30.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 190/2

EIROPAS PARLAMENTA PREZIDIJA LĒMUMS

(2011. gada 6. jūnijs)

par noteikumiem par rīcību ar konfidenciālu informāciju Eiropas Parlamentā

2011/C 190/02

EIROPAS PARLAMENTA PREZIDIJS,

ņemot vērā Reglamenta 23. panta 12. punktu,

tā kā:

(1)	Sakarā 2010. gada 20. oktobrī parakstīto pamatnolīgumu par attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju (1) (“pamatnolīgums”) ir nepieciešams pārskatīt Prezidija 2006. gada 13. novembra lēmumu par noteikumiem par administratīvo procedūru attiecībā uz konfidenciāliem dokumentiem.

(2)

Lisabonas līgumā Eiropas Parlamentam noteikti jauni uzdevumi, un, lai aktīvāk veiktu Eiropas Parlamenta darbības jomās, kurās nepieciešama konfidencialitāte, nepieciešams noteikt pamatprincipus, obligātos drošības standartus un atbilstīgas procedūras rīcībai ar konfidenciālu, tostarp klasificētu, informāciju Eiropas Parlamentā.

(3)

Šī Lēmuma noteikumu mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgus aizsardzības standartus un atbilstību noteikumiem, ko pieņēmušas citas iestādes, organizācijas, struktūras un aģentūras, kas izveidotas ar Līgumiem vai uz to pamata, vai arī izveidotas dalībvalstīs, lai veicinātu raitu lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienībā.

(4)	Šī Lēmuma noteikumus pieņem, neierobežojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (2).

(5)	Šī Lēmuma noteikumus pieņem, neierobežojot LESD 16. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3),

IR PIEŅĒMIS ŠĀDU LĒMUMU:

1. pants

Mērķis

Šis Lēmums nosaka kārtību, kādā veic konfidenciālas informācijas sagatavošanu, saņemšanu, pārsūtīšanu un glabāšanu Eiropas Parlamentā, lai nodrošinātu tās konfidenciālā rakstura atbilstīgu aizsardzību. Ar to jo īpaši īsteno 2. pielikumu pamatnolīgumā.

2. pants

Definīcijas

Šajā Lēmumā:

a)	“informācija” ir jebkura rakstiska vai mutiska informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida vai sagatavotāja;

b)	“konfidenciāla informācija” ir ES klasificēta informācija un neklasificēta cita konfidenciāla informācija;

“ES klasificēta informācija” (ESKI) ir visu veidu informācija un materiāli, kas ir klasificēti kā “ES SEVIŠĶI SLEPENI”, “ES SLEPENI”, “ES KONFIDENCIĀLI” vai “ES DIENESTA VAJADZĪBĀM”, un kuru neatļauta izpaušana varētu radīt dažādas pakāpes kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm neatkarīgi no tā, vai šāda informācija ir sagatavota kādā no ES iestādēm, struktūrām, pārvaldēm un aģentūrām, kas izveidotas saskaņā ar Līgumiem, vai arī tā ir saņemta no dalībvalstīm, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Šajā sakarā:

—	“ES SEVIŠĶI SLEPENI” ir klasifikācija informācijai un materiāliiem, kuru neatļauta izpaušana varētu nodarīt ārkārtīgi smagu kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskām interesēm,

—	“ES SLEPENI” ir klasifikācija informācijai un materiāliem, kuru neatļauta izpaušana varētu nodarīt nopietnu kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskām interesēm,

—	“ES KONFIDENCIĀLI” ir klasifikācija informācijai un materiāliem, kuru neatļauta izpaušana varētu nodarīt kaitējumu Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskām interesēm,

—	“ES DIENESTA VAJADZĪBĀM” ir klasifikācija informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu būt nevēlama Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm.

“cita konfidenciāla informācija” ir jebkura cita neklasificēta konfidenciāla informācija, tostarp informācija, uz ko attiecas datu aizsardzības noteikumi vai pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un kura sagatavota Eiropas Parlamentā vai nosūtīta tam no citām ES iestādēm, struktūrām, pārvaldēm un aģentūrām, kas izveidotas saskaņā ar Līgumiem, vai arī no dalībvalstīm;

e)	“dokuments” ir jebkāda veida fiksēta informācija neatkarīgi no tās fiziskā veidola vai īpašībām;

f)	“materiāls” ir jebkāda veida dokuments vai iekārtas vai ierīces daļa, kas jau ir izstrādāta vai vēl tiek izstrādāta;

g)	“vajadzība pēc informācijas” ir vajadzība kādai personai piekļūt konfidenciālai informācijai, lai varētu veikt oficiālus amata pienākumus vai uzdevumu;

“atļaujas piešķiršana” ir lēmums (lēmums par pielaidi), ko pieņem priekšsēdētājs, ja tas attiecas uz Eiropas Parlamenta deputātiem un ģenerālsekretārs, ja tas attiecas uz Parlamenta ierēdņiem un citiem Parlamenta darbiniekiem, kuri strādā politiskajās grupās, lai piešķirtu individuālu pieeju ESKI līdz noteiktam līmenim, balstoties uz drošības pārbaužu pozitīvu rezultātu, ko veikusi valsts iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem un noteikumiem, kas paredzēti I pielikuma 2. daļā;

i)	“klasifikācijas samazināšana” ir klasifikācijas līmeņa pazemināšana;

j)	“deklasificēšana” ir jebkāda klasifikācijas līmeņa atcelšana;

k)	“autors” ir pienācīgi pilnvarots ESKI vai jebkāda cita veida konfidenciālas informācijas autors;

l)	“drošības paziņojumi” ir tehniski īstenošanas pasākumi, kā noteikts II pielikumā (4).

3. pants

Pamatprincipi un obligātie standarti

1. Rīcība ar konfidenciālu informāciju Eiropas Parlamentā notiek saskaņā ar pamatprincipiem un obligātajiem standartiem, kas noteikti I pielikuma 1. daļā.

2. Eiropas Parlaments izveido informācijas drošības vadības sistēmu (ISMS) saskaņā ar pamatprincipiem un obligātajiem standartiem, kuras mērķis ir veicināt parlamentāro un administratīvo darbu, vienlaikus nodrošinot jebkuras Eiropas Parlamentā apstrādātās konfidenciālās informācijas aizsardzību, pilnībā ievērojot šīs informācijas autora drošības paziņojumos paredzētos noteikumus.

Konfidenciālas informācijas apstrāde ar Eiropas Parlamenta automatizētām informācijas sistēmām (IS) notiek saskaņā ar koncepciju par informācijas aizsardzību (IA) un ir noteikta drošības paziņojumos.

3. Eiropas Parlamenta deputāti bez drošības pielaides var iepazīties ar klasificēto informāciju līdz un ieskaitot līmeni “ES KONFIDENCIĀLI”. Attiecībā uz informāciju, kas klasificēta kā “ES KONFIDENCIĀLI” viņi paraksta oficiālu apliecinājumu, ka neizpaudīs šīs informācijas saturu trešajām personām. Informācija, kas klasificēta augstāk par līmeni “ES KONFIDENCIĀLI” ir pieejama tikai tiem deputātiem, kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis.

4. Eiropas Parlamenta ierēdņi un citi Parlamenta darbinieki, kas strādā politiskajās grupās, var iepazīties ar konfidenciālu informāciju, ja ir apliecināta viņu vajadzība pēc informācijas, ka arī ar informāciju, kas klasificēta augstāk par līmeni “ES DIENESTA VAJADZĪBĀM”, ja viņiem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis.

4. pants

Konfidenciālas informācijas sagatavošana un administratīvā pārvaldība Eiropas Parlamentā

1. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, attiecīgo Parlamenta komiteju priekšsēdētāji un ģenerālsekretārs, un/vai jebkura cita persona, kuru viņš ir pienācīgi pilnvarojis rakstiski, var sagatavot konfidenciālu informāciju un/vai klasificētu informāciju, kā noteikts drošības paziņojumos.

2. Sagatavojot klasificētu informāciju, autors piemēro atbilstoša līmeņa klasifikāciju saskaņā ar starptautiskiem standartiem un definīcijām, kas izklāstītas I pielikumā. Autors parasti nosaka arī adresātus, kuriem ir atļauts iepazīties ar šo informāciju atbilstoši tās klasifikācijas līmenim. Šo informāciju paziņo Konfidenciālās informācijas dienestam (KID), kad dokuments tam tiek nodots.

3. Ar konfidenciālu informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, rīkojas saskaņā ar pārvaldības instrukcijām, kuras noteiktas drošības paziņojumos.

5. pants

Konfidenciālas informācijas saņemšana Eiropas Parlamentā

1. Par Eiropas Parlamentā saņemtu konfidenciālu informāciju paziņo:

—	par ESKI “ES DIENESTA VAJADZĪBĀM” līmeņa informāciju un citu konfidenciālu informāciju – tās Parlamenta struktūras sekretariātam/pilnvarotajai personai, kura iesniegusi pieprasījumu,

—	par ESKI “ES KONFIDENCIĀLI” un augstāka līmeņa informāciju – KID.

2. Konfidenciālas informācijas reģistrāciju, glabāšanu un izsekojamību nodrošina vai nu Parlamenta struktūras sekretariāts/-pilnvarotā persona, kas saņēmuši informāciju, vai KID.

3. Ja konfidenciālu informāciju nosūtījusi Komisija saskaņā ar pamatnolīgumu, panāktās vienošanās pamatnolīguma 2. pielikuma 3.2. punkta izpratnē (kopēja vienošanās par adresātiem, apspriežu procedūru, t. i. drošu lasītavu un tikšanos aiz slēgtām durvīm, vai citi jautājumi), kuras paredzētas, lai saglabātu informācijas konfidencialitāti, uzglabā kopā ar Parlamenta struktūras sekretariāta/pilnvarotās personas vai KID konfidenciālo informāciju, ja šī nosūtītā informācija tiek klasificēta “ES KONFIDENCIĀLI” vai augstākā līmenī.

4. 3. punktā minēto kārtību konfidenciālas informācijas izplatīšani mutatis mutandis var piemērot arī citās ES iestādēs, organizācijās, pārvaldēs un aģentūrās, kas izveidotas saskaņā ar Līgumiem vai arī izveidotas dalībvalstīs.

5. ESKI “ES SEVIŠĶI SLEPENI” līmeņa informāciju nosūta Eiropas Parlamentam saskaņā ar turpmāku kārtību, par kuru vienojas Parlamenta struktūra/pilnvarotā persona, kas iesniedza pieprasījumu un tā ES iestāde, struktūra un aģentūra vai arī dalībvalsts, kas šo informāciju izplata. Priekšsēdētāju konference izveido uzraudzības komiteju. Tās mērķis ir nodrošināt klasifikācijas līmenim atbilstošu aizsardzības līmeni.

6. pants

Eiropas Parlamenta veikta ESKI nosūtīšana trešām personām

Ja autors piekrīt, Eiropas Parlaments var nosūtīt ESKI citām ES iestādēm, struktūrām, pārvaldēm un aģentūrām, kas izveidotas saskaņā ar Līgumiem, vai arī dalībvalstīm ar nosacījumu, ka, rīkojoties ar ESKI, tās attiecībā uz savām darbībām un telpām nodrošina tādu noteikumu ievērošanu, kas ir līdzvērtīgi šajā Lēmumā minētajiem.

7. pants

Konfidenciālas informācijas uzglabāšana un iepazīšanās ar to drošās telpās (drošās lasītavas)

1. Drošās lasītavās nodrošina dokumentu drošu uzglabāšanu un tajās nav kopēšanas iekārtu, telefonu, faksa aparātu, skeneru vai citu tehnisku iekārtu dokumentu kopēšanai un pārraidīšanai.

2. Uz piekļuvi drošai lasītavai attiecas šādi noteikumi:

drošo lasītavu drīkst apmeklēt tikai šādas personas:

—	Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Parlamenta ierēdņi un citi Parlamenta politisko grupu darbinieki, kuri pienācīgi identificēti saskaņā ar kārtību, kas minēta 4. panta 2. punktā vai 5. panta 3. un 4. punktā,

—	Eiropas Parlamenta ierēdņi, kuri atbildīgi par KID pārvaldību,

—	nepieciešamības gadījumā – Eiropas Parlamenta ierēdņi, kuri atbildīgi par drošību un ugunsdrošību.

Tīrīšana drošības zonā notiek tikai KID darbinieka klātbūtnē un stingrā uzraudzībā;

katrai personai, kura vēlas piekļūt konfidenciālai informācijai, ir pienākums savlaicīgi darīt zināmu savu vārdu KID. KID pārbauda katras personas identitāti, kura iesniedz pieteikumu iepazīties ar konfidenciālu informāciju, kā arī nepieciešamības gadījumā pārbauda, vai šai personai ir vajadzīgais drošības pielaides līmenis un vai tā ir pilnvarota šādi rīkoties saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 4. panta 2. punktā vai 5. panta 3. un 4. punktā;

KID ir pilnvarots atteikt piekļuvi lasītavai jebkurai personai, kura tur nedrīkst iekļūt atbilstoši šā punkta a) un b) apakšpunktiem. Eiropas Parlamenta deputātu iebildumi par KID lēmumu iesniedzami Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, savukārt ierēdņu un citu darbinieku iebildumi – ģenerālsekretāram.

3. Uz iepazīšanos ar konfidenciālo informāciju drošajā lasītavā attiecas šādi noteikumi:

personām, kurām atļauts iepazīties ar informāciju un kuras ir iesniegušas 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto pieteikumu, ir jāierodas KID.

Izņemot ārkārtas apstākļus (piemēram, saņemti daudzi lūgumi iepazīties ar informāciju īsā laikā), atrasties drošajā lasītavā un iepazīties ar konfidenciālo informāciju drīkst tikai viena persona, turklāt KID amatpersonas klātbūtnē.

