25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/2

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 5. maija spriedums (Tartu Ringkonnakohus (Igaunijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Novo Nordisk AS/Ravimiament

(Lieta C-249/09) (1)

(Cilvēkiem paredzētas zāles - Direktīva 2001/83/EK - Reklāma - Medicīnas žurnāls - Informācija, kas nav iekļauta zāļu aprakstā)

2011/C 186/02

Tiesvedības valoda — igauņu

Iesniedzējtiesa

Tartu Ringkonnakohus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Novo Nordisk AS

Atbildētāja: Ravimiament

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tartu Ringkonnakohus — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.), 87. panta 2. punkta interpretācija — Medicīnas žurnālā ievietota zāļu reklāma personām, kas ir tiesīgas izrakstīt šīs zāles — Iespēja iekļaut vai neiekļaut šādā reklāmā ziņas, kas nav norādītas zāļu aprakstā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK, 87. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas atteicas arī uz citātiem, kas ņemti no medicīnas žurnāliem vai zinātniskiem izdevumiem un kas ir iekļauti zāļu reklāmā, kura paredzēta personām, kas ir tiesīgas izrakstīt vai izplatīt zāles;

Direktīvas 2001/83, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/27, 87. panta 2. punktā ir aizliegts zāļu reklāmā personām, kuras ir tiesīgas tās izrakstīt vai izplatīt, ietvert apgalvojumus, kas ir pretrunā zāļu aprakstā minētajām ziņām, bet netiek prasīts, lai visi šajā zāļu reklāmā paustie apgalvojumi būtu iekļauti zāļu aprakstā vai arī izsecināmi no šajā aprakstā sniegtās informācijas. Šādā reklāmā var iekļaut apgalvojumus, kas papildina minētās direktīvas 11. pantā paredzētās ziņas, ar nosacījumu, ka šie apgalvojumi

—	apstiprina vai precizē šajā aprakstā ietvertās ziņas, tās nesagrozot;

—	atbilst šīs direktīvas 87. panta 3. punktā un 92. panta 2. un 3. punktā paredzētajām prasībām.

(1) OV C 220, 12.09.2009.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/2

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 5. maija spriedums — Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-267/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Kapitāla brīva aprite - EKL 56. pants un EEZ līguma 40. pants - Ierobežojumi - Tiešie nodokļi - Nodokļu maksātāji nerezidenti - Pienākums nodokļu maksātājiem nerezidentiem iecelt nodokļu pārstāvi)

2011/C 186/03

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un G. Braga da Cruz)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvis — L. Inez Fernandes)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis — M. Muñoz Pérez)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 18. un 56. panta pārkāpums — Pienākums nodokļu maksātājiem nerezidentiem iecelt nodokļu pārstāvi

Rezolutīvā daļa:

pieņemot un paturot spēkā Fizisko personu ienākuma nodokļa kodeksa (Código do Imposto sobre o Rendimento das Pessoas Singulares) 130. pantu, ar ko ir noteikts pienākums nodokļu maksātājiem nerezidentiem iecelt nodokļu pārstāvi Portugālē tad, ja tie gūst ienākumus, par kuriem ir jāiesniedz nodokļu deklarācija, Portugāles Republika nav izpildījusi EKL 56. pantā paredzētos pienākumus;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Portugāles Republika atlīdzina trīs ceturtdaļas no visiem tiesāšanās izdevumiem. Komisija atlīdzina atlikušo vienu ceturtdaļu;

4)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 220, 12.09.2009.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/3

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 5. maija spriedums — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-305/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Valsts atbalsts - Nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas piedalās gadatirgos ārvalstīs - Atgūšana)

2011/C 186/04

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Flynn, V. Di Bucci un E. Righini)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, D. Del Gaizo un P. Gentili, avvocati dello Stato)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu pasākumu neveikšana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2004. gada 14. decembra Lēmuma 2005/919/EK: nodokļu atvieglojumi uzņēmējsabiedrībām, kas piedalās gadatirgos ārvalstīs [paziņots ar numuru C(2004) 4746], (OV L 335, 39. lpp.) 2., 3. un 4. pantu

Rezolutīvā daļa:

noteiktajos termiņos neveicot visus vajadzīgos pasākumus, lai no saņēmējiem atgūtu visus atbalstus, kas piešķirti saskaņā ar atbalsta shēmu, kas Komisijas 2004. gada 14. decembra Lēmumā 2005/919/EK par nodokļu atvieglojumiem uzņēmējsabiedrībām, kas piedalās gadatirgos ārvalstīs, atzīta par prettiesisku un nesaderīgu ar kopējo tirgu, Itālijas Republika nav izpildījusi minētā lēmuma 2. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 256, 24.10.2009.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/3

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 5. maija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — MSD Sharp & Dohme GmbH/Merckle GmbH

(Lieta C-316/09) (1)

(Cilvēkiem paredzētas zāles - Direktīva 2001/83/EK - Aizliegums reklamēt zāles, kuras ir pieejamas tikai ar ārsta recepti - “Reklāmas” jēdziens - Kompetentajai iestādei sniegtie dati - Internetā pieejami dati)

2011/C 186/05

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: MSD Sharp & Dohme GmbH

Atbildētāja: Merckle GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.), 88. panta 1. punkta pirmā ievilkuma interpretācija — Recepšu zāļu reklāmas iedzīvotājiem aizliegums — “Reklāmas” jēdziens — Zāļu reklāma, kas ir pieejama tikai tām personām, kas pašas to meklē internetā un satur tikai tās ziņas, kas ir iesniegtas iestādei, kas izsniedz atļauju laist apgrozībā šīs zāles, un ir pieejamas pacientiem, iegādājoties zāles

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK, 88. panta 1. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tas neaizliedz informācijas par zālēm, kurām nepieciešama ārsta recepte, izplatīšanu interneta vietnē, ja šī informācija šajā vietnē ir pieejama tikai personai, kas pati to meklē, un šo izplatīšanu veido vienīgi precīza zāļu iesaiņojuma attēlošana, kas atbilst šīs direktīvas 62. pantam redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2004/27, kā arī kompetento iestāžu zāļu jomā apstiprinātas lietošanas instrukcijas vai produkta īpašību apraksta burtiska un pilnīga atveidošana. Savukārt ir aizliegta tādas informācijas par zālēm izplatīšana šādā vietnē, kuru ražotājs ir atlasījis vai pārstrādājis, jo tas var tikt izskaidrots vienīgi ar reklāmas mērķi. Iesniedzējtiesai jāpārbauda, vai un kādā mērā darbības, par kurām ir runa pamata lietā, ir reklāma Direktīvas 2001/83 redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2004/27, izpratnē.

(1) OV C 267, 07. 11. 2009.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/4

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 3. maijā spriedums (Sąd Najwyższy (Polijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Prezes Urzędu Ochrony Konkurencji i Konsumentów/Tele2 Polska sp. z o.o., šobrīd — Netia S.A.

(Lieta C-375/09) (1)

(Konkurence - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 5. pants - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Dalībvalstu konkurences iestāžu pilnvaras konstatēt LESD 102. panta pārkāpuma neesamību)

2011/C 186/06

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Prezes Urzędu Ochrony Konkurencji i Konsumentów

Atbildētāja: Tele2 Polska sp. z o.o., šobrīd — Netia S.A.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sąd Najwyższy — Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 2003, L 1, 1. lpp.), 5. panta interpretācija — Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Dalībvalstu konkurences iestāžu kompetence konstatēt, pieņemot lēmumu, ka EKL 82. pants nav piemērojams uzņēmuma komercpraksei

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj valsts konkurences iestādei, ja tā, lai piemērotu LESD 102. pantu, izvērtē, vai ir izpildīti šī panta piemērošanas nosacījumi, un pēc šī izvērtējuma uzskata, ka nav īstenota ļaunprātīga rīcība, pieņemt lēmumu, ar kuru tiek konstatēts, ka minētā panta noteikumi nav pārkāpti;

2)	Regulas Nr. 1/2003 5. panta otrā daļa ir tieši piemērojama, un tai ir pretrunā tādas valsts tiesību normas piemērošana, kas liktu izbeigt tiesvedību par LESD 102. panta piemērošanu, pieņemot lēmumu, ar kuru tiek konstatēts, ka minētais pants nav pārkāpts.

(1) OV C 297, 05.12.2009.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/4

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 5. maija spriedums (Tribunal de grande instance de Paris, Francija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Prunus SARL, Polonium SA/Directeur des services fiscaux

(Lieta C-384/09) (1)

(Tiešie nodokļi - Kapitāla brīva aprite - LESD 64. pants - Trešā valstī dibinātas juridiskās personas - Īpašumtiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas dalībvalstī - Šo īpašumu tirgus vērtības nodoklis - Atteikums piemērot atbrīvojumu no nodokļa - Vērtējums attiecībā uz aizjūras zemēm un teritorijām - Krāpšanas apkarošana nodokļu jomā - Solidāra atbildība)

2011/C 186/07

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de grande instance de Paris

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Prunus SARL, Polonium SA

Atbildētāja: Directeur des services fiscaux

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal de grande instance (Parīze) — EK līguma 56. un nākamo pantu interpretācija — Nodoklis, kas uzlikts Francijā esošo nekustamo īpašumu tirgus vērtībai — Valsts tiesiskā regulējuma, saskaņā ar kuru nodokļa atbrīvojums paredzēts juridiskām personām ar vadības faktisko atrašanās vietu Francijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet šāda nodokļa atbrīvojuma iespēja attiecībā uz juridiskām personām ar vadības faktisko atrašanās vietu trešās valsts teritorijā ir atkarīga no tā, vai starp Franciju un šo valsti ir noslēgts administratīvās sadarbības līgums par cīņu pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vai arī no tā, vai pastāv nolīgums, kurā ietverta atruna par nediskrimināciju pilsonības dēļ, saderība ar Līgumu — Atteikšanās piešķirt nodokļa atbrīvojumu divām Britu Virdžīnu salās reģistrētām sabiedrībām — Francijā reģistrētu juridisko personu, solidāri atbildīgu parādnieku nodokļa samaksas pienākums

Rezolutīvā daļa:

LESD 64. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka LESD 63. pants neliedz piemērot valsts tiesību aktu, kas pastāvēja 1993. gada 31. decembrī, kurā ir paredzēts atbrīvojums no nodokļa attiecībā uz Savienības dalībvalstī esošo nekustamo īpašumu tirgus vērtību tām sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir šajā valstī, un kurā ir paredzēts nosacījums, ka šis atbrīvojums sabiedrībai, kuras juridiskā adrese ir aizjūras zemēs un teritorijās, ir piemērojams, ja starp minēto dalībvalsti un šo teritoriju ir noslēgts administratīvās sadarbības līgums krāpšanas un izvairīšanās no nodokļu samaksas apkarošanas jomā, vai nosacījums, ka, piemērojot nolīgumā ietvertu atrunu par nediskrimināciju pilsonības dēļ, šīm juridiskajām personām nav jāmaksā lielāks nodoklis nekā tas, kas jāmaksā juridiskajām personām, kuras ir dibinātas šajā pašā dalībvalstī.

(1) OV C 312, 19.12.2009.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/5

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 5. maija spriedums (Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Shirley McCarthy/Secretary of State for the Home Department

(Lieta C-434/09) (1)

(Personu brīva pārvietošanās - LESD 21. pants - Direktīva 2004/38/EK - “Tiesību subjekta” jēdziens - 3. panta 1. punkts - Pilsonis, kas nekad nav izmantojis tiesības uz brīvu pārvietošanos un vienmēr ir uzturējies savas pilsonības dalībvalstī - Otras dalībvalsts pilsonības esamības ietekme - Pilnībā iekšēja situācija)

2011/C 186/08

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of the United Kingdom

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Shirley McCarthy

Atbildētājs: Secretary of State for the Home Department

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Supreme Court of the United Kingdom — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (OV L 158, 77. lpp.) 3. un 16. panta interpretācija — Jēdzieni “tiesību subjekts” un “likumīgi uzturēties” — Lielbritānijas pilsone, kurai ir arī Īrijas pilsonība un kura visu mūžu ir dzīvojusi Apvienotajā Karalistē

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī direktīva nav piemērojama Savienības pilsonim, kurš nekad nav izmantojis tiesības uz brīvu pārvietošanos, vienmēr ir uzturējies dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, un kuram ir arī citas dalībvalsts pilsonība;

LESD 21. pants nav piemērojams Savienības pilsonim, kurš nekad nav izmantojis tiesības uz brīvu pārvietošanos, vienmēr ir uzturējies dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, un kuram ir arī citas dalībvalsts pilsonība, ja šī pilsoņa situācijā netiek veikti tādi dalībvalsts pasākumi, kas varētu viņam liegt faktiski izmantot ar Savienības pilsoņa statusu piešķirto tiesību būtību vai ierobežot viņa tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā izmantošanu.

(1) OV C 11, 16.01.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/5

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 5. maija spriedums (Upper Tribunal (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ralph James Bartlett, Natalio Gonzalez Ramos, Jason Michael Taylor/Secretary of State for Work and Pensions

(Lieta C-537/09) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - Iztikas pabalsta invalīdiem (“disability living allowance”) “mobilitātes” daļa - Atsevišķs pakalpojums - Speciāls no iemaksām neatkarīgs pabalsts - Neeksportējamība)

2011/C 186/09

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Ralph James Bartlett, Natalio Gonzalez Ramos, Jason Michael Taylor

Atbildētāja: Secretary of State for Work and Pensions

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Upper Tribunal — Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), tās versijā, kas bija spēkā pirms 2005. gada 5. maija, 4. panta 1. punkta un 2. panta interpretācija — Dienas naudas pabalsts invalīdiem, kas sastāv no “aprūpes” elementa, kuru piešķir tiem, kam ir nepieciešama individuāla palīdzība, un “mobilitātes” elementa, kurš ir paredzēts tiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība, lai pārvietotos (“Iztikas pabalsta invalīdiem”) — Iespēja uzskatīt mobilitātes elementu par atsevišķu pakalpojumu regulas piemērošanas nolūkā — Minētā pakalpojuma kvalifikācija

Rezolutīvā daļa:

4. panta 2.a punkts Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kura savukārt grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 631/2004, kā arī Regulas Nr. 1408/71 pēdējā redakcijā, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 647/2005, ir jāinterpretē tādējādi, ka iztikas pabalsta invalīdiem (“disability living allowance”) “mobilitātes” daļa ir uzskatāma par tādu speciālu no iemaksām neatkarīgu naudas pabalstu šīs tiesību normas izpratnē, kas ir minēts šo regulu IIa pielikumā;

trešā jautājuma izskatīšana nav atklājusi nevienu tādu elementu, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 1408/71 vienas vai otras redakcijas, kas ir piemērojamas pamata lietās, 10.a panta spēkā esamību tiktāl, ciktāl ar šo pantu iztikas pabalsta invalīdiem “mobilitātes” daļu tiek atļauts piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti nosacījumi par dzīvesvietu un uzturēšanos Apvienotajā Karalistē.

