15.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/3

Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 340/04

Lēmuma pieņemšanas datums

17.11.2010.

Atbalsts Nr.

N 124/10

Dalībvalsts

Francija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Modification de la carte des aides à finalité régionale (AFR) à moyen terme, prévue à l'article 104 des lignes directrices AFR pour la période 2007-2013

Juridiskais pamats

Décret no 2007-732 du 7 mai 2007 modifié relatif aux zones d’aide à finalité régionale et aux zones d’aide à l’investissement des petites et moyennes entreprises

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Reģionālā attīstība

Atbalsta veids

Ad hoc līgumi

Budžets

—

Atbalsta intensitāte

15 %

Atbalsta ilgums

1.1.2011.–31.12.2013.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

DATAR

8 rue de Penthièvre

75800 Paris Cedex 08

FRANCE

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	15.11.2010.
Atbalsts Nr.	N 340/10
Dalībvalsts	Spānija
Reģions	País Vasco
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	Subvenciones a empresas para la realización de inversiones destinadas a la protección del medio ambiente
Juridiskais pamats	Decreto 91/2002, de 23 de abril, por el que se regula la concesión de subvenciones a empresas para la realización de inversiones destinadas a la protección del medio ambiente
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Vides aizsardzība
Atbalsta veids	Tiešā dotācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 3 miljoni
Atbalsta intensitāte	100 %
Atbalsta ilgums	—
Tautsaimniecības nozares	Visas nozares
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Departamento de Medio Ambiente del Gobierno Vasco
Cita informācija	—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

15.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/6

EIROPAS PARLAMENTA PREZIDIJA LĒMUMS

(2010. gada 13. decembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus

2010/C 340/06

EIROPAS PARLAMENTA PREZIDIJS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 223. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (1) (“Nolikums”),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 8. un 23. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta Prezidija 2009. gada 11. un 23. novembra, 2009. gada 14. decembra, 2010. gada 19. aprīļa un 2010. gada 5. jūlija lēmumiem (2) Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumos (3) (“īstenošanas noteikumi”) izdarīja grozījumus, lai, inter alia, radītu deputātiem iespēju atteikties no tiesībām uz medicīnisko izdevumu atmaksu. Lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti, ir atbilstīgi noteikt, ka jebkāds lēmums par atteikšanos no šīm tiesībām vai šā atteikuma atcelšanu tiek pieņemts vismaz uz divpadsmit mēnešiem. Tāpat kā iepriekšējais īstenošanas noteikumu grozījums, ar kuru 3. pantam pievieno 4. un 5. punktu, arī šis grozījums būtu jāpiemēro uz šiem noteikumiem, ko ievieš ar šo Lēmumu no 2010. gada 7. jūlija.

(2)

Saskaņā ar Noteikumiem par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām (“DIP noteikumi”) komiteju un apakškomiteju priekšsēdētāji saņem gada piemaksu, lai segtu ceļa izdevumus, kas radušies, apmeklējot parlamentāra rakstura konferences vai pasākumus, kuros risina tādus Eiropas intereses jautājumus, kas ietilpst attiecīgās komitejas vai apakškomitejas atbildības jomā. Šīs piemaksas kopējais apmērs 2009. gada pirmajā pusē bija EUR 4 148. Šāda sistēma ir turpinājusi darboties saskaņā ar īstenošanas noteikumiem. Tomēr, diemžēl pārrakstīšanās kļūdas dēļ īstenošanas noteikumos bija norādīts, ka šīs piemaksas apmērs ir EUR 4 000. No 2010. gada 1. janvāra šī kļūda būtu jālabo.

(3)

Saskaņā ar īstenošanas noteikumu 23. pantu deputātiem ir tiesības saņemt atmaksu par ceļa izdevumiem ievēlēšanas dalībvalstī. Ceļojot ar lidmašīnu, vilcienu vai kuģi, ir atļauti 24 braucieni (turp un atpakaļ). Braucieniem ar automašīnu norādītais atļautais attālums ir atkarīgs no attiecīgās dalībvalsts platības. Lai nodrošinātu deputātiem lielāku rīcības brīvību, būtu jārada iespēja, ka deputāti, kuri ir pilnībā izmantojuši piemaksu braucieniem ar lidmašīnu, vilcienu vai kuģi, var pārrēķināt piemaksu ceļošanai ar automašīnu braucienos ar lidmašīnu, vilcienu vai kuģi, pielīdzinot vienu braucienu ar lidmašīnu, vilcienu vai kuģi 2 % no maksimālā attiecīgajam deputātam ievēlēšanas dalībvalstī atļauto kilometru skaita. Šāds noteikums, mutatis mutandis, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz deputātiem, kuri ir pilnībā izmantojuši ceļošanai ar automašīnu paredzēto piemaksu. Šis grozījums būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. janvāra.

(4)

Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, ir atbilstīgi, ka pieteikumus par vecuma pensijas izmaksu, uz ko deputātiem ir tiesības, iesniedz sešu mēnešu laikā pēc šo tiesību stāšanās spēkā, izņemot nepārvaramas varas gadījumus. Ja šis termiņš netiek ievērots, vecuma pensija būtu jāpiešķir, sākot no nākamā mēneša pirmās dienas pēc pieteikuma saņemšanas.

(5)	Ir nepieciešams pielāgot īstenošanas noteikumos paredzētās normas par bankas pārskaitījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvai 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (4).

(6)	Bijušo deputātu, kuri saskaņā ar DIP noteikumiem saņem invaliditātes pensiju, nāves gadījumā viņu apgādībā esošajām personām vajadzētu būt tiesīgām saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju ar tādiem pašiem nosacījumiem, ko piemēroja pirms Nolikuma stāšanās spēkā,

IR PIEŅĒMIS ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas noteikumus groza šādi.

Īstenošanas noteikumu 3. panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“4. Deputāti un bijušie deputāti, kuri saņem Nolikuma 13. pantā noteikto pārejas pabalstu vai Nolikuma 14. un 15. pantā minēto pensiju, var atteikties no 1. punktā noteiktās medicīnas izdevumu atmaksas, sākot no pirmās mēneša dienas pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas. Tādā gadījumā viņi var saņemt divas trešdaļas no veselības apdrošināšanas iemaksām, taču atmaksātās summas kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt EUR 400 mēnesī.

5. Ikviens deputāts vai bijušais deputāts, kurš saskaņā ar 4. punktu atsakās no savām tiesībām uz medicīnas izdevumu atmaksu, nedrīkst atkārtoti tikt iekļauts 1. punktā minētajā medicīnisko izdevumu atmaksas tiesību sistēmā ātrāk kā pēc divpadsmit mēnešiem no dienas, kad atteikšanās stājusies spekā. Tāpat arī jebkādas turpmākas izmaiņas neatkarīgi no tā, vai tās attiecas uz atkārtotu iekļaušanu 1. punktā paredzētajā medicīnisko izdevumu atmaksas sistēmā vai atteikšanos no šādām tiesībām, drīkst veikt tikai pēc divpadsmit mēnešu minimālā perioda.”.

Īstenošanas noteikumu 22. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“3. Izdevumu gada maksimālā atmaksas summa par braucieniem, ko veikuši komiteju vai apakškomiteju priekšsēdētāji, lai piedalītos parlamentāra rakstura konferencēs vai pasākumos par kādu no Eiropas tēmām, kas saistīta ar viņu komitejas vai apakškomitejas atbildības jomām, ir EUR 4 148. Iepriekš nepieciešams saņemt Parlamenta priekšsēdētāja atļauju, un tiek pārbaudīts pieejamo līdzekļu apmērs, ievērojot minēto maksimālo summu.”.

Īstenošanas noteikumu 23. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a Ikviens deputāts, kurš pilnībā ir izmantojis 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto piemaksu braucieniem ar lidmašīnu, vilcienu vai kuģi, var rakstveidā pieprasīt, lai 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto piemaksu ceļošanai ar automašīnu pārrēķina braucienos ar lidmašīnu, vilcienu vai kuģi, pielīdzinot, ka viena virziena brauciens ar lidmašīnu, vilcienu vai kuģi atbilst 2 % no maksimālā attiecīgajam deputātam ievēlēšanas dalībvalstī atļauto kilometru skaita.

Šo noteikumu mutatis mutandis piemēro jebkuram deputātam, kurš pilnībā ir izmantojis ceļošanai ar automašīnu paredzēto piemaksu.”.

Īstenošanas noteikumu 49. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Bijušie deputāti vai viņu likumīgie pārstāvji iesniedz pieteikumu vecuma pensijas izmaksai sešu mēnešu laikā no tiesību uz pensiju spēkā stāšanās, izņemot nepārvaramas varas gadījumus. Pēc tam, kad šis termiņš pagājis, vecuma pensija tiek piešķirta, sākot no nākamā mēneša pirmās dienas pēc pieteikuma saņemšanas.”.