Minētā amatpersona informē personu, kura ir pilnvarota iepazīties ar konfidenciālo informāciju, par viņas pienākumiem, un jo īpaši lūdz parakstīt oficiālu deklarāciju par apņemšanos neizpaust informācijas saturu trešai personai;

b)	kamēr notiek iepazīšanās ar konfidenciālo informāciju, aizliegts sazināties ar ārpasauli (tai skaitā aizliegta telefona vai citu saziņas tehnoloģiju lietošana), norakstīt un kopēt vai fotografēt minēto informāciju;

c)	pirms dot atļauju pamest drošo lasītavu, a) apakšpunktā minētā KID atbildīgā amatpersona pārliecinās, vai tā konfidenciālā informācija, ar kuru notika iepazīšanās, atrodas savā vietā, ir neskarta un pilnīga.

4. Ja minētie noteikumi tiek pārkāpti, KID atbildīgā amatpersona informē ģenerālsekretāru, kurš gadījumā, ja pārkāpumus ir veicis deputāts, šo informāciju nodod Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam.

8. pants

Obligātie standarti attiecībā uz cita veida iepazīšanos ar konfidenciālu informāciju

1. Gadījumā, ja konfidenciālu informāciju izskata sanāksmē aiz slēgtām durvīm, Parlamenta struktūras sekretariāts/pilnvarotā persona, kas atbild par sanāksmi nodrošina, ka:

—	sanāksmē var piedalīties tikai uzaicinātās personas un tikai tad, ja tām ir nepieciešamais drošības pielaides līmenis, kas ļauj iekļūt sanāksmes telpā,

—	visi dokumenti ir numurēti, tie tiek izdalīti sanāksmes sākumā un savākti tās beigās, par tiem netiek izdarītas nekādas piezīmes un tie netiek ne kopēti, ne fotografēti,

—	sanāksmes protokolā nekādā veidā netiek pieminēts diskusiju saturs par informāciju, uz kuru attiecas konfidencialitātes procedūra,

—	uz konfidenciālu informāciju, kas saņēmējiem Eiropas Parlamentā sniegta mutiski, attiecas rakstiskā veidā sniegtai konfidenciālai informācijai līdzvērtīgs aizsardzības līmenis. Uz to var arī attiekties prasība saņēmējam oficiāli apliecināt, ka viņš neizpaudīs tās saturu trešai personai.

2. Ja Parlamenta struktūra/pilnvarotā persona rīkojas ar konfidenciālu informāciju ārpus sanāksmes, kas notiek aiz slēgtām durvīm:

—	dokumentu kopijas papīra formātā personīgi nodod sekretariāta vadītājam, kurš tās reģistrē un sniedz apstiprinājumu par saņemšanu,

—	šādus dokumentus glabā slēgtā vietā un par tiem atbild sekretariāts, izņemot laiku, kad tos faktiski izmanto,

—	neskarot 1. punktā izklāstīto administratīvo procedūru gadījumā, ja konfidenciālu informāciju izskata sanāksmē aiz slēgtām durvīm, nekādā gadījumā tos nedrīkst kopēt, saglabāt citā datu nesējā vai nosūtīt citai personai,

—	piekļuve šādiem dokumentiem atļauta tikai to adresātiem un tā notiek saskaņā ar kārtību, kas minēta 4. panta 2. punktā, 5. panta 3. punktā vai 5. panta 4. punktā, turklāt sekretariāta uzraudzībā,

—	sekretariāts reģistrē personas, kuras ir iepazinušās ar dokumentiem, un reģistrē arī laiku un datumu, kad šāda iepazīšanās notikusi. Šo informāciju, gatavojot 12. pantā minēto gada pārskatu, nosūta KID.

9. pants

Konfidenciālas informācijas arhivēšana

1. Eiropas Parlamenta telpās nodrošina drošu informācijas arhivēšanu.

Konfidenciālu informāciju, ko galīgi deponē KID vai Parlamenta struktūras sekretariātā / pie pilnvarotās personas, nodod drošā KID arhīvā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ar to pēdējo reizi notikusi iepazīšanās, un, vēlākais, vienu gadu pēc tam, kad tā tikusi deponēta.

2. Par drošu arhīvu pārvaldību ir atbildīgs KID, rīkojoties saskaņā ar standarta arhivēšanas kritērijiem.

3. Ar drošos arhīvos glabātu konfidenciālu informāciju var iepazīties, ievērojot šādus nosacījumus:

—	ar informāciju var iepazīties tikai tās personas, kuru vārds un uzvārds vai amats minēts dokumentā, kas sastādīts konfidenciālas informācijas deponēšanas brīdī,

—	pieteikumu par iepazīšanos ar konfidenciālu informāciju iesniedz KID, kas nodrošina attiecīgā dokumenta pārvietošanu uz drošo lasītavu,

—	piemēro visas 7. pantā noteiktās procedūras un nosacījumus attiecībā uz iepazīšanos ar konfidenciālu informāciju.

10. pants

ESKI klasifikācijas līmeņa pazemināšana un deklasificēšana

1. ESKI klasificētas informācijas klasifikācijas līmeni var pazemināt vai šo informāciju deklasificēt tikai ar autora piekrišanu un, vajadzības gadījumā, pēc apspriešanās ar citām ieinteresētajām pusēm. Klasifikācijas līmeņa pazemināšanu vai deklasificēšanu apstiprina rakstiski. Autors atbild par izmaiņu paziņošanu adresātiem un tie, savukārt, atbild par izmaiņu paziņošanu citiem tālākajiem adresātiem, kuriem tie ir nosūtījuši vai nokopējuši dokumentu. Ja iespējams, autori uz klasificētiem dokumentiem norāda datumu, laika posmu vai notikumu, pēc kuriem to klasifikācijas līmeni var pazemināt vai informāciju deklasificēt. Pretējā gadījumā tie dokumentus pārskata vēlākais ik pēc pieciem gadiem, lai pārliecinātos, ka sākotnējā klasifikācija vēl arvien ir nepieciešama.

2. Drošos arhīvos glabāto dokumentu deklasificēšana notiek ne vēlāk kā pēc 30 gadiem saskaņā ar noteikumiem Padomes 1983. gada 1. februāra Regulā (EEK, Euratom) Nr. 354/83 par Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas vēsturisko arhīva materiālu nodošanu atklātībai (5). Deklasificēšanu veic klasificētās informācijas autors vai dienests, kurš par to atbildīgs saskaņā ar I pielikuma 1. daļas 10. pantu.

11. pants

Pārkāpumi attiecībā uz konfidenciālu informāciju

1. Ja pieļauti konfidencialitātes pārkāpumi kopumā un jo īpaši šā Lēmuma pārkāpumi, attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem piemēro attiecīgos noteikumus par sodiem, kas paredzēti Reglamentā.

2. Ja šādus pārkāpumus izdarījis kāds no personāla, piemēro procedūras un sodus, kuri attiecīgi paredzēti Civildienesta noteikumos un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikta ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (6) (“Civildienesta noteikumi”).

3. Priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs organizē jebkādu nepieciešamo izmeklēšanu.

12. pants

Šā lēmuma un īstenošanas noteikumu pielāgošana un gada pārskats par šā lēmuma piemērošanu

1. Ģenerālsekretārs ierosina vajadzīgos pielāgojumus šajā lēmumā un pielikumos, ar kuriem to īsteno, un nosūta šos priekšlikumus Prezidijam lēmuma pieņemšanai.

2. Ģenerālsekretārs iesniedz Prezidijam gada pārskatu par šā lēmuma piemērošanu.

13. pants

Pārejas un nobeiguma noteikumi

1. Konfidenciālā informācija, kas jau atrodas KID vai arhīvos pirms šā lēmuma piemērošanas, automātiski tiek klasificēta kā “ES DIENESTA VAJADZĪBĀM” līmeņa informācija, ja vien tās autors viena gada laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas nolemj vai nu to neklasificēt, vai klasificēt augstākā klasifikācijas līmenī vai arī marķēt šo informāciju.

2. Ja konfidenciālās informācijas autors nolemj piešķirt tai augstāku klasifikācijas līmeni, autors vai tā pārstāvji dokumentus klasificē pēc iespējas zemākā līmenī, sadarbojoties ar KID un saskaņā ar šā lēmuma I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

3. Atceļ Prezidija 2006. gada 13. novembra Lēmumu par noteikumiem, kas reglamentē administratīvo procedūru attiecībā uz konfidenciāliem dokumentiem.

4. Atceļ Prezidija 2005. gada 24. oktobra lēmumu, ar kuru ģenerālsekretāru pilnvaro izveidot deklasificēšanas komiteju un pieņemt lēmumus jautājumos par deklasificēšanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis Lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Tos piemēro no 2011. gada 1. jūlija.

(1) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

(2) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(3) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(4) Šo pielikumu vēl pieņems.

(5) OV L 43, 15.2.1983., 1. lpp.

(6) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

I PIELIKUMS

1. DAĻA

DROŠĪBAS PAMATPRINCIPI UN OBLIGĀTIE STANDARTI KONFIDENCIĀLAS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBAI

1. Ievads

Ar šiem noteikumiem nosaka drošības pamatprincipus un obligātos standartus, kuri pienācīgi jāievēro gan Eiropas Parlamentam visās tā darba vietās, gan arī visiem ESKI un citas konfidenciālas informācijas saņēmējiem, lai aizsargātu drošību un ikviens būtu pārliecināts, ka ir izstrādāti vienoti aizsardzības standarti. Tos papildina ar noteikumiem, kas reglamentē to, kā konfidenciālu informāciju apstrādā Parlamenta komitejas un citas Parlamenta struktūras/pilnvarotās personas.

2. Vispārēji principi

Eiropas Parlamenta drošības politika ir tā vispārējās iekšējās pārvaldības politikas neatņemama sastāvdaļa un tādējādi balstās uz principiem, kas reglamentē tā vispārējo politiku. Šie principi ir likumība, pārredzamība, atbildība un subsidiaritāte un samērīgums.

Likumība nozīmē nepieciešamību stingri ievērot tiesisko regulējumu drošības funkciju veikšanā un nepieciešamību ievērot piemērojamās tiesiskās prasības. Tā nozīmē arī to, ka atbildībai drošības jomā jāpamatojas uz atbilstīgām tiesību normām. Civildienesta noteikumus piemēro pilnībā, jo īpaši to 17. pantu par prasību darbiniekiem atturēties no neatļautas amata pienākumu veikšanai saņemtās informācijas izpaušanas un VI sadaļu par disciplinārsodiem. Visbeidzot tas nozīmē arī to, ka attiecībā uz Eiropas Parlamentā pieļautiem drošības pārkāpumiem jārīkojas veidā, kas atbilst Eiropas Parlamenta politikai disciplināro pasākumu jomā.

Pārredzamības princips paredz skaidrību attiecībā uz visiem drošības noteikumiem un nosacījumiem, lai tādējādi nodrošinātu līdzsvaru starp dažādiem dienestiem un dažādām jomām (fiziskā drošība pret informācijas aizsardzību u. c.), gan arī konsekventa un strukturēta drošības izpratnes politika. Turklāt tā nozīmē arī nepieciešamību noteikt precīzas rakstiskas pamatnostādnes drošības pasākumu īstenošanai.

Atbildības princips nozīmē to, ka skaidri tiks noteikti pienākumi drošības jomā. Turklāt tā nozīmē arī to, ka ir nepieciešams regulāri pārbaudīt šo pienākumu pareizu izpildi.

Subsidiaritātes princips nozīmē to, ka drošību organizē iespējami zemākā līmenī un pēc iespējas ciešākā saiknē ar ģenerāldirektorātiem un Eiropas Parlamenta dienestiem. Samērīguma princips nozīmē to, ka drošības darbībās iekļauj tikai to, kas patiešām ir nepieciešams un ka drošības pasākumiem jābūt samērīgiem ar aizsargājamām interesēm un faktiskiem vai iespējamiem draudiem šīm interesēm, sniedzot tādu aizsardzību, kas izraisa vismazāko iespējamo traucējumu.

3. Informācijas drošības pamati

Efektīvas informācijas drošības pamati ir:

a)	Eiropas Parlamentā – INFOSEC (informācijas drošības) nodrošināšanas pakalpojumu iestāde, kas atbild par sadarbību ar attiecīgo drošības iestādi, lai sniegtu informāciju un konsultācijas par tehniskiem draudiem drošībai un veidiem, kā pret tiem aizsargāties;

b)	cieša sadarbība starp Eiropas Parlamenta atbildīgajiem dienestiem un citu Eiropas iestāžu drošības dienestiem.

4. Informācijas drošības principi

4.1. Mērķi

Galvenie informācijas drošības mērķi ir šādi:

a)	aizsargāt ESKI un citu klasificēto informāciju no spiegošanas, apdraudējuma vai neatļautas atklāšanas;

b)	aizsargāt ESKI, ko apstrādā komunikāciju un informācijas sistēmās un tīklos, no draudiem tās konfidencialitātei, integritātei un pieejamībai;

c)	aizsargāt Eiropas Parlamenta telpas, kurās atrodas ESKI, no sabotāžas un ar nodomu nodarīta kaitējuma;

d)	drošības kļūdas gadījumā izvērtēt nodarīto kaitējumu, ierobežot tās sekas un veikt izmeklēšanu par drošības jautājumiem un pieņemt nepieciešamos pasākumus stāvokļa uzlabošanai.

4.2. Klasificēšana

4.2.1. Attiecībā uz konfidencialitāti nepieciešama rūpība un pieredze, izvēloties informāciju un materiālu, kas ir jāaizsargā, un izvērtējot tiem piemērojamo aizsardzības pakāpi. Ir būtiski, lai aizsardzības pakāpe atbilstu konkrētās aizsargājamās informācijas vai materiāla drošības nozīmībai. Lai nodrošinātu vienmērīgu informācijas plūsmu, veic pasākumus, lai izvairītos no pārlieku augstas vai zemas klasifikācijas pakāpes piešķiršanas.

4.2.2. Klasifikācijas sistēma ir šajā nodaļā minēto principu īstenošanas instruments; līdzīgu klasifikācijas sistēmu ievēro, plānojot un organizējot veidus, lai apkarotu spiegošanu, sabotāžu, terorismu un citus draudus un lai attiecībā uz vissvarīgākajām telpām, kurās atrodas ESKI, un visjutīgākajām to vietām piemērotu vislielākos aizsardzības pasākumus.