(1) OV C 63, 13.03.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/6

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 5. maija spriedums (Conseil d’État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Eiropas Kopienas/Région de Bruxelles-Capitale

(Lieta C-137/10) (1)

(EKL 207. panta 2. punkts un 282. pants - Eiropas Kopienu pārstāvība valstu tiesās - Komisijai piešķirtās pilnvaras - Pārstāvības pilnvaru deleģēšana citām Kopienu iestādēm - Nosacījumi)

2011/C 186/10

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d’État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Eiropas Kopienas

Atbildētājs: Région de Bruxelles-Capitale

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d’État — EKL 282. panta un 207. panta 2. punkta pirmās daļas interpretācija — Nosacījumi, ar kādiem Komisija deleģē Kopienas pārstāvību tiesā citai iestādei — Pilnvarojuma spēkā esamība, ja fiziska persona, kura ir tiesīga pārstāvēt pilnvaroto iestādi, nav nosaukta vārdā — Lietu izskatošās valsts tiesas kompetence spriest par šo jautājumu — Šaubas par to, vai Padomes ģenerālsekretāra vietnieks, kurš atbild par Ģenerālsekretariāta darba vadīšanu, var likumīgi pārstāvēt Padomi tiesā — Iestāžu organizatoriskās autonomijas principa ievērošana

Rezolutīvā daļa:

Pilnvarojums, ar kuru Eiropas Komisija ir deleģējusi kādai citai Kopienu iestādei savas no EKL 282. panta izrietošās tiesības pārstāvēt Eiropas Kopienas valsts tiesā saistībā ar šo iestādi notiekošā tiesvedībā, ir likumīgi piešķirts neatkarīgi no tā, vai šajā pilnvarojumā ir vai nav vārdā nosaukta fiziska persona, kura ir tiesīga pārstāvēt pilnvaroto iestādi. Šādos gadījumos gan šī iestāde, gan fiziskā persona, ja tā ir norīkota, Eiropas Kopienu pārstāvēšanai varēja pilnvarot advokātu.

(1) OV C 148, 05.06.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/7

Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 5. maija spriedums — Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Komisija

(Lieta C-200/10 P) (1)

(Apelācija - Šķīrējklauzula - Līgums par Kopienas finanšu atbalstu projektam “eContent” programmas ietvaros - Komisijas veikta līguma atcelšana - Attaisnoto izmaksu atlīdzināšana - Vispārējās tiesas sprieduma pamatojums)

2011/C 186/11

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (pārstāvis — N. Korogiannakis, dikigoros)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Manhaeve, D. Philippe un M. Gouden, avocats)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 9. februāra spriedumu lietā T-340/07 Evropaïki Dynamiki/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību, kas bija balstīta uz šķīrējklauzulu un ar kuru tika lūgts, lai Komisijai tiktu uzdots samaksāt, pirmkārt, summas, kuras tā ir, iespējams, parādā prasītājai un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus, kas radušies sakarā ar līguma izbeigšanu par Kopienas finanšu atbalstu projektam “e-Content Exposure and business Opportunities” (“EEBO”) (Līgums Nr. EDC-53007 EEBO/27873), kurš noslēgts Kopienas daudzgadu programmas ietvaros, kura ir paredzēta, lai veicinātu Eiropas digitālā satura attīstību un veicināšanu pasaules datortīklos, kā arī veicinātu valodu daudzveidību informācijas sabiedrībā (Programma “eContent”)

Rezolutīvā daļa:

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 9. februāra spriedumu lietā T-340/07 Evropaïki Dynamiki/Komisija, jo šajā spriedumā Vispārējā tiesa nav spriedusi par Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE prasījumiem, neskatoties uz līguma EDC-53007 EEBO/27873 laušanu, piespriest Komisijai tam samaksāt summu EUR 172 588,62, kuru Komisija vēl nav atmaksājusi un kuru tam ir bijis jāsamaksā minētā līguma ietvaros;

2)	lietu nosūtīt Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, lai tā spriestu par minētajiem Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE prasījumiem;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 179, 03.07.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/7

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 5. maija spriedums — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-206/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Regula (EEK) Nr. 1612/68 - 7. panta 2. punkts - Vācijas federālo zemju pakalpojumi neredzīgajiem, nedzirdīgajiem un personām ar invaliditāti - Nosacījums par dzīvesvietu)

2011/C 186/12

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvis — V. Kreuschitz)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — T. Henze un C. Blaschke)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāve — M. Noort)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.) 7. panta 2. punkta un Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta saistībā ar III sadaļas I nodaļu pārkāpums — Valsts tiesiskais regulējums, kurā federālās zemes pabalsta piešķiršanai personām ar invaliditāti un neredzīgajiem ir paredzēts nosacījums, ka pabalsta saņēmēja dzīvesvieta ir attiecīgajā federālajā zemē — Regulas (EEK) Nr. 1408/71 II pielikuma III daļā minētie pabalsti — “Speciālo no iemaksām neatkarīgo pabalstu” jēdziens

Rezolutīvā daļa:

paredzot atbilstoši federālo zemju tiesību aktiem pabalstu neredzīgajiem, nedzirdīgajiem un personām ar invaliditāti piešķiršanu personām, attiecībā uz kurām kompetentā dalībvalsts ir Vācijas Federatīvā Republika, ar nosacījumu, ka pabalsta saņēmēju dzīvesvietai vai parastās uzturēšanās vietai ir jābūt attiecīgajā federālajā zemē, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, kura grozīta un īstenota ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 647/2005, 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā saistībā ar šīs regulas III sadaļas 1. nodaļu un Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā 7. panta 2. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Nīderlandes Karaliste sedz savus izdevumus pati.

(1) OV C 179, 03.07.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/8

Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 5. maija spriedums — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-265/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Regula (EK) Nr. 1907/2006 - Ķimikālijas - Šo vielu reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un tām piemērojamie ierobežojumi - REACH regula - 126. pants - REACH regulas pārkāpuma gadījumā piemērojamie noteikumi par sodiem - Nepiemērošana noteiktajā termiņā)

2011/C 186/13

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver un M. van Beek)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — T. Materne un L. Van den Broeck)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp.), 126. panta pārkāpums — REACH regulas pārkāpuma gadījumā piemērojamās sankcijas

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai piemērotu sankcijas par Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK, pārkāpumiem, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šīs regulas 126. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 221, 14.08.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/8

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 28. aprīļa spriedums (Corte di Appello di Trento (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Hassen El Dridi alias Karim Soufi

(Lieta C-61/11 PPU) (1)

(Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Direktīva 2008/115/EK - To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi - 15. un 16. pants - Valsts tiesiskais regulējums, kurā attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, paredzēts brīvības atņemšanas sods gadījumā, ja tie atsakās izpildīt rīkojumu par dalībvalsts teritorijas atstāšanu - Saderīgums)

2011/C 186/14

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte di Appello di Trento

Lietas dalībnieks pamata procesā

Hassen El Dridi alias Karim Soufi

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte di Appello di Trento — Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 98. lpp.), 15. un 16. panta interpretācija — To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi — Aizturēšanai izraidīšanas nolūkā piemērojamie nosacījumi — Tieša piemērojamība — Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts brīvības atņemšanas sods no viena līdz četriem gadiem, kas var tikt piemērots trešās valsts valstspiederīgajam, kurš pēc izbraukšanas rīkojuma paziņošanas turpina nelikumīgi uzturēties valsts teritorijā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, un it īpaši tās 15. un 16. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā pamata lietā, saskaņā ar kuru trešās valsts valstspiederīgajam, kurš attiecīgajā dalībvalstī uzturas nelikumīgi, piemēro brīvības atņemšanas sodu tikai tādēļ vien, ka tas, pārkāpjot rīkojumu par šīs valsts atstāšanu noteiktajā termiņā, bez pamatota iemesla joprojām turpina uzturēties tajā.

(1) OV C 113, 09.04.2011.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/9

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 4. marta rīkojums (Tribunal Dâmbovița (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Nicușor Grigore/Regia Națională a Pădurilor Romsilva — Direcția Silvică București

(Lieta C-258/10) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Sociālā politika - Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība - Direktīva 2003/88/EK - Darba laika organizēšana - Jēdziens “darba laiks” - Jēdziens “maksimālais nedēļas darba laiks” - Mežsargs, kuram saskaņā ar individuālā darba līguma un piemērojamā koplīguma noteikumiem ir elastīgs darba laiks 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā - Valsts tiesiskais regulējums, kurā viņam ir paredzēta atbildība par jebkādu kaitējumu, kas radies meža apgaitas teritorijā, kuras pārvaldība viņam uzticēta - Kvalifikācija - Virsstundu ietekme uz ieinteresētās personas darba samaksu un finansiālajām kompensācijām)

2011/C 186/15

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Dâmbovița

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Nicușor Grigore

Atbildētāja: Regia Națională a Pădurilor Romsilva — Direcția Silvică București

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Dâmbovița — Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 9. lpp.) 2. panta (1. punkta) un 6. panta interpretācija — Jēdziens “darba laiks” — Valsts tiesiskais regulējums, kurā mežsargam paredzēta atbildība par jebkādu kaitējumu, kas radies viņa meža apgaitas teritorijā, neraugoties uz individuālā darba līguma noteikumiem, kurā viņam ir paredzēts maksimālais astoņu stundu darba laiks dienā — Jēdziens “maksimālais nedēļas darba laiks” — Reālais nedēļas darba laiks, kas pārsniedz likumā paredzēto maksimālo nedēļas darba laiku — Ietekme uz ieinteresētās personas darba samaksu un finansiālajām kompensācijām

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka laika posms, kurā mežsargam, kura darba laiks ir astoņas stundas dienā saskaņā ar individuālo darba līgumu, ir pienākums nodrošināt atsevišķas meža apgaitas uzraudzību, par kuru viņam attiecīgā gadījumā ir disciplinārā, mantiskā, administratīvā vai kriminālā atbildība par zaudējumiem, kas konstatēti teritorijā, kura atrodas viņa pārvaldībā, neatkarīgi no brīža, kurā zaudējumi rodas, ir “darba laiks” šīs normas nozīmē tikai tad, ja šim mežsargam noteiktā uzraudzības pienākuma rakstura un apjoma dēļ un viņam piemērojamā atbildības režīma dēļ ir vajadzīga viņa fiziskā klātbūtne darba vietā un ja minētajā laika posmā viņam ir jābūt darba devēja rīcībā. Iesniedzējtiesai ir jāveic nepieciešamās faktiskās un juridiskās pārbaudes, it īpaši attiecībā uz piemērojamām valsts tiesībām, lai novērtētu, vai tā ir tās izskatīšanā esošajā lietā.

Tas, ka laika posms tiek kvalificēts kā “darba laiks” Direktīvas 2003/88 2. panta 1. punkta nozīmē, nav atkarīgs no dienesta mājokļa piešķiršanas tajā meža apgaitas teritorijā, kuras pārvaldība attiecīgajam mežsargam ir uzticēta, jo šī mājokļa piešķiršana nenozīmē, ka viņam būtu pienākums fiziski atrasties darba devēja noteiktajā vietā un tur būt darba devēja rīcībā, lai vajadzības gadījumā varētu nekavējoties sniegt atbilstošus pakalpojumus. Iesniedzējtiesai ir jāveic nepieciešamās pārbaudes, lai novērtētu, vai tā ir tās izskatīšanā esošajā lietā.

Direktīvas 2003/88 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas principā nepieļauj situāciju, kurā — kaut arī mežsarga individuālajā darba līgumā ir paredzēts maksimālais 8 stundu darba laiks dienā, 40 stundas nedēļā, — likumos noteikto pienākumu dēļ viņam faktiski ir jānodrošina tās meža apgaitas pastāvīga uzraudzība, kuras pārvaldība viņam ir uzticēta vai nu pastāvīgi, vai arī pārsniedzot šajā pantā paredzēto maksimālo nedēļas darba laiku. Iesniedzējtiesai ir jāveic nepieciešamās pārbaudes, lai novērtētu, vai tā ir tās izskatīšanā esošajā lietā, un attiecīgā gadījumā jāpārbauda, vai pamata lietā ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti Direktīvas 2003/88 17. panta 1. punktā vai tās 22. panta 1. punktā un kas attiecas uz iespēju atkāpties no minētā 6. panta.

4)	Direktīva 2003/88 ir jāinterpretē tādējādi, ka darba devēja pienākums maksāt darba samaksu un līdzīgu atlīdzību par laiku, kurā mežsargam ir pienākums nodrošināt meža apgaitas, par ko tas ir atbildīgs, uzraudzību, izriet nevis no šīs direktīvas, bet no atbilstošajām valsts tiesību normām.

(1) OV C 221, 14.08.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/10

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 18. marta rīkojums (Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — David Montoya Medina/Fondo de Garantia Salarial, Universidad de Alicante

(Lieta C-273/10) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkts - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzula - Uz noteiktu laiku noslēgtie darba līgumi publiskajā sektorā - Tiesības uz trīsgadu darba stāža piemaksu - Nediskriminācijas princips)

2011/C 186/16

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: David Montoya Medina

Atbildētāji: Fondo de Garantia Salarial, Universidad de Alicante

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana — Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.) pielikuma 4. klauzulas 4. punkta interpretācija — Ar valsts universitātēm noslēgtie mācībspēku un pētnieku darba līgumi — Atsevišķu tiesību izslēgšana attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti uz noteiktu laiku

Rezolutīvā daļa:

Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ietverts Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 4. klauzula jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru bez jebkāda objektīva pamatojuma tiesības saņemt piemaksu par darba stāžu paredzētas vienīgi lektoriem, ar kuriem līgumi noslēgti uz nenoteiktu laiku, izslēdzot lektorus, ar kuriem līgumi noslēgti uz noteiktu laiku, ja attiecībā uz šīs piemaksas saņemšanu šīs divas darba ņēmēju kategorijas atrodas salīdzināmās situācijās.

