16.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 342/1

1.

Kopuzņēmumu “ARTEMIS”, kurš atrodas Briselē, izveidoja 2007. gada decembrī (1) uz 10 gadiem.

2.

Kopuzņēmuma “ARTEMIS” dibinātāji ir Eiropas Savienība, kuru pārstāv Komisija, un Beļģija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste un “ARTEMISIA” (asociācija, kas pārstāv uzņēmumus un citas pētniecības organizācijas, kuras Eiropā darbojas iegulto datorsistēmu jomā). 2009. gada beigās arī Kipra, Čehijas Republika, Latvija un Norvēģija kļuva par Kopuzņēmuma dalībniecēm.

3.

Kopuzņēmuma galvenais mērķis ir sagatavot un īstenot pētniecības programmu, lai izstrādātu iegulto datorsistēmu pamattehnoloģijas dažādās lietojumu jomās ar mērķi nostiprināt Eiropas konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību un veicināt jaunu tirgu rašanos un jaunus lietojumu veidus sabiedrībā (sk. arī tabulu ).

4.

ES maksimālais ieguldījums kopuzņēmumā “ARTEMIS” darbības un pētniecības pasākumu izmaksu segšanai ir 420 miljoni EUR, kurus finansē no Septītās pētniecības pamatprogrammas budžeta. Asociācijas “ARTEMISIA” maksimālais ieguldījums kārtējo izmaksu segšanai būs 30 miljoni EUR. “ARTEMIS” dalībvalstis veiks ieguldījumus natūrā darbības kārtējo izmaksu segšanai (tādējādi sekmējot projektu izpildi) un nodrošinās finanšu ieguldījumus, kas vismaz 1,8 reizes pārsniegs ES ieguldījumu. Ieguldījumus natūrā veiks arī projektos iesaistītās pētniecības organizācijas.

5.

Kopuzņēmums sāka patstāvīgu darbību 2009. gada 26. oktobrī.

15.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

16.

Galīgajā budžetā bija 46 miljoni EUR saistību apropriācijās un 8 miljoni EUR maksājumu apropriācijās. Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums bija attiecīgi 81 % un 20 %. Maksājumu apropriāciju relatīvi zemais izlietojums norāda uz to, ka “ARTEMIS” pētniecības programma ir tikai nesen uzsākta.

17.

Palāta norāda, ka ES kopuzņēmumu darbību finansē no dalībnieku iemaksām un pašiem kopuzņēmumiem kapitāla kā tāda nav. Palāta iesaka skaidri atspoguļot šo īpašo iezīmi kopuzņēmumu pārskatos.

18.

Tāpēc Palāta atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar 1. EK grāmatvedības noteikumu (uzskaite pēc grupām) dalībnieku iemaksas norāda kopuzņēmumu bilances tīrajos aktīvos un ka papildu informāciju par iemaksu veidu sniedz pārskatu piezīmēs.

19.

Palāta uzskata, ka pēc iespējas vairāk ir jāsaskaņo veids, kādā kopuzņēmumu dalībnieku iemaksas atspoguļo kopuzņēmumu pārskatos, un norāda uz Komisijas apņemšanos par šo jautājumu izstrādāt izvērstus norādījumus kopuzņēmumiem.

20.

Kopuzņēmums tikai uzsāk savu darbību un 2009. gadā vēl nav pilnībā ieviesis iekšējās kontroles mehānismus un finanšu informācijas sistēmu. Gada beigās Kopuzņēmuma darbībai pakārtotie procesi vēl nebija oficiāli dokumentēti, un tos vēl nebija apstiprinājis galvenais grāmatvedis, kā tas paredzēts Kopuzņēmuma finanšu noteikumos.

21.

Īpaši jāpievēršas IT procesu un darbību dokumentēšanas turpmākai izstrādei un ar IT saistīto risku identificēšanai. Turklāt 2009. gadā Kopuzņēmums nebija izstrādājis ne darbības nepārtrauktības plānu, ne datu aizsardzības politiku.

22.

Kopuzņēmuma “ARTEMIS” izveides regulas 17. pantā (Padomes Regula (EK) Nr. 74/2008) minēts, ka Kopuzņēmumam “ARTEMIS” un Beļģijai jānoslēdz uzņēmējvalsts nolīgums par biroja izvietošanu, privilēģijām un imunitāti, un par citu atbalstu, ko Beļģija sniedz Kopuzņēmumam “ARTEMIS”. Tomēr līdz 2009. gada beigām šāds nolīgums nebija noslēgts.

23.