Īstenošanas noteikumu 63. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Šajos īstenošanas noteikumos paredzētos maksājumus veic ar bankas pārskaitījumu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvu 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (5). Parlaments sedz bankas pārskaitījumu maksas, kas jāmaksā pārskaitītājam. Jebkādas citas maksas jāsedz pārskaitījuma saņēmējam.

6.	Īstenošanas noteikumu 75. panta 1. punktam pievieno šādu daļu: “Ja bijušais deputāts, kurš saņem invaliditātes pensiju, nomirst pēc 2009. gada 14. jūlija, viņa laulātajam, partnerim vai apgādājamiem bērniem izmaksās viņa pensiju, ievērojot DIP noteikumu I pielikumā paredzētos nosacījumus.”.

Īstenošanas noteikumiem pievieno šādu pantu:

“82. pants

Atteikšanās no medicīnas izdevumu atmaksas pārejas periods

Deputātiem, kuri saskaņā ar 3. panta 4. punktu atsakās no tiesībām uz medicīnas izdevumu atlīdzinājumu līdz 2011. gada 15. martam, tos atmaksā atbilstoši minētā punkta nosacījumiem ar atpakaļejošu datumu līdz 2009. gada 14. jūlijam vai sākot ar pirmo mēnesi pēc pēdējās medicīnas izdevumu atmaksāšanas, kas veikta saskaņā ar 3. panta 1. punktu.”.

2. pants

1. Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Šis lēmums stājas spēkā tajā pašā dienā, izņemot šādus noteikumus:

a)	1. panta 1. punktu, ko piemēro no 2010. gada 7. jūlija;

b)	1. panta 2. punktu, ko piemēro no 2010. gada 1. janvāra;

c)	1. panta 3. punktu, ko piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

(1) Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Lēmums 2005/684/EK, Euratom, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (OV L 262, 7.10.2005., 1. lpp.).

(2) OV C 180, 6.7.2010., 1. lpp.

(3) Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmums par Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem (OV C 159, 13.7.2009., 1. lpp.).

(4) OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.

(5) OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.”.

15.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/9

XLIV COSAC ieguldījums

Briselē, 2010. gada 24.–26. oktobrī

2010/C 340/07

1. Ilgtspējīga attīstība stratēģijā “Eiropa 2020”

1.1.

Eiropas Savienības parlamentu Kopienas un Eiropas lietu komiteju konference (COSAC) stratēģiju “Eiropa 2020” uzskata par labi integrētu un saskaņotu pieeju, kurai jānoved pie gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes, pietiekamā mērā ņemot vērā ekonomikas un zinātnes attīstības tendences ES teritorijā un ārpus tās un to sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, kā arī cilvēktiesību ievērošanu.

1.2.

COSAC nesniedz stratēģijai “Eiropa 2020” bezierunu atbalstu. Tādēļ Eiropas Komisija un Padome tiek aicināta turpmākās tiesību aktu izstrādes laikā paturēt prātā nepieciešamību ierobežot mērķu skaitu, saskaņot tos ar citām ES iniciatīvām, nodrošināt Eiropas energoapgādes drošību un izvairīties no produktivitātes samazināšanās. Stratēģija “Eiropa 2020” ir jāņem vērā ekonomikas pārvaldības reformu procesā Eiropā.

1.3.	COSAC aicina valstu parlamentus un Eiropas Parlamentu uzņemties politisku līdzatbildību par stratēģiju “Eiropa 2020”, aktīvi uzraugot tās īstenošanu.

1.4.	COSAC arī aicina Eiropas Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu pastiprināt Eiropas Savienības Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas risināto problēmu integrāciju tiesību aktu priekšlikumos un citās iniciatīvās.

1.5.	COSAC ar gandarījumu atzīmē, ka valstu parlamenti uzskata, ka lēmumu pieņemšanas process ir pietiekami stingrs un, ka parlamentārā uzraudzība ir garantēta pietiekamā mērā. Šajā kontekstā īpaši svarīgs ir citu valstu parlamentu spiediens.

1.6.	Visbeidzot, COSAC aicina valstu parlamentus stratēģijas “Eiropa 2020” turpmāko pasākumu laikā apsvērt to turpmāko lomu saistībā ar nacionālajiem reformu plāniem.

2. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas un Kopējās drošības un aizsardzības politikas (turpmāk tekstā attiecīgi KĀDP un KDAP) parlamentārā izpēte

2.1.

COSAC uzsver, ka ir nepieciešams veikt KĀDP un KDAP parlamentāro izpēti.

i)	KĀDP un KDAP parlamentārajā izpētē jāiesaistās gan valstu parlamentiem, gan Eiropas Parlamentam;

ii)	KĀDP un KDAP parlamentārās izpētes mehānismam jābūt lietderīgam un jāpapildina tas darbs, ko valstu parlamenti jau veic šajā jomā;

iii)	Nav jāveido jaunas iestādes vai struktūras;

iv)	Parlamentārajā izpētē jāiesaista deputāti, kuri specializējas ārpolitikas, aizsardzības un Eiropas Savienības jautājumos.

2.2.	Līdz ar to COSAC vēlas, lai KDAP jaunais parlamentārās izpētes mehānisms tiktu ieviests 2011. gada laikā.

3. Ekonomikas pārvaldība Eiropas Savienībā

3.1.

Lai gan COSAC atzinīgi vērtē jaunākos priekšlikumus par ekonomikas pārvaldību un aicina izveidot paātrinātas ieviešanas pieeju, tā tomēr uzsver, ka ir nepieciešama rūpīga šo priekšlikumu tālejošās ietekmes izpēte un rūpīgs lēmumu pieņemšanas process, kas novestu pie patiesas politiskas apņemšanās valstu un ES līmenī. Valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta veiktās parlamentārās izpētes efektivitāti nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt.

4. COSAC nākotnes loma

4.1.	COSAC uzsver savu uzraudzītāja lomu, ko tā īsteno, apmainoties ar informāciju un labāko praksi, un jo īpaši ar tās iespējamo divgadu ziņojumu palīdzību.

4.2.

COSAC par būtisku un regulāru savas darba kārtības daļu uzskata plašas debates par Eiropas Komisijas Darba programmu. Tādēļ COSAC mudina nākamās prezidentūras kārtējo COSAC sanāksmju darba kārtībā iekļaut debates par Eiropas Komisijas Darba programmu. Nosakot šo sanāksmju norises datumus, COSAC prezidentūras tiek aicinātas ņemt vērā Eiropas Komisijas Darba programmas publicēšanas laiku.

4.3.	Kā informācijas un labākās prakses apmaiņas forums COSAC ir atbilstīgā struktūra, kas piemērota specifisku Eiropas politiku un jautājumu apspriešanai. COSAC notikušās diskusijas ir parādījušas, ka valstu parlamenti un Eiropas Parlaments ir ieinteresēti šāda veida debatēs.

4.4.

COSAC mudina valstu parlamentus aktīvi iesaistīties veiksmīgā Eiropas Savienības darbībā, izmantojot visas iespējas, ko tiem sniedz Lisabonas līgums. Jo īpaši COSAC mudina ES parlamentus:

a)	uzraudzīt subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu atbilstoši procedūrām, kas izklāstītas Līgumiem pievienotajā 2. protokolā;

b)	turpināt politisko dialogu ar Eiropas Komisiju ne tikai par tiesību aktu priekšlikumiem un subsidiaritātes jautājumu, bet arī par citām tēmām.

COSAC ņems vērā šo aktivitāšu rezultātus, lai valstu parlamentiem sniegtu informāciju un dalītos labākajā praksē.

5. Sadarbība ar Eiropas Savienības iestādēm

5.1.	COSAC izsaka pateicību par Eiropadomes priekšsēdētāja Herman VAN ROMPUY līdzdalību, kas notika pirmo reizi. COSAC ir pārliecināta, ka tās sadarbība ar Padomi, kā arī ar Eiropadomi, turpinās būt gan sirsnīga, gan veiksmīga.

5.2.	Attiecībā uz “leģislatīvā akta projekta” definīciju, COSAC atsaucas uz XLIII COSAC ieguldījumu un aicina Padomi vēlreiz apsvērt tās sākotnējo nostāju.

5.3.

COSAC pauž prieku par iespēju noklausīties Eiropas Komisijas priekšsēdētāja José Manuel BARROSO uzrunu un atzinīgi vērtē tai sekojošās debates par problēmām, ar kurām Eiropas Savienība saskarsies nākamā gada laikā. COSAC pauž cerību, ka šis tiešais dialogs kļūs par regulāru COSAC darba kārtības sastāvdaļu, lai valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam būtu iespēja atklātām diskusijām ar Eiropas Komisiju.

5.4.	COSAC uzsver, ka pamatnolīguma starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju piemērošana nepārtraukti ir jāuzrauga no tiesiskā viedokļa.

5.5.	COSAC uzsver, ka visām iestādēm ir jāievēro institucionālais līdzsvars, kas izriet no Līgumu burta un gara.

5.6.	Ņemot vērā nākamos konsultāciju dokumentus un tiesību aktu priekšlikumus par Eiropolu un Eurojust, COSAC uzsver, ka Eiropas Komisijai noteikti ir iepriekš jākonsultējas ar valstu parlamentiem. COSAC aicina Eiropas Komisiju vienlaicīgi publicēt tiesību aktu priekšlikumus par Eiropolu un Eurojust.