(1) OV C 221, 14.08.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/10

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 14. marta rīkojums — Ravensburger AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Educa Borras SA

(Lieta C-370/10 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Grafiska preču zīme “EDUCA Memory game” - Valsts un starptautisku vārdisku preču zīmju “MEMORY” īpašnieka pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu noraidīšana, ko veic Apelāciju padome - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts - Relatīvi atteikuma pamatojumi)

2011/C 186/17

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Ravensburger AG (pārstāvji — H. Harte-Bavendamm un M. Goldmann, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Botis) un Educa Borras SA

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 19. maija spriedumu lietā T-243/08 Ravensburger/ITSB, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt tiesību aktu, ko valsts un starptautisku vārdisku preču zīmju “MEMORY” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 28. klasē, īpašnieks bija iesniedzis par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 8. aprīļa lēmumu lietā R 579/2007-2, ar kuru tika atcelts Anulēšanas nodaļas lēmums, ar kuru tika apmierināts apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtais pieteikums atzīt par spēkā neesošu grafisku preču zīmi “EDUCA Memory game” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 28. klasē

Rezolutīvā daļa:

1)	apelāciju noraidīt;

2)	Ravensburger AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 260, 25.09.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/11

Prasība, kas celta 2011. gada 28. februārī — Eiropas Komisija/Dānijas Karaliste

(Lieta C-95/11)

2011/C 186/18

Tiesvedības valoda — dāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal, pārstāvis, un H. Peytz, advokāts)

Atbildētāja: Dānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, atļaujot personām, kas nav nodokļa maksātājas, būt par PVN grupas biedriem, Dānijas Karaliste nav izpildījusi Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu paredzētos pienākumus;

—	piespriest Dānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai vienkāršotu valsts pārvaldi un novērstu atsevišķus pārkāpumu veidus, ar PVN direktīvu dalībvalstīm ir atļauts divas un vairākas personas, kas ir nodokļa maksātājas, uzskatīt par vienu personu nodokļa maksātāju. Komisija uzskata, ka ar šo direktīvu personām, kas nav nodokļa maksātājas, nav atļauts kļūt par šādas PVN grupas biedriem un līdz ar to uz tām neattiecas tiesības un pienākumi, kas ir piemērojami personām, kas ir nodokļa maksātājas. Tādējādi Dānijas tiesiskais regulējums, ar kuru personām, kas nav nodokļa maksātājas, ir atļauts būt par PVN grupas biedriem, ir pretējs iepriekš minētajai direktīvai.

(1) OV 2006 L 347, 1. lpp.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 18. martā iesniedza Oberlandesgericht Innsbruck (Austrija) — Tyrolean Airways Tiroler Luftfahrt Gesellschaft mbH/Betriebsrat Bord der Tyrolean Airways Tiroler Luftfahrt Gesellschaft mbH

(Lieta C-132/11)

2011/C 186/19

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Innsbruck

Lietas dalībnieki pamata procesā

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Tyrolean Airways Tiroler Luftfahrt Gesellschaft mbH

Atbildētāja apelācijas instancē: Betriebsrat Bord der Tyrolean Airways Tiroler Luftfahrt Gesellschaft mbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai Savienības tiesību akti spēkā esošajā redakcijā, it īpaši Pamattiesību hartas 21. pants (saistībā ar LES 6. panta 1. punktu), Savienības tiesību vispārējais princips (LES 6. panta 3. punkts), saskaņā ar kuru ir aizliegta diskriminācija vecuma dēļ, un Direktīvas 2000/78/EK (1) 1., 2. un 6. pants pieļauj tādus darba koplīgumus regulējošus valsts tiesību aktus, kuri netieši diskriminē gados vecākas darba ņēmējas, jo saskaņā ar darba koplīgumu nosakot nodarbinātības grupu un tādējādi — darba samaksas apmēru, ņem vērā tikai tādas prasmes un zināšanas, ko šīs darba ņēmējas ir ieguvušas, strādājot par gaisa kuģu salona apkalpes darbiniecēm konkrētā gaisa pārvadātāju sabiedrībā, nevis pēc satura vienādas prasmes un zināšanas, ko šīs personas ieguvušas citā gaisa pārvadātāju sabiedrībā, kura pieder pie tā paša koncerna? Vai tas pats attiecas arī uz darba attiecībām, kas nodibinātas pirms 2009. gada 1. decembra?

Vai valsts tiesa, ievērojot Savienības pamattiesību horizontālo tiešo iedarbību, var atzīt, ka daļēji nav spēkā individuāla darba līguma noteikums, ar kuru netieši pārkāpj Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu, Savienības tiesību vispārējo principu, saskaņā ar kuru ir aizliegta diskriminācija vecuma dēļ, un/vai Direktīvas 2000/78 1., 2. un 6. pantu, analogi spriedumam lietā Rieser (2) un analogi judikatūrai pretlikumīgos karteļa vienošanās gadījumos, kā, piemēram, lietā Béguelin (3), un nepiemērot šādu noteikumu?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

(2) 2004. gada 5. maija spriedums lietā C-157/02 (Krājums, I-1477. lpp.).

(3) 1971. gada 25. novembra spriedums lietā C-22/71 (Recueil, 949. lpp.).

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 21. martā iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) — Compass-Datenbank GmbH/Austrijas Republika

(Lieta C-138/11)

2011/C 186/20

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Compass-Datenbank GmbH

Atbildētāja: Austrijas Republika

Lietas dalībnieki: Bundeskartellanwalt, Bundeswettbewerbsbehörde

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 102. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts iestāde veic uzņēmējdarbību tad, ja tā, pamatojoties uz likumā paredzēto pienākumu sniegt ziņas, uzņēmumu sniegtos datus saglabā datubāzē (komercdarbības un sabiedrību reģistrā) un pret atlīdzību nodrošina piekļuvi šiem datiem un/vai atļauj veikt izdrukas, tomēr aizliedz plašākas izmantošanas darbības?

Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājumu ir noliedzoša:

2)	Vai uzņēmējdarbība pastāv tad, ja valsts iestāde, atsaucoties uz savām — datubāzes veidotājas — sui generis tiesībām uz aizsardzību, aizliedz izmantošanas darbības, kas pārsniedz piekļuves nodrošināšanu un izdruku veikšanu?

Gadījumā, ja atbilde uz 1. vai 2. jautājumu ir apstiprinoša:

Vai LESD 102. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka 1995. gada 6. aprīļa spriedumā apvienotajās lietās C-241/91 P un C-242/91 P Magill TV Guide [Recueil, I-743. lpp.] un 2004. gada 29. aprīļa spriedumā lietā C-418/01 I.M.S. Health [Recueil, I-5039. lpp.] iedibinātie principi (“essential-facilities doktrīna”) ir jāpiemēro arī tad, ja nepastāv “augšupējais tirgus”, jo aizsargātos datus apkopo un datubāzē (komercdarbības un sabiedrību reģistrā) tos reģistrē valsts iestāde?

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 28. martā iesniedza Administrativen Sad Varna (Bulgārija) — OOD Klub/Direktor na Direkcia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto”, gr. Varna, pri Centralno Upravlenie na Nacionalna Agencia po Prihodite

(Lieta C-153/11)

2011/C 186/21

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen Sad Varna (Bulgārija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: OOD Klub

Atbildētājs: Direktor na Direkcia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto”, gr. Varna, pri Centralno Upravlenie na Nacionalna Agencia po Prihodite

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 168. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka — pēc tam, kad nodokļa maksātājs ir izmantojis savas izvēles tiesības un nekustamo īpašumu, kas ir ražošanas līdzeklis, ir iekļāvis sava uzņēmuma kapitālā, — ir jāpieņem (proti, kamēr nav pierādīts pretējais), ka šī prece tiek izmantota ar nodokli apliekamiem darījumiem, ko veic nodokļa maksātājs?

Vai Direktīvas 2006/112 168. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības atskaitīt priekšnodokli pērkot nekustamo īpašumu, kas iekļauts nodokļa maksātāja uzņēmuma kapitālā, rodas uzreiz tajā taksācijas periodā, kurā nodoklis kļuvis iekasējams, un, proti, neraugoties uz apstākli, ka nekustamais īpašums nevar tikt izmantots, jo nav notikusi likumā obligāti paredzētā pieņemšana ekspluatācijā?

Vai tāda administratīvā prakse, kāda ir Nacionalna Agencia po Prihodite prakse, atbilstoši kurai personu, kam jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, izmantotās tiesības atskaitīt priekšnodokli attiecībā uz to nopirktiem ražošanas līdzekļiem, tiek atteiktas, pamatojoties uz to, ka šie līdzekļi tiek izmantoti sabiedrības īpašnieku privātajām vajadzībām, par šo izmantošanu nepiemērojot pievienotās vērtības nodokli, atbilst minētajai direktīvai un judikatūrai par tās interpretāciju?

4)	Vai tādā gadījumā, par kādu ir pamata lieta, sabiedrībai — prasītājai — ir tiesības atskaitīt priekšnodokli, pērkot nekustamo īpašumu — Maisonnette Sofijā?

(1) OV L 347, 1. lpp.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/13

Prasība, kas celta 2011. gada 5. aprīlī — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-164/11)

2011/C 186/22

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvis — W. Mölls)

Atbildētāja: Francijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

konstatēt, ka, nepieņemot noteikumus, kas vajadzīgi, lai savu elektroenerģijas nodokļu sistēmu pielāgotu Direktīvas 2003/96/EK (1) noteikumiem, neskatoties uz to, ka bija beidzies šīs direktīvas 18. panta 10. punkta otrajā daļā paredzētais pārejas periods, Francijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savā prasības pieteikumā Komisija apgalvo, ka, neskatoties uz to, ka 2009. gada 1. janvārī bija beidzies atbildētajai saistošais pārejas periods, tā joprojām nebija pielāgojusi visus tās elektroenerģijas nodokļu sistēmas elementus direktīvas noteikumiem. Saskaņā ar Francijas iestāžu teikto ar 2010. gada 7. decembra Likumu Nr. 2010–1488, kas tika pieņemts un stājās spēkā pēc argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigām, valsts tiesībās tika transponēti minētās direktīvas noteikumi. Pēc Komisijas domām šī prasība ir jāapmierina, ņemot vērā situāciju valsts tiesībās, kāda pastāvēja argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās.

Komisija norāda, ka katrā ziņā Francija joprojām nebija pielāgojusi visus tās elektroenerģijas nodokļu sistēmas elementus direktīvas noteikumiem. Prasītāja noraida valsts iestāžu argumentu, saskaņā ar kuru ar direktīvu netiek aizliegts paaugstināt akcīzes nodokli atbilstoši attiecīgajām ģeogrāfiskajām teritorijām. Tieši pretēji, tajā esot piedāvāts vienotas likmes princips visa veida elektroenerģijas patēriņam vienā un tajā pašā dalībvalstī un 5., 14., 15. un 17. pantā ir izsmeļoši uzskaitītas visas atkāpes no šī principa.

Turklāt Komisija noraida Francijas iestāžu apgalvojumu, ka “diferencētas nodokļu likmes” nerada krāpšanas risku, nenozīmē papildu izmaksas saimnieciskās darbības subjektiem un nerada šķēršļus pieejai tirgum ārvalstu piegādātājiem.

(1) Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 51. lpp.).

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 18. aprīlī iesniedza Conseil d’État (Francija) — CIMADE, Groupe d'information et de soutien des immigrés (GISTI)/Ministre de l'Intérieur, de l'Outre-mer, des Collectivités territoriales et de l'Immigration

(Lieta C-179/11)

2011/C 186/23

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d’État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: CIMADE, Groupe d'information et de soutien des immigrés (GISTI)

Atbildētāji: Ministre de l'Intérieur, de l'Outre-mer, des Collectivités territoriales et de l'Immigration

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/9/EK (1) tiek nodrošināts, ka patvēruma meklētājam, saistībā ar kuru dalībvalsts, kura izskata tā pieteikumu par patvēruma piešķiršanu, saskaņā ar Padomes 2003. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 343/2003 (2) uzņemšanas pieprasījumu nolemj nodot citai dalībvalstij, par kuru tā uzskata, ka tās kompetencē ir izvērtēt šo pieteikumu, visu procedūras par uzņemšanu vai atkārtotu uzņemšanu laiku pienākas ar uzņemšanu saistītie minimālie nosacījumi?

Ja uz šo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši:

a)	Vai pirmās dalībvalsts pienākums nodrošināt pieeju minimālajiem nosacījumiem uzņemšanai izbeidzas brīdī, kad dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, to ir apstiprinājusi, kad patvēruma meklētājs faktiski ir uzņemts vai atkārtoti uzņemts, vai arī no kāda cita brīža?

b)	Kurai dalībvalstij ir jāuzņemas finansiālās saistības, radot pieejamus minimālos nosacījumus uzņemšanai šajā laika periodā?

(1) Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (OV L 31, 18. lpp.)

(2) Padomes 2003. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 50, 1. lpp.)

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/14

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 3. februāra spriedumu lietā T-33/05 Compañía Española de Tabaco en Rama, S.A. (Cetarsa)/Eiropas Komisija 2011. gada 15. aprīlī iesniedza Compañía Española de Tabaco en Rama, S.A.

(Lieta C-181/11)

2011/C 186/24

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Compañía Española de Tabaco en Rama, S.A. (Cetarsa) (pārstāvji — M. Araujo Boyd, J. Buendía Sierra un Á. Givaja Sanz, abogados)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	atcelt Komisijas 2004. gada 20. oktobra Lēmumu par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/C.38.238/B.2 — neapstrādāta tabaka — Spānija);

—

pakārtoti, samazināt pārsūdzētā lēmuma 3. pantā noteikto naudas sodu, to no jauna nosakot EUR 1 000 apmērā un, vēl pakārtoti — ja uzliktais naudas sods nebūs tāds pats kā ražotājiem noteiktais, tad to noteikt EUR 2 905 200 apmērā, kas iegūts, piemērojot atlaidi 40 % apmērā atbildību mīkstinošu apstākļu dēļ, nosakot augstāko robežu 10 % apmērā no kopējā apgrozījuma, neietekmējot tādējādi piemērojamo atlaidi Cetarsa tās sadarbības izmeklēšanas ietvaros dēļ, kā to arī atzinusi Vispārējā tiesa;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā daļā par valsts tiesību normu ietekmi uz Cetarsa rīcības likumību.

