23.3.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/1

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2011. gada 3. marts)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īsās pozīcijas pārdošanu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu aspektiem

(CON/2011/17)

2011/C 91/01

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2010. gada 13. oktobrī saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īsās pozīcijas pārdošanu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu aspektiem (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu balstās Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktā un 282. panta 5. punktā, jo ierosinātā regula satur noteikumus, kas skar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu sniegt palīdzību tādas politikas sekmīgā īstenošanā, kas attiecas uz finanšu sistēmas stabilitāti, kā noteikts Līguma 127. panta 5. punktā. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

1.

ECB atzinīgi vērtē ierosinātās regulas mērķi izveidot Savienības regulējuma sistēmu, kas attiecas uz īsās pozīcijas pārdošanu un līdzīgas darbības, kuru pamatā ir kredītriska mijmaiņas (KRM) darījumu izmantošana. ECB atzīmē, ka ierosinātajā regulā iekļauti daudzi ieteikumi, kas tika izteikti Eurosistēmas 2010. gada viedoklī par Komisijas sabiedrisko apspriešanos par īsās pozīcijas pārdošanu (2). Eurosistēmas 2010. gada viedoklī norādīts, ka īsās pozīcijas pārdošana parastos tirgus apstākļos var veicināt tirgoto instrumentu cenas efektīvu noteikšanu un uzturēt likviditāti tirgū, taču Eurosistēmas 2010. gada viedoklī norādīti arī apsvērumi attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar īsās pozīcijas pārdošanu, piemēram, neparedzētas tirgus attīstības, tirgus ļaunprātīgas izmantošanas un norēķinu neveikšanas riskiem (3). ECB atbalsta Savienības regulējuma sistēmu, kas izstrādāta šo jautājumu risināšanai un sastāv no ierosinātās regulas, kā arī pašlaik izvērtēšanas stadijā esošajiem (4) grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvā 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (5). Šāds vienots Savienības režīms ir vajadzīgs Savienības finanšu tirgu integrācijai, kā arī tas veicinās regulējuma saskaņotību ar citos galvenajos finanšu centros, piemēram, ASV, pieņemtajiem noteikumiem (6). Papildu komentārus par grozījumiem Direktīvā 2003/6/EK ECB sniegs tad, kad par šiem grozījumiem ar ECB apspriedīsies.

2.

Atbilstoši Eurosistēmas 2010. gada viedoklim (7) ECB atzinīgi vērtē: a) caurredzamības režīmu akciju īsās pozīcijas pārdošanai, kurā ievērots Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas sākotnēji ieteiktais divpakāpju modelis (8); un b) obligātā informācijas atklāšana kompetentajām iestādēm par nozīmīgām īsajām neto pozīcijām saistībā ar valsts parāda emitentiem Savienībā vai par līdzvērtīgām nenodrošinātām pozīcijām kredītriska mijmaiņas darījumos (9). ECB atbalsta prasības, kas attiecas uz norēķinu neveikšanas risku, kura pamatā ir nenodrošināta īso pozīciju pārdošana (10), saskaņā ar kuru fiziskām un juridiskām personām neļauj veikt īsās pozīcijas pārdošanu, ja vien tās nav aizņēmušās akcijas vai valsts parāda instrumentu, noslēgušas līgumu par akciju vai valsts parāda instrumentu aizņemšanos, vai saskaņā ar apstiprinātu vienošanos varēs aizņemties tos aizņemties norēķinu termiņā. Turklāt ECB atzinīgi vērtē priekšlikumus, saskaņā ar kuriem: a) kompetentajām iestādēm tiks piešķirtas saskaņotas pilnvaras ārkārtas gadījumos noteikt pagaidu ierobežojumus īso pozīciju pārdošanai un KRM darījumiem, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) veicot darbību koordināciju (11); un b) pašai EVTI tiks piešķirtas konkrētas pilnvaras iejaukties gadījumos, ja pastāv draudi Savienības finanšu sistēmas darbībai un drošībai (12).

3.

ECB atzīmē, ka vairāku Savienības regulējuma iniciatīvu, t.sk. ierosinātās regulas par centrālo darījumu partneru norēķiniem un darījumu reģistriem (13), kā arī Tirgu un finanšu instrumentu direktīvas 2004/39/EK (“MiFID”) (14) pārskatīšanas mērķis ir pastiprināt informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz dažādiem aktīvu veidiem un pārskatu sniedzējiem. ECB atzinīgi vērtē šo tendenci ar nosacījumu, ka pienācīga uzmanība tiek pievērsta tam, lai nodrošinātu saskaņotību un novērstu pārklāšanos vai iztrūkumus. Eurosistēma ir ļoti ieinteresēta šajā jautājumā, ņemot vērā tās statistikas un finanšu stabilitātes nodrošināšanas uzdevumus, un sekos šī darba progresam, sadarbojoties ar Komisiju.

Īpaši apsvērumi

Piemērošanas joma

4.