4.2.3. Par attiecīgās informācijas klasificēšanu ir atbildīgs vienīgi tās autors.

4.2.4. Klasifikācijas līmeni var pamatot tikai ar minētās informācijas saturu.

4.2.5. Ja ir grupētas vairākas ziņas, klasifikācijas pakāpe, ko piešķir visam kopumam, ir vismaz tik augsta kā visaugstākā individuāli piešķirtā klasifikācija. Grupētai informācijai tomēr var piešķirt augstāku klasifikāciju kā tās sastāvdaļām.

4.2.6. Klasifikāciju piešķir tikai tad, kad tas ir nepieciešams, un tikai uz nepieciešamo laiku.

4.3. Drošības pasākumu mērķi

Drošības pasākumi:

a)	attiecas uz visām personām, kurām ir piekļuve ESKI, ESKI nesējiem un citai konfidenciālai informācijai, ka arī visām telpām, kurās atrodas šāda informācija, un svarīgām iekārtām;

b)	ir izveidoti tā, lai atpazītu personas, kuru stāvoklis var apdraudēt šādas informācijas drošību un svarīgas iekārtas, kas satur šādu informāciju un kas paredzētas to izslēgšanai vai iznīcināšanai;

c)	liedz jebkurai personai, kurai tas nav atļauts, piekļūt šādai informācijai vai iekārtām, kas to satur;

d)	nodrošina to, ka šādu informāciju izplata tikai pamatojoties uz vajadzības pēc informācijas principu, kas ir visu drošības aspektu pamatā;

nodrošina integritāti (piemēram, korupcijas novēršanu vai neatļautu izmaiņu veikšanu vai neatļautas izdzēšanas novēršanu) un pieejamību (piemēram, piekļuve netiek liegta tiem, kam tā ir nepieciešama un kam tā ir atļauta) visai konfidenciālajai informācijai, vai tā ir klasificēta vai nav, jo īpaši tādai informācijai, kas ir uzglabāta, apstrādāta vai pārsūtīta elektromagnētiskā formā.

5. Kopējie obligātie standarti

Eiropas Parlaments nodrošina to, ka kopējos obligātos drošības standartus ievēro visi ESKI saņēmēji iestādē un tās kompetencēs esošās struktūrvienībās, piemēram, visi dienesti un līgumdarbinieki, lai šo informāciju var nodot ar pārliecību, ka to apstrādās ar pienācīgu rūpību. Šādi obligātie standarti iekļauj kritērijus drošības atļauju izsniegšanai Eiropas Parlamenta ierēdņiem un citiem Parlamenta darbiniekiem, kuri strādā politiskajās grupās, un procedūrām konfidenciālas informācijas aizsardzībai.

Eiropas Parlaments ļauj piekļūt šai informācijai ārējām struktūrām tikai tad, ja tās nodrošina, ka šīs informācijas apstrādes laikā tiek ievēroti tādi noteikumi, kas ir vismaz tikpat stingri kā šie kopējie obligātie standarti.

Šādus kopējos obligātos standartus piemēro arī tad, kad Parlaments ar līgumu vai dotāciju nolīgumu piešķir uzdevumus, kuru veikšanai nepieciešama konfidenciāla informācija par rūpniecības vai citām vienībām.

6. Eiropas Parlamenta ierēdņu un citu Parlamenta darbinieku, kuri strādā politiskās grupās, drošība

6.1. Drošības instrukcijas Eiropas Parlamenta ierēdņiem un citiem Parlamenta darbiniekiem, kuri strādā politiskajās grupās

Eiropas Parlamenta ierēdņus un citus Parlamenta darbiniekus, kuri strādā politiskajās grupās un ieņem amatus, kur tiem var būt piekļuve ESKI, stājoties amatā un pēc regulāriem starplaikiem, rūpīgi instruē par nepieciešamību ievērot drošību un tās nodrošināšanas procedūrām. Šādas personas rakstiski apliecina, ka tās ir izlasījušas un pilnīgi saprot piemērojamos drošības noteikumus.

6.2. Vadītāju atbildība

Vadītāju pienākums ir apzināt tos sev pakļautos darbiniekus, kuri ir iesaistīti darbā ar klasificētu informāciju vai kuriem ir piekļuve slepenai saziņai vai informācijas sistēmām, kā arī reģistrēt un paziņot jebkurus starpgadījumus vai acīmredzamus trūkumus, kas varētu ietekmēt drošību.

6.3. Eiropas Parlamenta ierēdņu un citu Parlamenta darbinieku, kuri strādā politiskajās grupās, drošības statuss

Izveido procedūras, lai nodrošinātu to, ka, uzzinot negatīvu informāciju par Eiropas Parlamenta ierēdni un citu Parlamenta darbinieku, kas strādā politiskajās grupās, nosaka, vai šī indivīda darbs ir saistīts ar klasificētu informāciju un vai viņam ir piekļuve slepenai saziņai vai informācijas sistēmām, par ko informē Eiropas Parlamenta attiecīgo dienestu. Ja konstatē, ka šāds indivīds apdraud drošību, to atceļ no tādiem darbiem vai liedz pildīt uzdevumus, kuros viņš var apdraudēt drošību.

7. Fiziskā drošība

Fiziskā drošība ir fiziski un tehniski aizsardzības pasākumi, lai novērstu neatļautu piekļuvi ESKI.

7.1. Vajadzība pēc aizsardzības

ESKI aizsardzības nodrošināšanai piemēroto fiziskās drošības pasākumu pakāpe ir samērīga ar uzglabātās informācijas un materiāla klasifikāciju, apjomu un apdraudējumu. Visi ESKI turētāji ievēro vienotu praksi attiecībā uz šīs informācijas klasifikāciju, kā arī kopējus aizsardzības standartus attiecībā uz informācijas un materiāla, kam nepieciešama aizsardzība, glabāšanu, nosūtīšanu un iznīcināšanu.

7.2. Pārbaudes

Pirms iziet no zonām, kurās atrodas ESKI, atbildīgās personas nodrošina to, ka tā tiek droši uzglabāta un darbojas visas drošības ierīces (slēdzenes, trauksmes signāli u. c.). Papildu neatkarīgu pārbaudi veic pēc darba dienas beigām.

7.3. Ēku drošība

Ēkas, kurās atrodas ESKI vai slepenas komunikācijas un informācijas sistēmas, aizsargā pret neatļautu piekļuvi.

ESKI nodrošinātais aizsardzības raksturs, piemēram, logu aizrestošana, durvju slēdzenes, durvju apsardze, automatizētas iekļūšanas kontroles sistēmas, drošības pārbaudes un patruļas, signalizācijas sistēmas, iekļūšanas noteikšanas sistēmas un sargsuņi, ir atkarīgs no:

a)	aizsargājamās informācijas un materiāla klasifikācijas, apjoma un izvietojuma ēkā;

b)	minētās informācijas un attiecīgā materiāla drošības konteineru kvalitātes; un

c)	ēkas fiziskajām īpašībām un novietojuma.

Tāpat komunikācijas un informācijas sistēmām piešķirtā aizsardzība ir atkarīga no to vērtības un iespējamā kaitējuma, kāds varētu rasties drošības neievērošanas dēļ, no ēkas, kurā atrodas šī sistēma, fiziskajām īpašībām un novietojuma, kā arī no sistēmas novietojuma pašā ēkā.

7.4. Ārkārtas pasākumu plāni

Iepriekš sagatavo sīki izstrādātus plānus klasificētas informācijas aizsardzībai ārkārtējas situācijas gadījumā.

8. Drošības apzīmējumi, marķējums, piešķiršana un klasifikācijas pārvaldība

8.1. Drošības apzīmējumi

Atļauti ir tikai šā lēmuma 2. panta c) punktā minētie klasifikācijas veidi.

Lai ierobežotu klasifikācijas derīgumu (klasificētai informācijai, kas paredz automātisku klasifikācijas līmeņa pazemināšanu vai deklasificēšanu), var izmantot norunātus drošības apzīmējumus, par kuriem panākta vienošanās. Šādi apzīmējumi ir vai nu “LĪDZ (laiks/diena)” vai “LĪDZ (notikums)”.

Piemēro papildu drošības apzīmējumus, tādus kā CRYPTO vai jebkuru citu ES atzītu drošības apzīmējumu, ja ir nepieciešams ierobežot izplatīšanu un veikt īpašu apstrādi papildus tai, kas ir norādīta drošības klasifikācijā.

Drošības apzīmējumus izmanto tikai kopā ar klasifikāciju.

8.2. Marķējums

Marķējumu var izmantot, lai norādītu jomu, uz ko attiecas dokumenti, vai īpašu izplatīšanu, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas, vai (neklasificētai informācijai) lai norādītu aizlieguma beigas.

Ar marķējumu neklasificē un to nedrīkst lietot klasifikācijas aizstāšanai.

8.3. Klasifikācijas piešķiršana un drošības apzīmējumi

Klasifikāciju piešķir šādi:

a)	ES DIENESTA VAJADZĪBĀM klasificētiem dokumentiem – mehāniski vai elektroniski;

b)	ES KONFIDENCIĀLI klasificētiem dokumentiem – mehāniski vai ar roku, vai drukājot uz iepriekš apzīmogota, reģistrēta papīra;

c)	ES SLEPENI un ES SEVIŠĶI SLEPENI klasificētiem dokumentiem – mehāniski vai ar roku.

Drošības apzīmējumus norāda tieši zem klasifikācijas tādā pašā veidā kā apzīmējumus, ar kuriem norāda klasifikāciju.

8.4. Klasifikācijas pārvaldība

8.4.1. Vispārējs pārskats

Informāciju klasificē tikai tad, kad tas ir nepieciešams. Klasifikācija ir skaidra un pareizi norādīta, un to patur tikai tik ilgi, kamēr informācijai nepieciešama aizsardzība.

Par informācijas klasificēšanu un tās tālāku klasifikācijas līmeņa pazemināšanu vai deklasificēšanu atbild tās autors.

Eiropas Parlamenta ierēdņi klasificē, ierindo zemākā līmenī vai deklasificē informāciju pēc ģenerālsekretāra norādījuma vai ar viņa piekrišanu.

Sīki izstrādātas procedūras rīcībai ar klasificētiem dokumentiem veido tā, lai nodrošinātu, ka šiem dokumentiem piemēro aizsardzību, kas atbilstoša tajos ietvertajai informācijai.

Personu skaitu, kurām ir atļauts izstrādāt ES SEVIŠĶI SLEPENI dokumentus, pēc iespējas vairāk ierobežo un viņu vārdus ieraksta KID sagatavotajā sarakstā.

8.4.2. Klasifikācijas piemērošana

Dokumenta klasifikāciju nosaka pēc dokumenta satura jutības pakāpes saskaņā ar 2. panta c) apakšpunktā doto definīciju. Ir svarīgi, lai klasifikāciju izmantotu pareizi un ierobežoti. Tas īpaši attiecas uz ES SEVIŠĶI SLEPENI klasifikāciju.

Vēstules vai piezīmes klasifikācija ir tikpat augsta, kā tai pievienoto dokumentu visaugstākā klasifikācija. Autors skaidri norāda, kāds klasifikācijas līmenis tam piešķirams, kad to atdala no tam pievienotajiem dokumentiem.

Tāda dokumenta autors, kuram tiks piešķirta klasifikācija, patur prātā iepriekš izklāstītos noteikumus un ierobežo jebkuru tendenci piešķirt augstāku vai zemāku klasifikāciju.

Atsevišķām konkrēta dokumenta lappusēm, daļām, iedaļām, pielikumiem un papildinājumiem var būt nepieciešama atšķirīga klasifikācija un tos atbilstoši klasificē. Visa dokumenta klasifikācija atbilst tai, kāda piešķirta tā visaugstāk klasificētajai daļai.

9. Pārbaudes

Eiropas Parlamenta par drošību atbildīgais direktorāts, kuram šā uzdevuma īstenošanā var palīdzēt KID, periodiski pārbauda ESKI aizsardzībai paredzētos drošības pasākumus.

Parlamenta Drošības par drošību atbildīgais direktorāts un citu ES iestāžu, struktūru, pārvalžu un aģentūru, kas izveidotas saskaņā ar Līgumiem, kuru rīcībā ir ESKI, drošības dienesti var arī vienoties veikt ESKI aizsardzībai paredzēto drošības pasākumu salīdzinošo novērtēšanu.

10. Deklasificēšanas procedūra

10.1. KID izvērtē ESKI un sagatavos deklasifikācijas priekšlikumus dokumenta autoram, bet ne vēlāk kā 25. gadā pēc dokumenta sagatavošanas. Dokumentus, kuru klasifikācijas pakāpe nav atcelta pirmajā pārbaudē, regulāri un vismaz reizi piecos gados pārbauda..

10.2. Deklasificēšanas procedūra attiecas ne tikai uz dokumentiem, kas atrodas drošos arhīvos un ir pienācīgi klasificēti, bet arī uz citu konfidenciālu informāciju, kas uzkrāta vai nu drošos arhīvos, vai Eiropas Parlamenta Arhīvu un dokumentācijas centrā (CARDOC).

10.3. Autora vārdā KID atbild par dokumentam izdarīto klasifikācijas izmaiņu paziņošanu adresātiem; savukārt tie atbild par izmaiņu paziņošanu citiem tālākajiem adresātiem, kuriem tie ir nosūtījuši vai nokopējuši dokumentu.

10.4. Deklasificēšana neskar marķējumus, kas var parādīties uz dokumenta.

10.5. Svītro sākotnējo klasifikāciju, kas ir norādīta katras lappuses augšā un apakšā. Uz dokumenta pirmās lapas (titullapas) uzliek zīmogu un papildina ar KID norādi.

10.6. Deklasificētā dokumenta tekstu pievieno elektroniskajai tematiskajai nodaļai vai atbilstīgajai sistēmai, kurā šis dokuments ir reģistrēts.

10.7. Attiecībā uz dokumentiem, kuriem saistībā ar personas privātumu vai privātas vai juridiskas personas komerciālām interesēm paredzēts izņēmums, un attiecībā uz jutīgiem dokumentiem piemēro Regulas (EEK, Euratom) Nr. 354/83 2. panta noteikumus.

