10.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 334/1

I.

Eiropas Savienības finanšu pārvaldības uzlabošana un pasākumi, lai Komisija atskaitītos par līdzekļu pārvaldību, ir svarīgs uzdevums. Šajā gadījumā regulai var būt liela nozīme, un ierosinātajos grozījumos ietilpst izmaiņas, kuras palīdzēs pārvaldītājiem pieņemt saprātīgus lēmumus, – dažas ierosinātās izmaiņas attiecas uz procedūru nozīmīgu vienkāršošanu. Tomēr tikai ar regulu vien tas nebūs panākams – galveno uzlabojumu sasniegšana ir atkarīga no līdzekļu pārvaldītāju veiktajiem pasākumiem Komisijā, citās iestādēs un dalībvalstīs.

II.

Komisija ir skaidrojusi, ka šis priekšlikums ir plašāks par ierasto pārskatīšanas tvērumu, kuru veic reizi trijos gados. Tomēr faktiski ierosinātās izmaiņas nav tik tālejošas kā minēts. Piemēram (42. punkts), paskaidrojuma rakstā teikts, ka tiks pārvietots dotāciju režīms no vadības, kas balstīta uz ieguldījumiem, uz shēmu, kura balstīta uz rezultātiem. Praktiski ir ietverti daži jauninājumi, piemēram, godalgu piešķiršana, tomēr sniegtie ierosinājumi nesekmē šā mērķa sasniegšanu.

III.

Komisijas priekšlikums par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem ir pienācīgi pamatots, bet iekšēji piešķirtu ieņēmumu kategorijas saglabāšana šķiet nevajadzīga (6.–9. punkts).

IV.

Komisija ir sagatavojusi priekšlikumus par pieļaujamo kļūdas risku. Palāta norāda, ka pastāv diezgan liela neskaidrība par pieļaujamā kļūdas riska jēdziena definīciju un piemērošanu. Tāpat arī šķiet, ka Komisija savā priekšlikumā izmanto pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu tikai kā pamatu tam, lai spriestu par to, kāds līdzekļu nepareizas izmaksāšanas līmenis jāuzskata par pieņemamu ex post pārbaudēs. Palāta ierosina Parlamentam un Padomei izvērtēt, vai Finanšu regulā ir jāmin Komisijas pienākums uzlabot izdevumu priekšlikumu izvērtēšanu to sagatavošanas laikā un pilnveidot kļūdu cēloņu diagnostiku. Finanšu regulai nevajadzētu ierobežot Palātas pienākumu lemt par pienācīgu būtiskuma līmeni (10.–23. punkts).

V.

Komisijas priekšlikumā par pārvaldības veidiem ietilpst nozīmīga prasība sagatavot vadības deklarāciju par visu to līdzekļu izlietojumu, kurus pārvalda dalīti kopā ar dalībvalstīm. Tomēr šis priekšlikums rada jautājumus par izmaksām, praktiskumu un atbildību, un tie ir rūpīgi jāizsver (24.–36. punkts).

VI.

Palāta iesaka Īstenošanas kārtībā ņemt vērā Palātas agrākos komentārus par fiduciārajiem kontiem (38.–41. punkts).

VII.

Īpaša tiesiskā regulējuma iekļaušana Finanšu regulā attiecībā uz finanšu instrumentu izmantošanu ir uzskatāma par piemērotu. Tomēr Palāta norāda, ka ierosinātais Finanšu regulas papildinājums nerisina jautājumu par piederību. Nav skaidrs, vai Komisija paredz atspoguļot visus finanšu instrumentus Eiropas Savienības bilancē (43.–47. punkts).

VIII.

Nozīmīga daļa ierosinājumu par ārējo revīziju ierobežotu Palātas iespējas efektīvi izpildīt pienākumus, kas tai uzticēti saskaņā ar Līgumu. Tāpēc Palāta iesaka Parlamentam un Padomei noraidīt lielāko daļu šo priekšlikumu (48.–69. punkts).

IX.

Komisija ierosina izveidot Savienības ieguldījumu fondus. Palāta vērš Parlamenta un Padomes uzmanību uz jautājumiem, ko rada šis priekšlikums attiecībā uz administrēšanu, pārskatatbildību un revīziju (70.–78. punkts).

X.

Noteikumos par vienkāršoto finanšu paraugregulu, kas piemērojama ierosinātajām īpašajām publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, nav skaidri norādīts, ka ir pienākums apspriesties ar Palātu. Palāta uzskata, ka ir svarīgi šajā dokumentā nepieļaut Palātas pilnvaru ierobežošanu attiecībā uz ES līdzekļu izlietojuma revidēšanu (79.–81. punkts).

XI.

Palāta iesaka padarīt stingrākus iepriekšēja finansējuma noteikumus līdz ar vadības pasākumiem, lai samazinātu pārlieku liela skaita neieskaitīto pozīciju uzkrāšanos (86.–89. punkts).

XII.

Priekšlikumos ir ietverti daži vienkāršošanas ierosinājumi attiecībā uz kārtību, ar kuru saskaņā sagatavo un izklāsta pārskatus. Palāta iesaka papildus Komisijas solījumam sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem standartiem šos pārskatus pārveidot un precizēt (90.–93. punkts).

XIII.

Palāta iesaka precizēt Komisijas priekšlikumu par aģentūru revidēšanu, lai palielinātu šā ierosinājuma ietekmi uz vispārējo pārliecību par izdevumu likumību un pareizību (94.–99. punkts).

XIV.

Palāta ierosina pārskatīt pārskatu sagatavošanas prasības (101.–102. punkts).

XV.

Kopumā ņemot, Finanšu regulas pārstrādātajā versijā iekļautie priekšlikumi ļaus Komisijai uzlabot pārredzamību un finanšu pārvaldību. Nozares tiesību aktu vienkāršošana tomēr joprojām būs svarīgs pasākums virzībā uz darbības rezultātu ievērojamu uzlabošanu.

1.

Komisijas priekšlikums (COM(2010) 260 galīgā redakcija) ietver daudzus sīki izklāstītus ierosinājumus par Finanšu regulas pantos veicamajām izmaiņām. Priekšlikuma paskaidrojuma rakstā apkopota informācija par pantu grupās ierosināto izmaiņu mērķi un veidu. Palātas atzinums, cik vien iespējams, ir izklāstīts atbilstoši Komisijas paskaidrojuma raksta struktūrai.

