksemburgas valsts reformu programmu,

1.

Izmantot uzlaboto ciklisko nosacījumu sniegtās priekšrocības, lai pastiprinātu fiskālos centienus, un izmantot negaidītu papildu peļņu, lai vēl vairāk samazinātu pamatdeficītu un sasniegtu vidēja termiņa mērķi 2012. gadā.

2.

Ierosināt un īstenot plašu pensiju reformu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju, sākot ar pasākumiem, kas palielinās vecāka gadagājuma darba ņēmēju līdzdalību darba tirgū, jo īpaši neatbalstot priekšlaicīgu pensionēšanos. Nolūkā paaugstināt faktisko pensionēšanās vecumu varētu apsvērt tādus pasākumus kā saikne starp likumā noteikto pensionēšanās vecumu un paredzamo dzīves ilgumu.

3.

Veikt pasākumus, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valstī pieņemto praksi, lai reformētu algu noteikšanas un algu indeksēšanas sistēmu nolūkā nodrošināt, ka algu izaugsme labāk atspoguļo darba ražīguma un konkurētspējas izmaiņas.

4.

Veikt pasākumus, lai samazinātu bezdarba līmeni jauniešu vidū, pastiprinot apmācību un izglītības pasākumus, kuru mērķis ir panākt, ka jauniešu kvalifikācija labāk atbilst pieprasījumam darba tirgū.

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/8

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam. Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai ar darbaspēka tirgus reformu palīdzību un jauniem centieniem stiprināt izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās iekļautu attiecīgo valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(6)

Austrija 2011. gada 27. aprīlī iesniedza savu stabilitātes programmas atjauninājumu laikposmam no 2011. gada līdz 2014. gadam un 2011. gada 2. maijā – 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas ir izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Sākoties krīzei, Austrijas ekonomika atradās uz stabila pamata, jo pirmskrīzes periodā tā nebija saskārusies ar jebkādu nopietnu nelīdzsvarotību vai kropļojumiem. Neraugoties uz to, finanšu un ekonomikas krīze iegrūdusi Austrijas ekonomiku visdziļākajā lejupslīdē, kāda nebija piedzīvota jau vairākas desmitgades. Kopumā reālais IKP 2009. gadā samazinājās gandrīz par 4 %. Krīzes rezultātā nodarbinātības līmenis 2009. gadā kritās par aptuveni 1 %, paceļot bezdarba rādītāju līdz 4,8 % (salīdzinājumā ar 3,8 % iepriekšējā gadā). Krīze apturēja iepriekš nepārtraukto tekošā konta pārpalikuma pieaugumu. Ekonomikas un finanšu krīzes radītais slogs uzgūla valsts finansēm. Pieņemto ekonomikas stimulēšanas pasākumu un automātisko stabilizatoru pilnvērtīgas darbības rezultātā vispārējās valdības budžeta deficīts 2009. un 2010. gadā sasniedza attiecīgi 4,1 % un 4,6 %. Valsts parāds 2009. un 2010. gadā palielinājās attiecīgi līdz 69,6 % un 72,3 % no IKP. Tā kā lielākā daļa stimulēšanas pasākumu bija pastāvīgi, fiskālā konsolidācija kļuva nepieciešama, tiklīdz uzlabojās ekonomikas apstākļi. Konsolidācijas pasākumu kopumu gandrīz 1 % apmērā no IKP pieņēma 2011. gada budžeta likumā. Kopš 2009. gada trešā ceturkšņa ekonomika stabili atkopjas no krīzes, un šo procesu veicina ārvalstu pieprasījuma palielinājums un jo īpaši aktīvāka ekonomikas darbība Vācijā. Kopumā reālā IKP pieaugums 2010. gadā sasniedza 2 %.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktu, Padome uzskata, ka budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir ticams un pārāk labvēlīgs, tuvojoties stabilitātes programmas laikposma nobeigumam. Vidēja termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis, kas izklāstīts stabilitātes programmas jaunākajā atjauninājumā, ir pakāpeniski samazināt valsts budžeta deficītu no 4,6 % no IKP 2010. gadā līdz 2,4 % no IKP 2014. gadā un to galvenokārt panākt, ierobežojot izdevumus. Šo mērķu īstenošanu apdraud daži galvenokārt negatīvi riski, kas saistīti ar nekonkretizētiem pasākumiem konsolidācijas procesa atbalstam vietējā mērogā un faktu, ka ietaupījumi no dažiem federālā mērogā pieņemtiem pasākumiem, nematerializēsies, piemēram, ieņēmumi no kampaņas cīņai pret nodokļu nemaksāšanu, kuras paredzamā ietekme šķiet lielā mērā spekulatīva. No otras puses, pozitīvs riska faktors ir daudzgadu izdevumu satvars, ko federālās valdības vajadzībām ieviesa 2009. gadā un kas, šķiet, ir veicinājis budžeta procesa prognozējamību vidējā termiņā, lai gan tikai federālā mērogā. Stabilitātes programmā paredzēts, ka parāda attiecība pret IKP pieaugs no 72,3 % 2010. gadā līdz 75,5 % 2013. gadā un pēc tam samazināsies līdz 75,1 % 2014. gadā. Tomēr šo prognozi apdraud daži riski, kas saistīti ar ārpus valdības sektora klasificētu valstij piederošu uzņēmumu pieaugošo parādu un iespējamiem turpmākiem apgrūtinājumiem, kas izriet no banku nozares atbalsta pasākumiem. Vienlaikus parāda attiecība tomēr tikpat labi var izrādīties zemāka, jo ir iespējams, ka bankas, kuras saņēma valsts atbalstu krīzes laikā, to atmaksās ātrāk, nekā paredzēts stabilitātes programmā noteiktajā grafikā.