Prasītāja arī apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, jo tā esot sagrozījusi ar pārkāpuma izdarīšanas laikā spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem saistītos faktus, kas kļūdaini ir bijis pamats secinājumam, ka pārstrādātāju rīcība esot bijusi vēl ļaunāka nekā ražotāju izdarītais un ka ar savu rīcību pārstrādātāji esot pārsnieguši to, kas tiem ļauts saskaņā ar tiesību normām.

Visbeidzot, prasītāja norāda, ka atšķirībā no iesaistītajiem uzņēmumiem piešķirtā atlaide atbilstoši neskaidrībai, kas radīta ar valsts tiesību aktiem, nekādi neesot ietekmējusi Cetarsa uzliktā naudas soda aprēķinu.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/14

Prasība, kas celta 2011. gada 18. aprīlī — Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-184/11)

2011/C 186/25

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Stromsky un C. Urraca Caviedes)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Tiesas 2006. gada 14. decembra spriedumu apvienotajās lietās no C-485/03 līdz C-490/03 Komisija/Spānija (Krājums, I-11887. lpp.; turpmāk tekstā — “2006. gada spriedums”) par Komisijas 2001. gada 11. jūlija Lēmumā 2002/820/EK par valsts atbalsta shēmu, ko Spānija kā nodokļu kredītu 45 % apmērā no ieguldījumiem īsteno par labu Alavas [Álava] provinces uzņēmumiem (OV 2002, L 296, 1. lpp.); 2001. gada 11. jūlija Lēmumā 2002/892/EK par valsts atbalsta shēmu, ko Spānija piemēroja atsevišķiem jaunizveidotiem Alavas provinces uzņēmumiem (OV 2002, L 314, 1. lpp.); 2001. gada 11. jūlija Lēmumā 2003/27/EK par valsts atbalsta shēmu, ko Spānija kā nodokļu kredītu 45 % apmērā no ieguldījumiem īsteno par labu Biskajas [Vizcaya] provinces uzņēmumiem (OV 2003, L 17, 1. lpp.); 2001. gada 11. jūlija Lēmumā 2002/806/EK par valsts atbalsta shēmu, ko Spānija piemēro atsevišķiem jaunizveidotiem Biskajas provinces uzņēmumiem (OV 2002, L 279, 35. lpp.); 2001. gada 11. jūlija Lēmumā 2002/894/EK par valsts atbalsta shēmu, ko Spānija kā nodokļu kredītu 45 % apmērā no ieguldījumiem īsteno par labu Gipuskoa [Guipúzcoa] provinces uzņēmumiem (OV 2002, L 314, 26. lpp.), un 2001. gada 11. jūlija Lēmumā 2002/540/EK par valsts atbalsta shēmu, ko Spānija piemēro atsevišķiem jaunizveidotiem Gipuskoa provinces uzņēmumiem (OV 2002, L 174, 31. lpp.) (turpmāk tekstā — “2001. gada lēmumi”) paredzēto pienākumu neizpildi, Spānijas Karaliste nav izpildījusi šajos lēmumos, kā arī LESD 260. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Spānijas Karalistei samaksāt Komisijai kavējuma naudu EUR 236 044,8 apmērā par katru sprieduma izpildes nokavējuma dienu no dienas, kad pasludināts spriedums šajā lietā, līdz 2006. gada sprieduma pilnīgas izpildes dienai;

—

piespriest Spānijas Karalistei samaksāt Komisijai noteiktu summu, kura aprēķināta, dienas summu EUR 25 817,4 apmērā reizinot ar to dienu skaitu, kurās ir noticis pārkāpums no 2006. gada sprieduma taisīšanas dienas līdz:

—	datumam, kurā Spānijas Karaliste ir atguvusi 2001. gada lēmumos par nelikumīgiem atzītos atbalstus, ja Tiesa konstatē, ka atgūšana faktiski ir notikusi pirms sprieduma pasludināšanas šajā lietā;

—	datumam, kurā taisīts spriedums šajā lietā, ja 2006. gada spriedums pirms šī datuma nav pilnībā ticis izpildīts;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka Spānijas iestādes nav veikušas visus pasākumus, kas vajadzīgi 2006. gada sprieduma izpildei, jo nav atguvušas visus atbalstus, kas 2001. gada lēmumos atzīti par nelikumīgiem un neatbilstošiem. Pirmkārt, Spānijas iestādes noteiktus individuālus atbalstus ir uzskatījušas par saderīgiem ar iekšējo tirgu, kaut gan šie atbalsti neatbilda Komisijas apstiprinātās valsts reģionālā atbalsta shēmas prasībām un katrā ziņā neatbilda Kopienu valsts reģionālā atbalsta vadlīnijās (OV 1998, C 74, 9. lpp.) izvirzītajām prasībām. Otrkārt, Spānijas iestādes noteiktiem saņēmējiem ir piemērojušas atlaidi līdz pat EUR 100 000 par saņēmēju par trīs gadu periodu, neievērojot de minimis atbalstu regulējošās tiesību normas. Treškārt, dažos gadījumos Spānijas iestādes ar atpakaļejošu spēku ir piemērojušas Spānijas nodokļu tiesībās paredzētās nodokļu atlaides, kaut gan nebija izpildītas visas Spānijas tiesību aktos šādu atlaižu piemērošanai paredzētās prasības. Visbeidzot un ceturtkārt, nelikumīgo atbalstu saņēmēji nav izpildījuši visus Spānijas iestāžu izdotos samaksas pieprasījumus. Pēc Komisijas aprēķiniem, joprojām atgūstamās summas ir 87 % no visiem atgūstamajiem nelikumīgajiem atbalstiem.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 20. aprīlī iesniedza Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) — Stanleybet International LTD, William Hill Organization Ltd un William Hill Plc/Ypourgos Oikonomias kai Oikonomikon un Ypourgos Politismou

(Lieta C-186/11)

2011/C 186/26

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Stanleybet International LTD, William Hill Organization Ltd un William Hill Plc

Atbildētāji: Ypourgos Oikonomias kai Oikonomikon un Ypourgos Politismou

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar EK līguma 43. un 49. pantu ir saderīgs valsts tiesību akts, kas nolūkā ierobežot azartspēļu piedāvājumu ekskluzīvas tiesības saistībā ar azartspēļu norises nodrošināšanu, pārvaldību, organizēšanu un rīkošanu piešķir tikai vienam uzņēmumam, kas izveidots akciju sabiedrības formā un kotēts biržā, ja minētais uzņēmums turklāt arī reklamē sevis organizētās azartspēles, paplašina savu darbību un veic to citās valstīs, spēlētāju dalība ir brīva, un derību un laimesta maksimāli pieļaujamā summa tiek noteikta katrai biļetei, nevis katram spēlētājam?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai ar EK līguma 43. un 49. pantu ir saderīgs valsts tiesību akts, kurš nolūkā cīnīties pret noziedzību, īstenojot kontroli pār attiecīgajā jomā aktīvo uzņēmumu darbību, lai nodrošinātu, ka minētā darbība norisinās tikai kontrolētā veidā, ekskluzīvas tiesības saistībā ar azartspēļu norises nodrošināšanu, pārvaldību, organizēšanu un rīkošanu piešķir tikai vienam uzņēmumam, arī tad, ja minētā piešķīruma rezultātā attiecīgais piedāvājums paplašinās neierobežoti? Vai katrā ziņā, lai minēto ierobežojumu varētu uzskatīt par piemērotu noziedzības apkarošanas mērķa sasniegšanai, ir noderīgi piedāvājuma paplašināšanos tomēr kontrolēt, proti, lai tas nepārsniedz to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai? Ja minētā paplašināšanās tomēr ir jākontrolē, vai no tāda viedokļa to var uzskatīt par kontrolētu, ja minētajā nozarē tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības struktūrai, kurai piemīt pirmajā prejudiciālajā jautājumā uzskaitītās īpašības? Visbeidzot, ja uzskata, ka konkrēto ekskluzīvo tiesību piešķiršana izraisa azartspēļu piedāvājuma kontrolētu paplašināšanos, vai piešķīrums tikai vienam uzņēmumam pārsniedz to, kas vajadzīgs, tajā ziņā, ka to pašu mērķi var pienācīgi sasniegt, minētās tiesības piešķirot arī vairākiem uzņēmumiem?

Ja, atsaucoties uz iepriekšējiem diviem prejudiciālajiem jautājumiem, tiktu uzskatīts, ka ekskluzīvu tiesību piešķiršana ar konkrētajiem valsts noteikumiem saistībā ar azartspēļu norises nodrošināšanu, pārvaldību, organizēšanu un rīkošanu nav saderīga ar EK līguma 43. un 49. pantu: a) vai saskaņā ar minētajiem Līguma noteikumiem ir pieļaujams, ka valsts iestādes pārejas periodā, kas vajadzīgs, lai pieņemtu ar EK līgumu saderīgus noteikumus, pārstāj izskatīt lūgumus par minētās darbības uzsākšanu, kurus iesnieguši citās dalībvalstīs reģistrēti subjekti, b) ja atbilde ir apstiprinoša, pamatojoties uz kādiem kritērijiem nosaka šāda pārejas perioda ilgumu, c) ja pārejas periods netiek atļauts, pamatojoties uz kādiem kritērijiem valsts iestādēm ir jāvērtē attiecīgie lūgumi?

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/16

Prasība, kas celta 2011. gada 20. aprīlī — Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-189/11)

2011/C 186/27

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Lozano Palacios un C. Soulay)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka,

—	piemērojot īpašo režīmu ceļojumu aģentūrām gadījumos, kad ceļojumu pakalpojumi ir tikuši pārdoti trešajai personai, nevis ceļotājam,

—	izslēdzot no minētā īpašā režīma piemērošanas tādu mazumtirdzniecības aģentūru veikto vairumtirgotāju organizēto ceļojumu pārdošanu klientiem, kuras rīkojas savā vārdā,

—	zināmos gadījumos atļaujot ceļojumu aģentūrām rēķinā iekļaut kopējo summu, kurai nav saistības ar no klienta faktiski iekasēto PVN, un ļaujot klientam, kas ir nodokļu maksātājs, atskaitīt šo kopējo samaksāto PVN, un

—	atļaujot ceļojumu aģentūrām, tiktāl, ciktāl tām piemērojams īpašais režīms, vispārīgi noteikt nodokļa bāzi katram nodokļu samaksas periodam,

Spānijas Karaliste nav izpildījusi Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 306.–310., 226., 168., 169. un 73. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka tas, kā Spānijas Karaliste piemēro īpašo režīmu ceļojumu aģentūrām, tiktāl, ciktāl tas attiecas ne tikai uz ceļotājiem sniegtajiem pakalpojumiem, kā ir paredzēts direktīvā, bet arī uz darījumiem ceļojumu aģentūru starpā, ir pretrunā tiesību aktu noteikumiem PVN jomā.

Turklāt tas, ka no minētā īpašā režīma piemērošanas tiek izslēgta tādu mazumtirdzniecības aģentūru veikta vairumtirgotāju organizēto ceļojumu pārdošana klientiem, kuras rīkojas savā vārdā, arī neatbilstot direktīvai, jo šādas darbības, pēc Komisijas domām, neapšaubāmi ietilpst tajās, uz kurām attiecas īpašais režīms.

Komisija uzskata, ka pretrunā PVN direktīvai ir arī Spānijas tiesību normas, kurās ceļojuma aģentūrām bez jebkāda pamata, kas būtu rodams minētajā direktīvā, ir atļauts rēķinā iekļaut kopējo PVN summu, kurai nav saistības ar no klienta faktiski iekasēto PVN, kā arī tiesību normas, kurās atļauts klientam, kas ir nodokļu maksātājs, atskaitīt šo kopējo samaksāto PVN, kā arī tās, kurās ceļojumu aģentūrām tiktāl, ciktāl tām ir piemērojams īpašais režīms, ir atļauts vispārīgi noteikt nodokļa bāzi katram nodokļu samaksas periodam.

(1) OV L 347, 1. lpp.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/16

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 8. februāra spriedumu lietā T-194/09 Lan Airlines, S.A./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un Air Nostrum, Líneas Aéreas del Mediterráneo, S.A.2011. gada 28. aprīlī iesniedza Lan Airlines, S.A.

(Lieta C-198/11 P)

2011/C 186/28

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lan Airlines, S.A. (pārstāvis — E. Armijo Chávarri, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Air Nostrum, Líneas Aéreas del Mediterráneo, S.A.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 8. februāra spriedumu;

—	taisīt jaunu spriedumu, izlemjot lietu pēc būtības (iebildumi, ko savulaik cēlusi LAN Airlines, S.A. pret Kopienas preču zīmes “Air Nostrum” reģistrācijas pieteikumu saistībā ar vārdisku preču zīmi “LÍNEAS AÉREAS DEL MEDITERRANÉO LAM”), vai nodot lietu atpakaļ izlemšanai Vispārējai tiesai,

—	abos gadījumos piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Interpretācijas kļūda, ko pieļāvusi Vispārējā tiesa attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 (1) (tagad — Regula Nr. 207/2009 (2)) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Apelācijas sūdzībā tiek apgalvots, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpta judikatūra, saskaņā ar kuru visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību ir jāveic, pamatojoties uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus, ja šīs sastāvdaļas pašas par sevi dominē kombinētās preču zīmes attēlā.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā elementus, kam ir nozīme lietā (galvenokārt, nozares īpatnības, Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma raksturs un attiecīgā patērētāja uztveres kritērijs), vērtējot elementa “LAM”, kas ietverts apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, faktisko ietekmi uz to, kā minēto preču zīmi uztver Spānijas vidusmēra patērētājs.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka lietas apstākļu pareiza izvērtējuma rezultātā Vispārējai tiesai esot bijis jāatzīst, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikums galvenokārt un vispirms tiktu uztverts salīdzinājumā ar akronīmu “LAM”, un šis preču zīmes reģistrācijas pieteikums esot bijis jāsalīdzina ar apelācijas sūdzības iesniedzējas preču zīmēm, ņemot vērā minēto elementu.

