7.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/1

(1)

Komisija 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” kā vienu no prioritātēm noteica uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstību (“gudra izaugsme”) un uzsvēra pamatiniciatīvu (“Jaunatne kustībā”), lai uzlabotu Eiropas augstākās izglītības iestāžu darbību un starptautisko pievilcību un paaugstinātu visu izglītības un mācību līmeņu vispārējo kvalitāti Savienībā, apvienojot izcilību un vienlīdzību, šai nolūkā veicinot jauniešu mobilitāti un uzlabojot situāciju jauniešu nodarbinātības jomā. Šis ieteikums ir daļa no iniciatīvas “Jaunatne kustībā” un atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” integrētajām pamatnostādnēm.

(2)

Mācību mobilitāte, proti, starptautiska mobilitāte jaunu zināšanu, prasmju un kompetenču apgūšanai, ir viens no būtiskākajiem veidiem, kā jaunieši var uzlabot savas nodarbinātības iespējas nākotnē, kā arī veicināt savu starpkultūru izpratni, personisko izaugsmi, radošumu un aktīvu pilsoniskumu. Pastāv lielāka iespējamība, ka eiropieši, kas savulaik ir iesaistījušies jauniešu mācību mobilitātē, vēlāk savā profesionālajā dzīvē būs mobili arī kā darba ņēmēji. Mācību mobilitāte var padarīt izglītības un apmācības sistēmas un iestādes atvērtākas, eiropeiskākas un starptautiskākas, kā arī pieejamākas un efektīvākas. Tā var arī stiprināt Eiropas konkurētspēju, palīdzot veidot zināšanu sabiedrību.

(3)

Mobilitātes priekšrocības tika uzsvērtas Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcijā (2000. gada 14. decembris) par rīcības plānu attiecībā uz mobilitāti (1), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā (2001. gada 10. jūlijs) par studentu, apmācībā iesaistītu personu, brīvprātīgo, skolotāju un pasniedzēju mobilitāti Kopienā (2). Minētajā 2001. gada ieteikumā dalībvalstis tika aicinātas veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu šķēršļus minēto grupu mobilitātei.

(4)

Kopš 2001. gada ieteikuma jauniešu mobilitātes jomā ir sasniegts liels progress. Tomēr ne visi instrumenti un līdzekļi tiek pilnībā izmantoti, un vēl joprojām ir jāpārvar daudz šķēršļu. Turklāt pēdējo desmit gadu laikā ievērojami ir mainījusies kopējā situācija mācību mobilitātes jomā inter alia saistībā ar globalizāciju, tehnoloģiju attīstību, tostarp informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (“IKT”) jomā, un lielāku nozīmi, kas tiek piešķirta nodarbinātības un sociālajiem aspektiem.

(5)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumos (2008. gada 22. maijs) par jaunrades un jauninājumu veicināšanu ar izglītību un mācībām uzsvērts, ka daudzveidība un daudzkultūru vide var veicināt jaunradi.

(6)

Padome secinājumos (2008. gada 21. novembris) par jauniešu mobilitāti aicināja dalībvalstis uzņemties mērķi panākt to, lai pakāpeniski visiem Eiropas jauniešiem mācību laiks ārzemēs būtu pašsaprotams, nevis kas ārkārtējs. Padome aicināja Komisiju izstrādāt darba plānu, lai visās Eiropas programmās ietvertu pārrobežu mobilitātes pasākumus, un atbalstīt dalībvalstu centienus veicināt mobilitāti.

(7)

Padomes secinājumos (2009. gada 26. novembris) par skolotāju un skolu vadītāju profesionālo pilnveidošanos atzīts, ka visu pakāpju mācībspēki varētu gūt lielāku labumu no lielākas mācību mobilitātes un kontaktu veidošanas.