ECB iesaka (15) valsts parāda instrumentus, uz kuriem attiecas ierosināta regula, definēt kā tādus, ko emitējušas vai garantējušas dalībvalstu vai Savienības publiskā sektora struktūras, par piemērojamo “publiskā sektora” definīciju nosakot Savienības sekundārajos tiesību aktos jau noteikto definīciju (16). Šāda likumdošanas tehnika ļaus izvairīties no neparedzētiem piemērošanas trūkumiem un nodrošinās, ka monetārās politikas īstenošanas rezultātā emitētie ECBS centrālo banku parāda instrumenti netiek klasificēti kā valstu parāda instrumenti, kas būtu pretrunā Līguma 123. pantā noteiktajam aizliegumam centrālajām bankām finansēt publisko sektoru.

5.

Dažas konkrētas tirgus uzturēšanas un primārā tirgus darbības ir atbrīvotas no ierosinātajā regulā noteiktā caurredzamības un regulatora iejaukšanās režīma (17). Šis atbrīvojums ir pamatots, jo tirgus uzturēšanas darbību vienmērīga norise ir būtiska daudzu aktīvu grupu, t. sk., dalībvalstu publiskā sektora struktūru emitēto parāda instrumentu, likviditātei un iespējai tos izmantot par nodrošinājumu centrālo banku monetārās politikas operācijās. Tomēr jānovērš atbrīvojuma tirgus uzturēšanai iespējama ļaunprātīga izmantošana, jo īpaši nodrošinot, ka tirgus uzturētāja darījumi savā vārdā negūst labumu no šī atbrīvojuma (18). ECB iesaka (19) deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tehniskos standartus, kas pamatojas uz EVTI priekšlikumu, kurā ņemti vērā iepriekš tekstā minētie apsvērumi. Šādos tehniskajos standartos var ietvert: a) no šī atbrīvojuma labumu gūstošo tirgus uzturēšanas darbību precīzas pazīmes; b) pārskatu sniegšanas procedūras tam, kā kompetentajām iestādēm atklāj informāciju par tirgus uzturēšanas darbību; c) portfeļa struktūru un grāmatvedības procedūras, ko tirgus uzturētāji izmanto, lai precīzi norādītu darījuma veidu, kas var būt tirgus uzturēšanas vai cita veida darījums, un lai nepieļautu darījumu atkārtotu iegrāmatošanu, par to nepaziņojot kompetentajai iestādei.

6.

Vēl viens atbrīvojums no ar ierosināto regulu noteiktās regulējuma sistēmas attiecas uz darbībām, kas ierobežotu termiņu atbalsta cenu stabilizāciju vērtspapīru piedāvāšanas laikā, ja šīs cenas tiek pakļautas pārdošanas spiedienam (20). Kā atzīmēts Eurosistēmas 2010. gada viedoklī (21), ECB piekrīt Komisijas novērtējumam, ka stabilizācijas shēmas tāpat kā tirgus uzturēšana ir leģitīmas aktivitātes, kas svarīgas primāro tirgu pienācīgai darbībai (22). ECB atzinīgi novērtē to, ka ar stabilizācijas pasākumiem saistītais atbrīvojums īso pozīciju pārdošanas regulējuma kontekstā ir definēts ierosinātajā regulā, atsaucoties uz definīciju, kas lietota Savienības regulējumā attiecībā uz tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (23). Tajā pašā laikā ECB iesaka (24) piešķirt Komisijai pilnvaras uz EVTI priekšlikuma pamata pieņemt īstenojošos tehniskos standartus, kas nodrošina, ka īso pozīciju pārdošanas regulējumā tiek vienādi piemērots ar stabilizācijas pasākumiem saistītais atbrīvojums. Šie tehniskie standarti papildinās tos tehniskos standartus, kas attiecībā uz stabilizācijas pasākumu atbrīvojumu izstrādāti tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulējuma ietvaros (25). Divi atsevišķi īstenojošo tehnisko standartu kopumi vēlami, lai ņemtu vērā šo divu situāciju īpatnības; tas nepieciešams arī pienācīgas likumdošanas tehnikas dēļ.

Pārskatu sniegšana un informācijas publiskošanas standarti

7.

Saskaņā ar ierosināto regulu Komisijai ir deleģētas pilnvaras uz EVTI priekšlikuma pamata pieņemt: a) regulējošus tehniskus standartus, kas precizē informāciju, kuru kompetentajām iestādēm iesniedz par neto īsajām pozīcijām, kas pārsniedz norādītos paziņošanas sliekšņus (26); un b) īstenošanas tehniskos standartus, kas precizē līdzekļus, ar kuru palīdzību sabiedrībai tiks sniegta informācija par neto īsajām pozīcijām, kas pārsniedz norādītos publiskošanas sliekšņus (27). ECB iesaka (28) Komisijas pilnvaru deleģējumā noteikt, ka pārskatu sniegšanai un publiskošanai šādos gadījumos izmantojamie formāti ļauj savlaicīgi Savienības līmenī konsolidēt un izvērtēt īsās pozīcijas, kas attiecas uz konkrētiem emitentiem. Pārskatu sniegšanas formātu saskaņotība būs būtiska, lai nodrošinātu EVTI un kompetento nacionālo iestāžu efektīvu rīcību iespējamo tirgus traucējumu gadījumā, kā arī ECBS un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) rīcību to attiecīgās kompetences ietvaros.