Iesniegtā apelācijas sūdzība balstās uz apgalvojumu, ka, ja Vispārējā tiesa būtu atzinusi šo faktu, tā būtu atzinusi sajaukšanas iespējas esamību starp Kopienas preču zīmes “LÍNEAS AÉREAS DEL MEDITERRANÉO LAM” reģistrācijas pieteikumu un apelācijas sūdzības iesniedzējas preču zīmēm “LAN”.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

(2) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/18

Vispārējās tiesas 2011. gada 17. maija spriedums — Buczek Automotive/Komisija

(Lieta T-1/08) (1)

(Valsts atbalsts - Polijas tērauda rūpniecības pārstrukturēšana - Atbrīvojums no parādiem valstij - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzlikts pienākums to atgūt - Prasība atcelt tiesību aktu - Interese celt prasību - Pieņemamība - Valsts atbalsta jēdziens - Privātā kreditora kritērijs)

2011/C 186/32

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Buczek Automotive sp. z o.o. (Sosnowiec, Polija) (pārstāvji — sākotnēji T. Gackowski, pēc tam D. Szlachetko-Reiter un, visbeidzot, J. Jurczyk, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji K. Gross, M. Kaduczak, A. Stobiecka-Kuik un K. Herrmann, pēc tam Stobiecka-Kuik, Herrmann un T. Maxian Rusche)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas atbalstam: Polijas Republika (pārstāvji — M. Niechciała, pēc tam M. Krasnodębska-Tomkiel un M. Rzotkiewicz)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2007. gada 23. oktobra Lēmumu 2008/344/EK par valsts atbalsta pasākumu C 23/06 (ex NN 35/06), ko Polija īstenojusi tērauda ražotājai grupai Technologie Buczek (OV 2008, L 116, 26. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2007. gada 23. oktobra Lēmuma 2008/344/EK par valsts atbalsta pasākumu C 23/06 (ex NN 35/06), ko Polija īstenojusi tērauda ražotājai grupai Technologie Buczek, 1. pantu;

2)	atcelt Lēmuma 2008/344 3. panta 1. un 3. punktu un 4. un 5. pantu tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Buczek Automotive sp. z o.o.;

3)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Buczek Automotive tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas radušies pagaidu noregulējuma tiesvedībā;

4)	Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 64, 08.03.2008.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/18

Vispārējās tiesas 2011. gada 16. maija spriedums — Atlas Transport/ITSB — Atlas Air (“ATLAS”)

(Lieta T-145/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “ATLAS” - Agrāka Beniluksa grafiska preču zīme “atlasair” - Formas prasības - Paziņojuma, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības pamatojums, iesniegšana - Administratīvā procesa apturēšana - Regulas (EK) Nr. 40/94 59. pants (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 60. pants) - Regulas (EK) Nr. 2868/95 20. noteikuma 7. punkts)

2011/C 186/33

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Atlas Transport GmbH (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji — U. Hildebrandt, K. Schmidt-Hern un B. Weichhaus, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Atlas Air, Inc. (Wilmington, Delaware, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — sākotnēji R. Dissmann, vēlāk — R. Dissmann un J. Guhn, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 24. janvāra lēmumu lietā R 1023/2007-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Atlas Air, Inc. un Atlas Transport GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Atlas Transport GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un Atlas Air Inc. tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 158, 21.06.2008.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/19

Vispārējās tiesas 2011. gada 12. maija spriedums — Région Nord-Pas-de-Calais un Communauté d’agglomération du Douaisis/Komisija

(Lieta T-267/08 un T-279/08) (1)

(Valsts atbalsts - Dzelzceļa aprīkojuma būvniecība - Atmaksājami avansi - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un tiek likts to atgūt - Prasījumu pielāgošana - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu - Valsts līdzekļi - Valsts vainojamība - Privātā ieguldītāja kritērijs - Grūtībās nonācis uzņēmums)

2011/C 186/34

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Région Nord-Pas-de-Calais (Francija) (pārstāvji — M. Cliquennois un F. Cavedon, avocats) (lieta T-267/08) un Communauté d’agglomération du Douaisis (Francija) (pārstāvji — M. Y. Benjamin un D. Rombi, avocats) (lieta T-279/08)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Giolito un B. Stromsky)

Priekšmets

Sākotnēji prasība atcelt Komisijas 2008. gada 2. aprīļa Lēmumu C(2008) 1089, galīgā redakcija, par Francijas Arbel Fauvet Rail SA labā īstenoto valsts atbalstu C 38/2007 (ex NN 45/2007), pēc tam — prasība atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010) 4112, galīgā redakcija, par Francijas Arbel Fauvet Rail labā īstenoto valsts atbalstu C 38/2007 (ex NN 45/2007)

Rezolutīvā daļa:

1)	lēmums par prasībām atcelt Komisijas 2008. gada 2. aprīļa Lēmumu C(2008) 1089, galīgā redakcija, par Francijas Arbel Fauvet Rail SA labā īstenoto valsts atbalstu C 38/2007 (ex NN 45/2007) vairs nav jāpieņem;

2)	prasības noraidīt;

Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus, izņemot tos, kas Région Nord-Pas-de-Calais un Communauté d’agglomération du Douaisis radušies pēc tam, kad tiem tika paziņots Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmums C(2010) 4112, galīgā redakcija, par Francijas Arbel Fauvet Rail labā īstenoto valsts atbalstu C 38/2007 (ex NN 45/2007), ar kuru tika atsaukts Lēmums C(2008) 1089, galīgā redakcija.

(1) OV C 247, 27.09.2008.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/19

Vispārējās tiesas 2011. gada 17. maija spriedums — Elf Aquitaine/Komisija

(Lieta T-299/08) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Nātrija hlorāta tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu - Sodu un sankciju individualitātes princips - Sodu tiesiskuma princips - Nevainīguma prezumpcija - Labas pārvaldības princips - Tiesiskās drošības princips - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Naudas sodi - Atbildību pastiprinošs apstāklis - Atturēšana - Atbildību mīkstinošs apstāklis - Sadarbība administratīvajā procesā - Būtiska pievienotā vērtība)

2011/C 186/35

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Elf Aquitaine SA (Courbevoie, Francija) (pārstāvji — É. Morgan de Rivery un S. Thibault-Liger, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — X. Lewis, É. Gippini Fournier un R. Sauer)

Priekšmets

Galvenokārt, prasība atcelt Komisijas 2008. gada 11. jūnija Lēmumu C(2008) 2626, galīgā redakcija, par [EKL] 81. panta un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 53. panta piemērošanu (lieta COMP/38.695 — Nātrija hlorāts) tiktāl, ciktāl lēmums attiecas uz prasītāju, un, pakārtoti, lūgums atcelt vai samazināt prasītājai ar šo lēmumu uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Elf Aquitaine SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 272, 25.10.2008.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/20

Vispārējās tiesas 2011. gada 17. maija spriedums — Arkema France/Komisija

(Lieta T-343/08) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Nātrija hlorāta tirgus - Lēmums, ar ko konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Vainojamība prettiesiskā rīcībā - Naudas sodi - Atbildību pastiprinošs apstāklis - Recidīvs - Atbildību mīkstinošs apstāklis - Sadarbība administratīvajā procesā - Būtiska pievienotā vērtība)

2011/C 186/36

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Arkema France (Colombes, Francija) (pārstāvji — sākotnēji A. Winckler, S. Sorinas un H. Kanellopoulos, pēc tam S. Sorinas, E. Jégou un M. Sabeva, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — X. Lewis, É. Gippini Fournier un R. Sauer)

Priekšmets

Prioritāri, prasība atcelt Komisijas 2008. gada 11. jūnija Lēmumu C(2008) 2626, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/38.695 — Nātrija hlorāts) tiktāl, ciktāl minētais lēmums attiecas uz Arkema France, un, pakārtoti, prasība atcelt vai samazināt to naudas sodu summas, kas minētajā lēmumā noteikti Arkema France

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Arkema France atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 285, 08.11.2008.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/20

Vispārējās tiesas 2011. gada 5. maija spriedums — Olymp Bezner/ITSB — Bellido (“Olymp”)

(Lieta T-203/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “Olymp” - Agrāka valsts grafiska preču zīme “OLIMPO” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

2011/C 186/37

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Olymp Bezner GmbH & Co. KG (Bietigheim-Bissingen, Vācija) (pārstāvji — M. Eck un J. Dönch, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Miguel Bellido, SA (Manzanares, Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 11. marta lēmumu lietā R 531/2008-2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Miguel Bellido, SA un Olymp Bezner GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Olymp Bezner GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 167, 18.07.2009.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/21

Vispārējās tiesas 2011. gada 5. maija spriedums — Olymp Bezner/ITSB — Bellido (“OLYMP”)

(Lieta T-204/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “OLYMP” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “OLIMPO” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2011/C 186/38

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Olymp Bezner GmbH & Co. KG (Bietigheim-Bissingen, Vācija) (pārstāvji — M. Eck un J. Dönch, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Miguel Bellido, SA (Manzanares, Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 5. marta lēmumu lietā R 598/2008-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Miguel Bellido, SA un Olymp Bezner GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Olymp Bezner GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 167, 18.07.2009.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/21

Vispārējās tiesas 2011. gada 17. maija spriedums — Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Alava u.c./ITSB (“TXAKOLI”)

(Lieta T-341/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas kolektīvās vārdiskas preču zīmes “TXAKOLI” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamatojumi - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punkts - Atšķirtspējas neesamība - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2011/C 186/39

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Álava (Amurrio, Spānija), Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Bizkaia (Leioa, Spānija) un Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Getaria (Getaria, Spānija) (pārstāvji — J. Grimau Muñoz un J. Villamor Muguerza, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 4. jūnija lēmumu lietā R 197/2009-2 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “TXAKOLI” kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Álava, Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Bizkaia un Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Getaria atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 256, 24.10.2009.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/22

Vispārējās tiesas 2011. gada 5. maija spriedums — CheapFlights International/ITSB — Cheapflights (“Cheapflights”)

(Lieta T-460/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Cheapflights” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “CheapFlights” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2011/C 186/40

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CheapFlights International Ltd (Ballybofey, Īrija) (pārstāvji — A. von Mühlendahl un H. Hartwig, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Botis)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Cheapflights Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — M. Edenborough, QC)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 31. augusta lēmumu lietā R 1356/2007-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp CheapFlights International Ltd un Cheapflights Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 31. augusta lēmumu lietā R 1356/2007-4 atcelt;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	ITSB un Cheapflights Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp CheapFlights International Ltd tiesāšanās izdevumus procesā Apelāciju padomē.

(1) OV C 24, 30.01.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/22

Vispārējās tiesas 2011. gada 5. maija spriedums — CheapFlights International/ITSB — Cheapflights (“Cheapflights” ar melnu lidmašīnu)

(Lieta T-461/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Cheapflights” ar melnu lidmašīnu reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska grafiska preču zīme “CheapFlights” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2011/C 186/41

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CheapFlights International Ltd (Ballybofey, Īrija) (pārstāvji — A. von Mühlendahl un H. Hartwig, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Botis)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Cheapflights Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — M. Edenborough, QC)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 31. augusta lēmumu lietā R 1607/2007-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp CheapFlights International Ltd un Cheapflights Ltd

Rezolutīvā daļa:

1)	Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 31. augusta lēmumu lietā R 1607/2007-4 atcelt;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	ITSB un Cheapflights Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp CheapFlights International Ltd tiesāšanās izdevumus procesā Apelāciju padomē.

(1) OV C 24, 30.01.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/23

Vispārējās tiesas 2011. gada 12. maija spriedums — Komisija/New Acoustic Music Association un Hildibrandsdottir

(Lieta T-464/09) (1)

(Šķīrējtiesas klauzula - Līgums par finanšu atbalstu, kas noslēgts pamatprogrammas “Kultūra 2000” ietvaros - Darbības “European Music Roadwork” īstenošana - Līguma neizpilde - Avansa daļēja atmaksa - Prasības daļēja nepieņemamība - Aizmuguriska lietas izskatīšana - Juridiskā palīdzība)

2011/C 186/42

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A.M. Rouchaud Joët un N. Bambara, kam palīdz C. Erkelens, avocat)

Atbildētājas: New Acoustic Music Association (Orpington, Apvienotā Karaliste) un Anna Hildur Hildibrandsdottir (Orpington, Apvienotā Karaliste).

Priekšmets

Komisijas prasība, kas pamatota ar šķīrējklauzulu EKL 238. panta izpratnē un kuras mērķis ir panākt, lai New Acoustic Music Association un A. H. Hildibrandsdottir piespriestu atmaksāt daļu no avansa maksājuma, kā arī samaksāt nokavējuma procentus, izpildot līgumu Nr. 2003-1895/001-001, lai īstenotu darbību “CLT2003/A1/GB-317 — European Music Roadwork” pamatprogrammas “Kultūra 2000” ietvaros, kas paredzēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 14. februāra Lēmumu Nr. 508/2000/EK (OV L 63, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasība ir nepieņemama tiktāl, ciktāl tā ir celta pret New Acoustic Music Association;

2)	A. H. Hildibrandsdottir samaksā Eiropas Komisijai kā New Acoustic Music Association partneriāta dalībniecei summu EUR 31 136,23 apmērā kopā ar nokavējuma procentiem ar likmi 7,70 % gadā, sākot no 2008. gada jūlija līdz parāda pilnīgai samaksai;

3)	A. H. Hildibrandsdottir atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)	A. H. Hildibrandsdottir juridiskās palīdzības lūgumu noraidīt.

(1) OV C 51, 27.02.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/23

Vispārējās tiesas 2011. gada 12. maija spriedums — Jager & Polacek/ITSB (“REDTIBE”)

(Lieta T-488/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “REDTUBE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka nereģistrēta valsts preču zīme “Redtube” - Nodevas par iebildumiem nesamaksa termiņā - Lēmums, ar ko iebildumus atzīst par neiesniegtiem - Regulas (EK) Nr. 2869/95 8. panta 3. punkts - Tiesiskās paļāvības aizsardzība - Regulas (EK) Nr. 2868/95 17. noteikums - Process ex parte - Regulas (EK) Nr. 216/96 8. panta 2. punkts - Regulas Nr. 2868/95 18. noteikums - Paziņojuma, ar kuru ITSB informē par iebildumu atzīšanu par pieņemamiem, juridiskā būtība - Formu un actus contrarius paralēluma princips - Regulas (EK) Nr. 207/2009 80. pants)

2011/C 186/43

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jager & Polacek GmbH (Vīne, Austrija) (pārstāvji — A. Reneck, V. von Bomhard un T. Dolde, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 29. septembra lēmumu lietā R 442/2009-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Jager & Polacek GmbH un RT Mediasolutions s.r.o.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Jager & Polacek GmbH atlīdzina tiesāšanas izdevumus.