10.8. Papildus 10.1. līdz 10.7. apakšpunkta noteikumiem:

a)	attiecībā uz iesaistīto trešo pušu dokumentiem, pirms uzsākt deklasificēšanu, KID apspriežas ar konkrēto trešo pusi. Minētajai trešai pusei ir astoņas nedēļas piezīmju iesniegšanai;

b)	attiecībā uz izņēmumiem, kas saistās ar privātumu un indivīda neaizskaramību, deklasificēšanā jo īpaši ņem vērā attiecīgās personas piekrišanu, nespēju noteikt attiecīgo personu un faktu, ka šī persona ir mirusi;

c)	attiecībā uz izņēmumu, kas saistās ar kādas fiziskas vai juridiskas personas komerciālām interesēm, informāciju par attiecīgo personu varētu darīt zināmu, publicējot to Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un termiņš iespējamiem apsvērumiem būtu četras nedēļas pēc publicēšanas dienas.

2. DAĻA

DROŠĪBAS PIELAIDES IZSNIEGŠANAS PROCEDŪRA

11. Drošības pielaides izsniegšanas procedūra Eiropas Parlamenta deputātiem

11.1. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta prerogatīvas un pilnvaras, Eiropas Parlamenta deputātiem var tik sniegta piekļuve ESKI līdz pat līmenim “ES KONFIDENCIĀLI” ieskaitot, neizsniedzot drošības pielaidi. Attiecībā uz informāciju, kas klasificēta kā “ES KONFIDENCIĀLI”, viņi paraksta oficiālu deklarāciju par apņemšanos neizpaust šīs informācijas saturu trešai personai.

11.2. Lai piekļūtu informācijai, kas klasificēta kā “ES SEVIŠĶI SLEPENI” vai “ES SLEPENI”, Eiropas Parlamenta deputātiem jābūt piešķirtai atļaujai atbilstoši procedūrai, kas ir minētas šīs 11.3. un 11.4. punktā.

11.3. Atļauju var piešķirt tikai tiem deputātiem, kuri izturējuši dalībvalstu kompetentās iestādes (nacionālās drošības iestādes) veiktu drošības pārbaudi saskaņā ar procedūru, kas minēta 11.9. līdz 11.14. punktā. Par atļaujas piešķiršanu deputātiem atbild priekšsēdētājs.

11.4. Priekšsēdētājs piešķir atļauju pēc dalībvalstu kompetento nacionālo iestāžu atzinuma, kas pamatojas uz drošības pārbaudi, kura ir veikta saskaņā ar 11.8. līdz 11.13. punktu.

11.5. Eiropas Parlamenta par drošību atbildīgais direktorāts uzglabā atjauninātu visu to Eiropas Parlamenta deputātu sarakstu, kuriem ir piešķirta atļauja, tostarp pagaidu atļauja 11.15. punkta nozīmē.

11.6. Atļauja ir derīga piecus gadus vai ne ilgāk par to pienākumu termiņu, uz kuru pamata to piešķīra (piemēro īsāko termiņu). To var pagarināt saskaņā ar 11.4. punktā minēto procedūru.

11.7. Priekšsēdētājs atsauc atļauju, ja viņš uzskata, ka tam ir pamatoti iemesli. Ikvienu lēmumu par atļaujas atsaukšanu dara zināmu attiecīgajam Eiropas Parlamenta deputātam, kurš pirms atsaukuma stāšanās spēkā var lūgt, lai viņu uzklausa priekšsēdētājs un kompetentā valsts iestāde.

11.8. Drošības pārbaudi veic ar attiecīgā Eiropas Parlamenta deputāta palīdzību un pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. Par pārbaudi ir atbildīga tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras pilsonis ir deputāts, kam tiek piešķirta atļauja.

11.9. Veicot pārbaudes procedūru, attiecīgais Eiropas Parlamenta deputāts aizpilda personas informācijas veidlapu.

11.10. Pieprasījumā valsts kompetentai iestādei priekšsēdētājs norāda konkrētu klasificētās informācijas līmeni, kas jādara pieejams attiecīgajam Eiropas Parlamenta deputātam, lai tās varētu veikt pārbaudes procedūru.

11.11. Uz visu drošības pārbaudes procedūru, ko veic valsts kompetentās iestādes, kā arī uz iegūtajiem rezultātiem attiecas atbilstīgās tiesību normas, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, tostarp tiesību normas par pārsūdzēšanu.

11.12. Ja dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz pozitīvu atzinumu, priekšsēdētājs var piešķirt attiecīgajam Eiropas Parlamenta deputātam atļauju.

11.13. Valsts kompetento iestāžu negatīvu atzinumu dara zināmu attiecīgajam Eiropas Parlamenta deputātam, kurš var lūgt, lai viņu uzklausa priekšsēdētājs. Ja priekšsēdētājs uzskata par vajadzīgu, viņš var lūgt valsts kompetentajām iestādēm veikt visu iespējamo turpmāko lietas noskaidrošanu. Ja negatīvu atzinumu apstiprina, atļauju nepiešķir.

11.14. Visi deputāti, kuriem ir piešķirta atļauja 11.3. punkta izpratnē, atļaujas piešķiršanas laikā un turpmāk regulāri saņem visu nepieciešamās vadlīnijas par klasificētas informācijas aizsargāšanu un šādas aizsardzības nodrošināšanas līdzekļiem. Šādi deputāti paraksta deklarāciju par minēto vadlīniju saņemšanu.

11.15. Izņēmuma gadījumā priekšsēdētājs pēc paziņojuma nosūtīšanas valsts kompetentajām iestādēm un ar nosacījumu, ka tās mēneša laikā nesniedz atbildi, var piešķirt Eiropas Parlamenta deputātam pagaidu atļauju uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, līdz būs zināmi 11.11. punktā minētās pārbaudes rezultāti. Šādi piešķirtās pagaidu atļaujas nedod piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā “ES SEVIŠĶI SLEPENI”.

12. Drošības pielaides izsniegšanas procedūra Parlamenta ierēdņiem un citiem Eiropas Parlamenta darbiniekiem, kas strādā politiskajās grupās

12.1. Piekļuve šādai informācijai ir tikai Eiropas Parlamenta ierēdņiem un citiem Eiropas Parlamenta darbiniekiem, kas strādā politiskajās grupās, kuriem saistībā ar to pienākumiem vai darba prasībām ir nepieciešams zināt vai izmantot klasificētu informāciju.

12.2. Lai piekļūtu informācijai, kas klasificēta kā “ES SEVIŠĶI SLEPENI” un “ES KONFIDENCIĀLI”, 12.1. punktā minētajām personām ir piešķirta atļauja atbilstoši 12.3. un 12.4. punktā minētajai procedūrai.

12.3. Atļauju piešķir tikai tām 12.1. punktā minētajām personām, kuras ir pārbaudījusi dalībvalsts kompetentā iestāde (nacionālā drošības iestāde) saskaņā ar 12.9. līdz 12.14. punktā minēto procedūru. Par atļaujas piešķiršanu Eiropas Parlamenta ierēdņiem un Eiropas Parlamenta darbiniekiem, kas strādā politiskajās grupās, atbild ģenerālsekretārs.

12.4. Ģenerālsekretārs piešķir atļauju pēc tam, kad ir saņemts dalībvalstu kompetento nacionālo iestāžu atzinums, kas pamatojas uz drošības pārbaudi, kura ir veikta saskaņā ar šīs daļas 12.8. līdz 12.13. punkta noteikumiem.

12.5. Eiropas Parlamenta par drošību atbildīgais direktorāts uzglabā atjauninātu visu to amatu sarakstu, kuriem ir nepieciešama drošības pielaide, ko sniedz attiecīgie Eiropas Parlamenta dienesti, un visu to personu sarakstu, kurām ir piešķirta atļauja, tostarp pagaidu atļauja saskaņā ar 12.15. punktu.

12.6. Atļauja ir derīga piecus gadus vai ne ilgāk par to pienākumu termiņu, uz kuru pamata to piešķīra (piemēro īsāko termiņu). To var pagarināt saskaņā ar šīs daļas 12.4. punktā minēto procedūru.

12.7. Ģenerālsekretārs atsauc atļauju, ja viņš uzskata, ka tam ir pamatoti iemesli. Ikviens lēmums atsaukt atļauju tiek darīts zināms attiecīgajam Eiropas Parlamenta ierēdnim un citam Parlamenta darbiniekam, kurš strādā kādā no politiskajām grupām, un šis ierēdnis vai darbinieks pirms atsaukšanas stāšanās spēkā var lūgt, lai viņu uzklausa ģenerālsekretārs un kompetentā valsts iestāde.

12.8. Drošības pārbaudi veic ar attiecīgās personas palīdzību un pēc ģenerālsekretāra pieprasījuma. Par pārbaudi ir atbildīga tās dalībvalsts nacionālā iestāde, kuras pilsonis ir attiecīgā persona. Valsts drošības iestādes vai citas valsts kompetentās iestādes, ja to paredz valsts tiesību akti, var veikt izmeklēšanu par ārvalstniekiem, kuri pieprasa piekļūšanu informācijai, kas klasificēta kā “ES KONFIDENCIĀLI”, vai vēl slepenākai informācijai.

12.9. Veicot pārbaudes procedūru, attiecīgajam Eiropas Parlamenta ierēdnim un citam Parlamenta darbiniekam, kurš strādā kādā no politiskajām grupām, pieprasa aizpildīt personas informācijas veidlapu.

12.10. Ģenerālsekretārs savā pieprasījumā valsts kompetentajai iestādei precizē klasificētās informācijas, kas jādara pieejama attiecīgajai personai, veidu un pakāpi, lai tā varētu veikt pārbaudi un sniegt atzinumu par to, kāda līmeņa atļauju šai personai varētu piešķirt.

12.11. Uz visu drošības pārbaudes procedūru, ko veic valsts kompetentās iestādes, kā arī uz iegūtajiem rezultātiem attiecas atbilstīgās tiesību normas, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, tostarp tiesību normas par pārsūdzēšanu.

12.12. Ja dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz pozitīvu atzinumu, ģenerālsekretārs var sniegt attiecīgajai personai atļauju.

12.13. Par kompetentu valsts iestāžu sniegtu negatīvu atzinumu paziņo attiecīgajam Eiropas Parlamenta ierēdnim vai Parlamenta darbiniekam, kurš strādā kādā no politiskajām grupām, un šis ierēdnis vai darbinieks var lūgt, lai viņu uzklausa ģenerālsekretārs. Ja ģenerālsekretārs uzskata par vajadzīgu, viņš var lūgt valsts kompetentajām iestādēm veikt visu iespējamo turpmāko lietas noskaidrošanu. Ja negatīvu atzinumu apstiprina, atļauju nepiešķir.

12.14. Visi Eiropas Parlamenta ierēdņi un citi Parlamenta darbinieki, kuri strādā politiskajās grupās un kuriem ir piešķirta atļauja 12.4. un 12.5. punkta izpratnē, atļaujas piešķiršanas laikā un turpmāk regulāri saņem visas nepieciešamās instrukcijas par slepenas informācijas aizsargāšanu un šādas aizsardzības nodrošināšanas līdzekļiem. Šādi ierēdņi un darbinieki, kuri strādā politiskajās grupās, paraksta deklarāciju par instrukciju saņemšanu un uzņemas saistības tās ievērot.

12.15. Izņēmuma gadījumā ģenerālsekretārs pēc paziņojuma nosūtīšanas valsts kompetentajām iestādēm un ar nosacījumu, ka tās mēneša laikā nesniedz atbildi, var piešķirt Eiropas Parlamenta ierēdnim vai citam Parlamenta darbiniekam, kurš strādā kādā no poliskajām grupām, pagaidu atļauju uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, līdz būs zināmi 12.11. punktā minētās pārbaudes rezultāti. Šādi piešķirtās pagaidu atļaujas nedod piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā “ES SEVIŠĶI SLEPENI”.

30.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 190/18

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMA KOPSAVILKUMS

Nr. 322/10/COL

(2010. gada 14. jūlijs)

par procedūru saskaņā ar EEZ līguma 54. pantu pret Posten Norge AS

(Lieta Nr. 34250 Posten Norge/Privpak)

(Autentisks ir tikai teksts angļu un norvēģu valodā)

2011/C 190/05

EBTA Uzraudzības iestāde (“Iestāde”) 2010. gada 14. jūlijā pieņēma lēmumu par procedūru saskaņā ar EEZ līguma 54. pantu. Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 4. protokola II nodaļas 30. pantu Iestāde ar šo publicē pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, ievērojot uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu aizsargāšanā. Lēmuma nekonfidenciālās versijas pilns teksts lietas autentiskajās valodās ir pieejams Iestādes tīmekļa vietnē:

http://www.eftasurv.int/competition/competition-cases/

PĀRKĀPUMA KOPSAVILKUMS

1. Ievads

(1)

Lēmums tika adresēts uzņēmumam Posten Norge AS. Posten Norge pārvalda valsts pasta dienestu Norvēģijā. 2006. gadā Posten Norge grupas apgrozījums visā pasaulē bija 23 668 miljoni Norvēģijas kronu. Ārpus Norvēģijas sasniegtais apgrozījums veidoja apmēram 17,5 % no kopējā grupas apgrozījuma 2006. gadā. Posten Norge vienīgais īpašnieks ir Norvēģijas valsts.

(2)

Sūdzības iesniedzējs bija Schenker Privpak AB (“Privpak”), kas ir 1992. gadā Zviedrijā reģistrēts uzņēmums. Privpak piegādā patērētājiem Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā pakas no tālpārdošanas jomā strādājošiem uzņēmumiem. Schenker Privpak AB ir DB Schenker uzņēmumu grupas daļa. DB Schenker grupā ir apvienota uzņēmuma Deutsche Bahn AG visa transporta un loģistikas uzņēmējdarbība. Deutsche Bahn AG savukārt atrodas pilnīgā Vācijas valsts īpašumā. Privpak Norvēģijā ir veicis darbību ar Schenker Privpak AS starpniecību, kas ir saskaņā ar Norvēģijas tiesību aktiem reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

2. Procedūra

(3)

Iestāde 2002. gada 24. jūnijā saņēma sūdzību no Privpak. Privpak iesniedza papildu informāciju ar 2002. gada 9. decembra, 2003. gada 14. janvāra, 2003. gada 15. augusta un 2004. gada 5. marta vēstulēm. Posten Norge atbildēja uz informācijas pieprasījumiem 2003. gada 16. un 23. jūnijā. Posten Norge telpās Oslo 2004. gada 21.–24. jūnijā tika veiktas pārbaudes. Pēc vairākiem informācijas pieprasījumiem, kas bija adresēti Privpak, Posten Norge un trešām personām, Iestāde 2008. gada 17. decembrī pieņēma iebildumu paziņojumu pret Posten Norge. Posten Norge uz iebildumu paziņojumu atbildēja 2009. gada 3. aprīlī. Mutiska uzklausīšana notika 2009. gada 16. jūnijā.