(9)

Saskaņā ar stabilitātes programmu gaidāms, ka valsts budžeta deficīts 2013. gadā nokritīsies zem 3 % atsauces vērtības, un tas atbilst Padomes noteiktajam termiņam. Tomēr stabilitātes programmā laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam paredzētais gada vidējais fiskālo pasākumu rādītājs 0,35 % no IKP ir krietni zemāks par rādītāju 0,75 % no IKP, ko Austriju aicināja sasniegt Padome.

(10)

Lai gan Austrijā ir ieviests izstrādāts valsts stabilitātes pakts, tālāk reformējot fiskālās attiecības starp dažādiem valdības slāņiem, varētu gūt ievērojamus ietaupījumus, atbalstīt fiskālo konsolidāciju un atbrīvot resursus izaugsmi veicinošām investīcijām tādās jomās kā pētniecība un izstrāde, kā arī izglītība. Tiek plaši atzīts, ka pašreizējās attiecības ir sarežģītas: ne tikai ieņēmumus no lielākās daļas iedzīvotāju nodokļu noteiktās proporcijās sadala starp dažādiem teritoriālajiem līmeņiem, bet arī lēmumu pieņemšana daudzās jomās ir sadalīta starp dažādiem varas līmeņiem. Vairākām darbībām, jo īpaši veselības aizsardzības un izglītības nozarē, atbildība par ieņēmumu gūšanu un tērēšanu nav uzticēta vienā valdības līmenī. Ievērojami neefektivitātes piemēri, kas sakņojas šo fiskālo attiecību pašreizējā formā, ir atrodami veselības aprūpes un izglītības nozarē.

(11)

Vidējais nodokļu slogs Austrijā ir viens no augstākajiem ES. Salīdzinājumā ar citām ES valstīm darbinieku sociālā nodrošinājuma iemaksas ir ļoti augstas. 2008. gadā pazeminot bezdarba apdrošināšanas iemaksas personām, kas saņem mazu atalgojumu, un 2009. gadā veicot ienākuma nodokļa reformu, izdevās samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, tomēr neizdevās aizkavēt nodokļu sloga nelielu palielinājumu salīdzinājumā ar desmitgades sākumu personām, kas saņem mazu un vidēju atalgojumu. Šis nodokļu slogs negatīvi ietekmē nodarbinātību, jo īpaši maz apmaksātu un mazkvalificētu darba ņēmēju vidū.

(12)

Vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbinātības līmenis Austrijā, neraugoties uz kraso pieaugumu pēdējā desmitgadē, vēl aizvien ir krietni zemāks par ES vidējo rādītāju. Vēl aizvien plaši tiek izmantotas priekšlaicīgas pensionēšanās shēmas un invaliditātes pensijas. 2010. gadā 72 % no visām jaunajām pensijām tika piešķirtas pirms likumā paredzētā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Cits faktors, kas veicina vecāka gadagājuma darba ņēmēju zemo nodarbinātības līmeni, ir vēl aizvien salīdzinoši zemais likumā paredzētais pensionēšanās vecums sievietēm (60). Ņemot vērā demogrāfiskās tendences Austrijā, ir svarīgi palielināt faktisko pensionēšanās vecumu un uzlabot regulējumu, kas vecāka gadagājuma darba ņēmējiem dod iespēju ilgāk palikt darba tirgū, lai dotu ieguldījumu valsts finanšu stabilitātes nodrošināšanā un uzlabotu darbaspēka piedāvājumu, kura samazināšanās prognozēta pēc 2020. gada.

(13)

Sieviešu nodarbinātības līmenis Austrijā ir samērā augsts, kas ir saistīts ar vienu no augstākajiem daļēja laika nodarbinātības īpatsvariem. Ļoti liels sieviešu īpatsvars ir nodarbinātībā ar mazu atalgojumu. Šo tendenču rezultāts ir no dzimuma atkarīga darba samaksas atšķirība 25,4 % apmērā, un tas ir otrs augstākais rādītājs ES un viens no faktoriem, kas izraisa samērā augstu nabadzības risku sieviešu vidū. Viens no iemesliem, kāpēc sievietes izvēlas daļēja laika darbu, ir sieviešu un vīriešu starpā nevienmērīgi sadalītie bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pienākumi un bērnu aprūpes un ilglaicīgas aprūpes pakalpojumu trūkums.

(14)

Austrijas izglītības sistēmu raksturo “agrīna ievirze”, jo skolēniem 10 gadu vecumā jāizlemj pa kādu ceļu nākotnē ies viņu izglītība, pie tam iespēja manevrēt šajā izvēlē ir ierobežota, un plaši izplatītas ir mācības pusi skolas dienas. Pastāv iespēja, ka šīs sistēmas rezultātā neaizsargāti jaunieši, jo īpaši no migrantu vides, var gūt nepilnvērtīgu izglītību. Agrīna izvēle lielā mērā jau iepriekš nosaka turpmākos izglītības ceļus, un vēlākā posmā ir grūtāk sasniegt augstāku izglītības līmeni. Kopīga skola 10 līdz 14 gadus veciem skolēniem palīdzētu uzlabot iespēju vienlīdzīgumu izglītības sistēmā un mazināt pārtrauktas izglītības gadījumus.

(15)

Konkurence pakalpojumu nozarē, jo īpaši tīkla pakalpojumu, piemēram, telesakaru, transporta, komunālo pakalpojumu nozarē, kā arī mazumtirdzniecībā un profesionālo pakalpojumu jomā nav pietiekami attīstīta. Ražīguma pieaugums ir bijis gauss, un tirgus struktūra nav veicinājusi pirktspēju un patērētāju pieprasījumu. Konkurences veicināšana, vienkāršojot ienākšanu tirgū, mazinot profesiju normatīvo regulējumu un nodrošinot konkurētspējīgu cenu veidošanu, paplašinātu patērētājiem izvēli un uzlabotu preču un pakalpojumu pieejamību. Austrija ir ievērojami iekavējusi Pakalpojumu direktīvas īstenošanu; novēršot šo kavēšanos, varētu veicināt izaugsmes potenciāla atbrīvošanu. Jo īpaši, vēl nav pieņemts “horizontālais likums” – federālais likums, ar ko īsteno direktīvas pamatprincipus.