(1) OV C 37, 13.02.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/24

Vispārējās tiesas 2011. gada 17. maija spriedums — Diagnostiko kai Therapeftiko Kentro Athinon “Ygeia”/ITSB (“υγεία”)

(Lieta T-7/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “υγεία” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamatojumi - Atšķirtspējas un aprakstoša rakstura neesamība - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 7. panta 3. punkts)

2011/C 186/44

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Diagnostiko kai Therapeftiko Kentro Athinon “Ygeia” AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji — K. Alexiou un S. Foteas, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — P. Geroulakos)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 4. novembra lēmumu lietā R 190/2009-2 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “υγεία” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Diagnostiko kai Therapeftiko Kentro Athinon “Ygeia” AE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 80, 27.03.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/24

Vispārējās tiesas 2011. gada 5. maija spriedums — SIMS — École de ski internationale/ITSB — SNMSF (“esf école du ski français”)

(Lieta T-41/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “esf école du ski français” - Absolūti atteikuma pamatojumi - Valsts emblēma - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta h) apakšpunkts - Parīzes konvencijas 6.ter pants - Preču zīme, kas var maldināt sabiedrību - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunkts)

2011/C 186/45

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Syndicat international des moniteurs de ski — École de ski internationale (SIMS — École de ski internationale) (Albertvilla, Francija) (pārstāvis — L. Raison-Rebufat, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji A. Folliard-Monguiral, pēc tam A. Folliard-Monguiral un J. Crespo Carrillo)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Syndicat national des moniteurs du ski français (SNMSF) (Meylan, Francija) (pārstāvis — J.-P. Stouls, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 11. novembra lēmumu lietā R 235/2009-1 par spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Syndicat national des moniteurs du ski français — École de ski internationale (SIMS — École de ski internationale) un Syndicat national des moniteurs du ski français (SNMSF)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Syndicat national des moniteurs du ski français — École de ski internationale (SIMS — École de ski internationale) atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus;

3)	Syndicat national des moniteurs du ski français sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 100, 17.04.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/25

Vispārējās tiesas 2011. gada 11. maija spriedums — Flaco-Geräte/ITSB — Delgado Sánchez (“FLACO”)

(Lieta T-74/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “FLACO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “FLACO” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Preču identiskums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts - Lūgums sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisko izmantošanu, kas pirmo reizi iesniegts Apelāciju padomē - Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 2868/95 22. noteikums)

2011/C 186/46

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Flaco-Geräte GmbH (Gütersloh, Vācija) (pārstāvis — M. Wirtz, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Jesús Delgado Sánchez (Socuellamos, Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 23. novembra lēmumu lietā R 86/2009-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Jesús Delgado Sánchez k-gu un Flaco Geräte GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Flaco-Geräte GmbH atlīdzina tiesāšanas izdevumus.

(1) OV C 100, 17.04.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/25

Vispārējās tiesas 2011. gada 10. maija spriedums — Emram/ITSB — Guccio Gucci (“G”)

(Lieta T-187/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “G” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts un Kopienas grafiskas preču zīmes “G” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2011/C 186/47

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Maurice Emram (Marseļa, Francija) (pārstāvis — M. Benavï, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Guccio Gucci SpA (Florence, Itālija) (pārstāvis — F. Jacobacci, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 11. februāra lēmumu lietā R 1281/2008-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Guccio Gucci SpA un Maurice Emram k-gu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Maurice Emram k-gs atlīdzina tiesāšanas izdevumus.

(1) OV C 179, 03.07.2010.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/26

Vispārējās tiesas 2011. gada 5. maija rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta T-402/09 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Noteikumi par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām - Procedūra, atbilstoši kurai slimība tiek atzīta par arodslimību - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

2011/C 186/48

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un C. Berardis Kayser, pārstāvji, kam palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 20. jūlija rīkojumu lietā F-86/07 Marcuccio/Komisija (Krājumā nav publicēts), kurā lūgts atcelt šo rīkojumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt daļēji kā acīmredzami nepieņemamu un daļēji kā acīmredzami nepamatotu;

2)	Luigi Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies apelācijas tiesvedībā.

(1) OV C 297, 05.12.2009.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/26

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 11. maija rīkojums — Cahier u.c./Padome un Komisija

(Lieta T-195/11 R)

(Pagaidu noregulējums - Ārpuslīgumiskā atbildība - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Daļēja nepieņemamība - Steidzamības neesamība)

2011/C 186/49

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Jean-Marie Cahier (Montchaude, Francija) un 28 citi prasītāji, kuru uzvārdi norādīti rīkojuma pielikumā (pārstāvis — C.-É. Gudin, avocat)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — É. Sitbon Bercain un P. Mahnič Bruni) un Eiropas Komisija (pārstāvji — D. Bianchi, B. Schima un M. Vollkommer)

Priekšmets

Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu un Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 1. lpp.) 28. panta izpildes apturēšanu, kas saglabāts spēkā ar Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 (OV L 148, 1. lpp.), 128. panta 3. punktu

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/26

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 20. janvāra spriedumu lietā F-121/07 Strack/Komisija 2011. gada 1. aprīlī iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta T-197/11 P)

2011/C 186/50

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Costa de Oliveira un B. Eggers)

Otrs lietas dalībnieks: Guido Strack (Ķelne, Vācija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	atcelt Civildienesta tiesas 2011. gada 20. janvāra spriedumu lietā F-121/07 Strack/Komisija tiktāl, ciktāl Civildienesta tiesa tajā ir noraidījusi Komisijas iebildi par kompetences neesamību;

—	piespriest katram lietas dalībniekam segt savus tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas instancē pašam.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza šādu pamatu.

Savienības tiesību pārkāpums, proti, it īpaši kompetenču sadalījums starp Vispārējo tiesu un Civildienesta tiesu kā specializēto tiesu, kā tas izriet no LESD 270. panta, skatot to kopā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punktu, Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 8. panta 3. punktu, LESD 256. panta 1. panta pirmo teikumu un Eiropas Savienības Tiesas Reglamenta 62.a pantu un I pielikuma 1. pantu.

—

Saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem Civildienesta tiesai nav vispārīgi piekritīgi visi strīdi starp Savienību un personu, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi, bet gan tādi strīdi, kas Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta nozīmē attiecas uz šai personai nelabvēlīga pasākuma likumību.

—

Ja ierēdnis iesniedz pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem, tas rīkojas kā parasts pilsonis Regulas (EK) Nr. 1049/2001 nozīmē. Saskaņā ar regulu tā rīcībā ir īpaša tiesību aizsardzības sistēma, un tas var Vispārējā tiesā iesniegt prasību atcelt tiesību aktu. Civildienesta noteikumos paredzētās tiesību aizsardzības procedūras un regula par pārskatāmību ir pilnīgi nesavienojamas.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 31. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/27

Prasība, kas celta 2011. gada 28. martā — Transports Schiocchet — Excursions/Padome un Komisija

(Lieta T-203/11)

2011/C 186/51

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Transports Schiocchet — Excursions (Beuvillers, Francija) (pārstāvis — É. Deshoulières, advokāts)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	piespriest solidāri Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai atlīdzināt SARL Transports Schiocchet — Excursions tā ciestos zaudējumus EUR 8 372 483 apmērā;

—	nospriest, ka šādi maksājamai summai jāpieskaita likumiskie procenti, skaitot no iepriekšējas prasības par zaudējumu atlīdzību paziņošanas dienas Eiropas Komisijai;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 87. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats balstās uz tiesību tikt uzklausītam tiesā pārkāpumu un it īpaši uz to, ka nav izpildīts Eiropas Savienības iestāžu pienākums paredzēt iespēju efektīvi aizsargāt tiesības gadījumā, ja ir pārkāptas privātpersonām Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās tiesības. Prasītājs norāda, ka nav paredzētas, pirmkārt, sankcijas attiecībā pret dalībvalstīm un neatkarīgiem pārvadātājiem, ja tie neievēro ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 684/92 ieviesto atļaujas procedūru, un, otrkārt, zaudējumu atlīdzināšanas kārtība pārvadātājiem, kuriem tiek piemērota šī atļaujas procedūra.

Otrais pamats ir par LESD 94.–96. panta pārkāpumu, jo Komisijai esot pienākums pārbaudīt Padomes Regulas (EEK) Nr. 684/92 (1) pareizu piemērošanu, efektīvi novērtēt uzņēmējus, kuri nepieteicās šajā regulā paredzētajai atļaujas procedūrai, un izbeigt diskrimināciju, kas rodas šīs regulas piemērošanas rezultātā. Prasītājs norāda arī, ka Komisija neesot pieņēmusi pasākumus šīs regulas izpildei, neskatoties uz vairākām prasītāja iesniegtajām sūdzībām, ar kurām Komisijas uzmanība tika vērsta uz šo jautājumu. Šāda atbildētājas bezdarbība, lai gan tā faktiski zināja, ka prasītāja situācijā tam rodas zaudējumi, ir nopietna pienākumu neizpilde un tā acīmredzami izraisa pietiekami būtisku LESD 94.–96. pantu pārkāpumu.

(1) Padomes 1992. gada 16. marta Regula (EEK) Nr. 684/92 par kopējiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (OV L 72, 1. lpp.).

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/28

Prasība, kas celta 2011. gada 7. aprīlī — Vācija/Komisija

(Lieta T-205/11)

2011/C 186/52

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācija Federatīvā Republika (pārstāvji — T. Henze un J. Möller)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2011. gada 26. janvāra Lēmumu C(2011) 275, galīgā redakcija, procedūrā “Valsts atbalsts C 7/2010-KStG, sanācijas klauzula”;

—

pakārtoti: atcelt Komisijas 2011. gada 26. janvāra Lēmumu procedūrā “Valsts atbalsts C 7/2010-KStG, sanācijas klauzula” daļā, kurā Komisija ar Lēmuma 2. pantu ir nolēmusi, ka piešķirtais atsevišķais atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu un pilnā mērā ir jāatgūst, jo atbalsta summa pārsniedz EUR 500 000;

—	atbildētājai piespriest samaksāt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus:

—

Prasījumi pamatprasības atbalstam:

1)	prasījums: LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums — iztrūkstoša selektivitāte, jo sanācijas klauzula nav atbilstošās references sistēmas izņēmums

Vācijas Uzņēmumu ienākuma nodokļa (Korperschaftssteuergesetz, KStG) 8c. panta 1a. punktā paredzētā sanācijas klauzula, kuras mērķis ir ļaut uzņēmumiem, kurus sanācijas nolūkam iegādājušies citi uzņēmumi, novirzīt zaudējumus, nav selektīva. Nav runa par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo neesot paredzēts atbilstošas references sistēmas izņēmums.

2)	prasījums: LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums — acīmredzama kļūda, novērtējot pasākuma vispārīgo raksturu

Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā saistībā ar jautājumu par to, vai saistībā ar KStG 8c. panta 1a. punktu runa ir par vispārīgu pasākumu, jo tā esot pielietojusi nepiemērotu pārbaudes metodi un neesot vērtējusi, vai sanācijas klauzula kopējā ekonomiskā vērtējuma ietvaros ir balstīta uz horizontāliem datiem; tādējādi šī klauzula vertikāli esot labvēlīga ikvienam uzņēmumam Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā un tādējādi ir kvalificējama kā vispārīgs pasākums.

3)	prasījums: LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums — iztrūkstoša selektivitāte, jo Komisija nav ņēmusi vērā, ka apskatāmais regulējums ir pamatots ar Vācijas iekšējās nodokļu sistēmas struktūru un specifiku

KStG 8c. panta 1a. punktā paredzētā sanācijas klauzula neesot selektīva un tādēļ arī neesot valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo to var pamatot ar Vācijas iekšējās nodokļu sistēmas specifiku un mērķi.

—

Pamats pakārtotā prasījuma atbalstam:

—	LESD 107. panta 3. punkta kopā ar Kopienu pārejas pamata regulējumu valsts atbalstam, kas paredzēts, lai atvieglotu pieeju finanšu līdzekļiem šī brīža finanšu un ekonomiskās krīzes laikā, pārkāpums

—

Komisija esot kļūdaini piemērojusi saistītos LESD 107. panta 1. punkta un paziņojuma par “Pārejas pamata regulējumu valsts atbalstam, kas paredzēts, lai atviegloju pieeju finanšu līdzekļiem šī brīža finanšu un ekonomiskās krīzes laikā”, noteikumus, jo tā Lēmuma 2. pantā minēto summu EUR 500 000 apmērā ir uzskatījusi par likumīgā atbalsta robežu, kuru pārsniedzot, atbalsts ir jāatmaksā pilnā apmērā, un nevis par piešķirtā atbalsta summu, kura jāatmaksā tikai tādā apmērā, kādā tā pārsniedz atbalsta maksimālo apmēru.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/28

Prasība, kas celta 2011. gada 5. aprīlī — MB System/Komisija

(Lieta T-209/11)

2011/C 186/53

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MB System GmbH & Co. KG (Nordhausen, Vācija) (pārstāvis –G. Brüggen, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2010. gada 14. decembra Lēmumu C(2010) 8289, galīgā redakcija, par Vācijas valsts atbalstu Nr. C 38/2005 (ex NN 52/2004) par labu Biria grupai;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādu pamatu.

Kļūdains faktu vērtējums

—	Kļūdains faktu vērtējums, klasificējot uzņēmumu par grūtībās nonākušu uzņēmumu;

—	1999. gada pamatnostādņu par atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai nepiemērošana, klasificējot uzņēmumu par grūtībās nonākušu uzņēmumu un pārbaudot “saistošās nodomu vēstules” vērtīgumu;

—	nepietiekams pamatojums attiecībā uz atkāpi no 1999. gada pamatnostādnēm par atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, klasificējot uzņēmumu par grūtībās nonākušu uzņēmumu un pārbaudot “saistošās nodomu vēstules” vērtīgumu;

—	kļūdains faktu vērtējums, nosakot atmaksājamās atbalsta summas, pamatojoties uz to, ka, nosakot atmaksājamās atbalsta summas, nav novērtēta “saistošā nodomu vēstule”.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/29

Prasība, kas celta 2011. gada 12. aprīlī — ADEDY u.c./Eiropas Savienības Padome

(Lieta T-215/11)

2011/C 186/54

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Anotati Dioikisi Enoseon Dimosion Ypallilon (ADEDY) (Atēnas, Grieķija), Sp. Papaspyros (Atēnas, Grieķija), Il. Iliopoulos (Atēnas, Grieķija), (pārstāvis — M. Tsipra, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes 2010. gada 20. decembra Lēmumu 2011/57/ES, ar ko groza Lēmumu 2010/320/ES, kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, kas ir publicēts 2011. gada 29. janvāraEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2011, L 26, 15. lpp.);

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāji lūdz atcelt Eiropas Savienības Padomes 2010. gada 20. decembra Lēmumu 2011/57/ES, ar ko groza Lēmumu 2010/320/ES, kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, kas ir publicēts 2011. gada 29. janvāraEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2011, L 26, 15. lpp.).