8.

Attiecībā uz jautājumu par publiskošanas pienākumu, kas uzlikts struktūrām, kuras veic īsās pozīcijas pārdošanu (29), ECB saprot, ka ierosinātā regula paredz, ka šāda publiskošana tiks veikta, izmantojot oficiāli noteiktas sistēmas regulētās informācijas centralizētai glabāšanai, kas ieviestas kā daļa no vērtspapīriem piemērojamā Savienības caurredzamības regulējuma (30). ECB principā atbalsta šīs informācijas atklāšanas metodes izmantošanu, iesakot (31) to balstīt uz pārskatu interaktīvu sniegšanu, lietojot datu standarta formātus, kas nodrošina efektīvu konsolidāciju un elastīgu piekļuvi Savienības līmeņa integrētai informācijai. Piemēram, visa atklātā informācija varētu būt pieejama ar EVTI palīdzību, centralizēti piekļūstot oficiāli noteiktām sistēmām. Tas atspoguļotu pārrobežu riskus, ko rada īso pozīciju pārdošana, un koordinatora lomu, kas EVTI paredzēta ierosinātajā regulā.

Informācijas apmaiņa

9.1.	Ierosinātā regula nosaka informācijas apmaiņas kārtību starp kompetentajām nacionālajām iestādēm un EVTI attiecībā uz neto īsajām pozīcijām, kas paziņotas šīm kompetentajām iestādēm. ECB šajā sakarā sniedz šādus ieteikumus (32).

9.2.

Pirmkārt, ierosinātajai informācijas apmaiņas kārtībai starp kompetentajām nacionālajām iestādēm un EVTI jākļūst efektīvākai, t. sk. paredzot iespēju EVTI pieprasīt informācijas apmaiņu reālajā laikā, ja tas nepieciešams tās uzdevumu efektīvai izpildei. Ilgtermiņa perspektīvā EVTI jāiegūst automātiska piekļuve visai informācijai, par kuru sniegti pārskati saskaņā ar ierosināto regulu. Tāpēc ECB iesaka EVTI sākt darbu pie Savienības centralizētas informācijas vākšanas sistēmas, kas izmanto pārskata sniedzēju vienotu identifikatoru un minimālo kopējo taksonomiju; šādai sistēmai jānodrošina elastīga reālā laika piekļuve informācijai īstenotās politikas mērķiem, nodrošinot saņemto datu konfidencialitāti. ECB uzskata, ka šādas centralizētas sistēmas izveide ļaus pārvarēt ierobežojumus, kas raksturīgi nekoordinētu mikrodatu apkopojumu izmantošanai, un ļaus saskaņā ar ierosināto regulu savākto informāciju izmantot saistībā ar citiem pieejamiem datu kopumiem, samazinot administratīvo pienākumu nastu pārskatu sniedzējiem un valsts iestādēm (33).

9.3.	Otrkārt, ierosinātajā regulā nepārprotami jānosaka, ka notiek informācijas apmaiņa starp EVTI un ECBS centrālajām bankām, lai veicinātu ECBS funkciju izpildi statistikas datu vākšanā (34) un finanšu stabilitātes uzraudzību un novērtēšanu (35).

9.4.	Treškārt, ierosinātajā regulā jāparedz informācijas apmaiņa starp EVTI un ESRK, lai veicinātu ESRK informācijas vākšanu tās uzdevumu izpildei un lai identificētu un par prioritāti noteiktu sistēmiskos riskus, notikumu finanšu sistēmā dēļ (36).

Pilnvaras iejaukties

10.