(8)

Komisija 2009. gada jūlijā publicēja Zaļo grāmatu “Jauniešu mācību mobilitātes veicināšana”, ar kuru tika uzsākta sabiedriskā apspriešana par vairākiem jautājumiem, piemēram, kā visefektīvāk veicināt Eiropas jauniešu mobilitātes iespējas, kādi šķēršļi attiecībā uz mobilitāti vēl jāpārvar un kā visi iesaistītie dalībnieki var apvienot centienus jaunā partnerībā mācību mobilitātei. Šīs apspriešanas rezultātā gūtās atsauksmes, kā arī no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (3) un Reģionu komitejas (4) saņemtie atzinumi bija nozīmīgs ieguldījums šā ieteikuma izstrādē.

(9)

Ir jāveicina arī jauno pētnieku mobilitāte, lai nodrošinātu, ka Savienība neatpaliek no saviem konkurentiem pētniecības un inovāciju jomā. Komisijas 2008. gada 23. maija paziņojumā “Labāka karjera un lielāka mobilitāte: Eiropas partnerība pētniekiem” tika ierosināts pasākumu kopums, lai nodrošinātu, ka pētniekiem visā Savienībā ir pieejama pareiza apmācība, piesaistoša karjera, un ir novērsti šķēršļi viņu mobilitātei, savukārt Padomes secinājumos (2010. gada 2. marts) par Eiropas pētnieku mobilitāti un karjeru minēti konkrēti apsvērumi par to, kā uzlabot pētnieku mobilitāti, kā arī apzinātas vairākas darbības jomas, lai veicinātu zināšanu brīvu apriti (“piektā brīvība”).

(10)

Savienības programmas, papildus mobilitātei sniegtajam būtiskajam atbalstam un ieguldījumam izglītības sistēmu attīstībā un internacionalizācijā, ir veicinājušas labas prakses un instrumentu izplatīšanu Savienības līmenī, kuri paredzēti, lai atvieglotu jauniešu mobilitāti visās izglītības un apmācības jomās.

(11)

Ekonomisko apsvērumu dēļ īpaši svarīgi attiecībā uz mācību mobilitātes veicināšanu un atbalstīšanu ir nodrošināt esošo valstu un Savienības programmu un instrumentu efektīvu izmantošanu un ar tiem saistīto administratīvo procedūru vienkāršošanu.

(12)

Šis ieteikums attiecas uz jauniešiem Eiropā visās izglītības un apmācības jomās – vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā (skolās vai praksēs), īsā cikla programmās, bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās, kā arī uz jauniešu apmaiņas programmām, brīvprātīgo darbu vai stažēšanos Savienībā vai ārpus tās. Mācību mobilitāte tiek uzskatīta par svarīgu saistībā ar visām disciplīnām un jomām, piemēram, kultūru, zinātni, tehnoloģijām, mākslu un sportu, kā arī saistībā ar jaunajiem uzņēmējiem un pētniekiem. Šā ieteikuma nozīmē mācīšanās ietver formālo, neformālo un ikdienējo izglītību.

(13)

Šā ieteikuma nolūks ir mudināt dalībvalstis veicināt jauniešu mācību mobilitāti un, kad vien iespējams, novērst šķēršļus, kas kavē panākumu gūšanu šajā jomā. Vienlaikus ieteikumā pilnībā ievērota dalībvalstu kompetence un pienākumi saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem.

(14)

Šajā ieteikumā dalībvalstis arī tiek aicinātas pilnībā izmantot esošo Savienības un Boloņas instrumentu potenciālu, lai veicinātu mobilitāti, jo īpaši Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartu, Europass (tostarp diploma pielikumu), Youthpass, Eiropas kvalifikāciju sistēmu, Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu un Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā.