3. Posten Norge rīcība

(4)

Posten Norge 1999. gadā secināja, ka uzņēmuma toreizējais izplatīšanas tīkls pietiekamā mērā neatbilst tirgus prasībām attiecībā uz pieejamību un pakalpojumiem. Turklāt ienākumi no tīkla pēdējos gados bija ievērojami samazinājušies, un tīkla darbība bija pārāk dārga. Tāpēc Posten Norge nolēma reorganizēt savu izplatīšanas tīklu un samazināt pasta nodaļu skaitu līdz 300–450, kā arī izveidot vismaz 1 100 pasta pakalpojumu sniegšanas vietas veikalos (“pasts veikalā”). Tādējādi Posten Norge uzlabotu pasta un finanšu pakalpojumu pieejamību, palielinot pakalpojumu sniegšanas vietu kopējo skaitu par vismaz 200, un uzlabotu savu rentabilitāti uzņēmuma darbības izmaksu samazinājuma rezultātā.

(5)

“Pasts veikalā” ir Posten Norge izstrādāta un uzņēmumam piederoša koncepcija, lai sniegtu dažādus pasta un finanšu pakalpojumus mazumtirdzniecības vietās, piemēram, lielveikalos, pārtikas preču veikalos, kioskos un degvielas uzpildes stacijās. Katram punktam “pasts veikalā” ir jāpiedāvā vismaz pasta un banku pamatpakalpojumu minimums, kura sniegšana ir Posten Norge pienākums atbilstoši tās licences prasībām, uz kuras pamata uzņēmums strādā. Atkarībā no konkrētā “pasta veikalā” klientu loka var pievienot papildu produktus un pakalpojumus. Posten Norge ir uzņēmies galveno atbildību par “pasta veikalā” ikdienas uzraudzību, un uzņēmumam ir tiesības pārbaudīt visus šīs koncepcijas darbības aspektus. “Pasts veikalā” ir integrēts mazumtirdzniecības veikalā, un tam ir tāds pats darba laiks kā veikalam. Punktiem “pasts veikalā” ir vienāds profils, un tie ir zīmoloti saskaņā ar Posten Norge vispārējo stratēģiju.

(6)

Kad 1999. un 2000. gadā tika izstrādāta koncepcija “pasts veikalā”, Posten Norge nodoms bija noslēgt stratēģiskas alianses ar vadošajiem pārtikas preču veikalu, kiosku un degvielas uzpildes staciju tīkliem/grupām, lai sniegtu veikalos pasta pakalpojumus. Šajā saistībā Posten Norge 2000. gada sākumā risināja sarunas par nodomu deklarācijām ar vadošajām mazumtirdzniecības grupām un tīkliem. Pēc tam uzņēmums noslēdza šādus nolīgumus par koncepciju “pasts veikalā”:

—	uzņēmējdarbības nolīgums 2000. gada septembrī ar NorgesGruppen/Shell, kā rezultātā NorgesGruppen/Shell grupa kļuva par Posten Norge galveno partneri. Savukārt Posten Norge ieguva ekskluzīvu piekļuvi visiem grupas veikaliem (grupas ekskluzivitāte),

—	pamatnolīgums 2001. gada janvārī ar COOP, saskaņā ar kuru COOP tika piešķirts otrās pakāpes prioritārais statuss, un

—	protokols ar ICA 2001. gada janvārī.

(7)	Saskaņā ar pēdējiem diviem nolīgumiem Posten Norge ieguva ekskluzīvu piekļuvi veikaliem, kuros bija izveidots “pasts veikalā”. Ar katru grupu tika risinātas sarunas arī par standarta darbības nolīgumiem, kurus noslēdza ar atsevišķiem veikaliem, kuros atradās “pasts veikalā”.

(8)

Kopš 2004. gada sākuma Posten Norge pēc savas iniciatīvas risināja paralēlas sarunas ar NorgesGruppen, COOP un ICA, lai noslēgtu jaunus pamatnolīgumus par “pastu veikalā”. Ar šiem nolīgumiem bija paredzēts no 2006. gada 1. janvāra aizstāt līdzšinējos nolīgumus. Posten Norge iekšienē tika ierosināts informēt visas grupas par to, ka Posten Norge vēlas i) noslēgt jaunus pamatnolīgumus par “pastu veikalā” un ii) pielāgot noteikumus par priekšrocību, taču pirms sarunu beigām neinformēt mazumtirdzniecības grupas par to, vai prioritārais statuss tiks piešķirts un, ja jā, tad kam. Posten Norge īstenoja ierosināto stratēģiju un sarunu gaitā turēja atklātu jautājumu par galvenā partnera statusu.

(9)	Visas Posten Norge nolīgumos iekļautās klauzulas par ekskluzivitāti un galvenā partnera statusu tika svītrotas 2006. gadā.

4. EEZ līguma 54. pants

4.1. Konkrētais tirgus

(10)	Apskatāmajā laikposmā Posten Norge sniedza paku sūtījumu pakalpojumus no uzņēmumiem līdz patērētājiem (B-to-C) ar tiešu piegādi un ar piegādi mājās. Uzņēmums piedāvāja arī B-to-C paku piegādes pakalpojumus ar piegādi ārvalstīs.

(11)

Posten Norge tīkls B-to-C paku piegādes pakalpojumu jomā aptvēra Posten Norge pasta nodaļas un punktus “pasts veikalā”. Visnomaļākajos lauku apgabalos šo tīklu vajadzības gadījumā varēja papildināt ar pastniekiem. Posten Norge bija vienīgais B-to-C paku piegādes pakalpojumu piedāvātājs ar piegādes tīklu visā Norvēģijā.

4.1.1. Konkrētais produktu tirgus

(12)

Lieta attiecas uz B-to-C paku piegādes pakalpojumu sniegšanu ar tiešu piegādi. Tieša piegāde ir galvenais B-to-C paku piegādes veids Norvēģijā, pie kā patērētāji ir pieraduši. Posten Norge ir vadošais B-to-C paku piegādes pakalpojumu piedāvātājs; piegāde mājās veido tikai nelielu daļu no uzņēmuma kopējā B-to-C paku piegādes pakalpojumu apmēra. Pierādījumi neliecināja par to, ka tālpārdošanas jomā strādājošie uzņēmumi uzskatītu pakalpojumus ar piegādi mājās par aizstājēju Posten Norge piedāvātajiem B-to-C pakalpojumiem ar tiešu piegādi. B-to-C paku piegādei mājās ir vajadzīga transporta infrastruktūra, kas ļauj piegādāt pakas līdz katra saņēmēja mājas slieksnim. Pakalpojumus ar piegādi mājās un tiešas piegādes pakalpojumus varētu uzskatīt par aizstājamiem vai apmaināmiem tikai tad, ja īstermiņā būtu iespējams ievērojamā apmērā novirzīt pakas no tiešas piegādes uz piegādi mājās. Pieejamie pierādījumi liecināja, ka konkrētajā laikposmā tas nebija reālistisks scenārijs. Tāpēc B-to-C paku piegādes pakalpojumi ar piegādi mājās netika iekļauti konkrētajā produktu tirgū.

(13)

Paku piegādes pakalpojumus starp uzņēmumiem (B-to-B) izmanto komercklienti, kuriem vajadzīga tieša piegāde līdz citiem uzņēmumiem darba laikā. Šādiem komercklientiem laiks ir ļoti svarīgs, un tie ir gatavi maksāt ievērojami augstāku cenu par šāda veida pakalpojumiem. Abu pakalpojumu atšķirīgās cenas dēļ (kura, iespējams, atspoguļo atšķirīgās šo pakalpojumu sniegšanas izmaksas) tālpārdošanas jomā strādājošiem uzņēmumiem nebūtu ekonomiski izdevīgi aizstāt B-to-C paku piegādes pakalpojumus (ar tiešu piegādi) ar B-to-B paku piegādes pakalpojumiem. Tāpēc pēdējie minētie pakalpojumi neradīja konkurences spiedienu uz B-to-C paku piegādes pakalpojumu sniegšanu. Turklāt tālpārdošanas jomā strādājošiem uzņēmumiem praktiski nebija iespējams pāriet uz B-to-B paku piegādes pakalpojumiem, jo šo pakalpojumu sniedzēji parasti noteica, ka pakas saņēmējam ir jābūt uzņēmumam un nevis privātpersonai.

(14)

Iestādei nebija zināms neviens pakalpojumu sniedzējs, kas apskatāmajā laikposmā kaut cik ievērojamā apmērā piegādātu B-to-C pakas patērētājiem, kuri atradās darba vietā. Atšķirības īpašībās, cenās un paredzētajā izmantošanā nozīmēja to, ka tālpārdošanas jomā strādājošiem uzņēmumiem paku piegāde no patērētāja līdz patērētājam (C-to-C) nebija aizstājējs B-to-C paku piegādes pakalpojumiem ar tiešu piegādi.

(15)	Iestāde secināja, ka apskatāmajā laikposmā tirgus, kas aptvēra B-to-C paku piegādes pakalpojumus ar tiešu piegādi, bija nodalīts no B-to-C paku piegādes pakalpojumiem ar piegādi mājās vai darbā, B-to-B paku piegādes pakalpojumiem un C-to-C paku piegādes pakalpojumiem.

4.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

(16)	Ģeogrāfiskais tirgus, kas aptver B-to-C paku piegādes pakalpojumus ar tiešu piegādi, ietvēra tikai Norvēģiju.

4.2. Dominējošs stāvoklis

(17)

Kopš 1997. gada, kad tika uzsākti B-to-C paku piegādes pakalpojumi ar tiešu piegādi Norvēģijā, Posten Norge ir vadošais šādu pakalpojumu sniedzējs un ir saskāries ar ļoti nelielu konkurenci. Līdz uzņēmuma Tollpost ienākšanai tirgū Privpak bija vienīgais Posten Norge konkurents. Tālpārdošanas jomā strādājošie uzņēmumi neminēja nevienu citu konkurentu, kas pirms 2006. gada rudeņa būtu sniedzis B-to-C paku piegādes pakalpojumus ar tiešu piegādi. Tollpost nolēma ienākt tirgū 2005. gada rudenī, taču savu darbību uzņēmums uzsāka tikai 2006. gada rudenī – ļoti nelielā apmērā.

(18)

Posten Norge tirgus daļa konkrētajā laikposmā saglabājās virs vai tuvu 98 %. Apskatāmajā laikposmā pastāvēja būtiski šķēršļi ienākšanai konkrētajā tirgū un darbības paplašināšanai tajā. Iespēja, ka jauni uzņēmumi šajā laikposmā varētu ienākt tirgū, neierobežoja Posten Norge rīcību tirgū kaut cik ievērojamā apmērā. Ņemot vērā to, ka trūka alternatīvu piegādātāju ar nozīmīgām un stabilām tirgus daļām, nebija ticami pat vislielāko klientu draudi atteikties no Posten Norge pakalpojumiem attiecībā uz visiem šo klientu pasūtījumiem vai ļoti lielu to daļu. Tāpēc Posten Norge konkrētajā laikposmā palika neizbēgams uzņēmējdarbības partneris.

(19)	Iestāde secināja, ka konkrētajā laikposmā Posten Norge ieņēma dominējošu stāvokli konkrētajā tirgū EEZ līguma 54. panta izpratnē. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, kurā Posten Norge ieņēma šo dominējošo stāvokli, veidoja “būtisku daļu” no EEZ teritorijas.

4.3. Ļaunprātīga izmantošana

4.3.1. Posten Norge rīcības novērtējums

(20)	Ar EEZ līguma 54. pantu kā nesaderīgu ar EEZ līguma darbību aizliedz jebkuru uzņēmuma vai vairāku uzņēmumu rīcību, ja tie ļaunprātīgi izmanto dominējošu stāvokli teritorijā, uz kuru attiecas līgums, vai būtiskā tās daļā, ciktāl šāda rīcība var iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.

(21)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru ļaunprātīgas izmantošanas jēdziens ir

“objektīvs jēdziens, kas attiecas uz dominējoša uzņēmuma uzvedību, kas var ietekmēt tirgus struktūru, kurā sakarā ar attiecīgā uzņēmuma klātesamību konkurences pakāpe ir pavājināta, un kas, izmantojot atšķirīgus līdzekļus no tiem, kas ir normālā preču vai pakalpojumu konkurencē, pamatojoties uz tirgus dalībnieku pakalpojumiem, var vēl traucēt esošo konkurences pakāpi tirgū vai šīs konkurences attīstību”

(1).

(22)

Ietekme, kas, atsaucoties uz judikatūru, ir minēta iepriekšējā punktā, ne vienmēr ir saistīta ar ļaunprātīgas rīcības konkrēto vai patieso ietekmi, par kuru iesniegta sūdzība. Lai konstatētu EEZ līguma 54. panta pārkāpumu, ir pietiekami pierādīt, ka dominējošā uzņēmuma ļaunprātīgā rīcība rada konkurences ierobežojumus vai, citiem vārdiem sakot, ka šādai rīcībai varētu būt tāda ietekme. Apskatāmās prakses spējas ierobežot konkurenci var būt netiešas, ja ir pietiekami juridiski pierādīts, ka šī prakse faktiski varētu ierobežot konkurenci.

(23)

Lēmumā tiek secināts, ka Posten Norge ļaunprātīgi izmantoja savu dominējošo stāvokli, izmantojot savos ar mazumtirdzniecības grupām noslēgtajos līgumos noteikumus par grupas un veikalu ekskluzivitāti, kā arī īstenojot stratēģiju, saskaņā ar kuru uzņēmums no 2004. gada risināja jaunas sarunas par nolīgumiem.