5.7.	COSAC aicina Eiropas Komisiju, Padomes prezidentūru un Eiropas Parlamentu atbildēt uz šo ieguldījumu.

15.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/11

Padomes, dalībvalstu un Komisijas Rīcības kodekss, kurā izklāstīta iekšējā kārtība, lai Eiropas Savienība īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Eiropas Savienības pārstāvību saistībā ar to

2010/C 340/08

Atgādinot, ka 3. un 4. pantā Padomes Lēmumā 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (1), paredzēta nepieciešamība vienoties par Rīcības kodeksu pirms Savienības vārdā tiek deponēts oficiālās apstiprināšanas instruments.

Atgādinot, ka saskaņā ar minētajiem Lēmuma 2010/48/EK pantiem Rīcības kodeksā būs sīki izklāstīta kārtība, kā Savienība īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk “Konvencija”), tostarp Komisijas kā kontaktpunkta loma, īstenojot Konvenciju Savienības vārdā, pārstāvot Savienību ar Konvenciju izveidotu struktūru sanāksmēs, paužot Savienības nostāju šādās sanāksmēs, kā arī šajās sanāksmēs cieši sadarbojoties, jo īpaši ciktāl tas attiecas uz uzraudzības, ziņošanas un balsošanas kārtību.

Turklāt tie šā rīcības kodeksa noteikumi, kas attiecas uz Padomes, dalībvalstu un Komisijas koordinēšanu, jāuzskata par daļu no koordinēšanas mehānisma, kas minēts Konvencijas 33. panta 1. punktā.

Paturot prātā prasību par Savienības un tās dalībvalstu vienotību starptautiskajā arēnā – saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Tiesas praksi – arī starptautisko saistību īstenošanas posmā;

PADOME, DALĪBVALSTIS UN KOMISIJA VIENOJAS PAR ŠĀDU RĪCĪBAS KODEKSU:

KODEKSA BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA

Šajā rīcības kodeksā izklāstīta kārtība, kā Padome, dalībvalstis un Komisija sadarbojas attiecībā uz dažādiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2006. gada 13. decembrī pieņemtās Konvencijas īstenošanas aspektiem.

Neskarot vispārējo pienākumu cieši sadarboties, šo kodeksu piemēros Konvencijas izveidoto struktūru sanāksmju sagatavošanai un dalībai tajās.

b)	Šajā kodeksā ir sīki noteiktas kontaktpunkta funkcijas.

UZDEVUMU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KOMPETENCEI

Īstenojot Konvenciju, Savienības iestādes un dalībvalstis nodrošinās ciešu sadarbību, paturot prātā patiesas sadarbības, subsidiaritātes principus, kā arī vajadzību ievērot Savienības iestāžu un dalībvalstu atšķirīgās kompetences, kā noteikts Līgumos, kā arī paturot prātā to, ka Savienības kompetences darbības loks un īstenošana pēc savas būtības aizvien ir nepārtrauktā attīstībā.

3.	Jautājumos, kas ir dalībvalstu kompetencē, kad vien to uzskatīs par vajadzīgu, dalībvalstis centīsies izstrādāt saskaņotas nostājas.

Jautājumos, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, Savienība centīsies izstrādāt Savienības nostājas, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)	valsts atbalsta saderība ar iekšējo tirgu (LESD 108. pants, līdzšinējais EK līguma 88. pants);

b)	kopējais muitas tarifs (LESD 31. pants, līdzšinējais EK līguma 26. pants);

c)	Savienības publiskā pārvalde (LESD 336. pants, līdzšinējais EK līguma 283. pants);

d)	jebkādiem citiem jautājumiem tiktāl, ciktāl Konvencijas vai tās īstenošanai pieņemtu juridisku instrumentu noteikumi ietekmē vai groza kopējus, Savienības iepriekš pieņemtus noteikumus saskaņā ar LESD 3. panta 2. punktu.

Jautājumos, kas ir kopīgā kompetencē, kā arī jautājumos, kurus koordinē, atbalsta un/vai papildina dalībvalstu rīcība, Savienība un dalībvalstis centīsies izstrādāt kopējas nostājas, jo īpaši saistībā ar šādiem jautājumiem:

Lēmumam 2010/48/EK pievienotā paziņojuma par kompetenci papildinājumā iekļautie leģislatīvie akti vai jauni akti vai politikas pasākumi, kas pieņemti šādās jomās:

—	rīcība cīņā pret diskrimināciju invaliditātes dēļ (LESD 19. pants, līdzšinējais EK līguma 13. pants),

—	preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite (LESD 28.–32., 34.–37. pants, līdzšinējais EK līguma 23.–31. pants, un LESD 45.–66. pants, līdzšinējais EK līguma 39.–60. pants),

—	lauksaimniecība (LESD 42.–43. pants, līdzšinējais EK līguma 36.–37. pants),

—	dzelzceļa, autoceļu, jūras un gaisa transports (LESD 91. pants, līdzšinējais EK līguma 71. pants, un LESD 100. pants, līdzšinējais EK līguma 80. pants),

—	nodokļi (LESD 113. pants, līdzšinējais EK līguma 93. pants),

—	iekšējais tirgus (LESD 114.–115. pants, līdzšinējais EK līguma 94.–95. pants),

—	vienāds atalgojums darba ņēmējiem vīriešiem un sievietēm (LESD 157. pants, līdzšinējais EK līguma 141. pants),

—	Eiropas komunikāciju tīklu politika (LESD 170.–172. pants, līdzšinējais EK līguma 154.–156. pants),

—	statistika (LESD 337.–338. pants, līdzšinējais EK līguma 284.–285. pants),

Savienības juridiski akti vai politikas pasākumi, kuriem ir cieša un būtiska saistība ar Konvencijas īstenošanu un kuri pieņemti šādās jomās:

—	nodarbinātība (LESD 145.–150. pants, līdzšinējais EK līguma 125.–130. pants),

—	izglītības kvalitātes veicināšana un profesionālās apmācības politikas īstenošana (LESD 165.–166. pants, līdzšinējais EK līguma 149.–150. pants),

—	ekonomiskā un sociālā kohēzija (LESD 174.–178. pants, līdzšinējais EK līguma 158.–162. pants),

—	attīstības sadarbības politika (LESD 208.–211. pants, līdzšinējais EK līguma 177.–181. pants), un

—	sadarbība ar industrializētām valstīm (LESD 212. pants, līdzšinējais EK līguma 181.a pants).

NOSTĀJU DEFINĒŠANA

Savienības un tās dalībvalstu visas nostājas, kas minētas 3., 4. un 5. punktā, būs pienācīgi saskaņotas.

Jautājumos, kas minēti 3. punktā, prezidentvalsts var pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas vai dalībvalsts lūguma sasaukt dalībvalstu un Komisijas saskaņošanas sanāksmes (ārkārtas gadījumos saskaņošana var notikt elektroniski), kas norisinās kompetentajā Padomes darbagrupā pirms katras 1. punktā minētās sanāksmes un tās laikā.

Saskaņotās nostājas izziņos prezidentvalsts vai, vajadzības gadījumā, ar visu klātesošo dalībvalstu piekrišanu – dalībvalsts, ko norīkojusi prezidentvalsts vai Komisija.

Jautājumos, kas minēti 4. punktā, Komisijas un dalībvalstu koordinācijas sanāksmes, kas norit kompetentajā Padomes darbagrupā, sasauks pēc prezidentvalsts iniciatīvas vai pēc Komisijas vai dalībvalsts lūguma pirms katras 1. punktā minētās sanāksmes un tās laikā, ar iespējamu atsauci uz Augsta līmeņa grupu invaliditātes jautājumos tās kompetences jomā. Steidzamos gadījumos saskaņošana šajās koordinācijas sanāksmēs var notikt elektroniski.

Savienības nostāju pauž Komisija.

Jautājumos, kas minēti 5. punktā, Komisijas un dalībvalstu koordinācijas sanāksmes, kas norit kompetentajā Padomes darbagrupā, sasauks pēc prezidentvalsts iniciatīvas vai pēc Komisijas vai dalībvalsts lūguma pirms katras 1. punktā minētās sanāksmes un tās laikā, ar iespējamu atsauci uz Augsta līmeņa grupu invaliditātes jautājumos tās kompetences jomā. Steidzamos gadījumos saskaņošana šajās koordinācijas sanāksmēs var notikt elektroniski.

Padomes kompetentajā darbagrupā notiekošajās koordinācijas sanāksmēs Komisija un dalībvalstis lemj par to, kurš Savienības un tās dalībvalstu vārdā sniegs jebkādas deklarācijas gadījumos, kad attiecīgās kompetences ir nesaraujami saistītas.