2.

Šajā atzinumā vajadzības gadījumā ir minēta atsauce uz Komisijas tekstu (SEC(2010) 639/2), norādot uz iespējamajām izmaiņām Komisijas regulā, ar ko īsteno Finanšu regulu. Atzinumā Palāta necenšas komentēt visu tekstu kopumā.

3.

Eiropas Savienības finanšu pārvaldības uzlabošana un pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai Komisija uzņemtos atbildību par līdzekļu pārvaldību, ir uzskatāmi par svarīgu uzdevumu. Izmaiņas Finanšu regulā var būt īpaši nozīmīgas, un ierosinātajos grozījumos ietilpst daudzas vēlamas izmaiņas, kuras šo procesu virzīs tālāk. Tomēr, kā Palāta jau ir norādījusi citviet (3), lai palielinātu ES izdevumu kvalitāti, ir jāvienkāršo un visādi citādi jāuzlabo nozaru tiesību akti un jāīsteno pasākumi, kuri šo procesu sekmētu, kā arī mudinātu un liktu rīkoties racionāli finanšu pārvaldītājiem Komisijā, pārējās iestādēs un dalībvalstīs. Sarežģīti tiesību akti diez vai ļaus gūt labākus darbības rezultātus, kuru uzlabošanos vēlas panākt visas ES ieinteresētās personas.

4.

Dažos gadījumos turpmākajos punktos ir izklāstīti izvērsti ierosinājumi par Komisijas priekšlikumos veicamajām izmaiņām. Tie ir izklāstīti pielikumā.

5.

Komisija ierosina vairākas izmaiņas Finanšu regulas II sadaļā, kurā ir izklāstīti budžeta principi. Palāta norāda, ka šīs izmaiņas (jo īpaši centieni vienkāršot noteikumus par procentu piedziņu) ir kopumā domātas, lai vienkāršotu un sekmētu budžeta darbību, vienlaicīgi ievērojot budžeta principus, bet par diviem izņēmumiem (piešķirto ieņēmumu atspoguļošana un pieļaujamais kļūdas risks) tai nav izvērstu komentāru.

6.

Pašreizējā Finanšu regulā (18. pantā) ir uzskaitīti vairāki piešķirto ieņēmumu veidi, kurus izmanto, lai finansētu īpašus izdevumu posteņus. Pašreizējā redakcijā 10. pantā ir minēts, ka visi neizlietotie līdzekļi ir automātiski jāpārnes. Komisija ierosina:

7.

Komisijas priekšlikums par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem ir pamatots. Valdības un pārējie, kuri ir ieguldījuši līdzekļus, piemēram, pētniecības vai atbalsta programmās, vēlas pārliecināties, ka viņu piešķirtie līdzekļi ir izmantoti paredzētajiem mērķiem.

8.

Tomēr šķiet nevajadzīgi saglabāt iekšējo piešķirto ieņēmumu kategoriju. Iekšēji radītus ieņēmumus var iekļaut standartveida budžeta procesā.

9.

Palāta iesaka Parlamentam un Padomei pieņemt Komisijas priekšlikumu tikai attiecībā uz ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

10.

Komisijas 28.b pantā izteiktais priekšlikums uzliktu pienākumu (un ne tikai atļautu) likumdevējiestādei lemt par pieļaujamā kļūdas riska līmeni “piemērotā budžeta daļu apkopojumā”. Šo lēmumu “ņem vērā” gadskārtējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā. Pieļaujamā kļūdas riska līmeni pamato ar kontroļu izmaksu un noderīguma analīzi. Dalībvalstīm, struktūrām un personām, kuras pārvalda ES līdzekļus, vajadzēs ziņot Komisijai par savām kontroles izmaksām saistībā ar ES izdevumu pārbaudīšanu.

11.

Papildus šis jautājums ir izvērsts 27. apsvērumā:

12.

Palāta turpmāk izklāsta apsvērumus par pieļaujamā kļūdas riska mērķiem, definēšanu, aplēsēm un piemērošanu, kā arī par iestāžu pienākumiem.

13.

Palāta jau ir norādījusi (Atzinumā Nr. 1/2010), ka izdevumu programmu izmaksu un ieguvumu un iespējamo kļūdas risku analīze varētu sniegt informāciju par regulatīvā režīma izvērtējumu un attiecīgo programmu pārvaldības struktūrām. Citiem vārdiem sakot, Komisijai būtu jāaplūko pašreizējo sistēmu nepilnības un jāanalizē dažādu iespējamo izmaiņu izmaksas un ieguvumi. Ja praktisku apsvērumu dēļ nav lietderīgi nodrošināt shēmas noteikumu stingru ievērošanu, pavērsies vairākas iespējas, tostarp iespēja vienkāršot shēmas noteikumus, pārstrādāt programmu, veikt stingrākas pārbaudes, kas dotu iespēju nodrošināt lielāku atbilstību un vajadzības gadījumā pārtraukt konkrēto pasākumu.

14.

Savukārt Komisijas sagatavotajā 28.b panta priekšlikumā, šķiet, ir izmantots pieļaujamā riska jēdziens tikai kā pamats lēmuma pieņemšanai par to, kāds līdzekļu nepareizas izlietošanas līmenis jāuzskata par pieņemamu ex post posmā. Tas, piemēram, neuzliek par pienākumu Komisijai aplēst administratīvo un kontroles sistēmu izmaksas, iespējamo neatbilstību īpatsvaru un izvērtēt vienkāršošanas iespējas, ierosinot jaunas izdevumu shēmas (piemēram, izvērtējot Savienības izdevumu programmas 2014. un turpmākajiem gadiem).

15.

Pašlaik Finanšu regulā nekas nav teikts par Komisijas uzdevumiem attiecībā uz priekšlikumu sagatavošanu par jauniem izdevumiem (neskaitot 49. pantu, kurš ietver vajadzību pēc pamatakta). Jāizvērtē, vai Finanšu regulā vajadzētu iekļaut Komisijas pienākumu aplēst iespējamo neatbilstību līmeņus, sagatavot ietekmes novērtējumu un izvērtēt iespējamās pieskaitāmās izmaksas un pārbaužu izmaksas pirms jauno izdevumu priekšlikumu izstrādāšanas.