(24)

Grupas ekskluzivitāte neļāva Posten Norge konkurentiem vispār piekļūt NorgesGruppen/Shell grupai, kas aptvēra lielāko ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības grupu, lielāko kiosku tīklu un vienu no lielākajiem degvielas uzpildes staciju tīkliem Norvēģijā. Grupas un veikalu ekskluzivitātes rezultātā daudzi veikali vadošajos pārtikas preču veikalu, kiosku un degvielas uzpildes staciju tīklos Norvēģijā bija piesaistīti uzņēmumam Posten Norge.

(25)

No savu nolīgumu noslēgšanas ar Posten Norge 2001. gadā un arī 2002. gada gaitā, kad tika izveidoti daudzi jauni punkti “pasts veikalā”, gan COOP, gan ICA bija ieinteresēti iegūt pēc iespējas vairāk šādu punktu. Tā apstākļa rezultātā, ka Posten Norge uzstāja uz veikalu ekskluzivitāti, bija izslēgts, ka “pasts veikalā” varētu tikt izveidots visos tajos uzņēmumiem COOP vai ICA piederošajos veikalos, kuros kādam konkurējošam B-to-C paku piegādes pakalpojumu sniedzējam bija piešķirtas piekļuves tiesības. Citiem vārdiem sakot, katrs veikals, ko izmantoja kāds Posten Norge konkurents, tiktu izslēgts no koncepcijas “pasts veikalā”. Piekrītot ieviest konkurējošu piegādes koncepciju (kā rezultātā COOP un ICA mazumtirdzniecības tīklos tiktu izveidoti vairāki simti savstarpēji “konkurējošu” punktu), abi uzņēmumi būtu ievērojami samazinājuši varbūtību iegūt jaunus punktus “pasts veikalā”.

(26)

Jauno sarunu laikā Posten Norge turēja atklātu jautājumu par galvenā partnera statusu un tādējādi radīja uzņēmumiem COOP un ICA iespaidu, ka tiem varētu piešķirt šādu statusu vai vismaz uzlabot to statusu pēc 2006. gada. Rezultātā gan COOP, gan ICA gadījumā tika radīti skaidri šķēršļi, kas, iespējams, samazināja šo abu uzņēmumu gatavību sadarboties ar alternatīviem B-to-C paku piegādes pakalpojumu sniedzējiem. Tas tā bija vismaz tik ilgi, kamēr sarunas turpinājās un līgumattiecības ar COOP un ICA nebija noskaidrotas.

(27)

Uz pieejamo pierādījumu pamata Iestāde secināja, ka ceturtā lielākā mazumtirdzniecības grupa Reitangruppen un citi lieli degvielas uzpildes staciju tīkli nebija gatavi ieviest savos tīklos piegādes koncepcijas, ko piedāvā B-to-C paku piegādes pakalpojumu sniedzēji. Šie tīkli uzskatīja, ka viņu veikalos nepietiek vietas, lai piedāvātu paku piegādes pakalpojumus, un ka paku piegādes koncepcija nesniegtu pietiekami daudz uzņēmējdarbības iespēju, vai tie pauda negatīvu attieksmi pret projektiem, kuri varētu radīt papildu izmaksas un/vai novirzīt uzmanību no tīkla pamatstratēģijas. Tāpēc citi lielākie pārtikas preču veikalu, kiosku un degvielas uzpildes staciju tīkli konkrētajā laikposmā lielā mērā nebija pieejami Posten Norge konkurentiem.

(28)

Pamatojoties uz minēto, Iestāde konstatēja, ka Posten Norge rīcības rezultātā jaunienācējiem bija ievērojami grūtāk piekļūt visvairāk pieprasītajiem izplatīšanas kanāliem Norvēģijā. Tāpēc Posten Norge rīcība radīja stratēģiskas barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū attiecībā uz B-to-C paku piegādes pakalpojumu sniegšanu ar tiešu piegādi. Tādējādi Posten Norge rīcības izraisītā ierobežotā piekļuve lielāko pārtikas preču veikalu, kiosku un degvielas uzpildes staciju tīkliem bija spējīga samazināt Posten Norge konkurentu iespējas un/vai stimulus konkurēt tirgū, kas aptver B-to-C paku piegādes pakalpojumu sniegšanu ar tiešu piegādi.

(29)

Turklāt Iestāde uzskatīja, ka Posten Norge rīcība, iespējams, bija izraisījusi faktiskas konkurenci ierobežojošas sekas par sliktu patērētājiem. Uz pieejamo pierādījumu pamata tika uzskatīts par iespējamu, ka gadījumā, ja Posten Norge nebūtu rīkojies atbilstoši iepriekš aprakstītajam, uzņēmuma konkurenti būtu varējuši piekļūt lielākajiem pārtikas preču veikalu un kiosku tīkliem. Tas būtu atvieglinājis šo konkurentu ienākšanu konkrētajā tirgū un darbības paplašināšanu tajā, izraisījis būtiskāku konkurences spiedienu uz Posten Norge un tādējādi ierobežojis Posten Norge ietekmi tirgū par labu tālpārdošanas jomā strādājošiem uzņēmumiem un, visbeidzot, arī patērētājiem.

4.3.2. Objektīvs pamatojums

(30)

Uz izslēdzošu rīcību var neatteikties EEZ līguma 54. pantā noteiktais aizliegums, ja dominējošais uzņēmums var pieradīt, ka tā rīcība ir objektīvi vajadzīga vai rada efektivitātes ieguvumus, kuri atsver negatīvo ietekmi uz konkurenci (2). Dominējošā uzņēmuma pienākums ir pierādīt šādu objektīvo vajadzību vai šādus efektivitātes ieguvumus (3).

(31)

Posten Norge apgalvoja, ka noteikumi par grupas ekskluzivitāti bija vajadzīgi, lai uzlabotu efektivitāti, atvieglinot ātru tīkla “pasts veikalā” ieviešanu, lai nodrošinātu, ka neviens no veikaliem, kas bija nepieciešami punktiem “pasts veikalā”, nenonāktu konkurentu rokās, lai novērstu risku, ka NorgesGruppen/Shell nesniedz pietiekamu ieguldījumu koncepcijas “pasts veikalā” ieviešanā un lai nodrošinātu pietiekami daudz vietas savai darbībai veikalos. Pēc sīka novērtējuma veikšanas Iestāde secināja, ka Posten Norge nav pierādījis, ka noteikumi par grupas ekskluzivitāti, ciktāl tos piemēroja attiecībā uz paku izplatīšanas pakalpojumiem, bija vajadzīgi minēto iemeslu dēļ. Turklāt, pat ja atzītu, ka noteikumi par grupas ekskluzivitāti radīja zināmus efektivitātes ieguvumus šajā saistībā, šo noteikumu darbības joma un ilgums jebkurā gadījumā bija pārmērīgi un tāpēc nesamērīgi.

(32)

Posten Norge arī apgalvoja, ka uzņēmums katru gadu ir maksājis ievērojamas summas NorgesGruppen/Shell grupai par izmaksām, kas šai grupai radās saistībā ar tās iesaistīšanos koncepcijā “pasts veikalā”. Uzņēmums apgalvoja, ka tad, ja nebūtu bijis noteikumu par grupas ekskluzivitāti, tas nebūtu spējis nodrošināt, ka šīs summas tiek izmantotas tā labā, un ka noteikumi par grupas ekskluzivitāti bija vajadzīgi, lai nepieļautu, ka konkurenti ļaunprātīgi izmanto šo ieguldījumu. Tomēr Iestāde secināja, ka nebija konstatējams ievērojams risks, ka NorgesGruppen/Shell grupai paredzētie Posten Norge maksājumi nāktu par labu konkurējošiem B-to-C paku izplatītājiem, un ka nebija konstatējams risks, ka ieguldījumi nebūtu pietiekami.

(33)

Posten Norge apgalvoja, ka noteikumi par veikalu ekskluzivitāti bija vajadzīgi, lai aizsargātu savus reklāmas pasākumus un ieguldījumus apmācībā, aizsargātu savas intelektuālā īpašuma tiesības, uzturētu koncepcijas “pasts veikalā” identitāti un reputāciju, nodrošinātu, ka katrs punkts “pasts veikalā” koncentrējas uz Posten Norge koncepciju un vajadzībām, un lai aizsargātu ieguldījumus apkalpošanas lodziņos un materiālajā aprīkojumā. Sīki novērtējusi Posten Norge apgalvojumus un uzņēmuma šajā saistībā iesniegto informāciju, Iestāde secināja, ka uzņēmums nav pierādījis to, ka pastāvēja ievērojams risks, ka Posten Norge reklāmas pasākumi vai ieguldījumi apmācībā tiktu ļaunprātīgi izmantoti, ciktāl tas attiecas uz konkurējošiem paku izplatītājiem. Arī noteikumus par veikalu ekskluzivitāti, ciktāl tos piemēroja konkurējošiem paku izplatītājiem, nevarēja uzskatīt par obligāti vajadzīgiem, lai aizsargātu Posten Norge intelektuālā īpašuma tiesības vai uzņēmuma tīkla “pasts veikalā” kopējo identitāti un reputāciju. Iestāde arī konstatēja, ka vajadzība īstenot veikalu ekskluzivitāti, lai nodrošinātu, ka punkti “pasts veikalā” koncentrējas uz Posten Norge koncepciju, jāuzskata par ierobežotu. Jebkurā gadījumā noteikumus par veikalu ekskluzivitāti nevarēja uzskatīt par obligāti vajadzīgiem visā to nolīgumu darbības laikā, kurus Posten Norge noslēdza veikalu līmenī.

(34)

Attiecībā uz savu īstenoto atkārtotu sarunu risināšanas stratēģiju Posten Norge apgalvoja, ka paralēlas sarunas ar vairākiem piegādātājiem pastiprināja konkurenci, jo bija visefektīvākais veids, kā risināt sarunas par jauniem nolīgumiem. Posten Norge arī uzsvēra, ka uzņēmums neīstenoja izslēgšanas stratēģiju. Tomēr Iestāde konstatēja, ka Posten Norge nav pierādījis, ka uzņēmuma īstenotā atkārotu sarunu risināšanas stratēģija radīja efektivitātes ieguvumus, ka tā bija vajadzīgs un samērīgs līdzeklis šādu ieguvumu sasniegšanai un ka iespējamie ieguvumi atsvēra konkurenci ierobežojošās sekas, kuru iemesls bija atkārotu sarunu risināšanas stratēģija.

(35)	Tāpēc Iestāde secināja, ka Posten Norge nav pierādījis, ka tā rīcība bija objektīvi pamatota.

4.3.3. Secinājums par ļaunprātīgu izmantošanu

(36)

Iestāde secināja, ka Posten Norge rīcība, proti, noteikumu par grupas un veikalu ekskluzivitāti izmantošana savos nolīgumos ar NorgesGruppen/Shell, noteikumu par veikalu ekskluzivitāti izmantošana savos nolīgumos ar COOP un ICA un stratēģija, ko uzņēmums īstenoja, no 2004. gada risinot sarunas par nolīgumiem ar NorgesGruppen, COOP un ICA, bija ļaunprātīga izmantošana EEZ līguma 54. panta izpratnē.

4.4. Ietekme uz tirdzniecību

(37)	Posten Norge ļaunprātīgā rīcība spēja jūtami iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm, kā tas noteikts EEZ līguma 54. pantā.

4.5. Ilgums

(38)	Ļaunprātīgā rīcība bija vienots un turpināts pārkāpums un pastāvēja vismaz tik ilgi, kamēr NorgesGruppen bija piesaistīts uz grupas ekskluzivitātes noteikumu pamata un bija Posten Norge galvenais partneris, proti, no 2000. gada 20. septembra līdz 2006. gada 31. martam.

5. Sodanauda

5.1. Pamatsumma

(39)

Sodanaudas pamatsumma parasti ir nosakāma līdz 30 % apmērā no to produktu pārdošanas vērtības, uz kuriem tieši vai netieši attiecas pārkāpums konkrētajā EEZ ģeogrāfiskajā teritorijā. Parasti Iestāde ņem vērā uzņēmuma pārdošanas rādītājus tā pēdējā pilnā finanšu gada laikā, kad uzņēmums bijis iesaistīts pārkāpumā. Posten Norge apgrozījums, kas 2005. gadā tika gūts no B-to-C paku izplatīšanas ar tiešu piegādi, bija NOK 674,16 miljoni . Tas atbilst EUR 84,17 miljoniem (4).

(40)	Sodanaudas pamatsumma atbilst pārdošanas vērtības daļai, ko nosaka atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes, reizinot to ar gadu skaitu, kuru laikā izdarīts pārkāpums.

(41)

Lai izlemtu, vai konkrētajā gadījumā pārdošanas vērtības daļai jāatrodas minētā diapazona sākumā vai beigās, Iestāde katru gadījumu izvērtē atsevišķi, ievērojot visus būtiskos lietas apstākļus. Iestāde ņem vērā vairākus faktorus, piemēram, pārkāpuma raksturu, attiecīgā uzņēmuma tirgus daļu un pārkāpuma ģeogrāfisko mērogu.

(42)

Apskatāmā pārkāpuma raksturs ir saistīts ar izslēdzošām darbībām, kas ietekmēja konkrētā tirgus struktūru. Visā pārkāpuma laikā Posten Norge bija ļoti liela tirgus daļa konkrētajā tirgū. Ļaunprātīgā rīcība aptvēra visu Norvēģijas teritoriju un, pretstatā EEZ līguma mērķiem, tā apdraudēja pareizu iekšējā tirgus darbību, radot šķēršļus efektīvai ienākšanai konkrētajā paku izplatīšanas tirgū Norvēģijā, tādējādi kavējot starptautisku tirgu izveidi.

(43)	Ņemot vērā šīs lietas apstākļus, sākotnējā sodanauda tika noteikta EUR 2 525 100 apmērā. Šo summu reizināja ar 5,5, lai ņemtu vērā pārkāpuma ilgumu (piecarpus gadi). Tāpēc sodanaudas pamatsumma tika noteikta 13,89 miljonu euro apmērā.