Ierosinātā regula ļauj EVTI izvēlēties apspriesties ar ESRK par pasākumiem, ko EVTI ārkārtas gadījumos noteikusi, lai novērstu īsās pozīcijas pārdošanas negatīvās sekas (37). ECB iesaka (38) noteikt, ka EVTI tāpat ir tiesības apspriesties ar ECB, kad tai paziņo par pasākumiem, ko noteikušas kompetentās nacionālās iestādes. Jāparedz pienācīgi termiņi, lai nodrošinātu ESRK konsultāciju efektīvu apstrādi (39). ECB atzīmē, ka apspriešanās ar ESRK par iejaukšanās pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Savienības režīmu īsās pozīcijas pārdošanai, ļaus plānotajās intervencēs iekļaut makrouzraudzības apsvērumus. Turklāt Eiropas Uzraudzības iestādēm (EUI), t.sk. EVTI, cieši jāsadarbojas ar ESRK un jāsniedz tai visa informācija, kas vajadzīga tās uzdevumu izpildei netraucēti un savlaicīgi (40), bet ESRK var EUI prasīt papildu informāciju (41). Normas, kas paredz EVTI apspriešanos ar ESRK par plānotajām īsās pozīcijas pārdošanas intervencēm ESRK ļaus, pirmkārt, sniegt informētu un savlaicīgu vērtējumu, vai kādā konkrētā situācijā vajadzīgs lūgums sniegt papildu informāciju, ņemot vērā iespējamos sistēmiskos riskus, un, otrkārt, formulēt, ja vajadzīgs, šādus lūgumus pragmatiski un saskaņoti. Attiecībā uz grozījumiem, kurus ECB iesaka veikt ierosinātajā regulā, konkrēti redakcionāli priekšlikumi kopā ar paskaidrojumiem ir izklāstīti pielikumā.

---

(1)  COM(2010) 482 galīgā redakcija.

(2)  Sk. “Komisijas sabiedriskā apspriešanās par īsās pozīcijas pārdošanu – Eurosistēmas atbilde”, 2010. gada 5. augusts (turpmāk – “Eurosistēmas 2010. gada viedoklis”), pieejams ECB interneta lapā http://www.ecb.europa.eu

(3)  Sk. Eurosistēmas 2010. gada viedokli, atbilde uz 1. jautājumu, 2. lpp.

(4)  Sk. Komisijas apspriešanās dokuments “Sabiedriskā apspriešanās par tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvas pārskatīšanu”, 2010. gada 25. jūnijs, pieejams Komisijas interneta lapā http://www.ec.europa.eu

(5)  OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

(6)  Sk. Eurosistēmas 2010. gada viedokli, atbilde uz 3. jautājumu, 4. lpp.

(7)  Sk. Eurosistēmas 2010. gada viedokli, ievada pēdējo daļu, 2. lpp, un atbildes uz 4.–5. jautājumu un 6. jautājumu, 4.–5. lpp.

(8)  Tiek prasīta akciju neto īso pozīciju paziņošana un informācijas atklāšana regulatoriem un tirgiem, ņemot vērā divus dažādus sliekšņus. Paziņošanas regulatoriem slieksnis ir zemāks (sk. ierosinātās regulas 5. un 7. pantu).

(9)  Sk. ierosinātās regulas 8. pantu.

(10)  Sk. ierosinātās regulas 12.–13. pantu.

(11)  Sk. ierosinātās regulas 16.–23. pantu.

(12)  Sk. ierosinātās regulas 24. pantu.

(13)  Priekšlikums regulai par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem COM(2010) 484 galīgā redakcija.

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(15)  Sk. ierosināto 5. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(16)  Sk. 3. pantu 1993. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 3603/93, ar ko precizē definīcijas, lai piemērotu Līguma 104. pantā un 104.b panta 1. punktā minētos aizliegumus (OV L 332, 31.12.1993., 1. lpp.).

(17)  Sk. ierosinātās regulas 15. pantu.

(18)  Sk. Eurosistēmas 2010. gada viedokli, atbildes uz 7.–9. jautājumu, 5.–7. lpp.; sk. arī ierosinātās regulas 19. apsvērumu.

(19)  Sk. ierosināto 8. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(20)  Sk. ierosinātās regulas 15. panta 4. punktu kopā ar 11. apsvērumu un 2. panta 7. punktu Komisijas 2003. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (OV L 336, 23.12.2003., 33. lpp.).

(21)  Sk. Eurosistēmas 2010. gada viedokli, atbildes uz 7.–9. jautājumu, otrās daļas pēdējais teikums, 6. lpp.

(22)  Sk. ierosinātās regulas paskaidrojuma rakstu, 3.3.4. punkta pēdējais teikums.

(23)  T. i. Īstenošanas regulā (EK) Nr. 2273/2003.

(24)  Sk. ierosināto 9. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(25)  Sk. Direktīvas 2003/6/EK 8. panta 2. punktu, kas tajā iekļauts ar 3. panta 3. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvā 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.).

(26)  Sk. ierosinātās regulas 9. panta 5. punktu.

(27)  Sk. ierosinātās regulas 9. panta 6. punktu.

(28)  Sk. ierosināto 2. grozījumu (apsvērumi) un 6. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(29)  Sk. ierosinātās regulas 7. pantu.

(30)  Sk. ierosinātās regulas 9. panta 4. punktu kopā ar 21. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvā 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

(31)  Sk. ierosināto 1. grozījumu (apsvērumi) un 6. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(32)  Sk. ierosināto 3. grozījumu (apsvērumi) un 7. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(33)  Attiecīgās saskaņošanas iniciatīvas ir: i) kopējā uzņēmumu reģistru sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 177/2008, ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2186/93 (OV L 61, 5.3.2008., 6. lpp.); pašreizējo Komisijas darbu attiecībā uz uzņēmumu reģistriem (sk. Komisijas apspriešanās dokumentu “Uzņēmumu reģistru mijiedarbība” (COM(2009) 614 galīgā versija); un iii) finanšu uzņēmumu reģistru izveidi, kas paredzēta attiecīgo direktīvu grozījumos, ko nosaka Direktīvas 2010/78/ES 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. panta 1. un 16. punkts un 9. panta 3. punkts, t.sk. identificēto finanšu konglomerātu saraksts, papildpensijas uzkrājuma iestāžu reģistrs, ieguldījumu uzņēmumu reģistrs, regulēto tirgu saraksts un licencēto kredītiestāžu saraksts. Turklāt vērtspapīru datubāzes aptver: i) to finanšu instrumentu sarakstu, kas noteikti 11. pantā Komisijas 2006. gada 10. augusta Regulai (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.); un ii) ECB Centralizēto vērtspapīru datubāzi (sk. ECB, “ “Centralizētā vērtspapīru datubāze” īsumā”, 2010. gada februāris, pieejams ECB interneta vietnē.

(34)  Sk. 5. pantu Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtos (turpmāk – “ECBS Statūti”).

(35)  Sk. Līguma 127. panta 5. punktu kopā ar 139. panta 2. punkta c) apakšpunktu un ECBS Statūtu 3.3. pantu kopā ar 42.1. pantu.

(36)  Sk. 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu kopā ar 3. panta 1. punkta pirmo teikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(37)  Sk. ierosinātās regulas 24. panta 4. punktu.

(38)  Sk. ierosināto 4. grozījumu (apsvērumi) un 10. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(39)  Sk. ierosināto 10. un 11. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(40)  Sk. 15. panta 2. punktu kopā ar 36. panta 2. punktu regulās, kas izveido EUI, t.i. Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(41)  Sk. Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. panta 3. punktu.

---

---

23.3.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/12

---

Euro maiņas kurss (1)

2011. gada 22. marts

2011/C 91/02

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,4211
JPY	Japānas jena	115,15
DKK	Dānijas krona	7,4572
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86780
SEK	Zviedrijas krona	8,9320
CHF	Šveices franks	1,2843
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,9060
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,450
HUF	Ungārijas forints	270,43
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7089
PLN	Polijas zlots	4,0338
RON	Rumānijas leja	4,1288
TRY	Turcijas lira	2,2311
AUD	Austrālijas dolārs	1,4039
CAD	Kanādas dolārs	1,3911
HKD	Hongkongas dolārs	11,0763
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9120
SGD	Singapūras dolārs	1,7950
KRW	Dienvidkorejas vona	1 597,64
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,8138
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,3039
HRK	Horvātijas kuna	7,3750
IDR	Indonēzijas rūpija	12 382,64
MYR	Malaizijas ringits	4,3010
PHP	Filipīnu peso	61,594
RUB	Krievijas rublis	40,0990
THB	Taizemes bāts	42,974
BRL	Brazīlijas reāls	2,3655
MXN	Meksikas peso	17,0204
INR	Indijas rūpija	63,8860

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

23.3.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/13

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

2011/C 91/03

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Grieķija

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā euro zonā. Komisija publicē visus jauno euro monētu dizainus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) euro zonas dalībvalstīm un valstīm, kas ar Kopienu noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts emitēt euro piemiņas monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā parastajām apgrozībā esošajām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simbolisks raksturs valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Grieķija

Piemiņas monētas motīvs: Pasaules Speciālās Olimpiskās spēles – Atēnas 2011

Dizaina apraksts: Monētas centrālajā daļā attēlota šo spēļu emblēma – starojoša saule, kas simbolizē dzīvības avotu un kas uzsver šīs olimpiādes dalībnieku izcilību un spēku. Izcilību raksturo olīvkoka zariņš, bet spēku – spirālveida figūra saules centrā. Ap šo attēlu ir uzraksts “XIII Special Olympics W.S.G. Athens 2011” (XII Speciālās Olimpiskās Spēles pasaules vasaras spēles Atēnas 2011), kā arī monētas emisijas valsts nosaukums Ελληνικη Δημοκρατια. Starp šiem diviem nosaukumiem atrodas monētu kaltuves zīme.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas divpadsmit Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas apjoms: 1 miljons monētu

Emisijas datums: 2011. gada otrā ceturkšņa beigas

---

(1)  Lai iepazītos ar apgrozībā esošo euro monētu valsts pusēm, skat. http://ec.europa.eu/economy_finance/euro/cash/coins/index_en.htm

(2)  Sk. Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

23.3.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/14

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

2011/C 91/04

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Sanmarīno Republika

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā euro zonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainu, lai informētu sabiedrību kopumā un visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) euro zonas dalībvalstīm un valstīm, kas ar Kopienu noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas ar nosacījumu, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā parastajām apgrozībā esošajām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simbolisks raksturs valsts vai Kopienas mērogā.