Komisija iepazīstinās ar kopējām nostājām, ja attiecīgais jautājums pārsvarā ir Savienības kompetencē, bet prezidentvalsts vai dalībvalsts, ja attiecīgais jautājums pārsvarā ir dalībvalstu kompetencē.

Izstrādājot nostāju attiecībā uz a), b) un c) apakšpunktu, piemēro šādu kārtību:

Briselē, Padomes kompetentajā darbagrupā, pēc iespējas agrāk pirms 1. punktā minētās sanāksmes sākuma.

Pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi 1. punktā minētās sanāksmes darbakārtību, tā to nosūta Padomes sekretariātam, lai dalībvalstīm izplatītu norādi attiecībā uz tiem darbakārtības punktiem, par kuriem ir paredzēts sniegt deklarācijas, kā arī to, vai šīs deklarācijas būtu jāsniedz Komisijai un/vai prezidentvalstij.

Padomes sekretariāts izplatīs šos deklarāciju projektus, kas saņemti no prezidentvalsts (saistībā ar 3. punktu) un no Komisijas (saistībā ar 4. un 5. punktu), lai vismaz vienu nedēļu pirms koordinācijas sanāksmes tos izplatītu tālāk dalībvalstīm un Komisijai. Padomes sekretariāts nodrošinās to, ka deklarāciju projektus nekavējoties nosūta kompetentajai Padomes darbagrupai;

ii)

neskarot vietējo kārtību attiecībā uz Savienības koordināciju uz vietas (Ņujorkā vai Ženēvā (2)), jo īpaši 1. punktā minēto sanāksmju sākumā, un, ja nepieciešams, arī beigās, un vajadzības gadījumā organizējot turpmākas koordinācijas sanāksmes kopā ar citām paredzētām sanāksmēm.

Gadījumos, kad nav iespējams panākt vienošanos tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar nesaskaņām par kompetences sadalījumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, jautājumu bez liekas kavēšanās nodod kompetentajai Padomes darbagrupai un/vai, attiecīgā gadījumā, citām Padomes struktūrām. Ja šajās struktūrās nevar panākt vienošanos, jautājumu nodod Pastāvīgo pārstāvju komitejai (Coreper). Tomēr gadījumos, kad kompetentās darbagrupas sanāksmi un, attiecīgos gadījumos, atbilstīgo Padomes struktūru sanāksmi nevar sasaukt laikus, jautājumu tieši nosūta Coreper, kas lemj par nostāju, pamatojoties uz balsošanas noteikumiem, kuri noteikti atbilstīgajā ES Līgumā, kas reglamentē attiecīgo jautājumu;

iii)

“kompetento Padomes darbagrupu” nosaka prezidentvalsts. Prezidentvalsts arī pienācīgi parūpēsies par to, lai laikus sazinātos ar visām Padomes darbagrupām, kam ir būtiskas intereses saistībā ar apspriežamo jautājumu, tostarp Nodokļu jautājumu darbagrupu, ja jautājums saistīts ar nodokļu elementiem. Pēc dalībvalsts vai Komisijas lūguma prezidentvalstij būtu citām būtiski ieinteresētām darbagrupām apspriešanai jānosūta jebkurš jautājums, kas tiek apspriests saskaņā ar šo kodeksu.

VIEDOKĻA IZTEIKŠANA PAR SASKAŅOTU, SAVIENĪBAS VAI KOPĒJU NOSTĀJU, PAR KURU PANĀKTA VIENOŠANĀS

7.	Neskarot 6. punktā minēto viedokļa izteikšanas kārtību, dalībvalsts vai Komisija var izteikties pēc tam, kad ir notikusi pienācīga saskaņošana, lai atbalstītu un/vai izstrādātu saskaņotu nostāju, Savienības nostāju vai kopēju nostāju.

BALSOJUMS PAR SASKAŅOTU, SAVIENĪBAS VAI KOPĒJU NOSTĀJU, PAR KURU PANĀKTA VIENOŠANĀS

Ievērojot 6. punktu un saskaņā ar Konvencijas 44. panta 4. punktu, Komisija Savienības vārdā īstenos Savienības balsošanas tiesības, balstoties uz Savienības vai kopējām nostājām, par kurām vienošanās jautājumos, kas minēti 4. punktā, kā arī 5. punktā attiecībā uz jautājumiem, kas pārsvarā ir Savienības kompetencē, panākta saskaņošanas procesā. Var piekrist, ka gadījumos, kad Savienība nav pārstāvēta, dalībvalstis, pamatojoties uz kopējām nostājām, izmanto savas balsošanas tiesības šajos jautājumos, pamatojoties uz Savienības un/vai kopējām nostājām.

Ievērojot 6. punktu un saskaņā ar Konvencijas 44. panta 4. punktu, dalībvalstis Eiropas Savienības vārdā īstenos savas balsošanas tiesības, balstoties uz saskaņotām vai kopējām nostājām, par kurām vienošanās jautājumos, kas minēti 3. punktā, kā arī 5. punktā attiecībā uz jautājumiem, kas pārsvarā ir dalībvalstu kompetencē, panākta saskaņošanas procesā.

c)	Šā punkta noteikumi neattiecas uz dalībvalstu tiesībām balsot saskaņā ar Konvencijas 34. pantu.

VIEDOKĻA IZTEIKŠANA UN BALSOJUMS PAR SASKAŅOTĀM, SAVIENĪBAS VAI KOPĒJĀM NOSTĀJĀM

Ja Komisija un dalībvalstis nepanāk vienošanos saskaņā ar 6. punktu, dalībvalstis var uzstāties un balsot par jautājumiem, kas ir to nepārprotamā kompetencē, ar nosacījumu, ka nostāja atbilst Savienības politikai un Savienības tiesību aktiem. Komisija var uzstāties un balsot par jautājumiem, kas ir nepārprotamā Savienības kompetencē, ciktāl tas nepieciešams, lai aizstāvētu Savienības acquis.

IECELŠANA AMATĀ

10.

Neskarot dalībvalstu tiesības saskaņā ar Konvencijas 34. panta 5. punktu izraudzīties kandidātus ekspertu vietām un saskaņā ar Konvencijas 34. panta 5. punktu – tiesības balsot, Savienība kandidātu var izvirzīt, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu attiecībā uz eksperta vietu, pārstāvot Savienību Personu ar invaliditāti tiesību komitejā, par ko kompetentajā Padomes darbagrupā jāpanāk vienprātīga dalībvalstu vienošanās. Tāpat šo procedūru piemēro, atkārtoti ieceļot Savienības kandidātus.

Savienības kandidāts ir Savienības pilsonis, kam saskaņā ar LESD 20. panta 1. punktu ir kādas dalībvalsts pilsonība.

KONTAKTPUNKTS

11.

Saskaņā ar Lēmuma 2010/48/EK 3. pantu un Konvencijas 33. panta 1. punktu:

a)	Attiecībā uz 4. un 5. punktā minētajiem jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē, un neskarot dalībvalstu attiecīgās kompetences, Komisija ir kontaktpunkts jautājumos, kas saistīti ar Konvencijas īstenošanu.

b)	Dalībvalstis Komisijai paziņo par saviem kontaktpunktiem.

Saņemot paziņojumu no Apvienoto Nāciju Organizācijas vai jebkuras citas valsts puses, kas ir Konvencijas parakstītāja, ikreiz, kad uz jautājumu attiecināma dalīta kompetence, kā minēts 5. punktā, Komisijas vai dalībvalsts kontaktpunkts pienācīgā kārtā informē citus a) un b) apakšpunktos minētos kontaktpunktus.

d)	Vajadzības gadījumā Komisija pēc savas vai pēc dalībvalsts kontaktpunkta iniciatīvas sasauc saskaņošanas sanāksmi ar dalībvalstu kontaktpunktiem.

UZRAUDZĪBA UN ZIŅOJUMI

12.

a)	Savienības un tās dalībvalstu ziņojumi aptver atbilstīgās kompetences jomas, kas minētas 3., 4. un 5. punktos, un tie ir papildinoši.

b)	Jautājumos, kas minēti 3. un 5. punktā (ja attiecīgais jautājums pārsvarā ir dalībvalstu kompetencē), dalībvalstis saskaņā ar Konvencijas 35. pantu sagatavo savus ziņojumus.

Attiecībā uz jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē, kuri minēti 4. un 5. punktā (ja attiecīgais jautājums pārsvarā ir ES kompetencē), Komisija sagatavo Savienības ziņojumu un, attiecīgā gadījumā, vienojas ar dalībvalstīm par informāciju, kas tām jāsniedz, lai varētu sagatavot ziņojumu. Savienības ziņojumā pievēršas jautājumiem, ko reglamentē Konvencija un kas ietilpst precīzi tajos katra Savienības pieņemtā akta noteikumos, kas redzams Lēmuma 2010/48/EK II pielikumā iekļautā deklarācijā par kompetenci papildinājumā.

d)	Saskaņā ar pienākumu cieši sadarboties, pirms iesniegšanas Personu ar invaliditāti tiesību komitejā, dalībvalstis un Komisija viena otrai informatīvā nolūkā un konfidenciāli sniedz ziņojumus, kas minēti b) un c) apakšpunktā.

Katra dalībvalsts ir atbildīga par to, lai izskatītu ziņojumu, ko sniedz Personu ar invaliditāti tiesību komiteja. Komisija, kā Savienības kontaktpunkts, ir atbildīga par Savienības ziņojuma izskatīšanu. Dalībvalstis var lūgt, lai Komisija nodrošina ekspertu, kas kļūtu par attiecīgās delegācijas locekli, bet Komisija var lūgt dalībvalstīm nodrošināt ekspertus savai delegācijai.

f)	Mutiskā ziņojuma sagatavošanas laikā, kas jāsniedz Personu ar invaliditāti tiesību komitejā, Komisija dalībvalstīm sniedz informāciju un konsultācijas. Līdzīgi dalībvalstis, gatavojot savas valsts mutisko prezentāciju, informē un konsultē Komisiju.

13.

Komisija saskaņā ar Konvencijas 33. panta 2. punktu pienācīgā kārtā ierosina atbilstīgu vienam vai vairākiem neatkarīgiem mehānismiem paredzētu sistēmu, kā arī saskaņā ar Konvencijas 33. panta 3. punktu – pilsoniskās sabiedrības iesaisti, ņemot vērā visas atbilstīgās Savienības iestādes, struktūras, birojus vai aģentūras.

KĀRTĪBAS PĀRSKATĪŠANA

14.	Pēc Padomes, kādas dalībvalsts vai Komisijas lūguma kārtību pārskata, ņemot vērā tās piemērošanā gūto pieredzi.

(1) OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.

(2) Vietā, kur notiek sanāksme, ja tā nenotiek Ņujorkā vai Ženēvā.

PIELIKUMS

Savienības un tās dalībvalstu politikas mērķi saistībā ar Konvencijas īstenošanu

Neskarot Rīcības kodeksa 13. punktu un ņemot vērā atbilstīgu uzraudzību un ziņošanu, Savienība un tās dalībvalstis, attiecīgos gadījumos un nepieciešamajā apmērā, stiprina un saskaņo spējas gan valsts, gan Savienības līmenī, lai apkopotu un analizētu atbilstīgu informāciju, tostarp salīdzināmus statistikas un pētniecības datus, ievērojot juridiskos aizsardzības pasākumus un datu aizsardzības noteikumus.

15.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/16

Euro maiņas kurss (1)

2010. gada 14. decembris

2010/C 340/09

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3435
JPY	Japānas jena	111,63
DKK	Dānijas krona	7,4536
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84865
SEK	Zviedrijas krona	9,1284
CHF	Šveices franks	1,2916
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,8960
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,162
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	277,33
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7097
PLN	Polijas zlots	3,9900
RON	Rumānijas leja	4,2915
TRY	Turcijas lira	2,0196
AUD	Austrālijas dolārs	1,3433
CAD	Kanādas dolārs	1,3531
HKD	Hongkongas dolārs	10,4441
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7788
SGD	Singapūras dolārs	1,7457
KRW	Dienvidkorejas vona	1 531,16
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,1663
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,9411
HRK	Horvātijas kuna	7,4040
IDR	Indonēzijas rūpija	12 104,46
MYR	Malaizijas ringits	4,2000
PHP	Filipīnu peso	58,698
RUB	Krievijas rublis	41,2450
THB	Taizemes bāts	40,312
BRL	Brazīlijas reāls	2,2802
MXN	Meksikas peso	16,6511
INR	Indijas rūpija	60,3060

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

15.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/17

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 14. decembris)

par divu Komisijas pārstāvju un divu aizstājēju iecelšanu Eiropas Zāļu aģentūras valdē

2010/C 340/10

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (1), un jo īpaši tās 65. pantu,

tā kā:

(1)	Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 726/2004 65. pantam Eiropas Zāļu aģentūras (turpmāk Aģentūras) valdē ir divi Komisijas pārstāvji.

(2)	Komisijā notika kompetenču pārdalīšana, tādēļ nepieciešams iecelt divus jaunus Aģentūras valdes locekļus no Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta un no Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta un divus aizstājējus, kas locekļus aizstās viņu prombūtnē un balsos viņu vārdā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Komisijas pārstāvji Eiropas Zāļu aģentūras valdē ir personas, kuras ieņem šādus amatus un veic šādus uzdevumus:

No Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta:

a)	ģenerāldirektors Veselības un patērētāju ģenerāldirektorātā.

Pārstāvja aizstājējs ir persona, kura ieņem šādu amatu un veic šādus uzdevumus:

b)	direktors, kurš vada direktorātu, kas atbild par zāļu atļaujām, pamatojoties uz Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta darba programmu.

No Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta:

c)	direktors, kurš vada direktorātu, kas atbild par farmaceitiskiem līdzekļiem, pamatojoties uz Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta darba programmu.

Pārstāvja aizstājējs ir persona, kura ieņem šādu amatu un veic šādus uzdevumus:

d)	daļas vadītājs, kurš vada nodaļu, kas atbild par farmaceitiskiem līdzekļiem, pamatojoties uz Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta darba programmu.

2. pants

Šo lēmumu piemēro personām, kuras šā lēmuma pieņemšanas dienā ieņem 1. pantā minētos amatus, arī personām, kuras ieceltas uz laiku, vai visām personām, kas ieņem minētos amatus pēc tam.

3. pants

Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta un Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektori paziņo Eiropas Zāļu aģentūras izpilddirektoram to personu vārdu un uzvārdu, kuras ieņem 1. pantā minētos amatus, un visas saistītās izmaiņas.

Briselē, 2010. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

John DALLI

(1) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

15.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/21

Aicinājums iesniegt priekšlikumus 2010. gadā – programma “Eiropa pilsoņiem” (2007–2013)

Programmas darbību “Aktīvi pilsoņi Eiropai”, “Aktīva pilsoniskā sabiedrība Eiropā” un “Aktīva piemiņas saglabāšana Eiropas līmenī” īstenošana

2010/C 340/14

IEVADS

Šis aicinājums iesniegt priekšlikumus ir pamatots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumu Nr. 1904/2006/EK, ar ko periodam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību (1). Sīki izstrādāti nosacījumi šim aicinājumam iesniegt priekšlikumus meklējami programmas “Eiropa pilsoņiem” ceļvedī, kas publicēts tīmekļa vietnē “Europa” (skatīt VII punktu). Programmas ceļvedis ir šī aicinājuma iesniegt priekšlikumus neatņemama sastāvdaļa.

I. Mērķi

Programmai “Eiropa pilsoņiem” ir šādi konkrēti mērķi:

—	tuvināt vietējo kopienu iedzīvotājus visā Eiropā, lai dalītos pieredzē, apmainītos ar atzinumiem un vērtībām nolūkā gūt vēstures mācību un celt nākotni,

—	atbalstīt darbību, diskusijas un pārdomas saistībā ar Eiropas pilsoniskumu un demokrātiju, kopīgām vērtībām, vēsturi un kultūru, pilsoniskās sabiedrības organizācijām sadarbojoties Eiropas līmenī,

—	tuvināt Eiropu iedzīvotājiem, sekmējot un cildinot Eiropas vērtības un sasniegumus, vienlaikus saglabājot pagātnes piemiņu,

—

veicināt visu dalībvalstu iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību, sekmējot starpkultūru dialogu un uzsverot gan Eiropas daudzveidību, gan Eiropas vienotību, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem, kuru mērķis ir veidot ciešākas saites starp pilsoņiem no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas to veidoja 2004. gada 30. aprīlī, un tām dalībvalstīm, kuras pievienojās pēc šī datuma.

II. Atbilstīgie pretendenti

Programma ir atvērta visām ieinteresētajām personām, kas atrodas kādā no valstīm, kuras piedalās programmā, un atkarībā no pasākuma ir:

—	valsts iestāde vai

—	bezpeļņas organizācija ar juridisku statusu (juridiska persona).

Taču katra programmā iekļautā darbība ir paredzēta konkrētam organizāciju klāstam. Tāpēc programmas ceļvedī ir noteikts, kāda organizācija ir tiesīga pieteikties katram pasākumam/apakšpasākumam.

Šajā programmā ir tiesīgas piedalīties šādas valstis:

—	ES dalībvalstis (2),

—	Horvātija,

—

Albānija,

—	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

III. Atbilstīgās darbības

Programma “Eiropa pilsoņiem” atbalsta projektus, kas veicina aktīvu Eiropas pilsonību.

Šis aicinājums ietver šādas programmas “Eiropa pilsoņiem” darbības, kuras tiek atbalstītas ar divu veidu subsīdijām – projektu un darbības subsīdijām.

1. darbība: aktīvi iedzīvotāji Eiropai

1. pasākums: pilsētu sadraudzība

Šī pasākuma mērķis ir darbības, kuras ietver vai veicina tiešas apmaiņas apmeklējumus Eiropas iedzīvotāju vidū, piedaloties pilsētu sadraudzības pasākumos.

1.1. pasākums: Sadraudzības pilsētu iedzīvotāju tikšanās (projekta subsīdija)

Šī pasākuma mērķis ir darbības, kuras ietver vai veicina tiešas apmaiņas apmeklējumus Eiropas iedzīvotāju vidū, piedaloties pilsētu sadraudzības pasākumos. Projektā jāiesaista pašvaldības no vismaz divām valstīm, kas piedalās, no kurām vismaz viena ir ES dalībvalsts. Projektā jāpiedalās vismaz 25 starptautiskiem dalībniekiem no ielūgtajām pašvaldībām. Tikšanās maksimālais ilgums ir 21 diena. Maksimālā piešķiramā subsīdija ir EUR 25 000 par projektu. Minimālā piešķiramā subsīdija ir EUR 5 000.

Subsīdijas sadraudzības pilsētu iedzīvotāju tikšanās pasākumiem ir paredzētas, lai līdzfinansētu viesus uzņemošās pilsētas organizatoriskos izdevumus un uzaicināto dalībnieku ceļa izmaksas. Subsīdijas aprēķināšana notiek saskaņā ar vienotām likmēm.

1.2. pasākums: Sadraudzības pilsētu tīkli (projekta subsīdija)

Šis pasākums atbalsta tīklu attīstību, kuri izveidoti, pamatojoties uz sadraudzības pilsētu saitēm, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu strukturētu, intensīvu un daudzpakāpju sadarbību starp pašvaldībām, tādējādi veicinot programmas ietekmes palielināšanu. Projektā ir jāparedz vismaz trīs pasākumi. Tajā jāiesaista pašvaldības no vismaz četrām valstīm, kas piedalās, no kurām vismaz viena ir ES dalībvalsts. Projektā ir jābūt vismaz 30 starptautiskiem dalībniekiem no uzaicinātajām pašvaldībām. Maksimālais projekta darbības ilgums ir 24 mēneši; katra pasākuma maksimālais norises ilgums ir 21 diena.

Maksimālā summa, uz kādu šī pasākuma ietvaros var pretendēt viens projekts, ir EUR 150 000. Minimālā summa ir EUR 10 000. Subsīdijas aprēķināšana notiek saskaņā ar vienotām likmēm.

2. pasākums: “Iedzīvotāju projekti” un “Atbalsta pasākumi”

2.1. pasākums: Iedzīvotāju projekti (projekta subsīdija)

Šis pasākums paredzēts nopietnam jautājumam mūsdienu Eiropas Savienībā: kā pārvarēt plaisu starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību. Tā mērķis ir izpētīt oriģinālus un novatoriskus veidus, kas varētu pamudināt iedzīvotājus līdzdarboties un veicināt dialogu starp Eiropas iedzīvotājiem un Eiropas Savienības iestādēm.

Projektā jāiesaista vismaz piecas valstis, kas piedalās, no kurām vismaz viena ir ES dalībvalsts. Projektā jāiesaista vismaz 200 dalībnieku. Maksimālais projekta darbības ilgums ir 12 mēneši.

Subsīdijas summa tiks aprēķināta, pamatojoties uz sabalansētu, sīki izstrādātu budžeta prognozi, kas izteikta euro. Piešķirtā subsīdija nedrīkst pārsniegt 60 % no projekta attaisnotajām izmaksām. Minimālā subsīdija ir EUR 100 000. Maksimālā vienam projektam šī pasākuma ietvaros piešķiramā subsīdija ir EUR 250 000.

2.2. pasākums: Atbalsta pasākumi (projekta subsīdija)

Šī pasākuma mērķis ir atbalstīt darbības, kas var sekmēt ilgstošu partnerattiecību un tīklu izveidi, iesaistot ievērojamu skaitu dažādu ieinteresēto personu, kuras veicina aktīvu Eiropas pilsonību, tādējādi palīdzot ātrāk sasniegt programmas mērķus un palielināt programmas kopējo ietekmi un iedarbīgumu.

Projektā jāiesaista vismaz divas valstis, kas piedalās, no kurām vismaz viena ir ES dalībvalsts. Maksimālais ilgums ir 12 mēneši. Katrā projektā ir jāparedz vismaz divi pasākumi.

Subsīdijas summa tiks aprēķināta, pamatojoties uz sabalansētu, sīki izstrādātu budžeta prognozi, kas izteikta euro. Subsīdija nedrīkst pārsniegt 80 % no attiecīgās darbības attaisnotajām izmaksām. Minimālā piešķiramā subsīdija ir EUR 30 000. Maksimālā vienam projektam šī pasākuma ietvaros piešķiramā subsīdija ir EUR 100 000.

2. darbība: Aktīva pilsoniskā sabiedrība Eiropā

1. un 2. pasākums: Strukturāls atbalsts Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas līmenī (darbības subsīdijas (3))

1. pasākums– Strukturāls atbalsts Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratoriem) – tā mērķis ir atbalstīt darbu Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijās (ideju ģeneratori), kuras spēj sniegt jaunas idejas un pārdomas par Eiropas problēmām, par aktīvu pilsonību Eiropas līmenī vai par Eiropas vērtībām.

2. pasākums– Strukturāls atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām ES līmenī – Eiropas dimensijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām nodrošinās spējas un stabilitāti darboties Eiropas līmenī. Nolūks ir veicināt strukturētas, saskaņotas un aktīvas pilsoniskās sabiedrības izveidi Eiropas līmenī.

Atbilstīguma periodam ir jāatbilst pieteicēja budžeta gadam, kā norādīts organizācijas apstiprinātos finanšu pārskatos. Ja pieteicēja budžeta gads atbilst kalendārajam gadam, atbilstīguma periods ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Pieteicējiem, kuru budžeta gads atšķiras no kalendārā gada, atbilstīguma periods ir 12 mēneši no budžeta gada sākuma datuma.

Subsīdiju var aprēķināt pēc divām dažādām metodēm:

a)	budžets balstīts uz vienotām likmēm;

b)	budžets balstīts uz reālajām izmaksām. Subsīdijas summa tiks aprēķināta, pamatojoties uz sabalansētu, sīki izstrādātu budžeta prognozi, kas izteikta euro. Subsīdija nedrīkst pārsniegt maksimālo likmi – 80 % no attiecīgās darbības attaisnotajām izmaksām.

Maksimālā subsīdija ir EUR 100 000.

3. pasākums: Atbalsts projektiem, ko uzsākušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (projekta subsīdija)

Šī pasākuma mērķis ir atbalstīt konkrētus projektus, ko veicina pilsoniskās sabiedrības organizācijas no dažādām valstīm, kuras piedalās. Šiem projektiem jāpilnveido izpratne par tēmām, kas skar Eiropas intereses, jāveicina savstarpēja izpratne par dažādām kultūrām un jānosaka kopīgas vērtības, sadarbojoties Eiropas līmenī.

Vienā projektā jābūt iesaistītām vismaz divām valstīm, kas piedalās, no kurām vismaz viena ir ES dalībvalsts. Projektu maksimālais ilgums ir 18 mēneši.

Subsīdiju var aprēķināt pēc divām dažādām metodēm atbilstīgi dažādām pieejām, un tām piemēro īpašus noteikumus:

a)	budžets balstīts uz vienotām likmēm “pasākumu projektiem”;

b)	budžets balstīts uz “izstrādes un īstenošanas projektu” reālajām izmaksām. Šajā gadījumā pieprasītā subsīdija nedrīkst pārsniegt 70 % no attiecīgās darbības attaisnotajām izmaksām.

Maksimālā subsīdija ir EUR 150 000. Minimālā piešķiramā subsīdija ir EUR 10 000.

4. darbība: Aktīva piemiņas saglabāšana Eiropas līmenī (projekta subsīdija)

Šīs darbības ietvaros atbalstīto projektu mērķis ir saglabāt dzīvu piemiņu par nacisma un staļinisma upuriem un uzlabot pašreizējo un nākotnes paaudžu zināšanas un izpratni par to, kas un kāpēc notika koncentrācijas nometnēs un citās iedzīvotāju masveida iznīcināšanas vietās.

Projekta maksimālais ilgums ir 12 mēneši.

Subsīdiju var aprēķināt pēc divām dažādām metodēm:

a)	budžets balstīts uz vienotām likmēm un vienreizēja summa “pasākumu projektiem”;

b)	budžets balstīts uz “izstrādes un īstenošanas projektu” reālajām izmaksām. Šajā gadījumā pieprasītā subsīdija nedrīkst pārsniegt 60 % no attiecīgās darbības attaisnotajām izmaksām.

Maksimālā subsīdija ir EUR 55 000. Minimālā piešķiramā subsīdija ir EUR 10 000.

IV. Piešķiršanas kritēriji

Projekta subsīdijām:

Kvalitātes kritēriji (80 % no pieejamajiem punktiem):

—	Projekta atbilstība programmas “Eiropa pilsoņiem” mērķiem un prioritātēm (25 %).

—	Projekta kvalitāte un piedāvātās metodes (25 %).

—	Ietekme (15 %).

—	Atpazīstamība un tālākā darbība (15 %).

Kvantitātes kritēriji (20 % no pieejamajiem punktiem):

—	Ģeogrāfiskā ietekme (10 %).

—	Mērķa grupa (10 %).

Pamatdarbības izmaksu subsīdijām:

Kvalitātes kritēriji (80 % no pieejamajiem punktiem):

—	Projekta atbilstība programmas “Eiropa pilsoņiem” mērķiem un prioritātēm (30 %).

—	Darba programmas piemērotība, saskaņotība un pabeigtība (20 %).

—	Darba programmas ietekme (10 %).

—	Eiropas pievienotā vērtība (10 %).

—	Darbību atpazīstamība un rezultātu izmantošana un izplatīšana Eiropas pilsoņiem un citām ieinteresētajām personām (10 %).

Kvantitātes kritēriji (20 % no pieejamajiem punktiem):

—	Ģeogrāfiskā ietekme (10 %).

—	Mērķa grupa (10 %).

V. Budžets

Paredzētais budžets 2011. gadam šādām darbībām

1. darbība 1.1. pasākums	Sadraudzības pilsētu iedzīvotāju tikšanās	EUR 7 043 000
1. darbība 1.2. pasākums	Sadraudzības pilsētu tematisko tīklu veidošana	EUR 4 528 000
1. darbība 2.1. pasākums	Iedzīvotāju projekti	EUR 1 308 000
1. darbība 2.2. pasākums	Atbalsta pasākumi	EUR 1 207 000
2. darbība 3. pasākums	Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzsāktiem projektiem	EUR 2 807 000
4. darbība	Aktīva piemiņas saglabāšana Eiropas līmenī	EUR 1 781 000

Šī aicinājuma iesniegt priekšlikumus īstenošana ir atkarīga no Eiropas Savienības budžeta 2011. gadam apstiprināšanas budžeta iestādē.

VI. Termiņi darbību pieteikumu iesniegšanai

Darbības		Iesniegšanas termiņš
1. darbība 1.1. pasākums	Sadraudzības pilsētu iedzīvotāju tikšanās	1. februāris 1. jūnijs 1. septembris
1. darbība 1.2. pasākums	Sadraudzības pilsētu tematisko tīklu veidošana	1. februāris 1. septembris
1. darbība 2.1. pasākums	Iedzīvotāju projekti	1. jūnijs
1. darbība 2.2. pasākums	Atbalsta pasākumi	1. jūnijs
2. darbība 1. un 2. pasākums	Strukturāls atbalsts ES politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratoriem) un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ES līmenī	15. oktobris
2. darbība 3. pasākums	Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzsāktiem projektiem	1. februāris
4. darbība	Aktīva piemiņas saglabāšana Eiropas līmenī	1. jūnijs

Pieteikumi jāiesniedz līdz pieteikumu iesniegšanas beigu datuma plkst. 12.00 (pusdienlaikam pēc Briseles laika). Ja iesniegšanas termiņš iekrīt brīvdienā, par pēdējo iesniegšanas dienu uzskata pirmo darba dienu pēc brīvdienām.

Pieteikumi jānosūta uz šādu adresi:

EACEA

Unit P7 Citizenship

Applications — ‘Measure XXX’

Avenue du Bourget 1 (BOUR 01/17)

1140 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Tiks izskatīti tikai priekšlikumi, kas iesniegti, izmantojot oficiālo subsīdiju pieteikumu elektroniskā formā (e-veidlapa), kuru atbilstīgi aizpildījusi un parakstījusi persona, kas ir pilnvarota uzņemties juridiskas saistības pieteicēja vārdā.

Pieteikumus, kas tiks iesniegti uz papīra pa pastu, pa faksu vai tiešā veidā pa e-pastu, nepieņems turpmākai izvērtēšanai.

VII. Papildu informācija

Sīkāki nosacījumi priekšlikumu projektu iesniegšanai un pieteikuma veidlapas atrodamas programmas “Eiropa pilsoņiem” ceļvedī ar pēdējiem grozījumiem šādās tīmekļa vietnēs:

http://ec.europa.eu/citizenship/index_en.html

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra:

http://eacea.ec.europa.eu/citizenship/index_en.htm

(1) OV L 378, 27.12.2006., 32. lpp.

(2) 27 ES dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Kipra, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste.

(3) Šis aicinājums iesniegt priekšlikumus attiecas uz ikgadējām pamatdarbības izmaksām 2012. finanšu gadam.

15.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/28

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 340/16

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“NANOŠKI SIR”

EK Nr.: SI-PDO-005-0421-29.10.2004

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Ministrstvo za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano

Adrese:

Dunajska cesta 22

SI-1000 Ljubljana

SLOVENIJA

Tālr.

+386 14789000

Fakss

+386 14789055

E-pasts:

varnahrana.mkgp@gov.si

2. Grupa:

Nosaukums:

Gospodarsko interesno združenje Nanoški sir (Nanoški sir komercinterešu asociācija)

Adrese:

Goriška cesta 13

SI-5271 Vipava

SLOVENIJA

Tālr.

+386 53671280

Fakss

+386 53671314

E-pasts:

alenka.stopar@vipava1894.si

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids:

1.3. grupa.

Siers

4. Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums:

“Nanoški sir”

4.2. Apraksts:

“Nanoški sir” ir cietais siers, ko gatavo no govs piena.

“Nanoški sir” ir rituļa forma, tā diametrs ir 32–34 cm, bet augstums sasniedz 7–12 cm. Rituļa forma ir nedaudz noapaļota. No ārpuses siers ir spilgti dzeltenā krāsā, un tam ir elastīga, plastiska, vienmērīga un stingra konsistence. Sieram var būt retas, neregulāras formas, maza un vidēja izmēra acis.

Svars pēc vismaz 60 dienu ilgas nogatavināšanas ir 8–11 kg.

“Nanoški sir” miza ir dzeltena, tās nokrāsa – sākot no ķieģeļsarkanas līdz brūnai. Vietām redzamas pelējuma pēdas, kas ir tradicionālās nogatavināšanas rezultāts. Miza ir gluda, sausa, bez plaisām un defektiem.

Produktu laiž tirdzniecībā pēc vismaz 60 dienu ilgas nogatavināšanas, tā sausnas saturs ir vismaz 60 %, bet tauku saturs sausnā – vismaz 45 %.

Sieram ir tīra, neuzbāzīga “Nanoški sir” raksturīgā smarža. Līdz ar nogatavināšanos siera smarža un pikantā garša kļūst izteiktākas.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals:

“Nanoški sir” pagatavošanā izmantoto pienu ražo ģeogrāfiskajā apgabalā, kura robežas iezīmē Itālijas un Slovēnijas robeža starp Sežanas un Nova Goricas pilsētām, Sočas upe līdz pat Most na Soči pilsētai, Idrijcas upe no Most na Soči līdz Idrijai, Idrijas–Godovičas–Kalces–Planinas–Postojnas autoceļš un Postojnas–Pivkas–Divačas–Sežanas autoceļš.

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā gatavo “Nanoški sir” (veic piena pārstrādi “Nanoški sir”), atrodas piena ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā. Tas atrodas Vipavska Dolina (Vipavas ielejas) vīnkopības apgabala augšējā daļā, konkrēti – Močilnik strauta ielejas teritorijā no Lozices līdz Vipavai un Vipavas upes ielejā no Vipavas līdz Ajdovščinai. “Nanoški sir” ražo uzņēmumos, kas atrodas ne vairāk kā 500 m augstumā virs jūras līmeņa.

Visas minētās apdzīvotās vietas atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

4.4. Izcelsmes apliecinājums:

Lai nodrošinātu “Nanoški sir” izcelsmi konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kontrolē šādus procesus:

—	piena ražošana: pienam jābūt ražotam konkrētā ģeogrāfiskā apgabala saimniecībās; ciltsgrāmatas uzturēšana (veterinārās aprūpes reģistrs) nodrošina, ka ganāmpulka šķirņu sastāvs ir atbilstīgs; saimniecībās veic arī iepirktās lopbarības vai barības vielu uzskaiti,

—	piena savākšana: “Nanoški sir” ražošanā izmantotā piena savākšanas maršrutiem jābūt atsevišķi no visiem citiem savākšanas maršrutiem; pienu savācot, tiek veikta uzskaite par piena daudzumu no katras saimniecības un savāktā piena kopējo daudzumu),

—	ieraksti žurnālos par katrā dienā apstrādāto piena daudzumu; piena termiskā apstrāde notiek zemā temperatūrā no 63 līdz 69 °C; pārbaudi nodrošina, žurnālā reģistrējot piena termiskās apstrādes temperatūru,

—	piena apstrāde un siera formas veidošana saskaņā ar specifikācijas prasībām; to nodrošina, veicot uzskaiti par piena apstrādi un siera formas veidošanu; katra partija tiek apstrādāta ar konkrētu numuru, fiksējot ražošanas dienu un mēnesi,

—

siera nogatavināšana: tiek veikta uzskaite par siera daudzumu un katras partijas nogatavināšanas sākuma datumu; kontrolē nogatavināšanas telpas temperatūru un mitrumu; katru partiju nogatavina vismaz 60 dienas; veic uzskaiti par siera nogatavināšanos, lai nodrošinātu atbilstību specifikācijas prasībām.

4.5. Ražošanas metode:

Vismaz 80 % “Nanoški sir” gatavošanā izmantotā piena iegūst no brūnās šķirnes govīm. Govis baro galvenokārt ar lopbarību un rupjo barību, kuras izcelsme ir minētais ģeogrāfiskais apgabals. Katrā barošanas reizē lopbarības un rupjās barības (ganību zāle, siens un skābbarība vai graudaugi) sastāvā jābūt 75 % sausnas.

“Nanoški sir” ražošanai paredzēto pienu savāc un uzglabā atsevišķi. No pirmās slaukšanas līdz termiskajai apstrādei drīkst paiet ne vairāk par 72 stundām. Tad pienu apstrādā zemā temperatūrā un uzglabā vēsumā. Pienu karsē līdz recēšanas temperatūrai siera gatavošanas tvertnē. Pienam pievieno atšķaidītu himozīnu un maisa piecas minūtes. Tad pienam ļauj sarecēt. Recekli sagriež kubiņos un iespiež veidnēs, kuru diametrs ir 35 cm, bet augstums – 15 cm. Svaigo sieru novieto zem sloga un presē. Presēšanas laikā notiek fermentācija. Kad fermentācija un presēšana pabeigta, katru siera rituli vienā pusē marķē ar sērijas numuru (gads un mēnesis).

Sieru sāla jūras sāls šķīdumā trīs dienas 12–18 °C temperatūrā, šajā laikā rituļus katru dienu apgriež otrādi, lai nodrošinātu vienmērīgu iesālīšanu. Pēc trim sālīšanas dienām rituļus izceļ no sālsūdens šķīduma un novieto uz žāvēšanas dēļiem, lai nožūst virsmas. Kad siera virsmas ir pietiekami sausas, sieru novieto nogatavināšanas telpā. “Nanoški sir” gatavojas nogatavināšanas telpās vismaz 60 dienas vai arī, līdz tā saturā ir vismaz 60 % sausnas un sausnā – vismaz 45 % tauku. Pirmās 14 nogatavināšanas dienas sieru apslauka un apgriež otrādi katru trešo dienu, bet pēc tam to apgriež vismaz reizi nedēļā un apslauka pēc vajadzības. Pirms siers tiek pārdots veikalā, to nomazgā, lai uz mizas nebūtu pelējuma. Kad siers ir vismaz 60 dienas vecs, pārbauda atsevišķo rituļu ārējo izskatu un izvēlas tos, kuri atbilst prasībām. Partijai, no kuras izvēlējās rituļus, veic organoleptisko novērtējumu un ķīmisko analīzi.

Katru specifikācijas prasībām atbilstošo rituli uz vienas no horizontālajām virsmām marķē ar spiedogu, kurā attēlots narcises simbols un uzraksts “Nanoški sir”, tādā veidā, lai, kad rituli sagriež gabalos, uz katra mazā gabaliņa būtu narcises simbola daļa. Katrs fasētais “Nanoški sir” gabals arī jāmarķē ar sērijas numuru.

4.6. Saikne:

Vipavas ielejas teritorijai raksturīgs kontinentālā Piealpu klimata un Vidusjūras klimata sajaukums. Tā kā vējš ļoti ātri izžāvē mitro zemi, Vipavas ielejā ļoti bieži uznāk sausums. Šo teritoriju būtiski ietekmē “burja”, auksts ziemeļu vējš, kas pūš no Nanos un ir ļoti spēcīgs. Vasaras ir karstas. Dabas apstākļi un skarbie laika apstākļi arī noteikuši brūnās šķirnes liellopu audzēšanu, jo šīs šķirnes dzīvnieki ir spēcīgi un izturīgāki. Brūnās šķirnes govis var patērēt lielu daudzumu pamata beramās lopbarības, un to pienam ir augsts olbaltumvielu un tauku saturs, kas ietekmē siera gatavošanas kvalitāti, kā arī “Nanoški sir” krāsu, garšu un smaržu.

Nogatavināšana notiek Vipavas ielejas vīnkopības apgabala augšdaļā nogatavināšanas telpās, kas atrodas ne vairāk kā 500 m augstumā virs jūras līmeņa, jo arī vīnogas ļoti labi aug šādā augstumā virs jūras līmeņa. Vipavas ielejas vīnkopības apgabala augšdaļa būtiski ietekmē autohtonās mikrofloras sastāvu gaisā, kas savukārt ietekmē “Nanoški sir” nogatavināšanu, tam raksturīgo smaržu un pikanto garšu. Autohtonās mikrofloras sastāvu gaisā ietekmē raksturīgais klimats, jūras tuvums un vīnogulāji.

Sieru ražo Nanos plakankalnē kopš 16. gadsimta. Šā gadsimta Vipavas muižas zemes grāmatā atrodami ieraksti par plakankalnes zemes iznomāšanu, un tā atklāj, ka ganību lietotāji arī maksājuši muižas īpašniekiem ar sieru. Tas pierāda, ka jau tajos laikos ganīšana un siera gatavošana Nanos plakankalnē bija attīstīta. No 1986. gada “Nanoški sir” sāka gatavot no govs piena, izmantojot šā apgabala tradicionālās siera gatavošanas metodes. Ir skaidrs, ja jau pirmsākumos pienam pievienoja atšķaidītu himozīnu zemā temperatūrā, lai saglabātu vairākumu dabisko pienā sastopamo pienskābes mikroorganismu. Siera gatavošanas process arī notika atklātās tvertnēs, nodrošinot autohtonās mikrofloras, kas galvenokārt sastāvēja no ierauga, nonākšanu receklī.

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

Bureau Veritas d.o.o.

Adrese:

Linhartova cesta 49a

SI-1000 Ljubljana

SLOVENIJA

Tel.

+386 14757600

Fakss

+386 14757601

E-pasts:

info@si.bureauveritas.com

4.8. Marķējums:

Specifikācijas prasībām atbilstošo sieru marķē ar “Nanoški sir” nosaukumu, narcises simbolu, atbilstošo Kopienas simbolu un valsts kvalitātes simbolu.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.340.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 340

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 15. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2010/C 340/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5753 – DSB/First/DSBFirst Vast) ( 1 )	1

2010/C 340/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6036 – Barclays/BPCE/Hexagone France 3) ( 1 )	1

2010/C 340/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6018 – KKR/HgCapital/Archangel) ( 1 )	2

2010/C 340/04	Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	3

2010/C 340/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6057 – Carlyle/Commscope) ( 1 )	5

Aizlieguma datums un laiks	10.6.2010.
Ilgums	10.6.2010.–31.12.2010.
Dalībvalsts	Spānija
Krājums vai krājumu grupa	ANE/08.
Suga	Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)
Zona	VIII
Zvejas kuģu tips(-i)	—
Atsauces numurs	—

Aizlieguma datums un laiks	13.11.2010.
Ilgums	13.11.2010.–31.12.2010.
Dalībvalsts	Nīderlande
Krājums vai krājumu grupa	SRX/2AC4-C
Suga	Raju dzimta (Rajidae)
Zona	ES ūdeņi IIa un IV zonā
Zvejas kuģu tips(-i)	—
Atsauces numurs	—

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Parlaments
2010/C 340/06	Eiropas Parlamenta Prezidija Lēmums (2010. gada 13. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus	6

2010/C 340/07	XLIV COSAC ieguldījums – Briselē, 2010. gada 24.–26. oktobrī	9

	Padome
2010/C 340/08	Padomes, dalībvalstu un Komisijas Rīcības kodekss, kurā izklāstīta iekšējā kārtība, lai Eiropas Savienība īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Eiropas Savienības pārstāvību saistībā ar to	11

	Eiropas Komisija
2010/C 340/09	Euro maiņas kurss	16

2010/C 340/10	Komisijas Lēmums (2010. gada 14. decembris) par divu Komisijas pārstāvju un divu aizstājēju iecelšanu Eiropas Zāļu aģentūras valdē	17

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2010/C 340/11	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	18

2010/C 340/12	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	19

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2010/C 340/13	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus saistībā ar darba programmu Cilvēki, kura iekļauta EK Septītajā pamatprogrammā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem	20

2010/C 340/14	Aicinājums iesniegt priekšlikumus 2010. gadā – programma Eiropa pilsoņiem (2007–2013) – Programmas darbību Aktīvi pilsoņi Eiropai, Aktīva pilsoniskā sabiedrība Eiropā un Aktīva piemiņas saglabāšana Eiropas līmenī īstenošana	21

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2010/C 340/15	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6053 – CVC/Apollo/Brit Insurance) ( 1 )	27

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2010/C 340/16	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	28


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