5.2. Atbildību pastiprinoši un atbildību mīkstinoši apstākļi

(44)	Šajā lietā nebija ne atbildību pastiprinošu, ne atbildību mīkstinošu apstākļu.

5.3. Citi apstākļi

(45)	Iestāde atzina ievērojamo administratīvā procesa ilgumu šajā lietā un nolēma, ka, ņemot vērā šīs lietas īpašos apstākļus, ir pamatots sodanaudas pamatsummas samazinājums par EUR 1 miljonu.

5.4. Sodanaudas summa

(46)	Tāpēc sodanaudas galīgā summa tika noteikta EUR 12,89 miljonu apmērā.

6. Lēmums

(47)

Posten Norge AS no 2000. gada 20. septembra līdz 2006. gada 31. martam veica EEZ līguma 54. panta vienotu un turpinātu pārkāpumu tirgū, kas aptver B-to-C paku piegādes pakalpojumus ar tiešu piegādi Norvēģijā, īstenojot ekskluzivitātes stratēģiju ar preferenciālu režīmu, izveidojot un uzturot savu tīklu “pasts veikalā”. Pārkāpums ietvēra šādus elementus:

—	nolīgumu noslēgšana un uzturēšana ar NorgesGruppen/Shell un ar atsevišķiem šīs grupas veikaliem, paredzot noteikumus par grupas un veikalu ekskluzivitāti Posten Norge labā,

—	nolīgumu noslēgšana un uzturēšana ar COOP un ar atsevišķiem COOP veikaliem, paredzot noteikumus par veikalu ekskluzivitāti Posten Norge labā,

—	nolīgumu noslēgšana un uzturēšana ar ICA un ar atsevišķiem ICA veikaliem, paredzot noteikumus par veikalu ekskluzivitāti Posten Norge labā, kā arī

—	īstenota atkārtotu sarunu risināšanas stratēģija, kas, iespējams, samazināja COOP un ICA gatavību risināt sarunas un noslēgt nolīgumus ar Posten Norge konkurentiem, kas strādā B-to-C paku tiešas piegādes jomā.

(48)	Par iepriekšminēto pārkāpumu Posten Norge AS tika uzlikta sodanauda 12,89 miljonu euro apmērā.

(49)	Uzņēmumam Posten Norge AS tika noteikta prasība izbeigt pārkāpumu, ja tas jau nav izdarīts, un, kamēr vien uzņēmums ieņem dominējošu stāvokli konkrētajā tirgū, atturēties no jebkādas rīcības, kurai varētu būt tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai ietekme.

(1) Lieta 85/76 Hoffmann-La Roche pret Komisiju, 1979., ECR 461, 91. punkts; Lieta 322/81 Michelin pret Komisiju (Michelin I), 1983., ECR-3461, 70. punkts; Lieta C-62/86, AKZO pret Komisiju, 1991., ECR I-3359, 69. punkts; Lieta T-228/97 Irish Sugar pret Komisiju, 1999., ECR II-2969, 111. punkts; Lieta T-219/99 British Airways pret Komisiju, 2003., ECR II-5917, 241. punkts; Lieta T-271/03 Deutsche Telekom pret Komisiju, 2008., ECR II-477, 233. punkts.

(2) Lieta 27/76 United Brands pret Komisiju, 1978., ECR 207, 184. punkts; Lieta T-83/91 Tetra Pak pret Komisiju (Tetra Pak II), 1994., ECR II 755, 136. punkts; Lieta C-95/04 British Airways pret Komisiju, 2007., ECR I-2331, 69. un 86. punkts.

(3) Skatīt Uzraudzības un Tiesas nolīguma 4. protokola II nodaļas 2. pantu.

(4) Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas vēsturiskajām euro valūtas maiņas kursa atsauces likmēm vidējais maiņas kurss 2005. gadā bija 8,0092.

30.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 190/26

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus IX-2012/01 – “Dotācijas Eiropas līmeņa politiskajām partijām”

2011/C 190/06

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 4. punktu politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un ir Savienības pilsoņu gribas izpausme. Turklāt Līguma par Eiropas Savienības darbību 224. pants nosaka, ka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pieņemot regulas, reglamentē Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 4. punktā minēto Eiropas līmeņa politisko partiju darbību un jo īpaši noteikumus attiecībā uz to finansēšanu.

Šajā kontekstā Parlaments izsludina uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus attiecībā uz dotācijām Eiropas līmeņa politiskajām partijām.

1. PAMATAKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (1) (turpmāk – Regula (EK) Nr. 2004/2003).

Eiropas Parlamenta Prezidija 2004. gada 29. marta Lēmums attiecībā uz piemērošanas noteikumiem Regulai (EK) Nr. 2004/2003 (turpmāk – Prezidija Lēmums) (2).

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk – Finanšu regula) (3).

Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk – Finanšu regulas īstenošanas kārtība) (4).

2. MĒRĶIS

Saskaņā ar Prezidija Lēmuma 2. pantu “katru gadu pirms pirmā pusgada beigām Eiropas Parlaments publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saistībā ar dotāciju piešķiršanu partiju un fondu finansēšanai. Publikācijā norāda atbilstības kritērijus, Kopienas finansējuma piešķiršanas noteikumus un piešķiršanas procedūras paredzamo grafiku.”

Šis uzaicinājums iesniegt priekšlikumus attiecas uz dotāciju piešķiršanas pieteikumiem 2012. finanšu gadam, aptverot darbības periodu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim. Dotācijas mērķis ir atbalstīt saņēmēja ikgadējo darba programmu.

3. PIEŅEMAMĪBA

Tiks ņemti vērā tikai tie pieteikumi, kas iesniegti rakstiski, izmantojot Prezidija Lēmuma 1. pielikumā ievietoto pieteikuma veidlapu, un kas Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīti norādītajā termiņā.

4. KRITĒRIJI UN APLIECINOŠIE DOKUMENTI

4.1. Atbilstības kritēriji

Lai saņemtu dotāciju, Eiropas līmeņa politiskajai partijai jāatbilst Regulas (EK) Nr. 2004/2003 3. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, proti:

a)	tā ir juridiska persona dalībvalstī, kurā atrodas tās mītne;

tā ir pārstāvēta ar Eiropas Parlamenta locekļiem vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu vai valstu parlamentos, vai reģionālajos parlamentos, vai reģionālajās asamblejās, vai tā vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir saņēmusi vismaz trīs procentus vēlētāju balsu katrā no šīm dalībvalstīm;

c)	tā jo īpaši savā programmā un darbībās ievēro principus, pamatojoties uz kuriem dibināta Eiropas Savienība, proti, brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma principus;

d)	tā ir piedalījusies Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai ir izteikusi nodomu to darīt.

4.2. Izslēgšanas kritēriji

Pretendentiem ir arī jāapliecina, ka viņi neatrodas nevienā no situācijām, kas aprakstītas Finanšu regulas 93. panta 1. punktā un 94. pantā.

4.3. Atlases kritēriji

Pretendentiem jāsniedz pierādījumi par juridisko un finansiālo dzīvotspēju, kas nepieciešama, lai īstenotu finansējuma saņemšanas pieteikumā izklāstīto darba programmu, kā arī par tehnisko veiktspēju un pārvaldības iemaņām, kas nepieciešamas tās darba programmas veiksmīgai īstenošanai, saistībā ar kuru tie iesniedz dotācijas saņemšanas pieteikumu.

4.4. Piešķiršanas kritēriji

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2004/2003 10. pantu 2012. finanšu gadā pieejamās apropriācijas Eiropas līmeņa politiskajām partijām, kuru finansējuma pieteikums būs apstiprināts, pamatojoties uz atbilstības, izslēgšanas un atlases kritērijiem, sadalīs šādi:

a)	15 % sadalīs vienādās daļās;

b)	85 % sadalīs starp tām partijām, kuru locekļi ir ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti, proporcionāli ievēlēto deputātu skaitam.

4.5. Apliecinošie dokumenti

Iepriekš minēto kritēriju izvērtēšanas nolūkā pretendentiem jāiesniedz šādi apliecinošie dokumenti:

a)	pavadvēstules oriģināls, kurā norādīta pieprasītās dotācijas summa;

b)	pienācīgi aizpildīta un parakstīta Prezidija Lēmumam pielikumā pievienotā pieteikuma veidlapa (tostarp rakstiska svinīgā deklarācija);

c)	politiskās partijas nolikums;

d)	oficiāla reģistrācijas apliecība;

e)	nesens pierādījums politiskās partijas esamībai;

f)	valdes priekšsēdētāju/locekļu saraksts (vārdi un uzvārdi, amati vai pienākumi pieteikumu iesniedzošajā partijā);

g)	dokumenti, kas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2004/2003 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā (5),

h)	dokumenti, kas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2004/2003 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

i)	politiskās partijas programma;

j)	visaptverošs finanšu pārskats par 2010. gadu, kuru apstiprinājusi ārēja revīzijas struktūra (6);

k)	provizoriskais darbības budžets attiecīgajam periodam (no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim), norādot izdevumus, kas atbilst kritērjiem, lai saņemtu finansējumu no Savienības budžeta.

Attiecībā uz c), d), f), h) un i) apakšpunktu pretendents var iesniegt apliecinājumu ar goda vārdu, ka iepriekšējā posmā iesniegtā informācija vēl joprojām ir derīga.

5. FINANSĒJUMS NO ES BUDŽETA

2012. finanšu gadam paredzētās apropriācijas ES budžeta 402. pantā “Iemaksas Eiropas līmeņa politiskajām partijām” tiek lēstas EUR 18 900 000 apmērā. Tomēr tās vēl ir jāapstiprina budžeta lēmējinstitūcijai.

Maksimālā summa, ko Eiropas Parlaments piešķir saņēmējam, nedrīkst pārsniegt 85 % no Eiropas līmeņa politisko partiju atbilstīgajām darbības izmaksām. Pierādījumus sniedz attiecīgā politiskā partija.

Finansējumu piešķir kā darbības dotāciju saskaņā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem. Dotācijas izmaksas kārtību un ar tās izlietojumu saistītos pienākumus izklāsta dotācijas piešķiršanas lēmumā, kura paraugs ir iekļauts Prezidija Lēmuma 2.a pielikumā.

6. PRIEKŠLIKUMU IESNIEGŠANAS PROCEDŪRA UN TERMIŅŠ

6.1. Pieteikumu iesniegšanas termiņš

Pieteikumu nosūtīšanas termiņš ir 2011. gada 30. septembris. Pēc šī datuma nosūtītos pieteikumus neizskatīs.

Pieteikumam jābūt:

a)	sagatavotam, izmantojot dotācijas saņemšanas pieteikuma veidlapu (Prezidija Lēmuma 1. pielikums);

b)	pretendenta vai viņa pienācīgi pilnvarota pārstāvja parakstītam;

nosūtītam dubultā aploksnē; abām aploksnēm jābūt aizlīmētām. Papildus uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus norādītajai saņemošās struktūrvienības adresei uz iekšējās aploksnes jābūt norādītai šādai informācijai:

“CALL FOR PROPOSALS — 2012 GRANTS TO POLITICAL PARTIES AT EUROPEAN LEVEL

NOT TO BE OPENED BY THE MAIL SERVICE OR BY ANY OTHER UNAUTHORISED PERSON”

Ja izmanto pašlīmējošās aploksnes, tās ir jāaizlīmē ar līmlenti un nosūtītājam jāparakstās šķērsām pāri lentei. Par nosūtītāja parakstu uzskata ne tikai viņa ar roku uzrakstītu parakstu, bet arī viņa organizācijas zīmogu.

Uz ārējās aploksnes jānorāda nosūtītāja adrese un šāda saņēmēja adrese:

European Parliament

Mail Service

KAD 00D008

2929 Luxembourg

LUXEMBOURG

Uz iekšējās aploksnes jānorāda šāda saņēmēja adrese:

President of the European Parliament

via Mr Vanhaeren, Director-General of Finance

SCH 05B031

2929 Luxembourg

LUXEMBOURG

d)	nosūtītam ne vēlāk kā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus norādītā termiņa pēdējā dienā ar ierakstītu sūtījumu, kura nosūtīšanas datumu apliecina pasta zīmogs, vai ar kurjerpastu, kura nosūtīšanas datumu apliecina sūtījuma apmaksas rēķins.

6.2. Indikatīvā procedūra un grafiks

Dotāciju piešķiršanai Eiropas līmeņa politiskajām partijām piemēro šādu procedūru un grafiku:

a)	pieteikuma nosūtīšana Eiropas Parlamentam (ne vēlāk kā 2011. gada 30. septembrī);

b)	pieteikumu izskatīšana un atlase, ko veic Eiropas Parlamenta struktūrvienības. Izskata tikai tos pieteikumus, kas ir pieņemami saskaņā ar uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus izklāstītajiem atbilstības, izslēgšanas un atlases kritērijiem;

c)	dotācijas piešķiršanas lēmuma pieņemšana, ko veic Eiropas Parlamenta Prezidijs (principā ne vēlāk kā 2012. gada 1. janvārī, kā noteikts Prezidija Lēmuma 4. pantā), un pretendentu informēšana;

d)	iepriekšēja finansējuma izmaksa 80 % apmērā (15 dienu laikā pēc dotācijas piešķiršanas lēmuma pieņemšanas).

6.3. Papildu informācija

Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē http://www.europarl.europa.eu/tenders/invitations.htm ir pieejami šādi dokumenti:

a)	Regula (EK) Nr. 2004/2003;

b)	Prezidija Lēmums;

c)	dotācijas saņemšanas pieteikuma veidlapa (Prezidija Lēmuma 1. pielikums).

Visi jautājumi saistībā ar šo uzaicinājumu izteikt priekšlikumus attiecībā uz dotāciju piešķiršanu jānosūta pa elektronisko pastu (norādot atsauci uz publikāciju) uz šādu adresi: fin.part.fond.pol@europarl.europa.eu

6.4. Personas datu apstrāde

Kopienas finanšu interešu aizsardzības nolūkā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (7) iespējamo saņēmēju personas dati var tikt nosūtīti iekšējās revīzijas dienestiem, Eiropas Revīzijas palātai, Finanšu pārkāpumu komisijai vai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF).

