30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/1

1.

2010. gada 31. martā Komisija pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pilsoņu iniciatīvu (3). Priekšlikums iesniegts pēc sabiedriskās apspriešanas šajā jautājumā, kas notika laikā no 2009. gada 11. novembra līdz 2010. gada 31. janvārim (4).

2.

Pilsoņu iniciatīva ir viens no ES tiesību aktu jauninājumiem, kas ieviests saskaņā ar Lisabonas līgumu, kas dod iespēju ne mazāk kā vienam miljonam pilsoņu, kuri pārstāv ievērojamu skaitu dalībvalstu, aicināt Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumu. Ierosinātā regula ir balstīta uz LES 11. panta 4. punktu un LESD 24. panta 1. daļu, kas paredz, ka procedūras un nosacījumus, kuri nepieciešami pilsoņu iniciatīvai, nosaka saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

3.

Priekšlikums tika nosūtīts EDAU saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu tajā pašā dienā, kad to pieņēma. Ar EDAU neoficiāli konsultējās arī pirms priekšlikuma pieņemšanas. EDAU atzinīgi novērtēja šo neoficiālo apspriešanos un pauž gandarījumu par to, ka priekšlikuma galīgajā versijā ir ņemta vērā lielākā daļa viņa piezīmju.

4.

Kopumā EDAU ir apmierināts ar to, kādā veidā ierosinātajā regulā ir risināts datu aizsardzības jautājums. Detalizētā līmenī EDAU ir daži ierosinājumi precizējumiem. Tie ir aplūkoti šā atzinuma II nodaļā.

5.

Izsakot sākotnējo piezīmi, EDAU vēlas uzsvērt, ka datu aizsardzības noteikumu ievērošana būtiski uzlabo šā jaunā svarīgā instrumenta uzticamību, spēku un panākumus.

6.

Saskaņā ar LES 11. panta 4. punktu un LESD 24. panta 1. daļu priekšlikums nosaka pilsoņu iniciatīvas procedūras un nosacījumus. Ierosinātā regula definē dalībvalstu minimālo skaitu, minimālo pilsoņu skaitu no katras dalībvalsts un pilsoņu minimālo vecumu, lai tiem būtu tiesības piedalīties iniciatīvā. Turklāt priekšlikums nosaka materiālos un procesuālos nosacījumus Komisijas veiktajai iniciatīvas pārbaudei.

7.

Šis atzinums ir vērsts tikai uz tiem nosacījumiem, kuri ir būtiski no datu aizsardzības perspektīvas. Tie ir noteikumi par pilsoņu iniciatīvas reģistrāciju (4. pants), procedūras paziņojumu par atbalstu vākšanai (5. un 6. pants) un prasības paziņojumu par atbalstu verifikācijai un apliecināšanai (9. pants). Īpaša uzmanība datu aizsardzībai ir pievērsta priekšlikuma 12. pantā. 13. pants attiecas uz pilsoņu iniciatīvas organizatoru atbildību. Šie nosacījumi turpmāk ir analizēti detalizēti.

8.

Pirms no parakstītājiem vākt paziņojumus par atbalstu ierosinātajai pilsoņu iniciatīvai, organizatoriem ir jāreģistrē minētā iniciatīva Komisijā, izmantojot tiešsaistes reģistru. Viņam ir jānorāda informācija, kas paredzēta ierosinātās regulas II pielikumā. Šajā informācijā ir iekļauta organizatora personīgā informācija, t. i., pilns vārds, pasta adrese un e-pasta adrese. Saskaņā ar priekšlikuma 4. panta 5. punktu pilsoņu iniciatīvas priekšlikums reģistrā būs pieejams publiski. Lai gan no teksta tas nav pilnībā saprotams, EDAU pieņem, ka organizatora pasta adrese un e-pasta adrese reģistrā nebūs publiski pieejama. Ja tas tā nav, EDAU aicina likumdevēju izvērtēt un paskaidrot publicēšanas nepieciešamību un attiecībā uz to precizēt 4. panta tekstu.

9.

Organizators ir atbildīgs par vajadzīgo paziņojumu par atbalstu ierosinātai pilsoņu iniciatīvai vākšanu no parakstītājiem. Saskaņā ar 5. panta 1. punktu paziņojumu par atbalstu veidlapām ir jāatbilst paraugam, kas norādīts ierosinātās regulas III pielikumā. Šajā veidlapas paraugā parakstītājam ir prasīts norādīt konkrētu (nepārprotamu) personīgo informāciju, piemēram, vārdu un uzvārdu, un gadījumā, ja tas ir papīra formātā, arī īsto parakstu. Lai kompetentā iestāde varētu pārbaudīt paziņojuma par atbalstu autentiskumu, obligāti ir jānorāda arī cita konkrēta informācija: pilsēta un valsts, kurā dzīvo parakstītājs, dzimšanas datums un vieta, tautība, personas identifikācijas numurs, identifikācijas numura/personu apliecinoša dokumenta veids un dalībvalsts, kas izdevusi numuru/dokumentu. Citos, neobligāti aizpildāmos veidlapas parauga laukos ir norādāma iela, kurā dzīvo parakstītājs, un viņa e-pasta adrese.

10.

EDAU uzskata, ka – lai varētu organizēt pilsoņu iniciatīvu un nodrošināt paziņojumu par atbalstu autentiskumu – parauga veidlapā ir nepieciešami visi obligāti aizpildāmie informācijas lauki, izņemot personas identifikācijas numuru. Dalībvalstīs šo unikālo identifikācijas numuru izmantošana, kur tādi pastāv, tiek regulēta atšķirīgi. Jebkurā gadījumā EDAU nesaskata personas identifikācijas numura pievienoto vērtību paziņojumu par atbalstu autentiskuma pārbaudes nolūkiem. Pārējā pieprasītā informācija ir uzskatāma par pietiekamu, lai īstenotu šo nolūku. Tādēļ EDAU iesaka dzēst šo informācijas lauku no III pielikumā iekļautā veidlapas parauga.

11.

Turklāt EDAU apšauba nepieciešamību standarta veidlapā iekļaut neobligātās informācijas laukus un, ja šāda nepieciešamība nav pierādāma, iesaka dzēst šos laukus no III pielikumā iekļautā veidlapas parauga.

12.

Turklāt EDAU iesaka parauga apakšā iekļaut standarta paziņojumu par privātumu, norādot datu apstrādātāja identitāti, vākšanas nolūkus, citus datu saņēmējus un uzglabāšanas periodu. Šādas informācijas nodrošināšanu datu subjektam nosaka Direktīvas 95/46/EK 10. pants.

13.

Ierosinātās regulas 6. pantā ir aplūkota paziņojumu par atbalstu vākšana, izmantojot tiešsaistes sistēmas. 6. pantā organizatoram ir noteikts pienākums pirms paziņojumu par atbalstu vākšanas nodrošināt, lai paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēmām ir atbilstoši drošības un tehniskie parametri, lai nodrošinātu, ka, cita starpā, tiešsaistē sniegtie dati tiek uzglabāti drošībā “[tā, ka] tos nav iespējams izmainīt vai izmantot citiem mērķiem, nekā norādītajā atbalstā konkrētajai pilsoņu iniciatīvai, un lai personas datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudēšanu, izmainīšanu, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem” (5).

14.

Turklāt 6. panta 2. punktā ir noteikts, ka organizators jebkurā laikā var lūgt attiecīgo kompetento iestādi apliecināt, ka paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēma atbilst minētajiem noteikumiem. Šāds apliecinājums organizatoram jebkurā gadījumā ir jāpieprasa pirms paziņojumu par atbalstu iesniegšanas verifikācijai (skatīt turpmāk 9. pantu).

15.

Turklāt 6. panta 5. punkts nosaka Komisijai pienākumu pieņemt tehniskās specifikācijas šo drošības noteikumu īstenošanai saskaņā ar priekšlikuma 19. panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru.

16.

EDAU atzinīgi novērtē to, ka priekšlikuma 6. pantā ir īpaši uzsvērta paziņojumu vākšanas sistēmas tiešsaistē drošība. Pienākums nodrošināt datu apstrādes drošību ir viena no datu aizsardzības prasībām, kura ir atrodama Direktīvas 95/46/EK 17. pantā. EDAU ir gandarīts par to, ka pēc EDAU neoficiālajiem komentāriem Komisija priekšlikuma 6. panta 4. punktu ir saskaņojusi ar Direktīvas 95/46/EK 17. panta 1. punktu. Tāpat EDAU atzinīgi novērtē to, ka 6. panta 4. punktā ir iekļauts pienākums nodrošināt, lai dati netiktu izmantoti citiem mērķiem, nekā norādītajā atbalstā konkrētajai pilsoņu iniciatīvai. Tomēr EDAU aicina likumdevēju līdzīgu pienākumu ar vispārīgu darbības jomu iekļaut 12. pantā (skatīt turpmāk 27. punktu).

17.

EDAU ir šaubas saistībā ar attiecīgās kompetentās iestādes veiktās apliecināšanas laika noteikšanu. Organizatoram ir pienākums pieprasīt apliecināšanu vienīgi beigās, pirms viņš savāktos paziņojumus par atbalstu nodod šai iestādei verifikācijai. Viņš to var darīt arī agrāk. Pieņemot, ka tiešsaistes sistēmas apliecināšanai ir pievienotā vērtība, EDAU uzskata, ka apliecināšanai ir jānotiek pirms paziņojumu vākšanas, lai novērstu iespēju, ka vismaz viena miljona pilsoņu personas dati tiek vākti sistēmā, kura vēlāk varētu izrādīties nepietiekami droša. Tādēļ EDAU aicina likumdevēju šo pienākumu iekļaut 6. panta 2. punkta tekstā. Protams, ka līdz ar to ir jānodrošina, lai apliecināšanas procedūra organizatoram nebūtu nevajadzīgs administratīvais slogs.

18.

Saistībā ar to EDAU vēlas norādīt uz Direktīvas 95/46/EK 18. pantu, kurā datu apstrādātājam ir noteikts pienākums pirms apstrādes darbības paziņot par to valsts datu aizsardzības iestādei, ja vien nav piemērojams kāds izņēmums. Nav skaidrs, kā šis paziņošanas pienākums, uz kuru attiecas izņēmums, ir saistīts ar kompetentās valsts iestādes veiktu apliecināšanu saskaņā ar ierosināto regulu. Lai varētu pēc iespējas novērst administratīvo slogu, EDAU aicina likumdevēju paskaidrot saistību starp Direktīvas 95/46/EK 18. panta paziņošanas procedūru un ierosinātās regulas 6. pantā minēto apliecināšanas procedūru.

19.

Pievēršoties tehnisko specifikāciju īstenošanas noteikumiem. EDAU pieņem, ka pirms īstenošanas noteikumu pieņemšanas notiks konsultēšanās ar viņu. Jo īpaši tādēļ, ka Komisijas personāla darba dokumentā par Zaļās grāmatas rezultātiem ir minētas vairākas sistēmas, kas ierosinātas sabiedriskās apspriešanas laikā, lai nodrošinātu tiešsaistes parakstu autentiskumu, no kurām viena ir ideja par Eiropas pilsoņu smartcard, kas nodrošina e-parakstus. Šāda sistēma acīmredzami ievieš jaunus apsvērumus datu aizsardzības jomā (6).

20.

Pēc tam, kad ir savākti vajadzīgie paziņojumi par atbalstu, organizators šos paziņojumus iesniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm verifikācijai un apliecināšanai. Organizators parakstījušos personu personīgo informāciju nodod dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura ir izdevusi parakstījušās personas paziņojumā par atbalstu norādīto personu apliecinošo dokumentu. Kompetentajai iestādei trīs mēnešu laikā ir jāpārbauda paziņojumi par atbalstu, pamatojoties uz “atbilstošu pārbaudi”, un jāizsniedz organizatoram apliecinājums (7). Apliecinājums ir izmantojams tad, kad iniciatīvu iesniedz Komisijai.

21.

EDAU atzinīgi novērtē šo decentralizēto sistēmu, pateicoties kurai Komisijas rīcībā nokļūst nevis parakstījušos personu personas dati, bet gan apliecinājumi, kurus izdod valstu kompetentās iestādes. Šāda sistēma ierobežo nepareizas personas datu apstrādes iespēju, jo tā samazina datu saņēmēju skaitu.

22.

No teksta nav saprotams, ko nozīmē kompetentās iestādes “atbilstoša pārbaude”. Arī saistītais 15. uzskaitījums nerada skaidrību šajā jautājumā. EDAU vēlas uzzināt, kādā veidā kompetentās iestādes pārbaudīs paziņojumu par atbalstu autentiskumu. Jo īpaši viņu interesē tas, vai kompetentajām iestādēm būs iespēja kontrolēt paziņojumus, salīdzinot ar informāciju par pilsoņu identitāti, kas pieejama no citiem avotiem, piemēram, valsts vai reģionāliem reģistriem. EDAU aicina likumdevēju precizēt šo jautājumu.

23.

Ierosinātās regulas 12. pants ir veltīts vienīgi personas datu aizsardzībai. Tajā ir uzsvērts, ka organizatoram, kā arī kompetentajai iestādei ir jāievēro Direktīva 95/46/EK un saskaņā ar to pieņemtie valsts noteikumi. 20. uzskaitījumā ir minēta arī Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošana tad, kad Komisija apstrādā personas datus, reģistrējot iniciatīvas organizatoru. EDAU atzinīgi novērtēja šīs nostādnes.

24.

Turklāt nosacījums skaidri paredz, ka organizators un kompetentā iestāde attiecīgās veiktās datu apstrādes nolūkā ir uzskatāmi par datu apstrādātājiem. EDPS ir gandarīts par šādu precizēšanu. Datu apstrādātājs ir galvenais atbildīgais par datu aizsardzības noteikumu ievērošanu. Priekšlikuma 12. pants nerada nekādas šaubas par to, kurš ir uzskatāms par datu apstrādātāju.

25.

Turklāt 12. pantā ir noteikts savākto personas datu maksimālais glabāšanas laiks. Organizatoram šis termiņš ir noteikts vienu mēnesi pēc iniciatīvas iesniegšanas Komisijai vai vismaz 18 mēnešu pēc ierosinātās iniciatīvas reģistrācijas datuma. Kompetentajām iestādēm ir jāiznīcina dati viena mēneša laikā pēc apliecinājuma izdošanas. EDAU atzinīgi novērtēja šos ierobežojumus, jo tie nodrošina atbilstību Direktīvas 95/46/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta prasībām.

26.

Turklāt EDAU ir gandarīts par to, ka 12. pantā ir atkārtots teksts par datu apstrādes drošību, kas aizgūts no Direktīvas 95/46/EK 17. panta 1. punkta. Līdz ar to ir skaidrs, ka šie pienākumi ir piemērojami ne tikai tad, kad tiek izmantota vākšanas tiešsaistes sistēma (skatīt iepriekš 13. punktu), bet arī situācijās, uz kurām attiecas ierosinātā regula.

27.

Kā iepriekš minēts 16. punktā, EDAU iesaka likumdevējam 12. pantā pievienot vēl vienu punktu, kas nodrošinātu to, lai organizatora savāktos personas datus (izmantojot vākšanas tiešsaistes sistēmu vai citus līdzekļus) neizmantotu citiem mērķiem, nekā norādītajā atbalstā konkrētajai pilsoņu iniciatīvai, un arī, lai kompetentās iestādes saņemtos datus izmantotu vienīgi tam, lai varētu verificēt paziņojumu par atbalstu attiecīgajai pilsoņu iniciatīvai autentiskumu.

28.

13. pantā ir norādīts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka organizatori, kas pastāvīgi dzīvo vai ir reģistrēti to teritorijā, saskaņā ar civiltiesībām vai krimināltiesībām ir atbildīgi par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem un jo īpaši, cita starpā, par neatbilstību paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēmām noteiktajām prasībām vai datu krāpniecisku izmantošanu. 19. uzskaitījumā ir minēta Direktīvas 95/46/EK III nodaļa, kas attiecas uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sankcijām, un ir norādīts, ka šī nodaļa ir pilnībā piemērojama attiecībā uz datu apstrādi, ko veic, piemērojot ierosināto regulu. Priekšlikuma 13. pants ir aplūkojams kā papildinājums, pretēji Direktīvas 95/46/EK III nodaļai, skaidri atsaucoties uz dalībvalstu civiltiesībām un krimināltiesībām. EDAU, protams, atzinīgi novērtē šo nosacījumu.

29.

Kā norādīts ievadā un kļūst skaidrs no analīzes atzinuma II nodaļā, kopumā EDAU ir apmierināts ar veidu, kādā ierosinātajā regulā par pilsoņu iniciatīvu ir risināts jautājums pa datu aizsardzību. Ir skaidrs, ka datu aizsardzība ir ņemta vērā un priekšlikums ir veidots, nodrošinot atbilstību datu aizsardzības noteikumiem. EDAU ir īpaši gandarīts par 12. pantu, kurš ir veltīts vienīgi datu aizsardzībai un tas skaidri nosaka pienākumus un glabāšanas periodus. EDAU vēlas uzsvērt, ka datu aizsardzības noteikumu ievērošana būtiski uzlabo šā jaunā svarīgā instrumenta uzticamību, spēku un panākumus. Lai gan kopumā apmierināts ar priekšlikumu, EDAU joprojām uzskata, ka iespējami uzlabojumi.

30.

EDAU likumdevējam iesaka grozīt 6. pantu tā, lai organizatoram būtu pienākums pieprasīt vākšanas tiešsaistes sistēmas drošības apliecinājumu, pirms tas sāk vākt paziņojumus par atbalstu. Turklāt šādām apliecināšanas procedūrām nevajadzētu izraisīt organizatoram nevajadzīgu administratīvo slogu. Vēl EDAU ieteica paskaidrot saistību starp Direktīvas 95/46/EK 18. panta paziņošanas procedūru un ierosinātas regulas 6. pantā minēto apliecināšanas procedūru.

31.

Lai vēl vairāk uzlabotu priekšlikumu, EDAU iesaka likumdevējam:

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/6

1.

2010. gada 29. martā Komisija pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, ar ko atceļ Pamatlēmumu Nr. 2004/68/TI (3) (turpmāk tekstā – “Priekšlikums”).

2.

Priekšlikuma mērķis ir atcelt 2003. gada 22. decembrī pieņemto Pamatlēmumu, jo šajā iepriekšējā tiesību aktā ir konstatēti daži trūkumi. Jaunā redakcija uzlabos bērnu ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanu šādos aspektos: bērnu ļaunprātīgas izmantošanas smagu formu atzīšana par krimināli sodāmām, piemēram, bērnu seksa tūrisms, bērnu bez pavadoņa aizsardzība; kriminālizmeklēšana un kriminālvajāšanas koordinācija; jauni noziedzīgie nodarījumi IT vidē; cietušo aizsardzība; noziedzīgu nodarījumu novēršana.

3.

Viens no pasākumiem saistībā ar mērķi novērst noziedzīgus nodarījumus varētu būt piekļuves bērnu pornogrāfijai internetā ierobežošana.

4.

EDAU piekrīt priekšlikuma galvenajam mērķim. Viņš neplāno apšaubīt vajadzību izveidot labāku regulējumu, kas paredz atbilstošus pasākumus bērnu aizsardzībai pret ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr viņš vēlas uzsvērt dažu priekšlikumā paredzēto pasākumu, piemēram, tīmekļa vietņu bloķēšanas un informācijas līniju izveides sekas dažādu iesaistīto personu pamattiesībām uz privātumu un datu aizsardzību. Tādēļ viņš pēc savas iniciatīvas ir nolēmis iesniegt šo īso atzinumu.

5.

Datu aizsardzības jautājumi attiecas uz diviem priekšlikuma aspektiem, kas ir saistīti nevis konkrēti ar bērnu ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanu, bet gan ar jebkuru iniciatīvu, kuras mērķis ir privātā sektora sadarbība tiesībaizsardzības nolūkos. EDAU jau ir analizējis šos jautājumus dažādos kontekstos, jo īpaši saistībā ar nelegāla satura internetā apkarošanu (4).

6.

Saistībā ar priekšlikumu 13. apsvērumā un 21. pantā var konstatēt divus jautājumus, kas izraisa bažas. Tie ir aprakstīti turpmāk.

7.

Priekšlikumā ir paredzētas divas iespējamās alternatīvas, lai bloķētu piekļuvi no Eiropas Savienības teritorijas tīmekļa vietnēm, par kurām ir konstatēts, ka tās satur vai tajās izplata bērnu pornogrāfiju: mehānismi, lai rosinātu kompetentās tiesu vai policijas iestādes pieprasīt šādu bloķēšanu vai interneta pakalpojumu sniedzēju brīvprātīga rīcība, lai bloķētu tīmekļa vietnes saskaņā ar rīcības kodeksu vai vadlīnijām.

8.

EDAU apšauba kritērijus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem pieņem lēmumu par bloķēšanu: lai gan viņš var atbalstīt pasākumus, kurus veic policijas vai tiesu iestādes saskaņā ar labi definētu juridisko pamatu, viņam tomēr ir lielas šaubas par juridisko skaidrību gadījumā, ja šādu bloķēšanu veic privātas personas.

9.

Pirmkārt, viņš apšauba iespējamo interneta uzraudzību, kuras rezultātā var veikt šādu bloķēšanu. Uzraudzība un bloķēšana var nozīmēt dažādas darbības, tostarp interneta skenēšanu, nelikumīgu vai aizdomīgu tīmekļa vietņu atklāšanu un gala lietotāju piekļuves bloķēšanu, kā arī gala lietotāju, kuri mēģina piekļūt šādam saturam vai lejupielādēt to, rīcības tiešsaistē uzraudzību. Var izmantot dažādus līdzekļus ar atšķirīgu iejaukšanās pakāpi, taču joprojām ir aktuāls tas pats jautājums par interneta pakalpojumu sniedzēju nozīmi satura informācijas apstrādē.

10.

Šie uzraudzības pasākumi izraisa sekas datu aizsardzības izpratnē, jo tiks apstrādāti dažādu personu dati, proti, informācija par cietušajiem, lieciniekiem, lietotājiem vai satura nodrošinātājiem. EDAU savos iepriekšējos atzinumos ir paudis bažas par personu uzraudzību, kuru veic privātā sektora personas (piemēram, interneta pakalpojumu sniedzēji vai autortiesību turētāji) jomās, kuras būtībā ir tiesībaizsardzības iestāžu kompetencē (5).

11.

EDAU jau vairākkārt ir norādījis, ka “interneta lietotāju rīcības uzraudzība un papildus viņu IP adrešu vākšana ir iejaukšanās viņu tiesībās uz privātās dzīves un sarakstes neaizskaramību (…). Šis uzskats sakrīt ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi (7)”. Ņemot vērā šādu iejaukšanos, ir vajadzīgas atbilstošākas garantijas, lai nodrošinātu, ka uzraudzība un/vai bloķēšana tiek veikta tikai stingri mērķtiecīgā veidā un tiesas kontrolē, un ir atbilstoši drošības pasākumi, lai nepieļautu šā mehānisma ļaunprātīgu izmantošanu.

12.

Informācijas līniju tīklu, kā minēts priekšlikuma 13. apsvērumā, paredz programma “Drošāks internets”, par kuru EDAU ir izdevis iepriekš minēto atzinumu. Viens no EDAU komentāriem attiecas tieši uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem notiks informācijas vākšana, sistematizēšana un apmaiņa: ir vajadzīgs precīzs apraksts tam, ko vajadzētu uzskatīt par nelegālu vai kaitīgu saturu; kam ir tiesības vākt un uzglabāt informāciju un kādas īpašas garantijas ir jāievēro.

13.

Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā ziņošanas sekas: papildus informācijai par bērnu riskam var būt pakļauti tāda cilvēka personas dati, kurš noteiktā veidā ir saistīts ar informāciju, kura atrodas apritē tīklā, tostarp, piemēram, informācija par personu, kuru tur aizdomās par nosodāmu rīcību (interneta lietotājs vai satura nodrošinātājs), kā arī informācija par personu, kas ir ziņojusi par aizdomīgu saturu, vai informācija par personu, kas ir cietusi no ļaunprātīgas izmantošanas. Izstrādājot ziņošanas kārtību, ir pienācīgi jāievēro visu šo personu tiesības – tās ir jāņem vērā atbilstīgi esošajam datu aizsardzības regulējumam.

14.

Visticamāk, ka šajā informācijas līniju tīklā iegūtā informācija tiks izmantota kriminālvajāšanai, kad lieta tiks nodota tiesai. Kvalitātes un likumības prasību izpratnē ir jāparedz papildu garantijas, lai nodrošinātu, ka šāda informācija, kuru uzskata par digitālu pierādījumu, tiktu pienācīgi vākta un saglabāta, šādi nodrošinot tās pieņemamību tiesā.

15.

Garantijas saistībā ar sistēmas uzraudzību, kuru būtībā veic tiesībaizsardzības iestādes, ir izšķirīgs obligāti izpildāms nosacījums. Vēl viens būtisks nosacījums, kas ir jāņem vērā šajā saistībā, ir pārredzamība un iespējas personām pārsūdzēt lēmumu neatkarīgā iestādē.

16.

Lai gan EDAU nav nekādu iemeslu apstrīdēt spēcīga un efektīva regulējuma seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanai izstrādi, viņš uzstāj, ka pastāv vajadzība nodrošināt juridisku skaidrību attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm, tostarp attiecībā uz interneta pakalpojumu sniedzējiem un personām, kas izmanto tīklu.

17.

Ir apsveicams, ka priekšlikumā ir atzīmēta vajadzība ņemt vērā gala lietotāju pamattiesības, taču ar to nepietiek – to vajadzētu papildināt ar pienākumu dalībvalstīm nodrošināt saskaņotu, skaidru un detalizētu kārtību nelegāla satura apkarošanai neatkarīgu valsts iestāžu uzraudzībā.

—

EDAU 2008. gada 23. jūnija atzinums par priekšlikumu Lēmumam, ar ko izveido daudzgadu Kopienas programmu to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas saziņas tehnoloģijas, OV C 2, 7.1.2009., 2. lpp.,

—

EDAU 2010. gada 22. februāra atzinums par notiekošajām Eiropas Savienības sarunām saistībā ar Nolīgumu par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (ACTA).

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/9

1.

Komisija 2010. gada 12. jūlijā pieņēma priekšlikumu par Eiropas Parlamenta un Padomes noguldījumu garantiju sistēmu direktīvu (pārstrādāta versija) (3).

2.

Priekšlikumu tajā pašā dienā, kad to pieņēma, nosūtīja EDAU saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu. Ar EDAU neoficiāli apspriedās pirms priekšlikuma pieņemšanas. EDAU priecājas šo neoficiālo apspriešanos un pauž gandarījumu par to, ka galīgajā priekšlikuma tekstā ir ņemtas vērā visas viņa izteiktās piezīmes.

3.

EDAU šajā atzinumā īsumā izklāstīs un analizēs priekšlikuma datu aizsardzības aspektus.

4.

Ja kredītiestāde ir jāslēdz, noguldījumu garantiju sistēmas (NGS) noguldītājiem atmaksā noguldījumus līdz noteiktai summai. Eiropas Parlaments un Padome 1994. gada 30. maijā pieņēma Direktīvu 94/19/EK, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu izveidot savā teritorijā vienu vai vairākas NGS. Drīz pēc finanšu krīzes uzliesmojuma 2008. gadā Padome aicināja Komisiju iesniegt attiecīgu priekšlikumu, lai veicinātu NGS konverģenci, šādi sekmējot uzticības atjaunošanos finanšu nozarē. 2009. gada 11. martā ārkārtas pasākuma ietvaros Direktīva 94/19/EK tika grozīta ar Direktīvu 2009/14/EK. Redzamākais grozījums bija seguma līmeņa paaugstināšana noguldītājiem no EUR 20 000 uz EUR 100 000 gadījumā, ja ir jāslēdz banka. Komisija šā priekšlikuma paskaidrojuma raksta 5. punktā norāda, ka, tā kā Direktīva 2009/14/EK vēl nav pilnībā ieviesta, Komisija atzīst par nepieciešamu konsolidēt un grozīt Direktīvu 94/19/EK un 2009/14/EK, pieņemot pārstrādātu versiju.

5.

Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un saskaņot attiecīgos valstu noteikumus, jo īpaši attiecībā uz seguma piemērojumu un izmaksas kārtību. Prasības ir grozītas, lai papildus saīsinātu noguldītājiem veicamo izmaksu termiņus un nodrošinātu NGS labāku piekļuvi informācijai par tās dalībniekiem (kredītiestādēm, piemēram, bankām). Papildus ir veikti vairāki labojumi, kas paredz nodrošināt stabilas un uzticamas noguldījumu garantiju sistēmas, kas ir pietiekami finansētas (4).

6.

Uzlabotā atmaksāšanas procedūra noguldītājiem paredz pastiprinātu noguldītāju personas datu apstrādi gan dalībvalstī, gan starp dalībvalstīm. 3. panta 7. punkts paredz, ka “Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēmas jebkurā laikā un pēc to pieprasījuma saņem no saviem dalībniekiem visu vajadzīgo informāciju, lai sagatavotu atmaksājumus noguldītājiem”. Kā izriet no priekšlikuma 12. panta 4. punkta, noguldījumu garantiju sistēmas dažādās dalībvalstīs var arī apmainīties ar šo informāciju.

7.

Ja noguldītājs ir fiziska persona, informācija par viņu ir personas dati Direktīvas 95/46/EK 2. panta a) apakšpunkta nozīmē. Šīs informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un noguldījumu garantiju sistēmu vai starp noguldījumu garantiju sistēmām ir personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK 2. panta b) apakšpunkta nozīmē. Tādēļ uz minētajām apstrādes darbībām attiecas Direktīvas 95/46/EK noteikumi, kas ieviesti attiecīgos valstu tiesību aktos. EDAU pauž gandarījumu, ka to apstiprina un uzsver priekšlikuma 29. apsvērums.

8.

EDAU arī pauž gandarījumu, ka priekšlikumā ir būtiski risināti daži datu aizsardzības elementi. 3. panta 7. punkts paredz, ka informāciju, kas iegūta, lai sagatavotu atmaksājumus, var izmantot tikai šim nolūkam un to uzglabā tikai tik ilgi, cik vajadzīgs šim nolūkam. Tas papildus precizē mērķa ierobežojuma principu, kas noteikts Direktīvas 95/46/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un pienākumu nesaglabāt datus ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā, kā redzams Direktīvas 95/46/EK 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

9.

3. panta 7. punktā ir nepārprotami noteikts, ka informācija, kas iegūta atmaksājumu sagatavošanai, ietver arī informāciju par marķētiem noguldījumiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu. Saskaņā ar šo pēdējo pantu kredītiestādēm ir pienākums marķēt noguldījumus, ja kādu iemeslu dēļ noguldījums nav atmaksājams, piemēram, tādēļ, ka šie noguldījumi rodas no darījumiem, saistībā ar kuriem ir pieņemts notiesājošs spriedums krimināllietā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā tas definēts Padomes Direktīvas 91/308/EEK 1. panta c) apakšpunktā (skatīt priekšlikuma 4. panta 1. punktu). Tā kā informācijas apmaiņas nolūks tieši ir noguldījuma atmaksāšana, šāda marķējuma paziņošana ir uzskatāma par nepieciešamu līdzekli. Tādēļ EDAU uzskata, ka šāda marķējuma tālāknodošana attiecībā uz personas datiem atbilst datu aizsardzības noteikumiem, kamēr marķējums neatklāj vairāk informācijas, kā nepieciešams. Šim nolūkam noderēs vienkārša atzīme, ka noguldījums nav atmaksājams. Līdz ar to pienākums, kas minēts priekšlikuma 4. panta 2. punktā, jāpiemēro tā, lai ievērotu noteikumus, kas izriet no Direktīvas 95/46/EK.

10.

Priekšlikuma 3. panta 7. punkts arī apskata noguldījumu garantiju sistēmu veikto informācijas vākšanu, kas vajadzīga regulāru spriedzes pārbaužu veikšanai to sistēmās. Šo informāciju NGS pastāvīgi iesniedz kredītiestādes. Neoficiālās apspriedes laikā EDAU izteica bažas par to, vai šai informācijai būtu jāietver arī personas dati. EDAU pauda šaubas par to, vai patiešām ir nepieciešams apstrādāt personas datus, lai veiktu spriedzes pārbaudes. Komisija šajā jautājumā priekšlikumu precizēja un pievienoja noteikumu, kas šādu informāciju padara anonīmu. Attiecībā uz datu aizsardzību tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir ņemti vērā visi līdzekļi, kurus iespējams izmantot, šo informāciju nedrīkst saistīt ar noteiktu fizisko personu (5). EDAU ir apmierināts ar šādu garantiju.

11.

Arī attiecībā uz informāciju, kas iegūta spriedzes pārbaužu veikšanai, 3. panta 7. punkts nosaka, ka šādu informāciju var izmantot tikai šim nolūkam un to uzglabā tikai tik ilgi, cik šim nolūkam vajadzīgs. EDAU vēlas uzsvērt, ka, padarot informāciju anonīmu, tā vairs neatbilst personas datu definīcijai, kam piemēro Direktīvas 95/46/EK noteikumus. Jābūt nopietniem iemesliem, lai šādu informāciju noteiktu par ierobežotas lietošanas informāciju. Taču EDAU vēlas paskaidrot, ka datu aizsardzības noteikumi to neprasa.

12.

Lai veicinātu efektīvu sadarbību starp noguldījumu garantiju sistēmām, tostarp arī attiecībā uz tās informācijas apmaiņu, kas minēta 3. panta 7. punktā, priekšlikuma 12. panta 5. punkts paredz, ka noguldījumu garantiju sistēmas vai vajadzības gadījumā kompetentās iestādes sagatavo rakstveida vienošanos par sadarbību. Šajos nolīgumos ir detalizēti jāizklāsta datu aizsardzības noteikumu piemērošanas kārtība. Tādēļ EDAU pauž gandarījumu, ka 12. panta 5. punktam ir pievienots papildu teikums, kas uzsver, ka “šādas vienošanās ņem vērā prasības, kas izklāstītas Direktīvā 95/46/EK”.

13.

EDAU ir apmierināts ar to, kā direktīvas priekšlikumā ir risināti datu aizsardzības aspekti, un vēlētos tikai atsaukties uz piezīmēm, kas izteiktas šā atzinuma 9. un 11. punktā.

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/11

1.

Viens no trīspadsmit pamatmērķiem, kas 2001. gadā noteikti saskaņā ar darba programmu “Izglītība un apmācība 2010”, ir uzlabot lasītprasmi. Tas ir arī viens no pieciem Eiropas vidējo rādītāju (“Eiropas kritēriju”) atsauces līmeņiem, ko Padome ir noteikusi 2003. gadā, proti, līdz 2010. gadam vismaz par 20 %, salīdzinot ar 2000. gadu, būtu jāsamazinās to piecpadsmitgadīgo skaitam, kuriem ir vāja lasītprasme. Vēl viens kritērijs, kas līdz 2010. gadam bija jāsasniedz attiecībā uz matemātiku, dabaszinātnēm un tehniku (MDT), bija – vismaz par 15 % palielināt augstskolu absolventu kopskaitu šajos priekšmetos.

2.

Eiropadome 2008. gada martā atkārtoja aicinājumu dalībvalstīm būtiski samazināt to jauniešu skaitu, kam ir slikta lasītprasme, un uzlabot to skolēnu sekmes, kuri ir no migrantu ģimenēm vai iedzīvotāju grupām, kas ir nelabvēlīgos apstākļos (3).

3.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2008. gada novembra secinājumos (4) ir noteikta programma Eiropas sadarbībai skolu jomā un uzsvērts, ka nav gūti pietiekami panākumi, tiecoties sasniegt lasītprasmei izvirzītos mērķus. Padome bija vienisprātis, ka jānodrošina un jāuzlabo lasītprasme un rēķinātprasme, kas ir būtiski pamatprasmju elementi. Dalībvalstis tika aicinātas sadarbībā galveno uzmanību pievērst tam, kā paaugstināt rakstpratības un rēķinātprasmes līmeni un kā radīt lielāku interesi par MDT.

4.

Padomes 2009. gada maija secinājumos par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (5) tika atkārtoti apliecināta rakstpratības un rēķinātprasmes nozīme – tās ir fundamentāli pamatprasmju elementi un rosina lielāku interesi par matemātiku, dabaszinātnēm un tehniku. Saskaņā ar šo sistēmu Padomes pieņemtā jaunā kritērija mērķis ir pienācīgs pamatiemaņu līmenis lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, aicinot līdz 2020. gadam panākt, lai tādu jauniešu daļa, kuriem ir sliktas sekmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, nepārsniegtu 15 %.

5.

Padomes un Komisijas 2010. gada kopīgajā progresa ziņojumā par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu (6) ir uzsvērts, cik svarīga ir izglītības iestāžu un darba vides partnerība kā līdzeklis, ar ko uzlabo pamatprasmes un gūst ieskatu darba dzīvē un profesijās. Eksperti ir atzinuši, ka skolu, augstskolu un uzņēmumu sadarbības programmām ir labvēlīga ietekme uz MDT apguvi.

6.

Pavisam nesen, 2010. gada jūnija Eiropadomes sanāksmē, dalībvalstis vienojās par mērķi paaugstināt izglītības līmeni saistībā ar Eiropas nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020” (7), kurā pamatiemaņu jautājums ir neatņemama abu programmu – “gudra izaugsme” un “integrējoša izaugsme” – sastāvdaļa, un papildina pamatierosmes, piemēram, Jaunu prasmju un darbavietu programmu un Digitalizācijas programmu.

1.

Lai gan pēdējā desmitgadē Eiropas Savienībā kopumā ir uzlabojušies izglītības un mācību rādītāji, tomēr nav gūti pietiekami panākumi, lai izpildītu 2010. gadam apstiprinātos Eiropas kritērijus. Piecpadsmitgadīgo jauniešu iemaņas lasīšanā un matemātikā vidēji Eiropā ir pasliktinājušās. To jauniešu daļa, kuriem ir slikta lasītprasme, ir palielinājusies no 21,3 % 2000. gadā līdz 24,1 % 2006. gadā (8), savukārt attiecībā uz matemātiku šī daļa ir pieaugusi no 20,2 % līdz 24 % (9). To jauniešu daļa, kuriem ir sliktas sekmes dabaszinātnēs, 2006. gadā dalībvalstīs bija vidēji 20,2 % (10).

2.

Pastāv arī pierādījumi, ka skolēnu pamatiemaņu rādītājus ietekmē viņu sociāli ekonomiskais stāvoklis un vecāku izglītības sasniegumi. Visās dalībvalstīs, par kurām ir salīdzinoši dati, skolēniem no migrantu ģimenēm sekmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs ir sliktākas nekā vietējās izcelsmes skolēniem (11).

3.

Pēdējās desmitgadēs Eiropa ir saskārusies ar augošu pieprasījumu pēc cilvēkresursiem ar kvalifikāciju matemātikā, dabaszinātnēs un tehnikā. Lai gan ir izpildīts 2010. gadam atbilstošais Eiropas kritērijs, vajadzība, uz ko tas attiecās, vēl arvien ir spēkā. Lielākoties datorzinātnes un paplašināšanās dēļ ir uzlabojušies vispārējie augstskolu absolvēšanas rādītāji, toties daudz vājāks ir bijis to pieaugums matemātikā, statistikā un inženierzinātnēs, turpretim fizikā rādītāji ir pat kritušies. Turklāt šajos priekšmetos vēl arvien ir pārāk mazs studenšu skaits (12).

4.

Dalībvalstīs ir daudz iniciatīvu, kuru mērķis ir uzlabot lasītprasmi, kā arī valsts, reģionāla un vietēja mēroga pasākumu, kas paredzēti, lai uzlabotu gan attieksmi pret matemātiku un dabaszinātnēm, gan sasniegumus šajās jomās. Turklāt pēdējos gados daudzas dalībvalstis savās politikas programmās ir iekļāvušas jautājumus par sasniegumiem un attieksmi pret matemātiku un dabaszinātnēm. Tās ir arī piešķīrušas ievērojamus līdzekļus, lai skolās uzlabotu izglītību dabaszinātnēs. Lielākajā daļā valstu kā precīzi formulētas stratēģijas tiek izstrādātas programmas pamatiemaņu apguvei mazotnē un individualizētākai pieejai mācībām (13),

1.

Darbā MDT jomā, kas veikts saskaņā ar atvērto koordinācijas metodi, ir konstatēts, ka novatoriskas pedagoģijas metodes un labi kvalificēti skolotāji var uzlabot skolēnu attieksmi pret MDT un panākumus šajās jomās. Tas savukārt var veicināt to, ka vairāk skolēnu turpina studijas šajās jomās augstākā līmenī un visbeidzot panākt MDT augstskolu absolventu skaita pieaugumu.

2.

Komisijas 2007. gada ziņojumā Zinātniska izglītība tagad – atjaunota pedagoģija Eiropas nākotnei  (14) ir ieteikts vairāk izmantot uz izziņu balstītu zinātnisko izglītību, ar sakaru tīklu starpniecību likvidējot dabaszinātņu skolotāju nošķirtību, īpašu uzmanību pievēršot meiteņu attieksmei pret matemātiku, dabaszinātnēm un tehniku un padarot skolas atklātākas plašākai sabiedrībai.

1.

Pamatiemaņu apgūšana – pamats pamatprasmju pilnveidošanai visiem, pamatojoties uz mūžizglītības sistēmu, – būtiski uzlabos iedzīvotāju nodarbinātības iespējas, sociālo iekļaušanu un personīgo izaugsmi. Tādēļ ir vajadzīga rīcība, lai vērstos pret zemu izglītības līmeni un sociālo atstumtību.

2.

Laba lasītprasme un rēķinātprasme, apvienotas ar dabas pamatprincipu un fundamentālu zinātnisko jēdzienu pamatīgu izpratni, veido mūžizglītības pamatprasmju apguves pamatu, un tālab tām ir jāpievēršas jau no mazotnes.

3.

Pamatiemaņas lasīšanā un matemātikā arī ir būtiski pamatelementi prasmē “mācīties, kā iemācīties” – tās indivīdiem palīdz piekļūt jaunām zināšanām un prasmēm, apgūt, pilnveidot, ielāgot un nodot tās, kā arī palīdz tiem kļūt par neatkarīgiem zināšanu apguvējiem.

4.

Starptautiskos datos, tostarp PISA un TIMSS pētījumos, ir apzināti sistēmiski faktori, piemēram, atšķirības starp skolām un skolēnu iepriekšējās pieredzes dažādība (piemēram, sociāli ekonomisko apstākļu dēļ, vecāku izglītības, mājās pieejamu IKT iekārtu dēļ, un citu iemeslu dēļ), kas ietekmē sekmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs.

5.

Lai sasniegtu izcilus izglītības rezultātus, svarīgi faktori ir skolotāju, skolu vadītāju un skolotāju izglītotāju kvalifikācijas, kompetences un apņēmība. Tālab ir būtiski nodrošināt visaugstākos sākotnējās izglītības standartus, kā arī pasniedzēju un skolu vadības profesionālās pilnveides iesākumu un turpinājumu, ko papildina ar vajadzīgajiem izglītības un profesionālā atbalsta pakalpojumiem.

6.

Lai sasniegtu jaunos, vērienīgos kritērijus, kas noteikti stratēģiskajā sistēmā “ET 2020”, būs vajadzīgas efektīvākas valstu iniciatīvas. Ekonomiskā lejupslīde, apvienota ar demogrāfiskām problēmām, izceļ to, cik steidzami ir maksimāli jāuzlabo skolu sistēmu efektivitāte un objektivitāte, nepārtraucot investīcijas izglītības un apmācības efektivitātē, lai varētu izturēt pašreizējus un turpmākos ekonomikas un sociālos pārbaudījumus.

1.

Izstrādāt vai attīstīt stratēģiskas valsts pieejas, lai uzlabotu skolēnu sekmes lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs, īpašu uzmanību pievēršot skolēniem, kuru sociāli ekonomiskais stāvoklis ir mazāk labvēlīgs.

2.

Analizēt un izvērtēt valsts mērogā pastāvošo pieeju efektivitāti, lai turpinātu izstrādāt faktu materiālu bāzi politikas veidošanai.

1.

Izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu, kuras uzdevums būtu analizēt noritošo izpēti, pētījumus un starptautiskus pārskatus par lasītprasmi, kuros galvenā uzmanība ir pievērsta šajos secinājumos skartajiem jautājumiem. Šai grupai būtu jāizskata visiedarbīgākie un visefektīvākie veidi, kā sekmēt lasītprasmi visas mūžizglītības laikā, un, tos pamatojot ar labas politikas piemēriem, tai būtu jāizdara secinājumi un līdz 2012. gada pirmajai pusei jānāk klajā ar priekšlikumiem, kuru mērķis ir atbalstīt politiku dalībvalstīs.

2.

Kā turpmākus pasākumus darbā ar MDT kopumu atbilstīgi atvērtajai koordinācijas metodei izveidot dalībvalstu politikas veidotāju un ekspertu tematiskas darba grupas, lai palīdzētu sasniegt jaunos “ET 2020” kritērijus.

3.

Pamatiemaņu apguves jomā veicināt mācīšanos no līdzbiedriem un paraugprakses apzināšanu un izplatīšanu starp dalībvalstīm, kā arī pārraudzīt virzību uz “ET 2020” kritēriju sasniegšanu un ziņot par to.

1.

Nodrošināt to, ka pēc vajadzības notiek par skolu izglītību atbildīgo ģenerāldirektoru sanāksmes ar mērķi izvērtēt panākumus, kas gūti Eiropas politikas sadarbībā par skolu jautājumiem, lai sniegtu informāciju valsts politikas veidošanai un ES līmenī pārrunātu turpmākā darba prioritātes šajā jomā, un ka šādu pārrunu rezultātus plaši izplata visām attiecīgajām ieinteresētajām personām un vajadzības gadījumā to apspriež ministru līmenī.

2.

Veicināt iespējas tādu kopīgu izmēģinājuma projektu izstrādei starp dalībvalstīm, kuru mērķis ir ar novatorisku pieeju palīdzību uzlabot pamatiemaņas visiem jauniešiem. Projektus organizētu uz brīvprātības principa pamata saskaņā ar kopīgi saskaņotiem kritērijiem, tiem piemērotu kopēju novērtējumu un tajos izmantotu pastāvošus ES instrumentus.

3.

Minēto mērķu sekmēšanai izmantot visus piemērotos instrumentus, piemēram, tādus, kurus aptver atklātas koordinācijas metode, mūžizglītības programma, 7. pētniecības un tehnoloģiju attīstības programma, un saskaņā ar valsts prioritātēm – Eiropas struktūrfondi.

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/15

—

Komisijas dienestu 2010. gada 2. jūlija darba dokumentu par problēmām, kas saistītas ar Eiropas analogā laikmeta un digitālā laikmeta filmu mantojumu (Filmu mantojuma ieteikuma otrais īstenošanas ziņojums) (1),

—

Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai” (2), it īpaši apgalvojumu, ka “ir nepieciešams atbalsts kino digitalizācijai, lai nosargātu kultūras daudzveidību”,

—

Komisijas 2010. gada 27. aprīļa Zaļo grāmatu ar nosaukumu “Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana” (3),

—

UNESCO2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (4).

—

Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas kino iespējām un problēmām digitālajā laikmetā (5).

—

digitālās tehnoloģijas piedāvā jaunas iespējas filmu izplatīšanai, tostarp kinoteātros, kuri demonstrē nekomerciālas filmas vai kuri atrodas mazāk apdzīvotos apvidos, tādējādi palīdzot sasniegt Eiropas un atsevišķu valstu mērķus saistībā ar Eiropas filmu popularizēšanu un piekļuvi tām, kultūras un valodu daudzveidības un sociālās kohēzijas veicināšanu,

—

Eiropas filmu demonstrēšanas tirgus ir sadrumstalots un tādējādi rodas vairākas problēmas, kas varētu ietekmēt to, kā tiek noteikti un īstenoti valsts mēroga un/vai visas Eiropas mēroga plāni saistībā ar pāreju uz digitālu kino,

—

kinoteātru digitalizācija rada būtiskus izdevumus, kas jāsedz filmu demonstrētājiem, bet tajā pašā laikā daži izplatītāji var ietaupīt, pateicoties digitālo kopiju samazinātajām izmaksām. Lai novērstu šo nevienlīdzību, tirgus ir izveidojis finansēšanas modeļus ar privātu finansējumu kinoteātru digitalizācijai, piemēram, tā sauktos “VPF modeļus” (6). Tomēr šie modeļi ne vienmēr ir piemēroti maziem kinoteātriem, jo īpaši kinoteātriem ar vienu kinozāli, kuri rāda nekomerciālas filmas un/vai kultūras mantojuma filmas, vai kino klasiku. Tāpēc tādiem kinoteātriem varētu būt lielākas finansiālas problēmas iegādāties digitālas projicēšanas iekārtas, lai arī tiem ir būtiska sociāla un kultūras loma, piemēram, mazāk apdzīvotos apvidos, kuros piedāvātais kultūras pasākumu klāsts ir ierobežots.

—

digitāla projicēšana ļauj elastīgāk un rentablāk izmantot dažādas valodas (tostarp titrēšanu un dublēšanu) un akustiskā apraksta metodes, tādējādi palīdzot nodrošināt labāku piekļuvi filmām no valstīm vai reģioniem, kuru valodas izplatība ir šaurāka, un palīdzot tās sekmīgāk izplatīt,

—

kinoteātru digitalizācija piedāvā vēl nebijušas iespējas Eiropas kino, taču var ietvert tirgus pārstrukturēšanu, kas nesamērīgi ietekmētu minētos kinoteātrus, tādējādi mazinātos klajā laisto filmu daudzveidība, kā arī daļai iedzīvotāju tiktu liegta piekļuve saražotajām filmām. Pāreja arī varētu apdraudēt sociālo kohēziju, jo kinoteātriem dažos reģionos ir liela nozīme kā sabiedriskās dzīves aprites un iedzīvotāju tikšanās centriem. Šī pāreja varētu ietvert arī sociālas izmaksas, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību tehniskās nozarēs un filmu demonstrēšanas nozarē,

—

kinoteātru digitalizācija arī piedāvā iespējas saistībā ar Eiropas filmu mantojuma popularizēšanu un tā pieejamību. Šā iemesla dēļ ir vajadzīgi dažādu līmeņu pasākumi, lai pilnībā izmantotu minētās iespējas, tostarp izglītības mērķiem,

—

lai maksimāli atvieglotu pāreju uz digitālu projicēšanu, ir jāpanāk finanšu avotu apvienošana un elastība neatkarīgi no tā, vai šie avoti ir privātas vai publiskas, vietējas, valsts vai Eiropas izcelsmes, lai dažādiem kinoteātru tipiem ļautu gūt atbalstu, kas īpaši pielāgots to konkrētajai situācijai.

—

papildus pašām projicēšanas iekārtām kinoteātru digitalizācija prasa vēl virkni iekārtu un instrumentu (serveris, skaņa, ekrāns, projicēšanas telpas pielāgošana utt.),

—

šo iekārtu kalpošanas ilgums pagaidām nav zināms, tāpēc rodas jautājumi par to uzturēšanas un modernizēšanas, un/vai aizstāšanas finansēšanas izmaksām vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp par iespējamu digitālu versiju pārveidošanu jaunā formātā.

—

pāreja uz digitālu kino ir steidzama un vajadzīga. Šī pāreja būtu jāatbalsta ar valsts politiku, ņemot vērā šādus vispārējo interešu mērķus:

—

īstenot rīcības plānu pārejai uz kinofilmu digitālu demonstrēšanu Eiropas kinoteātros (kā norādīts Komisijas paziņojumā par Eiropas kino iespējām un problēmām digitālajā laikmetā), jo īpaši:

—

apsvērt vajadzību atbalstīt kinoteātru digitalizāciju, ņemot vērā iepriekš minētos vispārējo interešu mērķus,

—

šajā sakarā un ievērojot Eiropas noteikumus par konkurenci, apsvērt atbalsta shēmu īstenošanu kinoteātru digitalizācijai, papildinot tās ar privātu finansējumu. Minētajos plānos būtu jāņem vērā katras dalībvalsts specifika. Varētu būt šādas iespējas:

—

ņemt vērā to, ka izdevīgāk ir valsts atbalstu filmām piešķirt ar nosacījumu, ka tiek izgatavota digitāla matrice, lai palielinātu ciparu formātā pārvērstu Eiropas filmu vispārējo piedāvājumu,

—

izpētīt to, kā digitalizācijas projektu un stažēšanās ierosmju finansēšanai attiecīgā gadījumā varētu izmantot Eiropas Savienības struktūrfondus.

—

ņemot vērā spēkā esošos ISO kinofilmu digitālas demonstrēšanas standartus, turpināt apsvērt to, kā gūt vajadzīgus un atbilstīgus rezultātus no projicēšanas kvalitātes un filmu aprites viedokļa, tajā pašā laikā ievērojot attiecīgās prasības; tas būtu jāveic atbilstīgi tehnoloģiskās neitralitātes principam,

—

ņemt vērā to, ka tehnoloģijas nepārtraukti mainās un tiek atjauninātas un ka digitālas projicēšanas finansējuma jautājumi nebūs aktuāli vienīgi pašreizējā pārejas laikposmā,

—

atbilstīgi konkurences noteikumiem pēc iespējas labāk nodrošināt, lai, īstenojot kinoteātru digitalizācijai paredzētos finansēšanas mehānismus – gan privātus, gan valsts –, netiktu ierobežota demonstrētāju brīvība izvēlēties, kuras filmas izrādīt,

—

veicināt tādu programmu izstrādi, kuras veltītas pārkvalificēšanai un apmācībai darbā ar digitālajām tehnoloģijām, konkrēti – kinoteātru īpašniekiem un filmu izplatītājiem, jo īpaši saistībā ar projicēšanu, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem attiecībā uz digitālo kino, alternatīva repertuāra laišanu tirgū un tehnisko apkopi,

—

izpētīt iespējas, kas ļautu filmu demonstrētājiem un citiem uzņēmumiem, kuri iesaistīti pārejā uz digitālu projicēšanu, iegūt aizdevumu, jo īpaši ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību, kad tas kļūs iespējams.

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/18

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/19

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/20

Transatlantiskās apmaiņas partnerības (TEP) projektiem atbalsts tiek sniegts, lai palīdzētu ES–Kanādas augstākās izglītības iestāžu un profesionālās sagatavošanas mācību iestāžu konsorcijiem veikt kopīgas studiju un profesionālās sagatavošanas programmas un īstenot studentu un mācībspēku mobilitāti. Atbalsts ietver atbalstu administrācijai, stipendijas studentiem un akadēmiskā un administratīvā personāla locekļiem. TEP projektu maksimālais ilgums ir 36 mēneši.

Sīkāks darbību apraksts atrodams Programmas rokasgrāmatas 5. iedaļā.

Transatlantisko zinātnisko grādu partnerības (TDP) projektiem atbalsts tiek sniegts duālu/dubultu vai kopīgu zinātnisko grādu programmu izstrādei un īstenošanai. Atbalsts ietver atbalstu izstrādes darbībām un administrācijai, stipendijas studentiem un akadēmiskā un administratīvā personāla locekļiem. TDP projektu maksimālais ilgums ir 48 mēneši.

Sīkāks darbību apraksts atrodams Programmas rokasgrāmatas 6. iedaļā.

The Education, Audiovisual and Culture Executive Agency

EU-CANADA Call 2011

Avenue du Bourget/Bourgetlaan 1 — BOUR 02/17

1140 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Canada-EU Programme for Co-operation in Higher Education, Training and Youth

International Academic Mobility

Learning Branch

Human Resources and Skills Development Canada

200 Montcalm Street, Tower 2, Ground Floor

Gatineau, Québec

K1A OJ9

CANADA

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/23

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/24

—

nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs un kontaktpersona,

—

kopējais apgrozījums no 2009. gada 1. oktobra līdz 2010. gada 30. septembrim,

—

precīzs uzņēmuma darbību apraksts saistībā ar attiecīgo ražojumu,

—

Baltkrievijas un Krievijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa un tālākpārdevumu Savienības tirgū apjoms tonnās un vērtība euro no 2009. gada 1. oktobra līdz 2010. gada 30. septembrim,

—

visu to saistīto uzņēmumu (3) nosaukumi un precīzs darbību apraksts, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā,

—

visa pārējā būtiskā informācija, kas Komisijai varētu būt noderīga, veidojot izlasi.

i)

Šā paziņojuma 5. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētā informācija Komisijai jāsaņem 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, jo Komisija plāno apspriesties ar attiecīgajām personām, kuras paudušas vēlmi tikt iekļautām izlasē, pieņemot lēmumu par galīgo atlasi 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ii)

Visa pārējā informācija, kas ir svarīga atlases veikšanai, kā norādīts šā paziņojuma 5. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, Komisijai jāsaņem 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

iii)

Izlasē iekļauto personu aizpildītās anketas Komisijai jāsaņem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par šo personu iekļaušanu izlasē.

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N-105 4/92

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22956505

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/28

1.

Komisija 2010. gada 18. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmumi Shell Brazil Holding BV (Apvienotā Karaliste), kas pieder Shell group (“Shell”) un Cosan SA Indústria e Comércio (Brazīlija), kas pieder Cosan group (“Cosan”), iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu kontroli pār JV CO (Brazīlija), iegādājoties akcijas jaunizveidotā uzņēmumā, kas veido kopuzņēmumu.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5846 – Shell/Cosan/JV uz šādu adresi:

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/29

1.

Komisija 2010. gada 17. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi Mitsui Renewable Energy Europe Limited (“Mitsui Renewable”, Apvienotā Karaliste), ko kontrolē Mitsui Group (“Mitsui”, Japāna), un FCC Energia, SA (“FCCE”, Spānija), ko kontrolē Fomento de Construcciones y Contratas, SA (“FCC Group”, Spānija), Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē iegūst kopīgu kontroli pār Guzman Energia, SL, (“Guzman”, Spānija), iegādājoties akcijas esošā uzņēmumā, kas veido kopuzņēmumu.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Guzman nodarbosies ar siltumenerģijas ražošanu Spānijā.

4.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

5.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6069 – Mitsui Renewable/FCCE/Guzman uz šādu adresi:

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/30

1.

Komisija 2010. gada 23. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. pantu (1). Koncentrācijas rezultātā uzņēmums Brose Fahrzeugteile GmbH & Co. KG (“Brose”, Vācija), kas pieder Brose grupai, un uzņēmums SEW-Eurodrive GmbH & Co KG (“SEW”, Vācija) iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu kontroli pār jaunizveidotu kopuzņēmumu.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6042 – Brose/SEW/JV uz šādu adresi:

30.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/31

1.1. grupa.

Svaiga gaļa (un subprodukti)

a)

svars: vīriešu kārtas jēru liemeņu svars nepārsniedz 16 kg, bet sieviešu kārtas jēru liemeņu svars – 14 kg;

b)

nobarojums: neliels vai vidējs – 2. vai 3. tauku slāņa klase (Regula (EK) Nr. 1249/2008);

c)

krāsa no rozā līdz bāli rozā;

d)

uzbūve: O klase (ne pārāk daudz muskuļaudu) vai augstāka klase (Regula (EK) Nr. 1249/2008);

e)

bez apstrādes defektiem un hematomām;

f)

treknuma apraksts:

—

gaļas krāsa no rozā līdz bāli rozā,

—

organoleptiskās īpašības: ēdot jūtama ļoti laba konsistence, muskuļaudos mērens cauraugušu tauku daudzums. Gaļa ļoti maiga un nav pārāk tauka. Tā kā tauku sadalījums un kvalitāte ir laba, gaļai ļoti patīkams aromāts, garšas buķete un sulīgums.

a)

audzēšanas veids

Ekstensīvās ganību sistēmas apstākļos jēri paliek kopā ar aitu māti; līdztekus mātes pienam jēru barību līdz atšķiršanai var papildināt ar koncentrātiem, kuru sastāvā ir galvenokārt graudaugi un tauriņziežu dzimtas augi.

Kaujamos jērus piebaro vienīgi kūts apstākļos ar barības koncentrātiem un labības salmiem.

Līdz nokaušanai jēri nedrīkst būt vecāki par 100 dienām;

b)

to jēru vecāku šķirnes īpašības, no kuriem iegūst gaļu ar AĢIN “Cordero de Extremadura”, ir šādas:

—

“Gvadelupes Dievmātes pirmā un brīnumainā attēla vispārējā vēsturē” (“La Historia Universal de la Primitiva y Milagrosa Imagen de Ntra. Sra. de Guadalupe”), kas iznāca 1743. gadā, atrodamas vairākas atsauces uz imperatora Kārļa V ēšanas gaumi:

“Kad viņš uzturējās Justes (Yufte) klosterī, priors viņu apmeklēja katru mēnesi tās pieķeršanās dēļ, ko viņš izjuta pret šo mitekli, un tāpēc, ka Viņa Imperatoriskajai Majestātei garšoja to jēru gaļa, kurus šeit nobaroja …”.

—

1952. gadā izdotajā “Spāņu gastronomijas rokasgrāmatā” (“La Guía del buen comer español”) Dionīsijs Peress (Dionisio Pérez), slavenais Tebusas (Thebusse) ārsts, raksta par Estremaduras virtuvi un min divus ēdienus, kurus viņš uzskata par “majestātiskiem”: “ganu cepetis” (“caldereta de los pastores”) un “ceļinieka vistas gaļa” (“pollo caminero”).

—

to jēru liemeņu raksturojums, kurus apzīmē ar īpašiem nosaukumiem, – “Cordero de Extremadura” un “Cordero Manchego” (Alonso, I., Sánchez, C., Pardos, J. F., Pardos, J. J., Delfa, R., Sierrra, I., Fisher, A., 1999):

—

dažādu veidu Eiropas aitu gaļas kvalitātes un sastāva noteikšana un pielāgošana. Pielāgošana patērētāju prasībām. Projekts FAIR3-CT96-1768“OVAX” (Sañudo, C y col., 1999):

—

to jēru liemeņu kvantitatīvo un kvalitātes īpašību novērtēšana, kuri audzēti saskaņā ar dažādām lopkopības sistēmām (Maria de la Montaña López Parra, 2006).