16.

Lai gan likumdevējai iestādei ir jānosaka “pieļaujamā riska līmenis” skaitliskā izteiksmē, ar to saistītie parametri nav skaidri definēti. Kā minēts iepriekš, iekļaujamās izdevumu vienības nesaprotamu iemeslu dēļ ir plašāk definētas apsvēruma projektā nekā panta projektā. Tikpat svarīgi ir minēt, ka projekta redakcijā nav skaidri norādīts, vai kļūdas risks ir jāizvērtē attiecībā uz atlīdzināšanai pieprasīto izdevumu summu, kuru galasaņēmēji ir pareizi izpildījuši (pamatots pasākums), vai arī attiecībā uz Komisijas atlīdzināto līdzekļu apjomu (tostarp avansa maksājumiem, kuri mazākā mērā liecina par to, vai izdevumi ir bijuši likumīgi un pareizi tādās jomās kā dalītā pārvaldība vai pētniecība).

17.

No priekšlikuma teksta 28.b pantam nav skaidrs, vai “kontroļu izmaksas” ietver arī saņēmējiem radušās izmaksas. Varētu uzskatīt, ka tām vajadzētu būt iekļautām, ja pieļaujamo kļūdas riska līmeni noteiks, salīdzinot papildu pārbaužu robežizmaksas un ieguvumus, kā Komisija to ir paredzējusi savos paziņojumos. Turklāt arī priekšlikuma tekstā nav skaidri norādīts, ka ņems vērā arī Komisijai radušās izmaksas.

18.

Ja likumdevēja iestāde apstiprinās Komisijas priekšlikumā minētos elementus, būs rūpīgi jāizvērtē, kā izmērīt, vai kļūdas risks ir patiešām samazināts līdz pieļaujamam līmenim.

19.

Kā Palāta ir norādījusi savos komentāros par Komisijas 2008. gada paziņojumu “Uz vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu”’ (COM(2008) 866), pieļaujamā kļūdas līmeņa jeb kļūdas riska jēdziens rada jautājumus, kuri Parlamentam un Padomei ir jāpārrunā un par kuriem jāpieņem lēmums gan kā likumdevējām iestādēm, gan kā budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm. Tāpēc ir uzskatāms, ka Komisijas priekšlikums pienācīgi atspoguļo šo iestāžu pienākumu sadalījumu.

20.

Savukārt par būtiskuma līmeņa noteikšanu ir jālemj ārējam revidentam. Revīzijas palātai ir pienākums noteikt “būtiskuma robežvērtības” saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem.

21.

Šajos standartos ir noteikts, ka ārējam revidentam:

22.

Palāta norāda, ka, ja Eiropas Parlaments un Padome vēlas noteikt pieļaujamā kļūdas riska robežvērtības, tad abas iestādes tās var izklāstīt nesaistošās tiesību normās, piemēram, pamatnostādnēs, nevis tiesību aktos.

23.

Palāta iesaka Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtēt Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā iepriekš izklāstītos aspektus. Nosacījumi, ar kuriem saskaņā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes lemj par budžeta izpildes apstiprināšanu, ir šo iestāžu ziņā. Tomēr Palāta norāda, ka ir ievērojamas neskaidrības par pieļaujamā riska jēdziena definīciju un piemērošanu. Palāta ierosina, lai Parlaments un Padome izvērtētu, vai Finanšu regulā jāmin Komisijas pienākums uzlabot izdevumu priekšlikumu padziļinātas pārbaudes pirms to iesniegšanas un pilnveidot kļūdu rašanās iemeslu diagnozi. Finanšu regulā nevajadzētu mēģināt ierobežot Palātas pienākumu lemt par piemērotu būtiskuma līmeni.

24.

Komisija ierosina samazināt pašreiz Finanšu regulā minēto pārvaldības veidu skaitu līdz diviem, proti, tieša un netieša pārvaldība. Visiem tiem izdevumiem, kurus pārvalda dalīti kopā ar dalībvalstīm, piemērotu administratīvos noteikumus, kas ir izstrādāti atbilstoši pašreizējiem noteikumiem lauksaimniecības jomā.

25.

Struktūrām, kurām dalībvalstis ir uzticējušas izdevumu pārvaldību, būtu pienākums nodrošināt, lai tās revidētu neatkarīgs ārējais revidents un tās sniegtu “vadības sagatavotu ticamības deklarāciju” par pārskatu pilnīgumu un precizitāti, kontroles sistēmu darbību un pārvaldīto izdevumu pareizību. Šī deklarācija līdz ar neatkarīga revidenta atzinumu būtu jāiesniedz līdz 1. februārim (un kopsavilkuma pārskats – līdz 15. februārim gadījumos, kad par izdevumu veikšanu atbild vairāk nekā viena struktūra).

26.

Standartveida prasībai, kurā būt teikts, lai vadība laikus iesniegtu deklarāciju, vajadzētu lietderīgi uzlabot finanšu un vadības atskaišu sagatavošanas termiņu ievērošanu un konsekvenci.

27.

Tomēr Komisijas priekšlikumi nevienkāršos administratīvos pasākumus. Saistībā ar tiem rodas vairāki jautājumi, tostarp:

Turklāt nav skaidri izklāstīts, kā ierosinājums radīs kādu vispārēju ieguvumu (sk. 35. un 36. punktu).

28.

Finanšu regulā ierosinātajās izmaiņās ietilpst dalībvalstu uzdevuma iepriekšējās definīcijas izsvītrošana attiecībā uz “izpildes uzdevumu” veikšanu. Svarīgi ir nodrošināt, lai Komisijas pienākumi būtu skaidri izklāstīti attiecībā uz dalīto pārvaldību (4), proti, jānosaka termiņi 53.a panta b) apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei un jāuzliek Komisijai pienākums pieņemt lēmumu par konkrētā finanšu gada budžetā atzīstamo galīgo izdevumu summu.

29.

Daudzu gadu garumā lauksaimniecības izdevumos no ES budžeta ir bijis zemāks kļūdu līmenis nekā citās pamatdarbības izdevumu jomās. Tomēr lauksaimniecības izdevumi krasi atšķiras no citu jomu izdevumiem. Kopējās lauksaimniecības politikas izdevumu saņēmēji parasti veic atbilstīgas darbības, un valsts iestādes veic pārbaudes pirms maksājuma veikšanas; aptuveni 70 % izdevumu aprēķina, nevis pamatojoties uz izmaksu atlīdzināšanu, bet gan balstoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, zemes gabalu, par kuru var saņemt vienotā maksājuma shēmas maksājumus.

30.

Attiecībā uz izdevumiem tādās jomās kā, piemēram, struktūrfondi, izglītība un kultūra, tieslietas un iekšlietas subsīdiju saņēmēji ir atšķirīgi un tie saņem ES finansējumu īstenotajiem pasākumiem, kurus līdzfinansē arī no citiem avotiem. Maksājumus veic pirms izmaksu rašanās, un pieprasījumus pieņem, pamatojoties uz deklarācijām, kurās ir minēts, ka ir radušies attiecināmi izdevumi.

31.

Tāpēc tās iestādes grāmatvedības sistēmā, kura pārvalda maksājumu, nebūs tieša ieraksta par tiesībām uz maksājumu, bet gan netiešs ieraksts par citu struktūru iesniegtajām deklarācijām. Turklāt, piemēram, infrastruktūras shēmas, riska kapitāla shēmas un mācību shēmas pārbaudes var atšķirties gan laika, gan veida ziņā.

32.

Tāpēc ar lauksaimniecības jomas maksājumiem saistīto administratīvo noteikumu atdarināšana nebūt nenozīmē, ka tā būs vienkārša. Nevar arī pieņemt, ka ierosinātās izmaiņas automātiski pārnesīs uz citām budžeta daļām lauksaimniecības maksājumu apstrādei pašreiz izmantotās sistēmas acīmredzamās stiprās puses.

33.

Nav norādījumu par 53.a pantā minēto struktūru izveides iespējamajām izmaksām. Šo priekšlikumu ietekmes novērtējums būtu palīdzējis izvērtēt šīs izmaksas.

34.

Šajā pantā izklāstītie priekšlikumi, šķiet, veido lielāko ieguldījumu centienos iegūt precīzāku informāciju par saņēmējiem atlīdzināmajām izmaksām. Lai gan to var vērtēt atzinīgi, ja maksājumu sistēmas paliek tādas, kādas tās ir, finanšu regulas ievaddaļā bija minēta shēmas pārvietošana uz “izpildē balstītu sistēmu, pamatojoties uz saskaņotu rādītāju un mērķu noteikšanu”. Citāda administratīva kārtība, iespējams, varētu būt piemērota, ja šādu sistēmu ieviesīs.

35.

Komisijas priekšlikumam ir liela līdzība ar atziņām, kas izklāstītas Palātas Atzinumā Nr. 2/2004 par vienotas revīzijas modeli (un priekšlikumu izveidot Kopienas iekšējās kontroles pamatsistēmu). Abi ietver sistēmu, ko veido visu budžeta izdevumu koordinētas pārbaudes, kuras veido piramīdu un kuras ir pamatā ticamībai kopumā Komisijas līmenī. Lai gan Finanšu regulas projekta priekšlikumi varētu sekmēt šādas “ticamības piramīdas” izveidi, Komisijas priekšlikumā nav izklāstīts, kā tā izmantos šo informāciju, lai nonāktu pie secinājuma, ka pārskati ir pareizi un ka nevienā izdevumu plūsmā nav būtisku kļūdu.

36.

Palāta iesaka Parlamentam un Padomei izvērtēt Komisijas priekšlikumus, ņemot vērā iepriekš minētos komentārus. Palāta īpaši norāda uz to, ka priekšlikumos apvienoti institucionālās uzbūves jautājumi un ticamības jautājumi saistībā ar grāmatvedības informācijas ticamību, izdevumu likumību un pareizību un izdevumu plūsmu riska profilu. Piemēram, būtu iespējams iegūt vadības apliecinājumu par katru izdevumu plūsmu, neuzstājot, ka tām visām vajadzīga vienāda organizācijas kārtība.

37.

Par šiem priekšlikumiem Finanšu regulas projektā Palātai komentāru nav.

38.

Komisija ierosina savā vārdā vai uzdevumā atvērt fiduciāros kontus (par kuru atvēršanu ir atbildīgs kredītrīkotājs, kura pārziņā ir programmas vai darbības īstenošana, un kredītrīkotājs par to vienojas ar Komisijas grāmatvedi). Šos kontus pārvaldīs 53. panta 1. punktā 2. apakšpunkta c) un d) daļā nosauktās struktūras, ietverot finanšu iestādes, kurām uzticēta finanšu instrumentu īstenošana – Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF).

39.

Palāta ir revidējusi fiduciāro kontu pārvaldību, ko veica Komisija (Īpašais ziņojums Nr. 5/2009). Cita starpā Palāta secināja, ka nav skaidru noteikumu par fiduciāro kontu izveidi.

40.

Fiduciāros kontus Komisija izmanto jau daudzus gadus, kad īsteno tādas programmas un darbības kā riska kapitāla darbības vai garantijas maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šis jaunais noteikums kalpotu par juridisko pamatu jaunu fiduciāro kontu atvēršanai. Tajā nav prasīts, lai par programmas vai darbības īstenošanu atbildīgais kredītrīkotājs vienotos ar Komisijas galveno grāmatvedi par esošajiem fiduciārajiem kontiem, un tas arī nenosaka, kā šie konti izmantojami un uzraugāmi.

41.

Palāta iesaka Komisijai, kad tā izstrādās īstenošanas kārtības galīgo redakciju, ņemt vērā komentārus, kas sniegti Palātas Īpašā ziņojuma Nr. 5/2009 30.–32. pantā.

42.

Komisijai ir vairāki priekšlikumi par to, kā pielāgot izmaksu atlīdzināšanas sistēmu (atļauja turpmāk izmantot vienreizējus maksājumus, standarta likmes vienības izmaksas u. c.). Tomēr priekšlikumā grozīt Finanšu regulu nav pietiekami paskaidrots, kā notiks pāreja uz izpildē balstītu sistēmu. Tādējādi nav saiknes starp nodomiem, kas pausti paskaidrojuma rakstā (kurā izvirzīts mērķis “pārvietot dotāciju režīmu no vadības, kas balstīta uz reālajām izmaksām (ieguldījumiem), uz shēmu, kura balstīta uz izpildi (rezultātiem), lai labāk sasniegtu politikas mērķus un panāktu procesuālo un dokumentāro prasību būtisku vienkāršošanu līdzekļu saņēmēju labā, un sekmēt vienreizējo maksājumu izmantošanu”), un faktiski ierosinātajām izmaiņām. Priekšlikumi par godalgām var liecināt par attālināšanos no izmaksu atlīdzināšanas. Ja Komisija vēlas vērā ņemami pietuvināties izpildē balstītai atlīdzināšanas sistēmai, šis jautājums tai jārisina īstenošanas kārtībā un/vai nozaru tiesību aktos.

43.

Šī jaunā sadaļa nosaka juridisko pamatu finanšu instrumentu izmantošanai. Šīs sadaļas noteikumi Komisijai ļauj īstenot finanšu instrumentus saskaņā ar tiešo pārvaldību vai ar netiešo pārvaldību, kad uzdevumu izpilde uzticēta EIB, EIF vai citām finanšu iestādēm. Iepriekš finanšu instumentus uzskatīja par izņēmumu no standarta kārtības, kuru piemēroja dotācijām.

44.

Komisijas paskaidroto iemeslu dēļ ir lietderīgi Finanšu regulā iekļaut īpašu juridisko pamatu finanšu instrumentu izmantošanai. Tomēr Palāta atzīmē, ka jaunās norādes, kas paredzētas ierosinātajā Finanšu regulas papildinājumā, nerisina jautājumu par piederību. Nav skaidrs, vai Komisija paredz atspoguļot visus finanšu instrumentus Eiropas Savienības bilancē, kā tas būtu jādara saskaņā ar starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem (5). (sk. arī 46. un 92. punktu.)

45.

Palāta ir revidējusi dažādu finanšu instrumentu pārvaldību, kuru īsteno Komisija un EIB, EIF un citi finanšu starpnieki (Īpašais ziņojums Nr. 1/2009, Pārskats par 2008. gadu). Cita starpā Palāta secināja, ka dažos gadījumos finanšu intrumentu izmantošana, kuru veica Komisija vai finanšu starpnieki, kam bija uzticēta to pārvaldība, nebija pienācīgi uzraudzīta.

46.

Komisija plāno paplašināt finanšu instrumentu izmantošanu. Tāpēc tai vajadzēs uzraudzīt to izmantošanu un būs jāiegulda līdzekļi, lai apmācītu darbiniekus pārvaldīt saistītos riskus (6). Turklāt tai vajadzēs nodrošināt, lai darbinieki apzinātos, ka nepieciešama pārredzamība (tostarp sniedzot informāciju saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem).

47.

Palāta iesaka Eiropas Parlamentam un Padomei prasīt no Komisijas precizējumus saistībā ar finanšu instrumentu piederību un to, kā ir iecerēts finanšu instrumentus iekļaut uzskaitē un ES finanšu pārskatos. Turklāt Palāta iesaka Komisijai īstenošanas kārtībā iekļaut pienācīgu finanšu instrumentu izmantošanas uzraudzības stratēģiju, kas attieksies arī uz tiem finanšu instrumentiem, kurus īsteno saskaņā ar netiešo pārvaldību. Papildus tam būtu jāstiprina Komisijas darbinieku spēja darboties ar relatīvi sarežģītiem finanšu instrumentiem.

48.

Komisijai ir vairāki priekšlikumi, kas saistīti ar Palātas gada pārskatu (129., 143. un 144.a pants) un īpašajiem ziņojumiem (144. pants). Komisija (Palātas galvenā revidējamā vienība) neapspriedās ar Palātu (Komisijas ārējās revīzijas iestādi), pirms ierosināja šīs izmaiņas Palātas revīziju kārtībā.

49.

Komisija ierosina (papildus dažiem 143. panta pārkārtojumiem):

50.

Palātai nav komentāru par 143. panta 4. vai 6. punktā ierosinātajiem grozījumiem.

51.

Priekšlikums ieviest atsauci uz pretrunu procedūru 143. panta 1. un 2. punktā ir lieks.

52.

Palāta uzskata, ka 143. panta 1. punktā ierosinātās termiņu izmaiņas nav vajadzīgas. Formāli tās nozīmētu ievērojami samazināt laiku, kas Palātai pieejams apsvērumu sagatavošanai. Turklāt Palāta norāda, ka Komisija nav ierosinājusi pārvirzīt datumu, kurš tai noteikts provizorisko (128. pants) un galīgo pārskatu (129. pants) iesniegšanai.

53.

Ierosinātie termiņi īpaši pārsteidz saistībā ar Komisijas ģenerāldirektoru gada darbības pārskatiem un tos apkopojošo kopsavilkuma ziņojumu. Savos gada pārskatos Palāta komentē šos dokumentus. Finanšu regulas 60. panta 8. punktā paredzēts, ka šie dokumenti būs pieejami 15. jūnijā. Tādējādi Palāta nosūtītu ziņojuma projektu tajā pašā dienā, kad Komisijai ir noteikts iesniegt kopsavilkuma ziņojumu par iekšējās kontroles sistēmas darbību.

54.

Palāta atzīst, ka ir vēlams visus materiālus savlaicīgi darīt pieejamus Komisijai un pārējiem, un praktiski dara to pirms Finanšu regulā noteiktajiem oficiālajiem termiņiem, ja vien ir iespējams. Palāta ierosina labāk atstāt līdzšinējos oficiālos termiņus nemainītus un arī turpmāk paļauties uz sadarbību.

55.

Ja Parlaments un Padome tomēr nolemj šos termiņus pārbīdīt, tad Palāta uzskata, ka tāda pati pieeja būs nepieciešama arī attiecībā uz Komisijas termiņiem.

56.

Šajā gadījumā būtu īpaši vēlams pārskatīt termiņu, kas noteikts Komisijas un citu iestāžu atbildēm uz Palātas gada pārskata projektu (apsvērumiem). 143. panta 1. punktā noteikts, ka šis termiņš ir 15. oktobris. Ja iestādes savas tulkotās galīgās atbildes dara pieejamas tik vēlu, Palātas gada pārskatu nebūs iespējams laikus publicēt. Lai ievērotu pašreizējo termiņu, kas prasa iesniegt gada pārskatu budžeta lēmējiestādēm novembra sākumā, Palātai jāsaņem pilnas tulkotās atbildes ne vēlāk kā 30. septembrī.

57.

Ierosinātais jaunais 144.a pants jāvērtē arī, ņemot vērā ierobežojumus saistībā ar Palātas gada pārskata sagatavošanu.

58.

Palātas pienākums ir ziņot par visiem finanšu gada izdevumiem. Tā nevar pabeigt revīzijas apmeklējumu programmu, kamēr Komisija nav reģistrējusi visus izdevumus (7). Šādos apstākļos revīzijas rezultātu paziņošana neizbēgami izraisīs stresu visām ieinteresētajām personām. Lai to risinātu, ir nepieciešama sadarbība, saziņa un apspriešanās.

59.

Parasti revidējamajai vienībai ir trīs iespējas atbildēt uz Palātas konstatējumiem:

60.

Sākotnējo konstatējumu paziņojums vairāk uzskatāms par Palātas iekšējo procedūru daļu, nevis par dokumentu, ko pieņēmusi Palāta vai kāda tās apakšpalāta (8). Tādējādi Palāta uzskata, ka ir principā nepieņemami Finanšu regulā ieviest noteikumu, kāds ierosināts 144.a pantā.

61.

Turklāt pret Komisijas priekšlikumu ir arī citi nozīmīgi praktiski iebildumi:

62.

Ja ir jāreglamentē sākotnējo konstatējumu paziņojuma izmantošana, tad par prioritāti būtu jānosaka tiesību aktos noteiktais Komisijas pienākums atbildēt ilgākais sešu nedēļu laikā.

63.

Palāta iesaka Parlamentam un Padomei:

64.

Komisija ierosina:

65.

Tāpat kā attiecībā uz gada pārskatu, Palāta uzskata, ka atsauce uz pretrunu procedūru ir lieka.

66.

Otrā no ierosinātajām paskaidrojošajām izmaiņām ir neskaidra. Iespējams, tās nolūks ir noteikt, ka Palātai jāpieņem īpašā ziņojuma galīgā redakcija viena mēneša laikā pēc attiecīgo atbilžu saņemšanas. Jebkurā gadījumā Palāta parasti pieņem īpašos ziņojumus tūliņ pēc tam, kad saņemtas attiecīgās iestādes galīgās atbildes. Palāta uzskata, ka šī Finanšu regulas redakcija rada labu iespēju svītrot šo 144. panta lieko daļu.

67.

Ierosinātā 144. panta 1. punkta jaunā pēdējā daļa nevēlami ierobežotu Palātas iespēju sagatavot īpašos ziņojumus tā, lai tie būtu maksimāli vērtīgi lasītājiem. Palāta turpina pārskatīt ziņojumu izklāsta veidu un jau tagad pievērš lielāku uzmanību revidējamās vienības atbildēm nekā lielākā daļa augstāko revīzijas iestāžu. Palāta ir informēta, ka lielākā daļa valstu revīzijas iestāžu aicina revidējamās vienības komentēt revīzijas ziņojumu projektus un tad apkopo šos komentārus ziņojuma tekstā. Ja grozījumi ir vajadzīgi, tad Palāta dod priekšroku šādam izklāsta modelim.

68.

Palāta iesaka Parlamentam un Padomei nepieņemt iepriekš minētās izmaiņas 144. pantā un apsvērt iespēju svītrot 144. panta 1. punkta trešo daļu.

69.

Pašreizējās Finanšu regulas 140. panta 2. punkta trešajā teikumā ir novirze no Līguma teksta trīs aspektos: vārdkopa “kopīgi ar” aizstāj Līgumā minēto “saziņā ar”; Finanšu regulā ir teikts “revīzijas iestādēm”, nevis “revīzijas struktūrām” (9). Līguma formulējums ir “kompetentiem dalībvalstu dienestiem”, bet formulējums Finanšu regulā – “valsts atbildīgajām struktūrvienībām”. Palāta iesaka saskaņot šo iedaļu ar Līguma terminoloģiju.

70.

Finanšu regulas projektā ir iekļauts jauns 164. pants, kurā paredzēts pamats Savienības ieguldījumu fondu iespējamai izveidei. Šie fondi tiktu izveidoti pēc Pasaules Bankas un Apvienoto Nāciju Organizācijas ieguldījumu fondu darbību parauga. Tie ļautu Komisijai apvienoti pārvaldīt citu donoru fondus, kā arī ES budžeta līdzekļus. Komisija piedāvā šos līdzekļus glabāt īpašā bankas kontā un ieturēt 7 %, lai segtu pārvaldības izmaksas.

71.

Jautājums par to, vai Komisijai jāuzsāk ieguldījumu fondu pārvaldība, ir politisks jautājums, par kuru Palāta necenšas formulēt nostāju. Palāta tomēr vērš Parlamenta un Padomes uzmanību uz jautājumiem par administrēšanu, izmaksām, pārskatatbildību un revīziju, kuri izriet no šā priekšlikuma.

72.

Kaut arī īpašs bankas konts, iespējams, ir piemērots iemaksu saņemšanai un glabāšanai līdz brīdim, kad tās būs vajadzīgas, ir vajadzīgi citi pasākumi, lai ziedojumus izmantotu. Piemēram, no ieguldījumu fonda, kura nolūks ir reaģēt uz zemestrīci Haiti, būtu jāapmaksā izdevumi Haiti vietējā valūtā, jāmaksā par piegādēm un pakalpojumiem dažādās valūtās Karību jūras reģionā, kā arī jāiegādājas preces un loģistikas pakalpojumi ES un ārpus tās. Šajā nolūkā ieguldījumu fonda darījumi būtu jāveic no vairākiem bankas kontiem un ar tiem būtu jānodarbojas vairākām pārstāvniecībām un darbiniekiem.

73.

Tādējādi ieguldījumu fonda grāmatvedība būtu sarežģīta un cieši integrēta ar citām grāmatvedības darbībām. Šī sarežģītība nav atspoguļota Komisijas teksta projektā par “īpašajiem bankas kontiem”.

74.

Saskaņā ar Finanšu regulas projektu Komisijai būtu atļauts no iemaksām ieturēt 7 % pārvaldības maksu, lai segtu ieguldījumu fonda administrēšanas izmaksas. Palāta saprot, ka šis skaitlis (kurš tiek izmantots arī EK/ANO Finanšu un administratīvajā pamatnolīgumā) atspoguļo administratīvo pieskaitāmo izmaksu atļauto robežlielumu citās budžeta jomās, nevis novērtējumu par iespējamajām papildu izmaksām par ieguldījumu fonda pārvaldību.

75.

Priekšlikuma iezīme ir tāda, ka Komisija, kas pati būtu līdzekļu devēja, varētu ieturēt administrēšanas maksu, lai pati pārvaldītu savas iemaksas fondā. Paskaidrojumā teikts, ka īpašais bankas konts būs “ārpus budžeta”, tādējādi norādot, ka Komisija paredz pārskaitījumus ieguldījumu fondā uzskatīt par budžeta izdevumu. Nav skaidrs, vai Komisijai ir likumīgas tiesības ieturēt administrēšanas maksu par savu līdzekļu pārvaldību, tāpat nav skaidrs, vai 7 % pārvaldības maksa atbilst iespējamo izmaksu pamatotam novērtējumam.

76.

Īstenošanas kārtības projektā (231.a pants) ir teikts, ka ieguldījumu fonds jākonsolidē Komisijas gada pārskatos un ka gada pārskats jāiesniedz budžeta lēmējiestādei budžeta apstiprināšanas procesa kontekstā. Katru atsevišķu ieguldījumu fondu revidē vismaz trīs reizes: to dara iekšējās revīzijas dienests, Revīzijas palāta un “neatkarīgs ārējais revidents”.

77.

Šo kārtību var salīdzināt ar ieguldījumu fondu pārvaldnieku veiktajiem pasākumiem. Tajos parasti ietilpst ieguldījumu fondu konsolidēto pārskatu sagatavošana, kas aptverta vienā revīzijā. Šāda konsolidācija būtiski samazina revīzijas izmaksas. Pasaules Bankas gadījumā donori, kuri vēlas gūt lielāku pārliecību par atsevišķiem ieguldījumu fondiem, organizē revīziju, ko veic pārvaldes iestādes ārējais revidents, bet tie maksā atlīdzība revidentam, lai segtu šīs revīzijas papildu izmaksas.

78.

Palāta iesaka Parlamentam un Padomei Komisijas priekšlikuma izvērtēšanā pienācīgi ņemt vērā izklāstītos apsvērumus, un gadījumā, ja priekšlikums izveidot Savienības ieguldījumu fondus tiek atbalstīts, apsvērt, kā var izveidot stabilu, bet rentablu īstenošanas kārtību.

79.

Finanšu regulas projektā ir iekļauts jauns 185.a pants, kurā sniegts pamats, lai skaidri ieviestu publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) jēdzienu un lai īpašai publiskā un privātā sektora partnerības struktūrai uzticētu to ieviešanu. Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka Komisija pieņem vienkāršotu finanšu paraugregulu, kurā izklāstīts to principu kopums, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību. Šie principi, kuri izriet no Finanšu regulas projekta jaunā 53.b panta, tiktu iekļauti finanšu noteikumos, kas jāpieņem struktūrām, kuras ir juridiskas personas, izveidotas ar pamataktu un kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana saskaņā ar 53. panta 1. punkta 2. apakšpunkta e) daļu.

80.

Būtībā publiskā un privātā sektora partnerības ir ilgtermiņa, augstas vērtības un bieži vien sarežģīts juridisks veidojums. Komisijas tehniskajā dokumentācijā ir minēts, ka pašreizējās Finanšu regulas noteikumus partneri neuzskata par piemērotiem. Pamatojoties uz to (un pēc padziļinātas analīzes), Komisija uzskatīja, ka, lai īstenotu PPP, pašreizējām iespējām jāpievieno papildu iespēja to uzticēt īpašai publiskā un privātā sektora partnerības struktūrai.

81.

Lēmums par to, vai īpašai publiskā un privātā sektora partnerības struktūrai uzticēt PPP īstenošanu, ir politisks jautājums, par kuru Palāta necenšas formulēt viedokli. Noteikumos par “vienkāršotu finanšu paraugregulu” īpašām struktūrām nav paredzēta apspriešanās ar Palātu. Palāta uzskata, ka ir svarīgi, lai šis dokuments nekādā veidā neierobežotu Palātas iespējas revidēt šo ES līdzekļu izmantošanu.

82.

Palāta iesaka minētā panta otrajam teikumam pievienot frāzi “un pēc apspriešanās ar Revīzijas palātu”.

83.

Palātai nav komentāru par šo priekšlikumu.

84.

Palātai nav komentāru par Komisijas procedūras ieteikumiem.

85.

Palāta vēlas vērst Parlamenta un Padomes uzmanību uz četriem jautājumiem, uz kuriem nav norādīts Komisijas paskaidrojuma rakstā: iepriekšējā finansējuma ieskaits (81. pants), grāmatveža pienākumi (123. pants), aģentūru revīzija (185. panta 4. punkts) un pārskatu sniegšanas saistību noteikšana visā Finanšu regulā.

86.

Pēdējos gados dažās budžeta daļās ir vērojams ļoti augsts neieskaitītā iepriekšējā finansējuma līmenis. Komisijas priekšlikumā ir sniegta atbilde uz šo problēmu.

87.

Komisija cita starpā iesaka 81. pantam pievienot jaunu 4. punktu, kurā būtu noteikts, ka atbildīgais kredītrīkotājs “regulāri” veic iepriekšējā finansējuma ieskaitu, taču nav minēts, cik bieži tas jāveic. Nav skaidrs, vai ierosinātā izmaiņa palīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi.

88.

Palāta iesaka Eiropas Parlamentam un Padomei apsvērt iespēju padarīt stingrāku šo noteikumu, piemēram, norādot uz to, ka ir vēlams pārlieku neuzkrāt neieskaitītus iepriekšējā finansējuma maksājumus, un/vai ļaujot veikt tikai vienu iepriekšējā finansējuma maksājumu.

89.

Palāta norāda, ka Komisijai būtu jāspēj risināt problēma par neieskaitīta iepriekšējā finansējuma augsto līmeni pirms izmaiņu veikšanas Finanšu regulā. Palāta ierosina Komisijai izvirzīt mērķi samazināt neieskaitīta iepriekšējā finansējuma līmeni un kontrolēt virzības gaitu ar gada darbības pārskatu starpniecību.

90.

Komisijas priekšlikums vienkāršo un saīsina tekstu par pārskatu izveidi. Dažas izmaiņas attiecas uz dažādas finansiālās informācijas iesniegšanas datumiem.

91.

Palāta atzinīgi vērtē šīs sadaļas pašreizējā teksta vienkāršošanu, tomēr uzskata, ka būtu lietderīgi izmantot iespēju skaidri formulēt Komisijas grāmatveža atbildību attiecībā uz Komisijas pārskatiem, lai nodrošinātu, ka pārskati ir pienācīgi sagatavoti. Nolūks nebūtu mainīt būtību, jo praksē pārskatus visos būtiskajos aspektos sagatavo saskaņā ar Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, tomēr ir iespējams panākt lielāku skaidrību.

92.

Palāta iesaka grozīt 123. pantu un iekļaut formulējumu par to, ka pārskati jāsagatavo saskaņā ar “starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem publiskajam sektoram” (formulējums aizgūts no 133. panta), bet grāmatvedim jādod iespēja no tiem atkāpties, lai gūtu patiesu un objektīvu priekšstatu. Tādējādi grāmatvedim būtu atļauts tajos gadījumos, kad tas jādara, lai sniegtu patiesu un objektīvu priekšstatu, piemērot pieeju, kas atšķiras no tās, kura prasīta tikai standartos. Grāmatvedis paskaidrotu, ka tas ir darīts, un (pārskatu piezīmēs) parādītu, ka finanšu pārskati būtu bijuši citādi gadījumā, ja būtu ievēroti standarti.

93.

Palāta iesaka Parlamentam un Padomei Komisijas priekšlikuma izvērtēšanā par šo Finanšu regulas daļu apsvērt iespēju iekļaut piedāvāto teksta precizējumu.

94.

Komisija ir ierosinājusi jaunu 185. panta 4. punktu, kurā ir iekļauti noteikumi par ES aģentūru revīziju. Šajā punktā noteikts, ka īpašo gada ziņojumu sagatavošanā par aģentūrām Palāta par pamatu izmanto darbu, ko veikuši privātā sektora revidenti, kurus ieceļ katra aģentūra. Šā priekšlikuma precīzs nolūks nav īsti skaidrs: pirmais teikums attiecas uz ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību, otrais – uz pārskatiem.

95.

Komisijas priekšlikums potenciāli var veidot pamatu aģentūru revīzijas sistēmas uzlabošanai. Privātā sektora revidenti ir raduši gatavot atzinumu par pārskatu ticamību. Palāta piekrīt Komisijas viedoklim, ka tai vajadzētu spēt uzticēties neatkarīga un pienācīgi iecelta privātā sektora revidenta darbam saistībā ar šā revidenta atzinumu par aģentūras pārskatu ticamību.

96.

Apstākļi ir nedaudz sarežģītāki saistībā ar likumību un pareizību, jo ES tiesību aktos noteiktās prasības ir vairāk attālinātas no privātā sektora revidentu tradicionālā revīzijas darba. Palāta uzskata, ka piemērotākais risinājums būtu uzdot ieceltam privātā sektora revidentam īstenot “saskaņotas procedūras” attiecībā uz iepirkuma un darbā pieņemšanas jautājumiem. To darot, privātā sektora revidents atlasītu “saskaņotu” paraugu saistībā ar iepirkuma un darbā pieņemšanas procesiem un šim paraugam veiktu “saskaņotas” pārbaudes. Pamatojoties uz pārbaužu rezultātiem, Palāta pēc tam formulētu savu atzinumu jautājumā par aģentūras pārskatu likumību un pareizību.

97.

Palāta tādējādi ierosina, ka tai vajadzētu būt iesaistītai privātā sektora revidentu atlasē, tai vajadzētu būt īpašumtiesībām uz revīzijas darba dokumentiem un tai būtu jābūt galīgajām tiesībām atteikties no privātā sektora revidenta pakalpojumiem, ja Palāta to uzskatītu par vajadzīgu. Tā kā revīzijas atzinums ir Palātas atzinums un tāds tas arī paliktu, Palātai ir jābūt pilnīgai uzraudzībai pār jebkuru tādu revīzijas darbu uz vietas, kuru veic ārēji pakalpojumu sniedzēji.

98.

Tā kā aģentūru un struktūru skaits arvien palielinās, šādā veidā pārskatīts priekšlikums ļautu Palātai turpmāk īstenot savas pilnvaras rentabli.

99.

Palāta iesaka pieņemt Komisijas priekšlikumu ar šādām izmaiņām:

100.

Papildus minētajam Palāta izvirza priekšlikumu nedaudz papildināt 185. panta 1. punktu, lai nodrošinātu, ka ar Palātu turpina apspriesties, pirms tiek pieņemta pamata finanšu regula aģentūrām un citām struktūrām.

101.

Finanšu regulā ir paredzēti vairāki ziņojumi, kurus sagatavo Komisija. Gada finanšu pārskati un ziņojumi par budžeta izpildi izriet (121. pants) no starptautiskajiem standartiem. Finanšu regula uzliek citas ziņojumu sagatavošanas prasības, tādas kā kredītrīkotāja gada darbības pārskats (60. panta 7. punkts) un pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību (122. pants). Līgumā tagad ir iekļauta arī prasība iesniegt ikgadēju Savienības finanšu novērtējumu (LESD 318. pants).

102.

Neapšaubot neviena šā ziņojuma vērtību, Palāta iesaka Eiropas Parlamentam un Padomei aicināt Komisiju apsvērt, vai nav iespējams vienkāršot un konsolidēt ziņojumus, ņemot vērā lietotāju vajadzības.

10.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 334/18