(1) OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.

(2) OV C 155, 12.6.2004., 1. lpp.

(3) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(5) Tostarp 3. panta b) apakšpunkta pirmajā daļā un 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie ievēlēto personu saraksti.

(6) Izņemot gadījumus, kad Eiropas līmeņa politiskā partija ir izveidota kārtējā gada laikā.

(7) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

30.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 190/31

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus IX-2012/02 – “Dotācijas Eiropas līmeņa politiskajiem fondiem”

2011/C 190/07

Regulas pārskatīšanā tika atzīta Eiropas līmeņa politisko fondu nozīme, jo tie kā organizācijas, kas saistītas ar Eiropas līmeņa politiskajām partijām, “var ar saviem pasākumiem atbalstīt un stiprināt Eiropas līmeņa politisko partiju mērķus, jo īpaši, dodot ieguldījumu debatēs par Eiropas politikas jautājumiem un par Eiropas integrācijas procesu, tostarp kalpojot par katalizatoru jaunām idejām, analīzei un politikas risinājumiem”. Šajā regulā jo īpaši ir paredzēta ikgadēja darbības dotācija, ko Eiropas Parlaments piešķir tiem politiskajiem fondiem, kuri iesniedz atbilstīgu pieteikumu un kuri atbilst regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

Šajā kontekstā Parlaments izsludina uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus attiecībā uz dotācijām Eiropas līmeņa politiskajiem fondiem.

1. PAMATAKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (turpmāk – Regula (EK) Nr. 2004/2003) (1).

Eiropas Parlamenta Prezidija 2004. gada 29. marta Lēmums attiecībā uz piemērošanas noteikumiem Regulai (EK) Nr. 2004/2003 (turpmāk – Prezidija Lēmums) (2).

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk – Finanšu regula) (3).

2. MĒRĶIS

Saskaņā ar Prezidija Lēmuma 2. pantu “katru gadu pirms pirmā pusgada beigām Eiropas Parlaments publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saistībā ar dotāciju piešķiršanu Eiropas līmeņa politisko partiju finansēšanai. Publikācijā norāda atbilstības kritērijus, Kopienas finansējuma noteikumus un piešķiršanas procedūrai paredzētos datumus.”

Šis uzaicinājums iesniegt priekšlikumus attiecas uz pieteikumiem dotācijas saņemšanai 2012. finanšu gadā, aptverot darbības periodu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim. Dotācijas mērķis ir atbalstīt saņēmēja ikgadējo darba programmu.

3. PIEŅEMAMĪBA

4. KRITĒRIJI UN APLIECINOŠIE DOKUMENTI

4.1. Atbilstības kritēriji

Lai varētu saņemt dotāciju, Eiropas līmeņa politiskajam fondam jāatbilst Regulas (EK) Nr. 2004/2003 3. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, proti:

a)	tam jābūt saistītam ar kādu no Eiropas līmeņa politiskajām partijām, kas atzītas saskaņā ar šo regulu, un šai partijai tas jāapliecina;

b)	tam jābūt juridiskai personai dalībvalstī, kurā atrodas tā mītne. Šim juridiskās personas statusam jābūt nošķirtam no Eiropas līmeņa politiskās partijas statusa, ar kuru fonds ir saistīts;

c)	tam, jo īpaši savā programmā un darbībās, jāievēro principi, kas ir Eiropas Savienības pamatā, proti, brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma principi;

d)	tā mērķis nav gūt peļņu;

e)	tā vadības struktūra ir izveidota atbilstīgi ģeogrāfiskā līdzsvara prasībām.

Turklāt tam jāatbilst arī Regulas (EK) Nr. 2004/2003 3. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem: “saskaņā ar šo regulu katra Eiropas līmeņa politiskā partija un fonds paši nosaka savu attiecību īpašo kārtību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp pienācīgu ikdienas pārvaldības un pārvaldes struktūru nodalījuma pakāpi starp Eiropas līmeņa politisko fondu, no vienas puses, un Eiropas līmeņa politisko partiju, ar kuru tas ir saistīts, no otras puses”.

4.2. Izslēgšanas kritēriji

Pretendentiem ir arī jāapliecina, ka viņi neatrodas nevienā no situācijām, kas aprakstītas Finanšu regulas 93. panta 1. punktā un 94. pantā.

4.3. Atlases kritēriji

4.4. Piešķiršanas kritēriji

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2004/2003 4. panta 5. punktu 2012. finanšu gadā pieejamās apropriācijas Eiropas līmeņa politiskajiem fondiem, kuru finansējuma pieteikums būs apstiprināts, pamatojoties uz atbilstības, izslēgšanas un atlases kritērijiem, sadalīs šādi:

a)	15 % sadalīs vienādās daļās;

b)	85 % sadalīs starp fondiem, kas saistīti ar kādu no Eiropas līmeņa politiskajām partijām, kuras locekļi ir Eiropas Parlamentā ievēlēti deputāti, proporcionāli ievēlēto deputātu skaitam.

4.5. Apliecinošie dokumenti

Iepriekš minēto kritēriju izvērtēšanas nolūkā pretendentiem jāiesniedz šādi apliecinošie dokumenti:

a)	pavadvēstules oriģināls, kurā norādīta pieprasītās dotācijas summa;

b)	Eiropas Parlamenta Prezidija 2004. gada 29. marta Lēmuma 1. pielikumā iekļautā pieteikuma veidlapa, pienācīgi aizpildīta un parakstīta (pievienot apliecinājumu);

c)	pieteikuma iesniedzēja statūti;

d)	oficiāla reģistrācijas apliecība;

e)	nesens pierādījums pieteikuma iesniedzēja esamībai;

f)	valdes priekšsēdētāju/locekļu saraksts (uzvārds, vārds, pilsonība, amats vai pienākumi fondā, kas iesniedz pieteikumu);

g)	pieteikuma iesniedzēja programma;

h)	visaptverošs finanšu pārskats par 2010. gadu, kuru apstiprinājusi ārēja revīzijas struktūra (5);

i)	provizoriskais darbības budžets attiecīgajam periodam (no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim), norādot izdevumus, kas atbilst kritērjiem, lai saņemtu finansējumu no Savienības budžeta;

j)	dokumenti, kas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2004/2003 3. panta 3. punktā.

Attiecībā uz c), d), f) un g) apakšpunktu pretendents var iesniegt apliecinājumu ar goda vārdu, ka iepriekšējā posmā iesniegtā informācija joprojām ir derīga.

5. FINANSĒJUMS NO ES BUDŽETA

2012. finašu gadam paredzētās apropriācijas ES budžeta 403. pantā “Iemaksas Eiropas līmeņa politiskajiem fondiem” tiek lēstas EUR 12 150 000 apmērā. Tomēr tās vēl ir jāapstiprina budžeta lēmējinstitūcijai.

Maksimālā summa, ko Eiropas Parlaments piešķir saņēmējam, nedrīkst pārsniegt 85 % no Eiropas līmeņa politiskā fonda atbilstīgajām darbības izmaksām. Pierādījumus sniedz attiecīgā politiskā partija.

6. PRIEKŠLIKUMU IESNIEGŠANAS PROCEDŪRA UN TERMIŅŠ

6.1. Pieteikumu iesniegšanas termiņš

Pieteikumu nosūtīšanas termiņš ir 2011. gada 30. septembris. Pēc šī datuma nosūtītos pieteikumus neizskatīs.

Pieteikumam jābūt:

a)	sagatavotam, izmantojot dotācijas saņemšanas pieteikuma veidlapu (Prezidija Lēmuma 1. pielikums);

b)	pretendenta vai viņa pienācīgi pilnvarota pārstāvja parakstītam;

“CALL FOR PROPOSALS — 2012 GRANTS TO POLITICAL FOUNDATIONS AT EUROPEAN LEVEL

NOT TO BE OPENED BY THE MAIL SERVICE OR BY ANY OTHER UNAUTHORISED PERSON”

Uz ārējās aploksnes jānorāda nosūtītāja adrese un šāda saņēmēja adrese:

European Parliament

Mail Service

KAD 00D008

2929 Luxembourg

LUXEMBOURG

Uz iekšējās aploksnes jānorāda šāda saņēmēja adrese:

President of the European Parliament

via Mr Vanhaeren, Director-General of Finance

SCH 05B031

2929 Luxembourg

LUXEMBOURG

d)	nosūtītam ne vēlāk kā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus norādītā termiņa pēdējā dienā ar ierakstītu sūtījumu, kura nosūtīšanas datumu apliecina pasta zīmogs, vai ar kurjerpastu, nosūtīšanas datumu apliecinot ar sūtījuma apmaksas rēķinu.

6.2. Indikatīvā procedūra un grafiks

Eiropas līmeņa politiskajiem fondiem dotācijas piešķir saskaņā ar šādu procedūru un grafiku:

a)	pieteikuma nosūtīšana Eiropas Parlamentam (ne vēlāk kā 2011. gada 30. septembrī);

b)	pieteikumu izskatīšana un atlase, ko veic Eiropas Parlamenta struktūrvienības. Izskata tikai tos pieteikumus, kas ir pieņemami saskaņā ar uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus izklāstītajiem atbilstības, izslēgšanas un atlases kritērijiem;

c)	dotācijas piešķiršanas lēmuma pieņemšana, ko veic Eiropas Parlamenta Prezidijs (principā ne vēlāk kā 2012. gada 1. janvārī, kā noteikts Prezidija Lēmuma 4. pantā), un pretendentu informēšana;

d)	avansa maksājums 80 % apmērā (15 dienu laikā pēc dotācijas piešķiršanas lēmuma pieņemšanas).

6.3. Papildu informācija

Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē http://www.europarl.europa.eu/tenders/invitations.htm ir pieejami šādi dokumenti:

a)	Regula (EK) Nr. 2004/2003;

b)	Prezidija Lēmums;

c)	dotācijas saņemšanas pieteikuma veidlapa (Prezidija Lēmuma 1. pielikums).

Visi jautājumi saistībā ar šo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus attiecībā uz dotāciju piešķiršanu jānosūta pa elektronisko pastu (norādot atsauci uz publikāciju) uz šādu adresi: fin.part.fond.pol@europarl.europa.eu

6.4. Personas datu apstrāde

Kopienas finanšu interešu aizsardzības nolūkā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (6) iespējamo saņēmēju personas dati var tikt nosūtīti iekšējās revīzijas dienestiem, Eiropas Revīzijas palātai, Finanšu pārkāpumu komisijai vai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF).

(1) OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.

(2) OV C 155, 12.6.2004., 1. lpp.

(3) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(5) Izņemot gadījumus, kad pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts kārtējā gada laikā.

(6) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2011.190.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 190

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	54. sējums 2011. gada 30. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2011/C 190/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6126 – Thermo Fisher/Dionex Corporation) ( 1 )	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Parlaments
2011/C 190/02	Eiropas Parlamenta Prezidija Lēmums (2011. gada 6. jūnijs) par noteikumiem par rīcību ar konfidenciālu informāciju Eiropas Parlamentā	2

	Eiropas Komisija
2011/C 190/03	Euro maiņas kurss	16

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2011/C 190/04	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta atjauninājums (OV C 316, 28.12.2007., 1. lpp.; OV C 134, 31.5.2008., 16. lpp.; OV C 177, 12.7.2008., 9. lpp.; OV C 200, 6.8.2008., 10. lpp.; OV C 331, 31.12.2008., 13. lpp.; OV C 3, 8.1.2009., 10. lpp.; OV C 37, 14.2.2009., 10. lpp.; OV C 64, 19.3.2009., 20. lpp.; OV C 99, 30.4.2009., 7. lpp.; OV C 229, 23.9.2009., 28. lpp.; OV C 263, 5.11.2009., 22. lpp.; OV C 298, 8.12.2009., 17. lpp.; OV C 74, 24.3.2010., 13. lpp.; OV C 326, 3.12.2010., 17. lpp.; OV C 355, 29.12.2010., 34. lpp.; OV C 22, 22.1.2011., 22. lpp.; OV C 37, 5.2.2011., 12. lpp.; OV C 149, 20.5.2011., 8. lpp.)	17

	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2011/C 190/05	EBTA Uzraudzības iestādes lēmuma kopsavilkums Nr. 322/10/COL (2010. gada 14. jūlijs) par procedūru saskaņā ar EEZ līguma 54. pantu pret Posten Norge AS (Lieta Nr. 34250 Posten Norge/Privpak)	18

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Parlaments
2011/C 190/06	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus IX-2012/01 – Dotācijas Eiropas līmeņa politiskajām partijām	26

2011/C 190/07	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus IX-2012/02 – Dotācijas Eiropas līmeņa politiskajiem fondiem	31

	Eiropas Komisija
2011/C 190/08	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – programma ESPON 2013	36

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2011/C 190/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6259 – Covéa/Bipiemme Vita) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	37

2011/C 190/10	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6231 – KKR/Capsugel) ( 1 )	38

	Labojumi
2011/C 190/11	Labojums Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu (OV C 187, 28.6.2011.)	39

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,4425
JPY	Japānas jena	116,93
DKK	Dānijas krona	7,4592
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,89980
SEK	Zviedrijas krona	9,2047
CHF	Šveices franks	1,2036
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,8055
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,342
HUF	Ungārijas forints	267,05
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7093
PLN	Polijas zlots	3,9987
RON	Rumānijas leja	4,2105
TRY	Turcijas lira	2,3604
AUD	Austrālijas dolārs	1,3585
CAD	Kanādas dolārs	1,4037
HKD	Hongkongas dolārs	11,2265
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7559
SGD	Singapūras dolārs	1,7799
KRW	Dienvidkorejas vona	1 553,32
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,8846
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,3235
HRK	Horvātijas kuna	7,3833
IDR	Indonēzijas rūpija	12 412,97
MYR	Malaizijas ringits	4,3727
PHP	Filipīnu peso	62,770
RUB	Krievijas rublis	40,3780
THB	Taizemes bāts	44,429
BRL	Brazīlijas reāls	2,2687
MXN	Meksikas peso	16,9954
INR	Indijas rūpija	64,7210