Savu prasījumu pamatojumam prasītāji ir izvirzījuši šādus prasības pamatus tiesību akta atcelšanai.

Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, ir pārsniegtas Eiropas Komisijas un Padomes pilnvaras, kas tām ir paredzētas Līgumos. Konkrētāk, ar Līgumu 4. un 5. pantu ir ieviesti subsidiaritātes un samērīguma principi. Turklāt Līgumu 5. panta 2. punktā ir tieši paredzēts, ka kompetence, kuru dalībvalstis nav piešķīrušas Eiropas Savienībai, paliek dalībvalstīm. Saskaņā ar Līgumu 126. un nākamajiem pantiem pasākumi, kurus Padome var veikt pārmērīga valsts budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros un kas tiek ietverti tās attiecīgajos lēmumos, nedrīkst tikt noteikti konkrētā, tiešā un saistošā veidā, jo šāda kompetence Padomei Līgumos nav tikusi piešķirta.

Otrkārt, prasītāji atzīmē, ka Līguma 126. panta 9. punkts un 136. pants ir norādīts kā apstrīdētā lēmuma pieņemšanas juridiskais pamats. Tomēr apstrīdētais lēmums esot pieņemts, pārsniedzot šajos iepriekš minētajos pantos paredzētās Eiropas Komisijas un Padomes pilnvaras, vienkārši kā pasākums, ar kuru tiek īstenots starp 15 euro zonas dalībvalstīm, kuras bija nolēmušas piešķirt divpusējos aizdevumus, un Grieķiju noslēgts divpusējs nolīgums. Tomēr šāda Padomes kompetence pieņemt tamlīdzīgu tiesību aktu Līgumos nav nedz atzīta, nedz arī paredzēta.

Treškārt, prasītāji apgalvo, ka, ieviešot ģimenes pabalstu samazinājumus un saistot tos ar atalgojuma kritērijiem, ar apstrīdēto lēmumu ir ietekmētas prasītāju jau iegūtās tiesības uz īpašumu un tādējādi šis lēmums ir ticis pieņemts, pārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantu.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/29

Prasība, kas celta 2011. gada 20. aprīlī — Rautenbach/Padome un Komisija

(Lieta T-222/11)

2011/C 186/55

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Muller Conrad Rautenbach (Harare, Zimbabve) (pārstāvji — S. Smith QC, M. Lester, Barristers, un W. Osmond, Solicitor)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija

Prasījumi

—

atcelt Padomes 2011. gada 15. februāra Lēmumu 2011/101/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi (OV L 42, 6. lpp.) un Komisijas 2011. gada 23. februāra Regulu (ES) Nr. 174/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi (OV L 49, 23. lpp.), tiktāl, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza piecus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ne Komisijas Regulai (ES) Nr. 174/2011, ne Padomes Lēmumam 2011/101/KĀDP nav spēkā esoša juridiskā pamata, jo attiecīgās iestādes ir rīkojušās ārpus savas kompetences robežām.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājām nav pilnvaru piemērot prasītājam šos ierobežojošos pasākumus; pakārtoti, attiecinot šos pasākumus uz prasītāju, ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo atbildētājas ir kļūdaini secinājušas, ka šie ierobežojošie pasākumi ir pamatoti attiecībā uz prasītāju.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem pasākumiem tiek pārkāptas prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas ir pārkāpušas savu pienākumu norādīt pamatojumu, jo norādītais pamatojums neatbilst tam pienākumam, kas ir uzlikts Eiropas Savienības iestādēm.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem pasākumiem ir nepamatoti un nesamērīgi ierobežotas prasītāja pamattiesības, it īpaši tā tiesības uz īpašumu, brīvība veikt uzņēmējdarbību un tiesības uz prasītāja reputācijas un viņa ģimenes dzīves neaizskaramību.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/30

Prasība, kas celta 2011. gada 29. aprīlī — Spānija/Komisija

(Lieta T-235/11)

2011/C 186/56

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — M. Muñoz Pérez)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2011. gada 18. februāra Lēmumu C(2011) 1023, galīgā redakcija, tiktāl, ciktāl ar to ir samazināts Kohēzijas fonda finansējums šādu projektu posmiem:

—	“Sliežu ceļa piegāde un montāža ātrgaitas līnijai Madride–Saragosa–Barselona–Francijas robeža. Madrides–Ljeidas posms” (CCI Nr. 1999.ES.16.CPT.001);

—	“Ātrgaitas dzelzceļa līnija Madride–Barselona. Ljeidas–Martorejas posms (Platforma, 1. posms)” (CCI Nr. 2000.ES.16.C.PT.001);

—	“Ātrgaitas līnija Madride–Saragosa–Barselona–Francijas robeža. Pievade Saragosai” (CCI Nr. 2000.ES.16.C.PT.003);

—	«Ātrgaitas līnija Madride–Saragosa–Barselona–Francijas robeža. Ljeida–Martoreja. Apakšposms X–A (Olerdola — Avinjoneta del Penedesa)» (CCI Nr. 2001.ES.16.C.PT.007), un

—	“Jauna ātrgaitas dzelzceļa pievade Levantei. Lapinetas–Alvasetes apakšposms (Platforma)” (CCI Nr. 2004.ES.16.C.PT.014).

—	pakārtoti, attiecībā uz korekcijām, kas tika piemērotas šī lēmuma pantos skaidri noteiktiem grozījumiem, daļēji atcelt lēmumu tiktāl, ciktāl ar to labotā summa tika samazināta līdz EUR 27 047 647,00;

—	katrā ziņā piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Padomes 1994. gada 16. maija Regulas Nr. 1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi (OV L 130, 1. lpp.) II pielikuma H panta 2. punkta pārkāpums, jo Komisija nav ievērojusi trīs mēnešu termiņu lēmuma pieņemšanai, sākot no [Spānijas Karalistes] uzklausīšanas dienas.

Ar otro pamatu attiecībā uz piegādes iepirkumu līgumiem tiek apgalvots Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/38, ar ko koordinē līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 199, 84. lpp.), 20. panta 2. punkta e) apakšpunkta pārkāpums tā nepareizas piemērošanas dēļ, un attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu līgumiem, kuri ir koriģēti, tiek apgalvots šī paša tiesību akta 20. panta 2. panta f) apakšpunkta pārkāpums tā nepareizas piemērošanas dēļ, jo paziņojums par papildu pakalpojumu sniegšanu ir konceptuāli nošķirta darbība no Spānijas tiesību aktos attiecībā uz publisko iepirkumu paredzētā [publiskā iepirkuma] līguma, kurš atrodas izpildes stadijā, grozīšanas, un tādējādi šis grozījums neietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā.

Ar trešo pamatu, pakārtoti iepriekšējam pamatam un tikai attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu līgumiem, kuri ir koriģēti, tiek apgalvots Direktīvas 93/38 20. panta 2. punkta f) apakšpunkta pārkāpums tiktāl, ciktāl visi nosacījumi, kas Spānijas iestādēm pēc neizsludinātas sarunu procedūras ļāva piešķirt papildu veicamos būvdarbus piecos projektu posmos, uz kuriem attiecas korekcija, bija izpildīti.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/31

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 15. februāra spriedumu lietā F-81/09 Marcuccio/Komisija 2011. gada 4. maijā iesniedza Luigi Marcuccio

(Lieta T-238/11 P)

2011/C 186/57

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt pārsūdzēto spriedumu tiktāl, ciktāl pirmās instances tiesa: a) ir noraidījusi prasītāja celto prasību; b) ir noteikusi, ka trīs ceturtdaļas tiesāšanās izdevumu, kas prasītājam radušies tiesvedībā pirmajā instancē, sedz pats prasītājs; un turklāt

—

pamatā:

(B.1.1.)

apmierināt visus prasījumus, ko prasītājs izvirzījis tiesvedībā pirmajā instancē, izņemot prasījumus, kuri saistīti ar tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu;

(B.2.2.)

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam trīs ceturtdaļas tiesāšanās izdevumu, ko pirmās instances tiesa ir piespriedusi segt pašam prasītājam;

—

vai pakārtoti:

(B.2.)

nosūtīt lietu atpakaļ Civildienesta tiesai citā iztiesāšanas sastāvā, lai tā no jauna lemtu pēc būtības par katru no iepriekšējos punktos (B.1.1.) un (B.2.2.) norādītajiem prasījumiem.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta par Civildienesta tiesas 2011. gada 15. februāra spriedumu lietā F-81/09. Ar šo spriedumu ir noraidīta prasība, pirmkārt, atcelt Eiropas Kopienu Komisijas lēmumu, ar ko daļēji ir noraidīts prasītāja lūgums samaksāt viņam nokavējuma procentus par invaliditātes pabalsta, ko viņam izmaksāja minētā iestāde, izmaksas nokavējumu, un, otrkārt, piespriest Komisijai samaksāt viņam summu, kas atbilst starpībai starp nokavējuma procentiem, kuri aprēķināti atbilstoši kritērijiem, kas, viņaprāt, bija jāpiemēro, un viņam faktiski izmaksāto summu.

1)	Pirmais pamats attiecas uz pamatojuma nenorādīšanu pārsūdzētā sprieduma 32. punktā minētajā lēmumā, kā arī uz pienākuma norādīt pamatojumu, kas ir noteikts ikvienai Eiropas Savienības iestādei, neizpildi (pārsūdzētā sprieduma 41.–47. punkts).

2)	Otrais pamats attiecas uz kļūdainu, nepareizu un nesaprātīgu pārsūdzētā sprieduma 53. punktā minētā 2003. gada 8. maija paziņojuma satura interpretāciju un piemērošanu.

3)	Trešais pamats attiecas uz kļūdainu, nepareizu un nesaprātīgu jēdziena “tiesību normas piemērošana pēc analoģijas” un saistīto tiesību normu un judikatūras interpretāciju un piemērošanu (pārsūdzētā sprieduma 57. un 58. punkts).

Ceturtais pamats attiecas uz tiesību principa patere legem quam ipse feristi pārkāpumu, kas nenovēršami esot pieļauts apstrīdētajā lēmumā, un absolūtu pamatojuma nenorādīšanu attiecībā uz argumenta, kas saistīts ar principa patere legem quam ipse fecisti pārkāpumu, noraidīšanu (it īpaši pārsūdzētā sprieduma 59. punkts).

5)	Piektais pamats attiecas uz “prasības piespriest samaksāt atlīdzību” noraidījuma prettiesiskumu (pārsūdzētā sprieduma 69. un 70. punkts), jo netika lemts par prasītāja lūgumu attiecībā uz kompensācijas procentiem.

6)	Sestais pamats attiecas uz prasības atlīdzināt zaudējumus noraidījuma prettiesiskumu (pārsūdzētā sprieduma 73. un 76. punkts).

7)	Septītais pamats attiecas uz prasītājam noteiktā pienākuma segt trīs ceturtdaļas no tiesāšanās izdevumiem prettiesiskumu.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/33

Prasība, kas celta 2011. gada 22. aprīlī — ZZ/Komisija

(Lieta F-17/11)

2011/C 186/60

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — A. Blot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt atbildētājas lēmumu nepagarināt prasītājas — līgumdarbinieces — darba līgumu

Prasītāja prasījumi:

—	pamatā, atcelt lēmumu nepagarināt viņas līgumdarbinieka darba līgumu, kas netieši izriet no 2010. gada 28. aprīļa paziņojuma, un tiktāl, ciktāl nepieciešams, atcelt institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, lēmumu;

—	līdz ar to atjaunot prasītāju tās amatā;

—	piespriest atbildētājai samaksāt konkrētu naudas summu EUR 27 000 apmērā, atlīdzinot ciestos materiālos zaudējumus, un tai pieskaitot nokavējuma procentus atbilstoši likumā noteiktai likmei sprieduma pasludināšanas dienā;

—	piespriest atbildētājai samaksāt provizorisku konkrētu summu es aequo et bono EUR 15 000 (piecpadsmit tūkstoši euro) apmērā, atlīdzinot ciesto morālo kaitējumu, un tai pieskaitot nokavējuma procentus atbilstoši likumā noteiktai likmei sprieduma pasludināšanas dienā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/33

Prasība, kas celta 2011. gada 20. aprīlī — ZZ/Komisija

(Lieta F-27/11)

2011/C 186/61

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — L. Levi, M. Vandenbussche un C. Bernard-Glanz, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt atbildētājas lēmumus, ar kuriem ir atteikta atļauja saņemt medicīnas pakalpojumus, kurus prasītāja pieprasīja savam dēlam, laulātajam un pati sev

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdētos lēmumus un vajadzības gadījumā institūcijas, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, lēmumu par sūdzības noraidīšanu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/33

Prasība, kas celta 2011. gada 26. martā — ZZ/CEDEFOP

(Lieta F-31/11)

2011/C 186/62

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — M.-A. Lucas, avocat)

Atbildētājs: Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP)

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt CEDEFOP direktores lēmumu, ar kuru izbeigtas darba attiecības ar prasītāju, un atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt CEDEFOP direktores 2010. gada 14. aprīļa lēmumu, ar kuru izbeigtas darba attiecības ar prasītāju;

—

piespriest CEDEFOP samaksāt prasītājam, atlīdzinot mantisko kaitējumu, kas viņam nodarīts tādēļ, ka viņš nav pieņemts atpakaļ darbā, vai līdz šīs iespējamās pieņemšanas atpakaļ darbā brīdim, pirmkārt, starpību starp atalgojumu un pensiju, kuru viņam būtu bijušas tiesības saņemt, ja viņš būtu palicis sava amatā pēc 2010. gada 15. novembra, un, otrkārt, iespējamo atalgojumu vai bezdarbnieka pabalstu un pensiju, kuru viņš esot saņēmis pēc šī datuma;

—	piespriest CEDEFOP samaksāt viņam EUR 35 000, atlīdzinot viņam nodarīto morālo kaitējumu, kura apmērs novērtēts provizoriski;

—	piespriest CEDEFOP atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/34

Prasība, kas celta 2011. gada 5. aprīlī — ZZ/Komisija

(Lieta F-40/11)