Emisijas valsts: Sanmarīno Republika

Piemiņas monētas motīvs: Itāļu gleznotāja Džordžo Vazāri (Giorgio Vasari) (1511. gada 30. jūlijs–1574. gada 27. jūnijs) dzimšanas 500. gadadiena. Vazāri bija arī rakstnieks, vēsturnieks, arhitekts; slavens par to, ka sarakstījis daudzu Itālijas mākslinieku biogrāfijas; mūsdienās viņš tiek uzskatīts par mākslas vēstures rakstniecības ideoloģisko pamatlicēju.

Dizaina apraksts: Monētas centrālajā daļā attēlots fragments no Džordžo Vazāri gleznas “Judīte nocērt galvu Holofernam”. Zem šā gleznas fragmenta gadskaitļi “1511–2011”, tā kreisajā pusē uzraksts “G. Vasari” un monētu kaltuves zīme “R”, bet labajā pusē uzraksts “San Marino” un monētas dizaina autores mākslinieces Klaudijas Momoni (Claudia Momoni) iniciāļi “C.M.”.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas divpadsmit Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Emisijas apjoms: 130 000 monētu

Emisijas datums: 2011. gada jūnijs

---

(1)  Lai iepazītos ar apgrozībā esošo euro monētu valsts pusēm, sk. http://ec.europa.eu/economy_finance/euro/cash/coins/index_en.htm

(2)  Sk. Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

23.3.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/15

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 91/05

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“ΠΑΤΑΤΑ ΝΑΞΟΥ” (PATATA NAXOU)

EK Nr.: EL-PGI-0005-0708-27.06.2008

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Πατάτα Νάξου” (Patata Naxou)

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Grieķija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Patata Naxou” ir ēdami kartupeļu bumbuļi, kas pieder pie Solanum tuberosum sugas un ko lieto pārtikā bez iepriekšējas pārstrādes (ēdamie kartupeļi). Bumbuļu lielums svārstās no 35 līdz 65 milimetriem, un to forma ir attiecīgi apaļa vai iegarena. Miza gluda, un tās tekstūra viendabīga, krāsa dzeltena. Katram bumbulim ir apmēram desmit acis, kas izvietotas uz virsas, un bumbuļa mīkstumam ir raksturīga bāli iedzeltena krāsa.

Turklāt “Patata Naxou” bumbuļiem ir raksturīgs vienāds izmērs, pēc ārējā izskata tie ir tīri, bez iebojājumiem un slimību pazīmēm, kā arī paaugstināts sausnas īpatsvars (> 18 %) un samazināts cukura saturs (< 1 %); to audzēšana pavasara kultūrā agri nodrošina ļoti agrīnu ražu.

Kartupeļu šķirnes, ko audzē Naksas (Naxos) ģeogrāfiskajā apgabalā, ir “Liseta”, “Spunta”, “Marfona”, “Vivaldi” un “Alaska”.

Naksas salā faktiski ir divas stādīšanas sezonas – pavasara kultūrai stādīšanas periods ilgst no februāra vidus līdz marta sākumam, bet rudens kultūrai – no augusta sākuma līdz septembra pirmajām dienām. Pavasara kartupeļus sāk novākt maija beigās, un novākšana beidzas jūlija pirmajās desmit dienās.

3.3.   Izejvielas:

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir stādīšana, audzēšana, novākšana un bumbuļu nogatavināšana.

Šiem posmiem ir jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, jo vietējie kartupeļu audzētāji ir apguvuši īpašu prasmi, kas nodrošina agrīnu ražu, maksimāli izmantojot vietējās vides īpatnības (stādīšanas laiks ir saistāms ar nokrišņu daudzumu); taču arī pēc bumbuļu nolasīšanas viņi izmanto īpašu paņēmienu, un, proti, kartupeļu apsegšanu ar salmiem, lai to miza kļūtu biezāka un tāpēc arī izturīgāka pārvadāšanas laikā, vienlaikus neļaujot rasties dažādiem virsas bojājumiem.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktu prasībām.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

“Patata Naxou” audzē Naksas salā. Šī sala, kuras platība ir 428 km2, ir lielākā Dienvidegejas reģiona Kiklādu nomē. Kartupeļu kultūras kopējā platība atšķiras, atkarībā no audzēšanas sezonas aizņemot no 150 līdz 170 hektāriem rudenī līdz 300 hektāriem pavasarī.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

A.   Klimats– turpmāk raksturotie klimatiskie apstākļi ir uzskatāmi par īpaši piemērotiem šā produkta kvalitātes nodrošināšanai:

Klimatiskie apstākļi, kas iespaido “Patata Naxou” kvalitāti, ir nelielais mitruma daudzums un paaugstinātā temperatūra, kas mazina puves (Phytophthora sp.) ietekmi – tā izraisa lielākos zaudējumus kartupeļu audzēšanā. Tādēļ šo ietekmi veicina relatīvais gaisa mitrums, kas pārsniedz 90 %, un temperatūra, kas zemāka par 27 °C. Naksas klimatiskie apstākļi pārsvarā ir tādi, kas novērš plašāku šīs ietekmes izplatīšanos, lai neapdraudētu kartupeļu kultūru, un, tā kā šajā ģeogrāfiskajā apgabalā samērā reti ir sastopami arī citi nelabvēlīgie faktori, kartupeļu audzētāji var mazāk lietot dažādus augu aizsardzības līdzekļus.