(16)

Austrija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Saistības attiecas uz trim no četrām pakta jomām. Ar fiskālajiem pasākumiem tiek risināta nepieciešamība paaugstināt faktisko pensionēšanās vecumu, kā arī efektīvāk kontrolēt valsts izdevumus dažādos valdības līmeņos. Nodarbinātības jomā galvenā vērība veltīta jauniešu bezdarba apkarošanai un konkurences jomā – investīcijām pētniecības un tehniskās izglītības veicināšanā, kā arī pilnas dienas skolu modeļa izveidei. Paktā iekļautās iniciatīvas atbilst valsts reformu programmai un ir saskaņā ar federālo budžeta pamatlikumu un stabilitātes programmu. Lai gan ar šiem pasākumiem tiek risinātas dažas no galvenajām sociālekonomiskajām problēmām, ar ko valsts saskaras, joprojām saglabājas problēmas, kuras būtu bijis lietderīgi iekļaut saistībās, tostarp fiskālās politikas, izglītības, konkurences un inovācijas jomā. Pakta “Euro plus” saistības ir izvērtētas un ņemtas vērā ieteikumos.

(17)

Komisija ir izvērtējusi Austrijas stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, un saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai minēto programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Austrijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Komisija uzskata, ka, ņemot vērā labvēlīgos ekonomikas apstākļus, jāpaātrina fiskālās konsolidācijas centieni, jo īpaši 2012. gadā, un jāturpina reformēt fiskālās attiecības starp dažādiem valdības līmeņiem. Ja tiktu samazināts nodokļu slogs, uzlaboti izglītības rezultāti un apkarota segmentācija pēc dzimuma, tas nāktu par labu darba tirgus dinamikai, savukārt Austrijas konkurētspēju varētu palielināt, paplašinot konkurenci un veicinot inovāciju.

(18)

Ņemot vērā šo novērtējumu un Padomes Ieteikumu (2010. gada 2. jūnijs) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Austrijas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir jo īpaši atspoguļots turpmāk sniegto ieteikumu 1. un 2. punktā,

1.

Izmantojot pašreizējo ekonomikas atlabšanu, paātrināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, kas ir plānots galvenokārt izdevumu jomā, tādējādi ievirzot lielo valsts parādu samazināšanās gultnē, lai nodrošinātu gada vidējo fiskālo centienu rādītāju 0,75 % no IKP 2012. un 2013. gadā, ievērojot Padomes ieteikumus saskaņā ar EDP. Šajā nolūkā pieņemt unn īstenot nepieciešamos pasākumus, tostarp vietējā līmenī. Konkretizēt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgu attīstību vidēja termiņa mērķa sasniegšanai saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu (SGP) pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas.

2.

Veikt pasākumus valsts budžeta sistēmas nostiprināšanai, izlīdzinot likumdošanas, administratīvo un finansiālo atbildību dažādos valdības līmeņos, jo īpaši veselības aprūpes jomā.

3.

Apspriežoties ar sociālajiem partneriem un ievērojot valsts praksi, veikt pasākumus, lai pakāpeniski izbeigtu pašreizējo priekšlaicīgas pensionēšanās shēmu personām ar ilgu apdrošināšanas periodu un veikt pasākumus, lai samazinātu pārejas laiku likumā paredzētā pensionēšanās vecuma harmonizēšanai starp vīriešiem un sievietēm. Stingri piemērot nosacījumus, lai invaliditātes pensijas shēmu padarītu grūtāk pieejamu.

4.

Veikt pasākumus, lai paplašinātu dalību darba tirgū, tostarp šādus: budžetam neitrālā veidā samazinot faktisko nodokļu un sociālā nodrošinājuma slogu darbaspēkam, jo īpaši personām ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem; īstenot valsts rīcības plānu par vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem darba tirgū, tostarp uzlabojot aprūpes iestāžu un pagarinātās dienas skolu vietu pieejamību, lai palielinātu sieviešu iespējas strādāt pilna laika darbu un darbavietās ar augstāku samaksu; veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības rezultātus un novērstu mācību pārtraukšanu.

5.

Veikt turpmākus pasākumus konkurences veicināšanai, jo īpaši pakalpojumu nozarēs, atceļot nepamatotus ierobežojumus dažām profesijām, kā arī paplašinot konkurences iestādes pilnvaras. Paātrināt vēl nepieņemtā “horizontālā likuma” pieņemšanu, īstenojot Pakalpojumu direktīvu.

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/12

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam. Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai ar darbaspēka tirgus reformu palīdzību un jauniem centieniem stiprināt izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās iekļautu attiecīgo valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(6)