(15)

Šajā ieteikumā sniegtas īpašas pamatnostādnes attiecībā uz jauniešu mācību mobilitātes administratīvajiem un institucionālajiem jautājumiem,

a)

Uzlabot informācijas un konsultāciju kvalitāti par valsts, reģionālajām un vietējām mobilitātes iespējām un dotāciju pieejamību, kuras paredzētas konkrētām audzēkņu grupām gan Savienībā, gan ārpus tās. Dalībvalstīm būtu jāizmanto jauni, radoši un interaktīvi veidi informācijas izplatīšanai, saziņai un viedokļu apmaiņai ar jauniešiem un pārējām ieinteresētajām personām.

b)

Ar mācību mobilitāti saistīto informāciju padarīt viegli pieejamu visiem jauniešiem, piemēram, izmantojot centralizētus tīmekļa portālus un citus tīmeklī pieejamos pakalpojumus, atbalsta centrus (piemēram, “Eiropas biroji”), kā arī informācijas un konsultāciju sniegšanas pakalpojumus. Noderīga var būt arī internetā pieejamo pakalpojumu izmantošana. Šajā sakarā ieteicams lietot Euroguidance tīklu.

c)

Sadarboties ar Komisiju, lai turpinātu pilnveidot un atjaunināt PLOTEUS portālu par mācību iespējām, proti, palielinot tādu valsts informācijas resursu skaitu, kuriem iedzīvotāji var piekļūt tieši, izmantojot PLOTEUS daudzvalodu saskarni.

d)

Mudināt attiecīgās valsts un reģionālās aģentūras panākt, lai to veiktās darbības saistībā ar mācību mobilitāti tiktu apvienotas ar ieinteresēto personu veiktajām darbībām šajā jomā, lai nodrošinātu skaidru, saskaņotu un vienkāršu informācijas plūsmu.

a)

Audzēkņu, viņu ģimeņu, skolotāju, pasniedzēju, sociālo darbinieku darbam ar jauniešiem un darba devēju vidū popularizēt mācību mobilitātes pievienoto vērtību saistībā ar cilvēka pašrealizācijas iespējām un profesionālo, valodas, sociālo un starpkultūru prasmju pilnveidošanu, radošuma un aktīva pilsoniskuma attīstīšanu un nodarbinātības iespēju nākotnē palielināšanu – jo īpaši saistībā ar darba tirgu, kas kļūst aizvien globālāks.

b)

Sekmēt sakaru veidošanu starp attiecīgām organizācijām, ieinteresētajām personām un citiem dalībniekiem, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju jauniešu motivēšanā.

c)

Veicināt pieredzes apmaiņas programmas starp mobilajiem audzēkņiem un tiem audzēkņiem, kas vēl nav iesaistījušies mobilitātē, lai palielinātu motivāciju.

d)

Veicināt “mobilitātes kultūru”, piemēram, integrējot mobilitātes iespējas visās izglītības jomās un veicinot mācību mobilitātes vērtības plašāku sociālo atzīšanu.

a)

Atzīt izglītības sākumposmos uzsāktas valodu un starpkultūru prasmju apguves nozīmīgumu, gan vispārējā izglītībā, gan profesionālajā izglītībā veicinot kvalitatīvu valodu un kultūras prasmju apguvi saistībā ar gatavošanos mobilitātei.

b)

Mudināt skolotājus izmantot inovatīvākas metodes valodu mācīšanas procesā, tostarp uz IKT balstītas metodes. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš audzēkņiem, kas ir nelabvēlīgā situācijā, un viņu īpašajām vajadzībām.

c)

Veicināt to, lai jaunieši apgūst digitālās pamatprasmes, tādējādi nodrošinot viņiem iespēju sagatavoties mobilitātes pasākumiem optimālos apstākļos, kā arī izmantot jaunas virtuālās mobilitātes iespējas, kuras papildina fizisko mobilitāti.

d)

Veicināt partnerību un apmaiņu starp izglītības iestādēm, kā arī neformālās izglītības pakalpojumu sniedzējiem, lai labāk sagatavotos mobilitātes pasākumiem.

a)

Kad vien iespējams, atrisināt administratīvos jautājumus, kuri rada grūtības iegūt vīzas un uzturēšanās atļaujas tiem audzēkņiem, kas nav Eiropas Savienības iedzīvotāji un vēlas mācīties kādā no dalībvalstīm.