Turklāt paaugstinātā temperatūra apvienojumā ar lielo skaitu saulaino dienu Naksas salā ļauj pagarināt kartupeļu veģetācijas periodu uz visu gadu, kā arī nodrošina bumbuļiem lieliskas iespējas nogatavoties. Visbeidzot, diennakts temperatūras svārstības veicina bumbuļu attīstību.

B.   Augsne– Naksas salas ģeoloģisko pamatni veido kristālisku minerālu ieži: salas kalnainajos apvidos pārsvarā granīti, gneiss, marmori un slānekļi, bet līdzenumos un piekrastē – terciāra perioda nogulumieži, galvenokārt merģelis, smilšakmens un konglomerāti.

Salas augsnēm raksturīgi, kas tās ir ļoti dziļas, pēc mehāniskā sastāva tās veido smilts un māls, struktūra pārsvarā drupataina, bez nātrija savienojumiem; šo augšņu īpašības kavē erozijas procesa attīstīšanos. Tajās ir pietiekami daudz fosfora un kālija, magnija saturs ir vidējs, bet organisko vielu īpatsvars – neliels. Augsnes smilšainais un mālainais sastāvs nodrošina labu ūdens filtrāciju un piemērotus apstākļus, lai veidotos vienādi un regulāras formas bumbuļi.

C.   Cilvēkfaktori– audzēšanas praktiskie paņēmieni ir īpaši pielāgoti vietējiem apstākļiem, jo, apvienojot visas iepriekš minētās priekšrocības, tie ļauj sezonas laikā maksimāli izmantot nokrišņus. Lietus sezona, kas ilgst no novembra līdz februārim, laika ziņā sakrīt ar rudens kultūras bumbuļu attīstības periodu un pavasara kultūras uzdīgšanu. Turklāt šī pilnīgā pielāgotība vietējiem klimatiskajiem apstākļiem ir tiešais iemesls, kas nosaka vienu no galvenajām Naksas kartupeļu kultūras raksturīgajām īpašībām, proti, agrīno ražu.

Otrs praktiskais šīs kultūras audzēšanas īpašais paņēmiens, ko izmanto Naksas audzētāji, ir ievākto bumbuļu nogatavināšana uz lauka, zem pārklājuma. Precīzāk, pēc bumbuļu novākšanas un pirmās šķirošanas, kuras mērķis ir atlasīt svešķermeņus un iebojātos bumbuļus, šā reģiona kartupeļu audzētāji izmanto paņēmienu, kura būtība ir bumbuļu pārklāšana uz lauka ar salmu kārtu, bet vēlāk arī ar kartupeļu lakstu kārtu, lai tos aizsargātu no saules. Visa šā periodā laikā “Patata Naxou” kartupeļi nobriest, sacietē un to miza kļūst biezāka, tātad izturīgāka pārvadāšanas laikā, bet dažādu virsas iebojājumu iespēja mazinās. Šāda prakse ļauj arī mazināt risku, ka, veicot turpmākās darbības, bumbuļos palielināsies glikoalkaloīdu saturs.

5.2.   Produkta specifika:

Produkts “Patata Naxou” ir ieguvis īpašu reputāciju tirgū kā produkts ar ļoti kvalitatīvām un noturīgām īpašībām. Šī labā slava ir izveidojusies jau modernās Grieķijas valsts pirmsākumos un turpina izplatīties jau gandrīz divus gadsimtus. Šis produkts ir ļoti nozīmīgs vietējai sabiedrībai un visiem, kas sevi saista ar Naksas salu. Arī vēlāk “Patata Naxou” ir pieminēta tūrisma ceļvežos, Grieķijas un ārvalstu preses izdevumos, kā arī slavenu pavāru popularizētajās kulinārijas receptēs.

Turklāt iespēja agri novākt “Patata Naxou” pavasara kultūras ražu ir īpatnība, kas piešķir šim produktam īpašu tirgus vērtību.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām:

Produkta saikne ar reģionu izriet no tā reputācijas. “Patata Naxou” kvalitatīvā atšķirība ir balstīta uz Naksas salas ģeoloģisko īpatnību un īpašo klimatisko apstākļu iedarbību, ko papildina praktiskie audzēšanas paņēmieni, kas pielāgoti vietējiem apstākļiem. Šī atšķirība grieķu kultūras telpā ir radījusi “Patata Naxou” īpašu slavu, un to pierāda tas, ka rakstu avotos kartupeļi minēti jau kopš XIX gadsimta pirmās puses, laika, kad Grieķijā tika ieviesti kartupeļi.