Kopuzņēmuma finanšu noteikumu 73. pantā ir noteikts, ka jāizveido iekšējās revīzijas dienests, kura darbība atbilstu attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Tomēr 2009. gada beigās šī svarīgā iekšējās kontroles sistēmas sastāvdaļa vēl nebija izveidota.

24.

Atbilstoši nostājai, kas pausta Atzinumā Nr. 4/2008 par Kopuzņēmuma ITER Finanšu nolikumu un Atzinumā Nr. 2/2010 par “SESAR” kopuzņēmuma finanšu noteikumiem, Palāta uzskata, ka Kopuzņēmuma statūtu pašreizējie noteikumi par Komisijas iekšējā revidenta lomu būtu jāprecizē.

25.

Kopuzņēmuma “ARTEMIS” statūtu 10. pantā minēts, ka par Komisijas iekšējam revidentam uzticēto uzdevumu izpildi atbild Kopuzņēmuma Valde. Šāda kārtība ir piemērojama iekšējās revīzijas funkcijai Kopuzņēmumā, nevis Komisijas iekšējam revidentam, kura pienākumi attiecas uz ES vispārējo budžetu kopumā.

16.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 342/7

1.

Kopuzņēmumu “Clean Sky”, kurš atrodas Briselē, izveidoja 2007. gada decembrī (1), un paredzēts, ka tas darbosies līdz 2017. gada 31. decembrim.

2.

Kopuzņēmuma “Clean Sky” mērķis ir paātrināt ekoloģiski tīru aviotransporta tehnoloģiju izstrādi, apstiprināšanu un demonstrējumu Eiropas Savienībā, lai tās varētu iespējami drīz izmantot (sk. tabulu ).

3.

Pētniecības pasākumi, kurus kopuzņēmums koordinē, iedalās sešās tehnoloģijas jomās jeb “integrētu tehnoloģiju demonstrācijas projektos” (turpmāk – “ITD”).

4.

Kopuzņēmuma dibinātāji ir Eiropas Savienība, kuru pārstāv Komisija kā sabiedrības interešu pārstāve, un rūpnieciskie partneri, proti, ITD vadītāji kopā ar ITD asociētiem dalībniekiem.

5.

ES maksimālais ieguldījums kopuzņēmumā “Clean Sky”, lai segtu kārtējās izmaksas un pētniecības pasākumus, ir 800 miljoni EUR, ko finansē no Septītās pētniecības pamatprogrammas budžeta. Pārējo kopuzņēmuma dalībnieku ieguldījumam, ietverot ieguldījumus natūrā, jābūt vismaz līdzvērtīgam ES ieguldījumam.

6.

Kopuzņēmums sāka patstāvīgu darbību 2009. gada 16. novembrī.

16.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

17.

Kopuzņēmuma 2009. gada apstiprinātā budžeta pieņemšana, struktūra un izklāsts nebija saskaņā ne ar Padomes regulu, ar ko izveido kopuzņēmumu “Clean Sky”, ne arī ar paša kopuzņēmuma finanšu noteikumiem. Budžetā nav ievērots līdzsvara princips, un tajā nav iekļauti visi prasītie elementi (piemēram, štatu saraksts).

18.

Galīgajā budžetā bija iekļauts 91 miljons EUR saistību apropriācijās un 60 miljoni EUR maksājumu apropriācijās. Saistību apropriāciju izlietojums bija 98 %, bet maksājumu apropriācijām mazāks nekā 1 %. Kopuzņēmums 2009. gada decembrī noslēdza līgumus par 70,6 miljoniem EUR, bet priekšfinansējuma maksājumus (56,5 miljonus EUR) varēja veikt tikai 2010. gada janvārī.

19.

Pētniecības pasākumi, kurus kopuzņēmuma vārdā 2008. gadā priekšfinansēja Komisija, 2009. gadā vēl nebija pilnībā īstenoti. Tā kā projektu izpilde kavējās, bija izlietoti tikai 8,7 miljoni EUR jeb 65 % no 13,6 miljonu EUR priekšfinansējuma. Tāpēc 2009. gada beigās kopuzņēmumam bija 4,9 miljoni EUR kā iespējami vēl iekasējamie līdzekļi.

20.

Palāta norāda, ka ES kopuzņēmumu darbību finansē no dalībnieku iemaksām un pašiem kopuzņēmumiem kapitāla kā tāda nav. Palāta iesaka skaidri atspoguļot šo īpašo iezīmi kopuzņēmumu pārskatos.

21.

Tāpēc Palāta atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar 1. EK grāmatvedības noteikumu (uzskaite pēc grupām) dalībnieku iemaksas norāda kopuzņēmumu bilances tīrajos aktīvos un ka papildu informāciju par iemaksu veidu sniedz pārskatu piezīmēs.

22.

Palāta uzskata, ka pēc iespējas vairāk ir jāsaskaņo veids, kādā kopuzņēmumu dalībnieku iemaksas atspoguļo kopuzņēmumu pārskatos, un norāda uz Komisijas apņemšanos par šo jautājumu izstrādāt izvērstus norādījumus kopuzņēmumiem.

23.

Kopuzņēmums ir darbības sākumposmā, un svarīgām organizācijas darbības jomām, piemēram, finanšu plūsmai un iepirkumiem, ir izstrādātas procedūras. Tomēr Palātas revīzijas konstatējumi liecināja, ka šīs iekšējās kontroles procedūras ir turpmāk jāpilnveido, lai ievērotu Kopuzņēmuma finanšu noteikumu prasības par efektīvu un produktīvu iekšējo kontroli.

24.

2009. gada beigās Kopuzņēmuma darbībai pakārtotie biznesa procesi vēl nebija oficiāli dokumentēti, un tos vēl nebija apstiprinājis galvenais grāmatvedis, kā tas paredzēts kopuzņēmuma finanšu noteikumos.

25.

Kopuzņēmums “Clean Sky” izmanto Komisijas finanšu pārvaldības IT līdzekļus, kurus var uzskatīt par pilnvērtīgām sistēmām. Tomēr darbības nepārtrauktības nodrošināšanai turpmāk jāpilnveido IT procesi un metodes.

26.

Procedūra, kas noteikta “Clean Sky” finanšu noteikumos un vispārējā nolīgumā ar Komisiju un ko izmanto, lai pieprasītu Komisijas iemaksas, nebija piemērota pareizi. Palāta pārbaudīja piecus iekasēšanas rīkojumus un ikreiz konstatēja, ka maksājuma pieprasījumam nebija pievienota vajadzīgā naudas plūsmas prognoze.

27.

Atbilstoši nostājai, kas pausta Atzinumā Nr. 4/2008 par Eiropas Kopuzņēmuma ITER Finanšu nolikumu un Atzinumā Nr. 2/2010 par “SESAR” kopuzņēmuma finanšu noteikumiem, Palāta uzskata, ka Kopuzņēmuma statūtu pašreizējie noteikumi par Komisijas iekšējā revidenta lomu būtu jāprecizē.

28.

Kopuzņēmuma “Clean Sky” statūtu 11. pantā teikts, ka par Komisijas iekšējam revidentam uzticēto uzdevumu izpildi atbild Kopuzņēmuma valde. Palāta uzskata, ka šāda kārtība ir pieņemama Kopuzņēmuma iekšējai revīzijai, nevis Komisijas iekšējam revidentam, kura pienākumi attiecas uz ES vispārējo budžetu kopumā.

29.

Saskaņā ar 2007. gada decembra Padomes regulu, ar ko izveido šo kopuzņēmumu, Beļģijai un kopuzņēmumam “Clean Sky” bija jānoslēdz uzņēmējvalsts nolīgums par biroja izvietošanu, privilēģijām un imunitāti, un par citu atbalstu, ko Beļģija sniedz kopuzņēmumam “Clean Sky”. Revīzijas laikā šāds nolīgums nebija parakstīts.

16.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 342/15

1.

Eiropas kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (turpmāk – “Kopuzņēmums IMI”), kurš atrodas Briselē, izveidoja 2007. gada decembrī (1) uz desmit gadiem.

2.

Kopuzņēmuma IMI dibinātāji ir Eiropas Savienība, kuru pārstāv Komisija, un Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācija (EFPIA).

3.

Kopuzņēmuma IMI mērķis ir būtiski uzlabot zāļu izstrādes procesa efektivitāti un lietderīgumu, lai ilgtermiņā farmācijas nozarē ražotu vairāk efektīvu un drošāku novatorisku zāļu (sk. tabulu).

4.

ES maksimālais ieguldījums Kopuzņēmumā IMI tā darbības izdevumu segšanai un pētniecībai ir viens miljards EUR, kuru finansē no Septītās pētniecības pamatprogrammas budžeta. ES un EFPIA kā dibināšanas biedri veiks vienlīdzīgas iemaksas darbības izdevumos, bet katrs no tiem – ne vairāk kā 4 % no ES kopējiem ieguldījumiem. Pārējie biedri segs darbības izdevumus proporcionāli viņu dalībai pētniecības pasākumos. Pētniecības uzņēmumi, kuri ir EFPIA biedri, veiks ieguldījumus natūrā pētniecības pasākumu finansēšanai, un šo ieguldījumu vērtība būs vismaz līdzvērtīga ES finansiālajam ieguldījumam. Jaunajiem biedriem arī jāpiedalās pētniecības pasākumu finansēšanā.