b)

Kad vien iespējams, mazināt administratīvo slogu, lai veicinātu mācību mobilitāti uz Savienību un no tās. Ciešāka sadarbība un partnerība ar trešām valstīm, nolīgumi starp dalībvalstu attiecīgajām iestādēm un divpusēji nolīgumi starp iestādēm atvieglotu mācību mobilitāti starp Savienību un citām pasaules daļām.

c)

Apsvērt jautājumus, kas ir saistīti ar Savienībā spēkā esošajām dažādajām tiesību normām attiecībā uz nepilngadīgajām personām, kuras piedalās mācību mobilitātes shēmās.

d)

Izstrādāt skaidras sistēmas, lai mudinātu mācekļus, kuri apgūst sākotnējo profesionālo izglītību, iesaistīties mācību mobilitātē. Lai veicinātu mācekļu un jauno pētnieku mācību mobilitāti, dalībvalstīm būtu atbilstīgi saviem tiesību aktiem jānodrošina atbilstīga aizsardzības pieejamība apdrošināšanas, darba standartu, veselības un drošības prasību, nodokļu, sociālā nodrošinājuma un pensiju sistēmu jomā.

e)

Aktīvi veicināt tādas izglītības un apmācības programmas, kuras ir kopīgi izstrādātas un pasniegtas sadarbībā ar citu valstu iestādēm.

f)

Ja nepieciešams, ar mācību mobilitāti saistītās iespējas iekļaut izglītības vai apmācības programmā. Papildus tam nodrošināt arī īslaicīgu mobilitātes periodu iespējas, kas varētu iedrošināt lielāku skaitu jauniešu iesaistīties mobilitātē.

a)

Izmantot esošos kvalitātes standartus, piemēram, Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartu, kā arī valsts un reģionāla līmeņa instrumentus, lai nodrošinātu augstu mobilitātes kvalitāti, un veicināt kvalitātes nodrošināšanu attiecībā uz katru mobilitātes aspektu.

b)

Sekmēt pastāvīgu dialogu un skaidru vienošanos starp nosūtītāju iestādi un uzņēmēju iestādi, piemēram, izmantojot mācību līgumus. Sekmēt apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu, kā arī pārredzamas atlases procedūras, pieredzes apmaiņas programmas un strukturētu atbalstu audzēkņiem.

c)

Sekmēt to, ka pēc mācību mobilitātes laikposma beigām sistemātiski tiek izmantoti atsauksmju sniegšanas mehānismi, lai nodrošinātu augstas kvalitātes informāciju par gūto pieredzi.

d)

Veicināt tādas programmas, kas paredz mentoru iesaisti un mācīšanos no līdzbiedriem, lai nodrošinātu mobilo audzēkņu integrāciju uzņēmējā valstī vai iestādē.

e)

Veicināt to, lai mobilitātē iesaistītajiem audzēkņiem tiktu nodrošināti pienācīgi apstākļi, piemēram, izmitināšana, ēdināšana un transports par pieejamu cenu.

f)

Sekmēt konsultāciju sniegšanu audzēkņiem par to, kā vislabāk izmantot mācību mobilitāti zināšanu, prasmju un kompetenču pilnveidošanai.

g)

Sekmēt to, ka pēc mobilitātē iesaistīto audzēkņu atgriešanās viņiem tiek sniegtas konsultācijas par to, kā izmantot uzturēšanās laikā ārvalstīs gūtās zināšanas. Sniegt palīdzību saistībā ar reintegrāciju pēc ilgas uzturēšanās ārzemēs.

a)

Veicināt Savienības instrumentu īstenošanu un izmantošanu, kuri atvieglo mobilitātes laikā gūto mācību rezultātu pārnešanu un apstiprināšanu starp dalībvalstīm. Šie instrumenti būtu arī vairāk jāpopularizē, jo īpaši darba devēju vidū.

b)

Uzlabot procedūras un pamatnostādnes ikdienējās un neformālās izglītības apstiprināšanai un atzīšanai, lai veicinātu lielāku mobilitāti, piemēram, attiecībā uz brīvprātīgo darbu un darbu ar jauniešiem.

c)

Risināt jautājumu par mobilitātes laikā ārzemēs gūto zināšanu, prasmju un kompetenču, piemēram, svešvalodu prasmes, apstiprināšanu un atzīšanu.

d)

Atbalstīt un popularizēt kontaktpunktus, kuros iedzīvotāji varētu saņemt informāciju par to, kā pēc atgriešanās no ārzemēm varētu tikt atzīta un sertificēta viņu iegūtā kvalifikācija.

a)

Veicināt partnerības mācību mobilitātes jomā gan ar valsts, gan privātā sektora dalībniekiem, kas darbojas reģionālā un vietējā līmenī. Šajā sakarā vērtīgi partneri var būt tirdzniecības palātas, uzņēmumi, profesionālās izglītības un apmācības apvienības un profesionālās apvienības un nevalstiskās organizācijas. Turklāt būtu jāstiprina skolu, augstskolu un uzņēmumu sadarbības tīkli, kuru satvarā notiek informācijas, ziņu un pieredzes apmaiņa.

b)

Mudināt reģionu un vietējās pašvaldības aizvien vairāk iesaistīties mācību mobilitātes veicināšanā, pamatojoties uz jau esošajiem sadarbības tīkliem un veidojot jaunas partnerības.

c)

Veicināt aktīvu sadarbību un saziņu, tostarp palielinot izpratni un informētību par mācību mobilitātes vērtību, starp izglītības un uzņēmējdarbības sektoru, jo uzņēmumu iesaistīšana ir būtisks elements, lai stiprinātu jauniešu mobilitāti, piemēram, nodrošinot prakses iespējas. Ja nepieciešams, atbilstīgi Savienības un valsts tiesību aktiem sniegt uzņēmumiem stimulus, piemēram, īpašas dotācijas, ar mērķi veicināt to iesaistīšanos prakses vietu nodrošināšanā.

d)

Veicināt valstu un Savienības programmu saskaņotību un papildināmību, lai radītu sinerģiju un uzlabotu mobilitātes programmu efektivitāti.

a)

Sekmēt tādu “informācijas izplatītāju” iesaistīšanos kā skolotāji, pasniedzēji, ģimenes, sociālie darbinieki darbam ar jauniešiem un jaunieši, kuri iepriekš guvuši mobilitātes pieredzi, lai iedvesmotu un motivētu jauniešus iesaistīties mobilitātes procesā. Rosināt, lai izglītības jomā strādājošie darba devēji atzītu un novērtētu skolotāju, pasniedzēju un sociālo darbinieku darbam ar jauniešiem ieguldījumu mācību mobilitātes veicināšanā.

b)

Veicināt un atbalstīt mācību mobilitātes iespējas kā izglītības iestāžu vadītāju, skolotāju, pasniedzēju, administratīvo darbinieku un sociālo darbinieku darbam ar jauniešiem sākotnējās apmācības un pastāvīgās profesionālās izaugsmes programmu sastāvdaļu.

a)

Uz brīvprātības pamata atbalstīt darbu, kas saistīts ar iespēju izstrādāt metodoloģisku sistēmu, lai pārraudzītu progresu, kas panākts mācību mobilitātes veicināšanā un ar to saistīto šķēršļu novēršanā, kura pamatā būs Eurydice tīkla sagatavošanas pētījums, kas veikts ar dalībvalstu ekspertu palīdzību, un tajā pilnībā tiks izmantoti esošie datu un informācijas avoti.

b)

Atbilstīgi esošajām Stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) ziņošanas struktūrām ziņot Komisijai par panākumiem, kas gūti mācību mobilitātes veicināšanā un ar to saistīto šķēršļu novēršanā.

1.

Savienības programmu un budžetu, jo īpaši mūžizglītības jomā, pilnīgu un efektīvu izmantošanu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, lai izvērstu un paplašinātu jauniešiem paredzētas mācību iespējas, tostarp izskatot iespēju izmantot Eiropas strukturālos un kohēzijas fondus un Eiropas Investīciju banku (5).

2.

Atbalstīt dalībvalstu centienus mācību mobilitātes veicināšanā, jo īpaši izskatot šā ieteikuma ietekmi uz nākamās paaudzes Savienības programmām izglītības, apmācības un jaunatnes jomā un uz nākamo Savienības daudzgadu finanšu shēmu.

3.

Sadarbībā ar dalībvalstīm uzlabot statistikas sistēmu, ko izmanto, lai novērtētu starptautisko mācību mobilitāti.

4.

Ciešā sadarbībā ar dalībvalstu ekspertiem izpētīt iespēju izstrādāt metodoloģisku sistēmu, lai pārraudzītu mācību mobilitātes veicināšanā un ar to saistīto šķēršļu novēršanā sasniegto progresu – Komisijas paziņojumā “Jaunatne kustībā” tā tiek dēvēta par “Mobilitātes progresa ziņojumu”.

5.

Pēc pirmajiem četriem šā ieteikuma īstenošanas gadiem izvērtēt gūtos panākumus ar mācību mobilitāti saistīto šķēršļu novēršanā.

7.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/6

7.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/7

Lēmuma pieņemšanas datums

:

2011. gada 23. marts

Lieta Nr.

:

69527

Lēmums Nr.

:

89/11/COL

EBTA valsts

:

Norvēģija

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

:

Uz pētniecību balstītu jauninājumu centriem paredzētās atbalsta shēmas grozīšana

Juridiskais pamats

:

Valdības baltā grāmata par pētniecību: “Apņemšanās atbalstīt pētniecību”. Izglītības un pētniecības ministrijas 2011. gada budžeta dokuments. Norvēģijas Pētniecības padomes pamatnostādnes.

Atbalsta veids

:

Dotācija

Budžets

:

NOK 1 680 miljoni

Ilgums

:

Līdz 2019. gadam

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

:

7.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/8

1)

nenodrošinot to, ka tās kompetentās iestādes izstrādā un, ja vajadzīgs, apstiprina stratēģiskās trokšņu kartes, un izveido trokšņu samazināšanas rīcības plānus visiem tās teritorijas galvenajiem autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir lielāka par sešiem miljoniem transportlīdzekļu gadā, kā arī nenodrošinot to, ka stratēģiskajās trokšņu kartēs un rīcības plānu kopsavilkumos sniegtā informācija, kā minēts Direktīvas VI pielikumā, tiek nosūtīta EBTA Uzraudzības iestādei, Īslandes Republika nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai uzlikti ar 7. panta 1. punktu, 8. panta 1. punktu un 10. pantu Aktā, kas minēts EEZ Līguma XX pielikuma 32.g punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību), kas pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu,

kā arī

2)

piespriež Īslandes Republikai segt tiesāšanās izdevumus.

—

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka Īslande nav izstrādājusi trokšņu kartes un trokšņu samazināšanas rīcības plānus attiecībā uz galvenajiem autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir lielāka par sešiem miljoniem transportlīdzekļu gadā,

—

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka ar to ir pārkāpts 7. panta 1. punkts, 8. panta 1. punkts un 10. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvā 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību, kas minēta EEZ Līguma XX pielikuma 32.g punktā.

7.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/9

1.

Komisija 2011. gada 29. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi NYSE Euronext (“NYX”, ASV) un Deutsche Börse (“DB”, Vācija) īsteno pilnīgu apvienošanu Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6166 – NYSE Euronext/Deutsche Börse uz šādu adresi:

7.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/10

1.

Komisija 2011. gada 30. jūnijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums The Blackstone Group L.P. (“Blackstone”, ASV) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem Valad Funds Management Limited un Valad Property Trust (kopā “Valad Property”, Austrālija), iegādājoties vērtspapīrus.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6257 – Blackstone/Valad Property uz šādu adresi:

7.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/11

1.

Kopējā nostājā 2002/402/KĀDP (1) Savienība tiek aicināta iesaldēt līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas attiecas uz Osamu Bin Ladenu, organizācijas Al-Qaida un Taliban locekļiem un atsevišķām personām, grupām, uzņēmumiem un organizācijām, kuras saistītas ar tiem un kuras minētas sarakstā, kurš izveidots atbilstīgi ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1267(1999) un 1333(2000) un kurš regulāri jāatjaunina ANO komitejai, kas izveidota saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1267(1999).

ANO komitejas izveidotais saraksts ietver šādas personas un organizācijas:

Rīcība vai darbības, kas norāda, ka atsevišķa persona, grupa, uzņēmums vai organizācija ir “saistīta ar”Al-Qaida, Osamu bin Ladenu vai Taliban:

2.

ANO komiteja 2011. gada 16. jūnijā nolēma attiecīgajam sarakstam pievienot Othman Ahmed Othman Al-Ghamdi. Viņš jebkurā laikā var iesniegt ANO ombudam pieprasījumu, pievienojot tam apstiprinošus dokumentus, par tā lēmuma pārskatīšanu, ar kuru viņš ir iekļauts minētajā ANO sarakstā. Pieprasījums jānosūta uz šādu adresi:

Sīkāka informācija pieejama: http://www.un.org/sc/committees/1267/delisting.shtml

3.

Saskaņā ar 2. punktā minēto ANO lēmumu Komisija pieņēma Regulu (ES) Nr. 621/2011 (2), ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulā (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban  (3). Ar grozījumu, kas izdarīts saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 881/2002, minētās regulas I pielikumā (“I pielikums”) iekļautajam sarakstam pievieno Othman Ahmed Othman Al-Ghamdi.

Tādējādi personām un organizācijām, kas iekļautas I pielikumā pievienotajā sarakstā, piemēro šādus Regulā (EK) Nr. 881/2002 noteiktos pasākumus:

4.

Regulas (EK) Nr. 881/2002 (5) 7.a pantā paredzēta pārskatīšanas procedūra, ja sarakstā iekļautās personas ir iesniegušas apsvērumus par iekļaušanas sarakstā pamatojumu. Personas un organizācijas, kuras iekļautas I pielikumā ar Regulu (ES) Nr. 621/2011, var pieprasīt Komisijai pamatot viņu iekļaušanu šajā sarakstā. Šis pieprasījums jānosūta uz šādu adresi:

5.

Attiecīgo personu un organizāciju uzmanība tiek pievērsta arī iespējai apstrīdēt Regulu (ES) Nr. 621/2011 Eiropas Savienības Vispārējā tiesā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. panta ceturtajā un sestajā daļā.

6.

Attiecīgo personu personas dati tiks apstrādāti saskaņā ar noteikumiem Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas (tagad – Savienības) iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6). Visi pieprasījumi, piemēram, sīkākas informācijas saņemšanai vai pieprasījumi saistībā ar Regulā (EK) Nr. 45/2001 noteikto tiesību īstenošanu (piemēram, piekļuve personas datiem vai to labošana), jānosūta Komisijai uz 4. punktā norādīto adresi.

7.

Regulas I pielikumā iekļauto personu un organizāciju uzmanība tiek vērsta uz iespēju iesniegt pieteikumu attiecīgo dalībvalstu kompetentajās iestādēs, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 881/2002 II pielikumā, lai saņemtu atļauju izmantot iesaldētos naudas līdzekļus un saimnieciskos resursus svarīgām vajadzībām vai īpašiem maksājumiem saskaņā ar minētās regulas 2.a pantu.

7.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/13