“Patata Naxou” kļuva slaveni 1841. gadā, kad tos kā raksturīgu vietējo ēdienu salas apmeklējuma laikā piedāvāja nogaršot karalim Otonam. Vēlāk, 1874. gadā tos kā vienu no slavenajiem Naksas lauksaimniecības produktiem aprakstīja Dižī (Dugit). Ievērojami vēlāk, 1911. gadā, pirmās Grieķijas arhīvos minētās lauksaimniecības zemes skaitīšanas laikā Naksas salā tika reģistrēti 111,9 hektāri kartupeļu kultūras. 1926. gadā “Patata Naxou” slava bija tik liela, ka Glinādas (Glinado) kinotita pašvaldība nolēma atveidot kartupeļu stādu savā emblēmā uz zīmoga.

Naksā audzēto kartupeļu lieliskā kvalitāte rosināja Grieķijas iestādes 1953. gadā nodibināt šajā salā Valsts sēklas kartupeļu audzēšanas centru un 1959. gadā iekļaut “Patata Naxou” valsts aizsargājamo produktu sarakstā. Kopš tā laika “Patata Naxou” ir viens no šīs salas vietējiem produktiem, ko augstu vērtē Grieķijas un ārvalstu tūrisma ceļvežos.

Šobrīd “Patata Naxou” kartupeļi ir pazīstami visā Grieķijā, un to pierāda daudzās rakstveida atsauksmes apskatos un laikrakstos. Par “Patata Naxou” tiek rakstīts arī tūrisma ceļvežos un specializētajos gastronomijas izdevumos. Tie ir minēti slavenu grieķu pavāru kulinārijas receptēs un gastronomiskos apskatos, kā arī iekļauti slavenu restorānu ēdienkartēs. Turklāt Naksas vietējās iestādes katru gadu organizē kartupeļu svētkus, kas ir izpelnījušies ievērību un apliecina kartupeļu vēsturisko nozīmi vietējā sabiedrībā.

“Patata Naxou” pavasara kultūrai ir raksturīga agrīna ražas novākšana. Precīzāk, šīs kultūras audzēšanas praktiskie paņēmieni ir ļoti nozīmīgi, jo audzēšana (stādīšana) notiek tādās audzēšanas sezonās, kad var vislabāk izmantot sezonas nokrišņus un esošos ūdens resursus. “Patata Naxou” pavasara kultūras agrīnā raža ir īpatnība, kas piešķir šim produktam īpašu tirgus vērtību un ļauj to lietot jau vasaras sākumā, proti, laikā, kad agrie kartupeļi ir retums.

Turklāt Naksas salas kartupeļu audzētāji pēc bumbuļu novākšanas uz lauka veic pirmo šķirošanu, kuras mērķis ir atlasīt svešķermeņus un iebojātos bumbuļus; pēc tam bumbuļi uz lauka tiek sakrauti kaudzēs un pārklāti ar salmu kārtu, bet vēlāk arī ar kartupeļu lakstu kārtu, lai tos aizsargātu no saules. Tādā veidā nogatavināšanas periods uz lauka uzlabo produkta uzglabāšanās spējas, jo kartupeļi sacietē un to miza kļūst biezāka, tātad arī izturīgāka pārvadāšanas laikā, un mazinās iespēja rasties dažādiem virsas iebojājumiem. Tā pazeminās arī toksisko glikoalkaloīdu saturs kartupeļos.

Turklāt šā reģiona klimatiskie apstākļi, kas labvēlīgi ietekmē “Patata Naxou” kultūru, ir nelielais mitruma daudzums un paaugstinātā temperatūra, kas mazina Phytophthora sp. ietekmi, samazinot arī šīs slimības radītos lielos zaudējumus kartupeļu audzēšanā. Tātad, ņemot vērā arī citu traucējošo faktoru trūkumu uz salas, mazinās arī vajadzība pēc augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas. Turklāt paaugstinātā temperatūra apvienojumā ar lielo skaitu saulaino dienu Naksas salā ļauj pagarināt kartupeļu veģetācijas periodu uz visu gadu, kā arī nodrošina bumbuļu labu nogatavošanos. Visbeidzot, diennakts temperatūras svārstības veicina bumbuļu veidošanos, bet augsnes smilšainais un mālainais sastāvs nodrošina labu ūdens filtrāciju un piemērotus apstākļus, lai veidotos vienādi un regulāras formas bumbuļi.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.minagric.gr/greek/data/ΠΡΟΔΙΑΓΡΑΦΕΣ%20ΠΡΟΪΟΝΤΟΣ%20YPAAT%2016%20ΦΕΒΡΟΥΑΡΙΟΥ%202010.pdf

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---