2011/C 186/63

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu, ar ko ir noteikti pabalsti, uz kuriem prasītājam ir tiesības viņa daļējās pastāvīgās invaliditātes dēļ

Prasītāja prasījumi:

—

tiktāl, ciktāl nepieciešams, atcelt 2010. gada 2. jūnija lēmuma projektu, ko sagatavojusi atbildētāja un kas attiecas uz garantijām, kuras prasītājam atzītas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu saistībā ar negadījumu, kurā viņš cietis 2005. gada 17. jūnijā; tiek prasīts atcelt šo lēmuma projektu tikai tajā daļā, kurā ir noteikts, ka ir jāizmaksā prasītājam — kā faktiski arī ir noticis —, summa EUR 10 682,29 apmērā;

—

atcelt lēmumu, par ko tika pārveidots 2010. gada 2. jūnija lēmuma projekts, beidzoties likumā noteiktajam termiņam kopš projekta paziņošanas prasītājam, neliekot viņam konsultēties ārstu komisijā; tiek prasīts atcelt tikai to apstrīdētā lēmuma daļu, kurā ir noteikts, ka ir jāizmaksā prasītājam — kā faktiski arī ir noticis —, summa EUR 10 682,29 apmērā;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, atcelt aktu, ar kuru ir noraidīta 2010. gada 26. augusta sūdzība;

—

piespriest Eiropas Komisijai nekavējoties samaksāt prasītājam pozitīvo starpību starp summu, kuru tai vajadzēja viņam piešķirt atbilstoši Civildienesta noteikumu 73. pantam saistībā ar minēto negadījumu, un viņam jau piešķirto summu EUR 10 682,29 apmērā, turklāt procentus par minēto starpību ar likmi 10 % gadā, ar attiecīgās summas ikgadēju kapitalizāciju, sākot ar 2010. gada 24. augustu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/34

Prasība, kas celta 2011. gada 9. aprīlī — Honnefelder/Komisija

(Lieta F-42/11)

2011/C 186/64

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Stephanie Honnefelder (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — C. Bode, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Komisijas lēmumu neiekļaut prasītāju konkursa EPSO/AD/26/05 rezerves sarakstā

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt atbildētājas 2011. gada 11. februāra lēmumu;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	vajadzības gadījumā taisīt aizmugurisku spriedumu.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/34

Prasība, kas celta 2011. gada 13. aprīlī — ZZ/Komisija

(Lieta F-44/11)

2011/C 186/65

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība piespriest atbildētājai izmaksāt prasītājam atlīdzību par zaudējumiem, kuri viņam esot nodarīti tāpēc, ka Komisijas ārsts — padomnieks pieprasījis prasītāja ārstam sniegt konkrētu informāciju

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt, ka ex lege lēmums nepastāv, vai — pakārtoti — atcelt jebkādā veidā pieņemtu lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītāja 2010. gada 6. marta paziņojumā ietvertā prasība;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, atzīt, ka ex lege akts nepastāv, vai — pakārtoti — atcelt jebkādā veidā pieņemto aktu, ar kuru atbildētāja ir noraidījusi prasītāja 2010. gada 3. septembra sūdzību;

—

tiktāl, ciktāl nepieciešams, konstatēt, ka Dr. M., kura tajā laikā bija Eiropas Komisijas ierēdne: a) lūdza Dr. U darīt viņai zināmu, vai prasītājs “pašreiz ir pakļauts psiho-farmakoloģiskai ārstēšanai (neiroleptiķi, antidepresanti) un kāda tā ir, vai arī viņš ir pakļauts jebkāda cita veida terapijai”; b) darīja zināmu Dr. U, ka “atbilstoši Civildienesta noteikumiem, kas ir piemērojami visiem Eiropas Komisijas ierēdņiem, M. [ZZ] administratīvā adrese saskaņā ar [viņa] augstākstāvošas priekšniecības […] lēmumu, kas ir oficiāli paziņots jūsu pacientam, kopš 2002. gada 1. aprīļa ir Briselē, nevis Angolā”;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, konstatēt, ka ikviens no faktiem, kas ir izraisījuši šos zaudējumus, atsevišķi un a fortiori kopā ir prettiesiski;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, atzīt, ka ikviens no faktiem, kas ir izraisījuši šos zaudējumus, atsevišķi un a fortiori kopā ir prettiesiski;

—

piespriest atbildētājai nekavējoties izmaksāt prasītājam summu EUR 10 000 apmērā, kurai pieskaitīti procenti pēc likmes 10 % gadā no minētās summas ar ikgadējo kapitalizāciju no 2010. gada 5. jūlija, vai jebkuru citu summu, kura ietver visas papildu summas un kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un godīgu, lai prasītājam tiktu atlīdzināti radītie zaudējumi;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/35

Prasība, kas celta 2011. gada 14. aprīlī — ZZ/EIB

(Lieta F-45/11)

2011/C 186/66

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — L. Osola, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt prasītāja 2009. gada novērtējuma ziņojumu tiktāl, ciktāl viņam tajā nav piešķirts novērtējums A vai B+ un tiktāl, ciktāl viņš tajā nav izvirzīts paaugstināšanai amatā D funkciju grupā

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt lēmumu, kura kopija prasītājam tika nosūtīta 2010. gada 24. septembrī, tiktāl, ciktāl Apelācijas komiteja atbilstoši Personāla reglamenta 22. pantam un 2010. gada 18. marta vēstulei 2010. gada 22. septembrī ir noraidījusi prasītāja apelāciju attiecībā uz 2009. gada novērtējuma ziņojumu;

—	atcelt 2009. gada novērtējuma ziņojumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz novērtējumu, kā arī tiktāl, ciktāl prasītājam tajā nav piešķirts novērtējums A vai B+ un viņš nav ticis izvirzīts paaugstināšanai amatā D funkciju grupā;

—

atcelt visus saistītos, sekojošos un pirms tam pieņemtos aktus, tostarp Cilvēkresursu direktorāta izdotās vadlīnijas, lai vērtējumu apkopotu, izmantojot vienu no pirmajiem alfabēta burtiem, kā arī paaugstināšanas amatā, par kurām lēmums tika pieņemts 2010. gada 25. martā, jo, ņemot vērā prasītāja priekšnieku pausto novērtējumu, kas šobrīd ir ticis apstrīdēts, EIB nebija apsvērusi iespēju iekļaut prasītāju sadaļā “Paaugstināšana amatā no E uz D funkciju grupu”;

—

atcelt 2010. gada 17. un 30. novembra vēstules, ar kurām EIB prezidents Personāla reglamenta 41. pantā paredzētās mierizlīguma procedūras ietvaros neatļāva prasītājam pārstāvēt pašam sevi, kā arī 2011. gada 20. janvāra vēstuli, ar kuru Cilvēkresursu direktorāta ģenerāldirektors atteicās atlīdzināt izdevumus, kas prasītājam bija radušies saistībā ar profesionāla pārstāvja noalgošanu;

—	piespriest EIB atlīdzināt morālo un materiālo kaitējumu, advokātei Gabriele Isola samaksāto honorāru, kā arī tiesāšanās izdevumus, kam pieskaitīti procenti, un veikt atzīto summu vērtības revalvāciju.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/35

Prasība, kas celta 2011. gada 14. aprīlī — ZZ/Komisija

(Lieta F-46/11)

2011/C 186/67

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — E. Boigelot un S. Woog, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu atstāt bez virzības prasītāja iesniegto lūgumu sniegt palīdzību

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas ģenerālsekretāra 2010. gada 7. jūnija lēmumu atstāt bez virzības prasītāja 2007. gada 5. decembrī iesniegto lūgumu sniegt palīdzību;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājam radušos morālo kaitējumu EUR 10 000 apmērā, ar iespēju paaugstināt šo summu tiesvedības gaitā, kā arī atlīdzināt izdevumus, kas radušies sakarā ar pirmstiesas procedūru;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/36

Prasība, kas celta 2011. gada 18. aprīlī — ZZ/Komisija

(Lieta F-49/11)

2011/C 186/68

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — B. Rohde-Liebenau, advocate)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja lūgums izņemt noteiktus dokumentus no viņa medicīniskās dokumentācijas, kā arī prasība atlīdzināt zaudējumus

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2011. gada 17. janvāra lēmumu (Nr. R/588jlO);

—	piespriest Komisijai samaksāt prasītājam atlīdzību par medicīniskajiem izdevumiem EUR 363,23 apmērā;

—

piespriest Komisijai piešķirt prasītāja nosauktajam ārstam pieeju visai personas lietai, tostarp visai medicīniskai dokumentācijai,

—	vai, pakārtoti, nosūtot to prasītāja likumīgajam pārstāvim šajā tiesvedībā;

—	vai, pakārtoti, piešķirot pieeju visas lietas kopijai;

—	vai, pakārtoti, piešķirot elektronisku pieeju visai lietai;

—

piespriest Komisijai paziņot, ka nepastāv paralēla vai papildu personiska vai medicīniska dokumentācija;

—	vai, pakārtoti, piespriest Komisijai iznīcināt jebkādu šādu dokumentāciju vai tās kopijas,

—	vai, pakārtoti, piespriest Komisijai ievietot visu to saturu parastajā personas lietā (vai tās medicīniskajā dokumentācijā);

—

piespriest Komisijai samaksāt atlīdzību par kaitējumu, kas nodarīts viņa pamattiesību pārkāpuma dēļ, aizskarot viņa godu un cieņu, tādā apmērā, ko Civildienesta tiesa uzskatītu par piemērotu ex aequo et bono un atbilstoši tās judikatūrai, tomēr ne mazāk kā prasītāja viena gada neto ienākumu apmērā laikā, kad viņš strādāja atbildētājas dienestā tieši pirms 2000. gada notikuma;

—

piespriest Komisijai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. panta 2. punkta b) apakšpunktu samaksāt prasītājam vienreizēju maksājumu EUR 717 863,04 apmērā, kas atbilst viņa pamatalgas astoņkārtīgam apmēram, kas aprēķināts, pamatojoties uz algas summām, kas tika saņemtas divpadsmit mēnešu laikā pirms negadījuma;

—	vai, pakārtoti, tā daļu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par piemērotu ex aequo et bono;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/36

Prasība, kas celta 2011. gada 19. aprīlī — ZZ/Parlaments

(Lieta F-50/11)

2011/C 186/69

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji — P. Nelissen Grade un G. Leblanc, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Strīda priekšmets un apraksts

Iecēlējinstitūcijas lēmuma, ar kuru prasītājam ir piešķirts tikai viens nopelnu punkts 2009. gada novērtējumā, atcelšana

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2011. gada 20. janvāra lēmumu, ar kuru tiek noraidīta prasītāja sūdzība;

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2010. gada 11. maija lēmumu, kas tika paziņots prasītājam 2010. gada 27. maijā, tam piešķirt tikai vienu nopelnu punktu 2009. gada novērtējumā;

—	norādīt iecēlējinstitūcijai sekas, kādas ir apstrīdētajiem lēmumiem;

—	piešķirt prasītājam EUR 2 000 kā ciestā morālā kaitējuma atlīdzību;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/37

Prasība, kas celta 2011. gada 24. aprīlī — ZZ/EIB

(Lieta F-52/11)

2011/C 186/70

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis — L. Isola, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Strīda priekšmets un apraksts

Pirmkārt, prasība atcelt vēstuli, ar kuru EIB prezidents informēja, ka, ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas lēmumu noraidīt prasītāja iesniegto sūdzību par psiholoģisko vardarbību, nav jāveic nekādi turpmāki pasākumi, kā arī atcelt pārējos lēmumus, kas attiecas uz izmeklēšanu saistībā ar psiholoģisko vardarbību. Otrkārt, apstiprināt, ka prasītājs ir cietis no psiholoģiskās vardarbības

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2010. gada 1. septembra vēstuli tiktāl, ciktāl EIB prezidents ne vien nav veicis nekādus pasākumus saistībā ar psiholoģisko vardarbību, kurai prasītājs ir bijis pakļauts vairāku gadu garumā, bet ir arī atzinis savas tiesības pārskatīt Izmeklēšanas komitejas vērtējumu pēc būtības;

—

atcelt Izmeklēšanas komitejas 2010. gada 30. jūnija ziņojumu un secinājumus tiktāl, ciktāl tā neveica nekādu pārbaudi par Apelācijas komitejas un tajā ietilpstošo struktūrvienību rīcību, definējot psiholoģisko vardarbību, un, visbeidzot, tiktāl, ciktāl tā noraidīja apelācijas sūdzību, ierobežoja savu darbību vienīgi ar atsevišķu cilvēku īstenotās rīcības pārbaudi un patvaļīgi pieņēma lēmumu neveikt pārbaudi attiecībā uz atsevišķiem paziņotajiem faktiskajiem apstākļiem;

—	atcelt 2010. gada 17. un 30. novembra vēstules, ar kurām Personāla reglamenta 41. pantā paredzētās procedūras ietvaros EIB prezidents neatļāva prasītājam pārstāvēt pašam sevi, lai gan banku pārstāvēja viens no tās darbiniekiem;

—	atcelt 2011. gada 14. aprīļa paziņojumu, ar kuru Cilvēkresursu direktorāts atteicās izmaksāt jebkādu kompensāciju;

—	atcelt visus saistītos, sekojošos un pirms tam pieņemtos aktus, tostarp Psiholoģiskās vardarbības komitejas izmantotos;

—	atzīt, ka prasītājs ir cietis no psiholoģiskās vardarbības;

—	uzlikt EIB pienākumu atturēties no psiholoģiskās vardarbības pret prasītāju un piespriest atlīdzināt no tās izrietošo personisko, morālo un materiālo kaitējumu, kā arī tiesāšanās izdevumus, kam pieskaitīti procenti, un veikt atzīto summu vērtības revalvāciju.

25.6.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 186/37

Prasība, kas celta 2011. gada 2. maijā — ZZ/Komisija

(Lieta F-53/11)

2011/C 186/71

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal un D. Abreu Caldas, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu neiekļaut prasītāju konkursa EPSO/AD/168/09-PL veiksmīgo kandidātu sarakstā

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt konkursa EPSO/AD/168/09-PL atlases komisijas lēmumu neiekļaut prasītāju šā konkursa veiksmīgo kandidātu sarakstā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2011.186.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 186

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	54. sējums 2011. gada 25. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2011/C 186/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 179, 18.6.2011.	1