5.

Kopuzņēmums IMI sāka patstāvīgu darbību 2009. gada 16. novembrī.

15.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

16.

Galīgajā budžetā bija 82 miljoni EUR saistību apropriācijās un 82 miljoni EUR maksājumu apropriācijās. Tā kā līdz 2009. gada beigām bija uzsāktas tikai nedaudzas projektu iniciatīvas, maksājumu budžets izrādījās nepamatots. Lai gan saistību apropriāciju izlietojums bija 97 %, maksājumu apropriāciju izlietojums bija tikai 1 %.

17.

Palāta norāda, ka ES kopuzņēmumu darbību finansē no dalībnieku iemaksām un pašiem kopuzņēmumiem kapitāla kā tāda nav. Palāta iesaka skaidri atspoguļot šo īpašo iezīmi kopuzņēmumu pārskatos.

18.

Tāpēc Palāta atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar 1. EK grāmatvedības noteikumu (uzskaite pēc grupām) dalībnieku iemaksas norāda kopuzņēmumu bilances tīrajos aktīvos un ka papildu informāciju par iemaksu veidu sniedz pārskatu piezīmēs.

19.

Palāta uzskata, ka pēc iespējas vairāk ir jāsaskaņo veids, kādā kopuzņēmumu dalībnieku iemaksas atspoguļo kopuzņēmumu pārskatos, un norāda uz Komisijas apņemšanos par šo jautājumu izstrādāt izvērstus norādījumus kopuzņēmumiem.

20.

Kopuzņēmums IMI tikai sāk darbību un 2009. gada laikā nav pilnībā ieviesis iekšējās kontroles mehānismus un finanšu informācijas sistēmas. Gada beigās pamatdarbības procesi vēl nebija oficiāli dokumentēti, un galvenais grāmatvedis vēl nebija tos apstiprinājis, kā tas ir noteikts Kopuzņēmuma finanšu noteikumos.

21.

Īpaši jāpievēršas IT procesu un darbību dokumentēšanas turpmākai izstrādei un ar IT saistīto risku identificēšanai. Turklāt 2009. gadā Kopuzņēmums nebija izstrādājis ne darbības nepārtrauktības plānu, ne datu aizsardzības politiku.

22.

Saskaņā ar Padomes Regulu, ar ko izveido Kopuzņēmumu IMI, Beļģijai un Kopuzņēmumam IMI bija jānoslēdz uzņēmējas valsts nolīgums par biroja izvietošanu, privilēģijām un neaizskaramību un citu atbalstu, ko Beļģija sniedz Kopuzņēmumam IMI. Tomēr līdz 2009. gada beigām šāds nolīgums nebija noslēgts.

23.

Kopuzņēmuma IMI finanšu noteikumu 73. pantā ir minēts, ka jāizveido iekšējās revīzijas funkcija, kuras darbība atbilstu attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Tomēr 2009. gada beigās šī svarīgā iekšējās kontroles sistēmas sastāvdaļa vēl nebija izveidota.

24.

Saskaņā ar Palātas pausto Atzinumā Nr. 4/2008 par Eiropas Kopuzņēmuma ITER Finanšu nolikumu un Atzinumā Nr. 2/2010 par SESAR kopuzņēmuma finanšu noteikumiem, Palāta uzskata, ka Kopuzņēmuma IMI statūtu pašreizējie noteikumi par Komisijas iekšējā revidenta lomu būtu jāprecizē.

25.

Kopuzņēmuma IMI statūtu 10. pantā minēts, ka par Komisijas iekšējam revidentam uzticēto uzdevumu izpildi atbild Kopuzņēmuma valde. Palāta uzskata, ka šāda kārtība ir piemērojama kopuzņēmuma iekšējai revīzijai, nevis Komisijas iekšējam revidentam, kura pienākumi attiecas uz ES vispārējo budžetu kopumā.

16.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 342/22

1.

Eiropas Kopuzņēmumu ITER  (1) un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (turpmāk tekstā – “Kopuzņēmums”) izveidoja 2007. gada martā (2) uz 35 gadiem. Galvenās kodolsintēzei paredzētās iekārtas ir jāizveido Kadarašā, Francijā, taču Kopuzņēmuma administrācija atrodas Barselonā.

2.

Kopuzņēmuma dalībnieki ir Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom), kuru pārstāv Komisija, Euratom dalībvalstis un citas valstis, kas ar Euratom ir noslēgušas sadarbības nolīgumus vadāmas kodolsintēzes jomā un kas ir izteikušas vēlmi kļūt par Kopuzņēmuma dalībniecēm (2009. gada 31. decembrī arī Šveice).

3.

Kopuzņēmumam ir šādi uzdevumi (sk. arī tabulu):

4.

Kad Kopuzņēmumu izveidoja, orientējošā kopējo resursu summa, kuru uzskatīja par vajadzīgu laikposmā no 2007. līdz 2041. gadam, bija 9 653 miljoni EUR. Kopējo Euratom ieguldījumu noteica 7 649 miljonu EUR apmērā, no tā maksimāli 15 % bija paredzēti administratīviem uzdevumiem. Citi resursi ietver ieguldījumu no ITER mītnes valsts (Francijas), ikgadējās dalības maksas, citu dalībnieku (ne Euratom) brīvprātīgas iemaksas un citus resursus, kas jāsaņem saskaņā ar Valdes apstiprinātiem noteikumiem. Palāta vērš uzmanību uz to, ka ir būtiski jāpalielina resursi ITER projektam (sk. 31.–33. punktu).

14.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

15.

Kopuzņēmuma galīgais apstiprinātais maksājumu budžets 2009. gadam bija 173, 6 miljoni EUR. Maksājumu apropriāciju kopējais izlietojums bija 65,3 %, tostarp darbības izdevumu izlietojums bija 65,5 %, bet administratīvo izdevumu – 64,2 %. 2009. gada beigās Kopuzņēmumam bija depozīti bankas kontos 42 miljonu EUR vērtībā. Kā Palāta to jau atzīmēja 2008. gadā, nepilnīgs līdzekļu izlietojums galvenokārt ir saistīts ar kavējumiem Euratom kodolsintēzes programmas virzībā.

16.

Palāta norāda, ka ES kopuzņēmumu darbību finansē no dalībnieku iemaksām un pašiem kopuzņēmumiem kapitāla kā tāda nav. Palāta iesaka skaidri atspoguļot šo īpašo iezīmi kopuzņēmumu pārskatos.

17.

Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām atšķirībā no citiem ES kopuzņēmumiem ir pilnībā publiski finansēts. Tādējādi 1. EK grāmatvedības noteikuma (uzskaite pēc grupām) vispārīgie noteikumi par dalībnieku iemaksu izklāstu bilances tīrajos aktīvos uz Kopuzņēmumu ITER neattiecas, jo dalībnieku iemaksas atspoguļo darbības ieņēmumos pārskatā par saimnieciskās darbības rezultātu.

18.

Kaut arī Kopuzņēmumam ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām šāda grāmatvedības metode ir pieņemama, Palāta uzskata, ka kopumā kopuzņēmumu pārskati ir pēc iespējas vairāk jāsaskaņo, un norāda uz Komisijas apņemšanos par šo jautājumu izstrādāt izvērstus norādījumus kopuzņēmumiem.

19.

Atzīstot to, ka Kopuzņēmums 2008. gadā bija izveides stadijā, Palāta iepriekšējā ziņojumā minēja, ka Kopuzņēmums nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles sistēmu un finanšu informācijas sistēmu.

20.

Kaut arī 2009. gadā Kopuzņēmums ir rīkojies, lai izstrādātu iekšējās kontroles standartus, 2009. gada beigās organizācijas galvenās darbības nav pietiekami noformētas. Nebija pienācīga instrumenta darbības līgumu pārvaldībai. Budžeta izpilde un ziņojumu sagatavošana balstās uz izklājlapu izmantošanu. Nav datubāzes, kurā centralizēti apkopo darbības, administratīvo un finanšu informāciju.

21.

2009. gada aprīlī tika reorganizēta Kopuzņēmuma nodaļu struktūra. Saskaņā ar jauno struktūru budžeta un grāmatvedības funkcijas ir piešķirtas Iepirkumu daļai. Tas raisa jautājumu par finanšu un darbības pienākumu pietiekamu nošķiršanu (sk. arī 31. punktu).

22.

Kā jau atzīmēts 2008. gadā, ar Kopuzņēmuma darbību saistītos uzņēmējdarbības procesus nebija apstiprinājis galvenais grāmatvedis atbilstoši Kopuzņēmuma finanšu nolikumā paredzētajai prasībai.

23.

Kopuzņēmums 2009. gada jūlijā izveidoja iekšējās revīzijas dienestu. Tomēr vēl nebija sākts vadības sistēmu un iekšējās kontroles sistēmu efektivitātes novērtējums, kā prasīts Kopuzņēmuma finanšu nolikumā. Šis novērtējums ir īpaši svarīgs, ņemot vērā Kopuzņēmuma iekšējo reorganizāciju 2009. gadā.

24.

Palāta pārbaudīja 31 darījuma paraugu. Pretēji finanšu nolikumā paredzētajām prasībām divos gadījumos Kopuzņēmums uzņēmās budžeta saistības tikai pēc tam, kad tas jau bija uzņēmies juridiskās saistības. Citos divos gadījums nebija pietiekamu apliecinošo dokumentu, lai pierādītu, ka pirms maksājumu veikšanas ir pildītas apstiprināšanas procedūras.

25.

Vienā revidētajā dotācijas maksājumā 584 000 EUR apmērā Palāta atklāja, ka kredītrīkotājs, kurš maksājumu bija apstiprinājis, bija pilnvarots apstiprināt dotāciju maksājumus, kuru vērtība nepārsniedz 200 000 EUR. Revidētajā maksājumā vairāk nekā 10 miljonu EUR vērtībā saistībā ar būvlaukuma sagatavošanas darbiem Palāta konstatēja pierādījumus tam, ka Kopuzņēmuma veiktā pārbaude bija tikai formāla, un tā nebija pietiekama, lai sniegtu pārliecību par atbilstību dotāciju nolīguma finanšu prasībām un izmaksu attiecināmību.

26.

Palāta 2008. gadā konstatēja, ka vairāki Kopuzņēmuma dalībnieki nebija samaksājuši dalības maksu Valdes noteiktajā termiņā.

27.

Par 2009. gadu dalībniekiem bija jāveic ikgadējās iemaksas līdz 2009. gada 31 maijam. Kaut arī Kopuzņēmums bija nosūtījis vairākus atgādinājumus, divi dalībnieki gada beigās vēl nebija samaksājuši 2009. gada dalības iemaksas.

28.

Palāta 2008. gadā atzīmēja vairākus jautājumus, kuru dēļ, pēc tās ieskatiem, bija vajadzīgi grozījumi Kopuzņēmuma finanšu nolikumā, lai stiprinātu Kopuzņēmuma finanšu sistēmu (13). 2009. gada beigās finanšu nolikumā nebija ieviesti grozījumi.

29.

Palāta Atzinumā Nr. 4/2008 norādīja, ka Kopuzņēmuma finanšu nolikumā nav minētas Komisijas iekšējā revidenta tiesības veikt revīzijas Kopuzņēmumā.

30.

Palāta vēlreiz uzsver, ka saskaņā ar pamata Finanšu regulu vispārējs noteikums ir tāds, ka Komisijas iekšējam revidentam ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz ES struktūrām, tostarp kopuzņēmumiem, kā uz Komisijas dienestiem.

31.

Komisija 2010. gada maijā publicēja paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ITER projekta statusu (14). Komisija secina, ka ievērojamais ITER izmaksu pieaugums prasa pārskatīt Kopuzņēmuma pārvaldību, tostarp tā iepirkuma politiku, un izveidot ilgtspējīgu finanšu sistēmu. Konkrēti, pēc Komisijas aplēsēm būs vajadzīgi aptuveni 1,4 miljardi EUR, lai segtu izmaksu pieaugumu Euratom ieguldījumā ITER 2012. un 2013. gadā.

32.

Kaut arī Padome 2009. gada novembra sanāksmē un 2010. gada jūlija sanāksmē ir apstiprinājusi atbalstu ITER projektam, 2010. gada septembrī gan Padomei, gan Eiropas Parlamentam vēl bija jāpiekrīt papildu finansējumam 2012. un 2013. gadā, kas vajadzīgs, lai veiktu Euratom iemaksas ITER projektā.

33.

Palāta atzīmē, ka šie notikumi var būtiski ietekmēt Kopuzņēmuma darbības un budžetu.

16.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 342/30

1.

Kopuzņēmumu SESAR izveidoja 2007. gada februārī (1), lai vadītu SESAR (Vienotās Eiropas gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpēte) projekta pasākumus. Tas atrodas Briselē.

2.

SESAR projekta mērķis ir modernizēt gaisa satiksmes pārvaldību (ATM) Eiropā, un tajā ir trīs fāzes:

3.

Kopuzņēmums ir veidots kā publiskā un privātā sektora partnerība. Kopuzņēmumu dibināja Eiropas Savienība, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija, kuru pārstāv tās aģentūra. Pēc tam, kad tika publicēts uzaicinājums izteikt ieinteresētību, piecpadsmit publiskie un privātie uzņēmumi aeronavigācijas nozarē kļuva par Kopuzņēmuma dalībniekiem. Tie pārstāv aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, lidostu aprīkojuma un aerokosmisko izstrādājumu ražotājus, lidaparātu ražotājus, lidostu pārstāvjus un lidaparātu iekārtu ražotājus.

4.

SESAR projekta izstrādes fāzei atvēlētais budžets ir 2,1 miljards EUR, un to vienādās daļās veidos ES, Eurocontrol, kā arī projektā iesaistīto publiskā un privātā sektora partneru finansējums. ES ieguldījumu finansē no Septītās pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai un no Eiropas Transporta tīklu transporta programmas. Apmēram 90 % no Eurocontrol un citu ieinteresēto personu līdzdalības būs ieguldījums natūrā.

5.

Kopuzņēmums SESAR sāka autonomu darbību 2007. gada 10. augustā.

15.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

16.

Galīgajā 2009. gada budžetā, ko pieņēma Valde, saistību apropriācijas bija 325 miljoni EUR un maksājumu apropriācijas – 157 miljoni EUR. Saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija attiecīgi 97,1 % un 43,2 %.

17.

Dalībnieku iemaksas (38,8 miljoni EUR) līdz ar iepriekšējā gada saimnieciskās darbības rezultātu (115,6 miljoni EUR) 2009. gadā kopā bija 154,4 miljoni EUR, savukārt maksājumi bija 67,9 miljoni EUR, bet apropriāciju pārnesumi – 2,5 miljoni EUR. Tādējādi budžeta izpildes rezultāts bija 84 miljoni EUR, un depozīti banku kontos gada beigās sasniedza 86,8 miljonus EUR. Tas ir pretrunā ar budžeta līdzsvara principu.

18.

Saskaņā ar Kopuzņēmuma SESAR finanšu noteikumu 51. pantu finansējums, ko Kopuzņēmumam izmaksā Komisija subsīdijas veidā, nes procentus ES vispārējā budžetā. 2009. gada beigās Kopuzņēmums nebija saņēmis rīkojumu pārskaitīt procentus 1,7 miljonus EUR, kas uzkrāti no 2007. līdz 2009. gadam.

19.

Palāta norāda, ka ES kopuzņēmumu darbību finansē no dalībnieku iemaksām un pašiem kopuzņēmumiem kapitāla kā tāda nav. Palāta iesaka skaidri atspoguļot šo īpašo iezīmi kopuzņēmumu pārskatos.

20.

Tāpēc Palāta atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar 1. EK grāmatvedības noteikumu (uzskaite pēc grupām) dalībnieku iemaksas norāda kopuzņēmumu bilances tīrajos aktīvos un ka papildu informāciju par iemaksu veidu sniedz pārskatu piezīmēs.

21.

Tas norāda uz izmaiņām Kopuzņēmuma SESAR grāmatvedības metodēs, ko tas piemēroja 2008. gada pārskatiem, kuros dalībnieku iemaksas tika iekļautas pārskata par saimnieciskās darbības rezultātu ieņēmumu sadaļā. Attiecīgās summas ir atjauninātas 2008. gada pārskatos, lai tos varētu salīdzināt ar 2009. gada pārskatiem.

22.

Palāta uzskata, ka pēc iespējas vairāk ir jāsaskaņo veids, kādā kopuzņēmumu dalībnieku iemaksas atspoguļo kopuzņēmumu pārskatos, un norāda uz Komisijas apņemšanos par šo jautājumu izstrādāt izvērstus norādījumus kopuzņēmumiem.

23.

Iepriekšējā ziņojumā Palāta atzina, ka 2008. gadā Kopuzņēmums tikai sāka savu darbību, taču arī norādīja, ka tas vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas.

24.

Kaut gan 2009. gadā tika panākti nozīmīgi uzlabojumi (11), gada beigās Kopuzņēmuma galvenās darbības vēl nebija pietiekami dokumentētas un vēl nebija ieviests integrēts mehānisms finanšu, budžeta un ar pamatdarbību saistītās informācijas pārvaldīšanai. Līdzīgi kā 2008. gadā, Palāta norāda, ka ar Kopuzņēmuma darbību saistītos uzņēmējdarbības procesus vēl nav apstiprinājis galvenais grāmatvedis, kā tas paredzēts Kopuzņēmuma finanšu noteikumos.

25.

Pārbaudot revīzijai atlasītu 36 darījumu paraugu, Palāta konstatēja vairākus gadījumus, kad iekšējās kontroles mehānismi nebija darbojušies pienācīgi. Piemēram, vienā gadījumā Kopuzņēmums bija noslēdzis līgumu par tīrīšanas pakalpojumiem, kura summa gadā bija EUR 19 572, taču nebija piemērojis sarunu procedūru, kas noteikta Vispārējā finanšu regulā un Kopuzņēmuma SESAR finanšu noteikumos. Saistībā ar citu līgumu EUR 922 000 apmērā par palīdzību dalībnieku līgumu sagatavošanā revidenti varēja iegūt pierādījumus par to, ka pakalpojumi ir sniegti, taču nevarēja saņemt oficiālu paziņojumu par sniegtajiem pakalpojumiem, kā prasīts finanšu noteikumos.

26.

Saskaņā ar SESAR finanšu noteikumu 25. pantu budžeta apropriācijas ir jāizlieto saskaņā ar racionālas finanšu pārvaldības principu. Līgumā, kas parakstīts 2007. gada 6. septembrī par biroja telpu un aprīkojuma īri uz deviņiem gadiem, ir iekļauta iespēja to pārtraukt pirms termiņa katra trīs gadu perioda beigās, nemaksājot soda naudu. Taču Kopuzņēmums pārvācās uz citām telpām 2009. gadā un bija spiests samaksāt 380 235 EUR par nākamo 12 mēnešu īri un komunālajiem maksājumiem par atbrīvotajām telpām.

27.

Attiecībā uz SESAR programmas rezultātiem Kopuzņēmumam pieder visi materiālie un nemateriālie aktīvi, ko saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, kuri noslēgti ar dalībniekiem, Kopuzņēmums rada vai ko tam nodod SESAR projekta izstrādes fāzē (12)

28.

Kā norādīts finanšu pārskatu pielikumā, Kopuzņēmums SESAR šajā posmā nespēj paredzēt to aktīvu atzīšanu bilancē, kuri varētu rasties darbības rezultātā. Palāta norāda, ka 2009. gada beigās vēl nebija izveidota integrēta vadības informācijas sistēma izmaksu sadalīšanai konkrētiem darbu kompleksiem vai pamatdarbības izmaksām paredzēto finansējuma avotu noteikšanai. Šāda sistēma ir nepieciešama, lai nodrošinātu darbības izmaksu pareizu novērtēšanu un aktīvu atzīšanu bilancē, kad radīsies tāda vajadzība.

29.

Kopuzņēmuma finanšu noteikumus sākotnēji pieņēma Valde 2007. gada jūlijā. 2008. gadā Palāta (13) norādīja, ka Kopuzņēmuma finanšu noteikumi būtu jāgroza, lai tie atbilstu pamata Finanšu regulai, kuru piemēro ES struktūrām. Pēc tam, kad stājās spēkā Padomes Regula (EK) Nr. 1361/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu SESAR, valde 2009. gada 28. jūlijā pieņēma pašlaik spēkā esošos finanšu noteikumus un atcēla 2007. gada jūlijā pieņemtos.

30.

Palāta 2010. gada 15. aprīlī sniedza Atzinumu Nr. 2/2010 par SESAR kopuzņēmuma jaunajiem finanšu noteikumiem un formulēja vairākus ieteikumus attiecībā uz budžeta principu izņēmumiem, Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta lomu un īpašiem noteikumiem par dalību SESAR kopuzņēmumā un darbību līdzfinansēšanu.

31.

Kā minēts Atzinumā Nr. 2/2010 par SESAR kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Atzinumā Nr. 4/2008 par par Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām finanšu nolikumu, Palāta uzskata, ka Kopuzņēmuma statūtos minētais pašreizējais noteikums par Komisijas iekšējā revidenta lomu ir jāprecizē.

32.

Kopuzņēmuma SESAR statūtu 7.a pantā teikts, ka par Komisijas iekšējā revidenta funkciju izpildi atbild Kopuzņēmuma Valde. Palāta uzskata, ka šāda kārtība ir piemērota iekšējās revīzijas funkcijai Kopuzņēmumā, nevis Komisijas iekšējam revidentam, kura pienākumi attiecas uz vispārējo ES budžetu kopumā.