Kipra 2011. gada 6. maijā iesniedza savu valsts reformu programmu un 2011. gada 7. maijā – savu 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz laikposmu no 2010. līdz 2014. gadam. Abas programmas ir izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Kipras ekonomika pamazām atlabst pēc tam, kad 2009. gadā piedzīvoja pirmo ekonomiskās aktivitātes samazināšanos pēdējo 35 gadu laikā, reālajam IKP samazinoties par 1,7 %. Ekonomiskā lejupslīde ietekmēja darba tirgu, un bezdarba līmenis 2010. gadā sasniedza 6,5 %. Pasliktinājās arī valsts finanšu stāvoklis. 2009. gadā vispārējās valdības budžetā pārpalikuma vietā parādījās deficīts 6 % apmērā no IKP, ko izraisīja automātisko stabilizatoru darbība, diskrecionāri fiskālās stimulēšanas pasākumi, kas bija vērsti uz ekonomikas lejupslīdes apturēšanu, kā arī mazāku nodokļu ieņēmumu izraisītās izaugsmes struktūras būtiskā ietekme. Ekonomiskā aktivitāte nedaudz palielinājās 2010. gadā, kad izaugsme bija 1 % no IKP, kura galvenokārt veidojās no krājumu palielināšanās pēc 2009. gadā notikušās krājumu liela mēroga samazināšanās, kā arī no neliela privātā patēriņa pieauguma. Sagaidāms, ka labvēlīgāka ekonomiskā prognoze nāks par labu darba tirgum, un tiek prognozēts, ka nedaudz pieaugs nodarbinātības līmenis, bet bezdarba līmenim vajadzētu pamazām samazināties pēc sasniegtā maksimuma 2010. gada beigās.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas izvērtējumu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programmas budžeta aplēsēm pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir ticams laikposmā līdz 2012. gadam, bet ir pārāk labvēlīgs pēc tam, ņemot vērā Komisijas dienestu 2011. gada pavasara prognozi. Stabilitātes programmā plānots samazināt budžeta deficītu līdz 4 % no IKP 2011. gadā un līdz 2,6 % no IKP 2012. gadā saskaņā ar Padomes Ieteikumu (2010. gada 13. jūlijs) un turpināt konsolidāciju pēc tam. Programmā prognozēts, ka parāda attiecība pret IKP savu maksimumu sasniegs 2012. gadā un pēc tam samazināsies. Gada vidējais strukturālā līdzsvara pieaugums laikposmam no 2011.līdz 2012. gadam ir 1,5 %, ievērojot Padomes Ieteikumu(2010. gada 13. jūlijs). Tomēr strukturālie uzlabojumi ir noteikti zemāki, nekā 2013. un 2014. gadam prasīts Stabilitātes un izaugsmes paktā. Programmas laikposmā netiks sasniegts vidēja termiņa mērķis (VTM), kas, kā atkārtoti apstiprināts, ir strukturālā izteiksmē sabalansēts budžets. Lai gan plānotās vispārējās korekcijas balstās uz izdevumu ierobežošanu, lielākā daļa 2011. gada pasākumu attiecas uz ienākumiem. Kopumā programmā noteikto konsolidācijas scenāriju var apdraudēt riski, kas saistīti ar pastāvīgo līdzsvara meklēšanu virzībā uz izaugsmes struktūru, kurā ir mazāks nodokļu ieņēmumu īpatsvars, prakse gada laikā pieņemt budžeta papildinājumus, kā arī laicīga tādu pasākumu īstenošana, par kuriem vēl jāpanāk vienošanās ar sociālajiem partneriem un kuri vēl jānosaka (piemēram, kārtējo izdevumu ierobežošana). Ņemot vērā šos riskus, var būt jāpieņem papildu pasākumi, ja makroekonomikas un budžeta situācija izrādīsies sliktāka, nekā gaidīts.

(9)

Par spīti tā samazinājumam līdz 8 % no IKP 2010. gadā, tekošā konta deficīts joprojām ir ļoti liels un vidējā termiņā var bremzēt ekonomisko izaugsmi. Lieli valsts sektora izdevumi jāfinansē vai nu no ārējā parāda, vai lielākiem iekšzemes privātajiem uzkrājumiem. Lielāki uzkrājumi nozīmētu mazāku IKP pieaugumu, jo aizstātu privāto patēriņu un investīcijas. Vidējā termiņā budžeta deficīta rādītāji turpinātu uzlaboties mērenā tempā. 2010. gada 13. jūlijā pārmērīga deficīta procedūras kontekstā Padome ieteica Kipras iestādēm padarīt saistošāku arī savu vidējā termiņa budžeta plānu. Līdz šim nav saņemtas ziņas par panākumiem šajā jomā. Saskaņā ar stabilitātes programmu vidēja termiņa budžeta plānu ir paredzēts pilnībā īstenot, sākot no 2014. gada, nevis no 2012. gada, kā līdz šim plānots. Tādēļ tā ietekme būs jūtama tikai vidējā termiņā. Savlaicīga jaunā plāna īstenošana būtu svarīga valsts finanšu veiksmīgai un noturīgai konsolidācijai.

(10)

Banku nozare pasaules finanšu krīzi, kā arī eurozonas valstu valdības parāda krīzi pārcieta veiksmīgi, un valdībai nebija jāiejaucas. Taču ar aktīvu apjomu, kas vairāk nekā sešas reizes pārsniedz IKP, ja neskaita ārvalstu banku meitasuzņēmumus un filiāles, un pārsniedz IKP deviņas reizes, ja rēķina arī meitasuzņēmumus un filiāles, banku nozare salīdzinājumā ar ekonomiku ir liela. Turklāt šajā nozarē ir diezgan augsta tirgus koncentrācija, jo tirgū dominē trīs vietējie koncerni, kuriem pieder aptuveni 55 % no visiem konsolidētajiem banku aktīviem, neietverot kooperatīvās bankas. Pašreizējie riski starptautiskajos finanšu tirgos nosaka to, ka ir vajadzīga pārdomāta bilances pārvaldība un piesardzīga uzraudzība. Eksistē divi dažādi uzraudzītāji: komercbankas uzrauga Kipras Centrālā banka un kooperatīvās kredītiestādes uzrauga Kooperatīvo sabiedrību uzraudzības un attīstības iestāde (ASDCS). Valdība veicina harmonizācijas praksi divas uzraudzības struktūrās. Vienlaikus jāpastiprina kooperatīvo kredītsabiedrību uzraudzības pārredzamība, kā solis pretim uzraudzības unificēšanai.

(11)

Prognozētā iedzīvotāju novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir krietni lielāka nekā vidēji ES, galvenokārt relatīvi lielā pensijām paredzēto izdevumu pieauguma dēļ IKP struktūrā turpmākajās desmitgadēs. Saskaņā ar Komisijas jaunāko izvērtējumu riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju ir lieli. 2009. gada aprīlī tika īstenota pensiju reforma. Tā galvenokārt ir vērsta uz ieņēmumu apjoma ietekmēšanu un tikai nedaudz palēninās pensijām paredzēto izdevumu pieaugumu. Progress veselības aprūpes sistēmas reformā, kuras mērķis bija iegrožot prognozēto izdevumu pieaugumu, izveidojot valsts veselības aprūpes sistēmu un pārveidojot valsts slimnīcas par neatkarīgam struktūrām, ir bijis visai niecīgs.

(12)

Divreiz gadā automātiski izmaksājamā dzīves dārdzības kompensācijas (COLA) korekcija ir tieši piesaistīta vidējai procentuālajai izmaiņai patēriņa cenu indeksā (PCI) pēdējo sešu mēnešu laikā attiecībā pret iepriekšējiem sešiem mēnešiem. Tai ir spēcīgs atbalsts no sociālajiem partneriem, un tā joprojām ir neapspriežams jautājums sarunās par darba koplīgumiem. Tomēr korekcijas vienota piemērošana neļauj algām atainot ražīguma atšķirības dažādās nozarēs. COLA trūkums ir, pirmkārt, tas, ka alga ir piesaistīta tikai preču cenām, bet ne ražīguma pieaugumam. Otrkārt, vislielākie ieguvēji no šīs sistēmas ir tie ar augstākiem ienākumiem. Treškārt, COLA ir būtiska ietekme uz valsts finanšu stāvokli, jo kompensācija attiecas ne tikai uz algām, tā ir arī ievērojama pensiju, pabalstu un citu maksājumu sastāvdaļa.

(13)

Lai gan darbaspēka iesaistīšanās darba tirgū Kiprā ir lielāka nekā vidēji ES, darba tirgū ir vērojama dzimumu nevienlīdzība. Dzimumu nodarbinātības atšķirības, bērnu aprūpes pakalpojumu izmaksas un pieejamība, elastīgu nodarbinātības veidu trūkums un dzimumu atalgojuma līmeņa atšķirības valsts reformu programmā ir atzītas par galvenajiem faktoriem, kas kavē nodarbinātību un izaugsmi. Šajā sakarā valsts reformu programmā ir iekļauti atbilstīgi pasākumi. Lai gan izglītības līmenis vidusskolas un augstskolas līmenī Kiprā ir salīdzinoši augsts, profesionālā izglītība un apmācība (VET) nešķiet visai pievilcīga iespēja. Augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū kombinācijā ar procentuāli lielu daļu bezdarbnieku, kuriem ir augsts izglītības līmenis, ir zīme, ka Kipras ekonomikā eksistē prasmju neatbilstība. Arī iesaistīšanās mūžizglītībā ir zema, ņemot vērā, ka Kipra ir valsts, kurā kopuma ir augsts izglītības līmenis, īpaši dažām iedzīvotāju grupām (zemas kvalifikācijas darba ņēmējiem, gados vecākiem cilvēkiem un bezdarbniekiem). Lai risinātu šīs problēmas, valsts reformu programmā paredzēti vairāki pasākumi, tostarp vairāku pēcvidusskolas VET izglītības iestāžu izveide, kā arī jauna mācekļu prakses sistēma laikposmā no 2012.gada līdz 2013. gadam un turpmāk. Kopumā valsts stratēģisko mērķi pārorientēties no zema ražīguma uz augsta ražīguma darbavietām palīdzētu sasniegt izmaiņas izglītības un apmācības sistēmā, kas nodrošinātu tādas prasmes, kuras labāk piemērotas darba tirgus prasībām.

(14)

Kipra 2010. gada jūlijā pieņēma vispārēju tiesību aktu par Pakalpojumu direktīvas transponēšanu. Ir pieņemti un nesen, paziņojot par valsts izpildes pasākumu 2011. gada jūnija sākumā, Eiropas Komisijai nosūtīti arī daži tiesību akti konkrētu nozaru jomā. Tomēr ir bažas par transponēšanas pilnīgumu, jo nozaru tiesību aktos, kuros vēl nav izdarītas izmaiņas, joprojām eksistē daži šķēršļi uzņēmējdarbības veikšanai un brīvai pakalpojumu sniegšanai. Šie šķēršļi ir gan visām nozarēm kopīgi, piemēram, vietējo iestāžu atļaujas nepieciešamība jebkuras uzņēmējdarbības veikšanai vai atļauju ierobežotais spēkā esības laiks, neatkarīgi no konkrētās jomas un riskiem, gan ļoti specifiski, proti, tūrisma pakalpojumiem piemērojamie fiksētie tarifi, ekonomisko vajadzību testi atļauju piešķiršanā automašīnu nomām, diskriminējoša attieksme pret celtniecības uzņēmumiem no citām dalībvalstīm un aizliegumi arhitektiem un inženieriem sniegt savus profesionālos pakalpojumus kā juridiskām personām.

(15)

Kopumā ierobežojumi vides apsvērumu dēļ un arī problēmas, kas saistītas ar resursu un energoresursu izmantošanu, varētu radīt šķēršļus izaugsmei. Tie ir saistīti ar noteiktiem ģeogrāfiskiem apgabaliem un klimata pārmaiņu sekām, kas izpaužas kā ilgstoši sausuma periodi. Nesen pabeigts un publiskots pētījums par atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmu izmaksu efektivitāti, un, pamatojoties uz to, atbalsta shēmas ir pārskatītas. Enerģētikas nozares darbību būtu iespējams būtiski uzlabot, liberalizējot tirgu, ieviešot dabasgāzi un sekmējot investīcijas infrastruktūrā atjaunojamai enerģijai.

(16)

Kipra ir izteikusi vairākas apņemšanās saskaņā ar paktu “Euro plus”. Fiskālajā jomā ar šo paktu valsts apņemas stiprināt fiskālo stabilitāti, sagatavojot pamatlikumu par finanšu krīžu pārvarēšanu un izveidojot pilnīgi neatkarīgu Finanšu stabilitātes fondu. Turklāt tiek risināts dialogs par valsts sektora pensiju sistēmas pārstrukturēšanu, un tā noslēgums paredzēts 2011. gada beigās. Nodarbinātību ietekmējošie pasākumi ir vērsti uz nelegālās un nedeklarētās nodarbinātības apkarošanu, prasmju neatbilstības novēršanu un uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu. Konkurētspēju ietekmējošie pasākumi ietver algu ierobežošanu valsts sektorā (izmaiņas algu indeksācijas mehānismā), mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu, valsts digitālās stratēģijas pabeigšanu līdz 2011. gadam un energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas popularizēšanu. Šīs apņemšanās atspoguļo četras pakta jomas. Tās nodrošina Stabilitātes un izaugsmes paktā izklāstītās plašākās reformu programmas pēctecību un apstiprina jau izziņotos plānus reformu veikšanai, kas novērstu valsts strukturālās nepilnības, pašlaik nenosakot konkrētu laikposmu, kurā jārisina tādas problēmas kā algas valsts sektorā un pensiju sistēma. Šīs apņemšanās ir izvērtētas un ņemtas vērā ieteikumos.

(17)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, tostarp apņemšanās saistībā ar paktu “Euro plus”. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai minēto programmu lietderību ilgtspējīgai fiskālajai un sociāli ekonomiskajai politikai Kiprā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka nepieciešami papildu centieni, lai sasniegtu 2011. gada budžeta deficīta mērķi, un 2012. gadam, kā arī laikposmam pēc tam būtu jānosaka papildu konsolidācijas pasākumi. Lai palielinātu valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, jāturpina izmaiņas pensiju un veselības aprūpes sistēmā. Būtu jāveic arī turpmāki pasākumi, lai stiprinātu piesardzības režīmu banku uzraudzībai, koriģētu algu indeksācijas sistēmu un uzlabotu profesionālās izglītības, apmācības un prasmju kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un energoefektivitāti.

(18)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, kā arī Padomes Ieteikumu (2010. gada 13. jūlijs) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Kipras stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir jo īpaši atspoguļots turpmāk sniegto ieteikumu 1. un 3. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Kipras valsts reformu programmu,

1.

Pieņemt vajadzīgos pastāvīgos pasākumus, lai 2011. gadā sasniegtu budžeta mērķi un līdz 2012. gadam novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, ievērojot Padomes ieteikumus saskaņā ar EDP. Veikt pasākumus, lai stingri kontrolētu izdevumus un izmantotu jebkuru labvēlīgu budžeta situāciju, lai ātrāk samazinātu deficītu un parādu. Nodrošināt virzību uz vidēja termiņa mērķa sasniegšanai par vismaz 0,5 % no IKP gadā un virzīt valsts parāda attiecību uz samazināšanos. Jau līdz ar 2012. gada budžeta sagatavošanu paātrināt pakāpenisku tāda īstenojama daudzgadu budžeta plāna ieviešanu, kuram pamatā būtu saistoša likumiskā bāze un korektīvie mehānismi. Uz programmu un rezultātiem balstīta budžeta veidošana jāīsteno cik drīz vien iespējams.

2.

Pastiprināt piesardzības režīmu banku un kooperatīvo kredītsabiedrību uzraudzībai, lai nodrošinātu risku agrīnu konstatēšanu.

3.

Uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, īstenojot reformu pasākumus, lai kontrolētu izdevumus pensijām un veselības aprūpei ar mērķi samazināt prognozēto ar novecošanu saistīto izdevumu pieaugumu. Attiecībā uz pensijām palielināt gadu skaitu, kuros veicamas iemaksas, sasaistīt pensionēšanās vecumu ar paredzamo dzīves ilgumu vai pieņemt citus pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi uz budžetu, tajā pašā laikā risinot jautājumu par augsto nabadzības riska rādītāju gados vecāku cilvēku vidū. Attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu rīkoties ar mērķi paātrināt valsts veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu.

4.

Veikt pasākumus, lai saziņā ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valsts praksi reformētu algu noteikšanas un indeksācijas sistēmu nolūkā nodrošināt, ka algas pieaugums labāk atspoguļo izmaiņas darba ražīgumā un konkurētspējā.

5.

Veikt turpmākus pasākumus saistībā ar profesionālās izglītības un apmācības sistēmas reformu ar mērķi labāk pielāgot izglītības rezultātu darba tirgum, tostarp izveidojot pēcvidusskolas profesionālās izglītības un apmācības iestādes. Veikt pasākumus, lai palielinātu profesionālās apmācības sistēmas efektivitāti, palielinot stimulus un uzlabojot piekļuvi profesionālajai izglītībai un apmācībai, jo īpaši mazkvalificētajiem darba ņēmējiem, sievietēm un gados vecākaiem darba ņēmējiem.

6.

Līdz 2011. gada decembrim nozaru tiesību aktos novērst atlikušos šķēršļus uzņēmējdarbības veikšanai un brīvai pakalpojumu sniegšanai, lai radītu lielākas iespējas izaugsmei un papildu darba vietas pakalpojumu sektorā.

7.

Ieviest pasākumus, lai palielinātu jauktu enerģiju daudzveidību un atjaunojamo enerģijas avotu paplašināšanu. Līdz 2012. gadam izstrādāt ūdens resursu apsaimniekošanas plānu un cenu noteikšanas shēmu, kurā ņemta vērā izmaksu efektivitāte un pašu kapitāla izmantošanas problēma, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku ūdens resursu apsaimniekošanu.

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/16

1.

Attālums starp kodoliekārtu un tuvāko punktu citas dalībvalsts – šajā gadījumā, Čehijas Republikas – teritorijā ir aptuveni 38 km. Austrijas un Ungārijas robežas atrodas attiecīgi 55 km un 62 km attālumā.

2.

Normālos ekspluatācijas apstākļos šķidrās un gāzveida izplūdes neradīs kaitīgu ietekmi uz citas dalībvalsts iedzīvotāju veselību.

3.

Zemas un vidējas aktivitātes cietos radioaktīvos atkritumus pagaidām apglabās uz vietas, pirms tos nogādās apstiprinātā valsts atkritumu glabāšanas centrā Mohovcē (Mochovce). Augstas aktivitātes cietos radioaktīvos atkritumus apglabās uz vietas, kamēr nebūs pieejama dziļā glabātava.

4.

Cietajiem atkritumiem vai materiālu atlikumiem, kas nav radioaktīvi un kas atbilst drošības normām, nepiemēros reglamentējošu kontroli, nododot tos apglabāšanai kā parastos atkritumus, atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei. To veiks atbilstoši kritērijiem, kas noteikti drošības pamatstandartos (Direktīva 96/29/Euratom).

5.

Ja avārijā, kuras veids un apjoms ņemts vērā vispārīgajos datos, notiktu neplānota radioaktīvo vielu noplūde, jonizējošā starojuma devas, kas skartu citas dalībvalsts iedzīvotājus, nevarētu apdraudēt iedzīvotāju veselību.

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/18

1.1.

Komisija 2011. gada 19. maijā no Eiropas Centrālās bankas (ECB) saņēma pieprasījumu sniegt atzinumu par ECB regulas projektu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta versija) (ECB/2008/32) (turpmāk “regulas projekts”).

1.2.

Šo pieprasījumu Komisija atbalsta un atzīst, ka šajā gadījumā ECB rīkojas saskaņā ar pienākumu apspriesties ar Komisiju par ECB regulu projektiem vienmēr, kad pastāv saikne ar Komisijas statistikas prasībām, kā noteikts 5. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka. Šīs prasības mērķis ir garantēt tādas statistikas izstrādāšanai nepieciešamo vienotību, kurā ievērotas atbilstīgās ECB un Komisijas informācijas prasības, tādēļ Komisija atgādina, ka laba sadarbība starp ECB un Komisiju ir abu iestāžu, kā arī lietotāju un respondentu interesēs, jo tā ļauj efektīvāk izstrādāt Eiropas statistiku.

2.1.

Komisija sevišķi atbalsta regulas projektā izdarīto atsauci uz Direktīvu 2009/110/EK saistībā ar elektroniskās naudas iestādēm.

2.2.

1. panta 1. punkta a) apakšpunktā ECB norāda četrus monetāro finanšu iestāžu (MFI) apakšsektorus: “a) centrālās bankas”, “b) kredītiestādes”, “) pārējās MFI” un “d) naudas tirgus fondi (NTF)”. Komisijas uzskata, ka iedalījums četros apakšsektoros ir pārāk detalizēts, jo parasti un makroekonomiskam izvērtējumam (kā Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmā (ESA 95) un kā ierosināts Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmā Eiropas Savienībā (ESA 2010)) izmanto tikai divus galvenos MFI apakšsektorus: centrālās bankas un pārējās MFI. Tādēļ regulas projektā termina “pārējās MFI” atšķirīgā nozīme rada sajukumu. Ja ECB uzskata, ka šāds iedalījums četros apakšsektoros ir būtisks kādam īpašam nolūkam, tad apakšsektors “c) pārējās MFI ” regulas projektā būtu jāpārdēvē.

2.3.

Bez tam 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā Komisija ierosina šādu formulējumu: “1) pārējās finanšu iestādes, kuru nodarbošanās ir i) piesaistīt noguldījumus un/vai tuvus noguldījumu aizstājējus no institucionālajām vienībām, tātad ne tikai no MFI; un ii) izsniegt kredītus un/vai veikt ieguldījumus vērtspapīros savā vārdā (vismaz ekonomiskā nozīmē)”. Šāds formulējums ierosināts, lai norādītu, ka ieguldījumi piesaistīti pārsvarā no citiem avotiem, kas nav MFI, taču var būt arī no MFI.

2.4.

1.a panta 4. punktā Komisija konstatē, ka e), f), g) un h) apakšpunktos sniegtas tikai definīcijas, bet a), b), c) un d) apakšpunktos – skaidrojumi, kā minētās definīcijas skaidrot vai piemērot. Komisija ierosina minētās divas kategorijas nošķirt un definīcijas iekļaut pirms skaidrojumiem.

2.5.

Turklāt būtu lietderīgi, ka 2. pantā “Pārejas noteikums” tiktu paskaidrots, vai to arī piemēro jaunajai MFI definīcijai.

2.6.

Par regulas projektu jāapspriežas ar Komisiju, tādēļ regulas projektā iekļaujams attiecīgs norādījums.

3.1.

Komisija kopumā atbalsta regulas projektu, ciktāl tas veicina rezultatīvu sadarbību starp Eiropas statistikas sistēmu (ESS) un Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) ziņotāju definēšanā un kvalitatīvas un saskanīgas statistikas veicināšanā Eiropas līmenī. Tomēr Komisija uzskata, ka regulas projekts iepriekš minētajos jautājumos varētu būt konkrētāks.

3.2.

Bez tam Komisija vēlas uzsvērt, ka praksē šajā jomā ir svarīga stabila vienību klasificēšanas kārtība, pilnībā ievērojot statistikas principus, sevišķi attiecībā uz iestādēm, kas izveidotas finanšu krīzes sakarā.

3.3.

Komisija atbalstīs turpmākas apspriedes par attiecīgo ECB regulas projektu.

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/20

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/23

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6247. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/23

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32011M6277. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/24

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/25

1.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijas novērtējumam par nespēju samaksāt.

2.

Padomdevēja komiteja piekrīt Eiropas Komisijai par naudas soda galīgo apmēru.

3.

Padomdevēja komiteja iesaka publicēt tās atzinumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, taču lūdz Komisiju, tai pieņemot lēmumu par šā atzinuma publicēšanas datumu un saturu, ņemt vērā lietas ārkārtīgi konfidenciālo raksturu.

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/26

(1)

Ar 2007. gada 19. septembra lēmumu (2) lietā COMP/39.168 – PO/cietie galantērijas izstrādājumi – aizdares līdzekļi par izmeklēšanas procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu (tagad LESD 101. pants) (turpmāk “lēmums par aizdares līdzekļiem”) Komisija William Prym GmbH & Co KG  (3), Prym Inovan GmbH & Co. KG un Éclair Prym Group SA  (4) (turpmāk “uzņēmums”) uzlika EUR 40 538 000 naudas sodu par darbībām, kuras ir pretrunā Savienības konkurences tiesībām.

(2)

Lēmums par aizdares līdzekļiem uzņēmumam tika darīts zināms 2007. gada 27. septembrī. Uzņēmums 2007. gada 7. decembrī Eiropas Savienības Vispārējai tiesai (turpmāk “Vispārējā tiesa”) iesniedza pieteikumu par lēmuma anulēšanu vai par šajā lēmumā noteiktās sodanaudas samazinājumu. Uzņēmums 2008. gada decembrī iesniedza pieteikumu par pagaidu pasākumiem (lieta T-454/07 R), kurā tas lūdza atlikt daļu no sodanaudas maksājumiem un atbrīvot daļu no bankas garantijas. Pēc tam uzņēmums savu pieteikumu atsauca, un lieta par pagaidu pasākumiem ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 17. marta lēmumu no reģistra tika dzēsta.

(3)

Pēc uzņēmuma pieprasījuma Komisija saskaņā ar 35. punktu Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 (5) 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, veica ietekmes novērtējumu par to, kā lēmumā par aizdares materiāliem uzliktais naudas sods ietekmē uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā nespēju samaksāt, kā uzņēmums apgalvo.

(4)

Novērtējumā Komisija secināja, ka, lai izvairītos no pamatotā riska, ka uzņēmums Komisijas uzliktā naudas soda dēļ varētu bankrotēt, sodanauda ir jāsamazina par EUR 25 miljoniem un par procentiem, kas attiecībā uz šo summu uzkrāti kopš 2007. gada 27. decembra, proti, EUR 4 544 260,27 (6).

(5)

Šis lēmums ir pieņemts, neskarot pārējos noteikumus lēmumā par aizdares līdzekļiem.

(6)

Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēja komiteja 2011. gada 22. martā sniedza labvēlīgu atzinumu.

(7)

Šis lēmums ir adresēts William Prym GmbH & Co. KG, William Prym Holding GmbH un EP Group SA.

(8)

Komisijas 2007. gada 19. septembra Lēmuma C(2007) 4257 galīgo redakciju groza šādi:

(9)

Atkāpjoties no 2007. gada 19. septembra Lēmuma C(2007) 4257 galīgās redakcijas 3. panta otrās daļas, procentu summa, kas kopš 2007. gada 27. decembra uzkrāta attiecībā uz EUR 25 000 000 soda naudu, proti, EUR 4 544 260,27 (7), tiek samazināta līdz nullei.

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/28

Dir. Gral. Prod. Agraria

Conselleria Agricultura, Pesca y Alimentación

C/ Amadeo de Saboya, 2

46010 Valencia

ESPAÑA

Uzņēmumam piešķirtā ad hoc atbalsta kopējā summa: EUR 0,02 (miljonos)

Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets: EUR 0,02 (miljonos)

Conselleria de Agricultura, Pesca y Alimentación

C/ Amadeo de Saboya, 2

46010 Valencia

ESPAÑA

—

§ 71 Tierseuchengesetz der Bundesrepublik Deutschland

—

§§ 6, 7 und 18 Sächsisches Ausführungsgesetz zum Tierseuchengesetz (SächsAGTierSG)

—

Leistungsatzung der Sächsischen Tierseuchenkasse

Sächsische Tierseuchenkasse

Anstalt des öffentlichen Rechts

Löwenstraße 7

01099 Dresden

DEUTSCHLAND

http://www.recht.sachsen.de/Details.do?sid=3743011664533

http://www.tsk-sachsen.de/joomdocs/LeisSatzung.pdf

http://www.gesetze-im-internet.de/bundesrecht/viehseuchg/gesamt.pdf

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/30

1.

Koper–Capodistria

2.

Piran–Pirano

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/31

1.

Komisija 2011. gada 11. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums 3i Group plc (Apvienotā Karaliste) minētās Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu Action Holding B.V. (Nīderlande), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6306 – 3i Group/Action Holding uz šādu adresi:

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/32

1.

Komisija 2011. gada 11. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums Schneider Electric SA (“Schneider Electric”, Francija) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu Telvent GIT SA (“Telvent”, Spānija) publiskā izsolē.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6298 – Schneider Electric/Telvent uz šādu adresi:

16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/33

1.

Komisija 2011. gada 6. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Stag Bidco Limited (Apvienotā Karaliste), kas ir Carlyle Group (Apvienotā Karaliste) izveidota un kontrolēta iegādes starpnieksabiedrība, Apvienošanās regulas 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumu RAC Limited (Apvienotā Karaliste), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6322 – Carlyle/RAC uz šādu adresi: