7.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/1

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32010M6014. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

7.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/1

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32010M5875. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

7.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/2

7.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/3

7.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/4

1.

4.3.1. punktu aizstāj ar šādu:

“4.3.1.   Ieguldījumu daļu maksimālais līmenis

Riska kapitāla pasākumam ir jānodrošina finansējuma daļas, kas pilnībā vai daļēji finansētas no valsts atbalsta, nepārsniedzot EUR 2,5 miljonus vienam mērķa MVU katrā divpadsmit mēnešu laikposmā.”

2.

5.1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)   pasākumi, kas nodrošina ieguldījumu daļas, pārsniedzot drošības zonas slieksni EUR 2,5 miljonu apmērā vienam mērķa MVU katrā divpadsmit mēnešu laikposmā

Komisija ir informēta par pastāvīgām svārstībām riska kapitāla tirgū un pašu kapitāla nepietiekamību ilgākā laikā, kā arī par to, cik lielā mērā uzņēmumus skar tirgus nepilnības atkarībā no uzņēmumu lieluma, uzņēmējdarbības attīstības stadijas un to saimnieciskās nozares. Tādējādi Komisija ir gatava apsvērt tādu riska kapitāla pasākumu pasludināšanu par saderīgiem ar kopējo tirgu, ar kuriem nodrošina ieguldījumu daļas, kas pārsniedz EUR 2,5 miljonu slieksni vienam uzņēmumu gadā, ja tiek iesniegti vajadzīgie pierādījumi par tirgus nepilnībām.”

3.

5.2.1. punktā, virsrakstu un ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“5.2.1.   Tirgus nepilnību pastāvēšana un pierādījumi par tām

Attiecībā uz riska kapitāla pasākumiem, ar ko paredz ieguldījumu daļas mērķa uzņēmumiem, pārkāpjot nosacījumus, kas izklāstīti 4. iedaļā, jo īpaši tiem, kuri paredz ieguldījumu daļas virs 2,5 miljoniem vienam mērķa uzņēmumu katrā divpadsmit mēnešu laikposmā, turpmākus ieguldījumus vai tādu vidējo uzņēmumu paplašināšanās stadijas finansēšanu, kas atrodas neatbalstāmos reģionos, kā arī pasākumus, kas īpaši saistīti ar ieguldījumu instrumentu, Komisija pieprasīs papildu pierādījumus tam, ka tirgus nepilnības tiek risinātas katrā līmenī, kurā iespējams atbalsts, pirms pasludinās ierosinātā riska kapitāla pasākuma saderīgumu ar kopējo tirgu. Šādiem pierādījumiem ir jābūt balstītiem uz pētījumu, kas norāda pašu kapitāla nepietiekamības līmeni attiecībā uz uzņēmumiem un nozarēm, kuriem paredzēts riska kapitāla pasākums. Attiecīgā informācija attiecas uz riska kapitāla un līdzekļu vākšanas kapitāla piedāvājumu, kā arī riska kapitāla nozares nozīmi vietējā ekonomikā. Ideālā variantā tā būtu jānodrošina par trīs līdz piecu gadu laikposmu līdz pasākuma ieviešanai, kā arī par turpmāko laikposmu, pamatojoties uz pamatotām prognozēm, ja tādas pieejamas. Iesniegtie pierādījumi var ietvert arī šādus elementus:”

7.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/6

—

4.5. punktu aizstāj ar šādu:

7.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/7

1.

Kopš globālās finanšu krīzes sākuma 2008. gada rudenī Komisija ir izdevusi četrus paziņojumus, kuros sniegti sīki izstrādāti norādījumi par kritērijiem attiecībā uz finanšu iestāžu (1) sniegtā valsts atbalsta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta prasībām. Minētie paziņojumi ir Paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi (Banku darbības paziņojums (2)); Paziņojums par finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos – atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem (Rekapitalizācijas paziņojums (3)); Komisijas paziņojums par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē (Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums (4)) un Paziņojums par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (Pārstrukturēšanas paziņojums (5)). Trijos no šiem četriem paziņojumiem – Banku darbības, Rekapitalizācijas un Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā – izklāstīti priekšnoteikumi dalībvalstu sniegtā atbalsta galveno veidu – garantijas saistībām, rekapitalizācija un aktīvu glābšanas pasākumi – atbilstībai, turpretim Pārstrukturēšanas paziņojumā sīki noteiktas konkrētas iezīmes, kas jāatspoguļo pārstrukturēšanas plānā (vai dzīvotspējas plānā) tāda ar krīzi saistīta valsts atbalsta konkrētajā kontekstā, kas finanšu iestādēm piešķirts, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

2.

Visos četros paziņojumos uzsvērts šādu atbalsta pasākumu pieņemamības pagaidu raksturs; katrā noteikts, ka jebkurš šāds atbalsta pasākums var būt pamatots tikai kā ārkārtas reakcija uz bezprecedenta spriedzi finanšu tirgos un tikai tik ilgi, kamēr šie ārkārtas apstākļi turpina pastāvēt. Pārstrukturēšanas paziņojums ir spēkā attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu, kas paziņots līdz 2010. gada 31. decembrim, bet pārējiem paziņojumiem nav spēkā esības termiņa.

3.

Šajā paziņojumā izklāstīti parametri bankām sniegtā ar krīzi saistītā atbalsta pagaidu pieņemamībai no 2011. gada 1. janvāra.

4.

Komisijas paziņojumi par bankām sniegto ar krīzi saistīto atbalstu, kā arī visi atsevišķie lēmumi par atbalsta pasākumiem un shēmām, kas ietilpst šo paziņojumu darbības jomā, ir pieņemti uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta juridiskā pamata, kas izņēmuma kārtā ļauj piešķirt atbalstu, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā. Akūtākajā krīzes posmā nosacījums par nopietniem traucējumiem bija neapšaubāmi izpildīts visā Savienībā, ņemot vērā ārkārtējo spriedzi finanšu tirgos, vēlāk apvienojumā ar reālās ekonomikas ārkārtīgi būtisku sarukšanu.

5.

Ekonomikas atveseļošanās, kura ir lēnām uzsākusies kopš 2010. gada sākuma, ir zināmā veidā notikusi straujāk nekā tas tika paredzēts šī gada sākumā. Kaut arī šī atveseļošanās joprojām ir trausla un Savienības līmenī nevienmērīga, dažas dalībvalstis uzrāda pieticīgu vai pat spēcīgu izaugsmes līmeni. Turklāt, neskatoties uz dažām jūtīgākām jomām, lielos vilcienos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu banku sektora situācija ir uzlabojusies. Rezultātā nopietni traucējumi visu dalībvalstu tautsaimniecībā vairs nav tik acīmredzami kā agrākos krīzes posmos. Lai gan Komisija apzinās šīs norises, tā tomēr uzskata, ka prasības valsts atbalstam, lai to apstiprinātu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ir izpildītas, ņemot vērā nesenās nedrošās situācijas atkārtošanos finanšu tirgos un plašākas negatīvas sekundārās ietekmes risku, šajā paziņojumā izklāstīto iemeslu dēļ.

6.

Atkārtota saspringuma parādīšanās neatkarīgo parādu tirgos spilgti ilustrē ilgstošu nepastāvību finanšu tirgos. Augstā līmeņa savstarpējā saistība un savstarpējā atkarība finanšu nozarē Savienībā ir radījusi tirgu uztraukumu par negatīvo ietekmi. Finanšu tirgu lielā nepastāvība un ekonomisko perspektīvu neskaidrība attaisno dalībvalstīm sniegto iespēju pierādīt nepieciešamību izmantot ar krīzi saistītus atbalsta pasākumus, kā drošības tīklu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

7.

Tāpēc Banku darbības, Rekapitalizācijas un Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumiem, kuros sniegti norādījumi par bankām sniegtā ar krīzi saistītā atbalsta atbilstības kritērijiem, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, jo īpaši valsts garantiju, rekapitalizācijas un aktīvu glābšanas pasākumu veidā, ir jāpaliek spēkā arī pēc 2010. gada 31. decembra. Tāpat Pārstrukturēšanas paziņojumam, kurā aplūkotas turpmākās darbības pēc šādiem atbalsta pasākumiem, arī joprojām jābūt piemērojamam pēc minētā datuma. Tāpēc Pārstrukturēšanas paziņojuma – vienīgā no četriem paziņojumiem ar noteiktu spēkā esības termiņu, 2010. gada 31. decembri, – piemērošanas laika posms būtu jāpagarina un jāattiecina uz pārstrukturēšanas atbalstu, par kuru paziņots līdz 2011. gada 31. decembrim.

8.

Tomēr paziņojumi jāpielāgo, lai sagatavotos pārejai uz pēckrīzes režīmu. Paralēli būs jāsagatavo jauni, pastāvīgi valsts atbalsta noteikumi banku glābšanai un pārstrukturēšanai normālos tirgus apstākļos, un tie būtu jāpiemēro, ja to atļaus tirgus apstākļi, no 2012. gada 1. janvāra. Iespējamā turpmākā nepieciešamība pēc krīzes izraisīta ārkārtēja valsts atbalsta finanšu nozarei jānovērtē, ņemot vērā minēto mērķi. Tai jāpievēršas, nosakot prasības šāda atbalsta atbilstībai tādā veidā, kas vislabāk ļauj sagatavoties jaunajam režīmam banku glābšanai un pārstrukturēšanai, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

9.

Atbalsta pasākumu turpmākā pieejamība atbilstīgi Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam ārkārtējos tirgus apstākļos nedrīkstētu kavēt procesu, kad notiek atteikšanās no pagaidu ārkārtējiem atbalsta pasākumiem bankām. Ekonomikas un finanšu padome savā 2009. gada 2. decembra sanāksmē secināja par nepieciešamību izveidot stratēģiju atbalsta pasākumu pakāpeniskai atcelšanai, kam būtu jābūt pārredzamai un pienācīgi koordinētai starp dalībvalstīm, lai izvairītos no negatīvas sekundāras ietekmes, bet ņemtu vērā dažādos konkrētos apstākļus dalībvalstīs (6). Secinājumos turklāt izklāstīts, ka principā pakāpeniskas atcelšanas process attiecībā uz dažādu veidu atbalstu bankām būtu jāsāk ar valsts garantiju shēmu mazināšanu, veicinot atbalsta pakāpenisku samazināšanu stabilām bankām un rosinot citas bankas novērst savus trūkumus.

10.

Kopš 2010. gada 1. jūlija Komisija ir piemērojusi stingrākus nosacījumus valsts garantiju atbilstībai saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu (7), ieviešot lielāku garantijas maksu un jaunu prasību par dzīvotspējas plānu atbalsta saņēmējiem, kas izmanto jaunas garantijas un pārsniedz noteiktu robežvērtību kopējām nenokārtotām garantētām saistībām gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret kopējām saistībām (8). Komisija skaidri ierobežoja šādu grozītu garantiju shēmu darbību līdz 2010. gada otrai pusei. Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju un ierobežoto laiku kopš jauno cenas noteikšanas nosacījumu ieviešanas, pašlaik šķiet, ka nav nepieciešama šo nosacījumu papildu pielāgošana. Tāpēc valsts garantiju shēmas, kurām valsts atbalsta apstiprinājums beidzas 2010. gada beigās, var atļaut vēl uz sešiem mēnešiem līdz 2011. gada 30. jūnijam, pamatojoties uz nosacījumiem, kas ieviesti no 2010. gada jūlija (9). Atbilstīgi iepriekšējai praksei Komisija 2011. gada pirmajā pusē atkārtoti novērtēs valsts garantiju atbilstības nosacījumus pēc 2011. gada 30. jūnija.

11.

Turpmākajos punktos Komisija izklāstīs darbības, lai pakāpeniski atceltu rekapitalizācijas un samazinātas vērtības aktīvu pasākumus, jo attiecībā uz šiem pasākumiem šādas darbības vēl nav veiktas, izņemot atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stimulus, kas jau pastāv ar cenu noteikšanu.

12.

Krīzes sākumā Komisija noteica atšķirību starp nestabilām/grūtībās nonākušām finanšu iestādēm un pamatā stabilām finanšu iestādēm, t. i., finanšu iestādēm, kas cieš no iekšējām, strukturālām problēmām saistībā, piemēram, ar to konkrēto uzņēmējdarbības modeli vai ieguldījumu stratēģiju, un finanšu iestādēm, kuru problēmas galvenokārt ir saistītas ar ārkārtēju situāciju finanšu krīzē, nevis ar to uzņēmējdarbības modeļa pamatotību, neefektivitāti vai pārmērīga riska uzņemšanos. Atšķirība noteikta jo īpaši, pamatojoties uz vairākiem rādītājiem, kas izklāstīti Rekapitalizācijas paziņojumā: kapitāla pietiekamība, pašreizējā procentu likmju starpība kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem (CDs), pašreizējais bankas reitings un tā perspektīvas, kā arī cita starpā rekapitalizācijas relatīvais lielums. Attiecībā uz pēdējo Komisija uzskata atbalstu, kas saņemts rekapitalizācijas un aktīvu glābšanas pasākumu veidā, vairāk nekā 2 % apmērā no bankas riska svērtajiem aktīviem, par rādītāju, lai noteiktu atšķirību starp pamatā stabilām un grūtībās nonākušām bankām. Grūtībās nonākušas bankas rekapitalizācijas gadījumā prasība ir iesniegt Komisijai pārstrukturēšanas plānu, turpretim stabilas bankas rekapitalizācijas gadījumā prasība ir iesniegt dzīvotspējas plānu.

13.

Sākotnējais loģiskais pamats minētās atšķirības noteikšanai un rādītāju, tostarp 2 % robežvērtības no bankas riska svērtajiem aktīviem, noteikšanai bija bailes, ka kapitāla vajadzības vērtības samazināšanās rezultātā, tirgu augstākas prasības attiecībā uz banku kapitāla līmeni un īslaicīgas grūtības tirgos piesaistīt kapitālu citādi novestu pie tā, ka stabilas bankas samazinātu aizdevumus reālajai ekonomikai, lai izvairītos no nepieciešamības iesniegt pārstrukturēšanas plānu valsts līdzekļu izmantošanas gadījumā. Tomēr pašlaik banku sektoram kopumā ir mazāk grūtību tirgos piesaistīt kapitālu vai cita starpā izmantot nesadalīto peļņu (10), un tāpēc tās var apmierināt savas kapitāla vajadzības, neizmantojot valsts atbalstu (11). 2009. un 2010. gada laikā ir ievērojami palielinājies kapitāla apjoms, ko finanšu iestādes piesaistījušas tirgū, kas liecina, ka finanšu iestādēm ir atjaunojusies piekļuve kapitāla tirgiem, kā arī par sagaidāmām jaunām regulatīvām prasībām (12).

14.

Tāpēc šķiet, ka atšķirība starp stabilām un grūtībās nonākušām bankām vairs nav svarīga, lai noteiktu, kurām bankām jāiesaistās pārrunās par to pārstrukturēšanu ar Komisiju. Rezultātā bankām, kuras 2011. gadā joprojām kapitāla piesaistīšanai vēršas pie valsts vai izmanto samazinātas vērtības aktīvu pasākumus, būtu jāiesniedz Komisijai pārstrukturēšanas plāns, kurā parādīta bankas apņemšanās veikt vajadzīgos pārstrukturēšanas pasākumus un bez liekas kavēšanās atgriezties pie dzīvotspējas. Tādējādi no 2011. gada 1. janvāra pārstrukturēšanas plāns tiks pieprasīts no ikviena saņēmēja, kas izmanto jaunu rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu pasākumu (13).

15.

Novērtējot banku pārstrukturēšanas vajadzības, Komisija ņems vērā katras iestādes konkrēto situāciju, pakāpi, kādā šāda pārstrukturēšana ir nepieciešama, lai atjaunotu dzīvotspēju bez papildu valsts atbalsta, kā arī iepriekš izmantoto valsts atbalstu. Parasti jo lielāks ir iepriekš izmantotais valsts atbalsts, jo izteiktāka ir norāde par nepieciešamību veikt padziļinātu pārstrukturēšanu, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju. Turklāt atsevišķajā novērtējumā tiks ņemta vērā konkrētā situācija tirgos, un smaga satricinājuma gadījumā, kas apdraud finanšu stabilitāti vienā vai vairākās dalībvalstīs, pārstrukturēšanas ietvars tiks piemērots atbilstīgi elastīgā veidā.

16.

Pārstrukturēšanas plāna pieprasīšana bankām, kas saņem strukturālu atbalstu (t. i., rakapitalizācijas un/vai samazinātas vērtības aktīvu pasākumi), tajā pašā laikā akceptējot, ka vienīgi refinansēšanas garantiju izmantošana joprojām neradītu prasību iesniegt pārstrukturēšanas plānu (14), raida signālu, ka bankām ir jāgatavojas atgriezties pie normāliem tirgus mehānismiem bez valsts atbalsta, finanšu nozarei pakāpeniski izejot no krīzes apstākļiem. Tas dod stimulu atsevišķām iestādēm, kam joprojām ir nepieciešams atbalsts, lai paātrinātu nepieciešamo pārstrukturēšanu. Tajā pašā laikā tas piedāvā pietiekamu elastību, lai pienācīgi ņemtu vērā iespējami daudzveidīgus apstākļus, kas ietekmē dažādu banku situāciju vai valstu finanšu tirgus. Tas arī ņem vērā vispārējas vai konkrētas valsts finanšu stabilitātes pasliktināšanās iespēju, ko šobrīd nevar izslēgt, ņemot vērā finanšu tirgu situācijas vēl nenovērstos nestabilitātes faktorus.

17.

Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērojamības un Pārstrukturēšanas paziņojuma darbības pagarināšana būs uz vienu gadu līdz 2011. gada 31. decembrim (15). Šis pagarinājums, piemērojot mainītus nosacījumus, būtu jāskata arī saistībā ar pakāpenisku pāreju uz valsts atbalsta pamatnostādņu banku glābšanai un pārstrukturēšanai pastāvīgāku režīmu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kas, ja to pieļauj tirgus apstākļi, būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. janvāra.

7.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/11

7.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/12

1.

Komisija 2010. gada 29. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Sanofi-Aventis (Francija) iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Genzyme (ASV) publiskā izsolē, kas izziņota 2010. gada 4. oktobrī.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5999 – Sanofi-Aventis/Genzyme uz šādu adresi:

7.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/13

1.

Komisija 2010. gada 29. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums Intel Corporation (“Intel”, ASV) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu McAfee Inc. (“McAfee”), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5984 – Intel/McAfee uz šādu adresi: